Moggallāyanavyākaraṇaṃ.

Paṭhamo kaṇḍo.
---------
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
---------
Siddhamiddhaguṇaṃ sādhu namassitvā tathāgataṃ.
Sadhammasaṅghaṃ bhāsissaṃ māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ.

Aādayo titāḷīsa vaṇṇa. 1.

Akārādayo niggahitantā tevattāḷīsankharā vaṇṇa nāma honti;
A ā i ī u ū e ē o o ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ; tena kvattho "eona mavaṇṇe" ti tāḷīsāti vacanaṃkatthaci vaṇṇalopaṃ ñāpeti; tena-paṭisaṃkhayayoti soti-ādi siddhaṃ.

Dasādo sarā. 2.

Tatthādimhi dasa vaṇṇa sarā nāma honti; tena kvattho "sarolope sare"ccādi.

Dvedve savaṇṇā. 3.

Tesu dvedve sarā savaṇṇā nāma honti; tena kvattho "vaṇṇaparena savaṇṇepi".

Pubbo rasso. 4.

Tesu dvīsu yoyo pubbo soso rassasañño hoti; tesu ē ō saṃyogato pubbāva dissantī; tena kvattho "rasso ve" ccādi.

[SL Page 002] [\x 2/]

Paro dīgho. 5.

Tesveva dvīsu yoyo paro soso dīghasañño hoti; tena kvattho "yolopatisu dīgho" ccādi.

Kādayo byañjanā. 6.

Kakārādayo vaṇṇa niggahītapariyantā byañjana saññā honti; tena kvattho "byañjane dīgharassā" ccādi.

Pañca pañcakā vaggā. 7.

Kādayo pañcakā pañca vaggā nāma honti; tena kvattho "vagge vagganto" ccādi.

Bindu niggahītaṃ. 8.

Svāyaṃ vaṇṇo bindumatto so niggahītasañño hoti; tena kvattho "niggahītami" ccādi; garusaññākaraṇaṃ anvatthasaññatthaṃ.

Iyuvaṇṇajhalā nāmassante. 9.

Nāmaṃ pāpipadikaṃ tassa ante vattamānā ivaṇaṇuvaṇṇa jhalasaññā honti yathākkamaṃ; tenakvattho "jhalā ve" ccādi.

Pitthiyaṃ. 10.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamānā ivaṇnuvaṇṇa pasaññā honti; tena kvattho "ye passivaṇṇassa" iccādi.

Ghā. 11.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamāno ākāro ghasañño hoti; tena kvatto"sabrahmādite" ccādi.

Gosyālapane. 12.

Ālapane si gasañño hoti; tena kvattho "ge ve" ccādi.

---------
Vidhibbisesanantassa. 1.

Yaṃ visesanaṃ tadantassa vidhiñātabbo; "ato yonaṃ ṭāṭe" narā nare.

Sattamiyaṃ pubbassa. 2.

Sattamīniddese pubbasseva kāriyaṃ ñātabbaṃ; "saro lopo sare" velaggaṃ; tamahantidha kasmā na hoti? Saretopasilesikādhāro tatthetāva vuccate pubbasseva hoti na parassāti.

Pañcamiyaṃ parassa. 3.

Pañcamīniddese parassa kāriyaṃ ñātabbaṃ; "ato yonaṃ ṭāṭe" narā nare; idha na hoti jantuyo anattā; idha kasmā na hoti? Osadhyo anantare katatthatāya na vyavahitassa kāriyaṃ.

[SL Page 003] [\x 3/]

Ādissa. 4.

Parassa sissamānaṃ kāriyamādivaṇnassa ñātabbaṃ; "ra saṅkhyāto vā" terasa.

Chaṭṭhiyantassa. 5.

Chaṭṭhiniddiṭṭhassa yaṃ tadantassa * viññeyyaṃ; "rājassi nāmhi" rājitā.

Ṅanubandho. 6.

Ṅakāronubandho yassa sottassa hoti; "gossāvaṅ" gavāssaṃ.

Ṭanubandhānekavaṇṇa sabbassa. 7.

Ṭakāronubandho yassa sonekakkharo vādeso sabbassa hoti; "imassānitthiyaṃ ṭe"esu "nāmhanimī" anena.

Ñakānubandhādyantā. 8.

Chaṭṭhiniddiṭṭhassa ñānubandhakānubandhā ādyantā honti; "brūto tissīñ" bravīti, "bhussavuk" babhuva.

Manubandho saranamantā paro. 9.

Makāronubandho yassa so sarānamantā sarā paro hoti; "mañca rudhādīnaṃ" rundhati.

Vippaṭisedhe. 10.

Dvīnnaṃ yāvakāsānamekattappasaṅge paro hoti; yathā-dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā purisānaṃ sahappattiyaṃ paro; so ca gacchati tvaṃ ca gacchasi, tumhegacchatha; so ca gacchati kvaṃ cagacchasi ahaṃ ca gacchāmi, mayaṃ gacchāma.

Saṅketonavayavonubandho. 11.

Yo navayavabhuto saṅketo sonubandhoti ñātabbo; "latupitādī namāsimhi" kattā, saṅketoti + kiṃ? Pakatiyādasamudāyassānubandhatā mā hotuti, anavayavohi samudāyo samudāyarūpattāyeva; anavayavaggahaṇaṃ kiṃ? Anena janena; imināva lopassāvagatattā nānubandhalopāya vacanamāraddhaṃ.

Vaṇṇaparena savaṇṇopi. 12.

Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇopi gayahati sayañca rupaṃ; "yuvannānameo luttā" vāteritā, samonā.

Ntu vantu manatvāvantutavantusambandhī. 13.

Vantvādisaondhīyeva ntu gayhati; "ntantunaṃ nto yomhi paṭhame"guṇavanto; vanatvādisambandīti kiṃ? Jantu tantu.
---------
---------------------------------------
* Jaṭṭhīniddiḍhassa yaṃ kāriyaṃ tadantassa vaṇṇassa,
+ Saddhekataggahaṇaṃ.

[SL Page 004] [\x 4/]

Saro lopo sare. 1.

Sare saro lopanīyo hoti; tatrime, saddhindriyaṃ. Nohetaṃ, bhikkhunovādo, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, puttāmatthi, asantettha.

Paro kvaci. 2.

Saramhā paro saro kvaci lopatiyo-hoti; sopi, sāva, yatodakaṃ, tatova; kvacīti kiṃ? Saddhindriyaṃ, ayamadhikāro āpariccedāvasānā tena nātippasaṅgo.

Na dve vā. 3.

Pubbaparasarā dvepi vākvaci na lupyante; latā iva lateva latāva.

Yuvaṇṇānameo luttā. 4.

Luttā sarā paresaṃ ivaṇnuva ṇṇānaṃ eo honti vā yathāktamaṃ; tassedaṃ, vāteritaṃ,nopeti, vāmoru, atevaññe, vodakaṃ; kathaṃ paccorasmiṃti? Yogavibhāgā, vātveva-tassidaṃ; lutteti kiṃ? Latā iva.

Yavā sare. 5.

Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti vā yathākkamaṃ; vyākato, * iccassa,ajkditamutto, svāgataṃ. Bhavāpanalānilaṃ vātveva-itissa; kvacitveva-yānīdha, supaṭṭhitaṃ.

Oonaṃ. 6.

Eonaṃ yavā honti vā sare yathākkamaṃ; tyajja tejja, svāhaṃ sohaṃ, kvacitveva-puttāmatti, asantettha.

Gossāvaō. 7.

Sare gossa avaō hoti; gavāssaṃ, yathariva tathariveti-nipātāva; bhusāmi veti + ivasaddo evattho.

Vyañjane dīgharassā. 8.

Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti vyañjane; tatrāyaṃ, manunīvare, sammadeva, mālabhārī.

Saramhādve. 9.

Saramhā parassa vyañjanassa kvacī dve rūpā honti, paggaho; saramhāti-kiṃ? Taṃkaṇaṃ.

Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā. 10.

Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti paccāsattyā; nigghoso, akkhanti, bojjhaṅgā, setacchattaṃ, daḍḍho, niṭṭhānaṃ. Mahaddhano, yasatthero, apphuṭaṃ, ababhuggato; esavitikiṃ? Thero; esatti-kiṃ? Pattho.
---------------------------------------
* Vyākāsi. + Busāmiveti.

[SL Page 005] [\x 5/]

Vitisseve vā. 11.

Evasadde pare itissa vo hoti vā; itveva icceva; eveti-kiṃ? Iccāha.

Eonamavaṇṇe. 12.

Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā; disvā yācakamāgate, akaramhasate, esaattho, esadhammo, maggo aggamakkāyati, svāyatanaṃ, hīyattanaṃ, karassu; vātveva-yācake āgate, eso dhammo, vaṇṇeti kiṃ? So.

Niggahitaṃ. 13.

Niggahītamāgamo hoti vā kvaci; cakkhu udapādī cakkhu udapādī, purimaṃjāti purimajāti, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ; avaṃsiroti-ādisu niccaṃ vavatthita vibhāsattā vādhikārassa; sāmatthiyenāgamova saca rassasarasseva hoti tassa rassānugatattā.

Lopo. 14.

Niggahītassa lopo hoti vā vakvaci; kyāhaṃ kimahaṃ. Sāratto saṃratto; sallekho-gantukāmo-gantumanoti-ādisu niccaṃ.

Parasarassa. 15.

Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vāva kvaci; tvaṃsi tvamasi.

Vagge vagganto. 16.

Niggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccāsattyā; taṅkaroti taṃkaroti, tañcarati taṃcarati, taṇṭhānaṃ taṃṭhānaṃ, tandhanaṃ taṃdhanaṃ, tampāti taṃpāti; niccaṃ padamajjhe, gantvā, kvacaññatrāpi, santiṭṭhati.

Yevahisuñño. 17.

Yaevahisaddesu niggahitassa vā ño hoti; yaññadeva, taññeva, tañahi; vātveva-yaṃyadeva.

Ye saṃssa. 18.

Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre; saññamo saṃyamo.

Mayadā sare. 19.

Niggahitassa mayadā honti vā sare kvaci; tamhaṃ. Tayidaṃ. Tadalaṃ; vātveva-taṃ ahaṃ.

Vanataragā cāgamā. 20

Ete mayadā cāgamā honti sare vākvaci; tivaṅgikaṃ, itonāyati, cinitvā. Tasmātiha;nirojaṃ,puthageva, idhamāhu,yathayidaṃ, attadatthaṃ;vātveva-attatthaṃ;atippago kho tāvāti-paṭhamanto pagasadedāva.

[SL Page 006] [\x 6/]

Chā ḷo. 21.

Chayaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā; chaḷaṅgaṃ, chaḷāyatanaṃ; vātveva-cha abhiññā.

Tadaminādīni. 22.

Tadaminādīni sādhuni bhavanti; taṃ iminā tadaminā. Sakiṃ āgāmī sakadāgāmī, ekaṃ idha ahaṃ ekamidāhaṃ, saṃvidhāya ava hāro saṃvidāvahāro, vārino vāhako valāhako, jīvanassa mūto jimūto, chavassa sayanaṃ susānaṃ, uddhaṃ khamassa udukkhalaṃ, pisitāso pisāco, mahiyaṃ ravatīti vayuro, evamaññepi payogatonugantabbā; paresaṃ pisodarādimivedaṃ daṭṭhabbaṃ.

Tavaggavaraṇanaṃ ye cavaggabayañā. 23.

Navaggavaraṇanaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre; apuccaṇḍakāyaṃ. Tacchaṃ, yajjevaṃ. Ajjhattaṃ, thaññaṃ, dibbaṃ, payyesanā, pokkharaññe; kvacitveva-ratyā.

Vaggalasehi te. 24

Vaggalasehi parassa yakārassa kvacite vaggalasā honti; sakkate, paccate, aṭṭate, kuppate, phallate, assate; kvacitveva-kyāhaṃ.

Hassa vīpallāso. 25.

Hassa vipallāso hoti yakāre; guyhaṃ.

Ve vā. 26.

Hassa vipallāso hoti vā vakāre; bahvābādho bavhābādho.

Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇaḷā. 27.

Tathanarānā ṭāṭhṛṇaḷā honti vā; dukkaṭaṃ, aṭṭhakathā, gahaṇaṃ, paḷiso, paḷāyati, vātveva-dukkataṃ, kvacitveva-sugato.

Saṃyogādilopo. 28.

Saṃyogassa yo ādibhutovayavo tassa vā kvaci lopo hoti; pupphaṃsā, jāyatehiti.

Vīcchābhikkhaññesu dve. 29.

Vīcchāyamābhikkaññe ca yaṃ vattate tassa dve rūpāni honti; kriyāya guṇena dabbena vābhinne atthe vyāpitumicchā vīcchā; rukkhaṃrukkhaṃ vasati, gāmogāmo ramaṇīyo, gāmegāme pānīyaṃ, gehegehe issaro, rasaṃrasaṃ bhakkhayati, kiriyaṃkiriyamārabhate.

Atthiyevānupubbiyepi vīcchā, mūlemūle thūlā, aggeagge sukhumā; yadihi ettha mūlaggabhedo na siyā ānupubbiyampi na bhaveyya; māsakaṃmāsakaṃ imamhā kahāpakaṇa bhavattānaṃ dvinnaṃ dehīti-māsakaṃmāsakamiccetasmā vīcchāvagamyate, saddantarato pana imamhā kahāpaṇati-avadhāraṇaṃ; pubbaṃ pubbaṃ pupphanti, paṭhamaṃpaṭhamaṃ paccantīti-vīcchāva; ime ubho aḍḍhā katarā katarā esaṃ vinnamaḍḍhatā, sabbe ime aḍḍhā katamākatamā imesaṃ

[SL Page 007] [\x 7/]

Aḍḍhatā, ihāpi vīcchāva; ābhikkhaññaṃ-ponopuññaṃ, pacatipacati papavatipapavatī, lunāhilunāhitvevāyaṃ lunāti, bhutvābhutvā gacchati, paṭapaṭā karoti, paṭapaṭāyati.

Syādilopo pubbassekassa. 30.

Vīcchayamekassa dvītte pubbassa syādilopo hoti, ekekassa tatha matthakamatthakenāti? Syādilopo pubbassāti yogavibhāgā; nacātippasabhoka yogavibhāgā iṭṭhappasiddhīti.

Sabbādinaṃ vīti hāre. 31.

Sabbādīnā vītihāre dve bhavanti pubbassa syādilopo ca; aññamaññassa bhojakā, itarītarassa bhojakā.

Yāvabodhaṃ sambame. 32.

Turitenāpāyahetupadassanaṃ sambamo, tasmiṃ sati vattu yāvantehi saddehi sottho viññāyate tāvanto saddā payujjante; sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhakkhusaṃgho bhinno bhikkusaṃgho.

Bahulaṃ. 33333.

Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā tena nātippasago iṭṭhasiddhi ca.

Iti moggallāyanavyākaraṇe vuttiyā
Paṭhamo kaṇḍo.
---------

Dve dvekānekesu nāmasmā siyoāyonāhi
Sanaṃsmāhisanaṃsmiṃsū. 1.

Etesaṃ dvedve hotti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā; muni munayo, muniṃ munayo, muninā munīhi, munissa munīnā, munismā munīhi, munissa munīnaṃ, munismiṃ munīsu; evaṃkumārī kumāriyo, kaññā kaññāyoti; etāti satta dukāni sattavibhattiyo; vibhāgovibhattīti katvā-etta siamitikārākārā "kimaṃsisūti" saṃketatthā.

Kamme dutiyā. 2.

Karīyati kattu kriyāyābhisambandhīyatīti kammaṃ, tasmiṃ dutiyā vibhatti hoti; kaṭaṃ karoti, odanaṃ pavati, ādiccaṃ passati, odano paccatīti-odanasaddato kammatā nappatiyate, kiṃcarahi? Ākhyātato; kaṭaṃ karoti, vipulaṃ dassanīyatti-attheva guṇayuttassa kammatā; icchitepi kammattāva dutiyā siddhā; gāvuṃ payo dohati, gomantaṃ gāvaṃ yācati, gāvamavarundhati vajaṃ, mānavakā maggaṃ pucchati, gomantaṃ gāvaṃ bhikkate, rukkha mavacināti phalāni, sissaṃ dhammaṃ brūte, sissā dhammamanusāsati.

[SL Page 008] [\x 8/]

Evamanicchitepi; ahiṃ abhilaṅghayati, visaṃ bhakkheti; yannevicchitaṃ nāpi aniccitaṃ tatthāpi dutiyā siddhā; gāmaṃ gacchanto rukkamūlamupasappati, paṭhaviṃ adhisessati, gāmamadhitiṭṭhati, rukkhamajjhāsaneti-adhisiṭhāsānaṃ payogedhikaraṇe kammavavacanacchā.

Vatticchāto hi kārakāni honti; taṃyathā-valāhakā vijjotate, valāhakassa vijjotate, valāhako vijjotate, valāhake vijjotate, valāhakena vijjotateti.

Evamabhinivisassavā,dhammamahinivisate dhamme vā, tathā upatvajjhāvasassābhojananivuttivacanassa;gāmamupavasati, gāmamanu vasati, pabbatamadhivasati, gharamāvasati; abhojananivuttivacanassāti-kiṃ? Gāme upavasatī-bhojana nivuttiṃ karotīti attho.

Tappānāvārepi kammattāva dutiyā siyā, nadimpivati gāmaṃ carati; evaṃ sace maṃ nālapissatīti-ādisupi.

Vihitāva paṭiyoge dutiyā, paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgāti-taṃ paṭibojjhaṅgā bhāsantuti attho; yadātu dhātunā yutto pati tadā tenāyo gā sambandhe chaṭṭhiva tassa tappaṭibhātīti; akkhe dibbati, akkhehi dibbatī, akkhesu dibbatīti-kammakaraṇadhikaraṇavacanicchā.

Kāladdhānamaccantasaṃyoge. 3.

Kriyāguṇadabbehi sākallena kāladdhānaṃ sambandho accantasaṃyogo, tasmiṃ viññāyamānekālasaddehi addhasaddehi vadutiyā hoti; māsamaddhīte, māsaṃ kalyāṇi, māsaṃ guḷadhānā, kosamadhīte, kosaṃ kuṭilā nadī, kosaṃ pabbato; accantasaṃyogeti-kiṃ?Māsassa dvīhamadhīte; kosasseka dese pabbato; puṅaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāti-evamādīsu kālavācīhi accattasaṃyogantāva dutiyā siddhā, vibhattivipallāsenavā bahulaṃ vidhānā.

Phalappattiyaṃ kriyāsuparīsamattyapavaggo tasmiṃ viññāyamāne kāladdhānaṃ kriyāyaccantasaṃyoge tatiyābhimatā sāpi karaṇattāva siddhā; māse nānuvākodhīto, kosenānuvākodhītoti; anapavagge tu asādhakatamattā karaṇattābhāve dutiyāva māsamadhītonuvāko na cānena gahitoti.

Kārakamajkde ye kālaṅāna vācino tato sattamīpañcamiyo abhimatā; ajja bhutvā devadatto dvīhe bhuñjissati dvīhā bhuñjissati, atraṭṭhoyamissāso kose lakkhaṃ vijjhati, kosā lakkhaṃ vijjhatīti-tāpīha sakasaka kārakavacanicchāyeva siddhā.

[SL Page 009] [\x 9/]

Gatibodhāhārasaddatthākammakabhajjādīnaṃ payojje. 4.

Gamanatthānaṃ bodhattānaṃ āhāratthānaṃ saddatthānamakammakānaṃ bhajjā dīnañca payojje kattari dutiyā hoti, sāmatthiyā ca payojakavyāpārena kammatāvassa hotīti-patīyate; gamayati māṇavakaṃ gāmaṃ, yāpayati māṇavakaṃ gāmaṃ, bodhayati māṇavakaṃ dhammaṃ vedayati māṇavakaṃ dhammaṃ, bhojetī māṇavakamodanaṃ, āsayati māṇavakamodanaṃ, ajjhāpayati māṇavakaṃ vedaṃ, pāṭhayati māṇavakaṃ vedaṃ, āsayati devadattaṃ, sāyayati devadattaṃ, aññaṃ bhajjāpeti, aññaṃ koṭṭāpetī, aññaṃ santharāpeti...Etesamevāti-kiṃ? Pācayati odanaṃ devadattena yaññadatto; payojjeti-kiṃ? Gacchati devadatto, yadā carahi gamayatidevadattaṃ yaññadatto; tamaparo payojayati tadā gamayati devadattaṃ yaññadatteneti-bhavatabbaṃ gamayatissā gamanatthattā.

Harādinaṃ vā. 5.

Harādīnaṃ payojje kattari dutiyā hoti vā; hāreti bhāraṃ devadattaṃ devadatteneti vā, ajjhohāreti sattuṃ devadattaṃ devadattenetivā, kāreti devadattaṃ devadatteneti vā, dassayate janaṃ rājā janeneti vā, abhivādayate garuṃ devadattaṃ devadatteneti vā.

Na khādādīnaṃ. 6.

Khādādīnaṃ payojje kattari dutiyā na hoti; khādayati devadattena, ādayati devadattena, avhāpayati devadattena, saddāpayati devadattena, kandayati devadattena, nāsayati devadattena.

Vahassāniyantuke. 7.

Vāhayati bhāraṃ devadattena; aniyantuketi-kiṃ? Vāhayati bhāraṃ balivadde.

Bhakkhassāhiṃsāyaṃ. 8.

Bhakkhayati modake devadattena; ahiṃsāyanti-kiṃ? Bhakkayati balivaddesassaṃ.

Dhyādīhi yuttā. 9.

Dhiādīhi yuttato dutiyā hoti; dhiratthumaṃ pūtikāyaṃ. Antarā ca rājagahaṃ, antarā ca nālandaṃ, samādhānamantarena; * mucalindamito saramiccādi-chaṭṭhiyāpavādoyaṃ.

Lakkhaṇitthambhutavīccāsvabhinā. 10.

Lakkhaṇadisvattesvabhinā yuttamhā dutiyā hoti; rukkhamabhi vijjota te vijju, sādhu devadatto mātaramahi. Rukkaṃrukkamabhi tiṭṭhati.
---------------------------------------
* Samodhānamantarena.

[SL Page 010] [\x 10/]

Patiparihi bhāge ca. 11.

Pataparihi yuttamhā lakkhaṇadisu bhāge catthe dutiyā hoti; rukkhampati vijjotate vijju, sādhu devadatto mātarampati, rukkhaṃrukkhampati tiṭṭhati, yadettha mampati siyā, rukkhaṃ pari vijjotate vijju, sādhudevadatto mātaramparī, rukkhaṃrukkhamapari tiṭṭhati, yadettha maṃ pari siyā.

Anunā. 12.

Lakkhaṇadisvattesvanunā yuttamhā dutiyā hoti; rukkhamanuvijjota te vijju, saccakiriyamanu pāvassi; hetu ca lakkhaṇaṃ bhavati, sādhu devadatto mātaramanu, rukkhaṃrukkamanu tiṭṭhati, yadettha maṃ anusiyā.

Sahatthe. 13.

Sahatthenunā yuttamhā dutiyā hoti; anusāriputtaṃ paññāvanto.

Hīne. 14.

Hīnatthenunā yuttamhā dutiyā hoti; anusāriputtaṃ paññāvanto.

Upena. 15.

Hīnatthe upena yuttamhā dutiyā hoti; upasāriputtaṃ paññāvanto.

Sattamyādhikye.16.

Ādhikyatthe upena yuttamhā sattamī hoti; upakhāriyaṃ doṇe.

Sāmittedhinā. 17.

Sāmibhāvatthedhinā yuttamhā sattamī hoti; adhibrahmadatte pañcālā adhipañcālesu brahmadatto.

Kattukaraṇesu tatiyā. 18.

Kattari karaṇe ca kārake tatiyā hoti; purisena kataṃ, asitā chandati, pakatiyābhirūpo, gottena gotamo, sumedho nāma nāmena, jātiyā sattavassikoti-bhudhātussa sambavākaraṇe eva tatiyā; evaṃ samena dhāvati, visamena dhāvati. Dvidoṇena dhaññaṃ kiṇati, pañcakena pasavo kiṇatīti.

Sahatthena. 19.

Sahatthena yoge tatiyā siyā; puttena saha gato, puttena saddhiṃ āgato; tatiyāpi chaṭṭhi ca appadhāne eva bhavati.

Lakkhaṇe. 20.

Lakkhaṇe vattamānato tatiyā siyā; tidaṇḍakena paribbājakamaddakkhi, akkhiṇa kāṇe; tena hi aṅgena aṅgito vikāro lakkhīyate.

Hetumhi. 21.

Takkiriyāyogge tatiyā siyā; antena vasati, vijjāya yaso.

Pañcamiṇe vā. 22

Iṇehetumhi pañcamī hoti vā; satasmā baddho satena vā.

[SL Page 011] [\x 11/]

Guṇe. 23

Paraṅgabhute hetumhi pañcamī hoti vā; jaḷattā baddho jaḷattena, paññāya mutto, hutvā abhāvatoniccā, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Chaṭṭhī hetvatthehi. 24.

Hetvatthavāvīhi yoge hetumhī chaṭṭhī siyā; udarassa hetu, udarassa kāraṇa.

Sabbādito sabbā. 25.

Hetvatthehi yoge sabbādīhi sabbā vibhattiyo honti; ko hetu, kaṃ hetuṃ, kena hetunā, kassa hetussa, kasmā hetusmā, kassa hetussa, kasmiṃ hetusmiṃ; kiṃ kāraṇaṃ,kena kāraṇena; kiṃ nimittaṃ, kena nimittena; kiṃ payojanaṃ, kena payojanena iccevamādi...Hetvatthehitveva-kena kataṃ.

Catutthi sampadāne. 26.

Yassa sammā padīyate kasmiṃ catutthi siyā; saṅghassa dadāti. Ādhāravicakkhāyaṃ sattamīpi siyā, saṅghe dehi.

Tādatthye. 27.

Tassedaṃ tadatthaṃ tadatthabhāve jotatīye nāmasmā catutthi siyā; sitassa paṭighātāya, atthāya hitāya devamanussānaṃ, nālaṃ dārabharaṇaya, yūpāya dāru, pākāya vajatītvevamādi.

Kassa sāduṃ na ruccati, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, khamati saṅghassa, bhattamassa nacchādetīti-chaṭṭhī sambandhavacanicchāyaṃ; na cevaṃ virodho siyā sadisarūpattā evaṃ vidhesu ca sambandhassa saddikānuvattanā; kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti-atthamatte paṭhamā.

Evamaññāpi viññeyyā paratopi yathāgamaṃ.

Rañño sataṃ dhāreti, rañño chattaṃ dhāretīti-sambandhe chaṭṭhī; evaṃ rañño silāghate, rañño hanute, rañño upatiṭṭhate, rañño ghapate, devāpi tassa pihayanti tādito, tassa kujjha * mahāvīra, yadahaṃ tassa pakuppeyyaṃ, duhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūbhati, yo appaduṭṭhassa narassa dussati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, issayanti samaṇanaṃ titthiyā, dhammena nayamānānaṃ kā usūyā, rañño bhāgyamārajjhati. Rañño bhāgyamikkate, tena yāvito ayāvito vā tassa gāvo paṭisuṇāti, gāvo āsuṇati, bhagavato paccassosuṃ, hotu patihiṇati, hotvanuhiṇati, ārovayāmi vo, pativedayāmi vo, dhammaṃ te desissāmi, yathā no satthā vyākareyya, alaṃ te idha vāsena, kiṃ? Tejaṭāhi dummedha, arahati mallo mallassāti...Jīvitaṃ tiṇayapi na maññamānoti-tādatthye + catutthi; tiṇena yo attho tadatthāyapiti attho; "yo ca sītaca
---------------------------------------
* Kujjhati. + Tādatthe, tadatthe.

[SL Page 012] [\x 12/]

Uṇhañca tiṇa bhiyyo na maññati" tiṇamiva jīvitaṃ maññamānoti-savisayāva vibhattiyo; saggāya gacchatīti-tādatthye catutthī, yo hi saggaṃ gacchati tadatthaṃ tassa gamanantī...Kammavacaniccāyaṃ tu dutiyāvasaggaṃ gacchati; āyuṃ bhoto hotu, ciraṃ jīvitaṃbhaddaṃ kalyāṇaṃ atthaṃ payojanaṃ kusalaṃ anāmayaṃ hitaṃ pathyaṃ sukhaṃ sātaṃ bhoto hotu; sādhu sammuti me, puttassāvikareyya * guyhamatthaṃ, tassa me sakko pātura hosi, tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dataṃ pāhesi, kappati samaṇanaṃ āyogo. + Ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃte paggaṇahāmi, tassa thāsu, lokassattho, namo te purisājañña, sotthi tassa, alaṃ mallo mallassa, samattho mallo mallassa, tassa hitaṃ, tassa sukhaṃ, svāgataṃ te mahārājāti-sabbattha chaṭṭhī sambandhe.

Evaṃ vidhamaññampevaṃ viññeyyaṃ yathāgamaṃ.
Pañcamyavadhismā. 28.

Padatthāvadhismā pañcamī vibhatti hoti; gāmasmā āgaccati, evaṃ corasmā bhāyatī, corasmā uttasatī, corasmā tāyati, torasmā rakkhatīti.

Sace bhāyatha dukkhassa, pamāde bhayadassāvī, tasi [x] daṇḍassāti-chaṭṭhisattamīyopi honteva sambandhāravacanicchāyaṃ; ajjhenā parājeti, paṭipakkhe parājetīti-savīsayāva vibhattiyo; save kevaṭṭassa parajjissāmīti-chaḍhīpi hoti sambandhavacaniccāyaṃ; yavehi gāvo cāreti, pāpā cittaṃ nivāraye, kāke rakkhati taṇḍulāti-savisayeva pañcamī; cittaṃ rakkhetha medhāvīti-dutiyāva dissati kammatthe; upajjhāyā antaradhāyati, upajjhāyā adhīte, kāmato jāyate sokoti-savisayeva pañcamī; tatthevantaradhāyiṃsu, naṭassa suṇeti, padumaṃ tattha jāyethāti-sattamījaṭṭhiyopi honteva savisaye; himavantā pahavati gaṅgā, pāṇātipātā viramassu khippaṃ, añño devadattā, bhinno devadattāti-savisayeva pañcamī; evaṃ ārā so āsavakkhayā, itaro devadattā, uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā,pubbo gāmā, pubbeva sambodhā, tato paraṃ, tato apareṇa samayena, tatuttarīnti; sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhipi; purato gāmassa, dakkhiṇato gāmassa, upari pabbatassa, heṭṭhā pāsādassāti; pāsādamāruyha pekkhatī pāsādā pekkhati, āsane upavisitvā pekkhatī āsanā pekkhatīti-avadhivacanicchāyaṃ pañcamī; pucchanākhyātesupi; kuto bhavaṃ, pāṭaliputtasmāti; tathā desakālamānepi; pāṭaliputtasmā rājagahaṃ sattayojanāti sattasu yojanesūti vā; evamito tiṇṇaṃmāsānamaccayenāti; kicchā lambanti-guṇe pañcamī; kicchena me adhigatanti-hetumhi karaṇe vā tatiyā; evaṃ thokā mutto, thokena muttoti...Thokaṃ calatīti-kriyāvisesate kammani dutiyā; durantikatthayogepi ** savisayeva pañcamichaṭṭhiyo siyuṃ; duraṃ gāmasmā, anti ---------------------------------------
* Tassa puttasāvikareyya. + Ayogo. [X] tati.
** Durattikatthakālayogepi.

[SL Page 013] [\x 13/]

Kaṃ gāmasmā, duraṃ gāmassa, antikaṃ gāmassāti durantikatthe ha tu sabbāva savisaye siyuṃbādhakābhāvā; duro gāmo antiko gāmotvevamādi; keci panāhu asattavacanehetehi pāṭipadikatte dutiyātatiyāpañcamīsattamiyo sattavacanehi tu sabbāva savisayeti; tepanaññeheva parisakhittā; duraṃ maggo, antikaṃ maggoti-kriyāvisesanaṃ bhudhātussa gammamānattā; suddho lobhatīyehi dhammehi, parimutto dukkhasmā, vivicceva kāmehi, gambhirato ca puthulato ca yojanaṃ, āyāmena yojanaṃ, tato ppabhuti, yato sarāmi attānaṃti-savisayeva vibhattiyo.

Apaparihi vajjane. 29.

Vajjane vattamānehi apparīhi yoge pañcamī hoti; apasālāsa āyanti vānijā, parisālāya āyanti vānijā, sālaṃ vajjetvāti attho; vajjaneti kiṃ? Rukkhaṃ parivijjotate vijju, āpāṭaliputtasmā vasasi devoti-mariyādābhividhisvavadhimhiyeva pañcami,vinā pāṭaliputtena sahaveti-viseso; evaṃ yāva pāṭaliputtasmā vassi devoti.

Paṭinidhipaṭidānesu patinā. 30.

Paṭinidhimhi paṭādāne ca vattamānena patinā yoge nāmasmā pañcamī vibhatti hoti; buddhasmā pati sāriputto, ghatamassa telasmā pati dadāti, paṭinidhipaṭidānesūti-kiṃ? Rukkhaṃpati vijjotate.

Rite dutiyā ca. 31.

Ritesaddena yoge nāmasmā dutiyā hoti pañcamī ca, rite saddhammaṃ, rite saddhammā.

Vināññatu tatiyā ca. 32.

Vināññatrasaddehi yoge nāmasmā tatiyā ca hoti, dutiyāpañcamīyo ca, vinā vātena, vināvātaṃ, vinā vātasmā, aññatra ekena piḍapātatīhārakena, aññatra dhammaṃ, aññatra dhammā.

Puthanānāhi. 33.

Etehi yoge tatiyā hoti pañcamī ca; puthageva janena, puthageva janasmā, janena nānā, janasmā nānā.

Sattamyādhāre. 34.

Kriyādhārabhutakattukammānaṃ dhāraṇena yo kriyāyādhāro tasmiṃ kārake nāmasmā sattamī hoti; kaṭe nisīdati, thāliyaṃ odanaṃ pavati, ākāse sakuṇā, tilesu telaṃ, gaṅgāyaṃ vajo.

Nimitte. 35.

Nimittatthe sattami hoti; ajinamhi haññate dipi, musāvāde pāvittiyaṃ.

[SL Page 014] [\x 14/]

Yabbhāvo bhāvalakkhaṇaṃ. 36.

Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato satatamī hoti; gāvīsuduyhamānāsu gato,duddhāsu āgato; bhāvoti kiṃ? Yo jaṭāhi sa * bhujati; bhāvalakkhaṇanti kiṃ? Yo bhujati yo devadatto; akāle vassati tassa, kāle tassa na vassatīti-visayasattamī.

Chaṭṭhī cānādare. 37.

Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato chaṭṭhī bhavati sattamī cānādare gamyamāne.

"Ākoṭayanto so neti sivirājassa pekkhato"
"Maccu gacchati ādāya pekkhamāne mahājane".

Gunnaṃ sāmīti-sambandhe chaṭṭhī, gosu sāmiti visayasattamī, evaṃ gunnamissaro gosissaro, gunnaṃ sakkhi gosu sakkhī, guttaṃ patībhu gosu patībhu, gunnaṃ pasuto gosu pasuto, kusalānaccagītassa kusalā naccagīte, āyutto kaṭakaraṇassa āyutto kaṭakaraṇe; tathādhāravacanicchāyaṃ sattamī; bhikkhūsu abhivādenti mudhani cumitvā bāhāsu gahetvā, hatthesu piḍāya caranti,pāthesu gacchanti, kadalīsu gace rakkhantiti; ñāṇasmiṃ pasanetāti-visayasattami; ñāṇena pasannoti-karaṇe tatiyā; evaṃ ñāṇasmiṃ ussukko ñāṇena ussukkoti.

Yatho niddhāraṇaṃ. 38.

Jātiguṇakriyāhi samudāyatekadesassa puthakkaraṇaṃ nidhāraṇaṃ yato taṃ kariyati tato chaṭṭhisattamiyo honti; sāliyo sūkadhaññānaṃ pathyatamā sāliyo sūkadhaññesu pathyatamā, kaṇhā gāvītaṃ sampannakhīratmā kaṇhā gāvīsu sampantakhīratmā, gacchataṃ dhāvanto nasīghatamo gacchantesu dhāvanto kasīghatamo...Sīlameva sutāseyyoti-avadhimhiyeva pañcamī.

Paṭhamattamatte. 39.

Nāmasmābhidheyyamatte paṭhamā vibhatti hoti; rukkho, itthi, pumā, napuṃsakanti-liṅgampi saddatthova, tathā doṇe, khārī, āḷagakatti-parimāṇampi saddatthova, eko, dve, bahavoti-saṃkhyāpi saddatthova.

Āmantaṇe. 40.

Yato saddenābhimukhīkaraṇamāmantaṇaṃ tasmiṃ visaye paṭhamā vibhatti hoti; bho purisa, bho itthi, bho napuṃsaka.

Chaṭṭhī sambandhe. 41.

"Kriyākārakasajāto assedambhāvahetuko sambandho nāma" tasmiṃ chaṭṭhi vibhatti hoti; rañño puriso, sarati rajjassāti-sambandhe chaṭṭhī, rajjasambandhitīsatiṃ karotīti attho; kammavacaniccāyantu dutiyāva; sarati rajjaṃ,
---------------------------------------
* Saha.

[SL Page 015] [\x 15/]

Tathā rajakassa vatthaṃ dadāti, paharato piṭṭhiṃ dadāti, purati bālo pāpassa, "amacce tāta jānāhi dhīre atthassa kovide" divasassa tikkhattuṃ. Sakiṃ pakkhassa, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumhiṃ 'tvevamādi.

Kitakappayoge kattukammesu bahulaṃ sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhṛ; sādhusammato bahujanassa, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātu, dhammassa gutto medhāvī, amataṃ tesaṃ paribhuttaṃ, tassabhavanti vattāro, avisaṃ vādako lokassa, alajji naṃ nissāya, catunnaṃ mahābhutānaṃ upādāya pasādotvevamādi; kattukammavacanicchāyantu tatiyādutiyāyo ca; sañcanto pitarā ahaṃ, sarasi tvaṃ evarūpiṃ vācaṃ bhāsitā, bhagavantaṃ dassanāyatvevamādi.

Tulyatthena vā tatiyā. 42.

Tulyatthena yoge chaṭṭhṛ hoti tatiyā vā; tulyo pitu, tuleyyā pitarā; sadiso pitu, sadiso pitarā...Iha kathaṃ tatiyā na hoti? Ajjunassa tulā natthi, kesavassupamā na ceti-nete tulyatthā kiṃ? Carahi tulyānamopammatthā.
---------

Ato yonaṃ ṭāṭe. 43.

Akārantato nāmasmā yonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ, ṭakārā sabbā desattā; buddhā, buddhe, atoti-kiṃ? Kaññāyo, itthiyo, vadhuyo...Idha kasmā na bhavati? Aggayo, avidhānasāmatthiyā.

Nīnaṃ vā. 44.

Akārantato nāmasmā nītaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ; rūpā, rūpe, rūpāti; atotveva-aṭṭhiti.

Smāsmannaṃ. 45.

Akārantato nāmasmā smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ; buddhā, buddhasmā, buddhe, buddhasmiṃ; atotveva-aggismā, aggismiṃ.

Sassāya catutthiyā. 46.

Akārantato parassa sassa catutthiyā āyohoti vā; buddhāya, buddhassa, bhiyyo tādatthyeyevāsamāyo dissate kvacidevaññatta; atotveva-isissa; catutthiyāti-kiṃ? Buddhassa mukhaṃ...Attatthanti-atthasaddena samāso; sabbāditopi smāsmiṃsāṃ ṭāṭeāyā honteva.

Niruttikārānumatattā buddhavacane sandassanatova-tredamudāharaṇaṃ "asmālokā paramhā ca ubhayā dhaṃsate naro" tyāhaṃ mante paratthaddho, yāyeva khopanatthāya āgaccheyyātho tamevatthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyāthoti.

Ghapatekasmiṃ nādīnaṃ yayā. 47.

Sapato nādīnamekasmiṃ yayā honti yathākkamaṃ; kaññāya, rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā; ekasminti-kiṃ? Kaññāhi, rattīhi,

[SL Page 016] [\x 16/]

Ssā vā tetimāmūhi. 48.

Ghapasaññehi tetimāmūhi nādinamekasmiṃ ssā vā hoti; tassā kataṃ, tassā dīyate, tassā nissaṭaṃ, tassā pariggaho, tassā patiṭṭhitaṃ, tāya vā; evaṃ etissā, etāya, imissā, imāya, amussā, amuyā; etehīti-kiṃ?Sabbāya nādīnanetvava-sā, ghapatotveva-tena, ekasmiṃtveva-tāhi, amūhi.

Namhi nuk dvādinā sattarasannaṃ. 49.

Dvādīnaṃ sattarasantā saṃkhyānaṃ nuk hoti namhi vibhattimhi; dvinnaṃ, catunnaṃ, pañcannaṃ. Evaṃ yāva aṭṭhārasantaṃ; ukāro uccāraṇattho, kakāro antāvayavattho, tena namhi na dīgho.

Bahukatinnaṃ. 50.

Namhi bahuno katassa ca nuk hoti, bahunnaṃ, katinnaṃ.

Ṇṇaṃṇṇannaṃ titojjhā. 51.

Jhasaññā nito naṃvacanassa ṇṇaṃṇṇantaṃ honti; tinṇaṃ, tiṇṇannaṃ, jhāti-kiṃ? Tissantaṃ.

Ubhinnaṃ. 52.

Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti; ubhinnaṃ.

Suñ sassa.53.

Nāmasmā sassa suñhoti; buddhassa...Dvisakārapāṭhena siddhe lāghavatthamidaṃ.

Ssaṃssāssāyesvitaretaññetamānami. 54.

Ssamādisvitarādinamī hoti; itarissaṃ, itarissā, ekissaṃ, ekissā, aññissaṃ, aññissā, etassaṃ, etissā, etissāya, imissaṃ, imissā, imissāya; esviti-kiṃ? Itarāya, esanti-kiṃ? Sabbassaṃ, sabbassā.

Tāya vā. 55.

Ssamādisu tassā vā i hoti; tissaṃ. Tassaṃ. Tissā, tassā. Tissāya, tassāya; ssaṃssāssāyesvitveva-tāya.

Tetimāto sassa ssāya. 56.

Tāetāimāto sassa ssāyo hoti vā; tassāya, tāya, etassāya, etāya, imissāya. Imāya.

Rattyādīhi ṭo smino. 57.

Rattyādīhi smino ṭo hoti vā; ratto, rattiyaṃ, ādo, ādismiṃ.

Suhisubhasso. 58.

Ubhassa suhisvo hoti; ubhosu, ubhohi.

Latupitādinamāsimhi. 59.

Latuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ cā hoti vasimhi;kattā, pitā; pitu mātu bhātu dhītu duhitu jāmātu nattu hotu potu.

Ge aca. 60.

Latupitādīnaṃ a hoti ge ā ca; bho katta, bho kannā, bho kapita, bho pitā.

[SL Page 017] [\x 17/]

Āyūnaṃ vā dīgho. 61.

Aiu icce saṃ vā dīgho hoti ge pare talaṅge; bho purisā, bho purisa, bho aggī, bho aggī, bho bhikkhū, bhoka bhikkhu.

Ghabrahmādite. 62.

Sato brahmādito ca gasse vā hoti; hoti kaññe, hoti kaññā, ho brahme, ho brahma, bho kakhatte, bho khatta, bho ise, bho isi, bho sakhe, bho kasakha...Sakhi,sakhīti-itthiyaṃ siddhameva; ākatigaṇeyaṃ; evamaññatrāpi.

Nāmmādīhi. 63.

Ammādīhi gasse na bhoti; bhoti ammā, bhoti annā, bhoti ambā.

Rasso vā. 64.

Ammādīnaṃ ge rasso hoti navā; bhoti amma, bhoti ammā.

Gho ssaṃssāssāyaṃtiṃsu. 65.

Ssamādisu gho rasso hoti; tassaṃ, tassā, tassāya, taṃ, sabhatiṃ...Esvīti-kiṃ? Tāya, sabhāya.

Ekavacanayosvaghonaṃ. 66.

Ekavacane yosu ca sambakārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅekga; itthiṃ, itthiyā, itthiyo, vadhuṃ, vadhuyā, vadhuyo; daṇḍiṃ, daṇḍinā, daṇḍino, sayambhuṃ, sayambhunā, ssambhuvo...Aghonahti-kiṃ? Kaññāya;kaññāyo, oggahaṇamuttaratthaṃ.

Ge vā. 67.

Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge; itthi, itthī, vadhu, vadhū, daṇḍi, daṇḍī, sayambhu,sayambhū...Aghonaṃtveva-hoti kaññā, bho go.

Sismiṃ nānapuṃsakassa. 68.

Napuṃsakavajjitassa nāmassa sismiṃ rasso na hoti; itthī, daṇḍī, vadhū, sayambhū...Sisminti-kiṃ? Itthiṃ, anapuṃsakassāti-kiṃ? Daṇḍi, kulaṃ.

Gossāgasihinaṃsu gāvagavā. 69.

Gasihinaṃvajjitāsu vibhattisu gosaddassa gāvagavā honti vā; gāvo, gavo, gāvena, gavena, gāvassa, gavassa, gāvasmā, gavasmā, gāve, gave.
Agasihinaṃsūti-kiṃ? Ho go, go tiṭṭhati, gohi, gonaṃ.

Sumhi vā. 70.

Gossa sumhi gāvagavā honti vā; gāvesu, gavesu, gosu.

Gavaṃsena. 71.

Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena; gavaṃ. Gāvassa, gavassa.

Gunnañca naṃnā. 72.

Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavaṃ ca vā; gunnaṃ, gavaṃ. Gonaṃ.

[SL Page 018] [\x 18/]

Nāssā. 73.

Goto nāssa ā hoti vā; gāvā,gavā, gāvena,gavena.

Gāvumhi. 74.

Aṃvacane gossa gāvu vā hoti; gāvuṃ, gavaṃ, gāvaṃ...Gossa gonādeso na kato saddantaraktā.

Yaṃ pīto. 75.

Pasaññīto aṃvacanassa saṃ vā hoti; itthiyaṃ, itthiṃ...Pītoti-kiṃ? Daṇḍiṃ, rattiṃ.

Naṃ jhīto. 76.

Jhayaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti; daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ...Kathaṃ? Buddhaṃ ādiccabandunanti-yogavibhāgā; jhāti-kiṃ? Itthiṃ, īti-kiṃ? Aggiṃ.

Yonaṃ none pume. 77.

Jhīto yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge; daṇḍino, daṇḍine, daṇḍi...Jhītotve va ? Itthiyo; pumeti-kiṃ ? Daṇḍīni kulāni.

No. 78.

Jhīto yonaṃ no vā hoti pulliṅge; daṇḍīno tiṭṭhanti, daṇḍino passa, daṇḍī vā.

Smino ni. 79.

Jhīto smiṃvacanassa ni hoti vā; daṇḍini, daṇḍismiṃ, jhītotveva ? Aggismiṃ.

Ambvādīhi. 80.

Ambuādīhi smino ni hoti vā; phalaṃ patati ambuni, padumaṃ yathā paṃsuni, ātape kataṃ; vātveva-ambumhi, paṃsumhi.

Kammādito. 81.

Kammādito smino ni hoti vā; kammani. Kamme; kamma camma vesma bhasma brahma atta ātuma samma muddha...Kamakmāditoti-kiṃ ? Buddhe.

Nāsseno. 82.

Kammādito nāvacanassa eno vā hoti; kammena, kammanā, cammena, cammanā...Kammāditotveva-buddhena.

Jhalā sassa no. 833.

Jhalato sassa no vā hoti; aggino, aggissa, daṇḍino, daṇḍissa, bhikkhuno, bhikkhussa, sayambhuno, sayambhussa...Kathaṃ ? Yo vā sisso mahāmuneti-ito kvaci sassa ṭānubandhoti-brahmādīsu pāṭhā sassa e ṭānubandho.

Nā smāssa. 84.

Jhalato smāssa nāhoti vā; agginā, aggismā, daṇḍinā, daṇḍismā, bhikkhūnā, bhikkhusmā, sayambhunā, sayambhusmā.

[SL Page 019] [\x 19/]

Lā yonaṃ vo pume. 85.

Lano yonaṃ vohoti vā pulliṅge; bhikkhavo, bhikkhu, sayambhuvo, sayambhu...Pumeti-kiṃ ? Āyūni.

Janatvādito no va. 86.

Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge; janatuno, jantavo, jantuyo, gotrabhuno, gotrabhuvo, gotrabhu, sahabhuno, sahabhuvo, sahabhu.

Kuto. 87.

Kuppaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge; viduno, vīdu, viññäno, viññā̆, sabbaññäno, sabbaññā̆.

Lopomusmā. 88.

Amusaddato yonaṃ lopo vā hoti pulliṅge; amū, pumetveva-amuyo, amūni; vopavādoyaṃ.

Nanosassa. 89.

Amusmā sassa no na hoti; amussa, noti-kiṃ ? Amuyā.

Yolopanisu dīgho. 90.

Yonaṃ lope nisu ca dīgho hoti; aṭṭhī, aṭṭhīni; yolopanisūti-kiṃ ? Rattiyo.

Sunaṃhisu. 91.

Phasu nāmassa dīgho hoti; aggīsu, aggīnaṃ, aggīhi.

Pañcādīnaṃ cuddasannama. 92.

Pañcādīnaṃ cuddasannaṃ sunaṃhisva hoti; pañcasu, pañcantaṃ, pañcahi, chasu, channaṃ, chahi; evaṃ yāva aṭṭhārasā.

Yvādo ntussa. 93.

Yvādisu ntussa a hoti; guṇavantā, guṇavantaṃ, guṇavante, guṇavantena, iccādi...Yvādoti kiṃ ? Guṇa vā tiṭṭhati.

Ntassa ca ṭa vaṃ se. 94.

Aṃsesu ntappaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca; "yaṃ yaṃ hi rājā bhajati sataṃ vā yadi vāsatā * "kiccāni kubbassa kareyya kiccaṃ" himavaṃva pabbataṃ, "sujātimantopi ajātimassa" yogavibhāgenāññatrāpi "cakkhumā andhitā honti" vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti.

Yosujjhissa pume. 95.

Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge; aggayo, aggī...Jhaggahaṇaṃ kiṃ? Ikārantasamudāyassa ṭo mā siyāti-rattiyo; iggahaṇaṃ kiṃ? Daṇḍino; pumeti-kiṃ? Aṭṭhī.
---------------------------------------
* Yadivā ayaṃ,

[SL Page 020] [\x 20/]

Vevosu lussa. 96.

Lasaññassa ussa vevosu ṭa hoti; bhikkhave, bhikkhavo...Vevo sūti-kiṃ? Cantuyo; uggahaṇaṃ kiṃ? Sayambhuvo.

Yomhi vā kvaci. 97.

Yomhi kvaci lasaññassa vā ṭa hoti; hetayo "nandanti taṃ kurayo dassanena ajjeva taṃ kurayo pāpayātu" vāti-kiṃ? Hetuyo.

Pumālapane vevo. 98.

Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge; bhikkhave; bhikkhavo, bhikkhu...Pumeti-kiṃ? Āyuti; ālapaneti-kiṃ? Jantuyo tiṭṭhanti; lutotveva? Dhenuyo,sayambuvo.

Smāhisminnaṃ mhābhimhi. 99.

Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhābhimhi vā honti yathākkamaṃ; buddhamhā, buddhasmā, buddhehi, buddhebhi, buddhamhi, buddhasmiṃ...Bahulādhikārāpavādavisayepaki; dasa sahassimhi dhātuyā.

Suhisvasse. 100.

Akārantassa suhisve hoti; buddhesu, buddhehi.

Sabbādīnaṃ namhi ca. 101.

Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti namhi suhisu ca; sabbesaṃ, sabbesu, sabbehi...Sabbādīnantu-kiṃ? Buddhānaṃ; assātveva-amusaṃ.

Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama;
Pubbaparāparadakkhiṇuttarādharāni vavatthāyamasaññāhaṃ; ya tya
Ta eta ima avu kiṃ eka tumha amha.102.
(Pubbaparāparadakkhiṇuttarādharāni vavattāyamasaññāyaṃ sabbādisu paṭṭhīyante. *)

Saṃsā naṃ.103.

Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti; sabbesaṃ, sabbesānaṃ.

Ghapā sassa ssā vā. 104.

Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti; sabbassā, sabbāya; paggahaṇa muttaratthaṃ.

Smino ssaṃ.105.

Sabbādinaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti; sabbassaṃ, sabbāya, amussaṃ amuyā.

Yaṃ. 106.

Ghapato smino saṃ vā hoti; kaññāyaṃ, kaññāya, rattiyaṃ, rattiyā, kavadhuyaṃ, kavadhuyā, sabbāyaṃ. Sabbāya, amuyaṃ, amuyā.

Tiṃ sabhāparisāya. 107.

Sabhāparīsāhi smino tiṃ vā hoti; sabhatiṃ, sabhāya, parisatiṃ, parisāya.
---------------------------------------
* Pāṭhoyaṃ dissate sīhalatthavivaraṇe.

[SL Page 021] [\x 21/]

Padādīhi si. 108.

Ehi smino si hotivā; padasi, padasmiṃ, bilasi, bilasmiṃ.

Nāssa sā. 109.

Padādīhi nāssa sā hoti kanavā; padasā, padena, bilasā, bilena.

Kodhādīhi. 110.

Ehi nāssa sā hoti kavā ; kodhasā, kodhena, atthasā, atthena.

Atena. 111.

Akārantato parassa nāvavanassa enādeso hoti; buddhena; atoti-kiṃ? Agginā.

Sisso. 112.

Akārantato nāmasmā sissa o hoti; buddho; atotveva-aggi.

Kvace vā. 113

Akārantato nāmasmā sissa e hoti vā vakvaci; "vanappagumbe yathā phussitagge" apavādavisayepi bahulaṃ vidhānā; sukhe, dukkhe...Vāti-kiṃ? Vanappagumbo; kvacīti-kiṃ? Papakkhe sabbattha mā hotu.

Annapuṃsake. 114.

Akārantato nāmasmā sissa aṃ hoti napuṃsakaliṅge; rūpaṃ.

Yonanti. 115.

Akārantato nāmasmā yonaṃ ni hoti napuṃsake; sabbāti, rūpāni...Niccavidhāne khaphalamekaccādisabbādīnaṃ paṭhamāya.

Jhalā vā. 116.

Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsake; aṭṭhīti, aṭṭhī, āyuni, āyu.

Lopo. 117.

Jhalato yonaṃ lopoka hoti; aṭṭhṛ, āyu, aggī, bhikkhu...Jhalātveva-aggayo; pageva kasmā na hoti? Antaraṅgattā akārassa.

Jantuhetvīghapehi vā. 118.

Jantuhetuhi īkārantehi ghapasaññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti; jantu jantuyo, hetu, hetuyo, daṇḍī daṇḍīyo, kaññā kaññāyo, rattī rattiyo, itthi itthiyo, dhenū dhenuyo, vadhu vadhuyo.

Ye passivaṇṇassa. 119.

Pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti navā yakāre; rattyo rattyā rattyaṃ, pokkharañño pokkharaññā pokkharaññaṃ...Vātveva-rattiyo; passāti-kiṃ? Daṇḍiyo; ivaṇṇassāti-kiṃ? Dhenuyo vadhuyo; kathaṃ? Anuññāto ahaṃ matyāti? Ye passāti-yogavibhāgā.

Gasīnaṃ. 120.

Nāmasmā gasīnaṃ lopo hoti vijjhantarābhave; bho purisa, ayaṃ daṇḍī.

[SL Page 022] [\x 22/]

Ṅkhyehi sabbāsaṃ. 121

Avijjamānasaṃṅkhyehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti; ca vā eva evaṃ...Etasmā yeva liṅgā asaṅkhyehi syāduppattyanumīyate.

Ekatthatāyaṃ. 122.

Ekatthībhāve sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hotī bahulaṃ; puttīyatī, rājapuriso, vāsiṭṭho...Kvaci na hoti bahulaṃ vidhānā; parantapo, bhagandaro, parassapadaṃ, attanopadaṃ, gavampati, devānampiyatisso, antevāsī, janesuno, namamattaṃ, māmako.

Pubbasmāmādito. 123

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti; adhitthī...Idha nahoti bahulaṃ vidhānā, yathāpattiyā, yathāparisāya; pubbasmāti-kiṃ? Gāmaṃ gato.

Nātomapañcamīyā. 124.

Amādekattā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti antubhavatyapañcamyā; upakumbhaṃ. Apañcamiyāti-kiṃ? Upakumbhā ānaya.

Vā tatiyāsattamīnaṃ. 125.

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ tatiyāsattamīnaṃvā aṃ hoti; upakumbhena kataṃ, upakumbhaṃ kataṃ, upakumbhe nidhehi, upakumbhaṃ nidhehi.

Rājassi nāmhi. 126.

Nāmhi rājassi vā hoti; sabbadattena rājinā; vātveva-raññā.

Sunaṃhisū. 127.

Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu; rājūsu rājesu, rājūnaṃ raññaṃ, rājuhi rājūhi.

Imassānitthiyaṃ ṭe. 128.

Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hoti vā sunaṃhisu; esu imesu, esaṃ imesaṃ. Ehi imehi...Anitthiyanti-kiṃ? Imāsu, imāsaṃ, imāhi.

Nāmhinimi. 129.

Imasaddassānitthiyaṃ nāmhī anaimiiccādesā hontī; anena, iminā; anitthiyaṃ tveva-imāya.

Simhanapuṃsakassāyaṃ. 130.

Imasaddassānapuṃsakassa ayaṃ hoti simhi; ayaṃ puriso, ayaṃ itthī; anapuṃsakassāti-kiṃ?Imaṃ.

Tyatetānaṃ tassa so. 131.

Tyate tānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi; syo puriso, syā itthī; evaṃ so, sā, eso, esā...Anapuṃsakassetveva-tyaṃ, taṃ, etaṃ.

[SL Page 023] [\x 23/]

Massāmussa. 132.*

Anapuṃsakassāmussa makārassa so hoti simhi; asu puriso, asu, itthī.

Ke vā. 133

Amussa massa ke vā so hoti; asuko amuko, asukā amukā. Asukaṃ, amukaṃ. Asukāni amukāni.

Tatassa no sabbāsu. 134.

Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsu vibhattisu; te; nāyo, tāyo, naṃ, taṃ. Nāni, tāni iccādi.

Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhiyamimassa ca. 135.

Sādasvimassa ta tassa ca ṭo vā hoti; assa imassa, asmā imasmiṃ, asmiṃ, imasmiṃ,assāya imissāya, assaṃ imissaṃ, assā imissā, āsā imāsaṃ, amhā imamhā, amhi imamhi; assa tassa, asmā tasmā, asmiṃ tasmiṃ, assāya tassāya, assaṃ tassaṃ. Assā tassā,āsaṃ tāsaṃ. Amhā tamhā, amhi tamhi...Ssāyādiggahaṇamādesantare mā hotuti.

Ṭe sissisismā. 136.

Isismā sissa ṭe vā hoti; "yonajja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise" vātthevava-isi.

Dutiyassa yossa. 137.

Isismā parassa dutiyāyossa ṭe vā hoti; "samaṇe brāhmaṇe vande sampannavarane ise" vātveva-isayo passa; dutiyassāti-kiṃ? Isayo tiṭṭhanti.

Ekaccādīhato.138.

Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti ekacce tiṭṭhanti, ekacce passa...Atoti-kiṃ? Ekaccāyo; evaṃ esa sa paṭhama. +

Na nissa ṭā. 139.

Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti; ekaccāni.

Sabbādīhi. 140.

Sabbādihi parassa nissa ṭā na hoti; sabbāni.

Yonameṭ. 141.

Akārantehi sabbādīhi yonameṭ hoti; sabbe tiṭṭhanti, sabbe passa; atotveva-sabbāyo.

Nāññañca nāmappadhānā. 142.

Nāma bhutehi appadhānehi ca sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādikā riyantaṃ na hoti;te sabbā, te piyasabbā, te atisabbā.
---------------------------------------
* Mamassāmussa.
+ Ekacca essa paṭhama.

[SL Page 024] [\x 24/]

Tatiyatthayoge. 143.

Tatiyatthena yoge sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādīkārīyantaṃ na hoti; māsena pubbānaṃ māsapubbānaṃ.

Catthasamāse. 144.

Catthasamāsavisaye sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃcaññaṃ sabbādikārīyattaṃ na hoti; dakkhiṇuttarapubbānaṃ...Samāseti-kiṃ? Amūsañca tesañca deti.

Veṭ. 145.

Cattasamāsavisaye sabbādīhi yasseṭ vutto tassa vā hoti; pubbuttare, pubbuttarā.

Pubbādīhi chahi. 146.

Etehi pubbādīhi chahi savisaye eṭ vā hoti; pubbe pubbā, pare parā, apare aparā, vadakkiṇe dakkhiṇa, uttare uttarā, adhare adharā...Chahīti-kiṃ? Ye

Manādīhi smiṃsaṃnāsmānaṃ sisoosāsā. 147.

Manādīhi smīmādīnaṃ sisoosāsāvā honti yathakkamaṃ; manasi manasmiṃ, manaso manassa, mano manaṃ, manasā manena, manasā manasmā...Kathaṃ? Putto jāto acetaso, hitvā yāti sumedhaso; suddhuttaravāsasā, hemakappaṇavāsaseti-sakattheṇantā.

Mana tama tapa teja sira ura vaca oja raja yasa paya.
Saravayāyavāsacetā jalāsayakkayalohapaṭamanesu *

Sato sabbhe. 148.

Sattasaddassa sabbhavati bhakāre; sabbhi.

Bhavato vā bhonto gayonāse. 149.

Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse; bhonta, bhavaṃ, bhonto, bhavanto, bhotā, bhavatā, bhoto, bhavato...Bho iti-āmantaṇe nipāto "kutonu āgacchatha bho tayo janā" evaṃ bhanteti-bhaddeti-saddantareṇa siddhaṃ; bhaddantaiti-dassa vibhāvena.

Sissāggito ni. 150.

Aggismā sissa ni hoti vā; aggini. Aggi.

Ntassaṃ. 151.

Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā; gaccaṃ. Gaccanto.

Bhuto. 152.

Bhudhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā; bhavaṃ.

Mahantārahantānaṃ ṭā vā. 153.

Simhi mahantārahantānaṃ ntassa ṭā vā hoti; mahā, mahaṃ, arahakā, arahaṃ.

Ntussa. 154.

Simhi ntussa ṭā hoti; guṇavā.
---------------------------------------
* Manādisu paṭhīyante-pāṭhoyaṃ dissate sīhalatthavivaraṇe.

[SL Page 025] [\x 25/]

Aṃṅaṃ napuṃsake. 155.

Ntussa aṃṅaṃ honti simhi napuṃsake; guṇavaṃ kulaṃ, guṇavantaṃ, kulaṃ...Napuṃsaketi kiṃ? Sīlavā bhikkhu.

Himavato vā o. 156.

Himavato simhi ntussa o vā hoti; himavanto, nahimavā.

Rājādiyuvāditvā. 157.

Rājādīhi yuvādīhi ca sissa ā hoti; rājā. Yuvā...Rāja brahma sakha anta ātuma.

Dhammo vāññatthe. 158.

(Aññatthe dhammo vā rājādisu paṭhiyate). Daḷhadhammā; asma.

Imo bhāve. 159.

(Bhāve imo rājādisu paṭhīyate). Aṇimā, laghimā...Yuva sā suvā maghava puva vattaha.

Vāmhānaṃ. 160.

Rājādīnaṃ yuvādīnā cānaṃ hoti vāmhi; rājānaṃ, rājaṃ, yuvānaṃ, yuvaṃ.

Yonamāno. 161.

Rājādīhi yuvādihī ca yonamāno vā hoti; rājāno, yuvāno...Vātveva-rājā,rāje, yuvā, yuve.

Āyo no ca sakhā. 162.

Sakhato yonamāyono honti vā āno ca; sakhāyo, sakhino sakhāno; vātveva-sakhā, sakhe.

Ṭe smino. 163.

Sakhato smino ṭe hoti; sakhe...Niccatthoyamāramho.

Nonāsesvi. 164.

Sakhassa i hoti nonāsesu; sakhino, sakhinā, sakhissa.

Smānaṃsu vā. 165.

Sakhassa vā i hoti smānaṃsu; sakhismā, sakhasmā, sakhīnaṃ,sakhānaṃ.

Yosvaṃhisu cāraṅi. 166.

Sakhassa vā āraṅi hoti yosvaṃhisusmānaṃsu ca; sakhāro, sakhāyo, sakhāresu, sakhesu, sakhāraṃ, sakhā, sakhārehi, sakhehi, sakhārā, sakhārasmā, sakhārānaṃ, sakhānaṃ.

Latupitādīnamase. 167.

Latuppaccayattānaṃ pitādīnaṃ cāraṅi hoti satoññatra; kattāro, pitaro, kattāraṃ, pitaraṃ, kattārā, pitarā,kattari, pitari...Aṃseti kiṃ? Kantuno. Pituno.

[SL Page 026] [\x 26/]

Namhi vā.168.

Namhi latupitādīnamāraṅi vā hoti, kattārānaṃ, kattunaṃ, pitarānaṃ, pitunnaṃ.

Ā. 169.

Namhi latupikādīnamā vā hotī, kattānaṃ, kattunaṃ, pitānaṃ, pitunnaṃ.

Salopo. 170

Latupitādihi sassa lopo vā hoti; kattu, kattuno, sakamandhātu, sakamandhātuno, pitu, pituno.

Suhisvāraṅi. 171.

Suhisu latupitādināmaraṅi vā hoti; kattāresu,kattusu, pitaresu. Pitusu, kattārehi, kattuhi. Pitarehi, pituhi.

Najjāyosvām. 172.

Yosu nadisaddassa ām vā hoti; najjāyo, nadiyo.

Ṭi katimhā. 173.

Katimhā yonaṃ ṭi hoti; kati tiṭṭhanti, kati passa.

Ṭa pacādīhi cuddasahi. 174.

Pañcādīhi cuddasahi saṃkhyāhi yonaṃ ṭo hoti, pañca, pañca, evaṃ yāva aṭṭhārasā...Pañcādīhīti kiṃ? Dve, tayo, cattāro; cuddasahīti kiṃ? Dvevīsatiyo.

Ubhagohi ṭo. 175.

Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti; ubho, ubho, gāvo,gāvo...Kathaṃ? Amekarattiṃ ubhayova samāti-ṭomhi yakārāgamo.

Āraṅsmā. 176.

Āraṅādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti; sakhāro, kattāro,pitaro.

Ṭoṭe vā.177.

Āraṅādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamaṃ; sakhāro, sakhāre, sakhāro...Ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.

Ṭā nāsmānaṃ. 178.

Āraṅādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti; kattārā, kattārā...Kvaci vā hoti bahulādhikārā; etādisā sakhārasmā.

Ṭi smino. 179.

Āraṅādesamhā smino ṭi hoti; kattari, pitari.

Divādito. 180.

Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti; divi, bhuvi ...Niccaṃ ṭakārāgamo.

Rassāraṅ. 181.

Smimhi āro rasso hoti; kattari, nattari.

[SL Page 027] [\x 27/]

Pitādinamanatatvādīnaṃ. 182.

Natatvādivajjitānaṃ pitādinamāro rasso hoti sabbāsu vibhattisu; pitaro, pitaraṃ...Anatatvādīnanti kiṃ? Nattāro.

Yuvādīnaṃ suhisvānaṅ. 183.

Suhisu yuvādīnaṃ ānaṅ hoti; yuvānesu, yuvānehi.

Nonānesvā. 184.

Esu yuvādinamā hoti; yuvāno, yuvānā, yuvāne.

Smāsminnaṃ nāne. 185.

Yuvādīhi smāsminnaṃ nāne honti yathākkama; yuvāno, yuvāne.

Yonaṃ none vā. 186.

Yuvādīhi yonaṃ none vā honti yathākkama; yuvāno, yuvāne...
Vāti-kiṃ? Yuve passa; noggahaṇaṃ lāsavatthaṃ.

Itoññatthe pume. 187.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ nonevā honti yathākkamaṃ pulliṅge; tomaraṅkusapāṇito, tomaraṅkusapāṇite...Vātveva-tomaraṅkusapāṇayo; aññattheti-kiṃ? Pāṇayo.

Ne smino kvaci. 188.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci; kataññämhi ca posamhi sīlavante ariyavuttite...Vātveva-ariyavuttimhi; pumetvava-ariyavuttiyā.

Pumā. 189.

Pumasaddato smino yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumāne, pume.

Nāmhi. 190.

Pumassa nāmhi yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumānā, pumena.

Sumhā ca.191.

Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ taṃ ā ca vā hoti; pumānesu, pumesu, pumāsu.

Gassaṃ. 192.

Pumasaddato gassa aṃ vā hoti; bho pumaṃ, bho puma, bho itthipumaṃ, bho itthipuma.

Sāssaṃse vānaṅ. 193.

Sāsaddassa ānaṅ hoti aṃse ge ca; sānaṃ, sānassa, bho sāna.

Vattahā sanannaṃ nonānaṃ. 194.

Vattahā sananhaṃ nonānaṃ honti yathākkamaṃ; vattahāno vattahānānaṃ.

Brahmassu vā. 195.

Brahmassu vā hoti sanaṃsu; brahmuno, brahmassa, brahmūnaṃ, brahmānaṃ.

[SL Page 028] [\x 28/]

Nāmhi. 196.

Brahmassu hoti nāmhi; brahmunā.

Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsu ca. 197.

Pumādīnamu hoti vā sasmāsu nāmhi ca; pumuno, pumassa; pumunā, pumānā, pumunā, pumānā; kammuno, kammassa; kammunā, kammasmā; kammunā, kammanā; thāmuno, thāmassa; thāmunā, thāmasmā; thāmunā, thāmena; addhuno, addhassa; addhunā, addhasmā; addhunā, addhanā.

Yuvāsassino. 198.
Yuvā sassa vā ino hoti; yucino, yuvassa.

Nottātumā. 199.

Attātumehi sassano hoti vā; attano, attassa; ātumano, ātumassa.

Suhisu nak. 200.

Attaātumānaṃ suhisu vā nak hoti; attanesu. Attesu; ātumanesu, ātumesu; attanehi, attehi; ātumanehi, ātumehi...Kathaṃ? Verinesūti-nak iti yogavibhāgā.

Samāssa nābrahmā ca. 201.

Brahmaattaātumehi ñca smāssa nā hoti; brahmunā, attanā, ātumanā.

Imetānamenātvādese dutiyāyaṃ. 202.

Imaetasaddānaṃ kathitānukathanavisaye dutiyāyamenādeso hoti; imaṃ bhikkhuṃ vinayamajjhāpaya; atho etaṃ dhammamajjhāpaya; ime bhikkhu vinayamajjhāpaya; atho ete dhammamajjhāpaya; evametassa ca yojanīyaṃ.

Kissa ko sabbāsu. 203

Sabbāsu vibhattisu kissa ko hoti; ko, ke, kā, kāyo, kaṃ, kāni, keneccādi.

Ki sasmiṃsu vānitthiyaṃ. 204.

Anitthiyaṃ kissa kiṃ vā hoti sasmiṃsu; kissa, kassa, kismiṃ, kasmiṃ; anitthiyanti-kiṃ? Kassā, kassaṃ.

Kimaṃsisu saha napuṃsake. 205.

Aṃsisu saha tehi kiṃsaddassa kiṃ hoti napuṃsake; kiṃ, kiṃ...Napuṃsaketi kiṃ? Ko, kaṃ.

Imassidaṃ vā. 206.

Aṃsisu saha tehi imassidaṃ hoti vā napuṃsake; imaṃ; idaṃ, imaṃ.

Amussāduṃ. 207.

Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake; aduṃ, amuṃ; aduṃ, amuṃ.

Sumhāmhassāsmā. 208.

Amhassa asmā hoti vā sumhi; bhattirasmāsu sā tava; vātveva-amhesu.

[SL Page 029] [\x 29/]

Namhi tivatunnamitthiyaṃ tissacatassā. 209.

Namhi nivatunnaṃ tissavatassā hontitthīyaṃ yathākkamaṃ; tissantaṃ, catassantaṃ; itthiyanti-kiṃ? Tiṇṇaṃ, catunnaṃ.

Tissovatasso yomhi savibhattīnā. 210.

Vibhantisahitānaṃ tivatunnaṃ yomhi tisso catassohontitthiyaṃ yathākkamaṃ; tisso, catasso.

Tīṇicattāri napuṃsake. 211.

Yomhi savibhattīnaṃ nivatunnaṃ yathākkamaṃ tīṇi cattāri honti napuṃsake; tīṇi, cattāri.

Pume tayocattāro.212.

Yomhi savibhattīnaṃ tivatunnaṃ tayo cattāro honti yathākkamakaṃ pulliṅge; tayo, cattāro.

Caturo vā catussa. 213

Catusaddassa savibhattissa yomhi caturo vā hoti pulliṅge; caturo janā saṃvidhāya; kathaṃ? Caturo nimitte nāddasāsinti-liṅgavipallāsā.

Mayamasmāmhassa.214.

Yosvamhassa savibhattissa mayamasmā vā honti yathākkamaṃ, mayaṃ, asmā, amhe.

Naṃsesvasmākaṃmamaṃ. 215.

Naṃsesvamhassa savibhattissa asmākaṃ mamaṃ honti vā yathākkamaṃ; asmākaṃ, amhākaṃ, mamaṃ, mama.

Simhahaṃ. 216.

Simhi ambhassa savibhattissa ahaṃ hoti; ahaṃ.

Tumhassa tuvaṃtvamamhi ca. 217.

Amhi simhi ca tumhassa savibhattissa tuvaṃ tvaṃ honti yathākkamaṃ; tuvaṃ, tvaṃ.

Tayātayīnaṃ tva vā tassa. 218.

Tumhassa tayātayīnaṃtakārassa tva hoti vā; kvayā, tayā; kvayi, tayi.

Smāmhi tvamhā. 219.

Smāmhi tumhassa savibhattissa tvamhā hoti vā; pattā nissaṃsayaṃ tvamhā...Vātveva-tvayā.

Ntantunaṃ nto yomhi paṭhame. 220.

Paṭhame yomhi ntanatunaṃ savibhattīnaṃ ntoiccādeso vā hoti; gacchanto, gacchantā; guṇavanto, guṇavantā.

[SL Page 030] [\x 30/]

Taṃ namhi. 221.

Namhi ntantunaṃ savibhattīnaṃ taṃ vā hoti; gacchataṃ, gacchantānaṃ; guṇavataṃ, guṇavantānaṃ.

Totātitā sasmāsmiṃnāsu. 222.

Sādisu ntanatunaṃ savibhattīnaṃ tātātitā honti vā ythākaikamaṃ gacchato, gacchantassa; guṇavato, guṇavantassa; gacchatā, gacchantamhā; guṇavatā, guṇavantamhā; gacchati, gaccante;guṇavati, guṇavante; gacchatā, gacchantena; guṇavatā. Guṇavantena.

Ṭāṭāaṃge. 223.

Ge pare ntantunaṃ savibhattinaṃ ṭaṭāaṃiccādesā honti; bho gaccha, bho gacchā, bho gacchaṃ; bho guṇava, bho guṇavā, bho guṇavaṃ.

Yomhi dvannaṃ duvedve. 224.

Yomhi vissa savibhattissa duvedve honti pacceka; duve, dve.

Duvinnaṃ namhi vā. 225.

Namhi vissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā; duvinnaṃ. Dvinnaṃ.

Rājassa raññaṃ. 226.

Namhi rājassa savibhattissa raññaṃ hoti vā; raññaṃ, rājānaṃ.

Nāsmāsu raññā. 227.

Nāsmāsu rājassa savibhattissa raññā hoti, raññā kataṃ, raññā nissaṭaṃ.

Raññoraññassarājino se. 228.

Se rājassa savibhattissa rañño raññassa rājino honti; rañño, raññassa, rājino.

Smimhi raññerājini. 229.

Smimhi rājassa savibattissa raññerājini honti; raññe, rājini.

Samāse vā. 230

Samāsavisaye ete ādesā rājassa vā honti; kāsiraññā, kāsirājena; kāsiraññā, kāsirājasmā; kāsirañño, kāsirajassa; kāsiraññe, kāsirāje.

Smimhi tumhāmhānaṃ tayimayi. 231.

Smimhi tumhaamhasaddānaṃ savibattīnaṃtayimayi honti yathākkamaṃ; tayi, namayi

Amhi taṃmaṃtavaṃmamaṃ. 232.

Amhi tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃtaṃ maṃ tavaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ; taṃ, namaṃ, tavaṃ, mamaṃ.

Nāsmāsu tayāmayā. 233.

Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃtayā mayā honti yathākkamaṃ; tayā kataṃ, mayā kataṃ; tayā nissaṭaṃ, mayā nissaṭaṃ.

[SL Page 031] [\x 31/]

Tavamamatuyhaṃmayhaṃ se. 234.
Se tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavammatuyhaṃ mayhaṃ honti yathākkakamaṃ; tava, tuyhaṃ, mama, mayhaṃ.

Ṅāṅākaṃ namhi. 235.

Namhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃṅākaṃ honti pacceka; tumhaṃ, tumhākaṃ, amhaṃ,amhākaṃ...Yathāsaṅkhyamatra na vijjate.

Dutiye yomhi vā. 236.

Tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃṅākaṃ vā honti yomhi dutiye; tumhaṃ, tumhākaṃ, tumhe; amhaṃ, amhākaṃ, amhe.

Apādādo padatekavākye. 237.

Idamadhīkataṃ meditabbaṃ; pajjatenenatthoti-padaṃ, syādyantaṃ tyādyantañca; padasamuho vākyaṃ.

Yonaṃhisvapañcamāha vono. 238.

Apañcamiyā yonaṃhisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vono honti vā yathākkamaṃ; tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe; tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ; passati vo, passati tumhe; passati no, passati amhe; dīyate vo, dīyate tumhaṃ; dīyate no, dīyate amhaṃ; dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ, dhanaṃ no, dhanaṃ amhaṃ, kataṃ vo, kataṃ tumhehi; kataṃ no, kataṃ amhehi...Apañcamyāti-kiṃ? Nissaṭaṃ tumhehi, nissaṭaṃ amhehi; apādādotveva-"balaṃca bhikkhūna manuppadinnaṃ tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ" padatotveva. Tumhe tiṭṭhatha; ekavākyetveva-devadatto tiṭṭhati gāme, tumhe tiṭṭhatha na gare; savibhattīnanetvava-arahati dhammo tumhādisānaṃ; arahati dhammo amhādisānaṃ.

Teme nāse. 239.

Nāmhi se va apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattinaṃ teme vā honti yathākkamaṃ; kataṃ te, katā tayā; kataṃme, kataṃ mayā; dīyate te; dīyate tava; dīyate me, dīyate mama; dhanaṃ te, dhanaṃ tava; dhanaṃ me, dhanaṃ mama.

Anvādese. 240.

Kathitānukathanavisase tumhaamhasaddānamādesā niccaṃ bhavanti punabbidhānā; gāmo tumhaṃ pariggaho; atho janapado vo pariggaho.

Sapubbā paṭhamantā vā. 241.

Vijjamānapubbasmā paṭhamantā paresaṃ tumhaamhasaddānamādesā vā honti cādesepi; gāme paṭo tumhākaṃ; atho nagare kambalo vo;

[SL Page 032.] [\x 32/]

Atho nagare kamalo tumhākaṃ; sapubbāti-kiṃ? Paṭo tumhākaṃ; atho kamalo vo; paṭhamantāti-kiṃ? Paṭo nagare tumhākaṃ; atho kamalo gāme vo.

Na cavāhāhevayoge. 242.

Vādīhi yoge tumhaamhasaddānamādesā na honti; gāmo tava ca pariggaho, mama ca pariggaho; gāmo tavavā pariggaho, mamavā pariggaho; gāmo tavaha pariggaho; mamaha pariggaho; gāmo tavāha pariggaho, mamāha pariggaho; gāmo taveva pariggaho, mameva pariggaho; evaṃ sabbattha udāharitabbaṃ...Yogeti-kiṃ?Gāmo ca te pariggaho, nagarañca me pariggaho.

Dassanatthenālocane. 243.

Dassanatthesu ālovanavajjitesu payujjamānesu tumhaamahasaddānamā desā na honti; gāmo tumhe amhe udadissāgato; gāmo amhe udadissāgato...Anālocaneti-kiṃ? Gāmo vo āloveti, gāmo no āloceti.

Āmantaṇaṃ pubbamasantaṃva. 244.

Āmantaṇaṃ pubbamavijjamānaṃ viya hoti tumhaamhasaddānamādesavisaye; devadatta tava pariggaho...Āmantaṇanti-kiṃ? Kambalo te pariggaho; pubbanti-kiṃ? "Mayetaṃ sabbamakkhātaṃ tumhākaṃ dvijapuṅgavā" parassa hi avijjamānattā apādādoti-paṭisedho na siyā; ivāti-kiṃ? Savaṇaṃ yathā siyā.

Na sāmaññavacanamekatthe. 245.

Samānādhīkaraṇe parato sāmaññavacanamāmantaṇamasantaṃ viya na hoti; māṇavaka jaṭilaka te pariggaho...Parassāvijjamānantepi pubbarūpa mupādāyādeso hoti; sāmaññavacananti-kiṃ? Devadatta māṇavaka pariggaho; ekattheti-kiṃ? Devadatta yaññadatta tumhaṃ pariggaho.

Bahusu vā. 246.

Bahusu vattamānamāmantaṇaṃ sāmaññavacanamekatthe avijjamānaṃ viyavā na hoti; brāhmaṇa guṇavanto, tumhākaṃ pariggaho; brāhmaṇa guṇavanto vo pariggaho.

Iti moggallāyanavyākaraṇe vuttiyaṃ syādikaṇḍo dutiyo.
---------

[SL Page 033.] [\x 33/]

Syādi syādinekatthaṃ. 1.

Syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hotīti-idamadhikataṃ veditabbaṃ; so ca bhinnatthānamekatthibhāvo samāsoti vuccate.

Asaṃkhyaṃ vibhattisampatatisamīpasākalyābhāvayathāpacchāyugapadatthe. 2.

Asaṃkhyaṃ syādyantaṃ vibhattyādīnamatthe vattamānaṃ syādyantena sahe katthaṃ bhavati; tatthavibhattyatthe tāva-itthīsu kathā pavattā adhītthi...Sampatti dvidhā attasampatti samiddhi ca-sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ, licchavīnaṃ; samiddhi bhikkhānaṃ subhikkhaṃ...Samīpe-kumbhassa samīpamupakumbhaṃ...Sākalye-satiṇamajjhoharati; sāggyadhīte...Abhāvo sambandhibhedā bahuvidho; tatra iddhābhāve-vigatā iddhi saddikānaṃ dussaddikaṃ; atthābhāve-abhāvo makkhikānaṃ nimmakkhikaṃ; atikkamābhāve-atigatāni tiṇāni nittiṇaṃ; sampatābhāve-atigataṃ lahupāpuraṇaṃ atilahupāpuraṇaṃ; lahupā puraṇassa nāyamupabhogakāloti attho...Yathātthonekavidho; tatra yoggatāyaṃ-anurūpaṃ surūpo vahati; vīcchāyaṃ-anvaddhamāsaṃ; atthānati vattiyaṃ-yathāsatti; sadisatte-sadiso kikhiyā sakikhī; ānupubbiyaṃ-anujeṭṭhaṃ; pacchādatthe-anurathaṃ; yugapadatthe-sacakkaṃ, nidhehi.

Yathā na tulye. 3.

Yathāsaddo tulyatthe vattamāno syādyantena sahekattho na bhavati; yathā devadatto tathā yaññadatto.

Yāvāvadhāraṇe.4.

Yāvasaddovadhāraṇe vattamāno syādyantena sahekattho bhavati; avadhāraṇamettakatā paricchedo; yāvāmattaṃ brāhmaṇe āmantaya; yāvajīvaṃ...Avadhāraṇeti-kiṃ, yāvadannaṃ tāvabhuttaṃ nāvadhārayāmi kittakaṃ mayā bhuttanti.

Payyapābahitiropurepacchā vā pañcamyā. 5.

Pariādayo pañcamyantena sahekatthā honti vā; paripabbataṃ vassi devo, paripabbatā;apapabbataṃ vassī devo, apapabbatā; āpāṭaliputtaṃ vassi devo, āpāṭaliputtā; bahagāmaṃ, bahigāmā; tiropabbataṃ, tiropabbatā; purebhattaṃ, purebhattā; pacchābhattaṃ, pacchābhattā...Vetādhikāro.

Samīpāyāmesvanu. 6.

Anusaddo sāmipye āyāme ca vattamāno syādyantena sahekattho hoti vā; anuvanamasani gatā; anugaṅgaṃ bārāṇasī...Samīpāyāmesvīti-kiṃ, rukkhamanuvijjotate vijju.

[SL Page 034.] [\x 34/]

Tiṭṭhagvādīni. 7.

Tiṭṭhaguppabhutīni ekatthibhāvavisaye nipātīyante; tiṭṭhanti gāvo sasmiṃ kāle tiṭṭhagu, kālo; vahaggu. Kālo; āyatigavaṃ; baleyavaṃ; lutayavaṃ; lūyamānayavamiccādi...Vyāntotthe; kesākesī; daṇḍādaṇḍī...Tathā velāppabhāvanatthopi; pāto nahānaṃ pātanahānaṃ; sāyaṃ nahānaṃ sāyanahānaṃ; pātakālaṃ sāyakālaṃ; pātameghaṃ; sāyameghaṃ; pātamaggaṃ; sāyamaggaṃ.

Oreparipaṭipāremajjheheḍhūddhādhonto vā jaṭṭhiyā. 8.

Orādayo vā saddā chaṭṭhiyantena sahekatvā vā honti; ekārantantaṃ nipātanato...Oregaṅgaṃ; uparisikharaṃ; paṭisotaṃ; pāreyamunaṃ; majjhegaṅgaṃ; heṭṭhāpāsādaṃ;; uddhagaṅgaṃ; adhogaṅgaṃ; antopāsādaṃ...Puna vāvidhānā gaṅgāoramiccādīpi honti.

Tannapuṃsakaṃ. 9.

Yadetamatikkantamekatthaṃ tannapuṃsakaliṅgaṃ veditabbaṃ; tathā ceve dāhaṭaṃ; vā kvaci bahulādhikārā...Yathāparisaṃ, yathāparisāya; sakāya sakāya parisāyāti attho.

Amādi. 10.

Amādisyādyantaṃ syādyantena saha bahulamekatthaṃ hoti; gāmaṃ gato gāmagato muhuttaṃ sukhaṃ muhuttasukhaṃ...Vuttiyevopapadasamāse-kumbhakāro; sapāko; tannavāyo; varāharo...Ntamānaktavantūhi vākya meva; dhammaṃ suṇanto; dhammaṃ suṇa māno; odanaṃ bhuttavā.

Raññā hato rājahato; asinā chinno asicchinno; pitusadiso; pitusamo; sukhasahagataṃ; dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ; guḷena misso odano guḷodano...Vuttipadenevopasittādikriyāyākhyāpanato natthāyuttatthatā.

Kvaci vuttiyevaka; urago, pādapo...Kvaci vākyameva; erasunā chinnavā; dassanena pahātabbā.

Buddhassa deyyaṃ buddhadeyyaṃ; yūpāya dāru yūpadāru; rajanāya doṇi rajana doṇī. Idhana hoti-saṃghassa dātabbaṃ...Kathaṃ, etadattho etadattā etadatthanti-aññapadatthe bhavissati.

Savarehi bhayaṃ savarabhayaṃ; savarabhayaṃ; gāmaniggato, methunāpeto...Kvacī vutti yeva; kammajaṃ; cittajaṃ...Idha na hoti-rukkhā patito,

Rañño puriso rājapuriso...Bahulādhikārā ntamānaniddhāriyapūraṇa bhāvatittatthehi na hoti; mamānukubbaṃ; mamānukurumāno; gunnaṃ kaṇhā sampannakīratamā; sissānaṃ pañcamo; paṭassa sukkatā...Kvaci hoteva; vattamānasāmīpyaṃ...Kathaṃ, brāhmaṇassa sukkā dantāti-sāpekkhatāya na hoti...Idha pana hoteva candanagandho; nadīghoso;

[SL Page 035.] [\x 35/]

Kaññārūpaṃ; kāyasamaesso; phalarasoti...Phalānaṃ titto; phalāna māsito; phalānaṃ suhito; brāhmaṇassa uccaṃ gehanti; sāpekkhatāya na hoti...Rañño pāṭaliputtakassa dhana nti-dhanasambandhe chaṭṭhīti pāṭaliputtakena samandhābhāvā na hessati. Rañño go ca asso ca puriso cāti bhinnatthatāya vākyameva...Rañño gavāssapurisā rāja gavāssapurisāti vutti hotevekatthibhāve...Dāne soṇḍo dānasoṇḍo; dhammarato; dānāhirato...Kvaci vuttiyeva kucchasayo thalaṭṭho paṅkajaṃ; saroruhaṃ...Idha na hoti bhojane mattaññätā, indriyesu guttadvāratā; āsane nisinno; āsane nisīditabbaṃ.

Visesanamekatthena. 11.

Visesanaṃ syādyantaṃ visessena syādyantena samānādhikaraṇena sahekatthaṃ hoti; nīlañca taṃ uppalañceti nīluppalaṃ; chinnaca taṃ paruḷhañceti chittaparuḷhaṃ satthīva satthī, satthī va sā sāmā ceti satthisāmā; sīhova sīho, muni caso sīho cāti munisīho; sīlameva dhanaṃ sīladhanaṃ...Kvaci vākyameva puṇṇo mattāniputto; citto gahapati...Kvaci vuttiyeva; kaṇhasappo; lohitasāli...Visesananti-kiṃ, tacchako sappo...Ekattheneti-kiṃ, kālamhā añño...Kathaṃ, pattajīviko; āpannajīviko...Māsajātoti-aññapadatthe bhavakissati.

Nañ. 12.

Nañivcetaṃ syādyantaṃ syādyattena sahekatthaṃ hoti na brāhmaṇo abrāhmaṇo...Bahulādhikārato asamatthatthehipi kehicihoti; apunageyyā, gāthā...Anokāsaṃ kāretvā; amūlā mūlaṃ gantvā...Īsakaḷāro īsapiṅgaloti-syādisyādineti samāso; vākyameva vātippasaṅgā bhāvā.

Kupādayo niccamasyādividhimhi. 13.

Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti naniccaṃ syādividhi visayatoññattha;kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇe; īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ; panāyako; abhiseko; pakaritvā; pakataṃ; duppuriso, dukkataṃ; supuriso; sukataṃ; ahitthuta; atitthutaṃ; ākaḷāro; ābaddho...Pādayo gatādyatthe paṭhamāya; pagato ācariyo pācariyo; pantevāsi...Accādayo kattādyatthe dutiyāya; atikkanto mañcamatimañco; atimālo...Avādayo kuṭṭhādyatve tatiyāya; avakuṭṭhaṃ kokilāya vanamavakokilaṃ; avamayuraṃ...Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā; parigilāno jjheno...Nyādayo kantādyatthe pañcamiyā; nikkhanto kosamiyā nikkosami...Asyādividhimhīti kiṃ, rukkhampativijjotate,

Cī kriyatthehi. 14.

Cīppaccayanto kriyatthehi syādyantehi sahekattho hoti; malinīkarīya.

[SL Page 036] [\x 36/]

Bhusanādarānādaresvalaṃsāsā. 15.

Bhusanādisvatthesvalamādayo saddā kriyatthehi syādyantehi sahekatthā honti; alaṃkarīya;sakkacca; asakkacca...Bhusanādīsuti-kiṃ, alaṃbhutvā gato; sakkatvā gato; asakkatvā gato; pariyantaṃ sobhanama sobhananti attho.

Aññe ca. 16.

Aññe ca saddā kriyatthehi syādyantehi saha bahulamekatthā bhavanti; purobhūya; tirobhūya; tirokarīya; urasikarīya; manasikarīya; majjhekarīya; tuṇhībhūya.

Vānekaññatthe.17.

Anekaṃ syādyantamaññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti; bahūni dhanāni yassa so bahudhano; lambā kaṇṇa yassa so lambakaṇṇo; vajiraṃ pāṇimhi yassa so vajirapāṇi; mattābahavo mataṅgā ettha mattabahumātaṅgaṃ, vanaṃ; āruḷho vānaro yaṃ rukkhaṃ so āruḷhavānaro; jitāni indriyāni yena so jitindriyo; dinnaṃ bhojanaṃ yassa so dinnabhojano; apa gataṃ kālakaṃ yasmā paṭā soyamapagatakālako; upagatā dasa yesaṃ ata upadasā; āsannadasā; adūradasā; adhikadasā; tayo dasaparimāṇamesaṃ tidasaṃ...Kathaṃ, dasasaddo saṃkhyāne vattate parimāṇasaddasannidhānā, yathā-pañcaparimāṇamesaṃ pañcakā sakuṇati; dve vā tayo vā parimāṇamesaṃ dvattayo; vāsaddatthe vā-dve vātayo vā dvattayo...Dakkhiṇassā ca pubbassā ca disāya yadantarāḷaṃ dakkhiṇapubbā, disā; dakkhiṇa ca sā pubbā cāti vā; saha puttenāgato saputto; salomako, vijjamānalomakoti attho; evaṃ sapakkhako; atthikhīrā, brāhmaṇīti-atthisaddo vijjamānatthe nipāto...Kvacī gatatthatāya padantarānamappayogo;kaṇṭhaṭṭhā kāḷā assa kaṇṭhekāḷo; mbaṭṭhamukhamiva * mukhamassa oṭṭhamukho; kesasaṅghā to cūḷā assa kesacūḷo; suvaṇṇavikāro alaṅkāro assa suvaṇṇālaṅkāro; papatitaṃ paṇṇamassappatitapaṇṇo, papaṇṇo; avijjamānā yuttā assa avijjamānaputto; na santi puttā assa aputto...Kvaci na hoti pañcabhuttavanto, assa bhātuno putto assa atthīti bahulādhikārato.

Tattha gehatvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ. 18.

Sattamyantaṃ tatiyantañca sarūpamanekaṃ tattha gahetvā tena paharitvā yuddheññapadatthe ekatthaṃ vā hoti; kesesu ca kesesu ca gahetvā yuddhampavattaṃ kesākesī; daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā yuddhamapavattaṃ daṇḍā daṇḍī, muṭṭhāmuṭṭhī "cī vītihāre" ti cī samāsanto "cismi" ntyākāro...Tattha teneti-kiṃ, kāsañca kāsañca gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ; gahetvā paharitvāti-kiṃ, rathe ca rathe ca ṭhatvā yuddhaṃ pavattaṃ; yuddheti-kiṃ, hatthe ca hatthe ca gahetvā saṃkhyaṃ pavattaṃ; sarūpanti-kiṃ, daṇḍehi ca musalehi ca paharitvā yuddhaṃ pavattaṃ.
---------------------------------------
* Oṭṭhamukhaliva, oṭṭhova mukhamassa.

[SL Page 037] [\x 37/]

Catthe. 19.

Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati...Samuccayonvācayo itarītarayogo sāmāhāro ca casaddatthā; tattha samuccayānvācayesu ne katathibhāvo sambhavati-tesu hi samuccayo aññamaññanirapekkhāna mattappadhānānaṃ katthavi kriyāvisese cīyamānatā-yathā-dhaveca khadire ca palāse ca chindāti; anvāvayo ca yattheko padhānabhāvena vidhīyate aparo ca guṇabhāvena-yathā-bhikkhaṃ cara gāvocānayeti...Itaradvayetu sambhavati; tesu hi aññamaññassāpekkhānamavayavabhedānugato itarītarayo go-yathā-sāriputtamoggallānāti-assāvayavappadhānantā bahuvacana meva; aññamaññasāpekkhānameva tirohitāvayavabhedo samudāyappadhāno samāhāro-yathā-chantupākahananti-assa pana samudāyappadhānattā ekavacanameva; te ca samāhārītarītarayogā bahulaṃ vidhānā niyatavisayāyeva honti, tatrāyaṃ visayavibhāgo niruntipiṭakāgato.

Pāṇituriyayoggasenaṅgānaṃ; niccaverinaṃ; saṃkhyāparimāṇasaññānaṃ; khuddajantukānaṃ; pavanacaṇḍālānaṃ; caraṇasādhāraṇanaṃ; ekajjhāyanapāvacanānaṃ; liṅgavisesāna; vividhaviruddhānaṃ; disānaṃ; nadīnañca; niccaṃ samāhāre katthaṃ bhavati.

Tiṇarukkhapasusakuṇadhanadhaññavyañjanajanapadānaṃ vā aññesamitarītarayogova.

Pāṇyaṅgānaṃ...Cakkhusotaṃ; mukhanāsikaṃ; hanugīvaṃ; chavimaṃsalohitaṃ; nāmarūpaṃ; jarāmaraṇaṃ...Turiyaṅgānaṃ...Alasatālambaraṃ; murarajagomukhaṃ; saṃkhadeṇḍimaṃ; maddavikapāṇavikaṃ; gītavāditaṃ; sammatālaṃ...Yoggaṅgānaṃ...Phālapācanaṃ; yuganaṅgalaṃ...Senaṅgānaṃ...Asisattitomarapiṇḍā; asicammaṃ; dhanukalāpaṃ; paharaṇavaraṇaṃ...Niccaverīnaṃ...Ahinakulaṃ; biḷālamūsikaṃ; kākolukaṃ; nāgasupaṇṇaṃ...Saṅakhyāparimāṇasaṃ ñānaṃ...Ekakadukaṃ; dukatikaṃ; tikacatukkapañcakaṃ; dasadedādasakaṃ...Khuddajantukānaṃ...Kīṭapaṭaṅgaṃ; kunthakipillikaṃ; ḍaṃsamakasaṃ; makkhikaki pillikaṃ...Pacanacaṇḍālānaṃ...Orabbhikasūkarikaṃ; sākuntikamāgavikaṃ...Sapākacaṇḍālānaṃ...Venarathakāraṃ; pukkusachavaḍāhakaṃja...Caraṇasādhāraṇanaṃ...Atisabhāradvājaṃ; kaṭhakālāpaṃ;* sīlapaññāṇaṃ; samathavipassanaṃ; vijjācaraṇaṃ...Ekajjhāyanapāvacanānaṃ...Dīghamajjhimaṃ, ekuttarasaṃyuttakaṃ;; khandhakavibhāgaṃ...Liṅgavisesānaṃ...Itthipumaṃ; dāsidāsaṃ;cīvarapiṇaṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ; tiṇakaṭṭhāsākhapalāsaṃ; "lābhī hoti vivarapinḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna" ntipi dissati...Vividaviruddhānaṃ...Kusalākusalaṃ; sāvajjāna vajjaṃ; hīnappaṇitaṃ; kaṇhasukkaṃ; chekapāpakaṃ; adharuttaraṃ...Disānaṃ...Pubbāparaṃ; dakkhiṇuttaraṃ; pubbadakkhiṇaṃ; pubbuttaraṃ; aparadakkhiṇaṃ; aparuttaraṃ...Nadīnaṃ...Gaṅgāyamunāmabhīsarabhu.
---------------------------------------
* Kaṭṭhakalāpaṃ.

[SL Page 038] [\x 38/]

Tiṇavisesānaṃ...Kāsakusaṃ. Kāsakusā; usīrabīraṇaṃ, asirabīraṇa; muñjababbajaṃ, muñjababbajā...Rukkhavisesānaṃ...Khadirapalāsaṃ, khadirapalāsā; dhavāssakaṇṇaṃ, dhavāssakaṇṇā; pakilakkhanigrodhaṃ, pilakkhanigrodhā; assatthakapitthanaṃ, assatthakapitthanā, sākasālaṃ * sākasālā...Pasuvisesānaṃ...Gajagavajaṃ, gajagavajā gomahisa, gomahisā; eṇeyyagomahasaṃ, eṇeyyagomahisā; eṇeyyavarāhaṃ. Eṇeyyavarāhā; ajeḷakaṃ, ajeḷakā, kukkuṭasūkaraṃ, kukkuṭasūkarā;+ hatthigavāssavalavaṃ, hatthigavāssava lavā...Sakuṇavisesānaṃ...Haṃsabalākaṃ, haṃsabalākā, kāraḍavavakkavakākaṃ, kāraḍavacakkavākā; bakabalākaṃ, bakabalākā...Dhanānaṃ...Hiraññasuvaṇṇaṃ, hiraññasuvaṇṇā; maṇisaṃkhamuttāveḷuriyaṃ, maṇisaṃ bamuttāveḷuriyā; jātarūparajataṃ,jātarūparajatā...Dhaññānaṃ...Sāliyavakaṃ, sāliyavakā; tilamuggamāsaṃ, tilamuggamāsā; nipphāvakulatthaṃ, nipphavakulatthā...Byañjanānaṃ...Sākasuvaṃ, sākasuvā; gabyamāhisaṃ. Gabyamāhisā; eṇeyyavārāhaṃ, eṇeyayavārāhā; migamāyūraṃ; migamāyūrā...Janapadānaṃ...Kāsikosalaṃ. Kāsikosalā, vajjimallaṃ.Vajjimallā, cetivīsaṃ, cetivīsā; macchasūrasenaṃ maccasūrasenā; kurupañcālaṃ.Kurupañcālā.

Itarītarayogo-yathā-candimasuriyā; samaṇabrāhmaṇa, mātāpitaro; iccādi...Etasmiṃ ekatathībhāvakaṇḍe yaṃ vuttaṃ pubbaṃ nipatti kamātikkame payojanābhāvā...Kvaci paro; kvaci vipallāsopi hoti bahulādhikārato...Dattānaṃ rājā rājadanto...Katthaci kamampaccānādarā pubbakālassāpi paranipāto...Littavāsito; naggamusito; sittasammaṭṭho; bhaṭṭhaluñcito...Catthe yadekatthaṃ tattha keci pubbapadaṃ bahudhā niyamenti tadiha vyahicāradassanā na vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Samāhāre napuṃsakaṃ. 20.

Catthe samāhāre yadekatthaṃ tannapuṃsakaliṅgambhavati; tathā cevodāhaṭaṃja...Kattavi na hoti sabhāparisāyāti ñāpakā; ādhipaccaparivāro; chanda pārisuddhi; paṭisandhippavattiyaṃ.

Saṃkhyādi. 21.

Ekatthe samāhāre saṃkhyādi napuṃsakaliṅgambhavati; pañcagavaṃ; catuppathaṃ...Samāhāressekattā ekavacanameva hoti; samāhāretveva-pañcakāpālopūvo; tiputto.

Kvacekattañca chaṭṭhṛyā. 22.

Chṭhiyekatthe kvaci napuṃsakattaṃ hotekattañca; salabhānaṃ chāyā salabhacchāyaṃ; evaṃ sakuntānaṃchāyā, sakuntacchāyaṃ; pāsadacchāyaṃ; pāsādacchāyaṃ; gharacchāyaṃ; gharaccāyā...Amanussā sabhāya sapuṃsakekattambhavati. Brahmasabhaṃ; devasabhaṃ; indasabhaṃ; yakkhasabhaṃ; sarabhasabhaṃ...Manussasabhāyaṃ, khattiyasabhā; rājasabhā iccevamādi...Kvacīti kiṃ, rājapuriso.
---------------------------------------
* Sakasālaṃ.
+ Kukakurasūkaraṃ, kukkurasūkarā.
Kvaci pala.

[SL Page 039] [\x 39/]

Syādisu rasso. 23.

Napuṃsake vattamānassa rasso hoti syādisu; salabhacchāyaṃ...Syādisūti-kiṃ, salabhacchāye.

Ghapassāntassāppadhānassa. 24.

Antabhutassāppadhānassa ghapassa syādisu rasso hoti; bahumālo, poso; nikkosambi; ativāmoru...Antassāti-kiṃ, rājā kaññāpiyo; appadhānassāti-kiṃ, kumārī brahmabandhū.

Gossu. 25.

Antabhutassāppadhānassa gossa syādisu uhoti; cittagu...Appadhānassātveva-sugo; antassātveva-gokulaṃ.

Itthiyamatvā. 26.

Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āppaccayo hoti; dhammadinnā.

Nadādito ṅī. 27.

Nadādīhi itthiyaṃ ṅīppaccayo hoti; nadīmahī kumārī taruṇī vāruṇī gotamī.

Goto vā

Gāvī, go; ākatigaṇeyaṃ...Ṅakāro"ntanatunaṃ ṅīmhī to vā" ti visesanattho.

Yakkhāditthinī ca. 28.

Yakkhādito itthiyaminī hoti ṅī ca; yakkhinī, yakkhī; nāginī, nāgī; sīhinī, sīhī.

Ārāmikādīhi. 29.

Ārāmikādito inī hotī hotitthiyaṃ; ārāmikinī; anantarāyikinī; rājinī.

Saññāyaṃ mānuso.
Mānusinī; aññatra mānusī.

Yuvaṇṇehi nī. 30.

Itthiyamīvaṇaṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ; sadā payatapāṇinī; daṇḍinī; bhikkhunī; khattabandhunī; paracittavidunī...Mātuādito kasmā na hoti? Itthippaccayaṃ vināpi itthattābhidhānato.

Katimhāññatthe. 31.

Ktimhāññattheyeva itthiyaṃ nī hoti bahulaṃ; sāhaṃ ahiṃsāratinī; tassā muṭṭhassatiniyā; sā vacchagiddhinī...Aññattheti-kiṃ, dhammaratī.

Gharaṇyādayo. 32.

Gharaṇippabhutayo nīppaccayantā sādhavo bhavanti; gharaṇī; pokkharaṇi; īssattaṃ nipātanā.

Ācariyā vā yalopo ca; ācarinī; ācariyā.

[SL Page 040] [\x 40/]

Mātulāditvāni bhariyāyaṃ. 33.

Mātulādito bhariyāyamānī hoti; mātulānī; vāruṇī; gahapatānī; ācariyānī.

Abhariyāyaṃ khantiyā vā; khantiyānī; khantiyā...Nadādipāṭhā bhariyāyantu khantiyi.

Upamāsaṃhitasahitasaññatasahasaphavāmalakkhaṇāditurutu. 34.

Ūrusaddā upamānādipubbā itthiyamū hoti; karabhorū; saṃhitorū; sahitorū; saññatorū; sahorū; saphorū; vāmorū; lakkhaṇerū...Ūti-yogavibhāgā ū; brahmabandhū.

Yuvā tī. 35.

Yuvasaddato tī hotitthiyaṃ; yuvatī.

Ntantūnaṃ ṅīmhi to vā. 36.

Ṅīmhintanatunaṃ to vā hoti; gacchatī, gacchantī; sīlavatī; sīlavanti

Bhavato bhoto. 37.

Ṅīmhi bhavato bhotādesohoti vā; bhotī; bhavantī.

Gossāvaṅ. 38.

Gosaddassa ṅīmhāvaṅ hoti; gāvī.

Puthussa pathavaputhavā. 39.

Ṅīmhī puthussa pathavaputhavā honti; pathavī; puthavī...Ṭhe; paṭhavī.

Samāsantva. 40.

Samāsanto aiti vādhikarīyati.

Pāpādīhi bhumiyā. 41.

Pāpādīhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti; pāpabhumaṃ; jātibhumaṃ.

Saṃkhyāhi. 42.

Saṃkhyāhi parā yā bhumi tassā samāsanto a hoti; dvibhūmaṃ; tibhumaṃ.

Nadigodāvarīnaṃ. 43.

Saṃkhyāhi parāsaṃ nadīgodāvarīnaṃ samāsanto a hoti; pañcanadaṃ; satta godāvaraṃ.

Asaṃkhyohi cāṅgulyānaññāsaṃkhyatthesu. 44.

Asaṃkhyahi saṃkhyāhi ca parā aṅgulyā samāsanto ahoti no ce aññā padattho asaṃkhyatthe ca samāso vattate; niggatamaṅgulīhi niraṅgulaṃ; accaṅgulaṃ; dve aṅguliyo samāhaṭā dvaṅgulaṃ...Anaññāsaṃkhyatthesūti-kiṃ, pañcaṅgulīhattho; kathaṃ, dve aṅgulī mānamassāti. Dvaṅgulanti-nātra samāso ññapadatthe vihito mattādīnaṃ lope kate tattha vattate; aṅgulasaddo vā pamāṇavācīsaddantaraṃ...Yathā-yenaṅgulappamāṇena aṅgulānaṃ sataṃ puṇṇaṃ catuddasa vā aṅgulānīti.

[SL Page 041] [\x 41/]

Dīghāhovassekadesehi ca rattyā. 45.

Dīghādīhi asaṃkhyehi saṃkhyāhi ca parasmā rattiyā samāsanto a hoti; dīgharattaṃ; ahorattaṃ; vassārattaṃ; pubbarattaṃ; apararattaṃ; aḍḍharattaṃ; atikkanto rattiṃ atiratto; dve rattī samāhaṭā dvīrattaṃ...Vā kvaci bahulādhikārā-ekarattaṃ; ekaratti...Anaññāsaṃkhyatthesu tveva-dīgharatti, hemanto; uparatti...Kvaci hoteva bahulaṃ vidhānā; yathārattaṃ.

Gotvacatthe cālope. 46.

Gosaddā alopavisayā samāsanto a hoti na ve catthe samāso aññapadatthe asaṃkhyatthe ca; rājagavo; paramagavo; pañcagavadhano; dasagavaṃ...Alopeti-kiṃ, pañcahi gohi kīto pañcagu; acattheti-kiṃ, ajassagāvo...Anaññāsaṃkhyatthesutveva-cittagu; upagu.

Rattindivadāragavacaturassā. 47.

Ete saddā aantā nipaccante; ratto ca davā ca rattindivaṃ; ratti ca divā ca rattindivaṃ; dārā ca gāvo ca dāragavaṃ; catasso assiyo assa caturasso.

Āyāmenugavaṃ. 48.

Anugavanti nipaccate āyāme gamyamāne; anugavaṃ, sakaṭaṃ...Āyāmeti-kiṃ, gunnaṃ pacchā anugu.

Akkhismāññatthe. 49.

Akkhismā samasanto a hoti aññatthe ce samāso; visālakkho.

Dārumhyaṅgulyā. 50.

Aṅgulantā aññapadatthe dārumhi samāsanto a hoti; dvaṅgulaṃ, dāru; pañcaṃgulaṃ...Aṅgulisadisāvayavaṃ dhaññādīnaṃ dvikkhepakaṃ dārūti vuccate...Pamāṇe tu pubbe viya saddhaṃ; sakharājasaddā akārantāva, sissopi na dissati...Gāṇḍīvadhanvāti pakatantarena siddhaṃ.

Dvī vītihāre. 51.

Kriyāvyatihāre gamyamāne aññapadatthe vattamānato cī hoti; kesākesī; daṇḍādaṇḍī...Cakāro cisminti visesanattho; sugandhī duggandhīti-payogo na dissate.

Latvitthīyūhi ko. 52.

Latuppaccayantehi itthīyamīkārukārantehi ca bahulaṃ kappaccayo hoti aññapadatthe; bahukattuko; bahukumāriko; bahubrahmabandhuko; bahulantveva-subbhū.

Vāññato. 53.

Aññehi aññapadatthe ko vā bahulaṃ hoti; bahumālako; bahumālo.

[SL Page 042] [\x 42/]

Uttarapade. 54

Etamadhikataṃ veditabbaṃ.

Imassidaṃ. 55.

Uttarapade parato imassa idaṃ hoti; idamaṭṭhitā; idappacavayā; niggakahītalopo passaca dvībhāvo.

Puṃ pumassa vā. 56.

Pumassa puṃ hotuntarapade vibhāsā; pulliṅgaṃ; puṃliṅgaṃ.

Ṭantantūnaṃ.57.

Esaṃ ṭa hotuttarapade kvaci vā; bhavampatiṭṭhā mayaṃ; bhagavammūlakā no dhammā...Bahulādhikārā tarādisu ca; pageva mahattarī; rattaññämahattaṃ

A. 58.

Esaṃ a hotuntarapade; guṇavantapatiṭṭhosmi.

Manādyāpādīnamo maye ca. 59.

Manādīnamāpādīnaṃ ca o hotuttarapade maye va; manoseṭṭhā; manomayā; rajojallaṃ;rajomayaṃ; apogataṃ; apomayaṃ; anuyanti dīsodisaṃ.

Parassa saṃkhyāsu. 60.

Saṃkhyāsutatarapadesu parassa o hoti; parosataṃ; parosahassaṃ...Saṃkhyāsūti-kiṃ, paradattupajīvino.

Jane puthassu. 61.

Jane uttarapade puthassa uhoti; ariyehi puthagevāyaṃ janoti puthujjano.

So chassāhāyatanevā. 62.

Ahe āyatane vuttarapade chassa so vā hoti; sāhaṃ;chāhaṃ; saḷāyatanaṃ; jaḷāyatanaṃ.

Latupitādīnamāraṅaraṅ. 63.

Latuppaccayantānaṃ pitādīnañca yathākkamamāraṅaraṅ vā hontuttarapade; sattāradassanaṃ; kattāranaddoso; mātarapitaro...Vātveva-satthudassanaṃ; mātāpitaro.

Vijjāyonisambandhānamā tatra catthe. 64.

Latupitādīnaṃ vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnaṃ ca tesveva latupitādisu vijjāyonisambandhisuttarapadesu catthavisaye ā hoti; hotāpotāro;mātāpitaro...Latupitādīnantveva-puttabhātaro; tatreti-kiṃ, pitu pitāmahā; cattheti-kiṃ, mātubhātā; vijjāyonisambandhānanti-kiṃ, dātu bhattāro.

Putte. 65.

Putte uttarapade catthavisaye latupitādīnaṃ vijjāyonisambandhānamā hoti; pitāputtā; mātāputtā.

[SL Page 043] [\x 43/]

Cismiṃ. 66.

Cīppaccayante uttarapade ā hoti; kesākesī; muṭṭhāmuṭṭhī.

Itthiyamhāsitapumitthi pumevekatthe. 67.

Itthiyaṃ vattamāne ekatthe samānādhikaraṇe uttarapāde pāre bhāsita pumā itthī pumeva hotī; kumārabhariyo; dīghajaṃṅghā; yuvajāyo...Itthiyanti-kiṃ, kalyāṇī padhānameyaṃ kalyāṇippadhānā; bhāsitapumeti-kiṃ,kaññābhariyo; itthīti-kiṃ, gāmaṇikulaṃ diṭṭhī assa gāmaṇidiṭṭhi; ekattheti-kiṃ, kalyāṇiyā mātā kalyāṇimātā.

Kvavippaccaye. 68.

Bhāsitapumītthī paccaye kvaci pumeva hoti; vyattatarā; vyattatamā.

Sabbādayo vuttimatte. 69.

Itthivācakā sabbādayo vuttimatte pumeva honti; tassā mukhaṃ tamamukhaṃ; tassaṃ tatra; tāya tato; tassaṃ velāyaṃ tadā.

Jāyāya jayaṃ patimhi. 70.

Patimhi pare jāyāya jayaṃ hoti; jayampati...Jānipatīti-pakatantarena siddhaṃ; tathā dampatī jampatīti.

Saññāyamudyedakassa. 71.

Saññāyamudakassuttarapade udādeso hoti; udadhi; udapānaṃ.

Kumbhādisu vā. 72.

Kumbhādisuttarapadesu udakassa udādeso vā hoti; udakumbho, udakakumbho; udapatto, udakapatto; udabindu...Ākatigaṇeyaṃ.

Sotādisu lopo. 73.

Sotādisuttarapadesu udakassa ussa lopo hoti; dakasotaṃ; dakarakkhaso.

Ṭā naññassa. 74.

Uttarapade nañsaddassa ṭa hoti; abrāhmaṇe...Ñakāro kiṃ, kevalassa mā hotu; pāmanaputto.

An sare. 75.

Sarādouttarapade nañsaddassa an hoti; anakkhātaṃ.

Nakhādayo. 76.

Nakhādayo saddā anantaṭādesā nipaccante; nāssa khamatthiti nakho; akhamaññaṃ...Saññāsaddesu ca nipphattimattaṃ yathākathañci kattabbaṃ.

Nāssa kulamatthīti nakulo; akulamaññaṃ; nakha nakula napuṃsaka nakkhatta nāka evamādi.

[SL Page 044] [\x 44/]

Nago vāppāṇini. 77.

Nagaiccappāṇini vā nipaccate; nagā, rukkhā; nagā,pabbatā; agā, rukkhā; agā, pabbatā...Appāṇinīti-kiṃ, ago navasalo sītena.

Sahassa soññatthe. 78.

Aññapadatthavuttimhi samāse uttarapade pare sahassa so vā hoti; saputto, sahaputto; aññattheti-kiṃ, saha katvā saha yujjhitvā.

Saññāyaṃ. 79.

Sahasasuttarapade so hoti saññāyaṃ; sāssatthaṃ; sapalāsaṃ.

Apaccakkhe. 80.

Apaccakkhe gamyamāne sahassa so hotuttarapade; sāggi, kapoto; sapisāvā, vātamaṇḍalikā.

Akāle sakatthe. 81.

Sakatthappadhānassa sahasaddassa akāle uttarapade so hoti; sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ; sacakkaṃ nidhehi, sadhuraṃ...Akāleti-kiṃ, sahapubbaṇhaṃ; sahāparaṇhaṃ.

Ganthāntādhikye. 82.

Ganthānte ādhikye ca vattamānassa sahassa so hotuttarapade; sakalaṃ jetimadhīte; samuhuttaṃ...Kālattho ārambho; ādhikye-sadoṇakhārī; samāsako kahāpaṇe; niccatthoyamāramho.

Samānassa pakkhādīsu vā. 83.

Pakkhādisuttarapadesu samānassa sa hoti vā; sapakkho, samānapakkho; sajoti, samānajoti...Pakkhādisūti-kiṃ, samānasīlo; pakkha joti janapada ratti pattinī pattī nābhi bandhu brahmacāri nāma gotta rūpa ṭhāna vaṇṇavayo vacana dhamma jātiya ghacca.

Udare iye. 84.

Udare iye pare parato samānassa so navā hoti; sodariyo; samānodariyo...Iyeti-kiṃ, samānodaratā.

Rīrikkhakesu. 85.

Etesu samānassa so hoti; sarī; sarikkho; sariso.

Sabbādīnamā. 86.

Rīrikkhakesu sabbādīnamā hoti; yādi; yādikkho; yādisoya.

Ntakimamānaṃ ṭākiṭi. 87.

Rīrikkhakesu ntasaddakiṃsaddaimasaddānaṃ ṭākīṭī honti yathākkamaṃ; bhavādī; bhavādikkho; bhavādiso; kīdī; kīdikkho, kīdiso; īdī, īdikkho; īdiso.

[SL Page 045] [\x 45/]

Tumhāmhānaṃ tāmekasmiṃ. 88.

Rīrikkhakesu tumhāmhānaṃ tāmā hontekasmiṃ yathākkamaṃ; tādī, tādakkho, tādiso;mādī; mādikko, mādiso...Ekasminti-kiṃ, tumhādī; amhādī; tumhādikkho; amhādikkho; tumhādiso; amhādiso.

Taṃmamaññatu. 89.

Rīrikkhakantatoññasmiṃ uttarapade tumhāmhānamekasmiṃ taṃmaṃ honti yathākkamaṃ; tandīpā; mandīpā; taṃsaraṇā; maṃsaraṇā...Tayyogo mayyo goti-bindulopo.

Vetasseṭ. 90.

Rīrikkhakesvetasseṭ vā hoti; edī, etādī; edikko, etādikkho; ediso, etādiso.

Vidhādisu dvissa du. 91.

Dvissa du hoti vidhādisu; duvidho; dupaṭṭaṃ; evamādi.

Di guṇādisu. 92.

Guṇadisu dvissa di hoti; diguṇaṃ; dirattaṃ; digu; evamādi.

Tīsva. 93.

Tīsu dvissa a hoti; mattikkhattuṃ; dvattipattapurā.

Ā saṃkhyāyāsatādonaññatthe. 94.

Saṃkhyāyamuttarapade dvissa ā hotasatādonaññatthe;dvādasa; dvāvīsati; dvattiṃsa; saṃkhyāyanti-kiṃ, dirattaṃ; asatādoti-kiṃ, dvisataṃ; ṅavisahassaṃ; anaññattheti-kiṃ, dvidasā.

Tisse. 95.

Saṃkhyāyamuttarapade tissa e hotasatādonaññatthe; terasa; tev&#