Lokappadīpasāro.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Seṭṭhaṃ seṭṭhadadaṃ buddhaṃ
Loke lokagganāyakaṃ
Lokabandhuṃ mahāvīraṃ
Lokanāthaṃ namāmahaṃ.

Lokanāthena tenā'pi lokekācariyena yo,
Pūjito tañca saddhammaṃ vande gambhīramuttamaṃ.

Loke lokagganāthassa puttabhūtaṃ gaṇuttamaṃ
Puññakkhettaṃ sukhesīnaṃ vandāmi sirasā ahaṃ.

Vandatto vipulaṃ puññaṃ ucciniṃ ratanattayaṃ
Tassa tejena hantvāna antarāye asesato.

Karissāmi samāsena sāraṃ lokappadīpakaṃ
Tilokappabhavaṃ sammā ñāpetuṃ jinadesitaṃ.

Nissāya muninā vuttaṃ sesagandhesu sārakaṃ
Gahetvā bhaññamānaṃ me nisāmayatha sādhuka'nti.

Tattha lokappadīpaka'nti ti lokassa uppattidīpakaṃ. Tattha loko'ti tividholoko, saṃkhāraloka, sattaloka, okāsalokavasena. Tattha, "ekoloko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā"ti āgataṭṭhāne saṃkhāraloko veditabbo, "sassato loko'ti vā asassato loko'ti vā"ti āgataṭṭhāne sattaloko veditabbo "yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā loko ettha te vattati vaso"ti āgataṭṭhāne okāsaloko veditabbo, tathāhi.

"Ekoloko? Sabbesattā āhāraṭṭhitikā, dve lokā? Nāmañca rūpañca, tayo lokā? Tisso vedanā, cattāro lokā? Āhārā, pañca lokā? Pañcupādānakkhandhā,

[SL Page 002] [\x 2/]
Saṃkhāralokaniddeso.
Cha lokā? Cha ajjhattikāni āyatanāni, sattalokā? Sattaviññāṇaṭṭhitiyo, aṭṭhalokā? Aṭṭhalokadhammā, nava lokā? Nava sattāvāsā, dasa lokā? Dasa āyatanāni, dvādasa lokā? Dvādasa āyatanāni, aṭṭhārasa lokā? Aṭṭhārasa dhātuyo'ti" tattha eko loko'ti pucchā. Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā'ti vissajjanaṃ. Iminā nayena sabbapadesu pucchā vissajjanaṃ veditabbaṃ tattha eko'ti ekavidho. Loko'ti lujjana palujjanatthena loko āhāraṭṭhitikā'ti paccayaṭṭhitikā paccayāyattavuttikā'ti attho. Paccayattho[a] hettha āhāra saddo "ayamāhāro anuppannassa kāmacchandassa uppādāyā"ti ādisu viya. Evaṃ sabbe sattā'ti iminā asaññīsattā'pi pariggahītā honti sā panāyaṃ āhāraṭṭhitikā nippariyāyato saṃkhāradhammo na sabbadhammo'ti. Āhāraṭṭhitikatā'ti[b] āgataṭṭhāne saṃkhāraloko veditabbo'ti yadi evaṃ sabbe sattā'ti idaṃ kathanti? Puggalādhiṭṭhānaṃ desanā'ti nāyaṃ doso. Kasmā pana? Bhagavā katthaci puggalādhiṭṭhānaṃ desanaṃ deseti katvthaci dhammādhiṭṭhānaṃ desanaṃ deseti desanā vilāsato veneyyajjhāsayato ca. Desanāvilāsaṃ pattāhi buddhā bhagavanto, te yathāruci katthaci puggalādhiṭṭhānaṃ katvā katthaci dhammādhiṭṭhānaṃ katvā dhammaṃ desenti. Ye pana veneyyā sāsanakkamaṃ[c] anotiṇṇā tesaṃ puggalādhiṭṭhānaṃ desanaṃ desenti. Yepana sāsanakkamaṃ[c ] otiṇṇā tesaṃ dhammādiṭṭhānadesanaṃ desenti. Sammutisaccavisayā puggalādhiṭṭhānaṃ desanā, itarā paramatthasaccavisayā, purimā karuṇānukūlā itarā paññānukūlā.

Nāmañca rūpañcā'ti ettha nāmagahaṇena nibbāṇassa agahaṇaṃ tassa alokasabhāvattā. Nanu ca āhāraṭṭhitikāti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphaladhammānaṃ pi lokatā āpajjatī'ti pariññeyyānaṃ dukkhasaccadhammānaṃ idha loko'ti adhippetattā, athavā lujjati palujjatī'ti yo gahito tathā nahoti so loko'ti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā'ti, tasmā nāmagahaṇena ekāsītilokiyacittāni dvepaññāsacetasikā ca gahitā'ti daṭṭhabbaṃ, rūpagaha
-----------------------------------------------------------------
[A] paccayāyatto, katthaci.
[B] āhaāhāraṭṭhitikatāti, sāratthadīpanīyaṃ.
[C] sāsanukkamaṃ, potthakesu.

[SL Page 003] [\x 3/]

Ṇena mahābhūtaṃ upādārūpavasena sabbampi aṭṭhavīsatividhaṃ rūpaṃ gahitaṃ'ti veditabbaṃ, tisso vedanāti, sukhadukkhaupekkhāvasena, cattāro āhārāti, kabaḷiṅkārāhāro phassāhāro manosaṃcetanāhāro viññāṇāhāro, tattha kabaḷiṅkārāhāro, ojaṭṭhamakarūpaṃ āharatīti āhāro, phassā tisso vedanā āharatī'ti āhāro manosaṃcetanā tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharatī'ti āhāro. Viññāṇaṃ paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharatī'ti āhāro upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Cha ajjhattikāni āyatanānīti, cakkāyatanādī manāyatanapariyantāni satta viññāṇaṭṭhitiyo'ti, nānattakāyā nānattasaññino, nānattakāyā ekatta saññino, ekattakāyā nānattasaññino, ekattakāyā ekattasaññino, iminā nayena sesapadesu'pi attho veditabbo.

Sabbe manussā chakāmāvacarā devā ekacce vinipātikā nānāttakāyā nānattasaññino'ti vuccanti aparimāṇesuhi cakkavālesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dve'pi ekasadisā natthi ye'pi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā ekasadisā'va honti, tesampi ālokita vilokita kathita hasita gamanaṭhānādīhi viseso hotiyeva. Paṭisandhisaññā[a] pi nesaṃ tihetukā'pi ahetukā'pi hoti. Tasmā sabbe manussā nānattakāyā nānattasaññino. Chakāmāvacaradevesu ca kesañcikāyo nīlo hoti kesañci pītādivaṇṇo. Paṭisandhi'pi nesaṃ tihetukā'pi ahetukā'pi hoti tasmā nānattakāyā nānattasaññino. Ekacce vinipātikā pana catuapāya vinimmuttakā uttaramātā yakkhiṇī, piyaṅkaramātā, dhammaguttā'ti evamādayo daṭṭhabbā. Etesaṃ hi odātakāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisathūlarassadīghavasena ca kāyo nānā hoti manussānaṃ viya duhetukatihetukāhetukavasena paṭisandhisaññā'pi, te pana devā viyanamahesakkhā kapaṇamanussā viya appesakkhā dukkhā dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti ekacce kāḷapakkhe dukkhitā. Juṇhapakkhe sukhitā honti, tasmā sukhasamussayato vinipātattāsukhasamussayato vinipāto etesaṃ atthīti vinipātikā'ti vuttā.
----------------------------------
[A] saññāvasena, katthaci.

[SL Page 004] [\x 4/]

[A]satī'pi devattabhāve dibbasampatti abhāvato. Yesaṃ panettha tihetukā tesaṃ dhammābhisamayo hoti piyaṅkaramātā hi yakkhiṇī paccusasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā puttaṃ saññāpentī āha.

Māsaddaṃ kari piyaṅkara! Bhikkhu dhammapadāni bhāsati
Api dhammapadaṃ vijāniya paṭipajjema hitāya no siyā

Pāṇesu saṃyamāmase sampajānamusā na bhaṇāmase
Sikkhema susīlamattano api muccema pisācayoniyā'ti.

Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasemeva sotāpatti phalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvā sotāpannā jātā. Evamime'pi kāyassa ceva paṭisandhisaññāya ca nānattā nānattakāyā nānattasaññino tveva saṃkhaṃ gacchanti. Brahmapārisajja brahmapurohitamahābrahmasaṅkhātā pana hīnamajjhimapaṇītabhedabhinnena paṭhamajjhānena nibbattā brahmakāyikā ceva catusu apāyesu sattā ca nānattakāyā ekattasaññinoti vuccanti. Etesu hi brahmakāyikesu brahmapurohitānaṃ kāyo brahmapārisajjehi pamāṇato vipulataro hoti. Mahābrahmāṇaṃ kāyo pana brahmapurohitepi pamāṇato vipulataro hoti. Kāmañca tesaṃ pabhāvasena'pi kāyo heṭṭhimehi uḷārataro hoti. Tampana idha appamāṇaṃ tathāhi parittābhādīnaṃ parittasubhādīnañca kāye sati'pi pabhāvematte ekattakāyātveva vuccanti. Evamime brahmakāyikā kāyassanānattā, paṭhamajjhānavipākavasena paṭisandhisaññāya ekattā, nānattakāyā ekattasaññino. Yathāca te evaṃ catusu apāyesu sattā nirayesu hi kesañci gāvutaṃ kesañci aḍḍhayojanaṃ kesañci yojanaṃ attabhāvo hoti. Devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesu'pi keci buddakā keci mahantā pettivisaye'pi keci saṭṭhihatthā keci asīti hatthā honti, keci suvaṇṇā keci dubbaṇṇā. Tathā kālakañjā asurā. Apica dīghapiṭṭhika[b] peta saṭṭhiyojanikā'pi honti. Paṭisandhisaññā pana sabbesaṃ akusalavipākā hetukā'ca hoti iti āpāyikā'pi nānāttakāyā ekattasaññino tveva saṃkhaṃ gacchanti.
---------------------------------------------------------
[A] satīpi devatā veditabbasampatti abhāvato. Aññattha,
[B] asurā aññattha.

[SL Page 005] [\x 5/]

Dutiyajjhānabhūmikā pana parittābhā appamāṇābhā ābhassarā ekattakāyā nānattasaññino'ti tesaṃ hi sabbesaṃ kāyo ekappamāṇova hoti. Paṭisandhisaññā pana dutiyatatiyajjhāna vipākavasena nānā hotīti.

Parittasubha appamāṇasubha subhakiṇṇā pana tatiyajjhānabhūmikā ekattakāyā ekattasaññino. Tesaṃ vuttanayena kāyassa ceva catutthajjhānavipākavasena paṭisandhisaññāya ca ekatta vehapphalā'pi imaṃ yeva catutthaṃ viññāṇaṭṭhitiṃ bhajanti kāyassa ceva pañcamajjhāna vipākavasena paṭisandhisaññāya ca ekarūpattā. Suddhāvāsā pana apunarāvattanato vivaṭṭapakkhe ṭhitā na sabbakālikā kappasatasahassaṃ api asaṃkheyyampi buddhasuñño loke na uppajjanti. [A]dhammacakkappavattiya, bhagavato bandhāvāraṭṭhānasadisā honti. Tasmā nevaviññāṇaṭṭhitiṃ na sattāvāsaṃ bhajantī'ti vadanti. Mahāsivattheropana "na kho pana so sattāvāso sulabharūpo yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi" ti iminā suttena suddhāvāsā'pi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catuttha sattāvāsaṃ bhajantī ti vadati. Taṃ appaṭibāhiyattā suttassa anuññātaṃ, tasmā asaññasattaṃ apanetvā parittasubhādisu akaniṭṭhapariyosānāsu navasu bhūmisu sattā ekattakāyā ekattasaññinoti gahetabbā.

Asaññasattā pana viññāṇabhāvā ettha saṃgahaṃ na gacchanti tathāhi anuppanne buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇa parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā tayo vuṭṭhāya idha cittaṃ vattitaṃ dukkhaṃ, cittassa nāma abhāvo yeva sādhu cittaṃ hi nissāya vadhabandhanādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati, citte asati natthetanti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā rūpapaṭisandhivasena asaññabhave nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi,so tena iriyāpathena nibbattitvā pañcakappasatāni ṭhito vā nisinno vā hoti. Evaṃ cittavirāgabhāvanāvasena tesaṃ tattha viññāṇuppatti na hotītiviññāṇābhāvato viññāṇaṭṭhitiṃ te na bhajanti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana yatheva saññāya evaṃ viññāssāpi sukhumattā viññāṇaṭhitisu saṃgahaṃ na gacchanti. Taṃhi saññāya viya viññā
--------------------------------------
[A] dhammacakkavattissa, aññattha.

[SL Page 006] [\x 6/]

Ṇassā'pi saṃkhārāvasesasukhumabhāvāpannattā paribyattaviññāṇakiccābhāvato neva viññāṇaṃ hoti na aviññāṇaṃ hotīti nevaviññāṇāviññāṇaṃ. Tasmā paripphuṭaviññāṇakiccavantisu viññāṇaṭṭhitisu saṃgahaṃ na gacchanti, tasmā vinipātikehi saddhiṃ chakāmāvacaradevā manussā ca nānattakāyā nānattasaññino. Paṭhamajjhānabhūmikā apāyasattā ca nānattakāyā ekattasaññino, tatiyajjhānabhūmikā asaññasattaṃ vajjetvā sesā catutthajjhānabhūmikā ca ekattakāyā ekattasaññino'ti imā catasso viññāṇaṭhitiyo nevasaññānāsaññāyatanaṃ vajjetvā ākāsānañcāyatanādi heṭṭhimārūpattayena saddhiṃ sattaviññāṇaṭṭhitiyo'ti veditabbā'ti.

Aṭṭhalokadhammāti "lābho alābho ayaso yasoca, nindā pasaṃsā ca sukhaṃ ca dukkhanti" ime aṭṭha lokassa dhammattā lokadhammā. Imehi sattalokassa avassabhāvino dhammā. Tasmā etehi vinimmutto nāma koci sattonatthi. Tehi aparāparaṃ kadāci lokaṃ anupatanti. Kadāci loko te anupatati vuttampicetaṃ "aṭṭhimebhikkhave lokadhammā lokaṃ anu parivattanti, loko ca aṭṭhalokadhammaṃ anuparivattitī,ti', ghāsacchādanādīnaṃ laddhalābho. Tāni eva laddhabbato' lābho. Tadabhāve alābho. Lābhagahaṇena cettha tabbisayo anurodho gahito alābhagahaṇena virodho. Evaṃ yasādisu'pi tabbisaya anurodha virodhānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Lābhe pana āgate ālābho āgato yeva hotī'ti lābhoca alābhoca vutto. Yasādisu'pi esevanayo tathāca lohite sati [a] tadupaghātavasena pubbo viya lābhādisu anurodhe sati alābhādisu virodho laddhāvasaro evahoti. Navasattāvāsā'ti heṭṭhāvutta sattaviññāṇaṭṭhitiyo eva. Asaññasattacatutthārūpehi saddhiṃ navasattāvāsāti vuccanti.

Sandhisaññāya nānattā kāyassā'pica nānato
Nānattakāya [b] saññīti kāmasugatiyo matā

Paṭhamajjhānabhūmī ca caturāpāya bhūmiyo
Nānattakāyā ekatta saññīti samudīrito

Ekattakāyā nānatta, saññī dutiyabhūmikā
Ekattakāyā ekatta saññī upari rūpino
---------------------------------------------------------
[A] rūpaghātavasena, potthakesu. [B] nānattakāyā, potthakesu,

[SL Page 007] [\x 7/]

Viññāṇaṭṭhitiyo satta tihā rūppehi heṭṭhato
Asaññettha nagayhanti viññāṇā bhāvato sadā

Catutthārūpabhūmīca puthuviññāṇa hānito
Tadvayampi gahetvāna sattāvāsā naveritā'ti.

Sattā āvasanti etesūti-sattāvāsā nānattakāyā nānattasaññī ādibhedā sattanikāyā. Te hi sattanikāyā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti. Samudāyadhāratāya avayavassa "yathā rukkhe sākhā"ti suddhāvāsānampi sattāvāsagahaṇena kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.

Dasāyatanānīti arūpasabhāvaṃ manāyatanaṃ rūpārūpādimissakaṃ dhammāyatanañca ṭhapetvā kevalaṃ rūpadhammānaṃ yeva vasena cakkhāyatanādayo pañca, rūpāyatanādayo pañcā'ti, dasāyatanāti vuttāni manāyatanadhammāyatanehi pana saddhiṃ tāni yeva dvādasāyatanānīti vuttāni. Kasmā panettha cakkhādayo āyatanānī'ti vuccanti? Āyatanato, āyānaṃ vā tananato, āyatassaca nayanato=āyatanāni, āyānaṃ vā tananato, āyatassaca nayanato=āyatanāni, cakkhurūpādisu hi taṃ taṃ cittadvārārammaṇacittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti,=uṭṭhahanti,=ghaṭanti,=vāyamanti, teca pana āyabhūte dhamme tanonti,=vitthārenti, idaṃca anamatagge saṃsāre pavattaṃ ativiya āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati tāva nayanti,=pavattayanti, tasmā āyatanānīti vuccanti. Api ca nivāsaṭṭhānaṭṭhena, ākaraṭṭhena, samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena, saṃjātidesaṭṭhena, kāraṇaṭṭhena, ca āyatanāni. Tathāhi. Loke issarāyatanaṃ, vāsudevāyatana"nti ādisu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati. "Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana"nti ādisu ākaro. Sāsane pana "manorame āyatane sevantīnaṃ vihaṅgamā"ti ādisu samosaraṇaṭṭhānaṃ "dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana"nti ādisu saṃjātideso. "Tatra tatreva sakkhi bhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane"ti kāraṇā āyatananti vuccati. Cakkhuādisu ca te te cittacetasikā dhammāvasanti tadāyatana vuttitāyāti cakkhādayo tesaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ. Cakkhādisuca te ākiṇṇā, tannissitattā tadārammaṇattā vā'ti cakkhādayo'va tesaṃ ākāro. Tattha tattha vatthudvārārammaṇavasena samosaraṇatoca cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ. Tannissayā

[SL Page 008] [\x 8/]

Rammaṇabhāvena tattheva uppattito ca cakkhādayo'va nesaṃ saṃjāti deso. Cakkhādīnaṃ abhāvena abhāvato cakkhādayo'ca tesaṃ kāraṇanti yathāvuttenatthena ca cakkhuṃ vataṃ āyatanaṃcāti= cakkhāyatanaṃ. Evaṃ sesāni'pi imāneva pana dvādasāyatanāni cakkhuviññāṇādīhi jahi viññāṇehi saddhiṃ aṭṭhārasa vidhānādito dhātuyoti vuccanti. Tathāhi. Cakkhādīhi ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidhāti, vidhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, etthavā dhiyatī ti,=dhātūti vuccati. Lokiyāhi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti bhārahārehi bhāro viya satthehi dhīyanti dukkhavidhānamattameva cetā avassavattanato etāhica kāraṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati tathā vihitaṃ ca taṃ etasseva dhīyati ṭhapīyati tasmā dhātuyoti vuccanti. Apica yathātitthiyānaṃ attānāma sabhāvato natthi na eva metā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo selā [a] vayavādhātuyoti vuccanti evametā'pi dhātuyo. Evametāpi dhātuyo viya dhātuyo vicittā hetā ñāṇavineyyavayavāti.[B] yathā vā sarīrasaṃkhātassa samudayassa avayavabhūtesu rasasoṇitādisu aññamaññavisabhāga lakkhaṇa paricchinnesu dhātusamaññā. Ema metesu'pi pañcakkhandhasaṃkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamañña visabhāgalakkhaṇa paricchinnā hete cakkhādayo'ti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ tathāhi bhagavā, "cha dhātuyo ayaṃ bhikkhave purisoti." Ādīsu jīvasaññā samūhananatthaṃ dhātudesanaṃ akāsi. Tasmā nijjivatthena'pi dhātuyoti vuccanti. Ettha ca āhāraṭṭhitikā'ti paccayā yattavuttitā[c] vacanena saṃkhārānaṃ aniccatā, tāya ca yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ tadanattāti vacanato dukkhānattatā ca pakāsitā hotī'ti tīnipi sāmaññalakkhaṇāni gahitāni nāmanti cattāro arūpino khandhā te ca atthato phassādayo. Rūpanti bhūtūpādāyarūpāni tāni ca atthato paṭhaviādayo'ti aviseseneva lakkhaṇato saṃkhārā gahitā taggahaṇene'va ye tesaṃ visesā kusalādayo hetuādayo ca tehi gahitā eva hontī'ti āha, evamanekanayavicittaṃ su dubbudhaṃ saṃkhāralokaṃ yovasabhāvato samudayato nirodhato
-------------------------------------------------------------
[A] sesāvayavā. Katthaci. [B] ñāṇañeyya, aññattha.
[C] vuttivacanena,-potthake.

[SL Page 009] [\x 9/]

Nirodhūpāyato sabbathā avedi, tasmā so sammāsambuddho lokavidū'ti vuccati. Evarūpo lokuttamo lokavidū sammāsambuddho sadevakehi lokehi sādaro hutvā sammāvandanīyo hotī'ti. Etthe'daṃ vuccati evaṃ anekehi nayehi cittaṃ saṃkhāralokaṃ nipuṇaṃ asesaṃ sudubbuddhaṃ lokavidū avedi taṃ buddhaseṭṭhaṃ sirasā namāmīti.

Iti sujanappasāda saṃvegatthāya kate lokappadīpakasāre saṃkhāralokaniddeso nāma.

Paṭhamo paricchedo.
-------------
1 Athāparaṃ pavakkhāmi sattalokassa sambhavaṃ
Munivuttānusārena yathāsambhavato kathaṃ. 2
Sattavisattatāyeva rūpadālambaṇepana
Satto lokiyatī ettha kusalākusalampi ca.
3 Tampākaṃ cātilokoti sattalokoti sammato
So loko duvidho hoti bhabbābhabbādibhedato.
4 Kāmarūpārūpalokabhedena tividho mato
Aṇḍajā ca jalābujā saṃsedajopapātikā.
5 Yonibhedena loko yaṃ hoti sabbo catubbidho
Niraye hotideve ca ye nekā opapātikā.
6 Petaloke tiracchāne bhummadeve ca mānave
Asure ca catasso'pi bhavantī'ti pakāsitā.
7 Tatiyo nirayaṃ petā tiracchānā ca mānavā
Sabbe devāti pañcāha padvanimmalalocano.
8 Tāvatiṃsesu devesu vepacittāsurāgatā
Kālakañjāsurānāma gatā petesu sabbathā.
9 Evaṃtatiyavasenā'pi loko pañcavidho bhave
Nirayo vuccate tattha yathāsambhavato kathaṃ.
10
Sajīvo kāḷasutto ca saṃghāto dveva roruvā
Tāpanocapatāpo ca mahāvīci athāparo.[A]
-----------------------------------------------
[A] saṃjīvo kālasutto ca saṃghāto roruvo tathā
Mahāroruva tāpāca patāpoca avīcica-aññattha

[SL Page 010] [\x 10/]
Nirayagatiniddeso.
11
Iccete aṭṭhanirayā mahāghorā bhayānakā
Catukkaṇṇā catudvārā vibhattā bhāgaso mitā.
12
Ayopākārapariyantā ayasā paṭikujjitā
Tesaṃ ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā.
13
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhanti sabbadā
Ākiṇṇā luddakammehi paccekā soḷasussadā.
14
Abbhantaraṃ panetesaṃ vitthataṃāyatampi ca
Ubbhedā'pi ca aṭṭhannaṃ samānā parimāṇato.
15
Yojanasataṃ satadveva bhavatīti vijāniyaṃ
Navayojanikā bhitti puthulā uparīpi ca.
16
Ayokapālaṃ heṭṭhā'pi ayobhūmi'ca tattakā
Samantā ussadene'va saddhiṃ dasasahassakaṃ.
17
Dasasahassakaṃ ye'va yojanānaṃ bhavantite
Samodhānavasenete chattiṃsavasataṃsiyuṃ.
18
Imesaṃ pana aṭṭhannaṃ nirayānaṃ catūsuhi
Disāsu dasadisāsveva yamalokā bhavantihi
19
Lohakumhiva simbalīvanaṃ asinakhāpica
Tambodakaṃ ayogulo esopabbata mevaca.
20
Thusanadī sītanadī sunakhanirayo tathā
Yaṃtathā sānanirayo yamalokā ime dasa.
21
Imesaṃ pana aṭṭhannaṃ nirayānaṃ catūsu'pi
Disāsu yamarājāno cattāro va bhavanti hi
22
Siriguttaamaccā'pi tatheva caturo siyuṃ
Yuttāyuttaṃ vicārentā yathākammānusāsakā.
23
Nirayapālakācāpi bahukā yamarakkhasā
Karontā kammakaraṇā vicaranti bhayānakā. 24
Samodhānavasenete yamalokā'pi sabbathā
Vīsādhikaṃ tisataṃca bhavantīti vijāniyā.
25
Imesuṃ pana aṭṭhannaṃ nirayānaṃ samantato
Ussadanirayānantu āyuṃ nāmadva sabbaso
26
Vattuṃ na sakkā sesena ekaccaṃ kathayāmahaṃ
Tesuuppanna sattānaṃ kammaṃdukkhaṃ anappakaṃ.

[SL Page 011] [\x 11/]

27 Nasakkā sabbaso vattuṃ pavakkhāmi samāsato
Mātalī devaputtena nemirañño padassitaṃ
28
Sabbaṃ taṃ nirayaṃ cāpi sajīvassasamīpakā
Ussadanirayācāpi ekacce yamalokikā.
29
Dassitā itiviññeyyā paṇḍitena nayaññunā
Nirayapālakānāma natthīticavipucchite.
30
Natthīti paṭijānantaṃ suttaṃnehī [a] tiabravī
Itivutte paravādi suttamāharisīghaso.
31
Navesaguṇopipetirājā somoyamovessavanocarājā
Sakkānikasmā nihananti tattha itopanunnaṃ paraloka mattanti.
32
Evaṃsutte samānīte nirayapālakāpana
Atthiyevā'ti vatvāna sakavādī punāparaṃ
33
Tamenaṃ bhikkhave niraye nirayapālakā pana
Tattaṃ ayokhilaṃ hatthe gamenti dutiye'pi ca.
34
Tattaṃ ayokhilaṃ pāde gamenti dutiye'pi ca
Tattaṃ ayokhilaṃ majjhe urasmiṃpatihaññati.
35
So tattha niraye tibbā kharā kaṭukavedanā
Vediyatīti ādinā suttamāhari sīghaso.
36
Tasmā natthisabhāvena nirayapālakātahiṃ
Vohārā pana attheva itiñeyyaṃ vijānatā.
37
Gūthanirayanāmo ca kukkulā kūṭasimbalī
Asipattavanaṃcā'pi tathākhārodakā nadī.
38
Khura [b] ghaṭṭitamaggoca lohakumbhi punāparaṃ
Kālahatthimahāyanto aññe'pi narakā bahu.
39
Abbudaṃ nirabbudaṃ dveva ahahaṃ ababaṃ'pi ca
Aṭaṭañca sogandhikaṃ uppalaṃ padumaṃ tathā.
40
Ete sabbe'pi nirayā mahāghorā bhayānakā
Avīcinirayasse'va parivārā bhavanti te.
41
Sajīvādinirayānaṃ āyuṃ vakkhāmi sādhukaṃ
Tathābbudā'di nirayassa āyudvāpisa māsato
---------------------------------------------------------------
[A] nahīti-kattha.

[SL Page 012] [\x 12/]

42
Cātummahārājikā devatāyu yaṃ sajivanāme niraye karattikaṃ
Rattiṃdivātiṃsaṃca māsamekakaṃ tene'va māsena ca dvādasāpana.
43
Saṃvaccharaṃ tena'ca padvakaṃ sataṃ āyūni sajīvaka nāmake tahiṃ
Devindapuramhi yamāyukadva taṃ rattiṃdivo kāḷaka suttanāmake.
44
Rattiṃdivātiṃsaṃca māsamekakaṃ tene'va māsena ca dvādasāpana
Saṃvaccharaṃ tena sahassakaṃ pana āyuppamāṇaṃ ahu kāḷasuttake.
45
Yāmavhaye devapure yamāyukaṃ saṃghāṭanāme niraye'ka rattikaṃ
Rattiṃdivā tiṃsadva māsamekakaṃ tene'va māsena ca dvādasāpana
46
Saṃvaccharaṃ tena sahassakaṃdve saṃghāṭanāme ahuāyumattaṃ
Āyuppamāṇaṃ tusite puramhi rattiṃdivo roruvanāma ketaṃ
47
Rattiṃdivātiṃ sañcamāsamekakaṃ tenevamāse na cadvādasāpana
Saṃvaccharaṃtena catussahassakaṃ āyuppamāṇaṃ ahuroruvamhica
48
Yaṃāyumattaṃnimmāṇaratimhi rattiṃdivo jeṭṭhakarorucetaṃ
Rattiṃdivātiṃsañcamāsamemakaṃ tenevamāsenacadvādasāpana.
49
Saṃvaccharaṃ aṭṭhasahassakantaṃ āyumahāroruvanāmakamhi
Yaṃāyumattaṃ vasavattikamhi rattiṃdivo tāpana nāmakamhi.
50
Rattiṃdivātiṃsadvamāsamekakaṃ teneva māsena ca dvādasāpana
Saṃvaccharaṃ soḷasasahassakampana āyuppamāṇaṃ ahutāpanamhi.
51
Ghore mahātāpananāmakamhi āyu upaḍḍhantarakappameva
Tassā tighorāya avīciyā'pi āyuppamāṇantarakappameva.
52
Catasso māgadheyyāhi nāliyo kosale pure
Ekanāli tilānantu pamāṇaṃ kittakanti ce.

[SL Page 013] [\x 13/]

53
Aṭṭhalakkhatilā nālī nāliyā caturā ḷhakaṃ
Āḷhakā caturo doṇo catudoṇā ca māṇikā.
54
Catasso māṇikā khārī kārī vīsati vāhako
Ekavāho tilānaṃtu pamāṇaṃ kittakantice.
55
Koṭīnaṃ catusataññeva adhikā navakoṭiyo
Tato saṭṭhica lakkhāni bhavantīti vijāniyaṃ.
56
Tato satassa vassānaṃ [a] satassa accayenatu
Ekeke hārite sabbaṃ khīye natveva abbudo.
57
Tato vīsaguṇaṃ katvā āyu ñeyyaṃ nirabbude
Tato vīsaguṇaṃ katvā ahahe āyu jāniyaṃ.
58
Tato vīsaguṇaṃ katvā ababe niraye'pica
Tato vīsaguṇaṃ katvā aṭaṭe niraye pica.
59
Āyuppamāṇaṃ viññeyyaṃ paṇḍitena nayaññunā
Tato vīsaguṇaṃ katvā āyu sogandhike pica.
60
Tato vīsaguṇaṃ katvā uppale niraye'pica
Āyuppamāṇaṃ viññeyyaṃ paṇḍitena nayaññunā.
61
Tato vīsaguṇaṃ katvā padume niraye'pica
Āyuppamāṇaṃ viññeyyaṃ paṇḍitena nayaññunā.
62
Padume niraye tasmiṃ bhikkhu kokāli nāmako
Aggasāvake parajjhitvā paccatīti jino bravī.
63
Dosamohābhibhūtena pāṇaghātaṃ karonti ye
Te narā parusā pāpā saṃjīve upapajjare.
64
Sajotibhūte te tattha hantvā hantvā vichindayuṃ
Saṃjīvanti hatā hatā tasmā saṃjīva nāmako.
65
Vijjhantā ye aññamaññaṃ ghāṭentā corakāpica
Parapāṇaṃ viheṭhentā saṃjīve te vīpaccayuṃ.
66
Mātāpitusu mittesu guṇavantesu dūsakā
Narā asaccavādā te kāḷasūttamhi jāyare.
67
Kāḷasuttaṃ pasāretvā tacchanti dārukaṃ viya
Kakacehica te tattha chindanti yamarakkhasā.
---------------------------------------------------------
[A] vassasata sahassassa-potthakesu
Vassa satassa vassasahassassa-suttanipāte
Vassa satassa vassa satassa-netti: aṭṭhakathāyaṃ

[SL Page 014] [\x 14/]

68
Yato tato so nirayo kāḷasuttanti sammato
Ajelaka mahāsādi sasamūsika sūkare.
69
Hananti pāṇino caññe saṃghātaṃ yanti te narā
Nānā nanā[a] mahisādi nānākāyā virūpakā.
70
Hatthipālādikā ceva sārathica bhavanti te
Saṃhatā tattha ghātenti sammā vā haṇanaṃ yato
71
Tato saṃghātanāmena sammato nirayo ayaṃ
Yesaṃ manassa santāpaṃ sattānaṃ ye karonti hi
72
Kūṭakā ye ca māyāvī te yanti roruvaṃ narā
Ghoragginā'va ḍayhantā jalamānā nirantaraṃ
73
Ghoraṃ ravaṃ vimuñcanti tasmā so roruvo mato
Buddhasaṃghaguruddabbaṃ hataṃ yehi pi luñcitaṃ [b]
74
Te mahāroruvaṃ yanti ye ca nikkhittahārino
Ghorattā aggitāpassa ravassā'pi mahantatā
75
Mahāroruvapaññattī hotitassā'ti dīpaye
Dāvādidāhanedāhā pāṇāni adahittha yo
76
So jāluddalane jantu tāpane paccate ravaṃ
Tibbaṃvā pana santāpaṃ gatānaṃ ca nirantaraṃ
77
Dukkhaṃ nirantaraṃ tasmiṃ tasmā no tāpano mato
Kusanākusalā dhammā natthī'ti ye pakāsakā
78
Ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhantā sattā tappanti te tahiṃ
Vipallāsagatā niraye patāpane vipaccare
79
Patāpīyanti sattā'pi tatthaṭṭhā tikkhaagginā
Santattā tisayenā'pi tasmāvuttopatāpano
80
Adhimattāni pāpāni avisaṅkā caranti ye
Niraye te mahāghore uppajjanti asaṃsayaṃ
81
Mātunaṃ pitunaṃcāpi arahantānañca ghātakā
Saṃghassabhedakā'ceva lohituppādakā'pica
82
Paṃcānantarikā ete bodhisattassaghātakā
Guṇādhikānaṃ mārentā thūpaṃbodhiṃca bhedakā
-----------------------------------------------------
[A] nānānāmā-katthaci.
[B] dukkhinaṃ-potthakesu.

[SL Page 015] [\x 15/]

83
Buddhasaṃghānamāyatta vatthūnaṃ hārakā'pi ca
Mittaddūhī ca sabbe te uppajjanti avīciyaṃ
84
Averesu ca mittesu guṇātirekajantusu
Jāyāsu aparajjhantā musāvādī ca jantuyo
85
Suraṃpivantā gāmaṃ vā ghātentā pi'ca ye narā
Sassatucchedavādā ca dussīlā pi ca ye narā
86
Te sabbe pi narā tattha vipaccanti avīciyā
Tatra uppannasattānaṃ kāyo tigāvuto pi ca
87
Ekayojaniko ceva hoti dviyojano pi ca
Devadattassa kāyo tu satayojanikoccate
88
Sīsaṃ ayokapalle tu paviṭṭhaṃ bhamukopari
Pādā yāvagoppakāpi paviṭṭhā ayabhūmiyaṃ
89
Tattāyabhūmiyā saṅku yāvasīsā bhinikkhami
Puratthimāya bhīttiyā nikkhamma ayasaṅku ca
90
Vijjhitvāna uraṃ tassa bhitthiyaṃ pacchime'hani
Dakkhiṇāya ca bhittiyā nikkhamma ayasaṅku ca
91
Vijjhitvā dakkhiṇaṃ passaṃ bhittiyaṃ uttarehani
Dvepihatthatalāviddhā dakkhiṇuttara bhittisu
92
Evaṃ so niccale buddhe parajjhitvāna dummati.
Niccaloyeva hutvāna paccati niraye bhusaṃ
93
Tipucuṇṇaṃva pakkhittaṃ sampuṇṇaṃnāliyaṃ tahiṃ
Paccamānakasattānaṃ hoti puṇṇaṃ nirantaraṃ
94
Evaṃ vipaccamānānaṃ sattānaṃ kammapaccayā
Gacchantā ṭhitakāvā'pi dhāvantā pica te narā
95
Aññamaññaṃ naghaṭṭesuṃ aññamaññaṃ napassisuṃ.
Mahāsaddaṃ karontānaṃ saddampi nasuṇiṃsu te
96
Evaṃ dukkhānubhottānaṃ sattānaṃ kammapaccayā
Puratthimāya bhittiyā accimanto samuṭṭhito
97
Dahanto pāpakammante pacchimāyā bhihaññati,
Pacchimāya ca bhittiyā accimanto samuṭṭhito
98 Dahanto pāpakammante puratthāyā bhihaññati, dakkhiṇāya ca bhittiyā accimanto samuṭṭhito

[SL Page 016] [\x 16/]

99
Dahanto pāpakammante uttarāyā bhihaññati
Uttarāya ca bhittiyā accimanto samuṭṭhito
100
Dahanto pāpakammante dakkhiṇāyābhihaññati
Heṭṭhimāya samuṭṭhāya accimanto bhayānako
101
Dahanto pāpakammante uparimāyābhihaññati.
Uparimāya bhittiyā accimanto samuṭṭhito
102
Dahanto pāpakammante heṭṭhimāyā bhihaññati
Sattā nantaritāyeva dukkhā nantaritāya ca
103
Jālānantaritāyā'pi nirayo so avīcito
Tasmiṃ niraye mahādukkhaṃ devadattonubhoti hi
104
Taṃ yeva kāraṇaṃ katvā rājā milindanāmako
Nāgasenavhayaṃ theraṃ pucchi pañhesu kovido
105
Bhagavā bhante kāruṇiko sabbaññūti pavuccati
Tathā ce devadattamhi kasmā dayā na vijjati
106
Yasmā pabbājito eso saṃghabhedaṃ karissati
Lohituppādakaṃcā'pi devadatto karissati
107
Tato avīciniraye mahādukkhānu bhossati
Iti ñatvā dayāpanno taṃ nāpabbajayī yadi
108
Īdisaṃ bahukaṃ dukkhaṃ kasmā so anubhossati
Tasmā bhante kīdisoti tato thero tamabravī
109
Saccameva mahārāja! Sabbaññū so dayāluko
Apabbajitako eso devadatto bahuṃ pana
110
Akusalaṃ caritvāna nirayasmiṃ avīciyaṃ
Bahuvāraṃ pacitvāna mahādukkhānubhossati
111
Mayā pabbājito cāpi saṃghabhedaṃ karissati
Lohituppādakaṃ cāpi karissati asaṃsayaṃ
112
Tato rogāturo ante vandanatthaṃ mamantikaṃ
Mañcenānīyamāno'pi appatvā dvārasantikaṃ
113
Jetavanavihārassa samīpe bhumigālane
Mamaguṇaṃ saritvāna saraṇaṃ so gamissati
114
Imehi aṭṭhehi tamagga puggalaṃ devāti devaṃ naradammasārathiṃ
Samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ gatosmī'ti

[SL Page 017] [\x 17/]

115
Imaṃ tu saraṇaṃ gāthaṃ vatvā tassa anantaraṃ
Paṭhaviṃ pavisitvāna paccissati avīciyaṃ
116
Paccitvā avasānamhi tasmā dukkhā pamuccaye
Tassa kammassa tejena addhānenāgate pana
117
Paccekabuddhabhāvaṃ so aṭṭhissarotināmakaṃ
Labhitvā sabbadukkhamhā muccissatīti addasa
118
Disvānetaṃ sakalampidukkhā muttassa kāraṇaṃ
Pabbajjāpesi sambuddho devadattaṃ dayāluko'ti.
119
Evaṃ vissajjite pañhe rājā āha punā'paraṃ
Tenahi bhante upamaṃ karohi sādhukaṃ mama
120
Tato thero'pi upamaṃ samāharati taṃkhaṇe
Yathā pana mahārāja puriso rogapīḷito
121
Bhojanaṃca assapāyaṃ bhuñjitumpana icchati
Jirāpetuṃ nasakkoti rogo'pi adhiko ahu
122
Taṃ purisantu kāruññā vejjā ca ñātakādayo
Bhojanañca asappāyaṃ adāpetvāna rakkhisuṃ
123
Tadā so puriso te saṃyācate ca punappunaṃ
Tathā'pi te adāpetvā yāvadosakkhayā pana
124
Tato dese khayaṃ patte bhojanaṃ tassa dāpayuṃ
Tato so bhojanaṃ bhutvā sukhī bhavati sabbadā
125
Tasmāhi te mahārāja vejjā ca ñātakādayo
Hitakāmā'ti vā sabbe noca hitāvahā'ti vā
126
Vattabbāti ca vutte so rājā theraṃ idabravi
Hitakāmāva sabbe te neva ahitakāmakā
127
Evameva mahārāja sabbaññū so dayāluko
Karuṇāyeva taṃ buddho pabbājesīti jāniyaṃ
128
Tadā ca rājāmilindo bhante kallosi tabravī
Sukhaṃ ayo'ti saṃkhātaṃ yamhi so noca labbhati
129
Niggatāyo'ti nirayo itivuttotadaññūhi
Katapāpo hi yaṃ dukkhaṃ satajālanirantaraṃ
130
Jalamānaṅgapaccaṅgo anubhoti avīciyaṃ
Vissaraṃ vīravanto ca vidhāvanto itocito

[SL Page 018] [\x 18/]
131
Tassekadesamattampi ko samattho vibhāvituṃ
Yassāyomayamonaddhaṃ kapālaṃ bahalaṃ pica
132
Anto aggijjalādittaṃ anantaṃ aṇṇavodakaṃ
Catuddisāto pekkhantaṃ khaṇenayadisussati
133
Tassanto vattamānassa sukhumālassudīrato
Vilīyamānagattassa āturassa vihaññato.
134
Kilantassa patantassa mucchantassa muhuṃ muhuṃ
Āsābhaṅgāhi tunnassa āyāsenāpi tappato.
135
Vilapantassa karuṇaṃ anāthassa vicintato
Asayhamatulaṃ tibbaṃ kodukkhaṃ vaṇṇayissati.
136
Simbaliṃāyasatthulaṃ solasaṅgula kaṇṭakaṃ
Jālamālāparikkhittaṃ uddhaṃyojana muggataṃ.
137
Caṇḍehi yamadūtehi unnayanto punappunaṃ
Viddhopatodayaṭṭhīhi sattiyādīhi vā hato.
138
Viphālitaṅgapaccaṅgo vicaranto pi vissaraṃ
Bhīto rudammukho dīno āruhanto punappunaṃ.
139
Ubbattetvāna tu mukhaṃ udikkhanto ca rakkhase
Bhayena ca nimīlento aṃgamaṅgopagūhayaṃ.
140
Aladdhālīyanaṭṭhānaṃ vedhamāno vicetano
Anubhoti bhusaṃ dukkhaṃ tassa kā upamā siyā.
141
Ekantadukkhā nirayā yato evaṃ sudāruṇā
Anakkhāṇena vattabba mititasmā jinobravi.
142
Yathāca antaraṃ dūraṃ aggino candanassaca
Tatheva antaraṃdūraṃ nirayaggi idhagginaṃ.
143
Tisattisata viddhassa yaṃ dukkhamavicintiyaṃ
Taṃ nerayikadukkhassa himavā sāsapantaraṃ.
144
Taṃhinerayikaṃ dukkhaṃ phusitvā veditabbakaṃ
Vadanto pivanissesaṃ kathaṃ taṃ dīpayissati.
145
Etthaaggiti vutte ca kinnupādo dahissati
Asaddahanto akkanto dukkhaṃ pappoti dāruṇaṃ.
146
Tasmāisīnaṃ vacanaṃ saddahanto vicakkhaṇo
Pāpakammaṃ vivajjetvā nataṃ pappoti ālayaṃ.

[SL Page 019] [\x 19/]

147
Kaṇṭakenavivaddhassa ghatabinduvilīyanaṃ
Yāvatāaggitāpopi patikāropi dukkaṭo.
148
Nekavassasahassesu nirayetikhinagginā
Ekajālikatānaṃ ko dukkhassakkhamanaṃvade.
149
Ekaggikkhandhabhūtā'pi kammena parirundhitā
Niraye yadi jīvanti aho kammaṃ sudāruṇaṃ.
150
Atimandasukhassatthaṃ yaṃ muhuttena kibbisaṃ
Kataṃ tassātulaṃ kālaṃ phalaṃ yadipi īdisaṃ.
151
Kohi mānusadukkhena mahantenā'pi addito
Muhuttampi anummatto kare pāpādaraṃ naro.
152
Aho mohānubhāvoyaṃ yenāyaṃ parimohito
Evaṃ dukkhāvahaṃ kammaṃ karotica sukhatthiko.
153
Bhāyitabbaṃ hi pāpāto evaṃ dukkhaphalaṃ yato
Kusale ādaro niccaṃ kattabbo dukkhabhīrunā'ti
154
Iti ca amitadukkhā dukkhite sabbasatte
Akusalabalabhūte bhūtato saṃviditvā
Vividhakusalamaggaṃ maggayantā susanto
Paramaamatamaggaṃ maggayantā bhavantu

Itisujanappasādasaṃvegatthāya kate lokappadīpakasāre nirayagati niddeso nāma
Dutiyo paricchedo.
--------------
1 Athāparaṃ pavakkhāmi petalokassa sambhavaṃ
Muni vuttānusārena yathāsambhavato kathaṃ
2 Asaṃvibhāgasīlā ye yathāsatti yathābalaṃ
Issālukā maccharino te petesūpajāyare
3 Anekānīhi dukkhāni anubhutvāpi sañcitā
Lobhadiggahitā ante yadipetabhavāvahā
4 Atthāatthāti te loko kimatthamabhijappati
Ādimajjhantabhāvesu ye anatthāvahā ime
5 Sakammavāritannāpā āhāratthamatanditā
Itocitoca payatā iti petāti sammatā

[SL Page 020] [\x 20/]
Petagatiniddeso.
6 Buppipāsāparissantā kisā thūlasirā tathā
Dissamānaṭṭhisaṇṭhānā viralantara phāsukā
7 Piṭṭhikaṇṭaka mallīna paṭicchātodarattacā
Apakkasukkhalābūva vallitāpanna aṅgatā [a]
8 Tacaṭṭhinahārusesaṅga parininnakkhigaṇḍakā [b] dīghabyākulakekehi andhakārīkatānanā [c]
9 Parūḷhakacchanakhalomā sukkhakaṇha valittavā
Virūpateva ekattha piṇḍitā sabbalokikā
10
Pacchānutāpadukkhena accantaparisositā
Paccakkhato alakkhiyā iti diṭṭhehi lakkhiyā
11
Anacchāditakopīnā aladdhannalavodakā
Jighacchāpariḷāhena parissantā sayanti te
12
Nekavassasahassesu tesaṃ āsāvivaddhano
Ehibhuñjapivāhīti saddo sūyati rittako
13
Asamatthāpi te sabbe athodana jalāsayā
Mahādukkhena vuṭṭhanti aññoññamavalambiya
14
Uṭṭhānaturitā petā byathantā patamānakā
Parimocenti ālagge asamatthasabhāvato
15
Pavedhamānaṃ abalaṃ pabalotvaṃ palambasi
Ahonikkāruṇosi tvaṃ itisammāniyojiya
16
Uṭṭhahitvā patante te jalacchāyāva cañcale
Aladdhapubbalābhāsā uṭṭhāpeti punappunaṃ
17
Aṭṭhisaṃghāṭamattānaṃ uṭṭhānabyasanaṃ kathaṃ
Anussaranto dhāreyya jīvitaṃ karuṇāparo
18
Ajja amhehi saddoyaṃ yato jāto bhisuyyati
Udakaṃ udakañceti assasiṃgova abbhuto
19
Ito tatoca vattantā paṭicchantāva añjasi
Apassantā ca dātāraṃ dhāvanti ca diso disaṃ
20
Tato muhuttamattena tesaṃ āyāsakārako
Kaṇṇedaḍḍhasalākāva natthisaddopi vijjati
----------------------------------------------------------
[A] vallitāpannaāsatā-potthakesu,
[B] parininnakkhikaṇṭakā-potthakesu,
[C] antakārikatānatā, andhakārikatānarā-potthakesu.

[SL Page 021] [\x 21/]

21
Kinnasossanti te petā natthisaddaṃ sudāruṇaṃ
Yehi santesu deyyesu khittā natthīti yācakā.
22
Tevisādaparissantā sabhāvenāpi dubbalā
Patanti tālacchinnāva vicchinnāsā visaññino.
23
Yaṃjighacchādukhaṃ loke ekāhacchinnabhattato
Dussahantaṃca petānaṃ ko dukkhaṃ cintayissati.
24
Kesañci romakūpehi jālāmālāsamuṭṭhitā
Dahanti sakalaṃ dehaṃ aggijālā vasāsayaṃ
25
Kucchijighacchādāhena bāhirantena agginā
Cittaṃ pacchānutāpena petānaṃ dayhatesadā.
26
Vicchadditaṃnuṭṭhubhitaṃ vijātānaṃ ca yaṃ malaṃ yadaññcāpi asuciṃ lokenātijigucchiyaṃ.
27
Tadatthañcāpite petā dhāvantā nekayojanaṃ
Acchinditvāna aññoññaṃ labhanti nalabhantica
28
Chāyāātapataṃ yanti rittatañca mahāsarā
Uṇhāca honti petānaṃ vātā pakatisīlatā.
29
Phussanti aggijālāva sisirācandaraṃsiyo
Sabbaṃ viparitaṃ hoti yaṃ loke sādhusammataṃ.
30
Petaloke bhavaṃ dukkhaṃ anantaṃ sattajīvakā
Kathannū vaṇṇiyantīca bindumattañca vaṇṇitaṃ. =========================
Sāmaññadukkhavaṇṇanā niṭṭhitā.
-------------------
31
Evaṃsāmaññatovatvā petadukkhaṃ samāsato
Athāparaṃ pavakkhāmi petadukkhaṃ savatthukaṃ.
32
Itodvānavutīkappe phussotināmanāyako
Āsikāsītinagare rājātujaya senako.
33
Mahārājā pitā tassa mātātu sirimāvhayā
Mahesī āsi phussassa sambuddhassa sirīmato.
34
Tadā ca so mahārājā buddhādiratanattaye
Uppādayitvā mamattaṃ catuhi paccayehi'pi.

[SL Page 022] [\x 22/]

35
Sayameva upaṭṭhāsi sabbakālaṃ sasādaro
Upaṭṭhāpetu maññesaṃ nadadāti kadācipi.
36
Tadāssa rājino puttā tayo rājakumārakā
Upāyene va temāsaṃ upaṭṭhātuṃ labhiṃsute.
37
Tadā tesaṃ janapade niyuttapurisassatu
Pesayitvāna sandesaṃ sabbakiccaṃ vidhāpayuṃ.
38
Tadā so puriso cāpā vihārañca mahārahaṃ
Sabbe dātabbavatthūni saṃvidhāya visesato.
39
Punāpi dūtaṃ pāhesi niṭṭhitaṃ kāriyaṃ iti
Taṃ sutvāna kumārā te tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.
40
Aḍḍhateyyasahassehi posehi parivāritā
Pabbajitvāna sambuddhaṃ upaṭṭhantā va sādaraṃ.
41
Sakaṃ gāmaṃ nayitvāna sabbadānaṃ adāpayuṃ
Tadā tasmiṃ ca gāmamhi niyutto puriso pica.
42
Bhaṇḍāgārika poso ca saddho sabhariyo ahu
Te janā buddhapamukhaṃ saṃghaṃ sammā upaṭṭhahuṃ.
43
Ekacco cāpi purisā dānaṃ sammā pavattayuṃ
Aññe asaddhā bahukā taṃ dānaṃ nappavattayuṃ.
44
Ekacce puttadārānaṃ bhojāpetvā sayampica
Bhuñjitvāna yathākāmaṃ dānaggampi ca jhāpayuṃ.
45
Tato vasse atikkante sambuddhe ca pavārite
Rājaputtā bhagavato katvā sakkāra muttamaṃ.
46
Bhagavantaṃ purakkhatvā gamiṃsu pitu santikaṃ
Bhagavā tatra nagare sambuddho parinibbuto.
47
Rājā ca rājaputtā ca parivārā ca sādhukaṃ
Janā sabbe'pi dhāvantā saggaṃ te upapajjare.
48
Paṭihatā duhadayā cavantā nirayaṃ gatā
Dvīsu etesu pakkhesu tidivā tidivaṃ tathā
49
Nirayato ca nirayaṃ saṃsarantā punappunaṃ
Kappā dvānavutī tītā bhaddakappe ime pana.
50
Petesu yeva uppannā tadā buddho anuttaro
Kakusandhoti nāmena tuppajjati vināyako.

[SL Page 023] [\x 23/]

51
Tadā sabbe manussāpi datvā dānaṃ anappakaṃ
Petānaṃ uddisāpesuṃ te ca petā samāgatā.
52
Taṃ dānaṃ anumodantā mucciṃsu petabhāvato
Taṃ disvā pana te petā sambuddhaṃ taṃ supucchisuṃ.
53
Kadā pana mayaṃ bhante imamhā attabhāvato
Muccissāmāti sambuddho olokento mahādayo.
54
Anāgataṃsañāṇena dīghaddhānaṃ vipassiya
Parinibbāṇato mayhaṃ bhūmiyāyojanuggate [a]
55
Konāgamana nāmeko sambuddho dipaduttamo
Uppajjissati taṃ evaṃ pucchissathāti abravi.
56
Tate kantarakappamhi atīte so jino ahu
Tadā sabbe manussā'pi dānaṃ datvā jinassatu.
57
Dānaṃ ñātipetānaṃ uddisāpesu sādarā
Taṃ petā anumodantā mucciṃsu petabhāvato.
58
Te disvā pana te petā pucchiṃsu taṃ jinampi ca
So konāgamano buddho olokento pureviya.
59
Anāgatasmiṃ uppannaṃ kassapaṃ nāma nāyakaṃ
Pucchathāti pavutte te gatā potā samālayā.
60
Tato antarakappamhi atīte kassapo jino
Loke pāturahū satthā lokasāmi tathāgato.
61
Tadā sabbe manussā,pi samāgantvā kutūhalā
Mahādānaṃ daditvāna petānaṃ uddisāpayuṃ.
62
Tato tesaṃ ñātipetā anumodiya sādaraṃ
Petattabhāvā muccitvā sukhaṃ dibbaṃ labhiṃsute.
63
Te disvāna ime petā patihatamatā janā
Upasaṃkamma sambuddhaṃ idaṃ vacanaṃ mabravuṃ.
64
Bhante sabbe ime petā labhiṃsu dibbasampadaṃ
Kadāmayaṃ labhissāma ācikkha cakkhumā iti.
65
Tadā so kassapo buddho passanto sabbadassiko
Anāgataṃ sañāṇena passitvā imamāhaca.
66
Pacchā antarakappamhi atikkante mahādayo
Gotamo nāma sambuddho bhavissati tadā pana.
---------------------------------------------
[A] bhūmiyojana muggate-potthakesu,

[SL Page 024] [\x 24/]
67
Ito dvanavuti kappe ñātibhūto mahāyaso
Bimbisāro nāma rājā bhavissati hi so pana
68
Buddhappamukha saṃghassa datvā dānaṃ anappakaṃ
Tumhākaṃ uddisitvāna udakaṃ pātayissati.
69
Tadā sabbe'pi petattā muccitvāna asaṃsayaṃ
Dibbasukhaṃ labhitvāna tuṭṭhahaṭṭhā bhavissare.
70
Evaṃ vutte ca te petā sveyeva pana labhissatha
Iti vuttaṃva maññitvā tuṭṭhahaṭṭhatarā ahuṃ.
71
Atha buddhantare tīte amhākaṃ bhagavā pana
Loke uppajji te cāpi rājaputtā tayo janā.
72
Magadharaṭṭhe mahāsāḷa kulamhi brāhmaṇe vare
Nibbattitvāna nikkhamma pabbajitvāna bāhire.
73
Gayāsīsamhi jaṭilā tayo āhuṃ sujeṭṭhakā
Jeṭṭhaposo janapade rājā'sī bimbisārako.
74
Bhaṇḍāgārikapuriso visākhosi gahapati
Jāyā'ssa dhammadinnā'si puññakārāca sesakā.
75
Tasseva bimbisārassa ahesuṃ parivārakā
Buddhabhūto'si bhagavā dhammacakkappavattiyaṃ.
76
Pañcavaggiye vibodhetvā yasattherādike'pica
Bodhetvā bhaddavaggiye gantvāna uruvelakaṃ.
77
Aḍḍhateyya sahassena isinā parivārito
Tayo jaṭile bodhetvā tehi yeva purakkhato.
Agamā rājagahaṃ buddho magadhānaṃ giribbajaṃ.
78
Atharājagahaṃ vararājagahaṃ
Munirājavare nagarūpagate
Nararājavaro munirājavaraṃ
Namituṃ upasaṅkami sīghataraṃ.
79
Athakho bhagavā sujanaṃ narapaṃ
Nijasantikamāgata māgadhakaṃ
Varaseṭṭhadadaṃ nijadhammavaraṃ
Kathayittha tadā varamokkhadadaṃ.
80
Atha rājavaro jinadhammavaraṃ
Savaṇīyataraṃ varadaṃ suṇiya
Paṭhamaṃ varamaggaphalaṃ alabhi
Parivārajanehi saheva tahiṃ.
[SL Page 025] [\x 25/]

81
Tato ca so mahārājā laddhā pīti manuttaraṃ
Svātanāyaca sambuddhaṃ nimantetvā nivattiya.
82
Gantvā sake niketamhi mahādānaṃ vidhāpayi
Tadā sabbe'pi te petā somanassā idabravuṃ.
83
Amhe suve mahārājā mahādānaṃ dadissati
Amhākaṃ uddisitvā'va udakaṃ pātayissatī.
84
Mayaṃ sabbe'pi gantvāna anumodissāma taṃiti
Vatvā sabbe samāgantvā rañño gehe ṭhitā ahuṃ.
85
Atha punadivase so bhikkhusaṅghena saddhiṃ
Narapati varagehaṃ pāvisī buddhaseṭṭho
Atha narapati seṭṭho seṭṭhadānaṃ varehi
Parivisiya jinantaṃ khajjabhojjādikehi.
86
Jinavaravaradānaṃ cintayanto narindo
Naudisi varadānaṃ ñātipetādikānaṃ
Atha ca parama dukkhā dukkhitā rattibhāge
Narapati varagehe vissaraṃ te akaṃsu.
87
Atha narapati seṭṭho bheravaṃ taṃ dusaddaṃ
Suṇiya ativa bhīto dukkhito dummano'hu
Athava sugata buddhaṃ pucchituṃ so pabhāte
Upagamiya pavattiṃ bhāsitabbaṃ kathesi.
88
Tato taṃ bhagavā āha natthi tena upaddavo
Itā dvānavutikappe tuyhaṃ ñāti bahūjanā
89
Petaloke samuppannā ekaṃbuddhantarampana
Tameva patthayantā te vicariṃsuca sālayā.
90
Dānaṃ buddhassa datvāna amhākaṃ uddisissatī
Iti tesaṃ taṃ dānaṃ na uddissituvaṃ pana.
91
Tena te vīcchinnāsā akaṃsu vissaraṃ ravaṃ iti vuttetu te raññā[a] bhante dinne idāni'pi.
92
Labhissantīti vutto[b] so labhissantīti abravī
Tadā ajjatanā yeva rājā buddhaṃ nimattiya.
93
Nivattitvā sakaṃ gehaṃ mahādānaṃ vidhāpiya
Ārocāpesi sambuddhaṃ kālaṃ dānaṃ visārado
--------------------------------------------------------
[A] sorājā-potthakesu, [b] vutte-potthakesu.

[SL Page 026] [\x 26/]

94
Atha buddhopi gantvāna sasaṃgho lokanāyako
Mahārahampi paññatte nisīdi varamāsane
95
Tadā petā samāgantvā labheyyāma mayaṃ iti
Tirokuḍḍādi ṭhānesu aṭṭhaṃsu anumodituṃ
96
Yadā sabbe'pi te petā pākaṭā honti rājino.
Tathā yeva adhiṭṭhāsi sabbadassi jino tadā.
97
Tasmā sabbe'pi te petā pākaṭā tassa rājino
Tato rājā somanasso hutvā sammāva ādaro.
98
Idaṃ me ñātinaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo
Itivatvāna āsiñci satthuno dakkhiṇodakaṃ.
99
Kaṅkhaṇe yeva petānaṃ sītodaka supūritā
Pañcapaduma sañchannā jāyiṃsu udakālayā.
100
Tattha nahātvā pivitvā āsuṃ suvaṇṇavaṇṇakā
Paṭippassaddhadarathā vūpasannapipāsitā
101
Tato ca yāgu bhattaṃ ca datvā khajjādi nappakaṃ
Uddisi taṅkhaṇa ññeva dibbannapana khajjakā.
102
Nibbattiṃsuca te tāni bhutvāna pīnitindriyā
Ahesuṃ atha vatthāni senāsanāni dāpiya.
103
Uddisi taṅkhaṇe yeva dibbañca vatthayānakaṃ
Ahesuṃ dibbapāsādā sabbā rañño supākaṭā.
104
Attamano tato rājā ahosi bhagavā pana
Raññova anumodatthaṃ imā gāthā abhāsayī.
105
Tiro kuḍḍesu tiṭṭhanti sandhi siṃghāṭakesu ca
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti āgantvāna sakaṃ gharaṃ.
106
Pahūte annapānamhi khajjabhojje upaṭṭhite
Natesaṃ koci sarati sattānaṃ kammapaccayā.
107
Evaṃ dadanti ñātīnaṃ ye honti anukampakā
Suciṃ paṇītaṃ kālena kappiyaṃ pāna bhojanaṃ.
108
Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu sukhitāhontu ñātayo
Teca tattha samāgantvā ñātipetā samāgatā
109
Pahūte annapānamhi sakkaccaṃ anumodare
Ciraṃ jīvantu noñāti yesaṃhetu labhāmase.

[SL Page 027] [\x 27/]

110
Amhākañca katā pūjā dāyakāca anipphalā
Nahi tattha kasīatthi gorakkhettha navijjati.
111
Vanijjātādisī natthi hiraññena khayā khayaṃ
Ito dinnena yāpenti petā kālakatā tahiṃ.
112
Unname udakaṃ vaṭṭhaṃ yathāninnaṃ pavattati
Ema meva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati.
113
Yathā vārivahā pūrā paripūrenti sāgaraṃ
Eva meva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati.
114
Adāsi me akāsi me ñātimittā sakhācame
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā pubbe kata manussaraṃ.
115
Nahiruṇṇaṃ vā sokovā yācaññā paridevanā
Nataṃ petānamatthāya evaṃ tiṭṭhanti ñātayo
116
Ayaṃkho dakkhiṇā dinnā saṃghamhi suppatiṭṭhitā
Dīgharattaṃ hitāyassa ṭhānaso upakappati. 117
So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito
Petānaṃ pūjā ca katā uḷārā
Balaṃca bhikkhūnamanuppadinnaṃ
Tumhehi puññaṃ pasūtaṃ anappakaṃ'ti.
118
Desanā pariyosāne caturāsīti sahassakā
Pāṇā dhammābhisamayā āsuṃ saṃviggamānasā.
119
Tathā dutiye divase tatiye'pi catutthake
Yāvasattamadivasā dhammābhisamayā ahuṃ.

Tirokuḍḍasuttaṃ.
----------
120
Laṅkādīpe vatthugāme mahādevo upāsako
Saddhopasanno dhammajīvi sassakāle araññako
121
Khettassāsannakuṭiyā nipanno hoti rakkhituṃ
Tatoca aḍḍharattiyā peto aññataropana.
122
Annapānāni yācanto roditvāna mahāpathe
Gacchati tassa taṃ saddaṃ sutvā devo upāsako.
123
Uṭṭhahitvāna dūrato paṭipucchittha taṃ pana
Konu kho āsi tvaṃ samma rattiṃ nimmānuse vane.

[SL Page 028] [\x 28/]

124
Annapānaṃhi yācanto vilapantoca gacchasi.
Evaṃ vutte ca so poto idaṃ vacana mabravi.
125
Ahaṃ hi samma petosmi maccheravasamāgato.
Pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ upāgato.
126
Aññātako anāthohaṃ natthi me koci dāyako
Etamaññe panicchanti bhutvā pītvā yathā sukhaṃ.
127
Hatthiassarathādīhi yāyanti ca disodisaṃ
Alaṅkārehi maṇḍetvā sanāthā kāmakāmino.
128
Taṃ sutvāna mahādevo taṃ petaṃ etadabravi.
Kuhiṃlabhiṃsu eteti kissa tvaṃ mata nalabbhasi.
129
Itivutte tu so peto mahā devaṃ idabravī
Bodhipiṭṭhījanapade bahūjanā samāhitā.
130
Annapāpāni datvāna ñātipetāna muddisuṃ
Te ñātipetā āgantvā anumodiṃsu sādarā.
131
Tena te vijahitvāna petabhāvaṃ jigucchiyaṃ
Atīvaparamaṃ sobhaṃ dibbarūpaṃ labhiṃsu te
132
Te disvā paridevāmi vilapāmi mahāpathe
Gacchamānova socanto yācamāno punappunaṃ.
133
Itivutte mahādevo taṃ petaṃ idamabravi
Jahitvāna manussattaṃ petalokaṃ gatā ca ye.
134
Tesaṃ uddissa dentā te ñātakāvā aññātakā
Itivuttetu so poto mahādevaṃ idabravi.
135
Aññātakā ñātakā vā tesaṃ uddissa denti ye
Yadipetā numodanti taṃ tesaṃ upakappati.
136
Itivutte mahādevo taṃ petaṃ idamabravi
Sādhukaṃ tvaṃ anumoda suvedānaṃ dadāmihaṃ.
137
Sīlavantesu taṃ dānaṃ anna pānādikampica
Tatheva uddisissāmi anumodatuvaṃ pana.
138
Itivatvā mahādevo rattiyā accayenatu
Sajjetvā annapānañca aṭṭha bhikkhu nimantiya
139
Te bhikkhu sagharaṃ netvā nisīdā petva āsane
Pānīyaṃ yāgu bhattaṃca datvā petassa uddisi.

[SL Page 029] [\x 29/]

140
Taṃ peto anumoditvā devattaṃ alabhī tadā
So peto dibbarūpena āgantvā avidūrato.
141
Ṭhitoyeva mahādevaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsatha
Uṭṭhehi samma kiṃ sesi passa sandiṭṭhikaṃ phalaṃ.
142
Sumittaṃ purisaṃ laddhā pattosmi paramaṃ sukhaṃ
Tato upāsakocāpi saddaṃ sutvāna tassataṃ
143
Nikkhamitvāna kuṭiyā taṃ petaṃ etadabravi
Kissadūre ṭhito samma āgaccha mama santikaṃ.
144
Alaṃkataṃ taṃ passāmi kissa lajjasi maṃ tuvaṃ
Lajjāmi samma naggosmi sāṭakaṃ natthi me pana.
145
Sabbāni paripuṇṇāni tasmā tiṭṭhāmi ārakā
Ekaṃ me sāṭakaṃ atthi gaṇhāhi tvaṃ dadāmite.
146
Sāṭakaṃ tvaṃ nivāsetvā āgaccha mama santikaṃ
Evaṃ vuttetu sopeto mahādevaṃ edabravi.
147
Evaṃ dinnā na mehonti sāṭakāni satānipi
Sīlavantesu yaṃ dinnaṃ taṃ petā paribhuñjare
148
Tadāca so mahādevo tassacca yena rattiyā
Aṭṭhabhikkhū nimantetvā bhojāpetvāna sabbaso.
149
Ekekassaca bhikkhuno datvāna yugasāṭakaṃ udakaṃ pātayitvāna tassapetassa uddisi.
150
Tato peto rattibhāge obhā setvāna sabbadhī
Devatta rūpo āgantvā sabbālaṃkāra bhūsito
Mahādevassa purato ṭhatvāna idamabravi.
151
Mātāpitūhi naṃ kātuṃ ñātisālohi tehivā
Kātuṃ sudukkaraṃ kammaṃ akāsitvaṃ sahāyaka.
152
Tenāhampi upakāraṃ karissāmi tavā iti
Taṃ bāhāya gahetvāna netvāna vaṭamūlakaṃ
153
Tisso nīdhi padassesi suvaṇṇādīhi pūritā
Gahetvāna imaṃ sabbaṃ paribhuñja yathāsukhaṃ.
154
Puñña kammaṃ karitvāna mayhaṃ ca dehi pattikaṃ
Iti vatvā gharaṃ netvā anādiyaṃ parehica.

[SL Page 030] [\x 30/]
155
Vatvāna antaradhāyī devaputto mahiddhiko
Tasmāhi buddhi sampannā atthakāmā hitesino.
156
Maccheraṃ vijahitvāna hontu dāne sadā ratā
Mahādevo viya tepi bhavantu bahukā janā.
157
Etā disāni sutvāna ñāti petāna muddisaṃ
Dānaṃ dhammena dātabbaṃ dhammakāmena viññunāti.

Mahādevavatthu.
----------
158
Laṅkādīpe rohaṇamhi bhikkū tesaṭṭhimattakā
Vandanatthaṃ mahābodhiṃ gantvāna jambudīpakaṃ.
159
Tato kameṇa gacchantā mahāraññaṃ pavesayuṃ
Tattha maggavimūḷhā te hatthīnaṃ maggamādiya.
160
Maggoti maññamānā taṃ paṭipannāca bhikkhavo
Divasehi ca tīheva gantvāna te mahāvane.
161
Mahāpāsāṇa sadisaṃ eka kosappamāṇakaṃ
Petaṃ nipannakaṃ disvā pāsāṇotica maññasuṃ.
162
Ārohitvā tatosabbe nipannā bhikkhavo ahuṃ
Mahāthero panuṭṭhāyaṃ caṃkaṃ manto vipassiya.
163
Saṇṭhānaṃ hatthapādānaṃ disvā peto ayaṃ pana
Napāsāṇoti ñātvāna bhikkhu pakkosi tāvade.
164
Ehāvuso otaratha na pāsāṇo ayaṃ iti
Iti vuttāca te sabbe otaranti ca sīghaso.
165
Sīsaṃ ukkhipi peto'pi mahāthero apucchitaṃ
Ekakosappamāṇo te kāyo pāsāṇa sannibho.
166
Ṭhānaṃ caṅkamaṇaṃ natthi kiṃ kammaṃ pakataṃ tayā
Peto ahamasmi bhante manusseko pure ahuṃ.
167
Kassapa buddhakālamhi saṅgha santaka nāsako
Ārāma khetta vatthūnī nāsetvā saṅgha santake
168
Evarūpāni dukkhāni anubhutvāna sabbaso
Petabhāvā cavitvāna avīciṃ hi bhavissahanti
169
Mahāthero pi tampucchi kiṃtvaṃ sammā bhikaṅkhasi
Peto pipāsito mayhaṃ mukhe siñcatha pāniyaṃ.

[SL Page 031] [\x 31/]

170
Saṭṭhimattā'pi te bhikkhū otaritvā nadimpana
Pattehi pāniyaṃ netvā tassa mukhe asecayuṃ.
171
Paṭhamayāmato yāva aruṇuggamanā pana
Siñcante pica petassa jivhā api na temati.
172
Thero taṃ apucchi amho kiñcissādaṃ labhe iti
Peto yadihi me bhante sahassā pica bhikkhavo.
173
Siñcantu sattarattampi jivhaggampi na temaye
Kuto kaṇṭhaṃ paviseyya kimatthāya sukhaṃ labhe.
174
Sace tumhehi siñcitaṃ udakaṃ yadi megalaṃ
Atikkameyya petattā bhaveyyā haṃ amuttako.
175
Edisaṃ kaṭukaṃ kammaṃ saṅghasantakanāsane
Mahādukkhā vahantanti ñatvā taṃ parivajjaye.
176
Mayā saha saṅghadabbaṃ bhuṃñjisu ñātakā api
Mayā saheva petattaṃ upagacchiṃsu te pica.
177
Iti vatvāna so peto bhikkhu pucchittha sādaro
Tumhe bhante kassa sissā tuyhaṃ ācariyopi ko.
178
Itivutte mahāthero taṃ petaṃ idamabravi.
Sakyarājakule jāto jino gottena gotamo.
179
So amhaṃ bhagavā satthā tassa sissagaṇāmayaṃ
Vandanatthaṃ mahābodhiṃ laṅkādīpā idhāgamunti.
180
Aho gotama sambuddho uppanno lokanāyako
Sattāhā haṃ atikkante bhavissāmī avīciyaṃ.
181
Kassapassaca buddhassa gotamassa ca satthuno
Antaramhi ayaṃ bhūmi vaḍḍhitā sattagāvutaṃ.
182
Vassānañca asaṅkheyyā atikkantā bahūpana
Petaloke bahū dukkhaṃ pāpakaṃ anubhomahaṃ.
183
Idānipi avīciyaṃ bhotabbaṃ tassa sesakaṃ
Samādā lobhajaṃ pāpaṃ evaṃ tu vipulaṃ gataṃ.
184
Evaṃ dosāvahaṃ hoti saṅghasantaka nāsanaṃ
Guṇāvahampi vā tesaṃ ye taṃ rakkhanti sabbadā.
185
Tumhe tu gacchathedāni jālā jālenti me tanuṃ
Maṃ disvā appamādena yuñjatha buddhasāsane.

[SL Page 032] [\x 32/]

186
Iti vutte tu te bhikkhu tato kiñci apakkamuṃ
Tadā tassa sarīramhi aggikkhandho samuṭṭhahi
187
Te ca bhikkhū rattibhāge gantvā gāvutamattakaṃ
Saṃviggahadayā hesuṃ sabbe visesa lābhino

Pāsāṇapetavatthu.
-----------
188
Laṅkādīpe sambahulā bhikkhū saddhā pasannakā
Vandanatthaṃ mahābodhiṃ jambudīpaṃ gatā ahuṃ
189
Tato kamena gantvāna mahāraññaṃ supāvisuṃ
Tattha te maggasammuḷhā paribbhantā diso disaṃ
190
Hatthiyūthagataṃ maggaṃ disvā taṃ paṭipannakā
Hutvā aññataraṃ petaṃ silāpabbatamuddhanī
191
Aḍḍha sarīraṃ nimuggaṃ disvā posoti cintayuṃ
Yena so puriso peto tena te upasaṅkamuṃ
192
Upasaṃkamma taṃ thero maggaṃ pucchitu mabravi
Sattarattiṃdivaṃ amho maggamūḷhā mayaṃ pana
193
Silāmajjhe ṭhitoyeva maggaṃ dassehi bhikkhunaṃ'ti
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā poto taṃ idamabravī
194
Sattarattindivaṃ sabbe maggamūḷhā gamittha vo
Catubuddhantareyeva maggamūḷho ṭhito ahaṃ.
195
Evaṃ vutte tu taṃ petaṃ mahāthero idabravī
Evaṃ sudīghamaddhānaṃ kissatvaṃ maggamohito.
196
Kovā panattha sammatvaṃ kiṃvā kammaṃ kataṃ purā
Iti therena puṭṭhotu peto theraṃ idabravī
197
Kakusandhajino loke uppajji lokanāyako
Manussohaṃ tadā āsiṃ pāpakammaratonaro.
198
Pāpakammaṃ karitvāna petalokagato ahuṃ
Catuyojanaāyāme selapabbata muddhani
199
Pāpakammena jātohaṃ catubuddhantaraṃ gataṃ
Kammakkhayaṃ napassāmi kadā kammakkhayo mama.
200
Iti vuttetu mahāthero taṃ petaṃ idamabravī
Kena samma vijānāsi buddhabhūtassa kāraṇaṃ.
201
Iti vuttetu so peto taṃ theraṃ idamabravi
Gabbhokkante vijāteva bujjhante dhamma desane.

[SL Page 033] [\x 33/]

202
Āyussanteva nibbāṇe bahukā honti vimhayā
Itivuttetu taṃ thero ke te sammaṃsuvimbhayā.
203
Iti vuttetu so peto taṃ theraṃ etadabravi
Ākāse sela sikhare silāyaṃ dharaṇītale.
204
Jaleva padumā honti disvā jānāmahaṃ tadā
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā mahāthero idabravi.
205
Evaṃ accantakaṭukaṃ mahādukkhaṃ anappakaṃ
Bahuvassāni labbhosi kissa kammassidaṃ phalaṃ.
206
Therassa vacanaṃ sutvā peto taṃ etadabravī
Bhante atītakālamhi kakusandho vināyako.
207
Loke uppajjisambuddho tadāhaṃ kassako bhaviṃ
Saṃghakhettasamīpamhi mama khettaṃ ṭhitaṃ ahu
208
Khetta dvayamariyāde ussitaṃ sela thambhakaṃ
Uddharitvāna saṃghassa khette nikhanitaṃ mayā.
209
Saṃgha khette parajjhitvā jātohaṃ selamuddhanī
Jātaṭṭhānā naiñjāmi [a] passa kammassidaṃ phalaṃ.
210
Itivatvāna so peto bhikkhu pucchittha sādaraṃ
Tumhe sabbepi bhaddantā kassa sissagaṇā iti.
211
Taṃsutvāna mahāthero taṃ petaṃ etadabravi
Pūretvā pāramī sabbā patto sambodhi muttamaṃ.
212
Gottena gotamo buddho tassa sissagaṇāmayaṃ
Iti vuttetu so peto idaṃ vacana mabravi.
213
Saccaṃ gotama sambuddho uppanno loka nāyako
Ahaṃ sattāhatikkante bhavissāmi avīciyaṃ.
214
Tattha asayha matūlaṃ mahā dukkhānu bhossahaṃ
Jinassa kakusandhassa gotamassa ca satthuno.
215
Etthantare'yaṃ vasudhā vaḍḍhitā catuyojanaṃ
Ekagāvuta ūṇaṃca vassānaṃ gaṇanā bahu
Asaṃkheyyā atikkantā kadā muccāmi dukkhato.
---------------------------------------------
[A] icchāmi=potthakesu.

[SL Page 034] [\x 34/]

216
Evaṃ dosāvahaṃ hoti saṃghasantaka nāsanaṃ
Guṇāvahampi taṃ tesaṃ yetaṃ rakkhanti sabbadā
217
Evaṃ ananta dukkhāni jāyanti kammapaccayā
Iti ñatvāna pāpāni sammāva parivajjaye.

Pāsāṇa thambha petavatthu.
---------------
218
Tamba paṇṇiyadīpamhi bahukā bhikkhavo pana
Vanda natthaṃ mahābodhiṃ gacchiṃsu jambudīpakaṃ.
219
Gacchantā anupubbena bahukā rājadhāniyo
Atikkamitvā te bhikkhū mahāaṭavimāgatā.
220
Araññe satta divasaṃ cariṃsu maggamūḷhakā
Te tattha hatthi yūthānaṃ maggaṃ disvāna taṃ pana.
221
Maggo ayanti saññāya āsu taṃ paṭi pannakā
Tato aññataraṃ petaṃ naṅgalamhi ayomaye.
222
Mahante balivadde ca yojitvāna mahākasiṃ
Kasantaṃ petakaṃ disvā manussotica saññiya.
223
Avidūre ṭhito thero taṃ maggaṃ paripucchati
Satta rattiṃ divaṃ amhe magga mūḷhā bhavāmase.
224
Maggaṃ desehi bhikkhūnaṃ yadi jānāsi kassaka
Itivuttetu so peto taṃ theraṃ etadabravi.
225
Sattarattiṃ divaṃ sabbe maggamūḷhā bhavitthavo
Ahaṃ ekantara kappo maggamūḷho bhavāmiti
226
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā taṃ thero etadabravi
Evaṃsu dīghamaddhānaṃ kena tvaṃ maggamuyhito.
227
Kovā panettha tvaṃ samma kiṃvā kammaṃ kataṃ pure
Iti vuttetu so poto taṃ theraṃ etadabravi
228
Kāle kassapa buddhassa manusso kassako ahaṃ
Mukhena pāpakaṃ katvā kasi petatta māgato,
229
Napivāmi na bhuñjāmi āsanaṃ sayanaṃ kuto
Nicca rattiṃ divaṃ sohaṃ kasanto yeva sañcariṃ.
230
Evaṃ mayhaṃ kasantassa kāyo jalati rattiyaṃ
Yuganaṅgalagoṇā ca jalanti phālapācanaṃ

[SL Page 035] [\x 35/]

231
Dayhamānassa kāyassa petalokāgatassame
Ayaṃ ca mahatī bhūmi vaḍḍhitā satta gāvutaṃ.
232
Evaṃ bahūni vassāni dukkhā kāyika mānasaṃ
Abhibhūto va dayhāmi passa kammassidaṃ phalaṃ.
233
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravi
Kīdisaṃ kaṭukaṃ kammaṃ kiṃ mukhena kataṃ tayā.
234
Taṃ sabbaṃ sotu micchāmi kathehi pucchito mama
Therassa vacanaṃ sutvā peto taṃ etadabravi.
235
Sādhu sabbe samāgantvā suṇātha mama bhāsato
Taṃ kammaṃ byākarissāmi yaṃ kammaṃ pakataṃ mayā
236
Addhānamhi atītamhi nagare kāsīnāmake
Kikīnāma mahārājā rajjā kāresi bhūpati
237
Tassa rañño taṃ nagaraṃ nissāya kassapo jino
Vassaṃ vasitvā cārikaṃ caramāno mahādayo.
238
Sattānaṃ anukampāya amhaṃ gāmaṃ upāgami
Tasmiṃ gāme janā sabbe samāgantvā kutūhalā
239
Kassapaṃ taṃ mahāvīraṃ nimantesuṃ sasāvakaṃ
Ahaṃca tasmiṃ samaye paṃsunaṃgala tālakaṃ.
240
Gaṇhitvā tena gacchāmi kasi kammassa kāraṇā
Mama disvā aññataro atthakāmo hitesiko.
241
Mameva anukampāya idaṃ vacana mabravi
Ayañca kassapo buddho sampanno lokanāyako.
242
Taṃ sabbe sādhu pūjenti kiṃ tvaṃ samma na pūjasi
Iti vutte ahaṃ tassa kodhaṃ katvāna sīghaso.
243
Avattabbaṃ kataṃvocaṃ kodhena parimohito
Yadikassapa sambuddho mayhaṃ khettaṃ kasissati
244
Evāhaṃ pūjayissāmi noce pūje kathaṃiti
Evaṃ vācaṃ udaditvā tato kāla kato ahaṃ.
245
Petattabhāvaṃ patvāna vedemi dukkhavedanaṃ
Mahā dukkhānu bhontaṃmaṃ disvā saṃviggamānasā
246
Sabbe paṇḍitā tumhe yuñjatha dukkha muttiyā
Iti vatvāna sopeto bhikkhu pucchi tato paraṃ

[SL Page 036] [\x 36/]
247
Tumhetu kassa sissāti kathetha mama pucchitāti
Yo so dasabalo satthā vesārajja visārado.
248
Gottena gotamo buddho tassa sissagaṇā mayaṃ
Iti vuttetu sopeto taṃ theraṃ etadabravī.
249
Saccaṃ gotama sambuddho uppanno lokanāyako
Sattā hehaṃ atikkante bhavissāmi avīciyaṃ.
250
Kassapassaca buddhassa gotamassaca satthuno
Etthantare yaṃ vasudhā uggatā satta gāvutā.
251
Vassānamhi asaṃkheyyā atikkantā bahūpica
Pattassa petalokamme kammapāko nakhīyati
252
Avīciṃhi ito gantvā bhottabbaṃ tassa sesakaṃ
Mohādi pāpakaṃ kammaṃ evantu vipulaṃ gataṃ.
253
Evaṃ dosāvahaṃ hoti aparaddhaṃ guṇādhike
Sukhāvahaṃpi taṃ hoti tesu cittappasādanaṃ
254
Ettakavācādosena dukkhaṃpattaṃ anūnakaṃ
Viramantuca sabbepi vācādosā asaccatoti.

Kasi petavatthu.
--------
255
Tamba paṇṇiya dīpamhicetiya pabbate kira
Vasataññataro bhikkhu sambahulehi bhikkhuhi
256
Saddhiṃ gantvāna so gāmaṃ āgantvā pitunā saha
Cetiyagiri vihāramhi ārāmikassa hatthato.
257
Attano pitu atthāya aḍḍhanālika taṇḍulaṃ
Sve dassāmīti cintetvā saṃghasantakamādiya.
258
So tassā yeva rattiyā taṃ adatvā matoahu
Tato gāmadvayassāpi cetiya pabbatassaca
259
Antare petako hutvā mahādukkhānubhosica
Tadāhi piṇḍacāriko bhikkhu taṃ maggamādiya.
260
Gacchanto pacchime yāme jalamānaṃ tamaddasa
Disvāna taṃ paṭipucchi bhikkhu so karuṇāparo.
261
Dīghakāyo suduggandho iggikkhandhova dissati
Aṭṭhicammāvanaddhova konutvaṃ idha tiṭṭhasīti.

[SL Page 037] [\x 37/]

262
Peto hamasmiṃ bhaddante dukkhito buppipāsito.
Appakaṃ pāpakaṃ katvā petalokaṃ idhā gato.
263
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravi
Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ
264
Kissa kammavipākena petalokaṃ idhāgato
Iti vutte tu taṃ thero peto so etadabravī.
265
Bhikkhu ahaṃ pure hutvā vasiṃ cetiyapabbate.
Pituno bhojanatthāya taṇḍulaṃ pariyesayaṃ
266
Nāladdhaṃ pariyesitvā tato rāmikahatthato
Saṃghasantaka sambhutaṃ aḍḍhanālika taṇḍulaṃ.
267
Svenāliṃ paripūretvā dassāmīti pagaṇhiya
Adatvā rattibhāgamhi kālaṃ katvā idhā gato'ti.
268
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravī
Etaṃ bhikkhuṃ pajānāmi sīlavā so bahussuto.
269
Ediso silasampanno kena gaccheyya duggatiṃ
Therassa vacanaṃ sutvā peto theraṃ idabravī
270
Evaṃ so sīlasampanno sutavā sāsane rato.
Saṃghasantakaharaṇaṃ accāsanne cipaccati.
271
Yaṃ kiñcisaṃghikaṃ bhaṇḍaṃ appanti nābhimaññatha
Vipākakāle taṃ kammaṃ vipulena vipaccati.
272
Iti vutte mahātero taṃ petaṃ etadabravī
Kiṃ nāma kusalaṃ katvā tuyhaṃ dukkho itosiyāti.
273
Therassa vacanaṃ sutvā peto taṃ etadabravi
Girito yāva taṃ gāmaṃ gāvuta ttayamantare.
274
Sakaṭaṃ sampayojetvā ṭhapetvāna nirantaraṃ
Taṇḍulaṃ paripūretvā yadisaṃghassa dassatha.
275
Evāhaṃ parimuccāmi imāya petayoniyā
Evaṃ vepullataṃ pattaṃ aḍḍhanālika taṇḍulaṃ.
276
Yadipana nalabhāpetha mayhaṃ mutti sudullabhāti
Tato thero pabhātamhi atikkantāya rattiyā.
277
Anurādhapuraṃ gantvā saddhātissassa rājino
Puratoṭṭhāsi pattena sa rājāpatta maggahī

[SL Page 038] [\x 38/]

278
Gahetvā cāpi taṃ theraṃ pucchi āgata kāraṇaṃ
Tatothero taṃ pavattiṃ vitthārena pavedayī
279
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā saddhātisso mahipati
Tigāvutantare ṭhāne sakaṭe paṭipāṭiyā.
280
Taṇḍule heva pūretvā uddisitvāna petakaṃ
Tassa petassa bhotūtī siñcitvā dakkhiṇodakaṃ.
281
Bhikkhu saṃghassa dāpesi puññakāmo narādhipo
Petopi anumoditvā petattā muttako ahu
282
Tato ca rattibhāge āgantvā therasantikaṃ
Therassa vandanaṃ katvā obhāsento ṭhito ahū
283
Taṃ disvāna tato thero pucchati karuṇākaro
Paramamakuṭa dhāro sabbālaṃkāra bhusito
284
Sugandha gandhavilitto ko nu tvaṃ idha māgato
Therassa vacanaṃ sutvā devo taṃ etadabravi
285
Bhante ahaṃ pure āsīṃ peto dukkhena pīḷito
Mahādukkhānubhontaṃ maṃ disvāna karuṇākaro.
286
Mahārañño nivedetvā mahantaṃ dāna muttamaṃ
Dāpayitvāna saṃghassa uddisāpesi maṃpana
287
Mahārājā mahādānaṃ datvā maṃ uddisī tadā
Anumoditvāna taṃ dānaṃ mutto petatta bhāvato
Alabhiṃ devasampattiṃ ananta karuṇākara.
288
Yathā ahaṃ sukhappatto modāmi kāma kāmiko
Tatheva tvaṃ mahāvīra modāhi kāmakāmiko

Aḍḍhataṇḍula nāli petavatthu.
------------------
289
Tamba paṇṇiya dīpamhi janapadamhī rohaṇe
Dīghāvuko mahāthūpo ahosi tassa santako.
290
Patāko tatta ukkhitto khettekaṅgumhi yassatu
Apati khettasāmīca āhiṇḍanto vipassiya.
291
Gaṇhanto akkharaṃdisvā lobha cittena jijjayi.
Pārupitvāna taṃ vatthaṃ pakkāmi so sakaṃ gharaṃ
292
Kālantarena matvā so petattaṃ samupāgami
Sahassaguṇa mayopaṭṭaṃ dhārenno jalamānako.

[SL Page 039] [\x 39/]

293
Sajoti bhutā hiṇḍanto gantvā majjhima yāmake
Aññatarassa bhikkhuno santike āhu sotthiko.
294
Disvā petaṃ ṭhitaṃ thero pucchituṃ etadabravi
Sabbo kāyo paṭicchanno lopaṭṭāva guṇṭhito.
295
Aggijālāhi santatto konutvaṃ idha tiṭṭhasīti
Therassavacanaṃ sutvā peto taṃ etada bravi.
296
Peto hamasmi bhaddante ayopaṭṭāva guṇṭhito.
Sahassa paṭaleneva saṃtattena carāmahaṃ.
297
Petassa vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravi
Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ
298
Kena kamma vipākena ayo paṭṭena dayhasīti
Therassa vacanaṃ sutvā peto taṃ etadabravi.
299
Manussohaṃ tadāhutvā bahūdhana kuṭumbiko
Bahu khettāni pekkhanto viharanto itogato
300
Mahādīghāvu thūpamhā patākā pavanā bhatā
Aneka gāvutaṃ gantvā mama khette patiṭṭhitā.
301
Taṃ disvā pica hatthena gaṇhanto taṃ vipassiya
Akkharāni pivācetvā lobhena taṃ samaggahiṃ
302
Gahetvā taṃ pārupitvā agacchiṃ sagharaṃ yato
Tato kālaṃ karitvāna petalokā gato ahaṃ
303
Sahassapaṭaleneva ayopaṭṭāva guṇṭhito
Tāni paṭṭāni me kāyaṃ santhatāni dahantica
304
Assādaṃ natthi me kiñci dukkhameva nirantaraṃ
Āsanaṃ sayanaṃ natthi annapānaṃ kuto mama
305
Accantaṃ dukkhito santo maraṇaṃ me navijjati
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravī.
306
Kiṃ kammaṃ te karissāmi muñcāmi kena hetunā
Buddhe dhammeca saṃgheca dhajaṃ dassāmihaṃ tava
307
Iti vutte tu so peto taṃ theraṃ etadabravi
Yadi vatthasahassānaṃ paṭākā ābhatā idha
308
Dīghāvuthūpe pūjetha evaṃ muttibhavissati.
Iti vatvāna so peto tatthevantaradhāyiti.

[SL Page 040] [\x 40/]

309
Tato thero pabhātāya rattiyā sīghaso pana
Paṭākā pariyesitvā laddhā paṇṇāsamattakā.
310
Dīghāvuthūpe pūjetvā thero petassa uddisi
Rattibhāge punāgantvā peto theraṃ idabravī.
311
Aṭṭhaṅgulappamāṇamme vivaṭaṃ matthakaṃ iti
Thero punapi maggitvā paṇṇāsā pūjitā tato.
312
Tadāpi aṭṭhaggulakaṃ vivaṭaṃ hoti tassatu
Sahassamhi paripuṇṇe sakalaṃ vivaṭaṃ ahu
313
Tato puna divase so sabbālaṅkāra bhūsito
Āgantvā aḍḍharattiyā vanditvā purato ṭhito.
314
Taṃ disvāna ca so thero pucchituṃ etadabravi
Vaṇṇavā abhirūposi sabbābharaṇa bhūsito.
315
Suddhavattho sugandhosi konutvamasi mārisa
Therassa vacanaṃ sutvā devaputto idabravī
316
Bhiṃsarūpo pure āsiṃ ayo paṭṭehihāriko
Santattehi sahassehi mahādukkhānu bhosahaṃ.
317
Evaṃ dukkhānu bhuttaṃ maṃ uddhāresi bhavaṃ pana
Mayhaṃ mātā pitūnañca ñātakānañca sabbaso
318
Kattabbakiccakaṃ yeva katvādāsi sukhaṃ mama
Tava mettānubhāvena muccitvā peta bhāvato.
319
Devattabhāvaṃ laddhāna vandituṃ idha āgato
Yathā ahampi dukkhamhā muccitvāna sukhe ṭhito
320
Tathā tuvaṃ mahāvīra hohi aggasukhe ṭhito'ti
Evaṃ vatvāna sodetvā puna theraṃ ida bravī
321
Bhante buddhe ca dhamme ca saṃghe cāpi anuttare
Appakampikataṃ pāpaṃ anantadukkha māvahaṃ.
322
Tatheva tīsu vatthusu pūjampi katamappakaṃ
Anantaphaladaṃ hoti sampattittaya sādhakaṃ
323
Tasmā tīsupi vatthusu nakattabbaṃ parajjhanaṃ
Pūjādikaṃva kattabbaṃ sabbasampattikāminā.
324
Edaṃ vatvāna so peto theraṃ katvā padakkhiṇaṃ
Sādarenābhivanditvā tatthevantara dhāyiti

Patākāpetavatthu.
[SL Page 041] [\x 41/]

325
Yakkhapetaṃ paṭicceva rājāmilinda nāmako
Nāgasenavhayaṃ theraṃ pucchi pañhesu kovido
326
Bhante atthi ca petānaṃ yakkhānaṃ maraṇaṃ iti
Atthīti vutto so rājā kuṇapesaṃ navijjati
327
Tesaṃ kuṇapagandho vā navijjatīti abravī
Vijjatītica vuttetu kathaṃ bhante ti abravī.
328
Tato tamabravī thero vijjati kuṇapampi ca
Migasūkararūpādi paṭaṅgādi pirupakaṃ
329
Iti vuttetu so rājā taṃ theraṃ etadabravī
Kallosi bhante pañhesu na aññe hi ca abravī.
330
Petā bahuvidhā honti ahetukādikā pica
Yebhuyyena ahetūti vuccantīti vijāniyaṃ.
331
Piyaṅkarassa mātāca mātāca uttarassa'pi
Etesaṃ vinipātānaṃ dhammābhisamayo ahu.
332
Tāsu piyaṅkara mātā therassa nuruddhassatu
Sutvā sajjhāyana saddaṃ suṇantī sādarā ahu
333
Paccūse chātabhāvena rodantaṃ sakaputtakaṃ
Saññāpetuñca sā petī idaṃ vacana mabravī
334
Māsaddaṃ kari piyaṃkara=pe=pisāca yoniyā.
335
Evaṃ puttaṃ saññapetvā suṇantī dhammamuttamaṃ
Taṃ divasaṃhi sampattā sotāpatti phaluttamaṃ
336
Uttarassaca mātāpi satthuno dhammadesanaṃ
Suṇantī sādarāyeva sotā pattiphale ṭhitā.
337
Yecaññe vinipātāpi santi visesalābhino
Tasmā tesu sahetūpi saṃvijjantīti abravī
338
Petā bahuvidhā honti paradattūpajīvino
Nijjhāmataṇhikā ceva petāca khuppipāsakā
339
Paṃsu pisāca kāceva kālakañjāsurāpica
Etesu pana petesu paradattūpajīvino
340
Sattāhabbhantare dānaṃ anumoditvāva muccare
Nijjhāmataṇhikā petā khuppipāsā tathāpica

[SL Page 042] [\x 42/]

341
Ete sabbe mahāpetā nekabuddhantare ṭhitā
Ñātīhi dinnakaṃ dānaṃ anumoditvāva muccare
342
Paṃsupisācakā nāma asuciṭṭhāna sambhavā
Khelasiṃghānikādīni bhuñjantā vicaranti te.
343
Ekabhesajjamūlakaṃ gahetvāna karenatu
Adissamānā gacchanti bhesajjeheva dissare.
344
Kālakañjāsurānāma petā honti bhayānakā
Tesaṃ tigāvuto deho mukhaṃsuci visaṃviya.
345
Kakkaṭakkhīva akkhinī bahinikkhamma tiṭṭhare
Sīsūpari mukhaṃ cāpi akkhīni vāpi dissare.
346
Onametvāna sisante bhuñjantica pivantica
Santattāyomayeheva muggarehica pothiya
347
Aññamaññasarīramhi uṭṭhitaṃ pubbalohitaṃ
Bhuñjantā honti te petā nissirikā bhayānakā.
348
Petānaṃ eva uddissa dinnadānaṃ vipucchituṃ
Milindarājā taṃ theraṃ nāgasenaṃ idabravi.
349
Dāyakā pana sabbe hi bhante ñātīna muddisa
Petānaṃ denti taṃ dānaṃ tesaṃva upakappati?
350
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravi.
Ṭhāneyeva mahārāja noca aṭṭhānake iti.
351
Tatoca rājā taṃ theraṃ pucchi pañhesu kovido
Katamaṃ pana taṃ ṭhānaṃ aṭṭhānaṃ katamaṃ iti.
352
Tassataṃ vacanaṃ sutvā thero taṃ etadabravi.
Niraye upapannāca tiracchāna gatāpica.
353
Manussesu ca devesu uppannā honti ye janā
Te sabbe api aṭṭhānā tesaṃ taṃ nūpakappati.
354
Ñātisā lohitā ceva petalokūpapajjare
Tesaṃ eva ca taṃ dānaṃ ṭhānaso upakappati. 355
Sabbesampi ca petānaṃ paradattūpajīvino
Petā ati lahuṭṭhānā santāhenapi labbhare.
356
Aññe nijjhāmataṇhikā petā ca khuppipāsino
Anekantara kappesu atīte svevalabbhare.

[SL Page 043] [\x 43/]

357
Itivutte tu therena rājā taṃ etadabravī
Bhante yadi ca te ñāti taṃ ṭhānaṃ nopapajjare.
358
Ke vā bhuñjanti taṃdānaṃ vadethā'tica abravi.
Tato thero mahārāja aññe ñātī hi bhuñjare.
359
Te caññe cāpi natthī ce bhante ke taṃca bhuñjare
Taṃdānaṃhi mahārāja dāyakāyeva bhuñjare.
360
Iti vuttetu taṃ rājā bhante katvā sakāraṇaṃ
Vadethā'tica vutto so tassa āhari kāraṇaṃ
361
Mahārāja idhe kacce sālohitā ca ñātakā
Sajjetvāna surābhattaṃ ñātigehaṃ gatā ahu.
362
Te tattha ñātake disvā tesaṃ sabbaṃ adāpayuṃ
Yadi natthi paraṃ tattha surābhattaṃ kathaṃ kare.
363
Chaḍḍenti vāpi te novā itivutte narādhipo
Kuto chaḍḍenti te bhante teyeva paribhuñjare.
364
Evameva mahārāja natthi ce ñātakā tahiṃ
Dāyakāyeva bhuñjanti tassa dānassa taṃ phalaṃ.
365
Evaṃ vuttetu so rājā taṃtheraṃ etadabravi.
Kallosi bhante pañhesu natthañño tavasādiso.
366
Petavatthuppakaraṇe bahukā vatthu sesakā
Oloketvāna te tasmiṃ gahetabbā va viññunā
367
Itica sakala pete tibbadukkhānu bhonte
Akusala bala bhūte bhūtato saṃviditvā.
Tividhakusalaṃ kammaṃ sañcayanto anantaṃ.
Tividhasukha mahantaṃ vāyame seṭṭha magganti.

Iti sujanappasāda saṃvegatthāya kate lokappadīpakasāre petagati niddeso nāma

Tatiyo paricchedo.
-------------
1.
Athāparaṃ pavakkhāmi tiracchānassa sambhavaṃ
Jinavuttānu sārena yathāsambhavato kathā
2 Paṭisandhi vaseneva sabbo ekavidho bhave
Ahetukāva etesaṃ paṭisandhiti jāniyaṃ

[SL Page 044] [\x 44/]

3 Diṭṭhā diṭṭha vasenete tiracchānā dvidhāsiyuṃ
Pakati cakkhunāyeva diṭṭhādiṭṭhā viñāyare
4 Dīghamajjhima rassānaṃ vasena tividhaṃ matā
Anumajjha mahantānaṃ vasenāpi tidhā siyuṃ.
5 Aṇḍajāca jalābujā saṃsedajopapātikā
Iti bhedena sabboyaṃ tiracchāno catubbidho.
6 Apadā dipadā ceva catuppada bahuppadā
Iti bhedena sabboyaṃ tiracchāno catubbidho.
7 Apadā ahimacchādi dipadā pakkhi jātikā
Catuppadāca sīhādi vicchikādi bahuppadā.
8 Sabbepime tiracchānā aññamañña vihesakā
Tenetesamaraññepi sukhaṃ natthi kadācipi.
9 Vyagghotu sūkaraṃkhāde sappādimpana sūkaro
Sappotu maṇḍukaṃ bhakkhe maṇḍuko khudda pānake.
10
Yathāpi thalajā evaṃ jalajāpica pānakā
Mahante khuddakaṃ khāde khuddako atikhuddakaṃ.
11
Khādati tena te niccaṃ sasokā dukkhapīḷitā
Sayanti ceva tiṭṭhanti vīcarantica sabbadā.
12
Manussāsannakedese tiracchāne anekadhā
Tacamaṃsānamaṭṭhīnaṃ dantasiṃgādi kāraṇā.
13
Manussā haññare tetu pāpakammānu bhontihi
Tiracchāne bhavaṃ dukkhaṃ evamāhaṃsu pubbakā.
14
"Dunniggame mahādukkhe tibbarāge mahā bhaye
Vidhammasaññe jāyanti tiracchāne pi pāpake [a]
15
Tiriyato eva cintenti gacchantica sayantica
Tiro gaticchā dhammesu tiracchānā tatomatā.
16
Tiracchajāti saṃkhāhi tatatthehipi [b] dukkarā
Tāsudukkhaṃ mahantaṃko sakalaṃ vaṇṇayissati.
17
Pūtimacche vaṇe vāpi tathā candanikāya vā
Tuthitāsuciduggandhe pheṇile samale pivā
----------------------------------------------------------
[A] pāpato, saddhammopāyane. [B] katatthehipi, sa:pāyane.

[SL Page 045] [\x 45/]

18
Kecisattā vijāyanti jāyanti vicarantica
Khādanti kāmaṃ sevanti sayantica miyantica.
19
Atho imasmiṃ dehepi sakalāsuci ākare.
Asīti kulamattāni kimīṇaṃ niyatānahuṃ.
20
Tesaṃ saputtadārānaṃ yato sutigharo ayaṃ
Pavuddhikalahaṭṭhānaṃ caṃkamo sayanīgharo.
21
Khādaniyammalaṭṭhānaṃ rogabhogādi bhūmica
Dehavicchaḍḍha naṭṭhānaṃ susānaṃca idaṃyato.
Tato dehe virajjanti narajjanti vipassino.
22
Accantā sucijātānaṃ amejjhāhāra bhājinaṃ
Cintā vicchaḍḍhanakari kimutajāti dassanaṃ
23
Jātā khalu tiracchāne thalajā jalajāpivā
Aññoññama pi bhītāva sayanti vicarantica.
24
Vālaloma nakhanahāru maṃsasiṅgaṭṭhi kādinaṃ
Kāraṇā keci niddosā mārayanti anekadhā.
25
Cammuppāṭana dukkhena phandantā gāviādayo
Yaṃ dukkha madhigacchanti kānu tassopamā siyā.
26
Vijjhitvā akkhi yugalaṃ vilambitvā avaṃsirā
Nīyantā māraṇatthāya dukkhaṃ papponti aṇḍajā.
27
Sajivāca jale uṇhe khipitā paccamānakā
Yaṃ dukkhamadhigacchanti taṃ ko khalu minissati.
28
Adiṭṭha pubba thalakā avicchinnodakeratā
Niddayehi manussehi sajivāva samuddhaṭā.
29
Nihitā lūkha paṃsumhi pāsāṇena samutthaṭā
Samudditāpāturitā khuppipāsā balāhatā.
30
Karuṇaṃ parikūjantā samātāpitu bandhavā
Aladdha parivattantā anantarita vedanā.
31
Yaṃdukkhamadhi gacchanti niddosā saṃkha sippikā
Tesaṃ dukkhaṃ sabhāvampi nāhaṃ sakkomi dipituṃ.
32
Vahanti avasā keci daṇḍaṅkusa kasāhatā
Patodapaṇṇi pāṇīhi bahuso paritajjitā.

[SL Page 046] [\x 46/]
Tiracchānagatiniddeso.
33
Baddhā nekehi rajjūhi aladdhacchanda cārino
Pabalā dubbale sante sakammaparināmitā.
34
Yesaṃ sabbaṃ parāyattaṃ chandacāro na vijjati
Tesaṃ dukkhassa pariyantaṃ tadañño kohi ñassati.
35
Keci yuttā rathadhūre naṅgale sakaṭe pivā
Vahanti vaṇitakkhandhā tajjitā ati bhāriyaṃ.
36
Nāhaṃ sakkomi vahituṃ uṇho chāto pi pāsino
Bhāriyaṃ tica vattumpi tesaṃ satti na vijjati.
37
Tesaṃ āro payitvāna avisayhaṃ mahābharaṃ
Asamatthe ṭhite dīne tāḷayanti punappunaṃ.
38
Kaḍḍhanti nāsārajjumpi vālaṃ nibbeṭhayanti ca
Nibbijjhanti patodehi paṇhī hi paharantica.
39
Dahantivāla mūlaṃsa piṭṭhi passodarādisu
Kaṇṇe chindanti tajjanti vilikkhanti ca sabbaso. 40
Te bhītā uṭṭhahantā ca patantā asamatthato
Yaṃ dukkha madhigacchanti konu taṃ dīpayissatī.
41
Tiracchānesu lokesu devataṃsā tisammatā
Rasaggassopadānena mātāca paripositā.
42
Manuññā maṃgalā puññā suddhidātica saññitā
Tāsampi dukkha matulaṃ tattha aññesu kā kathā.
43
Pāde khāṇusu bandhitvā katvā aggiṃ samantato
Tasite puna pāyetvā duppeyyaṃ lavaṇodakaṃ.
44
Viritte puna pāyetvā sudukkhaṃ kaṭukodakaṃ.
Mahādaṇḍehi nekehi ākoṭetvāna niddayaṃ.
45
Jīvagāhavi dayhantā yavane gāvi ādayo
Mahādāha parissantā passantā pāpajaṃ phalaṃ.
46
Vissaraṃ viravantāva nissasaṃtāva āyataṃ milātadīna vadanā udikkhantā ito tato.
47
Yaṃ dukkhamanu bhontīhi savaṇepi asāhiyaṃ
Taṃ dukkhaṃ cintayaṃtassa hadayaṃ phalatīvame.
48
Yāhi bālattane nāma sabbalokānukampiye
Anukampā vipannāva sā tiracchāna jātiyaṃ.

[SL Page 047] [\x 47/]

49
Taṃkathaṃ iti ceviññū vade visada matthato
Asahantā viyo gantuṃ muhuttaṃpica mātuyā.
50
Pillakā atimandattā anāthā sayitā tahiṃ.
Kathaṃ nadissate ammā tadā pātoca niggatā.
51
Kinnu me pillakā atthi iticintā pi natthivā
Iti cintā parāhutvā kūjantā dīna locanā.
52
Udikkhantā gatadisaṃ ussiṅghantā disodisaṃ
Disvāna mātaraṃ sāyaṃ gocarāto samāgataṃ.
53
Pahaṭṭhā paṭidhāvanti pāmojjubbilla bhāvato
Vissatthe mātupemena vilaṃghante samantato.
54
Lālante kaṇṇapucchepi salīlopagate vate
Chāte yāte thanampātuṃ mātā noti sinehato.
55
Taruṇo karuṇakkhīhi cañcalehi udikkhi tā
Jaḍḍhetvā puttapemañca adiṭṭhāya paruddataṃ.
56
Taṃkhaṇeneva aññāva jātā mātāpi puttake
Viravante cakaruṇaṃ endante yadi khādati.
57
Ito paraṃ kiṃvattabbaṃ bhayaṃ tiriya sambhavaṃ
Yattha gacchati puttānaṃ mātuto pima hābhayaṃ.
58
Yatthanatthihi vissambho lajjādhammo satīpivā
Akattabbanti vātamhā kathaṃniggamanaṃsiyā.
59
Ayaṃhi dunniggamano niccubbiggo mahādukho
Aññoññabhakkho asivo mohajālāva guṇṭhito.
60
Sabbānattha samavāyo tiracchāno tisaññito
Saṃsāre saṃsarantānaṃ sakkilesāna nicchayā.
61
Siyāadiṭṭha saccānaṃ itisaṃvigga mānaso
Saccāhi samayatthāya parakkamati paṇḍitoti"

Sāmaññadukkhavaṇṇanā.
62
Evaṃ sāmaññato dukkhaṃ tiracchānesu sambhavaṃ
Vatvā dāni pavakkhāmi savatthuṃ sukha missakaṃ.
63
Apadā ahimacchādi dvīpadā pakkhijātikā
Catuppadāca sīhādi vicchikādi bahuppadā.

[SL Page 048] [\x 48/]

64
Apadesu hināgatto dipadesu supaṇṇako
Ājāneyyo catuppāde hasthi assoca uttamo.
65
Tattha nāgo mahātejo āsivisesu uttamo mahāghoraviso ceva sukhasampatti saṃyuto.
66
Tatthāsivi sajātīpi bhedena caturo siyuṃ
Kaṭṭhamukho satthamukho aggimukho tatoparo.
67
Putimukhopi iccete caturo āsivisāpana
Daṭṭha diṭṭha phuṭṭhavāta visānaṃ pana bhedato.
68
Katvā catuguṇo kekaṃ solase te bhavantihi
Āgataviso na ghoro ghoro nāgata vīsako.
69
Āgata visoca ghoroca naghoro nā gatoviso
Itibhedā catuguṇaṃ katvā te catu saṭṭhikā.
70
Aṇḍajāca jalābujā saṃsedajopapātikā
Iti bhedā catuguṇaṃ katvā te pana sabbathā.
71
Chapaṃca dvi sataṃceva bhavantīti vijāniyaṃ
Jale thale sujātānaṃ vasena dviguṇaṃ kataṃ.
72
Dvādasādhikapañcasataṃ bhavantīti vijāniyaṃ
Te sabbe kāmarūpīca akāmarūpīca bhedato.
73
Dviguṇaṃ katvā sahassañca adhikaṃ catu vīsati
Āsivisā bhavantīti jānitabbaṃ ca viññunā.
74
Āsittaṃva visaṃ yassa asitamassa visantivā
Asiviya visaṃ yassa tato āsiviso mato
75
Nāgesu nāgarājāno sukhappattā mahiddhikā
Sattaratana pākāre pāsāde rata nāmaye.
76
Dibbasukhaṃnu bhontāpi saccabodhāya ārakā
Sabbe ahetukā honti tasmā dukkhā ime ahu.
77
Tatoyevaca sabbepi bodhisattā mahāyasā
Campeyya bhuridattāca saṃkhapālādayo pica.
78
Nāgattabhāvā mokkhāya daḷhaṃ katvāna mānasaṃ
Manussapathamāgantvā kariṃsute uposathaṃ.
79
Samuddodaka piṭṭheva bahunāgā vasanti yaṃ
Saputtadārā vasanti nāgiyo gabbhinī ahuṃ.

[SL Page 049] [\x 49/]
80
Tadāhi nāgiyo sabbā samāgantvāna mantayuṃ
Yadimayaṃ idha yeva vijāyeyyāma puttake.
81
Te amhaṃ puttakā sabbe udakā visivegasā
Kilamissanti vattantā assāsaṃ na labhissare.
82
Tato supaṇṇa vātampi sahituṃ nalabhissare
Tasmā mayā himavantaṃ gamissāmāti cintayuṃ
83
Cintetvāna tadā sabbā nimujjitvāna nāgiyo
Udakeyeva gantvāna mahānadiṃ upāgamuṃ.
84
Nadiyā anusārena patvāna himavantakaṃ
Tasmiṃ soṇṇaguhādīsu nisīditvāna nāgiyo.
85
Puttake tā vijāyetvā rakkhayantipi nāgiyo
Jaṇṇumatte ukadamhi kīḷāpetvāna te pana.
86
Niccakālūdakeyeva kīḷā petvāva vaḍḍhite
Ekabbyāma dibbyāmādi attabhāve ṭhitepana.
87
Sattaratana nāvāyo māpayetvā tatoparaṃ.
Mahāvitānaṃ bandhitvā sattaratana cittakaṃ.
88
Sabbe nāgā samāgantvā parivāretvāna sabbaso
Mahāsamajjakaṃ katvā nayiṃsu sakaṭṭhānakaṃ.
89
Tato udaka piṭṭheva vaḍḍantā nāgadārakā
Byāmasata mattakāpi kāyā tesaṃ bhavantihi.
90
Tato aññe apādesu mahantāmaccha jātikā.
Ānandoca ajjhāroho [a] mahātimi timiṅgalo.
91
Timira piṅgalo ceva timindo timievaca.
Etehesuṃ sattamacchā mahākāyā bhayānakā
92
Etesvādi tayomacchā yojanāṇaṃ pamāṇato.
Paṃca paṃca satā honti tayosatā sahassikā.
93
Supaṇṇo pakkhiṇaṃ seṭṭho tassaca parimāṇato
Diyaḍḍhayojana sataṃ bhavatīti vijāniyaṃ.
94
Paññāsayojanotassa hoti dakkhiṇa pakkhako
Tathevavāma pakkhopi piñjotusaṭṭhi yojano.
----------------------------------------------
[A] ajjhohāro-potthakesu.

[SL Page 050] [\x 50/]

95
Tiṃsayojanikā gīvā sīsantu nava yojanaṃ
Dvādasayojanā pādā supaṇṇassāti jāniyaṃ.
96
Supaṇ&#