[CPD Classification 4.1.1]
[SL Vol Dīp1- ] [\z Dīp /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
[DIPAVANSO.]
Dīpavaṃso
Sīhala bhāsāmayānuvāda samupeto
-----------------------
Puññavathusmiṃgāme saddhammākara pariveṇa majdhāvuthassa sugata sāsana kavidhaja vinayācariyassa
Siri sīlānadābhidhānassa
Padhāna saṅghanāyakathera pādassa padhāna sissubhūtena
Idāni tameva pariveṇa majdhāvasatāyasmatā
Pohaddaramulla itikkhyāta gāmajena siri visuddhācariya
Ñāṇānadābhidhāna therapādetā
Bhisaṅkhato.
------Pānadurābhidhāna purāsanne
Egoḍa uyanetikkhyāta gāmajena kolambanagare
Ḍisṭirakkōṭ nāmikāyādhikaraṇa sālāya
Lekhakadhuradharena
Äm. Nōman pīris nāmikena mantissarena
Lokasāsanābhivuddhimicchatā
Pāsāṇadūra nagare sṭārnāma yantālaye muddāpito.
-------------------------------------
Seṭṭhapantisusissānamiti bhāsajdhāpanāya sādhūti
Rājakīyajdhāpana maṇḍalena paṭiggahīto.
---------------------------
Sambuddha parinibbāṇato 2470.
[DEEPAWANSA]
[With]
[A PARAPHRASIS IN SINHALESE]
[BY]
[Sri Visuddhachariya]
[REV. P. NANANANDA THERO]
[The managing Director of Saddharmakara Pirivena and chief pupil of the late Sugata Sasana Kavidhaja Vinayachariya]
[P. SRI SEELANANDA THERO,]
[Chief high priest and founder and principal of]
[Saddharmakara Pirivena,]
[PINWATTE PANADURA.]
-----------------
[Published by]
[MR. M.N. PEIRIS]
[Of]
[EGODA UYANA PANADURA]
--------------------
[Approved and recommended by the Department of Education for the use of advanced students of History.]
-----------------------------------
[Printed at]
[THE STAR PRESS, PANADURA.]
[B, c, 2470]
----
[A, D, 1927]
"[DIPAWANSA]"
===========
[Sir,]
[I have the honour to inform you that the above book is reccommended for the use of advanced students of History.]
[I am Sir,]
[Your Obedient Servant,]
[Signed.] [L.Mc.D. ROBISON,]
[For Director of Education.]
--------------------------
Dīpavaṃśa namäti
Atipurāṇa praśaṃsanīya mema etihosīya grantharatnaya
Usas paṅktivala śiṣyayanṭa itihāsaya piḷibanda igänvīmaṭa sudusuyayi
Laṅkāṇḍuvē garu addhyāpanādhyaṣaka
Mätitumāṇan pramukha adhyāpanamaṇḍalaya
Visin
Piḷigannāladī.
[PREFACE.]
[We have been fortunate enough to have preserved to the present day the valuable chroniclessuch as Mahawansa and Rajaratnakara recording the various customs, manners, laws, principal works and achivements of our kings and subjects Of the chronicles relating to this Island it is the opinion of scholars that the Dipawansa holds the most original place in antiquity.]
[Mahawansa, both in brief and in detail, records events of the life of Buddha and the accounts of our Island from primitive times, and similarly the Dipawansa chronicles matters relating to the arrival of Buddha in this Island and other religious events of historic importance, and also the succession of royalty in this Island.]
[Lord Buddha, who arrived this Island in the ninth month of his attainment of Buddhahood, preached to the yakkhas and Rakshas that dwelt in the area where now stands the Mahiyangana Chaitya and snbdued them. Subsequently He founded an abode for them in Giri Diwayina and thus protected the Island. In the 5th year of his attainment of Buddhahood due to a difference between the snake kings Chulodera and Mahodara, over a gemmed throne, which nearly terminated in warfare and bloodshed, Hemade his reappearance in Lanka, and, having performed many miracles from above, struck terror into their hearts and pacified both parties. This throne was subsequently offered by them to the Holy one, who occupied it and expounded the Dharma to them with a view to promoting their unity, and left for Jetha Vanarama.]
[Thus writes Vedeha Thera with reference to this incident, "Sarwaggna,] [The Omniscient One], [having descended from the heavens, was seated on the throne like the sun in the zenith of his splendour. Thereupon the multitude of snakes, having mustered round him and served him with ambrosial food and drinks, hearkened to His teachings. He having imparted the Sila] [morals] [and Sarana] [refuge] [to the innumerable Nagas living on land and water, who had assembled to engage in conflict, caused them to bestow many offerings in the name of The Holy One.]
[After the 8 th year of His attainment of Buddhahood, upon the invitation of Maniakhkika, the Naga KIng, He made his third appearance in Lanka at the spot where now stands the Kelani Chaitya on Wesak day, and, seated on a throne bedecked with jewels of various hues, expounded the Dharma to the countless Nagas assembled there.]
[Thereupon at the invitation of God Sumana of Samankula] [Adam's Peak] [He proceeded there and left His left foot print on the Peak and rested a while in Divaguha, a cave forming a part of this rock.]
[Thence he arrived at Anuradhapura and engaged himself in deep meditation at the nine sacred places and thus made them sacred by his short sojourn. Subsequently He made His way to Jumbudipa.]
[The Dipawansa thus affords ample testimony to the truth or the popular belief that Lord Buddha visited this Island. It may not be out of place here to give a short account of the mighty kings who reigned in Dambadiva] [India] [during this Kalpaya] [a period of 432 million years measuring the duration of the world.]
[In Jambuddwipa at the very commencement of this Kalpa there reigned a mighty king called Maha Sammata who had gained this name since he was elected by the unanimous vote of the people. This Maha Sammata dynasty was later on maintained by his illustrious successors Roja, Wararoja and others.]
[In the city of Kapilawattu, which was named after the Rhisi Kapila who dewelt there, reigned Jayasena and many other kings. Prince Siddartha, the noble prince, who after his renunciation and attainment of Buddhahood ultimately attained Nirvana, was the son of Suddhodana, the lineal descendant of the Dynasty of Maha Sammata.]
[Having performed everything necessary for the salvation of mankind He departed this life in the grove of the Mallawa Princes at Kusinara. Thereupon with the assistance of king Ajasat a convocation of 500 Arahat priests headed by Maha Kasyapa was held. One hundred years later followed a second convocation of 700 Arahat priests headed by Yasasthawira under the patronage of that great king, Kalasoka, to suppress the heretical doctrines which were being promulgated by the heretics at the time.]
[In the 235th year after Lord Buddha attained Nirvana that illustrious Emperor, Dharmasoka, succeeded to the throne at Jambuddwipa. His piety and devotion to Buddha Sasana was such that he entered his son, Prince Mahinda,to the Order of Priesthood under the guardianship of Moggali Putta Tissa Isthawira.]
[The power of the heretics having now become increased, Moggalli Puttha Tissa Isthwira, Who foresaw that the teachings of Buddha would spread far and wide and Buddhisn would be permanently established in foreign countries in time to come, held for the third time a convocation of 1000 Arahat priests headed by him under the patronage of the great Emperor, Dharmasoka. As a result of this missionaries were sent to different countries to propagate Buddhism. Of these missionary priests Arahat Mahinda accompanied by Ittiya. Uttiya, Sambala, Bhaddasala and the ascetic, Bhanduka, came over to Ceylon during the region of Dewanampiyatissa. This great monarch having been greatly enlightened by the teachings of Arahat Mahinda soon embraced Buddhism. His example was followed by thousands of his subjects who embraced this religion within a short time and began to practise its manifold virtues.]
[It is a matter for genuine regret and dissappointment that this valuable chronicle does not afford us any clue to fix the exact date of its compilation and authorship with any degree of certainty. Nevertheless a careful consideration of the facts chronicled herein, such as the visits of Lord Buddha, the establishment of Buddhism and other events relating to the reigns of various kings who ruled over this Island, and also of the free allusions made to the stanzas contained in this chronicle in Samantapasadika, the great commentary on Vinaya] [discipline] [compiled by that famous commentator on Thripitaka, Buddhagosa, who landed in Ceylon in the year 954 B.C. During the region of king Mahanama, leads us to conclude that the probable time of the compilation of Dipawansa is somewhere in the 4th or 5th century.]
[Thus says Buddhagosa in Samanthapasadika-]
"[Wuttampi chetan Deepawanse]
[Jata Pubbata Padamhi wenu Yathita yo ahu]
[Seta rajata yatthicha Latha Kanchana Sannibha]
[Neela diya disan pubban Pappha yattimhi tha disan]
[Sakuna Sakuna yathimhi-Sarupe neva santhitha.]"
[Likewise in other books written by scholars of old such as Sarasangraha and Rasawahini the stanzas contained in Deepawansa have been freely quoted as examples. Space forbids us to mention them all here.]
[P. Nanananda.]
[Saddharmakara College,]
[Pinwatta,]
[Panadura.]
Viññatti
Dīpassa dīpasmiṃ vā vaṃso paveṇī pavatti (sadassīyate ethāti) dīpavaṃso tyevaṃ saṃ lakkhiyamāna vākyathavasena paññāyamāṇoyaṃ gathavaro porāṇikese sīhalika naridesu kassa naridassa rajjasamaye kena paṇḍitena viracitoti nakkhāyatevemināgathena sabbaso.
Apicetha sadassīyamāna sambuddhāgamana sāsanappavatyādīnica sirilaṅkissarānaṃ rājārājamahāmaccādīnaṃ rajjasamayappavatyādīni ca samupaparikkhivā saṃlakkhiyamāne kho sammāsambuddhaparinibbānato catupaññāsādhike navasata me vasse siri laṅkārajjasirimanuppattassa mahānāmarañño rajjasamaye sirijambudīpā gatenāyasmatānu buddha buddhaghosābhidhānena tepiṭakaṭṭhakathācariyena mahāpaṇḍitavarena samantapāsādikāya nāma vinayaṭṭhakathāya katipayaṭṭhānesu nidassanavasena dīpavaṃsassāpi nāmaṃ sadassevā tathāgatānaṃ gāthānampi sadassitattā tato pubbe porāṇikena yena kenaci paṇḍitācariyena yassakassaci sīhalikassa laṅkissarassa rajjasamaye dīpavaṃso viracito'ti kāraṇāpariyāyeneva gamyate
Tadeva māha'ṭṭhakathācariyo nubuddha buddhaghosābhidhāno mahā paṇḍitatherapādo samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya bāhira nidānavaṇṇanāya-
Tena ca samayena devānampiyatissa mahārājāca asoka dhammarājā ca adiṭṭha sahāyakā honti devānampiyatissa mahārājassa ca puññānubhāvena chātaka pabbatapāde ekamhi veṇugumbe tisso veṇuyaṭṭhiyo rathayaṭṭhippamāṇā uppajjiṃsu ekālatāyaṭṭhi nāma ekā pupphayaṭṭhināma ekā sakuṇayaṭṭhi nāma tāsulatāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā hoti. Tamalaṅkarivā uppannālatā kañcanavaṇṇā khāyati. Pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīlapīta lohito dātakālavaṇṇāni. Pupphāni suvibhattavaṇṭa pattakiñjakkhāni huvā khāyanti, sakuṇayaṭṭhiyaṃ haṃsakukkuṭaṃ jīvaṃ jīvakādayo sakuṇā-pe-khāyanti.
Vuttampicetaṃ dīpavaṃse-
Chāta pabbata pādamhi veṇuyaṭṭhitayo ahū
Setā rajja yaṭṭhīca latākañcana sannibhā.
Nīlādi yādisaṃ pubbaṃ pupphayaṭṭhimhi tādisaṃ
Sakuṇā sakuṇa yaṭṭhimhi sarūpeneva saṇṭhitā tica
Tathevāññesupi gacesu porāṇikānamācariyānaṃ nānā nidassanasadassanavasenāpi nidassitā gāthāyo bahuso cetha dissante-
Sirighana sugata tathāgata sārīrika pāribhogikādi dhātūhi samalaṅkate sirilaṅkādīpe rājappavattyādi sadīpakāni mahāvaṃsa rājaratanākarādīni pasathataretihāsīya gathavarāni yāvajjatanā saṃvijjanti - tathāpi porāṇa kataretihāsīya gatho nāma dīpavaṃsotyetihāsīya kathāppasutehi paṇḍita varehi ñātapubbovahoti - mahataṃ vaṃso paveṇitiladdhanāme mahāvaṃse dīpavaṃsassāpināmaṃ sadassitameva, mahāvaṃsopana sambuddhacaritappakāya pubbaṅgamo dīpuppatyādyanekavidhappavatti visayānuyāyinī pavattiyo kathaci vithāratoca kathaci saṃkkhittatoca pakāsento taññātukāmānaṃ manorathaṃ pūrento vattati.
Ayamihasadassiyamāno dīpavaṃsopana sirighana sakya munino tilokanāthassa sirilaṅkādīpāgamanādīhi sambuddha sāsanappavatti sadīpakehi bahūhikāraṇehi samalaṅkatoti viññāyate.
Sambuddhāgamanappavatyādi sadassanā.
Ṭhānaṃ pallaṅka māsabhaṃ patto purisuttamo viddhastamāraseno samāno sammāsambodhiṃ samadhigato sabbaññätañānappattiyā navamemāse(phussamāsa) paṇṇarasiyaṃ dīpametamāgato- mayhaṅganacetiyaṭṭhāne samitisamāgata yakkharakkhasādīnaṃ dhammaṃ desento te damevā giridīpe paniṭṭhāpevā tathāgata paribhogena samārakkhaṃ kurumāno dīpametaṃ nirupaddavatta mupanesi.
Tato pañcamevasse amāvasiyaṃ cūlodara mahodaranāmikānaṃ dvinnaṃnāgarājunaṃ maṇipallaṅka mārabbhasañjāta mahānasevattamāne sammāsambuddho sirilaṅkādīpa māgamma (maṇi) nāgadīpe ākāsakucchiyaṃ sanni sinno samāno nānāvidha pāṭihāriyaṃ sadassanāya ceva, saddhammadesanāyaca te, sāmaggiyaṃ suppatiṭṭhāpesi.
Athatehi dinne' maṇipallaṅkavare sannisinno chabbaṇṇa buddharaṃsiyo nicchārento sappāṭihāriyo dhammamuttamaṃ catusacca pariyosānaṃ visesato sāmaggirasānisaṃ saṃcaparidīpayaṃ desevā tenāgekho saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhāpevā jetavana mahāvihārameva magamāsi.
Vuttaṃ hetaṃ vedehatherenāpi.
Athamuni gaganambho ruyha bhūmippadesaṃ
Taruṇa ravivatasmiṃ āsane āsibhāsaṃ
Athabhujaga gaṇāte dibba khajjā dikehi
Parivisiya munidaṃ sādhudhammaṃ suṇiṃsu.
Athajala thala jānaṃ tatha yuddhāgatānaṃ
Agaṇita bhujagānaṃ sītikoṭī bhujaṅgā
Vimala saraṇa sīle suppatiṭṭhā sutuṭṭhā
Akarumuni mulāraṃ sathupūjā vidhānanti.
Apicasammā sambodhito aṭṭhamevasse vesākha puṇṇamāya majdhesanampati maṇyakkhikassa nāgarañño dīpametamāgatokila sammāsambuddho-kalyāṇi mahācetiyaṭṭhānemaṇimaṇḍapasmiṃ nānāratanālaṅkate sannisinno samāno ratanaghareva devehi sunimmite bahunnaṃ nāgānaṃ saddhammamadesesī, tato tesu nāgesu saraṇasīlesu patiṭṭhitesu sumanadyadhi vāsinā sumanābhidhānena devena sumanā rañjita gārava bhattiyā samārādhito sathā sumanaddikūṭa mupaganavā tasmiṃpabbata mathake vāmapādalañchanaṃ kavā tasmiṃ ññevamhāpabbata passe divāguhāyaṃ divāviha renābhi vihāsi athānurādhapuraṃ sampatto sammāsambuddho tatha tatha cetiyādippatiṭṭhānaṭṭhānesu dhānasamāpattiyāca nisīdivā paribhogikaṭṭhānakaraṇena tāno pasohevā jambudīpameva magamāsi.
Honticetha.
Tato kāruṇiko nātho bodhito aṭṭhamesame
Vesākha puṇṇamāsimhi sannipātiya sāvake
Ethajjahikkhavolaṅkaṃ nāgānaṃ nuggahāya bho
Maṇiakkhi ko nimantesi pasanno buddhasāsane
Desesevaṃ jinodhamma manilā sanakādinaṃ
Pītipāmojja jananaṃ nibbāna matamāvahaṃ
Nāgādhirāje sumanābhidhāne
Vasaṃsumedho sumanābhidhāno
Devo tadāgamma supārisajjo
Kalyāṇiyaṃ tatha phaṇīhi saddhi,nti.
Porāṇika vasumatippaveṇi-pubbā saṃgītittaya sadassanā athaca panimasmiṃ mahābhaddakappe jambudīpikānaṃ mahā rājunaṃ pavatyā panimasmiṃ mahābhaddakappe jambudīpikānaṃ mahā rājunaṃ pavatyā dyatisaṅkhepato vagantabbocetha hoti kathanti?
Suphullitāneka nāgapunnāgādī tarusaṇḍa maṇḍite ārāmarāmaṇeyyake nānā paduma sañchanna pokkharaṇīsata saṅkule jambudīpe kappassādimhi mahajana sammatattā mahāsammato'ti laddhanāmo dhañña puññopasobhi to mahārājā rajjamakāresi.
Tatoppabhūti mahāsammata rājavaṃsāgatehi rojavararojādīhi asaṅkhyāyukehi dhañña puññopasobhitehi mahātejavanta naridehi sakarājavaṃso sanāthikato ca hosi tathāpi kapilassesino nivāsabhūtattā kapilavathūti laddhavohāre anekassiri sāra virājite kapilavathusmiṃ nagare jayasenappabhūtinopi rājāno dhammena samena rajjamakāresuṃ.
Tato'tiparisuddha mahāsammata rājavaṃsābhijātassa suddhodanassa mahārañño tanujavaro siddhathappadānato siddhathoti patītāvathanāmo pacchimabhaviko mahāsatto'bhijāto samāno yatharahaṃ sabbathābhivuddhippatto ututtayānucchavikesu rammādīsu tīsu pāsādavaresu sakko'va devarājā nekassiri vibhavamanubhavanto yathākkakamaṃ mahābhinikkhamanādiṃ kavā anuttaraṃ sammāsambodhi manuppatto dhammiko dhamma rājā saṃkhyāpathātikkanta veneyya janabadhavāna mamata mahānibbānappadānena saṅgahamakāsi.
Sabbathevaṃ pariniṭṭhāpita sakala buddhakicce pana bhagavati sammā sambuddhe parinibbute paṭhamavasseva-ajātasattunā mahārājenārādhitehi mahākassapathera pamukhehi sampatta jalabhiññehi pabhinna paṭisambhidehi pañcasata mahākhīṇāsavehi paṭhama mahāsaṃgīti saṃgitā, pāsaṃsiyehi theravādehi samullasitācāhosi,
Evaṃ kāle gacchente vajjiputtakehi pāpabhikkhuhi siṃgiloṇakappādīsu dasasu adhammavathu su samuṭṭhāpitesu sirijambudīpe kālāsokassa mahārañño samupathamhaṃpaṭicca yasathera pamukhehi samadhigata chaḷabhiññehi sampatta catupaṭisambhidehi satta sata mahā khīṇā savatherehi sambuddha paribba ṇato vassa satā tikkante dutiya saṃgīti saṃṅgītācā hosi tesamadhammikānaṃ pāpa bhikkhunaṃ niggaha pubbaṅgamaṃ
Tatheva sambuddha parinibbāṇā aṭṭhārasādhike dvisata mitevasse dhammāsokamahārājā jambudīpe rajjābhisekasampatto sambuddha sā netīvappasanno moggalī putta tissathera santike attano piyatanu javaraṃ mahida kumāraṃ pabbājesi, socakcāyasmāmahido sampatta jalabhiññe catupaṭi sambhīdo katakicco samāno maha khīṇāsavocāhosi
Tasmiṃkhopana samaye theravādato nikkaḍḍhitānaṃ pāpabhikkhunaṃ balamatīva vaḍiḍhitañcāhosi tadākhopana moggalīputtatissatherenā nāgate sambuddhasāsanappatiṭṭhānaṭṭhānānaṃdibbena cakkhunā sudiṭṭhattā so tadathappasutocāhosi, tatoparaṃteneva dhammāsoka mahā naride no pathambhitā samānā teca kho moggaliputta tissa thereppamukhā sahassa mattā mahārahanto dhammā sokassa rajja vassato satta rasa mevasse tatiya saṃgīti makaṃsu.
Athaso moggali putta tissa thero panatesu tesu dīpesu sāsanassa patiṭṭhāpanathaṃ bhikkhu niyo je sī, tato tathā pakkantesu, theresvā yasmā mahā mahidathero laṅkādīpamapāpuṇi, iṭṭhiyuttiya sambala bhaddasāla saṃkhātehi saddhivihārikehi ceva bhaṇḍuka nāmikeno pāsakena casaddhiṃ tena khopana samayena laṅkāya manurādhapure devānampiya tissa mahārājā rajjamakāresi tepana dīpappa sādaka mahida therappamukhā bhikkhavo tamenaṃ rājānaṃ sathu sāsane tīvappasannaṃ ratanattaya parāyaṇañcākāresuṃ, tathā nekasahasseca mahājane saddhamma desanādinā suppa sādevā saraṇasīlamagga phalesuca suppa tiṭṭhāpayiṃsu, ṭhānaṃkho panetaṃ khalitaṃ vedāni katipayeti bhāsīya gathesu, dissate samantapāsādikāya vinayaṭṭha kathāya mahāvaṃsa dīpavaṃsesvā gatanayeca saṃlakkhiyamāne-sammā sambuddha parinibbānato dvipaññāsādhike dvisata mitevasse tatiyā saṅgīti saṅgītāti paññāyateva-tatovuttaṃ-tatha asoka dhamma rājassa sattarasa mevasse idhamuṭasīva rājā kālamakāsi-devānampiya tisso rajja mapāpuṇi-parinibbuteca pana sambuddhe ajāta sattu catuvīsativassāni rajjaṃkāresi-udaya bhaddo soḷasa, anuruddhoca muṇḍo ca aṭha-nāgadāsakocatuvīsati su sunāgo aṭṭhārasa tasseva puttā asoko aṭṭhavīsati, asokassa puttā dasabhātuka rājāno dvevīsativassāni rajjaṃkāresuṃ, tesaṃpacchato nadā dvevīsati meva, cada gutto-catuvīsati-bidusāro aṭṭhavīsaṃ-tassāvasāne-asoko rajjaṃ pāpuṇi-
(Abhisekato pubbe cattāri rajjavassāni cethamilitabbāni) (dhammā sokassa) abhisekato aṭṭhārasa mevasse imasmiṃdīpe mahida thero patiṭṭhito
Sammā sambuddhassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatāna muparijattiṃsatimevasse(mahidathero) imasmiṃ dīpe patiṭṭhitoti (ṭhānaṃ panetaṃ paṇḍitehi samūpa parikkhanīya meva hoti)
Ganthasabhāva sadassanā.
Dīpavaṃso panāyaṃ jarmanī tikkhyāta raṭṭha samubbhavena harmänōlḍanbag nāmikena paṇḍitena, sadesīya videsīyānaṃ mahā paṇḍitavarā namupadesa manugamma kirastūtikkhyāta vassato sahassādhikāṭṭha sata navasattatimē vasse, āṅgalīkākkharehi muddā pevā pakāsitocāhosi,
Tathāpyanekesu ṭhānesu nānappakārā punaruttādikā dosā bahu so dissante' tathāpi tassa ganthassa mahāpaṇḍitavarehi paṭigga hītattā cevetarahi sabbesaṃsīhalikānaṃ paṇḍitavarānaṃ hathappatta kāle tassa samūpa parikkhanī yattāca paṭhama muddāpane panimasmiṃ tedose sabbasomayaṃ nanirākarimhā, athacapana mhehi dutiyavāre tedose bahusocāpanīya sabbapiṭṭhesu gāthāheṭṭhato sīhalīyānu vādaṃca yojevā muddāpanathamāraddhovattateva,
Tato cethā gatābhi nava suddhimpatī masmiṃ paṭhama vārepi sīhalīyānu vādo likhite ti daṭṭhabbo, paṭhamavāre muddā pitassimassa ganthassa suddhipaṇṇampi tadantogadhaṃ karissāma,
Imasmiṃ khopana paṭhama vāre muddā pitasmiṃ dīpavaṃse gātha heṭṭhato aṅkitaṭṭhānesu, ēē, ōti, iminālakkhaṇena ōlḍanbag nāmikena muddāpita dīpavaṃse āganayaṃca-pa,du,ta cetīmehi lakkhaṇe nimassa paṭisaṅkharaṇasso pakārabhūtesu paṭhama dutiyatatiya catutha pothakesvā gatanayañca, sī, pā iccanena, sīhala pāli ganthosvāgatanayañca nidassetīti, visesate ñātabbaṃ
Saddhammākara parivenedāni padhānacariya dhuradharo vihāvī bi. Aggasirithero ceva tathevo'pācariya bhūto'kē. Ñāṇavimalatheroca imassa sīhalīyānu vādassa nipphādanathaṃ panamhākaṃ bahupakārabhūtā hesuṃ, tatotesampilokasāsanābhivuddhi hetussimassagathassa paṭisaṅkharaṇathaṃ pothakānuppadāne nambhāka manuggahīta naṃ hitesinampi kataññutā guṇasamanussaraṃ visesato pasaṃsāmi
Kolambanagare ḍirasṭirakkōṭ nāmikāyādhikaraṇa sālāya lekhaka dhuradharena, egoḍauyane tikkhyāta gāma jena sirimatā äm. Nōman pīris nāmikena loka sāsanābhivuddhimicchante muddāpitoyaṃ dīpa vaṃso,
Ācariyā dippa saṃsā
1
Suramanuja gaṇehi santataṃ pūjanīyaṃ
Jagatitaya muḷāraṃ kittiyā vipphurantaṃ
Guṇamaṇi nikarānaṃ sidhu tulyaṃ atulyaṃ
Ratanataya manaṅghaṃ santidaṃtaṃ namehaṃ
2
Yatigaṇa mahito yo santavuttī sukittī
Sujana mudita saddhā sīlavā sodayālū
Paṭhama midha vihāre khettarāme patīte
Abhavi jayatu pālathera pādo nametaṃ
3
Tassā'tinimma la yasassa yatissa sisso
Thero bhavī guṇa dhano viditāgamoyo
Pācera bhāvamu pagaṃ sumanādi tissa
Theraṃ sarāmi satataṃ abhivuddhi yāhaṃ
4
Janagaṇa mahitatto dhammavutyā pareto
Suhita nirata vitto cittavākyo rutejo
Abhavi vidita dhammakkhadha nāmagga thero
Tamaha miha sarāmi rāmaneyyaṃ guṇehi
5
Neruttikā cariya rāja garūvihāvī
Saṅghehidatta garunāma varoti pujjo
Sathāgamādi nipuṇo viduro si seṭṭho
Theraṃ subhūti viditaṃ tamahaṃ sarāmi
6
Sadesa desantara vissute sad
Dhammākarākhye pariveni masmiṃ
Padhānabhūto yati saṅghanātho
Piteva maṃ pā vacane vinesī
7
Vibudha jananisevī saddasathappa vīṇo
Guṇamani nikarehi sajjito vajjabhīrū
Thiramati sirisīlā nadanā mosithero
Satata tamabhi vade cerapādaṃ subhatyā
8
Vidita pavara vijjā madiraṃ sudaraṃ maṃ
Dhavala vimala kityā laṃkarīyo sudhīmā
Suhita vimala kittī nāmavāsanta vutti
Sugata samayavedī saggagaṃ taṃ sarāmī
9
Sathanta resu nipuṇo suhadoya äm än-
Pīris itivhayayuto saparatha kāmo
Muddāpayiva panimaṃ varadīpa vaṃ saṃ
Khyātaṃ ākāsi matimā satataṃ vibhātaṃ
10
Saddhammākara vikkhyāta pariveṇādhi povasaṃ
Sirīvisuddhā cariyo ñāṇānadoti vissuto
11
Therohaṃ akariṃ sammā lokasāsana vuddhiyā
Parisaṅkharaṇaṃ etaṃ dīpavaṃsassa sudaranti
[P. Nanananda]
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
[DIPAWANSO.]
Dīpavaṃso.
(Paṭhamo paricchedo)
1
Dīpāgamanaṃ buddhassa dhātūnaṃ 1 bodhiyā'gamaṃ,
Saṅgahāceravādañca 2 dīpamhi sāsanā'gamaṃ,
Naridāgamanā vāsaṃ 3 kittiyissaṃ suṇātha me.
2
Pītipāmojjajananaṃ pasādeyyaṃ manoramaṃ,
Anekākārasampannaṃ cittikavā suṇātha me.
3
Udaggacittā sumanā pahaṭṭhā tuṭṭhamānasā,
Niddosaṃ bhadravacanaṃ sakkaccaṃ sampaṭicchatha.
4
Suṇātha sabbe paṇidhāya mānasaṃ
Vaṃsaṃ pavakkhāmi paramparāgataṃ,
Atippasathaṃ 4 bahunābhivaṇṇitaṃ
Etaṃ hi nānākusumaṃ'va gathitaṃ.
5
Anūpamaṃ vaṃsavaraggavādinaṃ 5
Sabbaṃ anaññaṃ 6 tatha suppakāsitaṃ,
Ariyāgataṃ uttamasabbhi vaṇṇitaṃ
Suṇantu 7 dīpathuti sādhu sakkataṃ.
6
Āsabhaṃ ṭhānapallaṅkaṃ acalaṃ daḷha 'makampitaṃ,8
Caturaṅge patiṭṭhāya nisīdi purisuttamo.
1. ēc.ō:dhātuva pa:dhātuñca: 2. ēc.ō.Saṃgahācariyavādaṃ ca. 3. ēc.ō. Vaṃsaṃ. 4. ēc.ō. Thūtippasathaṃ. 5. ēc.ō: vāsinaṃ. 6. ēc.ō:pa:ta: apubbaṃ. 7. ēc.ō: du: sunātha. 8. ēc.ō: daḷhaṃ akampitaṃ.
[SL Page 002] [\x 2/]
7
Nisajja pallaṅkavare narāsabho
Dumidamūle dipadāna'muttamo,
Na chambhati vītabhayo'va kesarī
Disvāna māraṃ saha sena māgataṃ.1
8
Māravādaṃ bhidivāna citra sevā sasenakaṃ,
Jayo attamano dhīro santacitto samāhito.
9
Vipassanā kammaṭṭhānaṃ manasikārañca yoniso,
Sammasī bahuvīdhaṃ dhammaṃ anekākāranissitaṃ.
10
Pubbenivāsañāṇañca dibbacakkhuñca cakkhumā,
Sammasanto mahāñāṇī tayo yāme atikkami
11
Tato pacchimayāmamhi paccayākāraṃ vivaṭṭayi,
Anulomaṃ paṭilomañca manasā'kā sirīghano.
12
Ñavā dhammaṃ pariññāya pahānaṃ maggabhāvanaṃ,
Anussari 2 mahāñāṇī vimutto'paṭisaṅkhaye.3
13
Sabbaññatañāṇavaraṃ abhisambuddho mahāmuni,
Buddho buddho'ti taṃ nāmaṃ samaññā paṭhamaṃ ahu.
14
Bujdhivā sabbadhammānaṃ udānaṃ kavā pabhaṅkaro,
Ta'deva pallaṅkavare sattāhaṃ vītināmayī.
15
Samītasabbasantāso katakicco anāsavo,
Udaggo sumano haṭṭho vicintesi bahuṃ hitaṃ.
16
Khaṇe khaṇe laye buddho sabbalokamavekkhati,
Pañcacakkhu vivarivā olokesi bahujjane.
17
Anāvaraṇañāṇaṃ taṃ pesesi dipaduttamo,
Addasa vīrajo sathā laṅkādīpaṃ varuttamaṃ.
18
Sudesaṃ utusampannaṃ subhikkhaṃ ratanākaraṃ,
Pubbabuddha ma'nuciṇṇaṃ ariyagaṇanisevitaṃ.4
19
Laṅkādīpavaraṃ disvā sukhettaṃ ariyālayaṃ,
Ñavā kālamakālañca vīcintesi anuggaho.
1. ēc.ō: vāhanaṃ. 2. Du:ēc.ō: anusāsi. 3. ēc. Upadhisaṃkhayo. 4. Pa: ariyaganasevitaṃ.
[SL Page 003] [\x 3/]
20
Laṅkādīpe imaṃ kālaṃ yakkhabhūtā ca rakkhasā,
Sabbe buddhapatikuṭṭhā sakkā uddharituṃ balaṃ.
21
Nīharivā yakkhagaṇe pisāce avaruddhake,
Khemaṃ kavāna taṃ dīpaṃ vasāpessāmi mānuse.
22
Tiṭṭhantesu 1 ime pāpe yāvatāyuṃ asesato,
Sāsanantaraṃ bhavissati laṅkādīpavare tahiṃ.
23
Uddharivāna'haṃ satte pasādevā bahujjane,
Ācikkhivāna taṃ maggaṃ accutaṃ 2 ariyāpathaṃ.
24
Anupādā parinibbāmī 3 suriyo athaṃ gato yathā,
Parinibbute catumāse hessati paṭhamasaṅgaho.*
25
Tato paraṃ vassasate vassāna'ṭṭhārasāni ca,
Tatiyo saṅgaho hoti pavattathāya sāsanaṃ.
26
Imasmiṃ jambudīpamhi bhavissati mahīpati,
Mahāpuñño tejavanto dhammāsoko'ti 4 vissuto.
27
Tassa rañño asokassa putto hessati paṇḍito
Mahido sutasampanno laṅkādīpaṃ pasādaye.5
28
Buddho ñavā imaṃ hetuṃ bahuṃ athupasaṃhitaṃ
Kālākālaṃ imaṃ dīpaṃ ārakkhaṃ sugato kari.
29
Pallaṅkaṃ animisaṃ ca caṅkamaṃ ratanāgharaṃ,
Ajapālamucalido khīrapālena sattamaṃ.
30
Sattasattāhakaraṇīyaṃ kavāna vividhaṃ jino,
Bārāṇasiṃ gato vīro dhammacakkaṃ pavattituṃ,
31
Dhammacakkaṃ pavattento pakāsento dhamma'muttamaṃ
Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ dhammābhisamayo ahu.
1. ēc.ō:ca. 2. ēc.ō: añjasaṃ. 3. Ta:pa:du:ēc.ō. Parinibbāyī. 4. ēc.ō: asokadhammoti. 5. ēc.ō: pasādayaṃ.
* Dutiyasaṅgiti.
"Atīte dasame vasse kālāsokassa rājino,
Sambuddhaparinibbāṇā evaṃ vassa sataṃ ahu.-Pe-
Te sabbevālukārāme kālāsokena rakkhitā,
Revatatherapāmokkhā akaruṃ dhammasaṅgahaṃ" mahāvaṃse.
[SL Page 004] [\x 4/]
32
Koṇḍañño bhaddiyo vappo mahānāmo ca assajī,
Ete pañcamahātherā vimuttā 1 'nattalakkhaṇe
33
Yasa sahāyā cattāri puna paññāsa dārake,
Bārāṇasi isipatane vasanto uddhari jino.
34
Bārāṇasiṃ vasivāna vuthavasso tathāgato,
Kappāsike vanasaṇḍe uddhari bhaddavaggiye.
35
Anupubbaṃ caramāno uruvela'mavassari,
Addasa virajo sathā uruvelakassapaṃ jaṭiṃ.
36
Agyāgāre 2 ahināgaṃ damesi purisuttamo,
Disvā acchariyaṃ sabbe nimantiṃsu tathāgataṃ.
37
Hemantaṃ cātumāsamhi idha viharatu 3 gotama,
Mayaṃ taṃ niccabhattena sadā upaṭṭhahāmase.
38
Uruvelāyaṃ hemante vasamāno tathāgato,
Jaṭile sapārisajje vinesi purisāsabho.
39
Mahāyaññaṃ pakappiṃsu aṅgā ca magadhā ubho,
Disvā yaññe mahālābhaṃ vicintesi ayoniso.
40
Mahiddhiko mahāsamaṇo ānubhāvaṃ ca taṃ mahā,
Sace mahājanakāye vikubbeyya katheyya vā.
41
Parihāyissati me lābho gotamassa bhavissati,
Aho nūna mahāsamaṇo nāgaccheyya samāgamaṃ
42
Caritaṃ adhimuttiṃ 4 ca āsayaṃ ca anūsayaṃ,
Cittassa soḷasākāre vijānāti tathāgato.
43
Jaṭilassa cintitaṃ ñavā paracittavidū muni,
Piṇḍapātaṃ kurudīpaṃ ganvāna mahātiddhiyā 5
44
Anotattadahe buddho paribhuñjivāna bhojanaṃ,
Tatha dhānasamāpattiṃ samāpajji bahuṃ hitaṃ.
45
Buddhacakkhuhi lokaggo sabbalokaṃ vilokayī,
Addasa virajo sathā laṅkādīpavaruttamaṃ.
46
Mahāvanaṃ mahābhīmaṃ ahū laṅkātalaṃ tadā,
Nānāyakkhā mahāghorā luddā lohitabhakkhasā.
1. Pa: vimuttā anatta 2. Ta: agyāgāre 3. ēc.ō:du: vihara. 4. ēc.ō: muttaṃ, 5. ēc.ō. Mahāiddhiyā:
[SL Page 005] [\x 5/]
47
Caṇḍā ruddā ca rabhasā 1 nānārūpavihesikā,
Nānādhimuttikā sabbe sannipāte samāgate. 2
48
Tatha ganvāna tammajdhe vihiṃsevāna rakkhase,
Nīharite pisācete 3 manussā honti issarā.
49
Imama'thaṃ mahāvīro cintayivā bahuṃ hitaṃ,
Nabhaṃ ababhuggamīvāna jambudīpā idhāgato
50
Yakkhasamāgame majdhe upari siramathake,
Nisīdanaṃ gahevāna dissamāno nabhe ṭhito
51
Ṭhitaṃ passanti sambuddhaṃ yakkhasenā samāgatā,
Buddho'ti taṃ namaññanti yakkho aññataro iti
52
Gaṅgātīre mahiyāsu pokkhalesu
Patiṭṭhite thūpaṭṭhāne subhaṅgaṇe,
Tasmiṃ padesamhi 4 ṭhito naruttamo
Samappito dhānasamādhi'muttamaṃ.
53
Dhānaṃ lahuṃ khīppanisantikāro muni samāpajjati cittakkhaṇe,
Sahasā samuṭṭhāti dhānakkhaṇiyā
Samāpayi sucitte pāramīgato.
54
Ṭhito nabhe iddhivikubbamāno
Yakkho mahiddhica mahānubhāvo,
Khaṇiyaṃ ghanā meghasahassadhārā
Pavassati sītalavāta duddīni.
55
Ahaṃ karomi te uṇhaṃ mama detha nisīdituṃ,
Athi tejabalaṃ mayhaṃ parissaya vinodanaṃ.
56
Sace vinodituṃ sakkā nisīdāhi yathicchitaṃ,
Sabbehi samanuññātaṃ tava tejabalaṃ kara.
57
Uṇhaṃ yācatha maṃ sabbe bhiyyo tejaṃ mahātapaṃ
Khippaṃ karoma accuṇhaṃ tumhehi abhipathitaṃ.
58
Ṭhite majdhantike kāle gimhāna suriyo yathā,
Evaṃ yakkhāna'mā tāpo kāye ṭhapitadāruṇaṃ.
1. ēc.ō: pisācā: 2 du, ēc.ō: samāgatā: 3. ēc.ō: padesasmi 4. Pa:dū: ta: ēc.ō: yakkhānaṃ. [Dipa02]
[SL Page 006] [\x 6/]
59
Yathā kappaparivaṭṭe catu 1 sūriyaātapo,
Evaṃ nisīdane sathu tejo hoti tatuttari.
60
Yathā sūriyaṃ udentaṃ nasakkā 2 carituṃ nabhe, 3
Evaṃ nisīdanaṃ cammaṃ nathi āvaraṇaṃ nabhe.
61
Nisīdanaṃ kappajālaṃ'va teraṃ suriyaṃ'va pathari,4
Mahātapaṃ vikirati aggijālaṃva 'nappakaṃ.
62
Aṅgārarāsījalitātapaṃ tahiṃ,
Nisīdanaṃ abbhasamaṃ 5 padissati,
Dīpesu uṇhaṃ nidasseti dussahaṃ
Dhuvaṃ nipakkaṃ ayapabbatūpamaṃ
63
Purathimaṃ pacchima dakkhiṇu'ttaraṃ,
Uddhaṃ adho dasadisā imāyo
Sace ayaṃ yakkho mahānubhāvo,
Tejo samāpajjati pajjalāyati,
64
Kathaṃ gamissāma sukhī arogā
Kadā pamuñcāma imaṃ subheravaṃ,
Sabbeva yakkhā vilayā bhavissare,
Bhusaṃva muṭṭhirajaṃ vātakhittaṃ.
65
Buddho isīnaṃ 6 nisabho sukhāvaho
Disvāna yakkhe dukkhite bhayaṭṭite, 7.
Anukampako kāruṇiko mahesi
Vicintayī athasukhaṃ amānuse.
66
Atha'ññadīpaṃ patirūpakaṃ imaṃ
Ninnaṃ thalaṃ sabbaṭhāne 8 kasādisaṃ,
Nadipabbataṃ talākasunimmalaṃ,
Dīpaṃ giriṃ laṅkatalaṃ 9 samūpamaṃ
67
Sunibbhayaṃ sobhitasāgarantakaṃ
Pahūtabhakkhaṃ bahudhañña 'mākulaṃ,
Utusamathaṃ bharisaddalaṃ mahiṃ
Varaṃ giridīpa mi'massa uttariṃ
1. Pa: cattāri. 2. Pa:du: ēc.ō: ācarituṃ 3. Pa.Naro. 4. Pathavi: 5. ēc.ō: abbhasanaṃ, 6. ēc.ō: buddhoca boisinisabho, 7. ēc.ō: hayaṭṭhite. 8. ēc.ō: sabbathāneka, 9. ēc.ō: laṃkātala.
[SL Page 007] [\x 7/]
68
Rammaṃ manuññaṃ haritaṃ susītalaṃ
Ārāmavanarāmaṇeyyakaṃ varaṃ,
Santī'dha phulla phaladhārinodumā
Suññaṃ vicittaṃ naca koci issaro.
69
Mahaṇṇave sāgaravārimajdhe
Sugambhīre ūmi sadā pabhijjare,
Suduggame pabbatajāla mussite
Sudukkaraṃ atha 'maniṭṭha 'mantaraṃ.
70
Paramānarosā parapiṭṭhimaṃsikā
Akāruṇikā paraheṭṭhane ratā,
Caṇḍā ca ruddā rabhasā ca niddayā
Vidappanīkā sapathe ime idha 1
71
Atha rakkhasā yakkhagaṇā ca duṭṭhā
Dīpaṃ imaṃ laṅkāciranivā sīnaṃ,
Dadāmi sabbaṃ giridīpaporāṇaṃ
Nivasantu 2 sabbe supajā anīghā.
72
Imaṃ ca laṅkātalaṃ mānusānaṃ
Porāṇakappaṭṭhitavuthavāsaṃ,
Vasantu laṅkātale mānusā bahu
Pubbe'va ojavaramaṇḍa sādise
73
Etehi aññehi guṇehyupeto
Manussavāso api nekabhaddako,
Dīpesu dīpissati sāsanā'gate 3
Supuṇṇacado'va nabhe uposathe.
74
Dīpaṃ ubho mānusā rakkhasā ca
Ubho ubhinnaṃ tulayaṃ sukhaṃ muni,
Bhiyyo sukhaṃ lokavidū ubhinnaṃ
Parivattayi goṇayugaṃ'ca phāsukaṃ.
75
Saṅkaḍḍhayi gotamo dīpa'middhiyā
Badhaṃ'va goṇaṃ daḷharajjuvakaḍḍhitaṃ,
Dīpena dīpaṃ upanāmayī muni
Yugaṃ'ca nāvaṃ daḷhadhammaveditaṃ.
1. ēc.ō:ta. Idha ime, 2. Pa:ta: ēc. ō: vasantu, 3. Pa. Du: ta: dīpassadīpā sadisā anāgate.
[SL Page 008] [\x 8/]
76
Dīpena dīpaṃ yugalaṃ tathāgato
Kavā'nuḷāraṃ viparīta 1 rakkhase,
Vasantu sabbe giridīparakkhasā
Sapakkamāsā vasanaṃ vavathitaṃ.
77
Gaṅgaṃ gimhamhī yathā pipāsitā
Dhāvanti yakkhā giridīpa 'mathikā,
Paviṭṭhā sabbe anivattane puna
Pamuñca dīpaṃ yathā bhūmiyaṃ muni.
78
Yakkhā sutuṭṭhā supahaṭṭharakkhasā
Laddhā sudīpaṃ manasā'bhi pathitaṃ,
Nahāyiṃsu 2 sabbe atippamoditā
Otariṃsu sabbe chane nakkhattamahaṃ
79
Ñavāna buddho sukhite amānuse
Ṭhavāna mettaṃ parittaṃ bhaṇi jino,
Kavāna dīpaṃ tividhaṃ padakkhiṇaṃ
Sadā rakkhaṃ yakkhagaṇa vinodanaṃ
80
Santappayivāna bhave amānuse
Rakkhaṃ ca kavā daḷha mettābhāvanaṃ,
Upaddavaṃ dīpe su vinodayivā
Agoruvelaṃ punapi tathāgato'ti.
Paṭhamo paricchedo
Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ yakkhadamanaṃ niṭṭhitaṃ.
1. ēc.ō. Viparīca, 2. ēc.ō. Abhāyiṃsu:
[SL Page 009] [\x 9/]
Dīvavaṃse-dutiyo paricchedo.
1.
Arahaṃ pana sambuddho kosalānaṃ puruttamaṃ,
Upanissāya vihāsī sudattārāme sirīghano.
2
Tasmiṃ jetavane buddho dhammarājā pabhaṅkaro,
Sabbaloka'mavekkhanto tambapaṇṇivara'ddasa.
3
Atikkante pañcavassamhi tambapaṇṇitalaṃ agā,
Avaruddhake vinodevā suññaṃ dīpaṃ akā sayaṃ.
4
Uragā ajja dīpamhi pabbateyyā samuṭṭhitā,
Ubho viyūḷhasaṅgāmaṃ yuddhaṃ karonti dāruṇaṃ.
5
Sabbe mahiddhikā nāgā sabbe ghoravisā ahu,
Sabbe'va kibbisā caṇḍā madamānā avassitā.
6
Khippakāpi mahātejā paduṭṭhā kakkhalā kharā,
Ujdhānasaññī sukopā uragā viralathikā.
7
Mahodaro mahātejo cūḷodaro ca tejavā,1
Ubhopi balasampannā ubhopi vaṇṇātisayā.
8
Na passati koci samaṃ samuttari
Mahodaro mānamattena tejasā,
Dīpaṃ vināsesi saselakānanaṃ
Ghātemi sabbe paṭipakkhapannage.
9
Cūḷodaro gajjati mānanissito
Āgacchantu nāga sahassakoṭiyo,
Hanāmi sabbe raṇamajdha 'māgate
Thalaṃ karomi satayojanaṃ 2 dīpaṃ.
10
Padūsayanti visavegadussabhā
Sampajjalanti uragā mahiddhikā,
Parosadhammā 3 bhujagidamucchitā
Samussahanti 4 raṇasattu maddituṃ.
1. ēc.ō: tejaso, 2. "Ekūnasatayojane tambapaṇṇidīpe"ti mahāvaṃsaṭīkāya 380. Piṭṭhe disti. 3. ēc.ō. Rosadhammā 4. ēc.ō. Ussahanti.
[SL Page 10] [\x 10/]
11
Disvāna buddho uragidakuppanaṃ
Dīpaṃ vinassanti nivattahetukaṃ,
Lokathacārī 1 sugato bahuṃ hitaṃ
Vicintayi aggasukhaṃ sadevake.
12
Sace na gaccheyyaṃ na pannagā sukhī
Dīpaṃ vināsaṃ naca sādhu'nāgate,
Nāge anukampamāno sukhathiko
Gacchā'mahaṃ dīpavuddhiṃ samikkhituṃ. 2
13
Laṅkādīpe guṇaṃ disvā pubbe yakkhavinoditaṃ,
Mama sādhukataṃ dīpaṃ mā vināsentu pannagā.
14
Idaṃ vavāna sambuddho uṭṭhahivāna āsanā,
Gadhakuṭito nikkhamma vāre aṭṭhāsi cakkhumā
15
Yāvatā jetavane ca ārāme vanadevatā,
Sabbe'va upaṭṭhahiṃsu sayaṃ 3 ganvāna cakkhumā.
16
Alaṃ sabbepi tiṭṭhantu samiddhi ye'ko'va gacchatu,
Āgaccha saha rukkho ca dhārayivāna piṭṭhito
17
Buddhassa vacanaṃ suvā samiddhīsumano ahu,
Samūlaṃ rukkha 'mādāya saha gacchi tathāgataṃ
18
Naruttamaṃ taṃ sambuddhaṃ devarājā mahiddhiko,
Chāyaṃ kavāna dhāresi buddhaseṭṭhassa piṭṭhito.
19
Yatha nāgānaṃ saṅgāmaṃ tatha ganvā naruttamo,
Ubho nāgavaramajdhe ṭhito sathā'nukampako.
20
Nabhā ganvāna sambuddho ubho nāgānamantare,
Adhakāratamaṃ ghoraṃ akāsi lokanāyako.
21
Adhaṃ tamaṃ tadā hoti lokanāthassa 4 iddhiyā,
Adhakārena onaddho vihitāya rukkho ahu
22
Añña'maññaṃ na passanti tasitā nāgā bhayaṭṭitā,
Jayampi tena passanti kuto saṅgāma kārituṃ.
23
Sabbe saṅgāmaṃ bhidivā pamuñcivāna āvudhaṃ,
Namassamānaṃ sambuddhaṃ sabbe ṭhitā katañjalī
1. Ta: ēc.ō. Lokassa, 2. ēc.ō. Dīpasukhaṃsamicchituṃ. 3. Du:ēc.ō:mayaṃ pa: mayaṃgacchāma. 4. Pa: ēc.ō. Kesaramaya.
[SL Page 011] [\x 11/]
24
Salomahaṭṭhe ñavāna disvā nāge bhayaṭṭite,
Mettacittena pharivā uṇharaṃsiṃ pamuñcayī.
25
Āloko'va mahā āsī abbhuto lomahaṃsano,
Sabbe passanti sambuddhaṃ nabhe cadaṃ'ca nimmalaṃ.
26
Chahi vaṇṇehi upeto jalanto nabhamantare,
Dasadisā virocanto ṭhito nāge abhāsatha.
27
Kimathiyaṃ mahārāja nāgānaṃ vivādo ahu,
Tumhe'va anukampāya javā gacchiṃ tato ahaṃ
28
Ayaṃ cūḷodaro nāgo ayaṃ nāgo mahodaro,
Mātulo bhāgineyyo ca vivadanto dhanathiko.
29
Anuddayaṃ 1 caṇḍanāgānaṃ sambuddho ajja bhāsatha,
Appo huvā mahā hoti kodho bālassa āgamo.
30
Ki muddisasa 2 bahunāgaṃ mahādukkhaṃ nigacchatha,
Imaṃ parittaṃ pallaṅkaṃ mā tumhe nāsayissatha.
31
Aññamaññama vināsetha akataṃ jīvitakkhayaṃ,
Saṃvejesi tadā nāge nirayadukkhena cakkhumā.
32
Manussayoniṃ dibbaṃ ca nibbānaṃ ca pakittayī,
Pakāsayantaṃ saddhammaṃ sambuddho dīpaduttamo.3.
33
Sabbe nāgā nipativā khamāpesuṃ tathāgataṃ,
Sabbe nāgā samāganvā samaggā huvāna pannagā.
34
Upesuṃ saraṇaṃ sabbe asītipāṇakoṭiyo,
Sabbe nāgā vinassāma imaṃ pallaṅkahetukaṃ.
35
Ādāya pallaṅkavaraṃ ubho nāgā samaggikā,4
Paṭigaṇhatha pallaṅkhaṃ anukampāya cakkhuma 36
Adhivāsesi sambuddho tuṇhībhāvena cakkhumā,
Adhivāsanaṃ vidivāna tuṭṭhā mahoragā ubho.
37
Nisīdatu 'maṃ sugato pallaṅke 5 vephariyamaye,
Pabhassare jātivante nāgānaṃ abhipathite.
38
Patiṭṭhapiṃsu pallaṅkaṃ nāgā dīpāna mantare,
Nisīdi tatha pallaṅke dhammarājā pabhaṅkaro.
1. ēc.ō.Anudayaṃ. 2. Pa:ēc.ō: kimdisvā. 3. ēc.ō: sambuddhaṃ. 4. ēc.ō. Samathikā. 5. ēc.ō. Pallaṅkaṃ.
[SL Page 012] [\x 12/]
39
Pasādevāna sambuddho 1 asīti nāgakoṭiyo,
Tatha nāgā paricisuṃ aṇṇapāṇañca bhojanaṃ.
40
Onītapattapāṇiṃ taṃ asīti nāgakoṭiyo,
Parivārevā nisīdiṃsu buddhaseṭṭhassa santike
41
Kalyāṇike gaṅgāmukhe nāgo ahu saputtako,
Mahānāgaparivāro nāmenā'si 2 maṇiakkhiko.
42
Saddho saraṇasampanno sammādiṭṭhi ca sīlavā,
Nāgasamāgamaṃ ganvā bhiyyo abhipasādiya 3.
43
Disvā buddhabalaṃ nāgo anukampaṃ eṇimayaṃ,
Abhivādevā nisīdi āyācesi tathāgataṃ
44
Imaṃ dīpānukampāya paṭhamaṃ yakkhavinoditaṃ,
Idaṃ nāgānaṃ 'nuggahaṃ dutiyaṃ dīpānukampanaṃ.
45
Punapi bhagavā amhaṃ anukampa 5 mahāmuni,
Ahaṃ cu'paṭṭhahissāmi veyyāvaccaṃ karoma'haṃ.
46
Nāgassa bhāsitaṃ suvā buddho sattānukampako,
Laṅkādīpahitathāya adhivāsevā 6 nisīdiya.
47
Paribhuñjivā pallaṅkaṃ vuṭṭhahivā pabhaṅkaro,
Divāvihāraṃ akāsi tatha dīpantare muni
48
Dīpantare dīpadāna'ggo 7 divasaṃ vītināmayi,
Samāpatti samāpajji brahmavihārena cakkhumā.
49
Sāyaṇhakālasamaye nāge āmantayī jino,
Idhe'va hotu pallaṅko khīrapālo idhacchatu 8.
Nāgā sabbe imaṃ rukkhaṃ pallaṅkaṃ ca namassatha.
50
Idaṃ vavāna sambuddho anusāsevāna pannage,
Paribhogacetiyaṃ davā puna jetavanaṃ gato.
Nāgadamanaṃ niṭṭhitaṃ.
51
Aparampi aṭṭhame vasse nāgarājā maṇikkhiko,
Nimattayi mahāvīraṃ pañcabhikkhusate saha.
1. ēc.ō: sambuddhaṃ. 2 ēc.ō. Nāmenāpi. 3. ēc.ō. Pasīdati. 4. ēc.ō.Imaṃ. 5. ēc.ō: anukampaṃ. 6. ēc.ō. Adhivāsesi sugato. 7. ēc.ō. Dīpānaggo. 8. Idhāgacchatu.
[SL Page 013] [\x 13/]
52
Parivārevāna sambuddhaṃ vasibhūtā mahiddhikā,
Uppativā jetavane kamamāno nabhe muni.
53
Laṅkādīpaṃ anuppatto gaṅgaṃ kalyāṇisammukhaṃ, sabbe ratanamaṇḍapaṃ uragā kavā mahātale.
Nānāraṅgehi vathehi dibbadussehi chādayuṃ
54
Nānāratanalaṅkārā nānāpuppha 1 vicittakā,
Nānāraṅgadhajā nekā maṇḍapaṃ nānālaṅkataṃ.
55
Sabbasathataṃ satharivā paññāpevāna āsanaṃ,
Buddhapamukhasaṅghañca 2 pavesevā nisīdayuṃ.
56
Nisīdivāna sambuddho pañcahibhikkhusate saha,
Samāpatti samāpajji mettaṃ sabbadisaṃ phari.
57
Sattakkhattuṃ samāpajji buddhodhānaṃsasāvako,
Tasmiṃ ṭhāne mahāthūpo patiṭṭhatīti addasa.
58
Mahādānaṃ pavattesi nāgarājā maṇikkhiko,
Paṭiggahevā sambuddho nāgadānaṃ sasāvako.
59
Bhuvāna anumodivā nabhū'ggacchi sasāvako,
Orohivā nabhaṃ 3 buddho ṭhāne dīghavāpi cetiye
60
Samāpajji samāpattiṃ dhānaṃ lokānukampako,
Vuṭṭhahivā samāpajji tamhi ṭhāne pabhaṅkaro.
61
Vebhāsayaṃ kamamāno dhammarājā sasāvako,
Mahāmeghavane tatha bodhiṭṭhānaṃ upāgami
62
Purimā tīṇi mahābodhi patiṭṭhiṃsu mahītale,
Taṃ ṭhānaṃ upaganvāna tatha dhānaṃ sama 4 ppayi.
63
Tisso bodhi imaṃ ṭhāne tayo buddhāna sāsane,
Mamaṃ ca bodhi idhe'ca patiṭṭhissati 'nāgate. 5.
64
Sasāvako samāpattivuṭṭhahivā naruttamo,
Yatha meghavanārammaṃ agamāsi narāsabho.
65
Tathā'pi so samāpattiṃ samāpajji sasāvako,
Vuṭṭhahivā samāpattiṃ byākarī so 6 pabhaṅkaro
1. ēc.ō: phulla. 2. ēc.ō: saṅghassa. Nisīdiṃsu 3. ēc. ō. Nabhe. 4. ēc. ō: samāpayī. 5. Pa:mamañcabodhi patiṭṭhānaṃ idhevahoti anāgate. 6. ēc.ō. Byākarosi.
[SL Page 014] [\x 14/]
66
Imaṃ padesaṃ paṭhamaṃ kakusadho lokanāyako,
Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahi.
67
Imaṃ padesaṃ dutiyaṃ konāgamano narāsabho,
Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahī.
68
Imaṃ padesaṃ tatiyaṃ kassapo lokanāyako,
Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahi.
69
Ahaṃ gotamasambuddho sakyaputto narāsabho,
Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā samappito. Ti.
Kalyāṇagamanaṃ-dutiyo paricchedo.
Bhāṇavāraṃ dutiyaṃ.
1
Atītakappe rājāno ṭhapevāna bhavābhave,
Imamhi kappe rājāno pakāsissāmi sabbaso.
2
Jātiñca nāmagottañca āyuñca anupālanaṃ,
Sabbantaṃ kittayissāmi taṃ suṇātha yathākathaṃ.
3
Paṭhamābhisitto rājā bhūmipālo jutidharo,
Mahāsammata nāmena 1 rajjaṃ kāresi khattiyo.
4
Tassa putto rojo nāma vararojo nāma khattiyo,
Kalyāṇa varakalyāṇā uposatho mahissaro.
5
Madhātā sattamo tesaṃ catudīpamhi issaro,
Caro upacaro rājā cetiyo ca mahissaro.
6
Mucalo mahāmucalo mucalido sagaro pica,
Sāgaradevo bharato ca aṅgīso 2 nāma khattiyo.
7
Rucī mahārucī ce'va 3 patāpo mahāpatopo pica,
Panādo mahāpanādo ca sudassano nāma khattiyo.
8
Mahāsudassano nāma duve nerū ca accimā,
Aṭṭhavīsati rājāno āyu tesaṃ asaṃkhiyā.
9
Kusāvatī rājagahe mithilāyaṃ puruttame,
Rajjaṃ kāriṃsu rājāno tesaṃ āyu asaṅkhiyā.
1. ēc.ō. Mahāsammato nāma nāmena. 2. Bhagīratho. Mahāvaṃse. 3. ēc. ō: nāma.
[SL Page 015] [\x 15/]
10
Dasadasakaṃ sataṃca 1 sataṃ dasa sahassiyo,
Dasa sahassaṃ nahutaṃ dasa nahutaṃ satasahassiyo,
Dasasatasahassaṃ koṭi dasa koṭi pakoṭiyo,
11
Tathā koṭippakoṭī ca nahutaṃ ninnahutaṃ pica,
Akkhohiṇī bidūca abbudo ca nirabbudo.
12
Abhabhaṃ ababaṃ ce'va aṭaṭaṃ sogadhi kuppalaṃ, 2
Kumudaṃ puṇḍarīkañca padumaṃ kathānadvayaṃ.
13
Ettakā gaṇitā saṅkhya gaṇanāgaṇitā 3 tahiṃ,
Tato uparimabhūmi asaṃkheyyā'ti vuccati.
14
Ekasataṃ ca rājāno accimassā'si atrajā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ nagare kapilavhaye.
15
Tesaṃ pacchimako rājā aridamo nāma khattiyo,
Puttā paputtakā tassa chapaññāsaṃ ca khattiyā.
Mahārajjaṃ akāresuṃ ayujdhanagare pure.
16
Tesaṃ pacchimako rājā duppasabho mahissaro,
Puttā paputtakā tassa saṭṭhi te bhūmipālakā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ bārāṇasi puruttame.
17
Tesaṃ pacchimako rājā abhītatto 3 nāmakhattiyo,
Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ kapilavhanagare 5 pure.
18
Tesaṃ pacchimako rājā brahmadatto mahissaro,
Puttā paputtakā tassa chattiṃsā pica khattiyā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ hathipuravaruttame.
19
Tesaṃ pacchimako rājā kambalavasano ahū,
Puttā paputtakā tassa khattiṃsā pica khattiyā,
Nagare ekacakkhumhi rajjaṃ kāresuṃ te tadā 6.
20
Tesaṃ pacchimako rājā puridado 7 devapūjito,
Puttāpaputtakā tassa aṭṭhavīsati khattiyā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ vajirāyaṃ puruttame.
1. ēc.ō. Dasa dasa sataṃceva, 2. ēc.ō: uppalako 3. ēc.ō. Gaṇikā. 4. Mahāvaṃsaṭīkāyaṃ ajitajino. 5. ēc.ō. Kapilanagare. 6. ēc.ō. Idha. 7. Ma:ṭī: munidadevo.
[SL Page 016] [\x 16/]
21
Tesaṃ pacchimako rājā sādhino nāmakhattiyo,
Puttā paputtakā tassa dvāvīsarājakhattiyā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ madhurāyaṃ puruttame. 22
Tesaṃ pacchimako rājā dhammagutto mahabbalo,
Puttā paputtakā tassa aṭṭhārasa ca khattiyā,
Nagare ariṭṭhapure rajjaṃ kāresuṃ te tadā.
23
Tesaṃ pacchimako rājā narido siṭṭhi 1 nāmako,
Puttā paputtakā tassa sattarasa ca khattiyā,
Nagare idapattamhi rajjaṃ kāresuṃ te tadā.
24
Tesaṃ pacchimako rājā brahmadevo mahīpati,
Puttā paputtakā tassa paṇṇarasa ca khattiyā,
Nagare ekacakkhumhi rajjaṃ kāresuṃ te idha
25
Tesaṃ pacchimako rājā baladatto mahipati,
Puttā paputtakā tassa cuddasarājakhattiyā.
Mahārajjaṃ akāresuṃ kosambi 2 nagare pure.
26
Tesaṃ pacchimako rājā bhaddadevo 3'ti vissuto,
Puttā paputtakā tassa nava rājā ca khattiyā,
Nagare kaṇṇagocchamhi rajjaṃ kāresuṃ te idha.
27
Tesaṃ pacchimako rājā naradevo'ti vissuto.
Puttā paputtakā tassa satta ca rājakhattiyā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ rojana nagare pure.
28
Tesaṃ pacchimako rājā mahido nāma khattiyo,
Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā,
Mahārajjaṃ akāresuṃ campāya nagare pure.
29
Tesaṃ pacchimako rājā nāgadevo mahīpati,
Puttā paputtakā tassa pañcavīsā 4 ca khattiyā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu mithilā nagare pure,
30
Tesaṃ pacchimako rājā buddhadatto 5 mahabbalo,
Puttā paputtakā tassa pañcavīsati 6 khattiyā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu rājagahapuruttame.
1. Ma:ṭī: sippi. 2 ēc.ō. Kosambimhi. 3. Mahāvaṃsaṭīkāyaṃ "hathidevo" 4. ēc.ō. Vīsa. 5. Ma:ṭī: "samuddadatte" 6. ēc.ō. Vīsaca.
[SL Page 017] [\x 17/]
31
Tesaṃ pacchimako rājā dīpaṅkaro 1 nāma khattiyo,
Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu takkasīlā puruttame.
32
Tesaṃ pacachimako rājā tālissaronāmakhattiyo,
Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu kusinārā puruttame.
33
Tesaṃ pacchimako rājā sudinno nāma khattiyo,
Puttā paputtakā tassa nava rāja ca khattiyā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu nagare tāmalithiye.
34
Tesaṃ pacchimako rājā sāgaradevo mahissaro,
Tassa putto makhādevo mahādānapati ahū.
35
Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu mithilāyaṃ puruttame.
36
Tesaṃ pacchimako rājā nemiyo devapūjito,
Balacakkavatti rājā sāgaranta mahīpati
37
Nemiyaputto kalārajanako tassa putto samaṅkaro,
Asoco nāma so rājā muddhāvasittakhattiyo.
38
Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā,
Mahārajjaṃ kārayiṃsu bārāṇasi puruttame.
39
Tesaṃ pacchimako rājā vijayo 2 nāma mahissaro
Tassa putto vijitaseno abhijātajutidharo.
40
Dhammaseno nāgaseno samatho ca disampati,
Reṇu kuso mahākuso navaratho 3 dasaratho pica.
41
Rāmo bilāratho nāma cittadassi 4 athadassi,
Sujāto okkāko ce'va okkāmukho ca nipuṇe.
42
Cadimā cadamuko ca 5 sivirājā ca sañjayo,
Vessantaro janapatī jāli ca 6 sīhavāsano.
43
Sihassaro ca yo dhīro paveṇipālo khattiyo,
Dve asīti sahassāni tassa puttapaputtakā.
1. Ma:ṭī: "divaṅkaro" 2. Ma:ṭī: "vihāsavo" 3. Ma:ṭī: "harato" ti dissati. 4. Ma:ṭī: "cittaraṃsi-ambaraṃsi" 5. Mahāvaṃse "sirisañjayo" 6. "Cāmīca" mahāvaṃse.
[SL Page 018] [\x 18/]
44
Rajjaṃ kāresuṃ rājāno nagare kapilavhaye,
Tesaṃ pacchimako rājā jayaseno 1 mahīpati.
45
Tassa putto sīhahanu abhijātajutidharo,
Sīhahanussa ye puttā yassa te pañcabhātaro.
46
Suddhodano ca dhoto ca sakkodano ca khattiyo,
Sukkodano ca so rājā rājā ca amitodano,
Ete pañca pi rājāno sabbe odana nāmakā.
47
Suddhodanassā'yaṃ putto siddhatho lokanāyako,
Janevā rāhulabhaddaṃ bodhāya abhinikkhami.
48
Sabbe te satasahassāni cattāri nahutāni ca,
Apare tīṇi satarājāno mahesakkhā siyāya ca,
Ettakā paṭhavīpālā bodhisattakule jātā
49
"Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino,
Uppajjivā nirujdhanti tesaṃ vūpasamo sukho"ti
Mahārājavaṃso niṭṭhito.
50
Suddhodano nāma rājā nagare kapilavhaye, 2
Sīhahanussā'yaṃ putto rajjaṃ kāresi khattiyo.
51
Pañcannaṃ pabbatamajdhe rājagahe puruttame,
Bodhiso? Nāma so rājā rajjaṃ kāresi khattiyo.
52
Sahāyā aññamaññā te suddhodano ca bhātiyo,
Imamhi paṭhame kappe paveṇipā janādhipā.
53
Jātiyā aṭṭhavassamhi uppannā pañca āsayā,
Pitā maṃ anusāseyya atho rajjena khattiyo.
54
Yo mayhaṃ vijite buddho uppajjeyya narāsabho
Dassanaṃ paṭhamaṃ mayhaṃ upasaṅkamma 3 tathāgato,
55
Deseyya amataṃ dhammaṃ paṭivijdheyya 'muttamaṃ,
Uppannā bimbisārassa pañca āsayakā ime.
1. Ma:ṭī: uttaravihāra vāsīnaṃ pana mahāvaṃse "sīhassara rañño puttapaputtakā dvāsītisahassāni rājāno ahesuṃ tesaṃ kaṇiṭṭhako bhagu sakkonāma rājā tassa puttapaputtakā dvāsītisahassāni rājāno ahesuṃ tesaṃ kaṇiṭṭhako jayaseno"ti vuttaṃ. 2. ēc.ō. Savhaye. 3. Upasaṅkame.
[SL Page 019] [\x 19/]
56.
Jātiyā paṇṇarase vasse 'bhisitto pituaccaye,
So tassa vijite ramme uppanno lokanāyako,
Dassanaṃ paṭhamaṃ tassa upasaṃkami tathāgato.
57
Desesi 1 amataṃ dhammaṃ abbhaññāsi mahīpati,
Jātivassaṃ mahāvīraṃ pañcatiṃsa anūnakaṃ.
58
Bimbisāra samatiṃsā jātavasso mahīpati,
Viseso pañcahi vassehi bimbisārassa gotamo.
59
Paññāsaṃ ca dvevassāni rajjaṃ kāresi khattiyo,
Sattatiṃsampi 2 vassāni saha buddhehi kārayi,
60
Ajātasattu khattiṃsa rajjaṃ kāresi khattiyo.
Aṭṭhavassābhisittassa sambuddho parinibbuto,
61
Parinibbute ca sambuddhe lokajeṭṭhe narāsabhe,
Catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo.
Tatiyo paricchedo.
Bhāṇavāraṃ tatiyaṃ.
Dīpavaṃse-catutho paricchedo.
1
Parinibbutamhi sambuddhe kusinārāyaṃ naruttamo
Sattasata sahassāni jinaputtā samāgatā.
2
Etasmiṃ sannipātamhi thero kassapasavhayo,
Sathukappo mahānāgo paṭhavyā nathi īdiso.
3
Arahantānaṃ pañcasataṃ uccinivāna kassapo,
Varaṃ varaṃ gahevāna akāsi dhammasaṅgahaṃ.
4
Pāṇīnaṃ anukampāya sāsanaṃ dīghakālikaṃ,
Akāsi dhammasaṅgahaṃ tiṇṇaṃ māsānaṃ accaye.
5
Sampatte catuthe māse dutiye vassūpanāyike,
Sattapaṇṇiguhādvāre māgadhānaṃ giribbaje,
Sattamāsehi niṭṭhāsi paṭhamo saṅgaho ayaṃ.
1. Pa: ēc.ō: desitaṃ 2 pa: tiṃsāni
"Saṅkhyāpathamatikkantā bhikkhu tatha samāgatā,
Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā devā tathevaca" mahāvaṃse.
[SL Page 020] [\x 20/]
6
Etasmiṃ saṅgahe bhikkhu agganikkhittakā bahū,
Sabbepi pāramippattā lokanāthassa sāsane.
7
Dhutavādānaṃ aggo so kassapo jinasāsane,
Bahussutānaṃ ānado vinaye upālipaṇḍito.
8
Dibbacakkhumhi anuruddho vaṅgīso paṭibhānavā,
Puṇṇo ca dhammakathikānaṃ citrakathi kumārakassapo.
9
Vibhajjanamhi kaccāno koṭṭhito paṭisambhidā,
Aññe'pa'thi mahāthero agganikkhittakā bahu.
10
Tehi ca'ññehi therehi katakiccehi sādhuhi
Pañcasatehi therehi dhammavinayasaṅgaho.
11
Therehi katasaṅgaho theravādo'ti vuccati,
Upāliṃ vinayaṃ pucchivā dhamma 'mānadasavhayaṃ.
12
Akaṃsu dhammasaṅgahaṃ vinayañcāpi bhikkhavo,
Mahākassapathero ca anuruddho mahāgaṇi.
13
Upālithero satimā ānado ca bahussuto,
Aññe bahu abhiññatā sāvakā sathuvaṇṇitā
14
Pattapaṭisambhidā dhīrā chaḷabhiññā mahiddhikā,
Samādhidhāna 'manuciṇṇā saddhamme pāramīgatā.
15
Sabbe pañcasatā therā navaṅgaṃ jinasāsanaṃ,
Uggahevāna dhāresuṃ buddhaseṭṭhassa santike.
16
Bhagavato sammukhā sutā paṭiggahītā ca sammukhā,
Dhammañca vinayañcāpi kevalaṃ buddhadesitaṃ.
17
Dhammadharā vinayadharā sabbepi āgatāgamā,
Asaṃhīrā asaṅkuppā sathukappā sadā garu.
18
Aggasantike gahevā aggadhammā kathāgatā,
Agganikkhittakā therā aggaṃ akaṃsu saṅgahaṃ,
Sabbopi so theravādo aggavādo'ti vuccati.
19
Sattapaṇṇiguhe ramme therā pañcasatā gaṇi,
Nisinnā pavibhajjiṃsu navaṅgaṃ sathusāsanaṃ.
20
Sutta geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthū'dānī'tivuttakaṃ,
Jātaka'bbhutavedallaṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ.
[SL Page 021] [\x 21/]
21
Pavibhattā imaṃ therā saddhammaṃ avināsasaṃ,
Vaggapaṇṇāsakaṃ nāma saṃyuttaṃ ca nipātakaṃ,
Āgama piṭakaṃ nāma akaṃsu suttasammataṃ
22
Pariyāyadesitañcāpi atho nippariyāya desitaṃ,
Nītathaññeva neyyathaṃ dīpiṃsu suttakovidā.
23
Yāva tiṭṭhanti saddhammā saṅgahaṃ na vinassati,
Tāvatā sāsana'ddhānaṃ ciraṃ tiṭṭhati sathuno.
24
Katadhammaṃ ca vinayaṃ saṅgahaṃ sāsanārahaṃ,
Saṅkampi 1 acalaṃ bhūmi daḷhaṃ appaṭivattiyaṃ.
25
Yo koci samaṇo cāpi brāhmaṇo ca bahussuto,
Parappavādakusalo cāḷavedhi samāgato.
26
Nasakkā paṭi vattetuṃ sineruca suppatiṭṭhito,
Devo māro vā brahmā ca yekeci paṭhaviṭṭhitā 2
27
Na passanti aṇumattaṃ kiñci dubbhāsitaṃ padaṃ,
Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ dhammavinayasaṅgahaṃ
28
Suvibhattaṃ supaṭicchannaṃ sathu sabbaññätāya ca,
Mahākassapapāmokkhā therā pañcasatā ca te.
29
Kataṃ dhammañca vinaya saṅgahaṃ avināsanaṃ,
Sammāsambuddhasadisaṃ dhammakāyasabhāvanaṃ.
30
Ganvā 3 janassa sadehā akaṃsu dhammasaṅgahaṃ,
Anaññavādo sāratho saddhamma 'manurakkhaṇo.
31
Ṭhitisāsanaaddhānaṃ theravādo sahetuko,
Yāvatā ariyā athi sāsane buddhasāvakā,
Sabbepi samanuññanti paṭhamaṃ dhammasaṅgahaṃ.
32
Mūla nidānaṃ paṭhamaṃ ādipubbaṅgamaṃ dhuraṃ,
Tasmā hi so theravādo aggavādo'ti vuccati.
33
Visuddho apagatadoso theravādāna 'muttatamo,
Pavattitha cirakālaṃ vassānaṃ dasadhā dasā'ti.
Mahākassapasaṅgahaṃ niṭṭhitaṃ.
Paṭhamadhammasaṅgiti nāma catutho paricchedo.
1. ēc.ō: asaṅkampi. 2. Pa:du: paṭhavinissitā. 3. ēc.ō: ñavā.
[SL Page 022] [\x 22/]
34
Nibbute lokanāthasmiṃ vassāni soḷasaṃ tadā,
Ajātasattu catuvīsaṃ vijayassa soḷasaṃ ahu.
35
Samasaṭṭhi tadā hoti vassaṃ upālipaṇḍitaṃ,
Dāsako upasampanno upālitherasantike.
36
Yāvatā buddhaseṭṭhassa dhammappatti pakāsitā,
Sabbaṃ upāli vācesī navaṅgaṃ jinabhāsitaṃ
37
Paripuṇṇaṃ kevalaṃ sabbaṃ navaṅgaṃ suttamāgataṃ,
Uggahevāna vācesi upāli buddhasantike.
38
Saṅghamajdhe viyākāsi buddho upālipaṇḍitaṃ,
Aggo vinayapāmokkho upāli mayhasāsane.
39
Evaṃ upanīto santo saṅghamajdhe mahāgaṇi,
Sahassaṃ dāsakapāmokkhaṃ vācesi piṭake tayo.
40
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santānaṃ athavādinaṃ,
Therānaṃ pañcasatānaṃ upāli vācesi dāsakaṃ.
41
Parinibbutamhi sambuddhe upālithero mahāgaṇī,
Vinayaṃ tāva vācesī tiṃsavassaṃ anūnakaṃ
42
Caturāsītisahassāni navaṅgaṃ sathusāsanaṃ,
Vācesi upāli sabbaṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ.
43
Dāsako piṭakaṃ sabbaṃ upālitherasantike,
Uggahevāna vācesi upajdhāyo ca sāsane.
44
Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ,
Vinayaṃ sabbaṃ ṭhapevāna nibbuto so mahāgaṇī.
45
Udayo soḷasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo,
Chabbasse udayabhaddamhi upālithero sanibbuto.
46
Soṇako mānasampanno vāṇijo kāsimāgato,* giribbaje vephavane pabbaji sathusānane.
47
Dāsako gaṇapāmokkho magadhānaṃ giribbaje,
Vihāsi sattatiṃsamhi pabbājesi ca soṇakaṃ.
48
Pañcatāḷīsavasso so dāsako nāma paṇḍito,
Nāgadāsa dasavassaṃ paṇḍurājassa vīsati.
* "Kāsisu soṇako nāma sathavāhasuto ahu,
Giribbajaṃ vaṇijjāya gato mātāpitūhi so" mahāvaṃse. [Dipa03]
[SL Page 023] [\x 23/]
49
Upasampanno soṇako thero dāsakasantike,
Vācesi dāsako thero navaṅgaṃ soṇakassapi.
50
Uggahevāna vācesi upajdhāyassa santike,
Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāri anupubbakaṃ.
51
Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto,
Cattāriseva vasso so thero soṇakavhayo.
52
Kālāsokassa dasavasse aḍḍhamāsañca sesake,
Sattarasannaṃ vassānaṃ thero āsi pagūṇako.
53
Atikkante'kādasavassaṃ chamāsaṃ cā'vasesake,
Tasmiṃ ca samaye thero soṇako gaṇapuṅgavo.
*Siggavaṃ cadavajjiṃ ca akāsi upasampadaṃ,
54
Dasa dasakavassamhi sambuddhe parinibbute
Mahābhedo ajāyitha theravādāna'muttamo,
Vesāliyaṃ vajjiputtā dīpenti dasavathuke. +
55
Siṅgiloṇavaṅgulakappaṃ gāmantarāvāsanumatiṃ,
Tathā āciṇṇāmathitaṃ jalohiṃ cāpi rūpiyaṃ.
56
Nisīdanaṃ adasakaṃ dīpiṃsu buddhasāsane,
Uddhammaṃ ubbinayañca apagataṃ sathusāsane.
57
Athaṃ dhammañca bhidivā vilomāni dīpayiṃsu te,
Tesaṃ niggahanathāya bahubuddhassa sāvakā.
Mahāvaṃse pana:-
* "Ahosi siggavo nāma pure pāṭalināmake,
Paññavā 'maccatanayo aṭṭhārasasamotu so.
Pāsādesu vasaṃ tīsu chalaḍḍhautusādhusu,
Amaccaputtaṃ ādāya caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ.
Purisānaṃ dasaddhehi satehi parivārito,
Ganvāna kukkuṭārāmaṃ soṇakathera'maddasuṃ."
+ Tena kho pana samayena vassasatamhi parinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā vesāliyaṃ dasavathūni dīpenti 1 kappati siṅgiloṇakappo 2 kappati vaṅgulakappo 3 kappati gāmantarakappo 4 kappati āvāsakappo 5 kappati anumatikappo 6 kappati āciṇṇakappo 7 kappati amathitakappo 8 kappati jalohiṃ pātuṃ 9 kappati adasakaṃ nisīdanaṃ 10 kappati jātarūparajatan"ti. Ä. Ka.
[SL Page 024] [\x 24/]
58
Dvādasasatasahassā jinaputtā samāgatā,
Etasmiṃ sannipātasmiṃ pāmokkhā aṭṭhabhikkhavo.
59
Sathukappā mahānāgā durāsadā mahāgaṇī,
Sabbakāmī ca sāḷho ca revato khujjasobhito
60
Vāsabhagāmī sumano ca sāṇavāsī ca sambhuto,
Yaso kākaṇḍaputto jinena thomito isi.
61
Pāpānaṃ niggahathāya vesāliyaṃ samāgatā.
Vāsabhagāmī ca sumano anuruddhassā'nuvattakā.
62
Avasesā therā'nadassa diṭṭhapubbā tathāgataṃ,
Ete sattasatā bhikkhu vesāliyaṃ samāgatā.
63
Vinayaṃ paṭigaṇhanti ṭhapitaṃ buddhasāsane,
Sabbepi visuddhacakkhu samāpattamhi kovidā
64
Pannabhārā visaññutā sannipāte samāgatā,
Susunāgassa putto so kālāsoko mahīpati.
65
Pāṭaliputte nagaramhi rajjaṃ kāresi khattiyo,
Tañca pakkhaṃ labhivāna aṭṭhatherā mahiddhikā.
66
Dasavathūni bhidivā pāpe niddhamayiṃsu te,
Niddhamevā pāpabhikkhu maddivā vādapāpakaṃ.
67
Sakavādasodhanathāya aṭṭhatherā mahiddhikā,
Arahantānaṃ sattasataṃ uccinivāna bhikkhavo,
Varaṃ varaṃ gahevāna akaṃsu dhammasaṅgahaṃ.
68
Kūṭāgārasālāye'ca vesāliyaṃ puruttame,
Aṭṭhamāsehi niṭṭhāsi dutiyo saṅgaho aya'nti 1
Dutiyasaṅgahaṃ niṭṭhitaṃ.
69
Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhu therehi vajjiputtakā,
Aññaṃ pakkhaṃ labhivāna adhammavādī bahujjanā.
70
Dasasahassā samāganvā akaṃsu dhammasaṅgahaṃ,
Tasmā'yaṃ dhammasaṅgīti mahāsaṅgīti vuccati.
1 "Sabbe sattasatā bhikkhu anusāsevāna sāsanaṃ,
Dasavathūni bhidivā therā te parinimbutā." Pa: dissati.
[SL Page 025] [\x 25/]
71
Mahāsaṅgītikā bhikkhu vilomaṃ akaṃsu sāsanaṃ,
Bhidivā mūlasaṅgahaṃ aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.
72
Aññatha saṅgahitaṃ suttaṃ aññatha akariṃsu te,
Athaṃ dhammañca bhidiṃsu vinaye nikāyesu pañcasu.
73
Pariyāya desitaṃ cāpi atho nippariyāya desitaṃ,
Nītathaṃ ce'va neyyathaṃ ajānivāna bhikkhavo.
74
Aññaṃ sadhāya bhaṇitaṃ aññathaṃ ṭhapayiṃsu te,
Byañjanacchāyāya te bhikkhū bahuṃ athaṃ vināsayuṃ.
75
Chaḍḍevāna ekadesaṃ suttaṃ vinaya gambhīraṃ,
Patirūpaṃ suttavinayaṃ tañca aññaṃ kariṃsu te.
76
Parivāraṃ athuddhāraṃ abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ,
Paṭisambhidañca niddesaṃ ekadesañca jātakaṃ,
Ettakaṃ vissajjevāna aññāni akariṃsu te.
77
Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇīyāni ca,
Pakatibhāvaṃ jahevā tañca aññaṃ akaṃsu te
78
Pubbaṅgamā bhinnavādā mahāsaṅgīti kārakā,
Tesañca anukāraṇe bhinnavādā bahū ahū.
79
Tato aparakālamhi tasmiṃ bhedo ajāsatha,
Gokulikā ekabyohāri dvidhā bhajjitha bhikkhavo.
80
Gokūlikānaṃ dve bhedā aparakālamhi jāyatha,
Bahussutikā ca paññatti dvidhā bhijjitha bhikkhavo.
81
Cetiyā ca punavādī mahāsaṅgīti bhedakā,
Pañca vādā ime sabbe mahāsaṅgīti mūlakā.
82
Athaṃ dhammañca bhidiṃsu ekadesañca saṅgahaṃ,
Gathañca ekadesañhi chaḍḍevā aññaṃ akaṃsu te
83
Nāma liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇiyāni ca,
Pakatibhāvaṃ jahevā tañca aññaṃ akaṃsu te.
84
Visuddhatheravādamhi puna bhedo ajāyatha,
Mahiṃsāsakā vajjiputtakā dvidhā bhijjitha bhikkhavo.
85
Vajjiputtakavādamhi catudhā bhedo ajāyatha,
Dhammuttarikā bhaddayānikā channāgārikā ca sammiti.
[SL Page 026] [\x 26/]
86
Mahiṃsāsakānaṃ dve bhedā aparakālamhi jāyatha,
Sabbathivādā dhammaguttā dvidhā bhijjitha bhikkhavo.
87
Sabbathivādānaṃ kassapikā saṅkantikassapikena ca,
Suttavādā tato aññā anupubbena bhijjatha.
88
Ime ekādasavādā pabhinnā theravādato,
Athaṃ dhammañca bhidiṃsu ekadesañca saṅgahaṃ,
Gathañca ekadesañhi chaḍḍevāna akaṃsu te.
89
Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇīyāni ca,
Pakatibhāvaṃ jahivā tañca aññaṃ akaṃsu te.
90
Sattarasa bhinnavādā ekavādo abhinnako,
Sabbeva'ṭṭhārasa honti 'bhinnavādena te saha,
Nigrodhova mahārukkho theravādāna muttamo
91
Anūnama'nadhikaṃ ce'va kevalaṃ jinasāsanaṃ,
Kaṇṭakā ciya rukkhamhi nibbattā vādasesakā.
92
Paṭhame vassasate nathi dutiye vassasatantare,
Bhinnā sattarasavādā uppannā jinasāsane
93
Hemavatikā rājagirikā siddhathā pubbāparaselikā,
Aparo rājagiriko chaṭṭhā uppannā aparāparā*
Ācariyakulabhedaṃ niṭṭhitaṃ.
* "Vājiriyā cha etehi jambudīpamhi bhinnakā,
Dhammarucī sāgaliyā laṅkādīpamhi bhinnakā" mahāvaṃse
[SL Page 027] [\x 27/]
1
Anāgate vassasate vassāna'ṭṭhārasāni ca,
Uppajjissati so bhikkhu samaṇo paṭirūpako. *
2
Brahmalokā cavivāna uppajjissati mānuse,
Jacco brāhmaṇagottena sabbamantāna pāragū.
3
Tisso'tināma nāmena putto moggalisavhayo,
Siggavo caṇḍavajjo ca pabbājessanti dārakaṃ.
4
Pabbajito tadā tisso pariyattiṃ ca pāpuṇe,1
Bhidivā tithiyavādaṃ patiṭṭhapessati sāsanaṃ.
5
Pāṭaliputte tadā rājā asoko nāma nāyako,
Asusāsati so rajjaṃ dhammiko raṭṭhavaḍḍhano.
6
Brahmalokā cavivāna uppanno mānuse bhave,
Jātiyā soḷasavasso sabbamantāna pāragū.
7
Pucchāmi samaṇaṃ pañhaṃ ime pañhe viyākara,
Iruvedaṃ yajuvedaṃ sāmavedaṃ nighaṇḍupi,
Itihāsapañcamaṃ vedaṃ uggaṇhi so visārado
* "Dutiye saṅgahe therā pekkhantā nāgataṃ hi te,
Sāsanopaddavaṃ tassa rañño kālamhi addasuṃ.
Pekkhantā sakale loke tadupaddavaghātakaṃ,
Tissabrāhmaṇa madakkhuṃ aciraṭṭhāyi jīvitaṃ.
Te taṃ samupasaṅkamma āyāciṃsu mahāmatiṃ,
Manussesūpapajjivā tadupaddavaghātakaṃ.
Adā paṭiññaṃ tesaṃ so sāsanujjotanathiko,
Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yatī.
Aṭṭhārasādhikā vassasatā upari hessati,
Upaddavo sāsanassa nasamhossāma taṃ mayaṃ
Imaṃ tumhādhikaraṇaṃ nopagacchitha bhikkhavo,
Daṇḍakammārahā tasmā daṇḍakamma midaṃ hi vo.
Sāsanujjotanathāya tissabrahmā mahāmatī,
Moggalibrāhmaṇaghare paṭisadhiṃ gahessati.
Kāle tumhesu eko taṃ pabbājetu kumārakaṃ,
Eko sambuddhavacanaṃ uggaṇhāpetusādhukaṃ" mahāvaṃse
1. ēc.ō: du: ta: pāpuṇi.
[SL Page 028] [\x 28/]
8
Therena ca katokāso pañhaṃ pucchi anantaraṃ,1.
Paripakkañāṇaṃ manvāna 2 siggavo etadabravī.
9
Ahampi māṇava pañhaṃ pucchāmi buddhadesitaṃ,
Yadipi kusalo pañhaṃ byākarohi yathātathaṃ +
10
Bhāsitena saha pañhe na me diṭṭhaṃ na me sutaṃ,
Pariyāpuṇāmi taṃ mantaṃ pabbajjā mama ruccati
11
Sambādhāya gharāvāsā nikkamivāna māṇavo,
Anagāriyaṃ santibhāvaṃ pabbaji jinasāsane.
12
Sikkhākāmaṃ garucittaṃ caṇḍavajjo bahussuto,
Anusāsitha sāmaṇeraṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ.
13
Siggavo nīharivāna pabbajjāpesi dārakaṃ.
Susikkhitaṃ mantadharaṃ caṇḍavajjo bahussuto,
Navaṅgaṃ anusāsevā therā te parinibbutā'ti.
14
Cadaguttassa dvevasse catusaṭṭhica siggavo tadā,
Aṭṭhapaññāsa vassāni pakuṇḍakassa rājino
Upasampanno moggaliputto siggavatherasantike,
15
Tisso moggaliputto ca caṇḍavajjassa santike.
Vinayaṃ uggahevāna vimutto padhisaṅkhaye,
16
Siggavo caṇḍavajjoca moggaliputtaṃ mahājutiṃ
Vācesuṃ piṭakaṃ sabbaṃ ubhato saṅgahapuṇṇakaṃ,
17
Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ mahājutiṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati
18
Cadagutto rajjaṃ kāresi vassāni catuvīsati,
Tasmiṃ cuddasavassamhi siggavo parinibbuto
1. ēc.ō:pa:du: anantaro 2 ēc.ō:ñāṇaṃ māṇavaṃ pa:ta: mavāya.
+ "Yassa cittaṃ uppajjati na nirujdhati, tassa cittaṃ nirujdhissati nuppajjissati, yassa cāpana cittaṃ nirujdhassati nuppajjissati, tassa cittaṃ uppajjati na nirujdhatī'ti māṇavo uddhaṃ vā adho vā sarituṃ asakkonto kiṃ nāma bho pabbajita idanti, ābhā"ti. Vinayaṭṭhakathāya bāhira nidāne dissati.
[SL Page 029] [\x 29/]
19
Āraññako dhutavādo appiccho kānane rato,
Sabbaso sorato danto saddhamme pāramī gato
20
Pantasenāsane ramme ogāhevā mahāvanaṃ,
Eko adutiyo sūro sīho'va girigabbhare.
21
Dhammāsokassa chavasse chasaṭṭhi moggaliputto ahu,
Aṭṭhacattārisa vassāni muṭasīvassa rājino.
22
Mahido upasampanno moggaliputtassa santike,
Uggahesi vinayaṃ ca upāli buddha santike.
23
Dāsako vinayaṃ sabbaṃ upālitherasantike,
Uggahevāna vācesī upajdhāyo ca sāsane.
24
Vācesi dāsako thero vinayaṃ soṇakassapi,
Pariyāpuṇivā vācesi upajdhāyassa santike.
25
Soṇako buddhisampanno dhammavinayakovido,
Vācesi vinayaṃ sabbaṃ siggavassa anuppadaṃ.
26
Siggavo caṇḍavajjo ca soṇakasaddhivihārikā,
Vācesi vinayaṃ thero ubho saddhivihārike.
27
Tisso moggaliputto ca caṇḍavajjassa santike,
Vinayaṃ uggahevāna vimutto upadhisaṅkhaye.
28
Moggaliputto upajdhāyo mahidaṃ saddhivihārikaṃ,
Vācesi vinayaṃ sabbaṃ theravādaṃ anūnakaṃ.
29
Parinibbute sambuddhe upālithero mahājuti,
Vinayaṃ tāva vācesi tiṃsavassaṃ anūnakaṃ.
30
Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitā,
Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna nibbuto so mahāmati.
31
Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāriṃ anuppadaṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto.
32
Soṇako chaḷabhiññāṇo siggavaṃ ariyatrajaṃ,
Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna chasaṭṭhimhi ca nibbuto.
33
Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ ca dārakaṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati.
34
Tisso moggaliputto ca mahidaṃ saddhivihārikaṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ chāsīti vassamhi nibbuto.
[SL Page 030] [\x 30/]
35
Catusattati upāli ca catusaṭṭhi ca dāsako,
Chasaṭṭhi soṇako thero siggavo tu chasattati,
Asīti moggaliputto sabbesaṃ upasampadā.
36
Sabbakālamhi pāmokkho vinaye upālipaṇḍito,
Paññāsaṃ dasako thero catucattārīsaṃ ca soṇako.
37
Pañcapaññāsavassaṃ siggavassa aṭṭhasaṭṭhimoggaliputtavhayo,
Udayo soḷasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo.
38
Chavasse udayabhaddamhi upālithero nibbuto,
Susunāgo dasavassaṃ rajjaṃ kāresi issaro.
39
Aṭṭhavasse susunāgamhi dāsako parinibbuto,
Susunāgassaccayena honti te dasa bhātaro.
40
Sabbe bāvīsatī vassaṃ rajjaṃ kāresuṃ caṃsato,
Imesaṃ chaṭṭhe vassānaṃ soṇako parinibbuto
41
Cadagutto rajjaṃ kāresi vassāni catuvīsati,
Tasmiṃ cuddasavassamhi siggavo parinibbuto.
42
Bidusārassa yo putto dhammāsoko mahāyaso,
Vassāni sattatiṃsampi rajjaṃ kāresi khattiyo.
43
Asokassa chavīsativasse moggaliputtasavhayo,
Sāsanaṃ jotayivāna nibbuto āyusaṅkhaye
44
Catusattati vassamhi thero upālipaṇḍito,
Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ.
45
Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna nibbuto so mahāgaṇī,
Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāriṃ anuppadaṃ.
46
Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto,
Soṇako chaḷabhiññāṇo siggavaṃ ariyatrajaṃ.
47
Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna chasaṭṭhimhi parinibbuto,
Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ ca dārakaṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati.
48
Tisso moggaliputto so mahidaṃ saddhivihārikaṃ,
Kavā vinayapāmokkhaṃ asītivassamhi nibbuto.
Pañcamo paricchedo.
Bhāṇavaraṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.
[SL Page 031] [\x 31/] dīpavaṃse-chaṭṭho paricchedo.
1
Dve satāni ca vassāni aṭṭhārasādhikāni ca, 1
Sambuddhe parinibbute abhisitto piyadassano
2
Āgatā rājaiddhiyo abhisitte piyadassane,
Pharati puññatejaṃ ca uddhaṃ adho ca yojanaṃ.
3
Jambudīpe mahārajje balacakke pavattati,
Vaso anotatto daho 2 himavā pabbatamuddhati.
4
Sabbosadhena saṃyuttā soḷasa mpi kumbhiyo,
Tadā devasikaṃ niccaṃ devā abhiharanti te
5
Nāgalatā dantakaṭṭhaṃ sugadhaṃ pabbateyyakaṃ,
Mudusiniddhaṃ madhuraṃ rasavantaṃ manoramaṃ,
Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te
6
Āmalakaṃ osadhaṃ ca sugadhaṃ pabbateyyakaṃ,
Mudusiniddhaṃ rasavantaṃ mahābhūtesu paṭṭhitā,
Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te
7
Dibbapānaṃ ambapakkañca rasavantaṃ sugadhakaṃ,
Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te
8
Chaddantadahā 3 pañcavaṇṇaṃ pāpuraṇanivāsanaṃ,
Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te
9
Sisanāhāṇagadhacuṇṇaṃ 4 tathā cā'nuvilepanaṃ,
Mudukaṃ pārupathāya sumanadussaṃ asuttakaṃ.
10
Mahārahaṃ añjanañca sabbaṃ taṃ nāgalokato,
Tadā devasikaṃ niccaṃ nāgarājā haranti te.
11
Ucchuyaṭṭhi pugamattaṃ pītakaṃ hathapuñchanaṃ,+
Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te.
12
Navavāhasahassāni suvā haranti sāliyo,5
Te sāli nithusakaṇe udurehi visodhitā,
Makkhitā madhukaṃ karuṃ acchā kūṭamhi koṭayuṃ.
1. ēc.ō:pa:du: aṭṭhārasavassāni ca 2. Pa:du:ta: anotattodakaṃ yeva. 3. Pa:dahato. 4. ēc.ō: sīsaṃhāna. 5. ēc.ō:pa: sāliyo udurehi visodhitā.
+ "Marantā nagare tasmiṃ migasūkarapakkhino,
Āganvā mahānasaṃ sayameva maranti ca' mahāvaṃse.
[SL Page 032] [\x 32/]
13
Sakuṇā suvaggajātā karavīkā madhurassarā,
Asokapuññatejena sadā sāventi mānuse.
14
Kappāyuko mahānāgo catubuddha paricārako,
Suvaṇṇasaṅkhalikābaddho puññatejena āgato.
15
Pūjesi rattamālehi piyadassi mahāyaso,
Vipāko piṇḍapātassa paṭiladdho sudassano.
16
Cadaguttassā'yaṃ nattā bidusārassa atrajo,
Rājaputto tadā āsi ujjenikaramolino.
17
Anupubbena gacchanto vedissa nagaraṃ gato,
Tatrāpi ca seṭṭhidhītā devī nāmā'ti vissutā,
Tassa saṃvāsamavāya ajāyi puttamuttamaṃ.
18
Mahido saṅghamittā ca pabbajjaṃ samarocayuṃ,
Ubhopi pabbajivāna bhidiṃsu bhavabadhanaṃ.
19
Asoko rajjaṃ kāresi pāṭaliputte puruttame
Abhisitto tīṇi vassāni pasanno buddhasāsane
20
Yadā ca parinibbāyi sambuddho upavattane,
Yadā ca mahido jāto moriyakulasambhavo,
Ethantare yaṃ gaṇitaṃ vassaṃ bhavati kittakaṃ.
21
Dve vassasatāni honti catuvassaṃ panu'ttari,
Samantaramhi so jāto mahido asokatrajo.
22
Mahidadasavassamhi pitā bhāte aghātayi,
Jambudīpaṃ'nusāsento catuvassaṃ atikkami.
23
Hanvā ekasate bhāte vaṃsaṃ kavāna ekato,
Mahidacuddasame vasse asokaṃ abhisiñcayuṃ.
24
Asokadhammo 'bhisitto paṭiladdhā ca iddhayo,
Mahātejo puññavanto dīpekacakkavatti so
25
Paripuṇṇavīsavassamhi piyadassā 'bhisiñcayuṃ,
Pāsaṇḍaṃ parigaṇhanto tīṇi vassaṃ atikkami.
26
Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatikā pāsaṇḍā channavutikā,
Sassataucchedamūlā sabbe dvīhi patiṭṭhitā
27
Nigaṇṭhā 'celakā ceti itarā paribbājakā,
Itarā brāhmaṇā'ti ca aññe ca puthuladdhikā.
1.ēc.ō: cakkapavattako. 2.ēc.ō: dvasaṭṭhi.
3.ēc.ō: ceva, 4. Ekūṇasate. Mahāvaṃse.
[SL Page 033] [\x 33/]
28
Nīyanti sassatucchede sammuḷhe hīnadiṭṭhike,
Ito bahiddhā pāsaṇḍe tithiye nānādiṭṭhike.
29
Sārāsāraṃ gavesanto puthuladdhi nimantayi,
Tithigaṇe 1 nimantivā pavesevā nivesanaṃ,
Mahādānaṃ padavāna pañhaṃ pucchi anuttaraṃ.
30
Pañhaṃ puṭṭhā nasakkonti vissajjetu sakābalaṃ,
Ambaṃ puṭṭho labujaṃ vā byākariṃsu apaññakā.
31
Anumattampi sabbesaṃ alaṃ 2 te puna desanaṃ,
Bhidivā sabbapāsaṇḍe harivā puthuladdhike.
32
Iti rājā vicintesi aññepi ke labhāmase,
Ye loke arahanto ca arahattamaggañca passanti,
33
Saṃvijjanti ime loke na yimaṃ lokaṃ asuññataṃ.
Kadāhaṃ sappurisānaṃ dassanaṃ upasaṅkame.
34
Tassa subhāsitaṃ suvā rajjaṃ demi sajīvitaṃ,
Iti rājā vicintento dakkhiṇeyye napassati
35
Niccaṃ gavesati rājā sīlavante supesale,
Caṅkamantamhi pāsāde pekkhamāno bahujjane,
Rathiyā piṇḍāya carantaṃ nigrodhaṃ samaṇa maddasa.
36
Pāsādikaṃ abhikkantaṃ paṭikkantaṃ vilokitaṃ,
Okkhittacakkhusampannaṃ 3 arahantaṃ santamānasaṃ.
37
Uttamadamathappattaṃ dantaṃ guttaṃ surakkhitaṃ,
Kulagaṇe asaṃsaṭṭhaṃ nabhe cadava nimmalaṃ.
38
Kesarīva asantāsaṃ aggikkhadhaṃva tejitaṃ,
Garuṃ durāsadaṃ dhīraṃ santacittaṃ samāhitaṃ,
39
Khīṇāsavaṃ sabbaklesasodhitaṃ purisuttamaṃ,
Cāravihārasampannaṃ sampassi 4 samaṇuttamaṃ.
40
Sabbaguṇāgataṃ nigrodhaṃ pubbasahāyaṃ vicintayi,
Pubbe suciṇṇakusalaṃ ariyamaggaphale ṭhitaṃ
Rathiyā piṇḍāya carantaṃ 5 passivā so vicintayī.
1. Pa:ta: tithiya 2. ēc.ō: ahaṃ. 3. ēc.ō: du: ta: ukkhitta. 4. ēc.ō. Sampassaṃ. 5. ēc.ō: "muniṃ moneyya vussati jigiṃsamāno sadhīro cintayī"ti dissati.
[SL Page 034] [\x 34/]
41
Buddho loke arahā jinasāvako
Lokuttaramaggaphale patiṭṭhito,
Mokkhañca nibbānagato asaṃsayaṃ
Aññataro esa thero guruttamo.
42 So pañcapitipasādaṃ paṭi labhi
Uḷāraṃ pāmojja manappasādito,
Nidhiṃva laddhā adhano pamodito
Iddho mano icchitaṃva sakkopamo
43
Āmantayī aññatareka maccaṃ
Hada bhikkhantaṃ taramānarūpaṃ,
Nayehi pāsādikaṃ santavuttiṃ
Nāgova yantaṃ rathiyā kumāraṃ.
44
Rājā pasādavipulaṃ paṭi labhi
Udaggahaṭṭho manasā'bhicintayi,
Nissaṃsayaṃ kho uttamadhammapatto
Adiṭṭhapubbo ayaṃ purisuttamo.
45
Vīmaṃsamāno punadeva mabravī
Supaññattaṃ āsana metha sathataṃ,
Nisīdasi pabbajita va māsane
Mayā anuññātaṃ tayā 1 bhipathitaṃ.
46
Ādāya rañño vacanaṃ padakkhiṇaṃ
Hathe gahevā abhiruyha āsanaṃ,
Nisīdi pallaṅkavare asantāso
Sakkova devarājā paṇḍukambale.
47
Vicintayī rājā yamaggadārako
Niccalo asantāsi ca athinu taṃ,
Disvā rājā taṃ taruṇaṃ kumārakaṃ
Ariyavatta parihārakaṃ varaṃ.
48
Susikkhitaṃ dhammavinayakovidaṃ
Asantasaṃ santaguṇādhivāsitaṃ,
Supārutākappadharaṃ jinatrajaṃ
Pasannacitto punadeva mabravī.
1. ēc.ō: tassābhi.
[SL Page 035] [\x 35/]
49
Desehi dhammaṃ tava sikkhitaṃ mama
Vameva sathā anusāsitaṃ tayā,
Karomi tuyhaṃ vacanaṃ mahāmuni
Anusāsatu desanaṃ maṃ suṇoma.
50
Suvāna rañño vacanaṃ sutejitaṃ
Navaṅgasathe paṭisambhidhaṭṭhite,
Viloḷayī tepiṭakaṃ mahārahaṃ
Ta maddasa appamādasudesanaṃ.*
51
"Appamādo amatapadaṃ pamādo maccuno padaṃ,
Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā"
52
Nigrodhadhīraṃ anumodayantaṃ
Rājā vijānīya tamaggahetuṃ,
Ye keci sabbaññäbuddhadesitā
Sabbesaṃ dhammānaṃ imassa mūlakā.
53 Ajjeva tumhe saraṇaṃ upemi
Buddhañca dhammaṃ saraṇaṃ ca saṅghaṃ,
Saputtadāro sahañātakajjano
Upāsakattaṃ paṭi vedayāmi taṃ.
54
Saputtadāro saraṇe patiṭṭhito
Nigrodhakalyāṇamittassa 1 āgamā,
Pūjemi caturo satasahassarūpiyaṃ
Aṭṭhaṭṭhakaṃ niccabhattañca theraṃ.
55
Tevijjā iddhipattā ca cetopariyakovidā,
Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakā
56
Theraṃ avoca punade'va rājā 2
Icchāmi saṅgharatanassa dassanaṃ,
Samāgamaṃ 3 sannipatanti yāvatā
Abhivādayāmetha suṇāmi dhammaṃ
57
Samāgatā saṭṭhisahassa bhikkhū
Dūtā ca rañño paṭivedayiṃsu,
Saṅgho mahāsannipāte sutuṭṭho
Gacchāhi vaṃ icchasi saṅghadassanaṃ.
* "Tassa'ppamādavaggaṃ so sāmaṇero abhāsatha,
Taṃ suvā bhūmipālo so pasanno jinasāsane" mahāvaṃse.
1. ēc.ō: kalyāṇimitassa. 2. Pa:ta: nimittaāgami,
3. ēc.ō: samāgamaṃ. ēc.ō: nagaramhī
[SL Page 036] [\x 36/]
58
Dūtassa vacanaṃ suvā asokadhammo mahīpati,
Āmantayī ñātisaṅghamittāmacce ca badhave.
59
Dakkhiṇadānaṃ dassāma mahāsaṅghasamāgame,
Karoma veyyāvatikaṃ yathāsattiṃ yathābalaṃ.
60
Maṇḍapaṃ āsanaṃ udakaṃ upaṭṭhānaṃ dānabhojanaṃ,
Paṭiyādentu me khippaṃ dānārahaṃ anucchaviṃ.
61
Sūpeyyabhattakārā ca suci yāgu susaṅkhatā,
Paṭiyādentu me khippaṃ manuññaṃ bhojanaṃ suciṃ
62
Mahādānañca dassāmi bhikkhusaṅghe guṇuttame,
Nagare bheriyo vajjantu vīthiyo samajjantu te.
63
Vikirantu vālukaṃ setaṃ pupphañca pañcavaṇṇakaṃ,
Mālagghiyaṃ toraṇañca kadalī puṇṇaghaṭaṃ subhaṃ.
64
Utukkamaparaṃ thūpaṃ 1 ṭhapayantu tahiṃ tahiṃ,
Vathehi ca dhajaṃ kavā badhayantu tahiṃ tahiṃ
65
Mālādāmasamāyuttā sobhayantu imaṃ puraṃ,
Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā aññakulāsu ca
66
Vathaṃ ābharaṇaṃ pupphaṃ nānālaṅkārabhūsitā,
Ādāya dīpaṃ jalamānaṃ gacchantu saṅghadassanaṃ.
67
Sabbañca tālāvacaraṃ 2 nānākulāca sikkhitā,
Vajjantu vaggusavanīyā 3 susirā maddalāni ca.
68
Laṅkārakāmadā ce'va sothiyā naṭanāṭakā,
Sabbe saṅghaṃ upayantu bhāsayantu samāgataṃ.
69
Pupphañca anekavidhaṃ puṇṇaghaṭañca anekadhā,
Vaṇṇakaṃ ce'va karontu pūjaṃ anekarāsiyo.
70
Nagarassa paṭihāra mantare
Dānaṃ sabbaṃ paṭiyantu pathitaṃ,
Pūjaṃ samādāya raṭṭhavāsikā
Rattiṃdivaṃ tiyāma asesato.
1. Pa:du:ta: ussāpitadhajaṃ thūpaṃ. Ussāpetu tahiṃ tahiṃ. 2. ēc.ō: gadhabbā. 3. ēc.ō: sussarāgacchantu aggavaraṃ saṅghadassanaṃ.
[SL Page 037] [\x 37/]
71
Taṃ rattiyā accayena bhattaṃ sakasivesane,
Paṇītarasasampannaṃ paṭiyādevāna khattiyo.
72
Sāmacce saparivāre āṇāpesi mahāyaso,
Gadhamālā pupphakūṭaṃ pupphachattadhajaṃ bahuṃ.
73
Divā dīpaṃ jalamānaṃ abhiharantu mahājanā,
Yāvatā mayā āṇattā tāvatā abhiharantu te.
74
Imamhi nagare sabbe negamā ca catuddisā,
Sabbeva rājaparisā sayoggabalavāhanā.
75
Sabbe maṃ anugacchantu bhikkhusaṅghassa dassanaṃ,
Mahatā rājānubhāvena nīyyāsi rājakuñjaro.
76
Sakkova nadanuyyānaṃ evaṃ sobhi mahīpati,
Ganvā rājā taramāno 1 bhikkhusaṅghassa santike.
77
Abhivādevāna sammodi vedajāto katañjali,
Ārocayī bhikkhusaṅghaṃ mama'thā yānukampatu.2
78
Yāva bhikkhū anuppatte sabbe anto nivesane,
Saṅghassa pitaraṃ theraṃ pattaṃ ādāya khattiyo.
79
Pūjamāno bahu pupphehi pāvisi nagaraṃ varaṃ,
Nivesanaṃ pavesevā nisīdāpevāna āsane.
80
Yāguṃ nānāvidhaṃ khajjaṃ bhojanaṃ ca mahārahaṃ,
Adāsi payatapāṇi yāvadathaṃ yadicchakaṃ.
81
Bhuttāvī bhikkhusaṅghassa onītapattapāṇino,
Ekamekassa bhikkhuno adāsi yugasāṭakaṃ.
82
Pādasambhañjanaṃ telaṃ chattaṃ cāpi upāhanaṃ,
Sabbaṃ samaṇaparikkhāraṃ adāsi phāṇitaṃ madhuṃ.
83
Parivārevāna nisīdi dhammāsoko mahīpati,
Nisajja rājā pavāresi bhikkhusaṅghassa paccayaṃ.
84
Yāvatā bhikkhu icchanti tāva demi yadicchakaṃ,
Santappevāna 3 sakkaccaṃ sampavārevāna paccaye.
85
Tato pucchiṃ sugambhīraṃ dhammakkhadhaṃ sudesitaṃ,
Athi bhante paricchedo desitā'diccabadhunā.
1. ēc:ō: ganvāna rājā taramānarūpo 2. ēc.ō: mamathaṃ. 3. ēc.ō: parikkhārena.
[SL Page 038] [\x 38/]
86
Nāmaṃ liṅgaṃ vibhattiñca koṭṭhāsañcā'pi saṅkhataṃ,
Ettakaṃ'va dhammakkhadhānaṃ 1 gaṇanaṃ athi pavediya.
87
Athi rājā gaṇivāna desitā'diccabadhunā,
Suvibhattaṃ supaññattaṃ suniddiṭṭhaṃ sudesitaṃ.
88
Sahetuṃ athasampannaṃ khalitaṃ nathi subhāsitaṃ,
Satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādañca idirayaṃ.
89
Balaṃ bojdhaṅgaṃ maggaṅgaṃ suvibhattaṃ sudesitaṃ,
Evaṃ sattappabhedañca bodhipakkhiya muttamaṃ.
90
Lokuttaraṃ dhammavaraṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ,
Vithāritaṃ suvibhattaṃ desesi dīpaduttamo.
91
Caturāsītisahassāni dhammakkhadhaṃ anūnakaṃ,
Pāṇinaṃ anukampāya desitā 'diccabadhunā
92
Amatuttamaṃ varadhammaṃ saṃsāraparimocanaṃ,
Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ desesi amatogadhaṃ.
93 Suvāna vacanaṃ rājā bhikkhusaṅghassa bhāsitaṃ,
Pāmojjahāsabahulo vedajāto narāsabho.
Sarājikā 2 parisāya imaṃ vākyaṃ udāhari
94
Caturāsīti sahassāni paripuṇṇaṃ anūnakaṃ,
Desitaṃ buddhaseṭṭhassa dhammakkhadhaṃ mahārahaṃ.
95
Caturāsīti sahassāni ārāmaṃ kārayāmahaṃ,3
Ekekadhammakkhadhassa ekekārāmaṃ pūjayaṃ.
96
Channavutikoṭidhanaṃ vissajjevāna khattiyo,
Tameva divasaṃ rājā āṇāpesi 4 ca tāvade.
97
Tasmiṃ kāle jambudīpe nagaraṃ caturāsītiyo,
Ekekanagaraṭṭhāne paccekā'rāmaṃ kārayī.
98
Anto tīṇi ca vassāni vihāraṃ kavāna khattiyo,
Pariniṭṭhite ārāme pūjaṃ sattāha kārayi.
Chaṭṭhamo paricchedo.
Bhāṇavāraṃ chaṭṭhamaṃ.
1. ēc.ō: dhammakkhadhānaṃ. 2. Pa:ta: sarājikāya 3. ēc.ō: kārayiṃ ahaṃ. 4.Pa:du: mahājane 5. ēc.ō: pariniṭṭhitamhi. 6. ēc.ō: samaye.
[SL Page 039] [\x 39/]
1
Mahāsamāgame hoti jambudīpasamantato,
Bhikkhū asītikoṭiyo bhikkhunīchannavutisahassiyo.
2
Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca chalabhiññā bahutarā,
Bhikkhū iddhānubhāvena samaṃ kavā mahītalaṃ.
3
Lokavivaraṇaṃ kavā dassesuṃ pūjiye mahe,
Asokārāme ṭhito rājā jambudīpaṃ avekkhati.
4
Bhikkhū iddhānubhāvena asoko sabbatha passati,
Addasa vihāraṃ sabbaṃ sabbatha mahiyaṃ kataṃ.
5
Dhajaṃ ussāpitaṃ pupphaṃ toraṇañca mālagghiyaṃ,
Kadalīpuṇṇaghaṭañceva nānāpupphasamohitaṃ.
6
Addasa dīpamaṇḍalaṃ vibhūsantaṃ catuddisaṃ,
Pamodito haṭṭhamanopekkhantovattate mahe
7
Samāgate bhikkhusaṅghe bhikkhunī ca samāgate,
Mahādānañca paññattaṃ diyamāne vanibbake
8
Caturāsīti sahassāni vihāre disvāna pūjite,
Asoko'pi attamano bhikkhusaṅghaṃ pavedayi.
9
Ahañca bhante dāyādo sathubuddhassa sāsane,
Bahu mayhaṃ pariccāgo sāsane sāravādino
10
Channavutikoṭiyo ca vissajjevā mahādhanaṃ,
Caturāsīti sahassāni ārāmaṃ kāritā mayā.
11
Pūjāya dhammakkhadhassa buddhaseṭṭhassa desite,
Cattāri satasahassāni devasikaṃ pavattayi.
12 Ekañca cetiyaṃ pūjaṃ ekaṃ nigrodhasavhayaṃ,
Ekañca dhammakathikānaṃ ekaṃ gilānapaccayaṃ.
13
Dīyati devasikaṃ niccaṃ mahāgaṅgāva odanaṃ,
Añño koci pariccāgo bhiyyo mayhaṃ navijjati.
14
Saddhā mayhaṃ daḷhatarā tasmā dāyādo sāsane,
Suvāna vacanaṃ rañño dhammāsokassa bhāsitaṃ.
15
Paṇḍito sutasampanno nipuṇathavinicchayo,
Saṅghassa tesu vihāraṃ anuggahathāya sāsanaṃ.
16
Anāgate ca addhāne pavattiṃ ñavā vicakkhaṇo,
Byākāsi moggalīputto dhammāsokena pucchitaṃ.
[SL Page 040] [\x 40/]
17
Paccayadāyako nāma sāsane paribāhiro, 1
Yassa puttaṃ vā dhītaraṃ vā urasmiṃ jātamavayaṃ
18
Pabbājesi cajevāna sove dāyādo sāsane,
Suvāna vacanaṃ rājā dhammāsoko mahīpati.
19
Mahidakumāraṃ puttaṃ saṅghamittañca dhitaraṃ,
Ubho āmantayī rājā dāyādo homi sāsane.
20
Suvāna pituno vākyaṃ ubho puttādhivāsayuṃ,
Suṭṭhu deva sampaṭicchāma karoma vacanaṃ tava.
21
Pabbājehi 2 ca no khippaṃ dāyādo hohi sāsane,
Paripuṇṇavīsativasso mahido asokatrajo
22
Saṅghamittā ca jātiyā vassaṃ aṭṭhārasaṃ bhave,
Chavassamhi asokassa ubho pabbajitā pajā.
23
Tathe'va upasampanno mahido dīpajotako,
Saṅghamittā tadāyeva sikkhāyo'va samādiyi.
24
Ahu moggaliputto'va theravādo mahāgaṇī,
Catupaññāsavassamhi dhammāsoko abhisitto
25
Asokassābhisittato chasaṭṭhi moggalisavhayo,
Tato mahido pabbajito moggaliputtassa santike,
Pabbājesi mahādevo majdhanto upasampade.
26
Ime te nāyakā tīṇi mahidassā'nukampakā,
Moggaliputto upajdhāyo mahidaṃ dīpajotakaṃ.
27
Vācesi piṭakaṃ sabbaṃ athaṃ dhammañca kevalaṃ,
Asokassa dasavassamhi mahido catuvassiko
28
Sabbaṃ sutapariyattiṃ gaṇū pācariyo 3 ahū,
Sudesitaṃ suvibhattaṃ ubho saṅgahasuttakaṃ
29
Mahido theravādakaṃ uggahevāna dhārayi,
Vinīto moggaliputto mahidaṃ asokatrajaṃ
30
Tisso vijjā chaḷabhiññā caturo paṭisambhidā,
Tisso moggaliputto ca mahidaṃ saddhivihārikaṃ.
1. ēc.ō. Paṭibāhiro. 2. Pa:du: pabbājesi. 3. ēc.ō: gaṇīpācariyo.
[SL Page 041] [\x 41/]
Āgamapiṭakaṃ sabbaṃ sikkhāpesi nirantaraṃ.
31
Tīṇi vassamhi nigrodho catuvassamhi bhātaro,
Chavassamhi pabbajito mahido asokatrajo.
32
Kontiputtā