[CPD Classification ]
[SL Vol Jina- ] [\z Jina-vd /] [\w I /]
[SL Page --i] [\x /]

[PREFACE]

[This Pali Poem "Pabanda Siromani" a history of the Buddha was composed by us at the request of the late Mr.M.A. Fernando, a highly respected gentleman, who lived at "Meth Medura" in Moratuwa. It comprises the Buddha's history from His meeting with Dipankara Buddha to His Parinibbana.]

[The life of the Buddha, His many excellences, and His great personality has not been fully described in one particular place in the text and the Commentaries of the Dhamma. Hence he who wishes to study the Buddha's life has to read through the Tripitakas and though a very few Pali scholars might find the time to do so, the average persom would find it a difficult task.]
[Consequently the collection in one composition of all that has been said of the Buddha in the various texts and commentaries is valuable not only to Buddhists but also to other religionists who seek for information about the founders of religions.]

[Though prose would be more convenient for a book of this nature, yet we decided to write this book in poetry because of the greater keenness of both the East and the West in the study of poetry and because of the paucity of Pali Poems, the few existing ones being only "Kandakavyas" or poems interspersed with prose.]

[Many are the prose works in Pali on Grammar, Vinaya and Abidhamma, but the only poems worth trudy are the "Dathawansa" written about 800 years ago by Bhikku Dharmakirti of Ceylon, the"Jinalankaraya" written about 700 years ago by Bhikku Buddharakhita of Ceylon, the "Pajjamadhu" about 500 years ago by Bhikku Buddhappiya, the "Samantakuta Warnana" by Bhikku Wedeha and "The Hatthawanagalla Vihara Wansa" by an anonynons author about the same time as the "Pajjamadhu," and in later times the "Paramisataaka" by Bhikku Anuruddha, the "Jinacarita" by Bhikku Medankara and less than a century the "Jinacarita" by Bhikku Medankara and less than a century ago the "Sasanawansadipa" by Wimalasara, Nayaka Thero of Welitara.]

[SL Page -ii] [\x /]

[All these poems are Khandakavyas and a Khandakavya compared with a Mahakavya] [a purely work] [seems but a pencil sketch of a great artist, whereas the latter in a most esquisite life-like painting in true colours by a master artist.]

[These poems, great as they are in Pali, stand no comparison with such Sanskrit poems as the "Raghuwansa," "Kumarasambhawa," "Sisupalawadha," "Bhattikavya" and the "Kiratarjuniya," The Sinhalese peoms "Sasada," "Muwadevda," "Kavsilumina" and the "Kavyasekere" should be held superior to these Pali poems as the former have been moddelled on Sanskrit poems.]

[Pali poems hold an inferior position because in them the story has been delineated like drawing in outline and is not adorned by poetic art and they serve more to give instruction than to souse the pleasure and delight of man. The authors of these poems were undoubtedly capaabsle, if they wished, of producing literary works in no way inferior to Sanskrit poems.]

[Hundreds are the great poems in Sanskrit, but the only two that take the Buddha as their theme are the "Padyacudamani" by the great teacher Buddhagosa and the "Buddhacarita" by the Brahman Teacher, Asaaghosa. Yet these do not treat suffciently of the Dhamma.]

[Even among the aforesaid Pali poems, though the "Jinacarita," "Samantajutawarnana," "Dathawansa" and the "Sasanawansadipa" in their introduction mention the life of the Buddha, none of them has a complete account of the Buddha's life. The "Jinalankara," which contains a thorough description of the Buddha's qualities,does not give His life-history. A few Sinhalese, Burmese and Siamese prose works and the "Light of Asia" by Edvin Arnold contain descriptive accounts of the life of the Buddha.]

[Except the "Kavyasekara" by Sangaraja Sri Rahula who lived about 500 years ago at Totagamuwa, none of the other works that deal with the Buddha][s life-history are poetic as wll as instructive of the Dhamma.]

[SL Page iii] [\x /]

[With all due respect and veneration to the great masters of literary art that have produced these poems, we commend this effort of ours the "Pabanda Siromani" or the "Jinawansadipa" as a work posessing both those attributes.]

[The subject matter of our book is arranged in thirty Chapters, as follows:-]

[Chapter]
" 1. [Bothisatwa's birth as Sumedha Brahmana.]
" 2. [Hix meeting with Dipankara Buddha.]
" 3. [Bodhisatwa's Meeting with the 23 succeeding Buddhas.]
" 4. [Extracts from the "Cariya Pitaka" -] [Dasa Paramita].
" 5. [Life of King "Wessantara" and the invitation by the] [Devas to become Buddha.]
" 6. [Birth of Prince Siddhartha,]
" 7. [Predictions of the Buddha's coming.]
" 8. [Siccharta's childhood.]
" 9. [His marriage.]
" 10. [His renunciation.]
" 11. [The six years of suffering.]
" 12. [The conquest over Mara.]
" 13. [Attaining "Pubbenivasa-nana," the Faculty of Seeing the Long Line of Previous Births, and "Dibbachakkunana," the Faculty of Seeing what is Invisible by the Human Eye or the Faculty of Seeing the Relation between Cause and Effect.]
" 14. [Attaining "Magga," the Noble Fourfold Faculty of Destroying the Passions, "Phala" the Noble Fourfold Effects of Destroying the Passions, and knowing "Nibbana" or Nirwana, and becoming omniseient.]
" 15. [The seven weeks of Meditation.]
" 16. [The succeeding events.]
" 17. [A description of Jetavanarama.]
" 18. [The five-fold services of the Buddha.]
" 19. [Description of Araham.]
" 20. [Of Samma Sambuddha.]
" 21. [Of Vijja Carana Sampanno.]

[SL Page iv] [\x /]

" 22. [Description of "Sugato." " 23. " Of "Lokavidu." " 24. " Of "Anuttro Purisadhamlmla Sarati.]"
" 25. " [Of "Satta Deva Manussanam and of Buddho.]"
" 26. " [Of "Bhagava.]"
" 27. [The method of study of the Buddha's qualities.]
" 28. [The end of his life.]
" 29. [Skandha Prinibbana.]
" 30. [Description of Buddha's Relics and their Parinibbana.]

[The work also includes descriptions of Cities, Woods, Kings, Eelipses of the Sun and the Moon. Evenings, the Seasons, Water games, Marriages and Tournaments, and also contains difficult metrical arrangements as the "Slesa" and the "Yamaka" and also expounds such deep sections of the Dhamma as the "Patticea Samuppada.]"

[We also express our deepest feeling of gratitude to all our teachers in this country and in Burma and in particular to Maha Thero W. Sanghananda of "Kshertrarama," Laxapatiya, Moratuwa.]

[We also offer the merits gained by this effort of ours to our mother]la [the late Ponnahannedige Anjela Dias and our father, the late Merennage Kalistoru Fernando of Moratuwa, generally known as Puran Appu Wedarala] [Native Doctor] [and also to the late respected Merennage Arnolis Fernando of Meth Medura of Moratuwa, at whose request the work was undertaken and who helped us in the printing of the book and also to his son James Alfred Fernando, who, on the death of his father, continued the good work begun by him.]

[This preface in English was also added because we expect this book to go to the hands of European and Indian Scholars through whom the knowledge of the Buddha may spread through the world.]

[MORATUWE MEDHANANDA]
[Buddhist Priest.]
[Abhayakarunaratnaramaya,]
[Walipitiya,]
[Panadure.]

[SL Page 001] [\x 1/]

Jinavaṃsadīpaṃ

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1 Mahādayo yo hadayo'dayo'dayo
Hitāya dukkhānubhave bhave bhave,
Akāsi sambodhipadaṃ padaṃ padaṃ
Tamābhivandāmi jinaṃ jinaṃ jinaṃ. (Yamakabandhanaṃ)

[SL Page 002] [\x 2/]
2 Pahāya yatthā'bhiratiṃ ratiṃ ratiṃ
Ramanti dhammeva munī munī munī,
Vimuttidaṃ sabbabhavā bhavā'bhavā
Tamābhivande mahitaṃ hitaṃ hitaṃ. (Yamakabandhanaṃ)

[SL Page 004] [\x 4/]
3 Nipītasaddhammarasā rasā'rasā
Supuññakhetto'rasataṃ sataṃ sataṃ,
Gatā vidhūtā vinayena yena ye
Tamābhivande'sigaṇaṅgaṇa'ṅgaṇaṃ. (Yamakabandhanaṃ)

[SL Page 005] [\x 5/]
4 Jinā'natambhoruha haṃsarājinī
Jinorasānaṃ mukhapañjarā'li nī,
Sadatthasāraṃ sarasaṃ visūda nī
Upetu me mānasameva vāṇi nī.
5 Kammāvasesā vicito'pajātyā
Ganthā'hisaṅkhāravibandhakā me,
Paṇāma puññātisayena'nena
Mā pākadānā'vasarā bhavantu.
6 Suvaṇṇavaṇṇassa jinassa vaṇṇaṃ
Vaṇṇeyya kapakpampi kajito suvaṇṇo,
Kappassi'vosāna manattatāya
Na pāpuṇe buddhaguṇāna mantaṃ.

[SL Page 006] [\x 6/]

7 Niddhanta cāmīkara cāru rūpaṃ
Sarassatī bhūsaṇa bhāsanaṃca,
Anañña sādhāraṇa ñāṇamassa
Avāviyā'cintiya mapakpameyyaṃ.
8 Kuhiṃ asādhāraṇa rūpa līlā
Kuhiṃ asādhāraṇa vāṇi līlā,
Kuhiṃ asādhāraṇañāṇa līlā
Kuhiṃ nu me mandamatissa līlā.

[SL Page 007] [\x 7/]

9 Vibhāvimānī paravamhino ye
Issā'bhimānena vibhaññamānā,
Gavesayantī'dha parassa ravdhaṃ
Tesaṃ pasaṃsāgarahāhi kimme.
10
Pasattha satthāgama pāradassī
Ye sādhavo sādhu guṇappasantā,
Ganthassa nimmāṇaparissamaṃ no
Jānanti teyeva idhappamāṇā.
11
Ādiccavaṃsappabhavassa tassa
Jinassa satthāgamakovidehi,
Vuttopi pubbācariyehi yesu
Ganthesu saṅkhepavasena vaṃso
12
Na tehi sakkā sugatassa vaṃsaṃ
Kiñcāpi viññātu masesayitvā,
Sampuṇṇavaṃsassa vibhāvanāya
Tasmā samussāhita mānasena

[SL Page 008] [\x 8/]

13
Abhippasanno ratanattayamhi
Pasatthavaṃsappabhavo pabhunaṃ,
Vibhusaṇo vissutakittighoso
Yo bhāti laṅkāya muḷārabhāgyo
14
Amandacāgā'bhiratassa äm.ē.
Parnandu nāmassa dayādhanassa,
Buddhe pasādātisayassa tassa
Ajjhesanañcāpi paṭiggahetvā
15
Nassāya pubbācariyo'padesaṃ
Sotūna matthāya mayā hitāya,
Niruttiyā māgadhikāya sammā
Vidhīyate'daṃ jinavaṃsadīpaṃ.

[SL Page 009] [\x 9/]

16
Saddhāsinehānugatāya paññā-
Dasāya sotūhi manovimāne,
Padīpito'yaṃ jinavaṃsadīpa-
Dīpoharepāpatamappabandhaṃ.
17
Puraṅgapuṇṇā sirijambudīpe
Sampattibhārena divā'vatiṇṇā,
Yā devarājassa'marāvatī'vā-
Marāvatīnāma purī pure'sī.
18
Vijjādharānañca vihaṅgamānaṃ
Vibandha vehāsagatiṃ bahāsa,
Yasmiṃ purasmiṃ jitaveri cakkaṃ
Pākāracakkaṃ viya cakkavāḷaṃ.

[SL Page 010] [\x 10/]

19
Sañcumbitamhoja rajo pabandha-
Supiñjarāpā parikhāhirāmā,
Puritthi pākāra nitambabhāge
Samubbahī kañcana mekhalā'bhaṃ.
20
Rattindivā rattamaṇi'ndanīla-
Maṇippabhārañjita rājadhāni,
Babandha yā'mandasurindacāpa-
Samujjalākāsatalabbilāsaṃ.
21
Yahiṃvadhūnaṃ vadanambujehi
Katāvamānaṃ hariṇaṅkabimbaṃ,
Pabhāhi nīlopalatoraṇātaṃ
Sokābhībhūtaṃca vivaṇṇamāpa.

[SL Page 011] [\x 11/]

22
Saroruha'ntī maṇimandirābhā-
Sañcumbitaṃ puṇṇasasaṅkabimbaṃ.
Saṅkāya rāmājanatā'bhirāmā
Kare pasāresi puramhi yasmiṃ.
23
Yattha'ṅganānaṃ paṭibimbitāni
Ādāsabhittīsu mukhambujāni,
Āsuṃ vighātāya madhubbatānaṃ
Vilocanālīna manuggahāya.
24
Sammatta mātaṅga dharādharehi
Yasmiṃ abhissanda madassavanti,
Turaṅga raṅgehī taraṅga mālā
Samākulevā'si vidhūta dhūlī.

[SL Page 012] [\x 12/]

25
Nikkhittavīṇā maṇinupurānaṃ
Vilāsinīnaṃ mudupāṇi pāde,
Mattālimālā kalanādinī kiṃ
Nālaṅkaruṃ yattha katāvakāsā.
26
Dhavatthinīnaṃ kucasārasehi
Nettālibhārā'nananīrajehi,
Yā hāsavīcīhi purī rajanyā
Rarāja samaphullasarojinī'va.
27
Candappabhā cumbita candakanta
Pāsāṇadhārā maṇicandikāsū,
Candānanānaṃ yahi maṅganāhaṃ
Parissamasso'pasamāya'hesuṃ.

[SL Page 013] [\x 13/]

28
Yasmiṃ pūre uddhamadho vinaddha-
Jutippabandho maṇimandirānaṃ,
Samubbahī geruka paṅka diddha-
Vitāna paccattharaṇabbilāsaṃ
29
Suvaṇṇa muttā maṇi vaṃsavaṇṇā-
Pavāḷa rūpī vajirehiñcā'pi,
Yā sattadhaññehi dhanehi phītā
Ahū puri dhaññavatī'va nārī. (Silesabandhanaṃ)
30
Pasāritā'nekadisāmukhesu
Vicittavatthā'bharaṇādipūrā,
Yatthā'paṇā nijjitakapparukkhā
Kariṃsu lokābhimatatthasiddhiṃ.

[SL Page 014] [\x 14/]

31
Parāgarattā madhupātimattā
Samhinnavelā ghananīlavālā,
Haṃsāsayā pañcasarābhirāmā
Yasmiṃ taḷākā viya kāmabhogī. (Silesabandhanaṃ)
32
Purantarasmiṃ ratanagghikānaṃ
Raṃsippabandhehi hatandhakāre,
Kundāravindabbhudayenayasmiṃ
Rattindivābheda mavedi loko.

[SL Page 015] [\x 15/]

33
Mātaṅgajīmūtaghaṭāya ghaṇṭā-
Ṭaṅkāragambhīraravāya yasmiṃ,
Palambhītā mattasikhaṇḍimālā
Akā vikālepi akhaṇḍakīḷaṃ.
34
Puramhi yasmiṃ caraṇambujehi
Vadhūjato bandhitanūpurehi,
Vikāsa kokāsana sīsa baddha
Mattāli sesa'mbujinī ajesi.
35
Rasātalaṃ nāgaphaṇāvanaddhaṃ
Nabhotalaṃ vijjulatāvanaddhaṃ,
Yā chāditā rūpiyajātarūpa-
Dhajāvalīhā'jini rājadhānī.

[SL Page 016] [\x 16/]

36
Nānatthasāraṃ mitadhātuvaṇṇaṃ
Chandārahaṃ pāṇagaṇā'bhirāmaṃ,
Kavippasatthaṃ sarasaṃ silesā-
Laṅkārapajjaṃ'va puraṃ yamāsi. (Silesabandhanaṃ)
37
Puramhi tasmiṃ karuṇānidhāno
Buddhaṅkuro brāhmaṇasāravaṃse,
Asaṅkhakappāna mito catunnaṃ
Lakkhādikānaṃ udapādi pubbe.
38
Bhovādivaṃse'kadivākarassa
Puññānubhāvo'dayamaṅgalehi,
Jātassa kho sampati jambudīpo
Vilumpayī maṅgalavāsalīlaṃ.

[SL Page 017] [\x 17/]

39
Jātakkhaṇe tassa sarīrajena
Gandhena vaṇṇena sake nikete,
Hatappabhā candanateladīpā
Saṇṭhānamattehi vijāniyāsuṃ.
40
Vimuttadosāhi sukhedhitāhi
Dhātīhi kumbhorupayodharāhi,
Bhato kumāro sukumārakāyo
Khepesi so kānici vāsarāni.
41
Mahāmahecā'tha pavattamāne
Saveda vedaṅakga vidū vidūhi,
Kārāpayuṃ te pitaro'rasassa
Nāmaṃ sumedho'ti padatthasāraṃ.

[SL Page 018] [\x 18/]

42
Uḷārabhāgyena samaṃ kumāre
Saṃvaddhamāne jananī na tittiṃ,
Pāyāsi nīlāmakalalocanāliṃ
Mukhambujaṃ tassa'bhicumbamānā.
43
Sukhedhita'ṅgāvayavo kumāro
Vimānabhumyā maṇinimmitāya,
Parodi mātāpitaro'bhiyācaṃ
Bimbaṃ kanijaṃ jānuyugena gacchaṃ.
44
Suvaṇṇabimbo'pamacārurūpo
Samācaraṃ dhātibhujā'valambaṃ,
Viññāsapāda'ṅgulimañjarīhi
Salīlamāvāsamalaṅkarittha.

[SL Page 019] [\x 19/]

45
Nijena tejena ca jivalokaṃ
Yasena'pubbācarimaṃ phusanto,
Tirokaritvā ravicandasobhaṃ
Saṃvaḍḍhi dhīro ubhato sujato.
46
So sattamā yāva pitāmahassa
Yugā sagabbhāsayasuddhiko'si,
Nihīnajacco'ti na jātivādā
Khitto'pakuṭṭho bhavi vippaseṭṭho.
47
Vedantayaṃ so sanighaṇṭu satthaṃ
Sakeṭubhaṃ sākkharabheda satthaṃ,
Sādhabbatabbedi'tihāsa satthaṃ
Avedi vedaṅgayutaṃ pa satthaṃ.
48
Ajjhāyako mantadharo pavīṇo
Kalāsu lokāyatalakkhaṇesu,
Papūrakāri padako kavīnaṃ
Tetā'si veyyākaraṇo gaṇiso.

[SL Page 020] [\x 20/]

49
Kandappadappā'naladhumarāji-
Līlāvalambi nijamassurāji,
Na kevalaṃ komalagaṇḍabhāgaṃ
Manampi thīnaṃ malinīkarittha.
50
Tandebhavaṇṇāyatana'ṇṇavamhi
Narūpataṇhātaraṇi narānaṃ,
Pāyāsi cakkhāyatanappiyāhi
Tīrantaraṃ cittaniyāmakaṭṭhā.
51
Dvijo sumedho suvisuddhamedho
Mātāpitunnaṃ nidhanāvasāne,
Puññānubhāvappabhavaṃ agāra-
Majjhāvasaṃ kāmasukhaṃ'nubhuñjī.

[SL Page 021] [\x 21/]

52
Nisajja pāsādatale'kadā so
Pallaṅkamādhāya rahogatova,
Punabbhavuppatti sarīrabhedo
Dukkho'ti cintesi sabhāvacintī.
53
Jāto sa'haṃ jātijarārujādi-
Dhammo'mhi tasmā bhavadukkhasuññaṃ,
Niccaṃ ajātiṃ ajaraṃ arogaṃ
Gavesituṃ vaṭṭati nibbuti'nti.
54
Yathāpidukkhe sati ca'tthisātaṃ
Tadaññamuṇhe sati sītamatthi,
Bhavamhi sante vibhavo'pi evaṃ
Nibbāṇamatthī tividhaggisante.

[SL Page 022] [\x 22/]

55
Sāvajjadhamme ihavijjamāne
Saṃvijjate bho niravajjadhammo,
Ajāti hoti sati jātiyā'ti
Evaṃ vicintesi sadatthavintī.
56
Disvā yathā guthagato taḷākaṃ
Na tassa doso na tamotareyya,
Kilesadhove amatamhi sante
Tathā na sevetha na tassa doso.
57
Pāpāriruddho sati khemamagge
Na tassa doso na sukhaṃ vajeyya,
Pāpāriruddho sati khemamagge
Tathā nagaccheyya na tassa doso. (Yamakabandhanaṃ)

[SL Page 023] [\x 23/]

58
Yathāpi vejje sati ghorarogī
Na tassa doso ta labhe tikicchaṃ,
Rāgādirogī sati buddhavejje
Dhammosadhaṃ ne'cchati kassa doso.
59
Yo kaṇṭhabaddhaṃ kuṇapaṃ pahāya
Yathāsukhaṃ gacchati sericārī,
Tathevi'maṃ kucchita pūtikāyaṃ
Yannūna gaccheyyamahaṃ jahitvā.
60
Uccāraṭhānamhi janā'napekkhā
Katvā karīsāni kayathā vajanti,
Tathā sarīraṃ kuṇapehi pūraṃ
Yannūna gaccheyyamahaṃ jahitvā.

[SL Page 024] [\x 24/]

61
Nāvaṃ yathā jajjaramāpagāhiṃ
Vajeyya netā atapekkhakova,
Tathā navadvārasavaṃ sarīraṃ
Yannūna gaccheyyamahaṃ jahitvā.
62
Corehi gacchaṃ avahārabhītyā
Khemaṃ sumedho puramotareyya,
Tathā sarīraṃ kusalāvahāraṃ
Yannūna gaccheyyamahaṃ jahitvā.
63
Nekkhamma saṅkappa paro'pamāhi
Anussaritve'vamuḷāravīro,
Hato'rapāre tibhave asāre
Vihāsi ukkaṇṭhitamānaso so.

[SL Page 025] [\x 25/]

64
Suvaṇṇa muttā maṇi rūpiyādi-
Dhanehi dhaññehi ca pūritāni,
Avāpuritvāna,tha kosakoṭṭhā-
Gārāni taṃ dassayi rāsivaḍḍho.
65
Pitāmahānaṃ pakapitāmahānaṃ
Mātāpitunnaṃ vibhavā panettha,
Anappakāthāvarajaṅgamāte
Saṃdissare dhīra sumedhavippa.
66
So sattamā yāva paveṇivaṭṭā
Vibhāvayitvā vibhavassarāsiṃ,
Dhanāgamassāpi dhanabbayassa
Pamāṇa'mācīkkhipamāṇadassiṃ.
67
Kuṭumbametaṃ paṭipajjamāno
Kāmesu devoviya indriyāni,
Icchānurūpaṃ paricārayassu
Icceva mārocayi rāsivaḍḍho.

[SL Page 026] [\x 26/]

68
Amuṃ mahantaṃ dhanadhaññarāsiṃ
Samāvinitve'ka kahāpaṇampi,
Nā'dāya mātāpitaropya'ho to
Gatā yathākamma mito parattha.
69
Tabbatthusāraggahaṇātisūro
Vossaggasanto atha sattasāro,
Rañño samārociya etamatthaṃ
Bheriṃ carāpesi sake puramhi.
70
Santappayi bherivirāvagandha-
Māghāya sampattajātā'lijātaṃ,
Bhovādi nānāratanādibhoga-
Madhūhi sattāha'manāthanātho.

[SL Page 027] [\x 27/]

71
Tadagga yaññālaya vārivāha-
Dhārānipātaddhanavuṭṭhihetu,
Mahā janassā'dhikavatthutaṇhā-
Taṭāni bhinnāni manodahesu.
72
Sukhedhito kāmasukhaṃ pahāya
Gharā'bhīnikkhamma tato sumedho,
Ajjhogahetvā himavanta'māpa
Dhammesako dhammakapakabbata'ntaṃ.
73
Vitakkamaññāya'tha devaraññā
Vyāpārito māpayi vissakammo,
Tahiṃ vivekakkhamaka massamañca
Manoramaṃ caṅkamabhumibhāgaṃ.

[SL Page 028] [\x 28/]

74
Tamassamaṃ pabbajitehi suññaṃ
Upecca soñcāramavāpuritvā,
Ñatvā tadantolikhita'kkharāni
Khāriṃparikkhārabharaṃavekkhi.
75
Nivatthavatthaṃnavavadosupetaṃ
Vivajjiyāvajjiyavajjadassi,
Dhāresitaṃbārasadhānisaṃsa-
Manojapupphattharavākacīraṃ.
76
Punnāgapupphattharakā'bhirāmaṃ
Aṃse vidhāyā'jinacammakhaṇḍaṃ,
Katvā jaṭāmaṇḍala mittamaṅge
Tivaṅka mādāya'tha khārikājaṃ.
77
Bhujaṅgabhogo'rubhujena dhīro
Ādāya cālambanadaṇḍakoṭiṃ,
Samaggahī tāpasavesamevaṃ
Virattacittoka vibhaveva bhave'pi.

[SL Page 029] [\x 29/]

78
So caṅkamī caṅkamamotaritvā
Silātalasmiṃ ca divā nisajji,
Sāyaṃ paviṭṭho vasi paṇṇasālaṃ
Nipajji kaṭṭhattharasesamañce.
79
Pacacūsakālamhi pabujjhito so
Āvajjayitvā'gamanappavattiṃ,
Vivekakāmassa mame'ttha vāso
Kāmaṃ gharāvāsasamo siyā'ti.
80
Aduṃ hi paṇṇacchadanaṃ kapota-
Pādāruṇaṃ beluvapakkavaṇṇā,
Bhūmīpi bhittī rajatāvadātā
Mañco'pi cittattharavārurūpo.

[SL Page 030] [\x 30/]

81
Subhāka manāpā mama pakaṇṇasālā
Sādīnavā dupparibhāriyā'yaṃ,
Paṇītabhikkhā pariyeṭṭhi mūla-
Dukkhassa natthi'ti pamāṇa manto.
82
Agārasaññāya paṭikkhapitvā
Tañca'ṭṭhadosā kulapaṇṇasālaṃ,
Dasaṅga sādhāraṇa rukkhamūlaṃ
Phalāphakhalāhāra mupecca bhojī.
83
Sumedhaso so divasāni satta
Mahāpadhānaṃ padahaṃ sumedho,
Patto abhiññāsu vasisu pāraṃ
Sabbaṃka samāpattisukhaṃ avindi.

[SL Page 031] [\x 31/]

84
Tasmiṃkhaṇe kānana devatāhi
Sādhū'ti nigghositapītighoso,
Abbhuggato tassa yasena saddhiṃ
Visuddhavijjācaraṇu'bbhavena.
85
Vijjādharā tagguṇadīpakāni
Mutiṅgavīṇādhanibandhavāni,
Gāyiṃsu gītāni'va naccamāno
Himācalo sampati sampavedhi.
86
Muddhaṅkuraṃ bhudharakuṭabāhu-
Satehi tannijjhara cāmarehi,
Vidhūyamānehi vidhūtapāpaṃ
Katopahāreva mahāsarā'pī.

[SL Page 032] [\x 32/]

87
Akālameghaddhani bherirāva-
Vyāpāritā mattasikhaṇḍisaṇḍā.
Ajjhāvasantaṃ vanasaṇḍamajjhaṃ
Mahiṃsucā'khaṇḍanataṇḍavena.
88
Mandā'nilā'mandabhujā'valamba-
Sunīlasākhāmaṇivijanīhi,
Lataṅganā'liṅgitasālasāmī
Saṃvijayuṃ vitadarampi dhīraṃ.

[SL Page 033] [\x 33/]

90
Kapītanā'soka tamāla nīpā
Kapītanā'soka tamāla nīpā,(samattapādabhyāsa mahā yamakaṃ)
Kapītanā'soka tamāla nīpā
Kapītanā'soka tamāla nīpā.
91
Na velalitā kiṃ pasavakā'vataṃsā
Latāvitānā madhupālisālī,
Latāvitānā madhupā'lisālī
Na vellitā kiṃ pakasavā'vataṃsā.(Samuggabheda yamakaṃ)

[SL Page 034] [\x 34/]

92
Pupphāvalī kandala pāṭalaggā
Kalāpinī sā vanarājinīlā,
Pupphākulī kandana pāṭalakkhī
Kalāpanīlā vara rājinīva. (Addhagomuttikā bandhanaṃ)

[SL Page 035] [\x 35/]

93
Natāsiro mañjarikāsuramhā
Natāsiro pañjalikāva ramme,
Vane nibaddhaṃ ramito vibhāsi
Vineyya bandhūracīto pahāro. (Pādagomuttikā bandhanaṃ)
94
Rajokirantā'vanatā latāsuṃ
Lājokirantā vanitā natāva,
Dvijoaraññaṃ vasitā pitāgho
Gajotarantova latā vitānaṃ. (Silokagomuttikā bandhanaṃ ākulajālamitipi)

[SL Page 036] [\x 36/]

95
Mataṅgajindā na masakkariṃsu
Pādāni natvāna padipadhāmaṃ,
Paññādhavaṃ pīna tapaṃ phalehi
Himaddipāde parisuttamaṃ hi. (Kabbanāma gabbha cakkaṃ)

[SL Page 037] [\x 37/]

96
Mettāya chattaṃ'va phaṇaṃ phaṇindo
Dhāresi sīse vasino cacāra,
Nathāmavā'kāva'balesu kiñci
Medhāya nando thiravāci kheme. (Kavināma gabbha cakkaṃ)

[SL Page 038] [\x 38/]

97
No'sitehi'ssa santāsa'nū'na tosa vato do,
Dāyato vasato na'nusantāsassa hitesino. (Gāthaddhavisaya paṭiloma yamakaṃ)
98 Yokā'sā'vāsa kāyo kāma'kāma'makāma'kā,
Sakāyanā'nāya'kāsa vāma nā ga ganā'mavā. (Sabbato bhadda bandhanaṃ)

[SL Page 039] [\x 39/]

99
Dayāya vasito dāye yāpajāsiva māsadā,
Yajārahaṃ rañjamāno vasihaṃso ciraṃvasi. (Addhabbhama bandhanaṃ)
100
Madhumada madhukara virute virute
Malayaja surahīta pavane pavane
Himavati vikasita padume padume
Adhisukha manubhavi savasi savakasi. (Pādanta yamakaṃ)

Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana
Hadayānandadānanidāne jinavaṃsadīpe dūrenidāne
Sumedhabrāhmaṇāpadānaparidīpo.

Paṭhamo saggo.
---------

[SL Page 040] [\x 40/]

1 (Mandā'kkantā) marapurasiriṃ sabbasampattisāraṃ
Jambuddīpā'sama sarasije kaṇṇikā sannikāsaṃ,
Rammaṃ rammavhaya puravaraṃ pāramīpāradassī
Buddho dīpaṅkara dasabalo sabbalokekadī. (101) 2
Tasmiṃ kāle vipulakaruṇā nārisañcodita'tto
Nānā khīṇāsava parivuto cārikaṃ sañcaranto,
Saṃvattento sunipuṇatayaṃ dhammacakkaṃ kamena
Patvā tasmiṃ paṭivasati sodassanavhe vihāre. (102)

[SL Page 041] [\x 41/]

3 Sutvā dipaṅkara bhagavato nāgarā kittisaddaṃ
Sambuddho so itipi arahaṃ tyādinā'bbhuggataṃ taṃ,
Gāhāpetvā tuvaṭatuvaṭaṃ vatthabhesajja pānaṃ
Tannittā'suṃ pamuditamatā gandhamakālādihatthā. (103)
4 Patvā dīpaṅkaratarihariṃ gandhamālādikehi
Pūjetvāta'ñajalimukulikā ekamantaṃ nisinnā,
Dhammaṃ sutvā savaṇasubhagaṃ buddhapāmokkhasaṅghaṃ
Saṃyācitvā muditahadayā svāttayā'pagañjuṃ. (104)

[SL Page 042] [\x 42/]

5 Sajjetvā te dutiyadivase sajjanā dānasālaṃ
Ussāpattā dhajakadaliyo puṇṇakumbhe ṭhapennā,
kubbantā'pi dhavalasuḷinu'kkhepa lājopahāraṃ
Evaṃ tassā'gamana mayanaṃ laṅkarontā vihāsuṃ. (105)
6 Abbhuggantvā atha himavatā so sumedho tapassi
Gacchaṃ tesaṃ upari nabhasā vākacīraṃ dhunanno,
Disvā pītippamuditajate añjasaṃ sodhayante
Sañjhāmegho riva parilasaṃ dhataritthe'kamantaṃ. (106)
7 Saṃsodhentā kalalavisamaṭṭhāna saṅkāradhānaṃ
Kasmā tumhe paṭipathamimaṃ'laṅkarothā'ti pucchi,
Bhante dīpaṅkaratarahari'dāni nissāya rammaṃ
Buddho hutvā viharati mahādhammasaṅkhaṃ dhamanto. (107)

[SL Page 043] [\x 43/]

8 So sambuddho parivutamahābhikkhusaṅgho yato no
Gāmakkhettaṃ pavisati tato'laṅkaromā'bruviṃsu,
Buddhūppādo kimuta sutaraṃ dullabho buddhasaddo
Iccevaṃso sumariya alaṅkattukāmo'si maggaṃ. (108)
9 Jhānā'bhiññā ratatakavacu'jjotamāna'ttabhāvo
Saddhāye'so acalasadiso iddhimā tāpaso'ti,
Sallakkhetvā kalalavisamaṃ duggamaggappadesaṃ
Sajjetuṃ te sapadi muditā sādhavo tassa'daṃsu. (109)

[SL Page 044] [\x 44/]

10
Nānāpupphaṃ jalajathalajaṃ ocinitvā vanamhā
Tetvā devāsurabhavanato koviḷārādipupphe,
Ānetvā'haṃ bhujagabhavatā phullakaṇḍuppalāni
Chekosmī'ti vithariya pathaṃ iddhiyā saṃvidhātuṃ. (110)
11
Katve'vaṃ me hadayamakuḷaṃ tovikāseyya tasmā
Veyyāvaccaṃ visadamatino kāyikaṃ saṃvidhāya,
Ajjevā'haṃ vipulakusalaṃ sañcinissa'ntī dhīro
Saṃsodhetuṃ kalalakalusaṃ añjasaṃ ārabhittha. (111)
12
Passantānaṃ vimalanayano'bhāsa jimūtagabbhe
Buddhobuddho'tya'bhihitavaco vijjurājīva cārī,
Tasmiṃ paṅke nijakaratala'mebhājapacchihi dhīmā
Paṃsuṃ datvā rajatadhavalaṃ vālukaṃ vokiranto. (112)

[SL Page 045] [\x 45/]

13
Tasmi ṭhāne kallalulite suṭṭhu nā'laṅkateva
Saddhiṃ dīpaṅkara'nadhivaro'nekakhīṇāsavehi,
Patto brahmā'maranaraphaṇisiddhavijjādharānaṃ
Saṃvattante suvipulamahe pāṭihīre uḷāre. (113)
14
Hema'mbhojo'pamasuvadanaṃ maṇḍitaṃ lakkhaṇho-
Sītyā'nubyañjanavilasitaṃ ketumālāvilāsaṃ,
Satthāraṃ taṃ disidisi pabhāniccharanta'ñjasambhi
Āgacchantaṃ viya maṇitale mattamātaṅgarājā. (114)

[SL Page 046] [\x 46/]

15
Oloketvā vimalanayanañcandaniluppalāni
Ummiletvā ratanaphalakaṃ akkamantova piṭṭhiṃ,
Nānākhīṇāsavaparicuto kaddamaṃ nā'kkamitvā
Sambuddhoyaṃ vajatu iti me dīgharattaṃ hitāya. (115)
16
Sallakkhetvā khara'jinajaṭāvākacīrāni kese
Omuñcitvā visamakalale pattharitvā'ttabhāvaṃ,
Setuṃ katvā paramapaṇidhī kominī codita'tto
Pañcā'bhiññāratanamaṇimā svā'cakujjo nipajji. (116)
17
Sutvā gāthāpadampi na me bhāriyaṃ saṃkilese
Viddhaṃsetvā varasivuraṃ pattumicche sacā'haṃ,
Saṃvijjante tibhavabhavane dukkhitā'nantasatte
So'bhaṃ eko kathamadhigame dhamma maññātaveso.(117)

[SL Page 047] [\x 47/]

18
Yannūnā'haṃ parahitarato sammadaññāya bodhiṃ
Āropetvā nikhilajanataṃ'nuttaraṃ dhammanāvaṃ,
Uttāretvā varasivapuraṃ vaṭṭadukkhodadhimhā
Pacchā dīpaṅkaramuni yathā nibbutiṃ pāpuṇissaṃ. (118)
19
Iccevaṃ so pumariya samodhānayitvā'ṭṭhadhamme
Saṃsāramhā'vataraṇamahāseturūpo pajānaṃ,
Muddhābaddha'ñjalipuṭajaṭo paṅkapiṭṭhe nipanno
Sambodhatthaṃ paṇidhimakari tāva tappādamūle. (119)

[SL Page 048] [\x 48/]

20
Ussisaṭho sapadi bhagavā pañcavaṇṇappasādaṃ
Ummīletvā nayanayugalaṃ phullanīluppalābhaṃ,
Disvā nīlopalamaṇimayaṃ vātapānañcayaṃ'va
Ugghāṭento isivaramhāpaṅkajaṃ paṅkapiṭṭhe. (120)
21
Etassi'jajhissati iti ayaṃ patthanā'nāgataṃsa-
Ñāṇaṃ sammā patiniya ito kappalakkhādhikānaṃ,
Āvajjento upari caturāsaṅkhiyānantya'vedi
Patvā bodhiṃ ahamiva siyā gotamo nāma buddho. (121)
22
Tumhe sampassatha iti imaṃ tāpasaṃ saṅghamajjhe
Vatve'vaṃ so padamasadisaṃ dhammarājā dadanto,
Samhinditthā'dharakisalayā'lattakaṃ nāgataṃya-
Paññāmuddā'ṅkitapadasataṃ vattasandesagabbhaṃ. (122)

[SL Page 049] [\x 49/]

23
Vāsaṭṭhānaṃ kapilanagaraṃ nāma māsāmahesi
Mātā suddhodananarapati te pitā'diccavaṃse,
Bimbā bimbā dharavati piyā hema bimbā bhirāmā
Tasmiṃkāle tanujaratanaṃ rāhulo hessate te. (123)
24
Hessante te paṭhamadutiyassāvakā sāriputta-
Moggallānā dvijakulabhavā bhuripaññiddhimanto,
Ānandākhyo yati pati rupaṭṭhāyakosāvikānaṃ
Khemātheri parama yugalaṃ uppalabbaṇṇatheri. (124)

[SL Page 050] [\x 50/]

25
Assattho te vijayaviṭapī tvaṃ ca kho gotamavho
Chabbassānī padahiya gharā nikkhamitvā sakamhā,
Pāyāsaggaṃ parivisiya bho tvaṃ sujātāya dinnaṃ
Bodhiṃ bujjhissasi iti dhuvaṃ bodhimūle nisajja. (125)
26
Satthā sañjhāghanapaṭalato muttavijjullate,va
Sandassetvā nijabhujalataṃ cīvarabbhantaramhā,
Pakhyākāsi jaladhararavā'kāragambhīraghoyaṃ
Nicchāretvā suradhanurivo'bhāsa chabbaṇṇaraṃsi. (126)
27
Amhe dīpaṅkarabhagavato sāsane nā'vabuddhā
Lacchāmā'ti tava parimukhe'vā'yatiṃ mokkhadhammaṃ,
Tasmiṃ pattā'khīla suranarāpatthayuṃ taṅkhaṇevaṃ
Pūjetvā'tañjalisarasije pādapīṭhamhi tassa. (127)

[SL Page 051] [\x 51/]

28
Buddho brahmāmaranarasiro cumbitaṅghī sarojo
Sampūjetvā'ṭṭhahi jaṭilakaṃ pupphamuṭṭhīhi tamhā,
Pakkāmi so kanakasikharīhāri kiñjakkhabhāre
Ubbhūta'mhoruhavanasire appayanto padāni. (128)
29
Rammaṃ rammaṃ mahīya jaṭilaṃ pupphamuṭṭhīhi katvā
Khīṇā khīṇāsavavasigaṇā dakkhiṇaṃ pakkamiṃsu,
Devā'devā pavuramakaruṃ vandanāmānapūjaṃ
Dīpaṃ dīpaṅkaradasabalañcā'nugantvā nivattā. (129)

[SL Page 052] [\x 52/]

30
Tamhā ṭhānā gatasati jane sannisinnassa tassa
Pallaṅkenā'maranara pariccanta pupphāsanamhi,
Jātikkhettā tahimupagatā devatā etamatthaṃ
Ārocesuṃ mahitavaraṇā añjalimañjarīhiṃ. (130)
31
Pubbe pupphāsanupari samārūḷhabuddhaṅkurānaṃ
Addhāne've'tarahi bhavatocā'sanārohaṇamhi,
Ekālokā dasahi guṇitā lokadhātu sahassī
Saṃvattante tvamanavarataṃ hessase tena buddho. (131)
32
Tāsaṃ vācaṃ savaṇamadhuraṃ devatānaṃ nisamma
Bhiyyo cittappabhavaviriyo pītivipphāritatto,
Pubbe sattuttamaparicitā bodhisambhāradhammā
Āvajjesi kati iti sudhī dhammadhātuṃ sahetuṃ. (132)

[SL Page 053] [\x 53/]

33
Okujjitvā dharaṇiṭhapito puṇṇa kumbho sumedha
Vissandetvā salilamkhilaṃ kintupaccāharetha,
Evaṃ datvā dhanasutakalatta'ṅgapaccaṅgajīve
Nibbinno mā bhavi'ti paṭhamaṃ pāramiṃ'dhiṭṭhahi so. (133)
34
Nā'pekkhitvā yathariva nijaṃ jīvitaṃ jīvitaṃ'va
Rakkhanto sañcarati camari cāmara candikābhaṃ,
Evaṃ sīlaṃ varasivapuradvāramārakkha dhīra
Ajjhiṭṭhāsi iti sadutiyaṃ pāramiṃ suddhasīlo. (134)

[SL Page 054] [\x 54/]

35
Saṃviggo yo ciraparivasaṃ ghorakārāgharamhi
Muttīṃ tamhā'gamayati yathā hohi nekkhammanitto
Nibbinno tvaṃ tathariva bhave bandhanāgārarūpe
Ajjhiṭṭhāsi tatiyampi so pāramintye'kacārī. (135)
36
Hīnukkaṭṭhaṃ kulamanugharaṃ bhikkhako bhikkhu bhikkhaṃ
Aṇvāhiṇḍaṃ labhati naciraṃ saṃvaraṭṭho yathe'vaṃ,
Sambodhattha bhaja paṭibale paṇḍite puṭṭhapañho
Ajjhiṭṭhāsi tvamiti matimā pāramiṃ so catutthiṃ. (136)
37
Niccussāho vicarati yathā kesarī sericārī
Evaṃ ṭhāne gamanasayanecā'sane tvaṃ sumedha,
Ussoḷhī tyāsithilaviriyo hoti sambodhanatthaṃ
Ajjhīṭṭhāsi thiraviriyavā pañcamiṃ pāramiṃ so. (137)

[SL Page 055] [\x 55/]

38
Iṭṭhāniṭṭhaṃ paṭhaviriva bho sabbamānāvamānaṃ
Nāpajjitvā manasiviktiṃ tvaṃ sahanto khamanto,
Sambodhatthaṃ paravadhakhamo hohi'tī khantivādī
Ajjhiṭṭhāsi parahitarato chaṭṭhamiṃ pāramiṃ so. (138)
39
Vīthiṃ nātikkamati niyamaṃ osadhītārakā'yaṃ
Evaṃ santuttama paricitaṃ saccavācaṃ sumedha,
Tvaṃ māvitikkami karahaci boddhukāmo subodhiṃ
Ajjhiṭṭhāsi'tya'vitathakathi sattamiṃ pāramiṃ so. (139)

[SL Page 056] [\x 56/]

40
Tamhāṭhānā balavapavane vāyamāne'pi thokaṃ
Kappaṭṭhāsi tacalati yathā pabbato suppataṭṭho,
Tvaṃ tiṭṭhāhi tathariva adhiṭṭhānadhammesu daḷhaṃ
Ajjhiṭṭhāsī'tyavalasadiso ca'ṭṭhamiṃ pāramiṃ so. (140)
41
Otiṇṇesu udakarahado bho nihīnuttamesu
Sītattaṃ sampharati hi samaṃ vārinā bhāvayeni,
Mettāyevaṃ tibhavabhavane sabbasattesu tulyaṃ
Ajjhiṭṭhāsi samuti navamiṃ pāramiṃ metta citto. (141)
42
Iṭṭhāniṭṭhe sati paṭihate vatthujāte yathāhi
Majjhattā'yaṃ vasumativadhū hoti dukkhe sukheka vā,
Evaṃ bho tvaṃ bhava samatulāsantibho'pekkha ko'ti
Ajjhiṭṭhāsi savasi dasamiṃ pāramiṃ bhurimedho. (142)

[SL Page 057] [\x 57/]

43
Ālolento tidasapamitaṃ pāramisāgaraṃ so
Sattādhiso nisitamatimā ñāṇamatthā'calena,
Āvajjesi vasumatavadhu sādhukāraṃ'va denti
Saṃkampi sampati satimato dhammatejena tena. (143)
44
Bhīrūcchamhī ghaṇapaṭhaviyā kampamātāyi'māya
Patvā dīpaṅkarabhagavato rammavāsī samīpaṃ,
Sampucchiṃsu vasumati bhusaṃ kampi taṃkissahetu
Āvajjetvā samuti munino tampavattiṃ kathesi. (144)
45
Nikkaṅkhā te punapi nagarā nāgarā taṃ upecca
Sampūjesuṃ caraṇayugalaṃ gandhamālādikehi,
Katvā tena'ñjalisarasije yena dīpaṅkare'ṇo
Uṭṭhāsi so purisatisaho sannīsinnāsanamhā. (145)

[SL Page 058] [\x 58/]

46
Mā te rogo bhavi paṭibhayaṃ mā bhavi chambhitattaṃ
Saṅkappo te paramapaṇidhi sijjhataṃ khippameva,
Itthañcā'sithutipadasataṃ jātikhettā gatā taṃ
Pupphādīhi mahīya jaṭilaṃ nijjarā byāhariṃsu. (146)
47
Abbhuggantvā pavanapadaviṃ devatānaṃ manāni
Bodhātvo himavati sakaṃ assamaṃ tāpaso so,
Patto atthācalamupagamī taṅkhaṇe raṃsimālī
Saṅkocetvā sarasijavanaṃ saṃharitvā'ṃsujālaṃ. (147)

[SL Page 059] [\x 59/]

48
Rammaṃ dīpaṅkarabhagavato rammavatyā'bhidhānaṃ
Vāsaṭṭhānaṃ janakajananī dve sudevassumedhā,
Niccopaṭṭhāyakayativaro sāgatomaṅgaloca
Tissocā'suṃ paṭhamadutiyassāvakā theranāgā. (148)
49
Nānākhīṇāsavaparivuto cā'si nandā sunandā
Tassā'hesuṃ paṭhamadutiyassāvikā aggabhūtā,
Kāyo'sitiratanapamito pipphalināmabodhi
Aṭṭhāsi so pacurajanataṃ tārayaṃ vassalakkhaṃ. (149)
50
Satthā dīpaṅkaravho suranarasaraṇodīpadīpocirassaṃ
Dīpevo dhammadīpaṃ tibhuvanabhavane vīta'vijjandhakāraṃ
Aggikkhandho'vabhāsaṃ vihariya parinibbāyi khīṇāsavā'pi
Khīṇasnehāpadīpāyathariva ariyā sāvakā nibbutā'suṃ. (150)
---------
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana
Hadayānandadānanidāne jitavaṃsadīpe dūrenidāne sumedha
Tāpasassa mūlapaṇiṭhānaṭṭhapanapavatti paridīpo
Dutiyo saggo.
---------

[SL Page 060] [\x 60/]

1 Lokaṃ ('vasantatilako) kumudākaraṃ mā
Koṇḍaññanāmabhagavā'tha pabodhayatto,
Jāto tadā varamatī vijitāvi rājā
Sampanna cakkaratano'bhavi cakkamatti. (151)
2 Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ
Datvā vidhāya paṇidhiṃ varabodhiyā so,
Rajjaṃ pahāya jinasāsanamotaritvā
Jhānānya'lattha paṭilaṅvarappadāno. (152)

[SL Page 061] [\x 61/]

3 Tassā'si rammavatināma puraṃ sunando
Rājā ahosi janako jananī sujātā,
Bhaddassubhaddasamaṇā varasāvakā'suṃ
Tisso'patissa'samaṇi varasāvikāyo. (153)
4 Lakkhāyuko vijayabodhi visālasāla-
Kalyāṇi nāma tadupaṭṭhahi cā'nuruddho,
Tassā'ṭṭha sītiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (154)
5 Tassā'parena samayeni'ha'naṅgabhaṅgo
Uppajji maṅgalajino janamaṅakgalāya,
Buddhaṅkuro'tiruciro surucī samañño
Āsi tadā'vatisuro dvijavaṃsaketu. (155)

[SL Page 062] [\x 62/]

6 Datvā sasāvakajitassa dināni satta
Patthesi bodhimasamaṃ gavapānadānaṃ,
Pabyākato bhagavatā bhavanā'hīgantvā
Pabbajjito sukhamavitdi samādhijaṃ so. (156)
7 Tassu'ntaraṃ puravaraṃ pitaro'ttara'vhā
Āsuṃ sudevasamaṇo vasi dhammaseno,
Tassā'ggasāvakayugaṃ sakasāvikānaṃ
Bhaddaṃyugaṃ abhavi sivalicā'pya'sokā. (157)

[SL Page 063] [\x 63/]

8 Taṃ pālito jinamupaṭṭhahi aṭṭha'sīti
Hattho'si tassa vajirūpamarūpakāyo,
Bodhī'pi nāgataru sāvakasantipātā
Āsuṃ tayo navutivassasahassamāyu. (158)
9 Tassā'parena sumano karuṇānidhāno
Nātho manojamathano udapādi loke,
Buddhaṅkuro'bhavi tadā'tulanāgarājā
Teja'ggijālajalito atuliddhimā so. (159)
10
Nāgo'pi nāgabhavanamhi sasāvakassa
Buddhassa dibbaturiyehi katupahāro,
Datvāna dānamatulaṃ paṇidhiṃ akāsi
Buddho bhavissasi tuvanti ahāsi buddho. (160)

[SL Page 064] [\x 64/]

11
Khemavhayaṃ puramahū janako sudanto
Rājā janetti sirimā nijasāvakānaṃ.
Aggā bhaviṃsu saraṇo vasi bhāvitatto
Soṇā tadaggasamaṇi'si tathu'pasoṇā. (161)
12
Tassā'si nāgataru bodhi udenatero-
Paṭṭhāyako navutivassasahassamāyu,
Ubbedhato navutihatthamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (162)
13
Tassā'parena udapādi'ha revatākhyo
Devādivanditapado bhuvi devadevo,
Sattuttamo bhavi tadā atidevanāmo
Bhovādivaṃsatilako catuvedavedī. (163)

[SL Page 065] [\x 65/]

14
Baddhañjalī sirasi dhammakathaṃ nisamma
Gantvāna taṃ saraṇamuttaramuttariyaṃ.
Datvā'hipatthayi sukhodhimatho mahesi
Buddho bhavissasi tuvantī visākarittha. (164)
15
Tassā'si dhaññavatināma puraṃ jinassa
Mātā mahesi vipulā vipulo pitā'si,
Sabrahmadevavaruṇo bhavi saṅghamajjhe
Bhaddā ca bhaddayugalaṃ duvidhaṃ subhaddā. (165)
16
Taṃ sambhavo vasi upaṭṭhahi nāgabodhi
Rukkhopya'sitiratanaṃ bhavi attabhāvo,
Āyuppamāṇampi saṭṭhisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātāta.

[SL Page 066] [\x 66/]

17
Tassā'paramhi samaye janapārijāto
Uppajji sobhitajino jitapañcamāro,
Ajjhāyako sakalaveda muḷārabhogī
Buddhaṅkuro bhavi tadā'jitanāmavappo.
18
Dhammaṃ nisamma saraṇesu patiṭṭhahitvā
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Datvā padhānapaṇidhāna makāsi dhīro
Tvaṃ lacchasi'ti varabodhi mahāsi satthā. (168)
19
Rammaṃ sudhammamahu tassa puraṃ sudhammo
Rājā ahosi janako janikā sudhammā
Tassā'ggasāvakayugaṃ asamo sunetto
Tassāvikā'ggayugalaṃ nakulā sujātā. (169)

[SL Page 067] [\x 67/]

20
Nāgassa nāgataru bodhi sarīramaṭṭha-
Paṇṇāsahatthapamitaṃ tamatomathero,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariya sāvaka sannipātā. (170)
21
Uppajji tassa aparena anomadassi
Buddho pabuddhakamalāmalanīlanetto,
Buddhaṅkuro jitasurāri tadāni yakkha-
Senāpatī bhavi mahiddhimahānubhāvo. (171)
22
Sambodhi maggapuriso paṇidhānayaṃ so
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Pādāsi tisu saraṇesu patiṭṭhahitvā
Buddho bhavissasi tuvanti jino'bruvitaṃ. (172)

[SL Page 068] [\x 68/]

23
Ṭhānaṃ hi candavatināma yasodharākhyā
Mātā mahesi yasavā janako janindo,
Tassa'ggasāvakayugaṃ nisabho atomo
Dve sundarī ca sumanā carasāvikā'suṃ. (173)
24
Bodhī'pi tassa kakudho munidehamaṭṭha-
Paṇṇāsahatthapamitaṃ varuṇābhidhāno,
Thero upaṭṭhahi ca lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (174)
25
Tassā'parena padumo dipadānamindo
Jāto pabujjhitamanopadumo pajānaṃ,
Dhīro babhūva varavāraṇakumbhabhedī
Sīho tadā rucirakesarabhāragīvo. (175)

[SL Page 069] [\x 69/]

26
Buddhaṃ nirodhasukhavediyanaṃ vatamhi
Sattāhamakkhipadūmehi tamaccayitvā,
Cittaṃ pasādiya punā'gatasāvakesu
Sīho vibhāsi paṭiladdhavarappadāno. (176)
27
Tassā'si campakapuraṃ padumābhidhāno
Rājā ahosi janako asamā janettī,
Sālopasālayatayo varasāvakā'suṃ
Rāmā'pi tassa paramāsamaṇi surāmā. (177)
28
Nāmenu'paṭṭhahi vasi varuṇo tamaṭṭha-
Paṇṇāsahatthamita massa sarīramā'si,
Bodhi'pi soṇataru lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (178)

[SL Page 070] [\x 70/]

29
Tassā'parena varado muni nāradavho
Pāpandhakāranikaraṃ bhīduro'dapādi,
Buddhaṅkuro bhavi tadā'khilajhātabhiññā-
Lābhī pavattaphalabhoji tapodhanīso. (179)
30
Katvānu'ḷārapaṇidhāna muḷāraviro
Datvā sasāvakajinassa uḷāradānaṃ,
Pūjesi taṃ surabhinā haricandanena
Satthāpi sampati viyākaraṇaṃ adāsi. (180)
31
Tassā'si dhaññavatināma puraṃ sumedho
Rājā ahosi janako jananī anomā,
Dve bhaddasālajitamittavasi vasina-
Maggo'ntarā samaṇi phagguṇi bhikkhunītaṃ. (181)

[SL Page 071] [\x 71/]

32
Vāseṭṭhabhikkhu tadupaṭṭhahi rūpakāyo
Tassā'ṭṭhasitiratanaṃ mahasoṇasākhī,
Bodhiddumo navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasantipātā. (182)
33
Tassā'parena padumuttara dhammarājā
Jāto tilokapadumo padumappitaṅghī,
Aḍḍho uḷāravibhavo maharaṭṭhiyo so
Buddhaṅkuro bhavi tadā jaṭilābhidhāno.(183)
34
Sambodhiyā'dhigama paccayapatthanaṃ so
Virovidhāya padumuttarapādamūle,
Saṅghassa buddhapamukhassa ticivarāni
Pādāsi tīsuratanesu abhippasanno. (184)

[SL Page 072] [\x 72/]

35
Tassā'si haṃsavatināma puraṃ jinassa
Ānandabhupati pitā janikā sujātā,
Dve tassa devalasujātavasi vasinaṃ
Aggā bhaviṃsu samaṇisvāmitāsamā'ggā. (185)
36
Lakkhāyuko sajayabodhika visālasāla
Rukkho upaṭṭhahi muniṃ sumanābhidhāno,
Tassa'ṭṭha'sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo bhagavato gaṇasannipātā. (186)
37
Tassā'parena samayena sumedhanāmo
Lokamhi pātubhavi lokahitāya satthā,
Buddhaṅkuro kira tadānyu'bhato sujāto
Svā'sitikoṭivibhavo'ttara māṇavo'si. (187)

[SL Page 073] [\x 73/]

38
Vissajjiyāna vibhavaṃ tamsitikoṭiṃ
Datvāna dānamasmaṃ sugate sasaṅghe,
Pabbajjito paramabodhi mapatthayittha
Byākāsi somuni ta'mijjhanabhāva'maddhā. (188)
39
Rammaṃ sudassanamahū nagaraṃ sudanto
Tassā'si bhūpati pitā jananī sudattā,
Saṅghesu'hosu saraṇo vasi sabbakāmo
Rāmā yamāni paramānya'bhavuṃka surāmā. (189)

[SL Page 074] [\x 74/]

40
Bodhī'pi nīpataru sāgaranāmathero
'Paṭṭhāsi taṃ navutivassasahassamāyu,
Tassā'ḍhasitiratanu'ggatamāsi gattaṃ
Āsuṃ tayo satimato gaṇasantipātā. (190)
41
Tassā'parena samayena janappadīpo
Jāto sujātabhagavā jitapañcamāro,
Sampannasattaratato varacakkavatti
Rājā babhūvi'ha mahāpuriso tadāso. (191)
42
Dhammā'matena mudito ratanadvayassa
Datvā sasattaratanaṃ catudīparajjaṃ,
Pabbajji bodhipaṇidhiṃ paṇidhāya dhīmā
Ñatvā mahāmuni tamijjhanabhāvamāha.

[SL Page 075] [\x 75/]

43
Rammaṃ sumaṅgalamahū puramuggatākhyo
Rājā pitābhavi pabhāvatināma mātā,
Aggābhaviṃsu ca sudassanadevatherā
Nāgā gaṇassadasi nāgasamālatheri. (193)
44
Taṃ nāradomuniru'paṭṭhahi ca'ttabhāvo
Paṇṇāsahatthapamito bhaviveṇubodhi,
Tassā'bhavī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo dhītimato gaṇasannipātā. (194)
45
Tassā'pareni'ha nirūpamarūpasāro
Jātobabhūva piyadassisamantadassi,
Dhīro tadanya'bhavi kassapamāṇavo so
Vedesu tīsu kusalo kusalaṃ gavesi. (195)

[SL Page 076] [\x 76/]

46
So koṭilakkhaparimāṇadhatabbayena
Saṅgassa buddhapamukhassa mahāvihāraṃ,
Katvā padāsi abhipatthitabuddhabhāvo
Buddho'pi tappaṇidhisiddhi siyā'tya'bhāsi. (196)
47
Candāmahesi jananī janako pudinno
Rājā babhūva puramassa anomanāmaṃ,
Āsuṃ tadaggayugalāni sujātadhamma-
Dinnā gaṇassadasi pakālitasabbadassi. (197)
48
Taṃ sotavhasamaṇo samupaṭṭhahittha
Bodhī piyaṅgu bhagavā'si asitihattho,
Aṭṭhāsika so navutivassasahassama'ssa
Āsuṃ tayo matimato gaṇasannipātā. (198)

[SL Page 077] [\x 77/]

49
Tassā'parena samayenu'dapādi loke
Lokatthasādhanarato munira'tthadassī,
Sattuntamo'pi niratikkamadhammasimo
Tejiddhimā isi tadā'si susimanāmo. (199)
50
Ānīya dibbabhavanā kusumāni tassa
Mandāravāni supatiṭṭhitapādapīṭhe,
Sampūjiyāna paṇidhānamakāsi satthā
Tvaṃ mādiso'bruvi bhavissasi cā'yatinti. (200)
51
Tassā'si sobhitapuraṃ bhavisāgaravho
Rājā pitā janatidevi sudassanākhyā,
Santopasantasamaṇā varasāvakā'suṃ
Dhammā tadaggasamaṇipya'bhavuṃ sudhammā. (201)

[SL Page 078] [\x 78/]

52
Tañcā'bhayo munirūpaṭṭhahi sopya'sīti-
Hatthuggato satasahassapamāṇamāyu,
Campeyyasākhi bhavi bodhi subodhihetu
Āsuṃ tayo ariyasavakasannitā. (202)
53
Tassā'parena udapādi'ha dhammadassī
Nissīmadhī'nadhivaro bhavapāradassi,
So tāvatiṃsabhavatamhi mahānubhāvo
Buddhaṅkuro bhavi tadā kira devarājā.(203)
54
Dibbāni gandhakusumāni kathāgatassa
Cakkaṅkitorucaraṇamburuhāsanamhi,
Pūjesi dibbaturiyehi ca buddhabhāvaṃ
So patthayaṃ munitamijjha nabhāvamāha. (204)

[SL Page 079] [\x 79/]

55
Ṭhāniyamāsi saraṇaṃ sugatassa tassa
Rājā pitā'si saraṇo janani sunandā,
Aggābhaviṃsu padumovasi phussadevo
Khemā ca bhikkhusamaṇisva'pi sabbanāmā. (205)
56
Thero sunettavisuto tadupaṭṭhahi so
Lakkhāyuko'si jayabodhi ñca bimbijālo,
Tassā'pya'sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (206)
57
Tassā'parena samayeni'ga siddhabodhi
Siddhatthanāmavidito udapādi satthā,
Buddhaṅkuro bhavi tadā'khīlaṅajhānalābhī
Bhoji pavattitaphalaṃ vasi maṅgalākhyo. (207)

[SL Page 080] [\x 80/]

58
Sampannagandharasikaṃ paripakkamekaṃ
Ānīya so vipakulajambubhalaṃ vanamhā,
Pādāsi tassa paṇidhīkatabuddhabhāvo
Tañcānubhuya bhagavāpi viyākarittha. (208)
59
Vehāramāsi nagaraṃ jayasenanāmo
Rājā ahosi janako jananī suphassā
Bhikkhūsu tassa vasi sambahulo sumitto
Dve sīvali ñca samaṇīsu varā surāmā. (209)
60
Taṃ revatomuni munindamuṭṭhahittha
Bodhī'pi tassa kaṇikāramabhīruho'si,
Lakkhāyuko sa'narasārathi saṭṭhihattho
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (210)

[SL Page 081] [\x 81/]

61
Tassā'pareni'ha samubbhavi nissanāmo
Satthā pasatthacaraṇo caturo'ghatiṇṇo,
Buddhaṅkuro bhavi tadāni sujātarājā
Rājaññamoḷimaṇilaṅkatapādapīṭho. (211)
62
Hitvā sa'rajjamisiveyadharo sudhīro
Dibbehi'nekakusumehi jinaṃ vajantaṃ,
Pūjesi muddhani tamāpavitānasobhaṃ
Satthā'pi tappaṇidhisiddhi siyā'tya'bhāsi. (212)
63
Khemaṃ puraṃ hi janako janasandhanāmo
Rājā janetti padumā nijasaṅakghamajjhe,
Dve brahmadevudaya vissutatheranāgā
Phussā ca aggayugalānya'bhavuṃ sudattā. (213)

[SL Page 082] [\x 82/]

64
Taṃ sambhavovasi vasindamupaṭṭhahittha
Tassā'sanavhataru bodhi sa'saṭṭhitattho,
Aṭṭhāsi vassagaṇanāya mahesi lakkhaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (214)
65
Tassā'parena bhavasāgarapādassi
Phusso mahāmuniri'hakabbhudapādi loke,
Dhīro tadāni vijitāvi jitārivaggo
Rājā babhūva surarājanibho'rutejo. (215)
66
Sambodhi maggapuriso paṇīdhāya phītaṃ
Rajjaṃ vivajjiya sa'pabbajito janassa,
Aññāya tīṇipiṭakāni kathesi dhammaṃ
Vyākāsi phussabhagavā'pi'va pubbabuddhā. (216)

[SL Page 083] [\x 83/]

67
Tassā'si kāsinagaraṃ jayasenanāmo
Rājā pitā'si janati sirimā mahesi,
Saṅghesu'bhosu'pi surakkhitadhammasetā
Cālā tadaggayugalāni tathū'pañcālā. (217)
68
Bodhiddumā'malakasākhi sarīramaṭṭha-
Paṇṇāsahatthapamitaṃ sabhiyābhidhāno,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo bhakavato gaṇasannipātā. (218)
69
Tassā'parena sanarāmarasattasāro
Satthā vipassi'ha samubbhavi sabbadassī,
Kammena kenaci mahiddhimahānubhāvo
Buddhaṅkuro'bhavi tadā'tulanāgarājā. (219)

[SL Page 084] [\x 84/]

70
Aṅgīrasassa ghanakañcanahaddapīṭhaṃ
Pādāsi tassa khavitaṃ ratanehi nānā,
So buddhabhāvamahipatthiya bodhisatto
Vyākāsi tatthasunisajja jino vipassi. (220)
71
Tassā'si bandhumatināmapuraṃ tadeva-
Nāmo pitā janani bandhumatī mahesi,
Dve khaṇḍatissavasino varasāvakā'suṃ
Candā ca bhaddayugalaṃ bhavi candamittā. (221)
72
Dehaṃ asitiratataṃ tamasokathero-
Paṭṭhāsi bodhiviṭapī bhavi kaṇhavaṇṭā,
Vāsaṃakā munira'sītisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā. (222)

[SL Page 085] [\x 85/]

73
Tassā'parena adhisīlasamādhipañño
Satthā samubbhavī sikhī janakappasākhī,
Dhīro tadā'bhavi arindamanāmarājā
Saddho pahūtaratato ratanattayamhi. (223)
74
Bhikkhañca sattaratanābharaṇābhirāmaṃ
Atvāna hatthiratanaṃ sugate sasaṅghe,
So buddhabhāvamahipatthayi sattasāro
Vyākāsi lacchasi sukhodhipadanti satthā. (224)
75
Buddhassa cāriṇvatī nagaraṃ ahosi
Mātā pabhāvati pitā aruṇavha rājā,
Saṅghesu'bhosu abhibhuvasi sambhavo ca
Aggābhaviṃsu makhilāpadumābhidhānā. (225)

[SL Page 086] [\x 86/]

76
Khemaṅkaro jinamupaṭṭhahi sattatiṃsa-
Hatthucchito vijayabodhi ca puṇḍariko,
So sattatiṃsatisahassa mitāyuko'si
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasannipātā. (226)
77
Tassā'pareni'ha samubbhavi ketumālā-
Byāmappabhāparilasaṃ munivessabhū'ti,
Buddhaṅkuro kira tadāni sudassanavha-
Rājā babhūva pararājagajindasīho. (227)
78
Saṅghassa buddhapamukhassa sacīvaraṃ so
Datvāna dānamatulaṃ jinasāsanamhi,
Sabbaññubodhimabhipatthiya pabbajittha
Buddho bhavissasi dhuvanti tamāhasatthā. (228)

[SL Page 087] [\x 87/]

79
Tassā'pya'nopamapuraṃ bhavi suppatīto
Rājā pitā yasavatī janikā mahesī,
Soṇuttarā ca nijasāvakasāvikānaṃ
Dāmā matiddhiparamā paramā samālā. (229)
80
Bodhī'pi tassa bhavi sālamahīrūho'pa-
Sampannabhikkhu tadupaṭṭhahi saṭṭhihattho,
Satthā vihāsi samasaṭṭhisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasattipātā. (230)
81
Tassā'pareni'kaha samubbhavi saccasando
Veneyyabandhu bhagavā kakusandhanāmo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā'bhavi khemarājā
Dānappabandhajalasekasudhotahattho. (231)

[SL Page 088] [\x 88/]

82
So pattacīvarapabhūtikamannapānaṃ
Datvā sasāvakajinassa gharā'bhigantvā,
Pabbajji bodhipaṇidhiṃ paṇidhāya rājā
Satthāsayā'tya'vaca tappaṇidhānasiddhi. (232)
83
Khemavahayaṃ nagaramassa pitā'ggidatto
Vippo vibhāvi abhavi janikā visākhā,
Sañjivatheradutiyo vidhuro ca thero
Sāmā tadaggayugalaṃ bhavi campakākhyā. (233)

[SL Page 089] [\x 89/]

84
Taṃ buddhijo jinamupaṭṭhahi tassa gattaṃ
Tāḷisahatthamitamāsi sirisabodhi,
Tāḷisahāyanasahassapamāṇamāyu
Eko'va tassa bhavi sāvakasannipāto. (234)
85
Tassā'paramhi samaye karuṇānidhāno
Lokābhibhū kanakabhudharahārirūpo,
Uppajji koṇagamanomuni pabbatākhyo
Bhumissaro bhavi mahāpuriso tadāni. (235)
86
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ
Datvā mahagghavaracivarasāṭake ca,
So pakabbajittha abhipatthita buddhabhāvo
Buddho bhavissasi tuvanti tamāhasatthā. (236)

[SL Page 090] [\x 90/]

87
Nāmena sobhavati tampuramuttarākhyā
Mātā pitā'vanisuro bhavi yaññadatto,
Hīyosauttaravasī samaṇi samuddā
Tasso'ttarā ca paramā parisāsu'bhosu. (237)
88
Taṃ sotthijo jinamupaṭṭhahi tiṃsahattho
Aṅgīraso bhavi udumbarasākhi bodhi,
So tiṃsahāyanasahassamitāyuko'si
Eko'va tassa bhavi sāvakasantipāto. (238)
89
Tassā'pareni'ha mahāmuni kassapākhyo
Lokamhi pātubhavi khaggavisāṇakappo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā'bhavi jotipālo
Vedesu tīsu sakalāsu kalāsu cheko. (239)

[SL Page 091] [\x 91/]

90
Kalyāṇamittadutiyo sugataṃ upecca
Sutvāna dhammamathasāsana motaritvā,
Sabbaññubhāvamhipatthayi māṇavo so
Vyākāsi kassapamunī'pi munī'ca pubbā. (240)
91
Bārāṇasi nagaramāsi pitā ca mātā
Dve brahmadattadhanavatya'bhidhānavanto,
Bhikkhusu tassa samaṇisva'pi tissabhāra-
Dvājā ca bhaddayugalātya'nuloruvelā. (241)
92
Taṃ sabbamittasamaṇo samupaṭṭhahittha
Nigrodhasākhī jayabodhi sa'vīsahattho,
Tassā'si visatisahassa pamāṇamāyu
Eko'va'hū ariyasāvakasannīpāto. (242)
---------
Iti medhānandābhidhānena yatitā viracite sakalakavijana
Hadayānanda dänanidāne jinavaṃsadīpe dūrenidāne
Bodhisattassa sesapaṇidhātaṭṭhapana
Pavatti paridīpo
Tatiyo saggo.
---------

[SL Page 092] [\x 92/]

1 Dīpaṅkarādicatuvīsati buddhapāda-
Mūlesu laṅapaṇidhāna mahānidhāno,
Lakkhādhikaṃ caturasaṅkhiyakapakpasaṅkhaṃ
Puññābhisandamabhisaṅkhari bodhisatto. (243)
2 Etthantare vividhabāhiravatthujātaṃ
Sisa'kkhimaṃsarudhirāni ca puttadāre,
So jivitampi kapaṇaḍikayācakānaṃ
Vīro pariccaji pajāya hitatthameva. (244)

[SL Page 093] [\x 93/]

3 Dānādhimuttipariyesana vippaveso
Patvā tapovanamakitti tapodhanassa,
Tihaṃ alattha sakaṭāhamaloṇaḍākaṃ
Yassā'bhibhūtajaṭharassa jighacchitattā. (245)
(Akitticariyaṃ)
4 Kantāramagga paṭipanna manātapattaṃ
Pacceka buddhamahipassiya saṅakkhavippo,
Phuṭṭhaṃ sakiccapasuto suriyātapena
Yo chattupāhaṇamadāsi sudhotapāṇi. (246)
(Saṅkhacariyaṃ)
5 Dubbhikkhapīḷanabhayena kaliṅgaraṭṭhā
Saṃyācataṃ yadupagamma dhanañjayavho,
Soṇḍāya gayha nijamañjana nāgarājaṃ
Yo dakkhiṇodaka nisekamakāsi rājā. (247)
(Kurudhammacariyaṃ)

[SL Page 094] [\x 94/]

6 Hutvāna yo mahasudassana cakkavattī
Rājā kusāvatipuramhi divā ca ratto,
Vatthattapānamupatesi carāpayitvā
Bheriṃka asesakapaṇḍikayācakānaṃ. (248)
(Mahāsudassanacariyaṃ)
7 Yo sattabhumibhujasāsi purohito'pi
Rājūhi laddhamakhilaṃ dhanadhaññarāsiṃ,
Sampattayācakajanassa paricchajitvā
Puññappabandhamabhisañcini bodhihetu. (249)
(Mahāgovindacariyaṃ)
8 Dhammānusāsi nimināma mahībhujo'pi
Sālaṃ vidhāya mithilāya catummukhaṃ yo,
Acchinnamatthijanapakkhicatuppadānaṃ
Dānaṃ pavattayī purā dadataṃ variṭṭho. (250)
(Nimirājacariyaṃ)

[SL Page 095] [\x 95/]

9 Yo ekarājasutacandakumārabhūto
Muddhābhiseka karaṇāya janehi gacchaṃ,
Saṃvejito savibhave tibhave'pi yaññā-
Vāṭaṃ vidhāya'bhipavattayi dānavaṭṭaṃ. (251)
(Candakumāracariyaṃ)
10
Yo vatthusāragahaṇena atittarūpo
Bhumissaro'pi sivināma surādhipassa,
Jaccandhavesagahitassa vilocanāni
Uppāṭayitva padadaṃ labhi dibbacakkhū. (252)
(Sivirājacariyaṃ.)
11
Dānādhimuttiparamo sasapaṇḍito yo
Mittenu sāsiya adhiṭṭhituposathaṅgo,
Aṅgāramuddhani papāta sajīvitāsaṃ
Hitvā dvijassa tanumaṃsapadātukāmo. (253)
(Sasapaṇḍitacariyaṃ. Itidānapāramīṃ)

[SL Page 096] [\x 96/]

12
Yo mātuposakakari bhisamuddharatto
Andhāya hatthidamakena kareṇukāya,
Soṇḍāya suṭṭhugahito'pya'vikaṇḍitassa
Sīlassa khaṇḍanabhayā najanesi kopaṃ. (254)
(Mātuposakacariyaṃ)
13
Yo bhuridattabhujago'parivammikaṭṭho,
Sīlabbataṃ visadharo samadhiṭṭhahitvā,
Peḷāya khittabhujage ahiguṇṭhikamhi
Sīlassa kuppanabhayena jahāsi kopaṃ. (255)
(Bhuridattacariyaṃ.)
14
Sīlabbatādivibhavo jalitiddhimā yo
Campeyyanāmabhujago ahiguṇṭhikamhi,
Icchānurūpavicaro camarī'va vālaṃ
Sīlaṃ jugopa napi tabbadhake cukopa. (256)
(Campeyyacariyaṃ.)

[SL Page 097] [\x 97/]

15
Yo cūlabodhivisuto samadiṭṭhahatvā
Sīlabbataṃ vanamupecca vasaṃ piyāya,
Tāyaṃ pasayha gahitāya'pi kāsiraññā
Sīlabbisodhanaparo pajahittha rosaṃ. (257)
(Cūlabodhicariyaṃ)
16
Yo bhiṃsarūpi mahiso'pi valimukhassa
Āguṃ titikkhamakhīlaṃ parisuddhasilo,
Rukkhaṭṭhayakkhavacanāni paṭikkhipitvā
Taṃ sīlabhaṅgabhayato bhayato mumoca. (258)
17
Yo vuyhamānamapanīya nadīpavāhā
Mittadduhiṃ putasajīvitadānahetu,
Raññā mumoca vadhiyaṃ avikopanena
Sīlassa rūruhariṇo'pi harissavaṇṇo, (259)
(Rūrumigarājacariyaṃ.)

[SL Page 098] [\x 98/]

18
Yo dantakaṭṭhasakalehi jaṭākulehi
Kuddhena kuṭajaṭilena katāhisāpo,
Mātaṅakganāmamuni sīladhanaṃ jugopa
Sampātasāparipumiddhibalena rakkhaṃ. (260)
(Mātaṅgacariyaṃ.)
19
Maggāvatiṇṇamadhamaṃ kalhābhīlāsā-
Saṅghaṭṭitobhayarathaṅgamadhammayakkhaṃ,
Kopagginā naparijhāpayamiddhimā yo
Sīlaṃ rarakkha khalu dhammikayakkharājā. (261)
(Dhammādhamma devaputtacariyaṃ.)
20
Yo porisādavasagassa jayaddisassa
Rañño paṭiññamadhikicca vijivitāso,
Khīttāyudho tadupagamma alīnasatto
Yakkhaṃ damesi nanu sīlavataṃ nidānā. (262)
(Alīnasattacariyaṃ.)

[SL Page 099] [\x 99/]

21
Yo saṅkhapālabhujago nijabhogapūra-
Vyābhaṅgibhārataravāhiti bhojaputte,
Kāruññamāpa abhigantumapādatāya
Sīlassa bhaṅgabhayato'pi hutāsatejo. (263)
(Saṅkhapālacariyaṃ. Iti sīlapāramiṃ.)
22
Saṅkhāradhammakhaṇabhaṅgasabhāvadassi
Ussāvabinduvilayaṃ'va yudhañjayo yo,
Rājā janassa rudato pavihāya rajjaṃ
Nekkhammapāramimapurayi pabbajitvā. (264)
(Yudhañjaya cariyaṃ.)
23
Yo somanassavisuto kururājaputto
Dussīlakuṭajaṭilabbacanaṃ paṭicca,
Raññā niyojitavadho vadhakāvakāsaṃ
Laddhānusāsiya'bhinikkhami cattarajjo. (265)
(Somanassa cariyaṃ.)

[SL Page 100] [\x 100/]

24
Yo kāsirājatanujo'pi ayogharākhyo
Īhaṃ bhato ciramayogharavāsahīrū,
Rajjaṃ pahāya paramaṃ pitarā padattaṃ
Nekkhammapāramiparo vanamotarittha. (266)
(Ayogharacariyaṃ.)
25
Yo pañcakāmaguṇadīpanato'padiṭṭha-
Sambhattamittavacanampi paṭikkhipitvā,
Niddhantakañcananibhacchavi kañcanākhyo
Patvā tapovanamapabbaji bandhavehi. (267)
(Bhisacariyaṃ.)

[SL Page 101] [\x 101/]

26
Pakkhittadaddulanahārurivā'nalamhi
Saṅkhāradhammavisaye paṭivaṭṭitatto,
Yo soṇabhusurasudhī vibhavaṃ pahāya
Pabbajjituṃ sapariso pavanaṃ jagāma. (268)
(Soṇapaṇḍitacariyaṃ. Iti nekkhamma pārami.)
27
Yo seṇako sudhi pasibbakagabbhasāyiṃ
Vippassi mohakalusikatamānasassa,
Sappaṃ sughoramupadassiya dīghadassī
Paññāsupāramimapūrayi bhurimedho. (269)
(Seṇakapaṇḍita cariyaṃ.)
28
Yo yaṃ mahosadhasamākhyasudhī sudhīso
Ummaggasaṃvutanisaggavatisamo'pi,
Ummaggato'va sabalaṃ mithilādhināthaṃ
Paññāpajāpatipati riputo mumoca. (270)
(Mahosadhacariyaṃ iti paññā pāramī.)

[SL Page 102] [\x 102/]

29
Vālenu'ḷāraviriyo viriyena ghoraṃ
Saṃsāradukkhamiva yo kisakālako'pi,
Gambhīrasāgarajalaṃ sapajānukampī
Ussiñcituṃ satatamārahi sattasāro. (271)
(Kālaka cariyaṃ)
30
Rājāmahādijanako janakundacando
Gambhīrabhurisalilaṃ salilākaraṃ yo,
Sūro'rubāhuviriyo viriyaṃ tatāra
Saṃsārasindhutaraṇe taraṇīsarūpo. (272)
(Mahājanakacariyaṃ. Iti viriyapārami.)
31
Yo khantitintahadayo yatikhantivādī
Chedāpite'pi sakalaṃ sakalattabhāve,
Samapūtakhantijalamevabhūsaṃ siseca
Vyāpādapāvakapadittakalāburāje. (273)
(Khantivādī cariyaṃ)

[SL Page 103] [\x 103/]

32
Yo dhammapālanaparo susu dhammapālo
Kārāpite'pi vadhakeha'simālakammaṃ,
Āsannatāpanirayamhi patāparāje
Khantiṃ pavattayi manappitakhantimetto. (274)
(Dhammapāla cariyaṃ. Iti khantipāramī.)
33
Yo antarīpagabhayaṃkarasuṃsumāra-
Muddhāsamappitapado kapirājabhūto,
Dinnaṃ paṭiññamanukubbamanaññalabbhaṃ
Najjā papāta paratīramasaccabhīrū. (275)
(Kapirāja cariyaṃ)

[SL Page 104] [\x 104/]

34
Yo saccapāramiparo vasi paccanāmo
Saccena saccamahīsandhiya saccadassī,
Poriṃ samaggakaraṇiṃ sirijambudīpe
Sampālayaṃ sakalalokamavoca vācaṃ. (276)
(Saccasavbhaya cariyaṃ.)
35
Yo vaṭṭapotakadijo avirūḷhapakkha-
Pādo'tikhuddakakulāvakagabbhasāyī,
Saccena soḷasakarisamitappadese
Dāvagginibbutimakā thiramāyugantaṃ. (277)
(Vaṭṭapotaka cariyaṃ.)
36
Yo gijjhakākabakabāṇakabhakkhabhuta-
Bandhu nidāgharavitāpaparikkhayā'pe,
Ritte saramhi parimocayi maccharājā
Saccena'kālajaladāgamapaccayena. (278)
(Maccharāja cariyaṃ.)

[SL Page 105] [\x 105/]

37
Duṭṭhāhidaṭṭhavisavegavimucchitaṃ yo
Maṇḍabbatāpasavaro'rasayaññadattaṃ,
Katvāna saccakiriyaṃ karuṇāya kaṇha-
Dīpāyano muni mumoca tamāpadamhā. (279)
(Kaṇhādīpāyana cariyaṃ.)
38
Yo porisādavasago sutasomarājā
Rajje tiyojanasate sakajīvite'pi,
Saccaṃ rarakkha nanu saccaparo nirāso
Dinnaṃ paṭissavamubhinnamapānukubbaṃ. (280)
(Sutasomacariyaṃ. Iti saccapāramī.)
39
Nibbinnarajjavibhavo bhavabhīrūtāya
Yo mūgapakkhabadhirākati mūgapakkho,
Nīte nikhātumapaki sīvathikāvakāse
Daḷhaṃ adhiṭṭhitavataṃ vata nojahāsi. (281)
(Temiyacariyaṃ. Iti adhiṭṭhāna pāramī.)

[SL Page 106] [\x 106/]

40
Mettavihāraparamo piturandhayaṭṭhi
Yo somasommayadayo'pi suvaṇṇasāmo,
Vāḷehi samparivuto pavane vihāri
Mettākhyapāramimapūrayi pāpabhīrū. (282)
(Suvaṇṇasāmacariyaṃ.)
41
Yo ekarājavisuto bhuvi kāsirājā
Mettākalattadutiyo sakajīvite'pi,
Avachinnarajjavibhāve paṭipakkharāje
Mettāya samphari samaṃ paribhāvitāya. (283)
(Ekarājacariyaṃ. Iti mettā pāramī.)

[SL Page 107] [\x 107/]

42
Yā lomaihaṃsavisuto'pi tulāsarikkho
Mānāvamānanakaresu sukhe ca dukkha,
Vāsaṃ cavaṭṭhiparikiṇṇasusānamajjhe
Veraṃ averamanupecca rarakkhu'pekkhaṃ. (284)
(Lomahaṃsacariyaṃ. Iti upekkhāka pakāramiṃ)
43
So bodhiyā'bhiniyato paripakkañāṇo
Buddhaṅkuro'pacitapāramitābalena,
Nijjhāmataṇha'sitakañjakkhuppipāsa-
Lokantarorunirayesu na jātu jāto. (285)
44
Nālattha paṇḍakanapuṃsakamūgapakkha-
Chaccandhajātibadhiritthijaḷattabhāvaṃ,
So makkhikāmakasakutthakipillikādi-
Jātyā napātubhavi kīṭapaṭaṅakgajātyā. (286)

[SL Page 108] [\x 108/]

45
Nālattha gandhagajato puthulatta bhāvaṃ
Nālattha vaṭṭasusukā sukhumanta bhāvaṃ,
Nālattha umdanamammanakatta bhāvaṃ
Nālattha evamatihīnataratta bhāvaṃ.
46
Nāhosi mātuvadhako pitughātako vā
Nāhosi saṅghabhiduro arahantaghāto,
Nāhosi duṭṭhahadayena tathāgatassa
Nāhosi saṃjananako rudhirassa kāye. (288)
47
Kammaṃ phakhalaṃ tadubhayaṃ paṭibāhino ye
Ucchedadiṭṭhigatikā vihariṃsu tesaṃ,
Laddhiṃ kadāci naparāmasi saddahāno
Kammaṃ phalaṃ niyatabodhiparāyaṇo so. (289)

[SL Page 109] [\x 109/]

48
Yasmiṃ bhave bhavati nāmacatukkamattaṃ
Tatrā'pi puññakaraṇattha masaññasatte,
Aṭṭhānato napaṭisandhimagaṇhi suddhā-
Vāsesu pañcasu kadāci papañcabhīrū. (290)
49
Buddhaṅkuro niyatabodhipado kadāci
Dīghāyukesu'pibhavesu sukhānapekho,
Katvā'dhimuttivacanaṃ idha jīvaloke
Nibbatti so tidasapāramipūraṇatthaṃ. (291)
50
Iccevaṃ so purisanisabho duppavesassa bodhi-
Pāsādassā'vataraṇasamattiṃsatisseṇirūpaṃ,
Nipphādento parahitarato pāramīdhammajātaṃ
Saṃsāre saṃsari cirataraṃ ghoradukkhaṃ titikkhaṃ. (292)
---------
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana
Hadayānanda dānanidāne jinavaṃsadīpe durenidāne
Pāramidhammābhisaṅkharaṇa pavatti paridīpo
Catuttho saggo.
---------
[SL Page 110] [\x 110/]

1 Atthavattapadaṃ nānāvaṇṇamaṇṇavajānvitaṃ,
Patthyāvattamivāhosi jetuttarapuraṃ pure. (293)
(Silesa bandhanaṃ.)
2 Parikhāmekhalādāma baddhapākārasoṇinī,
Rarāja rājadhānī sā vadhūva patimaṇḍitā. (294)

[SL Page 111] [\x 111/]

3 Maṇisiṅgaṃsumālābhi bālaṃsumālivibbhamaṃ,
Sasaṅkamaṇḍalaṃ tasmiṃ palamhesā'bhīsārikā. (295)
4 Indirāmandirā'mandamaṇimandirasālinī,
Hemaddhajāvali tasmiṃ kiḷāpayi kalāpino. (296)
5 Rarāja nāgarājānaṃ kappitābharaṇehi ca,
Dāṭhāhi dānadhārāhi meghavacchantā'va sā purī. (297)
6 Turaṅganikaroṇḍutadhulidhūsaritambaraṃ,
Nivāritātapaṃraṅgavitānassirimāhari. (298)

[SL Page 112] [\x 112/]

7 Nīlasevāladhammillā samphullakamalā'nanā,
Tahimuppalalola'kkhī haṃsapīnapayodharā. (299)
8 Kiñjakkharājirasānāruddharodhanitambinī,
Bhiṅgālimaṇimañjirā nārī'vā'suṃ sarojinī. (300)
(Silesa bandhanaṃ.)
9 Kevakalaṃ kapparukkhehi vinā sā rājadhānya'hu,
Visāṇārājadhānī'va sabbasampattisālinī. (309)
10
Kadāci purisājañño rājā'hosi pure tahiṃ,
Vessantaro'tināmena vissuto bhuvanattaye. (302)

[SL Page 113] [\x 113/]

11
Kumāro'va samāno so dānakīḷāparāyaṇo,
Kāyūpagāni dhātīnaṃ ratanābharaṇāni'pi. (303)
12
Khaṇḍākhaṇḍaṃ karitvāna navakkhantuṃ kapariccaji,
Evaṃ bāhiravatthūnidadanto aṭṭhavassiko. (304)
13
Pāsādamabhirīhitvā sonisajjā'bhiyācanaṃ,
Dassāmī'ti vicintesi sisakkhimaṃsalohitaṃ. (305)
14
Sukhedhito mahāsatto sukkapakkhe'va candimā,
Pālesi dasadhammena patvā rajjasiriṃ pajaṃ. (306)
15
Nisajjo paripāsāde so rājā ekadā raho,
Kāmānaṃ saṅakkilesañca vokārādīnavaṃ sari. (307)

[SL Page 114] [\x 114/]

16
Pabbajjāhirato rājā nibbinto vibhavebhave,
Sampattisāramādāya hitvā rajjasiriṃ varaṃ. (308)
17
Mattamātaṅakgarājā'va aggipajjalakānanā,
Rudato ñātisaṅakghassa agārasmā'bhi nikkhamī. (309)
18
Campakāsokavakulatarusaṇḍasumaṇḍitaṃ,
Sikhaṇḍimaṇḍalākhaṇḍakīḷaṃ kokilakūjanaṃ. (310)
19
Anekamigapakkhīnamāsayaṃ salilāsayaṃ,
Vīkāsakusumāmodappavāsitasamīraṇaṃ. (311)
20
Madhumattā'liṅdhaṅkāranibbhara'mburuhākaraṃ,
Sampātanijjharā'rāvagambhīrabhuribhūdharaṃ. (312)

[SL Page 115] [\x 115/]

21
Pavavekakkhamaṃ vaṅkapabbhāraṃ girigabbharaṃ,
Duppavesapakathaṃ vaṅkagirināmatapovanaṃ. (313)
22
Patvā laddhe'sipabbajjā kavilāso so mahībhujo,
Caranto brahmacariyaṃ cirassaṃ vītināmayi. (314)
23
Tassarañño mahesipi maddīnāma sukhedhitā,
Puttadhītūbhisaddhiṃ taṃ tapovanamupāvisi. (315)
24
Mahiccho pūjakovippo tadā bīgacchadassano,
Yena vessantarosattasāro tenupasaṅkami. (316)

[SL Page 116] [\x 116/]

25
Attho kammakarehī'ti jarājajjaritassa me,
Puttañcadhītaraṃ yācī dhīraṃ patvā dayāparaṃ. (317)
26
Ubho kaṇhājinaṃ jāliṃ sasenahabhārabhājanaṃ,
Sammāsambodhikāmo so taṇhādāsabyamuttiyā. (318)
27
Dakkhiṇodakasamputajūjaka'ñjalibhājane,
Samappayittha bandhitvā agamā'dāya niddayo. (319)
28
Dānādhimuttīvīmaṃsī vippākappenu'pāgato,
Saṃyāci devarājā'tha maddideviṃ patibbataṃ. (320)
29
Dakkhiṇodakaniddhotahattho so dakkhiṇodakaṃ,
Katvā devesavippassa deviṃ devo pariccaji. (321)

[SL Page 117] [\x 117/]

30
Sattakkhattuṃ pakampittha tassa pāramitejasā,
Sādhusādhūti pattānumodantī'va mahīvadhū. (322)
31
Iccevaṃ purisārañño paripācinapāramī,
Maṇiraṃsismujjota pāsādasatalaṅkate. (323)
32
Mandamandāniloṇḍūta pañcavaṇṇaddhajālīnaṃ,
Maṇikiṃkiṇijālānurāvasotarasāyane. (324)
33
Dibbehi naccagītehi vāditehi manorame,
Kandappamaṇḍapākāra raṅgamaṇḍapamaṇḍite. (325)
34
Dibbantadibbarājūnaṃ indacāpasatehi'va,
Cūḷāmaṇīmarīcihī sambādhīkaḷita'mbare. (326)

[SL Page 118] [\x 118/]

35
Accharāhi kucañcandanamitaṅgīhi dūrato,
Vidhūtacandikārāji cārucāmara mārute. (327)
36
Suttappabuddhaposo'va tusite tidasālaye,
Tato cavitvā nibbatti hutvā santusita'vhayo. (328)
37
Dibbesu pañcakāmesu vasanto tusitālaye,
Pañcindriyāni lokekalocano paricārayi. (329)
38
Tadā dasasahassesu cakkavāḷesu devatā,
Ekattha sannipatitā sutvā buddhahaḷāhaḷaṃ. (330)
39
Teno'pasaṅkamitvāna yenā'si purisuttamo,
Katvā tabbadanambhojaṃ nayanālikulālayaṃ. (331)

[SL Page 119] [\x 119/]

40
Cūḷāmaṇimayukhambutiddhotacaraṇāsane,
Baddhañjalipuṭambhojamakulāti samappayuṃ. (332)
41
Cakkavattipadaṃ sakkamārabrahmapadatayā,
Nakho mārisa patthetvā pāramī paripācitā. (333)
42
Veneyyabandhubhutena sammāsambodhimicchatā,
Tayā mārisa kicchena pūritā dasapāramī. (334)
43
Sadevakassa lokassa hitāya mātukucchiyaṃ,
Uppajjatūti yāciṃsu taṃdhīraṃ karuṇāparaṃ. (335)
44
Satavassāyuheṭṭhāpi uddhaṃ sahasahassato,
Yasmā akālo buddhānaṃ tasmā kālaṃ vipassi so. (336)

[SL Page 120] [\x 120/]

45
Yasmā aññesu dīpesu sambuddhā nopapajjare,
Jāyanti jambudīpasmiṃ tasmā dīpaṃ vipassi so. (337)
46
Yasmā milakkhadesesu nūppajjanti tathāgatā,
Jāyare majjhime dese tasmādesaṃ vipassi so. (338)
47
Yasmā najāyare vessasuddatvayesu jāyare,
Khantiye brāhmaṇe buddhā kulaṃ tasmā vipassi so. (339)
48
Yasmā anaññavisayā kucchi sambuddhamātuyā,
Tasmā āyuparicchedavasena passi mātaraṃ. (340)
49
Lokekalocano evaṃ katvā pañcāvalokanaṃ,
Tāsaṃ paṭiññaṃ pādāsi karuṇāpuṇṇamānaso. (341)

[SL Page 121] [\x 121/]

50
Tappādatāmarasacumbita moḷimālā
Sampattadevaparisā'ntaradhāyi tāva,
Ogayha nandanavanaṃ tusitādhirājā
Tamhā cavī matidayādayināsabhāyo. (342)
---------
Iti medhānandābhidhānenayatinā viracite sakalakavijana
Hadayānandadānatidāne jinavaṃsadīpe durenidāne
Vessantaracariyappabhutidevārādhanā
Pavatti paridīpo
Pañcamo saggo.
---------
Jinavaṃsadīpe
Dūrenidāna bhāgo paṭhamo.
---------

[SL Page 122] [\x 122/]

1 Yā sattasārapabhavā sirijambudīpe
Phītā'marāvatipurī'va purīvataṃsā,
Ādiccavaṃsikanarindapaveṇi bhūmi
Lakkhyālayā kapilavatthupurī pure'si. (343)
2 Vaṇṇehi kaṇṇasukhasaddarasehi jāta-
Rūpehi atthavisarehi yatīhi yuttā,
Yā rājadhāni puthupāṇagaṇappadehi
Āsī (vasantatilakā) racanā yatheva. (344)
(Silesa bandhanaṃ.)

[SL Page 123] [\x 123/]

3 Pācīdisābhujalatāya mahīyuvatyā
Sannaddhasaṅkhavalayassirimāvahantaṃ,
Yassā sudhāsuparikammakataṃ rarāja
Pākāracakkamacalaṃ makuṭānukāraṃ. (345)
4 Yassā rarāja parikhā nagarindirāya
Kiñjakkhiñjaritatīradasābhirāmā,
Saṃsibbitālivittīmaṇitantupantī
Pākārasoṇibharato galitambaraṃ'va. (346)
5 Kandappadappamadirāmadamattadhuttā
Mandānileritasunīlalatāvitānaṃ,
Yasmiṃ vilolanayanañjalipiyamānaṃ
Āpānabhuminibhamopavanaṃbhajiṃsu. (347)

[SL Page 124] [\x 124/]

6 Mattaṅganāya navayobbanagabbitāya
Raṅgālayaggamaṇidappaṇabimbitehi,
Yā rājadhāni ghanapīnapayodharehi
Sommānanehi bhaji mānasavāpisobhaṃ. (348)
7 Saṅkappitābharaṇaraṃsi sateratālī
Dāṭhābalākavisarā madavuṭṭhidhārā,
Yasmiṃ pure gharamayūrakulaṃ akāle
Kīḷāpayiṃsu varavāraṇavārivāhā. (349)
8 Pākāracakkabahiniggata muggarāgaṃ
Yasmiṃ turaṅganikaruddhaṭadhūlijālaṃ,
Racchāvatārajanatāya khaṇaṃ janesi
Bhītiṃ padittapalayānalajālasobhaṃ. (350)

[SL Page 125] [\x 125/]

9 Yasmiṃ vimānamaṇisiṅgajutippabandha-
Sañcumbitaṃ jitaraviṃ hariṇḍakabimbaṃ,
Nārījanānanasarojakatāvamānaṃ
Kodhābhibhutamiva vaṇṇavikāramāpa. (351)
10
Yatthissarehi samadhiggahitāni tuṅga-
Kelāsakuṭadhavalāti manoharāti,
Niccaṃ sudhāsuparikammakatāni cā'suṃ
Lakkhīniketananibhāni niketanāni. (352)
11
Yatthindanilamaṇimāpitamaṇḍapagge
Hemaddhajāvaliparibbhamaṇaṃka puramhi,
Jīmūtakūṭapamukhe satavijjumālā-
Līlāvahaṃ virahinīnamaghaṃ janesi. (353)

[SL Page 126] [\x 126/]

12
Sañjhānurāgamaṇitoraṇadīdhitīhi
Bhinnandhakāranikarā'khilanāgarānaṃ,
Yā rājadhāni janayantipi tuṅgatuṭṭhiṃ
Pītyā navāsi rajanīsma bhisārikānaṃ. (354)
13
Sevālakesarasamākulatīrabhāgā
Samphullarattapadumuppalakallahārā,
Haṃsālisārasasamosaraṇābhirāmā
Yasmiṃ sunimmalajalā kamalākarāsuṃ. (355)
14
Yasmiṃpure kulavadhūvadanambujānaṃ
Laddhuṃ nirūpamasiriṃ bhusamussahantā,
Yāvajja setasarasiruhasītaraṃsī
Aññoññabaddhapaṭighā'va vajanti nāsaṃ. (356)

[SL Page 127] [\x 127/]

15
Yasmiṃ suvaṇṇamakaṇirūpiyavaṃsavaṇṇa-
Muttāpavāḷacajirehi mahārahehi,
Nānāpaṇā sukhumakāsikasāṇahaṅga-
Koseyyakhomavasanehi'bhavuṃ papuṇṇā. (357)
16
Cakkāsisattidhanukuntagadādibhatthā
Sannaddhahemakavacā vijitārivaggā,
Saṅgāmasāgarasamuttaraṇātisurā
Yodhā yahiṃ puravare akariṃsu rakkhaṃ. (358)
17
Phūṭṭhā ka vāṭanikaṭe maṇimandirānaṃ
Kappāsapaṭṭadhavalā saradabbharājī,
Yasmiṃ khaṇaṃ javanikāsirimādadhānā
Thīnaṃ jugopa madhupehi mukhambujāni. (359)

[SL Page 128] [\x 128/]

18
Nibbiddhavīthivisarehi susajjitehi
Niccussavāya puramussitatoraṣehi,
Bhogindabhoganikarehi rasātalaṃ'va
Yaṃ sampasāritaphaṇehi babhuva rammaṃ. (360)
19
Yasmiṃpure vivaṭamandirajālakānaṃ
Uddhūtadhulimalinīkaḷitālakānaṃ,
Nārinamindurucīrānana dappaṇesu
Lokassa locanamaṇi paṭibimbitā'suṃ. (361)
20
Gambhīrasaṅkhapaṭabhaddhanibhūrighosaṃ
Kelāsakūṭadhavalālayapheṇapiṇḍaṃ,
Yaṃ puṇṇasattaratanaṃ purakhīrasindhuṃ
Lakkhī alaṅkari turaṅgataraṅgavegaṃ. (362)

[SL Page 129] [\x 129/]

21
Reṇuppabandhamalinaṃ kavanarājinīlaṃ
Madhavātimattamadhupaṃ padumābhirāmaṃ,
Yaṃ rājahaṃsabhajitaṃ avatiṇṇalokaṃ
Āsi puraṃ vikacakañjavanaṃ yatheva. (363)
(Silesabandhanaṃ.)
22
Yasmiṃpuramhi ratanujjalanīlakaṇṭhā
Rāgāvamadditadharā'vivaṭadvijāli,
Āsuṃpayodharabharā'viraḷappadesā
Sampattavuṭṭhidivasāviyamātugāmā. (364)
(Silesabandhanaṃ.)

[SL Page 130] [\x 130/]

23
Dhammānudhammapaṭipatti parāyaṇassa
Saṃsārabhīrukajanassa tapovanābhā,
Yā rājadhāni pacurandhaputhujjanānaṃ
Āpānabhumiva babhūvu'bhayappakārā. (365)
24
Buddhaṅkurassa ravivaṃsapabhaṅkarassa
Sammā sukhānubhāvanāya subhumibhutā,
Bho yādisi kapilavatthupuri pure'si
Dhammassabhāvamadhunā paridīpaye sā. (366)
25
Tasmiṃ babhūva nagare nagarādhirāje
Rājā sunīticaturo catusaṅakgahehi,
Dhammena sabbajanarañjanako kadāci
Suddhodanavhavisuto ravivaṃsaketu. (367)

[SL Page 131] [\x 131/]

26
Disvā'vatārakalusikatamattabhāvaṃ
Ukkaṇṭhite'va kamalā kamalāpatissa,
Bhūpālipālibhajitaṃ caraṇāravindaṃ
Saṃsevi yassa ravivaṃsadhajassa rañño. (368)
27
Yassā'vanīsakavino kavikaṇṭhabhusā
Vāṇivadhū madhurakomakalakattavāṇī,
Patvā catummukhamukhambujakānanamhā
Haṃsīva mānasataḷākamalaṅkarittha. (369)
28
Sabbāridappamathanopari ekadhatvā
Ajjhattikāriparājiyamappasayhaṃ,
Saṃsuddhacittanikase nisitena tāva
Paññāyudhena avadhittha mahībhujo yo. (370)

[SL Page 132] [\x 132/]

29
Yasmā mahīpatimahīdharato upekkhā-
Veḷātalāvadhi dayāsalilena puṇṇā,
Mettāsavanti pabhavā muditumimālā
Ajjhottharittha bhuvanattayagaṃjanoghaṃ. (371)
30
Sampannadānasadanambudharehi yassa
Dānādhimuttiparamassa manodahesu,
Taṇhātaṭāni kapaṇaddhikayācakānaṃ
Hinnāni sattaratanambunipātanena. (372)
31
Yassindanīlanayanaṃ rajatāvadāta-
Dantaṃ suvaṇṇavadanañca pavāḷasīsaṃ,
Muttāmayaṅgavayavaṃ ratanehi nānā
Dehaṃ sumāpitamivāsi pitāmahena. (373)
(Sīlesabandhanaṃ)

[SL Page 133] [\x 133/]

32
Yassātipaṇḍarayasovisaro'sadhīso
Saṅekkācitānanasaro'rinarādhipānaṃ,
Sokandhakārabhiduro ripurājinīnaṃ
Āsāgarantapaṭhaviṃ paridhikarittha. (374)
33
Rājaññachappadakulaṃ sakalaṃ padesa-
Rajjādhipaccamakarandarasābhilāsaṃ,
Yassattabhāvakamalākaraphullitāni
Saṃsevi cārucaraṇambūruhāni bhatyā. (375)

[SL Page 134] [\x 134/]

34
Setātapattamiva vissutakittipuñjaṃ
Katvā'sipattamiva pāvakabhīmatejaṃ,
Yasmiṃ sarajjamanusāsati sesabhūpā
Chattāsibhūsitakarā sakakiṅkarā'va. (376)
35
Dvārāni'nekakapaṇḍikayācakānaṃ
Ugghāṭitopya'virataṃ ratanālayesu,
Saddhādisattadhanarakkhaṇatapparo saṃ
Dvārattayaṃ pidahi yo kapilādhinātho. (377)
36
Yassussitaddhanueṇo pabalārivaggaṃ
Vissaṭṭhābāṇavisarabbisamubbahanto,
Bhasmikari karikarāyatapīnabāhu-
Sappo suphoṭhitajiyāpariphandajivho. (378)

[SL Page 135] [\x 135/]

37
Lakkhīnidhānanagaraṇṇavapātubhūto
Mantindakūṭasikharīvalayāvuto yo,
Vālaggamattampi rājasiṇerurājā
Kodhānilena ripuraññamakampiyo'si. (379)
38
Bhasmikatākhīlavipakkhanarindakaṭṭho
Kodhānalo sarasamīraṇabhāvitopi,
Nibbāyi paghgaritabappajalehi yassa
Lolabbilocanaghaṭehi vipakkhathīnaṃ. (380)
39
Sannītimaggajalituggamatippadīpo
Kittippabandhadhavalīkatajivaloko,
Rājindamoḷimaṇilaṅkatapādapīṭho
Dhammena rajjamanusāsi ciraṃ sarājā. (381)

[SL Page 136] [\x 136/]

40
Tassatipīvarapayodharabhaddakumbha-
Dvandātibhāraviraḷīkatamajjhabhāgā,
Niddosabālaravimaṇḍalacārugaṇḍā
Dibbaccharājitavirājitarūpasobhā. (382)
41
Samphullanīlakamalāmalanīlanettā
Olambamānamaṇikuṇḍalalambakaṇṇā,
Muttāvalivadasanāvali haṃsadhenu-
Helāpahāsagamanā muducāruvāṇī. (383)
42
Bimbādharā jaladharāyatakesapāsā
Sovaṇṇadappaṇanibhānanacandabimbā,
Sannīrapupphamakuḷopamacārujaṅghā
Kandappa maṅgalasilātalasoṇibhāgā. (384)

[SL Page 137] [\x 137/]

43
Nābhālavāḷaruhanīlatamālavallī-
Līlāvinaddhanavakomalaromarājī,
Lāvaṇṇavāridhitaraṅgabhujā'bhinīla-
Subbhulatāmakaraketanacāparūpā. (385)
44
Bhupālavaṃsakamalākararājabhaṃsi
Māyāvadhu iva sujampatino sujātā,
Candassakomudi'va vijjuriva'mbudassa
Rañño'ticārucaritāsi piyā mahesi. (386)

[SL Page 138] [\x 138/]

45
Tasmiṃ nagopamaghare nagare tadāsi
Āsāḷhimaṅgalamaho divasānisatta,
Milāsugandhaparamaṃ vigatāsavaṃ taṃ
Nakkhattakīḷamakarittha mahesi māyā. (387)
46
Vuṭṭhāya sattamadināgatapuṇṇamāya
Pāto sugandhaparivāsitavārinā sā,
Katvā sinānamatulaṃ kapaṇḍikānaṃ
Dānaṃ adāsi catulakkhadhanabbayena. (388)
47
Vatthāhatehi sunivatthasupārutā sā
Bhutvā'ggabhojanamadhiṭṭhituposatha'ṅgā,
Niddāturā supinamovarakaṃ pavissa
Kalyāṇamaddasa sirīsayane nipannā. (389)

[SL Page 139] [\x 139/]

48
Netvā nipannasayanaṃ himavantapasse
Heṭṭhā visālatarasāḷamahīruhassa,
Naṃ saṭṭhiyojanakacārumanosilāyaṃ
Āropayiṃsu caturo kira devarājā. (390)
49
Netvā manussamalasaṃharaṇāya tamhā'
Notattanāmarahadaṃ sunahāpayitvā,
Devitthiyo sapadi dibbamayehi nesaṃ
Vatthehi gandhakusumehi alaṅkaritvā. (391)
50
Tatthubbhavo lasati rūpiyapakabbato yo
Tassodare'tirucire kanakabbimāne,
Pācīnasīsavati dibbamayamhi sammā
Paññāpitaggasayanamhi sayāpayiṃsu. (392)
51
Oruyha setavaravāraṇarājaveso
Buddhaṅkuro rucirakañcanapabbatamhā,
Āruyha sajjhudharaṇidharamuttarāya
Soṇḍāya setasarasiruhamubbahanto. (393)

[SL Page 140] [\x 140/]

52
Patvā vimānavathakuñcanadaṃ naditvā
Katvā padakkhiṇamalaṅkatamātuseyyaṃ,
Bhetvāna tāyapana dakkhiṇapassamanto
Kucchiṃ paviṭṭhasadiso supinena diṭṭho. (394)
53
Māyāya rājavadhuyā rucirānanāya
Āsāḷhipuṇṇamiyamuttara'sāḷhabhena,
Buddhaṅakkurassa paṭhamena mahāvipāka-
Cittena sampati ahū paṭisandhigabbhe. (395)
54
Buddhaṅkurassa paṭisandhigatassa gabbhe
Māyāya cārucaritāya ca khaggahatthā,
Nissesupaddavanirākaraṇāya rakkhaṃ
Gaṇhiṃsu tāva caturo surarājaputtā. (396)

[SL Page 141] [\x 141/]

55
Māyāya bhattuparamāya tatoppabhuti
Nūppajji kiñci purisesu sarāgacittaṃ,
Sā pañcakāmasukhinī akilantakāyā
Lābhenuḷārayasasāpyabhivaḍḍhitāsi. (397)
56
Paññāyi dhotaratane janikāya anto
Kucchiṃ gato yatharivāvutapaṇḍusuttaṃ,
Taṃ kucchinā pariharī dasamāsamattaṃ
Pattena telamiva rājini appamattā. (398)
57
Pāto'va pāṭipadage divase pabuddhā
Rañño kathesi supinaṃ atha so narindo,
Vedaṅgavedacature catusaṭṭhṛmatte
Pakkosayī dvijavare dvijavaṃsaketū. (399)

[SL Page 142] [\x 142/]

58
Lājuttarāya paribhaṇḍakatāya bhumyā
Paññāpitesu sukhumattharaṇatthatesu,
Bhaddāsanesu bhavanamhinisinnakānaṃ
Nemittikānamavanīpati bhusurānaṃ. (400)
59
Pakkhittasappimadhusakkhirakhīramissa-
Pāyāsapuṇṇaharirūpiyabhājanehi,
Vatthāhatāni dhanadhaññacayañca dhenū
Datvāna diṭṭhasupinassa phakhalaṃ apucchi. (401)
60
Mācintayittha tava rājiniyā janinda
Kucchimhi tampati patiṭṭhahi puttagabbho,
Ajjhāvasissati sañcepana cakkavatti
Rājā bhavissati agāramasaṃsayaṃ so. (402)

[SL Page 143] [\x 143/]

61
Hitvā sasattaratanaṃ catudīparajjaṃ
So pabbajissati sace bhavanā'bhigantvā,
Buddho bhavissati dhuvaṃ catusaccabuddho
Iccabruviṃsu supinatthavidū vidū te. (403)
62
Sā gabbhabhāravaṭharikatamajjhabhāgā
Gantuṃ sakaṃ kulagharaṃ kulakañjahaṃsi,
Icchāmahanti paṭivedayi devi rañño
So sampaṭicchi vacanaṃ karavīkavāṇyā. (404)
63
Tamhā mahānagarato nagaraṅgapuṇṇaṃ
So yāva devadahanāmikarājadhānī,
Muttā'vadātapuḷinattharaṇehi rājā
Lājopahāravidhinā kamaluppalehi. (405)

[SL Page 144] [\x 144/]

64
Santīrapupphakalasehi samappitehi
Mandātileritapaṭāka dhajāvalīhi,
Kārāpayī kanakarūpiyatoraṇehi
Addhānamaggasamalaṅkaraṇaṃ'takhippaṃ. (406)
65
Vandī'bhigītathutimaṅakgalagītikāhi
Pañcaṅgikehi turiyehi katupahāraṃ,
Tasmiṃ sumaṇḍitapasādhitamañjasamhi
Dibbavcarāsiriviḍambanarūpasobhaṃ. (407)
66
Deviṃ suvaṇṇasivikāya susajjitāya
Āropayitva khacitāya maṇīhi nānā,
Pesesi bhupati purakkhatañātisaṅghaṃ
Saddhiṃ sahassasacivehi sukhedhitaṃ so. (408)

[SL Page 146] [\x 146/]

67
Samthullapupphaphalapallavavattabhāra-
Rukkhākulaṃ ghanasunīlalatāvitānaṃ,
Hintālatālanaḷakīcakanāḷikera-
Sannīrapūgatiṇapādapapantisāliṃ. (409)
68
Sevālanīlasalilānilasītalehi
Otiṇṇakahaṃsavisarehi samullasattaṃ,
Jhaṅkārarāvamukharālikulākarāla-
Kiñjakkhajālabharitamburuhākarehi. (410)
69
Pupphābhigandhasurabhīkatagandhavāhaṃ
Addakkhisabbajanalocanapīyamānaṃ,
Nindantanandanavanaṃ vanajāyatakkhī
Sā lumbinīvanamanaṅgavimānabhūtiṃ. (411)

[SL Page 146] [\x 146/]

70
Sā rājinī navadalaṅgulipantīcāru-
Sākhābhujopahitamañjaricāmarehi,
Sannaddhakomalalatāvanitānamagge
Attupahārakaraṇāya katāvakāsā. (412)
71
Senāya cārucaraṇamburuhoddhaṭehi
Reṇūhi dhūsaritamaggamanakkamanti,
Saddhiṃ sakāya parisāya tatotaritvā
Taṃ lumbinīvanamupāvisi rāmaṇeyyaṃ.(413) 72
Taṃ rājiniṃ vanavadhu jitahaṃsagāmiṃ
Āmodamandamalayānilahatthagehi,
Sambhāvayittha mukharālikulābhikiṇṇa-
Reṇuppabandhaharisaṅkhasatehi magge. (414)

[SL Page 147] [\x 147/]

73
Gacchantiyā caraṇanūpuranādapāsa-
Baddhānamunnatasiromigapotakānaṃ,
Ummīlitāyatavilocanapantipakkhe
Dassesi nīlanalinīvanarājisobhaṃ. (415)
74
Uddhaṃ samaggasikharehi katāvakāsa-
Maggantarehi kalikākusumākulehi,
Nānālatākulamahiruhatoraṇehi
Uyyānabhumi upahārarate'va bhuya. (416)
75
Ukkhittapiñchabharamantasikhaṇḍimālā-
Kīḷāhi kokilakulaṅanikāhaḷehi,
Uyyānabhumi makaraṅajaraṅgabhumi-
Līlaṃ bhajittha bhamaraddhanivallakīhi. (417)

[SL Page 148] [\x 148/]

76
Niccaṃ vasantasamayassirimubbahantaṃ
Taṃkhovanaṃ vanavadhūhadayānutāpī,
Patto nidāghasamayopi janesi tuṭṭhiṃ
Tassā sirisakusumālikulāvataṃso. (418)
77
Tasmiṃ nidāghasuriyātapatāpitāmbhaṃ
Rittālavāḷamivakālamakālamegho,
Cintāturaṃ hadayamattasakhījanopi
Pīṇesi gabbhaparipākabharaṃ vāhantyā. (419)
78
Kaṭṭhāvasiṭṭhataravo parihīnapattā
Tassādharakkhidasanajjutisaṅgamena,
Āsuṃ navaṅkurapalāsavikāsapuppha-
Saṃvellitā'va ramaṇīyavanappa dese. (420)

[SL Page 149] [\x 149/]

79
Gimhābhītāpaparipīḷitaṅdhallikānaṃ
Gambhīrarāvamukharīkatadāyarāji,
Dukkhāturabbirahinīpamadājanassa
Āsi vilāpabadhirīkaḷite'va sāḷā. (421)
80
Tasmiṃ vikāsakalikāvalihārihārā
Kiñcāpi pakkaphakhalavallarikaṇṭhabhusā,
Nāsakkhi pūgatarupanti sumaṇḍitāya
Māyāya tāya sirimābharituṃ ghaṭantī. (422)
81
Uyyānamubbhamitamattamadhubbatehi
Campeyyapupphamakulehi samākulaṃtaṃ,
Uddhutadhumapaṭalehi manobhavassa
Dīpehi vāsabhavakanaṃ'va lasantamāsi. (423)

[SL Page 150] [\x 150/]

82
Gabbhūpagaṃ bhamarakesakalāpabhārā
Buddhaṅkuraṃ pariṇataṅkuralomahaṃsā,
Vandantiyo viya tahiṃ thabakañjalīhi
Mandānileritalatāvanitā kanatā'suṃ. (424)
83
Gabbhūpagassa paripakkaphalehi nānā
Puññānubhāvapabhavotusamubbhavehi,
Māyāya gabbhabalikammani tappare'va
Uyyānabhumi janataṃ bhavi tappayanti. (425)
84
Gabbhūpagassa hi mahāpurisassa gabbha-
Vuṭṭhānamaṅakgalamahussavavāsaramhi,
Uyyānabhumi sakalotusamubbhavehi
Āsi vikāsakusumehi samābhikiṇṇā. (426)

[SL Page 151] [\x 151/]

85
Sālumbinīvanasiriṃ kalahaṃsaghosaṃ
Samaphullapupphasurabhiṃphalasambhavojaṃ,
Pañcindriyehi girinijjharasitavātaṃ
Paccakkhapañcavidhakāmarasaṃavindi. (427)
86
Niyyāsasārasurahiṃphakhalapallavehi
Jhaṃkāritālikulakujitakokilehi,
Samphullapupphanikarehi samābhikiṇṇa
Maddakkhisāyuvatimaṅgalasāḷasālaṃ. (428) 87
Samphullasāḷakalikaṃtayatālimālā
Sañcumbitaṃkuvalayāmalalocanāya,
Sākhaṃsukomalakaraṅgulipallavehi
Māyāmahesisamalaṅkari vitamāyā. (429)

[SL Page 152] [\x 152/]

88
Bhāronatā'va ruciraṅgulipallavānaṃ
Jhaṅkārarāvamukharālikulābhirāmā,
Sākhā vikāsakusumehisamākulā sā
Olambayaṭṭhi bhavi gabbhabharāturāya. (430)
89
Tassā calittha pavano calalocanāya
Kammubbhavo varatirokaraṇehi tāva,
Deviṃ nirūpamasiriṃ suparikkhipitvā
Tamhā paṭikkami jano kaḷitāvakāso. (431)
90
Brahmāmarāsuranaroragapūjanīyaṃ
Battiṃsalakkhaṇasamujjalarūpa sāraṃ
Niddhotajātimaṇisannibhasuddhagattaṃ
Sattuttamaṃ sapadi devi ṭhitā vijāyi. (432)

[SL Page 153] [\x 153/]

91
Duggandhamuttamalasoṇitamakkhitaṅgā
Jāyantya'sesamanujā manujesune'vaṃ,
Caṅgoṭakamhi jinadhāturivādhivāso
Thūpamhi soṇṇapaṭimāriva mātugabbhaṃ. (433)
92
Nisseṇitova puriso ratanāsanamhā
Therova dhammakathiko ṭhitako'taranto,
Sammā pasāriya ubho mudupāṇipāde
So nikkhamittha kuṇapehi amakkhitaṅgo. (434)

[SL Page 154] [\x 154/]

93
Tatropagamma caturo caturānanā taṃ
Jālena kañcanamayena visuddhacittā,
Ādāya mātupurato tanayaṃ ṭhapetvā
Candānane bhavatu nandamanā'tya'vocuṃ. (435)
94
Ādiccavaṃsakamalākarabhākarassa
Buddhaṅkurassa subhasītalavāridhārā,
Nikkhamma tāva nabhasā nijamātuyā ca
Gāhāpayuṃ utumubhosu kalebaresu. (436)
95
Tesaṃ karehi caturo surarājaputtā
Gaṇhiṃsu saṇhasukhumāya'jiṇappaveṇyā,
Tesaṃ hi pāṇitalato paṇipātapubbaṃ
Gaṇhiṃsu taṃ dukulacumbaṭakena'maccā. (437)

[SL Page 155] [\x 155/]

96
Tesaṃ karehi paṭhavitalamotaritvā
Ṭhatvā puratthimadisaṃ asamo vipassi,
Uddhaṃ adho catudisānudisā ca evaṃ
Ekaṅganaṃ bhavitadā'khilalokadhātu. (438)
97
Tumhehi uttaritaro bhuvase tīsu
Natthīti matthakajaṭāmakuṭappitehi,
Katvānijañjalipuṭehi nipaccakāraṃ
Brahmāmarāsuranarā tamabhitthaviṃsu. (439)
98
Soca'ttanā samamadisva disāsu tāsū
Tappādavītiharaṇena padānisatta,
Gantvāna uttaradisā'bhimukho avanyā
Abbhuggatamburuhamuddhani tiṭṭhamāno. (440)

[SL Page 156] [\x 156/]

99
Aggo'hamasmi ahamasmi janassa jeṭṭho
Seṭṭho'hamasmi ayamantima'jāti mayhaṃ,
Dhīro mametarahi natthi punabbhavo'ti
Nicchāritāsabhivaco nadi sīhakanādaṃ. (441)
100
Vesākhemāse suhakujadine puṇṇamāyaṃ visākhe
Nakkhatteyoge suragurugate so kuḷīravharāsiṃ,
Sañjāto nātho paramakaruṇābhāvanābhāvatatto
Māyākucchimhā kusumitalatāvelalituyyānabhumyā. (442)
---------
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakala
Kavijana hadayānandadānanidāne jinavaṃsadīpe
Avidurenidāne pacchimabhavika mahābodhi
Sattuppatti pavattiparidīpo
Chaṭṭhosaggo.
---------

[SL Page 157] [\x 157/]

1 Atharammatarā'si jātikhetta-
Pariyāpatta'vakāsalokadhātu,
Kamaluppala (mālabhārinī) hi
Tadupaṭṭhānagatāhi devatāhi. (443)
2 Kamalāsanadevadānavānaṃ
Bhuvane'kattha samāgamo tadā'si,
Jinacakkapaṭiggahassa ṭhānaṃ
Avivāden