Mahārūpasiddhi.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Visuddhasaddhammasahassadīdhitiṃ subuddhasambodhiyugaṇdharoditaṃ
Tibuddhakhettekadivākaraṃ jinaṃ sadhammasaṅghaṃ sirasābhivaṇdiya-
Kaccāyanañcāvariyaṃ namitvā nissāya kaccāyanavaṇṇatādiṃ
Bālappabodhatthamujuṃ karissaṃ vyattaṃ sukaṇḍaṃ padarūpasiddhiṃ.

Tattha jinasāsanādhigamassa jinaṃ akkharakosallamūlattā taṃ sampādetabbanti dassetuṃ abhidheyyappayojanavākyamidamuccate.
Attho akkharasaññāto. 1-1

Yo koci lokiyalokuttarādibhedo vacanattho so sabbo akkhareheva saññāyate.

Sithiladhanitādiakkharavipattiyaṃ hi atthassa dunnayatā hoti tasmā akkharakosallaṃ bahūpakāraṃ buddhavacanesu.

Ettha padānipi akkharasannipātarūpattā akkharesve va saṅgayhanti

Tasmā akkharakosallaṃ sampādeyya hitatthiko
Upaṭṭhahaṃ garuṃ* sammā uṭṭhānadīhi pañcahi.

Tatthādo tāva saddalakkhaṇe vohāraviññāpanatthaṃ saññāvidhānamārabhīyate.

Akkharapādayo ekacattāḷīsaṃ. 2-2.

Akkharā, api ādayo, ekacattāḷīsaṃ te ca kho jinavacanānurūpā akārādayo niggahītantā ekacattāḷīsamattā vaṇṇā paccekaṃ akkharā nāma honti. Taṃ yathā:-
*Guruṃ' iccapi pāṭho.

[SL Page 010] [\x 10/]
A ā i ī u ū e o - ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha ba bha ma - ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti akkharā.

Nakkharantīti = akkharā a ādi yesaṃ te = ādayo.

Akārādīnamanukkamo panesa ṭhānadikkamasannissito.
Tathā hi ṭhānakaraṇappayatanehi vaṇṇā jāyante.
Tattha cha ṭhānāni kaṇṭha tālu muddha danta oṭṭha nāsikāvasena.

Tattha avaṇṇakavaggabhakārā kaṇṭhajā.
Ivaṇṇacavaggayakārā tālujā.
Ṭavaggarakāraḷakārā muddhajā.
Tavaggalakārasakārā dantajā.
Uvaṇṇapavaggā oṭṭhajā.
Ekāro kaṇṭhatālujo.
Okāro kaṇṭhoṭṭhajo
Vakāro dantoṭṭhajo.
Niggahītaṃ nāsikaṭṭhānajaṃ.
Ṅañaṇanamā sakaṭṭhānanāsikaṭṭhānajāti.

Hakāraṃ pañcameheva antaṭṭhāhi ca saṃyutaṃ,
Orasanti vadantettha kaṇṭhajaṃ tadasaṃyutaṃ.

Karaṇaṃ-jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ. Jivhopaggaṃ muddhajānaṃ. Jivhaggaṃ dantajānaṃ. Sesā sakaṭṭhānakaraṇā.

Payatanaṃ saṃvutādikaraṇaviseso. Saṃvutamakārassa vivaṭaṃ sarānaṃ sakārahakārānañca. Phuṭṭhaṃ vaggānaṃ. Īsamphuṭṭhaṃ yaralavānanti.

Evaṃ ṭhānakaraṇappayatanasutikālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā tattha:-

Nissayādo sarā vuttā byañjanā nissitā tato, vaggekajā bahuttādo tato ṭhānalahukkamā.

Vuttañca:-

"Pañcannaṃ pana ṭhānānaṃ paṭipāṭivasāpi ca,
Nissayādippabhedehi vutto tesamanukkamo"ti.

Ekenādhikā cattāḷīsaṃ = ekacattāḷīsaṃ.
Etena gaṇanaparicchedena-

Adhikakkharavantāni ekatāḷīsato ito,
Na buddhavacanānīti dīpetācariyāsabho.

[SL Page 011] [\x 11/]
Saññāvidhānaṃ
Apiggaṇaṃ heṭṭhā vuttānaṃ apekkhākaraṇatthaṃ.

Tatthodantā sarā aṭṭha. 3-3
Tattha tesu akkharesu akārādisu okārantā aṭṭha akkharā sarā sāma honti. Taṃ yathā:-

A ā i ī u ū e o iti sarā.

O anto yesante = odantā. Dakāro saṇdhijo. Saranti gacchantīti = sarā. Byañjane sārentītipi = sarā.
Tattheti vattate.

Lahumattā tayo rassā. 4-4

Tattha aṭṭhasu sarase lahumattā tayo sarā rassā nāma honti. Taṃ yathā:-

A i u iti rassā. Lahukā mattā pamāṇaṃ yesaṃ te = lahumattā. Mattāsaddo cettha accharāsaṅghātaakkhinimīlanasaṅkhātaṃ kālaṃ vadati. Tāya mattāya ekamattā rassā. Dvimattā dīghā. Addhamattā vyañjanā.

Lahuggahaṇaṃ chaṇdasi diyaḍḍhamattassāpi gahaṇatthaṃ. Rassakālayogato rassā-rassakālavanto vā.

Sara-rassaggahaṇāni ca vattante.

Aññe dīghā. 5-5.

Tattha aṭṭhasu saresu rassehi aññe dvimattā pañca sarā dīghānāma honti taṃ yathā:-

Ā ī ū e o iti dīghā.

Aññaggahaṇaṃ rassehi avasiṭṭhasare* saṅghaṇhanatthaṃ. Dīghakālayuttā tabbanto vā dīghā.

Kvaci saṃyogapubbā ekārokārā rassā iva vuccante.
Yathā-ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi.

Kvaciti kiṃ? Mañce tvaṃ nikhaṇaṃ vane, putto tyāhaṃ mahārāja.

Dumhi garu . 6-604.

Dvinnaṃ samūho = du tasmiṃ dumhi. Saṃyogabhūte akkhare pare yo pubbo rassakkharo so garusañño hoti.
* 'Avasiṭṭhaniyaḍḍhamattikānampi' pā. "Guru" pā.

[SL Page 012] [\x 12/]

Yathā - datvā, hitvā, hutvā.
Garūti vattate.

Dīgho ca. 7-605.

Dīgho ca saro garusañño hoti.
Yathā - nāvā, nadī, vadhū, dve, tayo.
Garukato añño lahukoti veditabbo.

Sesā byañjanā. 8-6.

Ṭhapetvā aṭṭha sare sesā aḍḍhamattā akkharā kakārādayo niggahītantā tettiṃsa byañjanā nāma honti.
Vuttehi aññe sesā.
Byañjiyati etehi atthoti = byañjanā. Taṃ yathā:-
Ka kha ga gha ṅa - ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha pa bha ma - ya ra la va - sa ha ḷa aṃ iti byañjanāti.
Kakārādisvakāro uccāraṇattho.
Byañjanāti vattate.

Vaggā pañcapañcaso mantā. 9-7.

Tesaṃ kho byañjanānaṃ kakārādayo makārantā pañcavīsati byañjanā pañcapañcavibhāgena vaggā nāma honti. Taṃ yathā:-

Ka kha ga gha ṅa - ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha ba bha ma iti vaggā.

Te pana paṭhamakkharavasena kavaggacavaggādivohāraṃ gatā. Vaggoti samūho. Tattha pañcapañcavibhāgenāti vā pañca pañca etesamatthīti vā = pañcapañcaso. Mo anto yesaṃ te = mantā.

Aṃ iti niggahītaṃ. 10-8.

Akāro uccāraṇattho. Itisaddo anantaracuttanidassanattho. Aṃ iti yaṃ akārato paraṃ vuttaṃ biṇdu taṃ niggahītaṃ nāma hoti.

Rassasaraṃ nissāya gayhati, karaṇaṃ niggahetvā gayhatīti vā = niggahītaṃ.

Karaṇaṃ niggahetvāna mukhenāvivaṭena yaṃ,
Vuccate niggahītanti vuttaṃ biṇdu sarānugaṃ.

[SL Page 013] [\x 13/]
Sarasaṇdhi
Idha avuttānaṃ parasamaññānampi payojane sati gahaṇatthaṃ paribhāsamāha.

Parasamaññā payoge. 11-9.

Yā ca pana parasmiṃ sakkatagatthe paresaṃ veyyākaraṇānaṃ vā samaññā ghosāghosalopasavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā* taṃ payoge sati etthipi payujjante.

Parasmiṃ paresaṃ vā samaññā = parasamaññā. Payuñjanaṃ = payogo viniyogo. Tattha vaggānaṃ paṭhamadutiyakkharā sakāro ca aghosā. Vaggānaṃ tatiyacatutthapañcamā ya ra la va ha ḷā cāti ekavīsati ghosā nāma.

Ettha ca vaggānaṃ dutiyacatutthā dhanitātipi vuccanti, itare sithilāti vuccanti.

Vināso lopo. Rassasarā sakadīghehi aññamaññaṃ savaṇṇā nāma, ye sarūpātipi vuccanti.
Sarānantaritāni byañjanāni saṃyogo.
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavalliṅgaṃ.
Vibhattyantaṃ padaṃ - iccevamādi.

Iti saññāvidhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha sarasaṇdhi vuccate.
Loka-aggapuggalo, paññā-iṇdriyaṃ, tīṇi-imāni, no hi-etaṃ, bhikkhunī-ovādo, mātu-upaṭṭhānaṃ, sametu-āyasmā, abhibhū-āyatanaṃ, dhanamme-atthi, sabbe-eva, tayo-assu dhammā, asanto-ettha na dissanti itīdha:-

Sarādisaññāyaṃ sabbattha saṇdhikaraṇaṭṭhāne byañjanaviyojanatthaṃ paribhāsamāha.

Pubbamadhoṭhitamassaraṃ sarena viyojaye. 12-10

Sarenāti nissakke karaṇavacanaṃ, saha yoge vā. Saṇdhitabbe sarasahitaṃ pubbavyañjanamanatikkamanto adhoṭhita
* "Ghosāghosalopasavaṇṇāsavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā"tipi pāṭho.

[SL Page 014] [\x 14/]

Massarañca katvā sarato viyojayeti sarato vyañjanaṃ viyojetabbaṃ.

Ettha assaraggahaṇasāmatthiyena byañjananti laṅaṃ.

Sarā sare lopaṃ. 13-12

Sarā kho sabbepi sare pare ṭhite lopaṃ papponti.

Lopoti adassanaṃ anuccāraṇaṃ. Ettha sarāti kāriyiniddeso. Bahuvacanaṃ panettha ekekasmiṃ pare sabbalopañāpanatthaṃ. Sareti nimittaniddeso. Nimittasattamī cāyaṃ. Nimittopādānasāmatthiyato vaṇṇakālavyavadhāne sati saṇdhi kāriyaṃ na bhavati. Lopanti kāriyaniddeso. Idampana suttaṃ upari paralopavidhānato pubbalopavidhānanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ sabbattha sattamīniddese pubbasseva vidhi parassāvidhāne satīti veditabbaṃ.

Assaraṃ adhoṭhitanti ca vattate.
Siliṭṭhakathane paribhāsamāha.

Naye paraṃ yutte. 14-11.

Sararahitaṃ kho byañjanamadhoṭhitaṃ parakkharaṃ naye yutte ṭhāneti, paranayanaṃ kātabbaṃ. Ettha yuttaggahaṇaṃ niggahīta nisedhanatthaṃ. Tena akkocchi maṃ avadhi manti ādisu paranayana saṇdeho na hoti.

Lokaggapuggalo, paññiṇdriyaṃ, tīṇimāni, nohetaṃ, bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanammatthi, sabbeva, tayassu dhammā, asantettha na dissanti.

Yassa-idāni, saññā-iti, chāyā-iva, iti-api, assamaṇī-asi, cakkhu-iṇdriyaṃ, akataññā̆-asi, ākāse-iva, te-api, caṇde-ahaṃ, so-ahaṃ, cattāro-ime, vasalo-iti, moggallāno-āsi bījako, kathā-eva kā, pāto-evātīdha pubbalope sampatte:-

Sare ti adhikāro. Idha pana "atthavasā vibhattivipariṇāmo"ti katvā saro-sarambhā-lopanti ca vattamāne:-

Vā paro asarūpā. 15-13.

Asamānarūpamhā saramhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Samānaṃ rūpaṃ assāti = sarūpo. Na sarūpo = asarūpo. Asa

[SL Page 015] [\x 15/]

Vaṇṇo. Yasmā pana mariyādāyaṃ abhividhimhi ca vattamāno āupasaggo viya vāsaddo dvidhā vattate, katthaci vikappe katthaci yathā vavatthitarūpapariggahe ca. Idha pana pacchime tato niccamaniccamasantañca vidhimettha vāsaddo dīpeti.

Naye paraṃ yutteti paraṃ netabbaṃ.

Yassadāni, yassidāni, saññāti, saññāiti, chāyāva, chāyā iva, itipi, iccapi, assamaṇīsi, assamaṇī asi.

Cakkhuṇdriyamiti niccaṃ.

Akataññā̆si, akataññā̆ asi, ākāseva, ākāse iva, tepi, te api vaṇdehaṃ, vaṇde ahaṃ, sohaṃ, so ahaṃ, cattārome, cattāro ime, vasaloti, vasalo iti, moggallānosi bījako, moggallāno āsi bījako, kathāvakā, kathā eva kā, pātova, pāto eva.

Iṇa na bhavati-pañciṇdriyāni, saddhiṇdriyaṃ, sattuttamo, ekūnavīsati, yassete, sugatovādo, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā iccādi.

Bhavati ca vavatthitavibhāsayaṃ.

Avaṇṇato sarodānītīvevādiṃ vinā paro,
Na luppataññato dīgho āsyevādivivajjito.

Baṇdhussa-iva, upa-ikkhati, upa-ito, ava-acca, jina-īritaṃ, na-upeti, caṇda-udayo, yathā-udake itīdha:-

Pubbāvaṇṇasarānaṃ lope kate-

Paro-asarūpeti ca vattate. Tathā ivaṇṇo yannavāti ito ivaṇṇaggahaṇañca vamodudantānanti ito uggahaṇañca sīhagatiyā idhānuvattetabbaṃ.

Kvācāsavaṇṇaṃ lutte. 16-14.

Ivaṇṇabhūto ukārabhūto ca paro saro asarūpe pubbasare lutte kvaci asavaṇṇaṃ pappoti.

Natthi etesaṃ savaṇṇāti = asavaṇṇā, ekārokārā. Tattha ṭhānāsannavasena ivaṇṇukārānamekārokārā honti.

Baṇdhusseva, upekkhati, upeto, avecca, jineritaṃ, nopeti, caṇdodayo, yathodake.

Kvacīti kiṃ? Tatirame, yassiṇdriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami, lokuttamo.

[SL Page 016] [\x 16/]

Lutteti kiṃ? Dasa ime dhammā, yathā idaṃ, kusalassa upasampadā.

Asarūpeti kiṃ? Cattārimāni, mātupaṭṭhānaṃ. Ettha ca satipi heṭṭhā cāggahaṇe kvaciggahaṇakaraṇato avaṇṇe eva lutte idha vuttavidhi hotīti daṭṭhabbaṃ.

Tato idha na bhavati diṭṭhupādānaṃ, pañcahupāli, mudiṇdriyaṃ, somissaroti.
Tatra-ayaṃ, buddha-anussati, sa-atthikā, saññavā-assa, tadā-ahaṃ, yāni idha bhūtāni, gacchāmi iti, ati-ito, kikī-iva, bahu-upakāraṃ, madhu-udakaṃ, su-upadhāritaṃ, yo pi-ayaṃ, idāni-ahaṃ, sace ayaṃ, appassuto-ayaṃ, itara-itarena, saddhā-idha cittaṃ, kamma upanissayo, tathā-upamaṃ, ratti-uparato, dvi-upasamoccatra:-

Pubbasarānaṃ lope kate-
Kvacīti adhikāro. Paro-lutteti ca vattate.

Dīghaṃ 17-15.

Saro kho paro pubbasare lutte kvaci dīghabhāvaṃ pappotīti ṭhānāsannavasena rassasarānaṃ savaṇṇadīgho.

Tatrāyaṃ, buddhānussati, sātthikā, saññāvāssa, tadāhaṃ, yānīdhabhūtāni, gacchāmīti, atīto, kikīca, bahūpakāraṃ, madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, yopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ, itarītarena, saddhīdha vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato vūpasamo.

Kvacīti kiṃ? Aciraṃ vatayaṃ kāyo, dasapi yadimassa tīṇimāni, pañcasupādānakkhaṇdhesu, tassattho, pañcaṅgiko, muniṇdo, satindriyaṃ, lahuṭṭhānaṃ, gacchāmahaṃ, tatiradaṃ, pañcahupāli, natthaññaṃ.

Lutteti kiṃ? Yathā ayaṃ, nimi iva rājā, kikī iva, su upadhāritaṃ.

Lokassa-iti, deva-iti, vi-atipatanti, vi-atināmenti, saṅghāṭi-api, jīvitahetu-api, vijju-iva, kiṃsu-idha cittaṃ, sādhu-itītidha:-

Parasarānaṃ lope kate-
Lutte dīghanti ca vattate.

Pubbo ca. 18-16.

Pubbo ca saro parasare lutte kvaci dīghā pappoti.

[SL Page 017] [\x 17/]

Caggahaṇaṃ dīghaggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ. Taṃ "cānukaḍḍhitamuttaratra nānuvattate"ti ñāpanatthaṃ.

Lokassāti, devāti, vītipatanti, vītināmenti, saṃghāṭipi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha cittaṃ, sādhūti.

Kvacīti kiṃ? Yassadāni, itissa, idānipi, cakkhuṇdriyaṃ, kinnumāva.

Adhigato kho me-ayaṃ dhammo, putto te- ahaṃ, te-assa pahīnā, pabbate-ahaṃ, ye-assa itīdha:-

Pubbalope sampatte

Yamedantassādeso. 19-17.

Ekārassa padantabhūtassa ṭhāne sare pare kvaci yakārā deso hoti.

Akāre temeyesaddādissevāyaṃ vidhi. Yanti yaṃ rūpaṃ. E eva anto = edanto. Ādesiṭṭhāne ādissatīti = ādeso. Vyañjaneti adhikicca dīghanti dīgho.

Adhigato kho myāyaṃ dhammo, puttotyāhaṃ, tyāssa pahīnā, pabbatāyāhaṃ, yyāssa.

Kvacīti kiṃ? Tenāgataṃ, puttāmatthi.

Antaggahaṇaṃ kiṃ? Dhammacakkaṃ pavattento, damento cittaṃ.

Yāvatako-assa kāyo, tāvatako-assa vyāmo, ko-attho, atha kho-assa, ahaṃ kho-ajja, yo-ayaṃ, so-assa, so eva, yato-adhikaraṇaṃ, anu-addhamāsaṃ, anu-eti, su-āgataṃ, su-ākāro, du-ākāro, cakkhu-āpāthaṃ, bahu-ābādho, pātu-akāsi, na tu-evātīdha:-

Vamodudantānaṃ. 20-18.

Okārukārānamantabhūtānaṃ sare pare kvaci vakāradeso hoti.
Ka kha ya ta saddādi okārassedaṃ gahaṇaṃ.

Yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa vyāmo, kvattho, atha khavassa, ahaṃ khavajja, yavāyaṃ, svassa, sveva, yatvādhikaraṇaṃ, aṇvaddhamāsaṃ, aṇveti, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhavāpāthaṃ, bavhābādho, pātvākāsi, na tveva.

[SL Page 018] [\x 18/]

Kvaciti kiṃ? Ko attho, atha kho aññatarā, yohaṃ, so yaṃ, cattārome, sāgataṃ, sādhāvuso, hotūti.

Antaggahaṇaṃ kiṃ? Savanīyaṃ viravantiṃ.

Paṭisatthāravutti-assa, sabbavitti-anubhūyato, vi-añjanaṃ, vi-ākato itīdha:-

Idha maṇḍūkagatiyā asarūpeti vattate.

Ivaṇṇo yannavā. 21-21.

Ivaṇṇo asarūpe sare pare yakāraṃ pappoti navā. I eva vaṇṇo = ivaṇṇo. Navāsaddo kvacisaddapariyāyo.
Paṭisaṇthāravuttyassa, sabbacittyanubhūyato, vyañjanaṃ, vyākato.

Navāti kiṃ? Pañcahaṅgehi, tāni attani, gacchāmahaṃ, muttacāgī, anuddhato.

Asarūpeti kiṃ? Iti hidaṃ, aggīva, atthīti.

Ati-antaṃ, ati-odāti, pati-ayo, pati-āharati, pati-eti, iti-assa, iti-etaṃ, iti-ādi itīdha:-

Ivaṇṇo yannavāti yakārādese sampatte-

Sabbo canti. 22-19.

Atipatiitīnaṃ tisaddassedaṃ gahaṇaṃ.

Sabbo ti icceso tisaddo sare pare kvaci vakāraṃ pappoti.

Tīti niddesato akatayakārassevāyaṃ vidhi. Itarathā kvaviggahaṇassa ca,atissa cantassā ti suttassa ca nirattha katā siyā. Para dvehāvo ṭhāneti ñcittaṃ.
Accantaṃ, accodātā, paccayo, paccāharati, pacceti, iccassa, iccetaṃ iccādi.

Kvaciti kiṃ? Itissa, iti ākaṅkhamānena.

Te na vā ivaṇṇeti ito na ivaṇṇeti ca vattate.

Atissa cantassa. 23-47.

Ati iccetassa antabhūtassa tisaddassa ivaṇṇe pare sabbo cantīti vuttarūpaṃ na hoti. Atissāti atiupasaggānukaraṇametaṃ. Tenevettha vibhattilopābhāvo.

[SL Page 019] [\x 19/]

Ettha ca antasaddo saddavidhinisedhappakaraṇato atisaddantabhūtaṃ tisaddameva vadati, na ivaṇṇanti daṭṭhabbaṃ. Itarathā idaṃ suttameva niratthakaṃ siyā.

Ivaṇṇo yannavātidha asarūpādhikārato,
Ivaṇṇassa sarūpasmiṃ yādeso ca na sambhave.
Cakāronuttasamuccayattho. Tena itipatīnaṃ tisaddassa ca na hoti.

Ati-isigaṇo atisigaṇo. Evaṃ-atīto, atirītaṃ, itīti, itīdaṃ, patīto.
Abhi-akkhānaṃ, abhi-uggato, abhi-okāso itīdha:-
Yakāre sampatte-
Sareti vattate.

Abbho abhi. 24-44.

Abhi iccetassa sabbassa sare pare abbhādeso hoti.
Abhīti paṭhamantassa vuttiyaṃ chaṭṭhiyojanaṃ,
Ādesāpekkhato vuttaṃ ammoti ādike viya.

Pubbasaralopo.

Abbhakkhānaṃ, abbhuggato, abbhokāso.
Adhi-agamā, adhi-upagato, adhi-ogahetvātīdha:-

Ajjho adhi. 25-45.

Adhi iccetassa sabbassa sare pare ajjhādeso hoti. Ajjhagamā, ajjhupagato, ajjhogahetvā.
Abhi-ijjhitaṃ, adhi-īritaṃ itīdha:-
Abbho abhi-ajjho adhīti ca vattate.

Te na vā ivaṇṇe. 26-46.

Te ca kho abhi adhi iccate upasaggā ivaṇṇe pare abbho ajjho iti vuttarūpā na honti vā. Saralopaparanayanāni. Abhijjhitaṃ, adhīritaṃ,

Vāti kiṃ? Abbhīritaṃ, ajjhiṇamutto, ajjhiṭṭho.
Ekamidha-ahantidha:-

Do dhassa ca. 27-20.

Dha iccetassa sare pare jhaci dakāro hoti. Ekasaddato parassa idhassa dhakārassevāyaṃ. Saralopadīghā.

Ekamidāhaṃ.

[SL Page 020] [\x 20/]

Kvacīti kiṃ? Idheva.
Vasaddena kvaci sādhussa dhassa hakāro yathā:
Sādhu-dassanaṃ, sāhudassanaṃ.
Yathā-eva, tathā-evātīdha:-

Navāti vattate sarambhāti ca.

Evādissari pubbo ca rasso. 28-22.

Yathātathādvayaparassedaṃ gahaṇaṃ. Dīghasaramhā parassa evasaddādibhūtassa ekārassa rikāro hoti, pubbo ca saro rasso hoti navā.

Yathariva, tathariva.
Navāti kiṃ? Yatheva, tatheva.

Ti antaṃ, ti-addhaṃ, aggi-agāre, sattamī-atthe, pañcamī-antaṃ, du-aṅgikaṃ, bhikkhu-āsane, puthu-āsane, sayambhu-āsane itīdha:-

Yavādesesu sampattese-
Saññāti vattate.

Ivaṇṇuvaṇṇājjhalā. 29-58.

Ivaṇṇuvaṇṇā iccete yathākkamaṃ jhalasaññā honti. Vaṇṇaggahaṇaṃ savaṇṇaggahaṇatthaṃ.

Jhalasaññā pasaññā ca liṅgantaṃ na nissitā,
Akhyāte liṅgamajjhe va dviliṅgante ca dassanā.

Jhālānamiyuvā sare vā. 30-70.

Jha la iccetesaṃ iya uva iccete ādesā honti vā sare pare. Saralopo.

Tiyantaṃ, tiyaddhaṃ. Dīgho. Aggiyāgāre, sattamiyatthe. Pañcamiyantanti. Ettha mahāvuttinā yakāragame rassattaṃ.

Duvaṅgikaṃ, bhikkhuvāsane, puthūvāsane, sayambhūvāsane.
Vāti kiṃ? Aggyāgāre, bhikkhū āsane nisīdati.
Go-ajinaṃ, go-eḷakaṃ itīdha:-

Go avo samāseti ca vattate.
[SL Page 021] [\x 21/]

O sare ca. 31-78.

Go iccatassa okārassa sare pare avādeso hoti samāse. Vasaddaggahaṇena uvaṇṇassa uvaavādesā ca.

Yathā-bhūvi, pasavo, gavājīnaṃ, gaveḷakaṃ.
Putha - evātīdha:-

Go sare puthassāgamo kvaci. 32-42.

Putha iccetassa nipātassa ante kvaci gakārāgamo hoti sare pare.

Āgacchatīti = āgamo. Asantuppatti āgamo. Ettha ca sareti nimittāsannavasena puthassanteti labbhati.

Puthageva, puthaeva.
Pā evātīdha:-

Sare go āgamo kvacīti ca vattate.

Pāssa canto rasso. 33-43.

Pā iccetassa ante sare pare kvaci gakārāgamo hoti, pāssa anto ca saro rasso hoti.

Pageva vuttyassa, pāeva

Vā-sareti ca vattate.

Yavamadanataralā cāgamā. 34-35.

Sare pare yakārādayo aṭṭha āgamā honti vā.

Casaddena gakārāgamo ca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo tattha yakārāgamo yathādito ikārevādisu.

Yathā-idaṃ yathayidaṃ.

Vyañjaneti adhikicca rassanti rassattaṃ.

Yathā idaṃ vā, yathā eva, yathāyeva, yatheva, evaṃ māyidaṃ, mā yeva, taṃyidaṃ, taṃyeva, nayidaṃ, nayimassa, nayidha, chayimāni, navayime dhammā, buddhānaṃyeva, saddhiṃyeva, bodhiyāyeva, paṭhavīyeva dhātu, tesuyeva, teyeva, soyeva, pāṭiyekkaṃ.

Tathā sare vipariyādito ca.

[SL Page 022] [\x 22/]

Vi-añjanā, viyañjanā, vyañjanā vā. Evaṃ viyākāsi, vyākāsi, pari antaṃ, pariyantaṃ, evaṃ variyādānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ, pariyesati. Pariyosānamiti niccaṃ.

Ni-ayogo, niyāyogo idha na bhavati parikkhako.

Vakāro tisaddādito avaṇṇukāresu.

Ti-aṅgulaṃ, kivaṅgulaṃ. Evaṃ tivaṅgikaṃ, bhuvādayo, migībhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā.

Makāro lahuppabhūtito sare chaṇdānurakkhaṇādimhi.
Lahu essati, lahumessati evaṃ garumessati, idhamāhu.

Kena te idhamijjhati, bhadro kasāmiva, ākāsemabhipūjayi, ekamekassa, yenamidhekacce, hāyatimeva, hotumeva.

Dakāro uupasaggā sakiṃ kiñci sammā yāva tāva puna yatetattasādīhi. Uupasaggato niccaṃ.

U aggo, udaggo. Evaṃ udayo, udapādi, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti.

Nipātato: sakiṃ-eva sakideva. Evaṃ sakadāgāmi.

Mahāvuttisuttena ikārassa akāro.

Tathā kenacideva, kiñcideva, kismideva, kocideva. Sammā-attho, sammadattho. Rassattaṃ.

Evaṃ sammadakkhāto. Sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva, yāvadatthaṃ, yāvadicchitaṃ, yāvadeva, tāvadeva, punadeva.

Nāmato: yadatthaṃ, yadanantaraṃ, tadanantaraṃ, tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ, sadatthapasuto siyā.

Yatetattasehi samāseyeva. Ādisaddena - aññadatthu, manasādaññā vimuttānaṃ, bahudeva rattiṃ, ahudeva bhayaṃ.

Vāti kiṃ? Kenaci attakāmena, sammā aññāya, yāvāhaṃ, tāvāhaṃ, punāparaṃ, attatthaṃ.

Nakāro āyatādimhi. Ito-āyati, itonāyati, cirannāyati.

Takāro yasmātasmājjādito ihaggādimhi. Yasmā-iha, yasmātiha. Evaṃ tasmātiha, ajjatagge.

[SL Page 023] [\x 23/]
Pakatisaṇdhi
Rakāro ni du pātu puna dhi caturādito.

Ni-antaraṃ, nirantaraṃ. Evaṃ nirālayo, niriṇdhano, nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ, nirupaddavaṃ.

Du-atikkamo, duratikkamo. Durāgataṃ, duruttaṃ, pāturahosi, pāturahesuṃ, punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti, dhiratthu, pātarāso.

Catusaddādito: caturaṅgikaṃ, caturārakkhā, caturiddhipādapaṭilābho, caturoghanittharaṇatthaṃ, bhatturatthe, *vuttiresā, paṭhavīdhāturevesā.

Tathā sarato ivevesu chaṇdānurakkhaṇe

Nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakūṭe, āraggeriva sāsapo, sāsaporiva āragge, usabhoriva, sabbhīreva samāsetha. Vāti kiṃ? Dvādhiṭṭhitaṃ, pātvākāsi, punapi.

Lakāro cha sa saṅkhyāhi. Laḷānamaviseso.

Cha-abhiññā, chaḷabhiññā. Chaḷaṅgaṃ, chaḷāsīti, chaḷaṃsā, saḷāyatanaṃ. Vāti kiṃ? Cha abhiññā.

Iti sarasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha sarānameva saṇdhikāriye sampatte pakatibhāvo vuccate. Sarā pakatīti ca vattate.

Sare kvaci. 35-24.

Sarā kho sabbepi sare pare kvaci chaṇdabhedāsukhuccāraṇaṭṭhāne saṇdhicchārahitaṭṭhāne ca pakatirūpā honti-na lopādesa vikāramāpajjanteti attho.

Tattha pakatiṭṭhānaṃ nāma ālapanantānītismimacchaṇdānurakkhaṇe, asamāse padantadīghā ca, ikārukārā ca nāmapadantātītakirayādimhīti evamādi.
* Kesuci potthakesu- "bhataturatthe" ti na dissati. "Cāturante" ti dissate.

[SL Page 024] [\x 24/]

Ālapanantesu tāva: katamā cānaṇda aniccasaññā, katamācānaṇda ādīnavasaññā, sāriputta idhekacco, ehi sīvakauṭṭhehi, upāsakā idhekacco, bhoti ayye, bhikkhu arogaṃ tacasīlaṃ, siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, bhikkhave evaṃ vadāmi, pañcime gahapatayo ānisaṃsā iccevamādisu pakatibhāvā pubbasaralopayavādesādayo na honti.

Kvaviggahaṇena itismiṃ chaṇdānurakkhaṇe ca saṇdhi hoti. Yathā:sakkā devīti, namo te buddhavīratthu

Sareti kiṃ? Sādhu mahārājāti, evaṃ kira bhikkhūti.

Asamāse padantadīghesu-āyasmā ānaṇdo gāthā abhāsi, devā ābhassarā yathā, tevijjā iddhippattā ca bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā etadavoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, gantvā olokento, bhutavādī atthavādī, yaṃ itthi arahaṃassa, sāmavatī āha, pāpakārī ubhayattha tappati, nadī ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhū ujjhāyiṃsu, bhikkhū evamāhaṃsu, imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike, appamādo amatapadaṃ, saṅgho āgacchati, ko imaṃ paṭhaviṃ vicessati, āloko udapādi, eko ekāya, cattāro oghā.

Nipātesu hi-are ahampi sace imassa kāyassa, no abhikkamo, aho acchariyo, atho antova, atha kho āyasmā, atho oṭṭhavacittakā, tato āmantayī saṇthā.

Kvaviggahaṇena akāraitīvecetthādisu saṇdhīpi.

Yathā:-āgatattha, āgatamha, katamassa cattāro, appassutā yaṃ puriso, itthīti,camarīva, sabbeva tassa, sve va, eseva nayo, parisuddhetthāyasmanto, nettha, taṃ kutettha labbhā, samesa brāhmaṇa, tathūpamaṃ, yathāha.

Asamāsetī kiṃ? - Jivhāyatanaṃ, avijjogho, itthiṇdriyaṃ, abhibhāyatanaṃ, bhayatupaṭṭhānaṃ.

Acchāṇdānurakkhaṇeti kiṃ? Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, somissaro.

Nāmapadantaikārukāresu:- gāthāhi ajjhabhāsi, pupphāni āhariṃsu, satthu adāsi.

[SL Page 025] [\x 25/]
Byañjanasaṇdhi
Kvati kicīṃ? Manasākāsi

Sarā pakati byañjane. 36-23

Sarā kho byañjane pare pakatirūpā hontīti yebhuyyena dīgharassalopehi vikārābhāvo yathā: accayo, paccayo, bhāsati vā, karoti vā, vedanākkhaṇdho, bhāgyavā, bhadrokasāmiva, dīyati, tuṇhībhūto, so dhammaṃ deseti.

Iti pakatisaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ
Atha byañjanasaṇdhi vuccate.
Byañjaneti adhikāro. Sarā kvacīti ca vattate.

Dīghaṃ. 37-25.

Sarā kho byañjane pare kvaci dīghaṃ pappontīti suttasukhuccāraṇachaṇdānurakkhaṇaṭṭhānesu dīgho.

Tyassa pahīnā, tyāssa pahīnā, svassa, svāssa, madhuvamaññati bālo, madhuvā maññati bālo. Tathā-evaṃ gāme municare, khantīparamaṃ tapo titikkhā, na maṅkū bhavissāmi, svākkhāto, yvāyaṃ, svāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca sūjū ca, anupaghāto, dūrakkhaṃ, dūramaṃ, dūbharatā.

Kvacīti kiṃ? Tyajja, svassa, patilīyati.

Yiṭṭhaṃ vā-hutaṃ vā-loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so itīdha:-

Pubbasmiṃyevādhikāro.

Rassaṃ. 38-26.

Sarā kho byañjane pare kvaci rassaṃ pappontīti chaṇdānurakkhaṇe āgame saṃyoge ca rassattaṃ.

Chaṇdānurakkhaṇe tāva yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala dhammadasā te, bhovādi nāma so hoti, yathābhāviguṇena so.

[SL Page 026] [\x 26/]

Āgame-yathayidaṃ, sammadakkhāto.
Saṃyogo-parā kamo, parakkamo, ā sādo, assādo, evaṃ taṇhakkhayo, jhānapaṭilābhimhi, vasimhi, thullaccayo.

Kvacīti kiṃ? Māyidaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ākhyātikaṃ, dīyyati, sūyyati.

Eso-kho byantikāhiti, so-gacchaṃ na nivattati ityatra: tasmiṃyevādhikāro.

Lopañca tatrākāro. 39-27.

Sarā kho byañjane pare kvaci lopaṃ papponti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo ca hoti. Etatasaddantokārassevāyaṃ lopo.

Esa kho byantikāhiti, sa gacchaṃ na nivattatī. Evaṃ esadhammo, esa pattosi, sa muni, sa sīlavā.

Kvacīti kiṃ? Eso dhammo, so muni, so sīlavā.

Casaddena etasaddantassa sare parepi kvaci yathā:- esa attho, esa ābhogo, esa idāni.

Vipariṇāmena saramhā byañjanassāti ca vattamāne-

Para dvehāvo ṭhāne. 40-28

Sarambhā parassa byañjanassa dvebhāvo hoti ṭhāne. Dvinnaṃ bhāvo = dvibhāvo, so eva = dvehāvo. Ettha ca ṭhānaṃ nāma rassākārato paraṃ pa pati paṭi kamu kusa kudha kī gaha juta ñā si su sambha sara sasādīnamādibyañjanaṃ dvibhāvaṃ. Tika taya tiṃsa vatādī namādi ca-vatu vaṭu disādīnamantañca-u du ni upasagga ta catucha santasaddādesasādiparañca - apadantānākāradighato yakārā di ca.

Yavataṃ talanādīnamādeso ca sayādinaṃ,
Saha dhātvantayādeso sīsakāro tapādito.

Chaṇdānurakkhaṇe ca-ghara jhe dhaṃsu bhamādinamādi ca. Rassākārato vaggacatutthadutiyā iccevamādi.

Tattha pa-pati-paṭisu tāva:-

Idha-pamādo, idhappamādo. Evaṃ appamādo, vippayutto, suppasanno. Sammā-padhānaṃ, sammappadhānaṃ, rassattaṃ appativattiyo, adhipatippaccayo, suppatiṭṭhito, appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipatti.

[SL Page 027] [\x 27/]

Kamādidhātusu-pakkamo, paṭikkamo, hetukkamo ā-kamati akkamati.

Evaṃ parakkamati, yathākkamaṃ.

Pakkosati, paṭikkosati, anukkosati. Ā-kosati, akkosati.

Akkuddho, atikkodho.

Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo.

Paggaho, viggaho, anuggaho, chaṇdaggāho, diṭṭhiggāho.
Pajjoto, vijjotati, ujjoto.

Kataññā̆, viññā̆, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ, anuññāsamā ñā, samaññā.

Avassayo, nissayo, samussayo.
Appassuto, vissuto, bahussuto. Ā savā assavā.
Passambhanto, vissambhati.

Aṭṭasaro, vissarati, anussarati, anussati.
Passasanto, vissasanto, muhussasanto. Āsāso assāso.

Avassajento, vissajjento, abhikkantataro, pariccajanto, upaddavo, upakkiliṭṭho, mittadduno, āyabbayo, abyabbahi iccādi.

Sarambhāti kiṃ? Sampayutto, sampatijāto, sampaṭicchanaṃ, saṅkanto, saṅgaho.

Ṭhāneti kiṃ? Mā ca pamādo, patigaṇhāti, vacīpakopaṃ rakkheyya, ye pamattā yathā matā, manopakopaṃ rakkheyya, idha modati pecca modati.

Tikādisu-kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ, vedanattikaṃ.

Lokattayaṃ, bodhittayaṃ, vatthuttayaṃ.
Ekattiṃsa, dvattiṃsa, catuttiṃsa.

Sīlabbataṃ, subbato, sappītiko, samannāgato, punappunaṃ iccādi.

Vatu vaṭu disādīnamatte yathā:-vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.

[SL Page 028] [\x 28/]

U du ni upasaggādiparesu:-u-kaṃso ukkaṃso, u-taṃso uttaṃso.
Du-karaṃ dukkaraṃ.

Ni-kaṃkho nikkaṃkho. Evaṃ uggataṃ, duccaritaṃ, nijjitaṃ, ucchaṅgaṃ, uṇṇamati, duttaro, niddaro, uṇṇato, duppañño, dubbalo, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, dussaho, nissāro.

Tathā-takkaro, tajjo, tanninno, tappabhavo, tammayo.

Catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppādo, catubbidhaṃ, catussālaṃ.
Chakkaṃ, channavuti, chappadiko, chabbassāni.
Sakkāro, sagguṇo, saddiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.

Ṭhāneti kiṃ? Nikāyo, nidānaṃ, nivāso, tato, catuvīsati, chasaṭṭhi.

Yakārādimhi - nīyyati, suyyati. Abhibhuyyati, viceyya, vineyya, ceyyaṃ, neyyaṃ, seyyo, jeyyo, veyyākaraṇo.

Ādisaddena-etto, ettāvatā.
Anākāraggahaṇaṃ kiṃ? Mālāya, dolāya, samādāya.
Ṭhāneti kiṃ upanīyati, sūyati, toyaṃ.
Yavatamādese-

Jāti aṇdho, vi pali-āso, ani-āyo, yadi-evaṃ, api ekacce, api-ekadā ityatra:

Ikārassa ivaṇṇo yannavāti yakāre kate sabbassa so dāmbhi vāti ito maṇḍūkagatiyā vāti vattate.

Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañjakārattaṃ. 41-271.

Yakāravantānaṃ talanadakārānaṃ saṃyogabyañjanāni yathākkamaṃ calañjakārattamāpajjante vā.

Kāraggahaṇaṃ yavataṃ sakāra ka ca ṭa pavaggānaṃ sakāra ka ca ṭa pavaggādesatthaṃ. Yathā yavataṃ tha dha nakārānaṃ cha jha ñakārā desatthañca. Tato yavatamādesassa anena dvibhāvo.

Chaccaṇdho, vipallāso, aññāyo, yajjevaṃ, appekacce, appekadā.

[SL Page 029] [\x 29/]
Vāti kiṃ? Paṭisaṇthāravuttyassa, balyaṃ, ālasyaṃ.
Sarambhāti kiṃ? Ñāyo, ākāsānañcāyatanaṃ.
Tapādito sīmhi - tapassī, yasassī.

Chaṇdānurakkhaṇe:-

Na pajjahe, vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ, ujjugatesu seyyo, gacchanti suggatinti.

Vaggacatutthadutiyesu pana tasmiṃyevādhikāro.

Para dvebhāvo ṭhāneti ca vattate. Vaggacaturtthadutiyānaṃ sadisavasena vibhāve sampatte niyamatthamāha:-

Vagge ghosāghosānaṃ tatiyapaṭhamā. 42-29

Sarambhā parabhūtānaṃ vagge ghosāghosānaṃ byañjanānaṃ yathākkamaṃ vagge tatiyapaṭhamakkharā dvebhāvaṃ gacchanti ṭhāneti ṭhānāsannavasena tabbagge tatiyapaṭhamāva honti.
Ettha ca sampatte niyamattā ghosāghosaggahaṇena catuttha dutiyāva adhippetā. Itarathā aniṭṭhappasaṅgato.

Tena kataññā̆, tannayo, tammayoti ādisu pana vagga pañcamānaṃ satipi ghosatte tatiyappasaṅgo na hoti ṭhānādhikārato vā.

Gharādisu pa u du ni ādi paracatutthesu tāva-pa gharati, paggharati. Evaṃ uggharati, nigghoso, ugghāṭeti, eso vatajjhānaphalo, paṭhamajjhānaṃ, abhijjhāyati, viddhaṃseti, uddhaṃsito, uddhāro, niddhāro, niddhano, niddhuto, vibbhanto, ubbhato, samubbhūto, dubbhikkhaṃ, nibbhayaṃ, tabbhāvo, catuddhā, catubbhi, chaddhā, saddhammo, sabbhūto, mahaddhano, mahabbhayaṃ.

Yavatamādesādisu bojjhaṅgā, sabbhaṃ, bujjhitabbaṃ, bujjhati.

Ṭhāneti kiṃ? Sīlavantassa jhāyino, ye jhānapasutā dhīrā, nidhānaṃ, mahādhanaṃ.

Rassākāraparavaggadutiyesu-pañca khaṇdhā pañcakkhaṇdhā evaṃ rūpakkhaṇdho, akkhamo, abhikkhaṇaṃ, avikkhepo, jātikkhettaṃ, dhātukkhobho, āyukkhayo. Seta chattaṃ, setacchattaṃ evaṃ sabbacchannaṃ, bodhicchāyā, jambucchāyā, samucchedo tatra ṭhito tatraṭhito. Evaṃ thalaṭṭhā, jalaṭṭhaṃ, adhiṭṭhitaṃ, niṭṭhitaṃ, cattāriṭṭhānāni, garuṭṭhāniyo, samuṭṭhito, sabbatthāmena, yasatthero,

[SL Page 030] [\x 30/]

Yattha, tattha, pattharati, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, anutthunaṃ, catuttho, kuttha, papphoṭeti, mahapphalaṃ, nipphalaṃ, nitthāro, nipphāro, paripphuseyya, madhupphāṇitaṃ,

Ākārato = ā khāto akkhāto. Evaṃ taṇhakkhayo, āṇakkhettaṃ, saññākkhaṇdho. Ā chādeti acchādeti.

Evaṃ acchiṇdati, nāvaṭṭhaṃ, attharati, apphoṭeti.

Sarambhāti kiṃ? Saṅkhārā, taṅkhaṇe, sañchannaṃ, taṇṭhānaṃ, sanathuto, tamphalaṃ.

Ṭhāneti kiṃ? Pūvakhajjakaṃ, tassa chaviādīni chiṇditvā, yathāṭhitaṃ, kathaṃ, kammaphalaṃ.

Ni kamati, ni patti, ni cayo, ni carati, ni taraṇaṃ iccatra:-

Do dhassa cāti ettha caggahaṇassa bahulatthattā tena caggahaṇena yathāpayogaṃ bahudhā ādeso siyā.

Yathā:-niupasaggato kamu pada ci cara tarānaṃ paṭhamassa vagga dutiyo. Iminā dvittaṃ.

Nikkhamati, nipphatti, nicchayo, niccharati, nittharaṇaṃ.

Tathā bo vassa kubbādivādivajādīnaṃ dvirūpassāti vakāradvayassa bakāradvayaṃ yathā:-

Kubbato, kubbanto evaṃ kubbāno, kubbanti.

Sadhātthantayādesassa dvitte-

Dibbati, dibbanti. Evaṃ dibbanto, sibbati, sibbanto.

Pavavajati pabbajati. Pabbajanto, niccānaṃ nibbānaṃ, nibbuto, nibbiṇdati, udayabbayaṃ iccādi.

Lo rassa paritaruṇādīnaṃ kvaci.

Paripanno palipanno. Evaṃ palibodho, pallaṅkaṃ. Taruṇo taluṇo. Mahāsālo, māluto, sukhumālo.

Ṭo tassa katādīnaṃ kvaci.

Yathā dukkataṃ dukkaṭaṃ dukkataṃ vā. Evaṃ sukaṭaṃ, pahaṭo, patthaṭo, uddhaṭo, visaṭo iccādi.

Ko tassa niyatādīnaṃ kvaci.

Niyato niyako.

Yo jassa. Nijādissa vā. Nijaṃ puttaṃ niyaṃ puttaṃ.

[SL Page 031] [\x 31/]

Ko gassa kulūpagādīnaṃ-kulūpago kulūpako.

Tathā ṇo nassa pa pari ādito.

Yathā:-panidhānaṃ paṇidhānaṃ. Evaṃ paṇipāto, paṇāmo, paṇītaṃ, pariṇato, pariṇāmo. Ninnayo niṇṇayo. Evaṃ uṇṇato, oṇato iccādi.

Pati-aggi, pati-haññatītīdha:-

Kvaci paṭi patissa. 43-18.

Pati iccetassa upasaggassa sare vā byañjane vā parekvaci paṭi ādeso hoti. Saralopo paṭaggi, paṭihaññati.

Kvacīti kiṃ?-Paccattaṃ, patilīyati.
Putha-jano, putha-bhūtaṃ itīdha-
Antoti vattate.

Puthassu byañjane. 44-49.

Putha iccetassa anto saro ukāro hoti byañjane pare.

Dvittaṃ. Puthujjano, pūthūbhūtaṃ.

Byañjaneti kiṃ? Pūthagayaṃ. Pūthassa a = putha iti samāseneva siddhe puna antaggahaṇādhikārena kvaci aputhantassāpi uttaṃ sare.

Mano aññaṃ manuññaṃ evaṃ imaṃ evumaṃ. Paralopo.
Iti eva ittheva. Ukārassa vakāro.
Ava-kāso, ava-naddhā, ava-vadati, ava-sānamitīdha:-
Kvaci byañjaneti va vattate.

O avassa. 45-59.

Avaiccetassa upasaggassa okāro hoti kvaci byañjane pare.

Okāso, onaddhā, ovadati, osānaṃ.
Kvaciti ki? Avasānaṃ, avasussatu.
Byañjaneti kiṃ? Avayāgamanaṃ, avekkhati.
Ava-gate suriye, ava-gacchati, ava-gahetvā itīdha:-
Avassāti vattate oggahaṇañca.

[SL Page 032] [\x 32/]

Tabbiparītūpapade byañjane ca. 46-79.

Avasaddassa upapade tiṭṭhamānassa ṭhāne tassa okārassa *viparīto ukāro hoti byañjane pare.

Tassa okārassa viparīto = tabbiparīto upoccāritaṃ padaṃ = upapadaṃ.

Okāraviparītoti ukārassetaṃ adhivacanaṃ. Casaddo katthaci nivattanattho dvittaṃ.

Uggate suriye, uggacchati, uggahetvā
Atippa-kho tāva, para-sataṃ, para-sahassaṃ itīdha:-
Āgamoti vattate.

Kvaci o byañjane. 47-36.

Byañjane pare kvaci okārāgamo hotīti
Atippaparasaddehi okārāgamo.

Yavamadaiccādi sutte casaddena atippato gakārāgamo ca.
Atippago kho tāva, parosataṃ, parosahassaṃ.
Ettha sarā sare lopanni pubbasaralopo.
Mana mayaṃ, aya-mayaṃ itīdha:-
Manogaṇādīnanti vattate.

Etesamo lope. 48-183.

Etesaṃ manogaṇādīnamatto ottamāpajjate vibhatti lope kate.

Manomayaṃ, ayomayaṃ, evaṃ manoseṭṭhā, ayopatto, tapodhano, tamonudo, siroruho, saroruho. Tejokasiṇaṃ, rajojallaṃ, ahorattaṃ, rahogato.
Ādisaddena āpodhātu, vāyodhātu.

Sīhagatiyā vādhikārato idha na bhavati. Manamattena, manavacchaṭṭhānaṃ, ayakapallaṃ, tamavinodano, manāyatanaṃ.

Iti byañjanasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
* Tadokārassa-rūpasiddhisanna.

[SL Page 033] [\x 33/]
Niggahītasaṇdhi
Atha niggahītasaṇdhi vuccate.

Taṇhaṃ-karo, raṇaṃ-jaho, saṃ-ṭhito, jutiṃ-dharo, saṃ-mato itīdha:-

Niggahītanti adhikāro. Byañjaneti vattate

Vaggantaṃ vā vagge. 49-31.

Vaggabhūte byañjane pare niggahītaṃ kho vaggantaṃ vā pappotīti nimittānussārānaṃ ṭhānāsannavasena tabbaggapañcamo hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Tena taṇhaṅkaro, raṇañjaho, saṇṭhito, jutiṇdharo. Sammatoti ādisu niccaṃ.

Taṅkaroti taṃ karoti, kaṅkhaṇaṃ taṃ khaṇaṃ, saṅgato saṃgato, taṅghataṃ taṃ ghataṃ, dhammañcare dhammaṃ care, tañjannaṃ taṃ channaṃ, tañjātaṃ taṃ jātaṃ, tañjhānaṃ taṃ jhānaṃ, taññāṇaṃ taṃ ñāṇaṃ, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, taṇḍahati taṃ ḍahati, tantanoti taṃ tanoti, taṇthiraṃ taṃ thiraṃ, taṇdānaṃ taṃ dānaṃ, taṇdhanaṃ taṃ dhanaṃ, tannibbutaṃ taṃ nibbutaṃ, tampatto taṃ patto, tamphalaṃ taṃ phalaṃ, tesambodho tesaṃbodho, sambhūto saṃ bhūto, tammittaṃ taṃ mittaṃ kiṅkato kiṃ kato, dātuṅgato dātuṃ gatoti evamādisu vikappena.

Idha na bhavati: na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, saraṇaṃ gacchāmi.

Sati copari vāggahaṇe vijjhantare vā idha vāggahaṇakaraṇamatthantaraviññāpanatthaṃ tena niggahītassa upasaggapumantassa le lakāro.

Yathā: patisaṃ līno patisallīno. Evaṃ paṭisallāṇo, sallakkhanā, sallekho, sallāpo puṃliṅgaṃ pulliṅgaṃ.

Paccattaṃ-evaṃ, taṃ-eva, taṃ-hi tassa. Evaṃ hi vo itīdha:vāti adhikāro.

Eheññaṃ 50-32.

Ekāre hakāre ca pare niggahītaṃ kho ñākārampappoti vā. Ekāre ñādesassa dvibhāvo.

Paccattaññeva paccattaṃyeva, taññeva taṃyeva, tañhitassa taṃ hi tassa, evañhi vo evaṃ hi vo.

[SL Page 034] [\x 34/]

Vavatthitavibhāsattā vāsaddassa evahinipātato aññattha na hoti. Yathā:- evametaṃ, evaṃ hoti.

Saṃ-yogo, saṃ-yojanaṃ, saṃ-yato, saṃ-yācikāya, yaṃ yadeva, ānantarikaṃ-yamāhu itīdha:-

Ñamiti vattate.

Sa ye ca 51-33

Niggahītaṃ kho yakāre pare saha yakārena ñākāraṃ pappoti vā. Sayādesassa dvittaṃ.

Saññogo saṃyogo, saṃññojanaṃ saṃyojanaṃ, saññato saṃyato, saññācikāya saṃyācikāya, yaññadeva yaṃ yadeva, ānantarikaññamāhu, ānantarikaṃ yamāhu.

Vāsaddassa vavatthitavibhāsattāva sampadantato ca sabbanāmayakāraparato ca niggahītā aññattha na hoti. Yathā:etaṃ yojanaṃ, taṃ yānaṃ, saraṇaṃ yanti.

Ettha ca saha ye cāti vattabbe sa ye cāti cavanato suttantesu* sukhuccāraṇatthamakkharalopopīti daṭṭhabbaṃ. Tena parisaṅkhāya yoniso paṭisaṅkhā yoniso, sayaṃ abhiññāya sacchikatvā sayaṃ abhiññā sacchikatvā, pariyesanāya pariyesanāti ādi sijjhati.

Taṃ-ahaṃ brūmi, yaṃ-āhu, dhanaṃ-eva, kiṃ-etaṃ, niṇdituṃ-arahati, yaṃ-aniccaṃ, taṃ anattā, etaṃ-avoca, etaṃ-eva. Iccatra:-

Madā sare. 52-34.

Niggahītassa kho sare pare makāradakārādesā honti vā.

Ettha ca vāsaddādhikārassa vavatthitavibhāsattā dakāro yateta saddato parasseva.

Tamahaṃ brūmi, yamāhu, dhanameva, kimetaṃ, niṇditumarahati, yadaniccaṃ, tadanattā, etadavoca, etadeva.

Vāti kiṃ? Taṃ ahaṃ, etaṃ eva, akkocchi maṃ avadhi maṃ. Ettha ca madā ti yogavibhāgena byañjanepi vā makāro. Tena buddham saraṇam gacchāmīti ādi sijjhati.

Tāsaṃ-ahaṃ santike, vidūnaṃ-aggaṃ, tassa adāsiṃ-ahaṃ itīdha:-

Sareti vattate.
* Suttasukhuccāraṇa-mudrita rūpasiddhi

[SL Page 035] [\x 35/]

Kvaci lopaṃ. 53-38.

Niggahītaṃ kho sare pare lopaṃ pappoti kvaci chaṇdānurakkhaṇe sukhuccāraṇaṭṭhāne. Pubbasaralopo. Parassāsaṃyogantassa dīgho.

Tāsāhaṃ santike, vidūnaggaṃ, tassa ādāsāhaṃ. Tathā kathāhaṃ, evāyaṃ, kyāhaṃ.

Kvaciti kiṃ? Evamayaṃ, kimahaṃ

Ariyasaccānaṃ-dassanaṃ, etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ, saṃ-ratto, saṃ-rāgo, saṃ-rambho, avisaṃ-hāro, ciraṃ-pavāsiṃ, gantuṃ-kāmo, gantuṃ-mano itīdha:-

Kvaci lopaṃ iti vattate.

Byañjane ca. 54-39.

Niggahītaṃ kho byañjane ca pare lopaṃ pappoti kvaci chaṇdānurakkhaṇādimhi.

Rakārahakāre upasaggantassa dīgho.

Ariyasaccānadassanaṃ, etaṃ buddhānasāsanaṃ, sāratto, sārāgo, sārambho, avisāhāro, cirappavāsiṃ. Dvittaṃ. Gantukāmo, gantumano.

Kvacīti kiṃ? Etammaṅlamuttamaṃ.

Kataṃ-iti, kiṃ-iti, abhinaṇduṃ-iti, uttattaṃ-eva, cakkaṃ-iva, kaliṃ-iva, halaṃ-idāni, kiṃ-idāni, tvaṃ-asi, idaṃ-api, uttariṃ-api, dātuṃ-api, sadasaṃ-eva itīdha:-

Niggahītamhā-lopanti ca vattate.

Paro vā saro. 55-40.

Niggahītamhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Niggahītassa vaggantattaṃ.

Katanti, kinti, abhinaṇdunti, uttattaṃva, cakkaṃva, kaliṃva, halaṇdāni, kiṇdāni, tvaṃsi, idampi, uttarimpi, dātumpi, sadasaṃva.

Vāti kiṃ? Kataṃ iti, kimiti, dātumpi, kaṃ api, sadasaṃ eva.

Ayampi vāsaddassa vavatthitavibhāsattā itīvadānisipādito aññattha na hoti.

[SL Page 036] [\x 36/]

Yathā: ahamettha, etadahosi.

Evaṃ-assa te āsavā, pupphaṃ-assā uppajji itīdha-

Pare sare lutte-vipariṇāmena parasmiṃ sare lutteti ca vattate

Byañjano ca visaññogo. 56-11.

Niggahītamhā parasmiṃ sare lutte byañjano saññogo ve visaññogova hotīti saṃyogekadesassa purimabyañjanassa lopo.

Dvinnaṃ byañjanānamekatraṭṭhiti saññogo idha pana saṃyujjīyatīti = saññogo. Purimo vaṇṇo. Vigato saṃgoyo assāti = visaññogo. Paro.

Evaṃsate āsavā. Pupphaṃsā uppajji.

Lutteti kiṃ? Evamassa.

Casaddena tiṇṇaṃ byañjanānaṃ sarūpasaṃyogopi visaṃyogo hoti yathā:- agyāgāraṃ, vutyassa.

Cakkhu udapādi, ava-siro, yāva-cidha bhikkhave, aṇu-thūlāni, ta-sampayuttā itīdha:-

Sare āgamo kvaci byañjaneti ca vattate.

Niggahītañca. 57-37.

Niggahītañca āgamo hoti sare vā byañjane vā kvaci sukhuccāraṇaṭṭhāne. Niggahītassa rassānugatattā rassato yevāyaṃ.

Cakkhuṃudapādi, avaṃsiro, yāvañcidhabhikkhave, aṇunathūlāni, taṃsampayuttā. Evaṃ taṃkhaṇe, taṃsabhāvo.

Kvacīti kiṃ? Na hi etehi, idha ceva.

Evaṃ-vutte, taṃ-sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva saṇdhamaṃ itīdha:-

Lopādesakāriye sampatte yebhuyyena tadapavādatthamhā:-

[SL Page 037] [\x 37/]

Aṃ byañjane niggahītaṃ. 58-30.

Niggahītaṃ kho byañjane pare aṃ iti hoti.

Akāro uccāraṇattho. Saralopoti ādinā pubbasaralopo vā.

Evaṃ vutte, taṃ sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva saṇdhamaṃ,
Idha avuttavisesānampi vuttanayātidesatthamatidesamāha:-

Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato. 59-51.

Ye idha amhehi visesato na upadiṭṭhā upasagganipātādayo tesaṃ vuttayogato vuttanayena sarasaṇdhādisu vuttanayānusārena rūpasiddhi veditabbā

Tena do dhassa cāti sutte casaddena pariyādīnaṃ rahanādivaṇṇassa vipariyāso yavādīhi yathā: pariyudāhāsi-payirudāhāsi, ariyassa-ayirassa, bahavābādho. Bavhābādho, na abhineyya-anabhineyya.

Taṃ imināpi jānāthāti ettha paro vā saroti sare lutte tatrātāroti yogavibhāgena akāro niggahītassa dakāro. Tadamināpi jānātha* iccādi.

Iti niggahītasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Saññāvidhānaṃ sarasaṇdhi saṇdhi-
Nisedhanaṃ byañjanasaṇdhi saṇdhi,
Yo niggahītassa ca saṇdhikappe
Sunicchayo so hi mayettha vutto.

Iti rūpasiddhiyaṃ saṇdhikaṇḍo

Paṭhamo paricchedo.
Atha nāmikavibhattyavatāro vuccate
Atthābhimukhaṃ namanato, attani vatthassa namanato = nāmaṃ. Dabbābhidhānaṃ.

Taṃ duvidhaṃ aṇvattharūḷhivasena. Tividhaṃ, pumitthinapuṃsakaliṅgavasena. Yathā-rukkho, mālā, dhanaṃ.
* Tadamināpi vijānāthātipi pāṭho.

[SL Page 038] [\x 38/]
Catubbidhaṃ sāmaññaguṇakirayāyadicchāvasena.
Tathā:- rakkho, nīlo, pācako, sirivaḍḍhoti ādi

Aṭṭhavidhaṃ avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokāraniggahītantapakatibhedena.

Tattha paṭhamaṃ akārantamhā pulliṅgā jātinimittā, purisaddā syādivibhattiyo parā yojiyante.

Jinavacanayuttaṃ hi. 60-52.

Adhikāroyaṃ.

Tattha pañcamāre jitavāti = jino, buddho. Jinassa vacanaṃ = jinavacanaṃ. Tassa jinavacanassa yuttaṃ tepiṭakassa buddhavacanassa māgadhikāya sabhāvaniruttiyā yuttaṃ anurūpamevāti idaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.

Sā māgadhī mūlabhāsā narā yāyādikappikā,
Brahmāno cassutālāpā sambuddhā cāpi bhāsare.

Adhikāro pana tividho sīhagatika-maṇḍūkagatika-yathānupubbikavasena. Ayampana sīhagatiko pubbāparavilokanato. Yathānupubbikoyeva vā.

Sakkatavisadisaṃ katvā jinavacanānurūpato pakatīṭhapanatthaṃ paribhāsamāha:

Liṅgañca nipaccate. 61-53.

Liṅgaṃ pāṭipadikaṃ yathā yathā jinavacanayuttaṃ hi liṅgaṃ tathā tathā idha liṅgaṃ nipaccate ṭhapīyate. Casaddena dhātavo cāti.

Jinavacanānurūpato purisa iti liṅge ṭhapite - tato tassa dhātuppaccayavibhattivajjitassa atthavato saddassa parasamaññā payogeti paribhāsato liṅgasaññāyaṃ:-

Ito paraṃ vibhattippaccayādividhāne sabbattha liṅgaggahaṇamanuvattate.

Tato ca vibhattiyo. 62-54.

Tato jinavacanayuttehi liṅgehi parā vibhattiyo honti. Casaddaggahaṇena tavetunādippaccayantanipātatopi. Kammādivasena ekattādivasena ca liṅgatthaṃ vibhajantīti = vibhattiyo. Kā va pana tā vibhattiyo?

[SL Page 039] [\x 39/]
Pulliṅganāmikaṃ.
Vibhattiyoti adhikāro

Si yo a yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ su. 63-55.

Syādayo dvisatta vibhattiyo nāma honti.

Tattha si yo iti paṭhamā vibhatti. Aṃ yo iti dutiyā. Nā hi iti tatiyā. Sa naṃ iti catutthi. Smā hi iti pañcamī. Sa naṃ iti chaṭṭhī. Smiṃ su iti sattamī.

Idampana saññādhikāraparibhāsāvidhisuttesu saññāsuttanti daṭṭhabbaṃ. Vuttaṃ hi vuttiyaṃ:"vibhatti iccanena kvattho? Amhassa mamaṃ savibhattissa se" ti. Itarathā purimena ekayogo kattabboti ettha ca paṭhamādivohāro ekavacanādivohāro ca aṇvatvavasena parasamaññāvasena vā siddhoti veditabbo.

Ekassa vacanaṃ = ekavacanaṃ. Bahunnaṃ vacanaṃ = bahuvacanaṃ. Dvinnaṃ pūraṇi = dutiyāti ādi. Itarathā purimasutte casaddena saññākaraṇe appakataniratthakavidhippasaṅgo siyā.

Jinavacanayuttaṃ hi-liṅgañca nipaccateti ca vattate.

Idha padanipphādanampi jinavacanassāvirodhenāti ñāpetuṃ paribhāsantaramābha:-

Tadanūparodhena. 64-56.

Yathā yathā tesaṃ jinavacanānaṃ uparodho na hoti tathā tathā idha liṅgaṃ casaddenākhyātañca nipaccate, nipphādīyatīti attho. Teneva idha ca ākhyāte ca dvivacanāggahaṇaṃ sakkatavisadisato vibhattippaccayādividhānañca katanti daṭṭhabbaṃ.

Tattha avisesena sabbasyādivibhattippasaṅge vatticchānupubbikā saddappavattīti vatticchāvasā-

Liṅgatthe paṭhamā. 65-286.

Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hotīti paṭhamā.

Tatthāpaniyamenekavacanabahuvacanappasaṅge ekamhi vattabbe ekavacananti paribhāsato liṅgatthassekattavacanicchāyaṃ paṭhamekavacanaṃ si.

[SL Page 040] [\x 40/]

Ato nenāti ito atoti vattate liṅgaggahaṇañca

So. 66-104.

Si o iti dvipadamidaṃ.

Liṅgassa akārato parassa sivacanassa okāro hoti.

Suttesu hi paṭhamāniddiṭṭhassa kāriyino chaṭṭhivipariṇāmena vivaraṇaṃ ādesāpekkhanti daṭṭhabbaṃ.

Ettha ca sīti vibhatti gayhate vibhattikāriyavidhippakaraṇato, tato ca vibhattiyoti ito vibhattiggahaṇānuvattanato vā.

Evaṃ sabbattha syādīnaṃ kāriyavidhāne vibhattīnamevāti daṭṭhabbaṃ.

Vā paro asarūpāti paralope sampatte tadapavādena pubbalopamāha:

Saralopomādesappaccayādimhi saralope tu pakati. 67-83.

Pubbasarassa lopo hoti aṃvacane ādesappaccayādibhūte ca sare pare, saralope kate tu parasarassa pakatibhāvo hoti.

Ettha ca saralopeti punaggahaṇaṃ imināva katasaralopanimitteyeva parasaravikāre sampatte pakatibhāvatthaṃ.
Parasarassa pakatibhāvavidhānasāmatthiyato amādesappaccayādibhūte sare paretipi siddhaṃ.

Tyādivibhattiyo cettha paccayattena gayhare,
Ādiggahaṇamākhyātakitakesvāgamatthidaṃ.
Paccayasāhacariyā cādeso pakatīparo,
Padantasaralopo na tenabbhāhādike pare.

Tuggahaṇaṃ bhikkhunī ādisu saralopanivattanatthaṃ.

Naye paraṃ yutteti paraṃ netabbaṃ.

Puriso tiṭṭhati. Puriso ca puriso cāti purisapurisa iti vattabbe:-

Sarūpānamekasesvasakiṃ. 68-390.

Sarūpānaṃ samānarūpānaṃ padabyañjanānaṃ majjhe ekovasissate aññe lopamāpajjante asakinti ekaseso.

[SL Page 041] [\x 41/]

Ettha ca sarūpānanti vuttattāva siddhe asakippayoge punāsakiggahaṇaṃ ekavibhattivisayānamevāsakippayoge evāyanti dassanatthaṃ.

Na ca vīcchāppayogetippasaṅgo, vaggā pañcapañcasomantāti ettha pañcapañcasoti niddeseneva vīcchāppayogasiddhiyā ñāpitattā.

Atha vā sahavacanicchāyamayamekaseso. Yogavibhāgato cettha ekasesvasakiṃ iti virūpekaseso hoti vā pitunnanti ādisu

Tatheva liṅgatthassa bahuttavacanicchāyaṃ bahumhi vattabbe bahuvacananti paṭhamābahuvacanaṃ yo.

Purisa yo itīdha:-

Ato vāti ca vattate.

Sabbayonīnamāe. 69-107.

Akārantato liṅgamhā paresaṃ sabbesaṃ paṭhamāyonīnaṃ dutiyāyonīnañca yathākkamaṃ ākārekārādesā honti vāti ākāro. Sabbaggahaṇaṃ sabbādesatthaṃ. Saralopādi purimasadisameva.

Purisā tiṭṭhanti.

Vā icceva. Rūpā, rūpāni, aggayo, munayo.

Vāsaddoyaṃ vavatthitavibhāsattho tenecettha:-

Niccameva ca pulliṅge aniccañca napuṃsake,
Asantañjhe katatte tu vidhiṃ dīpeti vāssuti.

Tathevālapanavacanicchāyaṃ liṅgatthe paṭhamāti vattate.

Ālapane ca. 70-287.

Abhimukhaṃ katvā lapanaṃ = ālapanaṃ, sambodhanaṃ. Tasmiṃ ālapanatthādhike liṅgatthābhidhānamatte va paṭhamāvibhatti hoti.

Pure viya ekavacanādi.
Purisa si iccatra:-

Ālapane si gasañño. 71-67.

[SL Page 042] [\x 42/]

Ālapanatthe vihito si gasañño hotīti gasaññāyaṃ-
Bho ge tūti ito geti vattate.

Akārapitādyantānamā. 72-246.

Liṅgassa sambaṇdhī akāro ca pitusatthuiccevamādīnamanto ca ākārattamāpajjate ge pare.

Ge rassamīti ca vattate.

Ākāro vā. 73-248.

Liṅgassa sambaṇdhi ākāro rassamāpajjate ge pare vikappena aduraṭṭhassālapanevāyaṃ.

Sesato lopaṃ ga sipi. 74-220.

So siṃ-syā ca-sakhāto gasse vā-ghate cāti evamādīhi niddiṭṭhehi aññe seso nāma. Tato sesato liṅgamhā ga si iccete lopamāpajjante. Apiggahaṇaṃ dutiyatthasampiṇḍanatthaṃ. Ettha ca satipi siggahaṇe ga iti vacanameva ñāpakamaññatthāpi siggahaṇe ālapanāgahaṇassa. Keci ālapanābhivyattiyā bhavantasaddaṃ bhesaddaṃ vā payuñjante. Bho purisa tiṭṭha, he purisā vā.

Bahuvacane na viseso bhavanto purisā tiṭṭhatha. Tatheva kammatthavacanicchāyaṃ:-

Vāti vattate.

Yaṃ karoti taṃ kammaṃ. 75-282.

Yaṃ vā karoti yaṃ vā vikaroti yaṃ vā pāpuṇāti taṃ kārakaṃ kiriyānimittaṃ kammasaññaṃ hoti.

Kammatthe dutiyā. 76-299.

Kammatthe dutiyāvibhatti hoti.

Pure viya dutiyekavacanaṃ a saralopoti ādinā sare lutte dīghanti dīghe sampatte pakatibhāvo ca. Purisaṃ passa.

Bahuvacane - sabbayonīnamāeti yovacanassekāro. Purise passa.

Tatheva kattuvacanicchāyaṃ:-

Yo karoti sa kattā. 77-283.

[SL Page 043] [\x 43/]

Yo attappadhāno kiriyaṃ karoti so kattusañño hoti.

Tatīyāti vattate

Kattari ca. 78-290.

Kattari ca kārake tatiyāvibhatti hoti. Tatiyeka vacanaṃ nā

Ato nena. 79-103.

Enāti avibhattikoyaṃ niddeso. Akārantato liṅgamhāparassa nāvacanassa enādeso hoti. Saralopādi. Purisena kataṃ.

Bahuvacanaṃ hi

Suhisvakāro e. 80-104.

Su hi iccetesu vibhattirūpesu paresu liṅgassa sambaṇdhi akāro ettamāpajjate.

Smāhisminnaṃ mhābhimhī vā. 81-99.

Sabbato liṅgamhā smā hi smiṃ iccetesaṃ yathākkamaṃmhā bhi mhi iccete ādesā honti vā.

Purisehi purisehi kataṃ.

Yena vā kayirate taṃ karaṇa. 82-281.

Yena vā kayirate yena vā passati yena vā suṇāti taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.

Karaṇe tatiyā. 83-288.

Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti.
Sesaṃ kattusmaṃ.

Āviṭṭhena purisena so puññaṃ karoti. Purisebhi, purisehi.

Tatheva sampadānavacanicchāyaṃ:-

Yassa dātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ 84-278.

[SL Page 044] [\x 44/]

Yassa vā dātukāmo yassa vā rocate yassa vā dhārayate taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.

Sampadāne catutthī. 85-295

Sampadānakārake catutthivibhatti hoti. Catutthiyāekavacanaṃsa.

Sāgamo se. 86-61.

Sabbato liṅgamhā sakārāgamo hoti se vibhattīmhi pare. Purisassa dhanaṃ dadāti.
Bahuvacanaṃ naṃ. Dīghanti vattate.

Sunaṃhisu ca. 87-89.

Su naṃ hi iccetese paresu liṅgassa antabhūtā sabbe rassasarā dīghamāpajjante. Caggahaṇamikārukārānaṃ kvaci nivattanatthaṃ. Purisānaṃ.

Tathevāpādānavacanicchāyaṃ:-

Yasmādapeti bhayamādatte vā tadapādānaṃ. 88-273.

Yasmā vā avadhito apeti yasmā vā bhayaṃ yasmā vā ādatte taṃ kārakaṃ apādānasaññā hoti.

Apādāne pañcamī. 89-297.

Apādānakārake pañcamīvibhatti hoti pañcamiyā eka vacanaṃ smā.

Ato sabbesaṃ āeti ca vattate.

Smāsminnaṃ vā. 90-108.

Akārantato liṅgamhā sabbesaṃ smā smiṃ iccetesaṃ yathākkamaṃ ākārekārādesā honti vā. Aññattha mhā deso.

Purisā apehi, purisambhā purisamhā.

Bahuvacane sabbattha tatiyāsamaṃ bhissa bhiādeso. Purisehi purisehi apehi.

Tatheva sāmivacanicchāyaṃ:-

[SL Page 045] [\x 45/]

Yassa vā pariggaho taṃ sāmi. 91-285.

Yassa vā pariggaho taṃ sāmisaññaṃ hoti.

Sāmismiṃ jaṭṭhi. 92-303.

Sāmismiṃ chaṭṭhivibhatti hoti. Ṭhapetvā āyādesaṃ sabbattha catutthichaṭṭhīnaṃ samānaṃ rūpaṃ.

Purisassa etaṃ dhanaṃ, purisānaṃ.
Tatheva okāsavacanicchāyaṃ:-

Yodhāro tamokāsaṃ. 93-280.

Yo kattukammānaṃ kiriyāya ādhāro taṃ okāsasaññaṃ hoti.

Okāse sattamī. 94-304.

Okāsakārake sattamīvibhatti hoti.

Sattamiyā ekavacanaṃ smiṃ. Tassa smāsminnaṃ vāti ekāro. Mhīādeso ca.

Purise patiṭṭhitaṃ, purisamhi, purisasmiṃ.
Bahuvacane-suhisvakāro eti ekāro. Purisesu.

Purise purisā, bho purisa he purisā vā bhavanto purisā, purisaṃ purise, purisena purisehi purisehi, purisassa purisānaṃ, purisā purisamhā purisasmā purisebhi purisehi, purisassa purisānaṃ, purise purisamhi purisasmiṃ purisesu.

Tathā sugato sugatā, bho sugata bho sugatā bhavanto sugatā, sugataṃ sugate, sugatena sugatebhi sugatehi, sugatassa sugatānaṃ, sugatā sugatamhā sugatasmā sugatebhi sugatebhi, sragatassa sugatānaṃ, sugate sugatamhi sugatasmiṃ sugatesu.
Evaṃ surāsuranaroraganāgayakkha-
Gaṇdhabbakinnaramanussapisācapetā,
Mātaṅgajaṅgamaturaṅgavarāhasīha-
Vyagghacchakacchapataracchamigassasoṇā.

Ālokalokanilayānilacāgayoga-
Vāyāmagāmanigamāgamadhammakāmā,
Saṅghoghaghosapaṭighāsavakodhalobha-
Sāramhathamhamadamānapamādamakkhā.

[SL Page 046] [\x 46/]

Punnāgapūgapanasāsanacampakamba-
Bhintālatālavakulajjunakiṃsukā ca,
Maṇdārakuṇdapucimaṇdakarañjarukkhā
Ñeyyā mayūrasakuṇaṇḍajakoñcahaṃsā

Iccādayopi.

Manogaṇādissa tu nāsasmāsmiṃsu viseso. Aññattha purisasamaṃ.

Mano manā, he mana he manā bhavanto manā, manaṃ mane.
Vāti vattate.

Manogaṇādito sminnānamiā. 95-181.

Mano pabhūti gaṇo = manogaṇo. Manogaṇādito smiṃ nā iccetesaṃ yathākkamaṃ ikārakārādesā honti vā.

Ādiggahaṇena bilapadāditopi.

Manogaṇāditoti vattate.

Sa sare vāgamo. 96-184.

Eteheva manogaṇādīhi sare pare sāgamo hoti vā.

Manasā manena.

Vavatthitavihāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena mano manā manaṃ mane manaāyatananti ādisu na hoti. Mānasikaṃ cetasikanti ādisu niccaṃ. Manehi manehi.

Vāti ca vattate.

Sassa co. 97-182.

Manogaṇādito parassa sassa vibhattissa okāro hoti vā. Sāgamo.

Manaso manassa manānaṃ, manā manambhā manasmā manebhi manehi, manaso manassa manānaṃ, manasi mane manambhi manasmiṃ manesu.

Evaṃ vavo vayo tejo tapo ceto tamo yaso,

Ayo payo siro saro uro raho ahopi ca.

Iccādi manogaṇo.

[SL Page 047] [\x 47/]
Guṇavantu si itīdha-
Savibhattissa ntussāti ca adhikāro

Ā simhi. 98-124.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ā hoti simhi vibhattimhi. Guṇavā.

Yomhi paṭhame sīhagatiyā vāti ca vattate.

Ntussa nto. 99-122.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ntoādesohoti vā yomhi paṭhame. Guṇavanto tiṭṭhanti.

Sunaṃhisu attanti ca vattate.

Ntussanto yosu ca. 100-92.

Ntuppaccayassa anto ukāro attamāpajjate su naṃ hi yo iccetesu.

Caggahaṇena aññesu aṃnāsmāsmiṃsu ca. Guṇavantā.

Chaṭṭhiyā siddhepi antādese puna antaggahaṇakaraṇato yonaṃ ikāro ca kvaci. Guṇavanti.

Amiti vattate.

Avaṇṇā ca ge. 101-126.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa aṃ a ā ādesā honti ge pare.

Bho guṇavaṃ bho guṇava bho guṇavā bhavanto guṇavanto guṇavantā guṇavantaṃ guṇavante.

Vāti vattate.

Totitā sasmiṃnāsu. 102-127.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa to ti tā ādesā honti vā sa smiṃ nā iccetesu yathāsaṅkhyaṃ

Guṇavatā guṇavantena guṇavantehi guṇavantehi.

Ntassa se vā. 103-123.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ntassa iccaya mādeso hoti vā se vibhattimhi.

Guṇavantassa guṇavato.

[SL Page 048] [\x 48/]

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa taṃādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Guṇavataṃ guṇavantānaṃ.

Amhatumhantuiccādinā smāvacanassa nāvyapadeso. Guṇavatā guṇavantamhā guṇavantasmā guṇavantebhi guṇavantehi, guṇavantassa guṇavato guṇavataṃ guṇavantānaṃ, guṇavati guṇavante guṇavantamhi guṇavantasmiṃ guṇavantesu.

Evaṃ gaṇavā kulavā phalavā yasavā dhanavā sutavā bhagavā himavā balavā sīlavā paññavā iccādayo.

Himavantusaddato simhi kate-

Attaṃ ntussantoti ca vattamāne-

Simhi vā. 105-91.

Ntuppaccayassa anto attaṃ hoti vā simhi vibhattimhīti attaṃ.

Himavanto himavaṃ sesaṃ samaṃ.

Puna vāggahaṇakaraṇaṃ himavantusaddato aññatra nisedhanatthaṃ. Tena guṇavantādisu nātippasaṅgo.

Evaṃ satiyā dhitimā gatimā mutimā matimā jutimā sirimā hirimā thutimā ratimā yatimā sucimā kalimā balimā kasimā rucimā buddhimā cakkhumā baṇdhumā hetumā setumā ketumā rāhumā bhānumā khāṇumā vijjumā iccādayo.

Tattha satimantubaṇdhumantusaddānaṃ aṃsesu rūpabhedo.

Attaṃ ntussāti ca vattate.

Sabbassa vā aṃsesu. 106-93.

Sabbasseva ntuppaccayassa attaṃ hoti vā aṃ sa iccetesu idha vāsaddassa vavatthitavibhāsattā nātippasaṅgo. Satimaṃ satimantaṃ, baṇdhumaṃ baṇdhumantaṃ, satimassa satimato satimantassa, baṇdhumassa baṇdhumato baṇdhumantassa. Sesaṃ samaṃ.

[SL Page 049] [\x 49/]

Gacchantasaddassa bhedo.
Gacchanta si.
Vāti vattate.

Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo aṃ. 107-186.

Gacchantaiccevamādīnaṃ antappaccayantānaṃ ntasaddo aṃrūpaṃ āpajjate vā simhi vibhattīmhi.

Saralopasilopā. So gacchaṃ, gacchanto vā gaṇhāti.
Gacchantādīnaṃ ntasaddoti ca vattamāne:-

Sesesu ntuva. 108-187.

Gacchantādīnaṃ ntasaddo ntuppaccayova daṭṭhabbo sesesu vibhattippaccayesu asimhi. Kāriyātidesoyaṃ.

Sesaṃ guṇavantusamaṃ.

Te gacchanto gacchantā, bho gacchaṃ gaccha gacchā bhavanto gacchanto gacchantā, gacchantaṃ gacchante, gacchatā gacchantena gacchantehi gacchintehi, gacchato gacchantassa gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchatā gacchantamhā gacchantasmā gacchantehi gacchantehi, gacchato gacchantassa gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchati gacchante gacchantamhi gacchantasmiṃ gacchantesu

Evaṃ mahā caraṃ tiṭṭhaṃ dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pavaṃ,
Jayaṃ jīraṃ cavaṃ mīyaṃ saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ

Iccādayo

Bhavantasaddassa ga yo nā savacanesu viseso. So bhavaṃ.

Bhavatoti vattate.

Obhāvo kvaci yosu vakārassa. 109-244.

Bhavanta iccetassa vakārassa obhāvo hoti kvaci yo iccetesu.

Te bhonto bhavanto bhavantā.

Bhavatoti ca vattate.

Bho ṅge tu. 110-243.

[SL Page 050] [\x 50/]

Sabbasseva bhavantasaddassa hoti ge pare. Tusaddena bhantebhontādī ca.

Galopo. Bho bhante bhonta bhontā bhonto bhavanto bhavantā, bhavantaṃ bhonte bhavante.

Nāsesu obhāvo kvavīti yogavibhāgena obhāvo. Bhotā bhavatā bhavantena, bhoto bhavato bhavantassa iccādi.

Bhadantassa bhaddantabhante. 111-245.

Sabbasseva bhadantasaddassa bhaddanta bhante iccete ādesā honti kvaci ge pare yosu ca.

Bho bhaddanta bhante bhadanta bhadantā vā iccādi. Purisa saddasamaṃ.

Santasaddassa so he bo ccante. 112-185.

Sabbassa santasaddassa sasaddādeso hoti bhakāre pare ante va bakārāgamo hoti.

Vasaddaggahaṇena abhakārepi samāse kvaci sādeso.

Sabbhī.

Heti kiṃ? Santehi.

Sesaṃ gacchantasaddasamaṃ.

Atthi rājabrahmattasakhasaddādīnaṃ bhedo.

Tatheva syāduppatti. Rāja si iti ṭhite-

Brahmattasakharājāditoti adhikāro.

Syā ca. 113-189.

Brahmattasakharāja iccevamādito sivacanassa ākāro hoti. Ādisaddena ātumādisaddato ca. Saralopādi.

Rājā tiṭṭhati.

Yonamāno. 114-190.

Brahmattasakharājādito yonaṃ ānoādeso hoti.
Rājāno tiṭṭhanti. Bho rāja bho rājā bhavanto rājāno.
[SL Page 051] [\x 51/]

Vāti vattate

Brahmattasakharājādito amānaṃ. 115-188.

Brahmādīhi parassa aṃvacanassa ānaṃ hoti vā.
Rājānaṃ passa, rājaṃ vā, rājāno. Savibhattissa rājassāti ca vattate.

Nāmhi raññā vā. 116-137.

Sabbasseva rājasaddassa saha vibhattiyā raññā ādeso hoti vā nāmhi vibhattimhi.

Raññā kataṃ, rājena vā.

Rājassa rāju sunaṃhisu ca. 117-169.

Sabbassa rājasaddassa rāju ādeso hoti su naṃ hi iccetesu vacanesu.

Casaddo vikappattho sunaṃhisu cāti dīgho.

Rājūbhi rājūhi, rājebhi rājahi vā.

Savibhattatissāti adhikāro.

Rājassa raññorājino se. 118-135.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa rañño rājino iccete ādesā honti se vibhattimhi. Rañño rājino dehi.

Rājassāti vattate.

Raññaṃ namhi vā. 119-136.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññaṃ ādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.

Pañcamiyaṃ:-

Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupitādīhi smā nāva. 120-272.

Amha tumha ntu rāja brahmatta sakha satthu pitu iccevamādīhi ca smāvacanaṃ nā iva daṭṭhabbanti smāvacanassa nāvyapadesāti deso. Atideso pana chabbidho.

[SL Page 052] [\x 52/]

Vuttañca:

"Vyapadeso nimittañca taṃrūpaṃ taṃsabhāvatā,

Suttañceva nathā kāriyamatidesoti chabbidho"ti.

Tatrāyaṃ brahmattasakhādisu pāṭhasāmatthiyato rūpātideso. Sesaṃ tatiyāsamaṃ.

Raññā apehi, rājato vā. Rājūbhi rājūhi rājehi rājehi. Rañño rājino santakaṃ. Raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.

Rājassāti ca vattate.

Smimhi raññorājinī. 121-138.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññe rājīni iccete ādesā honti smimhi vibhattimhi.

Raññe rājini patiṭṭhitaṃ, rājusu rājesu.

Brahmasaddassa ganāsasmiṃsu viseso.

Brahmā brahmāno.

Ālapane:-

Eti vattate.

Brahmāto gassa ca. 122-193.

Brahmasaddato gassa ca ekāro hoti.

Caggahaṇaṃ eggahaṇānugaḍḍhanatthaṃ.

Bho brāhme bhavanto brahmāno, brahmānaṃ brahmaṃ brahmāno.

Vipariṇāmena brahmassa antoti ca vattate

Uttaṃ sanāsu. 123-198.

Brahmasaddassa anto uttamāpajjate sa nā iccetese vacanesu.

Uttamiti bhāvaniddeso katthaci abhāvadassanattho

Brahmunā brahmehi brahmehi.

Yasmiṃ utte kate ivaṇṇuvaṇṇājjhālāti lasaññāyaṃ:

Jhalato sassa no vā. 127-114.

Jhalasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi parassa saiccetassa vacanassa no iccādeso hoti vā.

[SL Page 053] [\x 53/]

Brahmuno brahmassa brahmānaṃ brahmunaṃ vā.

Uttamiti yogavibhāgena uttaṃ.

Pañcamiyaṃ:- nābhāvātideso.

Brahmunā brahmebhi brahmehi, brahmuno brahmassa brahmānaṃ brahamunaṃ vā.

Brahmāto tu sminni. 125-197.

Brahmasaddato smiṃvacanassa ni hoti. Tusaddena kammavamma muddhādito ca kvaci.

Brahmani brahmesu

Attasaddassa tatiyādisveva viseso.

Attā attāno, bho atta bho attā bhavanto attāno, attānaṃ attaṃ attāno.

Nāmhi a kammantassa vāti ettha vasaddena attaantassa attaṃ vā.

Attanā attena vā.

Attanto hismimanattaṃ. 126-211.

Attassa anto anattamāpajjate hismiṃ pare.
Attanehi attanehi.
Attato tatoti ca vattate.

Sassa no. 127-213.

Tato attasaddato sassa vibhattissa no hoti.

Attano attānaṃ.

Smā nā. 128-214.

Tato attasaddato smāvacanassa nā hoti.

Attanā apehi.

Nābhāvātideseneva siddhepi uttarasuttena ekayogamakatvā bhinnayogakaraṇaṃ atthantaraviññāpanatthaṃ. Tena attantatakārassa rakāro jakāre kvaci.

Atrajo, attajo vā. Attanehi attanehi. Attano attānaṃ.

[SL Page 054] [\x 54/]

Attatoti vattate.

Tato sminni. 129-212.

Tato attasaddato smiṃvacanassa ni hoti.

Attani attanesu.

Sakhasaddassa bhedo.

Sakhā sabāno.

Yonamiti vattate.

Sakhāto cāyono. 130-191.

Sakhasaddato yonaṃ āyono ādesā ca honti.
Sakhāyo.

Sakhantassi nonānaṃsesu. 131-194.

Sakhantassa ikārādayo hoti no nā naṃ sa iccetesu paresu.

Sakhino tiṭṭhanti.

Ālapane gasaññāyaṃ:-

Sakhāto gasse vā. 132-113.

Sakhāto gassa akāra ākāra īkāra ekārādesā honti. Vāsaddena aññasmāpi kvaci ekāro.

Yathā:- bhadante ise iti.

A ca ā ca i ca ī ca e cāti = e.Pubbasarānaṃ kamena lopo.

Bho sakha bho sakhā bho sakhi bho sakhī bho sakhe bhavanto sakhāno sakhāyo sakhino.

Sakhantassa āroti ca vattate.

Sunamaṃsu vā. 133-196.

Sakhantassa āro hoti vā su naṃ aṃ iccetesu paresu. Sakhāraṃ sakhānaṃ sakhāno sakhāyo sakhino, sakhinā.

Sakhantassāti vattate.

Āro himhi vā. 134-195.

[SL Page 055] [\x 55/]

Sakhantassa āro hoti vā himhi vibhattimhi.

Sakhārehi sakhārehi sakhebhi sakhehi.

Ikārādese jhalato sassa no vāti no.

Sakhino sakhissa sakhārānaṃ sakhīnaṃ.

Smāvacanassa nābhāvo. Sakhinā sakhārehi sakhārehi sakhebhi sakhehi, sakhino sakhissa sakhārānaṃ sakhīnaṃ.

Sakhātoti vattate.

Smime. 135-192.

Sakhāto smiṃvacanassa ekārohoti. Niccatthoyamārambho.

Sakhe sakhāresu sakhesu.

Ātumasaddassa paṭhamādutiyāsu attasaddasseva rūpanayo.

Ātumā ātumāno, bho ātuma bho ātumā bhavanto ātumāno, ātumānaṃ ātumaṃ ātumāno, ātumena iccādi purisasamaṃ.

Pumasaddassa bhedo.

Puma si.

Savibhattissāti adhikāro.

Pumantassā simhi. 136-152.

Pumasaddantassa savibhattissa ākārādeso hoti simhi vibhattimhi.

Antaggahaṇena maghacayuvādīnamantassa ca. Pumā.

Pumantassāti ca adhikāro.

Yosvāno. 137-155.

Pumantassa savibhattissa ānoādeso hoti yosu vibhattisu. Pumāno.

Amālapanekavacane. 138-153.

Pumantassa savibhattissa aṃ hoti ālapanekavacane pare.

He pumaṃ he pumāno, pumaṃ pumāno.

[SL Page 056] [\x 56/]

Ā vāti ca vattate.

U nāmhi ca. 139-159.

Pumantassa ā u ādesā honti vā nāmhi vibhattimhi casaddena puma kamma thāmantassa cukāro vā sasmāsu

Pumānā pumunā pumena vā.

Āneti vattate.

Hivibhattimhi ca. 140-157.

Pumantassa hivibhattimhi ca āneādeso hoti.

Vibhattiggahaṇaṃ savibhattiggahaṇanivattanatthaṃ

Pumānehi pumānehi

Casaddena yuvamaghavādīnamantassa vā ānādeso sabba vibhattisu.

U nāmhi cāti ettha casaddena pumantassukāro vā sasmāsu vibhattisu. Jhalato sassa no vāti no.

Pumuno. Pumassa pumānaṃ

Smā nāti vattate.

Jhalato ca. 141-215.

Jhalaiccetehi ca smāvacanassa nā honi. Caggahaṇaṃ kvaci nivattanatthaṃ.

Pumānā* pumānebhi pumānehi, pumuno pumassa pumānaṃ.

Āne smimhi vā. 142-156.

Pumasaddantassa savibhattissa āneādeso hoti vā smimhi vibhattimhi.

Pumāne pume pumamhi pumasmiṃ.

Susmi mā vā. 143-158.

Pumantassa su iccetasmiṃ pare āādeso hoti vā.

Pumāsu pumesu.

Yuvādisu-yuva si itīdha:-

Pumantassā simhīti ettha antaggahaṇena ākāro, hi vibhattimhi cāti sutte casaddena ānādeso ca.
* "Pumunā" iti kesuci.

[SL Page 057] [\x 57/]

Yuvā yuvāno yuvānā, he yuva he yuvā he yuvāna he yuvānā bhavanto yuvānā, yuvānaṃ yuvaṃ yuvāne yuve.

A kammantassa cāti ettha casaddena yuvamaghavānamantassa ā hoti vā nā su iccetāsūti āttaṃ.

Yuvānā. Yuvena yuvānena vā, yuvānebhi yuvānehi yuvebhi yuvehi, yuvānassa yuvassa yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvānā yuvānamhā yuvānasmā yuvānebhi yuvānehi yuvebhi yuvehi, yuvānassa yuvassa yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvāne yuvānamhi yuvānasmiṃ yuve yuvamhi yuvasmiṃ yuvānesu yuvāsu yuvesu.

Evaṃ maghavā maghavāno maghavānā iccādi yuvasaddasamaṃ

Akārantaṃ.
Ākāranto pulliṅgo sāsaddo.
Sā. Si. Silopo. Sā. Sunakho.
Bahuvacane:

Agho rassa mekavacanayosvapi ca. 144-84.

Ghasaññakaākāravajjito liṅgassanto saro rassa māpajjate ekavacanesu yosu ca paresūti rassattaṃ. Apiggahaṇaṃ simhi nivattanatthaṃ. Sesaṃ neyyaṃ.*

Sā tiṭṭhanti he sa he sā he sā, saṃ se, sena sābhi sāhi, sassa sāya sānaṃ, sā samhā sasmā sābhi sāhi, sassa sānaṃ, se samhi sasmiṃ sāsu.

Evaṃ paccakkhadhammā gaṇḍīvadhatvā pabhutayo.

Akārantaṃ

Ikāranto pulliṅgo aggisaddo. Syāduppatti.

Aggi si.

Anto simhi vāti ca vattate.

Aggissini. 145-95.

Aggissanto ini hoti vā simhi vibhattimhi. Sesato lopaṃ ga sipīti silopo.

Aggani aggi.
* Ñeyyaṃ - sanna.

[SL Page 058] [\x 58/]

Bahuvacane ivaṇṇuvaṇṇājjhalāti jhasaññāyaṃ:-

Jhalato vāti ca vattate.

Ghapato ca yonaṃ lopo. 146-118.

Ghapasaññhaii itthivācakākārivaṇṇuvaṇṇehi jhalasaññehi va paresaṃ yovacanānaṃ lopo hoti vā. Vavatthita vibhāsāyaṃ.

Yosu katanikāralopesu dīghaṃ. 147-88.

Liṅgassantabhūtā sabbe rassasarā yosu katanikāralopesu dīghamāpajjante. Katā nikāralopā yesaṃ te = katanikāralopā. Aggī.

Pañcādīnamattanti ito attamiti vattate.

Yosvakatarasso jho. 148-96.

Yosu paresu akatarasso jho attamāpajjate.

Aggayo.

Jhoti kiṃ? Rattiyo.
Ālapanepevaṃ. He aggi he aggī he aggayo.

Dutiyekavacane-pubbasaralope sampatte:-

Ammo niggahītaṃ jhalapehi. 149-82.

Jhalapa iccetehi parassa aṃvacanassa makārassa ca niggahītaṃ ādeso hoti.

Aggiṃ. Aggī aggayo, agginā aggībhi aggīhi.

Sunaṃhisu cā ti ettha caggahaṇena katthaci dīghābhāvo.

Aggibhi aggihi.

Jhalato sassa no vāti no.

Aggino aggissa aggīnaṃ.

Smā nāti vattamāne jhalato cāti vikappena nā.

Agginā.Aggimbhā aggismā aggībhi aggīhi, aggino aggissa aggīnaṃ, aggimhi aggismiṃ aggisu aggīsu.

Evamaññepi-

Joti pāṇi gaṇḍhi muḍhi-kucchi vatthi sāli vīhi,
Vyādhi odhi bodhi saṇdhi rāsi kesi sāti dīpi.

[SL Page 059] [\x 59/]

Isi muni maṇi dhani giri ravi kavi kapi
Asi masi nidhi vidhi ahi kimi pati hari,
Ari timi kali bali jalanidhi gahapati
Urudhiti varamati nirupadhi adhipati.

Añjali sārathi atithi samādhi udadhippabhūtayo.

Ikārantaṃ.
Īkāranto pulliṅgo daṇḍisaddo

Daṇḍī si itīdha:-

Agho rassamekavacanayosvapi cāti rassatte sampatte:etthevāpiggahaṇena sismiṃ tadabhāve siddhe niyamatthamāha:

Rassanti vattate.

Na sismimanapuṃsakāni. 150-85.

Sismiṃ napuṃsakavajjitāneva liṅgāni na rassamāpajjanteti rassattābhāvo silopo daṇḍi tiṭṭhati.

Anapuṃsakānīti kiṃ? Sukhakāri dānaṃ.

Ettha ca:-

Visadāvisadākāravohārobhayamuttakā,
Pumādijānena hetubhāvato liṅgamīritā.

Yolope-daṇḍi tiṭṭhanti.

Itaratra agho rassamiccādinā rassatte kate:

Jhato katarassāti ca vattate..

Yonanno. 151-225.

Sabbesaṃ yonaṃ sālapanānaṃ jhato katarassā paresaṃ no iccādeso hoti. Daṇḍito tiṭṭhanti.

Katarassāti kiṃ? Aggayo.

Adhikāraṃ vinā yonaṃ noti yogavibhāgato.

Kva ci akatarassāpi no sāramatino yathā.

[SL Page 060] [\x 60/]

Ālapane:-

Geti vattate.

Jhalapā rassaṃ. 152-247.

Jhalapa iccete rassamāpajjante ge pare.

Bho daṇḍi. Agho rassanti ādināva siddhepi rassatte punārambho niyamattho tena bho goti ādisu na bhavati

Daṇḍi daṇḍino dutiyāyaṃ rassatte kate -

Amiti vattate, ghapato smiṃ yaṃ vāti ito maṇḍūkagatiyā vāti ca.

Naṃ jhato katarassā. 153-224.

Jhato katarassā parassa aṃvacanassa na hoti vā

Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ daṇḍī daṇḍino, daṇḍinā daṇḍībhi daṇḍībhi, daṇḍino daṇḍissa daṇḍīnaṃ

Jhalato cāti nā.

Daṇḍinā. Daṇḍimhā daṇḍismā daṇḍībhi daṇḍīhi, daṇḍino daṇḍissa daṇḍīnaṃ.

Jhato katarassāti ca vattate, pure viya vāti ca.

Sminni. 154-226.

Jhato katarassā parassa smiṃvacanassa ni iccādeso hoti vā.

Daṇḍinā. Daṇḍimhi daṇḍismiṃ daṇḍisu.
Evamaññānipi -

Dhammī saṅghī ñāṇī hatthī vakkī pakkhī dāṭhī raṭṭhī
Chattī mālī vammi yogī bhāgī bhogī kāmī sāmī.

Dhaji gaṇi sasī kuṭṭhi jaṭī yānī sukhī sikhī
Dantī mantī karī cāgī kusalī musalī balī,

Pāpakārī sattughāti mālyakārī dīghajīvī
Dhammavādī sīhanadī bhūmisāyī sīghayāyī.

Iccādīni īkārantanāmāni.

Gāmaṇisaddassa tu sattamiyaṃ bhedo. Gāmaṇī gāmaṇī gāmaṇino, bho gāmaṇi gāmaṇī gāmaṇino, gāmaṇīnaṃ gāmaṇiṃ gāmaṇī gāmaṇino.
[SL Page 061] [\x 61/]

Sesaṃ daṇḍīsamaṃ niādesābhāvova viseso.
Evaṃ senānī sudhīppabhūtayo.

Īkārantaṃ.
Ukāranto pulliṅgo bhikkhusaddo.
Tatheva bhikkhusaddato si. Silopo. So bhikkhu.
Bahuvacane - ghapato ca yonaṃ lopoti yolopo.

Yosu kata iccādinā dīgho. Te bhikkhū.

Lopabhāve:-

Vā yonanti ca vattate.

Lato vokāro ca. 155-119.

Lasaññato paresaṃ yovacanānaṃ vokārādeso hoti vā kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti. Casaddaggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ. Atha vā caggahaṇaṃ noggahaṇānuvattanatthaṃ. Tena jantu sabbaññā̆ ādito yonaṃ no ca hoti. Vāsaddo vavatthitavibhāsattho.

Tena:-

Bhikkhuppabhūtito niccaṃ vo yonaṃ hetuādito.
Vibhāsā na ca vo no ca amuppabhutito bhave.

Attaṃ akatarassoti ca vattate.

Vevosu lo ca. 156-97.

Ve vo iccetesu ca paresu akatarasso lo attamāpajjate.

Bhikkhavo bho bhikkhū bhavanto bhikkhū.

Akatarassā lato yvālapanassa vevo. 157-116.

Akatarassā lato parassa ālapane vihitassa yo iccetassa vevo ādesā honti. Attaṃ.

Bhavanto bhikkhave bhikkhavo.

[SL Page 062] [\x 62/]

Ammo niggahītaṃ jhalapehīti niggahītaṃ.

Bhikkhuṃ bhikkhū bhikkhavo, bhikkhunā bhikkhuhi bhikkhūhi bhikkhubhi bhikkhūbhi, bhikkhuno bhikkhussa bhikkhūnaṃ, bhikkhunā bhikkhumhā bhikkhusmā bhikkhubhi bhikkhūbhi bhikkhuhi bhikkhūhi, bhikkhuno bhikkhussa bhikkhūnaṃ, bhikkhūmhi, bhikkhūsmiṃ bhikkhusu bhikkhūsu.
Evaṃ-
Setu ketu rāhu bhānu saṅku ucchu veḷu maccu,
Siṇdhu baṇdhu neru meru sattu kāru hetu jantu,
Ruru paṭu iccādayo.
Hetujantusaddānaṃ paṭhamādutiyāsu viseso.
Hetu hetu hetavo hetuyo, bho hetu hetū heteve hetavo, hetuṃ hetū hetavo hetuyo.

Sesaṃ bhikkhusmaṃ. Jantu jantū jantavo.
Kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti.

Janatuno jantuyo, ho jantu jantū jantave jantavo, jantuṃ jantū jantavo jantuno jantuyo iccādi.

Satthusaddassa bhedo.
Satthu si itīdha:-
Antoti vattate

Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ca. 158-199.

Satthu pitu mātu bhātu dhītu kattu iccavamādīnamanto āttamāpajjate sismiṃ, silopo ca hoti.
Satthā.
Satthupitādīnanti adhikāro.

Aññesvārattaṃ. 159-200.

Satthupitādīnamanto sivacanato aññesu vacanesu ārattamāpajjate.
Ārattamiti bhāvaniddesena katthaci aniyamaṃ dasseti.
Āraggahaṇamanuvattate.

Tato yonamo tu. 160-205.

Tato ārādesato sabbesaṃ yonaṃ okārādeso hoti.
Tuggahaṇena aññehipi catuubhanadīgavādīhi yonamākāro hoti. Saralopādi. Satthāro.

Ālapane akārapitādyantanamāti āttaṃ. Ge rassanti ca adhikicca ākāro vāti vikappena rassattaṃ. Galopo.

[SL Page 063] [\x 63/]

Bho sattha bho satthā bhavanto satthāro, satthāraṃ satthāre satthāro.

Tatoti ca vattate.

Nā ā. 161-207.

Tato ārādesato nāvacanassa ākārādeso hoti.
Satthārā.
Satthunāti ārattamiti bhāvaniddesena siddhaṃ.
Satthārebhi satthārehi.
Vā namhīti ito vāti vattate.

U sasmiṃ salopo ca. 162-293.

Satthū pitu iccevamādīnamantassa uttaṃ hoti vā yasmiṃ, salopo ca hoti. Ārādesāpavādoyaṃ. Satthu.

Aññattha bhāvaniddesenārābhāvo.

Satthuno satthussa.

Ārattanti vattate.

Vā namhi. 163-201.

Satthu pitu ādīnamanto ārattamāpajjate vā namhi vibhattimhi.

Satthārānaṃ.

Ārābhāve:-

Vā namhīti vattate.

Satthunāttañca. 164-202.

Satthusaddantassa pitādīnamantassa ca attaṃ hoti vā namhi vibhattimhi.

Puna satthuggahaṇaṃ satthuno niccavidhānatthaṃ.
Satthānaṃ.

Amhatumhanturājabrahmattasabasatthupitādīhi smā nāvāti smāvacanassa nābhāvo.

Satthārā satthārebhi satthārehi, satthu satthuno satthussa satthārānaṃ satthānaṃ.

[SL Page 064] [\x 64/]

Āratoti vattate.

Tato smimi. 165-206.

Tato ārādesato smiṃvacanassa ikārādeso hoti puna tatoggahaṇena aññasmāpi smiṃvacanassa ikāro.

Yathā-bhuvi divi.

Āro rassamikāre. 166-208.

Ārādeso rassamāpajjate ikāre pare

Satthari. Satthāresu.

Evaṃ kattā kattāro, bho katta bho kattā bhavanto kattāro, kattāraṃ kattāre kattāro, kattārā kattārebhi kattārehi.

U sasmiṃ salopo cāti uttaṃ salopo ca.

Kattu. Kattuno kattussa kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ, kattārā kattārebhi kattārehi kattu kattuno kattussa kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ, kattari kattāresu.

Ārābhāve - kattusu.

Evaṃ bhattu vattu netu sotu ñātu jetu chettu bhettu dātu dhātu nattu boddhu viññāpetuādayopi.

U sasmiṃ salopo cāti vattate.

Sakamaṇdhātādīnañca. 167-204.

Sakamaṇdhātu iccevamādīnamanto ca uttamāpajjate sasmiṃ, salopo ca. Niccaṃ punabbidhānā.

Sakamaṇdhātu viya assa rājino vibhavo sesaṃ samaṃ. Evaṃ mahāmaṇdhātuppabhūtayo.
Pitusaddassa bhedo.

Simhi āttasilopā. Pitā.

Yomhi:-

Āro rassanti va vattate.

Pitādīnamasimhi. 168-209.

Pitādīnamārādeso rassamāpajjate asimhi vibhattimhi. Sismiṃ ārādesābhāvepi asimhīti adhikavacanamatthantaraviññāpanatthaṃ. Tena toādimhi pitādīnamikāro ca. Yathā-pitito mātito bhātito dhītito pitipakkho mātipakkhoti.

[SL Page 065] [\x 65/]

Pitaro yesaṃ kattusamaṃ

Bho pita bho pitā bhavanto pītaro, pitaraṃ pitare, pitarā pitarehi pitarebhi.

Bhāvaniddesena ārādesābhāve-
Pitūhi pitūhi, pitu pituno pitussa pitarānaṃ pitānaṃ pitūnaṃ.
Dīghabhāve-pitunnaṃ vā. Pitarā pitarehi pitarebhi pitūhi. Pitūbhi, pitu pituno pitussa pītarānaṃ pitānaṃ pītūnaṃ pitunnaṃ, pitari pitaresu pitusu.
Evaṃ bhātā bhātaro iccādi.

Ukārantaṃ.
Ūkāranto pulliṅgo abhibhūsaddo
Tatheva syāduppatti silopo so abhibhū
Yolope kate-abhibhū. Agho rassanti ādinā rassattaṃ. Vokāro. Katarassattā attābhāvo.
Abhibhuvo, bho abhibhu bho abhibhū abhibhuvo
Katarassattā voādeso na hoti. Sesaṃ bhikkhusaddasmaṃ. Rassattameva viseso.
Abhibhuṃ abhibhū abhibhuvo, abhibhunā abhibhūhi abhibhuhi, abhibhuno abhibhussa abhibhūnaṃ iccādi
Evaṃ sayambhū vessabhū parābhibhu ādayo. Sahabhusaddassa yonaṃ noādesova viseso.

Sahabhū sahabhūvo sahabhūno iccādi.
Yathā sabbaññā̆saddassa yosveva viseso
So sabbaññā̆ te sabbaññā̆.

Yolopābhāve rassattaṃ. Lato vokāro cāti ettha* kāraggahaṇena yonaṃ noādeso. Vādhikārassa mavatthita vibhāsattā na ca vokāro.

Sabbaññäno. Bho sabbaññā̆ sabbaññā̆ sabbaññäno, sabbaññäṃ sabbaññā̆ sabbaññäno iccādi.
Evaṃ maggaññā̆ dhammaññā̆ atthaññā̆ kālaññā̆ rattaññā̆ mattaññā̆ kataññā̆ tathaññā̆ viññā̆ vidū vedagū pāragū iccādayo.

Ūkārantaṃ.
* "Ettha ca" itipi pāṭho.

[SL Page 066] [\x 66/]

Ekāranto appasiṅo.

Okāranto pulliṅgo gosaddo.

Tato syādūppatti silopo.

Go gacchati.

Gāva setī ito goti adhikāro.

Āva iti ca vattate.

Yosu ca. 169-74.

Goiccetassa okārassa āvādeso hoti yosu paresu casaddena nā smā smiṃ su iccetesu ca. Tato sonamotūti ettha tuggahaṇena yonamokāro. Saralopādi gāvo tiṭṭhanti.

Avamhi ca. 170-75.

Goiccetassa okārassa āva ava ādesā hontī amhi vibhattimhi. Casaddena yo nā sa smā smiṃ su iccetesu ca āvādeso hoti.

Gavo gacchanti. He go he gāvo he gavo.

Dutiyāyaṃ:-

Amhīti ca* vattate.

Āvassu vā. 171-76.

Āvaiccetassa gavādesassa antassa sarassa ukārādeso hoti vā amhi vibhattimhi. Āvassa a = āva. Tassa āvasaddantassa. Ammoti ādinā niggahītaṃ.

Gāvuṃ gāvaṃ gavaṃ gāvo gavo.

Goṇa namhi vāti vattate.

Suhināsu ca. 172-81.

Su hi nā iccetese sabbassa. Gosaddassa goṇādeso hoti vā. Casaddena sesesu ca.

Goṇo goṇā, he goṇa he goṇā, goṇaṃ goṇe, goṇena goṇehi goṇehi. Goṇassa.
* "Amhīti vattate." Pā.

[SL Page 067] [\x 67/]

Goṇa namhi vā. 173-80.

Sabbassa gosaddassa goṇādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Goṇānaṃ. Goṇā goṇamhā goṇasmā goṇehi goṇebhi, goṇassa goṇānaṃ, goṇe goṇamhi goṇasmiṃ goṇesu.

Goṇādesābhāve-

Gāvena gavena gobhi gohi.

Gāva se. 174-73.

Go āva se iti tipadamidaṃ gossa o = go. Gosaddo kārassa āvādeso hoti se vibhattimhī.

Gāvassa gavassa.

Namhi-go āvāti va vattate.

Tato namampatimhālutte ca samāse 175-77.

Tato gosaddato parassa naṃvacanassa aṃādeso hoti gosaddokārassa āvādeso ca patimhi pare alutte samāse. Vasaddena asamāsepiti aṃavādesā.

Gavampatissa therassa. Gavaṃ.

Suhināsu cāti ettha casaddena namhi guādeso ca. No ca dvādito namhīti sutte casaddena nakāragamo.

Gunnaṃ gonaṃ vā. Gāvā gāvamhā gavā gavamhā gavasmā gobhi gohi, gāvassa gavassa gavaṃ gunnaṃ gonaṃ, gāve gāvamhi gāvasmiṃ gave gavamhi gavasmiṃ gāvesu gavesu gosu.

Okārantaṃ.
Puriso guṇavā rājā sāggi daṇḍī ca bhikkhu ca,
Satthābhibhū ca sabbaññā̆ goti pulliṅgasaṅgaho

Pulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

[SL Page 068] [\x 68/]

Atha itthiliṅgāni vuccante.

Akāranto itthiliṅgasaddo appasiddho.
Ākāranto itthiliṅgo kaññāsaddo
Kañña iti ṭṭhite:-

Itthiyamato āppaccayo. 176-237

Itthiyaṃ vattamānā akārantato liṅgambhā paro āppaccayo yoti.

Pakatatthajotakā itthippaccayā syādayo viya,
Ṇādayo paccayatthassa sakatthassāpi vācakā.
Saralopoti ādinā pubbasare lutte paranayane ca kate dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavalliṅganti vuttattā* paccayantassāliṅgattā vibhattuppattīyamasampattāyaṃ- taddhita samāsakitakā nāmaṃ vātavetūnādisu dvāti ettha caggahaṇena itthippaccayantassāpi nāmavyapadeso. Pure viya syāduppatti. Sesato lopaṃ gasipīti silopo. Sā kaññā.

Bahuvacane ālapane si gasaññoti ito sañño, te itthibyā poti ito itthibyāti ca vattate.

Ā gho. 177-60.

Liṅgassanto ākāro yadā itthikhyā tadā ghasañño hotīti ghasaññāyaṃ - ghapato ca yonaṃ lopoti vikappena yolopo. Tā kaññā kaññāyo.

Ālapane:- sakhāto gassevāti ito gassāti vattate.

Ghate ca. 178-114

Ghato parassa gassa ekāro hoti. Saralopādi.
Bhoti kaññe bhotiyo kaññā kaññāyo

Ambhi saralopapakatibhāvā kaññaṃ kaññā kaññāyo. Tatiyādisu-āya catutthekavacanassa tūti ito āyo ekavacanānti ca vattate.
* Vuttattāva-sanna.

[SL Page 069] [\x 69/]

Ghato nādīnaṃ. 179-111.

Ghasaññāto liṅgassākārā paresaṃ nādīnaṃ smiṃpariyantānaṃ ekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ āyādeso hoti.

Saralopaparanayanāni kaññāya kaññābhi kaññāhi, kaññāya kaññānaṃ, kaññāya kaññābhi kaññāhi, kaññāya kaññānaṃ.
Smimbhi:-

Ghapato smiṃ ya vā. 180-216.

Ghapato parassa smiṃ vacanassa yaṃ hoti vā. Aññatthāyā deso.

Kaññāyaṃ kaññāya kaññāsu. Evamaññepi-
Saddhā medhā paññā vijjā cintā mantā taṇhā vīṇā
Icchā mucchā ejā māyā mettā mattā sikkhā bhikkhā

Jaṅghā gīvā jivhā vācā chāyā āsā gaṅgā nāvā
Gāthā senā lekhā sālā mālā velā pūjā khiḍḍā.

Pipāsā vedanā saññā cetanā tasiṇā pajā
Devatā vaṭṭakā godhā balākā parisā sabhā.

Ūkā sephālikā laṅkā salākā vālikā sikhā
Visākhā visikhā sākhā vacā vañjhā jaṭā ghaṭā.

Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca karuṇā vanitā latā
Kathā niddā sudhā rādhā vāsanā siṃsapā papā.

Pabhā sīmā khamā chāyā khattiyā sakkharā surā
Dolā tulā silā līlā lālelā mekhalā kalā.

Vaḷavālambusā mūsā mañjusā sulasā disā
Nāsā juṇhā guhā īhā lasikā vasudhādayo

Ammādīnaṃ ālapaneva rūpabhedo.
Ammā ammā ammāyo

Gassa ghato cāti ekāre sampatte-

Na ammādito. 181-115.

Ammā annā iccevamādito parassa gassa ālapanekavacanassa na ekārattaṃ hoti. Ākāro vāti rassattaṃ. Hoti amma hoti ammā hotiyo ammā ammāyo. Evaṃ annā annā annāyo, bhoti anna bhoti annā

[SL Page 070] [\x 70/]

Hotiyo annā annāyo. Ambā ambā ambāyo, bhoti ambabhoti ambā bhotiyo ambā ambāyo iccādi.

Ākārantaṃ.

Ikāranto itthiliṅgo rattisaddo. Tatheva syāduppatti.
Silopo. Ratti.
Bahuvacane-saññā ivaṇṇuvaṇṇāti ca vattate.

Te itthibyā po. 182-59.

Itthiyā ākyā saññā = itthibyā. Liṅgassantā te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthibyā tadā pasaññā hontīti pasaññāyaṃ-ghapato cāti ādinā yolopo. Yosu kata iccādinā digho.

Rattī rattiyo ratyo cā. He ratti he ratti he rattiyo. Ammoti ādinā niggahītaṃ. Rattiṃ rattī rattiyo.

Tatiyādisu:
Ekavacanānaṃ nādīnanti ca vattate.

Pato yā. 189-68.

Pasaññato ivaṇṇuvaṇṇehi paresaṃ nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ yāādeso hoti.

Rattiyā rattīhi rattībhi, rattiyā rattīnaṃ.

Pañcamiyaṃ:

Amā pato smiṃsmānaṃ vā. 184-68.

Paiccetasmā paresaṃ smiṃ smā iccetesaṃ yathākkamaṃ aṃ ā ādesā honti vā.

Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena uvaṇṇantato na honti, ivaṇṇantatopi yathāpayogaṃ.

Sare yakāroti ca vattate, sīhamaṇḍūkagatīhi yo vacanekavacanaggahaṇañca.

Pasaññassa ca. 185-72.

Pasaññassa ivaṇṇassa yovacanekavacanavibhattīnamādese sare pare yakāro hoti.
[SL Page 071] [\x 71/]

Ettha ca yakārassevādhikārāpasaññaggahaṇena ivaṇṇova gayhati. Caggahaṇaṃ rattoti ādisu nivattanatthaṃ. Ratyā rattiyā rattībhi rattīhi, rattiyā rattīnaṃ.

Smiṃvacane:- amādesayakārādesā. Ratyaṃ.

Ghapato smiṃ yā vāti yaṃādeso. Rattiyaṃ.

Aññattha aṃ smiṃ vāti ca vattate.

Ādito o ca. 186-69.

Ādi iccetasmā smiṃvacanassa aṃ o ādesā honti vā. Casaddena aññasmāpi. Āamotī ā aṃ o ādesā.

Ratyā rattiṃ ratto rattiyā rattisu rattīsu.

Evamaññānipi-

Patti yutti vutti kitti mutti titti khanti kanti
Santi tanti siddhi suddhi iddhi vuddhi buddhi bodhi.

Bhūmi jāti pīti suti naṇdi saṇdi sāṇi koṭi
Diṭṭhi vuṭṭhi tuṭṭhi yaṭṭhi pāḷi āḷi nāḷi keḷi.

Sati mati gati cuti dhiti yuvati vikati rati ruci
Rasmi asani vasani osadhi aṅguli dhūli duṇdubhi
Doṇi aṭavi chavi ādīni ikārantanāmāni.

Ikārantaṃ
Īkāranto itthiliṅgo itthisaddo.
Itthī itīdha:-
Itthiyaṃ paccayoti ca vattate.

Nadādito vā ī. 187-238.

Nadādito vā anadādito vā itthiyaṃ vattamānā liṅgamhā īppaccayo hoti.

Vāggahaṇamanadādisaṅgahaṇatthaṃ. Tena puthūgavādito ca ī.

Saralope-kvacāsavaṇṇaṃ lutte ti asavaṇṇe sampatte pakatibhāvo. Nāmavyapadeso syāduppatti.

Itthi itthī.

[SL Page 072] [\x 72/]

Agho rasassanti ādinā rassattaṃ itthiyo

Sambodhane: jhalapā rassanti rassattaṃ. Bhoti itthi itthī itthiyo.

Dutiyekavacane:-

Ghapato smiṃ yaṃ vāti ito vāt