Mahāniddesapāḷi

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1.

Kāmasuttaniddeso

1-1

"kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,
Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchati. "

Kāmaṃ kāmayamānassāti- ' kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.

Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā [PTS Page 002] [\q 2/] kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.

1. Udānato - syā. Machasaṃ 2. Vattuṃ - katthaci. 3. Rajanīyavatthu - syā. 4. 'Paranimmitā kāmā'ti - si [I.] Potthake ca. 'Animmitā kāmā'ti - syā. Machasaṃ. [PTS] potthakesu ca saddhammapajjotikāyaṃ ca na dissanti, 5. Kāmanīyaṭṭhena - sī. [I. II.] Syā.

[BJT Page 04] [\x 4/]

Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.

1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.

Ime vuccanti kilesakāmā.

Kāmayamānassāti2 - kāmayamānassa icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa3 abhijappamānassāti kāmaṃ kāmayamānassa.

Tassa ce taṃ samijjhatīti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā, tanti vatthukāmā vuccanti: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, samijjhatīti ijjhati samijjhati labhati paṭilabhati adhigacchati vindatīti tassa ce taṃ samijjhati.

Addhā pītimano hotīti - addhā ti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ [PTS Page 003] [\q 3/] addhā ti. Pīti ti yā pañcakāmaguṇapaṭisaṃyuttā pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṃ attamanatā abhippharaṇatā4 cittassa. Manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Ayaṃ vuccati mano. Ayaṃ mano imāya pītiyā sahagato hoti sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. Pītimano hotīti pītamano5 hoti tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano attamano udaggamano muditamano pamuditamano hotīti addhā pītimano hoti

1. Hohisī - sīmu11 [PTS] 2. Kāmaṃ kāmayamānassāti kāmaṃ - sī1. Sīmu. 1 Syā 3. Pihamānassa - sī1 syā 4 abhipūraṇatā - [PTS] 5. Pītimano - sīmu. 11 [PTS]

[BJT Page 06] [\x 6/]

Laddhā macco yadicchatīti - laddhā ti labhitvā1 adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā, maccoti - satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu2 jantu indagu3 manujo4, yadicchatīti - yaṃ icchati yaṃ sādiyati, yaṃ pattheti, yaṃ piheti5, yaṃ abhijappati rūpaṃ vā saddaṃ vā gandhaṃ vā rasaṃ vā phoṭṭhabbaṃ vāti' laddhā macco yadicchati'.

"Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,
Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchatī"ti.

1-2
"Tassa ce kāmayānassa6 chandajātassa jantuno,
Te kāmā parihāyanti sallaviddho'va ruppati".

Tassa [PTS Page 004] [\q 4/] ce kāmayānassāti - 'tassa ce'ti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā, kāmayānassāti - kāme icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassa, athavā kāmataṇhāya yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati, yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍakayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati nīyati vuyhati saṃharīyati, evamevaṃ kāmataṇhāya yāyati nīyati vuyhati saṃharīyatīti tassa ce kāmayānassa.

Chandajātassa jantunoti - chando ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ, tassa so kāmacchando jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto. Jantunoti - sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa7 jantussa indagussa manujassāti 'chandajātassa jantuno'.

Te kāmā parihāyantīti - te vā kāmā parihāyanti, so vā kāmehi parihāyati, katha1 te kāmā parihāyanti? Tassa tiṭṭhantasseva te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati8, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, nihitaṃ9 vā nādigacchati10, duppayuttā vā kammantā bhijjanti, kule vā kulaṅgāro11 [PTS Page 005] [\q 5/] uppajjati, yo12 te bhoge vikirati vidhamati viddhaṃseti, aniccatā eva aṭṭhamī. Evaṃ te kāmā hāyanti parihāyanti paridhaṃsanti13 paripatantī14 antaradhāyanti vippalujjanti.
1. Paṭilabhitvā - syā 2. Jatu - sīmu 1, jātu. Syā. Jagu. Machasaṃ[PTS] 3. Hinduga - purāṇaṃ, 4. Yañca - syā. 5. Pihati - syā 6. Kāmayamānassa - su. Sa 7. Jātussa - syā. Jatussa. Machasaṃ. Sī1 8. Dayhati - machasaṃ. 9. Nihītaṭṭhānā - machasaṃ. 10. Vigacchati - machasaṃ 11. Kule - sa. Kulaghātako kulajjhāpako - syā. 12. So - sīmu11 13. Paridhaṃsenti - syā - sīmu. 14. Pariccajanti - syā.

[BJT Page 08] [\x 8/]

Kathaṃ so kāmehi parihāyati? Tiṭṭhanteva te bhoge1 so cavati marati antaradhāyati vippalujjati. Evaṃ so kāmehi hāyati parihāyati paridhaṃsati paripatati2 antaradhāyati vippalujjati.

1. " Corā haranti rājāno aggi dahati nassati,
Atha3 antena jahati4 sarīraṃ sapariggahaṃ.

2. Etadaññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca,
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ,
Anindito saggamupeti ṭhānaṃ"ti.

Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatīti - yathā ayomayena vā sallena viddho aṭṭhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāṇamayena vā sallena kaṭṭhamayena vā sallena viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati piḷīyati vyathito5 domanassito6 hoti, evameva7 vatthukāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. So kāmasallena ca sokasallena ca viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati piḷīyati vyathito 5 domanassito6 hotīti - sallaviddhova ruppati.

Tenāha bhagavā:

"Tassa ce kāmayānassa7 chandajātassa jantuno,
Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatī"ti.

1-3

"Yo [PTS Page 006] [\q 6/] kāme parivajjeti sappasseva padā siro,
So'maṃ visattikaṃ loke8 sato samativattati"

Yo kāme parivajjetīti - yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃ ṭhānaṃ patto yaṃdhamma9 samannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā, kāme parivajjetīti' kāmā'ti uddānato10 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca
' Kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.

Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.

Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.

1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.

Ime vuccanti kilesakāmā.

Kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti: vikkhambhaṇato vā samucchedato vā. Kathaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeti? " Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassāda11ṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Maṃsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.

1. Bhogā - syā. 2. Pariccajati - syā. 3. Atho - syā. 4. Asahantena jahati - machasaṃ 5. Byādhito - syā. Machasaṃ. Sīmu1 6. Domanassato - sīmu1 7. Kāmayamānassa - su. Sa. Si1 8. Lokaṃ - [PTS] 9. Dhammaṃ - sīmu1 10. Udānato - syā. Machasaṃ 11. Appassādana - sīmu sī1.

[BJT Page 10] [\x 10/]
"Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti " yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā" ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjana1ṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Asisūnūpamā kāmā adhikuṭṭana2ṭṭhenā"tipassanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Sattisulūpamā3 kāmā vinivijjhanaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāmo parivajjeti. " Sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā"ti [PTS Page 007] [\q 7/] passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhūpamā kāmā mahābhi4 tāpakaraṭṭhenā5"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.

Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Dhammānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Saṅghānussatiṃ bhāventopi, sīlānussatiṃ bhāventopi, devatānussatiṃ bhāventopi, ānāpānasatiṃ6 bhāventopi, maraṇasiṃ bhāventopi, kāyagatāsatiṃ bhāventopi, upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaṃ bhāventopi, tatiyajjhānaṃ bhāventopi, catutthajjhānaṃ bhāventopi, ākāsānañcāyanasamāpattiṃ bhāventopi, viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.

Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṃ bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaṃ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti. Anāgāmimaggaṃ bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti. Arahattamaggaṃ bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ7 samucchedato kāme parivajjeti.
Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siroti - sappo vuccati ahi. Kenaṭṭhena sappo? Saṃsappanto gacchatīti - sappo; bhujanto8 [PTS Page 008] [\q 8/] gacchatīti bhujago, urena gacchatīti urago, pannasiro gacchatīti pannago; sirena supatīti siriṃsapo9; bile sayatīti bilāsayo; guhāyaṃ sayatīti guhāsayo; dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho; visaṃ tassa ghoranti ghoraviso; jivhā tassa duvidhāti dvijivho; dvīhi jivhāhi rasaṃ sāyatīti dvirasaññū; yathā puriso jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo pādena sappasiraṃ vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya, evameva sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti - sappasseva padā siro.
1. Sambhajjanaparibhajjana - sa, sammajjanaparimajjana - sī11, 2. Adhikantana - syā, 3. Sattisilūpamā - katthaci, 4. Mahaggi - syā 5. Mahāhitāpanaṭṭhena - machasaṃ, mahāhitāpatthena - sa. 6. Ānāpānasatiṃ, - syā 7. Asesanissesaṃ - sa. 8. Bhujato, sīmu1, 9. Suppatīti sarīsapo - machasaṃ.

[BJT Page 12] [\x 12/]

So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti - "so"ti yo kāme parivajjeti; visattikā vuccati taṇhā - yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ, gedho paḷigedho1 saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visatā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanettī vanaṃ 2 vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu3 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā4 puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ, loluppaṃ5 loluppāyanā loluppāyitattaṃ, pucchañcikatā6 sādu7 kamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, [PTS Page 009] [\q 9/] rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māraviso, taṇhānadi taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.

Visattikāti - kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā; visālāti visattikā; visaṭāti visattikā; visakkatīti visattikā; vīsaṃ haratīti visattikā; visaṃvādikā8 ti visattikā; visamūlāti visattikā; visaphalāti visattikā; visaparibhogā visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā 9 rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe, kule gaṇe āvāse lābho yase pasaṃsāyaṃ sukhe, cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti visattikā.

Loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke.

1. Rodho paḷirodho - katthaci. 2. Vānaṃ - sīmu. 1. Machasaṃ 3. Paṭibandhā - syā [PTS] 4. Janāsā - machasaṃ, 5. Loluppā - syā, 6. Pucchakatā, - sīmu[I,] mucchañcakatā - syā. [PTS] 7. Sādhu - sa; machasaṃ [PTS]. 8. Visaṃvāditā - sīmu [I]. 9. Taṇhā, ti syāmapotthake na dissate.

[BJT Page 14] [\x 14/]
Satoti - catuhi kāraṇehi sato: kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato; vedanāsu - citte - dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. Aparehipi catuhī kāraṇehi sato: asati parivajjanāya sato, satikaraṇīyānañca dhammānaṃ katattā sato, satipaṭipakkhānaṃ1 dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhatatā2 [PTS Page 010] [\q 10/] sato. *3Aparehipi catūhi kāraṇehi sato: satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccoropanatāya4 sato. * Aparehipi catuhī kāraṇehi sato: sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānasatiyā sato, maraṇānussatiyā sate, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā satoti. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā5 asammussanatā6 sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati, imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato7 samupagato upapanno samupapanno8 samannāgato. So vuccati sato.

So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatīti - loke vesā9 visattikā, lokevetaṃ10 visattikaṃ sato tarati uttarati patarati samatikkamati vīti11 vattatīti so, maṃ visattikaṃ loke sato samativattati, .

Tenāha bhagavā:
" Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro,
So, maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī"ti.

1 - 4

"Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsaporisaṃ,
Thiyo bandhu puthū kāme yo naro anugijjhati".

1. Paripatthānaṃ - sīmu - [I] paribandhānaṃ - machasaṃ. 2. Apammuṭṭhattā - sa. Sī. 11, [PTS]. *3 Pupphalakkhaṇantarito bhāgo syāmapotthake na dissate, 4. Apaccorohatāya - sa. 5. Pilāpanatā - machasaṃ 6. Apammussanatā - sīmu. 11 Saṃ. 7. Upāgato - sīmu11, [PTS]. 8. Sampanno - sīmu11 9. Loke - syā. [PTS,] yā loke vā sā - machasaṃ, sīmu11. 10. Yā loke - syā. Loke vā sā. Machasaṃ. Sīmu. 11. 11. Pīti - sīmu11

[BJT Page 16] [\x 16/]
Khettaṃ [PTS Page 011] [\q 11/] vatthuṃ hiraññaṃ vāti - 'khetta'nti sālikkhettaṃ vīhikkhettaṃ muggakkhettaṃ māsakkhettaṃ yavakkhettaṃ godhūmakkhettaṃ tilakkhettaṃ, vatthunti1 - gharavatthuṃ koṭṭhakavatthuṃ purevatthuṃ pacchāvatthuṃ ārāmavatthuṃ vihāravatthuṃ, hiraññanti - hiraññaṃ vuccati kahāpaṇoti 'khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā'

Gavāssaṃ dāsaporisanti - 'gavā'tigāvo* vuccanti. Assāti pasukādayo vuccanti. Dāsāti - cattāro dāsā: antojātako dāso, dhanakkītako dāso, sāmaṃ vā dāsavyaṃ upeti, akāmato vā dāsavyaṃ2 upeti.

1. "Āmāya3 dāsā'pi bhavanti heke
Dhanena kītāpi bhavanti dāsā,
Sāmaṃ ca eke upayanti dāsyaṃ4
Bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā"ti.

Purisāti - tayo purisā: bhatakā kammakarā upajīvinoti 'gavāssaṃ dāsaporisaṃ. '

Thiyo bandhu puthū kāme'ti - 'thiyo ti itthipariggaho vuccati. Bandhūti - cattāro bandhū: ñātibandhavāpi bandhū, gottabandhavāpi bandhū, mantabandhavāpi bandhū, sippabandhavāpi bandhū. Puthū kāmeti bahū kāme, ete puthū kāmā: manāpikā rūpā ete puthū kāmā -pe- manāpikā phoṭṭhabbāti 'thiyo bandhū puthū kāme'

Yo naro anugijjhatīti - 'yo'ti yo yādiso yathāyutto5 yathā vihito yathāpakāro yaṃ6 ṭhānaṃ patto yaṃdhamma7 samannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho [PTS Page 012] [\q 12/] vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naroti - satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu8 jantu indagu9 manujo, anugijjhatīti - kilesakāme vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paḷigijjhatīti 'yo naro anugijjhati',

Tenāha bhagavā:

" Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsaporisaṃ,
Thiyo bandhu puthū kāme yo naro anugijjhatī"ti.

1 - 5
"Abalā naṃ balīyanti maddante naṃ parissayā,
Tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodakaṃ",

1. "Vatthu'iti syā - [PTS] 2. Dāsaviyaṃ - machasaṃ, sīmu[I,] sī, 11 [PTS] 3. Āmāsa - sīmu1 4. Dāsaṃ - sī, 1 sīmu1, syā. [PTS] 5. Yathāvutto - sīmu1, 6. Yathā - sīmu - 1 7. Dhammaṃ - sīmu1. Sa. 8. Jatu - sīmu. 1 Jātu - syā. 9. Bhindagu - sīmu1 *'gavantigavā' - sabbattha.

[BJT Page 18] [\x 18/]
Abalā naṃ balīyantīti - abalāti abalā kilesā dubbalā appabalā appathāmā hīnā nihīnā parihīnā omakā lāmakā chattakā1 parittā. Te kilesā naṃ2 puggala1 sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti evampi abalā naṃ balīyanti. Athavā abalaṃ puggala1 dubbalaṃ appabalaṃ appathāmakaṃ hīnaṃ nihīnaṃ parihīnaṃ omakaṃ lāmakaṃ chattakaṃ parittaṃ, yassa natthi saddhābalaṃ viriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ. Te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti evampi abalā naṃ balīyanti
Maddante naṃ parissayāti - parissayāti dve parissayā: pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā vyagghā dīpī acchā taracchā kokā3 mahisā hatthī ahī vicchikā satapadī, corā [PTS Page 013] [\q 13/] vā assu māṇavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā4 sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā5 vitacchikā lohītapittaṃ6 madhumeho aṃsā7 piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassā iti vā, ime vuccanti pākaṭaparissayā.

Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe akusalābhisaṅkhārā, ime vuccanti paṭicchannaparissayā.

1. Sa. - Jatukkā sīmu. 11. [PTS] 2. Taṃ - sīmu1, syā. 3. Taracchā kekā - sīmu1, gomahisā - [PTS. 4.] Pakkandikā - sīmu. 1, Sī11. 5. Nakhasā - sīmu1 6. Lohitaṃ pitta1 - syā. 7. Arisā - sa.

[BJT Page 20] [\x 20/]

Parissayāti - kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Katha1 parisahantīti parissayā? Taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti parissayā.

Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattantīti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya [PTS Page 014] [\q 14/] dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññūtāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ sammappadhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvanānuyogassa pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanānuyogassa pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogassa sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyogassa ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa, imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā.

Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti parissāyā.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

" Sāntevāsiko bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha bhikkhave,
Bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,
[PTS Page 015] [\q 15/]
Bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,

Bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,

Bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,

Bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Puna ca paraṃ bhikkhave,

Bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṃkappā saññojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssa vasanti2 pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sāntevāsiko'ti vuccati. Te naṃ samudācaranti - samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti, tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī" ti. Evampi3 tatrāsayāti parissayā.

1. Ajjhottaranti - sīmu1 2. Anavāssavanti - sīmu1. 3. Evaṃ - sīmu1.

[BJT Page 22] [\x 22/]

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

"Tayo me bhikkhave, antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko.

"Doso bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko.

"Moho bhikkhave, bhikkhave, antarā malā antarā amitto antarā sapattā antarā vadhakā antarāpaccattikā. Katame tayo? Lobho bhikkhave, antarā malaṃ antarā amitto antarā sapatto antarā vadhako antarā paccatthiko. Ime kho bhikkhave, tayo antarā malā antarā amittā antarā sapattā antarā vadhakā antarā paccatthikā"ti.
1. " Anatthajanano lobho lobho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.

2. Luddho attha1 na jānāti luddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ lobho sahate naraṃ.

3. Anatthajanano doso doso cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.

4. Kuddho atthaṃ na jānāti kuddho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.

5. Anatthajanano [PTS Page 016] [\q 16/] moho moho cittappakopano,
Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.

6. Mūḷho atthaṃ na jānāti mūḷho dhammaṃ na passati,
Andhantamaṃ1 tadā hoti yaṃ moho sahate naraṃ"ti.
Evampi tatrāsayāti parissayā.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

" Tayo kho mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya2. Ime kho mahārāja, tayo, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.

7. Lobho doso ca moho ca purisaṃ pāpacetasaṃ,
Hiṃsanti attasambhūtā tacasāraṃ'ca samphala"nti

Evampi tatrāsayāti parissayā.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

8. "Rāgo ca doso ca ito nidānā
Arati ratī lomahaṃso itojā, 3
Ito samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā4 dhaṃkamivossajanti"

1. Andhatamaṃ - syā 2. Aphāsuvihārāyāti - sīmu1 3. Jāto - sa, [PTS,] jātā - sa. 4. Kumārikā - machasaṃ.

[BJT Page 24] [\x 24/]

Evampi tatrāsayāti parissayā.

Maddante naṃ parissayāti - te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti1 pariyādiyanti maddantīti maddante naṃ parissayā.

Tato [PTS Page 017] [\q 17/] naṃ dukkhamanvetīti - tatoti2 tato parissayato ta1 puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jarādukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti vyādhidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Nerayikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pettivisayikaṃ3 dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Mānusikaṃ dukkhaṃ4 anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhaṭṭhiti5 mūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassa parādheyyataṃ6 dukkhaṃ anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Attupakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Parūpakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Dukkhadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Saṅkhāradukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Vipariṇāmadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī. Mātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti pitumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puttamaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Ñātivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī. Bhogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Rogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti sīlavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti tato naṃ dukkhamanveti.

Nāvaṃ bhinnamivodakanti - yathā bhinnaṃ nāvaṃ udakadāyito9 tato tato udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puratopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pacchatopi, heṭṭhatopi, passatopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Evameva tato tato parissayato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti.

Tato naṃ dukkhamanvetīti - tatoti2 tato parissayato ta1 puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jarādukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti vyādhidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Nerayikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Pettivisayikaṃ3 dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Mānusikaṃ dukkhaṃ4 anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhaṭṭhiti5 mūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Gabbhavuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassupanibandhanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Jātassa parādheyyataṃ6 dukkhaṃ anveti anugacchati anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Attupakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Parūpakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Dukkhadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Saṅkhāradukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Vipariṇāmadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho7 jaro kucchirogo mucchā pakkhandikāsūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā8 vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī. Mātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti pitumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Bhaginīmaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Puttamaraṇaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti dhītumaraṇaṃ [PTS Page 018] [\q 18/] dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Ñātivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotī. Bhogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Rogavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti. Sīlavyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti diṭṭhivyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti nāvaṃ bhinnamivodakaṃ. Tenāha bhagavā:

" Abalā naṃ balīyanti maddante naṃ parissayā,
Tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodaka" nti.

1 - 6

" Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,
Te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvāva pāragū. "

1. Ajjhottaranti - mu1. 2. Tatoti tato - mu. 1. Machasaṃ. 3. Petavissayakaṃ - syā. 4. Mānusakadukkhaṃ - syā. 5. Gabbhe ṭhiti - sīmu1, 6, parādheyyakaṃ - sīmu1, machasaṃ, 7. Ḍāho - machasaṃ, 8. Nakhasā - mu1, 9. Udakaṃ anvāyikaṃ - syā; udakaṃ dāyataṃ - sīmu. 1; Dakamesiṃ - machasaṃ.

[BJT Page 26] [\x 26/]

Tasmā jantu sadā satoti - tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā etaṃ ādīnavaṃ sampassamāno kāmesūti tasmā; jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu1 jantu indagū manujo; sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ2 poṅkhānupoṅkhaṃ3 udakomikājātaṃ avīcisantatisahitaṃ phūssitaṃ4 purebhattaṃ pacchābhattaṃ [PTS Page 019] [\q 19/] purimaṃ yāmaṃ majjhimaṃ yāmaṃ pacchimaṃ yāmaṃ kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe; satoti catuhi kāraṇehi sato: kāyo kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraṇehi sato kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu citte cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāventopi sato. Aparehipi catuhi kāraṇehi sato so vuccati 'sato'ti. Tasmā jantu sadā sato.

Kāmāti parivajjayeti - ' kāmā'ti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.

Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.

Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.

1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.

Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmāni parivajjayeti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeyya: vikkhambhaṇato vā samucchedato vā. Kathaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya? Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya. Maṃsapesūpamā kāmā bahusadhāraṇaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya. Tiṇukkupamā kāmā anudahanaṭṭhenāti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya. Aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.

"Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti " yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā" ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjana1ṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Asisūnūpamā kāmā adikuṭṭana2ṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. " Sattisulūpamā3 kāmā vinivijjhanaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāmo parivajjeti. " Sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. "Aggikkhandhūpamā kāmā mahābhi4 tāpakaraṭṭhenā5"ti passanto vikkhambhaṇato kāme parivajjeti.

Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Dhammānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Saṅghānussatiṃ bhāventopi, sīlānussatiṃ bhāventopi, devatānussatiṃ bhāventopi, ānāpānasatiṃ6 bhāventopi, maraṇasiṃ bhāventopi, kāyagatāsatiṃ bhāventopi, upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti, dutiyajjhānaṃ bhāventopi, tatiyajjhānaṃ bhāventopi, catutthajjhānaṃ bhāventopi, ākāsānañcāyanasamāpattiṃ bhāventopi, viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi vikkhambhaṇato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhaṇato kāme parivajjeyya.

Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṃ bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti. Sakadāgāmimaggaṃ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti. Anāgāmimaggaṃ bhāventopi aṇusahagate kāme samucchedato parivajjeti. Arahattamaggaṃ bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ7 samucchedato kāme parivajjeyyāti kāmāni parivajjeye.

Te pahāya tare oghanti - teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, vyāpādanīvaraṇaṃ

Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, thīnamiddhanīvaraṇaṃ

Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ

Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā kāmogha1 diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti - te pahāya tare oghaṃ.
1. Jagu - sīmu. [I] jatu - syā. 2. Abbocchinnaṃ - sīmu. [I,] abbhokiṇṇaṃ - syā 3. Pokhānupokhaṃ - sī1 syā. 4. Phassitaṃ. Sīmu1. * [Please se page 014]

[BJT Page 28] [\x 28/]
Nāvaṃ [PTS Page 020] [\q 20/] sitvāva pāragūti - yathā garukaṃ nāvaṃ bhārikaṃ udakaṃ siñcitvā osiñcitvā chaḍḍetvā lahukāya nāvāya khippaṃ lahuṃ appakasireneva pāraṃ gaccheyya, evamevaṃ vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā, kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ - vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā vyantīkaritvā anabhāvaṃ gametvā khippaṃ lahuṃ pāraṃ appakasireneva gaccheyya. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbāṇaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ, 'pāraṃ gaccheyyā'ti pāraṃ adhigaccheyya pāraṃ phuseyya pāraṃ sacchikareyya. Pāragūti yo'pi pāraṃ gantukāmo so'pi pāragū, yo'pi pāraṃ gacchati so'pi pāragū, yo'pi pāraṃ gato so'pi pāragū.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

"Tiṇṇo pāragato1 thale tiṭṭhati brāhmaṇo"ti kho bhikkhave, arahato etaṃ adhivacanaṃ. So abhiññāpāragū pariññāpāragū pahāṇapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū; abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṃ, pahāṇapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ ariyamaggānaṃ, sacchikiriyā2 pāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbāṇagato nibbāṇagato nibbāṇappatto. So vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho3 gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīṇakileso [PTS Page 021] [\q 21/] paṭividdhākuppo sacchikatanirodho.

1. Pāraṃgato - sīmu. 1, Machasaṃ. 2. Sacchikiriyāya - mu1, 3. Vigataddho - machasaṃ.
[BJT Page 30] [\x 30/]
Dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīṇo, maggo bhāvito, nirodho sacchikato. Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīṇaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggalo ariyo paṇṇaddhajo paṇṇabhāro visaññutto. Pañcaṅgavippahīṇo chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturapasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṃkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramappattipatto.

So neva ācināti na apacināti apacinitvā1 ṭhito. Neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito. Neva sineti2 na ussineti visinitvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito. Asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena asekhena paññākkhandhena asekhena vimuttikkhandhena asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṃ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito. Kathaṃ3 samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito karuṇāya muditāya upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya4 pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante [PTS Page 022] [\q 22/] ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.

1. Tassāyaṃ pacchimakoṭi5 carimoyaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti.

Nāvaṃ sitvāva pāragū.

Tenāha bhagavā:

"Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,
Te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvā pāragū"ti.

Kāmasuttaniddeso paṭhamo samatto.

1. So neva pavinati nāpavinati - machasaṃ 2. Neva saṃsibbati - machasaṃ 3. Kaṭṭhaṃ. Syā. Kaṭaṃ. - Sīmu 1, machasaṃ 4. Akammassakatāya - sīmu1, akammaññatāya - syā. 5. Pacchimako - sīmu. 11.

[BJT Page 32] [\x 32/]

2

Guhaṭṭhakasuttaniddeso

Atha guhaṭṭhakasuttaniddeso vuccati.

[PTS Page 023 [\q 23/] 2 - 1]
"Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
Dūre vivekā hi tathāvidho so
Kāmā hi loke na hi suppahāyā1

Satto guhāyaṃ bahunābhichannoti - 'satto'ti hi kho vuttaṃ. Api ca guhā tāva vattabbā: guhā vuccati kāyo. Kāyoti vā guhāti vā sandehoti vā nāvāti vā rathoti vā dhajoti vā vammikoti vā nagaranti vā nīḍanti 2vā kuṭīti vā gaṇḍoti vā kumbhoti vā3 kāyassetaṃ adhivacanaṃ.

"Satto guhāya"nti guhāyaṃ satto visatto āsatto laggo laggito paḷibuddho. Yathā bhittikhīle vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ paḷibuddhaṃ, evamevaṃ guhāyaṃ satto visatto āsatto laggo laggito paḷibuddho.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

"Rūpe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, [PTS Page 024] [\q 24/] tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.

"Vedanāya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.

"Saññāya kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.

"Saṃkhāresu kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati.

"Viññāṇe kho rādha, yo chando yo rāgo yā nandiyā taṇhā ye upayūpādānā4cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccati. Sattoti lagganādhivacananti. "

1. Suppahāya - sa, suppajayhā - sīmu1, si. 1. 2. Niddanti - syā machasaṃ. Nīḷaṃ sa. Niḍḍanti - mu 1, [PTS. 3.] Kummoti vā - sīmu1, 4. Upāyupādānā, sīmu. 11. ( ) Lakkhaṇantarito bhāgo syāmapotthake na dissati.

[BJT Page 34] [\x 34/]
Satto guhāyaṃ bahunābhichannoti - bahukehi kilesehi channo: rāgena channo dosena channo mohena channo kodhena channo upanāhena channo makkhena channo paḷāsena channo issāya channo macchariyena channo māyāya channo sāṭheyyena channo thambhena channo sārambhena channo mānena channo atimānena channo madena channo pamādena channo, sabbakilesehi sabbaduccaritehi sabbadarathehi sabbapariḷāhehi sabbasantāpehi sabbākusalābhisaṃkhārehi channo1 ucchanno āvuto nivuto ovuto2 pihito paṭicchanno paṭikujjitoti 'satto guhāyaṃ bahunābhichanno.
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷhoti - 'tiṭṭhaṃ naro'ti tiṭṭhanto naro ratto rāgavasena tiṭṭhati. Duṭṭho dosavasena tiṭṭhati. Mūḷho mohavasena tiṭṭhati vinibaddho3 mānavasena tiṭṭhati. Parāmaṭṭho diṭṭhivasena tiṭṭhati. Vikkhepagato uddhaccavasena tiṭṭhati. Aniṭṭhaṃ gato vicikicchāvasena tiṭṭhati. Thāmagato anusayavasena tiṭṭhati. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

" Santi bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, ghānaviññeyyā [PTS Page 025] [\q 25/] gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Santi bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhatī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

"Rūpūpayaṃ4 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpapatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vedanūpayaṃ7 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati vedanārammaṇaṃ vedanāpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Saññūpayaṃ7 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saññārammaṇaṃ saññāpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Saṅkhārūpayaṃ7 vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārūpatiṭṭhaṃ5. Nandūpasecanaṃ6 vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatī"[b]ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

1. Vicchanto - syā. Machasaṃ. 2. Ophuṭo - sī. Sa 3. Vinibandho - syā - sa. 4. Rūpūpāyaṃ - sīmu. 11 Syā. [PTS] 5. Rūpe patiṭṭhaṃ - sīmu1. 6. Saṃyutta - lokakāmaguṇavagga - mārapāsasuttaṃ [b"] brāhmaṇasaṃyutta - upayavagga - upayasuttaṃ.
[BJT Page 36] [\x 36/]
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

" Kabalīkāre ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. 1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

" Phasse ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. 1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

"Mano sañcetanāya ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. 1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

" Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. [PTS Page 026] [\q 26/] patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassāvakkanti. Yattha atthi nāmarūpassāvakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. 1 Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jāti jarā maraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmī" [a] ti. Evampi tiṭṭhaṃ naro.

Mohanasmiṃ pagāḷhoti - mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā,
Kiṃ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā? Yebhuyyena devamanussā3 pañcasu kāmaguṇesu muyhanti pamuyhanti sampamuyhanti mūḷhā pamūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhikatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitā. 4 Taṅkāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā. Mohanasmiṃ pagāḷhoti mohanasmiṃ pagāḷho ajjhogāḷho nimuggoti 'tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho'.

1. Vuddhiṃ - machasaṃ, sīmu1. 2. Sarajaṃ - sīmu11, syā [PTS] 3. Devā manussā - sīmu1. 4. Taṃ paṭikujjatā - sīmu 1. [A] nidānasaṃyutta - mahāvagga - atthirāgasuttaṃ.

[BJT Page 38] [\x 38/]
Dūre vivekā hi tathāvidho soti - vivekāti tayo vivekā: kāyaviveko, cittaviveko, upadhiviveko.

Katamo kāyaviveko? Idha bhikkhu vicittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Kāyena ca vicitto viharati: so eko gacchati eko tiṭṭhati. Eko nisīdati eko seyya1 kappe1ti. Eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti. Eko carati. Eko viharati irīyati vattati pāleti yapeti yāpeti. Ayaṃ kāyaviveko.

Katamo [PTS Page 027] [\q 27/] cittaviveko? Paṭhamajjhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ vivittaṃ hoti dutiyajjhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Tatiyajjhānaṃ samāpannassa pītiyā cittaṃ vivittaṃ hoti. Catutthajjhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ vivittaṃ hoti. Sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya2 mānānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi va3 kilesehi bahiddhā ca4 sabbanimittehi cittaṃ vivittaṃ hoti. Ayaṃ cittaviveko.
Katamo upadhiviveko? Upadhī vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṃkhārā ca. Upadhivivekoti vuccati amataṃ nibbāṇaṃ: yo sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ. Ayaṃ upadhiviveko. Kāyaviveko ca vavakaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṃkhāragatānaṃ.
1. Kappati - sīmu1 2. Avijjā - sīmu1 sī1, 3. Vā - sīmu1.

[BJT Page 40] [\x 40/]
Dūre [PTS Page 028] [\q 28/] vivekā hīti - yo so evaṃ guhāyaṃ satto evaṃ bahu kehi ca kilesehi channo evaṃ mohanasmiṃ pagāḷho, so kāyavivekāpi dūre cittavivekāpi dūre upadhivivekāpi dūre vidūre suvidūre na santike na sāmantā anāsanne vavakaṭṭhe1. Tathāvidhoti tādiso tassaṇṭhito tappakāro tappaṭibhāgo; yo so mohanasmiṃ pagāḷhoti' dūre vivekā hi tathāvidho so'

Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmāti uddānato dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā attharaṇā pāpuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu vatthukāmā.

Apica atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā nimmitā kāmā paranimmitā kāmā animmitā kāmā pariggahitā kāmā apariggahitā kāmā mamāyitā kāmā amamāyitā kāmā, sabbepi kāmāvacarā dhammā sabbepi rūpāvacarā dhammā sabbepi arūpāvacarā dhammā taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā, ime vuccanti vatthukāmā.

Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo, saṅkappo kāmo rāgā kāmo saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmachando kāmarāgo kāmanandi kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmūpādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ -

1. Vivekaṭṭhe - sīmu1, machasaṃ, upakaṭṭhe - syā.

[BJT Page 42] [\x 42/]
1. " Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṃkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṃkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī" [a] ti.

Ime vuccanti kilesakāmā.

Loketi - [PTS Page 029] [\q 29/] apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Kāmā hi loke na hi suppahāyāti - kāmā hi loke duppahāyā duccajā1 dupparicchajā2 dunnimmadayā3 dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti kāmā hī loke na hī suppahāyā.

Tenāha bhagavā:

" Satto guhāyaṃ bahunābhichanno
Tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
Dūre vivekā hi tathāvidho so
Kāmā hī loke na hi suppahāyā"ti.

2 - 2
Icchānidānā bhavasātabaddhā
Te duppamuñcā na hi aññamokkhā,
Pacchā pure vāpi apekkhamānā
Imeva kāme purimeva jappaṃ.
Icchānidānā bhavasātabaddhāti - icchā4 vuccati taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti [PTS Page 030] [\q 30/] nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā visamalobho akusalamūlaṃ.

1. Duccajjā - sīmu11 - machasaṃ, 2. Duppariccajjā - sīmu11 - machasaṃ
3. Dunnimmadā - sīmu1 - machasaṃ 4. Icchati - syā sīmu1. Sa.
5. Rodho palirodho - syā 6. Āyuhinī - sīmu1 machasaṃ 7. Paṭibandhā - sīmu1 - syā machasaṃ.
[A] jātakapāḷi - aṭṭhakavagga - gaṅgamālajātakaṃ.

[BJT Page 44] [\x 44/]
Icchānidānāti - icchānidānā icchāhetukā icchāpaccayā icchākāraṇā icchāpabhavāti icchānidānā.

Bhavasātabaddhāti - ekaṃ bhavasātaṃ: sukhā vedanā, dve bhavasātāni: sukhā ca vedanā iṭṭhaṃ ca vatthu. Tīṇi bhavasātāni: yobbaññaṃ ārogyaṃ jīvitaṃ. Cattāri bhavasātāni: lābho yaso pasaṃsā sukhaṃ. Pañca bhavasātāni: manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā. Cha bhavasātāni: cakkhusampadā sotasampadā ghānasampadā jivhāsampadā kāyasampadā manosampadā. Bhavasātabaddhāti sukhāya vedanāya sattā baddhā iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ, yobbaññe baddhā, ārogye baddhā, jīvite baddhā, lābho baddhā, yase baddhā, pasaṃsāyaṃ baddhā, sukhe baddhā, manāpikesu rūpesu baddhā, manāpikesu saddesu - gandhesu - rasesu manāpikesu phoṭṭhabbesu baddhā, cakkhusampadāya baddhā, sotasampadāya baddhā, ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya baddhā, vibaddhā ābaddhā laggā laggitā paḷibaddhāti ' icchā nidānā bhavasātabaddhā'.
Te duppamuñcā [PTS Page 031] [\q 31/] na hi aññamokkhāti - te vā bhavasātavatthu duppamuñcā, sattā1 vā etto dummocayā. Kathaṃ te bhavasātavatthu duppamuñcā2? Sukhā vedanā duppamuñcā, iṭṭhaṃ vatthu duppamuñcaṃ, yobbaññaṃ duppamuñcaṃ, ārogyaṃ duppamuñcaṃ, jīvitaṃ duppamuñcaṃ, lābho duppamuñco, yaso duppamuñco, pasaṃsā duppamuñcā, sukhaṃ duppamuñcaṃ, manāpikā rūpā duppamuñcā, manāpikā saddā - gandhā - rasā phoṭṭhabbā duppamuñcā, cakkhusampadā duppamuñcā, sota - ghāna - jivhā - kāya - manosampadā duppamuñcā, dummocayā duppamocayā dunniveṭhayā dubbiniveṭhayā, duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evante bhavasātavatthu duppamuñcā.

Kathaṃ sattā etto dummocayā? Sukhāya vedanāya sattā dummocayā, iṭṭhasmā vatthusmā dummocayā, yobbaññā dummocayā ārogyā dummocayā, jīvitā dummocayā, lābhā dummocayā, yasā dummocayā, pasaṃsāya dummocayā, sukhā dummocayā, manāpikehi rūpehi dummocayā, manāpikehi saddehi - gandhehi - rasehi - phoṭṭhabbehi dummocayā, cakkhusampadāya dummocayā, sota - ghāna - jivhā - kāya - manosampadāya dummocayā duppamocayā duruddharā3 dussamuddharā dubbuṭṭhāpayā dussamuṭṭhāpayā dunniveṭhayā dubbiveṭhayā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattā. Evaṃ sattā etto4 dummocayāti 'te duppamuñcā'

Na [PTS Page 032] [\q 32/] hi aññamokkhāti - te attanā palipapalipannā na sakkonti paraṃ palipapalipannaṃ uddharituṃ.

1. Satto - sīma1 2. ' Dummuñcā' iti īdisesu aññatrāpi - syā, machasaṃ 3.
[BJT Page 46] [\x 46/]
Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

" So vata cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto1 paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī" [a] ti evampi na hi aññamokkhā. Athavā natthañño koci mocetā. Te yadi2 muñceyyuṃ, sakena thāmena sakena balena sakena viriyena sakena parakkamena sakena purisatthāmena sakena purisabalena sakena purisaviriyena sakena purisaparakkamena attanā sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkaṃ paṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjamānā muñceyyunti evampi na hi aññamokkhā.

Vuttampi hetaṃ bhagavatā:
1. " Nāhaṃ sahissāmi pamocanāya
Kathaṃkatiṃ3 dhotaka kiñci loke,
Dhammaṃ ca seṭṭhaṃ abhijānamāno
Evaṃ tuvaṃ oghamimaṃ taresī"[b]ti.

Evampi na hi aññamokkhā.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:

2. "Attanāva kataṃ pāpaṃ attanā saṃkilissati,
Attanā akataṃ pāpaṃ attanāva visujjhati;
Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañañe4 visodhaye"[c]ti.

Evampi na hī aññamokkhā.

Vuttampi [PTS Page 033] [\q 33/] hetaṃ bhagavatā:

" Evameva kho brāhmaṇa tiṭṭhateva nibbānaṃ tiṭṭhati nibbānagāmi5 maggo, tiṭṭhāmahaṃ samādapetā. Atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti. Ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa karomi, maggakkhāyī brāhmaṇa tathāgato. Maggaṃ buddho ācikkhati. Attanā paṭipajjamānā muñceyyu"ḍhanti. Evampi na hi aññamokkhāti 'te duppamuñcā na hi aññamokkhā. '

1. Apirinibbutoca, - sīmu11, 2. Yadi paraṃ - sīmu1. 3. Kathaṃkathi - sīmu1 4. Na añño aññaṃ sī. 1 - Sīmu1. Syā1. 5. Nibbānagāmini - sīmu1. [A] majjhimanikāya - sallekhasuttaṃ [b.] Suttanipāta - dhotakasuttaṃ [c] dhammapada - attavagga [d] majjhimanikāya - uparipaṇṇāsaka - gaṇakamoggalānasuttaṃ.

[BJT Page 48] [\x 48/]
Pacchā pure vāpi apekkhāmānāti - pacchā vuccati anāgataṃ. Pure vuccati atītaṃ. Api ca atītaṃ upādāya anāgatañca paccuppannañca pacchā, anāgataṃ upādāya atītañca paccuppannañca pure. Kathaṃ pure apekkhaṃ karoti? Evaṃrūpo1 ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃsaṃkhāro ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evampi pure apekkhaṃ karoti. Atha vā - iti me cakkhu ahosi atītamaddhānaṃ iti rūpāti, tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti. Atha vā - iti me sotaṃ ahosi atītamaddhānaṃ iti saddāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti iti me ghānaṃ ahosi atītamaddhānaṃ iti gandhāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pure apekkhaṃ karoti. Iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṃ iti rasāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti. Iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṃ iti phoṭṭhabbāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti. Iti me mano ahosi atītamaddhānaṃ iti dhammāti, tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pure apekkhaṃ karoti. Athavā [PTS Page 034] [\q 34/] yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tadassādeti taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati. Evampi pure apekkhaṃ karoti.

Kathaṃ2 pacchā apekkhā karoti? Evaṃrūpo siyaṃ 3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃvedano siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃsañño siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃsaṃkhāro4 siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samannāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ3 anāgatamaddhānanti tattha nandisamannāneti. Evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Athavā - iti me cakkhu siyā anāgatamaddhānaṃ iti rūpāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Athavā - iti me sotaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ iti saddāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Iti me ghānaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ iti gandhāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṃ iti rasāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṃ iti phoṭṭhabbāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Iti me mano siyā anāgatamaddhānaṃ iti dhammāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evampi pacchā apekkhaṃ karoti. Athavā - imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānappaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto evamapi pacchā apekkhaṃ karotīti pacchā pure cāpi apekkhamānā.

1. Evarūpo - sa 2. Kathampana - sīmu1 3. Ahosiṃ - sīmu1 4. Evaṃ saṃkhāre - sīmu1.

[BJT Page 50] [\x 50/]

Imeva kāme purimeva jappanti - " imeva kāme"ti paccuppanne [PTS Page 035] [\q 35/] pañcakāmaguṇe icchantā sādiyantā patthayantā abhijappantā. Purimeva jappanti - atīte pañcakāmaguṇe jappantā pajappantā abhijappantāti 'imeva kāme purimeva jappaṃ'.

Tenāha bhagavā:
" Icchānidānā bhavasātabaddhā
Te duppamuñcā na hi aññamokkhā,
Pacchā pure vāpi apekkhamānā
Imeva kāme purimeva jappa"nti.

2 - 3
Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā1
Avadāniyā te visame niviṭṭhā,
Dukkhūpanītā paridevayanti
Kiṃ su bhavissāma ito cutā se.

Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhāti - 'kāmā'ti uddānato1 dve kāmā: vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāpuraṇā, dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthu2 hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhaṃ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgāraṃ ca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vattū3 vatthukāmā.

Api ca, atītā kāmā, anāgatā kāmā, paccuppannā kāmā, ajjhattā kāmā, bahiddhā kāmā, ajjhattabahiddhā kāmā, hīnā kāmā, majjhimā kāmā, paṇītā kāmā, āpāyikā kāmā, mānusikā kāmā, dibbā kāmā, paccupaṭṭhitā kāmā, nimmitā kāmā, paranimmitā kāmā, animmitā kāmā4, pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā, sabbe'pi kāmāvacarā dhammā, sabbe'pi rūpāvacarā dhammā, sabbe'pi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kamanīyaṭṭhena5 rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā. Ime vuccanti vatthukāmā.

Katame kilesakāmā? Chando kāmo, rāgo kāmo, chandarāgo kāmo: saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo, yo kāmesu kāmacchando, kāmarāgo, kāmanandi, kāmataṇhā, kāmasineho, kāmapariḷāho, kāmamucchā, kāmajjhosānaṃ, kāmogho, kāmayogo, kāmūpādānaṃ, kāmacchandanīvaraṇaṃ.

1. "Addasaṃ kāma te mūlaṃ saṅkappā kāma jāyasi,
Na taṃ saṅkappayissāmi evaṃ kāma na hehisī1"ti.

Ime vuccanti kilesakāmā. Gedho vuccati taṇhā, yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandi nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paḷigedho5 saṅge paṅko ejā māyā janikā sañjanikā sañjananī sibbanī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī6 dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sneho apekkhā paṭibandhu 7 āsā āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañcikatā sādukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabalisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo, abhijjhā lobho akusalamūlaṃ; kilesakāme vatthukāmesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā paḷibuddhātikāmesu giddhā. Pasutāti yepi kāme esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taṇhāvasena sadde esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taṇhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti . Yepi taṇhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti yepi taṇhāvasena sadde paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena rase paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena sadde paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena rase paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe [PTS Page 036] [\q 36/] paribhuñjanti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yathā kalahakārako kalahapasuto, kammakārako kammapasuto, gocare caranto gocarapasuto, jhāyī jhānapasuto, evamevaṃ yepi kāme esanti gavesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā.

1. Sammūḷhā - sa.
[BJT Page 52] [\x 52/]

Yepi taṇhāvasena rūpe esanti gavesanti pariyesanti, yepi taṇhāvasena sadde esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taṇhāvasena gandhe esanti gavesanti pariyesanti. Yepi taṇhāvasena rase esanti gavesanti pariyesanti yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe esanti gavesanti pariyesanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paṭilabhanti yepi taṇhāvasena sadde paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena rase paṭilabhanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe paṭilabhanti taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā. Yepi taṇhāvasena rūpe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena sadde paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena gandhe paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena rase paribhuñjanti. Yepi taṇhāvasena phoṭṭhabbe paribhuñjanti. Taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyā, tepi kāmapasutā.

Pamūḷhāti - yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti pamuyhanti sammuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā pamūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā, avijjāya andhikatā, āvutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāni - kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā.

Avadāniyā te visame niviṭṭhāti - ' avadāniyā'ti avaṃgacchantī1ti pi avadāniyā, maccharinopi vuccanti avadāniyā, buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ [PTS Page037] [\q 37/] desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā. Kathaṃ avaṃgacchantīti avadāniyā? Avaṃgacchantīti nirayaṃ gacchanti, pettivisayaṃ gacchanti, evaṃ avaṃgacchantīti - avadāniyā. Kathaṃ maccharino vuccanti avadāniyā? Pañca macchariyāni: āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ; yaṃ evarūpaṃ macchariyaṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. [A] api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ gāho, idaṃ vuccati macchariyaṃ. Iminā macchariyena avadaññutāya samannāgatā janā pamattā, evaṃ maccharino vuccanti avadāniyā. Kathaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyā? Buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyanti na sussūsanti na sotaṃ odahanti nāññā cittaṃ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karonti. Evaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vacanaṃ vyappathaṃ desanaṃ anusiṭṭhiṃ nādiyantīti avadāniyāti avadāniyā.

1. Avagacchanti sīmu1. [A.] Vibhaṅgapāḷi - khuddakavatthuvibhaṅga.

[BJT Page 54] [\x 54/]
Te visame niviṭṭhāti - 'visame'ti visame kāyakamme niviṭṭhā, visame vacīkamme niviṭṭhā, visame manokamme niviṭṭhā, visame pāṇātipāte niviṭṭhā, visame adinnādāne niviṭṭhā, visame kāmesu micchācāre niviṭṭhā, visame musāvāde niviṭṭhā, visamāya pisunāya vācāya niviṭṭhā, [PTS Page 038] [\q 38/] visamāya pharusāya vācāya niviṭṭhā, visame samphappalāpe niviṭṭhā, visamāya abhijjhāya niviṭṭhā, visame vyāpāde niviṭṭhā, visamāya micchādiṭṭhiyā niviṭṭhā, visamesu saṃkhāresu niviṭṭhā, visamesu pañcasu kāmaguṇesu niviṭṭhā, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhā viniviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā laggā laggitā palibuddhāti avadāniyā te visame niviṭṭhā.

Dukkhūpanītā paridevayantīti - 'dukkhūpanītā'ti dukkhappattā dukkhasampattā dukkhūpagatā, mārappattā mārasampattā mārūpagatā, maraṇappattā maraṇasampattā maraṇūpagatā; paridevayantīti - lapanti1 sallapanti socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti 'dukkhūpanītā paridevayanti'.

Kiṃ su bhavissāma ito cutā seti ito cutā kiṃ bhavissāma? Nerayikā bhavissāma? Tiracchānayonikā bhavissāma? Pettivisayikā bhavissāma? Manussā bhavissāma? Devā bhavissāma? Rūpī bhavissāma? Arūpī bhavissāma? Saññī bhavissāma? Asaññī bhavissāma? Nevasaññīnāsaññī bhavissāma? Bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānaṃ? Na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kathannu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ? Kiṃ hutvā kiṃ bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānanti saṃsayapakkhannā2 vimatipakkhannā dveḷhakajātā lapanti sallapanti3 socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti' kiṃ su bhavissāma ito cutāse. '

Tenāha bhagavā:
"Kāmesu [PTS Page 039] [\q 39/] giddhā pasutā pamūḷhā
Avadāniyā te visame niviṭṭhā,
Dukkhūpanītā paridevayanti
Kiṃ su bhavissāma ito cutā se"ti.

2 - 4
Tasmā hī sikkhetha idheva jantu
Yaṃ kiñci jaññā visamanti loke,
Na tassa hetu visamaṃ careyya
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrā.

Tasmā hi sikkhetha idheva jantūti - ' tasmā'ti tasmā ta1kāraṇā taṃhetu tappaccayā tannidānā etaṃ ādīnavaṃ passamāno kāmesūti tasmā; sikkhethāti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā.

1. Lālapanti - syā. Machasaṃ. 2. Pakkandantā - sīmu. 1 Pakkandā - machasaṃ, 3. Lālapanti - syā. Machasaṃ.
[BJT Page 56] [\x 56/]
Katamā adhisīlasikkhā? Idha bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Khuddako sīlakkhandho mahanto sīlakkhandho, sīlaṃ patiṭṭhā ādi caraṇaṃ saṃyamo saṃvaro mokkhaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ adhisīlasikkhā.

Katamā adhicittasikkhā? Idha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ' upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ adhicittasikkhā.

Katamā [PTS Page 040] [\q 40/] adhipaññāsikkhā? Idha bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayo'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ adhipaññāsikkhā.
1. Tatiyaṃ jhānaṃ - bahusu. 2. Adukkhamasukhaṃ - sa.

[BJT Page 58] [\x 58/]
Imāyo1 tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya, passanto sikkheyya, paccavekkhanto sikkheyya, cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkheyya, saddhāya adhimuccanto sikkheyya, viriyaṃ paggaṇhanto sikkheyya, satiṃ upaṭṭhapento sikkheyya, cittaṃ samādahanto sikkheyya, paññāya pajānanto sikkheyya, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkheyya, pariññeyyaṃ parijānanto sikkheyya, pahātabbaṃ pajahanto sikkheyya, bhāvetabbaṃ bhāvento sikkheyya, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya, ācareyya, samācareyya, samādāya vatteyya

Idhāti - imissā diṭṭhiyā, imissā, khantiyā, imissā ruciyā, imasmiṃ ādāye2, imasmiṃ dhamme, imasmiṃ vinaye, imasmiṃ dhammavinaye, imasmiṃ pāvacane, imasmiṃ brahmacariye, imasmiṃ satthusāsane, imasmiṃ attabhāve, imasmiṃ manussaloke, tena vuccati idhāti. Jantūti - satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo; tasmā hi sikkhetha idheva jantu. '

Yaṃ kiñci jaññā visamanti loketi - yaṃ kiñcīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ [PTS Page 041 [\q 41/] ']yaṃ kiñcī'ti. Visamanti jaññāti - visamaṃ kāyakammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ vacīkammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ manokammaṃ visamanti jāneyya, visamo pāṇātipāto visamoti jāneyya, visamaṃ adinnādānaṃ visamanti jāneyya, visamo kāmesu micchācāro visamoti jāneyya, visamo musāvādo visamoti jāneyya, visamā pisunā vācā visamāti jāneyya, visamā pharusā vācā visamāti jāneyya, visamo samphappalāpo visamoti jāneyya, visamaṃ abhijjhaṃ visamanti jāneyya, visamo vyāpādo visamoti jāneyya, visamā micchādiṭṭhi visamāti jāneyya, visamā saṅkhārā visamāti jāneyya, visamā pañca kāmaguṇā visamāti jāneyya, visamāni pañca nīvaraṇāni visamāti jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭijāneyya paṭivijjheyya; loketi - apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi' yaṃ kiñci jaññā visamanti loke. ' Na tassa hetu visamaṃ careyyāti - visamassa kāyakammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa vacīkammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa manokammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa pāṇātipātassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa adinnādānassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa kāmesu micchācārassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa musāvādassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya pisunāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya pharusāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya abhijjhāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa vyāpādassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya micchādiṭṭhiyā hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ saṃkhārānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamāya cetanāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya patthanāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya paṇidhiyā hetu visamaṃ na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti - 'na tassa hetu visamaṃ careyya.

1. Imā - sa. 2. Ādāse - sīmu1.

[BJT Page 60] [\x 60/]
Appañhidaṃ jīvitaṃ āhu dhīrāti - 'jīvita'nti āyu ṭhiti yapanā yāpanā irīyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ; apica, dvīhi kāraṇehi appakaṃ jīvitaṃ: ṭhitiparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ, sarasaparittatāya vā appakaṃ jīvitaṃ. Kathaṃ ṭhitiparittatāya vā appakaṃ? Atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati, anāgate cittakkhaṇe jīvissati1 na jīvatī na jīvittha2, paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na jīvissati.

1. "Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,
Ekacittasamāyuttā lahuso vattate3 khaṇo.

2. Cullāsīti sahassāni kappā4 tiṭṭhanti ye marū,
Na tveva tepi jīvanti dvīhi cittehi saṃyutā. 5

3. Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,
Sabbeva6 sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā. 7

4. Anantarā8 ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgatā,
Tadantare niruddhānaṃ vesamaṃ9 natthi lakkhaṇe.

5. Anibbattena na jāto paccuppanne jīvati,
Cittabhaṅgā mato loko paññatti paramatthiyā10.

6. Yathā ninnā pavattanti chandena pariṇāmitā,
Acchinnadhārā11 vattanti saḷāyatanapaccayā. *

7. Anidhānagatā [PTS Page 043] [\q 43/] bhaggā puñjo natthi anāgate,
Nibbattā yeva tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.

8. Nibbattānañca dhammānaṃ bhaṅgo tesaṃ purakkhato,
Palokadhammā tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.

9. Adassanāto āyanti bhaṅgā gacchantyadassanaṃ, 12
Vijjuppādova ākāse uppajjanti vayanti cā"ti.

Evaṃ ṭhitiparittatāya appakaṃ jīvitaṃ.

1. Jīvittha1 sīmu1. 2. Jīvissa - sīmu. 1 3. Vattati - [PTS. 4.] Kappaṃ - vi. 5. Samohitā - sīmu1. Samāhitā - [PTS. 6.] Sabbepi - sīmu11 7. Appaṭisandhiyā - vi. 8. Na antarā - sa. 9. Vesammaṃ - sa, [PTS] 10. Paramaṭṭhiti - sa, paramaṭṭhiyā - vi. 11. Acchinnavārā - [PTS. *] Ayaṃ gāthā visuddhimagge dissati.

12. Gacchanti adassanaṃ - sīmu11.

[