Milindapañho

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Bāhira kathā

Milindo nāma so rājā sāgalāyampuruttame
Upagañji nāgasenaṃ gaṅgā'va yatha sāgaraṃ.

Āsajja rājā citrakathiṃ ukkādhāraṃ tamonudaṃ,
Apucchi nipuṇe pañhe ṭhānāṭhānagate puthū.

Pucchā vissajjanā ceva gambhīratthupanissitā
Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā abbhutā lomahaṃsanā.

Abhidhammavinayogāḷhā suttajālasamattitā. -1.
Nāgasenakathā citrā opammehi nayehi ca.

Tattha ñāṇaṃ paṇidhāya hāsayitvāna mānasaṃ
Suṇotha nipuṇe pañhe kaṅkhāṭhānavidāḷane'ti.

Taṃ yathānusūyate: atthi yonakānaṃ nānāpuṭabhedanaṃ sāgalannāma nagaraṃ nadīpabbatasobhitaṃ ramaṇīyabhumippadesabhāgaṃ ārāmuyyānopavanataḷākapokkharaṇīsampannaṃ nadīpabbatavanarāmaṇeyyakaṃ sutavantanimmitaṃ nihatapaccatthikapaccāmittaṃ anupapīḷitaṃ vividhavicitradaḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ pavarapacuragopūratoraṇaṃ gambhīraparikhapaṇḍarapākāraparikkhittantepuraṃ suvibhattavīthicaccaracatukka siṅghāṭakaṃ suppasāritānekavidhavarabhaṇḍaparipuritantarāpaṇaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] vivadhadānaggasatasamūpasobhitaṃ himagirisikharasaṅkāsavarabhavanasatasahassapatimaṇḍitaṃ gajahayarathapattisamākulaṃ abhirūpanaranāri gaṇānucaritaṃ ākiṇṇajanamanussaṃ puthukhattiyabrāhmaṇavessasuddaṃ vividhasamaṇabrāhmaṇasabhājanasaṅghaṭitaṃ-3. Bahuvidhavijjāvantanaravīranisevitaṃ kāsikakoṭumbarakādinānāvidhavatthāpaṇasampannaṃ suppasāritarucirabahuvidhapupphagandhāpaṇagandhagandhitaṃ āsiṃsaniyyabahuratanaparipūritaṃ
------
1. Samattitā (sī. Mu) 2. Carapavara gopuratoraṇaṃ (kesuci potthakesu)
3. Saṅghāṭitaṃ (sī. Mu. )

[SL Page 002] [\x 2/]

Disāmukhasuppasāritāpaṇasiṅgāravāṇijagaṇānucaritaṃ kahāpaṇarajatasuvaṇṇakaṃsapattharaparipūritaṃ-4. Pajjotamānanidhiniketaṃ pahūtadhanadhaññavittūpakaraṇaṃparipuṇṇakosakoṭṭhāgāraṃbavhannapānaṃ bahuvidhakhajjabhojjaleyyapeyyāsāyanīyaṃ uttarakurusaṅkāsaṃ sampannasassaṃ ālakamandā viya devapuraṃ.

2. Ettha ṭhatvā tesaṃ pubbakammaṃ kathetabbaṃ. Kathentena ca chaddhā vibhajitvā kathetabbaṃ. Seyyathīdaṃ: pubbayogo milindapañhaṃ lakkhaṇapañhaṃ meṇḍakapañhaṃ anumānapañhaṃ opammakathāpañhanti. Tattha milindapañho lakkhaṇapañho vimaticchedanapañho'ti duvidho meṇḍakapañho'pi mahāvaggekā yogikathāpañho'ti duvidho. Pubbayogo'ti tesaṃ pubbakammaṃ.

Pubbayogo

1. Atīte kira kassapassa bhagavato sāsane vattamāne gaṅgāya samīpe ekasmiṃ āvāse mahābhikkhusaṅgho paṭivasati. Tattha vattasīlasampannā bhikkhū pāto'va uṭṭhāya yaṭṭhisammuñjaniyo ādāya buddhaguṇe āvajjentā aṅgaṇaṃ sammajjitvā kacavarabyūhaṃ-5. Karonti atheko bhikkhu ekaṃ sāmaṇeraṃ 'ehi sāmaṇera imaṃ kacavaraṃ chaḍḍehī'ti āha. So asuṇanto viya gacchati. So dutiyampi tatiyampi āmantīyamāno asuṇanto viya gacchateva. Tato so bhikkhu 'dubbaco ayaṃ sāmaṇero'ti kuddho [PTS Page 003] [\q 3/] sammuñjanidaṇḍena pahāraṃ adāsi. Tato so rodantobhayena kacavaraṃ chaḍḍento 'iminā kacavarachaḍḍanapuññakammena, yāvāhaṃ nibbāṇaṃpāpuṇāmi, etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne majjhantika suriyo viya mahesakkho mahātejo bhaveyya'nti paṭhamapatthanaṃ paṭṭhapesi. Kacavaraṃ chaḍḍetvā nahānatthāya gaṅgātitthaṃ gato gaṅgāya ūmivegaṃ gaggarāyamānaṃ disvā'yāvāhaṃ nibbāṇaṃ pāpuṇāmi etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne ayaṃ ūmivego viya ṭhānuppattikapaṭibhāno bhaveyyaṃ akkhayapaṭibhāno'ti dutiyampi pathanaṃ paṭṭhapesi. So'pi bhikkhu sammuñjanisālāyaṃ sammuñjaniṃ ṭhapetvā nahānatthāya gaṅgātitthaṃ gacchanto sāmaṇerassa patthanaṃ sutvā 'esa mayā payojito'pi tāva evaṃ pattheti. Mayhaṃ kiṃ na samijjhissatī'ti cintetvā, yāvāhaṃ nibbāṇaṃ pāpūṇāmi, etthantare nibbattanibbattaṭṭhāne ayaṃ gaṅgāūmivego viya akkhayapaṭibhāno bhaveyyaṃ. Iminā pucchitapucchitaṃ sabbaṃ pañhapaṭibhānaṃ vijaṭetuṃ nibbeṭhetuṃ samattho bhaveyya'nti pathanaṃ paṭṭhapesi. Te ubho'pi devesu ca manussesu ca saṃsarantā ekaṃ buddhantaraṃ khepesuṃ atha amhākaṃ bhagavatā'pi yathā moggaliputtatissathero dissati evamete'pi

-----
4. Paripūraṃ (sī. Mu. ) 5. Kacavaraṃ byuhaṃ (sī. Mu. )

Dissanti "mama parinibbāṇato pañcavassasate atikkante ete uppajjissantī"ti. "Yaṃ mayā sukhumaṃ katvā desitaṃ dhammavinayaṃ, taṃ ete pañhapucchana - opammayuttivasena nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā vibhajissantī"ti ca niddiṭṭhā.

2. Tesu sāmaṇero jambudīpe sāgalanagare milindo nāma rājā ahosi paṇḍito vyatto medhāvī paṭibalo, atītānāgatapaccuppannānaṃ samantayogavidhānakiriyānaṃ karaṇakāle nisammakārī hoti. Bahūni cassa sathāni uggahitāni honti seyyathīdaṃ: suti sumati-6. Saṅkhyayogā ñāya-7. Vesesikāgaṇitaṃ gandhabbaṃ tikicchā catubbedā purāṇā itihāsā jotisaṃ māyā hetu mantaṇā yuddhaṃ chando sāmuddi [PTS Page 004] [\q 4/] vacanena ekūnavīsati. Vādī durāsado duppasaho puthutitthakarānaṃ aggamakkhāyati. Sakalajambudīpe milindena raññā samo koci nāhosi yadidaṃ thāmena javena suriyena paññāya. Aḍḍho mahaddhano mahābhogo anantabalavāhano.

3. Athekadivasaṃ milindo rājā anantabalavāhanaṃ caturaṅginībalaggasenābyuhaṃ dassanakamyatāya nagarā nikkhamitvā bahinagare senāgaṇanaṃ kāretvā, so rājā bhassappavādako lokāyatavitaṇḍajanasallāpappavattanakotuhalo suriyaṃ oloketvā amacce āmanatesi: "bahu tāva divasāvaseso. Kiṃ karissāma idāneva nagaraṃpavisitvā? Atthi koci paṇḍito samaṇo vā brāhmaṇo vā saṅghī gaṇī gaṇācariyo api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamāno yo mayā saddhiṃ sallapituṃ sakkoti kaṅkhaṃ paṭivinetunti. ?" Evaṃ vutte pañcasatā yonakā rājānaṃ etadavocuṃ: "atthi mahārāja cha sattāro pūraṇo kassapo, makkhalī gosālo, nigaṇṭho nātaputto, sañjayo bellaṭṭhiputto, ajito kesakambalī, kakudho kaccāyano. Te saṅghino gaṇino gaṇācariyakā ñātā yassasino titthakarā sādhusammatā bahujanassa. Gaccha tvaṃ mahārāja, te pañhaṃ pucchassu, kaṅkaṃ paṭivinayassū"ti.

4. Atha kho milindo rājā pañcahi yonakasatehi parivuto bhadravāhanaṃ rathavaramāruyha yena pūraṇo kassapo tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ
Kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃnisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā pūraṇaṃ kassapaṃ etadavoca: "ko bhante kassapa lokaṃ pāletī?"Ti.

"Paṭhavī mahārāja lokaṃ pāletī"ti.

------
6. Sammutī (sī. Mu. ) 7. Nītī (sī. Mu. )

[SL Page 004] [\x 4/]

"Yadi bhante kassapa paṭhavi lokaṃ pāleti, atha kasmā avīcinirayaṃ gacchantā sattā paṭhaviṃ [PTS Page 005] [\q 5/] atikkamitvā gacchantī?"Ti.

Evaṃ vutte pūraṇo neva sakkhi ogilituṃ, na vā sakkhi uggilituṃ. Pattakkhandho tuṇhībhuto pajjhāyanto nisīdi.
5. Atha kho milindo rājā makkhaliṃgosālaṃ etadavoca: "atthi bhante gosāla kusalākusalāni kammāni? Atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko?"Ti.

"Nathi mahārāja kusalākusalāni kammāni natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko. Ye te mahārāja idha loke khattiyā te paralokaṃ gantvā'pi puna khattiyā 'va bhavissanti. Ye te brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā, te paralokaṃ gantvāpi puna brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā'va bhavissanti. Kiṃ kusalākusalehi kammehī?"Ti.

"Yadi bhante gosāla idha loke khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā te paralokaṃ gantvāpi puna khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālā pukkusā'va bhavissanti natthi kusalākusalehi kammehi karaṇīyaṃ. Tena hi bhante gosāla ye te idha loke hatthacchinnā, te paralokaṃ gantvāpi puna hatthacchinnā'va bhavissanti, ye pādacchinnā te pādacchinnā'va bhavissanti. Ye kaṇṇanāsacchinnā te kaṇṇanāsacchinnā'va bhavissantī?"Ti.

Evaṃ vutte gosālo tuṇhī ahosi. Atha kho milindassa rañño etadahosi: "tuccho vata bho jambudīpo! Palāpo vata bho jambudīpo! Natthi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā yo mayā saddhiṃ sallapituṃ sakkoti kaṅkhaṃ paṭivinetu'nti.

6. Atha kho milindo rājā amacce āmantesi: ramaṇīyā vata bho dosinā ratti! Kannukhavajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkameyyāma pañhaṃ pucchituṃ? Ko mayā saddhiṃ sallapituṃ sakkoti kaṅkhaṃ paṭivinetu?"Nti. Evaṃ vutte amaccā tuṇhībhūtā rañño mukhaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu.

7. Tena kho pana samayena sāgalanagaraṃ dvādasavassāni suññaṃ ahosi samaṇabrāhmaṇagahapatipaṇḍitehi. Yattha samaṇabrāhmaṇagahapatipaṇḍitā paṭivasantīti suṇāti, tatha gantvā rājā te pañhaṃ pucchati. [PTS Page 006] [\q 6/] te sabbe'pi pañhavissajjanena rājānaṃ ārādhetuṃ asakkontā yena vā tena vā pakkamanti. Ye aññaṃ disaṃ na pakkamanti te sabbe tuṇhībhūtā acchanti.

[SL Page 005] [\x 5/]

Bhikkhū pana yebhuyyena himavantameva gacchanti. Tena kho pana samayena koṭisatā arahanto himavante pabbate rakkhitatale paṭivasanti.

8. Atha kho āyasmā assagutto dibbāya sotadhātuyā milindassa rañño vacanaṃ sutvā yugandharamatthake bhikkusaṅghaṃ sannipātetvā bhikkhū pucchi: "atthāvuso koci bhikkhu paṭibalo milindena raññā saddhiṃ sallapituṃ. Kaṅkaṃ paṭivinetunti?" Evaṃ vutte koṭisatā arahanto tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho tatiyampi kho puṭṭhā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho āyasmā assagutto bhikkhusaṅghaṃ etadavoca: "atthāvuso tāvatiṃsabhavane vejayantassa pācīnato ketumatī nāma vimānaṃ. Tattha mahāseno nāma devaputto paṭivasati. So paṭibalo tena milindena raññā saddhiṃ sallapituṃ kaṅkhaṃ paṭivinetunti. " Atha kho koṭisatā arahanto yugandharapabbate antarahitā tāvatiṃsabhavane pāturahesuṃ. Addasā kho sakko devānamindo te bhikkhū dūrato'va āgacchante. Disvāna yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca: "mahā kho bhante bhikkhusaṅgho anuppatto ahaṃ saṅghassa ārāmiko. Kenattho? Kiṃ mayā karaṇīyanti?" Atha kho āyāsmā assagutto sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: "ayaṃ kho mahārāja jambudīpe sāgalanagare milindo nāma rājā vādī durāsado duppasaho puthutithakarānaṃ aggamakkhāyati so bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā diṭṭhivādena pañhaṃ pacchitvā bhikkhusaṅghaṃ viheṭhetī"ti. Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca: "ayaṃ kho bhante milindo rājā ito cuto manussesu uppanno eso kho bhante ketumatīvimāne mahāseno nāma devaputto paṭivasati. [PTS Page 007] [\q 7/] so tena milindena raññā saddhiṃ paṭibalo sallapituṃ, kaṅkhaṃ paṭivinetuṃ. Taṃ devaputtaṃ yācissāma manussa lokuppattiyā"ti.

9. Atha kho sakko devānamindo bhikkusaṅghaṃ purakkhatvā ketumatīvimānaṃ pavisitvā mahāsenaṃ devaputtaṃ āliṅgitvā etadavoca: "yācati taṃ mārisa bhikkhusaṅgho manussalokuppattiyā"ti. "Na me bhante manussalokenattho. Kammabahulena tibbo manussaloko. Idhevāhaṃ bhante devaloke uparūparuppattiko hutvā parinibbāyissāmī"ti. Dutiyampi kho tatiyampi kho sakke devānaminde yāvante mahāseno devaputto evamāha: "na me bhante manussalokenatho. Kammabahulena tibbo manussaloko. Idhevāhaṃ bhante devaloke uparūparuppattiko hutvā parinibbāyissāmī"ti.

[SL Page 006] [\x 6/]

10. Atha kho āyasmā assagutto mahāsenaṃ devaputtaṃ etadavoca: "idha mayaṃ mārisaṃ sadevakaṃ lokaṃ anuvilokayamānā aññatra tayā milindassa raññovādaṃ bhinditvā sāsanaṃ paggahetuṃ samatthaṃ aññaṃ kañci na passāma. Yācati taṃ mārisa bhikhusaṅgho. Sādhu sappurisa! Manussaloke nibbattitvā dasabalassa sāsanaṃ paggaṇhitvā dehī"ti. Evaṃ vutte mahāseno devaputto, "ahaṃ kira milindassa rañño vādaṃ bhinditvā sāsanaṃ paggahetuṃ samattho bhavissāmī"ti haṭṭhatuṭṭho udaggudaggo hutvā "sādhu bhante! Manussaloke uppajjissāmī"ti paṭiññaṃ adāsi.

11. Atha kho te bhikkū devaloke taṃ karaṇīyaṃ tīretvā devesu tāvatiṃsesu antarahitā himavante pabbate rakkhitatale pāturahesuṃ. Atha kho āyasmā assagutto bhikkhusaṅghaṃ etadavoca: "atthāvuso imasmiṃ bhikkhusaṅghe koci bhikkhu sannipātaṃ anāgato"ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca: "atthi bhante āyasmā rohaṇo ito sattame divase [PTS Page 008] [\q 8/] himavantaṃ pabbataṃ pavisitvā nirodhaṃ samāpanno tassa santike dūtaṃ pāhethā"ti. Āyasmā'pi rohaṇo taṃ khaṇaññeva nirodhā vuṭṭhāya "saṅgho maṃ patimānetī?"Ti himavante pabbate antarahito rakkhitatale koṭisatānaṃ arahantānaṃ purato paturahosi atha kho āyasmā assagutto āyasmantaṃ rohaṇaṃ etadavoca: "kinnu kho āvuso rohana buddhasāsane palujjante na passasi saṅghassa karaṇīyānī?"Ti.

"Amanasikāro me bhante ahosī"ti.

"Tena hāvuso rohaṇa daṇḍakammaṃ karohī"ti.

"Kiṃ bhante karomī?"Ti.

"Atthāvuso rohaṇa himavantapabbatapasse kajaṅgalā nāma brāhmaṇagāmo. Tattha sonuttaro nāma brāhmaṇo paṭivasati. Tassa putto uppajjissati nāgaseno nāma dārako. Tena hi tvaṃ āvuso rohaṇa dasamāsādhikāni sattavassāni taṃ kulaṃ piṇḍāya pavisa. Piṇḍāya pavisitvā nāgasenaṃ dārakaṃ nīharitvā pabbājehi. Pabbajite ca tasmiṃ daṇḍakammato muccissasī"ti āha.

12. Āyasmā'pi kho rohaṇo sādhū'ti sampaṭicchi mahāseno'pi kho devaputto devalokā cavitvā sonuttarabrahmaṇassa bhariyāya kucchismiṃ paṭisandhiṃ aggahesi. Saha paṭisandhiggahaṇā tayo acchariyā abbhutā dhammā pāturahesuṃ: āyudhabhaṇḍāni pajjaliṃsu, aggasassaṃ

[SL Page 007] [\x 7/]

Abhinipphannaṃ, mahāmegho abhippavassi. Āyasmā'pi kho rohaṇo tassa paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya dasamāsādhikāni sattavassāni taṃ kulaṃ piṇḍāya pavisanto, ekadivasampi kaṭacchumattaṃ bhattaṃ vā uḷuṅkamattaṃ yāguṃ vā abhivādanaṃvā añjalikammaṃ vā sāmīcikammaṃ vā nālatha. Atha kho akkosaññeva paribhāsaññeva paṭilabhati. 'Aticchatha bhante'ti vacanamattampi vattā nāma nāhosi. Dasamāsādhikānaṃ pana sattannaṃ vassānaṃ accayena ekadivasaṃ 'aticchatha bhante'ti vacanamattaṃ alattha taṃ divasameva brāhmaṇo'pi [PTS Page 009] [\q 9/] bahikammantā āgacchanto paṭipathe theraṃ disvā, "kiṃ bho pabbajita amhākaṃ gehamagamatthā?"Ti āha.

"Āma brāhmaṇa agammahā"ti.

"Api kiñci lahitthā?"Ti.

"Āma brāhmaṇa labhimhā"ti.

13. So attamano-8. Gehaṃ gantvā pucchi: "tassa pabbajitassa kiñci adatthā?"Ti. "Na kiñci adamhā"ti. Brāhmaṇo dutiyadivase gharadvāre yeva nisīdi"ajja pabbajitaṃ musāvādena niggahessāmī"ti. Thero dutiyadivase brāhmaṇassa gharadvāraṃ sampatto. Brāhmaṇo theraṃ disvā'va evamāha: "tumhe hiyyo amhākaṃ gehe kiñci alabhitvāyeva labhimhā"ti avocuttha. Vaṭṭati nu kho tumhākaṃ musāvādo?"Ti. Thero āha: "mayaṃ brāhmaṇa tumhākaṃ gehe dasamāsādhikāni sattavassāni 'aticchathā'ti vacanamattampi alahitvā hiyyo 'aticchathā'ti vacanamattaṃ labhimha. Athetaṃ vacanapaṭisatthāramattaṃ upādāya evamavocumhā"ti. Brāhmaṇo cintesi "ime vācāpaṭisanthāramattampi labhitvā janamajjhe labhimbhā'ti pasaṃsanti. Aññaṃ kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā labhitvā kasmā nappasaṃsantī"ti pasīditvā attano atthāya paṭiyāditabhattato kaṭacchubhikkhaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ dāpetvā "imaṃ bhikkhaṃ sabbakālaṃ tumhe labhissathā"ti āha. So puna divasatoppabhūti upasaṅkamantassa therassa upasamaṃ disvā bhiyyosomattāya pasīditvā theraṃ niccakālaṃ attano ghare bhattavissaggakaraṇatthāya yāci. Thero tuṇhībhāvena adhivāsetvā divase divase bhattakiccaṃ katvā gacchanto thokaṃ thokaṃ buddhavacanaṃ kathetvā gacchati.

14. Sā'pi kho brāhmaṇi dasamāsaccayena puttaṃ vijāyi. 'Nāgaseno'ti'ssa nāmaṃ ahosi. So anukkamena vaḍḍhanto sattavassiko jāto. Atha kho nāgasenassa dārakassa pitā nāgasenaṃ dārakaṃ etadavoca: [PTS Page 010] [\q 10/] "imasmiṃ kho tāta nāgasena brāhmaṇakule sikkhāni sikkheyyāsī"ti.

-------
8. Anattamano (kesuci)

[SL Page 008] [\x 8/]

"Katamāni tāta imasmiṃ brāhmaṇakule sikkhāni nāmā?"Ti.

"Tayo kho tāta nāgasena vedā sikkhāni nāma. Avasesāni sippāni sippaṃ nāmā"ti.

"Tena hi tāta sikkhissāmī"ti.

15. Atha kho sonuttaro brāhmaṇo ācariyassa brāhmaṇassa ācariyabhāgaṃ sahassaṃ datvā antopāsāde ekasmiṃ gabbhe ekato mañcakaṃ paññāpetvā ācariyabrāhmaṇaṃ etadavoca: "sajjhāyāpehi kho tvaṃ brāhmaṇa imaṃ dārakaṃ mantānī"ti.

"Tena hi tāta dāraka uggaṇhāhi mantānī"ti.

"Ācariyabrāhmaṇo sajjhāyati. Nāgasenadārakassa ekeneva uddesena tayo vedā hadayaṅgatā vācuggatā sūpadhāritā suvavatthāpitā sumanasikatā ahesuṃ. Sakimevāssa cakkhuṃ udapādi tīsu vedesu sanighaṇḍukeṭubhesu sākkharappabhedesu itihāsapañcamesu. Padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo cāhosi.

16. Atha kho nāgaseno dārako pitaraṃ etadavoca: atthi nukho tāta imasmiṃ brāhmaṇakule ito uttarimpi sikkhitabbāni udāhu ettakānevā?"Ti.

"Natthi tāta nāgasena imasmiṃ brāhmaṇakule ito uttariṃ sikkhitabbāni. Ettakāneva sikkhitabbānī"ti.

Atha kho nāgaseno dārako ācariyassa anuyogaṃ datvā pāsādā oruyha pubbavāsanāya coditahadayo rahogato patisallīno attano sippassa ādimajjhapariyosānaṃ olokento ādimhi vā majjhe vā pariyosāne vā appamattakampi sāraṃ adisvā "tucchā vata bho ime vedā! Palāpā vata bho ime vedā! Asārā nissārā!"Ti vippaṭisārī anattamano ahosi.

17. Tena kho pana samayena āyasmā rohaṇo vattaniye senāsane nisinno nāgasenassa dārakassa cetasā ceto parivitakkamaññāya nivāsetvā pārupitvā pattacīvaramādāya vattaniye senāsane antarahito kajaṅgalabrāhmaṇagāmassa purato pāturahosi. Addasā kho nāgaseno dārako attano gharadvārakoṭṭhake ṭhito āyasmantaṃ rohaṇaṃ dūrato'va āgacchantaṃ disvāna attamano udaggo pamudito pītisomanassajāto 'appe va
[SL Page 009] [\x 9/]

Nāmāyaṃpabbajito kañci sāraṃ jāneyyā!'Ti, yenāyasmā rohaṇo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā [PTS Page 11] [\q 11/] āyasmantaṃ rohaṇaṃ etadavoca: 'ko nu kho tvaṃ mārisa ediso bhaṇḍukāsāvavasano?"Ti.

"Pabbajito nāmāhaṃ dārakā"ti.

"Kena tvaṃ mārisa pabbajito nāmāsī?Ti.

Pāpakānaṃ malānaṃ pabbājetuṃ pabbajito. Tasmā'haṃ dāraka pabbajito nāmā"ti.

18. "Kiṃkāraṇā mārisa kesā te na yathā aññesanti?"

"Soḷasime dāraka paḷibodhe disvā kesamassuṃ ohāretvā pabbajito katame soḷasa? Alaṅkārapaḷibodho, maṇḍanapaḷibodho, telamakkhaṇapaḷibodho, dhovanapaḷibodho, mālāpaḷibodho, gandhapaḷibodho, vāsanapaḷibodho, harīṭakapaḷibodho, āmalakapaḷibodho, raṃgapaḷibodho, bandhanapaḷibodho, kocchapaḷibodho, kappapaḷibodho, vijaṭanapaḷibodho, ūkāpaḷibodho, kesesu vilūnesu socanti kilamanti paridevantī urattāliṃ kandanti sammohaṃ āpajjanti. Imesu kho dāraka soḷasasu paḷibodhesu paḷiguṇḍitā manussā sabbāni atisukhumāni sippāni nāsentī"ti.

19. "Kiṃkāraṇā mārisa vatthāni'pi te na yathā aññesanti?"

"Kāmanissitāni kho dāraka vatthāni kamanīyāni gihivyañjanāni yāni kānici kho bhayāni vatthato uppajjanti, tāni kāsāvavasanassa na honti. Tasmā vatthāni'pi me na yathā aññesanti. "

"Jānāsi kho tvaṃ mārisa sippāni nāmā?"Ti.

"Āma dāraka jānāmahaṃ sippāni. Yaṃ loke uttamaṃ mantaṃ tampi jānāmī"ti.

"Mayhampi taṃ mārisa dātuṃ sakkā?"Ti.

"Āma dāraka sakkā"ti.

"Tena hi me dehī"ti.

"Akālo kho dāraka. Antaragharaṃ piṇḍāya paviṭṭhamhā"ti.

20. Atha kho nāgaseno dārako āyasmato rohaṇassa hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavesetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā ayasmantaṃ rohaṇaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ etadavoca: "dehi me'dāni mārisa mantanti. "

[SL Page 010] [\x 10/]

Yadā kho tvaṃ dāraka nippaḷibodho hutvā mātāpitaro anujānāpetvā mayā gahitaṃ pabbajitavesaṃ gaṇhissasi, tadā dassāmī"ti thero āha.

Atha kho [PTS Page 12] [\q 12/] nāgaseno dārako mātāpitaro upasaṅkamitvā āha: "amma tāta, ayaṃ pabbajito yaṃ loke uttamaṃ mantaṃ taṃ jānāmī'ti vadati. Na ca attanosantike apabbajitassa deti ahaṃ etassa santike pabbajitvā taṃ mantaṃ ugganhissāmī"ti.

21. Athassa mātāpitaro "pabbajitvā'pi no putto mantaṃ uggaṇhātu. Gahetvā punāgacchatī"ti maññamānā 'gaṇha puttā'ti anujāniṃsu. Atha kho āyasmā rohaṇo nāgasenaṃ dārakaṃ ādāya yena vattaniyaṃ senāsanaṃ yena vijambhavathu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vijambhavathusmiṃ senāsane ekarattiṃ vasitvā yena rakkhitatalaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā koṭisatānaṃ arahantānaṃ majjhe nāgasenaṃ dārakaṃ pabbājesi pabbajito ca panāyasmā nāgaseno āyasmantaṃ rohaṇaṃ etadavoca: "gahito me bhante tava veso. Detha me'dāni mantanti. " Atha kho āyasmā rohaṇo "kimhi nu kho'haṃ nāgasenaṃ paṭhamaṃ vineyyaṃ suttante vā abhidhamme vā?"Ti cintetvā, "paṇḍito kho ayaṃ nāgaseno, sakkoti sukheneva abhidhammaṃ pariyāpuṇitunti" paṭhamaṃ abhidhamme vinesi. Ayasmā ca nāgaseno "kusalā dhammā akusalādhammā avyākatā dhammā"ti tikadukapatimaṇḍitaṃ dhammasaṅgaṇiṃ, khandhavibhaṅgādiaṭṭhārasavibhaṅgapatimaṇḍitaṃ vibhaṅgappakaraṇaṃ, "saṅgaho asaṅgaho"ti ādinā cuddasavidhena vibhattaṃ dhātukathāppakaraṇaṃ 'khandhapaññatti āyatanapaññattī"ti ādinā chabbidhena vibhattaṃ puggalapaññattiṃ, "sakavāde pañcasuttasatāni paravāde pañcasuttasatānī"ti suttasahassaṃ samodhānetvā vibhattaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ, "mūlayamakaṃ khandhayamakanti" ādinā dasavidhena vibhattaṃ yamakaṃ, "hetupaccayo ārammaṇapaccayo"ti ādinā catuvīsatividhena vibhattaṃ paṭṭhānappakaraṇanti sabbantaṃ abhidhammapiṭakaṃ ekeneva sajjhāyena paguṇaṃ katvā, [PTS Page 13] [\q 13/] "tiṭṭhatha bhante, na puna osāretha. Ettakenevāhaṃ sajjhāyissāmī"ti āha. Athāyasmā nāgaseno yena koṭisatā arahanto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā koṭisatānaṃ arahantānaṃ etadavoca: "ahaṃ kho bhante 'kusalā dhammā akusalā dhammā avyākatā dhammā'ti imesu tīsu padesu pakkhipitvā sabbantaṃ abhidhammapiṭakaṃ vitthārena osāressāmī"ti.

"Sādhu nāgasena, osārehī"ti.

[SL Page 011] [\x 11/]

22. Atha kho āyasmā nāgaseno sattamāsāni sattappakaraṇe vitthārena osāresi. Paṭhavī unnadi. Devatā sādhukāramadaṃsu. Brahmāṇo appoṭhesuṃ. Dibbāni candanacuṇṇāni dibbāni ca mandāravapupphāni abhippavassiṃsu.

Atha kho koṭisatā arahanto āyasmantaṃ nāgasenaṃ paripuṇṇavīsativassaṃ rakkhitatale upasampādesuṃ. Upasampanno ca panāyasmā nāgaseno tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pārupitvā pattacīvaramādāya upajjhāyena saddhiṃ gāmaṃ piṇḍāya pavisanto evarūpaṃ parivitakkaṃ uppādesi"tuccho vata me upajjhāyo, bālo vata me upajjhāyo. Ṭhapetvā avasesaṃ buddhavacanaṃ paṭhamaṃ maṃ abhidhamme vinesī"ti.

23. Atha kho āyasmā rohaṇo āyasmato nāgasenassa cetasā ceto parivitakkamaññāya āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "ananucchaviyaṃ kho nāgasenaparivitakkaṃ vitakkesi. Na kho panetaṃ nāgasena tavānucchavikanti" atha kho āyasmato nāgasenassa etadahosi: 'acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Yatra hi nāma me upajjhāyo cetasā cetoparivitakkaṃ jānissati. Paṇḍito vata me upajjhāyo. Yannūnāhaṃ upajjhāyaṃ khamāpeyyanti. "

Atha kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṃ rohaṇaṃ etadavoca: "khamatha me bhante. Na puna evarūpaṃ vitakkessāmī"ti. Atha kho āyasmā rohaṇo āyasmantaṃ nāgasenaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] etadavoca: "na kho tyāhaṃ nāgasena ettāvatā khamāmi. Atthi kho nāgasena sāgalaṃ nāma nagaraṃ. Tattha milindo nāma rājā rajjaṃ kāreti. So diṭṭhivādena pañhaṃ pucchitvā bhikkhusaṅghaṃ viheṭheti. Sace tvaṃ tattha gantvā taṃ rājānaṃ dametvā pasādessasi, evāhantaṃ khamissāmī"ti.

24. "Tiṭṭhatu bhante eko milindo rājā. Sace bhante sakalajambudīpe sabbe rājāno āgantvā maṃ pañhaṃ puccheyyuṃ, sabbantaṃ vissajjetvā sampadāḷessāmi. Khamatha me bhante"ti vatvā, "na khamāmī"ti vutte, "tena hi bhante imaṃ temāsaṃ kassa santike vasissāmī?"Ti āha: 'ayaṃ kho nāgasena āyasmā assagutto vattaniye senāsane viharati gaccha tvaṃ nāgasena yenāyasmā assagutto tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato assaguttassa pāde sirasā vanda. Evañca naṃ vadehi "upajjhāyo me bhante tumhākaṃ pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Imaṃ temāsaṃ tumhākaṃ santike vasituṃ maṃ pahiṇī"ti.

[SL Page 012] [\x 12/]

25. "Ko nāmo te upajjhāyo?'Ti ca vutte, 'rohaṇatthero nāma bhante'ti vadeyyāsi. 'Ahaṃ ko nāmo'ti vutte, evaṃ vadeyyāsi: mama upajjhāyo bhante tumhākaṃ nāmaṃ jānātī"ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmānāgaseno āyasmantaṃ rohaṇaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pattacivaramādāya anupubbena cārikaṃ caramāno yena vattaniyaṃ senāsanaṃ, yenāyasmā assagutto, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃabhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca: "upajjhāyo me bhante tumhākaṃ pāde sirasā vandati. Evañca vadeti. Appābādhaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Upājjhāyo maṃ bhante imaṃ temāsaṃ tumhākaṃ santike vasituṃ pahiṇī"ti. Atha kho āyasmā assagutto āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: [PTS Page 15] [\q 15/] "tvaṃ kiṃnāmo'sī?Ti. "Ahaṃ bhante nāgaseno nāmā"ti. "Ko nāma te upajjhāyo?"Ti. "Upajjhāyo me bhante rohaṇatthero nāmā"ti. "Ahaṃko nāmā?"Ti. "Upajjhāyo me bhante tumhākaṃ nāmaṃ jānātī"ti. "Sādhu nāgasena pattacīvaraṃ paṭisāmetvā puna divase pariveṇaṃ sammajjitvā mukhodakaṃ dantaponaṃ upaṭṭhapesi. Thero sammaṭṭhaṭṭhānaṃ paṭisammajji. Taṃ udakaṃ chaḍḍetvā aññaṃ udakaṃ āhari. Tañca dantakaṭṭhaṃ apanenvā aññaṃ dantakaṭṭhaṃ gaṇhi. Na allāpasallāpaṃ akāsi. Evaṃ satta divasāni katvā sattamedivase puna pūcchitvā, puna tena tatheva vutte vassāvāsaṃ anujāni.

26. Tena kho pana samayena ekā mahāupāsikā āyasmantaṃ assaguttaṃ tiṃsamattāni vassāni upaṭṭhāsi. Atha kho sā mahāupāsikā temāsaccayena yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca: "atthi nu kho tāta tumhākaṃ santike añño bhikkhu?"Ti. "Atthi mahāupāsike amhākaṃ santikenāgaseno nāma bhikkhu"ti.

"Tena hi tāta assagutta, adhivāsehi nāgasenena saddhiṃ svātanāya bhattanti. "

Adhivāsesi kho āyasmā assagutto tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā assagutto tassa rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pārupitvā pattacīvaramādāya āyasmatā nāgasenena saddhiṃ pacchāsamaṇena yena mahāupāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sā mahāupāsikā āyasmantaṃ assaguttaṃ āyasmantañca nāgasenaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi

[SL Page 013] [\x 13/]

Sampavāresi. Atha kho āyasmā assagutto bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "tvaṃ nāgasena, mahāupāsikāya anumodanaṃ karohī"ti. Idaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi [PTS Page 16] [\q 16/]

27. Atha kho sā mahāupāsikā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "mahallikākho'haṃ tāta nāgasena. Gambhīrāya dhammakathāya mayhaṃ anumodanaṃ karohī"ti. Atha kho āyasmā nāgaseno tassā mahāupāsikāya gambhīrāya abhidhammakathāya lokuttarāya suññatāpaṭisaṃyuttāya anumodanaṃ akāsi atha kho tassā mahāupāsikāya tasmiññeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. " Āyasmā'pi kho nāgaseno tassā mahā upāsikāya anumodanaṃ katvā attanā desitaṃ dhammaṃ paccavekkhanto vipassanaṃ paṭṭhapetvā tasmi yeva āsane nisinno sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Atha kho āyasmā assagutto maṇḍalamāle nisinno dvinnampi dhammacakkupaṭilābhaṃ ñatvā sādhukāraṃ pavattesi. "Sādhu sādhu nāgasena: ekena kaṇḍappahārena dve mahākāyā padāḷitā!"Ti. Anekāni ca devatāsahassāni sādhukāraṃ pavattesuṃ.

28. Atha kho āyasmā nāgaseno uṭṭhāyāsanā yenāyasmā assagutto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ nāgasenaṃ āyasmā assagutto etadavoca: "gaccha tvaṃ nāgasena pāṭaliputtaṃ. Pāṭaliputtanagare asokārāmeāyasmā dhammarakkhito paṭivasati. Tassa santike buddhavacanaṃ pariyāpuṇāhī"ti.

"Kīvadūro bhante ito pāṭaliputtanagaranti?"

"Yojanasatāni kho nāgasenā"ti.

"Dūro kho bhante maggo. Antarāmagge bhikkhā dullabhā. Kathāhaṃ gamissāmī?"Ti.

"Gaccha tvaṃ nāgasena. Antarāmagge piṇḍapātaṃ labhissasi sālīnaṃ odanaṃ vicitakālakaṃ anekasūpaṃ anekavyañjananti. " 'Evambhante'ti kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pattacīvaramādāyayena pāṭaliputtaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. [PTS Page 17] [\q 17/]

(Avasāna chedayē siṭalipi gonuvaṭa ätuḷat kara äta. )

[SL Page 013 - [\x 13/] ] (avasāna chēdayē siṭa:)
Tena kho pana samayena pāṭaliputtako seṭṭhi pañcahi sakaṭasatehi pāṭaliputtagāmimaggaṃ paṭipanno hoti. Addasā kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmantaṃ nāgasenaṃ dūratova āgacchantaṃ.
[SL Page 014] [\x 14/]
Disvāna pañcasakaṭasatāni paṭippanāmetvā, yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ abhivādetvā 'kuhiṃ gacchasi tātā?'Ti āha. 'Pāṭaliputtaṃ gahapatī'ti. "Sādhu tāta! Mayam pi pāṭaliputtaṃ gacchāma. Amhehi saddhaṃ sukhaṃ gacchathā"ti. Atha kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmato nāgasenassa iriyāpathe pasīditvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho pāṭaliputtako seṭṭhi āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca 'kiṃnāmo'si tvaṃ tātā?'Ti

"Ahaṃ gahapati nāgaseno nāmā"ti "jānāsi kho tvaṃ tāta buddhavacanaṃ nāmā?"Ti.
"Jānāmi kho'haṃ gahapati abhidhammapadānī"ti.
"Lābhā no tāta! Suladdhaṃ no tāta! Ahampi kho tāta ābhidhammiko tvampi ābhidhammiko. Bhaṇatha tāta abhidhammapadānī"ti.

29. Atha kho āyasmā nāgaseno pāṭaliputtakassa seṭṭhissa abhidhammaṃ desesi. Desente desenteyeva pāṭaliputtakassa seṭṭhissa virajaṃ cītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi'yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti'. Atha kho pāṭalīputtako seṭṭhi pañcamattāni sakaṭasatāni pūrato uyyojetvā, sayaṃ pacchato gacchanto, pāṭaliputtakassa avidūre dhopathe ṭhatvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "ayaṃ kho tāta nāgasena asokārāmassa maggo idaṃ kho tāta mayhaṃ [PTS Page 18] [\q 18/] kambalaratanaṃ soḷasahatthaṃ āyāmena, aṭṭhahatthaṃ vitthārena. Patigaṇhāhi kho tāta imaṃ kambalaratanaṃ anukampaṃ upādāyā"ti. Paṭiggahesi kho āyasmā nāgaseno taṃ kambalaratanaṃ anukampaṃ upādāya. Atha kho pāṭaliputtako seṭṭhi attamano udaggo pamudito pītisomanassajāto āyasmantaṃ nāgasenaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

30. Atha kho āyasmā nāgaseno yena asokārāmo yenāyasmā dhammarakkhito tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammarakkhitaṃ abhivādetvā attano āgatakāraṇaṃ kathetvā, āyasmato dhammarakkhitassa santike tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ ekeneva uddesena tīhi māsehi vyañjanato pariyāpūṇitvā, pūna tīhi māsehi atthato manasākāsi. Atha kho āyasmā dhammarakkhito āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "seyyathāpi nāgasena gopālako gāvo rakkhati, aññe gorasaṃ paribhuñjanti, evameva
[SL Page 015] [\x 15/]

Kho tvaṃ nāgasena tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ dhārento'pi na bhāgī sāmaññassā"ti. "Hotu bhante. Alaṃ ettakenā"ti, teneva divasabhāgena tena rattibhāgena sahapaṭisamhidāhi arahattaṃ pāpūṇi. Saha saccapaṭivedhena āyasmato nāgasenassa sabbe devā sādhukāramadaṃsu paṭhavī unnadi. Brahmāṇo appoṭhesuṃ. Dibbāni candanacuṇṇāni ceva dibbāni ca mandāravapūpphāni abhippavassiṃsu.

31. Tena kho pana samayena koṭisatā arahanto himavantapabbate rakkhitatale sannipatitvā āyasmato nāgasenassa santike dūtaṃ pāhesuṃ: "āgacachatu nāgaseno. Dassanakāmā mayaṃ nāgasenanti". Atha kho āyasmā nāgaseno dūtassa vacanaṃ sutvā asokārāme antarahito himavantapabbate rakkhitatale koṭisatānaṃ arahantānaṃ pūrato pāturahosi. Atha kho koṭisatā arahanto āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavocuṃ: "eso kho nāgasena milindo rājā bhikkhusaṅghaṃ viheṭheti vādapaṭivādena, pañhapūcchāya. Sādhu nāgasena! Gaccha tvaṃ milindaṃ [PTS Page 19] [\q 19/] damehī"ti.

"Tiṭṭhatu bhante eko milindo rājā. Save bhante sakalajambudīpe rājāno āgantvā maṃ pañhaṃ pūccheyyuṃ, sabbantaṃ vissajjetvā sampadāḷessāmi. Gacchatha vo bhante asambhītā sāgalanagaranti".

32. Atha kho therā bhikkhū sāgalanagaraṃ kāsāvapajjotaṃ isivātapaṭivātaṃ akaṃsu. Tena kho pana samayena āyasmā āyupālo saṅkheyyapariveṇe paṭivasati.
Atha kho milindo rājā amacce etadavoca: "ramaṇīyā vata bho dosināratti! Kannubijja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkameyyāma sākacchāya pañhapūcchanāya? Ko mayā saddhiṃ sallapituṃ ussahati, kaṅkhaṃ paṭinetunti?" "Evaṃ vutte pañcasatā yonakā rājānaṃ milindaṃ etadavocuṃ: "atthi mahārāja āyupālo nāma thero tepiṭako bahussuto āgatāgamo so etarahi saṅkheyyapariveṇe paṭivasati. Gaccha tvaṃ mahārāja āyasmantaṃ āyupālaṃ pañhaṃ pucchassū"ti.

"Tena hi bhane bhadantassa ārocethā"ti. Atha kho nemittiko āyasmato āyupālassa santike dūtaṃ pāhesi "rājā bhante milindo āyasmantaṃ āyupālaṃ dassanakāmo"ti. Āyasmā'pi kho āyupālo evamāha "tena hi āgacchatū"ti.

[SL Page 016] [\x 16/]

33. Atha kho milindo rājā pañcamattehi yonakasatehi parivuto rathavaramāruyha yena saṅkheyyapariveṇaṃ, yenāyasmā āyupālo, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā āyupālena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṃ āyupālaṃ etadavoca: "kimatthiyā bhante āyupāla tumhākaṃ pabbajjā? Ko ca tumhākaṃ paramattho?"Ti thero āha: "dhammacariyasamacariyatthā kho mahārāja pabbajjā"ti

"Atthi pana bhante koci gihī'pi dhammācārī?"Ti.

"Āma mahā rāja. Atthi gihī'pi dhammacārī samacārī bhagavatā kho mahārāja [PTS Page 20] [\q 20/] bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye dhammacakkaṃ pavattente aṭṭhārasannaṃ brahmakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahosi. Devatānaṃ pana dhammābhisamayo gaṇanapathaṃ vītivatto. Sabbe te gihībhūtā. Na pabbajitā puna ca paraṃ mahārāja bhagavatā mahāsamayasuttante desīyamāne mahāmaṅgalasuttante desīyamāne samacittapariyāyasuttante desīyamāne rāhulovādasuttante desīyamāne parābhavasuttante desīyamāne gaṇanapathamatītānaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sabbe te gihībhūtā na pabbajitā"ti.

34. "Tena hi bhante āyupāla niratthikā tumhākaṃ pabbajjā pubbe katassa pāpakammassa nissandena samaṇā sakyaputtiyā pabbajanti, dhutaṅgāni ca pariharanti ye kho te bhante āyupāla bhikkhū ekāsanikā, nuna te pubbe paresaṃ bhogahārakā corā te paresaṃ bhoge acchinditvā tassa kammassa nissandena etarahi ekāsanikā bhavanti, na labhanti kālenakālaṃ senāsanāni paribhuñjituṃ. Natthi tesaṃ sīlaṃ, natthi tapo, natthi brahmacariyaṃ. Ye kho pana te bhante āyupāla bhikkhu abebhākāsikā, nūna te pubbe gāmaghātakā corā. Te paresaṃ gehāni vināsetvā tassa kammassa nissandena etarahi abbhokāsikā bhavanti, na labhanti senāsanāni paribhuñjituṃ. Natthi tesaṃ sīlaṃ, natthi tapo, natthi brahmacariyaṃ. Ye kho te bhante āyupāla bhikkhu nesajjikā, nūna te pubbe panthadūsakā corā te panthake jane gahetvā bandhitvā nisīdāpetvā tassa kammassa nissandena etarahi nesajjikā bhavanti, na labhanti seyyaṃ kappetuṃ natthi tesaṃ sīlaṃ, natthi tapo brahmacariyanti"āha.

35. Evaṃ vutte āyasmā āyupālo tuṇahī ahosi, na kiñci paṭibhāsi. Atha kho pañcasatā yonakā rājānaṃ milindaṃ etadavocuṃ: "paṇḍito mahārāja thero api ca kho avisārado na kiñci

[SL Page 017] [\x 17/]

Paṭibhāsatī"ti. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ āyupālaṃ tuṇhībhūtaṃ disvā appoṭhetvā [PTS Page 21] [\q 21/] ukkuṭhiṃ katvā yonake etadavoca: "tuccho vata bho jambudīpo! Palāpo vata bho jambudīpo! Natthi koci samaṇovā brāhmaṇo vā yo mayā saddhiṃ sallapituṃ ussahati kaṅkhaṃ paṭivinetunti. "

36. Atha kho milindassa rañño sabbantaṃ parisaṃ anuvilokentassa abhīte amaṅkubhūte yonake disvā etadahosi "nissaṃsayaṃ atthi maññe añño koci paṇḍito bhikkhu yo mayā saddhiṃ sallapituṃ ussahati, yenime yonakā na maṅkubhūtā"ti. Atha kho milindo rājā yonake etadavoca: "atthi bhane añño koci paṇḍito bhikkhu yo mayā saddhiṃ sallapituṃ ussahati kaṃkhaṃ paṭivinetunti. "

37. Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno samaṇagaṇaparivuto saṅghī gaṇī gaṇācariyo ñāto yasassī sādhusammato bahujanassa paṇḍito vyatto medhāvī nipuṇo viññū vibhāvi vinīto visārado bahussuto tepiṭako vedagu pabhinnabuddhimā āgatāgamo pabhinnapaṭisambhido navaṅgasatthusāsanapariyattidharo pāramippatto jinavacane dhammatthadesanāpaṭivedhakusalo akkhayavicitrapaṭibhāno citrakathī kalyāṇavākkaraṇo durāsado duppasaho duruttaro durāvaraṇo dunnivārayo, sāgaro viya akkhobho, girirājā viya niccalo, raṇaṃjaho tamonudo pabhaṅkaro mahākathī paragaṇīgaṇamathano, paratitthiyappamaddano, bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ sakkato garukato mānito pujito apacito, lābhī civarapiṇḍapāta-senāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, lābhaggasa7ggayappatto vuddhānaṃ viññūnaṃ sotāvadhānena samannāgatānaṃ, sandassento navaṅgaṃ jinasāsanaratanaṃ, upadisanto dhammamaggaṃ, dhārento dhammapajjotaṃ, ussāpento dhammayūpaṃ, yajanto dhammaṭayāgaṃ, paggaṇhanto dhammaddhajaṃ, ussāpento dhammaketuṃ, uppalāpento dhammasaṅkhaṃ, āhananto dhammabheriṃ, nadanto [PTS Page 22] [\q 22/] sīhanādaṃ, gajjanto indagajjitaṃ, madhuragiragajjitena ñāṇavaravijjujālapaḷiveṭhitena karuṇājalabharitena mahatā dhammāmatameghena sakalaṃ lokamabhitappayanto, gāmanigamarājadhānisu cārikaṃ caramāno anupubbena sāgalanagaraṃ anuppatto hoti. Tatrasudaṃ āyasmā nāgaseno asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṃ ṅkheyya pariveṇe paṭivasati. Tenāhu:

"Bahussuto citrakathī nipuṇo ca visārado
Sāmayiko ca kusalo paṭibhāno ca kovido.

[SL Page 018] [\x 18/]

Te ca tepiṭakā bhikkhū pañcanekāyikā'pi ca
Catunekāyikā ceva nāgasenaṃ purakkharuṃ.

Gambhīrapañño medhāvī maggāmaggassa kovido
Uttamatthaṃ anuppatto nāgaseno visārado.

Tehi bhikkhūhi parivuto nipuṇehi saccavādibhi
Caranto gāmanigamaṃ sāgalaṃ upasaṅkami.

Saṅkheyyapariveṇasmiṃ nāgaseno tadāvasi katheti so manussehi pabbate kesarī yathā"ti.

38. Atha kho devamantiyo rājānaṃ milindaṃ etadavoca: "āgamehi tvaṃ mahārāja āgamehi tvaṃ mahārāja. Atthi mahārāja nāga seno nāma thero paṇḍito vyatto medhāvī vinīto visārado bahussuto citrakathī kalyāṇapaṭibhāno atthadhammaniruttipaṭibhānapaṭisambhidāsu pāramippatto. So etarahi saṅkheyyapariveṇe paṭivasati. Gaccha tvaṃ mahārāja āyasmantaṃ nāgasenaṃ. Pañhaṃ pucchassu. Ussahati so tayā saddhiṃ sallapituṃ kaṅkhaṃ paṭivinetunti. "

39. Atha kho milindassa rañño sahasā nāgaseno'ti saddaṃ sutvā'va ahudeva bhayaṃ, ahudeva chambhitattaṃ, ahudeva lomahaṃso. Atha kho milindo rājā devamantiyaṃ etadavoca: "ussahati bho nāgaseno bhikkhu mayā saddhiṃ sallapitunti? "Ussahati mahārāja api inda - yama - varuṇa - kuvera - pajāpati [PTS Page 23 - [\q 23/] ] suyāma - santusita -lokapālehi pitāmahena mahābrahmunā'pi saddhiṃ sallapituṃ kimaṅga pana manussabhutenā? "Ti.
40. Atha kho milindo rājā devamantiyaṃ etadavoca: "tena hi tvaṃ devamantiya bhadantassa santike dūtaṃ pesehī "rājā bhante milindo āyasmantaṃ dassanakāmo"ti āyasmā'pi kho nāgaseno evamāha: tena hi āgacchatu'ti.
41. Atha kho milindo rājā pañcamattehi yonakasatehi parivuto rathavaramāruyha mahatā balakāyena saddhiṃ yena saṅkheyyapariveṇaṃ yenāyasmā nāgaseno, tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṃ maṇḍalamāle nisinno hoti. Addasā kho milindo rājā āyasmato nāgasenassa parisaṃ dūrato'va. Disvāna devamantiyaṃ etadavoca "kassesā devamantīya mahatī parisā?"Ti. "Āyasmato kho mahārāja nāgasenassa parisā"ti atha kho milindassa rañño āyasmato nāgasenassa parisaṃ dūrato'va disvā ahudeva chambhitattaṃ

[SL Page 019] [\x 19/]

Ahudeva lomahaṃso. Atha kho milindo rājā khaggaparivārito viya gajo, garuḷaparivārito viya nāgo, ajagaraparivārito viya kotthuko, mahisaparivārito viya accho, nāgānubaddho viya maṇḍuko, saddūlānubaddho viya migo, ahiguṇṭhikasamāgato viya pisāco, rāhumukhagato viya cando, pannago viya pelantaragato, sakuno viya pañjarantaragato, maccho viya jālantaragato, vāḷavanamanuppaviṭṭho viya puriso, vessavaṇāparādhiko viya yakkho, parikkhiṇāyuko viya devaputetā bhīto ubbiggo utrasto saṃviggo lomahaṭṭhajāto vimano dummano bhantacitto vipariṇatamānaso 'mā maṃ ayaṃ jano paribhavī'ti dhitiṃ upaṭṭhapetvā, devamantiyaṃ etadavoca: "mā kho tvaṃ [PTS Page 24] [\q 24/] devamantiya āyasmantaṃ nāgasenaṃ mayhaṃ ācikkheyyāsi. Anakkhātaññevāhaṃ nāgasenaṃ jānissāmī"ti.

"Sādhu mahārāja, tvaññeva jānāhī"ti.

42. Tena kho pana samayena āyasmā nāgaseno tassaṃ bhikkhuparisāyaṃ purato cattāḷīsāya bhikkhusahassānaṃ navakataro hoti, pacchato cattāḷisāya bhikkhusahassānaṃ buḍḍhataro. Atha kho milindo rājā sabbantaṃ bhikkhusaṅghaṃ purato ca pacchato ca majjhato ca anuvilokento addasā kho āyasmantaṃ nāgasenaṃ dūrato'va bhikkhusaṅghassa majjhe nisinnaṃ kesarasīhaṃ viya vigata bhayabheravaṃ vigatalomahaṃsaṃ vigatabhayasārajjaṃ. Disvāna ākāreneva aññāsi "eso kho ettha nāgaseno"ti. Atha kho milindo rājā devamantiyaṃ etadavoca: "eso kho devamantiya āyasmā nāgaseno?Ti. "Āma mahārāja, eso kho nāgaseno. Suṭṭhū kho tvaṃ mahārāja nāgasenaṃ aññāsi"ti. Tato rājā tuṭṭho ahosi "anakkhāto'va mayā nāgaseno aññāto "ti. Atha kho milindassa rañño āyasmantaṃ nāgasenaṃ disvā'va ahudeva bhayaṃ, ahudeva chambhitattaṃ. Ahudeva lomahaṃso'ti. Tenāhu:

"Caraṇena ca sampannaṃ sudantaṃ uttame dame
Disvā rājā nāgasenaṃ idaṃ vacanamabravī.

Kathikā mayā bahū diṭṭhā sākacchā osaṭā bahū.
Naṃ tādisaṃ bhayaṃ āsi ajja tāso yathā mama.

Nissaṃsayaṃ parājayo mama ajja bhavissati
Jayo'va nāgasenassa yathā cittaṃ na saṇaṭhitanti. "

Bāhirakathā niṭṭhitā. [PTS Page 25] [\q 25/]

[SL Page 020] [\x 20/]

1. Mahāvaggo

1. Atha kho milindo rājā yenāyasmā nāgaseno tonupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā nāgasenena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi āyasmā'pi kho nāgaseno paṭisammodi. Teneva rañño milindassa cittaṃ ārādhesi.

Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "kathambhadanto ñāyati? Kinnāmo'si bhante?" Ti. "Nāgaseno'ti kho ahaṃ mahārāja ñāyāmi. Nāgaseno'ti maṃ mahārāja sabrahmacārī samūdācaranti. Api ca mātāpitaro nāmaṃ karonti nāgaseno'ti vā sūraseno'ti vā vīraseno'ti vā sīhaseno'ti vā apica kho mahārāja saṅkhā samaññā paññatti vohāranāmamattaṃ yadidaṃ nāgaseno'ti. Na hettha puggalo upalabbhatī"ti.

Atha kho milindo rājā evamāha: "suṇantu me honto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū. Ayaṃ nāgaseno evamāha'na hettha puggalo upalabbhatī'ti. Kallannū kho tadabhinanditunti?"

Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca "sace bhante nāgasena puggalo nūpalabbhati ko vetarahi tumhakaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ deti? Ko taṃ paribhuñjati? Ko sīlaṃ rakkhati? Ko bhāvanamanuyujjati? Ko maggaphalanibbāṇāni sacchikaroti? Ko pāṇaṃ hanati? Ko adinnaṃ ādiyati? Ko kāmesu micchā carati? Ko musā bhaṇati? Ko majjaṃ pivati? Ko pañcānantariyaṃ kammaṃ karoti? Tasmā nanthi kusalaṃ. Natthi akusalaṃ. Natthi kusalākusalānaṃ kammānaṃ kattāvā kāretā vā. Natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko. [PTS Page 25] [\q 25/] sace bhante nāgasena yo tumhe māreti, natthi tassāpi pāṇātipāto. Tumhākampi bhante nāgasena nathi ācariyo, natthi upajjhāyo, natthi upasampadā "nāgaseno'ti maṃ mahārāja sabrahmacārī samudācarantī'ti yaṃ vadesi, katamo ettha nāgaseno? Kinnu kho bhante kesā nāgaseno?" Ti.

"Na hi mahārājā" ti.
"Lomā nāgaseno?" Ti.
"Na hi mahārājā"ti.
[SL Page 021] [\x 21/] "nakhā nāgaseno?" Ti.
"Na hi mahārājā"ti. "Dantā nāgaseno?" Ti.
"Na hi mahārājā"ti. "Taco nāgaseno?" Ti.

"Na hi mahārājā"ti. Maṃsaṃ, nahāru, aṭṭhi, aṭṭhimiñjā, vakkaṃ, hadayaṃ, yakanaṃ, kilomakaṃ, pihakaṃ, papphāsaṃ, antaṃ, antaguṇaṃ, udariyaṃ, karīsaṃ, pittaṃ, semhaṃ, pubbo, lohitaṃ, sedo, medo, assu, vasā, khelo, siṃghāṇikā, lasikā, muttaṃ, matthake matthaluṅgaṃ nāgaseno?" Ti.
"Na hi mahārājā" ti
Kinnu kho bhante rūpaṃ nāgaseno?" Ti.
"Na hi mahārājā"ti.
"Vedanā nāgaseno?" Ti
"Na hi mahārājā"ti. "Saññā nāgaseno?" Ti
"Na hi mahārājā"ti. "Saṅkhārā nāgaseno?" Ti
"Na hi mahārājā"ti. "Viññāṇaṃ nāgaseno?" Ti
"Na hi mahārājā"ti.
"Kimpana bhante rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ nāgaseno? Ti.
"Na hi mahārājā" ti. "Kimpana bhante aññatra rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇā nāgaseno? Ti.
"Na hi mahārājā" ti.
"Tamahaṃ bhante pucchanto pucchanto na passāmi nāgasenaṃ. Saddo yeva nu kho bhante nāgaseno? Ko panettha nāgaseno? Alikaṃ tvaṃ bhante bhāsasi musāvādaṃ natthi nāgaseno" ti.

Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṃ rājānaṃ etadavoca: "tvaṃ kho'si mahārāja khattiyasukhumālo accantasukhumālo. Tassa te mahārāja majjhantikasamayaṃ tattāya bhumiyā uṇhāya vālikāya kharā sakkharakaṭhalavālikā madditvā pādenāgacchantassa pādā rujanti, kāyo kilamati, cittaṃ upahaññati, dukkhasahagataṃ
Kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Kinnukho tvaṃ pādenāgato'si? Udāhu vāhanenā? Ti.

"Nāhaṃ bhante pādenāgacchāmi. [PTS Page 27] [\q 27/] rathenāhaṃ āgato'smī"ti.

[SL Page 022] [\x 22/]

"Sace tvaṃ mahārāja rathenāgato'si, rathaṃ me ārocehi kinnukho mahārāja īsā ratho? Ti.
"Na hi bhante"ti.

"Akkho ratho?"Ti.
"Na hi bhante" ti. "Cakkāni ratho?"Ti.
"Na hi bhante" ti. "Rathapañjaraṃ ratho?"Ti.
"Na hi bhante" ti. "Rathadaṇḍako ratho?"Ti.
"Na hi bhante" ti. "Yugaṃ ratho?"Ti.
"Na hi bhante" ti. "Ratharasmiyo ratho?"Ti. "Na hi bhante" ti. "Patodalaṭṭhi ratho? Ti. "Na hi bhante" ti.
"Kinnu kho mahārāja īsā - akkha - cakka rathapañjara - rathadaṇḍa - yuga - rasmi - patodalaṭṭhi ratho?" Ti.
"Na hi bhante" ti.
"Kimpana mahārāja aññatra īsā -akkha -cakka rathapañjara - rathadaṇḍa - yuga - rasmi - patodā ratho?" Ti.
"Na hi bhante" ti.
"Tamahaṃ mahārāja pucchanto pucchanto na passāmi rathaṃ saddo yeva nu kho mahārāja ratho? Ko panettha ratho? Alikaṃ tvaṃ mahārāja bhāsasi musāvādaṃ. Natthi ratho tvaṃ 'si mahārāja sakalajambudīpe aggarājā. Kassa pana tvaṃ bhāyitvā musā bhāsasi. Suṇantu me bhontā pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhu. Ayaṃ milindo rājā evamāha 'rathenāhaṃ āgato'smī'ti. "Sa tvaṃ mahārāja rathenāgato'si, rathaṃ me ārocehī'ti vutto samāno rathaṃ na sampādeti. Kallannu kho tadahinanditunti?" Ti.
[SL Page 023] [\x 23/]

[PTS Page 028] [\q 28/]
Evaṃ vutte pañcasatā yonakā āyasmato nāgasenassa sādhukāraṃ davā, milidaṃ rājānaṃ etadavocuṃ: "idāni kho vaṃ mahārāja sakkonto bhāsassu"ti.

Atha kho milide rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca : "nāhaṃ bhante nāgasena musā bhaṇāmi, īsañca paṭicca akkhañca paṭicca cakkāni ca paṭicca rathapañjarañca paṭicca rathadaṇḍakañca paṭicca ratho'ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattatī"ti.

"Sādhu kho vaṃ mahārāja rathaṃ jānāsi evameva kho mahārāja mayhampi kese ca paṭicca lome ca paṭicca -pe- mathaluṅgañca paṭicca rūpañca paṭicca vedanañca paṭicca saññañca paṭicca saṅkhāre ca paṭicca viññāṇañca paṭicca nāgaseno'ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattati. Paramathato panetha puggalo nūpalabbhati. Bhāsitampetaṃ mahārāja vajirāya bhikkhuniyā bhagavato sammukhā :

"Yathā hi aṅgasambhārā hoti saddo ratho iti
Evaṃ khadhesu santesu hoti 'satto'ti sammutī"ti.

"Acchariyaṃ bhante nāgasena, abbhutaṃ bhante nāgasena. Aticitrāni pañhapaṭibhānāni vissajjitāni. Yadi buddho tiṭṭheyya, sādhukāraṃ dadeyya sādhu sādhu nāgasena aticitrāni pañhapaṭibhānāni vissajjitānī"ti.

2. "Kativasso'si vaṃ bhante nāgasenā?" Ti.

"Sattavasso'haṃ mahārājā" ti.

"Ke te bhante satta? Vaṃ vā satta, gaṇanā vā sattā?" Ti.

Tena kho pana samayena milidassa rañño sabbābharaṇapatimaṇḍitassa alaṅkatapaṭiyattassa paṭhaviyaṃ chāyā dissati. Udakamaṇike'pi chāyā dissati. Atha kho āyasmā nāgaseno milidaṃ rājānaṃ etadavoca :

"Ayaṃ te mahārāja chāyā paṭhaviyaṃ udakamaṇike ca dissati. Kimpana mahārāja vaṃ vā rājā chāyā vā rājā?"Ti.

Ahambhante nāgasena rājā nāyaṃ chāyā rājā maṃ pana nissāya chāyā pavattatī"ti.
"Evameva kho mahārāja vassānaṃ gaṇanā sattā'ti na panāhaṃ satta. Maṃ pana nissāya satta pavattati chāyupamaṃ mahārāja jānāhī"ti.

"Acchariyambhante nāgasena abbhūtaṃ bhante nāgasena. Aticitrāni pañhapaṭibhānāni vissajjitānī"ti.

[SL Page 024] [\x 24/]
3. Rājā āha: "bhante nāgasena sallapissasi mayā saddhinti?"
"Sace tvaṃ mahārāja paṇḍitavādā sallapissasi, sallapissāmi. Sace pana rājavādā sallapissasi, na sallapissāmī" ti.

"Kathambhante nāgasena paṇḍitā sallapantī"ti.

"Paṇḍitānaṃ kho mahārāja sallāpe āveṭhanampi kayirati, nibbeṭhanampi kayirati, niggaho'pi kayirati, [PTS Page 29] [\q 29/] paṭikammampi kayirati, viseso'pi kayirati, paṭiviseso'pi kayirati. Na ca tena paṇḍitā kuppanti. Evaṃ kho mahārāja paṇḍitā sallapantī"ti.
"Kathampana bhante rājāno sallāpantī? " Ti.

"Rājāno kho mahārāja sallāpe ekaṃ vatthuṃ paṭijānanti. Yo taṃ vatthuṃ vilometi, tassa daṇḍaṃ āṇāpenti 'imassa daṇḍaṃ panethā'ti. Evaṃ kho mahārāja rājāno sallapantī" ti.

Paṇḍitavādāhaṃ bhante sallapissāmi, no rājavādā. Vissattho bhadanto sallapatu. Yathā bhikkhunā vā sāmaṇerena vā upāsakena vā ārāmikena vā saddhiṃ sallapati, evaṃ vissattho bhadanto sallapatu, mā bhāyatu " ti.

"Suṭṭhu mahārājā" ti thero abbhanumodi. Rājā āha "bhante nāgasena pucchissāmi? " Ti.
"Puccha mahārājā"ti.
"Pucchito'si me bhante"ti.
Vissajjitaṃ mahārājā"ti.
"Kimpana bhante tayā vissajjitanti?"
"Kimpana mahārāja tayā pucchitanti?"
4. Atha kho milindassa rañño etadahosi: "paṇḍito kho ayaṃ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṃ sallapituṃ bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti. Yāva apucchitāni yeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha suriyo atthaṃ gamissati. Yannūnāhaṃ sve antepure sallapeyyanti. "

Atha kho rājā devamantiyaṃ etadavoca: "tena hi tvaṃ devamantiya bhadantassa āroceyyāsi ' sve antepure raññā saddhiṃ sallāpo bhavissatī'ti idaṃ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṃ nāgasenaṃ āpucchitvā assaṃ abhirūhitvā ' nāgaseno nāgaseno'ti sajjhāyaṃ karonto pakkāmi.

[SL Page 025] [\x 25/]
Atha kho devamantiyo āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "rājā bhante milindo 'sve antepure sallāpo bhavissatī" ti.
"Suṭṭhū" ti thero abbhanumodi.
Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā rājānaṃ milindaṃ etadavocuṃ: 'āgacchati mahārāja bhadanto nāgaseno' [PTS Page 030] [\q 30/] ti.
"Āma āgācchatu;"ti.
"Kittakehi bhikkhuhi saddhiṃ āgācchatu?" Ti.
"Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatu" ti.

Atha kho sabbadinno āha "āgacchatu mahārāja dasahi bhikkhūhi saddhinti" dutiyampi kho rājā āha "yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatu" ti. Dutiyampi kho sabbadinno āha "āgacchatu mahārāja dasahi bhikkhūhi saddhinti. "

Tatiyampi kho rājā āha "yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatu"ti. Tatiyampi kho sabbadinno āha "āgacchatu mahārāja dasahi bhikkhūhi saddhinti".

"Sabbo pana ayaṃ sakkāro paṭiyādito ahaṃ bhaṇāmi 'yattake bhikkhū icchati tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatu'ti. Ayambhane sabbadinno aññathā bhaṇati kinnu pana mayaṃ na paṭibalā bhikkhūnaṃ bhojanaṃ dātunti?"

Evaṃ vutte sabbadinno maṅku ahosi. Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavocuṃ: "rājā bhante milindo evamāha 'yattake bhikkhū icchati ttakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatu'ti.

Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṃ sāgalaṃ pāvisi. Atha kho anantakāyo āyasmantaṃ nāgasenaṃ nissāya gacchanto āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "bhante nāgasena, yampanetaṃ brūmi 'nāgaseno'ti, katamettha nāgaseno?" Ti thero āha: "ko patettha nāgeseno'ti maññasī?Ti. [SL Page 026] [\x 26/]

"Yo so bhante abbhantare vāyo jīvo pavisati ca nikkhamatī ca, so nāgaseno'ti maññāmī?Ti. "Yadipaneso vāto nikkhamitvāna na paviseyya pavisitvā vā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso?Ti.
"Na hi [PTS Page 031] [\q 31/] bhante"ti.
"Ye panime saṅkhadhamakā saṅkaṃ dhamenti tesaṃ vāto pūna pavisatī"ti.
"Na hi bhante"ti.
"Ye panime vaṃsadhamakā vaṃsaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī?'Ti.
"Na hi bhante"ti.
"Ye panime siṅga dhamakā siṅgaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī?" Ti. "Na hi bhante"ti.
"Atha kissa pana te na maranti?" Ti. Nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ. Sādhu bhante atthaṃjappehī"ti.
"Teso jīvo. Assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā"ti.
Thero abhidhammakathaṃ akāsi atha anantakāyo upāsakattaṃ paṭivedesi.

5. Atha kho āyasmā nāgaseno yena milindassa rañño nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ saparisaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā ekamekaṃ bhikkhuṃ ekamekena dussayugena acchādetvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ ticīvarena acchādetvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "bhante nāgasena dasahi bhikkhūhi saddhiṃ idha nisīdatha. Avasesā gacchantu"ti. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ viditvā aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃnisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca: "bhante nāgasena kimhi hoti kathā sallāpo?"Ti.

"Atthena mayaṃ mahārāja atthikā atthena tāva hotu kathāsallāpo"ti.

[SL Page 027] [\x 27/]
Rājā āha: "kimatthiyā bhante nāgasena tumhākaṃ pabbajjā? Ko ca tumhākaṃ paramattho?"Ti.

Thero āha: "kinti mahārāja idaṃ dukkhaṃ nirujjheyya, aññañca dukkhaṃ na uppajjeyyā'ti etadatthā mahārāja amhākaṃ pabbajjā. Anupādā parinibbāṇaṃ kho pana amhākaṃ paramattho"ti.

"Kimpana bhante nāgasena sabbe [PTS Page 032] [\q 32/] etadatthāya pabbajjantī. ?Ti.
"Na hi mahārāja. Keci etadatthāya pabbajjanti. Keci rājabhītiyā-9 pabbajjanti. Keci corabhītiyā-10 pabbajjanti. Keci iṇaṭṭā pabbajjanti. Keci ājīvikatthāya pabbajjanti. Ye pana sammā pabbajjanti. Te etadatthāya pabbajjantī"ti.

"Tvaṃ pana bhante etadatthāya pabbajito'sī? " Ti.
"Ahaṃ kho mahārāja daharako santo pabbajito. Na jānāmi 'imassa-11 nāmatthāya pabbajāmī'ti. Api ca kho me evaṃ ahosi 'paṇḍitā ime samaṇā sakyaputtiyā. Te maṃ sikkhāpessantī'ti. Svāhaṃ tehi sikkhāpito jānāmi ca passāmi ca "imassa nāmatthāya pabbajjā"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

6. Rājā āha: "bhante nāgasena atthi koci mato na paṭisandahatī?"Ti.
Thero āha: "koci paṭisandahati. Koci na paṭisandahatī"ti. Ko paṭisandahati? Ko na paṭisandahatī?" Ti.

"Skikileso mahārāja paṭisandahati. Nikkileso na paṭisandahatī"ti.

"Tvaṃ pana bhante paṭisandahissasī?"Ti.
"Sace mahārāja saupādāno bhavissāmi, paṭisandahissāmī. Sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī"ti.
"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.
7. Rājā āha: "bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, nanu so yonisomanasikārena paṭisandahatī?"Ti.
"Yoniso ca mahārāja manasikārena, paññāya ca aññehi ca kusalehi dhammehī"ti.

--------
9. Rājabhītitā - sī. Mu. 10. Corabhītitā - sī. Mu. 11. Imaṃ - sī. Mu.

[SL Page 028] [\x 28/]

"Nanu bhante yoniso manasikāroyeva paññā?"Ti.

"Na hi mahārāja. Añño manasikāro, aññā paññā imesaṃ kho mahārāja ajelakagomahisaoṭṭhagadrabhānampi manasikāro atthi. Paññā pana tesaṃ natthi"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

Lakkhaṇapañhā
8. Rājā āha: ""kiṃlakkhaṇo bhante manasikāro? Kiṃlakkhaṇāpaññā?" Ti.
"Ūhanalakkhaṇo kho mahārāja manasikāro. Chedanalakkhaṇā paññā"ti.
"Kathaṃ ūhanalakkhaṇo manasikāro? Kathaṃ chedanalakkhaṇā paññā? Opammaṃ karohī"ti.
"Jānāsi tvaṃ mahārāja yavalāvake?" [PTS Page 033] [\q 33/] ti.
"Āma bhante. Jānāmī"ti
"Kathaṃ mahārāja yavalāvakā yavaṃ lunantī?"Ti.
"Vāmena bhante hatthena yavakalāpaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṃ gahetvā dāttena jindantī"ti.

"Yathā mahārāja yavalāvako vāmena hatthena yavakalāpaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṃ gahetvā dāttena jindati, evameva kho mahārāja yogāvacaro manasikārena mānasaṃ gahetvā paññāya kilese jindati. Evaṃ kho mahārāja
Ūhanalakkhaṇo manasikāro evaṃ chedanalakkhaṇā paññā"ti.
"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.
9. Rājā āha: "bhante nāgasena, yampanetaṃ brūsi 'aññehi ca kusalehi dhammehī'ti, katame te kusalā dhammā?"Ti.
"Sīlaṃ mahā rāja saddhā viriyaṃ sati samādhi ime te kusalā dhammā" ti.
"Kiṃ lakkhaṇaṃ bhante sīlanti?"
"Patiṭṭhānalakkhaṇaṃ mahā rāja sīlaṃ. Sabbesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ indiyabalabojjhaṅgamaggasatipaṭṭhānasammappadhānaiddhipādajhānavimo- kkhasamādhisamāpattīnaṃ sīlaṃ patiṭṭhā. Sīle patiṭṭhitassa kho mahārāja sabbe kusalā dhammā na parihāyantī"ti.
[SL Page 029] [\x 29/]

"Opammaṃ karohī"ti.

"Yathā mahārāja ye keci bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūlhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbete paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya eva hete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūlhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho mahārāja yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindiyāni bhāveti saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃsamādhindriyaṃ paññindriyanti. "

"Bhīyyo opammaṃ karohī"ti.

"Yathā mahārāja ye keci balakaraṇiyyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇiyyā kammantā karīyanti. Evameva kho mahārāja yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ [PTS Page 034] [\q 34/] viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyantī".

"Bhīyyo opammaṃ karohī"ti.

"Yathā mahārāja nagaravaḍḍhaki nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodhāpetvā khāṇukaṇṭakaṃ apakaḍḍhāpetvā samaṃ kārāpetvā, tato aparabhāge vīthicatukkasighāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti, evameva kho mahārāja yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyanti. "

"Bhīyyo opammaṃ karohī"ti.
"Yathā mahārāja laṅghako sippaṃ dassetukāmo paṭhaviṃ khaṇāpetvā sakkharakaṭhalakaṃ apakaḍḍhāpetvā bhumiṃ samaṃ kārāpetvā mudukāya bhumiyā sippaṃ dasseti, evameva kho mahārāja yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindiiriyaṃ paññindriyaṃ. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā:
"Sīle patiṭhāya naro sapañño cittaṃ paññañca bhāvayaṃ
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.
Ayaṃ patiṭṭhā dharaṇī va pāṇinaṃ idañca mulaṃ kusalābhivuddhiyā
Mukhañcidaṃ sabbajinānusāsane yo sīlakkhandho varapātimokkhiyo"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

[SL Page 030] [\x 30/]

10. Rājā āha: "bhante nāgasena kiṃlakkhaṇā saddhā?"Ti.

"Sampasādanalakkhaṇā ca mahārāja saddhā sampakkhandanalakkhaṇā cā"ti.

"Kathaṃ bhante sampasādanalakkhaṇā saddhā?" Ti.

"Saddhā kho mahārāja uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ karoti [PTS Page 035] [\q 35/] acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Evaṃ kho mahārāja sampasādanalakkhaṇā saddhā"ti.

"Opammaṃ karohī" ti,

"Yathā mahārāja rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno parittaṃ udakaṃ tareyya, taṃ udakaṃ hatthihi ca assehi ca rathehi ca pattihi ca būbhitaṃ bhaveyya āvilaṃ lulitaṃ kalalībhūtaṃ, uttiṇṇo ca rājā cakkavattī manusse āṇāpeyya 'pānīyaṃ bhane āharatha pivissāmī'ti. Rañño ca udakappāsādako maṇi bhaveyya. 'Evaṃ devā' ti kho te manussā rañño cakkavattissa paṭissutvā taṃ udakappasādakaṃ maṇiṃ udake pakkhipeyyuṃ tasmiṃ udake pakkhittamatte saṅkhasevālapanakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchamhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tato rañño cakkavattissa pānīyaṃ upanāmeyyuṃ 'pivatu devo pānīyanti'. Yathā mahārājaudakaṃ, evaṃ cittaṃ daṭṭhabbaṃ yathā te manussā, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā saṅkhasevālapanakaṃ kaddamo ca, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādako maṇi, evaṃ saddhā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādake maṇimbhi udake pakkhittamatte saṅkhasevālapanakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṃ bhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva kho mahārāja saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ karoti acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Evaṃ kho mahārāja sampasādanalakkhaṇā saddhā"ti.

11. "Kathambhante sampakkhandanalakkhaṇā saddhā?" Ti.

"Yathā mahārāja yogāvacaro aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā sampakkhandati, yogaṃ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, evaṃ kho mahārājasampakkhandanalakkhaṇā saddhā" ti.

"Opammaṃ karohī"ti.

[SL Page 031] [\x 31/]

"Yathā mahārāja uparipabbate [PTS Page 036] [\q 36/] mahāmegho abhippavasseyya, taṃ udakaṃ yathā ninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūretvā nadiṃ paripūreyya, sā ubhato kūlāni saṃvissandantī gaccheyya, atha mahājanakāyo āgantvā tassā nadiyā uttānataṃ vā gambhīrataṃ vā ajānanto bhīto vitthattho-12 tīre tiṭṭheyya, athaññataro purisoāgantvā attano thāmañca balañca sampassanto gāḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā pakkhanditvā tareyya, taṃ tiṇṇaṃ passitvā mahājanakāyo'pi tareyya, evameva kho mahārāja yogāvacaro aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphalevā arahatte vā sampakkhandati, yogaṃ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Evaṃ kho mahārāja sampakkhandanalakkhaṇā saddhā"ti. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā saṃyuttanikāyavare:

"Saddhāya tarati oghaṃ appamādena aṇṇavaṃ
Viriyena dukkhaṃ acceti paññāya parisujjhatī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā" ti.

12. Rājā āha: "bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇaṃ viriyanti?" "Upatthambhanalakkhaṇaṃ mahārāja viriyaṃ. Viriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyantī" ti.

"Opammaṃ karohī" ti.
"Yathā mahārāja puriso gehe patante aññena dārunā upatthambheyya, upatthambhitaṃ santaṃ evaṃ taṃ gehaṃ na pateyya, evameva kho mahārāja upatthambhanalakkhaṇaṃ viriyaṃ viriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyanti" ti.

"Hiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja parittakaṃ senaṃ mahatī senā bhañjeyya, tato rañño āroceyya,
Rājā aññaṃ senaṃ taṃ anusāreyya, anupeseyye, tāya saddhiṃ parittakāsenā mahatiṃ senaṃ bhañjeyya, evameva kho mahārāja upatthambhanalakkhanaṃ viriyaṃ. Viriyupatthambhitā sabeba kusalā dhammā na parihāyanti. [PTS Page 037] [\q /] bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā: "viriyavā kho bhikkhave ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharati"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā" ti.
---------
12. Sī. Mu. Mitthato.

[SL Page 032] [\x 32/]

13. Rājā āha: "bhante nāgasena kiṃlakkhaṇā satī?" Ti,
"Apilāpanalakkhaṇā mahārāja sati upagaṇhanalakkhaṇā cā" ti

"Kathaṃ bhante apilāpanalakkhaṇā satī?" Ti.

"Sati mahārāja uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇitakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti'ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañcabalāni, ime sattabojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā ayaṃ vimuttī'ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati abhajitabbe dhamme na bhajati. Evaṃ kho mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī"ti
"Opammaṃ karohī" ti.
"Yathā mahārāja rañño cakkavattissa bhaṇḍāgāriko rājānaṃ cakkavattiṃ sāyaṃ pātaṃ yasaṃ sārāpeti, 'ettakā deva te hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā patti, ettakaṃ hiraññaṃ, rañño sāpeteyyaṃ apilāpeti, evameva kho mahārāja sati uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahinappaṇitakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti: 'ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañcabalāni, ime sattabojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā ayaṃ vimuttī'ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati abhajitabbe dhamme na bhajati. Evaṃ kho mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī"ti.

"Kathambhante upagaṇhanalakkhaṇā satī?"Ti.

"Sati mahārāja uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesati 'ime dhammā hitā, ime [PTS Page 038] [\q 38/] dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anūpakārā'ti. Tato yogāvacaro ahite dhamme apanūdeti, hite dhamme upagaṇhāti anupakāre dhamme apanūdeti, upakāre dhamme upagaṇhāti evaṃ kho mahārāja upagaṇhāti. Evaṃ kho mahārāja upagaṇhanalakkhaṇā satī"ti.

"Opammaṃ karohī"ti.

[SL Page 033] [\x 33/]

"Yathā mahārāja rañño cakkavattissa parināyakaratanaṃ rañño hitāhite jānāti 'ime rañño hitā, ime ahitā. Ime upakārā, ime anupakārā'ti. Tato ahite apanūdeti, upakāre upagaṇhāti. Evameva kho mahārāja sati uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesati 'ime dhammā hitā, ime dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anupakārā'ti. . Tato yogāvacaro ahite dhamme apanudeti, hite dhamme upagaṇhāti. Anupakāre dhamme apanudeti. Upakāre dhamme upagaṇhāti. Evaṃ kho mahārāja upagaṇhanalakkhaṇā sati. Bhāsimpetaṃ mahārāja bhagavatā"sati ca khavāhambhikkhave sabbatthikaṃ vadāmī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

14. Rājā āha: "bhante nāgasena kiṃlakkhaṇo samādhī?"Ti. Ti. "Pamūkhalakkhaṇo mahārāja samādhi ye keci kusalā dhammā sabbe te samādhippamukhā honti samādhininnāsamādhiponā samādhipabbhārā"ti.

"Opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā honti kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā. Kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho mahārāja ye keci kusalā dhammā sabbe te samādhippamukhā honti samādhininnā samādhiponā samādhipabbhārā"ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī"ti.

"Yathā mahārāja koci rājā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ saṅgāmaṃ otareyya, sabbā ca senā hatthī ca assā ca rathā ca patti ca tappamukhā bhaveyyuṃ tanninnā tapponā tappabbhārā, taṃ yeva anupariyāyeyyuṃ, evameva kho mahārāja ye keci kusalā dhammā sabbe te samādhippamukhā samādhininnā [PTS Page 039] [\q 39/] samādhiponā samādhipabbhārā. Evaṃ kho mahārāja pamūkhalakkhaṇo samādhi. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā "samādhiṃ bhikkhave bhāvetha. Samāhito yathābhūtaṃ pajānātī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā" ti.
15. Rājā āha: "bhante nāgasena kiṃlakkhaṇā paññā?" Ti,
"Pubbe kho mahārāja mayā vuttaṃ' chedanalakkhaṇāpaññā'ti. Api ca obhāsanalakkhaṇā'pi paññā"ti.
'Kathambhante obhāsanalakkhaṇā paññā'ti

[SL Page 034] [\x 34/]

"Paññā mahārāja uppajjamānā avijjandhakāraṃ vidhameti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā sammappaññāya passatī" ti.

"Opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja puriso andhakāre gehe padīpaṃ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṃ vidhameti, obhāsaṃ janeti, alokaṃ vidaṃseti, rūpāni pākaṭāni karoti, evameva kho mahārāja paññā uppajjamānā avijjandhakāraṃ vidhameti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā sammappaññāya passati. Evaṃ kho mahārāja obhāsanalakkhaṇā paññā" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

16. Rājā āha: "bhante nāgasena ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti?" Kilese hanantī" ti.

"Āma mahārāja. Ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, kilese hananti? Opammaṃ karohī"ti.

"Yathā mahārāja senā nānā santī, hatthī ca assā ca rathā ca patti ca ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, saṅgāme parasenaṃ abhivijinanti, evameva kho mahārāja ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, kilese hanantī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti. [PTS Page 040] [\q 40/]

Mahā vaggo paṭhamo.
(Imasmiṃ vagge soḷasa pañhā)

2. Addhānavaggo

1. Rājā āha: "bhante nāgasena yo uppajjati. So eva so, udāhu añño?"Ti.

"Thero āha: "na ca so na ca añño" ti.

""Opammaṃ karohī"ti.

"Taṃ kimmaññasi mahārāja. Yadā tvaṃ daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, so yeva tvaṃ etarahi mahanto?" Ti.

[SL Page 035] [\x 35/] "na hi bhante. Añño so daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, añño ahaṃ etarahi mahanto" ti.

"Evaṃ sante kho mahārāja mātā'ti'pi na bhavissati. Pitā'ti'pi na bhavissati, ācariyo'tipi na bhavissati sippāvā'ti'pi na bhavissati, sīlavā'ti'pi na bhavissati, paññavā'ti'pi na bhavissati. Kinnu kho mahārāja aññā eva kalalassa mātā, aññā abbudassa mātā, aññā pesiyā mātā, aññā ghanassa mātā, aññā khuddakassa mātā, aññā mahantassa mātā? Añño sippaṃ sikakhati? Añño sikkhito bhavati? Añeño pāpakammaṃ karoti? Aññassa hatthapādā chijjantī?" Ti.

"Na hi bhante, tvaṃ pana bhante evaṃ vutto kiṃ vadeyyāsī?" Ti.

"Thero āha: "ahaññeva kho mahārāja daharo ahosiṃ taruṇo mando uttānaseyyako. Ahaññeva etarahi mahanto imaññeva kāyaṃ nissāya sabbe te ekasaṅgahītā" ti

"Opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kocideva puriso padīpaṃ padīpeyya, kiṃ so sabbarattiṃ dippeyyā?" Ti.
"Āma bhante sabbarattiṃ dippeyyā"ti.
"Kinnu kho mahārāja yā purime yāme acci, sā majjhime yāme accī?" Ti.

"Na hi bhante" ti.
"Kinnu kho mahārāja añño so ahosi purime yāme padīpo, añño majjhime yāme padīpo, añño pacchime yāme padīpo?" Ti.

"Na hi bhante taṃ yeva nissāya sabbarattiṃ paditto" ti.

"Evameva kho mahārāja dhammasantati sandahati. Añño uppajjati, añeño nirujjhati, apubbaṃ acarimaṃ viya sandahati. Tena na ca so na ca añño. Purimaviññāṇo pacchimaviññāṇasaṅgahaṃ gacchatī" ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja [PTS Page 041] [\q 41/] khīraṃ duyhamānaṃ kālantarena dadhi parivatteyya, dadhito navanītaṃ navanītato ghataṃ parivatteyya, yo nu kho mahārāja evaṃ vadeyya 'yaṃ yeva khīraṃ taṃ yeva dadhi, taṃ yeva navanītaṃ, taṃ yeva ghata'nti sammā nu kho so mahārāja vadamāno vadeyyā?" Ti.

[SL Page 036] [\x 36/]

"Na hi bhante taṃ yeva nissāya sambhutantī"

Evameva kho mahārāja dhammasantati sandahati, añño uppajjati, añño nirujjhatī, apubbaṃ acarimaṃ viya sandahati. Tena na ca so na ca añño. Purimaviññāṇo pacchimaviññāṇasaṅgahaṃ gacchatī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā" ti.

2. Rājā āha: "bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, jānāti so na paṭisandahissāmī?" Ti.

"Āma mahārāja. Yo na paṭisandahati, jānāti so na paṭisandahissāmī" ti.

"Kathambhante jānātī?" Ti.

"Yo hetu yo paccayo mahārāja paṭisandahanāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti so'na paṭisandahissāmī'ti"

"Opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kassako gahapatiko kasitvā ca vapitvā ca dhaññāgāraṃ paripūreyya, so aparena samayena neva kaseyya na vapeyya, yathā sambhatañca ṭhaññaṃ paribhuñjeyya vā vissajjeyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, jānāti so mahārāja kassako gahapatiko na me dhaññāgāramparipūrissatī'ti?"

"Āma bhante. Jāneyyā"ti.

"Kathaṃ jāneyyā?" Ti.

Yo hetu yo paccayo dhaññāgārassa pāripūriyā, 13. Tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti na me dhaññāgāraṃ paripūrissatī" ti. Evameva kho mahārāja yo hetu yo paccayo paṭisandahanāya tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti" so'na paṭisandahissāmī'ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

3. Rājā āha: bhante nāgasena yassa ñāṇaṃ uppannaṃ tassa paññā uppannā?" Ti. "Āma mahārāja. Yassa ñāṇaṃ uppannaṃ, tassa paññā uppannā"ti.

------------
13. Paripiṇāya - sī. Mu.

[SL Page 037] [\x 37/]

"Kimbhante [PTS Page 042] [\q 42/] yaññeva ñāṇaṃ sāyeva paññā?"Ti.
"Āma mahārāja. Yaññeva ñāṇaṃ sāyeva paññā" ti.
"Yassa pana bhante taññeva ñāṇaṃ sāyeva paññā uppannā, kiṃ sammuyheyya so udāhu na sammuyheyyā?" Ti.

"Kathaci mahārāja sammuyheyya katthaci na sammuyheyyā" ti.

"Kuhiṃ bhaneta sammuyheyya? Kuhiṃ na sammuyheyyā?"Ti.

"Aññātapubbesu vā mahārāja sippaṭṭhānesu, agatapubbāya vā disāya, assutapubbāya vā nāmapaññattiyā sammuyheyyā"ti.
"Kuhiṃ na sammuyheyyā?"Ti.
"Yaṃ kho pana mahārāja tāya paññāya kataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā, tahiṃ na sammuyheyyā" ti.
"Moho panassa bhante kuhiṃ gacchatī?" Ti.
"Moho kho mahārāja ñāṇe uppannamatte tattheva nirujjhatī" ti,
"Opammaṃ karohī" ti.
"Yathā mahārāja kocideva puriso andhakāre gehe padīpaṃ āropeyya, tato andhakāro nirujjheyya, aloko pātubhaveyya, evameva kho mahārāja ñāṇe uppannamatte moho tattheva nirujjhatī" ti.
"Paññā pana bhante kuhiṃ gacchatī?" Ti.
"Paññā'pi kho mahārāja sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati. Yaṃ pana tāya paññāyakataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā, taṃ na nirujjhatī" ti.
"Bhante nāgasena yaṃ panetaṃ brūsi 'paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhatī" ti, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattāti vā taṃ na nirujjhatī'ti, tassa opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja koci puriso rattiṃlekhaṃ pesetukāmo lekhakaṃ pakkosāpetvā padīpaṃ āropetvā lekhaṃ likhāpeyya, likhite pana lekhe padīpaṃ vijjhāpeyya vijjhāpite'pi padīpe

[SL Page 038] [\x 38/]

Lekhaṃ na vinasseyya, evameva kho mahārāja paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati. Yaṃ pana tāya paññāya kataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā taṃ na nirujjhatī" ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja puratthimesu [PTS Page 043] [\q 43/] janapadesu manussā anugharaṃ pañcapañca udakaghaṭakāni ṭhapenti ālimpanaṃ vijjhāpetuṃ, ghare paditte tāni pañca udakaghaṭakāni gharassūpari parikkhipanti, tato aggi vijjhāyati. Kinnu kho mahārāja tesaṃ manussānaṃ evaṃ hoti 'puna tehi ghaṭehi ghaṭakiccaṃ karissāmā'ti".

"Na hi bhante. Alaṃ tehi ghaṭehi. Kintehi ghaṭehī?"Ti.

"Yathā mahārāja pañca udakaghaṭakāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yathā te manussā, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā aggi, evaṃ kilesā daṭṭhabbā yathā pañcahi udakaghaṭakehi aggi vijjhāpīyatī, evaṃ pañcindriyehi kilesā vijjhāpīyanti, vijjhāpitā'pi kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho mahārāja paññāsakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati. Yampana tāya paññāya kataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā taṃ nanirujjhatī" ti.
Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja vejjo pañcamūlabhesajjāni gahetvā gilānakaṃ upasaṅkamitvā tāni pañcamūlabhesajjāni piṃsitvā gilānakaṃ pāyeyya, tehi ca dosā niddhameyyuṃ, kinnu kho mahārāja tassa vejjassa evaṃ hoti 'puna tehi mūlabhesajjehi bhesajjakiccaṃ karissāmī' ti?"

"Na hi bhante. Alaṃ tehi mūlabhesajjehi kintehi mūlabhesajjehī?" Ti.

"Yathā mahārāja pañcamūlabhesajjāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yathā vejjo, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā vyādhi evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā vyādhito puriso, evaṃ puthujjano daṭṭhabbo. Yathā pañcamūlabhesajjehi gilānasa dose niddhante gilāno arogo hoti, evaṃ pañcindriyehi kilesā niddhamīyanti. Niddhamitā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho mahārāja paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati. Yaṃpana tāya paññāya kataṃ aniccanti [PTS Page 044] [\q 44/] vā dukkhanti vā anattā'ti vā taṃ nanirujjhatī" ti.
"Bhiyyo opammaṃ karohī"ti.

[SL Page 039] [\x 39/]

"Yathā mahārāja saṅgāmāvacaro yodho pañca kaṇḍāni gahetvā saṅgāmaṃ otareyya parasenaṃ vijetuṃ, so saṅgāmato tāni pañca kaṇḍāni khipeyya, tehi ca parasenā bhijjeyya, kinnu kho mahārāja tassa saṅgāmāvacarassa yodhassa evaṃ hoti'puna tehi kaṇḍehi kaṇḍakiccaṃ karissāmī'ti"?

"Na hi bhante. Alaṃ tehi kaṇḍehi. Kintehi kaṇḍehī?" Ti.

"Yathā mahārāja pañca kaṇḍāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ virindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yathā saṅgāmāvacaro yodho, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā parasenā, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā pañcahi kaṇḍehi parasenā bhijjati, evaṃ pañcindriyehi kilesā bhijjanti, bhaggā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho mahārāja paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati. Yaṃpana tāya paññāya kataṃ aniccanti vā dukkhanti vā anattā'ti vā, taṃ na nirujjhatī"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

4. Rājā āha: "bhante nāgasena yo na paṭisandahati, vedeti so kañci dukkhaṃ vedananti?".

Thero āha: "kañci vedeti kañci na vedetī"ti.

"Kaṃ vedeti? Kaṃ na vedetī?" Ti.

"Kāyikaṃ mahārāja vedanaṃ vedeti. Cetasikaṃ vedanaṃ na vedetī"ti.

"Kathaṃ bhante kāyikaṃ vedanaṃ vedeti? Kathaṃ cetasikaṃ vedanaṃ na vedetī?" Ti.

"Yo hetu yo paccayo kāyikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa anuparamā kāyikaṃ dukkhavedanaṃ vedeti. Yo hetu yo paccayo cetasikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā cetasikaṃ dukkhavedanaṃ na vedetīti. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā 'yo ekaṃ vedanaṃ vedeti kāyikaṃ na cetasikanti'

"Bhante nāgasena yo so dukkhavedanaṃ vedeti kasmā so na parinibbāyatī?" Ti.
"Natthi mahārāja arahato anunayo vā paṭigho vā. Na ca arahanto apakkaṃ pācenti. Paripākaṃ āgamenti paṇḍitā [PTS Page 045] [\q 45/] bhāsitampetaṃ mahārāja therena sāriputtena dhammasenāpatinā:

[SL Page 040] [\x 40/]

"Nābhinandāmi maraṇaṃ nābhinandāmi jīvitaṃ
Kālañca patikaṅkhāmi nibbisaṃ bhatako yathā.
Nābhinandāmi maraṇaṃ nābhinandāmi jīvitaṃ
Kālañca patikaṅkhāmi sampajāno patissato"ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

5. Rājā āha: "bhante nāgasena sukhā vedanā kusalā vā akusalā vā avyākatāvā?" Ti.
"Siyā mahārāja kusalā, siyā akusalā, siyā avyākatā"ti.
"Yadi bhante kusalā na dukkhā, yadi dukkhā na kusalā, kusalaṃ dukkhanti na uppajjatī?" Ti.
"Taṃ kimmaññasi mahārāja? Idha purisassa hatthe tattaṃ ayogulaṃ nikkhipeyya, dutiye hatthe sītaṃ himapiṇḍaṃ nikkhipeyya, kinnu kho mahārāja ubho'pi te daheyyunti?"
"Āma bhante ubho'pi te daheyyunti".
"Kinnu kho te mahārāja ubho'pi uṇhā?" Ti.
"Na hi bhante" ti.
"Kimpana te mahārāja ubho'pi sītalā?" Ti.
"Na hi bhante" ti.

"Ājānāhi niggahaṃ yadi tattaṃ dahati, na ca te ubho'pi uṇhā tena na uppajjati. Yadi sītalaṃ dahati na ca te ubho'pi sītalā tena na uppajjati. Kissa pana te mahārāja ubho'pi dahanti? Na ca te ubho'pi uṇhā. Na ca te ubho'pi sītalā ekaṃ uṇhaṃ ekaṃ sītalaṃ. Ubho'pi te dahanti, tena na uppajjatī?" Ti.

"Nāhaṃ bhante paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ. Sādhu! Atthaṃ jappehī"ti.

"Tato thero abhidhammasaṃyuttāya kathāya rājānaṃ milindaṃ saññāpesi: "cha imāni mahārāja gehanissitāni somanassāni, cha nekkhammanissitāni somanassāni, cha gehanissitāni domanassāni, cha nekkhammanissitāni domanassāni, cha gehanissitā upekkhā, cha nekkhammanissitā upekkhā'ti imāni [PTS Page 046] [\q 46/] cha cakkāni. Atītā'pi chattiṃsavidhā vedanā, anāgatā'pi chattiṃsavidhā vedanā, paccuppannā'pi chattiṃsavidhā vedanā. Tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhasataṃ vedanā hontī" ti.

"Kallo'si bhante nāgasenā"ti.

[SL Page 041] [\x 41/]

6. Rājā āha: "bhante nāgasena ko paṭisandahatī?"Ti thero āha: "nāmarūpaṃ kho mahārāja paṭisandahatī" ti.

"Kiṃ imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahatī?" Ti.

"Na kho mahārāja imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahati. Iminā pana mahārāja nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahatī" ti.

"Yadi bhante nāgasena na imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahati, nanu so mutto bhavissati pāpakehi kammehi?" Ti.

Thero āha: "yadi na paṭisandaheyya, mutto bhaveyya pāpakehi kammehi. Yasmā ca kho mahārāja paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī" ti.

"Opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kocideva puriso aññatarassa purisassa ambaṃ avahareyya, tamenaṃ ambasāmiko gahetvā rañño dasseyya 'iminā deva purisena mayhaṃ ambā avahaṭā'ti. So evaṃ vadeyya 'nāhaṃ deva imassa ambe avaharāmī. Aññe te ambā ye iminā ropitā aññe te ambā mayā avahaṭā. Nāhaṃ daṇḍappatto'ti. Kinnu kho so mahārāja puriso daṇḍappatto bhaveyyā?" Ti.

"Āma bhante daṇḍappatto bhaveyyā?" Ti.

"Kena kāraṇenā?" Ti.

"Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, purimaṃ bhante ambaṃ appaccakkhāya pacchimena amabena so puriso daṇḍappatto bhaveyyā" ti.

"Evameva kho mahārāja iminā nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā. Tena kamamena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahati. Tasmā na mutto pāpakehi kammehī" ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.
"Yathā mahārāja koci puriso aññatarassa purisassa sāliṃ avahareyya, tamenaṃ sālisāmiko gahetvā rañño dasseyya 'iminā deva purisena mayihaṃ sāli avahaṭā'ti. So evaṃ vadeyya 'nāhaṃ deva imassa sāli avaharāmī. Aññe te sāli ye iminā ropitā aññe te sāli mayā avahaṭā. Nāhaṃ daṇḍappatto'ti. Kinnu kho so mahārāja puriso daṇḍappatto bhaveyyā?" Ti.

"Yathā mahārāja koci puriso aññatarassa purisassa ucchuṃ avahareyya, [PTS Page 047] [\q 47/] tamenaṃ ucchusāmiko gahetvā rañño dasseyya 'iminā deva purisena mayhaṃ ucchū avahaṭā'ti. So evaṃ vadeyya 'nāhaṃ deva imassa ucchū avaharāmī. Aññe te ucchū ye iminā ropitā aññe te ucchū mayā avahaṭā. Nāhaṃ daṇḍappatto'ti. Kinnu kho so mahārāja puriso daṇḍappatto bhaveyyā?" Ti.

Yathā mahārāja koci puriso hemantike kāle aggiṃ jāletvā visīvetvā avijjhāpetvā pakkameyya, atha kho so aggi aññatarassa sassakhettaṃ daheyya, tamenaṃ khettasāmiko gahetvā rañño dasseyya 'iminā deva purisena mayhaṃ khettaṃ daḍḍhanti', so evaṃ vadeyya 'nāhaṃ deva imassa khettaṃ jhāpemi. Aññe so aggi yo

[SL Page 042] [\x 42/]

Mayā avijjhāpito. Añño so aggi yenimassa khettaṃ daḍḍhaṃ, nāhaṃ daṇḍappatto'ti. Kinnu kho so mahārāja puriso daṇḍappatto bhaveyyā?" Ti.

"Āma bhante, daṇḍappatto bhaveyyā"ti,

"Kena kāraṇenā?" Ti.

"Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, purimaṃ bhante aggiṃ appaccakkhāya pacchimena agginā so puriso daṇḍappatto bhaveyyā"ti.

"Evameva kho mahārāja iminā nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā, tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahati. Tasmā na mutto pāpakehi kammehī"ti,

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kocideva puriso padīpaṃ ādāya māḷaṃ-14. Abhirūhitvā bhuñjeyya, padīpo jhāyamāno tiṇaṃ jhāpeyya, tīṇaṃ jhāyamānaṃ gharaṃ jhāpeyya, gharaṃ jhāyamānaṃ gāmaṃ jhāpeyya, gāmajano taṃ purisaṃ gahetvā evaṃ vadeyya 'kissa tvaṃ bho purisa gāmaṃ jhāpesī?' Ti, so evaṃ vadeyya 'nāhaṃ bho gāmaṃ jhāpemi añño so padīpaggi yassāhaṃ ālokena bhuñjiṃ, añño so aggi yena gāmo jhāpito'ti. Te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṃ, kassa tvaṃ mahārāja atthaṃ-15. Dhāreyyāsī?" Ti.
"Gāmajanassa bhante" ti,

Kiṃ kāraṇā?" Ti.

"Kiñcā pi so evaṃ vadeyya, api ca tato eva so aggi nibbatto" ti.

"Evameva kho mahārāja kiñcāpi aññaṃ maraṇantikaṃ nāmarūpaṃ aññaṃ paṭisandhismiṃ nāmarūpaṃ, api ca tato ye taṃ nibbattaṃ tasmā na mutto pāpakehi kammehī" ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.

"Yathā mahārāja kocideva puriso dahariṃ kumārikaṃ vāretvā suṅkaṃ datvā pakkameyya. Sā [PTS Page 048] [\q 48/] aparena samayena mahatī assa, vayappattā tato añño puriso suṅkaṃ datvā vivāhaṃ kareyya, itaro āgantvāevaṃ vadeyya 'kissa pana me
Tvaṃ ambho purisa bhariyaṃ nesī?' Ti. So evaṃ vadeyya 'nāhaṃ tava bhariyaṃ nemi. Aññā sā dārikā daharī taruṇī, yā tayā vāritā ca dinnasuṅkā ca. Aññā sā dārikā mahatī vayappattā mayā vāritā dinnasuṅkā cā'tī te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṃ. Kassa tvaṃ mahārāja atthaṃ dhāreyyāsī?" Ti.

----------
14. Pāsādaṃ (ma. ) 15. Aṭṭaṃ (ma. )

[SL Page 043] [\x 43/]

Purimassa bhante" ti.

"Kiṃkāraṇā?" Ti.

"Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, api ca tato yeva sā mahatī nibbattā" ti.

"Evameva kho mahārāja kiñcāpi aññaṃ maraṇantikaṃ nāmarūpaṃ aññaṃ paṭisandhismiṃ nāmarūpaṃ, api ca tato yeva taṃ nibbattaṃ. Tasmā na parimutto pāpakehi kammehī"ti.

"Bhiyyo opammaṃ karohī" ti.
"Yathā mahārāja koci deva puriso gopālakassa hatthato khīraghaṭaṃ kiṇitvā tasseva hatthe nikkhipitvā pakkameyya 'sve gahetvā gamissāmī'ti. Taṃ aparajju dadhi sampajjeyya. So āgantvā evaṃ vadeyya 'dehi me khīraghaṭanti' so dadhiṃ dadeyya. Itaro evaṃ vadey