[CPD Classification ]
[SL Vol Kacc -] [\z Kacc /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
Kaccāyanavyākaraṇaṃ.
------------
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
-----------
Seṭṭhaṃ tilokamahitaṃ abhivandiyaggaṃ
Buddhañca dhammamamalaṃ gaṇamuttamañca,
Satthussa tassa vacanatthavaraṃ suboddhuṃ
Vakkhāmi suttahitamettha susandhikappaṃ.
Seyyaṃ jineritanayena budhā labhanti
Tañcāpi tassa vacanatthasubodhanena,
Atthañca akkharapadesu amehabhāvā
Seyyatthiko padamato vividhaṃ suṇeyya.
---------
Attho akkharasaññāto.- 1
Sabbavacanānamattho akkhareheva saññāyate.
Akkharavipattiyaṃ hi atthassa dunnayatā hoti tasmā
Akkharakosallaṃ bahupakāraṃ suttantesu.
Akkharāpādayo ekacattāḷīsaṃ.- 2
Te ca kho akkharā akārādayo ekacattāḷīsaṃ suttantesu sopakārā-taṃ yathā.
A ā i ī u ū e o ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti
Akkharā nāma honti.
Tena kvattho?-"Attho akkharasaññāto."
Tatthodantā sarā aṭṭha. -3
Tattha akkharesu akārādisu odantā aṭṭha akkharā sarā nāma honti-taṃ yathā.
[SL Page 002] [\x 2/]
A ā i ī u ū e o iti sarā nāma.
Tena kvattho? - "Sarā sare lopaṃ"
Lahumattā tayo rassā.- 4
Tattha aṭṭhasu saresu akārādisu lahumattā tayo sarā rassā nāma honti-taṃ yathā.
A i u iti tayo rassā nāma.
Tena kvattho?-"Rassaṃ."
Aññe dīghā. -5
Tattha aṭṭhasu saresu rassehi aññe pañca sarā dīghā nāma honti-taṃ yathā.
Ā ī ū e o iti dighā nāma.
Tena kvattho?-"Dīghaṃ"
Sesā byañjanā. -6
Ṭhapetvā aṭṭha sare sesā akkharā kakārādayo niggahī tattā byañjanā nāma honti-taṃ yathā.
Ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa ta tha da dha na
Pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti byañjanā nāma.
Tena kvattho?-"Sarāpakati byañjane"
Vaggā pañcapañcaso mantā. -7
Tesaṃ kho byañjanānaṃ kakārādayo makārantā pañca pañcaso akkharavanto vaggā nāma honti-taṃ yathā.
Ka kha ga gha ṅa-ca cha ja jha ña-ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa-
Ta tha da dha na-pa pha ba bha ma -iti vaggā nāma.
Tena kvattho?-"Vaggantaṃ vā vagge."
Aṃ iti niggahītaṃ. -8
Aṃ iti niggahitaṃ nāma hoti.
Tena kvattho?- "Aṃ byañjane niggahītaṃ."
Paramasamaññā payoge. -9
Yā ca pana sakkataganthesu samaññā ghosātivā aghosā tivā tā payoge sati etthāpi yujjante.
Tattha ghosavanto nāma- ga gha ṅa ja jha ña ḍa ḍha ṇa da dha na ba bha ma ya ra la va ha ḷa iti ghosā nāma.
Aghosā nāma-ka kha, ca cha, ṭa ṭha, ta tha, pa pha,sa iti aghosā nāma.
Tena kvattho?- "Vagge ghosāghosānaṃ tatiya pāṭhamā."[Kachcha02]
[SL Page 001] [\x 1/]
Pubbamadhoṭhitamassaraṃ sarena
Viyojaye.-10
Tattha sandhiṃ kattukāmo pubbabyañjanaṃ adhoṭhitaṃ assaraṃ katvā sarañca upari katvā sarañca upari katvā sarena viyejaye. Tatrāyamādi.
Naye paraṃ yutte.-11
Assaraṃ kho byañjanaṃ adho ṭhitaṃ parakkharaṃ naye yutte tatrābhiratimaccheyya.
Yutteti kasmā?-Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me ettha pana yuttaṃ na hoti.
Iti sandhikappe paṭhamo kaṇḍo.
---------
Sarā sare lopaṃ.-12
Sarā kho sabbepi sare pare lopaṃ papponti yassindriyāni samathaṃ gatāni, nohetaṃ bhante. Sametā yasmā saṅghena.
Vā paro asarūpā.-13
Saramhā asarūpā paro saro lopaṃ pappoti vā. Cattārome bhikkhave dhammā, kinnumāva samaṇiyo. Vāti kasmā?-Pañcindriyāni, tayassudhammā janitā bhavanti.
Kvacāsavaṇṇaṃ lutte.-14
Saro kho paro pubbasare lutte kvaci asavaṇṇaṃ pappoti.
Saṅkhyaṃ nopeti vedagu, bandhusseva samāgamo.
Kvacīti kasmā?-Yassindriyāni, tathupamaṃ dhammavaraṃ adesayi.
Dīghaṃ.-15
Saro kho paro pubbasare lutte kvaci dīghaṃ pappoti.
Saddhīdha cittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, anāgārehi vūhayaṃ.
Kvaciti kasmā?-Pañcahupāli aṅgehi samannāgato, natthaññaṃ kiñci.
Pubbo ca.-16
Pubbo ca saro parasaralope kate kvaci dīghaṃ pappoti.
[SL Page 004] [\x 4/]
Kiṃsudha cittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, sādhūti paṭissuṇitvā. Kvacīti kasmā?-Itissa muhuttampi.
Yamedattassādeso.-17
Ekārassaantabhutassa sare pare kvavacī yakārādeso hoti.
Adhigato kho myāyaṃ dhammo-tyāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ, tyāssa pahīṇā honti.
Kvaviti kasmā? -Tenanāgatā iti-nettha.
Vamodudantānaṃ.-18
Okārukārānaṃ antabhutānaṃ sare sare kvacivakārā deso hoti.
Athakhvassa, svassa hoti, bavhābādho, vathvettha vihitā niccaṃ, cabvāpāthamāgacchanti. Kvavīti kasmā?-Cattārome bhikkhave dhammā, kinnumāva samaṇiyo.
Sabboccanti.-19
Sabbo ti icceso tisaddo vyañjano sare pare kvaci cakāraṃ pappoti.
Iccetaṃ kusalaṃ, iccassa vacaṇīyaṃ, paccuttaritvā-paccā harati.
Kvacīti kasmā?-Itissa muhuttampi.
Do dhassa ca.-20
Dha iccetassa sare pare kvaci dakārādeso hoti.
Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ.
Kvaciti kasmā?-Idheva maraṇaṃ bhavissati.
Ca saddaggahaṇena dhakārassa hakārādeso hoti.
Sāhu dassanamariyānaṃ.
Suttavibhāgena bahudhāpi siyā.
To dassa-yathā, sugato-ṭo tassa-yathā, dukkaṭaṃ-dho tassa-yathā, gandhabbo-tro tassa-yathā, atrajo-ko gassa-yathā, kulupako-ḷorassa-yathā, mahāsāḷo-jo yassa-yathā, gavajo-bo vassa-yathā, kubbato-ko yassa-yathā, sako-yo jassa-yathā, niyaṃ puttaṃ-ko tassa-yathā, niya ko-co tassa-yathā, bhacco-pho, passa-yathā, nipphattikho passa-yathā, nibbatti-kho kassa-yathā, nikkhamati-iccevamādayo.
[SL Page 005] [\x 5/]
Ivaṇṇo yaṃ na vā.-21
Pubbo ivaṇṇo sare pare yakāraṃ pappoti na vā. Paṭisanthāravutyassa, sabbavityanubhuyate.
Na vāti kasmā?-Pañcahaṅgehi samannāgato muttacāgī anuddhato.
Evādissa ri pubbo va rasso.-22
Saramhā parassa evassa ekārassa ādissa īkāro hoti pubbo ca saro rasso hoti na vā.
Yathariva vasudhāthalañca sabbaṃ tathariva guṇavā supujaniyo.
Na vāti kasmā?-Yathā eva, tathā e va.
Iti sandhikappe dutiyo kaṇḍo.
---------
Sarā pakati byañjate.-23
Sarā kho byañjane pare pakati rūpāni honti.
Mano pubbaṅgamā dhammā, pamādo maccuno padaṃ, tiṇṇo sāragato ahu.
Sare kvaci.-24
Sarā kho sare pare kvaci pakatirūpāti honti.
Ko imaṃ paṭhaviṃ vijessati.
Kvacīti kasmā?-Appassutāyaṃ puriso.
Dīghaṃ.-25
Sarā kho vyañjane pare kvaci dīghaṃ papponti.
Sammā dhammaṃ vipassato, evaṃ gāme muṇi caro khantī paramaṃ tapo titikkhā.
Kvacīti kasmā?-Idha modati pecca modati, patilīyati, patihaññati.
Rassaṃ.-26
Sarā kho vyañjane pare kvacī rassaṃ papponti.
Bhovādi nānama so hoti, yathā bhāviguṇena so.
Kvaciti kasmā?-Sammā samādhi, sāvitti chandaso mukhaṃ, upanīyati jīvita mappamāyuṃ.
Lopañca tatrākāro.-27
Sarākho vyañjane pare kvaci lopaṃ papponti tatraca
[SL Page 006] [\x 6/]
Sandhikappe tatiyo kaṇḍā.
---------
Lope kate akārāgamo hoti.
Sasilavā, sapaññavā, esadhammo satattano, sace kāsāva marahati, samānakāmo pi bhaveyya, save munī jātibhayaṃ adassī.
Kvacīti kasmā?-So muni, eso dhammo padissati, na so kāsāvamarahati.
Paradvebhāvo ṭhāne.-28
Saramhā parassa byañjanassa dve bhāvo hoti ṭhāne.
Idhappamādo purisassa jantuno. Pabbajjaṃ kittiyissāmī, ātuddasi pañcadasī, abhikkantatarova paṇītatarova. Ṭhāneti kasmā?-Idha modati pecca modati.
Vagge ghosāghosānaṃ
Tatiyapaṭhamā.-29
Vagge kho pubbesaṃ vyañjanānaṃ sosāghosabhutānaṃ saramhā yathā saṅakhyaṃ tatiyapaṭhamakkharā dvebhāvaṃ gacchanti ṭhāne.
Eso vatajjhānaphalo, yatraṭṭhitaṃ nappasaheyya maccu, sele yathā pabbatavuddhaniṭāṭhito, cattāriṭṭhānāni naro pamatto.
Ṭhāneti kasmā?-Idha cetaso daḷhaṃ gaṇhāti thāmasā
Iti sandhikappe tatiyo kaṇḍo.
---------
Aṃ byañjane niggahītaṃ-30
Niggahītaṃ kho byañjane papare aṃ iti hoti.
Evaṃ vutte taṃ sādhūti paṭissuṇitvā.
Vaggantaṃ vā vagge. -31
Vaggabhute vyañjane pare niggahītaṃ kho vaggantaṃ vā pappoti.
Tantibbutaṃ, dhammañcare sucaritaṃ nanaṃ duccaritañcare, cīrampavāsimpurisaṃ, santantassa manaṃ hoti, taṅkāruṇikaṃ, evaḍkho bhikkhave sikkhitabbaṃ.
Vāggahaṇena niggahītaṃ kho lakārādeso hoti.
Pulliṅgaṃ.
Dvāti kasmā?-Nataṃ kammaṃ kataṃ sādhu.
[SL Page 007] [\x 7/]
Sandhikappe catuttho kaṇḍo.
---------
Eheññaṃ.-32
Ekāre hakāreca pare niggahitaṃ kho ñakāraṃ pappo tī vā.
Paccattaññeva parinibbāsissāmi. Taññevettha paṭi pucchissāmi, evañhi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ, tañhi tassa musā hoti.
Vāti kanmā?-Evametaṃ abhiññāya, evaṃ hoti subhāsitaṃ.
Sa ye ca.-33
Niggahitaṃ kho yakāre pare saha yakārena ñakāraṃ pappoti vā.
Saññogo, saññättaṃ.
Vāti kasmā?-Saṃyogo, saṃyuttaṃ.
Madā sare.-34
Niggahītassa kho sare pare makāradakārādesā honti vā.
Tamabhaṃ brūmi brāhmaṇaṃ, etadavoca satthā.
Vāti kasmā?-Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me.
Yavamadanataraḷā vāgamā.-35
Sare pare yakāro vakāro makāro dakāro nakāro takāro rakāro ḷakāro ime āgamā honti vā.
Na yimassa vijjā, yatha sidaṃ cittaṃ, mihī bhantā vudikkhati, sittāme lahumessati, asittā te garumessata, asso bhadrokasāmiva, sammadaññā vimuttānaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, attadatthamahiññāya, ciraṃ nāyati, ito nāyati, yasmā tiha bhikkhave, tasmā tiha bhikkhave. Ajjatagge pāṇupetaṃ, sabbhireva samāsetha, āraggeriva sāsapo, sā saporiva āragge, chaḷhiññā, chaḷāyatanaṃ.
Vāti kasmā?-Evaṃ mahiddhiyā esā. Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me, ajeyyo anugāmiyo.
Dvaggahaṇena idheva makārassa pakāro hoti, yathā-virappa vāsiṃ purisaṃ.
Kakārassa dakāro hoti-yathā, sadattha pasuto siyā, dakārassaca takāro hoti-yathā,
Sugato.
Kvaci o byañjane.-36
Vyañjane pare kvaci okārāgamo hoti.
Atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, pare
[SL Page 008] [\x 8/]
Sahassaṃ bhikkhusataṃ.
Kvaciti kasmā?-Etha passathimaṃ lokaṃ, andhabhuto ayaṃ loko.
Niggahītaṃ ca.-37
Niggahītaṃ ca āgamo hoti sare vā byañjane vā pare kvacī.
Cakkhuṃ udapādi, avaṃsiro, yāvaṃvidaṃ bhikkhave, purimaṃ jāti, anuṃ thūlāni sabbaso, mano pubbaṃgamā dhammā.
Kvaciti kasmā?-Idha ceva naṃ pasaṃsanti pecca sagge ca modati, nahi etehi ṭhānehi gaccheyya agataṃ disaṃ.
Caggahaṇena visaddassa ca pakāro hoti vā-paccessati-viccessati vā.
Kvaci lopaṃ.-38
Niggahītaṃ kho sare pare kvacī lopaṃ pappoti.
Tāsāhaṃ santike, vidunaggamiti.
Kvacīti kasmā?- Ahameva nūna bālo, etadatthaṃ viditvā.
Vyañjane ca.-39
Niggahitaṃ kho vyañjane pare kvaci lopaṃ pappoti. Ariyasaccānadassanaṃ, etaṃ buddadhānasāsanaṃ.
Kvacitikasmā?-Etaṃ maṅgalamuttamaṃ, taṃ vo vadāmi-bhaddaṃ vo
Paro vā vasaro.-40
Niggahitamhā paro saro lopaṃ pappoti vā.
Abhinandunti, subhāsitanti, uttantaṃva, yathābījaṃva dhaññaṃva.
Vāti kasmā?-Ahameva nūna bālo, etadahosi.
Byañjano ca visaññogo.-41
Niggahitamhā parasmiṃ sare lutte yadi vyañjano saṃyogo visaññogo hoti. Evaṃsa te āsavā, pupphaṃsā uppajji.
Lutteti kasmā?-Evamassa, vidunaggamiti.
Ca saddaggahaṇena tiṇṇaṃ vyañjanānamantare ye sarū pā
Tesampi lopo hoti-taṃ yathā-agyāgāraṃ, paṭisanthā ravutyassa.
Iti sankhikappe catuttho kaṇḍo.
---------
[SL Page 009] [\x 9/]
Sandhikappe pañcamo kaṇḍo.
---------
Go sare phuthassāgamo kvaci-42
Putha iccetassa ante sare pare kvaci gakārāgamo hoti.
Puthageva.
Kvacīti kasmā?-Puthaeva.
Pāssa cānto rasso.-43
Pāiccetassa ante sare pare kvaci gakārāgamo hoti, anto ca saro rasso hoti.
Pageva vutyassa.
Kvacīti kasmā?-Pā eva vutyassa.
Abbho abhi.-44
Abhi iccetassa sare pare abbhādeso hoti. Abbhudiritaṃ, abbhuggacchati.
Ajjho adhi.-45
Adhi iccetassa sare pare ajjhādeso hoti. Ajjhokāso, ajjhagamā.
Ke va yā ivaṇṇe.-46
Tecakho abhi adhi iccete ivaṇṇe pare abbho ajjho iti vuttarūpā na honti vā. Abhijjhitaṃ, adhiritaṃ.
Vāti kasmā?-Abhiritaṃ, ajjhiṇamutto.
Atissa cāntassa.-47
Ati iccetassa antabhutassa tisaddassa ivaṇṇe pare "sabboccantī"ti vuttarūpaṃ nahoti vā.
Atisigaṇo, atiritaṃ.
Ivaṇṇeti kasmā?-Accantaṃ.
Kvaci paṭi patissa-48
Pati iccetassa sarevā vyañjanevā pare kvaci paṭi ādeso hoti.
Paṭaggi dātabbo, paṭihaññati.
Kvaciti kasmā?-Paccantīmesu janapadesu, patiliyati, patirūpadesavāso ca.
Puthassubyañjane.-49
Putha iccetassa anto saro vyañjane pare ukāro hoti.
[SL Page 010] [\x 10/]
Puthujjano, puthubhutaṃ.
Antaggahaṇena aphuthassāpi sare pare antassa ukāro hoti.
Manuññaṃ.
O avassa.-50
Ava iccenassa okārādeso hoti kvacī vyañjane pare.
Andhakārena onaddho.
Kvacīti kasmā?-Avasussatu me sarīre maṃsalohitaṃ.
Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato.-51
Anupadiṭṭhānaṃ upasagganipātānaṃ sarasandhīhi byañjana sandhihi vuttasandhīhi yathāyogaṃ yojetabbaṃ.
Pāpanaṃ, parāyanaṃ, upāyanaṃ, upāhaṇaṃ, nyāyogo, nirupadhi, anubodho, duvupastaṃ, suvupasantaṃ, dvālayo, svālayo, durakkhātaṃ, svākkhāto, udiritaṃ, samuddiṭāṭhaṃ, viyaggaṃ, vijjhaggaṃ, vyaggaṃ, avayāgamanaṃ, anveti, anu paghāto, anacchariyo, pariyesanā, parāmāso, evaṃ sareca honti.
Vyañjaneca-pariggaho, paggaho, pakkamo, parakkamo, nikkhamo, nikkasāvo, nillayanaṃ, dullayanaṃ, dubbhikkhaṃ, dubbuttaṃ, sandiṭṭhaṃ, duggaho, niggaho, viggaho, niggataṃ, evaṃ vyañjaneca honti-sesācasabbe yoje tabbā.
Iti sandhikappe pañcamo kaṇḍo.
---------
Jinavacanayuttaṃ hi.-52
"Jinavacanayuttaṃ hi" iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
Liṅgañca nipaccate.-53
Yathā yathā jinavacanayuttaṃ hi liṅgaṃ tathā tathā idha liṅgañca nipaccate
Taṃ yathā-eso no satthā, brahmā, attā, sakhā, rājā.
Tato ca vibhattiyo.-54
Tato jinavacanayuttehi liṅgehi vibhattiyo honti.
[SL Page 011] [\x 11/]
Nāmakappe paṭhamo kaṇḍo.
---------
Si yo aṃ yo nā hi sa naṃ smā hi
Sanaṃ smiṃ su.-55
Kāca pana tā vibhattiyo?-Si yo iti paṭhamā-aṃ yo iti dutiyā-nā hi iti tatiyā-sa naṃ iti catutthi-smāhi iti pañcamī-sa naṃ iti chaṭṭhi-smiṃ su iti sattamī.
Vibhattiiccatena kvattho?-"Amhassa mamaṃ savihattissa se."
Tadanuparodhena.-56
Yathā yathā tesaṃ jinavacanānaṃ anuparodho tathā tathā idha liṅgaṃ ca nipaccate.
Ālapane si gasañño.-57
Ālapanatthe si gasañño hoti.
Hoti ayyo, hoti kaññe, hoti gharādiye.
Ālapaneti kimatthaṃ?-Sā ayyā.
Sīti kimatthaṃ?-Hoti yo ayyāyo.
Ga iccanena kvattho "ghateca"
Ivaṇṇuvaṇṇājjhalā.-58
Ivaṇṇuvaṇṇā iccete jhalasaññā honti yathā saṅkhyaṃ.
Isino, daṇḍino, aggino, gahapatino, setuno, ketuno, bhikkhuno, sayambhuno.
Jhalaiccanena kvattho?-"Jhalato sassa no vā."
Te itthikhyā po.-59
Te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthibyā tadā kapasaññā honti.
Rattiyā, itthiyā, vadhuyā, dhenuyā, deviyā.
Itthibyāti kimatthaṃ?-Isinā, bhikkhunā.
Pa iccanena kvattho?-"Pato yā"
Ā gho.-60
Ākāro yadā itthikhyo tadā sasañño hoti.
Sabbāya, kaññāya, vīṇāya, gaṃgāya, disāya, sālāya, mālāya, tulāya, dolāya, pabhāya, sotāya, paññāya, karuṇāya, nāvāya, kapālāya.
Ā iti kimatthaṃ?-Rattiyā, itthiyā, deviyā, dhenuyā.
[SL Page 012] [\x 12/]
Itthibyoti kimatthaṃ?-Satthārā desito ayaṃ dhammo. Gha iccanena kvattho?-"Ghato nadinaṃ".
Sāgamo se.-61
Sakārāgamo hoti se vibhattimhi
Purisassa, aggissa, daṇḍissa, isissa, bhikkhussa, sayambhussa, abhibhussa.
Seti kimatthaṃ?-Purisasmiṃ
Saṃsāsvekavacanesu ca.-62
Saṃsāyu ekavacanesu vibhattādesesu sakārāgamo hoti.
Etissaṃ, etissā, imissaṃ, imissā, tissaṃ, tissā, tassaṃ, tassā, yassaṃ, yassā, amussaṃ, amussā.
Saṃsāsvīti kimatthaṃ?-Agginā, pāṇinā.
Ekavacanesvīti kimatthaṃ?-Tāsaṃ, sabbāsaṃ.
Vibhattādesesvīti kimatthaṃ?-Manasā, vacasā, thāmasā.
Etimāsami.-63
Etāimā iccetesamanto saro ikāro hoti saṃ sāsu ekavacanesu vihattādesesu.
Etissaṃ, etissā, imissaṃ, imissā.
Saṃsāsvīti kimatthaṃ?-Etāya, imāya.
Ekavacanesvīti kimatthaṃ?- Etāsaṃ, imāsaṃ.
Tassā vā.-64
Tassā itthiyaṃ vattamānāya ākārassa ikāro hoti vā saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu.
Tissaṃ, tissā, tassaṃ, tassā.
Tato sassa ssāya.-65
Tato tā etā imāto sassa vibhattissa ssāyāde so hotivā anto ca saro ikāro hoti.
Tissāya, tissā, etissāya, etissā-imissāya, imissā.
Gho rassaṃ.-66
Gho rassamāpajjate saṃsāsu ekavacanesu vibhattādesesu.
Tassaṃ, tassā-yassaṃ, yassā-sabbassaṃ, sabbassā.
Saṃsāsvīti kimatthaṃ?-Tāya, sabbāya.
Ekavacanesviti kimatthaṃ?-Tāsaṃ, sabbāsaṃ.
No ca dvādito namhi.-67
Dvi iccevamādito saṅkhyāto nakārāgamo hoti namhi vibhattimhi.
[SL Page 013] [\x 13/]
Nāmakappe paṭhamo kaṇḍo
---------
Dvinnaṃna, tinnaṃ, catunnanaṃ, pañcannaṃ, channaṃ, sattannaṃ, aṭṭhannaṃ, navannaṃ, dasannaṃ. Namhiti kimatthaṃ?-Dvīsu, tīsu.
Casaddaggahaṇena ssaṃ cāgamo hoti.
Catassannaṃ itthīnaṃ, tissannaṃ vedanānaṃ.
Amā pato smiṃsmānaṃ vā.-68
Pa iccetasmā smiṃsmānaṃ iccetesaṃ aṃ ā ādesā honti vā yathāsaṅkhyā. Matyaṃ, matiyaṃ, matyā, matiyā, ratyaṃ, ratiyaṃ, ratyā, ratiyā, nikatyaṃ, niktiyaṃ, nikatyā, nikatiyā, vikatyaṃ, vikatiyaṃ, vikatyā, vikatiyā, viratyaṃ, viratiyaṃ, viratyā, viratiyā, puthavyaṃ, puthaviyaṃ, puthavyā, puthaviyā, pavatyaṃ, pavatiyaṃ, pavatyā, pavatiyā.
Ādito o ca.-69
Ādi iccenasmāsmiṃ vacanassa aṃ o ca ādesā hontivā. Ādiṃ, ādo.
Vāti kimatthaṃ?-Ādismiṃ, ādimhi nāthaṃ namassitvā.
Casaddaggahaṇena aññasmāpi smiṃ vacanassa ā o aṃ ā desā honti vā.
Dīvā ca ratto ca haranti ye baliṃ-bārānasiṃ ahu rājā.
Jhalāna miyuvā sare vā.-70
Jhalaiccetesaṃ iyauva iccete ādesā honti vā sare pare yathāsaṅkhyaṃ.
Tiyantaṃ, pacchiyāgāre, aggiyāgāre, bhikkhuvāsane nisīdati, puthuvāsane.
Sareti kimatthaṃ?-Timalaṃ, tiphalaṃ, tikacatukkaṃ, tidaṇḍaṃ, tilokaṃ, tinayanaṃ, tipāsaṃ, tibhāsaṃ, tibhavaṃ, tibandhanaṃ, tivedanaṃ, tipiṭakaṃ, tivedaṃ, catuddisaṃ, puthubhutaṃ.
Vāti kimatthaṃ?-Pañcahaṅgehi samannāgato, tihākārehi, cakkhāyatanaṃ.
Vāti vikappanatthaṃ-ikirassa ayādeso hoti- vatthuttayaṃ.
Yavakārāva.-71
Jhalānaṃ yakāravakārādesā hontivā sare pare yathā saṃkhyaṃ.
[SL Page 014] [\x 14/]
Agyāgāre, cabvāyatanaṃ, svāgataṃ te mahāvīra.
Casaddaggahaṇaṃ kampiṇḍanatthaṃ.
Pasaññassa ca.-72
Pasaññassa vibhattādese sare pare yakārādeso hoti.
Puthavyā, ratyā, matyā.
Sareti kimatthaṃ?-Puthaviyaṃ.
Casaddaggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ
Gāva se.-73
Go iccetassa okārassa āvādeso hoti se vibhattimhi.
Gāvassa.
Yosu ca.-74
Go iccetassa okārassa āvādeso hoti yo icce tesu paresu.
Gāvo gacchanti, gāvo passanti, gāvī gacchanti, gāvī passanti.
Casaddaggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Nā smā smiṃsu vacanesu go iccetassa okārassa āvādeso hoti.
Gāvena, gāvā, gāve, gāvesu.
Avamhi ca.-75
Go iccetassa okārassa āva avaiccete ādesā honti amhi vibhattimhi.
Gāvaṃ, gavaṃ.
Casaddaggahaṇena sādisesesu pubbattaravacanesuca āvādeso hoti.
Gāvassa, gāvo, gāvena, gāvā, gāve, gavesu.
Āvassuvā-76
Āva iccetassa gāvādesassa antassa sarassa ukārā deso hoti vā amhi vibhattimhi. Gāvuṃ, gāvaṃ.
Āvasseti kimatthaṃ?-Gavaṃ.
Amhīti kimatthaṃ?-Gāvo tiṭṭhanti.
Tatonamampatimhālutte ca
Samāse-77
Tato gosaddato naṃvacanassa aṃ ādeso hoti.
[SL Page 015] [\x 15/]
Nāmakappe paṭhṛmo kaṇḍo.
---------
Goiccetassa okārassa avādeso hoti patimhi pare alutteca samāse.
Gavampatissa therassa.
Alutteti kimatthaṃ?-Gopati.
Casaddaggahaṇena asamāsepi naṃ vacanassa aṃ ādeso hoti-goiccetassa okārassa avādesoca hoti gavaṃ.
O sare ca.-78
Goiccetassa okārassa avādesoca hoti samāse sare pare.
Gavāssakaṃ, gaveḷakaṃ,gavājinaṃ.
Casaddaggahaṇena uvaṇṇaiccevamantānaṃ liṅgānaṃ uva ava urādesā henti smiṃ yo iccetesuparesu kvaci.
Guvi, pasavo, guravo, caturo.
Sareti kimatthaṃ?-Godhano, govindo.
Takhkhiparitupapade vyañjane ca.-79
Tassa avasaddassa yadā upapade tiṭṭhamānassa tassa okārassa uciparito hoti vyañjane pare.
Uggate suriye, uggacchati, uggahetvā.
Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ-avasāne, avakiraṇe, avakirati.
Gona namhi vā.-80
Sabbasseva gosaddassa gonādeso hoti navā namhi vibhattimhi.
Gonānaṃ sattannaṃ.
Vāti kimatthaṃ?-Gonaṃ.
Gavañce taramānānaṃ ujuṃ gacchati puṃgavo.
Sabbā gāvī ujuṃ yanti nette ujugate sati.
Yogavibhāgena aññatrāpi gonādeso hoti-gona bhutānaṃ.
Suhināsu ca.-81
Suhinā iccetesuca sabbassa gosaddassa gonādeso hotivā.
[SL Page 016] [\x 16/]
Ge nesu, gonehi, gonena.
Vāti kimatthaṃ?-Gosu, gobhi, gohi, gāvena.
Casaddaggahaṇena syādisesesu pubbuttaravacanesvapi gonagugavayādesā honti.
Gono, gonā, gonaṃ, gone, gonassa, gonamhā, gonasmā, gunnaṃ, gavayehi.
Aṃmo niggahītaṃ jhalapehi.-82
Aṃvacanassa makārassa ca jhalapaiccetehi niggahītaṃ hoti.
Aggiṃ, daṇḍaṃ, isiṃ, mahesiṃ, gahapatiṃ, bhikkhuṃ, sayambhuṃ, ahibhuṃ, itthiṃ, rattiṃ vadhuṃ-puṃliṅgaṃ, puṃhāvo, puṃkokilo. Aṃ moti kimatthaṃ?-Agginā, rattiyā, bhikkhunā, itthiyā, vadhuyā.
Jhalapehīti kimatthaṃ?-Sukhaṃ, dukkhaṃ.
Punarārambhaggahaṇaṃ vibhāsānivattanatthaṃ-aggiṃ, vadhuṃ, paṭuṃ, bandhuṃ, buddhiṃ.
Saralopopādesappaccayādimhi
Saralope tu pakati.-83
Saralopo hoti amādesappaccayādimhi saralope katetu pakati hoti.
Purisaṃ, purise, pāpaṃ, pāpe, pāpiyo, pāpiṭṭho.
Amādesappaccayādimhīti kimatthaṃ?-Appamādo amatapadaṃ.
Saralopeti kimatthaṃ?-Purisassa, daṇḍīnaṃ.
Tusaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ-bhikkhunī, gahapatānī.
Pakatiggahaṇasāmatthenapuna sandhibhāvoca hoti.
Seyyo, seṭṭho, jeyyo, jeṭṭho.
Aghorassa mekavacanayosvapica.-84
Aghorassamāpajjate ekavacanayoiccetesuca.
Itthiṃ, itthiyo, itthiyā-vadhuṃ, vadhuyo, vadhuyā-daṇḍinaṃ,
Daṇḍino, daṇḍinā-sayambhuṃ, sayambhuvo, sayambhunā.
Asoti kimatthaṃ?-Kaññaṃ, kaññā, kaññāyo, kaññāya.
Ekavacanesvīti kimatthaṃ?-Itthīhi, sayambhuhi
Vasaddaggahaṇamavadhāranatthaṃ-nadiṃ, nadiyo, nadiyā.
Apiggahaneṇa na rassamāpajjate-itthī, bhikkhunī.
[SL Page 017] [\x 17/]
Nāmakappe paṭhamo kaṇḍo.
---------
Na sismimanapuṃsakāni.-85
Sismiṃ anapuṃsakāni liṅgāni na rassamāpajjante.
Itthi, daṇḍī, sayambhu, vadhu, bhikkhunī.
Sisminti kimatthaṃ?-Hoti itthi, bho sayambhu, bhoti vadhu, bho daṇḍini.
Anapuṃsakānīti kimatthaṃ?-Sukhakāri dānaṃ, sukhakāri sīlaṃ, sīghayāyi cittaṃ.
Ubhādito naminnaṃ.-86
Ubhaiccevamādito naṃvacanassa innaṃ hoti.
Ubhinnaṃ, duvinnaṃ.
Ubhādinotikimatthaṃ?-Ubhayesaṃ
Iṇṇamiṇṇantaṃ tīhi saṃkhyāhi.-87
Naṃvacanassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ iccete ādesā honti tihi saṃkhyāhi.
Tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ.
Tīhīti kimatthaṃ?-Vinnaṃ.
Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.-88
Sabbe sarā yosu katanikāralopesu nadīghamāpajjante.
Aggī,bhikkhū, ratti, yāgu, aṭṭhi, aṭṭhini, āyū, āyūni, sabbāni, yāni, tāni, kāni, katamāni, etāni, amuni, imāni.
Yosvīti kimatthaṃ?-Aggi, bhikkhu, ratti, yāgu, sabbo, sayambhuvo.
Punarārambhaggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Niccadīpanatthaṃ-aggī, bhikkhu, rattī, yātī, tānī, katamānī.
Sunaṃhisu ca.-89
Sunaṃhi iccetesu ca sabbe sarā dīghamāpajjante.
Aggīsu, aggīnaṃ, aggīhi-bhikkhūsu, bhikkhūnaṃ, bhikkhūhi,
Rattīsu, rattīnaṃ, rattīhi, purisānaṃ
Etesviti kimatthaṃ?-Agginā, pāṇinā.
Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ-sukhettesu brahmavārisu dhamma makkhāsi bhagavā-bhikkhūnaṃ dānaṃ datvā sakehi pāṇīhi.
[SL Page 018] [\x 18/]
Pañcādīnamattaṃ.-90
Pañcādinaṃ saṅkhyānamanto attamāpajjate sunaṃhī iccetesu paresu.
Pañcasu, pañcannaṃ, pañcahi-chasu, channaṃ, chahi-sattasu, sattannaṃ, sattahi-aṭṭhasu, aṭṭhannaṃ, aṭṭhahi-navasu, navannanaṃ, navahi-dasasu. Dasannaṃ, dasahi.
Pañcādinamiti kimatthaṃ?-Dvīsu, dvinnaṃ,dvīhi.
Attamitibhāvaniddeso ubhayassāgamanatthaṃ-anto ukāro attamāpajjate-catassantaṃ itthinaṃ, tissaṇṇaṃ vedanānaṃ.
Patissitimhi.-91
Patissanto attamāpajjate inimhi paccaye pare.
Gahapatāni.
Inimhīti kimatthaṃ?-Gahapati.
Ntussanto nayosuca.-92
Ntuppaccayassanto attamāpajjate sunaṃhi yo iccetesu paresu.
Guṇavantesu, guṇavantānaṃ, guṇavantehi,guṇavantā, guṇavante.
Ntusseti kimatthaṃ?-Guṇavā.
Casaddaggahaṇena aññesuca vacanesu attaṃ ca hoti.
Guṇavantasmiṃ, guṇavantena.
Antaggahaṇena ntuppaccagassanto attañcahoti yonaṃ ikāro ca.
Guṇavanti.
Sabbassa vā aṃ sesu.-93
Sabbasseva ntuppaccayassa attaṃ hoti vā aṃsaicce tesu.
Satimaṃ bhikkhuṃ, satimantaṃ bhikkhuṃ vā, bandhumaṃ rājānaṃ, bandhumantaṃ rājānaṃ vā, satimassa bhikkhuno, satimato bhikkhunovā, bandhumassa rañño, bandhumato rañño vā suṃkaṃ deti.
Etesviti kimatthaṃ?-Satimā bhikkhu, bandhumā rājā.
Simhi vā.-94
Ntuppaccayassa anto attaṃ hotivā simhi vibhattimhi.
[SL Page 019] [\x 19/]
Nāmakappe paṭhamo kaṇḍo
---------
Himavanto va pabbato-himo yassa atthī natasmiṃ vā vijjatīti himavanto.
Vāti kimatthaṃ?-Himavā pabbato.
Aggissini.-95
Aggissa anto ini hoti kavā simhi vibhattimhi.
Purato aggini-pacchato aggini, dakkhiṇato aggini, vāmato aggini.
Vāti kimatthaṃ?-Aggī.
Yosvakatarasso jjho.-96
Yosu akatarasso jho attamāpajjate.
Aggayo, munayo, isayo, gahapatayo.
Yosvīti kimatthaṃ?-Aggisu.
Akatarassoti kimatthaṃ?-Daṇḍino.
Jhoti kimatthaṃ?-Rattiyo.
Vevosulo va.-97
Vevo iccetesuakatarassolo attamāpajjate.
Bhikkhave, bhikkhavo, hetave, hetavo.
Akatarassoti kimatthaṃ?-Sayambhuvo, vessabhuvo, parābhi bhuvo.
Vevosmiti kimatthaṃ?-Hetunā, ketunā, setunā.
Casaddaggahaṇaṃ attamanukaḍḍhanatthaṃ.
Mātulādīnamānattamīkāre.-98
Mātulaiccevamādīnamanto ānattamāpajjate īkārappaccaye pare.
Mātulāni, ayyakānī, vāruṇānī
Īkāreti kimatthaṃ?-Bhikkhunī, jinī, jālinī, gahapatānī.
Ānattaggahaṇena nadī iccetassa disaddassa jjo jjā ādesā honti sahavibhattiyā yonā sa iccetesu.
Taṃ yathā-najjo sandanti, najjā kataṃ taraṅgaṃ, najjā nerañjarāya tire.
Smāhismittaṃ mhāhi mhi vā.-99
Sabbato liṅakgato smā hi smiṃ iccetesaṃ mhābhimhi iccete ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
Purisamhā, purisasmā, purisebhi, purisehi, purisamhi, purisasmiṃ.
Smāhi sminnamiti kimatthaṃ? -Vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ viruḷhapupphaṃ passasi, mahantaṃ chattaṃ.
[SL Page 020] [\x 20/]
Natimehi katākārehi. -100
Ka ima iccetehi katākārehi smā sminnaṃ mhā mhi iccete ādesā na honti.
Asmā, ṭhānā bhayaṃ uppajjati, asmiṃ ṭhāne bhayaṃ tiṭṭhati, asmā, asmiṃ.
Katākārehīti kihatkhaṃ?-Namhā, namhi, imamhā, imamhi.
Suhakisvakāro e.-101
Suhiiccetesu akāro etta māpajjate.
Sabbesu, yesu, tesu, kesu, purisesu, imesu, kusalesu, tumhesu, amhesu-sabbehi, yehi, tehi, kehi, purisehi, imehi, kusalehi, tumhehi, amhehī.
Sabbanāmānaṃ namhi ca.-102
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akāro ettamāpajjate namhi vibhattimhi.
Sabbesaṃ, sabbesānaṃ, yesaṃ, yesānaṃ, tesaṃ, tesānaṃ, kesaṃ, kesānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ, itaresaṃ, itaresānaṃ, katamesaṃ, katamesānaṃ.
Sabbanāmānamiti kimatthaṃ?-Buddhānaṃ bhagavantānaṃ.
Akāroti kimatthaṃ?-Amusaṃ, amusānaṃ.
Namhīti kimatthaṃ?-Sabbe, ime.
Casaddaggahaṇaṃ eggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
Atonena.-103
Tasmā akārato nā vacanassa enādeso hoti.
Sabbena, yena, tena, kena, anena, purisena, rūpena.
Atoti kimatthaṃ?- Muninā, amunā, bhikkhunā.
Nāti kimatthaṃ?-Nasmā, tasmā.
So.-104
Tasmā akārato si vacanassa okāro hoti.
Sabbo, yo, so, ko, amuko, puriso.
Sīti kimatthaṃ?-Purisānaṃ.
Atoti kimatthaṃ?-Sayambhu.
Sovā.-105
Tasmā akārato nāvacanassa so ādeso hotivā.
Atthaso, vyañjanaso, suttaso, padaso, yasaso, upāyaso, sabbaso, ṭhānaso, thāmaso.
Vāti kimatthaṃ?-Pādenavā padārahenavā theyyacittenaṃ.
[SL Page 021] [\x 21/]
Nāmakappe paṭhamo kaṇḍo
---------
Dīghorehi.-106
Dighambara iccetehi smāvacanassa so ādeso hotivā.
Dīghaso, dīghamhā, oraso, oramhā.
Dīghorehīti kimatthaṃ?-Amunā, saramhā, vacanamhā.
Sabbayonīnamāe.-107
Tasmā akārato sabbesaṃ yoninaṃ ā e ādesā honti kanavā yathāsaṅkhyaṃ.
Purassa, puriso, rūpā, rūpe.
Vāti kimatthaṃ?-Aggayo, munayo, isayo.
Yoninanti kimatthaṃ?-Purisassa, rūpassa.
Akāratoti kimatthaṃ?-Daṇḍano, aṭṭhini, aggi jalanti, muni caranti.
Smāsminnaṃ vā-108
Tasmā akārato sabbesaṃ smā smiṃ iccetesaṃ ā e ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
Purisā, purisasmā, purise, purisasmiṃ.
Akāratoti kimatthaṃ?-Daṇḍinā, daṇḍismiṃ-bhikkhunā, bhikkhusmiṃ.
Vāti kimatthaṃ?-Purisamhā, purisasmiṃ.
Āya catutthekavacanassa tu.-109
Tasmā akārato catutthekavacanassa āyādeso hoti vā.
Atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ buddho loke uppajjati.
Akāratoti kimatthaṃ?-Isissa.
Catutthīti kimatthaṃ?-Purisassa mukhaṃ.
Ekavacanasseti kimatthaṃ?-Purisānaṃ dhanaṃ dadāti.
Vāti kimatthaṃ?-Dātā hoti samaṇassavā brāhmaṇassa vā.
Tusaddaggahaṇena tthaṃ hoti-attatthaṃ, hitatthaṃ, suvatthaṃ.
Tayo neva ca sabbanāmehi.-110
Teni sabbanāmehi akārantehi smā smiṃ sa ekavacana iccetesaṃ tayo ā e āyādesā neva honti.
Sabbasmā, sabbasmiṃ, sabbassa, yasmā, yasmiṃ, yassa, tasmā, tasmiṃ, tassa, kasmā, kasmiṃ, kassa, imasmā, imasmiṃ, imassa.
Sabbanāmehiti kimatthaṃ?-Pāpā, pāpe, pāpāya.
Casaddaggahaṇaṃ atoggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
[SL Page 022] [\x 22/]
Ghatotādīnaṃ-111
Tasmā ghato nādinamekavacanānaṃ vibhattigaṇanaṃ āyādeso hoti.
Kaññāya kataṃ kammaṃ, kaññāya diyate, kaññāya nissaṭaṃ vatthaṃ, kaññāya pariggaho, kaññāya patiṭṭhitaṃ sīlaṃ.
Ghatoti kimatthaṃ?-Rattiyā, vadhugā, dhenuyā, deviyā.
Nādinamiti kimatthaṃ?-Kaññaṃ, vijjaṃ, vīṇaṃ, gaṃgaṃ.
Ekavacanānamiti kimatthaṃ?-Sabbāsu, yāsu, tāsu, kāsu, imāsu, pabhāsu.
Patoyā.-112
Tasmā pato nādinamekavacanānaṃ vibhattigaṇanaṃ yādeso hoti.
Rattiyā, itthiyā, vadhuyā, dhenuyā, deviyā
Nādīnamiti kimatthaṃ?-Ratti, rattiṃ, itthi, itthiṃ.
Patoti kimatthaṃ?-Kaññāya, vīṇāya, gaṃgāya, pahāya.
Ekavacanānamiti kimatthaṃ?-Rattīnaṃ, itthīnaṃ.
Sakhāto gassevā.-113
Tasmā sakhāto gassa akāra ākāra ikāra īkāra ekārādesā honti vā.
Bho sakha, bho sakhā, bho sakhi, bho sakhī, bho sakhe.
Ghate ca.-114
Tasmā ghato gassa ekāro hoti.
Bhoti ayye, bhoti kaññe, bhoti gharādiye.
Casaddaggahaṇaṃ avadhāraṇatthaṃ-santiṭṭhānaṃ.
Na ammādito.-115
Tato ammādito gassa ekārattaṃ na hoti.
Bhoti ammā, bhoti annā, bhoti ambā, bhoti tātā.
Ammāditoti kimatthaṃ?-Bhoti kaññe.
Akatarassā lato yvālapanassa ve vo.-116
Tasmā akatarassā lato yvālapanassa ve vo ādesā honti vā.
Bhikkhave, bhikkhavo, hetave, hetavo.
Akatarassāti kimatthaṃ?-Sayambhuvo.
Latoti kimatthaṃ?-Nāgiyo, aggayo, dhenuyo, yāguyo.
Ālapanasseti nakimatthaṃ?-Te hetavo, te bhikkhavo.
[SL Page 023] [\x 23/]
Nāmakappe dutiyo kaṇḍo.
---------
Jhalato sassa no vā.-117
Tasmā jhalato sassa vibhattissa no hoti vā.
Aggino, aggissa, sakhino, sakhissa, daṇḍino, daṇḍissa, bhikkhuno, bhikkhussa, sayambhuno, sayambhussa.
Sasseti kimatthaṃ?-Isinā, bhikkhunā.
Jhalatoti kimatthaṃ?-Purisassa.
Ghapato ca yonaṃ lopo.-118
Tehi ghapajhalaiccetehi yonaṃ lopo hoti vā.
Ratti, rattiyo, itthī, itthīyo, vadhū, vadhūyo, yāgu, yāguyo, aggī, aggayo, bhikkhū, bhikkhavo, sayambhu, sayambhavo, aṭṭhī, aṭṭhīni, āyū, āyūni.
Lato vokāro ca.-119
Tasmā lato yonaṃ vokāro hoti vā.
Bhikkhavo, bhikkhū, sayambhuvo, sayambhu.
Kāraggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Yonaṃ noca hoti-jantano.
Casaddaggahaṇamavadhāranatthaṃ?-Amū purisā tiṭṭhanti, amupurise passatha.
Iti nāmakappe paṭhamo kaṇḍo.
---------
Amhassa mamaṃ savibhattissase.-120
Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mamaṃ ādeso hoti se vibhattimhi.
Mamaṃ diyate purisena, mamaṃ pariggaho.
Mayaṃ yomhi paṭhamo.-121
Sabbesseva amhasaddassa savibhattissa mayaṃ ādeso hoti yomhi paṭhṛme.
Mayaṃ gacchāma, mayaṃ dema.
Amhasseti kimatthaṃ?-Purisā tiṭṭhanti.
Yomhīti kimatthaṃ?-Ahaṃ gacchāmi.
Paṭhameti kimatthaṃ?-Amhākaṃ passasi tvaṃ.
Ntussanto.-122
Sabbesseva ntuppaccayassa savibhattissa nto ādeso
[SL Page 024] [\x 24/]
Hoti yomhi paṭhame.
Guṇavanto tiṭṭhanti.
Ntusseti kimatthaṃ?-Sabbe sattā gacchanti.
Paṭhameti kimatthaṃ?-Guṇavante passanti.
Ntussa se vā.-123
Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa nto ādeso hoti vā se vibhattimhi.
Sīlavantassa jhāyino, sīlavato jhāyino.
Seti kimatthaṃ?-Sīlavā tiṭṭhati.
Ā simhi.-124
Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ā ādeso hoti vā simhi vibhattimhi.
Guṇavā, paññavā, sīlavā, balavā, satimā, matimā.
Ntusseti kimatthaṃ?-Sīlavanto tiṭṭhanti.
Aṃ napuṃsake-125
Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa aṃ hoti simhi vibhattimhi napuṃsake vattamānassa liṅgassa.
Guṇavaṃ cittaṃ tiṭṭhati, ruvimaṃ pupphaṃ virocati.
Simhītī kimatthaṃ?-Vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ virūḷhapupphaṃ passasi.
Avaṇṇā ca ge.-126
Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa aṃ a ā ādesā honti ge pare.
Bho guṇavaṃ, bho guṇava, bho guṇavā.
Casaddaggahaṇaṃ aṃgahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
To ti tā sa smiṃ nāsu.-127
Sabbesseva ntuppaccayassa savibhattissa to ti tā ādesā honti vā sa smiṃ nā iccetesu yathā saṅkhyaṃ.
Guṇavato, guṇavantassa, guṇavati, guṇavantasmiṃ, guṇavatā, guṇavantena-satimato, satimantassa, satimati, satimantasmiṃ, satimatā, satimantena.
Etesviti kimatthaṃ?-Guṇavā, satimā.
Namhi taṃ vā.-128
Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa tamādeso
[SL Page 025] [\x 25/]
Nāmakappe dutiyo kaṇḍo.
---------
Hotī vā namhi vibhattimhi.
Guṇavataṃ, guṇavantānaṃ, satimataṃ, vasatimantānaṃ.
Namhīti kimatthaṃ?-Guṇavanto tiṭṭhanti, satimanto tiṭṭhanti.
Imassidamaṃsisu napuṃsake.-129
Sabbasseva imasaddassa savibhattissa idaṃ hoti vā aṃ sisu napuṃsake vattamānassa liṅgassa.
Idaṃ cittaṃ passasi, idaṃ cittaṃ tiṭṭhati-imaṃ cittaṃ passasi, imaṃ cittaṃ tiṭṭhati, vā.
Napuṃsaketi kimatthaṃ?-Imaṃ purisaṃ passasi, ayaṃ puriso tiṭṭhṛti.
Amussāduṃ.-130
Sabbasseva amusaddassa savibhattissa aduṃ hoti aṃsisu napuṃsake vattamānassa liṅgassa.
Aduṃ pupphaṃ passasi, aduṃ pupphaṃ virocati.
Napuṃsaketi kimatthaṃ?-Amuṃ rājānaṃ passasi, asu rājā tiṭṭhati.
Itthipumanapuṃsakasaṅkhyaṃ.-131
"Itthipumanapuṃsakasaṅkhyaṃ" iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
Yosu dvinnaṃ dve ca-132
Dvinnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ dve hoti yo iccetesu.
Dve itthiyo, dve dhammā, dve rūpāni.
Yosviti kimatthaṃ?-Dvīsu.
Casaddaggahaṇena dvisaddassa duve dvaya ubha ubhaya duvi ca honti yo nā aṃ naṃ iccetesu.
Duve samaṇā, duve buhmaṇā, duve janā, dvayena, dvayaṃ, ubhinnaṃ, ubhayena, duvinnaṃ.
Tivatunnaṃ tisso nacatasso tayo cattāro tīṇī cattārī.-133
Ticatunnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri iccete ādesā honti yathā saṅkhyaṃ yo iccetesu.
Tisso vedanā, catasso disā, tayo janā, cattāro
[SL Page 026] [\x 26/]
Purisā, tīṇi āyatanāni, cattāri ariyasaccāni.
Yosvīti kimatthaṃ?-Tīsu, catusu.
Pañcādīnamakāro-134
Pañcādinaṃ saṅkhyānaṃ itthīpumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattissa antasarassa akāro hoti yo iccetesu.
Pañca, pañca, cha, cha, satta, satta, aṭṭha, aṭṭha, nava, nava, dasa, dasa.
Pañcādinamiti kimatthaṃ?-Dve, tayo, cattāri.
Rājassa rañño rājino se.-135
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa rañño rājino iccete ādesā honti se vibhattimhi.
Rañño, rājino.
Seti kimatthaṃ?-Raññaṃ.
Raññaṃ namhivā.-136
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññaṃ ādesohoti vā namhi vibhattimhi.
Raññaṃ, rājūnaṃ.
Nāmhi raññā vā.-137
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññā ādeso hoti vā nāmhi vibhattimhi.
Tena raññā kataṃ kammaṃ, rājena vā kataṃ kammaṃ.
Nāmhīti kimatthaṃ?-Rañño santakaṃ.
Smimhi raññe rājinī.-138
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññe rājini iccete ādesā honti smimhi vibhattimhi.
Raññe, rājini.
Tumhāmhānaṃ tayi mayi.-139
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayi iccete ādesā honti yathā saṅkhyaṃ smimhi vibhattimhi.
Tayi, mayi
Smimbhiti kimatthaṃ?- Tvaṃ bhavasi, ahaṃ bhavāmi.
Tvamahaṃ simhi ca.-140
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tvaṃ ahaṃ icce te ādesā honti yathā saṅkhyaṃ simhi vibhattimhi.
[SL Page 027] [\x 27/]
Nāmakappe dutiyo kaṇḍo.
---------
Tvaṃ, ahaṃ.
Simhīti kimatthaṃ?-Tayi,mayi.
Casaddaggahaṇena tuvaṃ ca hoti-tuvaṃ satthā.
Tava mama se.-141
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tava mama iccete ādesā honti yathā saṅkhyaṃ se vibhattimhi.
Tava,mama.
Seti kimatthaṃ?-Tayi,mayi.
Tuyhaṃ mayhaṃ ca.-142
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tuyhaṃ mayhaṃ iccete ādesā honti yathā saṅkhyaṃ se vibhattimhi.
Tuyhaṃ, mayhaṃ.
Seti kimatthaṃ?-Tayā, mayā.
Casaddaggahaṇaṃ saggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
Taṃ mamamhi.-143
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ kanamaṃ icce te ādesā honti navā yathā saṅkhyaṃ amhi vibhattimhi.
Tavaṃ, mamaṃ.
Navāti kimatthaṃ?-Taṃ,maṃ,passasi.
Casaddaggahaṇaṃ aṃ gahaṇānukaḍḍhanatthaṃ.
Nāmhi tayā mayā.-145
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayā icce te ādesā honti yathā nasaṃkhyaṃ nāmhi vibhattimhi.
Tayā, mayā.
Nāmhīti kimatthaṃ?-Tumhehi, amhehi.
Tumhassa tuvaṃ tvamamhi.-146
Sabbassa tumhasaddassa savibhattissa tuvaṃ tvaṃ iccete ādesā honti amhi vibhattimhi. Kaliṅgarassa tuvaṃ maññe, kaṭṭhassa tvaṃ maññe.
[SL Page 028] [\x 28/]
Padato dutiyā catutthī chaṭṭhīsu vo no.-147
Sabbesānaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ vo no ādesā honti yathā saṅkhyaṃ dutiyā catutthi chaṭṭhī iccetesu navā.
Pahāya vo bhikkhave desissāmi-saṃvibhajetha no rajjenatuṭṭhesmi vo pakatiyā, satthāno nabhagavā vaanuppanto.
Navāti kimatthaṃ?-Eso amhākaṃ satthā.
Tumhāmha iti kimatthaṃ?-Ete isayo passasi.
Padanoti kimatthaṃ?-Tumhākaṃ satthā.
Etesviti kimatthaṃ?-Gacchatha tumhe.
Temekavacane.-148
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ te me ādesā honti yathā saṅkhyaṃ catutthi chaṭṭhṛ iccetesu ekavacanesu.
Dadāmi te gāmacarāni pañca, dadāhi me gāmavaraṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, ayaṃ me putto.
Padatoti kimatthaṃ?-Tava ñāti, mama ñāti.
Nāmhi.-149
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ te me ādesā na honti amhi vibhantimhi. Passeyya taṃ vassasataṃ ārogyaṃ, so maṃ bruvi.
Vā tatiye ca.-150
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ sacibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ te me ādesā honti vā yathā saṅkhyaṃ tati yekavacane pare.
Kataṃ te pāpaṃ, kataṃ tayā pāpaṃ, kataṃ me pāpaṃ, kataṃ mayā pāpaṃ.
Padatoti kimatthaṃ?-Tayā kataṃ, mayā kataṃ.
Casaddaggahaṇaṃ temeggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
Bahuvacanesu vo no.-151
Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ vo no ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ tatiyā bahuvacane pare.
[SL Page 029] [\x 29/]
Nāmakappe dutiyo kaṇḍo.
---------
Kataṃ vo kammaṃ, kataṃ no kammaṃ.
Padatoti kimatthaṃ?-Tumhehi kataṃ, amhehi kataṃ.
Bahuvacanaggahaṇena yomhi paṭhame vo no ādesā honti.
Gāmaṃ vo gaññeyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
Pumantassā simhi-152
Pumaiccevamantassa savibhattissa ā ādeso hoti simhi vibhattimhi.
Pumā tiṭṭhati.
Sumhiti kimatthaṃ?-Pumāno tiṭṭhanti.
Antaggahaṇena maghava yuva iccevamādinaṃ liṅgānamantassa savibhattissa ā ādeso hoti simhi vibhattimhi.
Maghavā, yuvā.
Amālapanekavacane.-153
Pumaiccevamantassa savibhattissa aṃ hoti ālapaneka vacane pare.
He pumaṃ.
Ālapanekavacaneti kimatthaṃ?-He pumāno.
Samāse ca vihāsā.-154
Pumaicceva mantassa samāseva aṃ ādeso hoti vibhāsā. Itthīca pumāca napuṃsakaṃca itthīpuṃnapuṃsakāni-itthīpuṃnapuṃsakānaṃ samūbho itthīpunnapuṃsakasamūho.
Vibhāsāti kimatthaṃ?-Itthīpumanapuṃsakāni.
Casaddaggahaṇamaṃgahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Yosvāno.-155
Pumaiccevamantassa savibhattissa āno ādeso hoti yosu navibhattisu.
Pumāno, he pumāno.
Yosviti kimatthaṃ?-Pumā.
Āne nasmimhi vā.-156
Pumaicceva mantassa savibhattissa āneādeso ho ti vā smīmhi vibhattimhi.
Pumāne, pume vā.
[SL Page 030] [\x 30/]
Hivibhattimhi ca.-157
Pumaiccevamantassa hivihattimhi ca āne ādeso hoti.
Pumānebhi, pumānehi.
Puna vibhattiggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Savibhattiggahaṇanivattanatthaṃ.
Pumānehi.
Casaddaggahaṇena maghava yuva iccevamādinamantassa āna ādeso hoti si yo aṃ yo iccetesu vibhattisu-puma kakakammathāmantassa mukāro hoti sa smā vibhattisu.
Yuvāno, yuvānā, yuvānaṃ, yuvāne, maghavāno, maghavānā, maghavānaṃ, maghavāne-pamano, pumunā, kammuno, kammunā, thāmuno, thāmunā.
Susmimā vā.-158
Pumaicceva mantassa su iccetasmiṃ vibhattimhi ā ādeso hoti vā.
Pumāsu, pumesu vā.
Unāmhi ca.-159
Pumaiccavamantassa ā u ādesā honti vā nāmhi vibhattimhi.
Pumānā, pumunā, pumena vā.
Casaddaggahaṇaṃ āggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Akammantassa ca.-160.
Kamma icceva mantassa ca a u ādesā honti vā nāmhi vibhattimhi.
Kammanā, kammunā, kammena vā.
Casaddaggahaṇena maghava yuva iccevamādinamantassa ā ā deso hoti kvaci nāsu iccetesu.
Maghavānā, maghavāsu, maghavena vā-yuvānā, yuvāsu, yuvena vā.
Iti nāmakappe dutiyo kaṇḍo.
---------
[SL Page 031] [\x 31/]
Nāmakappe tatiyo kaṇḍo.
---------
Tumhāmhehi namākaṃ.-161
Tehi tumhāmhehi naṃ vacanassa ākaṃ hoti.
Tumhākaṃ, amhākaṃ.
Namiti kimatthaṃ?-Tumhehi, amhehi.
Vāyvappaṭhamo.-162
Tehi tumhāmhehi yo appaṭhamo ākaṃ hoti vā.
Tumhākaṃ passasi, tumhe passasivā-amhākaṃ passasi, amhe passasi vā.
Yoti kimatthaṃ?-Tumhehi, amhehi.
Appaṭhamoti kimatthaṃ?-Gacchatha tumhe, gacchāma mayaṃ.
Vāti vikappanatthaṃ-yonaṃ aṃ ānaṃ honti.
Tumhaṃ, tumhānaṃ, amhaṃ, amhānaṃ
Sassaṃ-163
Tehi tumhāmhehi sassa vibhattissa aṃ ādeso hoti vā.
Tumhaṃ diyate, tumhaṃ pariggaho, amhaṃ diyate, amhaṃ pariggaho, mayhaṃ diyate, mayhaṃ pariggaho, mama diyate, mama pariggaho.
Sasseti kimatthaṃ?-Tumhesu, amhesu.
Sabbanāmakārate paṭhamo-164
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akārato paro yo paṭhamo ettamāpajjate.
Sabbe, ye, te, ke, tumhe, amhe, ime.
Sabbanāmānamiti kimatthaṃ?-Devā, asurā, nāgā, gandhabbā.
Akāratoti kimatthaṃ?-Amu purisā.
Yoti kimatthaṃ?-Sabbo, yo, so, ko, ayaṃ.
Paṭhamaggahaṇaṃ uttarasuttatvaṃ.
Kataro ca katamoca katarakatame, katarakatamā vā.
Dvandaṭṭhā vā.-165
Tasmā sabbanāma akārato dvandaṭāṭhā yo paṭhamo etta māpajjate vā.
Katara katame, katara katamā.
Sabbanāmānamiti kimatthaṃ?-Devā, asurā, nāgā, gandhabbā, manussā.
Dvandaṭṭhāti kimatthaṃ?-Te, sabbe.
[SL Page 032] [\x 32/]
Nāññaṃ sabbanāmikaṃ.-166
Sabbanāmikavidhānaṃ candaṭṭhā nāññaṃ kāriyaṃ hoti.
Pubbā ca aparā ca pubbārānaṃ-pubbā ca uttarā ca pubbuttarānaṃ-adharo ca uttaro ca adharuttarānaṃ.
Bahubbihimhiva.-167
Bahubbīhimhica samāse sabbanāmikavidhānaṃ nāññaṃ kāriyaṃ hoti.
Piyo pubbo yassā sā piyapubbāya-piyapubbānaṃ, piyapubbe, piyapubbassa.
Ceti kimatthaṃ?-Sabbanāmikavidhānaṃ ca hoti.
Dakkhiṇapubbassaṃ dakkhiṇapubbassā-uttarapubbassaṃ uttarapubbassā.
Sabbato naṃ saṃsānaṃ-168
Sabbato sabbanāmato naṃ vacanassa saṃsānaṃ iccete ādesā honti.
Sabbesaṃ, sabbesānaṃ-sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ-yesaṃ, yesānaṃ-yāsaṃ, yāsānaṃ-tesaṃ, tesānaṃ-tāsaṃ, tāsānaṃ-kesaṃ, kesānaṃ-kāsaṃ, kāsānaṃ:-imesaṃ, imesānaṃ-imānaṃ, imāsānaṃ-amusaṃ amusānaṃ.
Nanti kimatthaṃ?-Sabbassa, yassa, kassa, tassa, evaṃ sabbattha.
Rājassa rāju sunaṃhisu ca.-169
Sabbassa rājasaddassa rāju ādeso hoti sunaṃhi iccetesu.
Rājusu, rājūnaṃ, rājūbhi, rājūhi.
Sunaṃhisūti kimatthaṃ?-Rājā
Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ?-Rājesu, rājānaṃ, rājeśi, rājehi.
Sabbassimassevā.-170
Sabbassa imasaddassa ekāro hoti vā sunaṃhiicce tesu.
Esu, imesu, esaṃ, imesaṃ, ehi, imehi.
Imasseti kimatthaṃ?-Etesu, etesaṃ, etehi.
Animīnāmhi ca.-171
Imasaddassa sabbasseva anaimi ādesā honti nāmhi vibhattimhi.
[SL Page 033] [\x 33/]
Nāmakappe tatiyo kaṇḍo.
---------
Anena dhammadānena sukhitā hotu sā pajā,
Iminā buddhapūjena patvāna amataṃ padaṃ.
Nāmhiti kimatthaṃ?-Imesu, imesaṃ, imehi.
Casaddaggahaṇaṃ vāggahaṇanivattanatthaṃ.
Anapuṃsakassāyaṃ simhi.-172
Imasaddassa sabbasseva anapuṃsakassa ayaṃ ādeso hoti simhi vibhattimhi.
Ayaṃ puriso, ayaṃ itthi.
Anapuṃsakasseti kimatthaṃ?-Idaṃ cittaṃ tiṭṭhṛti.
Simhīti kimatthaṃ?-Imaṃ purisaṃ passasi tvaṃ.
Amussa mosaṃ.-173
Amusaddassa anupuṃsakassa makāro sakāramāpajjate vāsimhi vibhattimhi.
Asu rājā, amuko rājā, asu itthī, amukā itthī.
Anapuṃsakasseti kimatthaṃ?-Aduṃ pupphaṃ virocati.
Amusseti kimatthaṃ?-Ayaṃ puriso tiṭṭhati.
Simhīti kimatthaṃ?-Amuṃ purisaṃ passasi.
Etatesaṃ to.-174
Etata iccetesaṃ anapuṃsakānaṃ takāro sakāramā pajjate simhi vibhattimhi.
Eso puriso, esā itthī-so puriso, sā itthī.
Etatesmiti kimatthaṃ?-Itaro puriso, itarā itthī.
Anapuṃsakehi kimatthaṃ?-Etaṃ cittaṃ, taṃ cittaṃ, etaṃ rūpaṃ, taṃ rūpaṃ.
Tassa vā nattaṃ sabbattha.-175
Tassa sabbanāmassa takārassa nattaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu.
Nāya, tāya, naṃ, taṃ, ne, te, nesu, tesu, namhi, tamhi, nābhi, tābhi, nāhi, tāhi.
Sasmāsmiṃsaṃsāsvattaṃ.-176
Tassa sabbanāmassa takārassa sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃ saṃ sā iccetesu sabbattha liṅgesu.
Assa, tassa, asmā, tasmā, asmiṃ, tasmiṃ, assaṃ, tassā, assā, tassā
Takārasseti kimatthaṃ?-Amussaṃ, amussā.
Etesviti kikamatthaṃ?-Nesu, tesu
[SL Page 034] [\x 34/]
Imasaddassa ca.-177
Imasaddassa sabbasseva attaṃ hoti vā vasa smā smiṃ saṃ sā iccetesu sabbattha liṅgesu.
Assa, imassa, asmā, imasmā, asmiṃ, imasmiṃ, assaṃ, imassaṃ, assā, imissā.
Imasaddasseti kimatthaṃ?-Etissaṃ, etissā.
Casaddaggahaṇaṃ attamanakaḍḍhanatthaṃ
Sabbato ko.-178
Sabbato sabbanāmato kakārāgamo bhoti vā simhi vibhattimhi.
Sabbako, yako, sako, amuko, asuko.
Vāti kimatthaṃ?-Sabbo, yo, so, ko.
Sabbanāmatoti kimatthaṃ?-Puriso.
Puna sabbatoggahaṇena aññasmāpi kakārāgamo hoti-hīnako, potako.
Ghapato smiṃsānaṃ saṃsā.-179
Sabbato sabbanāmato ghapasaññāto smiṃsa iccetesaṃ saṃsā ādeso honti vā yathā saṅkhyaṃ.
Sabbassaṃ, sabbassā, sabbāyaṃ, sabbāya, imissaṃ, imāsaṃ, imissā, imāya, amussaṃ,amussā, amūyaṃ, amuyā.
Sabbanāmatoti kimatthaṃ?-Itthiyaṃ, itthiyā.
Smiṃsānamiti kimatthaṃ?-Amuyo.
Netāhi smimāyayā.-180
Etāhi, sabbanāmāhi ghapasaññāto smiṃ vacanassa neva āyayā ādesā honti.
Etissaṃ, etāyaṃ, imissaṃ, imāyaṃ, amussaṃ, amuyaṃ.
Smimiti kimatthaṃ?-Tāya itthiyā mukhaṃ.
Etāhīti kimatthaṃ?-Kaññāya, gaṃgāya, vīṇāya, saddhāya.
Manogaṇādito smiṃ nānamiā.-181
Tasmā manogaṇadito smiṃ nānaṃ iccetesaṃ ikāra ākārādesā honti vā yathāsaṅkhyā.
Manasi, manasmiṃ, sirasi, sirasmiṃ, manasā, manena, vacasā, vacena, sirasā, sirena, kasarasā, sarena, tapasā, tapena, vayasā, vayena, yasasā, yasena, tejasā, tejena, urasā, urena, tamasā, tamena.
Smiṃnānamiti kimatthaṃ?-Mano, siro, tapo, tamo, tejo.
[SL Page 035] [\x 35/]
Nāmakappe tatiyo kaṇḍo
---------
Ādiggahaṇena aññasmāpi smiṃnānaṃ ikāra ākārāde sā honti-bilasi, bilasā, padāsi, padasā
Sassa vo.-182
Tasmā manogaṇadito sassaca okāro hoti.
Manaso, tapaso, thāmaso.
Casaddaggahaṇena akhyaggamanaso naroti ādisu manasaddato sisso hoti-manasā pakataṃ manomayaṃ, sesākārā deso hoti-evaṃ yamhi kate yaṃ yaṃ sijjhati taṃ taṃ idha casaddena kātabbaṃ-abyaggaṃmanaṃ yassa so abyaggamanaso, tamaso.
Etesamo lope.-183
Etesaṃ manogaṇadinamanto ottamāpajjate vibhatti lope kate.
Manomayaṃ, ayomayaṃ, tejosamena, tapoguṇena, siroruhena.
Ādiggahaṇena aññesamanto ottamāpajjate. Āposamena, vāyosamena.
Lopeti kimatthaṃ?-Padasā, manasā, tapasā, yasasā, vacasā. Evamaññepi yojetabbā.
Sasare vā gamo.-184
Etehi manogaṇadihi vibhattādese sare pare sakā rāgamo hoti vā.
Manasā, manasi, vacasā, vacasi.
Vāti kimatthaṃ?-Manena, tejena, yasena.
Sareti kimatthaṃ?-Mano, tejo, yaso.
Punādiggahaṇena aññasmimpi sare paccaye pare sakā rāgamo hoti.
Manasā pakataṃ kammaṃ māvasikaṃ-vacasā pakataṃ kammaṃ vācasikaṃ.
Santasaddassa so bhe boccante.-185
Sabbasseva santasaddassa sakārādeso hoti bhakāre pare anteca bakārāgamo hoti.
Sabbhireva samāsetha, sabbhikubbetha santhavaṃ
Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.
[SL Page 036] [\x 36/]
Jīranti ve rājarathā sucittā
Atho sarīrampi jaraṃ upeti
Sataṃ ca dhammo jaraṃ upeti,
Santo have sabhipavedayanti
Sataṃ bhuto sabbhuto-sataṃ bhāvo sabbhāvo.
Heti kimatthaṃ?-Santehi pūjito bhagavā.
Casaddaggahaṇaṃ kvacī nasakārasseva pasiddhatthaṃ-sataṃ kāro sakkāro, sataṃ kato sakkato.
Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo aṃ-186
Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo amāpajjate vā.
Gacchaṃ-gacchanto, mahaṃ, mahanto-caraṃ, caranto, tiṭṭhaṃ, tiṭṭhanto, khādaṃ, khādanto.
Gacchantādinamiti kimatthaṃ?-Anto, danto, vakanto, santo.
Sesesu ntuva.-187
Etesaṃ gacchantādinaṃ ntasaddo ntuppaccayova daṭāṭhabbo sesesu vibhattippaccayesu.
Gacchato, mahato-gacchati, mahati, gacchatā, mahatā.
Sesesviti kimatthaṃ?-Gacchaṃ, mahaṃ, caraṃ, khādaṃ.
Brahmattasakharājādito amānaṃ.-188
Brahmattasakharājādito aṃ vacanassa ānaṃ hoti vā
Brahmānaṃ, brahmaṃ, attānaṃ, attaṃ, sakhānaṃ, sakhaṃ, rājānaṃ, rājaṃ.
Amiti kimattha-rājā.
Syā ca.-189
Brahmattasakharājaiccevamādito sivacanassa ā hoti. Brahmā, attā, sakhā, rājā, ātumā.
Yonamāno.-190
Brahmaattasakharāja iccevamādīhi yonaṃja āno ādeso hoti.
Brahmāno, attāno, sakhāno, rājāno, ātumāno.
Sakhāto cāyo no.-191
Tasmā sakhāto ca yonaṃ āyo no ādesā honti. Sakhāyo, sakhino.
Yonamiti kimatthaṃ?-Sakhā.
[SL Page 037] [\x 37/]
Nāmakappe tatiyo kaṇḍo
---------
Casaddaggahaṇaṃ yoggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ
Smi me.-192
Tasmā sakhāto smiṃ vacanassa ekāro hoti.
Brahmāto gassa ca.-193
Tasmā brahmāto gassa ca ekāro hoti.
He brahme.
Casaddaggahaṇaṃ ekāramanukaḍḍhanatthaṃ.
Sakhāntassinonānaṃsesu.-194
Tassa sakhāntassa ikārādeso hoti nonānaṃsa iccetesu.
Sakhino, sakhinā, sakhīnaṃ, sakhissa.
Etesvīti kimatthaṃ?-Sakhārehi.
Āro himhi vā.-195
Tassa sakhāntassa āro hoti vā himhi vibhattimhi sakhārehi, sakhehi.
Sunamaṃsu vā.-196
Tassa sakhāntassa āro hoti vā sunaṃ aṃ iccetesu. Sakhāresu, sakhesu, sakhārānaṃ, sakhīnaṃ, sakhāraṃ, sakhaṃ.
Brahmāto tu sminti.-197
Tasmā brahmāto tu smiṃvacanassa niyādeso hoti. Brahmani.
Tusaddaggahaṇena abrahmatopi smiṃ vacanassa ni hoti.
Kammani, nacammani, muddhani.
Uttaṃ sanāsu.-198
Tassa bramhasaddassa anto uttamāpajjate sanā icce tesu.
Brahmuno, brahmunā.
Sanāsviti kimatthaṃ?-Brahmā.
Uttamiti bhāvaniddeso katthaci abhāvaṃdasseti-brahmassa.
Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ca.-199
Satthupitādinamanto āttamāpajjate sismiṃ silopo ca.
[SL Page 038] [\x 38/]
Satthā, pitā, mātā, bhātā, kattā.
Sisminti kimatthaṃ?-Satthussa, pitussa, mātussa, bhātassa, kattussa.
Casaddaggahaṇaṃ dutiyatthasampiṇḍanatthaṃ.
Aññesvārattaṃ.-200
Satthupituādinamanto aññesu vacanesu ārattamā pajjate.
Satthāraṃ, pitaraṃ, mātaraṃ, bhātaraṃ-satthārehi, pitarehi, mātarehi, bhātarehi.
Aññesviti kimatthaṃ?-Satthā, pitā, mātā, bhātā.
Ārattaggahaṇena katthaci aniyamaṃ dasseti-satthussa, pitussa, mātussa, bhātussa.
Vā namhi.-201
Satthu pitu ādīnamanto ārattamāpajjate vakā namhi vibhantimhi.
Satthārānaṃ, pitarānaṃ, mātarānaṃ, bhātarānaṃ.
Vātikimatthaṃ?-Satthunaṃ, pitunaṃ, mātunaṃ, bhātunaṃ.
Satthunāttaṃ ca.-202
Tassa satthussa anto saro āttaṃ hoti vā namhi vibhattimhi.
Satthānaṃ, pitānaṃ, mātānaṃ, bhātānaṃ, dhītānaṃ, kattānaṃ,
Vāti kimatthaṃ?-Satthārānaṃ, pitarānaṃ, mātarānaṃ, bhātarānaṃ, dhītarānaṃ
Casaddaggahaṇaṃ aññesampi saṃgahaṇatthaṃ-satthusaddato aññesampitādisaddānaṃ saṃgahaṇatthā casaddaggahaṇaṃ kataṃ.
Usasmiṃ sa lopo ca.-203
Satthu pitu iccevamādinaṃ antassa uttaṃ hoti vā sasmiṃ sa lopoca hoti.
Satthu, satthussa, satthuno, diyate, pariggaho vā.
Pitu, pituno, pitussa, diyate, pariggaho vakā.
Bhātu, bhātuno, bhitussa, diyate pariggaho vā.
Ca saddaggahaṇaṃ dutiyatthasampiṇḍanatthaṃ.
Sakamandhātādīnaṃ ca.-204
Sakamandhātu iccevamādīnamanto uttamāpajjate
[SL Page 039] [\x 39/]
Nāmakappe tatiyo kaṇḍo.
---------
Sasmiṃ salopo ca hoti.
Sakamandhātu iva assa rājino vibhavo-evaṃ kattu, gantu, dātu, iccevamādi.
Punarārambhaggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Niccadipanatthaṃ-sakamandhātu. Casaddaggahaṇaṃ dutiyatthalopasaṃpiṇḍanatthaṃ.
Tato yotamotu.-205
Tato ārodesato sabbesaṃ yonaṃ okārādeso hoti.
Satthāro, pitaro, mātaro, bhātaro, kattāro, vattāro.
Tusaddaggahaṇena aññasmāpi yonaṃ naokāro hoti caturo janā, ubho purisā, najjo, gā vo.
Tato smimi.-206
Tato ārādesato smiṃ vacanassa ikāro hoti. Satthari pitari, bhātari, kattari, dhītari, vattari, bhattari. Puna tatoggahaṇena aññasmāpi smiṃ vacanassa ikārā deso hoti-bhuvi.
Nā ā.-207
Tato ārādesato smiṃ vacanassa ikāro hoti. Satthari pitari, mātari, bhātari, kattari, dhītari, vattari, bhattari. Puna tatoggahaṇena aññasmāpi smiṃ vacanassa ikārā deso hoti-bhuvi.
Nā ā-207
Tato ārādesato nāvacanassa āādeso hoti. Satthārā, pitarā, mātarā, bhātarā, dhītarā, kattārā, vattārā.
Āro rassamikāre-208
Ārādeso rassamāpajjate ikāre pare.
Satthari, pitari, mātari,bhātari, dhītari, vattari, kattari.
Pitādinamasimhi.-209
Pitādinamārādeso rassamāpajjate asimhi vibhattamhi.
Pitarā, mātarā, bhātarā, dhītarā-pitare, mātaro, bhātaro, dhītaro.
Asimhiggahaṇaṃ tomhi ikārādesassa ñāpanatthaṃ. Mātito, pitito, bhātito, duhitito.
Tayā tayinaṃ takāro tvattaṃ vā-210
Tayā tayī iccetesaṃ takāro tvattamāpajjate vā.
Kvayā, tayā, tvayi, tayi.
Etesviti kimatthaṃ?-Tuvaṃ, tavaṃ.
Iti nāmakappe tatiyo kaṇḍo.
---------
[SL Page 040] [\x 40/]
Attānto hismimanattaṃ.-211
Tassa attano anto anattamāpajjate himhi vibhattimhi.
Attanehi, attanehi.
Attāntoti kimatthaṃ?-Rājebhi, rājehi.
Hisminti kimatthaṃ?- Attanā
Anattamitibhāvaniddesena attasaddassa sakādeso hoti sabbāhu vibhattisu.
Sako, sakā, sakaṃ, sake.
Tatosminti.-212
Tato attano smiṃ vacanassa ni hoti.
Attani.
Tatoggahaṇamavadhāranatthaṃ-sake pettivisaye.
Sassa no.-213
Tato attano sassa vibhattissa no hoti. Attano.
Smā nā.-214
Tato attato smāvacanassa nā hoti.
Attanā.
Puna tatoggahaṇena tassa attano takārassa rakāro hoti sabbesu vacanesu.
Attani jāto putto atrajo, atrajaṃ.
Jhalato ca.-215
Jhalaiccetehi smāvacanassa nā hoti.
Aggīnā, pāṇīnā, daṇḍinā, bhikkhunā, sayambhunā.
Smāti kimatthaṃ?-Aggayo, munayo, isayo.
Casaddaggahaṇaṃ nāggahaṇānukaḍḍhanatvaṃ.
Ghapatosmiṃ yaṃ vā.-216
Tasmā ghapato smiṃ vacanassa yaṃ hoti vā.
Kaññāyaṃ, kaññāya-gaṃgāyaṃ, gaṃgāya-rattiyaṃ, rattiyā-itthiyaṃ, itthiyā-vadhuyaṃ, vadhuyā-yāguyaṃ, yāguyā.
Yonanti napuṃsakehi.-217
Sabbesaṃ yonaṃ ti hoti vā napuṃsakehi liṅgehi.
Aṭṭhini, aṭṭhṛ-āyuni, āyu-evaṃ dutiyāyaṃ.
[SL Page 041] [\x 41/]
Nāmakappe catuttho kaṇḍo
---------
Napuṃsakehiti kimatthaṃ?-Itthiyo
Ato niccaṃ.-218
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi yonaṃ niccaṃ nihoti.
Sabbāni, yāni, tāni, kāni, bhayāni, rūpāni.
Siṃ.-219
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi sivacanassa aṃ hoti, niccaṃ.
Sabbaṃ, yaṃ, taṃ, kaṃ, rūpaṃ.
Sesato lopaṃ gasipi.-220
Tato niddiṭṭhehi liṅgehi sesato gasi iccete lopamāpajjante.
Hoti itthi, sā itthi, bho daṇḍa, so daṇḍa, bho satthā, so satthā, bho rājā, so rājā.
Sesatoti kimatthaṃ?-Puriso gacchati.
Gasīti kimatthaṃ?-Itthiyā, satthussa
Sabbāsamāvusopasagga nipātādīhi ca.-221
Sabbāsaṃ vibhattinaṃ ekavacanabahuvacanānaṃ paṭhamā dutiyā tatiyā catutthi pañcamī chaṭṭhī sattamīnaṃ lopo hoti āvusopasagganipātaiccevamādihica.
Tvaṃ panāvuso, tumhe panāvuso padaso dhammaṃ vāceyya-vihāraṃ sveva upagacchissati.
Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ.
Pa, parā, ni, nī, u, du, saṃ, vi, ava, anu, pari, adhi, abhi, pati, su, ā, ati, api, apa, upa, iti, vīsati upasaggā.
Pāhāro, parābhavo, nihāro, nīhāro, ubhāro, dubhāro, saṃhāro, vihāro, avahāro, anuhāro, parihāro.
Adhihāro, abhihāro, patihāro, suhāro, āhāro, atihāro, apihāro, apahāro, upahāro, evaṃ vīsati upa saggehi ca-
Yathā, tathā, evaṃ, khalu, kho, yatra, tatra, atho, atha, hī, tu, ca, vā, vo, haṃ, ahaṃ, alaṃ, eva, bho, aho, he, re, are, hare, iccevamādīhi nipātehi ca yojetabbā.
Pumassaliṅgādisu samāsesu.-222
Pumaiccetassa anto lopamāpajjate liṅgādisu para padesu pi samāsesu.
[SL Page 042] [\x 42/]
Pulliṅgaṃ, pumbhāvo, puṃkokilo.
Pumasseti kimatthaṃ?-Itthiliṅgaṃ, napuṃsakaliṅgaṃ.
Liṅgādisuti kimatthaṃ?-Pumitthi.
Samāsesuti kimatthaṃ?-Pumassa liṅgaṃ.
Aṃ yamito pasaññāto.-223
Aṃvacanassa yaṃ hoti vā īto pasaññāto.
Itthiyaṃ, itthiṃ.
Pasaññātoti kimatthaṃ?-Daṇḍinaṃ, bhoginaṃ.
Amiti kimatthaṃ?-Itthīhi.
Naṃ jhato katarassā.-224
Tasmā jhato katarassā naaṃvacanassa naṃ hoti.
Daṇḍinaṃ, bhoginaṃ.
Jhatoti kimatthaṃ?-Vessabhuṃ.
Katarassāti kimatthaṃ?-Kucchiṃ.
Yonanto.-225
Sabbesaṃ yonaṃ najhato katarassā no hoti.
Daṇḍino, bhogino-he daṇḍino, he bhogino
Katarassāti kimatthaṃ?-Aggayo, nakamunayo, isayo.
Jhatoti kimatthaṃ?-Sayambhuvo.
Yonanti nakimatthaṃ?-Daṇḍinā, bhoginā.
Sminti.--226
Tasmā jhato katarassā smiṃvacanassa ni hoti.
Daṇḍini, bhogini.
Katarassāti kimatthaṃ?-Vyādhimhi.
Kissaka ve ca.-227
Kimiccetassa ko hoti vappaccaye pare.
Kva gatosi tvaṃ devānaṃ piyatissa
Casaddaggahaṇena avappaccaye parepi ko hoti
Ko taṃ ninditumarahati-kathaṃ bodhesitvaṃ dhammaṃ
Veti kimatthaṃ?-Kito āgatosi tvaṃ.
Ku hiṃhaṃsu ca.-228
Kimiccetassa ku hoti hiṃ haṃ iccetesuparesu.
Kuhiṃ gacchasi, kuhaṃ gacchasi.
Casaddaggahaṇena hiṃcanaṃ dācanaṃ paccayesu paresu aññatthāpi ku hoti kuhiṃcanaṃ kudācanaṃ.
[SL Page 043] [\x 43/]
Nāmakappe catuttho kaṇḍo.
---------
Sesesu ca.-229
Kimiccetassa ko hoti sesesu vibhattippaccayesu paresu.
Ko pakāro kathaṃ-kaṃ pakāraṃ kathaṃ.
Vasaddaggahaṇaṃ kakārānukaḍḍhānatthaṃ.
Tratothesu naca.-230
Kimiccetassa ku hoti tra to tha iccetesu
Kutra, kuto, kuttha
Casaddaggahaṇaṃ kiṃ saddamanukaḍḍhanatthaṃ.
Sabbassetassākāro vā.-231
Sabbassa etasaddassa akāro hoti vā to tha iccetesu.
Ato, attha, etto, ettha.
Tre niccaṃ.-232
Sabbassa etasaddassa akāro hoti niccaṃ tre paccaye pare.
Atra.
E tothesu vā.-233
Sabbasseva etasaddassa ekāro hoti kavā to tha iccetesu paresu.
Etto, atto, ettha, attha.
Imassitthandāni nahatodhesu ca.-234
Sabbasseva imasaddassa ikāro hoti thaṃ dāni ha to dha iccetesu.
Itthaṃ, idāni, iha, ito, idha.
Casaddaggaṇamavadhāraṇatthaṃ.
A dhunāmhi ca.-235
Sabbasseva imasaddassa akāro hoti dhunāmhi paccaye pare.
Adhunā,
Casaddaggahaṇamavadhāranatthaṃ.
Eta rahimhi.-236
Sabbasseva imasaddassa etādeso hoti rahimhi paccaye pare.
Etarahi.
[SL Page 044] [\x 44/]
Itthiyamato āppaccayo-237
Itthiyaṃ vattamānā akārantato āppaccayo hoti.
Sabbā, yā, tā, sā, kā, kaññā.
Nadādito vā ī.-238
Nadādito vā anadādito vā itthiyaṃ vattamānā akārantato īppaccayo hoti.
Nadī, mahī, kumārī, taruṇī, vāruṇī, sakhī, bhatthī, itthī.
Ṇavaṇikaṇeyyaṇantu hi.-239
Ṇavaṇikaṇeyyaṇantu iccetehi itthiyaṃ vattamānehi īppaccayo hoti.
Māṇavī, paṇḍavī, nāvikī, veṇateyyī, kunteyyī, gotamī, guṇavati, somavatī.
Patibhikkhurājīkāranti itī.-240
Patibhikkhurājikārantehi itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi inīppaccayo hoti.
Gahapatāni, bhikkhunī, rājinī, hatthinī, daṇḍinī, medhāvinī, tapassinī.
Ntussa tamīkāre.-241
Sabbasseva ntuppaccayassa takāro hoti vā īkāre pare.
Guṇavatī, guṇavantī-kulavatī, kulavantī-satimatī, satimantī-mahatī, mahantī-gottamatī, gottamantī.
Bhavato bhoto.-242
Sabbasseva bhavantasaddassa bhotādesohoti īkāre itthīyaṃ kate pare.
Bhoti ayye-bhoti kaññe-bhoti gharādiye.
Bho ge tu.-243
Sabbasseva bhavantasaddassa bho hoti ge pare
Bho purisa, bho aggi, bho rājā, bho satthā, bho daṇḍī, bho sayambhu.
Geti kimatthaṃ?-Bhavato, bhavakaṃ.
Tusaddaggaṇenaaññasmimpi vacane sabbasseva bhavanta
Saddassa bhonta bhantebhonto bhaddebhotā bho to iccete ādesā honti.
[SL Page 045] [\x 45/]
Nāmakappe catuttho kaṇḍo.
---------
Bhonta, bhante, bhonto, bhadde, bhotā, bhoto, gotamassa.
Ohāvo kvaci yosu vakārassa.-244
Bhavantaiccetassa vakārassa obhāvo hoti kvaci yo iccetesu.
Imaṃ bhonto nisāmetha-bhavanto vā.
Bhadantassa bhaddanta bhante.-245
Sabbasseva bhadantasaddassa bhaddanta bhante iccete ādesā honti kvaci ge pare gosu ca.
Bhe bhaddanta, bhante, bhadantā vā
Akārapitādyantānamā.-246
Akāroca pitādinamantoca. Ākārattamāpajjate ge pare.
Bho purisā-bho pitā-bho mātā-bho satthā.
Jhalapā rassaṃ.-247
Jhalapaiccete rassamāpajjante ge pare.
Bho daṇḍi-bho sayambhu-bhoti itthi-bhoti vadhu.
Ākāro vā.-248
Ākāro rassamāpajjate vā ge pare.
Bho rāja, bho rājā-bho atta, bho attā-bho sakha, bho sakhā-bho sattha,bho satthā.
Iti nāmakappe catuttho kaṇḍo.
---------
Tvādayo vibhattisaññāyo.-249
Toādi yesaṃ paccayānaṃ te bhonti kvādayo-te paccayā tvādayo vibhattisaññā ca daṭṭhabbā.
Sabbato, yato, tato, kuto, ato, ito, sabbadā, yadā, tadā, kadā, idha, idāni.
Kvaci to pañcamyatthe.-250
Kvaci toppaccayo hoti pañcamyatthe.
Sabbato, yato, tato, kuto, ato, ito.
Kvacīti kimatthaṃ?-Imasmā, sabbasmā.
[SL Page 046] [\x 46/]
Tratha sattamiyā sabbanāmehi.-251
Tratha iccete paccayā honti sattamyatthe sabbanāmehi.
Sabbatra, sabbattha, yatra, yattha, tatra, tattha
Sabbato dhi.-252
Sabbaiccetasmā ḍippaccayo hoti kvaci sattamyatthe.
Sabbadhī-sabbasmiṃ.
Kismā vo ca.-253
Kimiccetasmā cappaccayo hoti sattamyatthe kvaci. Kva gatosi tvaṃ devānaṃ piyatissa.
Kvaciti kimatthaṃ?-Kasmiṃ gatosi.
Hiṃ haṃ hiṃcanaṃ-254
Kimiccetasmā hiṃ haṃ hiṃcanaṃ iccete paccayā honti sattamyatthe.
Kuhiṃ, kuhaṃ, kuhiṃcanaṃ.
Tamhā ca.-255
Tamhāca hiṃ haṃ iccete paccayā honti sattamyatthe.
Tahiṃ, tahaṃ.
Casaddaggahaṇaṃ hiṃcanaggahaṇanivattanatthaṃ.
Imasmā hadhā ca.-256
Imasmā hadha iccete paccayā honti sattamyatthe
Iha, edha.
Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ.
Yato hiṃ.-257
Tasmā yato hiṃpaccayo hoti sattamyatthe.
Yahiṃ.
Kāle-258
Kāle iccetamadhikāratthaṃ veditabbaṃ.
Kiṃ sabbaññekayakuhi dā dācanaṃ.-259
Kiṃ sabba añña eka ya ku iccetehi dā dāvanaṃ iccete paccayā honti kāle sattamyatthe.
Kadā, sabbadā, aññadā, ekadā, yadā, kudācanaṃ.
Tamhā dānica.-260
Ta iccetasmā dāni dā iccete paccayā honti kāle sattamyatthe.
[SL Page 047] [\x 47/]
Nāmakappe pañcamo kaṇḍo.
---------
Tadāni, tadā.
Casaddaggahaṇaṃ dāppaccayamanukaḍḍhanatthaṃ.
Imasmā rahi dhunā dāni ca.-261
Imasmā rahi dhunā dāni iccete paccayā honti kāle sattamyatthe.
Etarahi, adhunā, idāni.
Casaddaggahaṇaṃ rahi dhunā dāni ppaccayamanukaḍḍhanatthaṃ.
Sabbassa so dāmhi vā.-262
Avaṇṇo yeppaccaye pare lopamāpajjate.
Bāhusaccaṃ, paṇḍiccaṃ, vepullaṃ-kāruññaṃ, nepuññaṃ, kosallaṃ, sāmaññaṃ, sobhajjaṃ.
Casaddaggahaṇaṃ vāggahaṇanivattanatthaṃ.
Vuddhassa jo iyiṭṭhesu.-264
Sabbasseva vuddhasaddassa jo ādeso hoti iya iṭṭha iccetesu paccayesu paresu.
Sabbe ime vuddhā ayametesaṃ visesena vuddhoti jeyyo-sabbe ime vuddhā ayametesaṃ visesena vuddhoti jeṭṭho.
Pasatthassa so ca.-265
Sabbassa pasatthasaddassa so ādesoca hoti jo ādesoca iya iṭṭha iccetesu paccayesu paresu.
Sabbe ime pasatthā ayamimesaṃ visesena pasatthoti seyyo-sabbe ime pasatthā ayamimesaṃ visesena pasatthoti seṭṭho-jeyyo, jeṭṭho.
Casaddaggahaṇaṃ dutiyaādesasampiṇḍanatthaṃ.
Antikassa nedo-266
Sabbassa antikasaddassa nedādeso hoti iha iṭṭha iccetesu paresu.
Nediyo, nediṭṭho
Bāḷhassa sādo.-267
Sabbassa bāḷhasaddassa sādādeso hoti iya iṭṭhaicce
[SL Page 048] [\x 48/]
Tesu paccayesu paresu.
Sādiyo, sādiṭṭho.
Appassa kaṇ.-268
Sabbassa appasaddassa kaṇ ādeso hoti iya iṭṭha iccetesu paccayesu paresu.
Kaṇiyo, kaṇiṭṭho.
Yuvānañca.-269
Sabbassa yuvasaddassa kaṇadeso hoti iha iṭṭhaicce tesu paccayesu paresu.
Kaniyo, kaṇiṭṭho.
Casaddaggahaṇaṃ kaṇgahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
Vantumantuvīnañca lopo.-270
Vantu mantu vī iccetesaṃ paccayānaṃ lopo hoti iya iṭṭha iccetesu paccayesu paresu.
Guṇiyo, guṇiṭṭho, gaṇiyo, gaṇiṭṭho, satiyo, satiṭṭho, medhiyo, medhiṭṭho.
Casaddaggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
Yavataṃ talanadakārānaṃja byañjanāni nacalañjakārattaṃ.-271
Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calaña jakāratta māpajjante yathā saṅkhyaṃ.
Bāhusaccaṃ, paṇḍiccaṃ, vepullaṃ, nepuññaṃ, kāruññaṃ, sāmaññaṃ, sohajjaṃ.
Yavatamiti kimatthaṃ?-Tiṇadalaṃ.
Talanadakārānamiti kimatthaṃ?-Maccunā.
Kāraggahaṇaṃ kimatthaṃ?-Yakārassa sakārabhakāramakāradesa saññāpanatthaṃ-purisassa bhāvo porissaṃ-usabhassa bhāvo osabbhaṃ, upamāya bhāvo opammaṃ.
Amhatumhanturājabrahmattasakha satthupitādīhi smā nāva.-272
Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupituiccevamādīhi smā vanāva daṭṭhabbā.
[SL Page 049] [\x 49/]
Kārakakappo chaṭṭho.
---------
Mayā, tayā, guṇavatā, raññā, brahmunā, attanā, sakhīnā, satthārā, pitarā, mātarā, bhātarā, dhītarā.
Evamādihīti kimatthaṃ?-Purisā.
Iti nāmakappe pañcamo kaṇḍo.
---------
Yasmādapeti bhayamādatte vā tadapādānaṃ.-273
Yasmā vā apeti yasmā vā bhayaṃ jāyate yasmā navā ādatte taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
Taṃ yathā-gāmā apenti munayo-nagarā niggato rājā, pāpā cittaṃ nivāraye-corā bhayaṃ jāyate-ācariyupajjhāyehi sikkhaṃ gaṇhāti sisso.
Apādānamiccetena kvattho?-"Apādāne pañcamī".
Dhātunāmānamupasaggayogā disvapi ca.-274
Dhātunāmānaṃ payoge ca upasaggayogādisvapi ca taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
Dhātunaṃ napayoge tāva-ji iccetassa dhātussa parāpubbassa payoge yo asaho so apādānasañño hoti. Taṃ yathā-buddhasmā parājenti aññatitthiyā.
Bhu iccetassa dhātussa papubbassa payoge-yato acchinnappabhavo so apādānavasañño hoti.
Taṃ yathā-himavatā pabhavantipañcamahānadiyo-anavatattamhā pabhavanti namahāsarā-aciravatiyā pabhavanti kunnadiyo.
Nāmappayogepi taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
Taṃ yathā-urasmā jāto putto-bhumito vaniggatoraso-ubhato sujāto putto.
Upasaggayogādisvapica taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
Taṃ yathā-apasālāya āyanti navānijā-ābrahmalokā saddo abbhuggacchati-upari pabbatā devo kavassati buddhasmāpati sāriputto dhammadesanāya ālapati temāsaṃ-ghatamassa telasmā pati dadāti-uppalamassa pati dadātikanakamassa hiraññasmā pati dadāti.
[SL Page 050] [\x 50/]
Ādiggahaṇena kārakamajjhepi pañcamivibhatti hoti.
Taṃ yathā-pakkhasmā vijjhati migaṃ luddako-kosā vijjhati kuñjaraṃ-māsasmā bhuñjati bhojanaṃ.
Apiggahaṇena nipātappayoge pi pañcamī vibhatti hoti dutiyā ca tatiyā ca.
Rahitā mātujā puññaṃ katvā deti, rahitā mātujaṃ, rahitā namātujena navā-rite saddhammā kuto sukhaṃ bhavati, rite saddhammaṃ, rite saddhammena vā-te bhikkhū nānākulā pabbajitā-vinā saddhammā natthañño koci nātho loke vijjati, vinā saddhammaṃ, vinā saddhammena vā, vinā buddhasmā, vinā buddhaṃ, vinā buddhena vā.
Casaddaggahaṇena aññatthāpi pañcamīvibhatti hoti.
Yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto, yatohaṃ sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ-yatdhikaraṇametaṃ abhijjhadayo pāpakā akusalādhammā anvāssa veyyuṃ.
Rakkhaṇatthānamicchitaṃ.-275
Rakkhaṇatthānaṃ dhātunaṃ payoge yaṃ icchitaṃ taṃ kārakaṃ apāpadānasaññaṃ hoti.
Kāke rakkhanti taṇḍulā, yavā paṭisedhenti gāvo.
Yena vādassanaṃ.-276
Yenavā adassanamicchitaṃ taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
Upajjhāyā antaradhāyati sisso, mātarā ca pitarā ca antaradhāyati putto.
Vāti kimatthaṃ?-Sattamīvibhatyatthaṃ-jetavane naantarahito, veluvane naantarahito bhagavā.
Durantikaddhakālanimmāṇatvālopadisāyogavibhattārappayogasuddhappa- mocanahetuvivittappamāṇa pubbayogabandhanaguṇavacanapañhakathanathokākattusu ca.-277
Duratthe antikatthe addhaṇīmmāne kālaṇimmāne tvā lope disāyoge vibhatte ārappayoge suddhatthe
[SL Page 051] [\x 51/]
Kārakakappo chaṭṭho
---------
Pamocanatthe hetvatthe vicittatthe pamāṇe pubbayoge bandhane guṇavacane pañhe kathane thoke akantari iccetesvatthesu payogesu nataṃ kārakaṃ apādāna saññaṃ hoti.
Duratthe tāva-kīva duro ito nalakāragāmo-durato vāgamma, ārakā te moghapurisā imasmā dhammavinayā.
Dutiyāca tatiyāca-dūraṃ gāmaṃ āgato, dūrena gāmena vā āgato-ārakā imaṃ dhammavinayaṃ, anena dhammavinayena navā, iccevamādi.
Antikatthe-antikaṃ gāmā, āsannaṃ gāmā, samīpaṃ gāmā, samīpaṃ saddhammā.
Dutiyā tatiyāca-antikaṃ gāmaṃ, antikaṃ gāmenavā, āsannaṃ gāmaṃ, āsannaṃ gāmenavā-samīpaṃ gāmaṃ, samīpaṃ gāmenavā-samīpaṃ saddhammaṃ, samīpaṃ saddhammenavā,iccevamādi.
Addhanimmāṇe-ito madhurāya catusuyojanesu saṃkassaṃ nāma nagaraṃ atthi tatva bahujanā vasanti-iccevamādi.
Kālanimmāṇe-ito kho bhikkhave ekanavutikappe vipassināma bhagavā loke udapādi-ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena parinibbāyissāmi, iccevamādi.
Tvālope kammādhikaraṇesu-pāsādā saṃkameyya, pāsādamahiruhitvā vā-pabbatā saṃkameyya, pabbatamabhiruhitvā vā-hatthikkhandhā saṃkameyya, hatthīkkhandhamabhiruhitvā vā, āsanā vuṭṭhaheyya, āsane nisiditvā vā, iccevamādi.
Disāyogegñaavīcito yāva upari bhavaggamantare bahu sattanikāyā vasanti-yato khemaṃ, tato bhayaṃ-puratthī mato dakkhiṇato pacchimato uttarato aggi pajjalati-yato assosuṃ bhagavantaṃ-uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā, iccevamādi.
Vibhatte-yato paṇītataro vā, visiṭṭhataro vā natthi.
Chaṭṭhica-channavutīnaṃ pāsaṇḍānaṃ dhammānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayaṃ, iccevamādi.
Ārappayoge-gāmadhammā vasaladhammā asaddhammā ārati virati paṭivīrati, pāṇātipātā veramaṇī, iccevamādi.
Suddhatthe-lobhanīyehi dhammehi suddho asaṃsaṭṭho, mātitoca pititoca suddho asaṃsaṭṭho anupakuṭṭho agarahito, iccevamādi.
Pamocanatthe-parimutto dukkhasmāti vadāmi, muttosmi mārabandhanā, na te muccanti maccunā, iccevamādi.
[SL Page 052] [\x 52/]
Hetvatthe-kasmā hetunā, kena hetunā, kissa hetu, kasmā nu tumhaṃ daharā namīyare, kasmā ikheva maraṇaṃ bhavissati, iccevamādi.
Vivittatthe-vivitto pāpakā dhammā, vivicceva kāmehi viviccākusalehi dhammehi, iccevamādi.
Pamāṇatthe-dīghaso navavidatthīyo sugatavidatthiyā pamāṇikā kāretabbā majjhimassa purisassa aḍḍhateḷasahatthā, iccevamādi.
Pubbayoge-pubbeva me bhikkhave sambodhā, icceva mādi.
Bandhanatthe-satasmā baddho naro raññā iṇatthena. Tatiyāca-satena vā baddho naro raññā, icceva mādi.
Guṇavacane-puññāya sugatiṃ yanti, cāgāya vipulaṃ dhanaṃ, paññāya mutto mano, issariyā janaṃ rakkhati rājā, iccevamādi.
Pañhe tvālope kammādhikaraṇesu-abhidhammā pucchanti, abhidhammaṃ sutvā vā, abhidhamme ṭhatvā vā-vinayā pucchanti, vinayaṃ sutvā vinaye ṭhatvā vā.
Dutiyāca tatiyāca-abhidhammaṃ, abhidhammena vā-vinayaṃ vinayena vā-evaṃ suttā, geyyā, gāthāya, veyyākaraṇā, udānā, itivuttakā, jātakā, abbhutadhammā, vedallā, iccevamādi.
Kathena tvālope kammādhikaraṇesu-abhidhammā kathayanti, abhidhammaṃ, abhidhammena vā-vinayaṃ ākaḍḍhitvā vinayā kathayanti, vinayaṃ, vinayena vā-evaṃ suttā, geyyā, gāthā veyyākaraṇā, udānā, itivuttakā, jātakā, abbhuta dhammā, vedallā, iccevamādi.
Thokatthe-thokā muccati, appamattakā muccati, kicchā muccati.
Tatiyāca-thokena, appamattakena, kicchena vakā, iccevamādi.
Akattari-kammassa katattā, upacitattā, ussannattā, vipakulattā, uppannaṃ nacakkhuviññāṇaṃ, iccevamādi.
Casaddaggahaṇena sesesvapi ye mayā nopadiṭṭhā apā dānappayogikā te payogavicakkhaṇehi yojetabbā.
Yassa dātukāmo rocate dhāraya te vā taṃ sampadānaṃ.-278
[SL Page 053] [\x 53/]
Kārakakappo chaṭṭho.
---------
Yassavā dātukāmo yassavā rocate yassavā dhāriyate taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.
Samaṇassa cīvaraṃ dadāti. Samaṇassa rocate saccaṃ, devadattassa suvaṇṇacchattaṃ dhārayate yaññadatto.
Sampadānamiccanena kvattho?-"Sampadāne catutthi"
Vāti vikappanatthaṃ-dhātunāmānaṃ payogevā upasaggappayogevā nipātappayogevā navāyogevā yati attha vikappanatthaṃ vāsaddo payujjati.
Silāghahanuṭhāsapadhārapihakurdhaduhissosuyarādhikkhapaccāsuṇaanupatigiṇapubbaka- ttārocanatthatadattha tumatthālamatthamaññatā nādarappāṇinigatyatthakammanisaṃsaṭṭhasammuti bhīyasattamyatthesu naca.-279
Silāghahanuṭhāsapadhārapihakudhaduhaissaiccetesaṃ dhātunaṃ payoge usuyatthānaṃ ca payoge rādhikkhappayoge paccāsuṇaanupatiginānaṃ pubbakattari ca ārocanatthe nadatthe tumatthe alamatthe maññatippayoge anādare appāniṇi gatyatthānaṃ dhātunaṃ kammani āsiṃsanatthe sammuti bhīyasattamyattesu naca taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.
Silāghappayoge tāva-buddhassa silāghate, dhammassa silāghate, saṅghassa silāghate, sakaupajjhāyassa silāghate, tava silāghate, mama silāghate, iccevamādi.
Hanuppayoge-hanute mayhameva, hanute tuyhameva lābhaṃ, iccevamādi.
Ṭhāppayoge-upatiṭṭheyya sakyaputtānaṃ navaḍḍhakī, bhikkhussa bhuñjamānassa pāniyenavā navidhūpanenavā upatiṭoṭhṛyya, iccevamādi.
Sapappayoge-mayhaṃ sapapate, tuyhaṃ sapate, iccevamādi.
Dhārappayoge-suvakaṇṇaṃ te dhārayate, iccevamādi.
Pihapakpayoge-buddhassa aññatitthiyā pihayanti, devā dassanakāmā te, yato icchāmi bhadantassa, samiddhānaṃ pihayanti daliddā, iccevamādi.
Kudha duha issa usūyappayoge-kodhayati devadattassa, tassa mā kujjha mahāvīra, dūhayati vadisānaṃ megho, titthiyā
[SL Page 054] [\x 54/]
Issayanti samaṇānaṃ guṇagiddhena, titthiyā samaṇānaṃ usūyanti lābhagiddhena, dujjanā guṇavantānaṃ usuyanti guṇagiddhena, kā usuyā vijānataṃ, iccevamādi.
Rādha ikkha iccetesaṃ dhātūnaṃ payoge yassa akthitassa puna vipucchanaṃ kammavikhyāpanatthañcataṃ kārakaṃ sampa dānasaññaṃ hoti dutiyāca.
Ārādho me rañño, ārādho me rājānaṃ, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kyāhaṃ ayye aparajjhāmi, cakkhuṃ janassa dassanāya taṃ naviya maññe, āyasmato upālittherassaupasampadā pekho upatisso āyasmantaṃ navā, iccevamādi.
Paccāsuṇaanupatiginānaṃ pubbakattaricasuṇotissa dhātussa paccāyoge yassa kammuno pubbassa yo kattā so bhagavāti-"yo karoti sakattā"ti suttavacanena evaṃ yassa kammuno pubbassa yo kattā so sampadāna sañño hoti.
Taṃ yathā-te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ, āsuṇanti buddhassa bhikkhū.
Anu pati pubbassa giṇassa dhātussa payoge yassa kammuno pubbassa yo kattā so sampadānasañño hoti.
Taṃ yathā-bhikkhu janaṃ dhammaṃ sāveti, tassa bhikkhuno jano anugiṇāti, tassa bhikkhuno jano pati giṇāti.
Yo vadeti sakattāti vuttaṃ nakammanti navuccati,
Yo paṭiggāhako tassa sampadānaṃ vijāniyā.
Iccevamādi.
Ārovanatthe-ārocayāmi vo bhikkhave, āmantayāmi vo bhikkhave, pati vedayāmi vo bhikkhave, ārocayāmī te mahārāja, āmantayāmi te mahārāja, pati vedayāmi te mahārāja. Iccevamādi.
Tadatthe-ūnassa pāripūriyā, buddhassa atthāya, dhammassa ätthāya, saṅghassa atthāya jīvitaṃ pariccajāmi-iccevamādi.
Tumatthe-lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya, bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, iccevamādi.
[SL Page 055] [\x 55/]
Kārakakappo chaṭṭho.
---------
Alamatthe-alamiti arahatica paṭikkhitteca-alamme buddho, alamme rajjaṃ, alaṃ bhikkhu pattassa, alaṃ mallo mallassa.
Paṭikkhitte-alaṃ te rūpaṃ karaṇīyaṃ, alaṃ me hirañña suvaṇṇena, iccevamādi.
Maññatippayoge anādare äppāṇini-kaṭṭhassa tuṃ maññe, kaliṅakgarassa tuvaṃ maññe.
Anādareti kimatthaṃ?-Suvaṇṇaṃ tvaṃ maññe.
Appāṇiniti kimatthaṃ?-Gadrabhaṃ tvaṃ maññe.
Gatyatthakamakmani-gāmassa dena gato, nagarassa pādena gato-appo saggāya gacchati, saggassa gamanenavā, mulāya paṭikasseyya bhikkhu.
Dutiyāca-gāmaṃ pādena gato, nagaraṃ pādena gato-appo saggaṃ gacchati, saggaṃ gamanenavā, namūlaṃ kapaṭikasseyya bhikkhu, iccevamādi.
Āsiṃsanatthe-āyasmato dīghāyu hotu, kusalaṃ bhavato hotu, bhaddaṃ bhavato hotu naanāmayaṃ bhavato hotu, sukhaṃ bhavatohotu, svāgataṃ bhavato hotu, atthaṃ bhavatonahotu, hitaṃ bhavato hotu, iccevamādi.
Sammutippayoge-aññatra saṅghasammutiyā bhikkhussa vippa vatthuṃ na vaṭṭati, sādhusammutiyā me bhagavato dassanāya.
Bhīyyappayoge-bhīyo somattāya, iccevamādi.
Sattamyatthe ca-tuyhaṃ cassa āvikaromi, tassa me sakko pāturahosi, iccevamādi.
Atthaggahaṇena bahusu naakkharappayogesu dissati.
Taṃ yathā-upamaṃ te karissāmi, dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi, iccevamādi.
Sādarattheva-desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhuno, tassa phāsuhoti, etassa pahiṇeyya, yathāno bhagavā vyākareyya tathāpi tesaṃ vyākarissāma, kappati samaṇanaṃ āyogo, amhākaṃ maṇinā attho, kimattho me buddhena, seyyo me attho, bahūpakārā bhante mahāpajāpatī gotamī bhagavato-bahūpakārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ, iccevamādi.
Bahusu akkharappayogesu aññepi payogā payoga vicakkhaṇehi yojetabbā.
Vasaddaggahaṇaṃ vikappanatthaṃ vāggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
[SL Page 056] [\x 56/]
Yekeci sampadānappayogikā mayā nopadiṭṭhā tesaṃ gahaṇatthamiti vikappayati.
Taṃ yathā-bhikkhusaṅghassa pabhu ayaṃ bhagavā, desassa pabhu ayaṃ rājā, khettassa pabhu ayaṃ gahapati, araññassa pabhu ayaṃ luddako, iccevamādi.
Kvaci dutiyā tatiyāca chaṭṭhi sattamyatthesuca.
Yodhāro tamokāsaṃ.-280
Yo ādhāro taṃ okāsasaññaṃ hoti.
Svādhāro catubbikho byāpiko opasilesiko vesayīko sāmīpikoti
Tattha byāpiko tāva-jalesu khīraṃ, tilesu telaṃ, ucchusu raso.
Opasilesiko-pariyaṃke rājā seti, āsane upaviṭṭho saṅgho.
Vesayiko-bhūmisu manussā nacaranti, antalikkhe vāhu vāyanti, ākāse sakuṇā pakkhandanti.
Sāmīpiko-vane hatthīno caranti, gaṃgāya ghoso tiṭṭhati, vaje gāvo duhayanti, sāvatthiyaṃ viharati cetavane.
Okāsaiccanena kvattho?-"Okāse sattamī."
Yena vā kayirate taṃ karaṇaṃ.-281
Yenavā kayirati yenavā passati yenavā suṇāti taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.
Dāttena vīhiṃ lunāti, vāsiyā rukkhaṃ tacchati, pharasunā rukkhaṃ chindati, kuddālena āvāṭaṃ khaṇati, hatthena kammaṃ karoti, cakkhunā rūpaṃ passati, sotena saddaṃ suṇāti.
Karaṇaiccanena kvattho?-"Karaṇe tatiyā."
Yaṃ vā karoti yaṃvā passati yaṃ vā suṇāti taṃ kārakaṃ kammasaññaṃ hoti.
Kaṭaṃ karoti, chattaṃ karoti, rathaṃ karoti, dhajaṃ karoti, rūpaṃ passati, saddaṃ suṇāti, kaṇṭakaṃ maddati, visaṃ gilati.
Kammamiccanena kvattho?-"Kammatthe dutiyā".
Yo karoti sakattā.-283
[SL Page 057] [\x 57/]
Kārakakappo chaṭṭho
---------
Yo karoti so kattusañño hoti.
Ahinā daṭṭho naro, garuḷena hato nāgo, buddhena jito māro, upaguttena baddho māro.
Kattumiccanena kvatthā?-"Kattarica."
Yo kāreti sahetu-284
Yo kattāraṃ kāreti so hetusañño hoti kattāca.
So puriso taṃ purisaṃ kammaṃ kāreti, so puriso tena purisena tassa purisassa kammaṃ kāreti-evaṃ hāreti, pāṭheti, pāceti, dhāreti.
Hetuiccanena kvattho?-"Dhātuhi ṇe ṇaya ṇapeṇapayā kāritāni hetvatthe."
Yassa vā pariggaho taṃ sāmi.-285
Yassavā pariggaho taṃ sāmisaññaṃ hoti.
Attano namukhaṃ, tassa bhikkhuno paṭiviṃso, tassa bhikkhuno pattaṃ, tassa bhikkhuno cīvaraṃ.
Sāmi iccanena kvattho?-"Sāmismiṃ chaṭṭhī."
Liṅgatthe paṭhamā.-286
Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti.
Puriso, eko, dve, ñce, vā, āha, he, re, hare, are.
Ālapane ca.-287
Ālapanatthādhike liṅgatthābhidhānamatteca paṭhamāvibhatti hoti.
Bho purisa, bhavanto purisā, bho rāja, bhavakanto rājāno, he sakhe, he sakhino.
Casaddaggahaṇaṃ paṭhamaggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Karaṇe tatiyā.-288
Karaṇakārake tatiyā vibhatti hoti.
Agginā kuṭiṃ jhāpeti, manasā ce paduṭṭhena, manasā ce pasannena, kāyena kammaṃ karoti.
Sahādiyoge ca.-289
Sahādiyogatthe tatiyāvibhatti hoti.
Sahāpi gaggena saṅgho uposathaṃ kareyya, vināgaggena, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, sahassena samaṃ mitā.
[SL Page 058] [\x 58/]
Kattarica.-290
Kattarica tatiyā vibhatti hoti.
Raññā hato poso, sakkena dinno varo, ahinā daṭṭho naro.
Hetvatthe ca.-291
Hetvattheva tatiyāvibhatti hoti.
Annena vasati, dhammena vasati, vijjāya vasati, sakkārena vasati.
Sattamyatthe ca.-292
Sattamyatthe ca tatiyāvibhatti bhoti.
Tena kālena, tena samayena, tenakhopana samayena.
Yenaṅgavikāro-293
Yena byādhimatā aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate tattha tatiyāvibhatti hoti.
Akkhinā kāṇe, hatthena kuṇī, kāṇaṃ passati nettena, pādena khañjo, piṭṭhiyā khujjo.
Vīsesane ca.-294
Visesanattheca tatiyā vibhatti hoti.
Gottena gotamo nātho, suvaṇṇena ahirūpo, tapasā uttamo.
Casaddaggahaṇaṃ tatiyaggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Sampadāne catutthī.-295
Sampadānakārake catutthivibhatti hoti.
Buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā dānaṃ deti, dātāhoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā.
Namoyogādisvapi ca.-296
Namoyogādisva pica catutthivibhatti hoti.
Namo te buddhavīratthu, sotthi pajānaṃ, namo karohi nāgassa, svāgataṃ te mahārāja.
Casaddaggahaṇaṃ catutthuggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Apādāne pañcamī.-297
Apādānakārake pañcamīvibhatti hoti.
Pāpā cittaṃ nivāraye, abbhā muttova candimā, bhayā muccati so naro.
[SL Paage 059] [\x 59/]
Kārakakappo chaṭṭho.
---------
Kāraṇatthe ca.-298
Kāraṇattheca pañcamivibhatti hoti.
Ananubodhā appaṭivedhā catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathā bhutaṃ adassanā.
Casaddaggahaṇaṃ pañcamīggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Kammatthe dutiyā.-299
Kammatthe dutiyāvibhatti hoti.
Rathaṃ karoti, kaṭaṃ karoti, chattaṃ karoti, dhammaṃ suṇāti, buddhaṃ pūjayati, vācaṃ bhāsati, taṇḍulaṃ pacati, coraṃ ghāteti,gavaṃ bhanti, vīhayo lunāti.
Kāladdhanamaccantasaṃyoge.-300
Kāladdhānamaccantasaṃyoge dutiyāvibhatti hoti.
Māsamadhite, yojanaṃ kalahaṃ karonto gacchati.
Accantasaṃyogeti kimatthaṃ?-Saṃvacchare bhuñjati.
Kammappavacanīyayutte ca.-301
Kammappavavacanīyayutte dutiyāvibhatti hoti.
Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇe kitti saddo abbhuggato, pabjitamanupabbajiṃsu.
Gatibuddhibhujapaṭhaharakarasayādīnaṃ kārite vā.-302
Gatibuddhi bhuja paṭhaharakarasayādinaṃ payoge kārite sati dutiyāvibhatti hoti vā.
Puriso purisaṃ gamayati, puriso purisena vā-evaṃ bodhayati, bhojayati, pāṭhayati, hārayati, kārayati, sayāpayati.
Evaṃ sabbattha kārite.
Sāsmiṃ chaṭṭhī.-303
Sāmismiṃ chaṭṭhīvibhatti hoti.
Tassa bhikkhuno paṭiviṃso, tassa bhikkhuno mukhaṃ, tassa bhikkhuno pattacīvaraṃ.
Okāse sattamī.-304
Okāsakārake sattamī vibhatti hoti.
Gambhīre odakantike, pāpasmiṃ ramatī mano, bhagavati brahmacariyaṃ vussati kulaputto.
[SL Page 060] [\x 60/]
Sāmissarādhipati dāyādasakkhipati bhupasutakusalehi ca.-305
Sāmissarādhipatidāyādasakkhipatibhupasutakusalaiccetehi payogehi chaṭṭhivibhatti hoti sattamī ca. Goṇānaṃ sāmī, goṇesu sāmī, goṇanaṃ issaro, goṇesu issaro, goṇanaṃ adhipati, goṇesu adhipati, goṇanaṃ dāyādo, goṇesu dāyādo, goṇānaṃ sakkhī, goṇesu sakkhī, goṇanaṃ patibhu, goṇesu patibhū, goṇanaṃ pasuto, goṇesu pasuto, goṇanaṃ kusalo, goṇesu kusalo.
Niddhāraṇe ca.-306
Niddhāraṇattheva chaṭṭhivibhatti hoti sattamī ca.
Kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu pampanna khīratamā, sāmā nārīnaṃ dassanīyatamā, sāmā nārīsu dassanīyatamā, manussānaṃ khattiyo sūratamo, manussesu khattiyo sūratamo, pathikānaṃ dhāvanto vasīghatamo, pathikesu dhāvanto sīghatamo.
Anādare ca.-307
Anādareca chaṭṭhī vibhatti hoti sattamī ca.
Rudato dārakassa pabbaji, rudantasmiṃ dārake pabbaji.
Casaddaggahaṇaṃ chaṭṭhīsattamīggahaṇanukaḍḍhanatthaṃ.
Kvacī dutiyā chaṭṭhīnamatthe.-308
Chaṭṭhinamatthe kvaci dutiyāvibhatti hoti.
Apissu maṃ aggivessana tisso upamāyo paṭibhaṃsu.
Tatiyāsattamīnaṃ ca.-309
Tatiyāsattamīnaṃ atthe kvaci dutiyā vibhatti hoti.
Sace maṃ samaṇo gotamo nālapissati, tvakaṃ ca maṃ nābhibhāsasi-evaṃ tatiyatthe.
Pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā-evaṃ sattamyatthe.
Chaṭṭhī ca.-310
Tatiyāsattamīnaṃ atthe ca kvaci chaṭṭhivibhatti hoti.
Kato me kalyāṇo, kataṃ me pāpaṃ-evaṃ tatiyatthe.
[SL Page 061] [\x 61/]
Kārakakappo chaṭṭho
---------
Kusalā naccagītassa sikkhītā cāturitthiyo, kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ-evaṃ sattamyatthe.
Kvaciti kimatthaṃ?-Desito ānandamayā dhammo ca, vinayo ca paññatto, ānando atthesu vicakkhaṇe.
Dutiyāpañcamīnañca.-311
Dutiyāpañcamīnaṃcaatthe kvaci chaṭṭhi vibhatti hoti.
Tassa bhavanti vattāro, sahasā tassa kammassa kattāro-evaṃ dutiyatthe.
Assavanatā dhammassa parihāyanti, kinnukho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno, bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ nāgānaṃ, bhāyāmi ghoravisassa nāgassa-evaṃ pañcamyatthe.
Kammakaraṇanimittatthesu sattamī.-312
Kammakaraṇanimittatthesu sattamīvibhatti hoti.
Sundarāvuso ime ājīvakā bhikkhūsu abhivādenti-evaṃ kammatthe.
Bhatthesu piṇḍāya caranti, pattesu piṇḍāya caranti, pathesugacchanti-evaṃ karaṇatthe.
Dīpi cammesu bhaññate, kuñjaro dantesu haññate-evaṃ nimittatthe.
Sampadāne ca.-313
Sampadāneca sattamīvibhatti hoti.
Saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ, saṅghe gotami dehi saṅghe dinne ahaṃ ceva pūjito bhavissāmi.
Pañcamyatthe ca.-314
Pañcamyatthe ca sattamīvibhatti hoti.
Kadalīsugaje rakkhanti.
Kālabhāvesu ca.-315
Kālabhāvesu ca kattaripayujjamāne sattamī vibhatti hoti.
Pubbaṇhasamaye gato, sāyaṇhasamaye āgato, bhikkhu saṅghesu bhojiyamānesu gato, guttesu āgato, gosu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato.
[SL Page 062] [\x 62/]
Upādhyadhikissaravacane.-316
Upa adhi iccetesaṃ payoge adhikissaravacanesu sattamīvibhatti hoti.
Upa khāriyā doṇo, upa nikkhe kahāpaṇā, adhi brahmadattesu pañcālā, adhi naccesu gotamī, adhi devesu buddho.
Maṇḍītussukkesu tatiyā ca.-317
Maṇḍita ussukka iccetesvatthesu ca tatiyāvibhatti hoti sattamīca.
Ñāṇena pasidito, ñāṇasmiṃ vā pasidito, ñāṇena ussukko, gñānasmiṃ vā ussukkotathāgatovā tathā gatagotto vā tathāgata sāvako vā.
Iti kārakakappo chaṭṭho kaṇḍo.
---------
Nāmānaṃ samāso yuttattho.-318
Tesaṃ nāmānaṃ payujjamānapadatthānaṃ yo yuttattho so samāsasañño hoti.
Kaṭhinassa dussaM