[CPD Classification 2.7.1]
[BJT Vol Peta ] [\z Peṭ /] [\w I /]
[BJT Page 001] [\x 1/]
[PTS Vol Peta ] [\z Peṭ /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]

Peṭakopadeso

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

1. Paṭhamabhūmi

Namo sammāsambuddhānaṃ paramatthadassīnaṃ sīlādiguṇapāramippattānaṃ

1. Duve hetu duve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya : parato ca ghoso saccānusandhi, ajjhattaṃ ca yoniso manasikāro.

2. Tattha takamo parato ghoso: yā parato desanā ovādo anusāsanī saccakathā saccānulomo. Cattāri saccāni: dukkhaṃ samudayo nirodho maggo imesaṃ catunanaṃ saccānaṃ yā desanā sandassanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkiriyā pakāsanā. Ayaṃ vuccatisaccānulomo ghoso'ti.

3. Tattha katamo ajjhattaṃ yoniso manasikāro: ajjhattaṃ yoniso manasikāro nāma: yo yathā desite dhamme bahiddhā ārammaṇaṃ anabhinīharitvā yoniso manasikāro, ayaṃ vuccati ajjhattaṃ yoniso manasikāro. Taṃ ākāro yoniso dvāro vidhi upāyo.

Yathā puriso sukkheṇa kaṭṭhe vigatasnehe sukkhāya uttarāraṇiyā thale abhimanthamānaṃ bhabbo jotissa [PTS Page 002] [\q 2/] adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoniso aggissa adhigamāya. Evamevaso yamidaṃ dukkhasamudayanirodha maggānaṃ aviparītadhammadesanaṃ manasikaroti. Ayaṃ vuccati ajjhattaṃ yoniso manasikāro.

4. Yathā tisso upamāyo1 pubbe assutā ca assutapubbā ca paṭihanti. 'Yo hi koci kāmesu avītarāgo'ti -pe- duve upamā ayoniso kātabbā pacchimā yoniso vuttā. 2
Tattha yo ca parato ghoso yo ca ajjhattaṃ yoniso manasikāro ime dve paccayā, parato ghosena yā uppajjati paññā ayaṃ vuccati sutamayī paññā. Yā ajjhattaṃ yoniso manasikārena uppajjati paññā, ayaṃ vuccati cintāmayī paññāti. Imā dve paññā veditabbā, purimakā ca dve paccayā. Ime dve hetu dve paccayā sāvakassa sammādiṭṭhiyā uppādāya.

1. Upamā-machasaṃ. 2. Pacchimāsu vuttaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 004] [\x 4/]

5. Tattha parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ avijānanto atthapaṭisaṃvedī1 bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, na ca atthapaṭisaṃvedī1 yoniso manasikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Parato ghosassa saccānusandhissa desitassa atthaṃ vijananto atthapaṭisaṃvedī1 bhavissatī'ti ṭhānametaṃ vijjati, attha paṭisaṃvidī1 ca yoniso manasikarissatī'ti ṭhānametaṃ vijjati. Esa hetu etaṃ ārammaṇaṃ eso upāyo sāvakassa niyyānassa natthañño.

6. So 'yaṃ na ca suttassa atthavijānanāya saha yutto, nāpi ghosānuyogena. Parato ghosassa atthaṃ avijānantena na sakkā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaṃ adhigantuṃ, tasmā nibbāyitu kāmena sutamayena atthā pariyesitabbā. [PTS Page 003] [\q 3/] tattha pariyesanāya ayaṃ ānupubbī 2 bhavati: soḷasahārā, pañca nayā, aṭṭhārasa mūlapadāni.

Tatthāyaṃ anugīti: 3
(1) Soḷasa hārā nettī - pañca nayā sāsanassa pariyeṭṭhi
Aṭṭhārasa mūlapadā - kaccāyanagottaniddiṭṭhā. 4

7. Tattha katame soḷasa hārā:
Desanā vicayo yutti padaṭṭhāno5 lakkhaṇo6 catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano cevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano. Ime soḷasa hārā:

Tatthāyaṃ anugīti:
2. Desanā vicayo yutti - padaṭṭhāno va lakkhaṇo
Catubyūho ca āvaṭṭo - vibhatti parivattano,

3. Vevacano ca paññatti - otaraṇo ca sodhano
Adhiṭṭhāno parikkhāro - samāropano soḷasa. 7

1. Atthappaṭisaṃvedī - machasaṃ. 2. Anupubbī-machasaṃ, [PTS] 3. Uddānagāthā-machasaṃ, [PTS] 4. Mahākaccānena niddiṭṭhā-netti. 5. Padaṭṭhānaṃ-machasaṃ. 6. Lakkhaṇaṃ-machasaṃ. 7. Soḷaso-machasaṃ.

[BJT Page 006] [\x 6/]

Tattha katame pañca nayā: nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīha vikkīḷito disālocane aṅkuso'ti

Tatthāyaṃ anugīti:
4. Paṭhamo nandiyāvaṭṭo - dutiyo ca tipukkhalo
Sīhavikkīḷito nāma - tatiyo hoti so nayo,

5. Disālocanamāhaṃsu - catuttho naya lañchako
Pañcamo aṅkuso nāma - sabbe pañca nayā'gatā.

Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni: [PTS Page 004] [\q 4/] avijjā taṇhā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññā, samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaccā anattasaññā imāni aṭṭhārasa mūlapadāni. Tattha nava padāni akusalāni, yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. Nava padāni kusalāni, yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati.

Katamāni nava padāni akusalāni yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati: avijjā - yāva attasaññā, imāni nava pasāni akusalāni, yattha sabbaṃ akusalaṃ samosarati. Katamāni nava padāni kusalāni, yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati: samatho - yāva anattasaññā, imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbaṃ kusalaṃ samosarati. Imāni aṭṭhārasa mūlapadāni.

Tatthāyaṃ anugīti:
6. Taṇhā ca avijjā'pi ca1 - lobho doso tatheva moho ca
Caturo2 ca vipallāsā - kilesabhūmi nava padāni.

7. Samatho ca vipassanā ca - kusalāni ca yāni tīṇi mūlāni
Ye 'pi ca satipaṭṭhānā - indiyabhūmi nava padāni, 3

8. Navahi ca padehi kusalaṃ4 - navahi ca yujjati akusalaṃ sabbaṃ
Ete nava mūlapadā - bhavanti aṭṭhārasa padāni.

Imesaṃ aṭṭhārasannaṃ mūlapadānaṃ yāni navapadāni akusalāni, ayaṃ dukkhasamudayo. Yāni navapadāni kusalāni, ayaṃ dukkhanirodha gāminī paṭipadā. Iti samudayassa dukkhaṃ phalaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nirodhaṃ phalaṃ. [PTS Page 005] [\q 5/] imāni cattāri ariyasaccāni bhagavatā bārāṇasiyaṃ desitāni.

1. Avijjā-ma. 2. Cattāro-ma. 3. Ayaṃgāthā-machasaṃ, vyākulā dissati.
4. Sabbaṃ kusalaṃ navahi padehi - ma.

[BJT Page 008] [\x 8/]

Tattha dukkhassa ariyasaccassa aparimāṇāni akkharāni padāni byañjanāni ākārāni niruttiyo niddesā desitā, etassevatthassa saṅkāsanāya pakāsanāya vivaraṇāya vibhajanāya uttānīkammāya paññāpanāyāti. Yā evaṃ sabbeyaṃ saccānaṃ. Iti ekamekaṃ saccaṃ aparimāṇehi akkharapadabyañjanaākāraniruttiniddesehi pariyesitabbaṃ, taṃ ca atthaputhuttena pana attho byañjanaputhuttena byañjanaṃ.

Yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya: 'ahaṃ idaṃ dukkhaṃ paccakkhāya aññaṃ dukkhaṃ paññapessāmī'ti. Tassa taṃ vācāvatthukamevassa, pucchito ca na sampāyissati, evaṃ saccāni.

Yaṃ ca rattiṃ bhagavā abhisambuddho, yaṃ ca rattiṃ anupādāya parinibbuto, etthantare yaṃ kiñci bhagavatā bhāsitaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, sabbaṃ taṃ dhammacakkaṃ pavattītaṃ na kiñci buddhānaṃ bhagavantānaṃ dhammadesanāya dhammacakkato bahiddhā, tassa sabbaṃ suttaṃ ariyadhammesu pariyesitabbaṃ. Tattha parigaṇhanāya1 ālokasahagāni 2 cattāri thāvarāni imāni.

Tattha katamaṃ dukkhaṃ: jāti jarā vyādhi 3 maraṇaṃ saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

Tatthāyaṃ lakkhaṇaniddeso: [PTS Page 006] [\q 6/] pātubhāvalakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, dukkhadukkhatālakkhaṇo vyādhi, cutilakkhaṇaṃ maraṇaṃ, piyavippayogavipariṇāmaparitāpanalakkhaṇo soko lālappanalakkhaṇo paridevo, kāyasampīḷanalalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, cittasampīḷanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, cittaparidahanalakkhano4 upāyāso, amanāpasamodhānalakkhaṇo appiyasampayogo, manāpavinābhāvalakkhaṇo piyavippayogo, adhippāyavivattanalakkhano alābho, apariññālakkhaṇā pañcupādānakkhandhā, paripākacutilakkhaṇaṃ jarāmaraṇaṃ, cutipātubhāvalakkhaṇā cutūpapatti, 5 paṭisandhinibbattanalakkhaṇo samudayo, samudayaparijahanalakkhaṇo nirodho, anusasayasamucchedalakkhaṇo maggo, byādhilakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sañjananalakkhaṇo6 samudayo, niyyānikalakkhano maggo, santilakkhaṇo nirodho, appaṭisandhibhāvanirodhalakkhaṇā anupādisesā nibbānadhātu.

1. Pariggaṇhanāya-ma. 2. Ālokasabhāni-ma. Ālokasatāni-[PTS] 3. Byādhi-ma.
4. Kilesaparidahana-ma. [PTS] 5. Cutopapatti-machasaṃ. 6. Sañjānana-ma.

[BJT Page 010] [\x 10/]

Dukkhaṃ ca samudayo ca, dukkhaṃ ca nirodho ca, dukkhaṃ ca maggo ca, samudayo ca dukkhaṃ ca, samudayo ca nirodho ca, samudayo ca maggo ca, nirodho ca samudayo ca, nirodho ca dukkhaṃ ca nirodho ca maggo ca, maggo ca nirodho ca, maggo ca samudayo ca, maggo ca dukkhaṃ ca.

Tatthimāni suttāni:
Tattha katamā jāti: *
1. Yamekarattiṃ paṭhamaṃ - gabbhe vasati mānavo
Abbhuṭṭhitova sayāti1 sa gacchaṃ na nivattatī'ti.
"Aṭṭhimā ānanda dānūpapattiyo" ekuttarike suttaṃ ayaṃ jāti.

Tattha katamā jarā: [PTS Page 007] [\q 7/]
2. Acaritvā brahmacariyaṃ - aladdhā yobbano dhanaṃ
Jiṇṇakoñcāva jhāyanti - khīṇameccheva pallale.

"Pañca pubbanimittāni devesu" ayaṃ jarā.

Tattha katamo vyādhi:
3. Sāmaṃ tena kuto rāja - tuvampi jarāyanti vedehi,
Khattiya kammassa phalo - loko na hi kammaṃ panayati. (?)
"Tayo gilānā" ayaṃ vyādhi.

Tattha katamaṃ maraṇaṃ:
4. Yathā'pi kumbhakārassa - kataṃ mattikabhājanaṃ,
Khuddakaṃ ca mahantaṃ ca - yaṃ pakkaṃ yaṃ ca āmakaṃ,
Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ - evaṃ maccāna jīvitaṃ.

5. Mamāyite passatha endamāne
Maccheva appodake khīṇasote,
Etampi disvā amamo careyya
Bhavesu āsattimakubbamāno.
"Udakappana suttaṃ" idaṃ maraṇaṃ.

Tattha katamo soko:
6. Idha socati pecca socati
Pāpakārī ubhayattha socati,
So socati so vihaññati
Disvā kamma kiliṭṭhamattano.
"Tīṇi duccaritāni" ayaṃ soko.

1. So yāti-machasaṃ, [PTS], -]sayati-jātaka
* Idaṃ, machasaṃ - [PTS],] potthakesu natthi

[BJT Page 012] [\x 12/]

Tattha katamo paridevo:

7. Kāmesu giddhā pasutā pamuṭṭhā1
Avadāniyā te visame niviṭṭhā [PTS Page 008] [\q 8/]
Dukkhūpanītā paridevayanti
Ki su bhavissāma ito cutāse.
"Tisso vipattiyo" ayaṃ paridevo

Tattha katamaṃ dukkhaṃ:
8. Sataṃ āsi ayosaṅkū - sabbe paccattavedanā,
Jalitā jātavedāva - accisaṃghayamākulā.
"Mahā vata so pariḷāho" saṃyuttake suttaṃ. Saccasaṃyuttesu, idaṃ dukkhaṃ.

Tattha katamaṃ domanassaṃ:
9. Saṅkappehi pareto so - kapaṇo viya jhāyati,
Sutvā paresaṃ nigghosaṃ - maṅku hoti tathāvidho.
"Dve'me tapaniyā dhammā" idaṃ domanassaṃ.

Tattha katamo upāyāso:
10. Kammārānaṃ yathā ukkā - anto ḍayhati no bahi,
Evampi hadayaṃ mayhaṃ- anto ḍayhati no bahi1.
"Tayo aggī" ayaṃ upāyāso.

Tattha katamo appiyasampayogo:
11. Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ - tatuṭṭhāya tameva khādati,
Evaṃ atidhonacārinaṃ - sāni kammāni nayanti duggatiṃ.
"Deva' me tathāgataṃ abbhācikkhanti" ekuttarike suttaṃ dukesu. Ayaṃ appiyasampayogo. [PTS Page 009] [\q 9/]

Tattha katamo piyavippayogo:
12. Supinena yathāpi saṅgataṃ - paṭibuddho puriso na passati.
Evampi mamāyitaṃ3 janaṃ - petaṃ kālakataṃ4 na passati.
"Te devā cavanadhammaṃ viditvā tīhi vācāhi anusāsanti" ayaṃ piyavippayogo.

Yampicchaṃ na labhati: "tisso māradhītaro. "
13. Tassa ce kāmayānassa - chandajātassa jantuno,
Te kāmā parihāyanti - sallaviddhova ruppati.
"Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

1. Samūḷhā - suttani. 2. Evaṃ ḍayhatī me hadayaṃ - sutvā nibbattamambujaṃ-ma.
3. Piyāyitaṃ - ma. 4. Kālaṅkataṃ - ma.

[BJT Page 014] [\x 14/]

14. Cakkhuṃ1 sotaṃ ca ghānaṃ ca - jivhā kāyo tato manaṃ,
Ete lokāmisā ghorā - yattha sattā puthujjanā.
"Pañcime bhikkhave khandhā. " Idaṃ dukkhaṃ.

Tattha katamā jarā ca maraṇaṃ ca:
15. Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ - oraṃ vassasatā'pi mīyati, 5
Yo ce'pi aticca jīvati 2 - atha kho so jarasāpi mīyati. 3
"Ayyakā me kālakatā". 4 Saṃyuttako pasenadisaṃyuttake suttaṃ. Ayaṃ jarā ca maraṇaṃ ca.

Tattha katamā cuti ca uppattī ca.
16. Sabbe sattā marissanti - maraṇantaṃ hi jīvitaṃ,
Yathākammaṃ gamissanti - puññapāpa 5 phalūpagā.
Ayaṃ cuti ca uppatti ca

Imehi suttehi ekasadisehi ca aññehi navavidhaṃ suttaṃ taṃ [PTS Page 010] [\q 10/] anupaviṭṭhehi lakkhaṇato dukkhaṃ ñatvā sādhāraṇaṃ ca asādhāraṇaṃ ca dukkhaṃ ariyasaccaṃ niddisitabbaṃ. Gāthāhi gāthā anuminitabbā, byākaṇehi vā byākaraṇaṃ. Idaṃ dukkhaṃ.

(2) Tattha katamo dukkhasamudayo:
17. Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā
Saññojane vajjamapassamānā
Na hi jātu saññojanasaṅgasattā
Oghaṃ tareyyuṃ puthulaṃ mahantaṃ.
"Cattāro āsavā" suttaṃ. Ayaṃ dukkhasamudayo.

Tattha katamo dukkhanirodho:
18. Yamhi na māyā vasatī na māno
Yo vītalobho amamo nirāso,
Panuṇṇakodho6 abhinibbutatto
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
"Dve'mā bhikkhave vimuttiyo: rāgavirāgo ca cetovimutti, avijjāvirāgo ca paññāvimutti". Ayaṃ nirodho.

Tattha katamo maggo:
19. Esoca maggo natthañño - dassanassa visuddhiyā,
Etaṃ hi tumhe paṭipajjatha7 - mārassetaṃ pamohanaṃ.
"Satti'me bhikkhave bojjhaṅgā. " Ayaṃ maggo.

1. Cakkhu - ma. 2. Athavāpi akicchaṃ jīvitaṃ - machasaṃ. [PTS] 3. Miyate-machasaṃ. [PTS] 4. Kālaṅkatā-ma. [PTS] 5. Attakamma-ma. [PTS] 6. Panunnakodho-sīupā, 7. Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo-machasaṃ. [PTS]

[BJT Page 016] [\x 16/]

Tattha katamāni cattāri ariyasaccāni:

20. Ye dhammā hetuppabhavā - tesaṃ hetuṃ tathāgato āha,
Tesaṃ ca yo nirodho - evaṃ vādī mahāsamaṇo'ti. [PTS Page 011] [\q 11/]
Hetuppabhavā dhammā dukkhaṃ, hetu samudayo, yaṃ bhagavato vacanaṃ ayaṃ maggo, tesaṃ yo nirodho, ayaṃ nirodho.

Ye hi keci saṃyojanīyesu dhammesu assādānupassino viharanti, kilesā taṇhā pavaḍḍhati taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhava paccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti evametassa kevalasasa dukkhakakhandhassa samudayo hoti. Tattha yaṃ saṃyojanaṃ, ayaṃ samudayo. Ye saṃyojanīyā dhammā ye ca sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, idaṃ dukkhaṃ. Yā saṃyojanīyesu dhammesu ādīnavānupassanā, ayaṃ maggo. Parimuccati jātiyā jarāya vyādhīhi maraṇena1 sokehi paridevehi, yāva upāyāsehi. Idaṃ nibbānaṃ.

Imāni cattāri saccāni.

Tattha katamā anupādisesā nibbānadhātu:

21. Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi (upasīvāti bhagavā)
Yeta naṃ vajju taṃ tassa natthi, 2
Sabbesu dhammesu samūhatesu
Samūhatā vādapathā'pi sabbeva'ti.

'Saṃyuttake godhika suttaṃ. '

Ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu.

Imāni asādhāraṇāni suttāni, yahiṃ yahiṃ saccāni niddiṭṭhāni, tahiṃ tahiṃ saccalakkhaṇato otāretvā aparimāṇehi byañjanehi so atthe pariyesitabbo. Tattha atthānuparivattibyañjanena puna byañjanānuparivattiatthena tassa ekamekassa aparimāṇāni byañjanāni imehi suttehi yathānikkhittehi cattāri ariyasaccāni niddisitabbāni. Pañcanikāye anupaviṭṭhāhi gāthāhi gāthā anuminitabbā. Byākaraṇehi byākaraṇaṃ. Imāni asādhāraṇāni suttāni. [PTS Page 012] [\q 12/]

1. Maraṇehi - machasaṃ.
2. Machasaṃ [PTS] -] Potthakesu visadisā dissati.

[BJT Page 018] [\x 18/]

Tesaṃ imā uddānagāthā:

(1) Yamekarattiṃ paṭhamaṃ - aṭṭhadānūpapattiyo,
Acaritvā brahmacariyaṃ - pañca pubbanimittattaṃ.

(2) Sāmaṃ tena kuto rāja - tayo gilānakāpi'ca,
Yathā'pi kumbhakārassa - mamāyitodakappanaṃ.

(3) Idha socati pecca socati - tīṇi duccaritāni ca,
Kāmesu giddhā pasutā - yāca tisso vipattiyo.

(4) Sataṃ āsi ayosaṅkū - pariḷāho mahattaro,
Saṅkappehi pareto so - tapanīyā duve tathā.

(5) Kammārānaṃ yathā ukkā - tayo aggī pakāsitā,
Ayato malamuppannaṃ - abbhakkhānaṃ tathāgate.

(6) Supinena yathāpi saṃgataṃ - tividhaṃ devānusāsanaṃ,
Tisso ca māradhitaro - sallaviddho'va ruppati.

(7) Cakkhu sotaṃ ca ghānaṃ ca - pañcakkhandhā pakāsitā,
Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ - ayyakā me mahallikā.

(8) Sabbe sattā marissanti - upapatti cutī va'yaṃ,
Kāmesu sattā saṃyuttā - cattāro panāsavā.

(9) Yamhi na māyā vasati - dvemā cetovimuttiyo,
Eso'va maggo natthañño - bojjhaṅgā ca sudesitā.

(10) Ye dhammā hetuppabhavā - saṃyojanānupassino,
Atthaṅgatassa na pamāṇamatthi - godhiko parinibbuto.

Imā dasa tesaṃ uddānagāthā. [PTS Page 013] [\q 13/]

Tatthimāni sādhāraṇāni suttāni, yesu suttesu sādhāraṇāni saccāni desitāni anulomampi paṭilomampi vomissakampi tattha ayaṃ ādi:

22. Avijjāya nivuto loko (ajitāni bhagavā, )
Vivicchā pamādā nappakāsati, jappābhilepanaṃ brūmi - dukkhamassa mahabbhayaṃ.

Tattha yā avijjā ca vivicchā ca ayaṃ samudayo. Yaṃ mahabbhayaṃ idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni dukkhaṃ ca samudayo ca.

"Saṃyojanaṃ saṃyojanīyā ca dhammā"ti saṃyuttako citta saṃyuttakesu byākaraṇaṃ.

Tattha yaṃ saṃyojanaṃ, ayaṃ samudayo. Ye saṃyojaniyā dhammā idaṃ dukkhaṃ, imāni dve saccāni: dukkhaṃ ca samudayo ca.

[BJT Page 020] [\x 20/]

Tattha katamaṃ dukkhaṃ ca nirodho ca:

23. Ucchinnabhavataṇhassa - santacittassa1 bhikkhuno,
Vikkhīṇo2 jātisaṃsāro - natthi tassa 3 punabbhavo.

Tattha yaṃ cittaṃ idaṃ dukkhaṃ, yo bhavataṇhāya upacchedo ayaṃ dukkhanirodho. "Vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi tassa punabbhavo"ti niddeso. Imāni dve saccāni: dukkhaṃ ca nirodho ca.

"Dve'mā bhikkhave vimuttiyo: rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti. " Tattha yaṃ cittaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Yā vimutti, ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni: dukkhaṃ ca nirodho ca. [PTS Page 014] [\q 14/]

Tattha katamaṃ dukkhaṃ maggo ca:

24. Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā
Nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā,
Yodhetha māraṃ paññāvudhena
Jitaṃ ca rakkhe anivesano siyā.

Tattha yo ca 4 kumbhūpamo kāyo yaṃ ca nagarūpamaṃ cittaṃ idaṃ dukkhaṃ, yaṃ 'paññāvudhena māraṃ yodhethā'ti ayaṃ maggo imāni dve saccāni.

"Yaṃ bhikkhave na tumhākaṃ taṃ pajahatha"5. Tattha yā pajahanā6, ayaṃ maggo. Ye te dhammā anattaniyā pahātabbā, rūpaṃ yāva viññāṇaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Imāni dve saccāni: dukkhaṃ ca maggo ca.

Tattha katamaṃ dukkhaṃ ca samudayo ca nirodho ca:

25. Ye keci sokā paridevitā vā
Dukkhā ca lokasmiṃ anekarūpā,
Piyaṃ paṭicca pabhavanti ete
Piye asante na bhavanti ete.

Tattha ye sokaparidevā, yaṃ ca anekarūpaṃ dukkhaṃ, yaṃ pemato bhavati, idaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pemaṃ, ayaṃ samudayo. Yo chandarāgavinayo piyassa akiriyā, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.

1. Netticchinnassa - ma, [PTS], 2. Vitiṇṇo-suni. 3. Natthidāni-ma. [PTS], 4. Yaṃ ca - ma. [PTS], 5. Pajahitabbaṃ - ma. 6. Yā saṃyojanā - ma.

[BJT Page 022] [\x 22/]

Timbaruko paribbājako pacceti: "sayaṃ kataṃ paraṃ kata"nti. Yathesaṃ vīmaṃsā, idaṃ dukkhaṃ. [PTS Page 015] [\q 15/] yā ete dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā, avijjāpaccayā saṅkhārā yāva jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, idampi dukkhaṃ ca samudayo ca. Viññāṇaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanaṃ phasso vedanā bhavo jāti jarāmaraṇaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Avijjā saṅkhārā taṇhā upādānaṃ, ayaṃ samudayo. Iti idaṃ 'sayaṃ kataṃ vīmaṃseyyā'ti yaṃ ca paṭiccasamuppāde dukkhaṃ, idaṃ dukkhaṃ eso samudayo niddiṭṭho. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho, yāva ca jarāmaraṇanirodho'ti ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni: dukkhaṃ ca samudayo ca nirodho ca.

Tattha katamaṃ dukkhaṃ ca samudayo ca maggo ca

26. Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaṃ
Tāmesu so jantu kathaṃ nameyya,
Kāmā bhi loke saṅgāti ñatvā
Tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe'ti.

Tattha yo dukkhamaddakkhi, idaṃ dukkhaṃ, yato bhavati ayaṃ samudayo, yaṃ diṭṭhaṃ1 yato bhavati yāva tassa vinayāya sikkhā, ayaṃ maggo. Imāni tīṇi saccāni.

"Ekādasaṅguttaresu gopālakūpama 2 suttaṃ. "

Tattha yā ca rūpaññūtā3 yaṃ ca saḷāyatanaṃ, yathā vaṇaṃ paṭicchādeti, yaṃ ca titthaṃ, yathā ca labhati dhammūpasaṃhitaṃ uḷāraṃ pītipāmojjaṃ, catubbidhaṃ ca [PTS Page 016] [\q 16/] attabhāvato vatthu, idaṃ dukkhaṃ. Yāva āsāṭikaṃ sāṭetā4 hoti, ayaṃ samudayo. Rūpaññutā5 āsāṭikasāṭanaṃ6, vaṇapaṭicchādanaṃ, vīthiññutā, gocarakusalaṃ ca, ayaṃ maggo avasesā dhammā atthi hetu, atthi paccayā, atthi nissayā, sāvasesadohitā anekapūjā ca kalyāṇamittatāpaccayā7 dhammā, vithiññutā ca hetu. Imāni tīṇi saccāni.

Tattha katamaṃ dukkhaṃ ca maggo ca nirodho ca:

27. Sati kāyagatā upaṭṭhitā
Chasu phassāyatanesu saṃvuto,
Satataṃ bhikkhu samāhito
Jaññā nibbānamattano.
1. Sandiṭṭhaṃ -ma. 2. Gopālakopama-ma. [PTS] 3. Yāva rūpasaññuttā-ma. [PTS]
4. Sāretā-ma. [PTS] 5. Rūpasaññūttā-ma. [PTS] 6. Āsāṭakaharaṇaṃ-ma.
7. Kalyāṇamittatappaccayā-ma.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Tattha yā1 ca kāyagatā sati, yaṃ ca saḷāyatanaṃ, sabbaṃ cetaṃ dukkhaṃ. Yā ca kāyagatā sati, yo ca sīlasaṃvaro yo ca samādhi yattha yā sati, ayaṃ paññākkhandho. Sabbampi sīlakkhandho samādhikkhandho, ayaṃ maggo. Evaṃvihārinā ñātabbaṃ nibbānaṃ, ayaṃ nirodho imāni tīṇi saccāni:

Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā: samatho ca vipassānā ca tattha ye 2 cittasahajātā dhammā, idaṃ dukkhaṃ, yo ca [PTS Page 017] [\q 17/] samato yā ca vipassanā, ayaṃ maggo. Rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.

Tattha katamo samudayo ca nirodho ca:
28. Āsā pihā ca 2 abhinandanā ca
Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā,
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā
Sabbā mayā byantikatā samūlakā
Tattha aññāṇamūlappabhavā'ti purimakehi samudayo. Sabbā mayā byanti katā samūlakāti nirodho. Imāni dve saccāni:

"Catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā" vitthārena kātabbaṃ. Ariyassa sīlassa samādhino paññāya vimuttiyā. Tattha yo imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ ananubodho apaṭivedho3, ayaṃ samudayo. Paṭivedho bhavanettiyā, ayaṃ nirodho. Ayaṃ samudayo ca nirodho ca.

Tattha katamo samudayo ca maggo ca:
29. Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāni bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ,
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pithīyare 4.
'Yāni sotānī' ti ayaṃ samudayo. Yā ca paññā, yaṃ ca sati nivāraṇaṃ pidhānaṃ ca, ayaṃ maggo. Imāni dve saccāni.

'Sañcetanīyaṃ suttaṃ' daḷhanemiyānakāro chahi māsehi niddiṭṭho. Tattha yaṃ kāyakammaṃ savaṅkaṃ sadosaṃ sakasāvaṃ, yā [PTS Page 018] [\q 18/] savaṅkatā sadosatā sakasāvatā, ayaṃ samudayo. Evaṃ vacīkammaṃ, manokammaṃ. Yaṃ kāyakammaṃ5 avaṅkaṃ adosaṃ akasāvaṃ, yā avaṅkatā adosatā akasāvatā, ayaṃ maggo. Evaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Imāni dve saccāni samudayo ca maggo ca.

1. Tattha yaṃ-ma. 2. Āsā ca pihā-ma. 3. Ananubodho appaṭivedho-ma.
4. Pidhīyare-ma. 5. 'Yaṃ kāyakammaṃ' machasaṃ, ūnaṃ.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Tattha katamo samudayo ca nirodho ca maggo ca:

"Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ katthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgati gati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā"ti.

Tattha dve nissayā, ayaṃ samudayo. Yo ca anissayo, yā ca anati ayaṃ maggo yā āgatigati na hoti, cutūpapāto ca, yo esevanto dukkhassā'ti, ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni.

"Anupaṭṭhitakāya sati1-pe- yaṃ vimuttiñāṇadassanaṃ ayaṃ samudayo, ekādasa 2 upanissāyā vimuttiyo yāva upanissayasampadā3 upaṭṭhitakāyasatissa viharati. Sīlasaṃvaro sosaniyo4 hoti.

Yaṃ ca vimuttiñāṇadassanaṃ ayaṃ maggo, yā ca vimutti ayaṃ nirodho. Imāni tīṇi saccāni, samudayo ca nirodho ca maggo ca.

Tattha katamo nirodho ca maggo ca: [PTS Page 019] [\q 19/]
30. Sayaṃ katena kammena 5
Tena attanā abhinibbānagato vitiṇṇakaṅkho,
Vibhavaṃ ca ñatvā lokasmiṃ
Tāva khīṇapunabbhavo sa bhikkhu.
Yaṃ kammena, ayaṃ maggo. Yaṃ khīṇapunabbhavo' ayaṃ nirodho. Imāni dve saccāni.

"Pañca vimuttāyatanāni, satthā vā dhammaṃ deseti aññataro vā viññu sabrahmacārītī" vitthārena kātabbā. Tassa atthapaṭisaṃvedissa 6 pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, ayaṃ nirodho. Evaṃ pañca vimuttāyatanāni vitthārena. Imāni dve saccāni; nirodho ca maggo ca.

Imāni sādhāraṇāni suttāni. Imehi sādhāraṇehi suttehi yathāniddiṭṭhehi paṭivedhato ca lakkhaṇato ca otāretvā aññāni suttāni niddisitabbāni aparihāpentena 6. Gathāhi gāthā anuminitabbā, byākaraṇehi byākaraṇaṃ.

1. Kāyagatāsati-machasaṃ. 2. Ekārasa-machasaṃ, [PTS] 3. Upanissayaupasampadā-machasaṃ.
4. Sosāniyo-machasaṃ. 5. Saccena-machasaṃ. 6. Atthappaṭisaṃvedissa-ma.
7. Aparihāyantena-ma 8.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Ime ca sādhāraṇā dasaparivaḍḍhakā eko ca catukko niddeso sādhāraṇo. Ayaṃ ca pakiṇṇakaniddeso. Ekaṃ pañca cha ca savekadeso sabbaṃ. Ime dve parivajjanā purimakā ca dasa, ime dvādasa parivaḍḍhakā saccāni.

Ettāvatā sabbaṃ suttaṃ natthi taṃ byākaraṇaṃ vā gāthā vā1 imehi dvādasahi parivaḍḍhakehi na otarituṃ, appamattena pariyesitvā niddisitabbā.

Tatthāyaṃ saṅkhepo: sabbaṃ dukkhaṃ sattahi padehi samosaraṇaṃ gacchati. Katarehi sattahi: appiyasampayogo ca piyavippayogo ca imehi dvīhi padehi sabbaṃ dukkhaṃ niddisitabbaṃ. Tassa dve nissayā: kāyo ca [PTS Page 020] [\q 20/] cittaṃ ca, tena vuccati "kāyikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ ce"tī natthi taṃ dukkhaṃ na kāyikaṃ vā na cetasikaṃ, sabbaṃ dukkhaṃ dvīhi niddisitabbaṃ: kāyikena ca cetasikena ca, tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ: dukkhadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya vipariṇāmadukkhatāya. Iti taṃ sabbaṃ dukkhaṃ tīhi dukkhatāhi saṅgahitaṃ, iti idaṃ ca dukkhaṃ tividhaṃ, duvidhaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ ca cetasikaṃ ca, duvidhaṃ appiyasampayogo ca piyavippayogo ca, idaṃ sattavidhaṃ dukkhaṃ.

Tattha tividho samudayo acatuttho apañcamo.

Katamo tividho: taṇhā ca diṭṭhi ca kammaṃ ca.

Tattha taṇhāva bhavasamudayo. Kammaṃ tathānibbattassa hīnappaṇītatā2 ayaṃ samudayo. Iti yāpi bhavagatīsu hīnatā ca paṇītatā ca, yāpi tīhi dukkhatāhi saṅgahitā, yo'pi dvīhi mūlehi samudānīto avijjāya nivutassa bhavataṇhāsaṃyuttassa saviññāṇako kāyo, so'pi tīhi dukkhatāhi saṅgahito.

Tathā vipallāsato diṭṭhi avagantabbā3 yā sattavidhā4 niddisitabbā eko vipallāso tīṇi niddesayati cattāri vipallāsavatthūni.

Tattha katamo eko vipallāso: yo viparītagāho5 paṭikkhepena otaraṇaṃ yathā 'anicce niccami'ti viparītaṃ gaṇhāti. Evaṃ cattāro vipallāsā. Ayameko vipallāsīyati saññā cittaṃ diṭṭhi.

Katamāni cattāri vipallāsavatthūni: [PTS Page 021] [\q 21/] kāyo vedanā cittaṃ dhammā.

Evaṃ vipallāsagatassa akusalaṃ ca pavaḍḍheti. Tattha saññāvipallāso dosaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti. Cittavipallāso lobhaṃ akusalamūlaṃ pavaḍḍheti, diṭṭhivipallāso mohaṃ akusalamūlaṃ paveḍḍhati. Tattha dosassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ: micchāvācā micchākammanto micchāājīvo. Lobhassa akusalamūlassa tīṇi micchattāni phalaṃ: micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi.
1. Gāthā viya-mi. 2. Hīnapaṇītatā-ma. 3. Āgantabbā-[PTS] 4. Sā sattavidhā-[PTS] 5. Viparītaggāho-ma.

[BJT Page 030] [\x 30/]

Mohassa akusalamūlassa dve micchattāni phalaṃ: micchādiṭṭhi ca micchāsati ca. Evaṃ akusalaṃ sahetu sappaccayaṃ vipallāsā ca paccayo. Akusalamūlāni sahetu, eteyeva paṭipakkhena anūnā anadhikā dvīhi paccayehi niddisitabbā. Nirodhe ca magge ca vipallāsamupādāya parato1 paṭipakkhena 2.

Tatthimā uddānagāthā:
(1) Avijjāya nivuto loko - cittaṃ saṃyojanampi ca,
Yā ucchinna3bhavataṇhā - dvedhā ceva vimuttiyo.

(2) Kumabhūpamaṃ kāyamimaṃ - yaṃ na tumhākaṃ jahātha,
Ye keci sokā paridevā4 - timbaruko5 ca sayaṃ kataṃ.

(3) Dukkhaṃ diṭṭhi ca upannaṃ - yaṃ ca gopālakūpamaṃ,
Sati kāyagatā māhu - samatho ca vipassanā.

(4) Āsā pihā ca abhinandanā ca - catunnamananubodhanā, [PTS Page 022] [\q 22/]
Yāni sotāni lokasmiṃ - daḷhanemiyānakāro.

(5) Yaṃ nissitassa calitaṃ - anapaṭṭhitakāya sati 6,
Sayaṃ katena kammena7 - vimuttāyatanehi ca.

Peṭakopadese mahākaccāyanena bhāsite
Ariyasaccappakāsanā nāma paṭhamabhūmi samattā. [PTS Page 023] [\q 23/]

1. Parito-[PTS] 2. Paṭipakkhena catasso-machasaṃ. 3. Sapacchinna-[PTS]
Yā pacchinna-machasaṃ.
4. Sokaparidevā-machasaṃ, [PTS] 5. Tibbadukkho-[PTS] 6. Kāyagatā sati-machasaṃ.
7. Sayaṃ katena saccena-machasaṃ [PTS]

[BJT Page 032] [\x 32/]

2. Dutiyabhūmi

Tattha katamaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ:
1. Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, 2. Vāsanābhāgiyaṃ1 suttaṃ, 3. Nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, 4. Asekhabhāgiyaṃ suttaṃ, 5. Saṃkilesabhāgiyaṃ ca vāsanābhāgiyaṃ ca 2, 6. Saṃkilesabhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca, 7. Saṃkilesabhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca asekhabhāgiyaṃ ca, 8. Vāsanābhāgiyaṃ2 ca nibbedhabhāgiyaṃ ca. 9. Āṇatti, 10. Phalaṃ, 11. Upāyo, 12. Āṇatti ca phalaṃ ca, 13. Phalaṃ ca upāyo ca, 14. Āṇatti ca phalaṃ ca upāyo ca, 15. Assādo, 16. Ādīna, 17. Nissaraṇaṃ, 18. Assādo ca ādīnavo ca, 19. Assādo ca nissaraṇaṃ ca, 20. Ādīnavoca nissaraṇaṃ ca, 21. Assādo ca ādīnavo ca nissaraṇaṃ ca, 22. Lokikaṃ, 23. Lokuttaraṃ, 24. Lokikaṃ ca lokuttaraṃ ca, 25. Kammaṃ, 26. Vipāko, 27. Kammaṃ ca vipāko ca, 28. Niddiṭṭhaṃ, 29. Aniddiṭṭhaṃ, 30. Niddiṭṭhaṃ ca aniddiṭṭhaṃ ca, 31. Ñāṇaṃ, 32. Ñeyyaṃ, 33. Ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca, 34. Dassanaṃ, 35. Bhāvanā, 36. Dassanaṃ ca bhāvanā ca, 37. Vipākakammaṃ, 38. Na vipākakammaṃ, 39. Nevavipākana vipākakammaṃ, 40. Sakavacanaṃ, 41. Paravacanaṃ, 42. Sakavacanaṃ ca paravacanaṃ ca, 43. Sattādhiṭṭhānaṃ, 44. Dhammādhiṭṭhānaṃ, 45. Sattādhiṭṭhānaṃ ca dhammādhiṭṭhānaṃ ca, 46. Thavo, 47. Anuññātaṃ, 48. Paṭikkhittaṃ, 49. Anuññātaṃ ca paṭikkhittaṃ ca, 50. Sakavacanādhiṭṭhānaṃ, 51. Paravacanādhiṭṭhānaṃ, 52. Sakavacanādhiṭṭhānaṃ ca, paravacanādhiṭṭhānaṃ ca, 53. Kiriyaṃ, 54. Phalaṃ, 55. Kirayaṃ ca phalaṃ ca.

(Tattha, sakavacanādhiṭṭhānaṃ, paravacanādhiṭṭhānaṃ, sakavacanādhiṭṭhānaṃ ca paravacanādiṭṭhānaṃ ca, kiriyaṃ, phalaṃ, kiriyaṃ ca - imāni cha paṭikkhittāni. [PTS Page 024 [\q 24/] ]

(1) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ:
1. Kāmandhā jālasañjannā - taṇhāchadanachādi,
Pamattabandhanā3 baddhā - macchā va kumināmukhe,
Jarāmaraṇamanventi - vaccho khirapakova mātaraṃ.
"Pañcime bhikkhave nīvaraṇā".

(2) Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ:
2. Manopubbaṅgamā dhammā - manoseṭṭhā manomayā,
Manasā ce pasannena - bhāsati vā karoti vā,
Tato naṃ sukhamanveti - chāyāva anapāyini.
Saṃyuttake suttaṃ 4: mahānāmassa sakkassa idaṃ bhagavā sakyānaṃ kapilavatthumhi nagare nayavitthārena, saddhāsīlaparibhāvitaṃ cittaṃ bhāvaññena paribhāvitaṃ taṃ nāma pacchime kāle. (?)

1. Vodānabhāgiyaṃ-netti. 2. Asekkhabhāgiyaṃ-machasaṃ, [PTS] 3. Pamattabandhunā-ma. [PTS] 4. Suttaṃ-machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 034] [\x 34/]

(3) Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ:
3. Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto
Ayamhamasmī'ti anānupassī,
Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya.
"Kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni"1 ānando pucchati satthāraṃ.

(4) Tattha katamaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ:
4. Yassa selūpamaṃ cittaṃ - ṭhitaṃ nānupakampati
[PTS Page 025] [\q 25/] virattaṃ rajanīyesu - kopaneyye na kuppati,
Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ - kuto naṃ dukkhamessatī'ti.
"Āyasmā maṃ bhante sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkanto"1 sāriputtassa byākaraṇaṃ kātabbaṃ. "Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa"1 vitthārena kātabbaṃ.

(5) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ ca vāsanābhāgiyaṃ ca suttaṃ:
5. Channamativassati - vivaṭaṃ nāti vassati,
Tasmā channaṃ vivaretha - evaṃ taṃ nātivassati.
"Channamativassatī'ti saṃkileso, "vivaṭaṃ nātivassatī"ti vāsanā.
"Tamotamaparāyano"ti vitthārena. Tattha yo ca tamo yo ca tamaparāyano, sa ayaṃ saṃkileso. Yo ca joti, yo ca jotiparāyano, ayaṃ vāsanā.

(6) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ nibbedhabhāgiyaṃ ca suttaṃ:
6. Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā
Yadāyasaṃ dārujaṃ babbajaṃ ca'4
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

7. Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā
Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ,
Etampi chetvāna paribbajanti 5
Anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya. *

1. Sīlāni nu kho bhavanti kimatthiyāni-machasaṃ. 2. Sāriputto nāma bhavo theraññataro somaṃ āsajaja. . . Machasaṃ. 3. Yassa nūna bhagavā kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa abahulīkatā-machasaṃ. 4. Dārujapabbachañca-machasaṃ. 5. Vajantidhīrā-jataka. *. Machasaṃ-potthake ūnaṃ.

[BJT Page 036] [\x 36/]

"Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā yadāyasaṃ dārujaṃ babbajañca1, sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttesu dāresu ca yā apekkhā" ayaṃ saṃkileso. [PTS Page 026] [\q 26/] "etampi chetvāna paribbajanti anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā"ti ayaṃ nibbedho.

"Yaṃ cetayitaṃ pakappitaṃ anusayitaṃ yā ca nāmarūpassa avakkanti hoti", imehi catūhi padehi saṃkileso. Pacchimakehi catūhi nibbedho.

(7) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca asekhabhāgiyaṃ ca suttaṃ:
8. Ayaṃ loko santāpajāto
Phassapareto rodaṃ1 vadati attano,
Yena yena hi maññati
Tato taṃ hoti aññathā.

9. Aññathābhāvī bhavasatto loko
Bhavapareto bhavamecābhinandati, yadabhinandati taṃ bhayaṃ
Yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ.
Bhavavippahānāya kho panidaṃ bramhacariyaṃ vussati.

Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā'ti vadāmi.

Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā'ti vadāmi, upadhī hi 2 paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti.

Sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo, [PTS Page 027] [\q 27/]

Lokamimaṃ passa, puthu avijjāya paretaṃ bhūtaṃ bhūtarataṃ bhavā aparimuttaṃ3. Ye hi keci bhavā sabbadhi sabbattatāya 4, sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti.

10. Evametaṃ yathābhūtaṃ - sammappaññāya passato
Bhavataṇhā pahīyati - vibhavaṃ nābhinandati.

Sabbaso taṇhānaṃ khayā - asesavirāganirodho nibbānaṃ.

11. Tassa nibbutassa bhikkhuno anupādā punabbhavo na hoti,
Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo
Upaccagā5 sabbabhavāni tādī'ti.

1. Rogaṃ - udānaṃ, machasaṃ. 2. ( Upadhiṃ - udāna. ( Upadiṃ hi - machasaṃ. 3. Paretā bhūtā bhūtāratā bhavā aparimuttā - machasaṃ. 4. Sabbatthatāya-machasaṃ.
5. Upeccagā-machasaṃ.

[BJT Page 038] [\x 38/]

"Ayaṃ loko santāpajāto" yāva "dukkha" nti ayaṃ taṇhāsaṃkileso.

(Yaṃ punaggahaṇaṃ) ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāṃhasu. Sabbe te avimuttā bhavasmā'ti vadāmi, ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā'ti vadāmi. Ayaṃ diṭṭhisaṃkileso.

Taṃ diṭṭhisaṃkileso ca taṇhāsaṃkileso ca ubhayametaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ1.

(Yaṃ punaggahaṇaṃ) bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati. " Yāva "sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo"2 "sabbaso taṇhānaṃ khayā asesavirāganirodho nibbānaṃ. " Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. [PTS Page 028] [\q 28/]

"Tassa nibbutassa bhikkhuno" yāva "upaccagā sabbabhavāni tādī"ti idaṃ asekhabhāgiyaṃ.

"Cattāro puggalā: anusotagāmī saṃkileso, ṭhitatto ca paṭisotagāmī ca nibbedho, thale tiṭṭhatī'ti asekhabhūmi.

(8) Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca suttaṃ:

12. Dadato puññaṃ pavaḍḍhati
Saṃyamato veraṃ na cīyati, kusalo ca jahāti pāpakaṃ
Rāgadosamohakkhayā sa nibbuto'ti.

"Dadato puññaṃ pavaḍḍhati saṃyamato veraṃ na cīyatī" ti vāsanā, kusalo ca jahāti pāpakaṃ rāgadosamohakkhayā sa nibbuto"ti nibbedho.

"Sotānudhatesu 3 dhammesu vacasā paricitesu manasānupekkhitesu diṭṭhiyā suppaṭividdhesu pañcānisaṃsā pāṭikaṅkhā: idhekaccassa bahussutā dhammā honti dhatā4 casā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, so yuñjanto ghaṭento vāyamanto5. Diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti. No ca diṭṭheva dhamme visesaṃ pappoti, gila no pappoti, no ce gilāno pappoti, maraṇakālasamaye pappoti. No ce maraṇakālasamaye pappoti, devabhūto pāpuṇāti. No ce devabhūto pāpuṇāti, tena dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti.

1. Saṃkileso-ma. [PTS] 2. Pāṭho'yaṃ machasaṃ, vyākūlo dissati.
3. Gatesu-machasaṃ, [PTS] 4. Dhātā apamuṭṭhā-machasaṃ. [PTS] 5. Vāyāmanto-ma.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Tattha yaṃ1 diṭṭheva dhamme pāpuṇāti, ayaṃ nibbedho. [PTS Page 029] [\q 29/] yaṃ samparāye paccekabodhiṃ pāpuṇāti, ayaṃ vāsanā.

Imāni soḷasa suttāni sabbasāsanaṃ atigaṇhanto tiṭṭhanti. Imehi soḷasahi suttehi navavīdho suttanto vibhatto bhavati. So ca paññavato no duppaññassa, yuttassa no ayuttassa, akammassa vihārissa.

Pakatīyā loko2 saṃkileso carati. So saṃkileso tividho: . Taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tato saṃkilesato uṭṭhahanto saṃkilesadhammesu3 patiṭṭhahati lokiyesu patiṭṭhahatīti, tatthākusalo diṭṭhito4 sace taṃ sīlaṃ ca diṭṭhiṃ ca parāmasati, tassa so taṇhāsaṃkileso hoti. Sace panassa evaṃ hoti: 'iminā'haṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi 5. Devaññataro vā'ti, sāssa 6. Hoti micchādiṭṭhi, so tassa 6 micchādiṭṭhisaṃkileso bhavati.

Sace pana sīle patiṭṭhito aparāmaṭṭhassa hi sīlavataṃ hoti, tassa taṃ sīlavataṃ7 yoniso gahitaṃ avippaṭisāraṃ8 janeti, (yāva-vimuttiñāṇadassanaṃ) taṃ ca tassa diṭṭheva dhamme, kālakatassa 0 vā tamhiyeva vā pana aparāparāyāye10 vā aññesu khandhesu evaṃ sutaṃ: 'sucaritaṃ vāsanāya saṃvattatī'ti vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ vuccati.
Tattha sīlesu ṭhitassapi nīvaraṇacittaṃ, taṃ tato sakkāyadiṭṭhippahānāya bhagavā dhammaṃ deseti, so accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti, yadi vā sāsanantare accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti, yadi vā ekāsane cha abhiññe. [PTS Page 030] [\q 30/] tattha dve puggalā ariyadhamme pāpuṇanti; saddhānusārī ca dhammānusārī ca. Tatta dhammānusārī ugghaṭitaññū saddhānusārī neyyo. Tattha ugghaṭitaññū duvidho: koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha neyyopi duvidho koci tikkhindriyo koci mudindriyo. Tattha yo ca ugghaṭitaññū mudindriyo, yo ca neyyo tikkhindriyo, ime puggalā asamindriyā honti. Tattha ime puggalā samindriyā11 parihāyanti ca ugghaṭitaññuto, vipañcitaññū neyyato, ime majjhimā bhūmigatā vipañcitaññū honti. Ime tayo puggalā.

1. Tatthāyaṃ-ma, [PTS] 2. Loke-ma, [PTS] 3. Saṃkileso dhammesu-machasaṃ, [PTS]
4. Diṭṭhato-machasaṃ, [PTS] 5. Bhavissaṃ-ma. 6. Yassa-ma. 7. Sīlavato-machasaṃ, [PTS], 8. Abhippaṭisāraṃ-[PTS] 9. Kālaṅkatassa-ma. 10. Aparāpariyāyena-machasaṃ. 11. Saddhindriyā-[PTS]

[BJT Page 042] [\x 42/]

Tattha catutthā pana pañcamā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalaṃ ca pāpuṇāti ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno. Tattha vipañcitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalaṃ ca pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti dutiyo sotāpanno. Tattha neyye puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalaṃ ca pāpuṇāti, kolaṃkolo ca hoti dutiyo sotāpanno. Tattha neyyo puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalaṃ ca pāpuṇāti, sattakkhattuparamo ca hoti, ayaṃ tatiyo sotāpanno. Ime tayo puggalā indiyavemattatāya sotāpattiphale ṭhitā. Ugghaṭitaññū ekabījī hoti. Vipañcitaññū kolaṃkolo hoti, neyyo sattakkhattuparamo hoti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. [PTS Page 031] [\q 31/]

Sace pana taduttariṃ vāyamati, accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ pāpuṇāti. Tattha ugghaṭitaññū puggalo yo tikkhindiyo, te dve puggalā honti: anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā antarāparinibbāyī ca upahaccapaṭinibbāyī ca, tattha vipañcitaññū puggalo yo tikkhindurayo, te dve puggalā honti: anāgāmiphalaṃ pāpuṇitvā1 asaṅkhāraparinibbāyī ca sasaṅkhāraparinibbāyī ca. Tattha neyyo anāgāmiphalaṃ pāpuṇanto uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti. Ugghaṭitaññū mudindiyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti. Ugghaṭitaññū ca vipañcitaññū ca indriyanānattena ugghaṭitaññū puggalo tikkhindiyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, tikkhindriyo antarāparinibbāyī hoti, ugghaṭitaññū mudindriyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Vipañcitaññū tikkhindiyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti, vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo upahaccaparinibbāyī hoti, vipañcitaññū tikkhindiyo asaṅkhāraparinibbāyī hoti, vipañcitaññū mudindriyo sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, neyyo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hoti, iti pañca anāgāmino, chaṭṭho sakadāgāmī, tayo ca sotāpannāti ime nava sekkhā.

Tattha ugghaṭitaññū puggalo tikkhindiyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti: ubhatobhāgavimutto paññāvimutto ca. Tattha ugghaṭitaññū puggalo mudindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti: ṭhītakappī ca paṭivedhanabhāvo ca. [PTS Page 032] [\q 32/] tattha vipañcitaññū puggalo ca tikkhindriyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti: cetanābhabbo ca rakkhaṇabhabbo ca. Tattha vipañcitaññū mudindiyo arahattaṃ pāpuṇanto dve puggalā honti: sace ceteti na parinibbāti, no ce anurakkhati parinibbāyī'ti. Tattha neyyo puggalo bhāvanānuyogamanuyutto parihānadhammo hoti kammaniyato vā samasīsī vā. Ime nava arahanto.

1. Pāpuṇanti-ma.

[BJT Page 044] [\x 44/]

Idaṃ catubbidhaṃ suttaṃ: saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekhabhāgiyaṃ. Imesu puggalesu tathāgatassa dasavidhaṃ balaṃ pavattati.

Katamaṃ dasavidhaṃ: idha buddhānaṃ bhagavantānaṃ appavattite dhammacakke mahesakkhā devaputtā yācanāya abhiyātā honti: 'desetu sugato dhamma'nti. So anuttarena buddhacakkhunā volokento addasāsi sattānaṃ tayo rāsī1: sammattaniyato micchattaniyato aniyato.

Tattha sammattaniyato rāsi micchāsatiṃ āpajjeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, asatthuko parinibbāyeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, samāpattiṃ āpajjeyyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Tattha micchattaniyato rāsi ariyasamāpattiṃ paṭipajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, anariyamicchāpaṭipattiṃ paṭipajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati. [PTS Page 033] [\q 33/]

Tatta aniyato rāsi sammāpaṭipajjamāno2 sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamāno sammattaniyatarāsiṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sammāpaṭipajjamāno micchattaniyatarāsiṃ gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, micchāpaṭipajjamāno micchattaniyatarāsiṃ gamissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Ime tayo anuttarena buddhacakkhunā volokentassa sammāsambuddhadda me sato 'ime dhammā anabhisambuddhā'ti ettāvatā3 maṃ koci sahadhammena paṭicodessatīti 4 netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vītarāgassa me 5 paṭijānato akhīṇāsavatāya sahadhammena koci paṭicodessatīti 4 netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yato pana imassa aniyatassa rāsissa dhammadesanā, sā na dissati takkarassa sammādukkhakkhayāyā'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tathā ovadito yaṃ pana me aniyatarāsi sāvako pubbenāparaṃ visesaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yaṃ kho muni nānappakārena 6 nānāniruttiyo devanāgayakkhānaṃ deseti dameti, dhamme vavatthānena vatvā kāraṇato aññaṃ kāraṇaṃ7 gamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, dhammapaṭisambhidā.

Yato panimā niruttito satta sutta(?) Niruttiyo8 nābhisambhuneyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, niruttipaṭisambhidā.

1. Tayo rāsīnaṃ-machasaṃ, [PTS] 2. Sammāpaṭipajjamānaṃ-machasaṃ, [PTS] 3. Ettāvatā-ma. 4. Paṭicodissatīti-ma. 5. Te-machasaṃ. 6. Nānāppakārassa-machasaṃ, [PTS] 7. Pāraṃ-machasaṃ, [PTS] 8. Satta satta niruttiyo-machasaṃ.

[BJT Page 046] [\x 46/]

Nirutti kho pana abhisamayaratānaṃ sāvakānaṃ tamatthamaviññāpayeti neta ṭhānaṃ vijjati. [PTS Page 034] [\q 34/] atthapaṭisambhidā.

Mahesakkhā devaputtā upasaṅkamitvā pañhe pucchiṃsu, kāyikena vā mānasikena vā paripīḷitassa; hatthakuṇīti vā pāde vā khañjassa dandhassa vā, so attho na parābhājīyatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paṭihānapaṭisambhidā.

Yaṃ hi saṃ tesaṃ hoti taṃ hi asantaṃ bhavatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yaṃ hi nasaṃ tesaṃ na bhavati, taṃ hi nasaṃ tesaṃ bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evaṃ samudayassa nirodhāya dasa akusalakammapathā.

Māro vā indro vā brahmā vā tathāgato vā cakkavattī vā so vata nāma mātugāmo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso1 rājā cakkavattī sakko devānamindo bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Itissa evarūpaṃ balaṃ evarūpaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati ṭhānāṭhānañāṇaṃ2 paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ. Taṃ niddisitabbaṃ: tīhi rāsīhi catūhi vesārajjehi catūhi paṭisambhidāhi, paṭiccasamuppādassa pavattiyaṃ nivattiyaṃ bhāgiyaṃ ca, kusalaṃ kusalavipākesu ca upapajjati yaṃ ca itthipurisānaṃ.

Idaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ.

Tathāgato evaṃ jānāti: yesaṃ pana sammattaniyato rāsi. Nāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, nibbānagāminiyevāyaṃ paṭipadā, tattha siyā micchattaniyato rāsi, esā'pi na sabbatthagāminī paṭipadā, sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ [PTS Page 035] [\q 35/] paṭipadā, hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ, gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa. Yaṃ yaṃ vā paṭipadaṃ paṭipajjeyya sabbattha gaccheyya. Ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ, idaṃ vuccati sabbatthagāminipaṭipadā ñāṇaṃ.

Idaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ.

Sā kho panāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā nānādhimuttā keci kāmesu keci dukkarakāriyaṃ keci attakilamathānuyogamanuyuttā keci saṃsārena suddhiṃ paccenti keci anavajjabhāvanāyāti3. Tena tena caritena vinibaddhānaṃ4 sattānaṃ yaṃ ñāṇaṃ yathābhūtaṃ nānāgataṃ lokassa anekādhimuttigataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Idaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ.

1. Puriso assa-machasaṃ. 2. Ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ-ma. 3. Agajjābhāvanā-machasaṃ. Anājjhābhāvanā-[PTS]
4. Vinibandhānaṃ-machasaṃ [PTS]

[BJT Page 048] [\x 48/]

Tattha sattānaṃ adhimuttā bhavanti āsevanti bhāventi bahulīkaronti. Tesaṃ kammūpasayānaṃ1 tadadhimuttānaṃ2 sā ceva dhātu saṃvahati. Katarā panesā dhātu: nekkhammadhātu baladhātu kāci sammattaṃ3 kāci micchattaṃ ca dhātu adhimuttā bhavanti aññatare uttariṃ4 na samanupassanti. Te tadeva ṭhānaṃ jāti 5 jarāmaraṇassa abhinivissa voharanti: 'idameva saccaṃ moghamañña'nti, yathā bhagavatā sakkassa devānamindassa bhāsitaṃ yaṃ tattha yathābhūtaṃ ñāṇaṃ.

Idaṃ vuccati catutthaṃ tathāgatabalaṃ.

Tattha yaṃ yadeva dhātuṃ7 seṭṭhanti, taṃ taṃ kāyena ca vācāya ca arabhanti 8 cetasiko ārambho vetanā kammaṃ, [PTS Page 036] [\q 36/] kāyiko vācasiko ārambho vetasikattā kammantaraṃ. Tathāgato evaṃ pajānāti: 'iminā sattena evaṃ dhātukena evarūpaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ atītamaddhānaṃ. Iminā hetunā tassa evarūpo vipāko vipaccati etarahi, vipaccissati vā anāgatamaddhāna'nti. Evaṃ paccuppannamaddhānaṃ pajānāti: ayaṃ puggalo evaṃdhātuko idaṃ kammaṃ karoti, taṇhāya ca diṭṭhiyā ca. Iminā hetunā na tassa vipāko diṭṭhe vā dhamme, nibbattissati upapajje vā aparamhi vā pariyāyeti. Evaṃ pajānāti: 'ayaṃ puggalo evarūpaṃ kammaṃ karissati anāgatamaddhānaṃ iminā hetunā tassa evarūpo vipāko nibbattissati iminā hetunā'ti yāni cattāri kammaṭṭhānāni, idaṃ kammaṭṭhānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ ca sukhavipākaṃ-pe-iti ayaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso vipākavemattataṃ pajānāti uccāvacataṃ10 hinappaṇītataṃ.

Idaṃ vuccati kammavipākañāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ.

Tathā sattā yaṃ vā kammasamādānaṃ samādiyantā11. Tattha evaṃ pajānāti: imassa puggalassa kammādhimuttassa rāgacaritassa nekkhammadhātu12 pāripūriṃ gacchati13 tassa rāgānugate yuñjamānassa paṭhamaṃ jhānaṃ saṃkilissati, sace puna uttariṃ vāyamato14 jhānavodānagate mānase visenabhāgiyaṃ paṭipadaṃ anuyuñjiyati, tassa hi jhānabhāgiyaṃyeva paṭhamajjhāne ṭhītassa dutiyaṃ jhānaṃ vodānaṃ gacchati, tatiyaṃ [PTS Page 037] [\q 37/] ca jhānaṃ samāpajjitukāmassa somanassindriyaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati tassa sā pīti avisesabhāgiyaṃ tatiyaṃ jhānaṃ.

1. Kammapasaṃyaṃtaṃ-[PTS] 2. Tadādhimuttānaṃ-ma. 3. Sampatti-machasaṃ, pattikā ca. [PTS] 4. Uttari ma. 5. Mayā-ma [PTS] 6. Bhagavā-ma. 7. Saṃyeva dhātu-ma. [PTS] 8. Ārabbhanti-ma. 9. Hetunā-ma. 10. Uccāvācā-machasaṃ, [PTS] 11. Samādhiyanta, [PTS] 12. Dhātūnaṃ-machasaṃ, [PTS] 13. Gacchanti-machasaṃ, [PTS] 14. Uttari vāyamato-ma.

[BJT Page 050] [\x 50/]

Ādissa tiṭṭhati, sace tassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, tathā bhūtassa catutthaṃ jhānaṃ vodānaṃ gacchatiyeva. Catutthassa jhānassa hānabhāgiyā dhammā, te ca dhammā yattha pajāyanti yehi catutthaṃ jhānaṃ vodānaṃ dissati. Evaṃ ajjhāsayasamāpattiyā yā catasso samāpattiyo tīṇi vimokkhamukhāni aṭṭha vimokkhā. Jhānānīti cattāri jhānāni, vimokkhāti aṭṭha ca vimokkhā tīṇi ca vimokkhamukhāni. Samādhīti cattāro samādhi: chandasamādhi viriyasamādhi1 cittasamādhi vīmaṃsāsamādhī. Samāpattiyoti catasso ajjhāsayasamāpattiyo iti imesaṃ jhānānaṃ vimokkhasamāpattīti evarūpo saṃkileso rāgacaritassa puggalassa evaṃ dosacaritassa, mohacaritassa, rāgacaritassa puggalassa evarūpaṃ vodānaṃ. Iti yaṃ ettha ñāṇaṃ yathābhūtaṃ asādhāraṇaṃ sabbasattehi. Idaṃ vuccati chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ.

Tattha tathāgato evaṃ pajānāti: lokikā dhammā lokuttarā dhammā bhāvanābhāgiyaṃ indriyanāmaṃ2 labhanti ādhipateyyabhūmiṃ upādāya, balanāmaṃ3 labhanti thāmagataṃ mano manindriyaṃ, taṃ upādāya, viriya nāmaṃ4 labhanti ārambhadhātuṃ upādāya. Itissa 5 evarūpaṃ ñāṇaṃ imehi ca dhammehi ime puggalā samannāgatātipi. Dhammadesanaṃ akāsi. Ākārato ca vokārato ca [PTS Page 038] [\q 38/] āsayajjhāsayassa adhimuttisamannāgatānaṃ. Idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indiyabalaviriyavemattataṃ ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ.

Tattha ca tathāgato lokādisu ca bhūmīsu saṃyojanānaṃ ca sekkhānaṃ dvīhi balehi gatiṃ pajānāti. Pubbenivāsānussatiyā atīte saṃsāre etarahi ca paccuppanne, dibbacakkhunā cutūpapātaṃ iti imāni dve balāni dibbacakkhuto abhinihitāni. So atītamaddhānaṃ dibbassa cakkhuno gocaro, so etarahi satigocaro, iti attano ca paresaṃ ca pubbenivāsañāṇaṃ anekavidhaṃ nānāppakārakaṃ paccuppannamaddhānaṃ dibbena cakkhunā. Imāni dve tathāgatabalāni, aṭṭhamaṃ pubbenivāso, navamaṃ dibbacakkhu.

Punacaparaṃ tathāgato ariyapuggalānaṃ jhānaṃ vodānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ pajānāti: ayaṃ puggalo iminā maggena imāya paṭipadāya āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sacchikatvā upasampajja viharatīti, iti attano ca āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ diṭṭhekaṭṭhānaṃ catubhūmimupādāya yāva navannaṃ arahantānaṃ āsavakkhayo odhiso sekhānaṃ anodhiso arahantānaṃ. Tattha cetovimutti dvīhi āsavehi anāsavā: kāmāsavena ca bhavāsavena ca. Paññāvimutti dvīhi āsavehi anāsavā: diṭṭhāsavena ca avijjāsacena ca. Imāsaṃ dvinnaṃ vimuttīnaṃ [PTS Page 039] [\q 39/] yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati āsavakkhaye ñāṇaṃ.

Dasamaṃ tathāgatabalaṃ.

1. Viriyasamādhi-ma. 2. Indriyaṃ nāmaṃ-machasaṃ, 3. Balaṃ nāmaṃ-machasaṃ, 4. Viriyaṃ nāmaṃ-machasaṃ, 5. Itissa(dve).

[BJT Page 052] [\x 52/]

Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti: saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ asekhabhāgiyaṃ.

Tattha yo taṇhāsaṃkileso imassa alobho nissaraṇaṃ. Yo diṭṭhisaṃkileso imassa amoho nissaraṇaṃ. Yo duccaritasaṃkileso imassa tīṇi kusalāni nissaraṇaṃ.

Kiṃ nidānaṃ: tīṇi1 imāni manoduccaritāni - abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.

Tattha abhijjhā manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti adinnādānaṃ sabbaṃ ca tadupanibaddhaṃ2 vācākammaṃ upaṭṭhapeti, musāvādaṃ ca sabbavitathaṃ sabbaṃ vācamabhāvaṃ sabbamakkhaṃ palāsaṃ abhijjhāakusalamūlanti. Musāvādo3 adinnādānaṃ4 abhijjhāya cetanā5.

Tattha vyāpādo manoduccaritaṃ kāyakammaṃ upaṭṭhapeti pāṇātipātaṃ sabbaṃ cetaṃ ākaḍḍhanaṃ parikaḍḍhanaṃ nibandhaṃ rocanaṃ, vācākammaṃ upaṭṭhapeti pisunāvācaṃ, pharusāvācaṃ6. Micchādiṭṭhi manoduccaritaṃ ca abhijjhaṃ vyāpādaṃ micchādiṭṭhiṃ payojeti.

Yassa 7 yo koci micchādiṭṭhi cāgo rāgajo vā dosajo vā sabbaso micchādiṭṭhisambhūto, iminā kāraṇena micchādiṭṭhi kāyakammaṃ upaṭṭhapeti kāmesumicchācāraṃ, vacīkammaṃ upaṭṭhapeti samphappalāpaṃ. [PTS Page 040] [\q 40/] imāni tīṇi duccaritāni akusalamūlāni.

Yā abhijjhā so lobho, yo vyāpādo so doso, yā micichādiṭṭhi so moho, yāni 8 aṭṭha micchattāni upaṭṭhapenti, tesu gahitesu tīsu akusalamūlesu dasavidhaṃ akusalaṃ9 pāripūriṃ gacchati. Tassa tividhassa duccaritasaṃkilesassa vāsanābhāgiyaṃ ca suttaṃ nissaraṇaṃ.

Tattha yo bahusito10 niddeso yathā lobho doso, mohopi tattha asito11 ettha lobho ussado. Tena kāraṇena tesu vā dhammesu lobho paññāpīyati12. Tatthāyaṃ moho akusalaṃ, ayaṃ avijjā, yā catubbidhā rūpe abhiniviṭṭhā, rūpaṃ attato samanupassati avijjāgato, rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ.

1. Tīṇi hi-[PTS] 2. Tadupanibbaddhaṃ-ma. 3. Sucarite sucaritaṃ, musāvādo. 4. Musāvādā adinnādānā-machasaṃ, 5. Abhijjhāyatanāyañca-[PTS] 6. Pisuṇavācaṃ-ma. 7. Tassa-machasaṃ, 8. Nāni-[PTS] 9. Akusalamūlaṃ-machasaṃ, -[PTS]
10. Bahusitā-[PTS] 11. Asituṃ-machasaṃ, [PTS] 12. Paññāpiyati-machasaṃ,

[BJT Page 054] [\x 54/]

Tattha katamaṃ padaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ucchedaṃ vadati: 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīra'nti natthikakadiṭṭhi, adhiccasamuppannadiṭṭhi ca, añño va karoti añño paṭisaṃvediyati pacchimasaṭṭhikappānaṃ(?)Tīṇi padāni sakkāyadiṭṭhiyā sassataṃ bhajanti aññaṃ jīvaṃ aññaṃ śarīra'nti akiriyaṃ ca taṃ dukkhamicchato: ahetukaṃ ca patanti anajjhābhāvo ca kammānaṃ sabbaṃ ca mānati1.

Tattha 'idameva saccaṃ moghamañña'nti saṃsārena suddhi ājīvakā chaḷāsīti paññāpenti. Yathā rūpe sakkāyadiṭṭhiyā catuvatthukā, evaṃ pañcasu khandhesu vīsativatthukā2 sakkāyadiṭṭhi sassataṃ bhajati. Aññājīvakā ca sassatavādikā ca 3 sīlabbataṃ bhajanti [PTS Page 041] [\q 41/] parāmasanti iminā bhavissāmi devo vā devaññataro vātī. Ayaṃ sīlabbataparāmāso.

Tattha sakkāyadiṭṭhiyā so rūpaṃ attato samanupassati: taṃ jīvaṃ taṃ sarīrami'ti. Taṃ kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati nābhippasīdati, pubbante aparante pubbantāparante -pe- iti vāsanābhāgiyesu ṭhitassa ayaṃ upakkhileso.

Tattha saddhindriyena sabbaṃ vicikicchitaṃ pajahati, paññindriyena udayabbayaṃ passati, samādhindriyena cittaṃ ekodikaroti, viriyindriyena ārabhati * so imehi pañcahi indriyehi saddhānusārī aveccappasāde nirato ānantariyaṃ3 samādhiṃ uppādeti. Indriyehi suddhehi dhammānusārī appaccayatāya ānantariyaṃ9 samādhiṃ uppādeti, so idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti (saccāni) idaṃ dassanabhāgiyaṃ suttaṃ. Tassa pañcannaṃ oramabhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ tīṇi saṃyojanānā dassanā pahātabbāni 5 sabbena sabbaṃ pahīnāni dve puggalakatāni(?)

Tattha tīṇi akusalamūlāni bhāvanāpahātabbāni uparikkhittāni cha bhave nibbattenti. Tattha tesu abhijjhāvyāpādesu tanukatesu cha bhavā parikkhayaṃ6 mariyādaṃ gacchanti, dve bhavā avasiṭṭhā. Tassa abhijjhā ca byāpādo ca sabbena sabbaṃ parikkhīṇā honti. Eko bhavo avasiṭṭho hoti. So ca mānavasena nibbatteti. Kiñcāpi ettha aññepi cattāro kilesā rūparāgo bhavarāgo avijjā uddhaccaṃ, tetasmiṃ7. Mānabhūtā nappaṭibalā asmimānaṃ vinivattetuṃ, sabbepi [PTS Page 042] [\q 42/] te asmimānassa pahānaṃ ārabhante 8. Khīṇesu na ca tesu idamuttariṃ dassanabhūmiyaṃ pañcasu sekhapuggalesu tīsu ca paṭipannakesu' dvīsu ca phalaṭṭhesu bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ. Taduttariṃ10. Asekhabhāgiya-

1. Mānayi-machasaṃ, 2. Vatthukā-machasaṃ, [PTS] 3. Anantalīsaṃ-machasaṃ. * Satīndriyaṃ ūnā. 4. Vādike-machasaṃ, [PTS]
5. Dassanapahātabbāni-ma. 6. Parijjhayā-machasaṃ, [PTS] 7. Ketusmiṃ, machasaṃ, [PTS]
8. Ārabhate-machasaṃ, [PTS] 9. Paṭippannakesu-ma. 10. Taduttari-ma.

[BJT Page 056] [\x 56/]

-Puttaṃ. Katthaci bhūmi navīḷīyati(?) Idaṃ ca pañcamaṃ suttaṃ tiṇṇaṃ puggalāna desitaṃ puthujjanassa, sekhassa asekhassa. Saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ puthujjanasasa, dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyaṃ pañcannaṃ sekhānaṃ, yaṃ paṭhamaniddiṭṭhaṃ asekhabhāgiyaṃ sabbesaṃ arahantānaṃ. Yaṃ pana pañcavidhaṃ sattavīsaākāre pariyesitabbaṃ. Etesu tassa gatīnaṃ gato uttari(?) Taṃ ca kho saṅkhepena paññāsāya ākārehi sampatati, ye paññāsa ākārā sāsane niddiṭṭhā te saṅkhipīyantā dasahi ākārehi patanti, ye ariyasaccaṃ nikkhepena ṭhite saṅkhipīyantā aṭṭhasu ākāresu patanti. Catusu ca sādhāraṇesu suttesu, yā hārasampātassa bhūmi te saṅkhipīyantā pañcasu suttesu patanti: saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye bhāvanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekhabhāgiye ca. Te saṅkhipīyantā catusu suttesu patanti: saṃkilesabhāgiye vāsanābhāgiye nibbedhabhāgiye asekhabhāgiye ca. Te saṅkhipīyamānā tīsu suttesu patanti puchujjanabhāgiye sekhabhāgiye asekhabhāgiye ca. Te saṅkhipīyantā dvīsu suttesu patanti: nibbedhabhāgiye ca pubbayogabhāgiye ca. [PTS Page 043] [\q 43/] yathā vuttaṃ bhagavatā: "dve atthavase sampassamānā tathāgatā arahanto sammāsambuddhā dhammaṃ desenti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Satthā pubbayogasamannāgate appakasirena maññamāno vasiyati. Pubbayogā ca bhavissanta sattānaṃ maññamānādharāya1(?)

Tattha paññāvemattataṃ attano samanupassamānena aṭṭhavidhe suttasaṅkhepe yattha yattha sakkoti tattha tattha yojetabbaṃ, tattha tattha yojetvā suttassa atthe niddisitabbo. Na hi sativodānaṃ manodhāretvā vinā sakkā yena kenaci suttassa atthaṃ yathābhūtaṃ niddisituṃ.

Tattha purimakānaṃ suttānaṃ imā uddānagāthā:
(1) Kāmandhā jālasañchannā - pañca nīvaraṇāni ca
Mano pubbaṅgamā dhammā - mahānāmo ca sākiyo,

(2) Uddhaṃ adho vippamutto - yaṃ ca sīlakimatthiyā
Yassa selūpamaṃ cittaṃ - upatissapucchādikā,

(3) Yassa kāyagatāsati - channaṃ tamoparāyano
Na taṃ daḷhaṃ cetasikaṃ - ayaṃ lokoti ādikaṃ,

(4) Cattāro ceva puggalā - dadato puññaṃ pavaḍḍhati
Sotānudhatadhammesu - ayaṃ tesaṃ anukkamo.

(9) Tattha katamā āṇatti:
13. Sace bhāyatha 2 dukkhassa - sace vo dukkhamappiyaṃ
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ - ācī vā yadi vā raho.

"Atīte rādha rūpe anepekkho hohī"ti 3 vitthārena kātabbā. [PTS Page 044] [\q 44/]

1. Dhārāya-[PTS] 2. Sāyayi-[PTS] 3. Anapekkhā hotīti-[PTS]

[BJT Page 058] [\x 58/]

"Sīlavantena ānanda puggalena na cetanā1 karaṇīyā 'kinti me avippaṭisāro bhavissatī"ti 2. Ayaṃ vuccati āṇatti.

(10) Tattha katamaṃ phalaṃ:
14. Dhammo bhave rakkhati dhammacāriṃ
Chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle,
Esānisaṃso dhamme sucinne
Na duggatiṃ gacchati dhammacārī.

Idaṃ phalaṃ:
(11) Tattha katamo upāyo:
15. Sabbe dhammā anattāti - yadā paññāya passati
Atha nibbindati dukkhe - esa maggo visuddhiyā.
"Sattahaṅgehi samannāgato kho bhikkhu api himavantaṃ pabbatarājānaṃ cāleyya, ko pana vādo chavaṃ avijjaṃ. " (Sattakesu veyyākaraṇaṃ kātabbaṃ. ) Ayaṃ upāyo.

(12) Tattha katamaṃ3 āṇatti ca phalaṃ ca:
16. Sace bhāyatha dukkhassa - sace vo dukkhamappiyaṃ
Mā'kattha pāpakaṃ kammaṃ - āvi vā yadi vā raho.

17. Sace ca pāpakaṃ kammaṃ - karissatha karotha vā4
Na vo dukkhā pamuttyatthi 5 - upaccā'pi 6 palāyataṃ.
Purimikāya gāthāya āṇatti, pacchimikāya phalaṃ.

"Sīle patiṭṭhāya dve dhammā bhāvetabbā: yā ca cittabhāvanā yā ca paññābhāvanā" ayaṃ7 āṇatti, rāgavirāgā ca phalaṃ. [PTS Page 045] [\q 45/]

(13) Tattha katamaṃ phalaṃ ca upāyo ca:
18. Sīle patiṭṭhāya naro sapañño - cittaṃ paññaṃ ca bhāvayaṃ
Ātāpī nipako bhikkhu - so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

Purimikāya aḍḍhagāthāya upāyo, pacchimikāya aḍḍhagāthāya phalaṃ.

1. Sadā machasaṃ-[PTS] 2. Assāti-[PTS] Machasaṃ, 3. Katamā-machasaṃ, 4. Karotha vā karissatha-ma. 5. Pamokkhātthi-ma. 6. Upeccāpi-machasaṃ udāna, [PTS] 7. Yā ca-ma.

[BJT Page 060] [\x 60/]

'Nandiyo sakko - kapilavatthusmiṃ nigrodhārāmake1' suttaṃ. Mūlato upādāya yāva chasu dhammesu uttariṃ2 pañcasu dhammesu yāva 'karaṇīyaṃ attano na samanupassanti'3 ayaṃ upāyo. Ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyatī'4 ti 7. Sabbāsu chasu pañcasu, ayaṃ phalaṃ ca upāyo ca.
(14) Tattha katamaṃ āṇatti ca phalaṃ ca upāyo ca:
19. Suññato lokaṃ avekkhassu - mogharāja sadā sato
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca - evaṃ maccutaro siyā.

"Suññato lokaṃ avekkhassu mogharājā"ti āṇatti. "Sadā sato"ti upāyo. "Attānudiṭṭhiṃ ūhacca evaṃ maccutaro siyā"ti phalaṃ.

"Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu rūpaṃ aniccanti pajānāti, evaṃ passaṃ ariyasāvako parimuccati jātiyāpi -peupāyāsehipi 5. Idha tīṇipi.

(15) Tattha katamo assādo:
20. Kāmaṃ kāmayamānassa - tassa ce taṃ samijjhati
Addhā pītimano hoti - laddhā macco yadicchati.

Ayaṃ assādo. [PTS Page 046] [\q 46/]

"Dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā6 hetu hi brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. " Ayaṃ assādo.

(16) Tattha katamo ādīnavo:
21. Kāmesu ve haññate - sabbā mucce va - (?)

Ayaṃ ādīnavo.

Pasenadisaṃyuttake sutte pabbatūpamā. Ayaṃ ādinavo.

(17) Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ:
22. Yo kāme parivajjeti - sappasseva padā siro
So'maṃ visattikaṃ loke - sato samativattati,

Saṃyuttake suttaṃ pāricchattako paṇḍupalāso sannapalāso; idaṃ nissaraṇaṃ.

1. Isivuttapuririkā ma ekarakkhe-ma [PTS] 2. Uttari-ma [PTS] 3. Yācayogo karaṇīyo-ma. 4. Asahagatassa kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatīti-ma. 5. Upāyāsepi-[PTS] 6. Kusalacariyā-machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 062] [\x 62/]

(18) Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca:
23. Yāni karoti puriso - tāni attani passati
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ - pāpakārī ca pāpakaṃ.

Tattha yaṃ pāpakārī paccanubhoti ayaṃ ādīnavo1 kalyāṇakārī yaṃ paccanubhoti, ayaṃ assādo.

Lābhālābha aṭṭhakesu byākaraṇaṃ, tattha "alābho ayaso nindā dukkhaṃ" ayaṃ ādīnavo. 'Lābho yaso sukhaṃ pasaṃsā' ayaṃ assādo.

(19) Tattha katamaṃ assādo ca nissaraṇaṃ ca: 24. Sukho vipāko puññānaṃ - adhippāyo ca ijjhati
Khippaṃ ca paramaṃ santiṃ - nibbānamadhigacchati.

Yo ca vipāko puññānaṃ yā va adhippāyassa ijjhanā, ayaṃ assādo. Yaṃ khippaṃ ca paramaṃ santiṃ nibbānamadhigacchati, idaṃ nissaraṇaṃ.

"Khattiṃsāya 2 ceva mahāpurisalakkhaṇehi samannāgatassa mahāpurisassa dve yeva gatiyo bhavanti 3: sace agāraṃ ajjhāvasati, [PTS Page 047] [\q 47/] rājā hoti cakkavattī' (yāva abhivijitvā ajjhāvasati) ayaṃ assādo "sace agārasmā anagāriyaṃ pabbajati" (sabbaṃ vitthārena 4) idaṃ nissaraṇaṃ. Ayaṃ assādo ca nissaraṇaṃ ca.

(20) Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇaṃ ca:
25. Ādānassa bhayaṃ ñatvā - jātimaraṇasambhavaṃ
Anādātūna nibbāti 5 - jātimaraṇasaṅkhayā.

Purimikāya aḍḍhagāthāya jātimaraṇasambhavo ādīnavo. 'Anādātūna nibbāti jātimaraṇasaṅkhayāti nissaraṇaṃ.

"Kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno, jāyati ca jīyati ca mīyati ca"5. Yāva "kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā"ti 7. Ettha yā upaparikkhā, ayaṃ ādīnavo, yo gedhaṃ hitvā8. Abhinikkhamati yāva purāṇakāya rājadhāniyā. Idaṃ nissaraṇaṃ. Ayaṃ ādīnavo ca nissaraṇaṃ ca.

(21) Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇaṃ ca:
26. Kāmāhi citrā madhurā9 manoramā virūparūpena10 mathenti cittaṃ, ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā,
Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja,
Dumapphalāni ca patanti mānavā
Daharā ca vuddhā ca sarīra bhedā
Etampi disvā2 pabbajitomhi rājā
Apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo.
1. Assādo-ma. 2. Bāttiṃsāya-machasaṃ. 3. Honti-ma, [PTS] 4. Sabbena oghena-ma, [PTS] 5. Yamidaṃ jāyate ca mīyate ca-ma, [PTS] 6. Nibbattati-machasaṃ, [PTS] 7. Anto bhavissati parato vāti-ma, [PTS] 8. Gedhaṃ ñatvā-ma, [PTS] 9. Vividhā-ma, [PTS] 10. Virūparūpehi-ma, [PTS] 11. Dūmapphālāneva-sīmu, machasaṃ, syā. 12. Etaṃ vijitvā - syā, evamhi disvā- sīmu.

[BJT Page 064] [\x 64/]

Yaṃ 'kāmā hi citrā madhurā manoramā'ti ayaṃ assādo. Yaṃ 'virūparūpena mathenti citta'nti ayaṃ ādīnavo [PTS Page 048] [\q 48/] yaṃ 'ahaṃ pabbajitomhi rāja apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo'ti idaṃ nissaraṇaṃ.

Bālisikopamasuttaṃ. 1

Yaṃ āsāya vā vedanīyaṃ kammaṃ gāhati, tathā cepi yaṃ yaṃ pāpakammaṃ anubhoti, tattha dukkhavedanīyena kammena abhāvitakāyena ca yāva parittacetaso ca ādīnavaṃ dasseti, sukhavedanīyena kammena assādaṃ dasseti 2 yaṃ purāsadiso hoti. Bhāvitacitto bhāvitakāyo bhāvitapañño mahānāmo, idaṃ nissaraṇaṃ.

(22) Tattha katamaṃ lokiyaṃ suttaṃ:
27. Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ - sajju khīraṃva muccati
Dahantaṃ bālamanveti - bhasmacchanno va pāvako.
'Cattāri agatigamanāni, idaṃ lokiyaṃ suttaṃ.

(23) Tattha katamaṃ lokuttaraṃ suttaṃ:
28. Yassindriyāni samathaṃ gatāni
Assā yathā sārathinā sudantā,
Pahīnamānassa anāsavassa
Devā'pi tassa pihayanti tādinoti,
"Ariyaṃ vo bhikkhave sammāsamādhiṃ desessāmī" ti idaṃ lokuttaraṃ suttaṃ.

(24) Tattha katamaṃ lokiyaṃ lokuttaraṃ ca suttaṃ:
29. Sattiyā viya omaṭṭho - ḍayhamānova matthake
Kāmarāgappahānāya - sato bhikkhū paribbaje. "Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova matthake"ti lokiyaṃ "kāmarāgappahānāya sato bhikkhu paribbaje"ti lokuttaraṃ. [PTS Page 049] [\q 49/]

"Kabaliṅkāre āhāre atthi chando"ti lokiyaṃ. "Natthi chando"ti lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyaṃ lokuttaraṃ ca suttaṃ.

(25) Tattha katamaṃ kammaṃ:
30. Yo pāṇamatipāteti - musāvādaṃ ca bhāsati
Loke adinnaṃ - ādiyati - paradāraṃ ca gacchati,
Surāmerayapānaṃ ca yo naro anuyuñjati.

31. Appahāya pañca verāni - dussīlo iti vuccati,
(Kāyassa bhedā duppañño - nirayaṃ sosapajjati. )

"Tīṇimāni bhikkhave duccaritāni" idaṃ kammaṃ.

1. Balavaṃ bālopama suttaṃ - ma, [PTS]
2. Assādeti - ma.

[BJT Page 066] [\x 66/]

(26) Tattha katamo vipāko:
32. Saṭṭhivassasahassāni - paripuṇṇani sabbaso "diṭṭhā mayā bhikkhave chaphassāyatanikā nāma nirayā diṭṭhā mayā bhikkhave chaphassāyatanikā nāma saggā. " Ayaṃ vipāko.

(27) Tattha katamaṃ kammaṃ ca vipāko ca:
33. Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ - taduṭṭhāya 2 tameva khādati
Evaṃ atidhonacārinaṃ - sāni kammāni nayanti duggatiṃ.

"Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ" yāva "sāni kammānī"ti idaṃ kammaṃ, "nayanti duggati"nti vipāko.

"Catusu sammā paṭipajjamāno: mātari pitari tathāgate [PTS Page 050] [\q 50/] tathāgatasāvake" yā sammāpaṭitti, idaṃ kammaṃ. Yaṃ devesu upapajjati, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammaṃ ca vipāko ca.

(28) Tattha katamaṃ niddiṭṭhaṃ suttaṃ:
34. Nelaṅgo setapacchādo - ekāro vattate 3 ratho
Anīghaṃ passa āyantaṃ - chinnasotaṃ abandhanaṃ.
Yaṃ vā cittaṃ samaṇesu citto gahapati 4 dissati, evaṃ imāya gāthāya niddiṭṭho attho.

Gopālakūpame ekādasa padāni. "Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū rūpaññū hoti" yāva 5 "atirekapūjāya pūjetā hotī"ti. Imāni ekādasa padāni yathābhāsitāni niddiṭṭho attho.

(29) Tattha katamaṃ aniddiṭṭhaṃ suttaṃ:
35. Sukho viveko tuṭṭhassa - sutadhammassa passato
Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke - pāṇabhūtesu saṃyamo.

36. Sukhā virāgatā loke - kāmānaṃ samatikkamo asmimānassa yo vinayo - etaṃ ve paramaṃ sukhanti.

Idaṃ aniddiṭṭhaṃ, aṭṭha mahāpurisavitakkā. Idaṃ aniddiṭṭhaṃ.

(30) Tattha katamaṃ niddiṭṭhaṃ ca aniddiṭṭhaṃ ca:
37. Pasannanetto sumukho - brahā uju patāpavā
Majjhe samaṇasaṅgassa - ādiccova virocati. [PTS Page 051] [\q 51/]

1. Vipaccagā - machasaṃ. [PTS] 2. Tatuṭṭhāya - machasaṃ, [PTS] 3. Vattati - machasaṃ, [PTS] 4. Cittogahapati - machasaṃ. 5. Yā ca - machasaṃ, [PTS]
6. Aniddiṭṭho attho - machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 068] [\x 68/]

'Pasannanetto' yāva 'ādiccova virocatī'ti niddiṭṭho. Pasannanetto so bhagavā, kathaṃ ca pana pasannanettatā, kathaṃ sumukhatā, kathaṃ brāhākāyatā, kathaṃ ujukatā, kathaṃ patāpavattā. 1 Kathaṃ virocatī ti 2 aniddiṭṭho.

Theṇapiṇḍūpamaṃ veyyākaraṇaṃ' yathā pheṇapiṇḍo evaṃ rūpaṃ, yathā bubbuḷo3 evaṃ vedanā, māyūpamaṃ4 viññāṇaṃ, pañcakkhandhā pañcahi upamāhi niddiṭṭhā, kena kāraṇena pheṇapiṇḍupamaṃ rūpaṃ, sabbaṃ ca cakkhuviññeyyaṃ yaṃ vā catūhi āyatanehi. Kathaṃ vedanā bubbuḷupamā, katarā ca sā vedanā sukhā dukkhā adukkhamasukhā, evamesā aniddiṭṭhā. Evaṃ niddiṭṭhaṃ ca aniddiṭṭhaṃ ca.

(31) Tattha katamaṃ ñāṇaṃ:
38. Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ - yāyaṃ nibbedhagāminī,
Yāya sammā pajānāti - jātimaraṇasaṅkhayaṃ.
"Tīṇi'māni indiyāni: anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindiyaṃ. Idaṃ ñāṇaṃ.

(32) Tattha katamaṃ ñeyyaṃ:
39. Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā
Saṃyojane vajjamapassamānā,
Na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā
Oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantaṃ. [PTS Page 052] [\q 52/]
'Catūhi dhamme hi 5 samannāgatā kāyassa bhedā devesu uppajjanti,

Udāne kāviyaṃ6 suttaṃ, apaṇṇakapasādanīyaṃ. Idaṃ ñeyyaṃ.

(33) Tattha katamaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca:
40. Sabbe dhammā anattātī - yadā paññāya passati
Atha nibbindati dukkhe - esa maggo visuddhiyā.

Yadā passatī'ti ñāṇaṃ. Yo sabbadhammesu anattākārena upaṭṭhapeti, idaṃ ñeyyaṃ.

"Cattāri ariyasaccāni, tattha tīṇi ñeyyāni. Maggasaccaṃ sīlakkhandho ca paññākkhandho ca idaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca.

(34) Tattha katamaṃ dassanaṃ:
41. Eso'va maggo natthañño - dassanassa visuddhiyā
Etaṃ hi 7 tumhe paṭipajjatha - mārassetaṃ pamohanaṃ.

1. Patāpavatā-machasaṃ, [PTS] 2. Vīrocatāni-machasaṃ, [PTS] 3. Pubbuḷo-machasaṃ. 4. Māyā-machasaṃ. 5. Aṅgehi-machasaṃ, [PTS] 6. Kapiyaṃ-[PTS] 7. Ekamhi-machasaṃ

[BJT Page 070] [\x 70/]

"Catūhi aṅgehi samannāgato ariyasāvako attanāva attānaṃ byākareyya: 'khīṇanirayomhi' yāva 'sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano" ti idaṃ dassanaṃ.

(35) Tattha katamā bhāvanā:

42. Yassindriyāni subhāvitāni1
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke, *nibbijjha imaṃ paraṃ ca lokaṃ
Kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto.

"Cattāri dhammapadāni: anabhijjhā avyāpādo sammāsati sammāsamādhi. [PTS Page 053 [\q 53/] "] ayaṃ bhāvanā.

(36) Tattha katamaṃ dassanaṃ ca bhāvanā ca:
43. Vacasā manasā ca kammunā ca 2
Aviruddho sammā viditvā dhammaṃ,
Nibbānapadābhipatthayāno
Sammā so loke paribbajeyya.

'Sotāpattiphalaṃ sacchikātukāmena katame dhammā manasikātabbā: bhagavā āha, pañcupādānakkhandhā. Idaṃ dassanaṃ ca bhāvanā ca.

(37) Tattha katame vipākadhammadhammā:
"Yāni karoti puriso"ti vitthāro.
"Tīṇi'māni bhikkhave sucaritāni" ime vipākadhammadhammā.

(38) Tattha katame navipākadhammadhammā:
44. Rūpaṃ vedayitaṃ saññā - viññāṇaṃ yā ceva vetanā
Neso'hamasmi na me so - attā iti diṭṭho virajjati.

"Pañcime bhikkhave khandhā" ime navipākadhammadhammā.

(39) Tattha katamo nevavipāko navipākadhammadhammo:
45. Ye evaṃ paṭipajjanti - nayaṃ buddhena desitaṃ,
Te dukkhassantaṃ karissanti - satthu sāsanakārakā'ti.

Iti yā ca sammāpaṭipatti yo ca nirodho, ubhayametaṃ neva vipāko na vipākadhammo. [PTS Page 054] [\q 54/]

Brahmacariyaṃ vo bhikkhave desessāmi, brahmacariyaphalāni ca: brahmacariyaṃ ca ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, brahmacariyaphalāni sotāpattiphalaṃ yāva arahattaṃ.

1. Bhāvitāni - [S.
2. Manasātha kammanā ca - ma. *' So puggalo matimā ca rūpasaññī
Yumohagatā na jānāti,
Iti machasaṃ - [PTS] potthakesu dissati.

[BJT Page 072] [\x 72/]

(40) Tattha katamaṃ sakavacanaṃ:
46. Sabbapāpassa akaraṇaṃ - kusalassa upasampadā
Sacittapariyodapanaṃ - etaṃ buddhānasāsanaṃ.

"Tīṇi'māni bhikkhave vimokkhamukhāni" idaṃ sakavacanaṃ.

(41) Tattha katamaṃ paravacanaṃ:
47. Natthi puttasamaṃ pemaṃ - natthi gosamitaṃ1 dhanaṃ
Natthi suriyasamā2 ābhā - samuddaparamā sarā.

"Hotu devānaminda subhāsitena jayoti"* "so hi nāma bhikkhave sakko devānamindo sakaṃ puññaphalaṃ upajīvamāno"ti vitthārena kātabbaṃ. Idaṃ paravacanaṃ.

(42) Tattha katamaṃ sakavacanaṃ ca paravacanaṃ ca:
48. Yaṃ pattaṃ yaṃ ca pattabbaṃ - ubhayametaṃ rajākiṇṇaṃ
Ye evaṃ vādino natthi - tesaṃ kāmesu doso'ti.

Idaṃ paravacanaṃ.

"Ye ca kho te ubho ante anupagamma vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Idaṃ sakavacanaṃ. [PTS Page 055] [\q 55/]
49. Nandati puttehi puttimā
Gomiko3 gohi tatheva nandati, upadhīhi narassa nandanā5
Na hi so nandati; yo nirūpadhī'ti. Paravacanaṃ.

50. Socati puttehi puttimā gomiko gohi tatheva socati,
Upadhī hi narassa socanā6
Na hi so socati yo nirūpadhī'ti, sakavacanaṃ.
Idaṃ sakavacanaṃ paravacanaṃ ca.

(43) Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ:
51. Ye keci bhūtā bhavissanti
Ye vā'pi sabbe gamissanti pahāya dehaṃ,
Taṃ sabbaṃ jāniṃ kusalo viditvā
Ātāpiyo7 brahmacariyaṃ careyya,

1. Goṇasamitaṃ-ma. [PTS] 2. Suriyasamā-ma. [PTS] *] Hetunā mārisā iccādi pāṭho machasaṃ [PTS]
Potthakesu dissati. 3. Gomā - machasaṃ, 4. Bhogiko, bhogehi-[PTS] 5. Jano, nandīto-[PTS] 6. Dhammeṭhito-[PTS] 7. Jano sa socati-[PTS]

[BJT Page 074] [\x 74/]

"Tayome bhikkhave satthāro: tathāgato arahaṃ sekkho paṭipado". Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

(44) Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ:
52. Yaṃ ca kāmasukhaṃ loke - yaṃ vidaṃ diviyaṃ sukhaṃ,
Taṇhakkhayasukhassete - kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ. [PTS Page 056] [\q 56/]

"Sattime bhikkhave bojjhaṅgā" idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

(45) Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ca dhammādhiṭṭhānaṃ ca:
"Duddasaṃ taṃ1 saccaṃ duddaso paṭivedho bālehi, jānato passato natthi nandī'ti vadāmi. Duddasaṃ taṃ saccaṃ duddaso paṭivedho bālehi'ti dhammādhiṭṭhānaṃ. 'Jānato passato natthi nandī'ti sattādhiṭṭhānaṃ.

Dārūkkhandhopamaṃ, gaṅgāya tiriyaṃ2 orimañca tīraṃ pārimañca tīraṃ thale vā na ca ussīdanaṃ majjhe ca na saṃsīdanaṃ manussagāho3 ca amanussagāho ca anto pūtibhāvo ca, idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. Evaṃ pana bhikkhu nibbānaninno bhavissati nibbānapoṇo'ti 4 sattādhiṭṭhānaṃ. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ca dhammādhiṭṭhānaṃ ca.

(46) Tattha katamo thavo:
53. Maggāna'ṭṭhaṅgiko seṭṭho - saccānaṃ caturo padā,
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ - dvīpadānaṃ ca cakkhumā.

"Tīṇi'māni bhikkhave aggāni: buddho sattānaṃ, virāgo dhammānaṃ, saṅgho gaṇānaṃ" ayaṃ thavo.

(47) Tattha katamaṃ anuññātaṃ: [PTS Page 057] [\q 57/]
54. Kāyena saṃvaro sādhu - sādhu vācāya saṃvaro
Manasā saṃvaro sādhu - sādhu sabbattha saṃvaro,
Sabbattha saṃvuto bhikkhu - sabbadukkhā pamuccati.

Idaṃ bhagavatā anuññātaṃ.

"Tīṇi'māni bhikkhave karaṇīyāni: kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. " Idaṃ anuññātaṃ.

(48) Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ: "natthi puttasamaṃ pemaṃ" vitthāro. Idaṃ paṭikkhittaṃ.
"Tīṇi'māni bhikkhave akaraṇīyāni (sayaṃ abhiññāya desitāni) katamāni tīṇi: kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ" idaṃ paṭikkhittaṃ.

1. Duddasamantaṃ- machasaṃ-[PTS] 2. Tīriyā-machasaṃ [PTS] 3. Manussaggāho-machasaṃ. 4. Nibbānaparāyaṇoti-ma. 5. Tīriyā-machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 076] [\x 76/]

(49) Tattha katamaṃ anuññātaṃ ca paṭikkhittaṃ ca:

55. Kāyena kusalaṃ kayirā1 - assa kāyena saṃvuto kāyaduccaritaṃ hitvā - kāyasucaritaṃ care. Dvīhi paṭhamapadehi catutthena ca padena anujānāti. Kāyaduccaritaṃ hitvā'ti tatiyena padena paṭikkhittanti. Mahāvibhaṅgo aviratāpanādo. (?)

Tatthimā uddānagāthā:

(1) Sace bhāyatha dukkhassa - rūpe rādha atītake
Sīlavantena ānanda - dhammo chattaṃva rakkhati. [PTS Page 058] [\q 58/]

(2) Sabbe dhammā anattāti - himavantampi cālaye
Na vo dukkhā pamuttyatthi - samatho ca vipassanā,

(3) Kāmacchandaṃ upādāya - yo so vitakkehi khajjati
Subhāvitatte bojjhaṅge - so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

(4) Suññato lokaṃ avekkhassu - samādhiṃ bhikkhu bhāvaye
Kāmaṃ kāmayamānassa - dhammacariyāya suggatiṃ.

(5) Haññate sabbā mucce va - nipphoṭhentā catuddisā
Yo kāme parivajjeti - pāricchattopamena ca,

(6) Yāni karoti puriso - lokadhammā pakāsitā
Sukho vipāko puññānaṃ - tatiyaṃ aññaṃ na vijjati,
(7) Ādānassa bhayaṃ ñatvā - jāyati jīyatī ti ca
Kāmā hi citrā madhurā - atha bālisikopamaṃ2,

(8) Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ - agatīhi ca gacchati,
Yassindriyāni samathaṃ gatāni - tatheva pañcañāṇiko.

(9) Sattiyā viya omaṭṭho - viññāṇaṃ ca patiṭṭhitaṃ;
Yo pāṇamatipāteti - tīṇi duccaritāni ca, (10) saṭṭhivassasahassāni - khaṇaṃ laddhāna dullabhaṃ
Ayasāca malaṃ samuṭṭhitaṃ - catūsu paṭipajjati,

(11) Nelaṅgo setapacchādo - atha gopālakūpamaṃ
Sukho viveko tuṭṭhassa - vitakkā ca sudesitā,
(12) Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ - brahā uju patāpavā
Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ - anaññā tīṇi indriyāni, [PTS Page 059] [\q 59/]

1 (Karamāno-
2. Loṇa sallopamaṃ - machasaṃ, [PTS]
(Kare - machasaṃ.

[BJT Page 078] [\x 78/]

(13) Kāmesu sattā kāmasaṅgasattā - atha vaṇṇārahassa ca
Sabbe dhammā anattāti - ariyasaccaṃ ca desitaṃ,

(14) Esova maggo natthañño - sotāpannoti byākare
Yassindriyāni subhāvitāni - atha dhammapadehi ca,

(15) Vacasā manasā ceva - pañcakkhandhā aniccato
Yāni karoti puriso - tīṇi sucaritāni ca,

(16) Rūpaṃ vedayitaṃ saññā - pañcakkhandhā pakāsitā

(17) Sabbapāpassa akaraṇaṃ - vimokkhā taṃ hi desitā
Natthi puttasamaṃ pemaṃ - devānaṃ asurāna ca,

(18) Yaṃ pattaṃ ye ubho ante - nandati socatī'ti ca
Ye keci bhūtā bhavissanti - satthārā ca pakāsitā

(19) Yaṃ ca kāmasukhaṃ loke - bojjhaṅgā ca pakāsitā
Maggā'naṭṭhaṅgiko seṭṭho - tayo ca aggapattiyo

(20) Kāyena saṃvaro sādhu - karaṇīyaṃ ca desitaṃ
Natthi puttasamaṃ pemaṃ - akaraṇīyāni ca desitā,

(21) Kāyena kusalaṃ kayirā - vinayaṃ ca kāmasukhaṃ loke
Bojjhaṅgā va sudesitā - duddasaṃ amataṃ padaṃ.

Peṭakopadese sāsanapaṭṭhānaṃ nāma dutiyabhūmi samattā. [PTS Page 060] [\q 60/]

[BJT Page 080] [\x 80/]

Tatiya bhūmi

Tattha katamaṃ suttādhiṭṭhānaṃ: lobhādhiṭṭhānaṃ, dosādhiṭṭhānaṃ, mohādhiṭṭhānaṃ, alobhādhiṭṭhānaṃ, adosādhiṭṭhānaṃ, amohādhiṭṭhānaṃ, kāyakammādhiṭṭhānaṃ, vācākammādhiṭṭhānaṃ, manokammādhiṭṭhānaṃ, saddhindriyādhiṭṭhānaṃ, viriyindriyādhiṭṭhānaṃ, satindriyādhiṭṭhānaṃ, samādhindriyādhiṭṭhānaṃ, paññindriyādhiṭṭhānaṃ.

(1) Tattha katamaṃ lobhādhiṭṭhānaṃ:
1. Vitakkapamathitassa1 jantuno
Tibbarāgassa subhānupassino,
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati
Esa kho daḷhaṃ2 karoti bajhanaṃ.

'Vitakkapamathitassā'ti kāmarāgo. 'Subhānupassino'ti kāmavatthu. 'Hiyyo taṇhā pavaḍḍhati'ti kāmataṇhā. 'Esa daḷhaṃ karoti bandhana'nti rāgaṃ. Iti yo yo dhammo mūlanikkhitto, so yevettha dhammo uggāhayitabbo. (?) Na bhagavā ekaṃ dhammaṃ ārabbha aññaṃ dhammaṃ deseti. Yassa vitakketi kāmavitakko, tameva vitakkaṃ kāmavitakkena niddisīyati, 'tibbarāgassā'ti tasseva vitakkassa vatthuṃ niddisati 'subhānupasasino hiyyo taṇhā pavaḍḍhatī'ti tameva rāgaṃ [PTS Page 061] [\q 61/] kāmataṇhāti niddiyati. 'Esa daḷhaṃ karoti bandhana'nti tameva taṇhāsaṃyojanaṃ niddiyati. Evaṃ gāthāsu anuminitabbaṃ. Evaṃ saveyyākaraṇesu.

Tattha bhagavā ekaṃ dhammaṃ tividhaṃ niddisati: nissandato hetuto phalato.
2. Dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū
Kittiṃ ca pappoti yaso ca vaḍḍhati,
Amaṅkubhūto parisaṃ vigāhati
Visārado hoti naro amaccharī.

'Dada'nti yaṃ yaṃ dānaṃ, idaṃ dānamayikaṃ puññakiriyaṃ3. Tattha hetu: yaṃ vetaṃ, 'bhajanti naṃ bahū' 'kitti'nti yo ca kalyāṇo kittisaddo loke abbhuggacchati, yaṃ bahukassa janassa piyo bhavati manāpo ca. Yaṃ ca avippaṭisārī kālaṅkaroti ayaṃ nissando, yaṃ kāyassa bhedā devesu uppajjatīti 4. Idaṃ phalaṃ. Idaṃ alohādhiṭṭhānaṃ5.

1. Vitakkamathitassa-[PTS] 2. Gāḷhaṃ-ma. 3. Puññakirayaṃ-ma, [PTS] 4. Upapajjatīti-machasaṃ. 5. Lobhādhiṭṭhānaṃ-machasaṃ.
[BJT Page 082] [\x 82/]

(2) Tattha katamaṃ dosādhiṭṭhānaṃ:
3. Yo pāṇamatipāteti - musāvādaṃ ca bhāsati, loke adinnaṃ ādiyati - paradāraṃ ca gacchati,
Surāmerayapānaṃ ca - yo naro anuyuñjatī.

4. Appahāya pañca verāni - dussīlo iti vuccati, kāyassa bhedā duppañño - nirayaṃ sopapajjati.

'Yo pāṇamatipātetī'ti duṭṭho pāṇamatipāteti. 'Musāvādaṃ ca bhāsatī'ti dosopaghātatāya musāvādaṃ ca bhāsati. 'Surāmerayapānaṃ ca yo naro anuyuñjatī'ti doso nidānaṃ. [PTS Page 062 [\q 62/] '@]yā ca surāmerayapānaṃ anuyuñjati. Yathā paradāravihārī amitte janayati 2.

'Pañca verāni appahāyā'ti pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ samatikkamanaṃ, sabbesaṃ dosajānaṃ sā paññatti1, teneva dosajanitena 'kammena dussīlo iti vuccati' so'pi dhammo hetunā niddisitabbo, nissandena phalena ca.

"Tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni: dubbhāsitabhāsī ca hoti duccintita cintī ca dukkatakammakārī ca" tattha yaṃ kāyena ca vācāya ca parakkamati, idamassa dukkatakammakārī, tattha yaṃ yathā ca musāvādaṃ bhāsati, yathā pubbaniddiṭṭhaṃ, idamassa dubbhāsitā yaṃ ca saṅkappeti, manoduccaritaṃ byāpādaṃ idamassa duccintitacintitā. Yaṃ so imehi tīhi bālalakkhaṇehi samannāgato tīṇi tajjāni dukkhāni domanassāni anubhavati, so ca hoti sabhaggato vā parisaggato vā tajjaṃ kathaṃ kathenti 4. Yadā bhavati so ca pāṇātipātādi dasaakusalakammapatho, so tatonidānaṃ dukkhaṃ [PTS Page 063] [\q 63/] domanassaṃ paṭisaṃvedetī'ti.

Punacaparaṃ yadā passati coraṃ rājāparādhikaṃ raññā gahitaṃ jīvitā vorepentaṃ, tassevaṃ bhavati 'sace mamampi rājā jāneyya mamampi rājā gāhāpetvā jīvitā voropeyyā'ti so tatonidānaṃ duṅkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Punacaparaṃ bālo yadā bhavati āsanā samārūḷho yāva yā me gati bhavissati ito pecca parammaraṇā'ti so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassā paṭisaṃvedeti. Iti bālalakkhaṇaṃ hetu, tīṇi tajjāni dukkhāni nissando kāyassa bhedā nirayesu uppajjati, idaṃ phalaṃ idaṃ dosādhiṭṭhānaṃ.

1. Abhibhijjhati-[PTS] 2. Amittā jāyanti-machasaṃ, [PTS] 3. Paṇṇatti-machasaṃ.
4. Kathaṃ kathanti-machasaṃ, kataṃ katantī-[PTS]

[BJT Page 084] [\x 84/]

(3) Tattha katamaṃ mohādhiṭṭhānaṃ:
5. Sataṃ ceva sahassānaṃ - kappānaṃ saṃsarissati,
Athavā'pi tato bhiyyo - gabbhā gabbhaṃ gamissatha.

6. Anupādāya buddhavacanaṃ - saṅkhāre attato upādāya,
Dukkhassantaṃ karissanti - ṭhānametaṃ na vijjati.

So'yaṃ anamataggasaṃsāraṃ samāpanno jāyati ca mīyati ca1, ayaṃ avijjāhetukā. Yāni'pi ca saṅkhārānaṃ payojakāni 2, tāni'pi avijjāpaccayāni yaṃ adassānaṃ buddhavacanassa, ayaṃ avijjāsutte yeva niddiṭṭhaṃ. Yo ca saṅkhāre attato harati, pañcakkhandhe pañca diṭṭhiyo upagacchati: 'etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti, idaṃ suttaṃ avijjāya nikkhittaṃ avijjāya nikkhipitaṃ. Evaṃ satthā sutte nayena dhammena niddisati" asādhāraṇena taṃyeva tattha niddisitabbaṃ. Na aññaṃ.

"Yehi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā "idaṃ dukkhaṃ'nti nappajānanti" (cattāri saccāni vitthārena. ) Yā tattha appajānanā, idaṃ dukkhaṃ. Ayaṃ hetu. Appajānanto vividhe saṅkhāre abhisaṅkharoti, ayaṃ nissando. Yaṃ va diṭṭhigatāni parāmasati, 'idameva saccaṃ moghamañña'nti ayaṃ nissando. Yaṃ [PTS Page 064] [\q 64/] punabbhavaṃ nibbatteti, idaṃ phalaṃ. Ayampi dhammo niddiṭṭho, hetuto ca nissandato ca phalato ca.

Ettha pana keci dhammā sādhāraṇā bhavanti. Hetu khalu ādito yeva sutte nikkhipissanti. Yathā kiṃ bhave: "cattāri'māni bhikkhave agatigamanāni" tattha yaṃ ca chandāgatiṃ gacchati. Yaṃ ca bhayāgatiṃ gacchati, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yaṃ dosā -ayaṃ doso yeva. Yaṃ mohā - ayaṃ moho yeva. Evaṃ imāni tīṇi akusalamūlāni ādito yeva upaparikkhitabbāni, yattha ekaṃ niddisitabbaṃ, tattha ekaṃ niddisīyati. Tathā dve, tathā tīṇi 4, na hi ādimhi 5 anikkhitte hetu vā nissando vā phalaṃ vā niddisitabbaṃ. Ayaṃ cettha gāthā:

7. Chandā desā bhayā mohā - yo dhammaṃ ativattati
Nihīyati tassa yaso - kāḷapakkheva candimā.

Tattha chandā ca, ayaṃ lobho yathāniddiṭṭhaṃ pubbe. Idaṃ mohādhiṭṭhānaṃ.

1. Jāyate ca miyate ca-ma. [PTS] 2. Payojanāni-machasaṃ, [PTS], 3. Saniddiṭṭho-machasaṃ, [PTS] 4. Yathā tīṇi-machasaṃ, [PTS] 5. Ādīhi-machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 086] [\x 86/]

(4) Tattha katamaṃ alobhādhiṭṭhānaṃ:

8. Asubhānupassiṃ viharantaṃ - indriyesu susaṃvutaṃ,
Bhojanamhi ca mattaññaṃ - saddhaṃ āraddhavīriyaṃ, taṃ ve nappasati māro - vāto selaṃ'va pabbatanti.

Tattha yā asubhāya upaparikkhā, ayaṃ kāmesu ādīnavadassanena pariccāgo indrayesu susaṃvuto tasseva alobhassa pāripūriyaṃ mama āyatanā sobhantī'ti1 anupādāya, bhojanamhi ca mattaññu'nti rasataṇhāpahānaṃ, iti ayaṃ alobho asubhānupassitāya vatthuto dhārayati, so [PTS Page 065] [\q 65/] alobho hetu. Indriyesu guttadvāratāya gocarato dhārayati, bhojane mattaññutāya parato dhārayati, ayaṃ nissando. 'Taṃ ve nappasahati māro vāto selaṃ va pabbata'nti idaṃ phalaṃ. Iti yoyeva dhammo ādimhi nikkhitto, soyeva majjhe ceva avasāne ca.

"Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, asamuppannassa kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā pahānāya. Yathayidaṃ asubhanimittaṃ. " Tattha asubha nimittaṃ anuppanno veva kāmacchando na uppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati. Idaṃ alobhassa vatthu. Yaṃ puna anuppanno kāmarāgo pariyādiyati rūparāgaṃ