[BJT Page 332] [\x 332/]

2.3.7

Mahāsakuludāyi suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti. Seyyathīdaṃ: annahāro1 varadharo2 sakuludāyi ca paribbājako aññeva abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: 'atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yannūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya3 anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā. Seyyathīdaṃ: 'rājakathaṃ corakathaṃ mahā mattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ iti bhavābhavakathaṃ' iti vā.

Addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi: 'appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī, appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā'ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataṃ bhante bhagavato, cirassaṃ kho bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu bhante bhagavā idamāsanaṃ paññattanti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca:
---------------------------
1. Annahārā-machasaṃ. Anugāro-sīmu,[PTS 2.] Varacaro-sīmu, varataro-syā 3. Uccāsaddāmahāsaddāya-sīmu, machasaṃ uccāsaddāya, mahāsaddāya-[PTS.]

[BJT Page 334] [\x 334/]

Kāyanuttha1 udāyi etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? Tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā, nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya. Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ. Ayamantarā kathā udapādi: lābhā vata bho aṅgamagadhānaṃ, suladdhaṃ2 vata bho aṅgamagadhānaṃ, yatthime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭā,3 ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo [PTS Page 003] [\q 3/] ca ñāto yasassī titthakaro
Sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo, ayampi kho makkhaligosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho ajito kesakambalī saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto4 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho nigaṇṭho nātaputto5 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo, ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca, ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Konu kho imesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saṅghīnaṃ gaṇīnaṃ gaṇācariyānaṃ ñātānaṃ yasassīnaṃ titthakarānaṃ sādhusammatānaṃ bahujanassa. Sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito. Kathañca pana sāvakā sakkatvā garukatvā6 upanissāya viharantī'ti.?

Tatrekacce evamāhaṃsu:'ayaṃ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. So ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro pūraṇassa kassapassa sāvako
Saddamakāsi: mā bhonto pūraṇaṃ kassapaṃ etamatthaṃ pucchittha. Neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha. Mayametaṃ bhavantānaṃ7 byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. Nete bhavante pucchanti. Amhe ete pucchanti. Mayametesaṃ byākarissāmāti. Bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: 'na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi. Ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi,
-------------------------
1. Kāyanvattha-syā 2. Suladdhalābhā-sīmu, machasaṃ 3. Upagatā-syā 4. Belaṭṭhaputto- machasaṃ 5. Nāthaputto-sīmu nāṭaputto-machasaṃ 6. Garuṃkatvā-machasaṃ. 7. Bhavataṃ-[PTS.]

[BJT Page 336] [\x 336/]

Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇaṃ1 te viparāvattaṃ. Āropito te vādo, niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi2 vā sace pahosi'ti. Iti pūraṇo kassapo sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho3 ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenāti. [PTS Page 004] [\q 4/]

Ekacce evamāhaṃsu: ayampi kho makkhali gosālo saṅghī ceva gaṇī ca. Gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana makkhaliṃ gosālaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ makkhalī gosālo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro makkhalissa gosālassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliṃ gosālaṃ etamatthaṃ pucchittha, neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha, mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ makkhali gosālo bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṃ byākarissāmā'ti. Bahū kho pana makkhalissa gosālassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṃ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti makkhali gosālo sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana makkhaliṃ gosālaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana makkhali gosālo dhammakkosenā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: ayampi kho ajito kesakambalī saṅghī ceva gaṇī ca. Gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana ajitaṃ kesakambaliṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ ajito kesakambalī anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro ajitassa kesakambalissa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto ajitaṃ kesakambaliṃ etamatthaṃ pucchittha, neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha, mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ ajito kesakambalī bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṃ byākarissāmā'ti. Bahū kho pana ajitassa kesakambalissa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṃ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti ajito kesakambalī sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana ajitaṃ kesakambaliṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana ajito kesakambalī dhammakkosenā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: ayampi kho pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca. Gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana pakudhaṃ kaccāyanaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ pakudho kaccāyano anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro pakudhassa kaccāyanassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto pakudhaṃ kaccāyanaṃ etamatthaṃ pucchittha, neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha, mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ pakudho kaccāyano bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṃ byākarissāmā'ti. Bahū kho pana pakudhassa kaccāyanassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṃ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti pakudho kaccāyano sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana pakudhaṃ kaccāyanaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana pakudho kaccāyano dhammakkosenā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto saṅghī ceva gaṇī ca. Gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana sañjayaṃ bellaṭṭhiputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ sañjayo bellaṭṭhiputto anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro sañjayassa bellaṭṭhiputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto sañjayaṃ bellaṭṭhiputtaṃ etamatthaṃ pucchittha, neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha, mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ sañjayo bellaṭṭhiputto bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṃ byākarissāmā'ti. Bahū kho pana sañjayassa bellaṭṭhiputtassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṃ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti sañjayo bellaṭṭhiputto sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana sañjayaṃ bellaṭṭhiputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana sañjayo bellaṭṭhiputto dhammakkosenā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: ayampi kho nigaṇṭho nātaputto saṅghī ceva gaṇī ca. Gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. Na ca pana nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ nigaṇṭho nātaputto anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliṃ gosālaṃ etamatthaṃ pucchittha, neso etaṃ jānāti, mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha, mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ nigaṇṭho nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṃ byākarissāmā'ti. Bahū kho pana nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ajānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṃ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti nigaṇṭho nātaputto sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito pūjito na ca pana nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana nigaṇṭho nātaputto dhammakkosenā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: 'ayaṃ kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yassasī titthakaro sādhusammato bahujanassa. So ca kho sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito. Samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi. Tamenaññataro sabrahmacārī jaṇṇuke5 ghaṭṭesi6 appasaddo [PTS Page 005] [\q 5/] āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaṃ desetī'ti. Yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti.

--------------------------
1. Adiciṇṇaṃ-sīmu,machasaṃ 2. Nibbedhehi-syā. 3. Akkudho 4.Kesakambalo-machasaṃ 5. Jannukena-sīmu. 6. Ghaṭesi-syā.

[BJT Page 338] [\x 338/]

Neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ janakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: 'yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ no sossāmā'ti. Seyyathāpi nāma
Puriso cātummahāpathe khuddaṃ madhuṃ1 anelakaṃ papīḷeyya2 tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evamevaṃ yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā, tamenaṃ mahājanakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ no sossāmāti. Yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanti, tepi satthu vaṇṇavādino honti, dhammassa vaṇṇavādino honti, saṅghassa vaṇṇavādino honti. Attagarahino yeva honti anaññagarahino: mayamevettha3 alakkhikā, mayaṃ appapuññā ye mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimha yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritunti. Te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasu sikkhāpadesu samādāya vattanti. Iti samaṇo gotamo sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.

Kati pana tvaṃ udāyi, dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti?

Pañca kho ahaṃ bhante bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca:

Bhagavā hi bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī4 imaṃ kho ahaṃ bhante. Bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [PTS Page 006] [\q 6/]

Punaca paraṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati dutiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

---------------------------
1.Khuddamadhuṃ-machasaṃ 2. Uppīḷeyya-sīmu pīḷeyya-machasaṃ.Syā.[PTS 3.] Mayamevamhā- i.Machasaṃ.Syā 4. Yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya vaṇṇavādī -[PTS] (ūnaṃ)

[BJT Page 340] [\x 340/]

Puna ca paraṃ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapāta santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Yampi bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Imaṃ kho ahaṃ bhante bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaṃ bhante
Bhagavati pañcadhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.

Appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi [PTS Page 007] [\q 7/] ahaṃ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmi. Appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ.

Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā2 vā nantakāni uccinitvā3 saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni4 dhāremi daḷhāni yattha lūkhāni alāpulomasāni5. Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītara cīvara santuṭṭhiyā.

---------------------------
1. Garuṃ kareyyuṃ- machasaṃ. 2. Pāpaṇikāti-sīmu. 3. Ucciṇitvā -sīmu. 4. Gahapatāni cīvarāni-syā.[PTS 5.] Satthalukhāni alābulomasāni-machasaṃ suttalukhāni alāpulomasāni-syā

[BJT Page 342] [\x 342/]

Ca vaṇṇavādīti. Iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ. Garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi, mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ.

Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake1 vate ratā, te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ [PTS Page 008] [\q 8/] vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ. Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake1 vate ratā, antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ.

Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channaṃ na upenti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phussitaggalesu2 pihitavātapānesu. Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṃ na upenti. Na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ.

--------------------------
1.Ucchepake-[PTS.] Uñchāsake-machasaṃ. Uccāpake vatte-syā 2. Phusitaggalesu-machasaṃ.

[BJT Page 344] [\x 344/]

Pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti iti ce maṃ udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Santi kho pana me udāyi sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. Te anvaddhamāsaṃ2 saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaṃ kho panudāyi appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhū hi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti [PTS Page 009] [\q 9/] iti ce maṃ udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ mānyeṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṃ. Ye te udāyi mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā4 viharanti anvaddhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyunti.

Iti kho udāyi, na mamaṃ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti. Garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Atthi kho udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi5 mamaṃ sāvakā6 sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pañca:

Idhūdāyi, mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi: sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti yampudāyi7 mamaṃ sāvakā8 adhisīle sambhāventi: sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti. Ayaṃ kho udāyi, paṭhamo dhammo yena mamaṃ sāvakā8 sakkaronti garukaronti. Mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi. Jānaṃyevāha samaṇo gotamo jānāmīti, passaṃyevāha samaṇo gotamo passāmīti, abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya, sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriyanti. Yampudāyi mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi. Jānaṃyevāha samaṇo gotamo.

--------------------------
1. Āraññavanapatthāni-[PTS. ,]Araññavanapatthāni - machasaṃ
2. Anvaḍḍhamāsaṃ-syā 3. Raññe-[PTS 4.] Ajjhogāhetvā-machasaṃ 5. Yehi pañcahi dhammehi-machasaṃ syā. 6. Mama sāvakā-[PTS] syā. 7. Yamudāyi-syā, yampanudāyi-[PTS 8.] Mama sāvakā-sīmu,syā,[PTS.]

[BJT Page 346] [\x 346/]

Jānāmīti. Passaṃyevāha samaṇo gotamo passāmīti. Abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya, sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appaṭihāriyanti. Ayaṃ kho udāyi, dutiyo dhammo yena mamaṃ [PTS Page 010] [\q 10/] sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, mamaṃ sāvakā1 adhipaññāya sambhāventi: paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. Taṃ vata anāgataṃ vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahītaṃ niggaṇhissatīti2 netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kiṃ maññasi udāyi? Api nu me sāvakā evaṃ jānantā evaṃ passantā antarantarā kathaṃ opāteyyunti? No hetaṃ bhante. Na kho panāhaṃ udāyi sāvakesu anusāsaniṃ paccāsiṃsāmi aññadatthu mamaṃyeva sāvakā anusāsaniṃ paccāsiṃsanti. Yampudāyi3 mamaṃ sāvakā adhipaññāya samabhāventi paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. Taṃ vata anāgataṃ vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahītaṃ niggaṇhissatīti2 netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ayaṃ kho udāyi, tatiyo dhammo yena mamaṃ sāvakā1 sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yampudāyi3, mamaṃ sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi. Tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Ayaṃ kho udāyi, catuttho dhammo [PTS Page 011] [\q 11/] yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idhūdāyi bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānu passī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

--------------------------
1.Mama sāvakā-syā,[PTS 2.] Niggahissati-syā,[PTS 3.]Yamudāyi-syā. Yampanudāyi-[PTS.]

[BJT Page 348] [\x 348/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhūdāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. Idhūdāyi [PTS Page 012] [\q 12/] bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Viriyindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Satindriyaṃ bhaveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Samādhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosāna pāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcabalāni bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Viriyabalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Satibalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Samādhibalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhi sambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. Idhūdāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventī. Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṃ arūpasaññi bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṃ [PTS Page 013] [\q 13/] samatikkamma paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñci'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha abhihāyatanāni bhāventi. Ajjhattaṃ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmiti. Evaṃsaññi hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ2 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ3 evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññi hoti. Idaṃ pañcamaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] abhibhāyatanaṃ.

-------------------------
1.Atthagamā-sīmu 2. Ubhatobhāgavimaddhaṃ - [PTS 3.] Nīladassanaṃ nīlahāsaṃ-[PTS.]

[BJT Page 352] [\x 352/]

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujivakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññi hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāti odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃsaññi hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññavosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathā paṭipannā me sāvakā dasakasiṇāyatanāni bhāventi. Paṭhavikasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpo kasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Tejokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Vāyokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Nīlakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Pītakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Lohitakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Odātakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Ākāsakasiṇameko sañjānāti [PTS Page 015] [\q 15/] uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

[BJT Page 354] [\x 354/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhū vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ1 upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti2 paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ3 hoti. Seyyathāpi udāyi, dakkho nahāpako4 vā nahāpakantevāsivā kaṃsathāle nāhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ5 sandeyya.6 Sāssa nahānīyapiṇḍi7 snehānugatā snehaparetā8 santarabāhirā9 phuṭhā10 snehena, na ca pagagharaṇī11 evameva kho udāyi, bhikkhū imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti, parisandeti2 paripūreti parippharati. Nāssakiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ3 hoti.

Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi udāyi, udakarahado12 ubbhidodako.13 Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassāyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassāyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya [PTS Page 016] [\q 16/] udakassāyamukhaṃ. Devo ca kālena kālaṃ na sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya. Nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sitena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.

Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukha vihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippitikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi udāyi, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposinī.14 Tāni yāva caggā yāva ca

--------------------------
1. Paṭhamajjhānaṃ-sīmu,[PTS 2.] Abhisanneti,parisanneti-syā 3. Apphutaṃ-sīmu,syā,[PTS 4.] Nhāpako-machasaṃ 5. Paripphosakaṃ-syā(ekaṃ padaṃ) 6. Abhisanneyya-syā 7. Sāyaṃ,nhānīyapiṇḍi-machasaṃ. 8. Subhānugatā subhaparetā-sīmu 9. Samanantarabāhirā-sīmu 10.Puṭṭhā-syā 11. Subhena ca paggharati-sīmu. -Na ca paggharinī-[PTS.]Syā na ca pagghariṇī-machasaṃ 12. Gambhiro udakarahado-machasaṃ,syā 13. Ubbhitodako-syā 14. Nimuggapositāni-sīmu ,nimmuggapositāni-syā.

[BJT Page 356] [\x 356/]

Mūlā sītena vārinā ahisannāni parisannāni1 paripūrāni paripphuṭāni.2 Na nesaṃ3 kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa.Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippitikena sukhena apphuṭaṃ hoti.

Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā4 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa. Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena [PTS Page 017] [\q 17/] cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti: ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko5 mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ6 seyyathāpi udāyi maṇi vephariyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatrassa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā. Tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaṃ kho manī vephariyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno,tadidaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vāti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā evaṃ jānanti: ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo. Idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

--------------------------
1. Abhisandāni- parisandāni-sīmu, machasaṃ 2. Paripaphutāni-sīmu 3. Nāssa-machasaṃ,syā,[PTS.4.] Atthagamā-sīmu. 5. 5.Cātumahābhūtikomachasaṃ,syā 6. Paṭibandhaṃ-syā.

[BJT Page 358] [\x 358/]

Puna ca paraṃ udāyi,akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathapaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ1 seyyathāpi udāyi, tassa evamassa: ayaṃ muñjo īsikaṃ pabbāheyya. Īsikā3, añño muñjo aññā īsikā3 muñjamhā tveva īsikā pabbāḷhāti. Seyyathāpi vā panudāyi puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya4. Tassa evamassa: ayaṃ asi, ayaṃ kosi, añño asi, aññā kosi, kosiyā tveva asi pabbāḷhoti. Seyyathāpi [PTS Page 018] [\q 18/] vā panudāyi, puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya, tassa evamassa: ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo, añño ahi, añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhatoti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti. Rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honiti.5 Āvībhāvaṃ6 tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ7 tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi palliṅkena kamanti seyyathāpi [PTS Page 019] [\q 19/] pakkhi sakuṇo, imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāninā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. Seyyathāpi udāyi dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsi vā suparikammakatāya mattikāya yaññadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho dantakāro vā dantakārantevāsi vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaññadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsi vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaññadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinippādeyya, evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti5 āvībhāvaṃ6 tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ7 tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhi sakuṇo, imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

-------------------------
1. Abhinnindriyaṃ-[PTS 2.] Isikaṃ-sīmu.[PTS 3.] Isikā-sīmu.[PTS 4.] Ubbāheyya- syā 5. Hoti-machasaṃ 6. Āvibhāvaṃ-sīmu, machasaṃ,syā,[PTS 7.] Tirokuṭṭaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 360] [\x 360/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya1 ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Seyyathāpi udāyi, balavā saṅkhadhamako2. Appakasireneva catuddisā viññāpeyya. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

Puna ca paraṃ udāyi,akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaṃ vā cittaṃ .2
Sarāgaṃ cittanti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānanti, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānanti, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānanti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānanti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānanti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānanti, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānanti, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānanti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānanti,vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānanti. Seyyathāpi udāyi, itthi vā puriso vā daharo yuvā .2
Maṇḍanakajātiko3 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte4 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā sakaṇikanti5 [PTS Page 020] [\q 20/] jāneyya. Akaṇikaṃ vā akaṇikanti6 jāneyya evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti, sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānanti, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānanti,samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānanti vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānanti, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānanti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ gataṃ cittanti pajānanti,amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānanti, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānanti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānanti,vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

--------------------------
1.Atikkantamānusakāya-syā 2. Sabbadhammo-[PTS 3. 3.]Maṇḍanajātiko-[PTS 4.]Udakapatte-sīmu,machasaṃ,syā,[PTS 5. 5.]Sakaṇikaṅgaṃ-sīmu. 6. Akaṇikaṅgaṃ-sīmu.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhatā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsamipi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathāpi udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaññeva gāmaṃ paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ1 tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ. Evaṃ abhāsiṃ. Evaṃ tuṇhī ahosiṃ. Tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ. Tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ [PTS Page 021] [\q 21/] evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ. Somhi tamhā gāmā sakaññeva gāmaṃ paccāgatoti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussaranti. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampijātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamā evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭinnā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti.Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Seyyathāpassudāyi2 dve agārā sadvārā. Tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ3 pavisantepi nikkhamantepi anusañcarantepi4 anuvicarantepi. Eva meva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.

[PTS Page 022] [\q 22/]
-------------------------
1.Agacchiṃ- machasaṃ,syā. 2.Seyyathāpi udāyi-machasaṃ, 3.Manusse gehe syā,[PTS 4.] Anucaṅkamantepi-machasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 364] [\x 364/]

Puna ca paraṃ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukāpi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa: ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipīti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā. Yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. Ayaṃ kho udāyi, pañcamo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.

Ime kho udāyi, pañca dhammā yehi mamaṃ1 sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyi paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi.

Mahāsakuludāyi suttaṃ sattamaṃ.

-------------------------
1.Mama-syā.[PTS.]

[BJT Page 366] [\x 366/]

2.3.8.

Samaṇamaṇḍikā suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme [PTS Page 023] [\q 23/] paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ sattamattehi1 paribbājakasatehi.

Atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā, manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā2 bhikkhū, yannūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro3 ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkameyyanti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukāciro ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā. Seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.

Addasā kho uggahamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi: " appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati
Pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro pañcakaṅgo thapati. Appasaddā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā"ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

--------------------------
1.Timattehi-[PTS.] Pañcamattehi -syā, machasaṃ. 2. 2..:Bhāvaniyyā-sīmu, ...Bhāvaniyā-machasaṃ,[PTS 3. 3.]Tindukācīraṃ-sīmu

[BJT Page 468] [\x 468/]

Atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ [PTS Page 024] [\q 24/] sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho pañcakaṅgaṃ thapatiṃ uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto putto etadavoca:

"Catūhi kho ahaṃ thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, na pāpakaṃ ājivaṃ ājivati. Imehi kho ahaṃ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjha"nti.

Atha kho pañcakaṅgo thapati uggahamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa bhāsitaṃ neva abhinandi, nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmiti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisidi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggahamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte bhagavā pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: evaṃ sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṃ. Daharassahi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakaṃ kammaṃ karissati aññatra phanditamattā. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti. Kuto pana pāpikaṃ vācaṃ bhāsissati aññatra roditamattā. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappoti pina hoti, kuto pana pāpikaṃ saṅkappaṃ saṅkappissati aññatra vikujitamattā2. Daharassa hi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājivo tipi na hoti, kuto pana [PTS Page 25] [\q 25/] pāpakaṃ ājivaṃ ājivissati aññatra mātuthaññā. Evaṃ sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalā uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṃ.

Catuhi kho ahaṃ thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati. Katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti. Na pāpakaṃ ājivaṃ ājivati. Imehi kho ahaṃ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Apicimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati.

--------------------------
1. Sāraṇīyaṃ-machasaṃ 2. Vikujjantamattā-sīma ,vikujjitamattā-syā,[PTS.]

[BJT Page 370] [\x 370/]

Dasahi kho ahaṃ thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ.

Ime akusalasīlā1. Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā akusalāsīlā. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi, idha akusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.

Ime akusalasīlā3. Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā kusalāsīlā. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi, idha kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.

Ime akusalasaṅkappā4.Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā akusalasaṅkappā. Tāhaṃ thapati,veditabbanti vadāmi, idha [PTS Page 026] [\q 26/] akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.

Ime kusalasaṅkappā5.Tāhaṃ3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuṭṭhānā kusalasaṅkappā. Tāhaṃ thapati,veditabbanti vadāmi, idha kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Tāhaṃ thapati, veditabbanti vadāmi.

Katame ca thapati, akusalasīlā: akusala kāyakammaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ, pāpako ājivo. Ime vuccanti thapati, akusalasīlā. Ime va thapati, akusalasīlā kiṃsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ cittasamuṭṭhānātissa vacanīyā6. Katamaṃ cittaṃ: cittampi hi bahuṃ7 anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. Taṃ cittaṃ sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ. Ito samuṭṭhānā akusalasīlā. Ime ca thapati, akusalasīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti. Nirodhopi nesaṃ vutto. Idha thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya mano sucaritaṃ bhāveti. Micchāājivaṃ pahāya.

-------------------------
1.Akusalā sīlā- machasaṃ,syā. 2. Kahaṃ-sīmu.Tahaṃ-[PTS ,]tamahaṃ-machasaṃ,syā 3. Kusalā sīlā-machasaṃ,syā 4. Akusalā saṅkappā-machasaṃ syā 5. Kusalā saṅkappā-machasaṃ,syā 6. Vacaniyyā-sīmu. 7. Bahu-syā.[PTS.]

[BJT Page 372] [\x 372/]

Sammā ājivena jivikaṃ kappeti, etthete akusalasīlā aparisesā nirujjhanti kathaṃ paṭipanno ca thapati akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati bhikkhū anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno [PTS Page 027] [\q 27/] kho thapati akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.

Katame ca thapati, akusalasīlā: kusalaṃ kāyakammaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ. Ājīvapārisuddhipi suddhipi kho ahaṃ thapati, sīlasmiṃ vadāmi. Ime vuccanti thapati, kusalasīlā. Ime ca thapati, kusalasīlā kiṃsamuṭṭhānā, samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ cittasamuṭṭhānātissa vacanīyā. Katamaṃ cittaṃ: cittampi hi bahuṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. Taṃ cittaṃ vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ. Itosamuṭṭhānā akusalasīlā.Ime ca thapati,kusalasīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaṃ vutto, idha thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo,tañca cetovimuttiṃ paññā vimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yatthassa te kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca thapati kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho thapati kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.

Katame ca thapati, akusalasaṅkappā: kāmasaṅkappo byāpādasaṅkappo vihiṃsāsaṅkappo, ime vuccanti thapati akusalasaṅkappā ime ca thapati. Akusalasaṅkappā kiṃsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. Saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyā. Katamā saññā: saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā1 kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsā saññā, ito samuṭṭhānā akusalaṅkappā. Ime ca thapati, akusalasaṅkappā kuhiṃ aparisosā nirujjhanti: nirodhopi nesaṃ vutto. Idha thapati bhikkhū vivicceva kāmehī [PTS Page 028] [\q 28/] vivicca akusalehī dhammehī savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pitisukhaṃ paṭhamaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Etthete akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati,anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.

--------------------------
1.Nānappakārikā-[PTS.]

[BJT Page 374] [\x 374/]

Katame ca thapati, kusalasaṅkappā: nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo, ime vuccanti thapati kusalasaṅkappā. Ime ca thapati, kusalasaṅkappā kiṃsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. Saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyā. Katamā saññā:saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā1 nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā,ito samuṭṭhānā kusalaṅkappā. Ime ca thapati, kusalasaṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaṃ vutto. Idha thapati bhikkhū vitakka vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Etthete kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati,anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.

Katamehi cāhaṃ2 thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ [PTS Page 029] [\q 29/] paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ: idha thapati, bhikkhu asekhāya3 sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho ahaṃ thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhanti.

Idamavoca bhagavā. Attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi.
Samaṇamaṇḍikā suttaṃ4 aṭṭhamaṃ.

--------------------------
1.Nānappakārikā-[PTS 4.']Cāhaṃ' -syāmapotthake natthi, 3. Asekkhāya-sīmu: 4. Samaṇamuṇḍakasuttaṃ-machasaṃ,syā

[BJT Page 376] [\x 376/]

2.3.9
Cūḷasakuludāyi suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: atippago kho tāva rājagahaṃ piṇḍāya carituṃ. Yannūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājaka parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya1 [PTS Page 030] [\q 30/] anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ dūratoca āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi: 'appasaddā honto hontu mā bhonto saddamakattha ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati, appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādi, appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā'ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupaṅkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: etu kho bhante bhagavā: 'svāgataṃ bhante bhagavato. Cirassaṃ kho bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu bhante bhagavā, idamāsanaṃ paññatta'nti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyi paribbājakaṃ bhagavā etadavoca:

Kāyanuttha udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? Tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya. Yadāhaṃ bhante imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi. Athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā

--------------------------
1. Uccāsaddāya mahāsaddāya-sīmu, [PTS]

[BJT Page 378] [\x 378/]

Hoti. Yadā ca kho ahaṃ bhante, imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi. Athāyaṃ parisā mamaṃyeva mukhaṃ ullokentī1 nisinnā hoti: yaṃ no samaṇo udāyi dhammaṃ bhāsissati. Taṃ no sossāmāti. Yadā [PTS Page 031] [\q 31/] pana bhante bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti, atha ahañceva ayañca parisā bhagavatova2 mukhaṃ ullokento1 nisinnā homa3: yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ sossāmā'ti.

Tenahudāyi, taññevettha paṭibhātu, yathā maṃ paṭibhāseyyāti. Purimāni bhante divasāni purimatarāni sabbaññu sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno: 'carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita'nti, so mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari. Bahiddhā kataṃ apanāmesi. Kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa mayhaṃ bhante, bhagavantaṃyeva ārabbha pīti udapādi: 'aho nūna bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṃ dhammānaṃ kusalo'ti.

Ko paneso udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno: 'carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita'nti, yo tayā4 pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi. Kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī'ti? Nigaṇṭho bhante nātaputto'ti.

Yo kho udāyi,anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanno. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya. So vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya taṃ vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ. So vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.

Yo kho5 udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya: cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, so vā maṃ aparantaṃ ārabbha [PTS Page 032] [\q 32/] pañhaṃ puccheyya. Taṃ vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ. So vā me aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya. Tassa vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ. Apicudāyi, tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto, dhammaṃ te desessāmi: ' imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā imaṃ nirujjhatī'ti. Ahaṃ hi

--------------------------
1. Olokentī-syā. 2. Bhagavato-machasaṃ. 3. Hoti- sya 4. So tayā-syā 5. So kho-sīmu,[PTS.]

[BJT Page 380] [\x 380/]

Bhante1 yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ, tampi nappahomi sākāraṃ2 sauddesaṃ anussarituṃ. Kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi dvepi jātiyo ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi seyyathāpi bhagavā. Ahaṃ hi bhante etarahi paṃsu pisācakampi na passāmi, kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi. Seyyathāpi bhagavā. Yaṃ pana maṃ bhante bhagavā evamāha: api cudāyi tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto,dhammaṃ te desessāmi: 'imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ upapajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī'ti. Tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati appevanāmāhaṃ bhante sake ācariyake bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā'ti.
Kinti pana te udāyi, sake ācariyake hotīta?

Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: 'ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo'ti.

Yaṃ pana te etaṃ udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti: 'ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo'ti. Katamo so paramo vaṇṇo'ti?

Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.

Katamo pana so udāyi vaṇṇo,3 yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthiti? [PTS Page 033] [\q 33/]

Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.

Dīghāpi kho te esā udāyi, phareyya. Yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natti, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi. Seyyathāpi udāyi puriso evaṃ vadeyya: ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi taṃ kāmemī'ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇīṃ icchasi kāmesi. Jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddīvāti? Iti puṭṭho, noti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ evannāmā evaṅgottā iti vāti tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ evannāmā evaṅgottā itivāti dīghā vā rassā vā majjhimā vāti iti puṭṭho, noti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ evannāmā evaṅgottā iti vāti kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti iti puṭṭho, noti vadeyya. Amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vāti iti pūṭṭho, noti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesiti iti puṭṭho āmāti vadeyya. Taṃ kiṃ maññasi udāyi, nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṃ4 bhāsitaṃ sampajjatīti?

-----------------------
1. Ahaṃ bhante-sīmu,[PTS 2.] Iti sākāraṃ -sīmu,[PTS 3.] So paramo vaṇṇo- machasaṃ 4. Appāṭihirīkataṃ-machasaṃ, [PTS] appāṭihirikataṃ-syā.

[BJT Page 382] [\x 382/]

Addhā kho bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.

Evameva kho udāyi, yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Seyyathāpi bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. Evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto [PTS Page 034] [\q 34/] bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaṃ kimi khajjopaṇako, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Yvāyambhante, rattandhakāratimisāyaṃ kimi khajjopaṇako, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako. Yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataroca paṇītataro cāti?

Yvāyaṃ bhante, rattandhakāratimisāyaṃ telappadīpo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Yvāyaṃ bhante, rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.?

Yāyaṃ bhante, rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yā vā rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido3 aḍḍharattasamayaṃ cando, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti

1. Bhāsate ca tapate ca-sīmu, machasaṃ virocate ca sīmu bhāsateva tapateva virocateca-syā 2. Rattandhakāratimisāya-machasaṃ,[PTS,] syā 3. Abhide-sīmu.

384

Yvāyaṃ bhante, tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattasamayaṃ cando, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [PTS Page 035] [\q 35/]

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando. Yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṃ samayaṃ suriyo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo ca vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Yvāyaṃ bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṃ samayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Ato2 kho te udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā3 nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi'ti. Atha ca pana tvaṃ udāyi: yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro4ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesiti.

Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti.

Kiṃ pana tvaṃ udāyi, evaṃ vadesi: acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti

Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: 'ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇo'ti. Te mayaṃ bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā'ti.

Kiṃ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?

Ambhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti.

Katamā pana sā udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?

Idha bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato [PTS Page 036] [\q 36/] hoti, musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati, ayaṃ kho sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.

---------------------------
1. Ahide-sīmu 2. Tato-syā 3. Ābhā te-sīmu 4. Nihīnataro-machasaṃ,syā.

[BJT Page 386] [\x 386/]

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmi samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī cāti?

Sukhadukkhī bhante.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?

Sukhadukkhī bhante.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?

Sukhadukkhī bhante

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye musāvādāṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhi vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?

Sukhadukkhī bhante.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?

Sukhadukkhī bhante.

Taṃ kiṃ maññasi udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotīti?

Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathanti.

Kiṃ pana tvaṃ udāyi, evaṃ vadesi: 'acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato katha'nti.

Amhākaṃ bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: 'atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti. Te mayaṃ bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhāti.

Kiṃ pana bhante, atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? [PTS Page 037] [\q 37/]

Atthi kho udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.

Katamā pana sā bhante,ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?

--------------------------
1.Aparaddhāpi-syā,[PTS]

[BJT Page 388] [\x 388/]

Vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ kho sā udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti

Na kho1 sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hissa bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotīti.

Nakhvāssa udāyi,ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti, ākāravatītveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.

Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, ettha mayaṃ panassāma3 sācariyakā, na mayaṃ ito bhiyyo utatritaraṃ pajānāmāti.

Atha kho sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṃ anassāma sācariyakā , ettha mayaṃ panassāma3 sācariyakā, na mayaṃ ito bhiyyo uttarītaraṃ pajānāmāti.

Atha kho sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagantaṃ etadavoca: ' kittāvatā panassa bhante ekantasukho loko sacchikato hotī'ti.
Idhūdāyi, bhikkhū sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yāvatā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, ettāvatā khvāssa udāya, ekantasukho loko sacchikato hotī'ti.

Etassa nūna bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti?

Na kho udāyi, etassa4 ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho udāyi, aññe ca5 dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti. [PTS Page 038] [\q 38/]

Katame pana te bhante, dhammā uttarītarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantīti?

Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti,so dhammaṃ deseti:ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.Taṃ dhammaṃ suṇāti.

Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandi samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.
So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhi sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvarāya paṭipajjati,rakkhati cakkhundriyaṃ,cakkhundriyesaṃvaraṃ āpajjati.
So sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṃ sotendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvarāya paṭipajjati,rakkhati sotendriyaṃ, sotendri yesaṃvaraṃ āpajjati.

So ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṃ ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvarāya paṭipajjati,rakkhati ghānendriyaṃ,ghānendri yesaṃvaraṃ āpajjati.
So jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṃ jivhendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvarāya paṭipajjati,rakkhati jivhendriyaṃ,jivhendriye saṃvaraṃ āpajjati.
So kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvarāya paṭipajjati,rakkhati kāyendriyaṃ,kāyendriye saṃvaraṃ āpajjati.
So manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṃ manendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ,tassa saṃvaraṃ paṭipajjati,rakkhati manendriyaṃ,manendriye saṃvaraṃ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapattaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, thīnamiddaṃ pahāya vigatatīnamiddo viharati ālokasaññi sato sampajāno. Thīnamiddā cittaṃ parisodheti, uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathi kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho udāyi, dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.

--------------------------
1. Kiṃ nu kho-syā 2. Uccāsaddā mahāsaddā-syā, machasaṃ 3 anassāma-machasaṃ,[PTS 4.] Etassa-machasaṃ(natthi)
5.Aññeva-machasaṃ,[PTS]

[BJT Page 390] [\x 390/]

Puna ca paraṃ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati.Ayampi kho udāyi,dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, ayampi kho udāyi dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cūtupapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,ayampi kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yatābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yatābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāmiṇīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti [PTS Page 039] [\q 39/] yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evañjānato evampassato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayaṃ kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyā hetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti.
Evaṃ vutte sakuludāyi paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭiccannaṃ vā vicareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ,labheyyaṃ upasampadanti.

[BJT Page 392] [\x 392/]

Evaṃ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavoca: mā bhavaṃ udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari, mā bhavaṃ udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇīko1 hutvā udañcaniko2 assa. Evaṃ sampadamidaṃ3 bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṃ udāyi samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari. Mā bhavaṃ udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasīti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribrabājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. [PTS Page 040] [\q 40/]

Culasakuludāyisuttaṃ navamaṃ.

-------------------------
1.Maṇiko-[PTS 2.] Uddekaniko-syā,[PTS 3.] Sampadamekaṃ - [PTS.]

[BJT Page 394] [\x 394/]

2.3.10

Vekhanassa suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho vekhanasso1 paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho vekhanasso1 paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi: ' ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo'ti.

Kiṃ pana tvaṃ kaccāna, evaṃ vadesi:'ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇo'ti. Katamo kaccāna, so paramo vaṇṇo'ti?

Yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.

Katamo pana so kaccāna,vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthiti?

Yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītarovā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.

Dīghāpi kho te esā kaccāna, phareyya. Yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇitataro vā natthi. So paramo vaṇṇoti vadesi. Tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi. Seyyathāpi kaccāna, puriso evaṃ vadeyya: ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī, taṃ icchāmi taṃ kāmemī'ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇī khattiyi vā brāhmaṇī vā vessī vā suddi vā'ti? Iti puṭṭho noti vadeyya. Tamenaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, janāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ evannāmā evaṃgottā iti cā'ti. Tamenaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapada kalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṃ janapadakalyāṇiṃ evannāmā evaṃgottā iti cā'ti. Dīghā vā rassā vā majjhamā vā kāḷi vā sāmā vā maṅguracchavī vā'ti?Iti puṭṭho noti vadeyya. Amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā'ti? Iti pūṭṭho noti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti? Iti puṭṭho āmāti vadeyya. Taṃ [PTS Page 041] [\q 41/] kiṃ maññasi kaccāna, nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī'ti?

Addhā kho bho gotama, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihirakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.

--------------------------
1. Vekhanaso-machasaṃ, vekhaṇaso-syā

[BJT Page 396] [\x 396/]

Evameva kho tvaṃ kaccāna,yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthi,so paramo vaṇṇo'ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Seyyathāpi bho gotama,maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. Evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti.

Taṃ kiṃ maññasi kaccāna,yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Yvāyaṃ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṃ2 kimi khajjopaṇako, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ kimi khajjopaṇako, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataroca paṇītataro cāti?

Yvāyaṃ ho gotama,rattandhakāratimisāyaṃ telappadīpo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Yvāyaṃ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho,ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṃ mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.?

Yvāyaṃ bho gotama, rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

--------------------------
1. Bhāsate ca tapate ca- sīmu, machasaṃ , tapateca- sīma
Bhāsateva tapateva virocateva-syā
2. Rattandhakāratimisāya-machasaṃ,syā,[PTS]

[BJT Page 398] [\x 398/]

Taṃ kiṃ maññasi maññasi kaccāna,yā vā rattiyā paccusasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattisamayaṃ cando, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti

Yvāyaṃ bho gotamo,tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattisamayaṃ cando, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Taṃ kiṃ maññasi kaccāna, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Yvāyaṃ bho gotama, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.

Ato kho2 te kaccāna, bahū hi bahutarā devā, ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi'ti.Atha ca pana tvaṃ kaccāna, yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro3ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññāpesi.

Pañca kho ime kaccāna, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā [PTS Page 043] [\q 43/] iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho kacchāna, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho kaccāna, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ. Iti kāmehi kāmasukhaṃ, kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggamakkhāyatīti.

Evaṃ vutte vekhanasso4 paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvasubhāsitañcidaṃ5 bhotā gotamena: kāmehi kāmasukhaṃ, kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggamakkhāyatīti.

--------------------------
1. Abhide-sīmu, 2. Atha kho- sīmu. Tato kho - syā 3. Nihinataro - machasaṃ,syā4. Vekhanaso-machasaṃ ,vekhaṇaso - syā 5. Yāvasubhāsitamidaṃ-sīmu.

[BJT Page 400] [\x 400/]

Dujjānaṃ kho etaṃ kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena1 aññathācariyakena kāmā vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vā. Ye kho te kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇiyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, te kho etaṃ jāneyyuṃ kāmā vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vāti.

Evaṃ vutte vekhanasso paribbājako kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vamhento bhagavantaṃ yeva vadamāno samaṇo ca gotamo pāpito2 bhavissati'ti bhagavantaṃ etadavoca: evameva panidheke3 samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ, apassantā aparantaṃ, atha ca pana: khiṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇiyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāmā'ti paṭijānanti4 tesamidaṃ bhāsitaṃ hassakaṃyeva sampajjati, lāmakaṃyeva sampajjati, rittakaṃyeva sampajjati,tucchakaṃyeva sampajjatī'ti.

Yo kho te kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ [PTS Page 044] [\q 44/] apassantā aparantaṃ khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāni pajānāmā'ti paṭijānanti, tesaṃ soyeva sahadhammiko niggaho hoti. Api ca kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi, yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno na cirasseva sāmaññeva ñassati, sāmaṃ dakkhiti. Evaṃ kira sammā5 bandhanā vippamokkho hoti yadidaṃ avijjābandhanā6. Seyyathāpi kaccāna. Daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi, tassa vuddhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya tāni bandhanāni mucceyyuṃ7 so mokkhomhīti kho jāneyya no ca bandhanaṃ. Evameva kho kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvi ujujātiko. Ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno na cirasseva sāmaññeva ñassati. Sāmaṃ dakkhiti. Evaṃ kira sammā bandhanā vippamokkho hotī yadidaṃ avijjābandhanāti.

--------------------------
1. Aññatthayogena syā. 2. Pāpiko-sīmu. 3. Panidhekamme-machasaṃ,syā 4. Itthattayāti paṭijānanti-[PTS 5.] Evaṃ kirāyasmā-syā. 6. Avijjābandhanaṃti-sīmu.6. Muñceyyuṃ-syā.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Evaṃ vutte vekhanasso paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama,seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vīvareyya,mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya'andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya,' cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṅgatanti. [PTS Page 045] [\q 45/]
Vekhanassasuttaṃ dasamaṃ

Paribbājakavaggo tatiyo

Tassa vaggassa uddānaṃ

Puṇḍarī aggi sahā katināmo, dīghanakho puna bhāradvājagotto sandaka uddāyi maṇḍikaputto, maṇiko tathā kaccāno varavaggo.

*Puṇḍarī aggi samākathināmo dīghanakho puna bhāradvāja gotto. Sandaka uddayi muṇḍikaputto maṇiko tathā kaccāno varavaggo - machasaṃ.

[BJT Page 404] [\x 404/]

4. Rājavaggo

2.4.1

Ghaṭīkārasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ' ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇe1 tathāgatā sitaṃ pātukarontī'ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ2 katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: 'ko nu kho bhante hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇe1 tathāgatā sitaṃ pātukarontī'ti.
Bhūtapubbaṃ ānanda, imasmiṃ padese vehaliṅgaṃ3 nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vehaliṅgaṃ3 kho ānanda, gāmanigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṃ ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi, idha sudaṃ ānanda kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaṅghaṃ ovadatīti.

Atha kho āyasmā ānando catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā bhagavantaṃ etadavoca: tena hi bhante, bhagavā nisīdatu, evā'yaṃ bhūmippadeso dvīhi arahantehī sammāsambuddhehi paribhūtto bhavissatī'ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

'Bhūtapubbaṃ ānanda, imasmiṃ padese vehaliṅgaṃ nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva thito ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vehaliṅgaṃ kho ānanda, gāmanigamaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṃ ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaṃ ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nisinnako [PTS Page 046] [\q 46/] bhikkhusaṅghaṃ ovadati.

Vehaliṅge kho ānanda gāmanigame ghaṭīkāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Ghaṭīkārassa kho ānanda, kumbhakārassa jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi: 'āyāma samma

-------------------------
1. Na akāraṇena-machasaṃ,syā[PTS 2.] Uttarāsaṅgaṃ-syā 3. Vegaḷiṅgaṃ-machasaṃ vebhaḷiṅgaṃ-syā,[PTS]

[BJT Page 406] [\x 406/]

Jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti. Evaṃ vutte ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: 'alaṃ samma ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti?'Āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti dutiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāra kumbhakāraṃ etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti. Tatiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: 'alaṃ samma ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti. Tena hi samma jotipāla, sottiṃ sināniṃ1 ādāya nadiṃ gamissāma sināyitunti. Evaṃ sammā'ti kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkārassa kumbhakārassa paccassosi. Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo sottiṃ sināniṃ 1 ādāya nadiṃ agamaṃsu sināyituṃ.

Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhu sammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti.

Evaṃ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: alaṃ samma ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti? Dutiyampi kho ānanda ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca:'āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassa'ti. Dutiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti.Tatiyampi kho ānanda ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti. Tatiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: alaṃ samma ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti?

Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumabhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ ovaṭṭikāya2 parāmasitvā etadavoca: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammataṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassā'ti.

Atha kho ānanda, jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṃ vinivedhetvā3 ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: alaṃ samma ghaṭīkāra, kiṃ pana [PTS Page 047] [\q 47/] tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti?

--------------------------
1. Sottisināniṃ-machasaṃ 2. Ovaṭṭikāyaṃ-machasaṃ
Sottisinānaṃ-syā
3. Vinivaṭṭetvā-machasaṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṃ māṇavaṃ sasīsaṃ nahātaṃ1 kesesu parāmasitvā etadavoca: ayaṃ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma samma jotipāla, kassapaṃ bhagavantaṃ hi me tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti.

Atha kho ānanda, jotipālassa māṇavassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhūtaṃ vata bho, yatra hi nāmāyaṃ ghaṭīkāro kumbhakāro ittarajacco samāno ambhākaṃ sasīsaṃ nahātānaṃ2 kesesu parāmasitabbaṃ maññissati. Na vatidaṃ3 orakaṃ maññe bhavissatīti. Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: yāvetadohipi4 samma ghaṭīkārā'ti. Yāvetadohipi samma jotipāla, tathā [PTS Page 048] [\q 48/] hi pana me sādhusammataṃ tassa bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti. Tena hi samma ghaṭīkāra,muñca gamissāmāti.

Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Jotipālo pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: ayaṃ me bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo, imassa bhagavā dhammaṃ desetu'ti. Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ghaṭīkārañca kumbhakāraṃ jotipālañca māṇavaṃ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāraṃ jotipālañca māṇavaṃ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi pesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

Atha kho ānanda,jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etadavoca: iṅgha nu tvaṃ5 samma ghaṭīkāra, dhammaṃ suṇanto tā, atha ca pana agārasmā na anagāriyaṃ4 pabbajasīti7

Nanu maṃ samma jotipāla, jānāsi andhe jiṇṇe mātāpitaro posemī'ti?
Tena hi samma ghaṭīkāra, ahaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmīti.

-------------------------
1. Sīsaṃ nhātaṃ-machasaṃ. Sisanahātaṃ-[PTS] sīsanahātaṃ- syā
2. Sīsaṃ nahātānaṃ-machasaṃ sīsanahatānaṃ-[PTS,] sīsanahātānaṃ syā
3. Na vatidaṃ kira-machasaṃ, 4. Yāvatādohipi - machasaṃ 5. Imaṃ nu tvaṃ-syā,[PTS,]machasaṃ 6. Āgārasmā anagāriyaṃ-sīmu, machasaṃ. 7.Pabbajissasīti-sīmu, machasaṃ, pabbajjasīti-syā.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho [PTS Page 049] [\q 49/] tenupasaṃkamiṃsu . Upasaṃkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho ānanda,ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: ayaṃ me bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo, imaṃ bhagavā pabbājetu'ti. Alattha kho ānanda, jotipālo māṇavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ.

Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave addhamāsūpasampanne1 vehaliṅge yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bāraṇasī tadavasari.

Tatra sudaṃ ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bāraṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Assosi kho ānanda, kikī kāsirājā: kassapo kira bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bārāṇasiṃ anuppatto, bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāyeti. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāṇasiyā niyyāsi mahatā rājānubhāvena kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ānanda kikiṃ kāsirājānaṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandessesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: [PTS Page 050 [\q 50/] ']adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivāsesi kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tuṇhībhāvena. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā tassa rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā paṇḍumuṭikassa2 sālino vicitakālakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaṃ ārocāpesi: 'kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhatta'nti.

Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena kikissa kāsirañño nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi.

--------------------------
1. Acirūpasampanno jotipālo māṇavo addhamāsūpasampanno-sīmu. 2.Paṇḍumudikassa-syā.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhuttāviṃ oṇitapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ, evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatī'ti. 'Alaṃ mahārāja, adhivuttho1 me vassāvāso'ti. Dutiyampi kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatī'ti. Tatiyampi kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ evarūpaṃ saṅghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatī'ti. 'Alaṃ mahārāja, adhivuttho me vassāvāso'ti. Atha kho ānanda, kikissa kāsirañño: 'na me kassapo bhagavā [PTS Page 051] [\q 51/] arahaṃ sammāsambuddho adivāseti bārāṇasiyaṃ vassāvāsa'nti ahudeva aññathattaṃ, ahu domanassaṃ. Atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca: 'atthi nu te bhante, añño koci mayā upaṭṭhākataro'ti.

Atthi mahārāja, vehaliṅgaṃ nāma gāmanigamo. Tattha ghaṭīkāro nāma kumbhakāro. So me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko. Tuyhaṃ kho pana mahārāja:'na me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adivāseti bārāṇasiyaṃ vassāvāsa'nti, atthi aññathattaṃ atthi domanassaṃ. Tayidaṃ ghaṭīkāre kumbhakāre natthi ca na ca bhavissati.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato, adinnādāna paṭivirato, kāmesu micchācārāpaṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddho aveccappasādena samannāgato, dhamme aveccappasādena samannāgato ariyakantehi sīlehi samannāgato saṅghe aveccappasādena samannāgato, ariyakantehi sīlehi samannāgato.

Ghaṭīkāro kho mahārāja,kumabhakāro dukkhe nikkaṅkho, dukkhasamudaye nikkaṅkho, dukkhanirodhe nikkaṅkho, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo,apetajātarūparajato.

---------------------------
1.Adhivuṭṭho-syā.

[BJT Page 414] [\x 414/]

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pannamusalo1. Na sahatthā paṭhaviṃ2 khaṇati. Yaṃ hoti kulapaluggaṃ vā yo hoti mūsikukkāro vā3 taṃ kājena4 āharitvā bhājanaṃ karitvā evamāha: 'ettha yo icchati taṇḍulapaṭibhastāni5 vā muggapaṭibhastāni6 vā kalāya7 paṭibhastāni8 vā nikkhipitvā yaṃ icchati taṃ haratuti.

Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro andhe [PTS Page 052] [\q 52/] jiṇṇe mātāpitaro poseti.
Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ekami'dāhaṃ mahārāja, samayaṃ vehaliṅge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṃ maharāja, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṃ: handa ko nu kho ayaṃ bhaggavo9 gatoti. Nikkhanto kho te bhante upaṭṭhāko, ato kumhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti. Atha khvāhaṃ mahārāja, kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ10 atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. Kassapo tāta, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. Atha kho maharāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me,suladdhaṃ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ ahivissattho'ti11. Atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ addhamāsaṃ12 pītisukhaṃ na vijahi13 sattāhaṃ mātāpitunnaṃ.

Ekami'dāhaṃ mahārāja, samayaṃ tattheva vehaliṅge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṃ mahārāja, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃ, upasaṅkamitvā ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṃ: handa ko nu kho ayaṃ bhaggavo9 gato'ti. Nikkhanto kho te bhante, upaṭṭhāko, ato khaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā [PTS Page 053] [\q 53/] sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti. Atha khvāhaṃ mahārāja, khaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ.

--------------------------
1. Na musalena-syā,[PTS 2.] Paṭhaviñca-syā 3. Mūsikukkaro machasaṃ mūsikukkuro - sīmu, syā,[PTS 4.] Kāmena sīmu.[PTS 5.] Taṇḍulapatibhastāni-syā taṇḍupabhivattāni-[PTS 6.] Muggapabhivattāni-[PTS 7.] Kālāya-sīmu. 8. Kāḷāyapatibhastāni-syā kāḷāyapabhivattāni-[PTS 10.] Pakkāmiṃ-syā,[PTS 11.] Abhivissaṭṭhoti-syā1. Aḍḍhamāsaṃ-syā 13. Na vijahati-machasaṃ.

[BJT Page 416] [\x 416/]

Atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko khaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. Kassapo tāta, bhagavā arahaṃ sammāsambudadho khaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. Atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhavissattho'ti. Atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ addhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi,1 sattāhaṃ mātāpitunnaṃ.

Ekami'dāhaṃ mahārāja, samayaṃ tattheva vehaliṅge gāmanigame viharāmi. Tena kho pana samayena gandhakuṭi2 ovassati. Atha khvāhaṃ mahārāja, bhikkhū āmantesiṃ: gacchatha bhikkhave, ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ jānāthā'ti.3 Evaṃ vutte mahārāja, bhikkhū maṃ etadavocuṃ: natthi kho bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ, atthi ca khvāssa āvesanaṃ tiṇacchadana'nti. Gacchatha bhikkhave ghaṭīkārassa kumbhakārassa āvesanaṃ4 uttiṇaṃ karothā'ti. Atha kho te mahārāja bhikkhū ghaṭīkārassa kumabhakārassa āvesanaṃ uttiṇamakaṃsu. Atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumabhakārassa mātāpitaro bhikkhū etadavocuṃ: ke āvesanaṃ uttiṇaṃ karontī'ti. Bhikkhū bhagini, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuṭi2 ovassatī'ti haratha bhante, bhadramukhāti. Atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ke āvesanaṃ uttiṇamakaṃsū'ti. Bhikkhū tāta, kassapassa kira5 bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuṭi2 ovassatī'ti.Atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissattho'ti. Atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ [PTS Page 054] [\q 54/] addhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi, sattāhaṃ mātāpitunnaṃ. Atha kho taṃ mahārāja āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi, na cātivassi6 evarūpo ca mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāroti.

Lābhā bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa, suladdhaṃ7. Bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa yassa bhagavā evaṃ abhivissatthoti.

Atha kho ānanda, kikī kāsirājā ghaṭīkārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumuṭikassa sālino tadupiyañca tadupiyañceva sūpeyyaṃ. Atha kho te ānanda, rājapurisā ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ: imāni te bhante, pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍumuṭikassa sālino tadupiyañca sūpeyyaṃ. Tāni bhante, patigaṇhātu'ti8. Rājā kho bhahukicco bahukaraṇiyo, alaṃ me raññova hotuti.

--------------------------
1. Na vijahati-machasaṃ 2. Kuṭi-machasaṃ, syā,kuṭi-[PTS 3.] Jānathāti-syā[PTS 4.] Āvesane-machasaṃ 5. Kira-[PTS](natthi) 6. Na devo cātivassi-sīmu na devotivassi-machasaṃ 7. Suladdhalābhā-sīmu , suladdhā-machasaṃ. 8.Paṭiggaṇhāthāti-machasaṃ.

[BJT Page 418] [\x 418/]

Siyā kho pana te ānanda, evamassa: añño nūna tena samayena jotipālo māṇavo ahosīti. Na kho panetaṃ ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ, ahaṃ tena samayena jotipālo māṇavo ahosinti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
Ghaṭīkārasuttaṃ paṭhamaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

2.4.2
Raṭṭhapālasuttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thullakoṭṭhitaṃ1 nāma kurūnaṃ nigamo tadavasari. Assosuṃ kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā: samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu [PTS Page 055] [\q 55/] cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thullakoṭṭhitaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhūggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī"ti.

Atha kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ3 vītisāretvā, ekamantaṃ nisidiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho thullakoṭṭhitake4 brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhite4 aggakulikassa5 putto tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi : yathā yathā kho bhagavā dhammaṃ deseti6 nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nti. Atha kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā [PTS Page 056] [\q 56/] bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho raṭṭhapālo

--------------------------
1.Thullakoṭṭhikaṃ- machasaṃ 2. Thullakoṭṭhikā-macasaṃ 3.Sāraṇīyaṃ -sīmu, machasaṃ 4. Thullakoṭṭhitake-sīmu. 5. Aggakulassa-machasaṃ
Thullakoṭṭhike-machasaṃ
6. Khvāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi-machasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 422] [\x 422/]

Kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca: 'yathā yathāhaṃ bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ,1 labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada'nti.

Anuññātosi pana tvaṃ raṭṭhapāla, mātāpituhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?

Na kho ahaṃ bhante, anuññāto mātāpituhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.

Na kho raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṃ mātāpituhi pabbājentīti.

Svāhaṃ bhante tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta,2 yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti.

Evaṃ vutte raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: 'tvaṃ khosi3 tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito4 sukhaparibhato5 na tvaṃ tāta raṭṭhapāla, kassaci6 dukkhassa jānāsi. Ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla, bhuñja [PTS Page 057] [\q 57/] ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni7 paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma, kiṃ pana mayaṃ taṃ jivantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?

-------------------------
1. Icchāmahaṃ bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ(adhikaṃ) machasaṃ. [PTS.] Syā, potthakesu
2. Ammatātā-machasaṃ,[PTS 3.] Tvaṃ kho-[PTS 4.]Sukhe ṭhito-[PTS 5.]Sukhaparihato-syā 6.Kiñci-syā 7. Kāme-machasaṃ, syā, [PTS.]

[BJT Page 424] [\x 424/]

Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.

Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Nayidaṃ sūkaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ, anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.

Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ
Etadavocuṃ:'tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato na tvaṃ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Ehi tvaṃ tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayā akāmakā vinā bhavissāma,kiṃ pana mayaṃ taṃ jivantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti?

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitusu pabbajjaṃ alabhamāno1 tattheva anantarahitāya bhumiyā nipajji, idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vāti2. [PTS Page 058] [\q 58/]

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: 'tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato,na tvaṃ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca parivārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma, kiṃ pana mayaṃ taṃ jivantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?

Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: 'tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehī tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma, kiṃ pana mayaṃ taṃ jivantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?

Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: 'tvaṃ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma, kiṃ pana mayaṃ taṃ jivantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇahī ahosi.

--------------------------
1. Na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti machasaṃ, syā.

2. 'Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji - pe - sattapi bhattāni na bhuñji iti sudinnabhāṇavāre viya - machasaṃ, syāma potthakesu disasati.

[BJT Page 426] [\x 426/]

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyake etadavocuṃ: 'eso tātā, raṭṭhapālo kulaputto anantarahitāya bhumiyā nipanno: 'idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā'ti. Etha1 tātā, yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamatha, upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ evaṃ vadetha: 'tvaṃ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā [PTS Page 059] [\q 59/] vinā bhavissanti, kiṃ pana te taṃ jivantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti?2

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālassa kulaputtassa matāpitunnaṃ paṭissutvā3 yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: 'tvaṃ kho sammaraṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṃ pana te jivantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?

Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: tvaṃ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṃ pana te taṃ jivantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti.

Evaṃ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: tvaṃ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṃ pana te taṃ jivantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti. Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇahī ahosi.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṃ: 'amma tāta, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno idheva me maraṇaṃ [PTS Page 060] [\q 60/] bhavissati pabbajjā vā'ti. Sace tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ

--------------------------
1. Ehī -[PTS]
2. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa -pe- pabbajjāyāti. Ayaṃ pāṭho machasaṃ, syāmapotthakesu na dissati.

3. 'Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitunnaṃ paṭissutvā' iti machasaṃ, syāma potthakesu natthi.

[BJT Page 428] [\x 428/]

Nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, tatthevassa1 maraṇaṃ āgamissati. Sace pana tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitampi naṃ dakkhissatha. Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, kā cassa aññā gati bhavissati, idheva paccāgamissati. Anujānātha raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā'ti.

Anujānāma tātā, raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbāti.

Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ: tvaṃ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, anuññātosi mātāpituhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Pabbajitena ca te mātāpitaro uddassetabbā'ti.

Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca: 'anuññāto ahaṃ bhante, matāpituhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbājetu maṃ bhagavā'ti. Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.

Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle addhamāsūpasampanne, thullakoṭṭhite yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi, anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ [PTS Page 061] [\q 61/] bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khiṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṃ etadavoca: 'icchāmahaṃ bhante, mātāpitaro uddassetuṃ, sace maṃ bhagavā anujānātī'ti.

-------------------------
1.Tattheva maraṇaṃ - machasaṃ, syā,[PTS.]

[BJT Page 430] [\x 430/]

Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto parivitakkaṃ1 manasākāsi. Yadā bhagavā aññāsi: 'abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitu'nti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca: yassadāni tvaṃ raṭṭhapāla, kālaṃ maññasī'ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena thullakoṭṭhitaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena thullakoṭṭhitaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhite viharati rañño koravyassa migācīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya thullakoṭṭhitaṃ piṇḍāya pāvisi, thullakoṭṭhite sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitunivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.2 Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna etadavoca: 'imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo [PTS Page 062] [\q 62/] pabbājito'ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitunivesane neva dānaṃ alattha, na paccakkhānaṃ, aññadatthu akkosameva alattha.

Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etadavoca: 'sace taṃ bhagini, chaḍḍanīyadhammaṃ3 idha me patte ākirā'ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṃ etadavoca: 'yaggheyye4 jāneyyāsi. Ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto'ti.

Sace je, saccaṃ vadasi, adāsī bhavasī'ti.5 Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṃ etadavoca: yagghe gahapati jāneyyāsi, raṭṭhapālo kira kalaputto anuppatto'ti.

Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuḍḍaṃ6 nissāya paribhuñjati. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca: atthi nāma tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi, nanu tāta raṭṭhapāla, sakaṃ gehaṃ gantabbanti.

--------------------------
1. Paricca-machasaṃ,syā 2. Ullikkhāpeti-syā 3. Ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetakāmāsi-sīmu. 4. Yagaghayye-syā 5. Bhaṇasi adāsiṃ taṃ karomīti-sīmu, machasaṃ,syā 6. Kuṭṭamūlaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 432] [\x 432/]

Kuto no gahapati, ambhākaṃ gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ,anagārā mayaṃ gahapati, agamamhā [PTS Page 063] [\q 63/] kho te gahapati gehaṃ, tattha neva dānaṃ alatthambha ,na paccakkhānaṃ aññadatthu1 akkosameva alatthamhā'ti.

'Ehi tāta raṭṭhapāla, gharaṃ gamissāmā'ti.
'Alaṃ gahapati, kataṃ me ajja bhattakicca'nti.
'Tena hi tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhatta'nti.

Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā2 mahantaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā3 āmantesi: etha tamhe vadhuyo4 yena alaṅkārena alaṅkataṃ pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarothā'ti.

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṃ ārocesi: 'kālo tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhatta'nti atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitunivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ vivarāpetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca: 'idaṃ te tāta raṭṭhapāla, mattikaṃ dhanaṃ, aññaṃ pettikaṃ, aññaṃ pitāmahaṃ. Sakkā tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ, ehi tvaṃ tāta [PTS Page 064] [\q 64/] raṭṭhapāla, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohīti.

Sace kho me tvaṃ gahapati vacanaṃ kareyyāsi, imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote osīdāpeyyāsi.5 Taṃ kissa hetu: 'uppajjissanti hi te gahapati, tato nidānaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.

-------------------------
1. Aññadattuṃ-syā
2. Haritena gomayena paṭhaviyā upalimpetvā mahantaṃ hīraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā, dve puñje kārāpetvā ekaṃ hiraññassa ekaṃ suvaṇṇassa, mahantā puñjā ahesuṃ orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati, tathā pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṃ. Te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṃ paññāpetvā tirokaraṇīyaṃ parikkhipitvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesi - syāmapotthake dissate.

3. Purāṇadutiyike-syā,[PTS 4.] Vadhuke-syā.[PTS 5.] Opilāpeyyāsi-sīmu.

[BJT Page 434] [\x 434/]

Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikāyo paccekaṃ pādesu1 gahetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavocuṃ: 'kīdisā nāma tā2 ayyaputtaka, accharāyo, yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasī'ti?

'Na kho mayaṃ bhaginī,accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carāmā'ti.

Bhaginīvādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī'ti tattheva mucchitā papatiṃsu.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṃ etadavoca: sace gahapati, bhojanaṃ dātabbaṃ detha, mā no viheṭhathā'ti.

Bhuñja tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhattanti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhūttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi:

"Passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ,
Āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.

Passa cittakataṃ rūpaṃ maṇinā kuṇḍalena ca,
Aṭṭhittacena3 onaddhaṃ saha vatthehi sobhati.

Alattakakatā pādā mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ,
Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino. [PTS Page 065] [\q 65/]

Aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā,
Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino.

Añjanīva navā cittā pūtikāyo alaṅkato,
Alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino.

Odahi migavo pāsaṃ nāsadā vākaraṃ migo,
Bhūtvā nivāpaṃ gacchāma4 kandante migabandhake"ti.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migāciraṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

-------------------------
1. Purāṇadutiyikā paccekapādesu-[PTS 2.] Tāta-sya. 3. Aṭṭhitacena-machasaṃ,syā ,aṭṭhitañcena-[PTS. 4.] Gacchāmi-sīmu,machasaṃ.

[BJT Page 436] [\x 436/]

Atha kho rājā korabyo migavaṃ āmantesi: sodhehi samma migava, migācīraṃ, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhumiṃ dassanāyā'ti. Evaṃ devāti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migācīraṃ sodhento addasa āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ,disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ korabyaṃ etadavoca: 'suddhaṃ kho deva migācīraṃ, atthi ca tattha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṃyeva thullakoṭṭite aggakulikassa putto, yassa tvaṃ abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnoti. Tena hi samma migava,alaṃ dānajja uyyānabhūmiyā, tamevadāni mayaṃ bhavantaṃ raṭṭhapālaṃ payirupāsissāmā'ti.

Atha kho rājā korabyo 'yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ taṃ sabbaṃ vissajjethā'ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhitamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena1 āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena [PTS Page 066] [\q 66/] saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca:

'Idha bhavaṃ raṭṭhapālo vatthatthare nisīdatu'ti.
'Alaṃ mahārāja, nisīda tvaṃ, nisinno ahaṃ sake āsane'ti.

Nisidi kho rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca: 'cattārimāni bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Katamāni cattāri: jarāpārijuññaṃ byādhipārijuññaṃ bhogapārijuññaṃ ñātipārijuññaṃ.

Katamañca pana bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṃ: idha bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ 2 adhigantuṃ, adigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjeyya'nti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla, jarāpāripuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, taṃ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

--------------------------
1.Mahaccā rājānubhāvena-sīmu, machasaṃ 2.Anadhigatā vā bhogā-sīmu,[PTS]

[BJT Page 438] [\x 438/]

Katamañca pana bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṃ: idha bho raṭṭhapāla ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So iti paṭisañcikkhati: ahaṃ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ1 adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ. [PTS Page 067] [\q 67/] yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nti. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

Katamañca pana bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṃ: idha bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: ahaṃ kho pubbe aḍḍho ahosiṃ mahaddhano mahābhogo tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gatā, na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ2 adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo imasmiṃyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

Katamañca pana bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṃ: idha bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisāḷohitā. Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: mamaṃ kho pubbe bahū ahesuṃ mittāmaccā ñātisāḷohitā, tassa me te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gatā, na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātikattuṃ. Yannūnāhaṃ [PTS Page 068] [\q 68/] kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nti. So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati bho raṭṭhapāla,ñātipārijuññaṃ. Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṃyeva thullakoṭṭhite bahū mittāmaccā ñātisāḷohitā taṃ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?.

--------------------------
1. Anadhigatā vā bhogā-sīmu,[PTS]
2. Anadhigatā vā bhogā-simu, [PTS] anadhigate vā bhoge-syā.

[BJT Page 440] [\x 440/]

Imāni kho bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti?

Atthi kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā ye'haṃ1 ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Katame cattāro:

'Upanīyati loko addhuvo'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṃ ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.

'Attāṇo loko anabhissaro'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṃ ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.

'Assako loko sabbaṃ pahāya gamanīya'nati kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṃ ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.

'Ūno loko atitto taṇhādāso'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yaṃ ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.

Ime kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena [PTS Page 069] [\q 69/] cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye'haṃ1 ñatvā ca disā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.

'Upanīyati loko addhuvo'ti bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Idha pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti? Taṃ kimmaññasi mahārāja, ahosi tvaṃ vīsati vassuddesikopi pañcavīsati2 vassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpikatāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti?

Ahosiṃ ahaṃ bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi pañcavisativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro, appekadāhaṃ bho raṭṭhapāla,iddhimā va maññe3 na attano balena samasamaṃ4 samanupassāmīti.

--------------------------
1.Yamaṃ-sayyā, ye ahaṃ-[PTS,]machasaṃ, 2. Paṇṇavīsati-macasaṃ,syā paṇṇuvīsati-[PTS 3.] Iddhimā ca maññe-sīmu. Iddhimā maññe-syā. 4.Attano balena samaṃ-sīmu.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, evameva tvaṃ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti.?

Nohidaṃ bho raṭṭhapāla, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, āsītiko me vayo vattati. Appekadāhaṃ bho raṭṭhapāla, idha pādaṃ karissāmīti aññeneva pādaṃ kāromīti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ 'upanīyati loko addhuvo'ti. Yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.

Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla, yāvasubhāsitamidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upanīyati loko addhuvoti. Upanīyati hi bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.

Saṃvijjante kho bho raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, ye amhākaṃ āpadāsu pariyodhāya [PTS Page 070] [\q 70/] vattissanti. 'Attāṇo1 loko anabhissaro'ti bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa pana bho raṭṭhapāla ,bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti?.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādhoti?

Atthi me bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maṃ bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisāḷohitā parivāretvā ṭhitā honti idāni rājā korabyo kālaṃ karissati, idāni rājā korabeyyā kālaṃ karissatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, labhasi tvaṃ te mittāmacce ñātisāḷohite 'āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisāḷohitā, sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha, yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyya'nti, udāhu tvaṃyeva taṃ vedanaṃ vediyasīti?

Nāhaṃ bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisāḷohitā, sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha, yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyanti. Atha kho ahameva taṃ vedanaṃ vediyāmīti.
Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ'attāṇo1 loko anabhissaro'ti yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.

Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla, yāvasubhāsitamidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'attāṇo loko anabhissaro'ti. Attāṇo hi bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.

--------------------------
1.Atāṇe-sīmu, machasaṃ,sya.

[BJT Page 444] [\x 444/]

Saṃvijjati kho bho raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule pahūtaṃ hiraññasuvaṇaṇaṃ bhūmigatañceva vehāsagatañca, 'assako loko sabbaṃ pahāya gamanīya'ntī, bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti?.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yathā tvaṃ etarahi pañcahi [PTS Page 071] [\q 71/] kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi. Lacchasi tvaṃ paratthāpi, evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremīti. Udāhū aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti, tvaṃ pana yathākammaṃ gamissasīti.?

Yathāhaṃ bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi. Nāhaṃ lacchāmi paratthāpi evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremiti. Atha kho aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti. Ahaṃ pana yathākammaṃ gamissāmīti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: 'assako loko sabbaṃ pahāya gamaṇīya'nti. Yamahaṃ ñātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.

Acchariyaṃ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla, yāva subhāsitamidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīya'nti, assako hi bho raṭṭhapāla, loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ.

'Ūno loko atitto taṇhā dāso'ti bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabboti?

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasīti?

Evaṃ bho raṭṭhapāla, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasāmīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi puratthimāya disāya, tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṃ tattha dhanadhaññaṃ1, bahuṃ tattha hirañña suvaṇṇaṃ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena2 abhivijinituṃ, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naṃ kareyyāsīti? [PTS Page 072] [\q 72/]

Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla, abhivijiya3 ajjhāvaseyyāmāti.

-------------------------
1.Bahu tattha dantājinaṃ-syā, [PTS 2.] Balatthena-[PTS,] tāvattakena balatthena syā. 3.Abhivijjiya-syā.

[BJT Page 446] [\x 446/]

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi pacchimāya disāya, tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṃ tattha dhanadhaññaṃ, bahuṃ tattha hirañña suvaṇṇaṃ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṃ, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naṃ kareyyāsīti?

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgacchayye uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi uttarāya disāya, tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṃ tattha dhanadhaññaṃ, bahuṃ tattha hirañña suvaṇṇaṃ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṃ, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naṃ kareyyāsīti?

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya, tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṃ tattha dhanadhaññaṃ, bahuṃ tattha hirañña suvaṇṇaṃ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṃ, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naṃ kareyyāsīti?

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi parasamuddato disāya, tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṃ tattha dhanadhaññaṃ, bahuṃ tattha hirañña suvaṇṇaṃ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṃ, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naṃ kareyyāsīti?

Tampi mayaṃ bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: 'ūno loko atitto taṇhādāso'ti. Yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti.

Accariyaṃ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṃ bho raṭṭhapāla, yāva subhāsitamidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'ūno loko atitto taṇhādāso'ti. Ūno hi bho raṭṭhapāla loko atitto taṇhādāsoti.

Idamavocāyasmā raṭṭhapālo, idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca:

Passāmi loke sadhane manusse
Laddhāna cittaṃ na dadanti mohā,
Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti
Bhiyyova1 kāme abhipatthayanti.

Rājā pasayha2 paṭhaviṃ vijitvā3
Sasāgarantaṃ mahimāvasanto,4
Oraṃ samuddassa atittarūpo
Pāraṃ samuddassapi patthayetha. [PTS Page 073] [\q 73/]

Rājā ca aññe ca bahū manussā
Avītataṇhā5 maraṇaṃ upenti,
Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ
Kāme hi lokamhi nahatthi titti.

--------------------------
1. Bhiyyo ca-syā 2. Pasayhā-sīmu, machasaṃ,[PTS 3.] Jinitvā-sīmu. 4. Mahiṃ āvasanto-[PTS] mahiyāvasanto-sīmu. 5. Atittataṇhā-machasaṃ.

[BJT Page 448] [\x 448/]

Kandanti naṃ ñātī1 pakiriya kese
Aho vatā no2 amarāti cāhu,
Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā
Citaṃ samādhāya tato ḍahanti.

So ḍayhati sūlehi tujjamāno
Ekena vatthena pahāya bhoge,
Na mīyamānassa bhavanti tāṇā
Ñātīdha mittā atha vā sahāyā.

Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti
Satto pana gacchati yena kammaṃ,
Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci
Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ.

Na dīghamāyuṃ labhate dhanena
Na cāpi cittena jaraṃ vihanti,
Appaṃ hidaṃ3 jīvitamāhu dhīrā
Asassataṃ4 vipparināmadhammaṃ.

Aḍḍhā daḷiddā ca phūsanti phassaṃ
Bālo ca dhīro ca tatheva phūṭṭho,
Bālo hi bālyāvadhitova seti
Dīro ca na vedhati phassaphūṭṭho.

Tasmā hi paññāva dhanena seyyo
Yāya vosānaṃ idhādhigacchati,
Abyositattā5 hi bhavābhavesu
Pāpāni kammāni karonti mohā.

Upeti gabbhañca parañca lokaṃ
Saṃsāramāpajja paramparāya,
Tassappapañño abhisaddahanto
Upeti gabbhañca parañca lokaṃ. [PTS Page 074] [\q 74/]

Coro yathā sandhimūkhe gahīto
Sakammanā6 haññati pāpadhammo,
Evaṃ pajā pecca paraṃ hi loke
Sakammanā haññati pāpadhammo.7

-------------------------
1. Taṃ ñāti-sīmu. 2.Ne-[PTS 3.] Appakañcidaṃ- syā. 4. Assassataṃ-syā. 5. Asositattā-sīmu,[PTS 6.] Sakammunā-machasaṃ,syā 7. Pāpadhammā-syā.

[BJT Page 450] [\x 450/]

Kāmā hi citrā madhurā manoramā
Virūparūpena mathenti cittaṃ,
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā
Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja.

Dumapphalānīca1 patanti mānavā
Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā,
Etampi disvā2 pabbajitomhi rāja
Apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo"ti.

Raṭṭhapālasuttaṃ dutiyaṃ.

-------------------------
1.Dūmapphalāneva-sīmu, machasaṃ,syā. 2. Etaṃ viditvā-syā evampi disvā-sīmu.

[BJT Page 452] [\x 452/]

2.4.3.
Makhādevasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati makhādevambavane.1 Atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇe2 tathāgatā sitaṃ pātukarontī'ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante,hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇe2 tathāgatā sitaṃ pātukarontī'ti.

Bhūtapubbaṃ ānanda, imissāyeva mithilāya rājā ahosi makhādevo3 nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu4 cepi jānapadesu ca. Uposathañca upavasati cātuddasiṃ [PTS Page 075] [\q 75/] pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.
Atha kho ānanda, rājā makhādevo bahunnaṃ5 vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni6 jātāni, atha me āroceyyāsī'ti. Evaṃ devāti kho ānanda, kappako rañño makhādevassa paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaṃ5 vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño makhādevassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rājānaṃ makhādevaṃ etadavoca: pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni6 jātānī'ti. Tena hi samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama7 añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti. Evaṃ devāti kho ānanda, kappako rañño makhādevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño makhādevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.

Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca: pātubhūtā kho me tāta kumāra devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni,bhūttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja, ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ

-------------------------
1.Maghadevambavane-machasaṃ,syā. 2. Na akāraṇena-[PTS 3.] Maghadevo-machasaṃ,syā 4. Nigamesu-sīmu. 5. Bahūnaṃ - machasaṃ,syā 6.Phalitāni-[PTS 7.]Mamaṃ-[PTS]

[BJT Page 454] [\x 454/]

Pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ1 nihitaṃ anuppavatteyyāsi. Mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kālyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ tāta kumāra, evaṃ vadāmi: 'yena me idaṃ kalyāṇaṃ [PTS Page 076] [\q 76/] vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī'ti.

Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ,tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi,

Rājā kho panānanda, makhādevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ3 kāresi, caturāsīti vassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃ yeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.

Atha kho ānanda, rañño makhādevassa putto bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni. Atha me āroceyyāsī'ti. Evaṃ devāti kho ānanda, kappako rañño makhādevassa puttassa paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño makhādevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni, disvāna rañño makhādevassa puttaṃ etadavoca: 'pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ [PTS Page 077] [\q 77/] palitāni jātānī'ti. Tena hi samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī'ti. Evaṃ devāti kho ananda, kappako rañño makhādevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño makhādevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.

-------------------------
1.Vattaṃ-machasaṃ,syā 2. Catutthaṃ-machasaṃ,syā 3. Uparajjaṃ-syā.

[BJT Page 456] [\x 456/]

Atha kho ānanda, rañño makhādevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca: 'pātubhūtā kho me tāta kumāra, devadūtā dissanti, sirasmiṃ palitāni jātāni, bhūttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituṃ, ehi tvaṃ tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja, ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyasi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā, jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ tāta kumāra, evaṃ vadāmi: yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī'ti.
Atha kho ānanda,rañño makhādevo putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ,tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena [PTS Page 078] [\q 78/] pharitvā vihāsi. Rañño kho panānanda, makhādevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakiḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.

Rañño kho panānanda,makhādevassa puttappaputtakā2. Tassa paramparā caturāsītikhattiyasahassāni3 imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ4. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena eritvā vihariṃsu. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu.

-------------------------
1.Sabbatthatāya-sīmu. 2.Puttappaputtikā -sīmu. 3. Caturāsītirājasahassāni-machasaṃ caturāsītisahassāni-syā 4. Catutthaṃ-machasaṃ,syā.

[BJT Page 458] [\x 458/]

Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. Te caturāsītivassasahassāni kumārakiḷitaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ1 kāresuṃ,caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyaṃ cariṃsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ.

Nimi tesaṃ rājānaṃ2 pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā, dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.

Bhūtapubbaṃ ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ [PTS Page 079] [\q 79/] sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: 'lābhā vata bho videhānaṃ, suladdhaṃ vata3 bho videhānaṃ. Yesaṃ nimirājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti.

Atha kho ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi: 'iccheyyātha no tumhe mārisā, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhu'nti. Icchāma mayaṃ mārisa, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhunti. Tena kho pana samayena nimi rājā tadahuposathe paṇṇarase sasīsaṃ nahāto4 uposathiko upari pāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho ānanda, sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evamevaṃ devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño pamukhe5 pāturahosi. Atha kho ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca: 'lābhā te mahārāja,suladdhaṃ te mahārāja, devā te mahārāja tāvatiṃsāsudhammāya sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā: 'lābhā vata bho videhānaṃ, suladdhaṃ vata bho videhānaṃ yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā'ti. Devā te mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā, tassa te ahaṃ mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi, abhiruheyyāsi mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno'ti.

Adhivāsesi kho ānanda,nimirājā tuṇhībhāvena. Atha kho ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya. Evamevaṃ nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.

-------------------------
1.Uparajjaṃ-syā,machasaṃ. 2. Rājā-syā. 3. Suladdhalābhāvata-sīmu.
4. Sīsanahāto-syā sīsaṃ nahāto-[PTS 5.]Sammukhe-syā.

[BJT Page 460] [\x 460/]

Atha kho ānanda, sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadesi: 'ayaṃ te mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito. Abhirubheyyāsi mahārāja, dibbaṃ [PTS Page 080] [\q 80/] yānaṃ avikampamāno'ti. Evaṃ bhaddantavāti2 kho ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca: 'ayaṃ te mahārāja sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito, abhiruha mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. Api ca mahārāja, katamena taṃ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentī'ti?. Ubhayeneva maṃ mātali nehīti. Sampāpesi3 kho ānanda, mātalisaṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammaṃ sabhaṃ4. Addasā kho ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ,disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca:

Ehi kho mahārāja, svāgataṃ5 mahārāja, devā te6 mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā, 'lābhā vata bho videhānaṃ, suladdhaṃ vata7 bho videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca. Uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā'ti. Devā te mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā, abhirama mahārāja, devesu devānubhāvenāti. Alaṃ mārisa, tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu. Tatthāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasissāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti atha kho ananda, sakko devānamindo mātali saṅgāhakaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mitilaṃ paṭinehīti. Evaṃ bhaddantavāti kho ānanda, mātalisaṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi.

Tatra sudaṃ ānanda, nimirājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca [PTS Page 081] [\q 81/] upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa. Atha kho ānanda, nimirājā bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi, 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī'ti. Evaṃ devāti kho ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni, disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca: pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī'ti. Tena hi samma

--------------------------
1. Mātaliṃ saṅgāhakaṃ-machasaṃ,syā 2. Evaṃ hotu bhaddantavāti-[PTS 3.] Sampavesesi-syā,machasaṃ 4. Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ-syā 5. Sāgataṃ-sīmu.[PTS 6.@]Ta dassanakāmā- machasaṃ. 7. Suladdhalābhā vata-sīmu.

[BJT Page 462] [\x 462/]

Kappaka,tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī'ti. Evaṃ devāti kho ānanda, kappako nimissa rañño paṭisutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca: 'pātubhūtā kho me tāta kumāra, devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni, bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja, ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi, yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ tāta kumāra, evaṃ vadāmi: 'yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī'ti.

Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā [PTS Page 082] [\q 82/] tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ2, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ,tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi,

Nimi kho panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsīti vassasahassāni imasmiṃyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā brahmalokūpago ahosi.

Nimissa kho panānanda, rañño kalārajanako nāma putto ahosi. So na agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi. Siyā kho pana te ānanda, evamassa: añño nūna tena samayena rājā makhādevo

[BJT Page 464] [\x 464/]

Ahosi yena1 taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitanti2. Na kho panetaṃ ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā makhādevo ahosiṃ., Ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihiniṃ3 mayā taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā.

Idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā cānanda,etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājivo [PTS Page 083] [\q 83/] sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaṃ kho ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekkanta nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Taṃ kho ahaṃ ānanda, evaṃ vadāmi: yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha. Mā kho me tumhe antimasurisā ahuvattha. Yasmiṃ kho ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ vo ahaṃ ānanda, evaṃ vadāmi: yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha. Mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā'ti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinanditi.
Makhādeva4 suttaṃ tatiyaṃ.

--------------------------
1.Yo-sīmu. 2. Nihinīti-sīmu 3. Nihaniṃ-[PTS 4.] Maghadeva-machasaṃ,syā.

[BJT Page 466] [\x 466/]

2.4.4.

Madhurasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane.1 Assosi kho rājā mādhuro2 avantiputto: samaṇo khalu bho kaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane.1 Taṃ kho pana bhavantaṃ kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathi kalyāṇapaṭibhāno vuddho3 ceva arahā ca, sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī'ti. Atha kho rājā mādhuro2 avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena4 āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya, yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā [PTS Page 084] [\q 84/] āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca: "brāhmaṇā bho kaccāna, evamāhaṃsu. Brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti. Idha5 bhavaṃ kaccāno kimāhāti6. Ghosoyeva kho eso mahārāja,lokasmiṃ: brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo,hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Tadaminā petaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ,yathā ghosoyeva eso lokasmiṃ: 'brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo,hīno añño vaṇṇo brāhmaṇāva sukko vaṇṇo,kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya7 dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi,
Brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti

--------------------------
1.Gundavane-sīmu, gundhuvane-syā 2. Madhuro-machasaṃ,syā,[PTS 3.] Vuḍḍho-syā 4. Mahaccā rājānubhāvena-sīmu. 5. Iti-sīmu, idaṃ-syā. 7. Iccheyya sīmu.

[BJT Page 468] [\x 468/]

Khattiyassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā,khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī,brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa [PTS Page 085] [\q 85/] pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.

Brāhmaṇassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti?

Vessassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā. Vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, kattiyopissāssa pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādi, vessopissāssa pubbuṭṭhāyī paccānipāti kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti?

[BJT Page 470] [\x 470/]

Suddassa cepi bho kacacāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvi manāpacārī piyavādī vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipāti kiṅkārapaṭissāvi manāpacārī piyavādīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā1 honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? [PTS Page 086] [\q 86/]

Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā1 honti. Nesaṃ2 ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.

Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā ghosoyeveso lokasmiṃ, brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idhāssa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hoti'ti?

Khattiyopi hi bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya3. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa brāhmaṇo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādi pisunāvāco pharūsāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi,kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha voti'ti

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa vesso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādi pisunāvāco pharūsāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi,kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hoti'ti

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti: sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ, taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa suddo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Suddopi hi bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.2. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja,yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? [PTS Page 087] [\q 87/]

Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.

--------------------------
1. Samā honti-syā. 2. Nāhaṃ-syā 3.Uppajjeyya-[PTS.]

[BJT Page 472] [\x 472/]

Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: yathā ghoso yeveso lokasmiṃ 'brahmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti,no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idhāssa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Khattiyopi hi bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa brāmaṇo pāṇātipātā paṭivirato adinnādāna paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no vā,kathaṃ vā te ettha hotīti?

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, idhāssa vesso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja,idhāssa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?.

Suddopi hi bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā1 paṭivirato pharusāvācā2 paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutanti.

Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaṃ mahārāja, evaṃ hoti. Sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃmaññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ2 ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.

Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: yathā ghoso yeveso lokasmiṃ,brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo,kaṇaho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti.

--------------------------
1. Pisuṇāya vācāya-machasaṃ,syā. - Pisunāvācāya-[PTS]
2. Pharusāya vācāya-machasaṃ,fasyā - pharusāvācāya-[PTS]
3. Nāsaṃ-sīmu. Nāhaṃ-syā.

[BJT Page 474] [\x 474/]

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā, tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya. Taṃ cete purisā gahetvā dasseyyuṃ, 'ayaṃ te deva, coro āgucārī1, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti kinti naṃ kareyyāsīti?

Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma2vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe khattiyoti samaññā, sāssa antarahitā, corotveva saṅkhaṃ3 gacchatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha brāhmaṇo sandhiṃ vā chindeyya,nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā, tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya. Taṃ cete purisā gahetvā dasseyyuṃ, 'ayaṃ te deva, coro āgucārī,imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti kinti naṃ kareyyāsīti?

Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe brāhmaṇoti samaññā, sāssa antarahitā, corotveva saṅkhaṃ3 gacchatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha vesso sandhiṃ vā chindeyya,nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā, tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya. Taṃ cete purisā gahetvā dasseyyuṃ, 'ayaṃ te deva, coro āgucārī,imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti kinti naṃ kareyyāsīti?

Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe vessoti samaññā, sāssa antarahitā, corotveva saṅkhaṃ3 gacchatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya,nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā, tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya. Taṃ cete purisā gahetvā dasseyyuṃ, 'ayaṃ te deva, coro āgucārī,imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti kinti naṃ kareyyāsīti?

Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe suddoti samaññā, sāssa antarahitā, corotveva saṅkhaṃ3 gacchatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti? [PTS Page 088] [\q 88/]

Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.

Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: yathā ghosoyeveso lokasmiṃ, brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā, brāhmaṇāva brahmuṇo puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha khattiyo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, kinti naṃ kareyyāsīti?

Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe khattiyoti samaññā, sāssa antarahitā, samaṇotveva saṅkhaṃ3 gacchatīti.

--------------------------
1.Āguṃ cārī- syā. 2. Phāleyyāma-sya 3. Saṅkhyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 476] [\x 476/]

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha brāhmaṇo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, kinti naṃ kareyyāsīti?

Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe brāhmaṇoti samaññā, sāssa antarahitā, samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha vesso kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, kinti naṃ kareyyāsīti?

Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe vessoti samaññā, sāssa antarahitā, samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, idha suddo kesamasuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo, kinti naṃ kareyyāsīti?

Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe suddoti samaññā, sāssa antarahitā, samaṇotveva saṅkhaṃ gacchatīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yadi evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, no vā, kathaṃ vā te ettha hotīti?

Addhā kho bho kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, nesaṃ ettha kiñci nānākaraṃ samanupassāmīti.

Imināpi kho etaṃ mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ: yathā ghosoyeveso lokasmiṃ brāhmaṇāva seṭṭho vaṇṇo, [PTS Page 089] [\q 89/] hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. [PTS Page 090] [\q 90/]

Evaṃ vutte rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho kaccāna, abhikkantaṃ bho kaccāna, seyyathāpi bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṃ bhavantaṃ kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhūsaṅghañca, upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Mā kho maṃ tvaṃ mahārāja, saraṇaṃ agamāsi, tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gatoti.

Kahaṃ pana bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddhoti?
Parinibbuto kho mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddhoti.

[BJT Page 478] [\x 478/]

Sace hi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sace hi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsatiyā yojanesu, cattāḷīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ,yojanasatampi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yato ca kho bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [PTS Page 091] [\q 91/]

Madhurasuttaṃ catutthaṃ.

[BJT Page 480] [\x 480/]

2.4.5
Bodhirājakumārasuttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado1 nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho2 samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda3, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha, bodhi bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī'ti. Evañca vadehi: 'adhivāsetu kira bhante, bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti evaṃ bhoti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaṃ etadavoca: bodhi bho gotama, rājakumāro4 [PTS Page 092] [\q 92/] bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati evañca vadeti: adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghonāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca: " avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ gotamaṃ: bodhi bho gotama, rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti: 'adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā"ti. Adhivutthañca pana samaṇena gotamenāti.

-------------------------
1. Kokanudo-syā 2.Anajjhāvuṭṭho - machasaṃ ,syā 3. Vandāhi-sīmu. 4. Bodhi kho rājakumāro-sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 482] [\x 482/]

Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kokanadañca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimā sopāṇakaḷeparā1 sañjikāputtaṃ māṇavaṃ amantesi:'ehi tvaṃ samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi: 'kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhatta'nti. Evaṃ bhoti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocasi: 'kālo bho gotama2, niṭṭhitaṃ bhattanti.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhatvā3 yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami.

Atha kho bhagavā pacchimaṃ sopāṇakaḷeparaṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'abhirūhatu bhante, bhagavā dussāni, abhirūhatu sugato dusasāni, yaṃ mamaṃ asasa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi dutiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'abhirūhatu bhante, bhagavā dussāni, abhīrūhatu sugato dussāni, yaṃ mamaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. Tatiyamipi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'abhirūhatu bhante, bhagavā dussāni, abhīrūhatu sugato dussāni, yaṃ mamaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha [PTS Page 093] [\q 93/] kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca: 'saṃharatu4 rājakumāra, dussāni. Na kho bhagavā celapattikaṃ5 akkamissati. Pacchimaṃ janataṃ tathāgato apaloketī'ti.6 Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari kokanade pāsāde7 āsanāni paññāpesi. Paññāpesi. Atha kho bhagavā kokanadaṃ pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhi rājakumāro buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅgha paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ oṇītapattapāṇīṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'mayhaṃ kho bhante, evaṃ hoti, 'na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabba'nti.

-------------------------
1.Sopāṇakaḷevarā-machasaṃ, syā,[PTS 2.] Kālo bhante-sīmu 3. Purakkhitvā-[PTS 4.] Saṃharantu-[PTS 5.] Telapaṭikaṃ-sīmu, machasaṃ,syā. 6. Anukampatīti-machasaṃ 7. Kokanadapāsāde-machasaṃ.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Mayhamipi kho rājakumāra, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sate etadahosi: " na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantatabba" nti. So kho ahaṃ rājakumāra, aparena samayena daharo'ca samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ1 assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. So evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṃkamiṃ, upasaṃkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: 'icchāmahaṃ āvuso kālāma, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu'nti. Evaṃ vutte rājakumāra, āḷāro kālāmo maṃ etadavoca: 'viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo, yattha viññā puriso na cirasse'va sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaṃ rājakumāra, na cirasse'va khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ rājakumāra, [PTS Page 094] [\q 94/] tāvatakeneva oṭṭhappahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi. Theravādañca, 'jānāmi, passāmī'ti ca paṭijānāmi, ahañce va aññe ca. Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedeti. Addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharati'ti.

Atha khvāhaṃ rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṃkamiṃ. Upasaṃkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: " kittāvatā no āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti. Pavedesī"ti. Evaṃ vutte rājakumāra, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho āḷārasse'va kālāmassa atthi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ, na kho āḷārasse'va kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati. Na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho āḷārasse'va kālāmassa atthi paññā, mayhampatthi paññā, yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, na cirasse'va khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

Atha khvāhaṃ rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṃkamiṃ. Upasaṃkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: "ettāvatā, no āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedesī"ti. Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī'ti. Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti.

--------------------------
1.Mātāpitūnaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 486] [\x 486/]

Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi. Taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ, tādiso tvaṃ yādiso tvaṃ, tādiso ahaṃ. Ehidāni āvuso ubho'va santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā'ti. Iti kho rājakumāra āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano.1 Samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " nāyaṃ dhamamo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā"ti. So kho ahaṃ rājakumāra, taṃ dhammaṃ analaṃ karitvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
So kho ahaṃ rājakumāra, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena uddako2 rāmaputto tenupasaṃkamiṃ. Upasaṃkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: "icchāmahaṃ āvuso rāma3 imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu"nti. Evaṃ vutte rājakumāra, uddako rāmaputto maṃ etadavoca: " viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo, yattha viññū puriso na cirasse'va sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti so kho ahaṃ rājakumāra. Na cirasse'va khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhappahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi. Theravādañca, 'jānāmi passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena 'sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedesi. Addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī"ti.

Atha khvāhaṃ rājakumāra, yena uddako rāmaputto tenupasaṃkamiṃ, upasaṃkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: "kittāvatā no āvuso rāma4 imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedesī"ti. Evaṃ vutte rājakumāra, uddako rāmaputto nevasaññā nāsaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " na kho rāmasse'va ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho rāmasse'va ahosi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ. Na kho rāmasse'va ahosi sati, mayhampatthi sati. Na kho rāmasse'va ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho rāmasse'va ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo 'sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedesi. Tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, na cirasse'va khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vihāsiṃ.

-------------------------
1.Attanā-machasaṃ 2.Udako-machasaṃ 3.Āvuse-machasaṃ 4 rāmo-machasaṃ.

[BJT Page 488] [\x 488/]

Atha khvāhaṃ rājakumāra, yena uddako rāmaputto tenupasaṃkami, usaṃkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: 'ettāvatā no āvuso rāma1 imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī"ti. Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi'ti2. 'Ahampi kho avuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti. Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma, iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi, taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi, taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi, tādiso tvaṃ, yādiso tvaṃ tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso tvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā'ti. Iti kho rājakumāra uddako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca3 maṃ ṭhapesi. Uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā'ti. So kho ahaṃ rājakumāra, taṃ dhammaṃ analaṃ karitvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.

So kho ahaṃ rājakumāra, kiṃ kusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. Tatthaddasaṃ ramaṇiyaṃ bhūmibhāgaṃ pāsādikañca vanasaṇḍaṃ nadīñca sandantiṃ, setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " ramaṇīyo vata bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo nadī ca sandati. Setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā"ti. So kho ahaṃ rājakumāra, tatthe'va nisīdiṃ alamidaṃ padhānāyā'ti.

Apissu maṃ rājakumāra, tisso upamāyo paṭibhaṃsu. Anacchariyā pubbe assutapubbā: " seyyathāpi rājakumāra,allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ4 udake nikkhittaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya 'aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī'ti. Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra, apinu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ4 udake nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento5 aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā'ti. No hidaṃ 6 bhante. Taṃ kissa hetu? Aduṃ hi bhante7 allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ4 tañca pana udake nikkhittaṃ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti. Evameva kho rājakumāra yehi keci8 samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi9 avupakaṭṭhā viharanti. Yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasineho10 kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṃ na suppahīno heti. Na

--------------------------
1. Rāmo-machasaṃ 2.Pavedesī'ti- machasaṃ 3. Ācariyaṭṭhāne-macasaṃ 4. Sassinehaṃ-sīmu. 5. Abhimatthanto-syā 6. No hetaṃ-sīmu. 7. Bho gotama-sīmu. 8. Yekeci-sīmu. 9. Kāyena ceva kāmehi-syā. 10.Kāmasneho-machasaṃ

[BJT Page 490] [\x 490/]

Suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā1 kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbā ca te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ rājakumāra, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

Aparā'pi kho maṃ rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathā'pi rājakumāra, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattessāmi2 tejo pātukarissāmī'ti. Taṃ kiṃ maññasi rājakumāra, apinu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā'ti? No hidaṃ bhante, taṃ kissa hetu? Aduṃ hi bhante allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ kiñcā'pi ārakā udakā thale nikkhittaṃ yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti. Evameva kho rājakumāra, yehi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena kho kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca tesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno3 hoti na suppaṭippassaddho4 opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā1 kharā kaṭukā vedanā vediyanti5 abhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya, no ce'pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti. Abhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

Aparā pi kho maṃ rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi. Anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathā'pi rājakumāra, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya " aggiṃ abhinibbattessomi tejo pātukarissāmī" ti. Taṃ kiṃ maññasi rajakumāra,api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti. Evambhante, taṃ kissa hetu, aduṃ hi bhante sukkhaṃ kaṭṭhaṃ kolāpaṃ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittanti. Evameva kho rājakumāra,ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca6 kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti. Yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṃ suppahīno hoti suppaṭippassaddho opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti, bhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṃ rājakumāra,tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

--------------------------
1. Tibbā-machasaṃ 2.Aggi nibbattessāmi-machasaṃ 3. Supahīno-machasaṃ 4. Supaṭippassaddho-machasaṃ. 5. Vedayanti-machasaṃ 6. Kāyena ceva-syā.

[BJT Page 492] [\x 492/]

Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " yannūnāhaṃ dantehi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, dantehidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṃ rājakumāra, dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me rājakumāra, dantehidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra, viriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā1, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ appāṇakaṃ jhānaṃ2 jhāyeyya"nti, yo kho ahaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ,tassa mayhaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Seyyathā'pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti evameva kho rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra, viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ3 ūhananti4 seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ3 abhimantheyya, evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṃ ūhananti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati apammūṭṭhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhābhitunnassa sato.

-------------------------
1.Asammuṭṭhā- machasaṃ, appammuṭṭhā-syā 2. Appāṇaṃyeva jhānaṃ-machasaṃ 3.Muddhati-machasaṃ, 4. Ohananti-syā.

[BJT Page 494] [\x 494/]

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso daḷhena varattakabandhena1 sīse sīsavedhaṃ dadeyya, evameva kho rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. .1
Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Seyyathā'pi rājakumāra,dakkho goghātako vā goghātakantevāsi vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya evameva kho rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene'va dukkhappadhānena nena padhānābhitunnassa sato.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya"nti. So kho ahaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Seyyathā'pi rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānā bāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, samparitāpeyyuṃ.Evameva kho me rāja kumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Āraddhaṃ kho pana me rājakumāra viriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

Apissu maṃ rājakumāra, devatā disvā evamāhaṃsu: " kālakato2 samaṇo gotamo" ti ekaccā devatā evamāhaṃsu: " na kālakato2 samaṇo gotamo apica kālaṃkarotī"ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu: " na kālakato2 samaṇo gotamo na'pi kālaṃ karoti, arahaṃ samaṇo gotamo, vihāro'tveveso3 arahato evarūpo hotī'ti.

-------------------------
1. Varattakkhaṇḍena-machasaṃ. Varattakkhandhena-syā 2. Kālaṃkato-machasaṃ 3. Vihāro'tvevaso-machasaṃ,syā.

[BJT Page 496] [\x 496/]

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyya"nti. Atha kho maṃ rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ: " mā kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji, sace kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakupehi ajjhoharissāma1 tāya tvaṃ yāpessasī"ti tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " ahañceva kho pana sabbaso ajaddhukaṃ2 paṭijāneyyaṃ imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohareyyuṃ3 tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mamāssa musā"ti. So kho ahaṃ rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi halanti vadāmi.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " yannūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kalāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsanti, so kho ahaṃ rājakumāra thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ,yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kalāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ. Tassa mayhaṃ rājakumāra, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kalāyayusaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ, adhimattakasīmānaṃ patto kāyo hoti seyyathā'pi nāma āsītikapabbāni vā kākapabbāni vā. Evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma oṭṭhapadaṃ evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma vaṭṭanāvalī evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti evamevassu me phāsuliyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma tittikālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto evamevassu me sīsacchavi samaphuṭitā hoti sammilātā tāyevappahāratāya. So kho ahaṃ rājakumāra, 'udaracchaviṃ parāmasissā'mīti piṭṭhikaṇṭakaṃ yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parāmasissāmī'ti udaracchaviṃyeva parigaṇhāmi. Yāvassu me rājakumāra, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ rājakumāra, 'vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī'ti, tatthe'va avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ rājakumāra, imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṃ rājakumāra, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maṃ rājakumāra, manussā disvā evamāhaṃsu: 'kāḷo samaṇo gotamo'ti ekacce manussā evamāhaṃsu: 'na kāḷo samaṇo gotamo sāmo samaṇo gotamo'ti. Ekacce manussā evamāhaṃsu: " na kāḷo samaṇo gotamo na'pi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo'ti. Yāvassu me rājakumāra, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto,upahato hoti tāyevappāhāratāya.

--------------------------
1. Ajjhohāressāma-machasaṃ 2. Ajajjitaṃ-machasaṃ 3. Ajjhohāreyyaṃ-machasaṃ.
[BJT Page 498] [\x 498/]

Tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " ye kho keci atīta maddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā1 kaṭukā vedanā vediyiṃsu, etāvaparamaṃ nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti, etāvaparamaṃ nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, etāva paramaṃ nayito bhiyyo. Na kho panā'haṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarīmanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Siyā nukho añño maggo bodhāyā'ti?

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " abhijānāmi,kho panā'haṃ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā'ti? Tassa mayhaṃ rājakumāra, satānusārī viññāṇaṃ ahosi: " eso'va maggo bodhāyā"ti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: "kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatre'va kāmehi aññatra akusalehī dhammehi"ti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatre'va kāmehi aññatra akusalehi dhammehi"ti.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: "na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adigantuṃ evaṃ adhimattakasīmānaṃ pattakāyena. Yannūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanakummāsanti. Yo kho ahaṃ rājakumāra,oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ tena kho pana maṃ rājakumāra, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: " yaṃ kho samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ no ārocessatī"ti. Yato kho ahaṃ rājakumāra, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ. Atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu " bāhuliko2 samaṇo gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā"ti.

So kho ahaṃ rājakumāra, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā balaṃ gahetvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja vihāsiṃ.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsamipi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me rājakumāra, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

--------------------------
1. Tibbā-machasaṃ. 2.Bāhulliko-machasaṃ,syā 3. Seyyathīdaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 500] [\x 500/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cūtupapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me rājakumāra, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mūdubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ so 'idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dakkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. 'Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ 'ayaṃ āsava samudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsava nirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā'pi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavā'pi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavā'pi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. Khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇiyaṃ nāparaṃ itthattāya'ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me rājakumāra, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno,yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

Tassa mayhaṃ rājakumāra , etadahosi: " adhigato kho myāyaṃ dhammo gamhīro duddaso duranubodho santo paṇito atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, ālayarāmā kho panā'yaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā, ālayarāmāya kho pana pajāya ālaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatā paṭiccasamuppādo, idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṃkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañce'va kho pana dhammaṃ deseyyaṃ pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā"ti. Apissu maṃ rājakumāra, imā anacchāriyā gāthā1 paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā.

" Kicchena me adhigataṃ halaṃ dāni pakāsituṃ
Rāgadosaparetehi nā'yaṃ dhammo susambudho
Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ
Rāgarattā na dakkhinti2 tamokkhandhena āvaṭā3" ti.

Itiha me rājakumāra, paṭisaṃcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāya.

-------------------------
1.Gāthāyo-machasaṃ 2. Dakkhanti-machasaṃ,syā 3. Tamokhandhena āvuṭā-machasaṃ, tamokkhandhena āvutā-syā.

[BJT Page 502] [\x 502/]

Atha kho rājakumāra, brahmuṇo sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi. " Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā"ti. Atha kho rājakumāra, brahmā sahampati seyyathā'pi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ1 vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya2, evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi, atha kho rājakumāra, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenā'haṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca: desetu bhante bhagavā dhammaṃ,desetu sugato dhammaṃ, santi sattā apparajakkhajātikā assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro"ti. Idamavoca rājakumāra, brahmā sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca:
"Pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito
Avāpuretaṃ3 amatassa dvāraṃ suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathā'pi passe janataṃ samantato
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha
Pāsādamāruyha samantacakkhu
Sokāvatiṇṇaṃ4 janatamapetasoko
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ

Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma
Satthavāha anaṇa5 vicara loke
Desassu6 bhagavā dhammaṃ
Aññātāro bhavissantī"ti.

Atha khvāhaṃ rājakumāra, brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ olokesiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ rājakumāra, buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre suviññāpaye7 appekacce paralokavajjabhayadassāvino8 viharante. Seyyathā'pi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposinī9 appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena, evameva kho ahaṃ

--------------------------
1. Samiñjitaṃ-machasaṃ 2.Samiñjeyya-machasaṃ 3. Apāpuretaṃ-machasaṃ,syā 4.Sokāvakiṇṇaṃ-syā 5. Aṇṇa-machasaṃ 6. Desetu-syā 7. Svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye-machasaṃ,syā 8. Bhayadassāvine-syā. 9. Positāni-syā

[BJT Page 504] [\x 504/]

Rājakumāra, buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasaṃ satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre suviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, atha khvāhaṃ rājakumāra, brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsiṃ:

"Apārutā tesaṃ amatassa dvārā
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ
Vihiṃsasaññi paguṇaṃ na bhāsiṃ
Dhammaṃ panetaṃ manujesu brahme"ti.

Atha kho rājakumāra, brahmā sahampati " katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā"ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī"ti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvi dīgharattaṃ apparajakkhajātiko, yannūnā"haṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī"ti. Atha kho maṃ rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: " sattāhakālakato1 bhante, āḷāro kālāmo"ti ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: " sattāhakālakato āḷāro kālāmo"ti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " mahājāniyo kho āḷāro kālāmo, sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā"ti.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī"ti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " ayaṃ kho uddako2 rāmaputto paṇḍito byatto medhāvi dīgharattaṃ apparajakkhajātiko, yannūnāhaṃ uddakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī"ti. Atha kho maṃ rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca: " abhidosakālakato1 bhante, uddako rāmaputto"ti tassa mayhaṃ rājakumāra etadahosi: " mahājāniyo kho uddako rāmaputto, sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā"ti.

Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī"ti tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhu ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu yannūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya"nti. Tassa mayhaṃ rājakumāra, etadahosi: " kahannū kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī"ti. Addasaṃ kho ahaṃ rājakumāra, dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta mānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye. Atha khvāhaṃ rājakumāra, uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmiṃ. Addasā kho maṃ rājakumāra,

--------------------------
1.Kālaṃkato-machasaṃ 2. Udako-machasaṃ.

[BJT Page 506] [\x 506/]

Upako ājīvako antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggapaṭipannaṃ. Disvāna maṃ etadavoca: "vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṃsi tvaṃ avuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī"ti. Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra, upakaṃ ājivakaṃ gāthāhi ajjhabhāsiṃ:

"Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi
Sabbesu dhammesu anūpalitto
Sabbañjaho taṇhakkhayo vimutto
Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ

Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo

Ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro
Ekomhi sammāsamubuddho sitibhūtosmi nibbuto.

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ
Andhabhūtasmiṃ1 lokasmiṃ āhañchaṃ2 amatadundubhiṃ"ti.

Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi arahasi anantajino"ti,

"Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ
Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jino"ti.

Evaṃ vutte rājakumāra, upako ājivako " hūveyya pāvuso"ti vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.

Atha khvāhaṃ rājakumāra, anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṃkamiṃ. Addasaṃsu kho maṃ rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū dūrato'va āgacchantaṃ disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ: " ayaṃ kho āvuso samaṇo gotamo āgacchati bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ sace ākaṃkhissati nisīdissatī"ti. Yathā yathā kho ahaṃ rājakumāra, upasaṃkamāmi, tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ. Appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Appekacce āsanaṃ paññāpesuṃ. Appekacce pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ. Api ca kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: 'mā bhikkhave tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha3 arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ,amatamadhigataṃ,ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi, yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

--------------------------
1. Andhibhūtasmiṃ-machasaṃ 2 āhaññiṃ-syā 3. Samudācaratha-machasaṃ.

[BJT Page 508] [\x 508/]

Evaṃ vutte rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: "tāya'pi kho tvaṃ āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassana visesaṃ, kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvaṭṭo bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa"nti. Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: " na bhikkhave tathāgato bāhuliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ, amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi, yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Dutiyampi kho rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: "tāya'pi kho tvaṃ āvuso iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassana visesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa'nti. Dutiyampi kho ahaṃ rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: "na bhikkhave tathāgato bāhuliko na padhānavibbhanto na āvatto arahaṃ bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaṃ amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Tatiyampi kho rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: " tāya'pi kho tvaṃ āvuso iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañaṇādassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasī uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa"nti. Evaṃ vutte ahaṃ rājakumāra, pañcavagagiye bhikkhū etadavocaṃ: abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaṃ vabbhāvitameta'nti1 no hetaṃ bhante na bhikkhave tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho, odahatha bhikkhave sotaṃ,
Amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

Asakkhiṃ kho ahaṃ rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhu saññāpetuṃ. Dve'pi sudaṃ rājakumāra, bhikkhū ovadāmi tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggiyā yāpema. Tayo'pi sudaṃ rājakumāra, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū pīṇḍāya caranti. Yaṃ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti. Tena chabbaggiyā yāpema atha kho rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsū'ti.

--------------------------
1. Pabhāvitametanti-machasaṃ, bhāsitametanti-syā.

[BJT Page 510] [\x 510/]

Evaṃ vutte bodhirājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'kīvacīrena nu kho bhante, bhikkhū tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agarasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

Tena hi rājakumāra, taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi taṃ kimmaññasi rājakumāra, kusalo tvaṃ hatthāruyhe1 aṅkusagayhe2 sippeti? Evaṃ bhante, kusalo ahaṃ hatthāruyhe1 aṅkusagayhe2 sippeti. Taṃ kimmaññasi rājakumāra, idha puriso āgaccheyya 'bodhirājakumāro hatthāruyhaṃ3 aṅkusagayhaṃ4 sippaṃ jānāti. Tassāhaṃ santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmiti. So cassa assaddho. Yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa bavhābādho, yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa saṭho māyāvī, yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa kusīto, yāvatakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya, so cassa duppañño, yāvatakaṃ paññavatā pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. Taṃ kimmaññasi rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyāti? Ekamekenapi bhante, aṅgena samannāgato so puriso na mama santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya. Ko pana vādo pañcahaṅgehīti.

Taṃ kimmaññasi rājakumāra,idha puriso āgaccheyya [PTS Page 095 [\q 95/] '@]bādhirājakumāro hatthāruyhaṃ3 aṅkusagayhaṃ4 sippaṃ jānāti. Tassāhaṃ santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmiti. So cassa saddho yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So cassa appābādho, yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So cassa asaṭho amāyāvī, yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So cassa āraddhaviriyo, yāvatakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa paññavā, yāvatakaṃ paññavatā pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. Taṃ kimmaññasi rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyāti? Ekamekenapi bhante, aṅgena samannāgato so puriso mama santike hatthāruyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya. Ko pana vādo pañcahaṅgehīti.

-------------------------
1: Hatthārūḷhe-machasaṃ,syā. 2. Aṅkusagaṇhe-syā. 3. Hatthārūḷhaṃ-machasaṃ,syā 4. Aṅkusagaṇhaṃ-syā.

[BJT Page 512] [\x 512/]

Eva meva kho rājakumāra, pañcimāni padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha rājakumāra, bhikkhū saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvi yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā1 satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya2 thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā imāni kho rājakumāra, pañca padhāniyaṅgāni. Imehi kho rājakumāra, pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja [PTS Page 096] [\q 96/] vihareyya sattavassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaṭṭha vassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya pañca vassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri vassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya tīṇi vassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya dve vassāni.

Tiṭṭhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaṃ vassaṃ.

Tiṭṭhantu rājakumāra,ekaṃ vassaṃ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya sattamāsāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,ekaṃ vassaṃ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaṃ vassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,satta māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya sattavassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,satta māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaṭṭhavassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,chaṭṭha māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya pañca vassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,pañca māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri vassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,cattāri māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya tīṇi vassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,tīṇi māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya dvevassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,dve māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaṃ māsaṃ vassāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,ekaṃ māsaṃ māsāni imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya addhamāsaṃ vassāni.

Tiṭṭhatu rājakumāra, addhamāso, imehī pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,satta rattindivāni.Imehī pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaṭṭha rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,chaṭṭha rattindivāni.Imehī pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya pañca rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,pañca rattindivāni.Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,cattāri rattindivāni.Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya tīṇi rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,tīṇi rattindivāni.Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya dve rattindivāni.

Tiṭṭhantu rājakumāra,dve rattindivāni.Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaṃ rattindivāni.

--------------------------
1.Āvīkatvā-sīmu, āvīkatvā-sīmu, [PTS 2.] Upasampadāya-machasaṃ,syā,[PTS 3.] Tiṭṭhatu-[PTS.]

[BJT Page 514] [\x 514/]

Tiṭṭhatu rājakumāra, ekaṃ rattindivaṃ,1 imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati. Pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissati.

Evaṃ vutte bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti.

Evaṃ vutte sañjikāputto māṇavo bodhirājakumāraṃ etadavoca: evameva panāyaṃ bhavaṃ bodhi aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatāti ca vadeti2. Atha ca pana bhavaṃ2 na taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchati4 dhammañca bhikkhusaṅghañcāti.

Mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca, mā hevaṃ samma sañjikāputta avaca, sammukhāmetaṃ samma sañjikāputta, ayyāya sutaṃ [PTS Page 097] [\q 97/] sammukhā paṭiggahītaṃ ekamidaṃ samma sañjikāputta, samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchimati5 yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho me ayyā bhagavantaṃ etadavoca: yo me ayaṃ bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā, so bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ taṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Ekamidaṃ samma sañjikāputta, samayaṃ bhagavā idheva bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye atha kho mamaṃ dhātī aṅkena vāhitvā6 yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhitā kho mamaṃ7 dhātī bhagavantaṃ etadavoca:ayaṃ bhante, bodhirājakumāro bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ taṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Esā'haṃ samma sañjikāputta, tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Bodhirājakumārasuttaṃ pañcamaṃ.

--------------------------
1. Eko rattindivo-machasaṃ,syā,[PTS 2.] Vadesi-sīmu, pavedeti-syā 3. Atha ca pana- machasaṃ,sīmu,[PTS. 4.] Gacchāmi-[PTS 5.] Kucchivatī-[PTS 6.] Pāyitvā-syā haritvā-machasaṃ, 7. Maṃ dhātī-machasaṃ,[PTS.]
Ritvā-machasaṃ, 7. Maṃ dhātī-machasaṃ,[PTS.]

[BJT Page 516] [\x 516/]

2.4.6

Aṅgulimāla suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi [PTS Page 098] [\q 98/] anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ1 piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena coro aṅgulimālo tena'ddhānamaggaṃ paṭipajji.

Addasaṃsu2 kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaṃ yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṃ paṭipannaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ: mā samaṇa, etaṃ maggaṃ paṭipajji, etasmiṃ samaṇa, magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Etaṃ hi samaṇa, maggaṃ dasapi purisā vīsatimpi purisā tiṃsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṃharitvā saṃharitvā4 paṭipajjanti. Tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṅgacchantī'ti5. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhībhūto agamāsi.

Dutiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaṃ etadavocuṃ: mā samaṇa, etaṃ maggaṃ paṭipajji, etasmiṃ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Etaṃ samaṇa, maggaṃ dasapi purisā vīsatimpi purisā tiṃsampi purisā vattārisampi purisā paññāsampi purisā saṃharitvā saṃharitvā4 paṭipajjanti, tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṅgacchantī'ti.5 Tatiyampi kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi.

--------------------------
1. Sāvatthiyaṃ-sīmu 2. Addasāsuṃ-machasaṃ,sīmu,[PTS 3.]Padhāvino-[PTS,]syā. 4. Saṅkaritvā saṅkaritvā-machasaṃ ,saṅkaritvā saṅkaritvā-syā.
5. Hatthattaṃ gacchanti-sīmu. Hatthatthaṃ gacchanti-machasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 518] [\x 518/]

Addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvānassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho. Imaṃ hi maggaṃ dasapi purisā, vīsatimpi [PTS Page 099] [\q 99/] purisā, tiṃsampi purisā, cattārisampi purisā, paññāsampi purisā saṃharitvā saṃharitvā paṭipajjanti, tepi mama hatthatthaṅgacchanti. Atha ca panāyaṃ samaṇo eko adutiyo pasayha maññe āgacchati. Yannūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ jīvitā voropeyya'nti.

Atha kho coro aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayahitvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhiṅkhāsi1. Yathā coro aṅgulimālo bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ. Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho abbhūtaṃ vata bho, ahaṃ hi pubbe hatthimpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, assampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, rathampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, migampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi. Atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitu'nti ṭhito bhagavantaṃ etadavoca: tiṭṭha samaṇa, tiṭṭha samaṇāti. Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhāti.

Atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi: ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiñño, atha ca panāyaṃ samaṇo gacchaṃyeva samāno evamāha2 ṭhito ahaṃ aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā'ti. Yannūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ puccheyyanti. Atha kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:

Gacchaṃ vadesi samaṇa ṭhitomhi
Mamañca brūsi ṭhitaṃ aṭṭhitoti,
Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ
Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī'ti?

Ṭhito ahaṃ 'aṅgulimāla sabbadā
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,
Tuvañca pāṇesu asaññatosi
Tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosī'ti.
[PTS Page 100] [\q 100/]
Cirassaṃ vata me mahito mahesī
Mahāvanaṃ samaṇoyaṃ paccupādi3,
Sohaṃ cirassāpi pahassaṃ4 pāpaṃ
Sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ.

Itveva coro asiāvudhañca
Sobbhe papāte narake anvakāri5,
Avandi coro sugatassa pāde
Tattheva naṃ pabbajjaṃ ayāci.

--------------------------
1. Abhisaṅkhāresi-syā. 2. Gacchaṃyevāha- machasaṃ,syā,[PTS]
3. Mahāvanaṃ pāpuṇi saccavādi-machasaṃ mahāvanaṃ samaṇa paccupādi-syā, mahāvanaṃ samaṇoyaṃ paccavādi [PTS. 4.] Pahāya-machasaṃ. Pajahissa-syā pahāssaṃ-sīmu, [PTS 5.] Akiri-machasaṃ. Manvakāri-syā.

[BJT Page 520] [\x 520/]

Buddho ca kho kāruṇiko mahesi
Yo satthā lokassa sadevakassa,
Tamehi bhikkhūti tadā avoca
Esova tassa ahu bhikkhubhāvo'ti.

Atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo santipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti. Coro te deva, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā, so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Taṃ devo paṭisedhetu'ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhami. Divādivassa yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā1 yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā [PTS Page 101] [\q 101/] bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhagavā etadavoca: kinnu te maharāja, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, vesālikā vā licchavī, aññe vā paṭirājāno'ti. Na kho me bhante, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, napi vesālikā licchavī, napi aññe paṭirājāno. Coro me bhante, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Tāhaṃ bhante paṭisedhissāmīti.
Sace pana tvaṃ mahārāja, aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ, virataṃ pāṇātipātā virataṃ adinnādānā virataṃ musāvādā ekabhattikaṃ brahmacāriṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ, kinti naṃ kareyyāsīti? Abhivādeyyāma vā mayaṃ bhante, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāmapi naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa ra rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma kuto panassa bhante, dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasaṃyamo bhavissatīti? Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā dakkhiṇaṃ bāhuṃ2 paggahetvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: eso maharāja, aṅgulimālo'ti.

--------------------------
1.Yāvatiko-[PTS. 2.] Dakkhiṇabāhaṃ-[PTS.]

[BJT Page 522] [\x 522/]

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṃ ahuchamhitattaṃ ahu lomahaṃso. Atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhītaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: mā bhāyi maharāja, mā bhāyi mahārāja, natthi te ato bhayanti. Atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ [PTS Page 102] [\q 102/] vā chamhitattaṃ vā lomahaṃso vā, so paṭippassamhī. Atha kho rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aṅgulimālo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca: ayyo no bhante, aṅgulimāloti? Evaṃ mahārājāti. Kathaṃgotto bhante, ayyassa pitā, kathaṃgottā mātāti? Gaggo kho mahārāja, pitā, mantānī mātāti. Abhiramatu bhante, ayyo gaggo mantāniputto. Ahamayyassa gaggassa mantāniputtassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti1.

Tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññako hoti piṇḍapātiko paṃsukuliko tecīvariko. Atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca: alaṃ mahārāja, paripuṇṇaṃ me ticīvaranti atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante, yāvañcidaṃ bhante, bhagavā adantānaṃ dametā asantānaṃ2 sametā aparinibbutānaṃ3 parinibbāpetā. Yaṃ hi mayaṃ bhante, nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametuṃ. So bhagavatā adaṇḍena asattheneva4 danto. Handa ca dāni5 mayaṃ bhante, gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇiyāti. Yassadāni tvaṃ mahārāja, kālaṃ maññasīti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ6 piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabhaṃ7 disvānassa [PTS Page 103] [\q 103/] etadahosi: kilissanti vata bho sattā kilissanti vata bho sattā'ti. Atha kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā aṅgulimālo bhagavantaṃ etadavoca: idhāhaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ6 piṇḍāya pāvisiṃ addasaṃ kho ahaṃ bhante, sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabbhaṃ7 disvāna me etadahosi: kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā'ti.

-------------------------
1. Parikkhārehīti-sīmu. 2. Asamentānaṃ-syā 3. Apparinibbutānaṃ-syā 4. Asatthena-syā 5. Handadāni-syā,[PTS 6.] Sāvatthiyaṃ-sīmu,machasaṃ 7. Visātagabbhaṃ-[PTS.]

[BJT Page 524] [\x 524/]

Tena hi tvaṃ aṅgulimāla, yena sā itthi1 tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi: yatohaṃ bhagini jāto2 nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā. Tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā'ti. So hī nūna me bhante, sampajānamusāvādo bhavissati, mayā hi bhante, bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitāti.

Tena hi tvaṃ aṅgilimāla, yena sā itthi itthināparaṃ tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi: yatohaṃ bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā. Tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassā'ti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā aṅgulimālo bhagavato paṭissutvā yena sā itthi1, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca: yatohaṃ bhagini, āriyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassā'ti. Atha kho sotthi itthiyā ahosi3 sotthi gabbhassa.
Atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusita brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ [PTS Page 104] [\q 104/] itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca kho panāyasmā aṅgulimālo arahataṃ ahosi.

Atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi, tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā aṅgalimālo bhinnena sīsena lohitena galantena bhinnena pattena vipphālitāya4 saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca: adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa, adhivāsehi tvaṃ brāhmaṇa, yassa kho tvaṃ kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi. Tassa tvaṃ brāhmaṇa, kammassa vipākaṃ diṭṭheva dhamme paṭisaṃvedesī'ti. Atha kho āyasmā aṅgulimālo rahogato paṭisallīno vimuttisukhapaṭisaṃvedi tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati,
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā.

-------------------------
1. Sāvatti- [PTS 2.] Jātiyā jāto-sīmu. 3. Atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi- sīmu, machasaṃ 4. Vipphāritāya-sīmu.

[BJT Page 526] [\x 526/]
Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithiyati,
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā.

Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane,
So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā muttova candimā

Disā hi me dhammakathaṃ suṇantu
Disā hi me yuñjantu buddhasāsane,
Disā hi me te manuje1 bhajantu
Ye dhammamevādapayanti santo.
[PTS Page 105] [\q 105/]
Disā hi me khantivādānaṃ2 avirodhappasaṃsinaṃ,3
Suṇantu dhammaṃ kālena tañca anuvidhīyantu.

Na hi jātu so mamaṃ hiṃse aññaṃ vā pana kañcanaṃ4,
Pappuyya paramaṃ santiṃ rakkheyya tasathāvare.

Udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ
Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā.

Daṇḍeneke damayanti aṅkusehi kasāhi ca,
Adaṇḍena asatthena ahaṃ dantomhi tādinā.

Ahiṃsakoti me nāmaṃ hiṃsakassa pure sato,
Ajjāhaṃ saccanāmomhi na naṃ hiṃsāmi kañcanaṃ5.

Coro ahaṃ pure āsiṃ aṅgulimālo ti vissuto,
Vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.

Lohitapāṇi pure āsiṃ aṅgulimāloti vissuto,
Saraṇāgamanaṃ passa bhavanetti samūhatā.

Tādisaṃ kammaṃ katvāna bahuṃ6 duggatigāminaṃ,
Phuṭṭho kammavipākena anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.

Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā,
Appamādañca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

Mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ,
Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ.

-------------------------
1. Manussā-sīmu- manujā -machasaṃ,syā, manusse-[PTS 2.] Khantivodāniṃ-syā 3. Avirodhappasaṃsanaṃ-syā, saṃsinaṃ-machasaṃ. 4. Kiñci naṃ-machasaṃ 5. Kañci naṃ - sīmu, [PTS,]syā. Kiñci naṃ - machasaṃ 6. Bahu-[PTS.]

[BJT Page 528] [\x 528/]
Sāgataṃ1 nāpagataṃ nayidaṃ dummantitaṃ mama,
Saṃvibhattesu2 dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ.

Sāgataṃ1 nāpagataṃ nayidaṃ dummantitaṃ mama,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti.
[PTS Page 106] [\q 106/]
Aṅgulimālasuttaṃ jaṭṭhaṃ.

-------------------------
1. Svāgata1-machasaṃ,syā 2. Suvibhattesu-syā paṭibhattesu[PTS.]

[BJT Page 530] [\x 530/]

2.4.7

Piyajātika suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samaya1 bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato1 hoti. Tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. So āḷāhanaṃ2 gantvā gantvā kandati kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā'ti. Atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca: na kho te gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni, atthi te indriyānaṃ aññathatta'nti.

Kiṃ hi me bhante indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati? Mayhaṃ hi bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. Sohaṃ āḷāhanaṃ2 gantvā gantvā kandāmi kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā'ti.

Evameva gahapati, piyajātikā hi gahapati , sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti3.

Kissa nu kho4 nāmetaṃ bhante, evaṃ bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, piyajātikā hi kho bhante, ānandasomanassā piyappabhavikāti. Atha kho so gahapati bhagavato bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā5 uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidūre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te akkhadhutte etadavoca: idhāhaṃ bhonto, yena samaṇo [PTS Page 107] [\q 107/] gotamo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisidiṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ bhonto, samaṇo gotamo etadavoca: na kho te gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni atthi. Te indriyānaṃ aññathatta'nti. Evaṃ vutte ahaṃ bhonto, samaṇaṃ gotamaṃ etadavocaṃ: kiṃ hi me bhante, indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati, mayhaṃ hi bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato, tassa kālakiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. Sohaṃ āḷāhanaṃ gantvā gantvā kandāmi: ' kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā'ti. Evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, piyajātikā hi gahapati, sokaparidevadukkhadomassupāyāsā piyappabhavikāti. Kissa4nu.

-------------------------
1. Kālaṃkato-machasaṃ 2.Āḷāhaṇaṃ-sīmu. 3. Piyappabhūtikāti-syā 4. Kassa kho-machasaṃ,[PTS.] Kassa kho-syā 5. Appaṭikkositvā-syā.

[BJT Page 532] [\x 532/]

Kho nāmetaṃ bhante, evaṃ bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, piyajātikā hi kho bhante, ānandasomanassā piyappabhavikāti. Atha khvāhaṃ1 bhonto, samaṇassa gotamassa bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkami'nti.

Evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, piyajātikā hi gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā'ti. Atha kho so gahapati, sameti me akkhadhuttehīti pakkāmi. Atha kho idaṃ kathāvatthuṃ anupubbena rājantepuraṃ pāvisi.

Atha kho pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ āmantesi: idante mallike, samaṇena gotamena bhāsitaṃ: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Sace taṃ mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ, evametanti.

Evamevaṃ panāyaṃ mallikā yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃtadevassa abbhanumodati. Sace taṃ mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ evameta'nti. Seyyathāpi nāma ācariyo yaññadeva antevāsissa2 bhāsati, taṃ tadevassa antevāsī abbhanumodati: evametaṃ ācariyā evametaṃ ācariyāti. Evamevaṃ kho tvaṃ mallike, yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati. Taṃ tadevassa abbhanumodasi. Sace taṃ [PTS Page 108] [\q 108/] mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ evameta'nti. Cara pare3 mallike vinassāti.

Atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi: ehi tvaṃ brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirisā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: 'mallikā bhante, devī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī'ti. Evañca vadehi: " bhāsitā nu kho bhante, bhagavatā esā vācā: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Yathā ca te bhagavā vyākaroti, tathā taṃ sādhukaṃ uggahetvā mamaṃ āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī"ti. Evaṃ bhotīti kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo mallikāya deviyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'mallikā bho gotama, devī bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti: " bhāsitā nu kho bhante, bhagavatā esā vācā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā"ti.

--------------------------
1. Atha khohaṃ-syā 2. Antevāsiṃ-sīmu. 3.Cara pi re - [PTS]

[BJT Page 534] [\x 534/]

Evametaṃ brāhmaṇa, evametaṃ brāhmaṇa, piyajātikā hi kho brāhmaṇa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.

Tadamināpetaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā1 itthiyā mātā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me mātaraṃ addasatha3 api me mātaraṃ addasathā'ti?
[PTS Page 109] [\q 109/]

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā1 itthiyā pitā kālamakāsi sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅgāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: api me pitaraṃ assasatha3 api me pitaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā1 itthiyā bhātā kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: api me bhātaraṃ addasatha api me bhātaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa pariyāyena veditabbaṃ : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā bhaginī kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me bhaginiṃ addasatha3 api me bhaginiṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā putto kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me puttaṃ addasatha3 api me puttaṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā dhītā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me dhītaraṃ addasatha3 api me dhītaraṃ addasathā'ti ?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassā itthiyā sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me sāmikaṃ addasatha3 api me sāmikaṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me mātaraṃ addasatha, api me mātaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: ' api me pitaraṃ addasatha api me pitaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa bhātā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha:'api me bhātaraṃ addasathā api me bhātaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa bhaginī kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me bhaginiṃ addasatha3 api me bhaginiṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa addasathā'ti? Putto kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha: 'api me puttaṃ addasatha3 api me puttaṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa dhītā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha:'api me dhītaraṃ addasatha3 api me dhītaraṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha:'api me pajāpatiṃ addasatha3 api me pajāpatiṃ addasathā'ti?

Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarā itthi ñātikulaṃ āgamāsi. Tassā te ñātakā sāmikā4 acchinditvā aññassa dātukāmā, sā ca taṃ na icchati. Atha kho sā itthi5 sāmikaṃ etadavoca: 'ime maṃ6 ayyaputta, ñātakā tayā7 acchinditvā aññassa dātukāmā ahañca

-------------------------
1. Aññatarissā- machasaṃ 2. Rathikāya rathikaṃ-machasaṃ , rathiyā rathiyaṃ-sīmu. 3. Adassatha-syā , addassatha-machasaṃ 4. Sāmikaṃ-sīmu, machasaṃ, syā, [PTS. 5.] Sāvatthi-[PTS 6.] Mama-syā,mamaṃ-[PTS 7.] Taṃ- sīmu, syā,[PTS.] Tvaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 536] [\x 536/]

Taṃ na icchāmi'ti. Atha kho so puriso taṃ itthiṃ dvidhā chetvā [PTS Page 110] [\q 110/] attānaṃ opādesi1, 'ubho pecca bhavissāmā'ti. Imināpi kho etaṃ brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, piyappabhavikā'ti.
Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ mallikāya deviyā ārocesi. Atha kho mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami,upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca:

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te vajirī kumārīti?

Evaṃ mallike,piyā me vajirī kumārīti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti?

Vajiriyā me mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ,kimpana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti?
.2
Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ:'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyāti2?.
Evaṃ mallike, piyā me vāsabhā khattiyāti.2

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya viparināmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti?
Vāsabhāya me mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ,kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ:'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyo te viḍūḍabho3 senāpatī'ti?.
Evaṃ mallike, piyo me viḍūḍabho senāpatī'ti. [PTS Page 111] [\q 111/]

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, viḍūḍabhassa te senāpatissa viparināmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti?

-------------------------
1.Upphālesi-machasaṃ,syā. ,Uppāṭesi-sīmu,[PTS 2.]Vāsabhakhattiyāti-syā 3. Viṭaṭūbho machasaṃ.

[BJT Page 538] [\x 538/]

Viḍūḍabhassa me mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti?

Idaṃ kho taṃ mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te ahanti?
Evaṃ mallike, piyā mesi tvanti.
Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, mayhaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti?

Tuyhaṃ hi me mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, piyā te kāsikosalāti?
Evaṃ mallike, piyā me kāsikosalā. Kāsikosalānaṃ mallike,anubhāvena kāsikosalaṃ kāsikacandanaṃ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṃ dhāremā'ti.

Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, kāsikosalānaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti?

Kāsikosalānaṃ hi me mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.

Idaṃ kho taṃ mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti.

Acchariyaṃ mallike, abbhūtaṃ mallike, yāvañca [PTS Page 112] [\q 112/] so bhagavā paññāya ativijjha maññe1 passati. Ehi mallike, ācāmehīti2

Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañchaliṃ panāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā'ti.

Piyajātikasuttaṃ sattamaṃ.

--------------------------
1. Ativijjha paññāya-[PTS 2.]Ācamehīti- machasaṃ.

[BJT Page 540] [\x 540/]

2.4.8.

Bāhitika suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho ayasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ1 piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto, yena pubbārāmo migāramātu2 pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya.

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhiruhitvā sāvatthiyā niyyāsi divādivassa. Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi: 'āyasmā nu kho eso samma sirivaḍḍha, ānando'ti? Evaṃ mahārāja, āyasmā eso ānando'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: 'ehi tvaṃ ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vandāhi: rājā bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī'ti.3 Evañca vadehi4: 'sace kira bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, āgametu kira bhante, āyasmā ānando [PTS Page 113] [\q 113/] muhuttaṃ anukampaṃ upādāyā'ti. Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " rājā bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: 'sace kira bhante, āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, āgametu kira bhante, āyasmā ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyā"ti. Adivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi, nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'sace bhante,āyasmato ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, sādhu bhante, āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

-------------------------
1. Sāvatthiyaṃ-sīmu, machasaṃ 2. Migāramātuyā-syā 3. Vandati-sīmu. 4,Vadeti-sīmu.

[BJT Page 542] [\x 542/]

Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tīraṃ, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: idha bhante, āyasmā ānando hatthatthare nisīdatu'ti. Alaṃ mahārāja, nisīda tvaṃ, nisinno ahaṃ sake āsane'ti. Nisīdi kho rājā pasenadi kosalo paññatte āsane, nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāssa1 kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. [PTS Page 114] [\q 114/]

Kimpana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti. Kimpana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehīti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.

Acchariyaṃ bhante,abbhūtaṃ bhante, yaṃ hi mayaṃ bhante, nāsakkhimhā pañhena paripūretuṃ, taṃ bhante, āyasmatā ānandena pañhassa veyyākaraṇena paripūritaṃ. Ye te bhante, bālā abyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, na mayaṃ taṃ sārato paccāgacchāma. Ye ca kho te3 bhante, paṇḍitā byattā4 medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, taṃ mayaṃ sārato paccāgacchāma.

Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti?.

Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo
Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo?
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo?
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho?
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko?

--------------------------
1. Yvāyaṃ-syā. 2.Brāhmaṇehi viññūhīti-sīmu,[PTS 3.] Ye pana te-machasaṃ, 4. Viyattā-machasaṃ 5. Sabyābajjho-machasaṃ.

[BJT Page 544] [\x 544/]

Yo mahārāja, kāyasamācāro attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpo kho mahārāja,kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhiti.

Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti.Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehīti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.?

Yo kho mahārāja, manosamācāro akusalo
Katamo pana bhante, manosamācāro akusalo?
Yo kho mahārāja, manosamācāro sāvajjo.
Katamo pana bhante, manosamācāro sāvajjo?
Yo kho mahārāja, manosamācāro sabyāpajjho5.
Katamo pana bhante, manosamācāro sabyāpajjho?
Yo kho mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko.
Katamo pana bhante, manosamācāro dukkhavipāko?

Yo kho mahārāja, manosamācāro attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpo kho mahārāja, manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhiti.

Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇetīti?

Sabbā'kusaladhammapahīno1 kho mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgatoti.
Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti?

Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo
Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo? [PTS Page 115] [\q 115/]
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo?
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho?
Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko.
Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko?

--------------------------
1. Sabbā akusalā dhammā pahīṇo-sīmu. 2. Abyābajjho-machasaṃ.

[BJT Page 546] [\x 546/]

Yo kho mahā rāja, kāyasamācāro nevattavyābādhāyapisaṃvattati, na paravyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayavyābādhāyapi saṃvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kho mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.

Katamo pana bhante ānanda, vacīsamācāro

Katamo pana bhante ānanda,so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāro samācareyya yvāssa vacīsamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāro samācareyya yvāssa vacīsamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī'ti.Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāro samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehiti2? Na kho mahārāja,so bhagavā tathārūpaṃ manosamācāro samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.?

Yo kho mahārāja, manosamācāro kusalo [PTS Page 116] [\q 116/]
Katamo pana bhante, manosamācāro kusalo?
Yo kho mahārāja, manosamācāro anavajjo.
Katamo pana bhante, manosamācāro anavajjo?
Yo kho mahārāja, manosamācāro abyāpajjho5.
Katamo pana bhante, manosamācāro abyāpajjho?
Yo kho mahārāja, manosamācāro sukhavipāko.
Katamo pana bhante, manosamācāro sukhavipāko?

Yo kho mahā rāja, manosamācāro nevattavyābādhāyapisaṃvattati, na paravyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayavyābādhāyapi saṃvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kho mahārāja, manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.

Kiṃ pana1 bhante ānanda, so bhagavā sabbesaṃyeva kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetīti?

Sabbā'kusaladhammapahīno kho mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgatoti.
Acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante, yāvasubhāsitañcidaṃ2 bhante, āyasmatā ānandena. Iminā ca mayaṃ bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā, evaṃ attamanābhiraddhā ca mayaṃ bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena, sace bhante, āyasmato ānandassa hatthiratanaṃ kappeyya, hatthiratanampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace bhante, āyasmato ānandassa assa ratanaṃ kappeyya, assaratanampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace bhante, āyasmato ānandassa gāmavaraṃ kappeyya, gāmavarampi mayaṃ āyasmato ānandassa dadeyyāma. Api ca bhante, mayampetaṃ3 jānāma: netaṃ āyasmato ānandassa kappatīti. Ayaṃ me bhante, bāhitikā raññā4 māgadhena ajātasattunā vedehiputtena vatthanāḷiyā5 pakkhipitvā pahitā soḷasasamā āyāmena, aṭṭhasamā vitthārena, taṃ bhante, āyasmā ānando patigaṇhātu anukampaṃ upadāyāti.

-------------------------
1.Kiṃnukho pana-syā. 2,Subhāsitamidaṃ-sīmu. 3. Mayampetaṃ taṃ-sīmu 4. Rañño-[PTS 5.] Chattanāḷiyā-syā,[PTS.]

[BJT Page 548] [\x 548/]

Alaṃ mahārāja, paripuṇṇaṃ me ticīvaranti. [PTS Page 117] [\q 117/]

Ayaṃ bhante, aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā ceva ānandena amhehi ca, yadā upari pabbate mahāmegho ahippavuṭṭho hoti1 athāyaṃ aciravatī nadī ubhato kulāni saṃvissandantī gacchati. Evameva kho bhante, āyasmā ānando imāya bāhitikāya attano ticīvaraṃ karissati. Yampanāyasmato ānandassa purāṇaṃ ticīvaraṃ, taṃ sabrahmacārīhi saṃvibhajissati. Evāya ambhākaṃ dakkhiṇā saṃvissandantī maññe gamissati. Patigaṇhātu bhante, āyasmā ānando bāhitikanti.

Paṭiggahesi kho āyasmā ānando bāhitikaṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'handa cadāni mayaṃ bhante ānanda, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā'ti. Yassadāni tvaṃ mahārāja, kālaṃ maññasīti.
Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa raññopasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi raññā pasenadinā kosalena saddhiṃ kathāsallāpo. Taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tañca bāhitikaṃ bhagavato pādāsi.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 'lābhā bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā bhikkhave, rañño pasenadissa kosalassa. Yaṃ rājā2 pasenadi kosalo labhati ānandaṃ dassanāya. Labhati payirupāsanāyāti.

Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 118] [\q 118/]

Bāhitikasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

--------------------------
1.Abhippavāhoti-sīmu, 2.Ayaṃ rājā-sīmu.

[BJT Page 550] [\x 550/]

2.4.9.

Dhammacetiya suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: eka samayaṃ bhagavā sakkesu viharati medataḷumpaṃ1 nāma sakyānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo nagarakaṃ2 anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi: ' yojehi samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhumiṃ dassanāyā'ti. Evaṃ devāti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi: 'yuttāni kho deva bhadrāni bhadrāni yānāni, yassadāni kālaṃ maññasī'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagaramhā niyyāsi mahacca3 rājānubhāvena yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi.

Addasā kho rājā pasenadi kosalo ārāme jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanī yāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Disvāna bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi: 'imāni kho tāni4 rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, yattha sudaṃ mayaṃ taṃ bhagavantaṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddhanti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo dighaṃ kārāyanaṃ āmantesi: imāni kho samma kārāyana, tāni rukkhamūlāni pāsādāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Yattha sudaṃ5 mayaṃ taṃ bhagavanataṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Kahaṃ nu kho samma kārāyana, etarahi [PTS Page 119] [\q 119/] so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho'ti.?

Atthi mahārāja, medataḷumpaṃ1 nāma sakyānaṃ nigamo. Tattha so bhagavā etarahi arahaṃ sammāsambuddho viharatī'ti. Kīva dūro pana samma kārāyana, nagarakamhā6 medataḷumpaṃ1 nāma sakyānaṃ nigamo hotīti? Na dūre mahārāja, tīṇi yojanāni. Sakkā divasāvasesena gantunti. Tena hi samma kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni gamissāma mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddha'nti.

--------------------------
1. Medāḷupaṃ- machasaṃ,syā, medaḷumpaṃ-[PTS] metalupaṃ-sīmu. 2. Naṅgarakaṃ-[PTS 3.] Mahaccā-sīmu,machasaṃ 4. Imāni khodāni-sīmu. 5. Yatthassudaṃ-[PTS 6.] Naṅgaramhā-[PTS.]

[BJT Page 552] [\x 552/]

Evaṃ devāti kho digho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi: yuttāni kho te deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaṃ maññasi'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā nikkhamitvā yena metaḷumpaṃ nāma sakyānaṃ nigamo tena pāyāsi teneva divasāvasesena medataḷumpaṃ nāma sakyānaṃ nigamaṃ sampāpuṇi yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca: kahaṃ nu kho bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha'nti. Eso mahārāja vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggalaṃ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāra'nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo tattheva khaggañca uṇhīsañca dīghassa kārāyanassa pādāsi, atha kho dīghassa kārāyanassa etadahosi: rahāyati khodāni mahārājā tenidhevadāni1 mayā ṭhātabba'nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggalaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo [PTS Page 120] [\q 120/] vihāraṃ pavisitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti: rājāhaṃ bhante, pasenadi kosalo, rājāhaṃ bhante, pasenadi kosalo'ti.
Kiṃ pana tvaṃ mahārāja, atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karosi cittūpahāraṃ2 upadaṃsesīti?

Atthi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo, hoti sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno3 bhagavato sāvakasaṅgho'ti. Idhāhaṃ bhante, passāmi eke samaṇabrāhmaṇe pariyantakataṃ brahmacariyaṃ caranti. Dasapi vassāni, vīsatimpi vassāni, tiṃsampi vassāni,cattārisampi vassāni. Te aparena samayena sunahātā suvilittā kappitakesamassu pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti4 idha panāhaṃ bhante, bhikkhu passāmi yāvajīvaṃ apāṇakoṭikaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carante, na kho panāhaṃ bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavatī dhammanvayo, hoti sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅghoti5.

--------------------------
1. Idhevadāni-sīmu, machasaṃ,syā,[PTS 2.] Mittūpahāraṃ-machasaṃ,syā,[PTS 3.] Suppaṭipanno-machasaṃ 4. Parivārenti - [PTS 5.] Bhagavato sāvakasaṅghoti-machasaṃ.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Puna ca paraṃ bhante, rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti. Gahapatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginiyāpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Idha panāhaṃ bhante, bhikkhu passāmi samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ [PTS Page 121] [\q 121/] piyacakkhūhi sampassantā viharanti1. Na kho panāhaṃ bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ samaggaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅghoti.

Puna ca parāhaṃ bhante, ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. Sohaṃ tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte2 dhamanisanthatagatte na viya maññe cakkhuṃ bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti3 addhā ime āyasmanto anabhiratā4 vā brahmacariyaṃ caranti. Atthi vā nesaṃ kiñci pāpaṃ kammaṃ kataṃ paṭicchannaṃ tathā ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā na viya maññe cakkhuṃ bandhanti janassa dassanāyāti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: kinnu tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṃ bandhatha janassa dassanāyāti. Te evamāhaṃsu: bandhukarogo no maharājā'ti. Idha panāhaṃ bhante, bhikkhū passāmi haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā pīṇitindriyā appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharanti5 tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti3. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānanti, tathā ime āyasmanto haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā pīṇitindriyā appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharantī'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavatī dhammanvayo hoti sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅghoti.

Puna ca parāhaṃ bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto [PTS Page 122] [\q 122/] pahomi ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ. Pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ. Tassa mayhaṃ bhante, aṭṭakaraṇe6 nisinnassa antarantarā kathaṃ opātenti. Sohaṃ na labhāmi: māme7 bhonto aṭṭakaraṇe6 nisinnassa me antarantarā kathaṃ opātetha.8 Kathāpariyosānaṃ me bhavanto āgamentūti. Tassa mayhaṃ bhante, antarantarāva.

--------------------------
1. Samagge sammodamāne khīrodakībhūte aññamaññaṃ piyacakkhūhi passante viharante-[PTS ,]machasaṃ. 2. Uppaṇḍupaṇḍukajāte-syā 3. Etadahosi-syā 4. Anabhirataṃ-sīmu. 5. Haṭṭhapahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe paṇītindriye appossukke paṇṇalome paradavutte migabhūtena cetasā viharante- [PTS.] Machasaṃ 6. Atthakaraṇe-sīmu.[PTS 7.] Ime-sīmu. 8. Opātentu-sīmu.

[BJT Page 556] [\x 556/]
Kathaṃ opātenti. Idha panāhaṃ bhante bhikkhu pasasāmi yasmiṃ samaye bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Neva tasmiṃ samaye bhagavato sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhūtapubbaṃ bhante, bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ desasi. Tatraññataro bhagavato sāvako ukkāsi. Tamenaññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi: ' appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi. Satthā no bhagavā dhammaṃ desatī'ti, tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhūtaṃ vata bho. Adaṇḍena vata kira bho asatthena evaṃ suvinītā parisā bhavissatī'ti. Na kho panāhaṃ bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ suvinītaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,supaṭipanno saṅgho'ti.
.1
Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: 'evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati,evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā'ti. Te suṇanti 'samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo'ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagava dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti [PTS Page 123] [\q 123/] sampahaṃseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti. Kuto2 vādaṃ āropessanti. Aññadatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho'ti.
.1
Puna caparāhaṃ bhante, passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: 'evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati,evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā'ti. Te suṇanti 'samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo'ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti. Kuto2 vādaṃ āropessanti. Aññadatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho'ti.

Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce gahapatipaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: 'evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati,evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā'ti. Te suṇanti 'samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo'ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti. Kuto2 vādaṃ āropessanti. Aññadatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho'ti.

Puna ca parāhaṃ bhante, passāmi idhekacce samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vāḷavedhirūpe vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti. Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchisasāma: 'evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati,evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā'ti. Te suṇanti 'samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo'ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti. Kuto2 vādaṃ āropessanti. Aññadatthu3 bhagavantaññeva okāsaṃ yācanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Te bhagavā

--------------------------
1. Te bhindantā - syā, machasaṃ 2. Kutassa-syā 3. Aññadatthuṃ-syā.

[BJT Page 558] [\x 558/]

Pabbājeti. Te tathā pabbajitā samānā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṃsu: 'manaṃ 1 vata bho anassāma, manaṃ1 vata bho panassāma. Mayaṃ hi pubbe assamaṇāva samānā samaṇamhāti paṭijānimhā, abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇamhāti paṭijānimhā, anarahantova samānā arahantomhāti paṭijānimhā. Idāni khomhā samaṇā, idāni khomhā brāhmaṇā, idāni khomhā arahanto'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅgho'ti.

Puna ca paraṃ bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā ahaṃ nesaṃ jīvitassa padātā2 yasassa āhattā atha ca pana no tathā mayi [PTS Page 124] [\q 124/] nipaccākāraṃ karonti yathā bhagavati. Bhūtapubbāhaṃ bhante senaṃ abbhūyyāno samāno imeva isidattapurāṇā thapatayo vimaṃsamāno aññatarasmiṃ sambādhe āvasathe vāsaṃ upagañchiṃ. Atha kho bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya vītināmetvā yato ahosi bhagavā tato sīsaṃ katvā maṃ pādato karitvā nipajjiṃsu. Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: 'acchariyaṃ vata bho, abbhūtaṃ vata bho,ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaṃ tesaṃ jīvitassa padātā, yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraṃ karonti yathā bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānantī'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo supaṭipanno saṅgho'ti.

Puna ca paraṃ bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsītiko, ahampi āsitiko yampi bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsītiko, ahamipi āsītiko, imināvārahāmevāhaṃ bhante, bhagavati paramanipaccākāraṃ kattuṃ. Cittūpavāraṃ upadaṃsetuṃ. Handa ca dāni mayaṃ bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇiyā'ti. Yassadāni tvaṃ mahārāja, kālaṃ maññasīti:atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

-------------------------
1.Mayaṃ-syā 2. Jivikāya,dātā-machasaṃ ,jīvitaṃ dātā-[PTS.]

[BJT Page 560] [\x 560/]

Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa bhikkhū āmantesi: 'eso bhikkhave, rājā pasenadi kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto. Uggaṇhātha1 bhikkhave, dhammacetiyāni. Pariyāpuṇātha [PTS Page 125] [\q 125/] bhikkhave, dhammacetiyāni. Dhāretha bhikkhave, dhammacetiyāni. Atthasaṃhitāni bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānī'ti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Dhammacetiyasuttaṃ navamaṃ.

--------------------------
1. Uggaṇhatha -machasaṃ,syā.

[BJT Page 562] [\x 562/]

2.4.10
Kaṇṇakatthala suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā ujukāyaṃ1 viharati kaṇṇakatthale migadāye. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ujukaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: 'ehi tvaṃ ambho purisā yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirisā vandāhi. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha, 'rājā bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī'ti. Evañca vadehi: 'ajja kira bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhūttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī'ti. Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca: 'rājā bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti: ajja kira bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī'ti.

Assosuṃ kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī 'ajja [PTS Page 126] [\q 126/] kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī'ti. Atha kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ: 'tena hi mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: 'somā ca bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaṃ appataṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchanti'ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: 'somā ca bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantī'ti. Kimpana mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī aññaṃ dūtaṃ nālatthu'nti.

[BJT Page 564] [\x 564/]

Assosuṃ kho bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī, ' ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī'ti. Atha kho bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī maṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ: tena hi mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha, somā ca bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantī'ti.

Sukhiniyo hontu mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginīti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: " sutaṃ metaṃ bhante samaṇo gotamo evamāha: 'natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti. Ye te bhante evamāhaṃsu: 'samaṇo gotamo evamāha: [PTS Page 127] [\q 127/] natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Kacci te bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī'ti.

Ye te mahārāja, evamāhaṃsu: 'samaṇo gotamo evamāha: natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññu sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Na me tena vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maṃ te asatā abhutenā'ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo viḍūḍabhaṃ1 senāpatiṃ āmantesi: 'ko nu khojja2 senāpati, imaṃ kathāvatthuṃ 3 rājantepure abbhudāhāsīti? 'Sañjayo mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto'ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi,'ehi tvaṃ amho purisa, mama vacanena sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ āmantesi. Rājā taṃ4 bhante, pasenadi kosalo āmantetī'ti. Evaṃ devāti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena sañjayo brāhmaṇo ākāsagotto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca: 'rājā taṃ bhante, pasenadi kosalo āmantetī'ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: siyā nu kho bhante, bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya vācā bhāsitā5, tañca jano aññathā vipaccāgaccheyyāti?6.

Abhijānāmi mahārāja vācaṃ bhāsitāti7.

-------------------------
1. Viṭaṭūbhaṃ-machasaṃ 2. Ko nu kho-machasaṃ,syā[PTS 3.] Kathāvatthu-sīmu 4. Rājā te-[PTS 5.] Sandhāya bhāsitaṃ-machasaṃ,syā,[PTS 6.] Paccāgaccheyya-machaṃ,syā,[PTS 7.] Abhijānāmi mahārāja vācaṃ bhāsitāti. Machasaṃ,syā,[PTS,]ūnaṃ.

[BJT Page 566] [\x 566/]
Yathā kathampana bhante, bhagavā abhijānāti vācaṃ bhāsitāti?1.

Evaṃ kho ahaṃ mahārāja, abhijānāmi vācaṃ bhāsitā1 'natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, [PTS Page 128] [\q 128/] yo sakideva sabbaṃ ñassati, sabbaṃ dakkhiti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha saheturūpaṃ bhante bhagavā āha:'natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā,yo sakideva sabbaṃ ñassati, sabbaṃ dakkhiti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Cattāro me bhante, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ nu kho bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso, siyā nānākaraṇa'nti?

Cattāro 'me mahārāja, vaṇṇā. Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ kho mahārāja, catunnaṃ vaṇṇānaṃ dve vaṇṇā aggamakkhāyanti, khattiyā ca brāhmaṇā ca. Yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmicīkammānanti2.

Nāhaṃ bhante, bhagavantaṃ diṭṭhadhammikaṃ pucchāmi, samparāyikāhaṃ bhante, bhagavantaṃ pucchāmi. Cattāro me bhante, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ nu kho bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso, siyā nānākaraṇanti?

Pañcimāni mahārāja, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha mahārāja, bhikkhū saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvīkattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhūro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā imāni kho mahārāja, pañca padhāniyaṅgāni. Cattārome mahārāja, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā, taṃ nesaṃ3 cassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

Cattāro me bhante vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā [PTS Page 129] [\q 129/] suddā,te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā ettha pana nesaṃ bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇanti?.

--------------------------
1.Vacā bhāsitā-sīmu. 2. Sāmīcikammānīti-machasaṃ ,sāmicikammanti-syā,[PTS. 3.]Ettha pana nesaṃ-machasaṃ

[BJT Page 568] [\x 568/]

Ettha kho pana nesāhaṃ mahārāja, padhānavemattataṃ1 vadāmi. Seyyathāpassu2 mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ. Dantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyunti?

Evaṃ bhante.
Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ. Adantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītāti?

Nohetaṃ bhante.

Evameva kho mahārāja, yaṃtaṃ saddhena pattabbaṃ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhaviriyena paññavatā, taṃ vata assaddho bavhābādho saṭho māyāvī kusito duppañño pāpuṇissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.

Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha. Saheturūpaṃ bhante bhagavā āha. Cattāro me bhante, vaṇṇā: khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā, te cassu sammappadhānā. Ettha pana nesaṃ bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇanti.

Ettha kho pana nesāhaṃ3 mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ vimuttiyā vimuttiṃ. Seyyathāpi mahārāja, puriso sukkhaṃ sākakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaṃ sālakaṭṭhaṃ [PTS Page 130] [\q 130/] ādāya, aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaṃ ambakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya. Tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaṃ udumbarakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyya. Taṃ kiṃ maññasi mahārāja, siyā nu kho tesaṃ aggīnaṃ nānādāruto abhinibbattānaṃ kiñci nānākaraṇaṃ, acciyā vā acciṃ vaṇṇena vā vaṇṇaṃ, ābhāya vā ābhanti?

No hetaṃ bhante.

Evameva kho mahārāja, yaṃ taṃ tejaṃ viriyaṃ nippharati, taṃ4 padhānābhinibbattaṃ5 nāhaṃ tattha kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti.

--------------------------
1. Nānatthaṃ-sīmu, vemattaṃ-[PTS 2.] Seyyathāpissu-machasaṃ,[PTS 3.] Ettha kho nesāhaṃ- machasaṃ,[PTS 4.] Vīriyā nimmathitaṃ-machasaṃ 5. Pacchābhinibbattaṃ-sīmu.

[BJT Page 570] [\x 570/]

Heturūpaṃ bhante, bhagavā āha, saheturūpaṃ bhante, bhagavā āha kiṃ pana bhante, atthi devāti? Kiṃ pana tvaṃ mahārāja? Evaṃ vadesi: kiṃ pana bhante, atthi devāti? Yadi vā te bhante, devā āgantāro itthattaṃ, yadi vā anāgantāro itthattanti. Ye te mahārāja? Devā sabyāpajjhā te devā āgantāro itthattaṃ ye te devā abyāpajjhā, te devā anāgantāro itthattanti.

Evaṃ vutte viḍūḍabho1 senāpati bhagavantaṃ etadavoca: 'ye te bhante devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaṃ, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaṃ te deve tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā'ti.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'ayaṃ kho viḍūḍabho senāpati rañño pasenadissa kosalassa putto. Ahaṃ bhagavato putto. Ayaṃ kho kāloyaṃ putto puttena manteyyā'ti.

Atha kho āyasmā ānando viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ āmantesi: 'tenahi senāpati, taṃ yevettha paṭipucc