[PTS Vol A - 3] [\z A /] [\f III /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol A - 3] [\z A /] [\w III /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Sutantapiṭake
Aṅguttaranikāyo
Tatiyo bhāgo
Pañcakanipāto
1. Paṭhamo paṇṇāsako
1. Sekhabalavaggo
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
5. 1. 1. 1
(Sekhabalasaṅkhittasuttaṃ)
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi:
Bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Pañcimāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca: saddhābalaṃ hiribalaṃ1 ottappabalaṃ viriyabalaṃ 2: paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave pañcasekhabalāni.
Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: "saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā"ti. Evaṃhi vo bhikkhave sikkhitabbanti. *
5. 1. 1. 2
(Sekhabalavitthatasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
2. [PTS Page 002] [\q 2/] pañcimāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca: saddhābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ viriyabalaṃ paññābalaṃ
1. Hirībalaṃ machasaṃ, syā 2. Viriyabalaṃ machasaṃ
* Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanduntimachasaṃ
[BJT Page 004] [\x 4/]
Katamañca bhikkhave saddhābalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiṃ:'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti. Idaṃ vuccati bhikkhave saddhābalaṃ.
Katamañca bhikkhave hiribalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako hirimā hoti. 1 Hirīyati
Kāyaduccaritena vacīduccaritena, manoduccaritena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave hiribalaṃ.
Katamañca bhikkhave ottappabalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako ottappī hoti. Ottappati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. Ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave ottappabalaṃ.
Katamañca bhikkhave viriyabalaṃ:2 idha bhikkhave ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷha parakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati bhikkhave viriyabalaṃ. Katamañca bhikkhave paññābalaṃ idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā3 paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave paññābalaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañcasekhabalāni.
Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: sadudhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. Hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. Ottappabalena [PTS Page 003] [\q 3/] samannāgatā bhavissāma sekhabalena. Viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena. Paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
5. 1. 1. 3
( Dukkhasuttaṃ)
3. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ4 sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā5 parammaraṇā duggati
Pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī 6 hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgano bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ savupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.
1 Hirīmā machasaṃ 2 vīriyabalaṃ machasaṃ 3. Udayabbayagāminiyā sīmu
4. Sa upāyāsaṃ syā, machasaṃ 5. Kāyassabhedā syā 6 anottāpī sīmu.
[BJT Page 006] [\x 6/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ. Kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkā. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti
Āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ, kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhāti.
5. 1. 1. 4
(Yathābhatasuttaṃ)
4 Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi
Samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
[PTS Page 004] [\q 4/] pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi.
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti, imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.
5. 1. 1. 5
(Sikkhāpaccakkhānasuttaṃ)
5. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭhe ceva dhamme1 pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā2 āgacchanti. Katame pañca:
Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Viriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭhe ceva dhamme ime pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā2 āgacchanti.
Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, tassa diṭṭhe ceva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṃsā ṭhānā3 āgacchanti. Katame pañca:
1. Diṭṭhevadhamme machasaṃ 2. Gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti sīmu
3. Pāsaṃsaṃ ṭhānaṃ sīmu.
[BJT Page 008] [\x 8/]
Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Viriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Paññāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhuṇī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati tassa [PTS Page 005] [\q 5/] diṭṭhe ceva dhamme ime pañca sahadhammikā. Pāsaṃsā ṭhānā āgacichantīti.
5. 1. 1. 6
(Akusalasamāpattisuttaṃ)
6. Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti. Yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave saddhā antarahitā hoti, assaddhiyaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva hiri paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave hiri antarahitā hoti, ahirikaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave ottappaṃ antarahitaṃ hoti. Anottappaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva viriyaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave viriyaṃ antarahitaṃ hoti, kosajjaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hoti.
Na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave paññā antarahitā hoti, duppaññā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hotīti.
5. 1. 1. 7
(Kāmesu palāḷitasuttaṃ)
7. Yebhūyyena bhikkhave sattā kāmesu palāḷitā. 1 Asitavyābhaṅgiṃ 2 bhikkhave kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, saddhāpabbajito 4 kulaputto'ti alaṃ vacanāya. Taṃ kissa hetu:
Labbhā 4 bhikkhave yobbanena kāmā. Te ca kho yādisā vā tādisā vā ye ca bhikkhave hīnā kāmā, ye ca majjhimā kāmā. Ye ca paṇītā kāmā sabbe kāmā "kāmā"tveva saṅkhaṃ gacchanti.
1. Laḷitāmachasaṃ, lasitāsyā 2. Asitabyābhaṅgiṃmachasaṃ
3. Saddhosyā 4. Labhā hi syā:
[BJT Page 010] [\x 10/]
[PTS Page 006] [\q 6/] seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako dhātiyā pamādamanvāya kaṭṭhaṃ vā kaṭhalaṃ vā mukhe āhareyya, tamenaṃ dhāti sīghasīghaṃ1manasi kareyya sīghasīghaṃ manasi karitvā sighasīghaṃ āhareyya, no ce sakkuṇeyya sighasīghaṃ āharituṃ vāmena hatthena sīsaṃ pariggahetvā dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṃ 2karitvā salohitampi āhareyya taṃ kissa hetu: atthesā bhikkhave kumārassa vihesā, nesā natthīti vadāmi. Karaṇīyañca3 kho etaṃ bhikkhave dhātiyā atthakāmāya hitesiniyā anukampikāya anukampaṃ upādāya.
Yato ca kho so bhikkhave kumāro vuddho hoti alaṃpañño anapekkhā pana4 bhikkhave dhāti tasmiṃ kumāre hoti 'attaguttodāni kumāro nālaṃ pamādāyā'ti.
Evameva kho bhikkhave yāvakīvañca bhikkhuno saddhāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā akataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena akataṃ hoti kusalesu dhammesu, viriyena akataṃ hoti kusalesu dhammesu, paññāya akataṃ hoti kusalesu dhammesu, anurakkhitabbo tāva me so bhikkhave bhikkhu hoti.
Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno5 saddhāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, hiriyā kataṃ hoti kusalesu dhammesu, ottappena kataṃ hoti kusalesu dhammesu, viriyena kataṃ hoti kusalesu dhammesu, paññāya kataṃ hoti kusalesu dhammesu, anapekho dānāhaṃ bhikkhave tasmiṃ bhikkhusmiṃ homi
'Attaguttodāni bhikkhu6 nālaṃ pamādāyā'ti.
5. 1. 1. 8
(Cavanasuttaṃ)
8. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi:
Assaddho bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti [PTS Page 007] [\q 7/] saddhamme. Ahiriko bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Anottappī bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño bhikkhave bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
1. Sīghaṃ sīghaṃmachasaṃ 2. Vaṅkaṅgulaṃsyā 3. Saraṇīyañcakatthaci
4. Dānimachasaṃ 5. Bhikkhusyā 4. Bhikkhave bhikkhusyā.
[BJT Page 012. [\x 12/] ]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi:
Saddho bhikkhave bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme hirimā bhikkhave bhikkhū na cavati, patiṭṭhāti saddhamema ottappī bhikkhave bhikkhū na cavati patiṭṭhāti saddhamme
Āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
Paññavā bhikkhave bhikkhū na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhū na cavati patiṭṭhāti saddhammeti.
5. 1. 1. 9
(Paṭhama agārava suttaṃ)
9. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi:
Assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Ahiriko bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Anottappī bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Kusīto bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme. Duppañño bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso cavati, nappatiṭṭhāti saddhamme.
[PTS Page 008] [\q 8/] pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme. Katamehi pañcahi:
Saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. Hirimā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. Ottappī bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭiṭhāti saddhamme. Āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati patiṭṭhāti saddhamme. Sappañño bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhamme.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso na cavati, patiṭṭhāti saddhammeti.
[BJT Page 014. [\x 14/] ]
5. 1. 1. 10
(Dutiya agārava suttaṃ)
10. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi pañcahi:
Assaddho bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Ahiriko bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Anottappi bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Kusīto bhikkhave agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Duppañño bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu agāravo appatisso abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi pañcahi.
Saddho bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Hirimā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ viraḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Ottappī [PTS Page 009] [\q 9/] bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Āraddhaviriyo bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Paññavā bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sagāravo sappatisso bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti.
Sekhabalavaggo paṭhamo
Tassuddānaṃ:
Saṅkhittaṃ vitthataṃ dukkhaṃ1 bhataṃ sikkhāya pañcamaṃ,
Samāpatti ca kāmesu cavanā dve agāravāti.
1. Dukkhāmachasaṃ
[BJT Page 016] [\x 16/]
2. Balavaggo
5. 1. 2. 1
(Tathāgatabalasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
11. Pubbāhaṃ bhikkhave ananussutesu dhammesu abhiññāvosāna pāramippatto paṭijānāmi.
Pañcimāni bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
[PTS Page 010] [\q 10/] katamāni pañca: saddhābalaṃ, hiribalaṃ ottappabalaṃ, viriyabalaṃ, paññābalaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañca tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sihanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatentiti.
5. 1. 2. 2
(Sekhabalaaggasuttaṃ)
12. Pañcimāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca:saddhābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, viriyabalaṃ, paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca sekhabalāni.
Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ paññābalaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave kuṭāgārassa etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ kuṭaṃ, evameva kho bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ paññābalaṃ.
Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabibaṃ:saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hiribalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, viriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
* Ananussuta-uddāna * kūṭa-uddāna
[BJT Page 018] [\x 18/]
5. 1. 2. 3
(Balasaṅkhittasuttaṃ)
13. Pañcimāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca:
Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave pañcabalānīti.
5. 1. 2. 4
(Balavitthatasuttaṃ)
14. Pañcimāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca: saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
Katamañca bhikkhave saddhābalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiṃ: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. [PTS Page 011] [\q 11/] idaṃ vuccati bhikkhave saddhābalaṃ.
Katamañca bhikkhave viriyabalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako āraddha viriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati bhikkhave viriyabalaṃ.
Katamañca bhikkhave satibalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvato satimā hoti: paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṃ vuccati bhikkhave satibalaṃ.
Katamañca bhikkhave samādhibalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati bhikkhave samādhibalaṃ.
Katamañca bhikkhave paññābalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca balānīti.
5. 1. 2. 5
(Baladaṭṭhabbasuttaṃ)
15. Pañcimāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca: saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
Kattha ca bhikkhave saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ: catusu sotāpattiyaṅgesu ettha saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ.
Kattha ca bhikkhave viriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ: catusu sammappadhānesu. Ettha viriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ.
[BJT Page 020] [\x 20/]
Kattha ca bhikkhave satibalaṃ daṭṭhabbaṃ: catusu satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaṃ daṭṭhabbaṃ.
Kattha ca bhikkhave samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ: catusu jhānesu. Ettha samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ.
Kattha ca bhikkhave paññābalaṃ daṭṭhabba: catusu ariyasaccesu. Ettha paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañcabalānīti.
5. 1. 2. 6
(Bala agga suttaṃ)
16. Pañcimāni bhikkhave balāni. Katamāni pañca:
Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ. Paññābalaṃ imāni kho bhikkhave pañcabalāni.
Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ paññābalaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ kūṭaṃ.
Evameva kho bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ, etaṃ saṅgāhikaṃ, etaṃ saṅghātaniyaṃ yadidaṃ paññābalanti.
5. 1. 2. 7
(Attahitasuttaṃ)
17. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi?
Idha bhikkhave bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīla sampadāya samādapeti. Attanā samādhisamipanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti. Attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññā sampadāya samādapeti. Attanā vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti. Attanā vimuttiñāṇadassanasampanto hoti, no paraṃ vimuttitiñāṇadassanasampadāya samādapeti.
[PTS Page 013] [\q 13/] imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgako bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyāti.
Putakuṭa-uddāna
[BJT Page 022. [\x 22/] ]
5. 1. 2. 8
(Parahitasuttaṃ)
18. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanto hoti, no attahitāya. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ sīla sampadāya samādapeti. Attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti. Attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti. Attanā na vimuttisampanno hoti, paraṃ vimuttisampadāya samādapeti. Attanā na vimuttiñāṇadassanasampannano hoti, paraṃ vimuttiñāṇa dassana sampadāya samādapeti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyāti.
5. 1. 2. 9
(Neva attahitano parahitasuttaṃ)
19. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti. Attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti. Attanā na paññā sampanno hoti, no paraṃ paññā sampadāya samādapeti. Attanā na vimutti sampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti. Attanā na vimuttiñāṇadassana sampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.
[PTS Page 014] [\q 14/] imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyāti.
[BJT Page 024. [\x 24/] ]
5. 1. 2. 10
(Attahitaparahitasuttaṃ)
20. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti
Parahitāya ca. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti. Attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti. Attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti. Attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti. Attanā ca vimuttiñaṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cāti.
Balavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ:
Ananussutakūṭañca saṅkhittaṃ vitthatena ca,
Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ cattāropi hitena cāti.
[BJT Page 026] [\x 26/]
3. Pañcaṅgikavaggo
5. 1. 3. 1
(Paṭhama agārava suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
21. So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripuressati'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [PTS Page 015] [\q 15/] ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ 1 dhammaṃ paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressati'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripuressatī' ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
So vata bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati, ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī, ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati. Sīlāni paripūretvā sammādiṭaṭhiṃ paripūressatī'ki ṭhānametaṃ vijjati. Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati.
5. 1. 3. 2
(Dutiya agārava suttaṃ)
22. So vata bhikkhave bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sīlakkhandhaṃ aparipūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressatī, ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Samādhikkhandhaṃ
Aparipūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
So vana bhikkhave bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko
Sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati. Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati. Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlakkhandhaṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjati. Sīlakkhandhaṃ paripūretvā samādhikkhandhaṃ paripūressati'ti ṭhānametaṃ [PTS Page 016] [\q 16/] vijjati. Samādhikkhandhaṃ paripūretvā paññākkhandhaṃ paripūressatī'ti ṭhānametaṃ vijjatī'ti.
1. Sekkhaṃ syā
[BJT Page 028] [\x 28/]
5. 1. 3. 3
(Upakkilesasuttaṃ)
23. Pañcime bhikkhave jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, 1 na ca sammā upeti kammāya.
Katame pañca? Ayo lohaṃ tipu sīsaṃ sajjhu. 2
Ime kho bhikkhave pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ jātarūpaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, na ca sammā upeti kammāya.
Yato ca kho bhikkhave jātarūpaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vippamuttaṃ 3 hoti, taṃ hoti jātarūpaṃ mudu ca kammaniyañca pabhassaraṃ ca, na ca pabhaṅgu, sammā upeti kammāya yassā yassā4 ca pilandhanavikatiyā ākaṅkhati:yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya5 yadi suvaṇṇamālakāya. Tañcassa atthaṃ anuhoti. Suvaṇaṇamālakaya. Tañcassa atthaṃ anubhoti.
Evameva kho bhikkhave pañcime cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ naceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ. Na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhīyati āsavānaṃ khayāya.
Katame pañca? Kāmacchando vyāpādo thīnamiddhaṃ 6 uddhaccakukkuccaṃ vicikicchā.
Ime kho bhikkhave pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ. Pabhaṅgu ca, na ca sammāsamādhīyati āsavānaṃ khayāya.
Yato ca kho bhikkhave cittaṃ imehi pañcahi upakkilesehi vippamuttaṃ hoti, taṃ hoti cittaṃ mudu ca [PTS Page 017] [\q 17/] kammaniyañca pahassarañca, na ca pahaṅgu, sammāsamādhīyati āsavānaṃ khayāya. Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: "anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ, ekopi hutvā bahudhā assaṃ bahudhāpi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā'pi pakkhī sakuṇo. Ime'pi candimasuriye evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyyanti" tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: "dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye dūre ye santike cā" ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
1. Pabhaṅgusīmu 2. Sajjhuṃ machasaṃ, sajjhāsyā.
3. Vimuttaṃmachasaṃ 4. Yassakassaci pilandhanavikatiyāsyā
5. Gīveyyakenakatthaci 6. Thīnamiddhaṃmachasaṃ
[BJT Page 030] [\x 30/]
So sace ākaṅkhati "parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, [PTS Page 018] [\q 18/] vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cintanti pajāneyya"nti. Tatra tatreva sakkhibhahabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati "anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti iti sākāraṃ sa uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya"nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
[PTS Page 019] [\q 19/] so sace ākaṅkhati "dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇeṇa sugate duggate yathākammupage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacī duccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭiṭhikā
Micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vata pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannāti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇeṇa dubbaṇeṇa sugate duggate yathākammupage satte pajāneyya" nti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati "āsavānaṃ khayā (anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ) diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya' nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyataneti.
5. 1. 3. 4
(Dussīlasuttaṃ)
24. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimahi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā'pi na pāripūriṃ gacchati. Taco'pi [PTS Page 020] [\q 20/] na pāripūriṃ gacchati. Pheggu' pi na pāripuriṃ gacchati. Sāropi na pāripuriṃ gacchati.
Evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi samimāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūta ñāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūta ñāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibibidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanissaya sampannaṃ1 hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidā virāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṃ2 hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathā'pi bhikkhave rukkho sakhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā'pi3 pāripūriṃ gacchati. Tacopi pāripūriṃ gacchati. Pheggupi pāripūriṃ gacchati. Sāro'pi pāripūriṃ gacchati. 4
Evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanissayasampanno hoti sammāsamādhi sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasyasampannaṃ1 hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanissayasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanissayasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.
1. Upanissayasampannosī 2. Upanisasampannaṃmachasaṃ 3. Papapaṭikāsyā
4. Tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchatisī.
Ye
[BJT Page 032] [\x 32/]
5. 1. 3. 5
(Anuggahītasuttaṃ)
25. Pañcahi bhikkhave aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi ceto vimuttiphalā ca hoti, cetovimuttiphalānisaṃsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Katamehi pañcahi:
[PTS Page 021] [\q 21/] idha bhikkhave sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti. Sutānuggahitā ca 1 hoti. Sākacchānuggahitā ca hoti. Samathānuggahitā ca hoti. Vipassanānuggahitā ca hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti. Cetovimuttiphalānisaṃsā ca, , paññāvimuttiphalā ca hoti, paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti.
5. 1. 3. 6
(Vimuttāyatana suttaṃ)
26. Pañcimāni bhikkhave vimuttāyatanāni, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā 2 āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā3 anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Katamāni pañca?
(1) Idha bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo 4 sabrahmacārī. Yathā yathā bhikkhave tassa bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti, dhamimapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ 5 jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
(2) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Api ca kho yathāsutaṃ yathā pariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, yathā yathā bhikkhave bhikkhu [PTS Page 022] [\q 22/] yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti. Dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati.
1Suttānuggahitācasyā 2. Aparikkhīṇā syā 3. Ananupattaṃ vāsīmu
4. Garuṭṭhātiko sīmu 5. Pāmujjaṃ sīmu, syā
[BJT Page 034] [\x 34/]
Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
(3) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti, dhammapaṭisaṃvidī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. 1 Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
(4) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno naheva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacāri. Nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi [PTS Page 023] [\q 23/] anuvicāreti manasānupekkhati. Yathā yathā bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedi ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ bhikkhave catutthaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhiṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
(5) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno naheva kho satthā dhammaṃ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, nāpi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahītaṃ hoti, sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ
Suppaṭividdhaṃ paññāya.
1. Suggahītaṃ sugāhī vediyatisīmu.
[BJT Page 036] [\x 36/]
Yathā yathā bhikkhave bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahītaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya, tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ bhikkhave pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa [PTS Page 024] [\q 24/] viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
Imāni kho bhikkhave pañca vimuttāyatanāni. Yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'ti.
5. 1. 3. 7
(Samādhisuttaṃ)
27. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ bhikkhave bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ pañca ñāṇāni paccattaṃ yeva uppajjanti. Katamāni pañca: ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiṃ ca sukhavipākoti paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi ariyo nirāmisoti paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi akāpurisasevito'ti paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. Ayaṃ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho1 ekodibhāvādhigato na ca sasaṃkhāraniggayhavārita vato'ti2 paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati. So kho panāhaṃ imaṃ samādhiṃ sato va samāpajjāmi sato va uṭṭhahāmī'ti 3 paccattaṃ yeva ñāṇaṃ uppajjati.
Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha appamāṇaṃ nipakā patissatā. Samādhiṃ bhikkhave bhāvayataṃ appamāṇaṃ nipakānaṃ patissatānaṃ imāni pañca ñāṇāni paccattaṃ yeva uppajjantī'ti,
5. 1. 3. 8
(Pañcaṅgikasamādhisuttaṃ)
28. [PTS Page 025] [\q 25/] ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammā samādhissa bhāvanaṃ desissāmi4 taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmi'ti. Evaṃ bhanteti'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.
1. Paṭippassaddhiladdho, syā
2. Na ca sasaṃkhāraniggayha vātapattoti syā na sasaṃkhāra niggasha
Cāriyādhihatotimachasaṃ (?) Na ca sasaṃkhāraniggayha cāritapapatitotisīmu
3. Sato kho panāhaṃ imaṃ samāpajjāmī, sato uṭṭhahāmitimachasaṃ satoca samāpajjāmī sato uṭṭhāhāmītisyā 4. Desessāmisyāmachasaṃ
[BJT Page 038] [\x 38/]
Katamā ca bhikkhave ariyassa pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanā?
(1) Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako1 vā nahāpakantevāsī2 vā kaṃsathāle nahāniyacuṇṇāni3 ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ4 nahāniyapiṇḍi snehānugatā5 snehaparetā6 santarabāhirā phuṭā snehena na ca paggharati. 7 Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammā samādhissa ayaṃ paṭhamā bhāvanā.
(2) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave udakarahado ubbhidodako8, tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya [PTS Page 026] [\q 26/] disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca kālena kālaṃ sammā dhāraṃ nānuppaveccheyya, atha kho tambhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjītvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripureyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imeva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripureti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ dutiyā bhāvanā.
(3) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena apphuṭaṃ hoti.
1. Nhāpako cāmachasaṃ 2. Tahāpakantevāsī vāmachasaṃ
3. Nhāniya cuṇṇānimachasaṃ, syā. 4. Yaṃsāsīmu 5. Sinehānugatāsyā
6. Sīnehaparetāsyā 7. Paggharinī machasaṃ ubbhitodakosyā:gambhīro machasaṃ
[BJT Page 040] [\x 40/]
Seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, 1 tāni yāvaggā 2 yāva mūlā3 sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni. Nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato 4 kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ tatiyā bhāvanā.
(4) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pāhāṇā [PTS Page 027] [\q 27/] dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
Pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
Pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ catutthā bhāvanā.
(5) Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ suggahītaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ, suppaṭividdhaṃ paññāya. Seyyathāpi bhikkhave añño vā aññaṃ5 paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṃ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṃ paccavekkheyya evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṃ suggahītaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ, suppaṭividdhaṃ paññāyā'ti. Ariyassa bhikkhave pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṃ pañcamī bhāvanā
Evaṃ bhāvite kho bhikkhave bhikkhu ariye pañcaṅgike sammā samādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
Seyyathāpi bhikkhave udakamaṇiko ādhāre ṭhapito pūro udakassa samatittiko kākapeyyo, tamenaṃ balavā puriso yato yato āvajjeyya, āgaccheyya udakanti? 'Evaṃ [PTS Page 028] [\q 28/] bhante'.
1. Nimuggaposini sīmu. 2. Tāni yāvacaggāsyā machasaṃ
3. Yā va ca mūlāsyā machasaṃ. Tāti yāva ca nimamūlāsīmu. 4. Sabbāvataṃsīmu.
5. Aññe vā aññaṃ vā sīmu.
[BJT Page 042] [\x 42/]
Evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike sammā samādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeni abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāni sati sati āyatane.
Seyyathāpi bhikkhave same bhumibhāge pokkharaṇī caturassā1 ālibaddhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, tamenaṃ balavā puriso yato yato āliṃ muñceyya, āgaccheyya udakanti?. 'Evaṃ bhante'. Evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimahi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
Seyyathāpi bhikkhave subhūmiyaṃ cātummahāpathe2 ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo, tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhirūhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ bhāvite ariye pañcaṅgike sammā samādhimhi evaṃ bahulīkate yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: "anekavihitaṃ iddhividhaṃ [PTS Page 029] [\q 29/] paccanubhaveyyaṃ: ekopi hutvā bahudhā assaṃ bahudhāpi hutvā eko assaṃ, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṃ parimajjeyyaṃ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya'nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ
Pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati:"dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ dibbe ca mānusake ca ye dūre santike cā'ti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati. "Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanati pajāneyyaṃ vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyyanti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati:"anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya" nti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: " dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. ' Ime vā bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇeṇa dubbaṇṇe sugate duggate yathā kammūpage satte pajāneyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhati: "āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya 2'nti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyataneti.
1. Caturaṃsā machasaṃ 2. Catumahāpathe machasaṃ
[BJT Page 044] [\x 44/]
5. 1. 3. 9
(Caṅkamānisaṃsasuttaṃ)
29. Pañcime bhikkhave caṅkame ānisaṃsā. Katame pañca?
[PTS Page 030] [\q 30/] addhānakkhamo hoti. Padhānakkhamo hoti. Appābādho hoti. Asitapītakhāyitasāyitaṃ1 sammā parināmaṃ gacchati. Caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti.
Ime kho bhikkhave pañca caṅkame ānisaṃsāti.
5. 1. 3. 10
(Nāgitasuttaṃ)
30. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgala vanasaṇḍe.
Assosuṃ kho icchānaṅgalakā2 brāhmaṇagahapatikā"samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
"Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā dvemanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti".
'So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ, brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī'ti.
Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā.
1. Asitaṃ pītaṃ khāyitaṃ sāyitaṃ machasaṃ, syā' 2. Icchānaṅgalikā sīmu
3. Syāmapotthake na dissate.
[BJT Page 046] [\x 46/]
[PTS Page 031] [\q 31/] tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi: ke panete1 nāgita uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilopeti?2 "Ete bhante icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya babhidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṃ yeva uddissa bhikkhusaṅghañcā"ti.
Māhaṃ nāgita yasena samāgamo, 3 mā ca mayā yaso. Yo kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ4 middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyāti.
"Adhivāste'dāni bhante bhagavā, adhivāsetu sugato. Adhivāsana kālo'dāni bhante bhagavato. Yena yeneva'dāni bhante bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇa gahapatikā negamā ceva jānapadā ca.
Seyyathāpi bhante thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti, evameva kho bhante yena yeneva'dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca taṃ kissa hetu? Tathāhi bhante bhagavato sīlapaññāṇa"nati.
Māhaṃ nāgita yasena samāgamo3, mā ca mayā yaso. Yo kho nāgita nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ4 mīlhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya. [PTS Page 032] [\q 32/] asitapītakhāyitasāyitassa kho nāgita uccārapassāvo. Eso tassa nissando.
1. Ke pana te syā, ke pana kho machasaṃ.
2. Vilopennīti syā, sīmu.
3. Samāgamaṃ, sīmu. Machasaṃ.
4. Yo taṃ mīḷhasukhaṃ machasaṃ, syā.
[BJT Page 048] [\x 48/]
Piyānaṃ kho nāgita viparināmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Eso tassa nissando.
Asubhanimittānuyogaṃ anuyuttassa kho nāgita subhanimitte1 pāṭikkūlyatā2 saṇṭhāti. Eso tassa nissando.
Chassu3 kho nāgita phassāyatanesu aniccānupassīno viharato phasse pāṭikkūlyatā saṇṭhāti. Eso tassa nissando.
Pañcasu kho nāgita upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikkūlyatā saṇṭhāti. Eso tassa nissandoti.
Pañcaṅgikavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ:
Dvegāravupakkileso dussīlānuggahena ca
Vimuttisamādhipañcaṅgikā caṅkamo nāgitena cāti
1. Subhanimittena sīmu.
2. Pāṭikulyatā machasaṃ paṭikkulyatā sīmu.
3. Chasu machasaṃ
[BJT Page 050] [\x 50/]
4. Sumanāvaggo
5. 1. 4. 1.
(Sumanāsuttaṃ)
31. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. * Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi1 rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca:
Idhassu bhante bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā, eko dāyako eko adāyako, te kāyassa [PTS Page 033] [\q 33/] bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyyuṃ, devabhūtānampana nesaṃ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti? Siyā sumane'ti bhagavā avoca.
Yo so sumane dāyako, so amuṃ adāyakaṃ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti. Dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. 2 Yo so sumane dāyako, so amuṃ adāyakaṃ devabhuto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti 3
Sace pana te bhante tato cutā itthattaṃ āgacchanti, manussabhūtānaṃ pana tesaṃ bhante siyā viseso, siyā nānākaraṇanti? Siyā sumaneti bhagavā avoca.
Yo so sumane dāyako. So amuṃ adāyakaṃ manussabhuto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: mānusakena4 āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. Yo so sumane dāyako, so amuṃ adāyakaṃ manussabhuto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti.
Sace pana te bhante ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, pabbajitānaṃ pana nesaṃ5 bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti? Siyā sumaneti bhagavā avoca.
Yo so sumane dāyako, so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti: yācito'va bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yācito'va bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yācito'va bahulaṃ gilāna paccaya bhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito:
* Syāma potthake ayaṃ pāṭho natthi, ekaṃ samayaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharatijetavane anāthapiṇḍikassa ārāme machasaṃ
1. Pañcahi ca syā 2. Adhipateyyena syā 3. Adhigaṇhātīti syā.
4. Mānussakena sīmu 5. Tesaṃ sīmu.
[BJT Page 052] [\x 52/]
Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati, tyāssa1 manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena, manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena, manāpeneva2 bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ
Amanāpena. Manāpaṃ yeva3 upahāraṃ upaharanti, appaṃ [PTS Page 034] [\q 34/] amanāpaṃ yo so sumane dāyako, so amuṃ adāyakaṃ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti. 4
Sace pana te bhante ubho arahattaṃ pāpuṇanti, arahattappattānaṃ pana nesaṃ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇanti?.
Ettha kho panesāhaṃ sumane na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti. 5
Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante. Yāvañcidaṃ bhante alameva dānāni dātuṃ, alaṃ puññāni kātuṃ, yatra hi nāma devabhūtassapi upakārāni puññāni, manussabhūtassapi upakārāni puññāni, pabbajitassapi upakārāni puññānīti.
Idamavova bhagavā idaṃ vatvā6 sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
1. Yathāpi cando vimalo gacchaṃ ākāsadhātuyā
Sabbe tārā gaṇe loke ābhāya atirocati,
2. Tatheva sīlasampanno saddho purisapuggalo
Sabbe maccharino loke cāgena atirocati.
3. Yathāpi megho thanayaṃ vijjumālī satakkaku
Thalaṃ ninnaṃ ca pūreti abhivassaṃ vasundharaṃ,
4. Evaṃ dassana sampanno sammā sambuddhasāvako
Macchariṃ adhigaṇhāti pañcaṭhānehi paṇḍito:
5. Āyunā yasasā veca vaṇṇena ca sukhena ca
Sace bhoga paribbūḷho7 pecca sagge pamodatīti8
1. Tassa syā, machasaṃ 2. Manāpena syā, 3. Manāpaññe ca syā,
4. Adhigaṇhātīti machasaṃ, syā 5. Vimuttanti syā
6. Vatvāna machasaṃ, syā 7. Paribyuḷho machasaṃ 8. Sagge ca modati sīmu.
[BJT Page 054] [\x 54/]
5. 1. 4. 2
(Cundīsuttaṃ)
32. [PTS Page 035] [\q 35/] ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati kalandakanivāpe. Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumāri satehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca:
Amhākaṃ bhante bhātā cundo nāma rājakumāro. So evamāha:"yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesu micchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ yeca1 upapajjati, no duggatinni. "
Sāhaṃ bhante bhagavantaṃ pucchāmi: kathaṃ rūpe nu kho2 bhante satthari pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ yeva upapajjati, no duggatinti? Sāhaṃ bhante bhagavantaṃ pucchāmi: kathaṃ rūpe nu kho2 bhante dhamme pasanno kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ yeva upapajjati, no duggatinti?
Kathaṃ rūpe nu kho bhante saṅghe pasanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ yeva upapajjati, no duggatinti? Kathaṃ rūpesu sīlesu paripūrakāri kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ yeva1 saggaṃ lokaṃ uppajjati, no duggatinti?
Yāvatā cundi sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammā sambuddho. Ye kho cundi buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
Yāvatā cundi dhammā saṃkhatā vā asaṃkhatā vā virāgo tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo3 ālayasamugghāto vaṭṭūpacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye kho [PTS Page 036] [\q 36/] cundi virāge dhamme pasannā. Agge te pasannā agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
Yāvatā cundi saṅghā vā gaṇā vā tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaṃgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye kho cundi saṃghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
1. Sugatiññeva syā 2. Kathaṃ rūpe kho machasaṃ 3. Pipāsāvinayo sīmu.
[BJT Page 056] [\x 56/]
Yāvatā cundī sīlāni, ariyakantāni1 tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhi saṃvattanikāni. Ye kho cundi ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. Agge kho pana paripūrakārīnaṃ aggo vipāko hotīti.
6. Aggato ve pasannānaṃ aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ
Agge buddhe pasannānaṃ dakkhiṇeyye anuttare,
7. Agge dhamme pasannānaṃ virāgūpasame sukhe
Agge saṃghe pasannānaṃ puññakkhette anuttare,
8. Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati
Aggaṃ āyūca2 vaṇṇo ca yaso kitti sukhaṃ balaṃ
9. Aggassa dātā medhāvī aggadhammasamāhito
Devabhūto manusso vā aggappatto pamodatīti.
5. 1. 4. 3.
(Uggahasuttaṃ)
33. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaddiye3 viharati jātiyā vane. Atha kho uggaho meṇḍaka nattā yena bhagavā tenupaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca:
Adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya attacatuttho [PTS Page 037] [\q 37/] bhattanti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca:
1. Ariyakattāni sīlānimachasaṃ 2. Āyuñcasīmu.
3. Bhaddikeaṭṭhakathā.
[BJT Page 058] [\x 58/]
Imā me bhante kumāriyo patikulāni gamissanti. Ovadatu tāsaṃ bhante bhagavā, anusāsatu tāsaṃ bhante bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca: tasmātiha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ: yassa vo' mātā pitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṃkārapaṭissā viniyo manāpacāriniyo piyavādiniyoti. Evaṃ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garukarissāma, 2 mānissāma, pūjessāma, abbhāgateva āsanodakena patipūjessāmāti3 evaṃ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā tatrūpāyāya vimaṃsāya samannāgatā alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti evaṃ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṃ.
Tasmātīha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ: yo so bhattu abbhantaro antojano, dāsātivā pessāti [PTS Page 038] [\q 38/] vā kammakarāti vā, kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānissāma, akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṃ jānissāma, khādanīyaṃ bhojanīyaṃ cassa paccayena vibhajissāmāti. 4 Evaṃ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ: yaṃ bhattā āharissati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, taṃ ārakkhena5 guttiyā sampādessāma. Tassa bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyoti. Evaṃ hi vo kumāriyo sikkhitabbaṃ.
Imehi kho kumāriyo pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjatīti.
10. Yo naṃ bharati sabbadā niccaṃ ātāpi ussuko
Sabbakāmaharaṃ6 posaṃ bhattāraṃ nāti maññeti.
11. Na cāpi sotthi bhattāraṃ icchācārena rosaye7
Bhattu ca garuno sabbe paṭipujeti paṇḍitā.
12. Uṭṭhāhikā8 analasā saṃgahītaparijjanā
Bhattu manāpā9 carati sambhataṃ anurakkhati.
13. Yā evaṃ vattatī nāri bhattucchandavasānugā
Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatī ti.
1. Yassa kho sīmu 2. Garuṃ karissāma machasaṃ
3. Paṭipūjessāmāti syā, machasaṃ 4. Paccayaṃsena vibhajissāmāti syā, sī
5. Ārakkhāya sīmu 6. Sabbakāmakaraṃ, sīmu.
7. Issācārena rosaye syā, machasaṃ issāvādena [pts]
8. Uṭṭhāyikā syā, 9. Bhattumanāpaṃ machasaṃ
[BJT Page 060] [\x 60/]
5. 1. 4. 4
(Sīhasenāpatisuttaṃ)
34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesālisaṃ viharati mahāvane kūṭāgāra sālāyaṃ. Atha kho sīho senāpati yena [PTS Page 039] [\q 39/] bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca:
Sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetunti?
Sakkā sīhāti bhagavā avoca. Dāyako sīha dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. Yampi sīha dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
Puna ca paraṃ sīha dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti. Yampi sīha dāyakaṃ dānapatiṃ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
Puna ca paraṃ sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Yampi sīha dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
Puna ca paraṃ sīha dāyako dānapati yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati. Yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, visāradova1 upasaṅkamati amaṅkubhūto. Yampi sīha dāyako dānapati yaññadevaparisaṃ upasaṅkamati: yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapati parisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, visāradova upasaṅkamati amaṅkubhūto: idampi sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ.
Puna ca paraṃ sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yampi sīha dāyako dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Idaṃ2 samparāyikaṃ dānaphalanti.
Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca "yānimāni bhante bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi. Ahaṃ bhante dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. Ahaṃ bhante dāyako dānapati. , Maṃ santo sappurisā bhajanti. Ahaṃ bhante dāyako dānapati, mayhaṃ kalyāṇo kittisaddo ababhuggato: sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhākoti. Ahaṃ [PTS Page 040] [\q 40/] bhante dāyako dānapati, yaññadeva parisaṃ upasaṅkamāmi: yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapati parisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, visāradova upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. Yānimāni bhante bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi. Yañca kho maṃ bhante bhagavā evamāha: 'dāyako sīha dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī'ti etāhaṃ na jānāmi. Ettha ca panāhaṃ bhagavato saddhāya gacchāmī"ti.
1. Visārado machasaṃ 2. Idampi syā
[BJT Page 062] [\x 62/]
Evametaṃ sīha, eva metaṃ sīha, dāyako1 dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.
14. Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū kittiñca pappoti yasobhivaḍḍati.
Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati visārado hoti naro amaccharī.
15. Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā vineyya maccheramalaṃ sukhesino,
Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā devānaṃ sahavyataṃ gatā ramanti. 3
16. Katāvāsā katakusalā tato cutā4 sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ, 5
Te tattha nandanti ramanti modare samappitā kāmaguṇehi pañcahi
Katvāna vākyaṃ asitassa tādino ramanti sagge sugatassa sāvakā'ti. 6
5. 1. 4. 5
(Dānānisaṃsasuttaṃ)
35. [PTS Page 041] [\q 41/] pañcime bhikkhave dāne ānisaṃsā. Katame pañca?
Bahuto janassa piyo hoti manāpo. Santo sappurisā bhajanti. Kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Gihīdhammā anapeto hoti. Kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho bhikkhave pañca dāne ānisaṃsāti.
17. Dadamāno piyo hoti sataṃ dhammaṃ anukkamaṃ,
Santo naṃ bhajanti sappurisā7 saññatā brahmacārino.
18. Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ,
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya parinibbāti anāsavoti. 8
5. 1. 4. 6
(Kāladānasuttaṃ)
36. Pañcimāni bhikkhave kāladānāni. Katamāni pañca?
Āgantukassa dānaṃ deti. Gamikassa dānaṃ deti. Gilānassa dānaṃ deti. Dubbhikkhe dānaṃ deti. Yāni navasassāni navaphalāni, tāni paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho bhikkhave pañca kāladānānīti.
1. Dāyako sīha sī 2. Yasassa vaḍḍhati syā yaso ca vaḍḍhati machasaṃ
3. Devānaṃ sahavyagatā ramanti te syā machasaṃ
4. Katāvakāsā katakusalā ito cutā machasaṃ, syā
5. Nandane syā 6. Ramanti sabbe sugatassa sāvakā syā
7. Santo naṃ sadā bhajanti syā machasaṃ 8. Parinibbātanāsavoti syā
[BJT Page 064. [\x 64/] ]
19. Kāle dadanti sappaññā vadaññū vītamaccharā
Kālena dinnaṃ ariyesu ujubhutesu tādisu,
Vippasanna manā tassa vipulā hoti dakkhiṇā,
20 Ye tattha anumodanti veyyāvaccaṃ karonni vā
Na tesaṃ1 dakkhiṇā ūnā tepi puññassa bhāgino.
21. Tasmā dade va2 appaṭivānacitto yattha dinnaṃ mahapphalaṃ
Puññāni paralokasmiṃ patiṭṭhā honti pāṇinanti.
5. 1. 4. 7
(Bhojanasuttaṃ)
37. [PTS Page 042] [\q 42/] bhojanaṃ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti.
Katamāni pañca?
Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Paṭibhāṇaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassavā, vaṇaṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānussa vā, sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa
Vā mānusassa vā, paṭibhāṇaṃ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni pañca ṭhānāni deti.
22. Āyudo balado dhīro vaṇaṇado paṭibhāṇado
Sukhassa dātā medhāvī sukhaṃ so adhigacchati.
23. Āyuṃ datvā balaṃ vaṇṇaṃ sukhañca paṭibhāṇakaṃ
Dighāyu yasavā hoti yattha yatthupapajjatīti.
5. 1. 4. 8
(Saddhasuttaṃ)
38. Pañcime bhikkhave saddhe kulaputte ānisaṃsā. Katame pañca?
Ye te bhikkhave loke santo sappurisā, te saddhaṃ yeva8 paṭhamaṃ anukampanti, no tathā assaddhaṃ. Saddhaṃyeva paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṃ saddhasseva paṭhamaṃ patigaṇhantā patigaṇhanti, no tathā assaddhaṃ saddhasseva paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desenti, no tathā assaddhaṃ. Saddho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. 4
Ime kho bhikkhave pañca saddhe kulaputte ānisaṃsā.
Seyyathāpi bhikkhave subhumiyaṃ cātummahāpathe5 mahānigrodho samannā pakkhīnaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, evameva [PTS Page 043] [\q 43/] kho bhikkhave saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṃ hoti: bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upasakānaṃ upāsikānanti.
1. Tesaṃdakkhiṇāūnā machasaṃ [pts 2.] Dade syā machasaṃ
3. Saddhaññeva machasaṃ syā 4. Uppajjati, sīmu
5. Catummahāpathe syā catumahāpathe machasaṃ.
[BJT Page 066] [\x 66/]
24. Sākhāpattaphalūpeto khandhimā ca mahādumo,
Mūlavā phalasampanno patiṭṭhā hoti pakkhinaṃ.
25. Manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā,
Chāyaṃ chāyatthikā1 yanti phalatthā phalabhojino.
26. Tatheva sīlampannaṃ saddhaṃ purisapuggalaṃ,
Nivātavuttiṃ atthaddhaṃ sorataṃ sakhilaṃ muduṃ
27. Vītarāgā vītadosā vītamohā anāsavā,
Puññakkhettāni lokasmiṃ sevanti tādisaṃ naraṃ.
28. Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhā panūdanaṃ,
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya parinibbāti anāsavoti2
5. 1. 4. 9
(Puttasuttaṃ)
39. Pañcimāni bhikkhave ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ. Katamāni pañca?
Bhato vā no bharissati. Kiccaṃ vā no karissati. Kulavaṃso ciraṃ ṭhassati. Dāyajjaṃ paṭipajjati. Atha vā pana petātaṃ kālakatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassatīti. Imāni kho bhikkhave pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānanti.
29. Pañca ṭhānāni3 sampassaṃ puttaṃ icchanti paṇḍitā,
Bhato vā no bharissati kiccaṃ vā no karissati
30. Kulavaṃso ciraṃ ṭhassati4 dāyajjaṃ paṭijjati,
Athavā pana petānaṃ dakkhiṇaṃ anupadassati.
31. Ṭhānānetāni sampassaṃ puttaṃ icchanti paṇḍitā,
Tasmā santo sappurisā kataññū katavedino,
32. Bharanti mātāpitaro pubbe katamanussaraṃ,
[PTS Page 044] [\q 44/] karonti nesaṃ kiccāni yathā taṃ pubbakārinaṃ
33. Ovādakārī bhataposī kulavaṃsaṃ ahāpayaṃ,
Saddho sīlena sampanno putto hoti pasaṃsiyoti
1. Chāyanthino sīmu. 2. Parinibbātanāsavoti syā
3. Pañcaṭṭhānāni syā 4. Tiṭṭhe machasaṃ, syā
[BJT Page 068] [\x 68/]
5. 1. 4. 10
(Mahāsālasuttaṃ)
40. Himavantaṃ bhikkhave pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhihi vaḍḍhanti. Katamāhi pañcahi?
Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti. Tacena vaḍḍhanti. Papaṭikāya vaḍḍhanti. Pheggunā vaḍḍhanti. Sārena vaḍḍhanti. Himavantaṃ bhikkhave pabbatarājaṃ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti.
Evameva kho bhikkhave saddhaṃ kulapatiṃ1 nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. Katamāhi pañcahi?
Saddhāya vaḍḍhati sīlena vaḍḍhati. Sutena vaḍḍhati cāgena vaḍḍhati. Paññāya vaḍḍhati. Saddhaṃ bhikkhave kulapatiṃ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti.
34. Yathā ca2 pabbato selo araññasmiṃ brahāvane,
Taṃ rukkhā upanissāya vaḍḍhante te vanappatī.
35. Tatheva sīla sampannaṃ saddhaṃ kulapatiṃ3 idha4,
Upanissāya vaḍḍhanti puttadārā ca bandhavā,
Amaccā ñātisaṅghā ca ye cassa anujīvino.
36. Tassa sīlavato sīlaṃ cāgaṃ sucaritāni ca,
Passamānānukubbanti ye bhavanti civakkhaṇā.
37. Idha dhammaṃ caritvāna maggaṃ sugatigāminaṃ,
Nandino devalokasmiṃ modanti kāmakāminoti.
Sumanāvaggo catuttho.
Tassuddānaṃ:
Sumanā cundī uggaho sīhadānānisaṃsayo
Kāla bhojana saddhāya puttasālehi te dasāti.
1. Kulaputtaṃ machasaṃ 2. Yathāhi syāmachasaṃ.
3. Kulaputtaṃ machasaṃ, syā 4. Imaṃ machasaṃ
[BJT Page 070] [\x 70/]
5. Muṇḍarājavaggo
5. 1. 5. 1
(Pañcabhogaādiyasuttaṃ)
41. [PTS Page 045] [\q 45/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca:
Pañcime gahapati bhogānaṃ ādiyā. Katame pañca?
Idha gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṃ sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṃ pariharati. Mātāpitaro sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṃ pariharati. Puttadāradāsakammakaraporise sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ paṭhamo bhogānaṃ ādiyo.
Puna ca paraṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti, pīṇeti, sammā sukhaṃ pariharati. Ayaṃ dutiyo bhogānaṃ ādiyo.
Puna ca paraṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā coratovā appiyato vā dāyādato, tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṃ attānaṃ karoti. Ayaṃ tatiyo bhogānaṃ ādiyo.
Puna ca paraṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañca balīkattā hoti: ñātibaliṃ, athitibaliṃ pubbapetabaliṃ, rājabaliṃ, devatābaliṃ. Ayaṃ catuttho bhogānaṃ ādiyo.
Puna ca paraṃ gahapati ariyasāvako uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedācakkhittehi dhammikehi [PTS Page 046] [\q 46/] dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamantānaṃ damenti, ekamantānaṃ samenti, ekamantānaṃ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. Ayaṃ pañcamo bhogānaṃ ādiyo:
Ime kho gahapati pañca bhogānaṃ ādiyā.
[BJT Page 072] [\x 72/]
Tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṃ gacchanti, tassa evaṃ hoti: ye vata bhogānaṃ ādiyā, te cāhaṃ ādiyāmi. Bhogā ca me parikkhayaṃ gacchantī"ti. Itissa hoti avippaṭisāro. Tassa ce gahapati ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṃ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṃ hoti: ye vata bhogānaṃ ādiyā, te cāhaṃ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī"ti itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. 1
38. Bhuttā bhogā bhatā bhaccā vitiṇṇā āpadāsu me,
Uddhato dakkhiṇā dinnā atho pañca balī katā.
Upaṭṭhitā sīlavanto saññatā brahmacārayo.
39. Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya paṇḍito gharamāvasaṃ,
So me attho anuppatto kataṃ ananutappiyaṃ.
40. Etaṃ anussaraṃ macco ariyadhamme ṭhito naro
Idheva naṃ pasaṃsanti pecca sagge pamodatīti. 2
5. 1. 5. 2
(Sappurisasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
42. Sappuriso bhikkhave kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mātāpitunnaṃ3 atthāya hitāya sukhāya hoti puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti. Samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.
Seyyathāpi bhikkhave mahāmegho sabbasassāni sampādento bahunojanassa atthāya hitāya sukhāya hoti:evameva [PTS Page 047] [\q 47/] kho bhikkhave sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti: mātāpitunnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti. Samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotīti.
41. Hito bahunnaṃ paṭipajja bhoge taṃ devatā rakkhati devaguttaṃ,
Bahussutaṃ sīlavatupapannaṃ dhamme ṭhitaṃ na vijahāti4 kitti.
42. Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ saccavādiṃ hirīmanaṃ,
Nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati,
Devāpi naṃ pasaṃsanti brahmunāpi pasaṃsitoti.
1. Itissa hoti avippaṭisāro syā 2. Sagge ca modatīti sīmu.
3. Mātāpitūnaṃ machasaṃ 4. Vijahati machasaṃ.
[BJT Page 074] [\x 74/]
5. 1. 5. 3
(Pañcaiṭṭhadhammasuttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ)
43. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca:
Pañcime gahapati dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Katame pañca?
Āyu kho gahapati iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Sukhaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ. Yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
Ime kho gahapati pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
Imesaṃ kho gahapati pañcannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ. Na āyācanāhetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṃ vadāmi. Imesaṃ kho gahapati pañcannaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ āyācanāhetu [PTS Page 048] [\q 48/] vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha?
Na kho gahapati arahati ariyasāvako āyuṃ kāmo āyuṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā āyussa vā pihetuṃ. Āyukāmena gahapati ariyasāvakena āyusaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Āyusaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā.
Na kho gahapati arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā vaṇṇassa vā pihetuṃ. Vaṇṇakāmena gahapati ariyasāvakena vaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Vaṇṇasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā.
Na kho gahapati arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā sukhassa vā pihetuṃ. Sukhakāmena gahapati ariyasāvakena sukhasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Sukhasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā.
[BJT Page 076] [\x 76/]
Na kho gahapati arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā yasassa vā pihetuṃ. Yasakāmena gahapati ariyasāvakena yasasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Yasasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā.
Na kho gahapati arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṃ āyācituṃ vā abhinandituṃ vā saggānaṃ vā1 pihetuṃ. Saggakāmena gahapati ariyasāvakena saggasaṃvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. Saggasaṃvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṃvattati. So lābhī hoti saggānanti.
43. Āyuṃ vaṇṇaṃ yasaṃ kittiṃ saggaṃ uccākulīnataṃ,
Ratiyo patthayānena uḷārā aparāparaṃ, 2
44. Appamādaṃ pasaṃsanti puññakiriyāsu paṇḍitā,
[PTS Page 049] [\q 49/] appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito.
45. Diṭṭheva dhamme yo attho yo cattho samparāyiko.
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.
5. 1. 5. 4
(Manāpadāyīsuttaṃ)
44. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ nenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṃ etadavoca:
"Sammukhā metaṃ3 bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. Manāpaṃ me bhante sālapupphakaṃ khādanīyaṃ. Taṃ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
"Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti manāpaṃ me bhante sampannakolakaṃ, sampannasūkaramaṃsaṃ. 4 Taṃ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
1. Saggaṃ vā sīmu. 2. Aparāparā machasaṃ
3. Sammukhā etaṃ sīmu 4. Sūkaramaṃsaṃ machasaṃ, sampannavarasūkaramaṃsaṃ syā.
[BJT Page 078] [\x 78/]
[PTS Page 050] [\q 50/]
"Samimukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. Manāpaṃ me bhante nibaddhatelakaṃ1 nāḷiyasākaṃ. Taṃ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā"ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
"Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. Manāpo me bhante sālīnaṃ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano. Taṃ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā"ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
"Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. Manāpāni me bhante kāsikāni vatthāni. Tāni me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā"ti. Paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
"Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ 'manāpadāyī labhate manāpa'nti. Manāpo me bhante pallaṅko goṇakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kādalimigapavarapaccattharaṇo2 sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno. Api ca bhante mayampetaṃ jānāma'netaṃ bhagavato kappatī"ti. Idaṃ me bhante candanaphalakaṃ agghati adhikaṃ sahassaṃ. Taṃ me bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā"ti paṭiggahesi bhagavā anukampaṃ upādāya.
Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumodi:
46. Manāpadāyī labhate manāpaṃ yo ujjubhūtesu dadāti chandasā,
Acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ3 nānappakārāni ca paccayāni.
47. Cattañca muttañca anaggahītaṃ4 khettūpame arahante viditvā,
So duccajaṃ sappuriso cajitvā manāpadāyī labhate manāpanti.
Atha kho bhagavā uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. Kālakato ca uggo gahapati vesāliko aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapajjī.
1. Nibbaṭṭatelakaṃ syā, nibbattatelakaṃ sīmu.
2. Kadalimigapavarapaccattharaṇo machasaṃ. Syā.
3. Sayana mantapānaṃ machasaṃ. 4. Anuggahītaṃ syā [PTS]
[BJT Page 080] [\x 80/]
Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo [PTS Page 051] [\q 51/] kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho uggaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca:
'Kacci te ugga yathādhippāyo'ti 'taggha me bhante yathādhippāyo'ti. Atha kho bhagavā uggaṃ devaputtaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:
48. Manāpadāyī labhate manāpaṃ
Aggassa dātā labhate punaggaṃ,
Varassa dātā varalābhi hoti
Seṭṭhandado seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
49. Yo aggadāyī varadāyī seṭṭhadāyī ca yo naro,
Dīghāyu yasavā hoti yattha yatthūpapajjatī"ti.
5. 1. 5. 5
(Puññābhisandasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
45. Pañcime bhikkhave puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame pañca?
Yassa bhikkhave bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
Yassa bhikkhave bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññāhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
Yassa bhikkhave bhikkhu vihāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
Yassa bhikkhave bhikkhu mañcapīṭhaṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando sukhassāhāro sovaggiko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
Yassa bhikkhave bhikkhu gilānapacchayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ [PTS Page 052] [\q 52/] upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññāhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
Imehi ca pana bhikkhave pañcahi puññāhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ: "ettako puññāhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī"ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.
[BJT Page 082] [\x 82/]
Seyyathāpi bhikkhave mahasamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ 'ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhaka satasahassānī'ti vā. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāudakakkhandho tveva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ 'ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī'ti. Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandho tveva saṅkhaṃ gacchatīti.
50. Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ
Bahubheravaṃ ratanagaṇānamālayaṃ,
Najjo yathā naragaṇa saṅghasevitā1
Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.
51. [PTS Page 053] [\q 53/] evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ
Seyyā nisajjattharaṇassa dāyakaṃ,
Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ
Najjo yathā vārivahāva sāgaranti.
5. 1. 5. 6
(Pañcasampadāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
46. Pañcimā bhikkhave sampadā. Katamā pañca? Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. Imā kho bhikkhave pañca sampadāti.
5. 1. 5. 7
(Pañcadhanasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
47. Pañcimāni bhikkhave dhanāni. Katamāni pañca? Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ
Katamañca bhikkhave saddhādhanaṃ? Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti. Idaṃ vuccati bhikkhave saddhādhanaṃ.
Katamañca bhikkhave sīladhanaṃ? Idha bhikkhave ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti idaṃ vuccati bhikkhave sīladhanaṃ.
Katamañca bhikkhave sutadhanaṃ? Idha bhikkhave ariyasāvako bahussuto hoti. Sutadharo sutasannicayo (ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Idaṃ vuccati bhikkhave sutadhanaṃ.
1. Macchagaṇasaṅghasevitā syā
Peyyālamukhehi saṅkhittaṃ catukkanipāte uruvelavagge dutiyasutte āgatanayena veditabbaṃ (piṭṭhaṅko 46)
[BJT Page 084] [\x 84/]
Katamañca bhikkhave cāgadhanaṃ? Idha bhikkhave ariyasāvako vigatamala maccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati bhikkhave cāgadhanaṃ.
Katamañca bhikkhave paññādhanaṃ? Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave paññādhanaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañca dhanānīti.
52. [PTS Page 054] [\q 54/] yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā,
Sīlañca yassa kalyāṇaṃ ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.
53. Saṅghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaṃ,
Adaliddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
54. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ,
Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhānasāsanaṃ.
5. 1. 5. 8
(Alabbhanīyaṭhānasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
48. Pañcimāni bhikkhave alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca?
'Jarādhammaṃ mā jīrīti' alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 'Vyādhidhammaṃ mā vyādhīyī'ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 'Maraṇadhammaṃ mā mīyī, ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenavi vā lokasmiṃ. Khayadhammaṃ mā khīyī'ti alabbhaniyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Nassanadhammaṃ mā nassī'ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Assutavato bhikkhave puthujjanassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa1 jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti' sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū' ti. So jarādhamme jiṇṇe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
1. Mayhevekassa syā, machasaṃ.
[BJT Page 086] [\x 86/]
Puna ca paraṃ bhikkhave assutavato puthujjanassa [PTS Page 055] [\q 55/] byādhidhammaṃ byādhīyati so byādhidhamme byādhite na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa byādhidhammaṃ byādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ byādhidhammaṃ byādhīyati. Ahañceva kho pana byādhidhamme byādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So byādhidhamme byādhite socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati
Bhikkhave assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave assutavato puthujjanassa maraṇadhammaṃ mīyati so maraṇadhamme mate na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañceva kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So maraṇadhamme mate socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave assutavato puthujjanassa khayadhammaṃ khīyati so khayadhamme khīṇe na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ khayadhammaṃ khīyati. Ahañceva kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū "ti. So khayadhamme khīṇe socati, kilamati, paridevati urattāḷiṃ kandati. Sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave assutavato puthujjanassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: " na kho mayhamevakassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañcema kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Sutavato ca kho bhikkhave ariyasāvakassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ. Kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave sutavato ariyasāvakassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati so vyādhidhamme vyādhite itipaṭisañcikkhati:"na kho mayhamevekassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Ahañceva kho pana vyādhidhamme vyādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So vyādhidhamme vyādhite na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave sutavā ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave sutavato ariyasāvakassa maraṇadhammaṃ mīyati so maraṇadhamme mate itipaṭisañcikkhati:"na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañceva kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So maraṇadhamme mate na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave sutavā ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave sutavato ariyasāvakassa khayadhammaṃ khīyati so khayadhamme khīṇe itipaṭisañcikkhati:"na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ khayadhammaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] khīyati. Ahañceva kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyaṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū "ti. So khayadhamme khīṇe na socati. Na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako abbahī savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ bhikkhave sutavato ariyasāvakassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: " na kho mayhamevekassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So nassanadhamme naṭṭhe khīṇe na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave sutavā ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpetīti.
1. Abbuhi syā, machasaṃ
[BJT Page 088] [\x 88/]
Imāni kho bhikkhave pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena devena vā mārena vā brahmunā kenaci vā lokasminti.
55. Na socanāya na paridevanāya attho alabbho1 api appakopi,
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā2 paccatthikā attamanā bhavanti.
56. Yato ca kho paṇḍito āpadāsu na vedhati attavinicchayaññū,
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
57. Jappena mantena subhāsitena anuppadānena paveṇiyā ca,
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ tathā tathā tattha parakkameyya.
58. Sace pajāneyya alabbhaneyyo mayā ca 3 aññena vā esa attho
Asocamāno adhivāsayeyya kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi'dānīti. [PTS Page 057] [\q 57/]
5. 1. 5. 9.
(Kosala suttaṃ)
49. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
() Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi. "Mallikādevī deva5 kālakatā"ti.
Evaṃ vutte rājā pasenadi kosalo dukkhī dummano pattakkhandhoadhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho bhagavā rajānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ dukkhiṃ dummanaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca:
Pañcimāni bhikkhave alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca?
'Jarādhammaṃ mā jīrīti' alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 'Vyādhidhammaṃ mā vyādhīyī'ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. 'Maraṇadhammaṃ mā mīyī, ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenavi vā lokasmiṃ. Khayadhammaṃ mā khīyī'ti alabbhaniyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Nassanadhammaṃ mā nassī'ti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Assutavato mahārāja puthujjanassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti' sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū' ti. So jarādhamme jiṇṇe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa byādhidhammaṃ byādhīyati so byādhidhamme byādhite na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa byādhidhammaṃ byādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ byādhidhammaṃ byādhīyati. Ahañceva kho pana byādhidhamme byādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So byādhidhamme byādhite socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati
Mahārāja, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa maraṇadhammaṃ mīyati so maraṇadhamme mate na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañceva kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So maraṇadhamme mate socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa khayadhammaṃ khīyati so khayadhamme khīṇe na iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ khayadhammaṃ khīyati. Ahañceva kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū "ti. So khayadhamme khīṇe socati, kilamati, paridevati urattāḷiṃ kandati. Sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja, assutavato puthujjanassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: " na kho mayhamevakassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañcema kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Sutavato ca kho mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ. Kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So jarādhamme jiṇṇe na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati so vyādhidhamme vyādhite itipaṭisañcikkhati:"na kho mayhamevekassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Ahañceva kho pana vyādhidhamme vyādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So vyādhidhamme vyādhite na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, sutavā ariyasāvako abbahī savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa maraṇadhammaṃ mīyati so maraṇadhamme mate itipaṭisañcikkhati: "na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañceva kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So maraṇadhamme mate na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, sutavā ariyasāvako abbahī savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa khayadhammaṃ khīyati so khayadhamme khīṇe itipaṭisañcikkhati:"na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ khayadhammaṃ khīyati. Ahañceva kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyaṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū "ti. So khayadhamme khīṇe na socati. Na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, ariyasāvako abbahī savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: " na kho mayhamevekassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati, gati, cuti, upapatti, sabbesaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittāpi dummanā assū"ti. So nassanadhamme naṭṭhe khīṇe na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja, sutavā ariyasāvako abbahī1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpetīti.
Imāni kho mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena devena vā mārena vā brahmunā kenaci vā lokasminti.
Na socanāya na paridevanāya attho alabbho api appakopi,
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā2 paccatthikā attamanā bhavanti.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu na vedhati attavinicchayaññū,
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
Jappena mantena subhāsitena anuppadānena paveṇiyā ca,
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ tathā tathā tattha parakkameyya.
Sace pajāneyya alabbhaneyyo mayā ca 3 aññena vā esa attho
Asocamāno adhivāsayeyya kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi'dānīti.
1. Attho idha labbhati syā attho idha labbhā [PTS] atthodhalabbhā machasaṃ. 2. Dukkhitaṃ viditvā syā 3. Mayā vā syā 4. Karomi idāni machasaṃ.
() Tena kho pana samayena mallikādvi kālakatā hoti syā, machasaṃ.
5. Deva devī syā
* Idha peyyālamukhena saṃkhittaṃ sabbaṃ alabbhanīyaṭhānasutte vuttanayena veditabbaṃ.
[BJT Page 090] [\x 90/]
5. 1. 5. 10
(Sokasallaharaṇasuttaṃ)
50. Ekaṃ samayaṃ āyasmā nārado pāṭalīputte viharati kukkuṭārāme. Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālakatā hoti piyā manāpā so bhaddāya deviyā kālakatāya piyāya manāpāya neva nahāyati, 1 na vilimpati, na bhattaṃ bhuñjati, na kammantaṃ payojeti. Rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Atha kho muṇḍo rājā piyakaṃ kosārakkha2 āmantesi: tena hi samma piyaka [PTS Page 058] [\q 58/] bhaddāya deviyā sarīraṃ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjetha3 yathā mayaṃ bhaddāya deviyā sarīraṃ cirataraṃ passeyyāmāti. Evaṃ devāti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sariraṃ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji.
Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: "imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālakatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālakatāya piyāya manāpāya neva nahāyāti, na vilimpati, na bhattaṃ bhuñjati, na kammantaṃ payojeti. Rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Kaṃ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyya yassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā"ti.
Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: "ayaṃ kho āyasmā nārado pāṭalīputte viharati kukkuṭārāme. Taṃ kho pana āyasmantaṃ nāradaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca. Yaṃ nūna muṇḍo rājā āyasmantaṃ nāradaṃ payirupāseyya, appevanāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā"ti. Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca:
"Ayaṃ kho deva āyasmā nārado pāṭalīputte viharati kukkuṭārāme. Taṃ kho panāyasmantaṃ nāradaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: paṇḍito vyatto medhāvī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca. Yadi pana devo āyasmantaṃ nāradaṃ payirupāseyya, appevanāma devo āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā"ti.
Tena hi samma piyaka [PTS Page 059] [\q 59/] āyasmantaṃ nāradaṃ paṭivedehi. Kathaṃ hi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ pubbe appaṭisaṃvidito upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti.
1. Nahāyati machasaṃ 2. Sokārakkhaṃ syā 3. Paṭikujjatha syā, machasaṃ
*Nāradasutta-uddāna;machasaṃ.
[BJT Page 092. [\x 92/] ]
Evaṃ devā'ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāradaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṃ nāradaṃ etadavoca: imassa bhante muṇḍassa rañño bhaddā devī kālakatā piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālakatāya piyāya manāpāya neva nahāyati, na vilimpati, na bhattaṃ bhuñjati, na kammantaṃ payojeti. Rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarire ajjhomucchito. Sādhu bhante āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṃ desetu, yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṃ sutvā sokasallaṃ pajaheyyā'ti
'Yassadāni piyaka muṇḍo rājā kālaṃ maññatī'ti,
Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ nāradaṃ abhivadetvā padakkhiṇaṃ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca: katāvakāso kho deva āyasmatā nāradena, yassadāni devo kālaṃ maññatī'ti.
'Tena hi samma piyaka bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī'ti
Evaṃ devā'ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṃ rājānaṃ etadavoca: yuttāni kho te deva bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassa'dāni devo kālaṃ maññatī'ti.
Atha kho muṇḍo rājā bhadraṃ yānaṃ1 abhirūhitvā bhadrehi yānehi2
Yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmannaṃ nāradaṃ dassanāya yāvatikā yānassa bhumi tāvatikaṃ yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi.
Atha kho muṇḍo rājā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmanaṃ nāradaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ [PTS Page 060] [\q 60/] nisinnaṃ kho muṇḍaṃ rājānaṃ āyasmā nārado etadavoca:
Pañcimāni mahārāja alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇenavā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamāni pañca?
Jarādhammaṃ mā jīrīti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇenavā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Vyādhidhammaṃ mā vyādhīyīti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Maraṇadhammaṃ mā mīyītī, alabbhaniyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Khaya dhammaṃ mā khīyīti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmanena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.
Nassanadhammaṃ mā nassīti alabbhanīyaṃ ṭhānaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā buhmunā vā kenaci vā lokasminti.
1. Bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ machasaṃ bhadrāni bhadrāni yānāni syā
2. Bhadrehi bhadrehi yānehi syā machasaṃ.
[BJT Page 094] [\x 94/]
Assutavato kho mahārāja puthujjanassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa1 jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahaṃ ceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantāpi nappavatteyyuṃ. 2 Amittā'pi attamanā assu. Mittā'pi dummanā assū'ti. So jarādhamme jiṇṇe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati so vyādhidhamme vyādhite na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa vyādhīdhammaṃ vyādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Ahañceva kho pana vyādhidhamme vyādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ. Bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittā'pi dummanā [PTS Page 061] [\q 61/] assū'ti. So vyādhidhamme vyādhite socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja assutavā puthujjano viddho saviseta sokasallena attānaṃ yeva paritāpetīti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa maraṇadhammaṃ mīyati
So maraṇadhamme mate na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañceva kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ. Bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittā'pi dummanā assū'ti. So maraṇadhamme mate socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja assutavā puthujjano viddho saviseta sokasallena attānaṃ yeva paritāpetīti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa khayadhammaṃ khīyati
So khayadhamme khīṇe na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ khayadhammaṃ khīyati. Ahañceva kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ. Bhattampi me nacchādeyya. Kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittāpi attamanā assu. Mittā' pi dummanā assū 'ki. So khayadhamme khīṇe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṃ yeva paritāpetī ti.
Puna ca paraṃ mahārāja assutavato puthujjanassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ,bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā' pi nappavatteyyuṃ. Amittā' pi attamanā assu. Mittā 'pi dummanā assū' ti. So nassanadhamme naṭṭhe socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja assutavā puthujjano viddho saviseta sokasallena attānaṃ yeva paritāpetīti.
Sutavato ca kho mahārāja ariyasāvakassa jarādhammaṃ jīrati. So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati, na kho mayhamevekassa jarādhammaṃ jīrati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ jarādhammaṃ jīrati. Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ. Āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye'pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittā'pi attamanā assu. Mittā'pi dummanā assū'ti so jarādhamme jiṇṇe na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja sutavā ariyasāvako abbahi1 savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
1. Mayhevekassa machasaṃ 2. Nappavatteyya machasaṃ 3. Abbūhi machasaṃ
[BJT Page 096] [\x 96/]
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati. So vyādhidhamme vyādhite iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ vyādhidhammaṃ vyādhīyati. Ahañcevaca kho pana vyādhidhamme vyādhite soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parisoceyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye'pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittā'pi attamanā assu. Mittā'pi dummanā assū'ti. So
Vyādhidhamme vyādhite na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati. Mahārāja sutavā ariyasāvako abbahi savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa maraṇadhammaṃ mīyati
So maraṇadhamme mate iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa maraṇadhammaṃ mīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ maraṇadhammaṃ mīyati. Ahañcevaca kho pana maraṇadhamme mate soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parisoceyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye'pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittā'pi attamanā assu. Mittā'pi dummanā assū'ti. So maraṇadhamme mate na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati. Mahārāja sutavā ariyasāvako abbahi savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa khayadhammaṃ khīyati
So khayadhamme khīṇe iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa khayadhammaṃ khīyati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti uppatti, sabbesaṃ sattānaṃ khayadhammaṃ khīyati. Ahañcevaca kho pana khayadhamme khīṇe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parisoceyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye'pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā'pi nappavatteyyuṃ. Amittā'pi attamanā assu. Mittā 'pi dummanā assū 'ti. So khayadhamme khīṇe na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati mahārāja sutavā ariyasāvako abbahi savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
Puna ca paraṃ mahārāja sutavato ariyasāvakassa nassanadhammaṃ nassati. So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: na kho mayhamevekassa nassanadhammaṃ nassati. Atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ nassanadhammaṃ nassati. Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṃ, kilameyyaṃ, parideveyyaṃ, urattāḷiṃ kandeyyaṃ, sammohaṃ āpajjeyyaṃ, bhattampi me nacchādeyya. Kāye 'pi dubbaṇṇiyaṃ okkameyya. Kammantā 'pi nappavatteyyuṃ. Amittā' pi attamanā assu. Mittā' pi dummanā assū 'ti. So nassanadhamme naṭṭhe na socati, na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati. Mahārāja sutavā ariyasāvako abbahi savisaṃ sokasallaṃ yena viddho assutavā puthujjano attānaṃ yeva paritāpeti. Asoko visallo ariyasāvako attānaṃ yeva parinibbāpeti.
[PTS Page 062] [\q 62/] imāni kho mahārāja pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti,
59. Na socanāya paridevanāya attho alabbho1 api appakopi
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā paccatthikā attamanā bhavanti.
60. Yato ca kho paṇḍito āpadāsu na vedhati atthavinicchayaññū,
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
61. Jappena mantena subhāsitena anuppadānena paveṇiyā vā,
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ tathā tathā tattha parakkameyya.
62. Sace pajāneyya alabbhaneyyo mayā ca aññena vā esaattho
Asocamāno adhivāsayeyya kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi'dānīti.
Evaṃ vutte muṇḍo rājā āyasmantaṃ nāradaṃ etadavoca: ko nāmo2 ayaṃ bhante dhammapariyāyo'ti?
Sokasallaharaṇo nāma ayaṃ mahārāja dhammapariyāyoti.
Taggha bhante sokasallaharaṇo, taggha bhante sokasallaharaṇo. Imaṃ hi me bhante dhammapariyāyaṃ sutvā sokasallaṃ pahīṇanti.
1. Attho'dhalabbhāmachasaṃ. 2. Ko nukho sīmu.
[BJT Page 098] [\x 98/]
Atha kho muṇḍo rājā piyakaṃ kosārakkhaṃ āmantesi: "tenahi samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṃ jhāpetha. Thūpaṃ cassā karotha. Ajjatagge" dāni
Mayaṃ nahāyissāma ceva vilimpissāma. Bhattaṃ ca bhuñjissāma. Kammante ca payojessāmā"ti.
[PTS Page 063] [\q 63/] muṇḍarājavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ
Ādiyo sappuriso ca iṭṭhā manāpadāyībhisandaṃ,
Sampadāca dhanaṃ ṭhānaṃ kosalo nāradena cā'ti
Paṭhamo paṇṇāsako
[BJT Page 100] [\x 100/]
2. Dutiyaṃ paṇṇāsakaṃ
1. Nīvaraṇavaggo
5. 2. 1. 1.
(Nīvaraṇasuttaṃ)
1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Pañcime bhikkhave āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca?
Kāmacchando bhikkhave āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Vyāpādo bhikkhave āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. Thīnamiddhaṃ bhikkhave āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Uddhaccakukkuccaṃ bhikkhave āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇaṃ. Vicikicchā bhikkhave āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā.
Ime kho bhikkhave pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā.
So vata bhikkhave bhikkhu, ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya abalāya paññāya dubbalāya attatthaṃ vā ñassati, [PTS Page 064] [\q 64/] paratthaṃ vā ñassati, ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā1 manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Seyyathāpi bhikkhave nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahāriṇī, tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya, evaṃ hi so bhikkhave majjhe nadiyā soto vikkhitto visaṭo byādinno na ceva2 dūraṅgamo assa, na sīghasoto, na hārahārī. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nivaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya abalāya paññāya dubbalāya attatthaṃ vā ñassati, paratthaṃ vā ñassati, ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
1. Uttari vā machasaṃ 2. Neva machasaṃ
[BJT Page 102] [\x 102/]
So vata bhikkhave bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaṃ vā ñassati, paratthaṃ vā ñassati, ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatī'ti ṭhānametaṃ vijjati.
Seyyathāpi bhikkhave nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahāriṇī, tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni pidaheyya, evaṃ hi so bhikkhave majjhe nadiyā soto avikkhitto avisaṭo abyādinno dūraṅgamo ceva assa sīghasoto ca hārahārī ca. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaṃ vā ñassati, paratthaṃ vā ñassati. Ubhayatthaṃ vā ñassati, uttariṃ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarissatī'ti ṭhānametaṃ vijjati.
[PTS Page 065] [\q 65/]
5. 2. 1. 2.
(Akusalarāsisuttaṃ)
) Sāvatthinidānaṃ:)
2. Akusalarāsīti bhikkhave vadamāno ime* pañcanīvaraṇe sammā
Vadamāno
Vadeyya. Kevalohayaṃ1 bhikkhave akusalarāsī yadidaṃ pañcanīvaraṇā. Katame pañca?
Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ,
Vicikicchānīvaraṇaṃ.
Akusalarāsīti bhikkhave vadamāno ime pañcanīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. Kevalohayaṃ bhikkhave akusalarāsī yadidaṃ ime pañcanīvaraṇā'ti. 2
*'Imo' iti machasaṃ potthake na dissati.
1. Kevalohāyaṃ machasaṃ, kevalocāyaṃ syā
2. Ime pañcanīvaraṇānī'ti sīmu
[BJT Page 104] [\x 104/]
5. 2. 1. 3
(Padhāniyaṅgasuttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ:)
3. Pañcimāni bhikkhave padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.
Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvīkattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu.
Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahāṇāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.
Imāni kho bhikkhave pañca padhāniyaṅgānī'ti.
5. 2. 1. 4.
(Asamaya samayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
4. Pañcime bhikkhave asamayā padhānāya. Katame pañca?
[PTS Page 066] [\q 66/]
Idha bhikkhave bhikkhu jiṇṇo hoti jarāya abhibhūto. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo asamayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vyādhito hoti vyādhinā abhibhūto. Ayaṃ bhikkhave dutiyo asamayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ dullabhapiṇḍaṃ na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Ayaṃ bhikkhave tatiyo asamayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhayaṃ hoti aṭavīsaṅkopo1 cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Ayaṃ bhikkhave catuttho asamayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana bhikkhave bhinne aññamaññaṃ akkosā ca honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā2 ca honti. Tattha appasantā ceva nappasīdanti. Pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo asamayo padhānāya.
Ime kho bhikkhave pañca asamayā padhānāyā'ti.
1. Aṭavisaṅkopo sabbattha2. 2. Pariccajā machasaṃ syā.
[BJT Page 106] [\x 106/]
Pañcime bhikkhave samayā padhānāya. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu daharo hoti. Yuvā susu kālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo samayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Ayaṃ bhikkhave dutiyo samayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave subhikkhaṃ hoti susassaṃ [PTS Page 067] [\q 67/] sulabhapiṇḍaṃ, sukaraṃ uñjena paggahena yāpetuṃ. Ayaṃ bhikkhave tatiyo samayo padhānāya
Puna ca paraṃ bhikkhave manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhuhi sampassantā viharanti. Ayaṃ bhikkhave catuttho samayo padhānāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. Saṅghe kho pana bhikkhave samagge na ceva aññamaññaṃ akkosā honti. Na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti. Na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti. Na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti. Pasannānañca bhiyyobhāvo1 hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo samayo padhānāya.
Ime kho bhikkhave pañca samayā padhānāyā'ti.
5. 2. 1. 5
(Mātāputtasuttaṃ)
5. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ ubho mātāputtā vassāvāsaṃ upagamiṃsu bhikkhū ca bhikkhuṇī ca.
Te aññamaññassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahesuṃ. Mātāpi puttassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahosī. Putto'pi mātaraṃ abhiṇhaṃ dassanakāmo ahosi. Tesaṃ abhiṇhaṃ dassanā saṃsaggo ahosi. Saṃsagge sati vissāso ahosi. Vissāse sati otāro ahosi. Te otiṇṇacittā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methutaṃ dhammaṃ patiseviṃsu.
Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'idha bhante sāvatthiyaṃ ubho mātā puttā vassāvāsaṃ upagamiṃsu bhikkhu ca bhikkhuṇī ca. Te aññamaññassa [PTS Page 068] [\q 68/] abhiṇhaṃ dassanakāmā ahesuṃ. Mātāpi puttassa abhiṇhaṃ dassanakāmā ahosi. Puttopi mātaraṃ abhiṇhaṃ dassanakāmo ahosi. Tesaṃ abhiṇhaṃ dassanā saṃsaggo ahosi. Saṃsagge sati vissāso ahosi. Vissāse sati otāro ahosī. Te otiṇṇacittā sikkhāṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patiseviṃsu'ti.
1. Bhīyobhāvo sīmu.
[BJT Page 108. [\x 108/] ]
Kinnu so bhikkhave moghapuriso maññati na mātā putte sārajjati putto vā pana mātarī'ti.
Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanu passāmi yaṃ1 evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ bhikkhave itthirūpaṃ. Itthirūpe bhikkhave sattā rattā gathitā giddhā mucchitā ajjhopannā. Te dīgharattaṃ socanti itthirūpavasānugā.
Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekasaddampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ bhikkhave itthisaddo. Itthisadde bhikkhave sattā rattā gathitā giddhā mucchitā ajjhopannā. Te dīgharattaṃ socanti itthisaddavasānugā.
Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekagandhampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ bhikkhave itthigandho. Itthigandhe bhikkhave sattā rattā gathitā giddhā mucchitā ajjhopannā. Te dīgharattaṃ socanti itthigandhavasānugā.
Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarasampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ bhikkhave itthiraso. Itthirase bhikkhave sattā rattā gathitā giddhā mucchitā ajjhopannā. Te dīgharattaṃ socanti itthirasavasānugā.
Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rajanīyaṃ evaṃ kamanīyaṃ evaṃ madanīyaṃ evaṃ evaṃ bandhanīyaṃ evaṃ mucchanīyaṃ evaṃ antarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ bhikkhave itthipoṭṭhabbo. Itthipoṭṭhabbe bhikkhave sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā. Te dīgharattaṃ socanti itthipoṭṭhabbavasānugā.
Itthi bhikkhave gacchantī'pi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Ṭhitā'pi nisinnā'pi2sayānā'pi hasanti'pi bhaṇantī'pi gāyantī'pi rodantī'pi ugghānitā'pi 3 matā'pi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Yampi taṃ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samannapāso mārassā'ti.
[PTS Page 069] [\q 69/]
1. Salalape asihatthena pisācenapi sallape,
Āsīvisampi āside yena daṭṭho na jīvati
2. Natveva eko ekāya mātugāmena sallape,
Muṭṭhassatiṃ tā bandhanti pekkhitena sitena ca,
3. Athopi dunnivatthena mañjunā bhaṇitena ca,
Neso jano suvāsīdo4 api ugghānito5 mato.
4. Pañcakāmaguṇā ete itthirūpasmiṃ dissare,
Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā.
5. Tesaṃ kāmoghavuḷhānaṃ kāme aparijānataṃ,
Kālaṃ gatiṃ6 bhavābhavaṃ saṃsārasmiṃ purakkhatā.
6. Ye ca kāme pariññāya caranti akutobhayā,
Te ve pāragatā loke ye pattā āsavakkhaya'nti.
1. (Yaṃ) machasaṃ natthi 2. Nipannāpi syā 3. Ugghātitāpi syā, machasaṃ 4. Svāsīsado machasaṃ svāsadedā syā, 5. Ugghātito syā machasaṃ 6. Gati machasaṃ
Piṭu aṃka:110
5. 2. 1. 6
(Upajjhāyasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
6. Atha kho aññataro bhikkhu yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā sakaṃ upajjhāyaṃ etadavoca: 'etarahi me bhante madhurakajāto ceva kāyo. Disā ca me na pakkhāyanti. Dhammā ca maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhaṃ ca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Atthi ca me dhammesu vicikicchā'ti.
Atha kho so bhikkhu taṃ saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Ayaṃ bhante bhikkhu evamāha: 'etarahi me bhante madhurakajāto veca kāyo. Disā ca me napakkhāyanti. Dhammā ca maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhaṃ ca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahamacariyaṃ carāmi. Atthi ca me dhammesu vicikicchā'ti.
[PTS Page 070] [\q 70/]
Evaṃ hetaṃ bhikkhu hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṃ ananuyuttassa, avipassakassa kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ ananuyuttassa viharato yaṃ madhurakajāto ceva kāyo hoti, disā cassa na pakkhāyanti, dhammā ca taṃ nappaṭibhanti. , Thīnamiddhaṃ cassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṃ carati, hoti cassa dhammesu vicikicchā.
Tasmātiha te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ: 'indriyesu guttadvāro bhavissāmi, bhojane mattaññu, jāgariyaṃ anuyutto, vipassako kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ anuyutto viharissāmi'ti, " evaṃ hi te bhikkhu sikkhitabbanti,
Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho so bhikkhu eko vupakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseca yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi khīṇa jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosi.
Piṭu aṃka:112
Atha kho so bhikkhu arahattappatto yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā sakaṃ upajjhāyaṃ etadavoca: 'etarahi me bhante natveva 1 madhurakajāto kāyo. Disā ca me pakkhāyanti. Dhammā ca maṃ paṭibhanti. Thīnamiddhaṃ ca me cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati abhirato ca brahmacariyaṃ carāmi natthi ca me dhammesu vicikicchā'ti.
Atha kho so bhikkhu taṃ saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā [PTS Page 071] [\q 71/] bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Ayaṃ bhante bhikkhu evamāha'etarahi me bhante natveva1 madhurakajāto kāyo. Disā ca me pakkhāyanti. Dhammā ca maṃ paṭibhanti. Thīnamiddhaṃ ca me cittaṃ pariyādāya na tiṭṭhati. Abhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Natthi ca me dhammesu vicikicchā'ti.
Evaṃ hi taṃ bhikkhu hoti indriyesu guttadvārassa, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttassa, vipassakassa kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ anuyuttassa viharato, yaṃ na ceva madhurakajāto kāyo hoti, disā cassa pakkhāyanti, dhammā ca taṃ paṭibhanti, thīnamiddhaṃ cassa cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṃ carati, na cassa hoti dhammesu vicikicchā.
Tasmātiha vo bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: 'indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ anuyuttā viharissāmā'ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.
5. 2. 1. 7
(Ṭhānasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
7. Pañcimāni bhikkhave ṭhānāni abhiṇhaṃ paccavekkhitabbāni itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Katamāni pañca?
Jarādhammomhi jaraṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Vyādhidhammomhi vyādhiṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Maraṇadhammomhi maraṇaṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
1. Na ceva syā, machasaṃ
[BJT Page 114] [\x 114/]
'Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ [PTS Page 072] [\q 72/] itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
'Kammassakomhi kammadāyādo kammayoni kammabandhū kammapaṭisaraṇo yaṃ kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmī'ti abhiṇhaṃ paccacekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Kiñca bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'jarādhammomhi jaraṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. ? Atthī bhikkhave sattānaṃ yobbane yobbanamado yena madena mattā kāyena duccaritaṃ caranti vācāya duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti. Tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti. Idaṃ kho bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'jarādhammomhi jaraṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Kiñca bhikkhave atthavasaṃ paṭicca'vyādhidhammomhi vyādhiṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi bhikkhave sattānaṃ ārogye ārogyamado yena madena mattā kāyena duccaritaṃ caranti vācāya duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti. Tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti. Idaṃ kho bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'vyādhidhammomhi vyādhiṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Kiñca bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'maraṇadhammomhi maraṇaṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi bhikkhave sattānaṃ jīvite jīvitamado yena madena mattā kāyena duccaritaṃ caranti vācāya [PTS Page 073] [\q 73/] duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti. Tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti. Idaṃ kho bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'maraṇadhammomhi maraṇaṃ anatīto'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthīyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
[BJT Page 116] [\x 116/]
Kiñca bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? Atthi bhikkhave sattānaṃ piyesu jandarāgo yena rāgena rattā kāyena duccaritaṃ caranti cāvāya duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti. Tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato yo piyesu chandarāgo so sabbaso vā pahīyati, tanu vā pana hoti. Idaṃ kho bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Kiñca bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'kammassakomhi kammadāyādo kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇo yaṃ kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmi'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā?. Atthi bhikkhave sattānaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato sabbaso vā taṃ pahīyati, tanu vā pana hoti idaṃ kho bhikkhave atthavasaṃ paṭicca 'kammassakomhi kammadāyādo kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇo yaṃ kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmi'ti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā.
Sa kho so bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: [PTS Page 074] [\q 74/] na kho ahaññeveko jarādhammo jaraṃ anatīto atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti uppatti, sabbe sattā jarādhammā jaraṃ anatītā'ti tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṃ maggaṃ āsevati, bhāveti, bahulīkaroti. Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṃyojanā pahīyanti, 1 anusayā vyantīhonti.
Na kho ahaññeveko vyādhidhammo vyādhiṃ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā vyādhiṃ anatītā'ti tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato maggo sañjāyati, so taṃ maggaṃ āsevati, bhāveti, bahulikaroti. Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṃyojanā pahīyanti. 1Anusayā vyanti honti.
1. Saṃyojanāni pahīyanti syā saṃyojanāni sabbaso pahīyanti. Machasaṃ.
[BJT Page 118] [\x 118/]
'Na kho ahaññeveko maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇaṃ anatītā'ti tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato maggo sañjāyati so taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṃyojanā pahīyanti. Anusayā vyanti honti.
'Na kho mayhamevekassa sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti, sabbesaṃ sattānaṃ manāpehi nānābhāvo vinābhāvo'ti tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṃ maggaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṃyojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhonti.
'Na kho ahaññeveko kammassakomhi kammadāyādo kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇo yaṃ kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmi, atha kho yāvatā sattānaṃ āgati gati cuti upapatti. Sabbe sattā kammassakā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karissanti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādā [PTS Page 075] [\q 75/] bhavissantī'ti tassa taṃ ṭhānaṃ abhiṇhaṃ paccavekkhato maggo sañjāyati. So taṃ maggaṃ āsevati, bhāveti, bahulīkaroti tassa taṃ maggaṃ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṃyojanā pahīyanti. Anusayā vyantīhontī'ti.
7. Vyādhidhammā jarādhammā atho maraṇadhammino,
Yathā dhammā tathā santā1 jigucchanti puthujjanā.
8. Ahañcetaṃ jiguccheyyaṃ evaṃ dhammesu pāṇisu,
Na metaṃ patirūpassa mama evaṃ vihārino.
9. Sohaṃ evaṃ viharanto ñatvā dhammaṃ nirūpadhiṃ,
Ārogye yobbanasmiñca jīvitasmiñca ye madā,
10. Sabbe made abhibhosmi nekkhammaṃ daṭṭhu khemato
Tassa me ahu ussāho nibbānaṃ abhipassato.
11. Nāhaṃ bhabbo etarahi kāmāni patisevituṃ,
Anivattī bhavissāmi brahmacariyaparāyaṇoti.
Sattā machasaṃ
[BJT Page 120] [\x 120/]
5. 2. 1. 8. ( Licchavikumārasuttaṃ) 8. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliyaṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ divāvihāraṃ. 2 Disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṃ ekamantaṃ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ [PTS Page 076] [\q 76/] abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṃ payurupāsanti.
Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṃ payurupāsante. Disvā yena bhagavā tenusaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṃ udānesi: bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī'ti.
Kiṃ pana tvaṃ mahānāma evaṃ vadesi 'bhavissanti vajjī bhavissanti vajjī'ti.
"Ime bhante licchavikumārakā caṇḍā pharusā apajahā3ti. Yāni'pi tāti kulesu pahenakāni4 pahīyanti ucchūni vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅgulikāti5 vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti. Kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṃ6 khipanti. Te' dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṃ payirupāsantī'ti.
Yassa kassaci mahānāma kulaputtassa pañcadhammā saṃvijjanti, yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa7, yadi vā raṭṭhikassa8 pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmikassa9, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṃ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. Katame pañca?
Idha mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābala paricitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garu10karoti māneti [PTS Page 077] [\q 77/] pūjeti. Tamenaṃ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 'ciraṃ jīva, dīghamāyuṃ pālehī'ti. Mātāpitānukampitassa mahānāma kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.
1. Ajjhogāhetvā machasaṃ 2. 'Divāvihāraṃ machasaṃ natthi
3. Apānubhā machasaṃ apāṭubhā syā 4. Pahīṇakāni syā, pahīnakāni sīmu.
5. Saṃkulikāti machasaṃ saṃkhalikāti vā sīmu. 6. Pacchaliyaṃ katthaci.
7. Muddhāvasittassa, katthaci 8. Raṭṭhakassa sīmu.
9. Gāmagāmaṇikassa machasaṃ 10. Garuṃ machasaṃ.
[BJT Page 122] [\x 122/]
Puna ca paraṃ mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti, garukaroti, māneti, pūjeti. Tamenaṃ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā, pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 'ciraṃ jīva, dighamāyuṃ pālehī'ti. Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa mahānāma kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.
Puna ca paraṃ mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasaṃvohāre1 sakkaroti, garukaroti, māneni, pūjeti. Tamenaṃ khettakammantasāmantasaṃvohārā sakkatā garukatā mānitā pujitā kalyāṇena manasā anukampanti: 'ciraṃ jīva, dighamāyuṃ pālehī'ti. Khettakammantasāmantasaṃvohārānukampitassa mahānāma kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.
Puna ca paraṃ mahānāma, kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti, garukaroti, māneti, pūjeti. Tametaṃ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:ciraṃ jīva, dīghamāyuṃ pālehī'ti. Devatānukampitassa mahānāma kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.
Puna ca paraṃ mahānāma kulaputto uṭṭhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garukaroti, māneti, pūjeti. Tamenaṃ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pujitā kalyāṇena manasā anukampanti:'ciraṃ jīva, dīghamāyuṃ pālehī'ti. Samaṇabrāhmaṇānukampitassa [PTS Page 078] [\q 78/] mahānāma kulaputtassa vuddhiyeva
Pāṭikaṅkhā, no parihāni.
Yassa kassaci mahānāma kulaputtassa ime pañca dhammā saṃvijjanti, yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa yadi vā senāya senāpatikassa yadi vā gāmagāmikassa yadi vā pugagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṃ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānī'ti,
1. Sāmattasabyehāre machasaṃ
[BJT Page 124] [\x 124/]
12. Mātāpitukiccakaro puttadārahito sadā,
Anto janassa atthāya ye cassa upajivino,
13. Ubhinnaṃ yeva1 atthāya vadaññū hoti sīlavā,
Ñātīnaṃ pubbapetānaṃ diṭṭhadhamme ca jīvinaṃ, 2
14. Samaṇānaṃ brāhmaṇānaṃ devatānaṃ ca paṇḍito,
Vittisañjanano hoti dhammena gharamāvasaṃ.
15. So karitvāna kalyāṇaṃ pujjo hoti pasaṃsiyo.
Idha ceva naṃ3 pasaṃsanti pecca sagge ca modatī'ti4
5. 2. 1. 9
(Paṭhamabuḍḍhapabbajitasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
9. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato dullabho buḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi?
Dullabho bhikkhave buḍḍhapabbajito nipuṇo, dullabho ākappasampanno, dullabho bahussuto, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato dullabho buḍḍhapabbajito'ti.
5. 2. 1. 10
Dutiyabuḍḍhapabbajita suttaṃ
(Sāvatthinidānaṃ:)
10. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato dullabho buḍḍhapabbajito. Katamehi pañcahi?
Dullabho bhikkhave buḍḍhapabbajito suvaco, dullabho [PTS Page 079] [\q 79/] suggahītaggāhī, dullabho padakkhiṇaggāhī, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato dullabho buḍḍhapabbajito'ti.
Nīvaraṇavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ
Āvaraṇaṃ rāsi aṅgāni samayaṃ mātuputtikā,
Upajjhā ṭhānaṃ kumārā licchavī apare duve'ti.
1. Ceva machasaṃ 2. Diṭṭhe dhamme ca jīvataṃ machasaṃ jīvitaṃ syā.
3. Idhevanaṃ machasaṃ 4. Sagge pamodati machasaṃ
[BJT Page 126] [\x 126/]
2. Saññāvaggo
5. 2. 2. 1
(Paṭhamasaññāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
11. Pañcimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca?
Asubhasaññā, maraṇasaññā ādīnavasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā. 1
Imā kho bhikkhave pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā'ti.
5. 2. 2. 2
(Dutiyasaññāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
12. Pañcimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca?
Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā. 1
[PTS Page 080] [\q 80/] imā kho bhikkhave pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā'ti.
5. 2. 2. 3.
(Paṭhamavaḍḍhīsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
13. Pañcahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi?
Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.
Imāhi kho bhikkhave pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā'ti.
16. Saddhāya sīlena ca yodha vaḍḍhati2 paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ,
So tādiso sappuriso vicakkhaṇo ādīyati sāramidheva attano'ti.
1. Anabhirati saññā machasaṃ 2. Yo pavaḍḍhati machasaṃ.
[BJT Page 128] [\x 128/]
5. 2. 2. 4
(Dutiyavaḍḍhīsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
14. Pañcahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati. Sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi?
Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.
Imāhi kho bhikkhave pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati. Sārādāyinī ca hoti, varādāyinī ca kāyassā'ti
17. Saddhāya sīlena ca yā'dha vaḍḍhati1 paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ,
Sā tādisī sīlavatī upāsikā ādīyatī sāramidheva attano'tī.
[PTS Page 081] [\q 81/]
5. 2. 2. 5.
(Alaṃsākacchasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
15. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnaṃ.
Katamehi pañcahi?
Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya2 kathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya3 kathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya4 kathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya5 kathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya6 kathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnanti.
5. 2. 2. 6
(Alaṃsājīvasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
16. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi?
Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca vimuttiñāṇadassana sampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ vyākattā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīnanti.
1. Yā pavaḍḍhati machasaṃ. 2. Sīlasampadā sīmu. 3. Samādhisampadā sīmu. 4. Paññāsampadā sīmu.
5. Vimuttisampadā sīmu. 6. Vimuttiñāṇadassanasampadā sīmu.
[BJT Page 130] [\x 130/]
5. 2. 2. 7.
(Paṭhama-iddhipādasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
17. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ [PTS Page 082] [\q 82/] phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭhe vā dhamme1 aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ussoḷhi yeva pañcamī. 2
Yo hi koci bhikkhave bhikkhu bhikkhunī vā ime pañca dhamme bahulikaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭhe vā dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā'ti.
5. 2. 2. 8.
(Dutiya-iddhipādasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
18. Pubbevā'haṃ bhikkhave sambodhā anabhisambuddho bodhisatto'va samāno pañca dhamme bhāvesiṃ pañca dhamme bahulīkāsiṃ3. Katame pañca?
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ. Ussoḷhi yeva pañcami. 2
So kho ahaṃ bhikkhave imesaṃ ussoḷhipañcamānaṃ dhammānaṃ bhāvītattā bahulīkatattā yassa yassa4 abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmesiṃ abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane.
So sace ākaṅkhiṃ anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ pe yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyyanti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane. Pe*
So sace ākaṅkhiṃ pe [PTS Page 083] [\q 83/] āsavānaṃ khayā pe* sayaṃ abhiññā sacchikatvā
Upasampajja vihareyyanti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane'ti.
1. Diṭṭheva dhamme machasaṃ. 2. Ussoḷhiññeva pañcamiṃ machasaṃ
3. Bahulimakāsiṃ machasaṃ 4. Yassa sīmu.
Peyyālamukhehi saṃkhittaṃ pañcaṅgikavagge pañcaṅgikasamādhi sutte
Āgatanayena
Veditabbaṃ.
[BJT Page 132] [\x 132/]
5. 2. 2. 9.
(Nibbidāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
19. Pañcime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, 1 sabbaloke anabhiratasaññī2, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti.
Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī'ti.
5. 2. 2. 10
(Āsavakkhayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
20. Pañcime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī1, sabbaloke anabhiratasaññī, 2 sabbasaṅkhāresu aniccānupassī. Maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ supaṭṭhitā hoti.
Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattantī'ti.
Saññāvaggo dutiyo
Tassuddānaṃ
Dve ca saññā dve vaḍḍhī ca sākacchā ca sajīvatā3
Iddhipādā ca dve vuttā nibbidā cāsavakkhayā.
1. Paṭikulasaññī machasaṃ 2. Anabhirati saññi machasaṃ
3. Sākacchena ca sājīvaṃ machasaṃ
[BJT Page 134] [\x 134/]
[PTS Page 084] [\q 84/]
3. Anāgatabhayavaggo *
5. 2. 3. 1
(Paṭhamacetovimuttiphalasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
21. Pañcime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti.
Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti, cetovimuttiphalānisāṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.
Yato kho bhikkhave cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca, 1 ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhū ukkhittapaligho itipi saṅkiṇṇaparikho itipi abbūḷhesiko itipi niraggaḷo itipi ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi.
Kathañca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti.
Katañca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti?. Idha bhikkhave bhikkhuno ponobhaviko3 jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti? [PTS Page 085] [\q 85/] idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā4 āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti.
1. Ca hoti machasaṃ. 2. Anabhāvaṃkatā machasaṃ.
3. Ponobbhaviko machasaṃ. 4. Anabhāvaṃkatā machasaṃ.
* Yodhājīvavagga sīmu. Machasaṃ.
[BJT Page 136] [\x 136/]
Kathañca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni
Anabhāvakatāni, 1 āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hotī'ti.
5. 2. 3. 2.
(Dutiyacetovimuttiphalasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
22. Pañcime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca. Katame pañca?
Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā,
Ime kho bhikkhave pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca.
Yatoca kho bhikkhave bhikkhu cetovimutto ca hoti paññāvimutto ca, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho itipi saṅkiṇṇaparikho itipi abbūḷhesiko itipi niraggaḷo itipi ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi.
Kathañca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇaṇaparikho [PTS Page 086] [\q 86/] hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno ponobhaviko jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti.
Katañca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti, ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti.
1. Anabhāvaṃkatāni machasaṃ
[BJT Page 138] [\x 138/]
Kathañca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato1 āyatiṃ anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hotī'ti.
5. 2. 3. 3.
(Paṭhamadhammavihārī suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
23. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
'Dhammavihārī dhammavihārī'ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu dhammavihāri hotī'ti. ?
Idha bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti. Suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So tāya dhammapariyattiyā divasaṃ atināmeti. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu pariyattibahulo no dhammavihārī.
[PTS Page 087] [\q 87/]
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ pathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. So tāya dhammasaññattiyā2 divasaṃ atināmeti. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati
Ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu saññattibahulo3 no dhammavihāri.
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. So tena sajjhāyena divasaṃ atināmeti. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu sajjhāyabahulo no dhammavihārī.
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. So tehi dhammavitakkehi divasaṃ atināmeti. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu vitakkabahulo no dhammavihāri.
Idha bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So tāya dhammapariyattiyā na divasaṃ atināmeti. Nāpi riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Evaṃ kho bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
1. Anabhāvaṃ kato machasaṃ. 2. Dhammapaññattiyā machasaṃ.
3. Paññattibahulo machasaṃ.
[BJT Page 140] [\x 140/]
Iti kho bhikkhu, desito mayā pariyattibahulo, desito saññattibahulo, 1
Desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihāri.
Yaṃ kho bhikkhu, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni bhikkhu rukkhamūlāni. Etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu, mā pamādattha. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ amhākaṃ anusāsanī'ti.
[PTS Page 088] [\q 88/]
5. 2. 3. 4.
(Duniyadhammavihārīsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
24. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
'Dhammavihārī' dhammavihāri'ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu dhammavihārī hotī'ti?
Idha bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, uttariñcassa2 paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu pariyattibahulo no dhammavihārī.
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Uttariñcassa paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu saññattibahulo no dhammavihārī.
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Uttariñcassa2 paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu sajjhāyabahulo no dhammavihārī.
Puna ca paraṃ bhikkhu, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Uttariñcassa2 paññāya atthaṃ nappajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhu, bhikkhu vitakkabahulo no dhammavihārī.
Idha bhikkhu, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Uttariñcassa2 paññāya atthaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhu, bhikkhu dhammavihārī hoti.
1. Paññatti bahulo machasaṃ. 2. Uttarimassa machasaṃ
[BJT Page 142] [\x 142/]
Iti kho bhikkhu desito mayā pariyattibahulo, [PTS Page 089] [\q 89/] desito saññatti bahulo, 1 desito sajjhāyabahulo, desito vitakkabahulo, desito dhammavihārī.
Yaṃ kho bhikkhu, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni bhikkhu, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhu, mā pamādattha. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.
5. 2. 3. 5
(Paṭhamayodhājīvūpama suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
25. Pañcime bhikkhave yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca? Idha bhikkhave, ekacco yodhājīvo rajaggaññeva2 disvā saṃsīdati, visīdati, na santhamhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpo3 bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ. Api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpo'pi kho bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, api ca kho ussādanaṃ yeva5 sutvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpo'pi kho bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ. 6 Api ca kho sampahāre āhaññati, 7 vyāpajjati. Evarūpo'pi kho bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ, [PTS Page 090] [\q 90/] sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūvapo'pi kho bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo yodhajīvo. Santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
1. Paññatti bahulo machasaṃ 2. Rajaggaṃyeva sīmu
3. Evarūpo'pi machasaṃ 4. Evarūpo'pi bhikkhave machasaṃ
5. Ussāraṇaññeva machasaṃ 6. Ussāraṇaṃ machasaṃ 7. Haññati machasaṃ
[BJT Page 144] [\x 144/]
Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
Evameva kho bhikkhave, pañca1 yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā
Bhikkhusu. Katame pañca?
Yo idha bhikkhave, bhikkhu rajaggaññeva disvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. 2 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṃ?
Idha bhikkhave, bhikkhu suṇāti: 'asukasmiṃ 3 nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā'ti. So taṃ sutvā saṃsīdati, visīdati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṃ
Seyyathāpi so bhikkhave, yodhājīvo rajaggaṃ disvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ, tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpo4 bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ api ca kho dhajaggaññeva5 disvā saṃsīdati, visīdati. Na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa dhajaggasmiṃ?
Idha bhikkhave bhikkhu na heva kho suṇāti: 'asukasamiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā'ti. Api ca kho sāmaṃ pasasati itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassaniyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ. So taṃ disvā saṃsīdati, visīdati. Na santhambhati, na [PTS Page 091] [\q 91/] sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṃ.
Seyyathāpi so bhikkhave, yodhājivo sahati rajaggaṃ, api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpo'pi bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ api ca kho ussādanaṃ yeva sutvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa ussādanāya?6
1. Pañcime machasaṃ. 2. Sandhāretuṃ machasaṃ. 3. Amukasmiṃ machasaṃ 4. Evarūpopi machasaṃ 5. Dhajaggaṃyeva sīmu 6. Ussāraṇāya machasaṃ.
[BJT Page 146] [\x 146/]
Idha bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā ūhasati1, ullapati, ujjhagghati, 2 uppaṇḍeti. So mātugāmena ūhasiyamāno3 ullapiyamāno ujjhagghiyamāno4 uppaṇḍiyamāno saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ. 5 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussādanāya. 6
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, api ca kho ussādanaṃ yeva7 sutvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ. 8 Api ca kho sampahāre āhaññati9 vyāpajjati. Kimassa sampahārasmiṃ?
Idha bhikkhave, bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ [PTS Page 092] [\q 92/] vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā abhinisīdati, abhinipajjati, ajjhottarati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhottariyamāno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patisevati. Idamassa sampahārasmiṃ.
Seyyathāpi so bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ, 8 api ca kho sampahāre āhaññati, 9 vyāpajjati, tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ8, sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo, tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Kimassa saṅgāmavijayasmiṃ?
1. Uhasati machasaṃ. Ohasati katthaci 2. Ujjhaggeti sīmu. 3. Uhasiyamāno machasaṃ 4. Ujjhaggiyamāno sīmu. 5. Sandhāretuṃ machasaṃ 6. Ussāraṇāya machasaṃ 7. Ussāraṇaññeva, machasaṃ. 8. Ussāraṇaṃ machasaṃ. 9. Haññati, machasaṃ.
[BJT Page 148] [\x 148/]
Idha bhikkhave bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugamo upasaṅkamitvā abhinisīdati, abhinipajjati, ajjhottarati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno ajjhottariyamāno viniveṭhetvā vinimocetvā yena kāmaṃ pakkamati.
So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Vyāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Vyāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhāya cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati [PTS Page 093] [\q 93/] akathaṃkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. Idamassa saṅgāmavijayasmiṃ.
Seyyathāpi so bhikkhave, yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ, 2 sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Ime kho bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū'ti.
1. Ānejjappatte sīmu. 2. Ussāraṇaṃ machasaṃ
[BJT Page 150] [\x 150/]
5. 2. 3. 6
(Dutiyayodhājīvūpama suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
26. Pañcime bhikkhave yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca?
Idha bhikkhave ekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā [PTS Page 094] [\q 94/] dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṃṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti, pariyāpādenti1 evarūpo2 bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo yodhājīvo sanno saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitavā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti. Tamenaṃ apanenti. Apanetvā ñātakānaṃ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarā magge kālaṃ karoti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti. Apanetvā ñātakānaṃ nenti. Tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti, paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno tenevābādhena kālaṃ karoti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco
Yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati. Tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti. Tamenaṃ apanenti. Apanetvā ñātakānaṃ nenti. Tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti, paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpopi bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā [PTS Page 095] [\q 95/] vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Evarūpopi bhikkhave idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.
Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvo santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
1. Pariyādiyanti sīmu 2. Evarūpopi machasaṃ
[BJT Page 152] [\x 152/]
Evameva kho bhikkhave pañca1 yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha pasasti mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena2 cittena sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patisevati3.
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare hananti. Pariyāpādenti. Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpo4 bhikkhave idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena2 cittena pariḍayhateva kāyena. Pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti: yannūnāhaṃ ārāmaṃ [PTS Page 096] [\q 96/] gantvā bhikkhūnaṃ āroceyyaṃ rāgāyitomhi5 āvuso rāgapareto. Na sakkomhi brahmacariyaṃ santānetuṃ. 6 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmi'ti. So ārāmaṃ gacchanto appatvāva ārāmaṃ antarāmagge sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti, apanetvā ñātakānaṃ nenti, so ñātakehi nīyamāno appatvā va ñātake antarāmagge kālaṃ karoti, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
1. Pañcime machasaṃ. 2. Rāgānuddhastena sīmu.
3. Paṭisevati machasaṃ. 4. Evarūpopi machasaṃ.
5. Rāgapariyuṭṭhitomhi machasaṃ. 6. Sandhāretuṃ machasaṃ.
[BJT Page 154] [\x 154/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena1 cittena pariḍayhateva kāyena, pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti: yannūnāhaṃ ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceyyaṃ: "rāgāyitomhi āvuso rāgapareto. Na sakkomi brahmacariyaṃ santānetuṃ. 2 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī"ti. So ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceti: rāgāyitomhi āvuso rāgapareto. Na sakkomi brahmacariyaṃ santānetuṃ. 2 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī"ti.
Tamenaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: [PTS Page 097] [\q 97/] "appassādā āvuso kāmāvuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādinavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariyaṃ. 3 Mā āyasmā sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattī"ti. 4
1. Rāganuddhastena sīmu 2. Sajhāretuṃ machasaṃ
3. Brahmacariye machasaṃ 4. Hīnāyāvattatīti sīmu
[BJT Page 156] [\x 156/]
So sabrahmacārīhi evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno evamāha: 'kiñcāpi āvuso 'appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo', atha kho nevāhaṃ sakkomi brahmacariyaṃ santānetuṃ sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī"ti. So sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti, [PTS Page 098] [\q 98/] apanetvā ñātakānaṃ 2 nenti, tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti, paricaranti, so ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno tenevābādhena kālaṃ karoti, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā tassa taṃ mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena3 cittena pariḍayhateva kāyena, pariḍayhati cetasā. Tassa evaṃ hoti.
1. Sandhāretuṃ machasaṃ 2. Ñātīnaṃ sīmu 3. Rāgānuddhastena sīmu.
[BJT Page 158] [\x 158/]
"Yannūnāhaṃ ārāmaṃ gantvā āroceyyaṃ: rāgāyitomhi1 āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ santānetuṃ. 2 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī'ti so ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ āroceti: "rāgāyitomhi1 āvuso rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṃ santānetuṃ. 2 Sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī"ti.
Tamenaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: "appassādā āvuso kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamākāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā ādinavo ettha hiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā
Bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā [PTS Page 099] [\q 99/] kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatu āyasmā brahamacariyaṃ. 3 Mā āyasmā sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattī"ti. 4 So sabrahmacārīhi evaṃ ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno evamāha:'ussahissāmi āvuso, dhārayissāmi5 āvuso, abhiramissāmi āvuso. Na dānāhaṃ āvuso sikkhādubbalyaṃ āvīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī"ti.
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so tasmiṃ saṅgāme ussahati, vāyamati, tamenaṃ ussahantaṃ vāyamantaṃ pare upalikkhanti, tamenaṃ apanenti, apanetvā ñātakānaṃ nenti, tamenaṃ ñātakā upaṭṭhahanti, paricaranti, so ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhati tamhā ābādhā, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
1. Rāgapariyuṭṭhitomhi machasaṃ 2. Sandhāretuṃ machasaṃ
3. Brahmacariye machasaṃ 4. Hīnāyāvattati sīmu. 5. Vāyamissāmi machasaṃ.
[BJT Page 160] [\x 160/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati rakkhitena1 kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇa menaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati cakkhundriyaṃ. Cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇa menaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjati. Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā, na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇa menaṃ ghāṇindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghāṇindriyaṃ, ghāṇindriye saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati. [PTS Page 100] [\q 100/] kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaṃ. Manindriye saṃvaraṃ āpajjati.
So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Vyāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Vyāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhāya cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī ti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ2 upasampajja viharati.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhute kammaniye ṭhite āneñjappatte3 āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayo ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodho ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ' Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā' ti pajānāti.
Seyyathāpi so bhikkhave yodhājīvo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ otarati, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati, tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco puggalo hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.
Ime kho bhikkhave pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsūti.
1. Rakkhiteneva machasaṃ.
2. Catutthajjhānaṃ sīmu. Anejjappatte sīmu.
[BJT Page 162] [\x 162/]
5. 2. 3. 7
(Paṭhamaanāgatabhaya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
27. Pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā [PTS Page 101] [\q 101/] pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca?
Idha bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: "ahaṃ kho etarahi ekakova1 araññe viharāmi. Ekakaṃ kho pana maṃ3 araññe viharantaṃ ahi vā ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya. Tena me assa kālakiriyā3 so mamassa antarāyo. Handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā"ti. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako panāhaṃ araññe viharanto upakkhalitvā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ4 vyāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, tena me assa kālakiriyā3 so mamassa antarāyo. Handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā" ti. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ anāgatabhayaṃ
Sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto vālehi vā samāgaccheyyaṃ, sīhena vā vyagghena vā dīpinā vā acchena vā taracchena vā, te maṃ jīvitā voropeyyuṃ, tena me assa [PTS Page 102] [\q 102/] kālakiriyā3 so mamassa antarāyo. Handā'haṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā"ti. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
1. Ekako machasaṃ 2. Ekakaṃ kho pana maṃ syā
3. Kālaṃ kiriyā machasaṃ 4. Bhattaṃ vā bhuttaṃ me machasaṃ
[BJT Page 164] [\x 164/]
Puna ca paraṃ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " ahaṃ kho etarahi
Ekako araññe viharāmi. Ekako kho panāhaṃ araññe viharanto māṇavehi1 samāgaccheyyaṃ katakammehi vā akatakammehi vā. Te maṃ jīvitā voropeyyuṃ. Tena me assa kālakiriyā2 so mamassa antarāyo. Handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti. " Idaṃ bhikkhave catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave āraññako bhikkhu iti paṭisañcikkhati: "ahaṃ kho etarahi ekako araññe viharāmi. Santi kho pana araññe3 vālā amanussā. Te maṃ jīvitā voropeyyuṃ. Tena me assa kālakiriyā. 2 So mamassa antarāyo. Handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā"ti. Idaṃ bhikkhave pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva āraññakena bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.
[PTS Page 103] [\q 103/]
5. 2. 3. 8
(Dutiyaanāgatabhayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
28. Pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā
Appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Katamāni pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " ahaṃ kho etarahi daharo yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ jarā phusati. Jiṇṇena kho pana jarāya abhibhūtena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ.
1. Mānavena katthaci 2. Kālaṃkiriyā machasaṃ 3. Panāraññe machasaṃ
[BJT Page 166] [\x 166/]
Na sukarāni araññe1 vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo. Handāhaṃ paṭigacce va2 viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya yenāhaṃ dhammena samannāgato jiṇṇako'pi phāsuṃ viharissāmī"ti. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ kho etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Hoti kho pana so samayo yaṃ imaṃ kāyaṃ vyādhi phusati. Byādhitena kho pana byādhābhibhūtena 3 na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Na sukarāni araññe1 vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo, handāhaṃ paṭigacce va2 viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya [PTS Page 104] [\q 104/] yenāhaṃ dhammena samannāgato byādhitopi phāsuṃ4 viharissāmī'ti. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati:'etarahi kho subhikkhaṃ susassaṃ sulabhapiṇḍaṃ, sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Hoti kho pana so samayo yaṃ dubbhikkhaṃ hoti dussassaṃ dullabhapiṇḍaṃ, na sukaraṃ uñchena paggahena yāpetuṃ. Dubbhikkhena kho pana manussā yena subhikkhaṃ tena saṅkamanti tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro. Saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇavihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Na sukarāni araññe1 vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo handāhaṃ paṭigacceva 2 viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyayenāhaṃ dhammena samannāgato dubbhikkhe'pi phāsuṃ viharissāmī'ti idaṃ bhikkhave tatiyaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
1. Araññā machasaṃ 2. Paṭikacceva machasaṃ 3. Byādhinā abhibhūtena machasaṃ 4. Phāsu machasaṃ
[BJT Page 168] [\x 168/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati: etarahi kho manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Hoti kho pana so samayo yaṃ bhayaṃ hoti aṭavisaṃkopo. Cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. Bhaye kho pana sati manussā yena khemaṃ tena saṅkamanti. Tattha saṅgaṇikavihāro hoti ākiṇṇavihāro [PTS Page 105] [\q 105/] saṅgaṇikavihāre kho pana sati ākiṇṇa vihāre na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Na sukarāni araññe1 vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo, handā'haṃ paṭigacceva 2 viriyaṃ ārabhāmi (appattassa pattiyā, anadhigatassa ādhigamāya, asacchikatassa*) sacchikiriyāya yenāhaṃ dhammena samannāgato bhaye'pi phāsuṃ viharissāmī'ti. Idaṃ bhikkhave catutthaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ (appattassa pattiyā 'anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa*) sacchikiriyāya.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu iti paṭisañcikkhati: "etarahi kho saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsuṃ3 viharati. Hoti kho pana so samayo yaṃ saṅgho bhijjati. Saṅghe kho pana bhinne na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Na sukarāni araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Purā maṃ so dhammo āgacchati aniṭṭho akanto amanāpo, handā'haṃ paṭigacceva2 viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, yenāhaṃ dhammena samannāgato bhinne'pi saṅghe phāsuṃ3 viharissāmī"ti idaṃ bhikkhave pañcamaṃ anāgatabhayaṃ sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appatassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā'ti.
1. Arañña machasaṃ 2. Paṭikacceva machasaṃ
3. Phāsu machasaṃ potthekesu peyyālamukhena saṃkhittaṃ.
[BJT Page 170] [\x 170/]
5. 2. 3. 9
(Sāvatthinidānaṃ)
(Tatiyaanāgatabhayasuttaṃ)
29. Pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni. [PTS Page 106] [\q 106/] paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Katamāni pañca?Vāyamitabbaṃ. Katamāni pañca?
Bhavissanti bhikkhave bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Te1 na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññe upasampādessanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho bhikkhave dhammasandosā cinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṃ nissayaṃ dassanti. Te na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā aññesaṃ nissayaṃ dassanti. Tepi na sakkhissanti vinetuṃ adhisīle adhicitte adhipaññāya. Tepi bhavissanti abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
[PTS Page 107] [\q 107/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā abhidhammakathaṃ vedallakathaṃ kathento kaṇhaṃ dhammaṃ1 okkamamānā na paṭibujjhissanti. 3 Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
1. Tepi machasaṃ 2. Kaṇhadhammaṃ machasaṃ 3. Nabujjhissanti machasaṃ
[BJT Page 172] [\x 172/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvita sīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṃyuttā, tesu bhaññamānesu na sussūsanti, 1 na sotaṃ odahissanti, na aññācittaṃ upaṭṭhapessanti. Na ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Ye pana te suttantā kavikatā2 kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsanti3 sotaṃ odahissanti, aññācittaṃ upaṭṭhapessanti. Te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Iti kho bhikkhave dhammasandosā vīnayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ bhikkhave catutthaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ, paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā. Te abhāvitakāyā samānā abhāvitasīlā abhāvitacittā [PTS Page 108] [\q 108/] abhāvitapaññā therā bhikkhū bāhulikā bhavissanti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā. Na viriyaṃ ārabhissanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjissati. Sāpi bhavissati bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaṃ ārabhissati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Iti kho bhikkhave dhammasandosā vinayasandoso, vinayasandosā dhammasandoso. Idaṃ bhikkhave pañcamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni. Paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbanti.
5. 2. 3. 10
(Catutthaanāgatabhaya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
30. Pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppassajjinti. Tāni vo paṭibujjhitabbāni. Paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Katamāni pañca?
Bhavissanti bhikkhave bhikkhū anāgatamaddhānaṃ cīvare kalyāṇakāmā. Te cīvare kalyāṇakāmā samānā riñcissanti paṃsukulikattaṃ. Riñcissanti araññe3 vanapatthāni pantāni senāsanāni. Gāmanigamarājadhānīsu osaritvā vāsaṃ kappessanti. Cīvarahetu ca anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ anāgatabhayaṃ. Etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
1. Sussūsissanti machasaṃ 2. Kavitā machasaṃ 3. Arañña machasaṃ
[BJT Page 174] [\x 174/]
[PTS Page 109] [\q 109/]
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ piṇḍapāte kalyāṇakāmā. Te piṇḍapāte kalyāṇakāmā samānā riñcissanti piṇḍapātikattaṃ, riñcissanti araññe1vanapatthāni pantāni senāsanāni. Gāmanigamarājadhānisu osaritvā vāsaṃ kappessanti jivhaggena rasaggāni pariyesamānā, piṇḍapātahetucca anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ senāsane kalyāṇakāmā. Te senāsane kalyāṇakāmā samānā riñcissanti rukkhamūlikattaṃ. Riñcissanti araññe1vanapatthāni pantāni senāsanāni. Gāmanigamarājadhānisu osaritvā vāsaṃ kappessanti. Senāsanahetucca2 anekavihitaṃ anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissanti. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ bhikkhunīsikkhamānāsamaṇuddesehi saṃsaṭṭhā viharissanti bhikkhunīsikkhamānā samaṇuddesehi saṃsagge kho pana bhikkhave sati etaṃ pāṭikaṅkhaṃ "anabhiratā vā brahmacariyaṃ carissanti, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattīṃ āpajjissanti, sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattissanti" idaṃ bhikkhave catutthaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ ārāmikasamaṇuddesehi saṃsaṭṭhā viharissanti. Ārāmikasamaṇuddesehi saṃsagge kho pana bhikkhave sati etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: "anekavihitaṃ sannidhikāraparibhogaṃ [PTS Page 110] [\q 110/] anuyuttā viharanti. 3 Oḷārikampi nimittaṃ karissanti paṭhaviyāpi haritaggepi idaṃ bhikkhave pañcamaṃ anāgatabhayaṃ etarahi asamuppannaṃ āyatiṃ samuppajjissati. Taṃ vo paṭibujjhitabbaṃ. Paṭibujjhitvā ca tassa pahānāya vāyamitabbaṃ.
Imāni kho bhikkhave pañca anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbanti.
Anāgatabhayavaggo tatiyo
Tassuddānaṃ:
Duve ca cetovimutti4 dve ca dhammavihārino
Yodhājivā ca dve vuttā cattāro ca anāgatā'ti
1. Arañña machasaṃ 2. Senāsana hetu ca machasaṃ
3. Viharissanti machasaṃ
4. Devaceto vimutti phalā ca machasaṃ *yodhājiva vaggo sīmu machasaṃ
[BJT Page 176] [\x 176/]
4. Theravaggo
5. 2. 4. 1
(Rajanīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
31. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca katamehi pañcahi?
Rajanīye rajjani, dussanīye1 dussati, mohanīye2 muyhati, kuppanīye3 kuppati, madanīye majjati. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārinaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo cā'ti.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārinaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
[PTS Page 111] [\q 111/]
Rajanīye na rajjati, dussanīye1 na dussati, mohanīye2 na muyhati, kuppanīye3 na kuppati, madanīye na majjati. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā'ti.
5. 2. 4. 2
(Vītarāga suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
32. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Avītarāgo hoti, avītadoso hoti, avītamoho hoti, makkhī ca, paḷāsī ca. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Vītarāgo hoti, vitadoso hoti. Vītamoho hoti, amakkhī ca, apaḷāsī ca. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.
1. Dusanīye sīmu 2. Muhanīyo, sīmu 3. Kupanīye, sīmu.
[BJT Page 178] [\x 178/]
5. 2. 4. 3
(Kuhaka suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
33. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārinaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Kuhako ca hoti, lapako ca, nemittiko ca, 1 nippesiko ca, lābhena lābhaṃ nijigiṃsitā2 ca. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārinaṃ appiyo ca hoti amanāpoca agaru ca abhāvanīyo cā'ti.
[PTS Page 112] [\q 112/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca, garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Na ca kuhako hoti, na ca lapako, na ca nemittiko, 1 na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṃ nijigiṃsitā. 2 Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.
5. 2. 4. 4
(Assaddhasuttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ:)
34. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca katamehi pañcahi?
Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusito hoti, duppañño hoti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca, agaru ca abhāvanīyo cā'ti.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca katamehi pañcahi?
Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti, imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārinaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā'ti.
1. Nimittiko ca syā 2. Nijigīsitā machasaṃ
[BJT Page 180] [\x 180/]
5. 2. 4. 5
(Akkhamasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
35. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyoca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. [PTS Page 113] [\q 113/] imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo cā'ti.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannanāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā'ti.
5. 2. 4. 6
(Paṭisambhidāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
36. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi?
Atthapaṭisambhidāpatto1 hoti, dhammapaṭisamhidāpatto hoti. Niruttipaṭisamhidāpatto hoti.
Paṭibhānapaṭisamhidāpatto hoti. Yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇiyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vimaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā'ti.
1. Atthapaṭisamhidāppatto machasaṃ
[BJT Page 182] [\x 182/]
5. 2. 4. 7
(Sīlasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
37. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi:
Sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā [PTS Page 114] [\q 114/] pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacāriyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā1 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Catuntaṃ jhanānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī. Akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā'ti.
5. 2. 4. 8
(Therasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
38. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanāhitāya2paṭipanno hoti, bahujanāsukhāya3 bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamehi pañcahi:
Thero hoti rattaññu cirapabbajito. Ñāto hoti yasassī gahaṭṭhapabbajitānaṃ4bahujanaparivāro. Lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā1 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 5 Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. So bahujanaṃ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññu cirapabbajitotipissa [PTS Page 115 [\q 115/] 6]diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Ñāto thero bhikkhu yasassī gahaṭṭhapabbajitānaṃ. 2Bahujanaparivārotipissa6 diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Lābhī thero bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānantipissa 6diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayotipissa6 diṭṭhānugatiṃ āpajjanti.
1. Dhātā machasaṃ 2. Bahujana ahitāya machasaṃ 3. Bahujana asukhāya machasaṃ 4. Sagahaṭṭhapabbajitānaṃ machasaṃ
5. Appaṭividdhā machasaṃ 6. Itipissa machasaṃ
[BJT Page 184] [\x 184/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanāhitāya paṭipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānanti. 1
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamehi pañcahi: thero hoti rattaññu cirapabbajito. Ñāto hoti yasassī gahaṭṭhapabbajitānaṃ2bahujanaparivāro. Lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā3kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā4 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano.
So bahujanaṃ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. Thero bhikkhu rattaññu cirapabbajitotipissa5 diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Ñāto thero bhikkhu yasassī gahaṭṭhapabbajitānaṃ bahujanaparivārotipissa5 diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Lābhī thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ bahussuto thero bhikkhu sutadharo sutasannicayotipissa5 diṭṭhānugatiṃ āpajjanti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya [PTS Page 116] [\q 116/] bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.
5. 2. 4. 9
(Paṭhamasekhasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
39. Pañcime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhati. Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca: na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati. Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti.
1. Devamanussānaṃ machasaṃ 2. Sagahaṭṭhapabbajitānaṃ machasaṃ
3. Sātthaṃ savyañjanaṃ machasaṃ 4. Dhātā machasaṃ 5. Iti pissa machasaṃ
[BJT Page 186] [\x 186/]
5. 2. 4. 10
(Dutiyasekhasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
40. Pañcime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave sekho bhikkhu bahukicco hoti bahukaraṇīyo vyatto kiṃkaraṇīyesu. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu appamattakena kammena divasaṃ atināmeti. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ [PTS Page 117] [\q 117/] cetosamathaṃ ayaṃ bhikkhave dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu saṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṃsaggena. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ ayaṃ bhikkhave tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu atikālena1 gāmaṃ pavisati, atidivā paṭikkamati. Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ ayaṃ bhikkhave catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu yāyaṃ kathā ābhisallekhikā2 cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyāramhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpāya3 kathāya na nikāmalābhī hoti kicchalābhī 4kasiralābhī. 5 Riñcati paṭisallānaṃ. Nānuyuñjati ajjhattaṃ ceto samathaṃ. Ayaṃ bhikkhave pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattati. Ime kho bhikkhave pañca dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca: idha bhikkhave sekho bhikkhu na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo viyatto kiṃ karaṇīyesu. Na riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu na appamattakena kammena divasaṃ atināmeti, na riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave dutiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
1. Akālena machasaṃ 2. Abhisallekhikā syā, sīmu
3. Evarūpiyā machasaṃ, sīmu 4. Na akicchalābhī machasaṃ 5. Na akasiralābhī machasaṃ
[BJT Page 188] [\x 188/]
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu asaṃsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihīsaṃsaggena. Na riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ [PTS Page 118] [\q 118/] cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave tatiyo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho nātikālena2 gāmaṃ pavisati, nātidivā paṭikkamati. Na riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave catuttho dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave sekho bhikkhu yāyaṃ kathā ābhisallekhikā2cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā paviveka kathā asaṃsaggakathā viriyāramhakathā silakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇassakathā, evarūpāya3 kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī na riñcati paṭisallānaṃ. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ bhikkhave pañcamo dhammo sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave pañcadhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattati.
Theravaggo catuttho
Tassuddānaṃ:
Rajanīyaṃ vītarāgā kuhako'saddha akkhamā4
Paṭisamhidā ca sīlena thero sekhā pare duveti.
1. Na atikālena machasaṃ 2. Abhisallekhikā syā, sīmu
3. Evarūpiyā machasaṃ,sīmu. 4. Rajanīyo cītarāgo kuhakāssaddha akkhamā machasaṃ
[BJT Page 190] [\x 190/]
5. Kakudhavaggo
5. 2. 5. 1
(Paṭhamasampadāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
41. Pañcimā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?
Saddhāsampadā sīlasampadā sutasampadā cāgasampadā paññāsampadā. Imā kho bhikkhave pañca sampadāti.
[PTS Page 119] [\q 119/]
5. 2. 5. 2. (Dutiyasampadāsuttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ:)
42. Pañcimā bhikkhave sampadā. Katamā pañca?
Sīlasampadā samādhisampadā paññāsampadā vimuttisampadā. Vimuttiñāṇadassanasampadā. Imā kho bhikkhave pañca sampadāti.
5. 2. 5. 3
(Aññabyākaraṇasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
43. Pañcimāni bhikkhave aññabyākaraṇāni. 1 Katamāni pañca?
Mandattā momuhattā aññaṃ byākaroti, pāpiccho icchāpakato aññaṃ byākaroti, ummādā cittavikkhepā aññaṃ byākaroti, adhimānena aññaṃ byākaroti, sammadeva aññaṃ byākaroti. Imāni kho bhikkhave pañca aññabyākaraṇānīti. 2
5. 2. 5. 4
(Phāsuvihārasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
44. Pañcime bhikkhave phāsuvihārā. Katame pañca?
Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vicekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vupasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yantaṃ ariyā ācikkhanti upakkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave pañca phāsuvihārāti.
1. Aññābyākaraṇāni machasaṃ sīmu. 2. Aññābyākaraṇānīti machasaṃ. Sīmu
[BJT Page 192] [\x 192/]
5. 2. 5. 5
(Akuppasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
45. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi:
[PTS Page 120] [\q 120/]
Idha bhikkhave bhikkhu atthapaṭisamhidāpatto1 hoti, dhammapaṭisamhidāpatto hoti, niruttipaṭisamhidāpatto hoti, paṭibhānapaṭisamhidāpatto hoti, yathā vimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhatiti.
5. 2. 5. 6
(Dutiya akuppasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
46. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ āsevanto na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu. Appāhāro hoti anodarikattaṃ anuyutto. Appamiddho hoti jāgariyaṃ anuyutto. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā2 vavasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ āsevanto na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhatiti.
5. 2. 5. 7
(Tatiya akuppasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
47. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ bhāvento na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo susantoso jīvitaparikkhāresu. Appāhāro hoti anodarikattaṃ anuyutto. Appamiddho hoti jāgariyaṃ anuyutto. [PTS Page 121] [\q 121/] yāyaṃ kathā ābhisallekhikā3cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ. ? Appicchakathā santuṭṭhīkathā pavivekathā asaṃsaggakathā viriyāramhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇassakathā, evarūpāya4 kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ bhāvento na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhatī'ti.
1. Paṭisambhidāppatto machasaṃ (sabbattha) 2. Dhātā machasaṃ
3. Abhisallekhikā syā sīmu 4. Evarūpiyā machasā sīmu.
[BJT Page 194] [\x 194/]
5. 2. 5. 8
(Catuttha akuppasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
48. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ bahulīkaronto na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhati. Katamehi pañcahi?
Idha bhikkhave, bhikkhu appaṭṭho hoti appakicco subharo hoti susantoso jīvitaparikkhāresu. Appāhāro hoti ānodarikattaṃ anuyutto. Appamiddho hoti jāgariyaṃ anuyutto. Āraññako hoti. Pantasenāsano. Yathāvimuttacittaṃ paccavekkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ānāpānasatiṃ bahulīkaronto na cirasseva akuppaṃ paṭivijjhatīti.
5. 2. 5. 9
(Sīhasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
49. Sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijamhati. Vijamhitvā samannā catuddisaṃ anuviloketi. Samantā catuddisaṃ anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati. Tikkhattuṃ sīhananādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
So hatthissa cepi pahāraṃ deti, sakkaccaññeva pahāraṃ deti no asakkaccaṃ mahisassa1 cepi pahāraṃ deti, sakkaccaññeva pahāraṃ deti no asakkaccaṃ. Gavassa cepi pahāraṃ deti, sakkaccaññeva pahāraṃ deti no asakkaccaṃ. Dīpissa cepi pahāraṃ deti, sakkaccaññeva pahāraṃ deti no asakkaccaṃ. Khuddakānaṃ [PTS Page 122] [\q 122/] cepi pāṇānaṃ pahāraṃ deti antamaso sasabiḷārānampi, sakkaccaññeva pahāraṃ deti no asakkaccaṃ. Taṃ kissa hetu? Mā me yoggapatho nassāti.
Sihoti kho bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammā sambuddhassa. Yaṃ kho bhikkhave tathāgato parisāya dhammaṃ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṃ.
Bhikkhūnaṃ cepi bhikkhave tathāgato dhammaṃ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṃ deseti no asakkaccaṃ. Bhikkhunīnaṃ cepi bhikkhave tathāgato dhammaṃ deseti. Sakkaccaññeva tathāgato dhammaṃ deseti no asakkaccaṃ upāsakānaṃ cepi bhikkhave tathāgato dhammaṃ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṃ deseti no asakkaccaṃ. Upāsikānañcepi bhikkhave tathāgato dhammaṃ deseti, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṃ deseti no asakkaccaṃ. Puthujjanānañcepi bhikkhave tathāgato dhammaṃ deseti antamaso annahāranesādānampi, sakkaccaññeva tathāgato dhammaṃ deseti no asakkaccaṃ taṃ kissa hetu? Dhammagaru bhikkhave tathāgato dhammagāravoti.
1. Mahiṃsassa machasaṃ
[BJT Page 196] [\x 196/]
5. 2. 5. 10
(Kakudhasuttaṃ)
50. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena kakudho nāma koliyaputto āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko adhunā kālakato aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno. Tassa evarūpo attabhāvapaṭilābho hoti: seyyathāpi nāma dve vā tīṇivā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena nevattānaṃ no paraṃ vyābādheti.
Atha kho kakudho devaputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ [PTS Page 123] [\q 123/] ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: devadattassa bhante evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji "ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmi " ti. Sahacittuppādā ca bhante devadatto tassā iddhiyā parihīno'ti. Idamavoca kakudho devaputto idaṃ vatvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca:
"Kakudho nāma bhante, koliyaputto mamaṃ upaṭṭhāko adhunā kālakato aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno. Tassa evarūpo attabhāva paṭilābho hoti: seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So tena attabhāvapaṭilābhena nevattānaṃ no paraṃ vyābādheti. Atha kho bhante kakudho devaputto yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho bhante kakudho devaputto maṃ etadavoca: devadattassa bhante, evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji 'ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmi'ti sahacittuppādā ca bhante devadatto tassā iddhiyā parihīno'ti. Idamavoca bhante, kakudho devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi"ti.
Kiṃ pana te moggallāna, kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito. Yaṃ kiñci kakudho devaputto bhāsati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti no aññathāti?
" Cetasā ceto paricca vidito me bhante kakudho devaputto. Yaṃ kiñci kakudho devaputto bhāsati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti no aññathā'ti. Rakkhassetaṃ moggallāna vācaṃ. 1 Idāni so moghapuriso attanāva attānaṃ pātukarissatiti.
1. Rakkhassetaṃ moggallāna vācaṃ rakkhassetaṃ
Moggallāna vācaṃ machasaṃ vinayapiṭakepi
[BJT Page 198] [\x 198/]
Pañcime moggallāna satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca: [PTS Page 124] [\q 124/] idha moggallāna, ekacco sattā aparisuddhasīlo samāno parisuddhasīlombhiti paṭijānāti, parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti " ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathannu1 mayaṃ tena samudācareyyāma. Sammannati kho pana civarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumova tena paññāyissatī"ti. Evarūpaṃ kho pana moggallāna, satthāraṃ sāvakā sīlato rakkhananti. Evarūpo ca pana satthā sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsiṃsati. (1)
Puna ca paraṃ moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno parisuddhājivomhiti paṭijānāti, parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭhoti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti " ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhājīvo samāno parisuddhājīvomhiti paṭijānāti, parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭhoti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Amanāpaṃ, yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathannu mayaṃ tena samudācareyyāma. Sammannati kho pana civarapiṇḍapātasenāsana gilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumova tena paññāyissati"ti. Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā ājīvato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā sāvakehi ājīvato rakkhaṃ paccāsiṃsati. (2)
Puna ca paraṃ moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno parisuddhadhammadesanomhīti paṭijānāti, parisuddho me dhammadesanā pariyodātā asaṃkiliṭṭhāti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti "ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhadhammadesano samāno [PTS Page 125] [\q 125/] parisuddhadhammadesanomhīti paṭijānāti, parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṃkiliṭṭhāti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathannu taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma. Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissati"ti. Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsati (3)
Puna ca paraṃ moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ paridotaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti "ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma,
1. Kathaṃ naṃ machasaṃ
[BJT Page 200] [\x 200/]
Nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathannu taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma. Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissati "ti. Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsiṃsati. (4)
Puna ca paraṃ moggallāna, idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti "ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañaṇadassanomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma, nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathannu taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma. [PTS Page 126] [\q 126/] sammannati kho pana civarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati, tumova tena paññāyissati"ti. Evarūpaṃ kho moggallāna, satthāraṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsiṃsati (5)
Ime kho moggallāna, pañca satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
Ahaṃ kho pana moggallāna, parisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhīti paṭijānāmi, parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā sīlato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.
Parisuddhājīvo samāno parisuddhājivomhīti paṭijānāmi, parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṃkiliṭṭhoti. Na ca maṃ sāvakā ājīvato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi ājīvato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.
Parisuddhadhammadesano samāno parisuddhadhammadenomhīti paṭijānāmi, parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā asaṃkiliṭṭhāti. Na ca maṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.
Parisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāmi, parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.
Parisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhīti paṭijānāmi, parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsiṃsāmīti.
Kakudhavaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:
[PTS Page 127] [\q 127/]
Dve sampadā viyākaraṇaṃ phāsukuppena pañcamaṃ 1
Sutaṃ katā araññena siho ca kakudho2 dasāti.
Dutiyaṃ paṇṇāsakaṃ niṭṭhītaṃ.
1. Phāsu akuppa pañcamaṃ machasaṃ 2. Sīhabuddhena dasāti sīmu
[BJT Page 202] [\x 202/]
3. Tatiyaṃ paṇṇāsakaṃ
1. Phāsuvihāra vaggo
5. 3. 1. 1
(Sekhavesārajjasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
1. Pañcime bhikkhave sekhavesārajjakaraṇā dhammā. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hoti.
Yaṃ kho bhikkhave1 assaddhassa sārajjaṃ hoti, saddhassa taṃ sārajjaṃ na hoti. Tasmāyaṃ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.
Yaṃ bhikkhave dussīlassa sārajjaṃ hoti, sīlavato taṃ sārajjaṃ na hoti. Tasmāyaṃ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.
Yaṃ bhikkhave appassutassa sārajjaṃ hoti, bahussutassa taṃ sārajjaṃ na hoti. Tasmāyaṃ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.
Yaṃ bhikkhave kusītassa sārajjaṃ hoti, āraddhaviriyassa taṃ sārajjaṃ na hoti. Tasmāyaṃ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.
Yaṃ bhikkhave duppaññassa sārajjaṃ hoti, paññavato taṃ sārajjaṃ na hoti. Tasmāyaṃ dhammo sekhavesārajjakaraṇo.
Ime kho bhikkhave pañca sekhavesārajjakaraṇā dhammāti.
[PTS Page 128] [\q 128/]
5. 3. 1. 2
(Saṅkitasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
2. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti, pāpabhikkhūti api akuppadhammo. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu vesiyagocaro2 vā hoti, vidhavagocarovā hoti, thullakumārigocaro3vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti. Bhikkhunī gocaro vā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu ussaṅkita parisaṅkito hoti pāpabhikkhūti api akuppadhammoti. 4
1. Yaṃ bhikkhave machasaṃ 2. Vesiyāgocaro machasaṃ
3. Thullakumārikā machasaṃ
4. Akuppadhammopi machasaṃ
[BJT Page 204] [\x 204/]
5. 3. 1. 3
(Mahācorasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
3. Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati. Nillopampi harati. Ekāgārikampi karoti. Paripanthepi tiṭṭhati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave mahācoro visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca bhogacāgī ca ekacāri ca.
Kathañca bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti: idha bhikkhave mahācoro nadividuggaṃ vā nissito hoti pabbatavisamaṃ vā. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro visamanissito hoti.
Kathañca bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti: idha bhikkhave mahācoro tiṇagahanaṃ vā nissito hoti rukkhagahanaṃ vā gedhaṃ1 vā pana vanasaṇḍaṃ. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro gahananissito hoti.
Kathañca bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti: idha bhikkhave mahācoro rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nissito hoti. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci [PTS Page 129] [\q 129/] kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantīti. Sace naṃ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇanti. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro balavanissito hoti.
Kathañca bhikkhave, mahācoro bhogacāgī hoti: idha bhikkhave mahācoro aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci kiñci vakkhati, ito bhogena paṭisantharissāmiti. Sace naṃ koci kiñci āha, tato bhogena paṭisantharati. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro bhogacāgī hoti.
Kathañca bhikkhave, mahācoro ekacāri hoti: idha bhikkhave mahācoro ekako niggahaṇāni kattā hoti. Taṃ kissa hetu: mā me guyhamantā bahiddhā sambhedaṃ agamaṃsūti. Evaṃ kho bhikkhave mahācoro ekacāri hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati.
1. Rodhaṃ machasaṃ
[BJT Page 206] [\x 206/]
Evameva kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ. Bahuñca1 apuññaṃ pasavati. Katamehi pañcahi.
Idha bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca bhogacāhī ca ekacārī ca.
Kathañca bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena vacīkammena samannāgato hoti, visamena manokammena samannāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu visamanissito hoti.
Kathañca bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti, [PTS Page 130] [\q 130/] idha bhikkhave pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu gahananissito hoti.
Kathañca bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu rājānaṃ vā rājamahāmattaṃ vā nissito hoti. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantīti. Sace naṃ koci kiñci āha, tyāssa rājānovā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṃ bhaṇanti. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu balavanissito hoti.
Kathañca bhikkhave, pāpabhikkhu bhogacāgī hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tassa evaṃ hoti: sace maṃ koci kiñci vakkhati, ito lābhena paṭisantharissāmiti. Sace naṃ koci kiñci āha, tato lābhena paṭisantharati. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu bhogacāgī hoti.
Kathañca bhikkhave, pāpabhikkhu ekacāri hoti: idha bhikkhave pāpabhikkhu ekako3 paccantimesu janapadesu nivāsaṃ kappeti. So tattha kulāni upasaṅkamanto lābhaṃ labhati. Evaṃ kho bhikkhave pāpabhikkhu ekacārī hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati. Sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ. Bahuñca apuññaṃ pasavatiti.
1. Bahu ca sīmu. 2. Samannāgato hoti sīmu. 3. Ekako va machasaṃ.
[BJT Page 208] [\x 208/]
5. 3. 1. 4
(Samaṇasukhumālasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ:)
4. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati,
Appaṃ ayācito.
Yehi [PTS Page 131] [\q 131/] kho pana sabrahmacārihi saddhiṃ1 viharati, tyāssa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena. Manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena. Manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena, manāpaṃ yeva bahulaṃ upahāraṃ2 upaharanti, appaṃ amanāpaṃ.
Yāni kho pana tāni vedayitāni cittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tānissa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti.
Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Ime kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.
Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya, 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti mameva taṃ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya, 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti.
Ahaṃ hi bhikkhave yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjāmi appaṃ ayācito. Yācitova bahulaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi. Appaṃ ayācito.
1. Sabrahmacārīhi sīmu
2. Manāpaṃ yeva upahāraṃ machasaṃ, syā
[BJT Page 210] [\x 210/]
Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṃ viharāmi, te maṃ manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena. Manāpeneva bahulaṃ vacikammena samudācaranti, appaṃ amanāpena. Manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena. Manāpaṃ yeva bahulaṃ upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ.
Yāni kho pana tāni vedayitāni cittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utuparināmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni [PTS Page 132] [\q 132/] vā, tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi.
Catunnaṃ kho panamhi1 jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.
Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihārāmi.
Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya, 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti mame va taṃ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya, 'samaṇesu samaṇasukhumālo'ti.
5. 3. 1. 5
(Phāsuvihāra suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
5. Pañcime bhikkhave, phāsuvihārā. Katame pañca
Idha bhikkhave bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āci ceva raho ca. Yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca.
Ime kho bhikkhave pañca phāsuvihārāti.
1. Catunnaṃ kho pana sīmu.
[BJT Page 212] [\x 212/]
5. 3. 1. 6
Ānandasuttaṃ
6. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:
Kittāvatā nu kho bhante, bhikkhu saṅghe1 viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Yato kho ānanda, [PTS Page 133] [\q 133/] bhikkhu attanā2sīlasampanno hoti no ca paraṃ adhisīle sampavattā. Ettāvatāpi kho ānanda bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā ānanda, yato kho ānanda bhikkhu attanā silasampanno hoti no ca paraṃ adhisīle sampavattā hoti. Attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī. Ettāvatā pi kho ānanda bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā ānanda, yato kho ānanda bhikkhu attanā sīlasampanno hoti no ca paraṃ adhisīle sampavattā. Attānupekkhī ca no parānupekkhī hoti. Appaññāto3 ca hoti, tena ca appaññātakena no paritassati. Ettāvatāpi kho4 ānanda bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā ānanda, yato kho ānanda bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ adhisīle sampavattā. Atatānupekkhī ca hoti no parānupekkhī. Appaññāto ca hoti. Tena ca appaññātakena no paritassati. Catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ettāvatāpi kho ānanda bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyati.
1. Bhikkhu saṅgho syā. 2. Attanāva sīmu.
3. Apaññāto machasaṃ,
4. Ettāvatāpi machasaṃ.
[BJT Page 214] [\x 214/]
Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyyāti.
Siyā ānanda yato kho ānanda bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no ca paraṃ adhisīle sampavattā. Attānupekkhī ca hoti no parānupekkhī. [PTS Page 134] [\q 134/] appaññāto ca hoti tena appaññātakena no paritassati. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ettāvatā kho ānanda bhikkhu saṅghe viharanto phāsuṃ vihareyya.
Imamhā cāhaṃ ānanda phāsuvihārā añño phāsuvihārouttaritaro vā paṇītataro vā natthiti vadāmi'ti.
5. 3. 1. 7
(Sīlasampannasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
7. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi?
Idha bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, samādhisampanno hoti, paññāsampanno hoti, vimuttisampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampanno hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
5. 3. 1. 8
(Asekhasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
8. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo1 pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
1. Āhuṇeyyo pāhuṇeyyo sīmu, machasaṃ
[BJT Page 216] [\x 216/]
[PTS Page 135] [\q 135/]
5. 3. 1. 9
(Cātuddisasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
9. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hoti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā1 kevalaparipuṇaṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā2 vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena.
Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
Āsavanaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu cātuddiso hotīti.
5. 3. 1. 10
(Araññasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
10. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
1. Sātthaṃ sabyañjanaṃ machasaṃ. 2. Dhātā machasaṃ.
[BJT Page 218] [\x 218/]
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti. Akicchalābhī akasiralābhī.
Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ [PTS Page 136] [\q 136/] paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitunti.
Phāsuvihāravaggo paṭhamo
Tassuddānaṃ:
Sārajjaṃ saṅkito coro sukhumālaṃ phāsu pañcamaṃ1
Ānanda sīlā sekhā ca2 cātuddiso araññena cāti
1. Sukhumālaphāsu pañcamaṃ syā. 2. Ānanda sīla sekhiyā sīmu, syā.
.
[BJT Page 220] [\x 220/]
(Kulūpagasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
11. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato kulūpago bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi:
Asanthutavissāsī1 ca hoti, anissaravikappī ca, viyatthupasevī2ca, upakaṇṇakajappī ca, atiyācanako ca.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato kulūpago bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato kulūpago bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi pañcahi:
Na asanthutavissāsī1 ca hoti, na anissaravikappī ca, na viyatthupasevī2 ca, na upakaṇṇakajappi ca, na atiyācanako ca.
[PTS Page 137] [\q 137/]
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato kulūpago bhikkhu kulesu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.
5. 3. 2. 2
(Pacchāsamaṇasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
12. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo. Katamehi pañcahi:
Atidūre vā gacchati accāsanne vā, na pattapariyāpannaṃ gaṇhāti, āpattisāmantā bhaṇamānaṃ na nivāreti, bhaṇamānassa antarantarā kathaṃ opāteti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo na ādātabbo.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabbo. Katamehi pañcahi:
Nātidūre gacchati na accāsanne, pattapariyāpannaṃ gaṇhāti, āpattisāmantā bhaṇamānaṃ nivāreti, bhaṇamānassa na antarantarā kathaṃ opāteti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamugo.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato pacchāsamaṇo ādātabboti.
.
1. Asanthavavissāsī machasaṃ.
. 2. Vissaṭaṭhupasevī machasaṃ
[BJT Page 222] [\x 222/]
5. 3. 2. 3
(Sammāsamādhisuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
13. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiṃ upasampajja viharituṃ. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo, phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatato bhikkhu abhabbo sammāsamādhiṃ upasampajja viharituṃ.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiṃ upasampajja viharituṃ. Katamehi pañcahi:
[PTS Page 138] [\q 138/]
Idha bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo sammāsamādhiṃ upasampajja viharitunti.
5. 3. 2. 4
(Andhakavindasuttaṃ)
14. Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati andhakavinde. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:
Ye te ānanda bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo ānanda bhikkhū pañcasu dhammesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. Katamesu pañcasu:
"Etha tumhe āvuso, sīlavā hotha pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesuti" iti pātimokkhasaṃvare samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.
"Etha tumhe āvuso, indriyesu guttadvārā viharatha ārakkhasatino nipakkasatino sārakkhitamānasā satārakkhena cetasā samannāgatāti. " Iti indriyasaṃvare samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.
[BJT Page 224] [\x 224/]
"Etha tumhe āvuso, appabhassā hotha bhasse pariyantakārinoti" iti bhassapariyante samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.
"Etha tumhe āvuso, āraññakā hotha araññe vanapatthāni1pantāni senāsanāni paṭisevathā"ti iti kāyavupakāse samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.
"Etha tumhe āvuso, sammādiṭṭhikā hotha sammādassanena samannāgatāti" iti sammādassane samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā.
[PTS Page 139] [\q 139/]
Ye te ānanda, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo ānanda bhikkhū imesu pañcasu dhammesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbāti.
5. 3. 2. 5
(Maccharīsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
15. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye: katamehi pañcahi:
Āvāsamaccharinī hoti, kulamaccharinī hoti, lābhamaccharinī hoti, vaṇṇamaccharinī hoti, dhammamaccharinī hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathabhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Na āvāsamaccharinī hoti, na kulamaccharinī hoti, na lābhamaccharinī hoti, na vaṇṇamaccharini hoti, na dhammamaccharinī hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
5. 3. 2. 6
(Vaṇṇasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
16. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati. Ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati. Ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti. Ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti. Saddhādeyyaṃ vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
1. Araññavanapatthāni machasaṃ.
[BJT Page 226] [\x 226/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, [PTS Page 140] [\q 140/] anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti, saddhādeyyaṃ na vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhuṇī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
5. 3. 2. 7
(Issukīsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
17. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhuṇī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, issukinī ca hoti, maccharinī ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, anissukī ca hoti, amaccharinī ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteni.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhuṇī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
5. 3. 2. 8
(Micchādiṭṭhikasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
18. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhikā ca hoti, micchāsaṅkappā ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti.
[BJT Page 228] [\x 228/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
[PTS Page 141] [\q 141/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, sammādiṭṭhikā ca hoti, sammāsaṅkappā ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammahi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
5. 3. 2. 9
(Micchāvācā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
19. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchāvācā ca hoti, micchākammantā ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, sammāvācā ca hoti, sammā kammantā ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
5. 3. 2. 10
(Micchāvāyāma suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
20. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchāvāyāmā ca hoti, micchāsatinī ca, saddhādeyyaṃ vinipāteti.
[PTS Page 142] [\q 142/]
[BJT Page 230] [\x 230/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge katamehi pañcahi:
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, sammāvāyāmā ca hoti, sammāsatinī ca, saddhādeyyaṃ na vinipāteti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgatā bhikkhunī yathābhataṃ nikkhittā evaṃ saggeti.
Andhakavindavaggo dutiyo.
Tasasuddānaṃ:
Kulūpago, pacchāsamaṇo samādhi andhakavindaṃ
Macchari vaṇṇanā issā diṭṭhivācāya vāyāmāti. 1
1. Vāyāmo sīmu.
[BJT Page 232] [\x 232/]
3. Gilānavaggo
5. 3. 3. 1
(Gilānasuttaṃ)
21. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena gilānasālā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ dubbalaṃ gilānakaṃ. Disvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi:
Yaṃ kañci1 bhikkhave dubbalaṃ2 gilānakaṃ pañca dhammā na vijahanti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti katamehi pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, [PTS Page 143] [\q 143/] sabbasaṃkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti.
Yaṃ kañci1 bhikkhave dubbalaṃ2 gilānakaṃ ime pañca dhammā na vijahanti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti.
5. 3. 3. 2
(Satisūpaṭṭhitasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
22. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upadisese anāgāmitā. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhuno ajjhattaṃ yeva sati sūpaṭṭhitā hoti, dhammānaṃ udayatthagāminiyā paññāya asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikkūlasaññi, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṃkhāresu aniccānupassī.
Yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.
1. Yaṃkiñci syā 2. Bhikkhuṃ dubbalaṃ machasaṃ.
[BJT Page 234] [\x 234/]
5. 3. 3. 3
(Dūpaṭṭhākagilānasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
23. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko1 hoti. Katamehi pañcahi:
Asappāyakārī hoti sappāye mattaṃ na jānāti. Bhesajjaṃ na paṭisevitā hoti. Atthakāmassa gilānūpaṭṭhākassa na yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvīkattā hoti. Abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti ṭhitaṃ vā ṭhito'ti uppannānaṃ vā sāririkānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hoti.
[PTS Page 144] [\q 144/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi:
Sappāyakārī hoti. Sappāye mattaṃ jānāti. Bhesajjaṃ paṭisevitā hoti. Atthakāmassa gilānūpaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvīkattā hoti: abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhitoti. Uppannānaṃ vā sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilāno sūpaṭṭhāko hotīti.
5. 3. 3. 4
(Gilānūpaṭṭhākasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
24. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilānūpaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ. Katamehi pañcahi:
Na paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ. Sappayāsappāyaṃ na jānāti, asappāyaṃ upanāmeti, sappāyaṃ apanāmeti. Āmisantaro gilānaṃ upaṭṭhahati no mettacitto. Jegucchi hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā vantaṃ vā khelaṃ vā nīharituṃ na paṭibalo2 hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilānūpaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ.
1. Dupaṭṭhāko [PTS,] syā 2. Nappaṭibalo machasaṃ
[BJT Page 236] [\x 236/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilānūpaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ. Katamehi pañcahi:
Paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ. Sappāyāsappāyaṃ jānāti, asappāyaṃ apanāmeti, sappāyaṃ upanāmeti. Mettacitto gilānaṃ upaṭṭhahati no āmisantaro. Ajegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā vantaṃ vā khelaṃ vā nīharitūṃ. Paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ. Samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ.
[PTS Page 145] [\q 145/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato gilānūpaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātunti.
5. 3. 3. 5
(Paṭhama āyussasuttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ)
25. Pañcime bhikkhave dhammā anāyussā. Katame pañca:
Asappāyakāri hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, aparinatabhojī ca hoti, akālacāri ca hoti, abrahmacārī ca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā anāyussā.
Pañcime bhikkhave dhammā āyussā. Katame pañca:
Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, parinatabhojī ca hoti, kālacāri ca hoti, brahmacāri ca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussā ti.
5. 3. 3. 6
(Dutiya āyussasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
26. Pañcime bhikkhave dhammā anāyussā. Katame pañca:
Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, aparinatabhojī ca hoti, dussīlo ca, pāpamitto ca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā anāyussā.
Pañcime bhikkhave dhammā āyussā, katame pañca:
Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, parinatabhojī ca hoti, sīlavā ca, kalyāṇamitto ca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā āyussā ti.
1. Apariṇatabhogīca sīmu.
.
[BJT Page 238] [\x 238/]
5. 3. 3. 7.
(Vapakāsasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
27. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ saṅghamhā vapakāsituṃ. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇaḍapātena, asantuṭṭho hoti itaritarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, kāmasaṅkappabahulo ca viharati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ saṅghamhā vapakāsituṃ.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ saṅghamhā vapakāsituṃ. Katamehi pañcahi:
[PTS Page 146] [\q 146/]
Idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, nekkhammasaṅkappabahulo ca viharati.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ saṅghamhā vapakāsitunti.
5. 3. 3. 8
(Samaṇadukkha sukha suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
28. Pañcimāni bhikkhave samaṇadukkhāni. Katamāni pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, anabhirato ca brahmacariyaṃ carati. Imāni kho bhikkhave pañca samaṇadukkhāni.
Pañcimāni bhikkhave samaṇasukhāni. Katamāni pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, abhirato ca brahmacariyaṃ carati. Imāni kho bhikkhave pañca samaṇasukhānī ti.
[BJT Page 240] [\x 240/]
5. 3. 3. 9
(Parikuppasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
29. Pañcime bhikkhave āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā. Katame pañca:
Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṃ1 jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppaditaṃ hoti, saṅgho bhinno hoti.
Ime kho bhikkhave pañca āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā ti.
[PTS Page 147] [\q 147/]
5. 3. 3. 10
(Sampadāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
30. Pañcimāni bhikkhave byasanāni. Katamāni pañca:
Ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Na bhikkhave sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. 2
Sīlabyasanahetu vā bhikkhave sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.2
Imāni kho bhikkhave pañca byasanāni.
Pañcimā bhikkhave sampadā. Katamā pañca:
Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā.
Na bhikkhave sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
Sīlasampadāhetu vā bhikkhave sattā diṭṭhisampadā hetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
Imā kho bhikkhave pañca sampadāti.
Gilānavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ:
1. Gilāno satipaṭṭhānaṃ dve upaṭṭhākā dvāyusā
Vapakāsasamaṇasukhāni parikuppo ca sampadāti.
1. Arahā syā 2. Upapajjanti sīmu.
.
[BJT Page 242] [\x 242/]
4. Rājavaggo
5. 3. 4. 1
(Paṭhamacakkānuvattanasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
31. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rājā cakkavatti dhammeneva cakkaṃ pavatteti. 1 Taṃ hoti cakkaṃ [PTS Page 148] [\q 148/] appativattiyaṃ2 kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rājā cakkavattī atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca,
Imehi kho pañcahi aṅgehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṃ vatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ2 kenaci manussabhutena paccatthikena pāṇinā
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ2 samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave tathāgato arahaṃ sammāsambuddho atthaññū, dhammaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammeneva anuttaraṃ dhammavakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ2 samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
5. 3. 4. 2
(Dutiyacakkānuvattanasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
32. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ2kenaci manussabhutena paccatthikena pāṇinā. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño cakkavattissa jeṭṭho putto atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca.
1. Vatteti sīmu. 2. Appaṭivattiyaṃ machasaṃ
[BJT Page 244] [\x 244/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ1 kenaci manussabhutena paccatthikena pāṇinā.
[PTS Page 149] [\q 149/]
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena pavattitaṃ anuttaraṃ dhammacakkaṃ sammadeva anuppavatteti. Taṃ hoti, cakkaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave sāriputto atthaññū, dhammaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ1samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
5. 3. 4. 3
(Dhammarājasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
33. Yo pi kho bhikkhave rājā cakkavatti dhammiko dhammarājā so pi na arājakaṃ cakkaṃ vattetiti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhū bhagavantaṃ etadavoca: ko pana bhante rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā?Ti. 'Dhammo bhikkhū'ti bhagavā avoca.
Idha bhikkhu rājā cakkavatti dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu2karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhamimikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ.
Puna ca paraṃ bhikkhu rājā cakkavatti dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu anuyuttesu3, balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu.
[PTS Page 150] [\q 150/]
Sa kho so bhikkhu rājā cakkavatti dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkarontā dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ, dhammikaṃ rakkhācaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu anuyuttesu3, balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkisu, dhammeneva cakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ1 kenaci manussabhutena paccatthikena
Pāṇinā.
1. Appaṭivattiyaṃ machasaṃ 2. Garuṃ machasaṃ 3. Anuyantesu machasaṃ.
.
[BJT Page 246] [\x 246/]
Evameva kho bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhūsu. "Evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo"ti.
Puna ca paraṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhamimiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhunīsu evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ evarūpaṃ vacikammaṃ sevitabbaṃ evarūpaṃ vacikammaṃ na sevibbaṃ evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabboti.
Punacaparaṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati upāsakesu: " evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo ti.
Punacaparaṃ bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati upāsikāsu: evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitatabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ, evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo, evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo" ti.
Sa kho bhikkhu tathāgato arahaṃ sammāsambuddho [PTS Page 151] [\q 151/] dhammiko dhammarājā dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garukaronto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhusu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhunīsu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsakesu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsikāsu, dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.
5. 3. 4. 4
(Khattiyarājasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
34. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati sakasmiṃ yeva vijite viharati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapatikarāya. 1 Parināyako kho
1. Ovādapaṭikarāya machasaṃ
[BJT Page 248] [\x 248/]
Panassa hoti paṇḍito viyatto medhāvi paṭibalo atitānāgata paccuppanne atthe cintetuṃ. Tassime cattāro dhammā yasaṃ paripācenti. So iminā yasapañcamena1dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃ yeva vijite viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti vijitāvinaṃ.
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati vimuttacitto 2 viharati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Rājā'ca [PTS Page 152] [\q 152/] khattiyo muddhāvasitto jātisampanno.
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā saṃbyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā3 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Rājā'ca khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro.
Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Rājā'ca khattiyo muddhāvasitto balasampanno.
Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Rājā'ca khattiyo muddhāvasitto parināyakasampanno.
Tassime cattāro dhammā vimuttiṃ paripācenti. So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati vimuttacitto2 viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti vimuttacittānanti.
5. 3. 4. 5
Paṭhama patthanāsuttaṃ
(Sāvatthi nidānaṃ)
35. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato mātāpitunnaṃ4 piyo hoti manāpo. Negamajānapadassa piyo hoti manāpo. Yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni5 hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā tattha sikkhito hoti anavayo.
1. Iminā pañcamena sīmu 2. Vimuttacitto va machasaṃ
3. Dhātā machasaṃ
4. Matā pitunaṃ machasaṃ 5. Sippuṭṭhānāni syā
[BJT Page 250] [\x 250/]
[PTS Page 153] [\q 153/]
Tassa evaṃ hoti: ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi mātāpitunnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi negamajānapadassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmīṃ vā tharusmiṃ vā, tatthamhi sikkhito1 anavayo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyanti?
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti.
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Kamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ: " itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. " Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisitāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ2 āvīkattā 3 satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.
Tassa evaṃ hoti: 'ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti' kasmāhaṃ [PTS Page 154] [\q 154/] āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvīkattā3satthari vā viññūsu vā sabrahmacārisu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi āraddhaviriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ asavānaṃ khayaṃ na pattheyyanti?'
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetīti.
1. Tattha sikkhito machasaṃ 3. Āvikattā machasaṃ, syā, sīmu
2. Yathābhūtānaṃ atthānaṃ sīmu
[BJT Page 252] [\x 252/]
5. 3. 4. 6
(Dutiya patthanāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
36. Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddha gahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā. Akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Abhirūpo hoti dassaniyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato mātāpitunnaṃ piyo hoti manāpo. Balakāyassa piyo hoti manāpo. Paṇḍito hoti viyatto medhāvi paṭibalo atitānāgatapaccuppanno atthe cintetuṃ.
Tassa evaṃ hoti: 'ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi abhirūpo dassaniyo pāsādiko paramāya vaṇaṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ oparajjaṃ2na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi mātāpitunnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ? [PTS Page 155] [\q 155/] ahaṃ khomhi balakāyassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi paṇḍito viyatto medhāvi paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ. Kasmāhaṃ oparajjaṃ na pattheyyanti?
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ pattheti.
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manusānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, catusu sati paṭṭhānesu sūpaṭṭhitacitto3 hoti. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā.
1. Mātāpitunaṃ machasaṃ 2. Uparajjaṃ syā, [PTS]
3. Suppatitacitto machasaṃ 4. Supaṭṭhitacitto syā
[BJT Page 254] [\x 254/]
Tassa evaṃ hoti: ahaṃ khomhi sīlavā pātimokkhasaṃvara saṃvuto viharāmi, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhāmi sikkhāpadesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi bahussuto sutadharo sutasannicayo 'ye te dhammā ādikalyāṇā, majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā. 1 Kevalaparipuṇaṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti. 2 Dhatā 3 ca vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi catusu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacitto. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi āraddhaviriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ? Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya [PTS Page 156] [\q 156/] sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyanti?
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetīti.
5. 3. 4. 7
(Appaṃsupatisuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
37. Pañcime bhikkhave appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jagganti. Katame pañca:
Itthi bhikkhave purisādhippāyā appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Puriso bhikkhave itthidhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Coro bhikkhave ādānādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Rājā bhikkhave rājakaraṇiyesu yutto appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Bhikkhu bhikkhave visaṃyogādhippāyo appaṃ rattayā supati, bahuṃ jaggati.
Imehi kho bhikkhave pañca appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jaggantīti.
5. 3. 4. 8
(Bhattādakasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
38. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasāṭano4 ca salākagāhī5 ca rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi:
1. Sātthaṃ savyañjanaṃ machasaṃ 2. Bahussutā sīmu 3. Dhātā machasaṃ
4. Laṇḍasāraṇo machasaṃ 5. Salākaggāhī machasaṃ
[BJT Page 256] [\x 256/]
Idha bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasāṭano ca salākagāhī ca rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati.
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca piṭhamaddano1 ca salakagāhī ca bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi:
[PTS Page 157] [\q 157/]
Idha bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca pīṭhamaddano ca salakagāhī ca bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchatīti.
5. 3. 4. 9
(Akkhamasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
39. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo. Na rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā saṃsīdati visīdati na santhamhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā, assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇava saṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā saṃsīdati visīdati na santhamhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ? [PTS Page 158] [\q 158/] idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā, tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā saṃsīdati visīdati, na santhamhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ.
1. Mañcapīṭhamaddano machasaṃ
[BJT Page 258] [\x 258/]
Kathañca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito, 1 dvīhi vā tīhi vā catugi vā pañcahi vā tiṇodakadattī hi vimānito1 saṃsīdati, visīdati, na santhamhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravedhena2 viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravedhehi 2 viddho saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo. Na rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
Evameva kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti, na pāhuneyyo, na dakkhiṇeyyo, na añjalikaraṇīyo, na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe sārajjati. Na sakkoti cittaṃ samādahituṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde na sārajjati. Na sakkoti cittaṃ samādahituṃ evaṃ kho bhikkhave
Bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ.
[PTS Page 159] [\q 159/]
Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe sārajjati. Na sakkoti cittaṃ samādahituṃ evaṃ kho bhikkhave
Bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase sārajjati. Na sakkoti cittaṃ samādahituṃ evaṃ kho bhikkhave
Bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe sārajjati. Na sakkoti cittaṃ samādahituṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.
1. Vihanīto syā 2. Saravegena machasaṃ
[BJT Page 260] [\x 260/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti, na pāhuneyyo, na dakkhiṇeyyo, na añjalikaraṇīyo, na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aṅgantveva va saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ. Khamo hoti saddānaṃ. Khamo hoti gandhānaṃ. Khamo hoti rasānaṃ. Khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā na saṃsīdati, na visīdati, santhambhati, sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ? [PTS Page 160] [\q 160/] idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā na saṃsīdati, na visīdati, santhambhati, sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā, tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā na saṃsīdati, na visīdati, santhamhati, sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito na saṃsīdati, na visīdati, satthamhati, sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravedhena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravedhehi viddho na saṃsīdati, na visīdati, santhamhati, sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
[BJT Page 262] [\x 262/]
Evame kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ. Khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo [PTS Page 161] [\q 161/] phoṭṭhabbānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe na sārajjati. Sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khamo hoti saddānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde na sārajjati. Sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti saddānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe na sārajjati. Sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khamo hoti rasānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase na sārajjati. Sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti rasānaṃ.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe na sārajjati. Sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
5. 3. 4. 10
(Sotārasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
40. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca.
[BJT Page 264] [\x 264/]
Kathañca bhikkhave rañño nāgo sotā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathī kāraṇaṃ kāreti yadi vā katapubbaṃ yadi vā [PTS Page 162] [\q 162/] akatapubbaṃ, taṃ aṭṭhikatvā 1 manasikatvā sabbacetaso 2 samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo sotā hoti.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo hantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanti, 3 hatthāruhampi hanti. Assampi hanti, assāruhampi hanti. Rathampi hanti rathiyampi4 hanti. Pattikampi hanti. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo hantā hoti.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo rakkhitā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo saṅgāmagato rakkhati purimaṃ kāyaṃ, rakkhati pacchimaṃ kāyaṃ. Rakkhati purime pāde, rakkhati pacchime pāde. Rakkhati sisaṃ rakkhati kāṇe, rakkhati dante, rakkhati soṇḍaṃ, rakkhati vāladhiṃ, rakkhati hatthāruhaṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo rakkhitā hoti.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo khantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo khamo hoti sattippahārānaṃ, asippahārānaṃ, usuppahārānaṃ, pharasuppahārānaṃ, bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo khantā hoti.
Kathañca bhikkhave rañño nāgo gantā hoti? Idha bhikkhave rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathī disaṃ peseti yadivā gatapubbaṃ yadivā agatapubbaṃ, taṃ khippaṃ eva5 gantā hoti. Evaṃ kho bhikkhave rañño nāgo gantā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo. Rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
Evameva kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, [PTS Page 163] [\q 163/] rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca.
Kathañca bhikkhave bhikkhu sotā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhīkatvā6 manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sotā hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu hantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavikkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaṃ gāmeti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu hantā hoti.
1. Aṭaṭhīṃ katvā machasaṃ 2. Sabbaṃ cetasā sīmu, sabbacetasā machasaṃ
3. Hanti machasaṃ syā 4. Rathikampi machasaṃ syā. 5. Khippameva machasaṃ 6. Aṭṭhiṃ katvā machasaṃ
[BJT Page 266] [\x 266/]
Kathañca bhikkhave bhikkhu rakkhitā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ sotinduyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati jivhindriyaṃ jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvaraya paṭipajjati. Rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rakkhitā hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu khantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ, duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ. Uppannānaṃ sāririkānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu khantā hoti.
Kathañca bhikkhave bhikkhu gantā hoti? [PTS Page 164] [\q 164/] idha bhikkhave bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, taṃ khippaññeva gantā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gantā hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.
Rājavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ:
Cakkānuvattanā rājā yassaṃ disaṃ ceva patthanā
Appaṃ supati bhattādā akkhamo sotāro cāti.
[BJT Page 268] [\x 268/]
5. Tikaṇḍakīvaggo
5. 3. 5. 1
(Avajānāti suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
41. Pañcime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca:
Datvā avajānāni, saṃvāsena avajānāti, ādiyyamukho1 hoti, lolo hoti. Mando hoti momuho. 2
Kathañca bhikkhave puggalo datvā avajānāti? Idha bhikkhave puggalo puggalassa deti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Tassa evaṃ hoti: 'ahaṃ demi, ayaṃ patigaṇhāti'ti. 3 Tamenaṃ datvā avajānāti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo datvā avajānāti.
Kathañca bhikkhave puggalo saṃvāsena avajānāti? [PTS Page 165] [\q 165/] idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ saṃvasati dve vā tiṇi vā vassāni. Tamenaṃ saṃvāsena avajānāti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo saṃvāsena avajānāti.
Kathañca bhikkhave puggalo ādiyyamukho* hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo parassa vaṇeṇa vā avaṇeṇa vā bhāsiyamāne taṃ khippaññeva adhimuccitā 4 hoti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ādiyyamukho hoti.
Kathañca bhikkhave puggalo lolo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo ittarasaddho hoti. Ittarabhatti ittarapemo ittarappasādo. Evaṃ kho bhikkhave puggalo lolo hoti.
Kathañca bhikkhave puggalo mando hoti? Momūho idha bhikkhave ekacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti, sāvajjānavajje dhamme na jānāti, hīnappaṇite dhamme na jānāti, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme na jānāti. Evaṃ kho bhikkhave
Puggalo mando hoti momūho.
Ime kho bhikkhave pañca puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.
5. 3. 5. 2
(Ārambhatisuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
42. Pañcime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame pañca:
Idha bhikkhave ekacco puggalo āramhati1 ca vippaṭisāri ca hoti. Taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
1. Ādheyyamukho machasaṃ, ādeyyamukho syā, adiyamukho 'ādhiyyamukho'ti porāṇa pāṭho. Aṭṭhakathāyapi pāliyā attho niddiṭṭho
2. Mando momubho hoti machasaṃ, syā
3. Paṭiggaṇhātī'ti machasaṃ
4. Adhimuccito syā
[BJT Page 270] [\x 270/]
Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ārambhati, na vippaṭisāri hoti. Taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Idha pana bhikkhave ekacco puggalo nārambhati, [PTS Page 166] [\q 166/] vippaṭisāri hoti. Taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Idha pana bhikkhaveva ekacco puggalo nārambhati, na vippaṭisāri hoti. Taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Idha pana bhikkhave ekacco puggalo nārambhati, na vippaṭisārī hoti. Taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.
Tatra bhikkhave yvāyaṃ puggalo ārambhati ca, vippaṭisāri ca hoti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: 'āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti. Vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññaṃ ca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī'ti.
Tatra bhikkhave yvāyaṃ puggalo ārambhati, na vippaṭisāri hoti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: 'āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti. Vippaṭisārajā āsavā nappavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṃ paññaṃ ca ca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatī'ti.
Tatra bhikkhave yvāyaṃ puggalo nārambhati, vippaṭisāri hoti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: [PTS Page 167 [\q 167/] ']āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti. Vippaṭisārajā āsavā pavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññaṃ ca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pañcamena
Puggalena samasamo bhavissatī'ti.
1. Ārabhati sīmu, machasaṃ
[BJT Page 272] [\x 272/]
Tatra bhikkhave yvāyaṃ puggalo nārambhati, na vippaṭisāri hoti, taṃ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassu te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, so evamassa vacanīyo: 'āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti. Vippaṭisārajā āsavā nappavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā cittaṃ paññaṃ ca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pañcamena
Puggalena samasamo bhavissatī'ti.
Iti kho bhikkhave ime cattāro puggalā amunā pañcamena puggalena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇantī'ti.
5. 3. 5. 3
(Sārandada suttaṃ)
43. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi.
Tena kho pana samayena pañcamattānaṃ licchavīsatānaṃ sārandadecetiye sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: 'pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ: hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Assaratanassa pātubhāvo: dullabho lokasmiṃ. Maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ, itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ imesaṃ pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasminti. '
[PTS Page 168] [\q 168/]
Atha kho te licchavī magge purisaṃ ṭhapesuṃ, 'yadā tvaṃ1ambho purisa passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ, atha ambhākaṃ āroceyyāsī'ti. Addasā kho so puriso bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yena te licchavī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca: 'ayaṃ so bhonto2bhagavā āgacchati 3arahaṃ sammāsambuddho, yassadāni kālaṃ maññathā'ti.
Atha kho te licchavi yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te licchavī
Bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'sādhu bhante bhagavā yena sārandadaṃ4cetiyaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena sārandadaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te licchavī etadavoca:
1. Yathā tvaṃ sīmu, [PTS 3.] Gacchati machasaṃ
2. Bhante sīmu 4. Sādhu bhante yena sārandadaṃ machasaṃ
[BJT Page 274] [\x 274/]
"Kāyanuttha licchavi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā"ti?
Idha bhante amhākaṃ sannisinnānaṃ sannipatinānaṃ ayamantarā kathā udapādi: pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ: hatthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Assaratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Maṇiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Itthiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ gahapatiratanassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Imesaṃ pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasminti.
Kāmādhimuttānaṃ vata vo1 licchavīnaṃ kāmaññeva arabbha antarā kathā udapādi.
Pañcannaṃ licchavī, ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamesaṃ pañcannaṃ:
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa [PTS Page 169] [\q 169/] desetā puggalo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṃ. Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātassa dhammānudhammapaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṃ. Kataññū katavedi puggalo dullabho lokasmiṃ.
Imesaṃ kho licchavī, pañcannaṃ ratanānaṃ pātubhāvo dullabho lokasminti.
5. 3. 5. 4
(Tikaṇḍakīsuttaṃ)
41. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati tikaṇḍakīvane. 2 Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikkūle paṭikkūlasaññī3 vihareyya.
Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya.
Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya.
Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya.
1. Vata bho machasaṃ 2tikandakīvane sīmu
3. Appaṭikūle paṭikūlasaññī machasaṃ
[BJT Page 276] [\x 276/]
Sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ appaṭikkūlaṃ ca paṭikkūlaṃ ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno.
Kiñca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya? "Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī"ti. Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūle paṭikkūlasaññī vihareyya.
Kiñca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya? "Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī"ti. Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikkūle appaṭikkūlasaññī vihareyya.
Kiñca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya? "Mā me rajanīyesu dhammesu rāgo udapādī"ti, "mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī"ti. Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhu [PTS Page 170] [\q 170/] atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūle ca
Paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya.
Kiñca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya? "Mā me dosanīyesu dhammesu doso udapādī, mā me rajaniyesu dhammesu rāgo udapādī"ti. Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya.
Kiñca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūlaṃ ca paṭikkūlaṃ ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyya sato sampajāno? "Mā me kvacini 1 katthaci kiñcana 2 rajanīyesu dhammesu rāgo udapādi, mā me kvacini 1 katthaci kiñcana 2 dosanīyesu dhammesu doso udapādi, mā me kvacini1 katthaci kiñcana2 mohanīyesu dhammesu moho udapādī"ti. Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca appaṭikkūlaṃ ca paṭikkūlaṃ ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upakkhako vihareyya sato sampajānoti.
5. 3. 5. 5
(Nirayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
45. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi:
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti.
1. Kvacani machasaṃ 2. Kiñcanaṃ machasaṃ
[BJT Page 278] [\x 278/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. [PTS Page 171] [\q 171/]
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi pañcahi:
Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
5. 3. 5. 6
(Bhikkhumitta suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
46. Pañcahi bhikkhave dhammamehi samannāgato bhikkhumitto na sevitabbo. Katamehi pañcahi:
Kammantaṃ kāreti, adhikaraṇaṃ adhikaraṇaṃ ādiyati, pāmokkhesu bhikkhūsu paṭiviruddho hoti, dīghacārikaṃ anavatthitacārikaṃ 1 anuyutto viharati, na paṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto na sevitabbo.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhumitto, sevitabbo. Katamehi pañcahi:
Na kammantaṃ kāreti, na adhikaraṇaṃ ādiyati, na pāmokkhesu bhikkhusu paṭiviruddho hoti, na dīghacārikaṃ anavatthitacārikaṃ anuyutto viharati, paṭibalo hoti kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto sevitabboti.
5. 3. 5. 7
(Asappurisadānasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
47. Pañcimāni bhikkhave asappurisadānāni. Katamāni pañca:
Asakkaccaṃ deti, acittīkatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaṃ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti.
Imāni kho bhikkhave pañca asappurisadānāni.
1. Anavatthacārikaṃ machasaṃ, syā.
[BJT Page 280] [\x 280/]
[PTS Page 172] [\q 172/]
Pañcimāni bhikkhave sappurisadānāni. Katamāni pañca:
Sakkaccaṃ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko deti.
Imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānānīti.
5. 3. 5. 8
(Sappurisadāna suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
48. Pañcimāni bhikkhave sappurisadānāni. Katamāni pañca:
Saddhāya dānaṃ deti, sakkaccaṃ dānaṃ deti, kālena dānaṃ deti, anaggahitacitto 1dānaṃ deti, attānaṃ ca paraṃ ca anupabhacca dānaṃ deti.
Saddhāya kho pana bhikkhave dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Abhirūpo ca hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato.
Sakkaccaṃ kho pana bhikkhave dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti.
Kālena kho pana bhikkhave dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Kālāgatā cassa atthā pacurā honti.
Anaggahitacitto kho1 pana bhikkhave dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Uḷāresu ca pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati.
[PTS Page 173] [\q 173/]
Attānañca parañca anupahacca kho pana bhikkhave dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo. Na cassa kutoci bhogānaṃ upaghāto āgacchati aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyadāyādato vā. 2
Imāni kho bhikkhave pañca sappurisadānānīti.
5. 3. 5. 9
(Paṭhama samayavimutta suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
49. Pañcime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ na paccavekkhati.
1. Anaggatacitto machasaṃ, syā
2. Appiyato vā dāyādato machasaṃ, appiyato vā dāyādato vā syā,
[BJT Page 282] [\x 282/]
Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, yathāvimuttaṃ cittaṃ paccavekkhati.
Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantīti.
5. 3. 5. 10
(Dutiyasamayavimutta suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
59. Pañcime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā.
Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā.
[PTS Page 174] [\q 174/]
Ime kho bhikkhave pañca dhammā samayavimuttassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantīti.
Tikaṇaḍakīvaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:
Datvā avajānāti ārambhati ca sārandada tikaṇḍakī nirayena ca.
Mitto asappurisasappurisena samayavimuttaṃ apare dveti.
Tatiyo paṇṇāsako samatto
[BJT Page 284] [\x 284/]
1. Saddhammavaggo
5. 4. 1. 1
(Paṭhama sammattaniyāmasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
1. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Kathaṃ paribhoti. Kathikaṃ paribhoti. Attānaṃ paribhoti. Vikkhittacitto dhammaṃ suṇāti anekaggacitto. Ayoniso ca manasikaroti
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato suṇanto [PTS Page 175] [\q 175/] saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Na kathaṃ paribhoti. Na kathikaṃ paribhoti. Na attānaṃ paribhoti. Avikkhittacitto dhammaṃ suṇāti ekaggacitto. Yoniso ca manasikaroti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyamaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti.
5. 4. 1. 2
(Dutiya sammattaniyāmasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
2. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇannopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Kathaṃ paribhoti. Kathikaṃ paribhoti. Attānaṃ paribhoti. Duppañño hoti jaḷo eḷamugo. Anaññāte aññātamānī hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanno saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ
Okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Na kathaṃ paribhoti. Na kathikaṃ paribhoti. Na attānaṃ paribhoti. Paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo na anaññāte aññātamāni hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti.
[BJT Page 286] [\x 286/]
5. 4. 1. 3.
(Tatiya sammattaniyāma suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
3. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Makkhī dhammaṃ suṇāti makkhapariyuṭṭhito. Upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī. [PTS Page 176] [\q 176/] dhammadesake āhatacitto hoti khilajāto. Duppañño hoti jaḷo raḷamugo. Anaññāte aññātamānī hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.
Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi:
Amakkhī dhammaṃ suṇāti na makkhapariyuṭṭhito. Anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī. Dhammadesake anāhatacitto hoti akhilajāto. Paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Na anaññāte aññātamānī hoti.
Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti.
5. 4. 1. 4
(Paṭhama saddhammasammosasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
4. Pañcime bhikkhave, dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu na sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanti. Na sakkaccaṃ dhammaṃ pariyāpuṇanti. Na sakkaccaṃ dhammaṃ dhārenti. Na sakkaccaṃ dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upparikkhanti. Na sakkaccaṃ atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjanti.
Ime kho bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.
[BJT Page 288] [\x 288/]
Pañcime bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanti. Sakkaccaṃ dhammaṃ pariyāpuṇanti. Sakkaccaṃ dhammaṃ dhārenti. Sakkaccaṃ dhatānaṃ1dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhanti. Sakkaccaṃ atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjanti.
[PTS Page 177] [\q 177/]
Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantīti.
5. 4. 1. 5
(Dutiya saddhammasammosa suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
5. Pañcime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu dhammaṃ na pariyāpuṇanti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ2desenti. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ vācenti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena sajjhāyaṃ karonti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na cetasā anuvitakkenti, anuvicārenti, manasānupekkhanti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇanti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ bhikkhave, [PTS Page 178] [\q 178/] paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
1. Dhātānaṃ machasaṃ, 2. Paraṃ machasaṃ
[BJT Page 290] [\x 290/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ
Desenti, ayaṃ bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ
Vācenti, ayaṃ bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karonti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya
Anantaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkenti
Anuvicārenti manasānupekkhanti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantīti.
5. 4. 1. 6
(Tatiyasaddhammasammosasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
6. Pañcime bhikkhave, dhammā saddhammassa antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu duggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti duntikkhittehi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu dubbacā honti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā, akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo dhammo saddhammassa sammosāya
Antaradhānāya saṃvattati.
[PTS Page 179] [\q 179/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te na sakkaccaṃ suttantaṃ paraṃ vācenti. Tesaṃ accayena chinnamūlako suttanto hoti appaṭisaraṇo. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
[BJT Page 292] [\x 292/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, therā bhikkhu bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā. Na viriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā. Na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. Saṅghe kho pana bhikkhave. Bhinne aññamaññaṃ akkosā ca honti, aññamaññaṃ paribhāsā ca honti, aññamaññaṃ parikkhepā ca honti, aññamaññaṃ pariccajanā ca honti. Tattha appattassa ceva nappasīdanti, passannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattaṃ
Hoti. Ayaṃ bhikkhave pañcamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti.
Pañcime bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca:
Idha bhikkhave bhikkhu suggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti sunikkhittehi padabyañjanehi. Sunikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
[PTS Page 180] [\q 180/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu subbacā honti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā. Khamā padakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ.
Ayaṃ bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, ye te bhikkhu bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te sakkaccaṃ paraṃ vācenti. Tesaṃ accayena na chinnamūlako suttanto hoti sappaṭisaraṇo. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
[BJT Page 294] [\x 294/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, therā bhikkhu na bāhulikā honti na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā. Viriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṃ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā. Viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo saddhammassaṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Puna ca paraṃ bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsuṃ viharati. 1 Saṅghe kho pana bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṃ
Akkosā honti. Na ca aññamaññaṃ paribhāsā honti. Na ca aññamaññaṃ parikkhepā honti. Na ca aññamaññaṃ pariccajanā honti. Tattha appasannā ceva pasīdanti. Passannānaṃ ca bhiyyobhāvo hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo dhammo saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya
Saṃvattantīti.
[PTS Page 181] [\q 181/]
5. 4. 1. 7
(Dukkathāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
7. Pañcannaṃ bhikkhave, puggalānaṃ kathā dukkathā puggalaṃ puggalaṃ 2 upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ:
Assaddhassa bhikkhave, saddhākathā dukkathā, dussīlassa sīlakathā dukkathā, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā, macchariyassa cāgakathā dukkathā, duppaññassa paññākathā dukkathā.
Kasmā ca bhikkhave, assaddhassa saddhākathā dukkathā? Assaddho bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthīyati, kopañca dosañca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave saddhāsampadaṃ attani na sampassati. Na ca labhati tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā.
Kasmā ca bhikkhave, dussīlassa sīlakathā dukkathā? Dussīlo bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya abhisajjati, kuppati, vyāpajjati, patitthīyati, kopañca dosañca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, silasampadaṃ attani na sampassati, 3 na ca labhati tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā dussīlassa silakathā dukkathā.
1. Phāsu viharati sīmu 2. Puggale puggalaṃ machasaṃ, 3. Na samanupassati machasaṃ
[BJT Page 296] [\x 296/]
Kasmā ca bhikkhave, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā? Appassuto bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati, vyāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, sutasampadaṃ attani na sampassati. Na ca labhati tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā appassutassa bāhusaccakathā dukkathā.
Kasmā ca bhikkhave, macchariyassa cāgakathā dukkathā? Maccharī bhikkhave cāgakathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati, vyāpajjati patitthīyati, kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, cāgasampadaṃ attani na sampassati. 1 Na ca [PTS Page 182] [\q 182/] labhati tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā macchariyassa cāgakathā dukkathā.
Kasmā ca bhikkhave, duppaññassa paññākathā dukkathā? Duppañño bhikkhave paññākathāya kacchamānāya abhisajjati kuppati, vyāpajjati patitthīyati, kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, paññāsampadaṃ attani na sampassati. 1 Na ca labhati tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā duppaññassa paññākathā dukkathā.
Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ puggalānaṃ kathā dukkathā puggalaṃ puggalaṃ 2 upanidhāya. Pañcannaṃ bhikkhave puggalānaṃ kathā sukathā puggalaṃ puggalaṃ 2upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ?
Saddhassa bhikkhave saddhākathā sukathā, silavato silakathā sukathā, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā, cāgavato cāgakathā sukathā, paññavato paññākathā sukathā.
Kasmā ca bhikkhave, saddhassa saddhākathā sukathā? Saddho bhikkhave, saddhākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati, na kopañca ca dosañca ca
Appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, saddhāsampadaṃ attani sampassati. Labhati ca tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā saddhassa saddhākathā sukathā.
Kasmā ca bhikkhave, sīlavato sīlakathā sukathā? Sīlavā bhikkhave, sīlakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati, na kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave,
Sīlasampadaṃ attani sampassati. 1 Labhati ca tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā silavato sīlakathā sukathā.
1. Na samanupassati machasaṃ
2. Puggale puggalaṃ machasaṃ
[BJT Page 298] [\x 298/]
Kasmā ca bhikkhave, bahussutassa bāhusaccakathā sukathā? Bahussuto bhikkhave, bāhusaccakathāya kacchamānāya
Nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na [PTS Page 183] [\q 183/] patitthīyati, na kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, sutasampadaṃ attani sampassati. Labhati ca tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā bahussutassa bāhusaccakathā sukathā.
Kasmā ca bhikkhave, cāgavato cāgakathā sukathā? Cāgavā bhikkhave, cāgakathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati, na kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, vāgasampadaṃ attani sampassati. Labhati ca tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā cāgavato cāgakathāsukathā.
Kasmā ca bhikkhave, paññavato paññākathā sukathā? Paññavā bhikkhave, paññākathāya kacchamānāya nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati, na kopañca ca dosañca ca appaccayaṃ ca pātukaroti. Taṃ kissa hetu? Taṃ hi so bhikkhave, paññāsampadaṃ attani sampassati. Labhati ca tato nidānaṃ pītipāmujjaṃ. Tasmā
Paññāvato paññākathā sukathā.
Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ puggalānaṃ kathā sukathā puggalaṃ puggalaṃ upanidhāyāti.
5. 4. 1. 8
(Sārajja suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
8. Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṃ okkanto hoti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu assaddho hoti, dussīlo hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, duppañño hoti.
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṃ okkanto hoti.
Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hoti. Katamehi pañcahi:
Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, paññavā hotīti.
[PTS Page 184] [\q 184/]
Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hotīti.
[BJT Page 300] [\x 300/]
5. 4. 1. 9
(Udāyīsuttaṃ)
9. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī mahatiyā gihīparisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ mahatiyā gihīparisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ. Disvāna 1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: āyasmā bhante udāyī mahatiyā gihīparisāya parivuto dhammaṃ desetīti.
Na kho ānanda sukaraṃ paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Paresaṃ ānanda dhammaṃ desentena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paresaṃ dhammo desetabbo. Katame pañca:
Ānupubbīkathaṃ 2 kathessāmīti paresaṃ dhammo desetabbo. Pariyāyadassāvī kathaṃ kathessāmīti paresaṃ dhammo desetabbā. Anuddayataṃ paṭicca kathaṃ kathessāmīti paresaṃ dhammo desetabbo. Na āmisantaro kathaṃ kathessāmīti paresaṃ dhammo desetabbo. Attānaṃ ca paraṃ ca anupahacca kathaṃ kathessāmīti paresaṃ dhammo desetabbo.
Na kho ānanda sukaraṃ paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Paresaṃ ānanda dhammaṃ desentena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paresaṃ dhammo desetabboti.
5. 4. 1. 10
(Duppaṭivinodayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
10. Pañcime bhikkhave uppannā duppaṭivinodayā. Katame pañca:
[PTS Page 185] [\q 185/]
Uppanno rāgo duppaṭivinodayo. Uppanno doso duppaṭivinodayo. Uppanno moho duppaṭivinodayo. Uppannaṃ paṭibhāṇaṃ duppaṭivinodayaṃ. Uppannaṃ gamikacittaṃ duppaṭivinodayaṃ.
Ime kho bhikkhave pañca uppannā duppaṭivinodayāti.
Saddhammavaggo paṭhamo
Tassuddānaṃ:
Tayo saddhamma niyāmā tayo saddhamma sammosā
Dukkathā sārajjaṃ ceva 3 udāyī dubbinodaye.
1. Disvā machasaṃ 2. Ānupubbiṃ kathaṃ machasaṃ 3. Dukkathā ceva sārajjaṃ machasaṃ
[BJT Page 302] [\x 302/]
2. Āghātavaggo
5. 4. 2. 1
(Paṭhama āghātapaṭivinayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
11. Pañcime bhikkhave. Āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca:
Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, karuṇā tasmiṃ puggale bhāvetabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, upekkhā tasmiṃ puggale bhāvetabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
[PTS Page 186] [\q 186/]
Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, asati amanisikāro tasmiṃ puggale āpajjitabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, kammassakatā tasmiṃ puggale adhiṭṭhātabbā: "kammassako ayamāyasmā1 kammadāyādo kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇo. Yaṃ kammaṃ karissati kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādo bhavissatī"ti. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Ime kho bhikkhave, pañca āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabboti.
5.4.2.2.
(Dutiya āghātapaṭivinayasuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
12. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantehi āvuso bhikkhavoti. 2 Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:
1. Ayaṃ āyasmā sīmu 2. Bhikkhaveti machasaṃ
[BJT Page 304] [\x 304/]
Pañcime āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca:
Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro. Evarūpepi āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.
Idha pana āvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro. Evarūpepi āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.
Idha pana āvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ, cetaso pasādaṃ. Evarūpepi āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.
Idha pana āvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati [PTS Page 187] [\q 187/] kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ, cetaso pasādaṃ. Evarūpepi āvuso puggale āghāto paṭivinetabbo.
Idha pana āvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ, cetaso pasādaṃ. Evarūpepi āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.
Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi āvuso, bhikkhu paṃsukūliko rathiyāya nantakaṃ disvā vāmena pādena niggahetvā 1 dakkhiṇena pādena vitthāretvā 2 yo tattha sāro taṃ paripāṭetvā 3 ādāya pakkameyya; evameva kho āvuso, 4 yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā, na sāssa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yā ca khvāssa parisuddhavacīsamācāratā, sāssa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticitica sevālapaṇakaṃ apabyūhitvā 5 añjalinā pivitvā pakkameyya, evameva kho [PTS Page 188] [\q 188/] āvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā, na sāssa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yā ca khvāssa parisuddhakāyasamācāratā, sāssa
Tasmiṃ samaye manasikātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
1. Niggaṇhitvā machasaṃ 2. Pattharitvā machasaṃ, syā. 3. Paripātetvā machasaṃ, syā. 4. Khvāvuso machasaṃ
5. Apaviyūhitvā machasaṃ, syā. Apabbuhitvātipi pāṭho. [BJT Page 306] [\x 306/]
Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi āvuso parittaṃ gopadake 1 udakaṃ, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa: "idaṃ kho parittaṃ gopadake udakaṃ, svāhaṃ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā, khobhessāmīpi taṃ, loḷessāmīpi taṃ, apeyyampi taṃ karissāmi. Yannūnāhaṃ catuguṇḍiko 2 nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyyanti. So catuguṇḍiko nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyya. Evameva kho āvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro, aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā, na sāssa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā, na sāpissa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yaṃ ca kho so labhati kālena kālaṃ cetaso [PTS Page 189] [\q 189/] vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tadevassa 3 tasmiṃ samaye manasikātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggapaṭipanno, tassa purato pissa dūre gāmo, pacchato pissa dūre gāmo, so na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, na labheyya gāmantanāyakaṃ. Tamenaṃ aññataro puriso passeyya addhānamaggapaṭipanno. So tasmiṃ purise kāruññaṃ yeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṃ yeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṃyeva upaṭṭhāpeyya: " ahovatāyaṃ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, labheyya gāmantanāyakaṃ. Taṃ kissa hetu? Māyaṃ puriso idheva anayavyasanaṃ āpajjati 4 evameva kho āvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, evarūpepi āvuso, puggale kāruññaṃ eva upaṭṭhāpetabbaṃ, anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā, anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā. " Ahovatāyaṃ āyasmā 5kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveyya, vaciduccaritaṃ pahāya vacisucaritaṃ bhāveyya, manoduccaritaṃ pahāya manosuvaritaṃ bhāveyya, taṃ kissa hetu? Māyaṃ āyasmā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjī "ti. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.
1. Gopade machasaṃ 2. Catukkuṇḍiko machasaṃ catukuṇḍiko syā
Catukuṇḍakaṃ [PTS 3.] Tamevassa machasaṃ 4. Āpajjatīti simu
5. Ahovata ayamāyasmā machasaṃ 6. Upapajjatīti sīmu
[BJT Page 308] [\x 308/]
[PTS Page 190] [\q 190/]
Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavavīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ pugale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi āvuso, pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito so taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā, evameva kho āvuso, yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā, sāpissa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṃ samaye manasikātabbā. Yampi so labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tampissa tasmiṃ samaye manasikātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Samantapāsādikaṃ āvuso puggalaṃ āgamma cittaṃ pasīdati.
Ime kho āvuso pañca āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabboti.
5. 4. 2. 3
(Sākacchāsuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
13. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 'āvuso bhikkhavo'ti. 'Āvuso'ti. Kho te bhikkhū āyasamato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:
[PTS Page 191] [\q 191/]
Pañcahāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi:
Idhāvuso, bhikkhu attanā ca silasampanno hoti, sīlasampadākathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca vimuttisampanno hoti. Vimuttisampadākathāya ca āgataṃ pañhaṃ vyākattā hoti. Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇ