[CPD Classification ]
[SL Vol Mogg-2] [\z Mogg /] [\w II /]
[SL Page 001] [\x 1/]

Moggallāna Vuttivivaraṇapañcikā.

Vuttisametā.
---------
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
---------
Saddhamiddhaguṇaṃ sādhu namassitvā tathāgataṃ,
Sadhammasaṅghaṃ bhāsissaṃ māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 005] [\x 5/]

Akārādayo niggahītantā tecattālīsakkharā vaṇṇā nāma honti, a ā i ī u ū e ē o ō ka kha ga gha ṅa va cha ja kdha ṭa ṭha ḍha ṇa ta tha da dha na pa pha ba bha ma ya ra la va sa ha ḷa aṃ; tena kvattho "eonama vaṇṇe" 1.37. Titālīsāti vacanaṃ katthavi vaṇṇalopaṃ ñāpeti; tena-paṭisaṅkhāyoni soti-ādi siddhaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 007] [\x 7/]

Dasādo sarā-2.

Tatthādimhi dasa vaṇṇā sarā nāma honti; tena kvattho "saro lopo sare" 1.26.
Ccādi.

Dvedve savaṇṇā-3.

Tesu dvedve sarā savaṇṇā nāma honti; tena kvattho "vaṇṇapareṇa savaṇṇopi"
1.24.
---------------------------------------

[SL Page 008] [\x 8/]

Pubbo rasso-4.

Tesu dvīsu yo yo pubbo so so rassasañño hoti; tesu e o saṃyogato pubbāva dissanti; tena kvattho "rasso ve" 2.64.Ccādi.

Paro dīgho-5.

Tesveva dvīsu yo yo paro so so dīghasañño hoti; tena kvattho 'yolopanisu dīgho" 2.90.Ccādi.
---------------------------------------

[SL Page 009] [\x 9/]

Kādayo byajanā-6.

Kakārādayo vaṇṇā niggahītapariyantā byajanasaññā honti; tena kvattho "byajane dīgharassā"1.33.Ccādi.

Pañca pañcakā vaggā-7.

Kādayo pañcakā pañca vaggā nāma hontī; tena kvattho "vagge vagganto"1.41. Ccādi.

Bindu niggahītaṃ-8.

Yvāyaṃ vaṇṇe bindumatto so niggahītasañño hoti; tena kvattho "niggahītami"1.38. Ccādi; garusaññā karaṇaṃ anvatthasaññatthaṃ.

Iyuvaṇṇā jjhalā nāmassante-9.

Nāmaṃ pāṭipadikaṃ tassa ante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ; tena kvattho"jhalā ve" 2.115 Ccādi.
---------------------------------------

[SL Page 010] [\x 10/]

Pitthiyaṃ-10.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamānā ivaṇṇu vaṇṇā pasaññā honti; tena kvatthā "ye passivaṇṇassa"2.118 Iccādi.
---------------------------------------

[SL Page 011] [\x 11/]

Ghā-11.

Itthiyaṃ vattamānassa nāmassante vattamāno ākāro ghasañeññā hoti; tena kvattho "ghabrahmādite"2.62Ccādi.

Gosyālapane-12.

Ālapane si gasañño hoti; tena kvattho "ge ve"2.67Ccādi.

Saññādhikāro.
---------

Vidhibbisesanantassa-13.

Yaṃ visesanaṃ tadantassa vidhi ñātabbo; "ato yonaṃ ṭāṭe"2.43 Narā nare.
---------------------------------------

[SL Page 012] [\x 12/]

Sattamiyaṃ pubbassa-14.

Sattamīniddese pubbasseva kāriyaṃ ñatabbaṃ; "saro lopo sare"1.26 Veḷaggaṃ; tamahantīdha kasmā na hoti; saretopasilesikādhāro tatthetāva vuccate pubbasseva hoti na parassāti.
---------------------------------------

[SL Page 013] [\x 13/]

Pañcamiyaṃ parassa-15.

Pañcamīniddese parassa kāriyaṃ ñatabbaṃ; "ato yonaṃ ṭāṭe"2.43 Narā nare; idha na hoti jantuyo anantā; idha kasmā na hoti; osadhyo* anantare katatthatāya na vyava hitassa kāriyaṃ.
---------------------------------------
* Osaddhyo-osaddhyoti.

[SL Page 014] [\x 14/]

Ādissa-16.

Parassa sissamānaṃ kāriyamādivaṇṇassa ñātabbaṃ; "ra saṅkhyāto vā"3.103 Rājinā.

Chaṭṭhiyantassa-17.

Chaṭṭhiniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ tadantassa vaṇṇassa viññeyyaṃ "rājassi nāmhi"2.125 Rājinā.

Ṅanubandho-18.

Ṅakāro'nubandho yassa so'ntassa hoti; "gossāvaṅi"1.32 Gavāssaṃ.

Ṭanubandhānekavaṇṇā sabbassa-19.

Ṭakāro'nubandho yassa so'nekakkharo cādeso sabbassa hoti; "imassānitthiyaṃ ṭe" 2.127 Esu "nāmhanimi" 2.128 Anena.
---------------------------------------

[SL Page 015] [\x 15/]

Ñakānubandhādyantā-20.

Chaṭṭhiniddiṭṭhassa ñānubandhakānubandhā ādyantā honti; "bruto tissīñ"6.36 Bravīti, "bhussa vuk"6.17 Babhuva.

Manubandho sarānamantā paro-21.

Makāro'nubandho yassa so sarānamantā sarā paro hotī; "mañca rudhādīnaṃ"5.19 Rundhati.
---------------------------------------

[SL Page 016] [\x 16/]

Vippaṭisedhe-22.

Dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā purisānaṃ sahappattiyaṃ paro; so ca gacchati tvaṃ ca gacchasi, tumhe gacchatha; so ca gacchati tvaṃ ca gacchasi ahaṃ ca gacchāmi, mayaṃ gacchāma.
---------------------------------------

[SL Page 017] [\x 17/]

Saṅketo'navayavo'nubandho-23.

Yo'navayavabhuto saṅketo so'nubandhoti ñatabbo;latupitādīnamāsimhi 2.59 Kattā, saṅketaggahaṇaṃ kiṃ?* Pakatīyādisamudāyassānubandhatā mā hotuti; anavayavo hi samudāyo samudāyarūpattāyeva; anavayavaggahaṇaṃ kiṃ? 'Atena'2.119 Janena; imināva lopassāvagatattā nānubandhalopāya vacanamāraddhaṃ.
---------------------------------------
*Saṅketoti kiṃ.

[SL Page 018] [\x 18/]

Vaṇṇaparena savaṇṇo'pi-24.

Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇo'pi gayhati saṃ va rūpaṃ; yuvaṇṇānameo luttā"1.29 Vāteritaṃ, samonā.
---------------------------------------

[SL Page 019] [\x 19/]

Ntu vantumanatvāvantutavantusambandhi-25.

Vantvādisambandhiyeva ntu gayhati, "ntantunaṃ nto yomhi paṭhame"2.217 Guṇavanto; vantvādisambandhīti kiṃ; jantu tantu.

Paribhāsāyo.
---------

Saro lopo sare-26.

Sare saro lopanīyo hoti; tatrime, saddhindriyaṃ, no hetaṃ, bhikkhunovādo, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, puttā matthi, asantettha.
---------------------------------------

[SL Page 020] [\x 20/]

Paro kvaci lopanīyo hoti; so'pi, sāva, yatodakaṃ, tatova; kvavīti kiṃ: saddhinduyaṃ ayamadhikāro āparicchedāvasānā tena nātippasaṅgo.
---------------------------------------

[SL Page 021] [\x 21/]

Nadvevā-28.

Pubbaparasarā dve'pi vā kvaci na lupyante; latā iva lateva latāva.

Yuvaṇṇanameo luttā-29.

Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ eo honti vā yathākkamaṃ; tassedaṃ, vāteritaṃ, nopeti, vāmoru, ateva'ññe, vodakaṃ; kathaṃ paccorasmanti; yogavibhagā, vātveva tassidaṃ; lutteti kiṃ: latā iva.
---------------------------------------

[SL Page 022] [\x 22/]

Yavā sare-30.

Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti va yathākkamaṃ; vyākato,* iccassa, ajjhiṇamutto, svāgataṃ, bhavāpanalānīlaṃ; vāttheva-itissa; kvacītveva-yānīdha, sūpaṭṭhitaṃ.

Eonaṃ-31.

Eonaṃ yavā honti vā sare yathākkamaṃ; tyajja te'jja svāhaṃ so'haṃ,kvacitveva-puttāmatthi asantettha.

Gossāvaṅi-32.

Sare gossa avaṅi hoti; gavāssaṃ; yathariva tatharivetinipātāva; bhusāmiveti ivasaddo evattho.
---------------------------------------
*Vyākāsi.

[SL Page 023] [\x 23/]

Byañjane dīgharassā-33.

Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane; tatrāyaṃ, munīvare, sammadeva, mālahārī.

Saramhā dve-34

Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpā honti; paggaho; saramhāti-kiṃ: taṃkhaṇaṃ.

Catutthadutiyesveyaṃ tatiyapaṭhāmā-35.

Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti paccāsattya; mahaddhano, yasa tthero, apphuṭaṃ, abbhuggato; esviti-kiṃ: thero; esantikiṃ:pattho.
---------------------------------------

[SL Page 024] [\x 24/]

Vitisseve vā-36.

Evasadde pare itissa vo hoti vā; ittheva icceva; eveti-kiṃ,iccāha.

Eonama vaṇṇe-37.

Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā; disvā yācakamāgate, akarambhasate,esaattho, esadhammo, maggo aggamakkhāyati, svāyatanaṃ, hiyyattanaṃ, karassu; vātveva-yācake āgate, eso dhammo; vaṇṇeti kiṃ:so.
---------------------------------------

[SL Page 025] [\x 25/]

Niggahītaṃ-38.

Niggabhītamāgamo hoti vā kvaci; cakkhuṃ udapādi cakkhu udapādi, purimaṃjāti purimajāti, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. Avaṃ siroti-ādisu niccaṃ vavatthītavibhāsattā vādhikārassa; sāmatthī yenāgamova sa ca rassasarasseva hoti tassa rassānugatattā.

Lopo-39.

Niggahītassa lopo hoti vā kvaci; kyāhaṃ kīmahaṃ, sā ratto saṃratto; sallekho-gattukāmo-gantumanotiādisu niccaṃ.

Parasarassa-40

Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci; tvaṃsi tvamasi.
---------------------------------------

[SL Page 026] [\x 26/]

Vagge vagganto-41

Niggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccā satyā; taṅkaroti taṃ karoti, tañcarati taṃ carati, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, tandhanaṃ taṃ dhanaṃ, tampāti taṃ pāti; niccaṃ pada majjhe, gantvā; kvacaññatrāpi, santiṭṭhati.

Yevahisuñño-42.

Yaevahisaddesu niggahītassa vā ño hoti; yayaññadeva, taññeva, tañbhi; vātveva-yaṃyadeva.

Ye saṃssa-43

Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre; saññamo saṃyamo.

Mayadā sare-44.

Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci; tamahaṃ, tayidaṃ, tadalaṃ; vātveva-taṃ ahaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 027] [\x 27/]

Vanataragā cāgamā-45.

Ete mayadā cāgamā honti sare vā kvaci; tivaṅgīkaṃ,* ito nāyati, cinitvā, tasmātiha, nirojaṃ, puthageva, idhamāhu, yathayidaṃ, attadatthaṃ; vātveva-attatthaṃ; atippago kho tāvāti-paṭhamanto pagasaddova.

Chā ḷo-46.

Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā; chaḷahaṃ, chaḷāyatanaṃ; vātveva-cha abhiññā.
---------------------------------------
*Tivaṅgaṃ-iti katthaci.

[SL Page 028] [\x 28/]

Tadaminādīni-47

Tadaminādīni sādhūni bhavanti: taṃ iminā tadaminā, sakiṃ āgāmī sakadāgāmī, ekaṃ idha ahaṃ ekamidāhaṃ, saṃvidhāya avahāro saṃvidāvahāro, vārino vāhako valāhako, jīvanassa mūto jīmūto, chavassa sayanaṃ susānaṃ, uddhaṃ khamassa udukkhalaṃ, pisi tāso pisāco, mahiyaṃ ravatīti mayūro; evamaññepi payoga to'nugantabbā; paresaṃ pisodarādivedaṃ daṭṭhabbaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 029] [\x 29/]

Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā-48.

Tavaggavaraṇānaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre; apūccaṇḍakāyaṃ, tacchaṃ, yajjevaṃ, ajjhattaṃ, thañaññaṃ, dibbaṃ, payyesanā, pokkharañño; kvacītveva-ratyā.
---------------------------------------

[SL Page 030] [\x 30/]

Vaggalasehi te-49

Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti; sakkate, paccate, aṭṭate, kuppate, phallate, assate, kvacī tveca-kyāhaṃ.

Hassa vipallāso-50

Hassa vipallāso hoti yakāre; guyhaṃ.

Ve vā-51.

Hassa vipallāso hoti vā vakāre; bavhābādho bahvā bādho.
---------------------------------------

[SL Page 031] [\x 31/]

Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā-52.

Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā hontī vā; dukkaṭaṃ, aṭṭhakathā, gahaṇaṃ, paligho, palāyati, vātveca-dukkataṃ; kvacītveva-sugato.

Saṃyogādilopo-53

Saṃyogassa yo ādibhuto'vayavo tassa vā kvacī lopo hoti; pupphaṃsā, jāyate'gini.

Vicchābhikkhaññesu dve-54

Vīcchāyamābhikkhaññe ca yaṃ vattate tassa dve rūpāni honti, kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe vyāpitu micchā vīcchā; rukkhaṃrukkhaṃ siñcati, gāmogāmo ramaṇīyo, gāme gāme pānīyaṃ, gehe gehe issaro, rasaṃ rasaṃ bhakkhayatī, kiriyaṃ kiriyamārahate.
---------------------------------------

[SL Page 032] [\x 32/]

Atthiyevānupubbiye'pi vīcchā, mūle thūlā, agge agge sukhumā; yadi hi ettha mūlaggabhedo na siyā ānupubbiyampi na bhaveyya, (jeṭṭhaṃ jeṭṭhamanuppavesaya) * māsakaṃ māsakaṃ imamhā kahāpaṇā bhavantānaṃ dvinnaṃ+ dehīti- māsakaṃ māsakamiccetasmā vīcchāvagamyate saddantarato pana imamhā kahāpaṇāti avadhāraṇaṃ; pubbaṃ pubbaṃ pupphanti, paṭhamaṃ paṭhamaṃ paccantīti vīcchāva; ime ubho aḍḍhā katarā katarā esaṃ dvinnamaḍḍhatā, sabbe ime aḍḍhā katamā katamā imesaṃ aḍḍhatā, ihāpi vīcchāva; ābhikkhaññaṃ-ponopuññaṃ, pacati pacati papacati papacati, lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, bhutvā bhutvā gacchati, paṭapaṭā karoti, paṭapaṭāyati.
---------------------------------------
* Pāṭhamidaṃ marammapotthake dissate. + Dinnaṃ.

[SL Page 035] [\x 35/]

Syādilopo pubbassekassa-55.

Vīcchāmekassa dvitte pubbassa syādilopo hoti, ekekassa, kathaṃ matthakamatthakenāti: syādilopo pubbassāti yogavibhāgā; na cātippaṅgo yogavibhāgā iṭṭhappasiddhīti.

Sabbādīnaṃ vītihāre-56.

Sabbādīnaṃ vītihāre dve bhavanti pubbassa syādilopo ca; aññamaññassa bhojakā, itarītarassa bhojakā.

Yāva bodhaṃ sambhame-57.

Turitenāpāyahetupadassanaṃ sambhamo, tasmiṃ sati vattu yāvanteha saddehi so'ttho viññāyate tāvanto saddā payujjante; sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho.

Bahulaṃ-58.

Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā tena nātippasaṅgo iṭṭhasiddhi ca.*

Iti moggallānavyākaraṇe vuttīyaṃ
Paṭhamo kaṇḍo.
---------------------------------------
*Iḍhappasiddhi ca-iti māramma.

[SL Page 036] [\x 36/]

Dvedvekānekesu nāmasmā siyoaṃyonābhisanaṃ
Smāhisanaṃsmiṃsu-1.

Etesaṃ dve dve honti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā; muni munayo, muniṃ munayo, muninā munīhi, munissa munīnaṃ, munismā munīhi, munissa munīnaṃ, munismiṃ munīsu, evaṃ kumārī kumāriyo, kaññā kaññāyoti; etāni satta dukāni sattavibhattiyo; vibhāgo vibhattīti katvā-ettha siamitīkārā kārā "kimaṃsisū"ti 2.202 Saṃketatthā.
---------------------------------------

[SL Page 037] [\x 37/]

Kamme dutiyā-2.

Karīyati kattukriyāyābhīsambandhīyatīti kammaṃ, tasmiṃ dutiyā vibhatti hoti; kaṭaṃ karoti, odanaṃ pavati, ādiccaṃ passati, odano paccatīti-odanasaddato kammatā nappatīyate, kiṃ carahi: ākhyātato; kaṭaṃ karoti vipulaṃ dassanīyanti- attheva guṇa yuttassa kammatā; icchite'pi kammattāva dutiyā siddha; gāvuṃ payo dohati, gomantaṃ gāvaṃ yāvati, gavamavarundhati vajaṃ, māṇavakaṃ maggaṃ pucchati, gomantaṃ gāvaṃ bhikkhate, rukkhamava cināti phalāni, sissaṃ dhammaṃ brūte, sissaṃ dhammamanusāsati.
---------------------------------------

[SL Page 038] [\x 38/]

Evamanicachite'pi; ahiṃ laṅghayati, vīsaṃ bhakkheti; yanne vicchitaṃ nāpi anicchitaṃ tatthāpi dutīyā siddhā; gāmaṃ gacchanto rukkhamūlamupasappati, paṭhaviṃ adhisessati, gāmamadhitiṭṭhati, rukkha majjhāsateti-adhisīṭhāsānaṃ payoge'dhikaraṇe kammavacanicchā.
---------------------------------------

[SL Page 039] [\x 39/]

Vatticchāto hi kārakāni honti; taṃ yathā- valāhakā vijjotate,* valāhakassa vijjotate, valāhako vijjotate, valāhake vijjotate, valāhakena vijjotateti.

Evamabhinavisassa vā, dhammamabhinivisate dhamme vā, tathā upanvajjhāvasassābhojananavutticanassa; gāmamupavasati, gāma manuvasati, pabbatamadhivasati, gharamāvasati; abhojananivuttivaca nassāti-kiṃ: gāme upavasati-bhojananivuttiṃ karotīti attho.
---------------------------------------
* Valāhakā vijjotate vījju-iti maramma.

[SL Page 040] [\x 40/]

Tappānācāre'pi kammattāva dutiyā siddhā, nadimpivati, gāmaṃ carati; evaṃ sace maṃ nālapissatīti-ādisupi.

Vihitāva paṭiyoge dutiyā, paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgāti-taṃ paṭi bojjhaṅgā bhāsantūti attho; yadā tu dhātunā yutto pati tadā tenāyogā sambandhe chaṭṭhī ca tassa nappaṭi bhātīti: akkhe dibbati, akkhehi dibbati, akkhesu dibbatītikammakaraṇādhikaraṇavacanicchā.
---------------------------------------

[SL Page 041] [\x 41/]

Kāladdhānamaccantasaṃyoge-3.

Kriyāguṇadabbehi sākallena kāladdhānaṃ sambandho accantasaṃyoge, tasmiṃ viññāyamāne kālasaddehi addha
---------------------------------------

[SL Page 042] [\x 42/]

Saddehi ca dutiyā hoti; māsamadhīte, māsaṃ kalyāṇi. Māsaṃ guḷadhānā, kosamadhīte, kosaṃ kuṭilā nadī, kosaṃ pabbato; accantasaṃyegeti kiṃ: māsassa dvīhamadhīte; kosasseka dese pabbato; pubbanhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāti; evamādisu kālavācīhi accantasaṃyegattāva dutiyā siddhā, vibhattivipallāsena vā bahulaṃ vidhānā-

Phalappattiyaṃ kriyāparisamattyapavaggo tasmiṃ viññāya māne kāladdhānaṃ kriyāyāccantasaṃyoge tatiyābhimatā sāpi karaṇattāva siddhā; māsenānuvāko'dhīto, kosenānuvā ko'dhītoti; anapavaggetu asādhakatamattā karaṇattābhave dutiyāva māsamadhīto'nuvāko, na cānena gahitoti.

Kārakamajjhe ye kāladdhānavācino tato sattamīpapañcamiyo abhimatā; ajja bhutvā devadatto dvīhe bhuñjissati dvīhā bhuñjissati, atraṭṭho'yamissāso kose lakkhaṃ vijjhati, kosā lakkhaṃ vijjhatīti-tāpīha sakasakakārakavacanicchāyeva siddhā.
---------------------------------------

[SL Page 043] [\x 43/]

Gatibodhāhārasaddatthakammakahajjādīnaṃ
Payojje-4.

Gamanatthānaṃ bodhatthānaṃ āhāratthānaṃ saddatthānamakammakānaṃ bhajjādīnañca payojje kattari dutiyā hoti, sāmatthiyā ca payojakavyāpārena kammatāvassa hotīti patīyate; gama yati māṇavakaṃ gāmaṃ, yāpayati māṇavakaṃ gāmaṃ, bodhayati māṇavakaṃ dhammaṃ, vedayati māṇavakaṃ dhammaṃ, bhojayati* māṇavakamodanaṃ, āsayati māṇavakamodanaṃ, ajjhāpayati māṇavakaṃ vedaṃ
---------------------------------------
*Bhojeti.

[SL Page 044] [\x 44/]

Pāṭhayati māṇavakaṃ vedaṃ, āsayati devadattaṃ, sāyayati deva dattaṃ, aññaṃ bhajjāpeti, aññaṃ koṭṭāpeti, añaññaṃ santharāpeti. Etesamevāti kiṃ:pācayati odanaṃ devadattena yañaññadatto; paye ppoti kiṃ:gacchati devadatto, yadā carahigamayati devadattaṃ yañña datto, tamaparo payojayati + tadā gamayati devadattaṃ yaññadatteneti - bhavitabbaṃ gamayatissāgamanatthattā.
---------------------------------------
+ Payojeti.

[SL Page 015] [\x 15/]

Harādīnaṃ vā-5.

Harādīnaṃ payojje kattari dutiyā hoti vā; hāreti hāraṃ devadattaṃ devadatteneti vā, ajjhohāreti sattuṃ devadattaṃ devadatteneti vā, kāreti devadattaṃ devadatteneti vā, dassayate janaṃ rājā janeneti vā, abhivādayate guruṃ devadattaṃ devadatteneti vā.
---------------------------------------

[SL Page 046] [\x 46/]

Na khādādīnaṃ-6.

Khādādīnaṃ payojje kattari dutiyā na hoti; khādayati devadattena, ādayati devadattena, avhāpayati devadattena, saddāyati devadattena, kandayati devadattena, nāyayati devadattena.

Vahissāniyantuke-7.(1)

Vāhayati bhāraṃ devadattena; aniyantuketi-kiṃ:vāhayati gāraṃ balivadde.

Bhakkhissāhiṃsāyaṃ-8.(2)

Bhakkhayati modake devadattena; ahiṃsāyanti kiṃ: bhakkhayati balivadde sassaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 047] [\x 47/]

Dhyādīhi yuttā-9.

Dhiādīhi yuttato dutiyā hoti: dhiratthumaṃ pūtikāyaṃ, antarā ca rājagahaṃ, antarā ca nāḷandaṃ, samādhānamantarena, mucalindamabhito saramiccādi-chaṭṭhiyāpavādo yaṃ.

Lakkhaṇitthambhutavīcchāsvabhinā-10.

Lakkhaṇādisvatthesvahinā yuttamhā dutiyā hoti; rukkha mabhivijjetate vijju, sādhu devadatto mātaramabhi, rukkhaṃ rukkhamabhitiṭṭhati.
---------------------------------------

[SL Page 048] [\x 48/]

Patiparīhi bhāge ca-11.

Patiparīhi yuttamhā lakkhaṇādisu bhāge vatthe dutiyā hoti; rukkhampati vijjotate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pati, rukkhaṃ rukkhaṃ pati tiṭṭhati, yadettha maṃ pati siyā, rukkhaṃ parivijjetate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pari, rukkhaṃ rukkhaṃ pari tiṭṭhati, yadettha maṃ pari siyā.
---------------------------------------

[SL Page 049] [\x 49/]

Anunā-12.

Lakkhaṇādisvatthesvanunā yuttamhā dutiyā hoti; rukkha manuvijjotate vijju, saccakiriyamanupavassi; hetu ca lakkhaṇaṃ bhavati, sādhu devadatto mātaramanu, rukkhaṃ rukkhamanu tiṭṭhati, yadettha maṃ anusiyā.

Sahatthe-13

Sahatthe'nunā yuttamhā dutiyā hoti; pabbatamanutiṭṭhati.

Hīne-14

Hīnatthe'nunā yuttamhā dutiyā hoti; anusāriputtaṃ paññāvanto.*
---------------------------------------
*Paññavanto-ma.

[SL Page 050] [\x 50/]

Upena-15.

Hinatthe upena yuttamhā dutiyā hoti; upasāriputta paññāvanto.

Sattamyādhikye*-16.

Ādhikyatthe* upena yuttamhā sattamī hoti; upakhārayaṃ doṇo.

Sāmitte'dhinā-17.

Sāmibhāvatthe'dhinā yuttamhā sattamī hoti; adhibrahmadatte pañcālā, adhipañcālesu brahmadatto.
---------------------------------------
* Dhike, adhikatthe-ma

[SL Page 051] [\x 51/]

Kattukaraṇesu tatiyā-18.

Kattari karaṇ caia kārake tatiyā hoti; purisena kataṃ, asinā chindati, pakatiyābhirūpo, gottena gotamo'sumedho nāma nāmena, jātiyā sattavassikoti-bhūdhātussa sambhavā karaṇe eva tatiyā; evaṃ samena dhāvati, visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ kiṇāti, pañcakena pasavo kiṇātīti.*

Sahatthena-19

Sahatthena yoge tatiyā siyā; puttena sahāgato, puttena saddhiṃ āgato: tatiyāpi chaṭṭhīva appadhāne eva bhavati.
---------------------------------------
* Pañcakaṃsena kambale kiṇātīti-ma.

[SL Page 052] [\x 52/]

Lakkhaṇe-20.

Lakkhaṇe vattamānato tatiyā siyā; tidaṇḍakena paribbājakamaddakkhi, akkhinā kāṇo, tena hi aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate.
---------------------------------------

[SL Page 053] [\x 53/]

Hetumhi-21.

Takkiriyāyogge * tatiyā siyā; annena vasati, vijjāya yaso.

Pañcamīṇe vā-22.

Iṇe hetumhī pañcamī hoti vā;jaḷattā baddho+ satena vā.

Guṇe-23

Parāṅgabhute hetumhi pañcamī hoti vā; jaḷattā baddho+ jaḷattena vā, paññāya mutto, hutvā abhāvato'niccā, saṅkhāra nirodhā viññāṇanirodho.
---------------------------------------
*Hetumhi-iti-ma. + Bandho.

[SL Page 054] [\x 54/]

Chaṭṭhī hetvatthehi-24.

Hetvatthavacīhi yege hetumhi chaṭhī siyayā; udarassa hetu, udarassa kāraṇā.

Sabbādito sabbā-25.

Hetvatthehi yoge sabbādīhi sabbā vibhattiyo honti; ko hetu, kaṃ hetuṃ, kena hetunā, tassa hetussa, kasmā hetusmā, kassa hetussa, kasmiṃ hetusmiṃ; kiṃ kāraṇaṃ, kena kāraṇena; kiṃ nimittaṃ, kena nimittena; kiṃ payojanaṃ, kena payojaneneccevamādi* --hetvatthehītveva-kena kataṃ.
---------------------------------------
* Payojaneniccevamādi-ma.

[SL Page 055] [\x 55/]

Catutthi sampadāne-26.

Yassa sammā padīyate tasmiṃ catutthi siyā; saṅghassa dadāti, ādhāravicakkhāyaṃ sattamīpi siyā, saṅghe dehi.

Tādatthye-27.

Tassedaṃ tadatthaṃ tadatthabhāve jotanīye nāmasmā catutthī siyā; sītassa paṭighātāya, atthāya hitāya devamanussānaṃ, nālaṃ dārabharaṇāya, yūpāya dāru, pākāya vajatītvevamādi.
---------------------------------------

[SL Page 056] [\x 56/]

Kassa sāduṃ na ruccati, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccattha, khamati saṅghassa, bhattamassa nacchādetīti-chaṭṭhī sambandha vacanicchāyaṃ; na cevaṃ virodho siyā sadisarūpattā evaṃ vidhesu ca sambandhassa saddikānumatattā* kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti-atthamatte paṭhamā.
---------------------------------------
* Saddikānuvattanā.

[SL Page 058] [\x 58/]

Evamaññāpi viññeyyā parato'pi yathāgamaṃ.

Rañño sataṃ dhāreti, rañño chattaṃ dhāretīti* sambandhe chaṭṭhī; evaṃ rañño silāghate, rañño hanute, rañño upa tiṭṭhate, rañño sapate, devāpi tassa pihayanti tādino, tassa kujjha mahāvīra, yaditaṃ tassa pakuppeyyaṃ,+ dubhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūhatī,[X] yo appaduṭṭhassa narassa dussati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, issayanti samaṇānaṃ titthiyā, dhammena nayamānānaṃ kā usūya, [x] rañño bhāgyamā rajjhati, rañño bhāgyamikkhate, tena yācito ayācito vā
---------------------------------------
* Dhāresīti-ma. + Kuppeyyaṃ-ma. [X] na dubbhati-ma. [X] ussuyā-ma.
'Dubhayati' iti kālantarapatita pamādapāṭhoti maññāma.

[SL Page 059] [\x 59/]

Tassa gāvo* paṭisuṇāti, gāvo* āsuṇāti, bhagavato paccassosuṃ, hotu patigiṇāti, hotvanugiṇāti, ārovayāmi vo, pativedayāmi vo, dhamma te desissāmi, yathā no satthā vyākareyya, alaṃ te idha vāsena, kiṃ te jaṭāhi dummedha, arahati mallo mallassāti --jīvitaṃ tiṇāyapi na maññamanoti tādatthye + catutthi; tiṇena yo attho tadatthāyapīti attho;
---------------------------------------
* Bhagavato-ma. + Tādatthe.
Gotre putigṛṇāti potre'nugṛṇāti-iti cāndravṛttau.

[SL Page 060] [\x 60/]

"Yo ca sitaca uṇhaca tiṇā bhiyyo na namaññati"

Tiṇamiva jīvitaṃ maññamānoti-savisayāva vibhattiyo; saggāya gacchatīti-tādatthye catutthi, yo hi saggaṃ gacchati tadatthaṃ tassa gamananti---kammavavanicchāyaṃ tu dutiyāva - saggaṃ gacchati; āyuṃ + bhoto hotu, ciraṃ jīvitaṃ bhaddaṃ kalyāṇaṃ atthaṃ payojanaṃ kusalaṃ anāmayaṃ hitaṃ pathyaṃ sukhaṃ sātaṃ bhoto hotu; sādhu sammuti metassa, puttassāvikareyya guyhamatthaṃ, tassa
---------------------------------------
+ Āyu-ma.

[SL Page 061] [\x 61/]

Me sakko pāturahosi, tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo, ekassa dvinnaṃ * tiṇṇaṃ vā pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃ te pagaṇhāmi, + tassa phāsu, lokassattho, namo te purisājañña, sotthi tassa, alaṃ mallo mallassa, samattho mallo millassa, tassa hitaṃ tassa sukhaṃ, svāgataṃ te mahārājāti-sabbattha chaṭṭhī sambandhe.

Evaṃ vidhamaññampevaṃ viññeyayyaṃ yathāgamaṃ.
---------------------------------------
* Dinnaṃ + paggaṇbhāmi-ma

[SL Page 062] [\x 62/]

Pañcamyavadhismā-28.

Padatthāvadhismā pañcamī vibhatti hoti; gāmasmā āgacchati evaṃ corasmā bhāyati, corasmā uttasati, corasmā tāyati corasmā rakkhatīti.
---------------------------------------

[SL Page 063] [\x 63/]

Savebhāyatha dukkhassa, pamāde bhayadassivā tasanti* daṇḍassāti,-chaṭṭhisattamiyo'pi honteva sambandhādhāravavanicchāyaṃ ajjhenā parājeti, paṭipakkhe parājetīti-savīsayāva vibhattiyo; sace kevaṭṭassa parajjissāmīti-+ chaṭṭhīpi hoti sambandhavavanicchāyaṃ, yavehi gāvo vāreti, pāpā cittaṃ nivāraye, kāke rakkhati taṇḍulāti-savisayeva pañcamī: cittaṃ rakkhetha medhāvīti-dutiyāva dissati kammatthe; upajjhāyā antaradhāyati, upajjhāyā adhīte; kāmato jāyatī sokoti-savisayeva pañcamī; tatthemichaddhayo'pi honteva savisaye; himacantā pabhavati gaṅgā, pāṇātipātā viramassu khippaṃ, añño devadattā, bhinno devadattāti-samisayeva pañcamī; añño devadattā, bhinno devadattāti-savisa yeva pañcami; evaṃ ārā so [X] āsavakkhayā, itaro devadattā, uddhaṃ
---------------------------------------
* Sabbe tasantī-ma + parājissāmīti.
Jāyate. [X] evaṃ abhabbo-ma.

[SL Page 065] [\x 65/]

Pādatalā, adho kesamatthakā, pubbo gāmā, pubbeva sambodhā, tato paraṃ, tato aparena samayena, tatuttarinti, sambandha vacanicchāyaṃ chaṭṭhīpi; purato gāmassa, dakkhiṇato gāmassa, upari pabbatassa, heṭṭhā pāsādassāti;pāsādamāruyha pekkhati, pāsādā pekkhati , āsane upavisitvā pekkhati āsanā pekkhatīti-avadhi vacanicchāyaṃ pañcamī; pucchanakhyānesupi; kuto bhavaṃ, pāṭaliputta smāti;* tathā desakālamāne'pi; pāṭaliputtasmā rājagahaṃ satta yojanāni sattasu yojanesūti vā; evamito tiṇṇaṃ māsā
---------------------------------------
* Pāṭaliputtasmā.

[SL Page 067] [\x 67/]

Namaccayenāti; kicchā laddhantī-guṇe pañcamī; kacchena me adhi gatanti hetumhi karaṇe vā tatiyā; evaṃ thokā mutto, tho kena muttoti, thokaṃ valatīti-kriyāvisesane kammani dutiyā; dūrantikatthayoge'pi * savisayeva pañcamīchaṭṭhiyo siyuṃ; dūraṃgāmasmā, antikaṃ gāmasmā, dūraṃ gāmassa, antikaṃ gāmassāti-dūranti katthe hī tu sabbāva savisaye siyuṃ bādhakābhāvā; dūro gāmo, antiko gāmotvevamādi; keci panāhu asattavacanehetehi pāṭipadikatthe dutiyātatiyāpañcamīsattamiyo sattavacanehi tu sabbāva savisayeti; te panaññeheva paṭikkhittā; dūraṃ maggo, antikaṃ maggoti- kriyāvisesanaṃ bhudhātussa gamma mānattā; suddho lobhanīyehi dhammehi, parimutto dukkhasmā, vivicceva kāmehi, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ, āyāmena yojanaṃ, tatoppabhuti, yato sarāmi attānantī-savisayeva vibhattiyo.
---------------------------------------
* Dūrantikattha kālayoge'pi.

[SL Page 069] [\x 69/]

Apaparīhi vajjane-29.

Vajjane vattamānehi apaparīhi yoge pañcamī hoti; apasālāya āyanti vāṇijā, parisālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho; vajjaneti kiṃ: rukkhaṃ parivijjotate vijju, āpāṭaliputtasmā vassi devoti-mariyādābhividhimhiyeva pañcama, vinā pāṭalaputtena saha veti-viseso; evaṃ yāva pāṭaliputtasma vassi devoti.
---------------------------------------

[SL Page 070] [\x 70/]

Paṭinidhipaṭidānesu patinā-30.

Paṭinidhimhi paṭidāne ca vattamānena patinā yoge nāmasmā pañcamī vibhatti hoti; buddhasmā pati sāriputto, ghatamassa telasmā pati dadāti, paṭinidhipaṭidānesūti-kiṃ: rukkhaṃ pati vippotate. *

Rite dutiyā ca-31

Rite saddena yoge nāmasmā dutiyā hoti pañcamī ca rite saddhammaṃ, rite saddhammā.
---------------------------------------
* Vijjotate vijju-ma.

[SL Page 071] [\x 71/]

Vināññatra tatiyā ca-32.

Vināññatrasaddehi yoge nāmasmā tatiyā ca hoti, dutiyāpañcamiyo ca; vinā vātena, vinā vātaṃ, vinā vātasmā, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena, aññatra dhammaṃ, aññatra dhammā.

Puthanānāhi*-33.

Etehi yoge tatiyā hoti pañcamī ca; puthageva janena, puthageva janasmā, janena nānā, jasanmā nānā.

Sattamyādhāre-34.

Kriyādhārabhutakattukammānaṃ dhāraṇena yo kriyāyādhāro tasmiṃ kārake nāmasmā sattami hoti; kaṭe nisīdati, thāliyaṃ odanaṃ pacati,+ ākāse sakuṇā, tilesu telaṃ, gaṅgāyaṃ vajo.
---------------------------------------
* Puthanānāhi ca. Ākāse sakuṇā caranti-ma.
+ Thāliyaṃ odanaṃ pavati-itidaṃ katthaci na dissate.

[SL Page 072] [\x 72/]

Nimitte-35.

Nimittatthe sattamī hoti; ajinamhi haññate dīpi, musā vāde pācittiyaṃ.

Yabbhāvo bhāvalakkhaṇaṃ-36.

Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato sattamī hoti; gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato; bhāvoti kiṃ: yo jaṭāhi sa bhuñjati; * bhāvalakkhaṇanti kiṃ :+yo bhujate so devadatto: akāle vassati tassa, kāle tassa na vassatīti-visayasattamī.
---------------------------------------
* Sahaparaṃ + lakkhaṇanti kiṃ.

[SL Page 073] [\x 73/]

Chaṭṭhī cānādare-37.

Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati tato chaṭṭhī bhavati sattamī cānādare gamyāne.
"Ākoṭayanto so neti sivirājassa pekkhato"
Maccu gacchati ādāya pekkhamāne mahājane"

Gunnaṃ sāmīti-sambandhe chaṭṭhī, geṃsu sāmīti visayasattamī, evaṃ gunnamissaro gosissaro,* gunnaṃ adhipati gosu adhipati, gunnaṃ dāyādo gosu dāyādo gunnaṃ sakkhi + gosu sakkhi, gunnaṃ patibhu gosupatibhu, gunnaṃ pasūto gosu pasūto, kusalā naccagītassa kusalā naccagīte, āyutto kaṭakaraṇassa āyutto kaṭakaraṇe, tathādhāravacanicchāyaṃ pattamī; bhikkhusu abhivādenti, muddhani cumbitvā, bāhāsu gahetvā, hatthesu piddhāya caranti, pathesu gacchanti, kadalīsu gaje rakkhantīti; ñāṇasmiṃ pasannotivisayasattamī; ñāṇena pasannoti-karaṇe tatiyā; evaṃ ñāṇasmiṃ ussukko ñāṇena ussukkoti.
---------------------------------------
*Gosu issaro-ma. + Sakkhī-ma. Kaṭakaraṇeti-ma.

[SL Page 074] [\x 74/]

Yato niddhāraṇaṃ-38.

Jātiguṇakriyāhi samudāyatekadesassa puthakkaraṇaṃ niddhāraṇaṃ yato taṃ karīyati * tato chaṭṭhīsattamiyo honti; sāliyo sūkadhaññānaṃ pathyatamā sāliyo sūkadhaññesu pathya tamā,kaṇbhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā kaṇhā gāvīsu sampanna khīratamā, gacchataṃ dhāvanto sīghatamā + gacchantesu dhāvanto sīghatamā --- sīlameva sutā seyyoti-avadhimhiyeva pañcamī.
---------------------------------------
* Niharīyati-ma. + Sīghatamo-ma.

[SL Page 075] [\x 75/]

Paṭhamātthamante * -39.

Nāmasmābhidheyyamatte paṭhamāvibhatti hoti; rukkho, itthi, pumā napuṃsakanti-liṅgampi saddotthova, tathā doṇo, khārī āḷahakanti-parimāṇampi saddatthova, eko,+ dve, bahavoti-saṃkhyyāpi saddatthova.
---------------------------------------
* Paṭhamatthamatte-ma + tathā eko-ma.

[SL Page 076] [\x 76/]

Āmantaṇe *-10.

Yato saddenābhimukhīkaraṇamāmantaṇaṃ tasmiṃ visaye paṭhamā vibhatti hoti; bho purisa, bho itthi, bho napuṃsaka.
Chaṭṭhī sambandhe-41.

Kriyākārakasañjāto assedambhāvahetuko sambandho nāma tasmiṃ chaṭṭhīvibhatti hoti; rañño puriso, sarati rajjassāti- sambandhe kṭṭhī, rajajjasambandhiniṃ satiṃ karotīti attho; kammavacanicchāyantu dutiyāva; sarati rajjaṃ, tathā rajakassa vatthaṃ dadāti, paharatopiṭṭhiṃ dadāti pūrati bālo pāpassa,

"Amacce tāta jānāhi dhīre atthassa kovide"

Divasassa tijhattuṃ, sakiṃ pakkhassa, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ tvevamādi.
---------------------------------------
*Āmantane-naṃ.

[SL Page 077] [\x 77/]

Kitakappayoge kattukammesu bahulaṃ sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhī; sādhu sammato bahujanassa, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātu, dhammassa gutto medhāvī, amataṃ tesaṃ paribhuttaṃ, tassabhavanti vattāro, avisaṃvādako lokassa, alajjīnaṃ nissāya, catunnaṃ mahābhūtānaṃupādāya pasādotvevamādi; kattukamma vacanicchāyantu tatiyādutiyāyo va; sañcatto pitarā ahaṃ, sarasi tvaṃ evarūpiṃ vācā bhāsitā, bhagavantaṃ dassanāyatthemādi.
---------------------------------------

[SL Page 079] [\x 79/]

Tulyatthena vā tatiyā-42.

Tulyatthena yoge chaṭṭhī hoti tatiyā vā; tulyo pitu, tulyo pitarā; sadiso pitu, sadiso pitarā ---iha kathaṃ tatiyayā na hoti : ajjunassa tulā natthi, kesavassupamā nacetinete lyatthā kiṃ carahi : tulyānamopammatthā.*

Aato yonaṃ ṭāṭe-43.

Akārantato nāmasmā yonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ ṭakārā sabbādesatthā; buddhā, buddhe, atoti-kiṃ: kaññāyo itthiyo, vadhuyo --- idha kasmā na bhavati aggayo, avidhāna sāmatthiyā.
---------------------------------------
* Tulyānamopamatthā-ma.

[SL Page 080] [\x 80/]

Nīnaṃ vā-44.

Kārantato nāmasmā nīnaṃ ṭāṭe vā honti yathākka maṃ; rūpā, rūpe, rūpāni; atottheva-aṭṭhīni.*
---------------------------------------
* Ṭāṭe honti vā yathākkamaṃ buddhā buddhasmā buddhe buddhasmiṃ atotveva aggismā aggismiṃ-ma.

[SL Page 081] [\x 81/]

Smāsminnaṃ-45.

Akārantato nāmasmā smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ; buddhā, buddhasmā, buddhe, buddhasmiṃ; atotveva-aggīsmā aggismiṃ.

Sassāya catutthiyā-46.

Akārantato parassa * sassa catutthiyā āyo hoti vā; buddhāya, buddhassa, bhiyyo tādatthyeyevāyamāyo dissate kvavi devaññattha; atotveva-isissa; catutthiyāti-kiṃ: buddhassa mukhaṃ --- attatthanti atthasaddena samāso; sabbādito'pi smāsmiṃ sānaṃ ṭāṭeāyā honteva. Niruttikārānumatattā buddha vacane sandassanato va-tatredamudāharaṇaṃ:-

"Asmā lokā paramhā ca ubhayā dhaṃsate naro" tyāhaṃ mante paratthaddho;+ yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho; tamevatthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyāthoti.
---------------------------------------
* Nāmasmā parassa-ma. + Upatthaddho-ma. Yyātha, yayyāthāti-ma.

[SL Page 082] [\x 82/]

Ghapatekasmiṃ sādīnaṃ yayā-47.

Ghapato nādīnamekasmiṃ yayā honti yathākkamaṃ; kaññāya, rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā; ekasmintikiṃ:kaññāhi, rattīhi.
---------------------------------------

[SL Page 083] [\x 83/]

Ssā vā tetimāmūhi-48.

Ghapasaññehi tetimāmūhi nādīnamekasmiṃ ssā vā hoti; tassā kataṃ, tassā dīyate, tassā nissaṭaṃ, tassā pariggaho, tassā patiṭṭhitaṃ, tāya vā; evaṃ etissā, etāya, imissā, imāya, amussā, amuyā; etehīti-kiṃ: sabbāya, nādīnaṃtveva-sā, ghapatotvevatena, ekasmiṃtveca-tāhi, amūhi.

Namhi nuk dvādanaṃ sattarasannaṃ-49.

Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṃkhyānaṃ nuk hoti namhi vibhattimhi; dvinnaṃ,* catunnaṃ, pañcannaṃ, evaṃ yāva aṭṭhārasannaṃ; ukāro uccāraṇattho, kakāro antāvayavattho, tenanamhi na dīgho.
---------------------------------------
* Dvinnaṃ tinnaṃ-ma.

[SL Page 084] [\x 84/]

Bahukatinnaṃ-50.

Namhi bahuno katissa ca sukak hoti: bahunnaṃ, katinnaṃ.

Ṇṇaṃṇṇannaṃ titojjhā-51.

Jhasaññā tito naṃvacanassa ṇṇaṃṇṇannaṃ honti; tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, jhāti-kiṃ:tissannaṃ.

Ubhinnaṃ-52.

Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti; ubhinnaṃ.

Suñsassa-53.

Nāmasmā sassa suñ hoti; buddhassa---dvisakārapāṭhena siddhe lāghavatthamidaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 085] [\x 85/]

Ssaṃssāssāyesvitarekaññetimānami-54.

Ssamādisvitarādīnami hoti; itarissaṃ, itarissā, ekissaṃ, ekissā, aññassaṃ, aññassā, etissaṃ, etissāya, imissaṃ, imissā, imassāya; esviti-kiṃ: itarāya, esanti-kiṃ: sabbassaṃ, sabbassā.

Tāya vā 0-55.

Ssamādisu tassā vā i hoti; tissaṃ, tassaṃ, tissā, tassā,+ tissāya, tassāya; ssaṃssāssāyesvitveva-tāya.

Tetimāto yassa ssāya-56.

Tāetāimāto sassassāyo hoti vā; tassāya, tāya, etissāya, etāya, imissāya,imāya.
---------------------------------------
* Tassā vā-ma. + Tissaṃ tissā tassaṃ tassā-ma.

[SL Page 086] [\x 86/]

Ratyādīhi ṭo smino-57.

Ratyādīhi smino ṭo hoti vā; ratto, rattiyaṃ, ādo, ādismiṃ.

Suhisubhasso-58.

Ubhassa suhisvo hoti; ubhosu, ubhohi.

Ltupitādīnamā simhi-59.

Latuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ cā* hoti simhi; kattā pitā; pitu mātu bhātu dhītu duhitu jāmātu nattu hotu potu.

Ge a ca-60.

Latupitādīnaṃ a hoti ge ā ca; bho katta, bho kattā, bho pita, bho pitā.
---------------------------------------
* Ca ā-ma.

[SL Page 087] [\x 87/]

Ayūnaṃ vā dīgho-61.

A i u iccesaṃ vā dīgho hoti ge pare tiliṅge; bho purisā, bho purisa, bho aggī, bho aggi, bho bhikkhū, bho bhikkhū.

Ghabrahmādite-62.

Ghato brahmādito ca gasse vā hoti; hoti kaññe, hoti kaññā, bho brahme, bho brahma, bho katte, bho katta,*bho ise, bho isi, bho sakhe, bho sakha --- sakhi sakhīti-itthiyaṃ siddhameva; ākatigaṇoyaṃ;+ evamaññatrāpi.
---------------------------------------
* Bho brahme bho brahma bho khatte bho khatta.
+ Āgatigaṇoyaṃ-ma.

[SL Page 088] [\x 88/]

Nāmmādīhi-63.

Ammādīhi gassena hoti; bhoti ammā; bhoti annā, bhoti ambā.

Rasso vā-64.

Ammādīnaṃ ge rasso hoti vā; bhoti amma, bhoti ammā.

Gho ssaṃssāssāyaṃtiṃsu-65.

Ssamādisu gho rasso hoti; tassaṃ, tassā, tassāya, taṃ, sabhatiṃ ---esviti-kiṃ: tāya, sahāya.
---------------------------------------

[SL Page 089] [\x 89/]

Ekavacanayosvaghonaṃ-66.

Ekavacane yosu va ghaokārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rassohoti tiliṅge; itthiṃ, itthiyā, itthiyo, vadhuṃ, vadhuyā, vadhuyo; daddhiṃ, daddhinā, daddhino, sayambhuṃ, sayamabhunā, sayamabhuvo* --- aghonanti-kiṃ: kaññāya, kaññāyo; oggahaṇamuttaratthaṃ.

Ge vā-67.

Aghonaṃ ge vā rasso hoti + tiliṅge:itthi, itthi, vadhu, vadhu,daddhi, daddhī, sayambhu, sayambhu --- aghonaṃtveva-hoti kaññā, bho go.
---------------------------------------
* Sayambhuno-ma. + Rasso hoti vā ge-ma.

[SL Page 090] [\x 90/]

Sismiṃ nānapuṃsakassa-68.

Napuṃsakavajjitassa nāmassa sismiṃ rasso na hoti. * Itthi, daddhī, vadhū, sayambhu ---sisminti-kiṃ:itthiṃ, anapuṃsakassāti-kiṃ. Daddhi, kulaṃ.

Gossāgasihinaṃsu gāvagavā-69.

Gasihinaṃ cajjitāsu vibhattisu gosaddassa gāvagavā honti;+ gāvo, gavo, gāvena, gavena, gāvassa, gavassa, gāvasmā, gavasmā, gāve, gave; agasihinaṃsūti-kiṃ: bho go go tiṭṭhati, gohi, gonaṃ.

Sumhi vā-70.

Gossa sumhi gāvagavā honti vā; gāvesu, gavesu, gosu.

Gavaṃ sena-71.

Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena; gavaṃ, gāvassa, gavassa.
---------------------------------------
0 Rasso na hoti sismiṃ-ma. + Honti vā-ma. Gosaddassa-ma.

[SL Page 091] [\x 91/]

Gunnava naṃnā-72.

Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavaṃ ca vā; gunnaṃ, gavaṃ, gonaṃ.

Nāssā-73.

Goto* nāssa ā hoti vā; gāvā, gavā, gāvena, gavena.

Gāvumhi-74.

Aṃvacane gossa gāvu vā hoti; gāvuṃ, gāvaṃ, gavaṃ---gossa goṇādeso na kato saddantarattā.
---------------------------------------
* Gosaddato-ma.

[SL Page 092] [\x 92/]

Yaṃ pito-75.

Pasaññīto aṃvacanassa yaṃ vā hoti; itthiyaṃ, itthiṃ---pitoti-kiṃ:daddhiṃ, rattiṃ.

Naṃ jhīto-76.

Jhasaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti; daddhinaṃ, daddhiṃ--- kathaṃ: buddhaṃ ādiccabandhunanti-yogavibhāgā; jhāti-kiṃ: itthiṃ, ītoti *-kiṃ:aggiṃ

Yonaṃ none pume-77.

Jhito yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge, daddhino, daddhine, daddhī---jhītotveva aggī;+ pumeti-kiṃ:daddhīni, kulāni.

No-78.

Jhito yonaṃ no vā hoti pulliṅge; daddhino tiṭṭhanti, daddhino passa, daddhī vā.
---------------------------------------
* Īti. + Itthiyo. Dutiyāyossa no hoti vā-ma.

[SL Page 093] [\x 93/]

Smino ni-79.

Jhito smiṃvacanassa ni hoti vā; daddhinī, daddhismiṃ,* jhito tveva-aggismiṃ.

Ambavādīhi-80.

Ambuādīhi smino ni hoti vā; phalaṃ patati ambuni, 'padumaṃ+ yathā paṃsuni ātape kataṃ', vātveva-ambumha, paṃsumhi.

Kammādito-81.

Kammādito smino ni hoti vā; kammanī, kamme; kamma camma vesma bhasma brahma atta ātuma ghamma muddha---kammāditoti-kiṃ: buddhe.

Nāsseno-82.

Kammādito nāvavanassa eno vā hoti; kammena, kammanā, cammena, cammanā---kammāditotveva-buddhena.

Jhalā sassa no-83.

Jhalato sassa no vā hoti; aggino, aggissa, daddhino daddhissa, bhikkhuno, bhikkhussa, sayambhuno, sayambhussa---kathaṃ:'yo vā sisso mahāmune'ti.

Ito kvavī sassa ṭānubandheti +-(3)

Brahmādisu pāṭhā sassa e ṭānubandho.

Nā smāssa-84.

Jhalato smāssa nā hoti vā; aagginā aggismā daddhinā, daddhismā, bhikkhunā, bhikkhusmā, sayambhunā, sayambhusmā.
---------------------------------------
* Hoti vā pulliṅge-daddhini vātveva daddhismiṃ daḍimhi-ma.
+ Pupphaṃ-ma. Sasse ṭānubandhāti-mai.

[SL Page 094] [\x 94/]

Lā yonaṃ vo pume-85.

Lato yonaṃ vo hoti vā palliṅge; bhikkhavo, bhikkhū, sayambhuvo, sayambhu---pumeti-kiṃ:āyūni.

Janatvādito no ca-86.

Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge; jantuno, jantavo, jantuyo, gotrabhuno, gotrabhuvo, gotrabhaa, sahabhuno, sahabhuvo, sahabhu.

Kuto-87.

Kuppaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge; viduno, vidū, viññäno, viññā̆, sabbaññäno, sabbaññā̆.

Lopo'musmā-88.

Amusaddato yonaṃ lopova hoti pulliṅge; amū pumetveva-amuyo,amūni; vo'pavādā'yaṃ.

[SL Page 095] [\x 95/]

Na no sassa-89.

Amusmā sassa no na hoti; amussa, noti-kiṃ: amuyā. *

Yolopanisu dīgho-90.

Yonaṃ lope nisu va dīgho hoti; aṭṭhi, aṭṭhīni; yolopa nisūti-kiṃ: rattiyo.

Sunaṃhisu-91.

Esu nāmassa dīgho hoti; aggīsu, aggīnaṃ, aggīhani.

Pañcādīnaṃ cuddasannama-92.

Pañcādīnaṃ vaddasannaṃ sunaṃhisva hoti; pañcasu, pañcannaṃ, pañcahi, chasu, channa, chahi; evaṃ yāva aṭṭhārasā.

Yavādo ntussa-93.

Yavādisu ntussa a hoti; guṇavantā, guṇavantaṃ, guṇavante, guṇavantena, iccādi---yvādoti-kiṃ: guṇavā tiṭṭhati. --------------------------------------* Amussā-ma.

[SL Page 096] [\x 96/]

Ntassa ca ṭa vaṃse-94.

Aṃsesu ntappaccayayassa ṭa hoti vā ntussa ci;
'Yaṃ yaṃ hirāja bhajati sataṃ vā yadi vā asaṃ'
'Kiccāni kubbassa kareyya kiccaṃ' 'himavaṃca pabbataṃ', 'sujāti manto'pi ajātimassa' yogavibhāgenāññatrāpi 'cakkhumā andhitā honti' 'vaggumudātīriyā * pana bhikkhū vaṇṇavā honti.'

Yosujjhissa pume-95.

Jhasaññassa issa + yosu vā ṭa hoti pulliṅge;aggaso aggī---jhaggahaṇaṃ kiṃ: ikārantasamudāyassa ṭo mā siyātirattiyo; iggahaṇaṃ kiṃ: daṇḍino; puveti-kiṃ : aṭṭhi.
---------------------------------------
* Vaggumudātiriyā-. + Jhasaññissa-ma.

[SL Page 097] [\x 97/]

Vevosu lussa-996.

Lasaññassa ussa dvevosu ṭa hoti; bhikkhave, bhikkhavo, vevosūti-kiṃ:cantuyo; uggahaṇaṃ kiṃ : sayambhuvo.

Yomhi vā kvavi-97.

Yomhī kvaci lasaññassa vā ṭa hoti; * hetayo, 'nandanti taṃ kurayo dassanena ajjeva taṃ kurayo pāpayātu' vāti-kiṃ hetuyo.

Pumālapane vevo-98.

Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge; bhikkhave, bhikkhavo, bhikkhū---pumeti-kiṃ : āyūni; ālapaneti-kiṃ:cantuyo tiṭṭhanti; lutātvevai-dhenuyo,sayambhuvo.
---------------------------------------
* Lasaññassussa ṭa hoti vā-ma.

[SL Page 098] [\x 98/]

Smāhisminnaṃ mhābhimhi-99.

Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhābhimhi vā honti yathā kkamaṃ; buddhamhā, buddhasmā, buddhehi, buddhamhi, buddhasmiṃ---bahulādhikārāpavādavīsaye'pi; dasasahassimhi dhātuyā. *

Suhisvasse-100.

Akārantassa suhisve hoti; buddhesu, buddhehi.

Sabbādīnaṃ namhi ca-101.

Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti namhi suhisuca; sabbesaṃ sabbesu, sabbehi---sabbādīnanti+-kiṃ:buddhānaṃ; assetveva amūsaṃ.
---------------------------------------
* Lokadhātuyā-ma. + Sabbādīnantu.

[SL Page 099] [\x 99/]

Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama;

Pubbaparāparadakkhiṇuttarādharāni vavatthāyamasaññāyaṃ-(4).

Yatya ta eta ima amu kiṃ eka tumha amha (iccete sabbādayo *)

Saṃsānaṃ-102.

Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti; sabbesaṃ, sabbesānaṃ.

Ghapā sassa ssā vā-103.

Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti; sabbassā, sabbāya, paggahaṇamuttaratthaṃ. +
---------------------------------------
* Maramma.
+ Sabbassā sabbāyaamussā amuyā vāggahaṇamuttaratthaṃ-ma.

[SL Page 100] [\x 100/]

Smino ssaṃ-104.

Sabbādīnaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti; sabbassaṃ, sabbāya; amussaṃ, amuyā.

Yaṃ-105.

Ghapato smino yaṃ vā hoti; kaññāyaṃ, daññāya, rattiyaṃ, rattiyā, vadhuyaṃ, vadhuyā, sabbāyaṃ, sabbāya, amuyaṃ, amuyā.

Tiṃ sabhāparisāya-106.

Sabhāparisāhi smino tiṃ vā hoti; sabhatiṃ, sahāya, parisatiṃ, parisāya.

Padādīhi si-107.

Ehi smino si hoti vā, padasi, padasmiṃ, bilasi, bilasmiṃ.

Nāssa sā-108.

Padādīhi nāssa sā hoti vā; padasā, padena, bilasā, bilena.
---------------------------------------

[SL Page 101] [\x 101/]

Kodhādīhi-109.

Ehi nāssa sā hoti vā; kodhasā, kodhena, atthasā, atthena.

Atena-110.

Akārantato parassa nāvavanassa enādeso hoti; buddhena; atoti-kiṃ:agginā.

Sisso-111.

Akārantato nāmasmā sissa o hoti; buddho; ato tveva-aggi.

Kvace vā-112.

Akārantato nāmasmā sissa e hoti vā kvaci; 'vanappa gumbe yathā phussitagge' apavādavisaye'pi bahulaṃ vidhānā, sukhe, dukkhe---vāti-kiṃ: vanappagumbo; kvacīti-kiṃ: pakkhe sabbattha mā hotu.

Aṃ napuṃsake-113.

Akārantato nāmasmā sassa aṃ hoti napuṃsakaliṅge rūpaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 102] [\x 102/]

Yonaṃ ni-114.

Akārantato nāmasmā yonaṃ ni hoti napuṃsake; sabbāni, rūpāni ---niccavidhāne phalamekaccādisabbādanaṃ paṭhamāya.

Jhalā vā-115.

Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsake; aṭṭhini, aṭṭhī, āyūni, āyū.

Lopo-116.

Jhalato yonaṃ lopo hoti; aṭṭhī, āyū, aggī, bhikkhū, jhalātveva-aggayo; pageva * kasmā na hoti : antaraṅgattā ākarassa.
---------------------------------------
* Idhevaṃ-ma.

[SL Page 103] [\x 103/]

Jantutvīghepehi vā-117.

Jantuhetūhi īkārantehi ghapasaññohi va paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti; jantu jantuyo, hetu hetuyo, daddhī daddhīyo, kaññā kaññāyo, rattī rattiyo, itthī itthiyo, deṇū deṇuyā, vaidhū vadhuyo.

Yepassivaṇṇassa-118.

Pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti vā yakāre; ratyo ratyā ratyaṃ, pokkharañño pokkharañññā pokkharaññaṃ---vātveva-rattiyo; passāti-kiṃ:daddhiyo; ivaṇṇassāti-kiṃ: dhenuyo vadhuyā; kaithaṃ : anuññāto ahaṃ matyāti: 'ye passā'ti-yogavibhāgā.
---------------------------------------

[SL Page 104] [\x 104/]

Gasīnaṃ-119.

Nāmasmā gasīnaṃ lopo hoti vijjhantarābhāve;* bho purisa, ayaṃ daddhī. +

Asaṃkhyehi sabbāsaṃ-120.

Avijjamānasaṅkhyehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopohoti; va vā evaevaṃ. Etasmāyeva liṅgā [X] asaṅkhyehi syāthuppattyanumīyate.
---------------------------------------
* Vidhyantarābhāve-ma. + Daddhi-ma. Va vā evaṃ-ma.
[X] etehiyeva liṅgehi-ma.

[SL Page 105] [\x 105/]

Ekatthatāyaṃ-121.

Ekatthībhāve sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti bahulaṃ; puttīyati, rājapuriso, vāsiṭṭho--- kvavi na hoti bahulaṃ vidhānā; parantapo. Bhagandaro, parassapadaṃ, attanopadaṃ, gavampati, devānampiyatisso, antevāsī, janesuto, mamattaṃ, māmako.
---------------------------------------

[SL Page 106] [\x 106/]

Pubbasmāmādito-122.

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti; adhitthī---idha na hoti bahulaṃ vidhānā, yathāpattiyā,* yayathāparisāya; pubbasmāti-kiṃ:gāmaṃ gato. +
---------------------------------------
* Yathāsapattiyā-ma. + Gāmagatā-ma.

[SL Page 107] [\x 107/]

Nātomapañcamiyā-123.

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti astu bhavatyapañcamyā; upakumbhaṃ, apañcamiyāti-kiṃ: upakumbhā ānaya.

Vā taniyāsattaminaṃ-124

Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ tato parāsaṃ tatiyāsattaminaṃ vā aṃ hoti; upakumbhena kataṃ, upakumbhaṃ kataṃ, upakumbhe nidhehi, upakumbhaṃ nidhehi.
---------------------------------------

[SL Page 108] [\x 108/]

Rājassi nāmhi-125.

Nāmhi rājassi vā hoti; sabbadattena* rājinā; vātve varaññā.

Sunaṃhisū-126.

Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu; rājūsu rājesu, rājūnaṃ raññaṃ, rājūbhi rājebhi.

Imassānitthiyaṃ ṭe-127.

Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hoti vā sunaṃhisu; esu imesu, esaṃ imesaṃ, ehi imehi---anitthiyanti-kiṃ: imāsu, imāyaṃ, imāhi.

Nāmbhanimi-128.

Imasaddassānitthiyaṃ nāmhi anaimi iccādesā honti; anena, iminā; anitthiyaṃtveva-imāya.
---------------------------------------
* Sabbadantena-ma.

[SL Page 109] [\x 109/]

Sīmbhanapuṃsakassāyaṃ-129.

Imasaddassānapuṃsakassa ayaṃ hoti simhi; ayaṃ puriso, ayaṃ itthī; anapuṃsakassāti-kiṃ:imaṃ. *

Tyatetānaṃ tassa so-130

Tyatetānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi; syo puriso, syā itthi; evaṃ so, sā, eso, esā ---anapuṃsaka ssetvaiva-tyaṃ, taṃ, etaṃ.

Massāmussa-131.

Anapuṃsakassāmussa + makārassa so hoti simhi; asu puriso, asu itthi.

Ke vā-132.

Amussa + massa ke vā so hoti; asuko amuko, asukā amukā, asukaṃ amukaṃ, asukāni amukāni.
---------------------------------------
* Imaṃ cittaṃ-ma. + Amusaddassa-ma.

[SL Page 110] [\x 110/]

Tatassa no sabbāsu-133.

Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsuvibhattīsu; ne, te, nāyo, tāyo, naṃ, taṃ, nāni, tāni iccādi.

Ṭa sasmāsmiṃssāyayassaṃssāsaṃmbhāmhisavimassa ca-134.

Sādisvimassa tatassa * ca ṭo vā hoti; assaimassa, asmā, imasmā, asmiṃ imasmiṃ,assāya imissāya, assaṃ imassaṃ, assā imissā, āsaṃ imāsaṃ, amhā imamhā, amhi imamhi; assa tassa, asmā tasmā, asmiṃ tasmiṃ, assāya tassāya, assaṃ tassaṃ, assā tassā, āsaṃ tāsaṃ, amhā tamhā, amhi tamhi. Ssāyādiggahaṇa mādesantare + mā hotutī.

Ṭā sissisismā-135.

Isismā sissa ṭe vā hoti;
'Yonajja vinaye kaṅkhaṃ atthadhammavidū ise'
Vātveva-isi.
---------------------------------------
* Massa tassa-ma. + Ntaro-kama.

[SL Page 111] [\x 111/]

Dutiyassa yossa-136.

Isismā parassa duyāyossa ṭe vā hoti;
'Samaṇe brāhmaṇe vande sampannacaraṇe ise'
Vātveva-isayo passa; dutiyassāti-kiṃ:isayo tiṭṭhanti.

Ekaccādigato*-137.

Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti; ekacce tiṭṭhanti, ekacce passa---atoti-kiṃ: ekaccāyo; evaṃ esasa paṭhama.

Na nissa ṭā-138.

Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti; ekaccāni.

Sabbādīhi parassa nissa ṭā na hoti; sabbāni.
--------------------------------------* Ekaccādībhyato-ma.

[SL Page 112] [\x 112/]

Yeyānameṭ-140.

Akārantehi sabbādīhi yonameṭ hoti; sabbe tiṭṭhanti sabbe passa; atotveva-sabbāyo.

Nāññañca nāmappadhānā-141.

Nāmabhutehi appadhānehi ca sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādikāriyantaṃ na hoti; te sabbā, te piyasabbā, te ati sabbā.*

Tatiyatthayoge-142.

Tatiyatthena yoge sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādi kāriyantaṃ na hoti; māsenapubbānaṃ māsapubbānaṃ.
---------------------------------------
* Na hoti te piyasabbā te piyapubbā-ma.

[SL Page 113] [\x 113/]

Catthasamāse-143.

Catthasamāsavisaye sabbādīhi yaṃ vuttaṃ yaṃ caññaṃ sabbādi kāriyantaṃ na hoti; dakkhiṇuttarapubbānaṃ---samāseti-kiṃ:amusañca tesañca dehi. *

Veṭ-114.

Catthasamāsavisaye sabbādīhi yasseṭ vutto tassa vā hoti;+ pubbuttare, pubbuttarā.

Pubbādīhi jahi-145

Etehi pubbādīhi chahi savisaye eṭ vā hoti:pubbe pubbā, pare parā, apare aparā,dakkhiṇe dakkhiṇā, uttare uttarā, adhare adharā---chahīti-kiṃ:ye.[X]
---------------------------------------
* Yaṃ caññaṃ kāriyantaṃ na hoti dakkhiṇuttarapubbānaṃ,
Vatthetī-kiṃ dakkhiṇapubbassaṃ dakkhiṇapubbassā-ma.
+ Tasseṭ hoti vā-ma. Tehi-ma.
[X] chahīti kiṃ sabbe-ma.

[SL Page 114] [\x 114/]

Manādīhi smiṃsaṃnāsmānaṃ sisoosāsā-146.

Manādīhi samīmādīnaṃ sisoosāsā vā honti * yathākkaṃ; manasi manasmiṃ, manaso manassa, mano manaṃ, manasā manena, manasā manasmā---kathaṃ: putto jāto avetaso, + hitvā yāti sumedhaso; suddhuttaravāsasā, hemakapakpaṇavāsaseti-sakatthe ṇantā.

Mana tama tapa teja sira ura vaca oja raja yasa paya

Saravayayāyavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesu-(6).

Sato sabbhe-147.

Santasaddassa sab bhavati bhakāre; sabbhi.
---------------------------------------
* Honti vā-ma. + Kathaṃ mutto acetaso-ma.
Sumedhasoti sakatthe ṇantassāgamā-ma.

[SL Page 115] [\x 115/]

Bhavato vā honto gayonāse-148.

Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse; bhonta, bhavaṃ, bhonto, bhavanto, bhotā, bhavatā, bhoto, bhavato---bho iti-āmantaṇe* nipāto'kutonu āgacchatha bho tayo janā'evaṃ bhanteti-bhaddeti+-saddantarena siddhaṃ;bhaddanta iti-dassa dvibhāvena.

Sissāggito ni-149.

Aggismā sissa ni hoti vā; agginī,aggi.
---------------------------------------
* Āmantane. + Bhaddeti va-ma. Sissaggito-.

[SL Page 116] [\x 116/]
Ntassaṃ-150.

Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā; gacchaṃ, gacchanto.

Bhuto-151.

Bhudhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā; bhavaṃ.

Mahantarahattānaṃ ṭā vā-152.

Simhi mahantārahantānaṃ * ntassa ṭā vā hoti; mahā, mahaṃ, arahā, arahaṃ.

Ntussa-153.

Simhi ntussaṭā hoti; guṇavā.

Aṃṅaṃ napuṃsake-154.

Ntussa aṃṅaṃ honti+ simhi napuṃsake; guṇavaṃ kulaṃ, guṇaṃ ca ntaṃ kulaṃ---napuṃsaketi kiṃ: sīlavā bhikkhu.

Himavato vā o-155.

Himavato simhi ntussa o vā hoti; himavanto, himavā.

Rājādiyuvāditvā -156.

Rājādīhi yayuvādīhi ca sissa ā hoti; rājā, yayuvā---rāja brahma sakha atta ātuma.
---------------------------------------
* Mahantaarahantānaṃ-ma. + Honti vā-ma. Yuvādīhā-ma.

[SL Page 117] [\x 117/]

Dhammo vāññatthe-(7).

Daḷhadhammā;* (daḷhadhammo) asmā.

Imo bhāve-(8).

Aṇimā,+ laghimā---yuva sā suvā maghava puma vattaha.

Vāmbhānaddh -157.

Rājādīnaṃ yuvādīnaṃ cānaṅi hoti vāmhi; [X] rājānaṃ, rājaṃ, yuvānaṃ, yuvaṃ.

Yonamāno-158.

Rājādīhi yuvādīhi ca yonamāno vā hoti; rājāno, yuvāno---vātveva-rājā,rāje, yuvā, yuve.

Āyo no ca sakhā-159.

Sakhato yonamāyono honti vā āno ca; sakhāyo, sakhino, sakhāno:vātveva-sakhā, sakhe.

Ṭe smino-160.

Sakhato smino ṭe hoti; sakhe niccattho'yamārambho.
---------------------------------------
* Aññatthe dhammo vā rājādisu paṭhiyate, daḷhadhammā-ma.
+ Bhāve imo rājādisu paṭhiyate aṇimā-ma.
Vaṃmhānaṅi-ma. [X] vā aṃmhi-ma.

[SL Page 118] [\x 118/]

Nonāsesvi-161.

Sakhassa i hoti nonāsesu; sakhino, sakhinā, sakhissa.

Smānaṃsu vā-162.

Sakhassa vā i hotī smānaṃsu; sakhismā, sakhasmā, sakhīnaṃ, sakhānaṃ.

Yosvaṃhisu cāraṅi-163.

Sakhassa vā āraṅi hoti yosvaṃhisusmānaṃsu ca; sakhāro sakhāyo, sakhāresu, sakhesu,sakhāraṃ, sakhaṃ, sakhārehi, sakhehi, sakhārā, sakhārasmā, * sakhārānaṃ, sakhānaṃ.

Latupitādinamase-164.

Latuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ cāraṅi bhoti sato'ññatra; kattāro, pitaro, kattāraṃ, pitaraṃ, kattārā, pitarā, kattari, pitari---aseti-kiṃ:kattuno, pituno.
---------------------------------------
* Sakhārā sakhasmā-ma.

[SL Page 119] [\x 119/]

Namhi* vā-165.

Namhi* latupitādīnamāraṅi vā hoti; kattārānaṃ, kattunaṃ, pitarānaṃ, pitunnaṃ.+

Ā-166.

Namhi* latupitādīnamā vā hoti; kattānaṃ, kattūnaṃ, pitānaṃ, pitunnaṃ. +

Salopo-167.

Latupitādīhi sassa lopo vā hoti; kattu, kattuno, sakamandhātu, sakamandhātuno, pitu, pituno.

Suhisvāraṅi-168.

Suhisu latupitādīnamaraṅi vā hoti; kattāresu, kattusu, pitaresu, pitusu, kattārehi, kattuhi, pitarehi, pituhi.

Najjāyosvām-169.

Yosu nadīsaddassa āmi vā hoti; najjāyo, nadiyo.
---------------------------------------
* Nāmhi-ma. + Pitunaṃ-ma.

[SL Page 120] [\x 120/]

Ṭi katimhā-170.

Katimhā yonaṃ ṭi hoti; kati tiṭṭhanti, kati passa.*

Ṭa pañcādihi cuddasahi-171.

Pañcādīhi cuddasahi saṃkhyāhi yonaṃ ṭo+ hoti; pañca pañca, evaṃ yāva aṭṭhārasā---pañcādīhīki-kiṃ: dve tayo cattāro; cuddasabhīti-kiṃ: dvevīsatiyo.
---------------------------------------
* Passati-ma. + Ṭa-ma. Kiṃ ekunavīsatiyo-ma.

[SL Page 121] [\x 121/]

Ubhagohi ṭo-172.

Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti; ubho, ubho, gāvo, gāvo---kathaṃ: imekarattiṃ ubhayo vasāmāti- ṭomhi yakārāgamo.*

Āraṅismā-173.

Āraṅādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti; sakhāro, kattāro, pataro.

Ṭoṭe vā-174.

Āraṅādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamaṃ; sakhāro, sakhāre, sakhāro---ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.

Ṭā nāsmānaṃ-175.

Āraṅādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti; kattārā, kattārā, kvaci vā hoti bahakulādhikārā; etādisā sakhārasmā+

Ṭi smino-176.

Āraṅādesamhā smino ṭi hoti; kattari, pitari.
---------------------------------------
* Kathaṃ ekarattena abhayoti ṭomhiyakārāgamā-ma.
+ Kvavideva hoti bahulādhikārā netādisā sakhā honti-ma.

[SL Page 122] [\x 122/]

Divādito-177.

Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti; divi, bhuvi---niccaṃ vakārāgamo.

Rassāraṅi-178.

Smimhi āro rasso hoti; kattari, nattari.

Pitādīnamanattvādīnaṃ-179.

Nattvādivajjitānaṃ pitādīnamāro rasso hoti sabbāsu vibhattisu; pitaro, pitaraṃ---anattvādīnanti kiṃ: nattāro.

Yuvādīnaṃ suhisvānaṅi-180.

Suhisu yuvādīnaṃ ānaṅi hoti; yayuvānesu, yuvānehi.

Nonānesvā-181.

Esu yuvādīnamā hoti; yuvāno, yuvānā, yuvāne.
---------------------------------------

[SL Page 123] [\x 123/]

Smāsminnaṃ* nāne-182.

Yuvādīhiṃ smāsminnaṃ nāne honti yathākkamaṃ; yuvānā, yuvāne.

Yonaṃ none vā-183.

Yuvādīhi yonaṃ none vā honti yathākkamiṃ; yuvāno yuvāne---vāti-kiṃ:yuve passa;noggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.

Ito'ññatthe pume-184.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge, tomaraṃkusa pāṇino, tomaraṃkusapāṇine, vātveva-tomaraṃkusapāṇayo; aññattheti-kiṃ:pāṇayo.

Ne smino+ kvavi-185.

Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci;
'Kataññämhi ca posamhi sīlavante ariyavuttine'
Vātveva-ariyavuttimhi; pumetveva-ariyayavuttiyā.
---------------------------------------
* Smāsmiṃnaṃ. + Smiṃ no-ma.

[SL Page 124] [\x 124/]

Pumā-186.

Pumasaddato smino yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumānepume.

Nāmhi-187.

Pumassa nāmhi yaṃ vuttaṃ taṃ vā hoti; pumānā pumena.

Sumhā ca-188.

Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ taṃ ā ca vā hoti; pumānesu, pumesu, pumāsu.

Gassaṃ-189.

Pumasaddato gassa aṃ vā hoti; bho pumaṃ, bho puma, bho itthipumaṃ, bho itthipuma.

Sāssaṃse cānaṅi-190.

Sāsaddassa ānaṅi hoti aṃse ge ca; sānaṃ, sānassa, bho sāna.
---------------------------------------

[SL Page 125] [\x 125/]

Vattahā sanannaṃ nonānaṃ-191.

Vattahā sanannaṃ nonānaṃ honti* yathākkama; vattahā no, vattahānānaṃ.

Brahmassu vā-192.

Brahmassu vā hoti sanaṃsu; brahmuno, brahmassa, brahmūnaṃ brahmānaṃ.

Nāmhi-193.

Brahmassu hoti nāmhi; brahmunā,

Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsu ca-194.

Pudīnamu hoti vā sasmāsu nāmhi ca; pumuno, pumassa; pumunā, pumānā, pumunā, pumānā; kammuno, kammassa; kammunā kammasmā; kammunā, kammanā; ṭhāmuno, ṭhāmassa;ṭhāmunā, ṭhāmasmā; ṭhāmunā, ṭhāmena; addhuno, addhassa; addhunā, addhasmā;addhunā, addhanā.
---------------------------------------
* Hoti-ma.

[SL Page 126] [\x 126/]

Yuvā sassano-195.

Yuvā sassavā ino hoti, yuvino, yuvassa.

Nottātumā-196.

Attātumehi sassa no hoti vā; attano, attassa; ātumano, ātumassa.

Suhisu nak-197.

Attaātumānaṃ suhisu vā nak hoti; attanesu, attesu, ātumanesu, ātumesu; attanehi, attehi; ātumanehi, ātumehi---kathaṃ:verinesūti-nak iti yogavibhāgā.

Smāssanā brahmā ca-198.

Brahma* attaātumehi ca smāssa nā hoti; brahmunā, attanā, ātumanā.

Imetānamenāṇvādese dutiyāyaṃ-199.

Imaetasaddānaṃ kathitānukathanavisaye dutiyāyamenādeso hoti; imaṃ bhikkhuṃ vinayamajjhāpayaatho enaṃ dhammamajjhāpaya, ime bhikkhū vinayamajjhāpaya atho ene dhammamajjhāpaya; evame tassa ca yojanīyaṃ.
---------------------------------------
* Brahmā-ma.

[SL Page 127] [\x 127/]

Kissa ko sabbāsu-200.

Sabbāsu vibhattisukissako hoti; ko, ke, kā, kāyo, kaṃ, kāni, keneccādi.

Ki sasmiṃsuvānitthiyaṃ-201.

Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu; kissa, kassa, kismiṃ, kasmiṃ; anitthiyanti-kiṃ? Ko, kaṃ.

Imassidaṃ vā-203.

Aṃsisu saha tehiimassidaṃ hoti vā napuṃsake; idaṃ, imaṃ; idaṃ,imaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 128] [\x 128/]

Amussāduṃ-204.

Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake; aduṃ, amuṃ; aduṃ, amuṃ.

Sumbhāmbhassāsmā-205

Ahmassa* asmā hoti vā sumhi; bhattīrasmāsu sā tava;+ vātveva-amhesu.

Namhi ticatuntamitthiyaṃ tissacatassā-206.

Namhi ticatunnaṃ tissavatassā hontitthiyaṃ yathākkamaṃ; tissannaṃ, vatassannaṃ; itthiyanti-kiṃ? Tiṇṇaṃ, catunnaṃ.

Tissocatasso yomhi savibhattīnaṃ-207.
Vibhattisahitānaṃ tivatunnaṃ yomhi tisso catasso hontitthiyaṃ yathākkamaṃ; tisso,catasso

Tīṇicattāri napuṃsake-208.

Yomhisavibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃtīṇi cattāri honti napuṃsake; tīṇi, cattāri.

Pume tayocattāro-209.

Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tayocattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge; tayo, cattāro.
---------------------------------------
* Ambhasaddassa-ma + yā tava-ma.
Yomhi vibhattisahitānaṃ tivatunnaṃ yathākkamaṃ tisso catasso honti itthiyaṃ-tisso itthiyo catasso kaññāyo-ma.

[SL Page 129] [\x 129/]

Caturovā catussa-210.

Catusaddassa savibhattissa yombhi caturo vā hoti pulliṅge; caturo janā saṃvidhāya; kathaṃ? Caturo nimittenāddasāsinti* liṅgavipallāsā.

Mayamasmāmhassa-211.

Yeyāsvamhassa+ savibhattissaasmākaṃmamaṃ honti vā yathākkamaṃ; asmākaṃ, amhākaṃ; mamaṃ, mama.

Simbhahaṃ-213.

Simhi amhassa+ savibhattissa ahaṃ hoti; ahaṃ.

Tumhassa tuvaṃtvamamhi ca-214.

Amhī simhi ca tuhmassa+ savibhattissa tuvaṃtvaṃ honti yathākkamaṃ; tuvaṃ, tvaṃ.

Tayātayīnaṃ tvaṃ vā tassa-215.

Tumhassa+tayātayīnaṃ takārassatva hoti vā; tvayā, tayā; tvayi, tayi.

Smāmhi tvamhā-216.

Smāmhi tumhassa+ savibhattissa tvamhā hoti vā; pattā nissaṃsayaṃ[X]tvamhā---vātveva-tvayā.
---------------------------------------
* Nāddasinti-ma. + Mhasaddassa-ma. Aṃmhi-ma.
[X] sattā nissaṃsayaṃ-ma.

[SL Page130] [\x 130/]

Ntantunaṃ nto yomhi paṭhame-217.

Paṭhame yomhi ntantunaṃ savibhattinaṃ nto iccādeso vā hoti; gacchanto, gacchantā; guṇavanto, guṇavantā.

Taṃ namhi-218.

Namhi ntantunaṃ savibhattinaṃ taṃ vā hoti; gacchataṃ, gacchantānaṃ; guṇavataṃ, guṇavantānaṃ.

Totātitā sasmāsmiṃnāsu-219.

Sādisuntantunaṃ savibhattinaṃ totātitā honti vā yathākkamaṃ; gacchato, gacchantassa; guṇavato, guṇavantassa; gacchatā, gacchantamhā; guṇavatā, guṇavantamhā; gacchati, gacchante;guṇavati, guṇavante; gacchatā, gacchantena; guṇavatā, guṇavantena.

Ṭaṭāaṃ ge-220.

Ge pare ntantunaṃ savibhattīnaṃ ṭaṭāaṃ iccādesā honti; bho gaccha, bho gacchā, bhoka gacchaṃ; bho guṇava, bho guṇavā, bho guṇavaṃ.
---------------------------------------

[SL Page 131] [\x 131/]

Yomhi dvinnaṃ duveñce-221.

Yomhi dvissa savibhattissa duvedve honti paccekaṃ; duve, dve.

Duvinnaṃ namhi vā-222.

Namhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā; duvinnaṃ, dvinnaṃ.

Rājassa raññaṃ-223.

Namhi rājasaddassasavibhattissaraññaṃ hoti vā; raññaṃ, rajānaṃ*

Nāsmāsu raññā-224.

Nāsmāsu rājassa+ savibhattissaraññā hoti, raññā kataṃ, raññānissaṭaṃ.

Raññoraññassarājino se-225.

Se rājassa+ savibhattissa raññoraññassarājino hontī; rañño, raññassa, rājino.

Smimhi raññerājini-226.

Smimhi rājassa+ savibhattissa raññerājini honti; raññe,rājini.

Samāse vā-227.

Samāsavisaye ete ādesā rājassa+vā honti; kāsiraññā, kāsirājena; kāsiraññā, kāsirājasmā; kāsirañño, kāsirājassa; kāsiraññe, kāsirāje.
---------------------------------------
0 Raññaṃ rājūnaṃ-ma. + Rājasaddassa-ma.

[SL Page 132] [\x 132/]

Smimhi tumhāmhānaṃ*tayimayi-228.

Smimhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayimayi honti yathākkamaṃ; tayi,mayayi.

Amhi taṃmaṃtavaṃmamaṃ-229.

Amhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃmaṃtavaṃmamaṃ honti yathākkamaṃ; taṃ, maṃ, tavaṃ, mamaṃ.

Nāsmāsutayāmayā-230.

Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayāmayā honti yathākkamaṃ; tayā kataṃ, mayā kataṃ; tayā nissaṭaṃ, mayā nissaṭaṃ.

Tavamamatuyhaṃmayhaṃ se-231.

Setumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavamamatuyhaṃmayhaṃ honti yathākkamaṃ; tava, tuyhaṃ; mama,mayhaṃ.

Ṅaṃṅakaṃ namhi-232.

Namhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃṅākaṃ honti paccekaṃ; tumhaṃ, tumhākaṃ, amhaṃ, amhākaṃ---yathāsaṅkhyamatra na vivacchate.+
---------------------------------------
* Tumhāmhānaṃ-ma. + Nevicchate-ma.

[SL Page 133] [\x 133/]

Dutiye yomhi vā-233.

Tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃṅākaṃ vā honti yomhi dutiye; tumhaṃ'tumhākaṃ, tumhe; amhaṃ,amhākaṃ,amhe.

Apādādo padatekavākye-234.

Idamadhikataṃ veditabbaṃ;* pajjate'nenatthoti-padaṃ, syādyantaṃ tyādyāntañca; padasamūho vākyaṃ.

Yonaṃhisvapañcamyā vono-235.

Apañcamiyā yonaṃhisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vo no honti vā yathākkamaṃ; tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe; tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ; passati+ vo, passati+ tumhe; passati+ no, passati+amhe; dīyate vo, dīyate tumhaṃ; dīyate no,
---------------------------------------
* Veditabbaṃ sabbatthevaṭṭhāne vattati-ma. + Passatha-ma.
Diyate-ma.

[SL Page 134] [\x 134/]

Dīyate amhaṃ; dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ; dhanaṃ no, dhanaṃ amhaṃ; kataṃ vo, kataṃ tumhehi; kataṃ no, kataṃ amhehi---apañcamyāti-kiṃ:nissaṭaṃ tumhehi, nissaṭaṃ amhehi; apādādotveva

"Balaṃ ca bhikkhūnamanuppadinnaṃ
Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ"

Padatotveva- tumhe tiṭṭhatha; ekavākyetveva- devadatto tiṭṭhati gāme, tumhe tiṭṭhathanagare; savibhattīnaṃtveva- arahati dhammo tumhādinaṃ; arahati dhammo amhādisānaṃ.

Teme nāse-236.

Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ eka vākye ṭhitānaṃ tumhaambhasaddānaṃ savibhattīnaṃ teme vā honti yathākkamaṃ; kataṃ te, kataṃ tayā; kataṃme, kataṃ mayā; dīyate te, dīyate tava; dīyate me, dīyayate mama; dhanaṃ te, dhanaṃme, dhanaṃ mama.

Anvādese-237.

Kathitānukathanavisaye tumhaamhasaddānamādesā niccaṃ bhavanti punabbidhānā; gāmo tumhaṃ pariggaho, atho janapado vo pariggaho.

Sapubbā paṭhamantā vā-238.
---------------------------------------

[SL Page 135] [\x 135/]

Vijjamānapubbasmā paṭhamantā paresaṃ tumhaamhasaddānamā desā vā honti anvādese'pi;* gāme paṭo tumhākaṃ, atho nagare kambalo vo; atho nagare kambalo tumhākaṃ; sapubbāti-kiṃ: paṭo tumhākaṃ, atho kambalo vo; paṭha mantāti-kiṃ-paṭo nagare tumhākaṃ, atho kambalo gāme vo.

Na vavāhāhevayoge-239.

Cādīhi yoge tumhaamhasaddānamādesā+ na honti; gāmo tava ca pariggaho, mama ca pariggaho; gāmo tava vā pariggaho, mama vā pariggaho; gāmo tavaha pariggaho, mamaha pariggaho; gāmo tavāha pariggaho, mamāha parigga ho; gāmā taveva pariggaho, mameva pariggaho; evaṃ sabbattha udāhararitabbaṃ---yogeti kiṃ: gāmoca te pariggaho, nagarañca me pariggaho.

Dassanatthenālocane-240.

Dassanatthesu ālocanavajjitesu payujjamānesu tumha amhasaddānamādesā na honti; gāmo tumhe uddissāgato, gāmo amhe uddissāgato---anālocaneti-kiṃ: gāmo vo āloveti, gāmo no āloceti.
---------------------------------------
* Honti vātvādese'pi-ma. + Saddānaṃ te ādesā-ma.
Taṃyogeti-ma.

[SL Page 136] [\x 136/]

Āmantaṇaṃ* pubbamasantaṃva-241.

Āmantaṇaṃ* pubbamavijjamānaṃ viya hoti tumhaamhasaddāna mādesavisaye; devadatta tava pariggaho---āmantaṇantikiṃ: kambalo te pariggaho; pubbanti-kiṃ: 'mayetaṃ+ sabba makkhātaṃ tumhākaṃ dvijapuṅgavā' parassa hi [X] avijjamānantā apādādoti-paṭisedhona siyā: ivāti-kiṃ: savanaṃ[x] yathā siyā.

Na sāmaññavacanamekatthe-242.

Samānādhikaraṇe parato sāmaññavacanamāmantaṇamasantaṃ viya na hoti; ** māṇavaka jaṭilaka tepariggaho---parassā vijjamānatte'pi pubbarūpamupādāyādeso hoti; sāmañña vacananti-kiṃ: devadatta māṇavaka tava pariggaho; ekatthetikiṃ: devadatta yaññadatta tumhaṃ++ pariggaho.
---------------------------------------
* Āmantana-ma. + Passetaṃ-ma. Dvijapuṅgava-ma.
[X] parassa vā hi-ma. [X] savanaṃ te-ma. ++ Tuyhaṃ-ma.
** Paresāmaññavacanamāmantanaṃ nāsantaṃ viya hoti-ma.

[SL Page 137] [\x 137/]

Bahusu vā-243.

Bahusu vattamānamāmantaṇaṃ* sāmaññavacanamekatthe avijjamānaṃ viya vā na hoti; brāhmaṇā+ guṇavanto tumhākaṃ pariggaho; brāhmaṇā+ guṇavanto vo pariggaho.

Iti moggallāne vyākaraṇe vuttiyaṃ
Syādikaṇḍo dutiyo.
---------
---------------------------------------
* Māmantanaṃ-ma. + Brahmaṇā-ma. Meggalāyana-ma.
[X] na āmantitaṃ.

[SL Page 138] [\x 138/]

Syādi syādinekatthaṃ-1.

Syādyantaṃ syādyāntena sahekatthaṃ hotīti-idamadhikataṃ veditabbaṃ; so ca bhinnatthānamekatthibhāvo* samāsoti vuccate.
---------------------------------------
* Mekatthibhāvo-ma. + Vidhiggahaṇaṃñāyena.

[SL Page 139] [\x 139/]

Asaṃkhyaṃ vibhattisampattisamīpasākalyābhāvayathā
Pacchāyugapadatthe-2.

Asaṃkhyaṃ syyādyantaṃ vibhatyādīnamatthe vattamānaṃ syādyantena sahekatthaṃ bhavati; tattha vibhatyatthe tāva-itthisu kathā pavattā adhitthi---sampatti dvidhā attasampatti samiddhi casampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ, licchavīnaṃ; samiddhi bhikkhānaṃ subhikkhaṃ. Samīpe-kumbhassa samīpamupakumbhaṃ---sākalye-satiṇamajjho harati; sāggyadhīte---abhāvo sambandhibhedā* bahuvidho; tatra iddhābhāve-vigatā iddhi saddikānaṃ dussaddikaṃ; atthābhāve-abhāvo makkhikānaṃ nimmakkhikaṃ; atikkamābhāve-atigatāni tiṇāni nittiṇaṃ; sampatābhāve-atigataṃ lahupāpuraṇaṃ ati lahupāpuraṇaṃ; lahupāpuraṇassa nāyamupabhogakāloti attho. Yayathāttho'nekavidho; tatra yoggatāyaṃ+-anurūpaṃ surūpo vahati; vicchāyaṃ -anvaddhamāsaṃ; atthānativattiyaṃ- yathāsatti; sadisatte- sadiso kikhiyā[X] sakikhi; ānupubbiyaṃ- anujeṭṭhaṃ; pacchātthe [x-]anurathaṃ; yugapadatthe-sacakkaṃ nidhi.
---------------------------------------
* Sambandhibhedā-ma. + Yogyatāyaṃ-ma. Vicchāyaṃ-ma.
[X] sadiso na kikhīyā-ma [x] pacchatthe-ma.

[SL Page 141] [\x 141/]

Yathā na tulye-3.

Yathāsaddotulyatthe vattamāno syādyantena sahekattho na bhavati; yathā devadatto tathā yaññadatto.

Yāvāvadhāraṇe-4.

Yāvasaddo'vadhāraṇe vattamāno syādyantena sahekattho bhavati; avadhāraṇamettakatā paricchedo; yāvāmattaṃ brāhmaṇe āmantaya; yāvajīvaṃ---avadhāraṇeti-kiṃ, yāva dinnaṃtāva bhuttaṃ nāvadhārayāmi kittakaṃ mayā bhuttanti.

Payyapābahitiropurepacchāvā pañcamyā-5.

Pariādayo vañcamyantena sahekatthā honti vā; pari pabbataṃ vassi devo, paripabbatā; apapabbataṃ vassi devo, apa pabbatā; āpāṭaliputtaṃ vassidevo, āpāṭaliputtā; bahigāmaṃ, bahigāmā; tiropabbataṃ, tiropabbatā; purebhattaṃ, purebhattā; pacchābhattaṃ, pacchābhattā---vetādhikāro*
---------------------------------------
* Vetyadhikāro-ma.

[SL Page 142] [\x 142/]

Samīpāyāmesvanu-6.

Anusaddo sāmīpye* āyāme ca vattamāno syādyantena sahekattho hotī vā; anuvanamasani gatā; anugaṅgaṃ bārāṇasī---samīpāyāmesviti-kiṃ, rukkhamanuvijjotate vijju.

Tiṭṭhagvādini-7.

Tiṭṭhaguppabhutīni,+ ekatthibhāvavisaye nipātīyante; 'tiṭṭhantī gāvo yasmiṃ kāle'tiṭṭhagu, kālo; vahaggu, kālo; āyatigavaṃ, khaleyavaṃ, lūnayavaṃ, lūyamānayavamiccādi---vyanto'pettha; kesākesi; daṇḍādaṇḍi---tathā velāppabhāvanattho'pi; pāto nahānaṃ pātanahānaṃ; sāyaṃ nahānaṃ sāyanahānaṃ; pātakālaṃ, sāyakālaṃ; pātameghaṃ, sāyameghaṃ; pātamaggaṃ, sāyamaggaṃ.
---------------------------------------
* Samīpe-ma. + Tiṭṭhagupabhutīni-ma. Vahagu-ma.

[SL Page 143] [\x 143/]

Oreparipaṭipāremajjheheṭhuddhādhonto
Vā chaṭṭhīyā-8.

Orādayo* saddā chaṭṭhiyantena sahekatthā vā honti; ekārantattaṃ nipātanato---oregaṅgaṃ; uparisikharaṃ; paṭi sotaṃ; pāreyamunaṃ; majjhegaṅgaṃ; heṭṭhāpāsādaṃ; uddhagaṅgaṃ;+ adhogaṅgaṃ; antopāsādaṃ---puna vāvidhānā gaṅgāoramiccā dipi hoti.
---------------------------------------
* Orādayo vā. + Uddhaṃgaṅgaṃ-ma. Honti.

[SL Page 144] [\x 144/]

Taṃ napuṃsakaṃ-9.

Yadetamatakkantamekatthaṃ taṃ napuṃsakaliṅgaṃ veditabbaṃ; tathā vevodāhaṭaṃ; vā kvaci bahulādhikārā---yathāparisaṃ, yathā parisāya; sakāya sakāya parisāyāti attho.

Amādi-10.

Amādisyādyantaṃ syādyāntena saha bahulamekatthaṃ hoti; 'gāmaṃ gato' gāmagato; 'muhuttaṃ sukhaṃ' muhuttasukhaṃ. Vuttiye vopapadasamāse-kumbhakāro; sapāko; tantavāyo; carā haro---ntamānaktavantuhi vākyameva; dhammaṃ suṇanto; dhammaṃ suṇamāno; odanaṃ bhuttavā.

'Raññā hato' rājahato; 'asinā chinno' asicchinno; pitusadiso; pitusamo; sukhasahagataṃ; 'dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ'dadhibhojanaṃ; 'guḷena misso odano' guḷodano. Vutti padenevopasittādikriyāyākhyāpanato natthāyuttatthatā.
---------------------------------------
* Vidhiggahaṇaṃ ñāyena.

[SL Page 145] [\x 145/]

Kvavi vuttiyeva; urago pādapo---kvavi vākyameva; pharasunā chinnavā;* dassanena pahātabbā.

'Buddhassadeyyaṃ' buddhadeyyaṃ; 'yūpāya dāru' yūpadāru; 'rajanāya doṇi' rajanadoṇi; idha na hoti-saṃghassa dātabbaṃ---kathaṃ, etadattho etadatthanti-aññapadatthe bhavissati.

'Savarehi bhayaṃ' savarabhayaṃ; gāmaniggato, methunāpeto. Kvaci vuttiyeva; kammajaṃ, cittajaṃ---idha na hoti-rukkhā patito.
---------------------------------------
* Parasunā-ma. Cchinnavā. + Tavantuti.

[SL Page 146] [\x 146/]

'Rañño puriso' rājapuriso---bahulādhikārā ntamāna niddhāriyapūraṇabhāvatittatthehi na hoti; mamānukubbaṃ; mamānu kurumāno; gunnaṃ kaṇhā sampannakhīratamā; sissānaṃ pañcamo;* paṭassa sukkatā---kvaci hoteva; + vattamānasāmīpyaṃ---kathaṃ brāhmaṇassa sukkā dantāti-sāpekkhatāya na hoti---idha panahoteva+ candanagandho; nadīghoso; kaññārūpaṃ; kāyasamphasso:phalarasoti [X---]phalānaṃtitto; phalānamāsito[x] phalānaṃ suhito; brāhmaṇassauccaṃ gehanti; sāpekkha tāya na hoti---raññopāṭaliputtakassadhananti---dhana sambandhe chaṭṭhīti pāṭaliputtakainasambandhābhāvā nahessati; rañño'go va asso ca puriso cā'ti bhīnnatthatāyaṃ [XX] vākya meva---'rañño gavāssapurisā** rājagavāssapurisāti vutti hotevekatthibhāve. 'Dānesoṇḍo' dānasoṇḍo; dhammarato; dānabhirato---kvacivuttiyeva; kucchisayo; thalaṭṭho; paṅkajaṃ; saroruhaṃ ++ idha na hoti bhojane mattaññätā; indriyesu guttadvāratā; āsane nisinno āsane nisīditabbaṃ.
---------------------------------------
* Pañcamo sisso-ma + hotveva-ma. Brahmaṇassa-ma.
[X] phalarassoti-ma. [X] phalānamasito-ma.** Gavassa-ma.
++ Siroruhaṃ-ma.
[Xx] bhinnatthatāya-iti vuttiyaṃ tabbyākhyāne ca. Tathāpi pañcikāpadīpe "vṛttiyehit pañcikāyehit 'bhinnatthatāyaṃ kiyāva pāṭhaheyin" iti dissati. "Pṛthagarthatāyāṃ vākyameva"-iti candavuttiyaṃ.

[SL Page 149] [\x 149/]

Visesanamekatthena-11.

Visesanaṃ syādyantaṃ visessena* syādyāntena samānādhikaraṇenasahekatthaṃ hoti; 'nīlañca taṃ uppalañce'ti niluppalaṃ, 'chinnañca taṃ parūḷhañce'ti chinnaparūḷhaṃ; satthiva satthī, 'satthī ca sāsāmā ce'ti satthisāmā; sīhova+ sīho, 'muni ca sosīho vā'timunisīho; 'sīlameva dhanaṃ' sīladhanaṃ---kci vākyameva, puṇṇo mantāṇiputto; citto gahapati.---Kvaci vutti yeva; kaṇhasappo; lohitasāli. Visesananti-kiṃ: tacchako sappo. Ekattheneti-kiṃ: kāḷamhā añño---kathaṃ, patta jīviko āpannajīviko[X] māsajātoti-aññapadatthe bhavissati.
---------------------------------------
* Visesyena-ma. + Sīho viyāti-ma.
Lohitamālaṃ-ma. [X] paṇṇajīviko-ma.

[SL Page 155] [\x 155/]

Nañ-12.

Nañiccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hoti; na brāhmaṇo abrāhmaṇo---bahulādhikārato asamatthehipi* kehici hoti; apunageyyā, gāthā---anokāsaṃ kāretvā amūlāmūlaṃ gantvā---īsakaḷāro īsapiṅgaloti-syādi syādinekatthanti+ samāso; vākyameva vātippasaṅgābhāvā.
---------------------------------------
* Asamatthatthehipi-ma. + Syādisyādineti.

[SL Page 156] [\x 156/]

Kupādayo niccamasyādividhimhi-13.

Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti niccaṃ syadividhivisayato'ññattha;'kucchito brāhmaṇo' kubrāhmaṇo, 'īsakaṃ uṇhaṃ' kaduṇhaṃ; panāyako, abhiseko, pakarittvā, pakataṃ, duppuriso, dukkataṃ, supuriso, sukataṃ, abhitthutaṃ, atitthutaṃ, ākaḷāro, ābaddho. Pādayo gatādyatthe paṭhamāya(9) 'pagato ācariyo' pācariyo; pantevāsī*---accādayo kantādyatthe dutiyāya;(10) 'atikkanto maca'matimañco; atimālo. Avādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya;(11)'avakuṭṭhaṃ kokilāya vana'mavakokilaṃ; avamayayūraṃ. Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā; (12) 'parigila no'jjhenāya' pariyajjheno---nyādayo kannādyatthe pañcamiyā(13) 'nikkhanto+kosambiyā' nikkosambi---asyādividhimhīti kiṃrukkhampati vijjotate.
---------------------------------------
* Evaṃ pantevāsī-ma + nikkanto-iti katthavi.

[SL Page 157] [\x 157/]

Cī kriyatthehi-14.

Cīppaccayanto kriyatthehi syadyantehi sahekattho hoti; malinī kariya. *

Bhusanādarānādaresvalaṃsāsā-15.

Bhusanādisvatthesvalamādayo saddā kriyātthehi syādyantehi sahekatthā honti; alaṃkariya; sakkacca; asakkacca---bhusanādīsūti-kiṃ: alaṃ bhutvā gato; sakkatvā gato; asakkatvā gato; pariyattaṃ sobhanamasobhananti attho.
---------------------------------------
* Balīkarīya makalinīkarīya-ma.

[SL Page 158] [\x 158/]

Aññe ca-16.

Aññe ca saddā kriyatthehi syādyantehi saha bahulamekatthā bhavanti;* purobhuya; tirobhuya;tirokariya; urasikariya; manasikariya; majjhekariya; tuṇhibhuya.

Vānekaññatthe-17.

Anekaṃ syādyantamaññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti; bahūni dhanāni yassaso'bahudhano; 'lambā kaṇṇā yassa so' lambakaṇṇo;'vajiraṃ pāṇimhi yassaso'yaṃ' vajirapāṇi;'mattābahavo mātaṅgā ettha' mattabahumātaṅgaṃ, vanaṃ; 'ārūḷho vānaroyaṃ rukkhaṃ so' ārūḷhavānaro; 'jitāni indriyāni yenaso' jitindriyo; 'dinnaṃ bhojanaṃ yassaso' dinnabhojano; 'apagataṃ kāḷakaṃ yasmā paṭā so'ya' mapagatakāḷako; 'upagatādasa+ yesaṃ te' upadasā; āsannadasā; adūradasā: adhika
---------------------------------------
* Honti-ma + upagataṃ dasaṃ-ma.
Evaṃ āpannadasāanudasā-ma.

[SL Page 159] [\x 159/]

Dasā;'tayo dasa parimāṇamesaṃ) tidasā---kathaṃ, dasasaddosaṃ khyāne vattate parimāṇasaddasannidhānā, yathā-pañcaparimāṇa mesaṃ' pañcakā sakuṇāti;* dve vā tayo vāparimāṇamesa'dvattayo;vāsaddatthe vā-'ve vā tayo vā' dvattayo---'dakkhiṇassā ca pubbassā ca disāya yadantarāḷaṃ' dakkhiṇapubbā, dinā; 'dakkhiṇā vasā pubbā cā'ti vā;+ 'saha puttenāgato' saputto salomako, vijjamānalomakoti attho evaṃ sapakkhako; atthikhīrā, brāhmaṇiti-atthisaddo vijjamānatthe nipāto---kvaci gatatthatāya padantarānamappayogo, kaṇṭhaṭṭhā kāḷā assa kaṇṭhekāḷo; [X] oṭṭhamukhamica mukhamassaoṭṭhamukho; kesasaṅghāto cūḷā assa kesacūḷo; suvaṇṇavikāro alaṅkāro assasuvaṇṇālaṅkāro; 'papatitaṃ paṇṇamassa' papatitapaṇṇo, papaṇṇo; 'avijjamānā puttā assa' avijjamānaputto; 'na santi puttā assa' aputto---kvaci na hotipañcabhuttavanto assa, bhātuno putto assa atthiti bahulādhikārato.
---------------------------------------
*Pañcaparimāṇaṃ kāmaguṇamesaṃ pañcakāmaguṇāti-ma.
+ Dakkhiṇapubbā-ma. Kaṇṭhesthā:kālāsya-vāndra.
[X] kaṇṭho kāḷo assa kaṇṭhakāḷo-ma

[SL Page 161] [\x 161/]

Tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ-18.

Sattamyantaṃ tatiyantañca sarūpamanekaṃ* tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe'ññapadatthe ekatthaṃ vā hoti;'kesesu ca kesesu ca gahetvā yuddhampavattaṃ' kesākesi; + 'daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā yuddhampavattaṃ' daṇḍādaṇḍi; muṭṭhāmuṭṭhi "ci vīti hāre'ti 3.51 Ci samāsanto [X ']cismi 3.66 Ntyākāro---tattha teneti-kiṃ: kāyadva kāyadva [x] gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ; gahetvā paharitvāti- kiṃ: rathe ca rathe ca ṭhatvā yuddhaṃpavattaṃ; yuddhetikiṃ: hatthe ca hatthe ca gahetvā sakhyaṃ pacattaṃ; sarūpantikiṃ: daṇḍehi ca musalehica paharitvā yuddhaṃ pavattaṃ.

Catthe-19.
---------------------------------------
* Sarūpe'nekaṃ-ma. + Kesākesī-ma.
Daṇḍādaṇḍīevaṃ muṭṭhāmuṭṭhī-ma. [X] samāsante-ma. [X] kāsañca kāsañca.

[SL Page 162] [\x 162/]
Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati*---samuccayo'ṇvācayo itarītarayogo+ samāhāro ca casaddatthā, tattha samuccayāṇvācayesu nekatthibhāvo sambhavati- tesu hi samuccayo aññamaññanirapekkhānamattappadhānānaṃ katthaci kriyāvisese cīyamānatā-yathā-dhave ca khadire ca palāse ca chindāti; anvācayo va yattheko padhānabhāvena vidhiyate aparo caguṇabhāvena-yathā-bhikkhaṃ cara gāvo vānayeti---itarañcayaya tu sambhavati, tesu hi aññamaññasāpekkhānamava yavabhedānugato itarītarayogo- yathā- sāriputtamoggallānātiassāvayavappadhānattā bahuvacanameva; aññamañña sāpekkhānameva tirohitāvayavabhedo samudāyappadhāno samāhāro-yathā-chattupāhananti-assa pana samudāyappadhānattā ekavacanameva; te ca samāhārītarītarayogā bahulaṃ vidhānā niyatavisayāyeva honti, tatrāyaṃ visayavibhāgo nirutti piṭakāgato.
---------------------------------------
* Vatthekatthaṃ hoti vā-ma.
+ Itaritarayogo-ma.
Samāhāroticattāro-ma.
[X ']saddānaṃ bhavati'yī yeyādā padārtha piriyä yutu-pa.Pa.

[SL Page 163] [\x 163/]

Pāṇituriyayoggasenaṅgānaṃ; niccaverīnaṃ; saṃkhyāpari māṇasaññānaṃ; khuddajantukānaṃ;* pacanavaddhālānaṃ; caraṇasādhāraṇānaṃ; ekjhāyanapāvacanānaṃ; liṅgavisesānaṃ; vividhaviruddhānaṃ; disānaṃ; nadīnañca; niccaṃ samāhārekatthaṃ bhavati.

Tiṇarukkhapasusakuṇadhanadhaññavyañjanajanapadānaṃvā aññe samitarītarayogova.

Pāṇyaṅgānaṃ---cakkhusotaṃ; mukhanāsika; hanugīvaṃ; chavi maṃsalohitaṃ; nāmarūpaṃ; jarāmaraṇaṃ;---turiyaṅgānaṃ---+alasatāḷambaraṃ;murajagomukhaṃ; saṃkhadeddhimaṃ; [X] maddavikapāṇavikaṃ; gītavādataṃ:sammatāḷaṃ---yoggaṅgānaṃ---phālapācanaṃ; yuganaṅgalaṃ---senaṅgānaṃ---asisattitomarapiṇḍaṃ;[x] asicammaṃ; bīḷāramūsikaṃ; kākolūkaṃ; nāgasupaṇṇaṃ---saṃkhyāparimāṇa saññānaṃ---ekakadukaṃ, dukatikaṃ; tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ; dasekādasakaṃ+ --- khuddajantukānaṃ---kīṭapaṭaṅgaṃ; kutthakipillikaṃ; ḍaṃsamakasaṃ; makkhikakipillikaṃ---pavanavaddhālānaṃ---orarabgikasukarikaṃ; sākuntikamāgavikaṃ;**sapākavaddhālaṃ;++vena
---------------------------------------
* Khuddakajantukānaṃ-ma.
+ Paṭahāḷambaraṃ-ma.
Murajatiṇavaṃ-ma.
[X] saṃkhadiṇḍimaṃthuṇapaṇacaṃ-ma.
[X] tomaraṃ-ma. + Dasakekādasakaṃ-ma.
** Sākuṇikamāgavikaṃ-ma. ++Sapākavaddhālānaṃ-sabbattha.

[SL Page 164] [\x 164/]

Rathakāraṃ; pukkusachavaḍāhakaṃ---caraṇasādhāraṇānaṃ---atisabhāradvājaṃ; kaṭhakālāpaṃ; * sīlapaññāṇaṃ; samathavipassanaṃ; vijjācaraṇaṃ---ekajjhāyanapāvacanānaṃ---dīghamajjhimaṃ; ekuttarasaṃyuttakaṃ; khandhakavibhaṅgaṃ---liṅgavisesānaṃ---itthipumaṃ; dāsidāsaṃ; cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapararikkhāraṃ; tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ; "lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna"ntipi dissati---vividhaviruddhānaṃ---kusalākusalaṃ; sāvajjānavajjaṃ; hīnappaṇitaṃ; kaṇbhasukkaṃ; chekapāpakaṃ;+ adharuttaraṃ---disānaṃ---pubbāparaṃ; dakkhiṇuttaraṃ; pubbadakkhiṇaṃ; pubbuttaraṃ; apara dakkhiṇaṃ; aparuttaraṃ---nadīnaṃ---gaṅgāyamunaṃ, mahīsarabhu.

Tiṇavisesānaṃ---kāsakusaṃ, kāsakusā; usīrabīraṇaṃ, usī rabīraṇā; mujababbajaṃ, muñjababbajā---rukkhavasesānaṃ---khadirapalāsaṃ, khadirapalāsā; dhavāssakaṇṇaṃ, dhavāssakaṇṇā; pilakkhanigrodhaṃ, pilakkhanagrodhā; assatthakapitthanaṃ, assattha kapitthanā; sākasālaṃ, sākasālā---pasuvisesānaṃ---gaja gavajaṃ,gajagavajā; govahisaṃ, gomahisā;eṇeyyagomahisaṃ, eṇeyyagomahisā; eṇeyyavarāhaṃ, eṇeyyavarāhā; aje
---------------------------------------
* Kaṭṭhakalāpaṃ-sabbattha. + Chekabālaṃ-ma.

[SL Page 165] [\x 165/]

Ḷakaṃ, ajeḷakā; kukkurasūkaraṃ, kukkurasūkarā;* hatthigavāssa vaḷavaṃ, hatthigavāssavaḷavā---sakuṇavisesānaṃ---haṃsabalāvaṃ, haṃsabalāvā;1 kāraṇḍavavakkavākaṃ, kāraṇḍavavakkavākā; bakabalākaṃ, bakabalākā---dhanānaṃ---hiraññasuvaṇṇaṃ, hirañña suvaṇṇā;maṇisaṃkhamuttāvephaphariyaṃ, maṇisaṃkhamuttāveḷuriyā; jātarūparajataṃ, jātarūparajatā---dhaññānaṃ---sāliyavakaṃ, sāliyavakā; tilamuggamāsaṃ, tilamaggamāsā; nipphāvakulatthaṃ, nipphāvakulatthā---byañjanānaṃ---sākasuvaṃ, sākasuvā;2 gabyamāhisaṃ, gabyamāhisā; eṇeyyavārāhaṃ, eṇeyyavārāhā; migamāyūraṃ, migamāyūrā---janapadānaṃ--kāsikosalaṃ, kāsikosalā; vajjimallaṃ, vajjimallā; cetivīsaṃ, cetivīsā;3 macchasurasenaṃ, macchasūrasenā; kurupañcālaṃ, kurupañcālā.

Itarītarayogo-yathā-vandimasuriyā, samaṇabrāhmaṇā, mātāpitaro, iccādi, etasmiṃ ekatthibhāvakaṇḍe yaṃ vuttaṃ pubbaṃ tadeva pubbaṃ nipatati kamātikkame payojanābhāvā 4 +kvavi vipallāso'pi hoti bahulādhikārato. 'Dantānaṃ rājā' rājadanto. Katthaci kamampaccanādarā pubbakālassāpi ** paranipāto.5 Littavāsito, naggamusito, sittasammaṭṭho, bhaṭṭhaluñcito---catthe yadekatthaṃ tattha keci pubbapadaṃ bahudhā niyamenti tadiha vyabhivāradassanā na vuttanti daṭṭhabbaṃ.
---------------------------------------
* Kukkuṭasūkaraṃ kukkuṭasūkarā-itipi katthaci.
1 Haṃsapilavaṃ haṃsapilavā-ma. 2 Sākasūpaṃ sākasūpā-ma.
3 Cetivaṃsaṃ-ma. 4 Payojanassābhāvā-ma. Vuttivyākhyāne ca
+ Kvacipala-kvaciparo-ma. ** Pubbapadassāpi-ma.
5 Yathā hatthacchinno agyāhito bhattisammaṭṭhā buddhavaro-ma.

[SL Page 166] [\x 166/]

Samāhāre sapuṃsakaṃ-20.

Vatthe samāhāre yadekatthaṃ tannapuṃsakaliṅgamhavati; tathā vevodāhaṭaṃ---katthaci na hoti sabhāparisāyāti ñāpakā; ādhi paccaparivāro; chandapārisuddhi; paṭisandhippavattiyaṃ.

Saṃkhyādi-21.

----------------------------------------

[SL Page 167] [\x 167/]

Ekatthe samāhāre saṃkhyādi napuṃsakaliṅgambhavati; pañcagavaṃ; catuppathaṃ*---samāhārassekattā ekavacanameva hoti; samāhāretveva-pañcakapālo, pūvo; tiputto.

Kvacekattañca chaṭṭhiyā-22.

Chaṭṭhiyekatthe kvaci napuṃsakattaṃ hotekattañca; 'salabhānaṃ chāyā' salahacchāyaṃ; evaṃ 'sakuntānaṃ chāyā' sakuntacchāyaṃ;
---------------------------------------
* Catuppadaṃ-ma.

[SL Page 168] [\x 168/]

Pāsādacchāyayaṃ, pāsādacchāyayā; gharacchāyayaṃ, gharacchāyā.* Amanussā sabhāya 1 napuṃsakekattambhavati; brahmasabhaṃ; devasabhaṃ; indasabhaṃ; yakkhasabhaṃ;2 sarabhasabhaṃ---manussasabhāyaṃ---khattiyasabhā, rājasabhā iccevamādi---kvacīti kiṃ:rājapuriso.

Syādisu rasso-23.

Napuṃsake vattamānassa rasso hoti syādisu; salabhacchāyaṃ---syādisūti-kiṃ:salabhacchāye.
---------------------------------------
* Salabhacchāyaṃ sabhānaṃchāyaṃ sahacchāyaṃ evaṃ sakaṭacchāyaṃ
Sakuntacchāyaṃ pāsādacchāyaṃ gharacchāyaṃ-ma
1 Amanussasabhāya-ma. 2 Yakkhasabhaṃ rakkhasasabhaṃ-ma.

[SL Page 169] [\x 169/]

Ghapassāntassāppadhānassa-24.

Antabhutassāppadhānassaghapassasyādisurassohoti; bahumālo, poso; nikkosambi; ativāmoru---antassāti-kiṃ:* kaññāpiyo; appadhānassāti-kiṃ: rājakumārī; brahmabandhū.

Gossu-25.

Antabhutassāppadhānassa gossa syādisu u hoti; cittagu---appadhānassātveva - sugo;antassātvecagokulaṃ.

Itthiyamatvā-26.

Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āppaccayo hoti, dhammadinnā.
---------------------------------------
* Rājā-ma. Rājā rāja.

[SL Page 170] [\x 170/]

Nadādito ṇ&