Mahārūpasiddhi.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Visuddhasaddhammasahassadīdhitiṃ subuddhasambodhiyugaṇdharoditaṃ
Tibuddhakhettekadivākaraṃ jinaṃ sadhammasaṅghaṃ sirasābhivaṇdiya-
Kaccāyanañcāvariyaṃ namitvā nissāya kaccāyanavaṇṇatādiṃ
Bālappabodhatthamujuṃ karissaṃ vyattaṃ sukaṇḍaṃ padarūpasiddhiṃ.

Tattha jinasāsanādhigamassa jinaṃ akkharakosallamūlattā taṃ sampādetabbanti dassetuṃ abhidheyyappayojanavākyamidamuccate.
Attho akkharasaññāto. 1-1

Yo koci lokiyalokuttarādibhedo vacanattho so sabbo akkhareheva saññāyate.

Sithiladhanitādiakkharavipattiyaṃ hi atthassa dunnayatā hoti tasmā akkharakosallaṃ bahūpakāraṃ buddhavacanesu.

Ettha padānipi akkharasannipātarūpattā akkharesve va saṅgayhanti

Tasmā akkharakosallaṃ sampādeyya hitatthiko
Upaṭṭhahaṃ garuṃ* sammā uṭṭhānadīhi pañcahi.

Tatthādo tāva saddalakkhaṇe vohāraviññāpanatthaṃ saññāvidhānamārabhīyate.

Akkharapādayo ekacattāḷīsaṃ. 2-2.

Akkharā, api ādayo, ekacattāḷīsaṃ te ca kho jinavacanānurūpā akārādayo niggahītantā ekacattāḷīsamattā vaṇṇā paccekaṃ akkharā nāma honti. Taṃ yathā:-
*Guruṃ' iccapi pāṭho.

[SL Page 010] [\x 10/]
A ā i ī u ū e o - ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha ba bha ma - ya ra la va sa ha ḷa aṃ iti akkharā.

Nakkharantīti = akkharā a ādi yesaṃ te = ādayo.

Akārādīnamanukkamo panesa ṭhānadikkamasannissito.
Tathā hi ṭhānakaraṇappayatanehi vaṇṇā jāyante.
Tattha cha ṭhānāni kaṇṭha tālu muddha danta oṭṭha nāsikāvasena.

Tattha avaṇṇakavaggabhakārā kaṇṭhajā.
Ivaṇṇacavaggayakārā tālujā.
Ṭavaggarakāraḷakārā muddhajā.
Tavaggalakārasakārā dantajā.
Uvaṇṇapavaggā oṭṭhajā.
Ekāro kaṇṭhatālujo.
Okāro kaṇṭhoṭṭhajo
Vakāro dantoṭṭhajo.
Niggahītaṃ nāsikaṭṭhānajaṃ.
Ṅañaṇanamā sakaṭṭhānanāsikaṭṭhānajāti.

Hakāraṃ pañcameheva antaṭṭhāhi ca saṃyutaṃ,
Orasanti vadantettha kaṇṭhajaṃ tadasaṃyutaṃ.

Karaṇaṃ-jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ. Jivhopaggaṃ muddhajānaṃ. Jivhaggaṃ dantajānaṃ. Sesā sakaṭṭhānakaraṇā.

Payatanaṃ saṃvutādikaraṇaviseso. Saṃvutamakārassa vivaṭaṃ sarānaṃ sakārahakārānañca. Phuṭṭhaṃ vaggānaṃ. Īsamphuṭṭhaṃ yaralavānanti.

Evaṃ ṭhānakaraṇappayatanasutikālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā tattha:-

Nissayādo sarā vuttā byañjanā nissitā tato, vaggekajā bahuttādo tato ṭhānalahukkamā.

Vuttañca:-

"Pañcannaṃ pana ṭhānānaṃ paṭipāṭivasāpi ca,
Nissayādippabhedehi vutto tesamanukkamo"ti.

Ekenādhikā cattāḷīsaṃ = ekacattāḷīsaṃ.
Etena gaṇanaparicchedena-

Adhikakkharavantāni ekatāḷīsato ito,
Na buddhavacanānīti dīpetācariyāsabho.

[SL Page 011] [\x 11/]
Saññāvidhānaṃ
Apiggaṇaṃ heṭṭhā vuttānaṃ apekkhākaraṇatthaṃ.

Tatthodantā sarā aṭṭha. 3-3
Tattha tesu akkharesu akārādisu okārantā aṭṭha akkharā sarā sāma honti. Taṃ yathā:-

A ā i ī u ū e o iti sarā.

O anto yesante = odantā. Dakāro saṇdhijo. Saranti gacchantīti = sarā. Byañjane sārentītipi = sarā.
Tattheti vattate.

Lahumattā tayo rassā. 4-4

Tattha aṭṭhasu sarase lahumattā tayo sarā rassā nāma honti. Taṃ yathā:-

A i u iti rassā. Lahukā mattā pamāṇaṃ yesaṃ te = lahumattā. Mattāsaddo cettha accharāsaṅghātaakkhinimīlanasaṅkhātaṃ kālaṃ vadati. Tāya mattāya ekamattā rassā. Dvimattā dīghā. Addhamattā vyañjanā.

Lahuggahaṇaṃ chaṇdasi diyaḍḍhamattassāpi gahaṇatthaṃ. Rassakālayogato rassā-rassakālavanto vā.

Sara-rassaggahaṇāni ca vattante.

Aññe dīghā. 5-5.

Tattha aṭṭhasu saresu rassehi aññe dvimattā pañca sarā dīghānāma honti taṃ yathā:-

Ā ī ū e o iti dīghā.

Aññaggahaṇaṃ rassehi avasiṭṭhasare* saṅghaṇhanatthaṃ. Dīghakālayuttā tabbanto vā dīghā.

Kvaci saṃyogapubbā ekārokārā rassā iva vuccante.
Yathā-ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi.

Kvaciti kiṃ? Mañce tvaṃ nikhaṇaṃ vane, putto tyāhaṃ mahārāja.

Dumhi garu . 6-604.

Dvinnaṃ samūho = du tasmiṃ dumhi. Saṃyogabhūte akkhare pare yo pubbo rassakkharo so garusañño hoti.
* 'Avasiṭṭhaniyaḍḍhamattikānampi' pā. "Guru" pā.

[SL Page 012] [\x 12/]

Yathā - datvā, hitvā, hutvā.
Garūti vattate.

Dīgho ca. 7-605.

Dīgho ca saro garusañño hoti.
Yathā - nāvā, nadī, vadhū, dve, tayo.
Garukato añño lahukoti veditabbo.

Sesā byañjanā. 8-6.

Ṭhapetvā aṭṭha sare sesā aḍḍhamattā akkharā kakārādayo niggahītantā tettiṃsa byañjanā nāma honti.
Vuttehi aññe sesā.
Byañjiyati etehi atthoti = byañjanā. Taṃ yathā:-
Ka kha ga gha ṅa - ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha pa bha ma - ya ra la va - sa ha ḷa aṃ iti byañjanāti.
Kakārādisvakāro uccāraṇattho.
Byañjanāti vattate.

Vaggā pañcapañcaso mantā. 9-7.

Tesaṃ kho byañjanānaṃ kakārādayo makārantā pañcavīsati byañjanā pañcapañcavibhāgena vaggā nāma honti. Taṃ yathā:-

Ka kha ga gha ṅa - ca cha ja jha ña - ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa - ta tha da dha na - pa pha ba bha ma iti vaggā.

Te pana paṭhamakkharavasena kavaggacavaggādivohāraṃ gatā. Vaggoti samūho. Tattha pañcapañcavibhāgenāti vā pañca pañca etesamatthīti vā = pañcapañcaso. Mo anto yesaṃ te = mantā.

Aṃ iti niggahītaṃ. 10-8.

Akāro uccāraṇattho. Itisaddo anantaracuttanidassanattho. Aṃ iti yaṃ akārato paraṃ vuttaṃ biṇdu taṃ niggahītaṃ nāma hoti.

Rassasaraṃ nissāya gayhati, karaṇaṃ niggahetvā gayhatīti vā = niggahītaṃ.

Karaṇaṃ niggahetvāna mukhenāvivaṭena yaṃ,
Vuccate niggahītanti vuttaṃ biṇdu sarānugaṃ.

[SL Page 013] [\x 13/]
Sarasaṇdhi
Idha avuttānaṃ parasamaññānampi payojane sati gahaṇatthaṃ paribhāsamāha.

Parasamaññā payoge. 11-9.

Yā ca pana parasmiṃ sakkatagatthe paresaṃ veyyākaraṇānaṃ vā samaññā ghosāghosalopasavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā* taṃ payoge sati etthipi payujjante.

Parasmiṃ paresaṃ vā samaññā = parasamaññā. Payuñjanaṃ = payogo viniyogo. Tattha vaggānaṃ paṭhamadutiyakkharā sakāro ca aghosā. Vaggānaṃ tatiyacatutthapañcamā ya ra la va ha ḷā cāti ekavīsati ghosā nāma.

Ettha ca vaggānaṃ dutiyacatutthā dhanitātipi vuccanti, itare sithilāti vuccanti.

Vināso lopo. Rassasarā sakadīghehi aññamaññaṃ savaṇṇā nāma, ye sarūpātipi vuccanti.
Sarānantaritāni byañjanāni saṃyogo.
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavalliṅgaṃ.
Vibhattyantaṃ padaṃ - iccevamādi.

Iti saññāvidhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha sarasaṇdhi vuccate.
Loka-aggapuggalo, paññā-iṇdriyaṃ, tīṇi-imāni, no hi-etaṃ, bhikkhunī-ovādo, mātu-upaṭṭhānaṃ, sametu-āyasmā, abhibhū-āyatanaṃ, dhanamme-atthi, sabbe-eva, tayo-assu dhammā, asanto-ettha na dissanti itīdha:-

Sarādisaññāyaṃ sabbattha saṇdhikaraṇaṭṭhāne byañjanaviyojanatthaṃ paribhāsamāha.

Pubbamadhoṭhitamassaraṃ sarena viyojaye. 12-10

Sarenāti nissakke karaṇavacanaṃ, saha yoge vā. Saṇdhitabbe sarasahitaṃ pubbavyañjanamanatikkamanto adhoṭhita
* "Ghosāghosalopasavaṇṇāsavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā"tipi pāṭho.

[SL Page 014] [\x 14/]

Massarañca katvā sarato viyojayeti sarato vyañjanaṃ viyojetabbaṃ.

Ettha assaraggahaṇasāmatthiyena byañjananti laṅaṃ.

Sarā sare lopaṃ. 13-12

Sarā kho sabbepi sare pare ṭhite lopaṃ papponti.

Lopoti adassanaṃ anuccāraṇaṃ. Ettha sarāti kāriyiniddeso. Bahuvacanaṃ panettha ekekasmiṃ pare sabbalopañāpanatthaṃ. Sareti nimittaniddeso. Nimittasattamī cāyaṃ. Nimittopādānasāmatthiyato vaṇṇakālavyavadhāne sati saṇdhi kāriyaṃ na bhavati. Lopanti kāriyaniddeso. Idampana suttaṃ upari paralopavidhānato pubbalopavidhānanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ sabbattha sattamīniddese pubbasseva vidhi parassāvidhāne satīti veditabbaṃ.

Assaraṃ adhoṭhitanti ca vattate.
Siliṭṭhakathane paribhāsamāha.

Naye paraṃ yutte. 14-11.

Sararahitaṃ kho byañjanamadhoṭhitaṃ parakkharaṃ naye yutte ṭhāneti, paranayanaṃ kātabbaṃ. Ettha yuttaggahaṇaṃ niggahīta nisedhanatthaṃ. Tena akkocchi maṃ avadhi manti ādisu paranayana saṇdeho na hoti.

Lokaggapuggalo, paññiṇdriyaṃ, tīṇimāni, nohetaṃ, bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanammatthi, sabbeva, tayassu dhammā, asantettha na dissanti.

Yassa-idāni, saññā-iti, chāyā-iva, iti-api, assamaṇī-asi, cakkhu-iṇdriyaṃ, akataññā̆-asi, ākāse-iva, te-api, caṇde-ahaṃ, so-ahaṃ, cattāro-ime, vasalo-iti, moggallāno-āsi bījako, kathā-eva kā, pāto-evātīdha pubbalope sampatte:-

Sare ti adhikāro. Idha pana "atthavasā vibhattivipariṇāmo"ti katvā saro-sarambhā-lopanti ca vattamāne:-

Vā paro asarūpā. 15-13.

Asamānarūpamhā saramhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Samānaṃ rūpaṃ assāti = sarūpo. Na sarūpo = asarūpo. Asa

[SL Page 015] [\x 15/]

Vaṇṇo. Yasmā pana mariyādāyaṃ abhividhimhi ca vattamāno āupasaggo viya vāsaddo dvidhā vattate, katthaci vikappe katthaci yathā vavatthitarūpapariggahe ca. Idha pana pacchime tato niccamaniccamasantañca vidhimettha vāsaddo dīpeti.

Naye paraṃ yutteti paraṃ netabbaṃ.

Yassadāni, yassidāni, saññāti, saññāiti, chāyāva, chāyā iva, itipi, iccapi, assamaṇīsi, assamaṇī asi.

Cakkhuṇdriyamiti niccaṃ.

Akataññā̆si, akataññā̆ asi, ākāseva, ākāse iva, tepi, te api vaṇdehaṃ, vaṇde ahaṃ, sohaṃ, so ahaṃ, cattārome, cattāro ime, vasaloti, vasalo iti, moggallānosi bījako, moggallāno āsi bījako, kathāvakā, kathā eva kā, pātova, pāto eva.

Iṇa na bhavati-pañciṇdriyāni, saddhiṇdriyaṃ, sattuttamo, ekūnavīsati, yassete, sugatovādo, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā iccādi.

Bhavati ca vavatthitavibhāsayaṃ.

Avaṇṇato sarodānītīvevādiṃ vinā paro,
Na luppataññato dīgho āsyevādivivajjito.

Baṇdhussa-iva, upa-ikkhati, upa-ito, ava-acca, jina-īritaṃ, na-upeti, caṇda-udayo, yathā-udake itīdha:-

Pubbāvaṇṇasarānaṃ lope kate-

Paro-asarūpeti ca vattate. Tathā ivaṇṇo yannavāti ito ivaṇṇaggahaṇañca vamodudantānanti ito uggahaṇañca sīhagatiyā idhānuvattetabbaṃ.

Kvācāsavaṇṇaṃ lutte. 16-14.

Ivaṇṇabhūto ukārabhūto ca paro saro asarūpe pubbasare lutte kvaci asavaṇṇaṃ pappoti.

Natthi etesaṃ savaṇṇāti = asavaṇṇā, ekārokārā. Tattha ṭhānāsannavasena ivaṇṇukārānamekārokārā honti.

Baṇdhusseva, upekkhati, upeto, avecca, jineritaṃ, nopeti, caṇdodayo, yathodake.

Kvacīti kiṃ? Tatirame, yassiṇdriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami, lokuttamo.

[SL Page 016] [\x 16/]

Lutteti kiṃ? Dasa ime dhammā, yathā idaṃ, kusalassa upasampadā.

Asarūpeti kiṃ? Cattārimāni, mātupaṭṭhānaṃ. Ettha ca satipi heṭṭhā cāggahaṇe kvaciggahaṇakaraṇato avaṇṇe eva lutte idha vuttavidhi hotīti daṭṭhabbaṃ.

Tato idha na bhavati diṭṭhupādānaṃ, pañcahupāli, mudiṇdriyaṃ, somissaroti.
Tatra-ayaṃ, buddha-anussati, sa-atthikā, saññavā-assa, tadā-ahaṃ, yāni idha bhūtāni, gacchāmi iti, ati-ito, kikī-iva, bahu-upakāraṃ, madhu-udakaṃ, su-upadhāritaṃ, yo pi-ayaṃ, idāni-ahaṃ, sace ayaṃ, appassuto-ayaṃ, itara-itarena, saddhā-idha cittaṃ, kamma upanissayo, tathā-upamaṃ, ratti-uparato, dvi-upasamoccatra:-

Pubbasarānaṃ lope kate-
Kvacīti adhikāro. Paro-lutteti ca vattate.

Dīghaṃ 17-15.

Saro kho paro pubbasare lutte kvaci dīghabhāvaṃ pappotīti ṭhānāsannavasena rassasarānaṃ savaṇṇadīgho.

Tatrāyaṃ, buddhānussati, sātthikā, saññāvāssa, tadāhaṃ, yānīdhabhūtāni, gacchāmīti, atīto, kikīca, bahūpakāraṃ, madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, yopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ, itarītarena, saddhīdha vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato vūpasamo.

Kvacīti kiṃ? Aciraṃ vatayaṃ kāyo, dasapi yadimassa tīṇimāni, pañcasupādānakkhaṇdhesu, tassattho, pañcaṅgiko, muniṇdo, satindriyaṃ, lahuṭṭhānaṃ, gacchāmahaṃ, tatiradaṃ, pañcahupāli, natthaññaṃ.

Lutteti kiṃ? Yathā ayaṃ, nimi iva rājā, kikī iva, su upadhāritaṃ.

Lokassa-iti, deva-iti, vi-atipatanti, vi-atināmenti, saṅghāṭi-api, jīvitahetu-api, vijju-iva, kiṃsu-idha cittaṃ, sādhu-itītidha:-

Parasarānaṃ lope kate-
Lutte dīghanti ca vattate.

Pubbo ca. 18-16.

Pubbo ca saro parasare lutte kvaci dīghā pappoti.

[SL Page 017] [\x 17/]

Caggahaṇaṃ dīghaggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ. Taṃ "cānukaḍḍhitamuttaratra nānuvattate"ti ñāpanatthaṃ.

Lokassāti, devāti, vītipatanti, vītināmenti, saṃghāṭipi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha cittaṃ, sādhūti.

Kvacīti kiṃ? Yassadāni, itissa, idānipi, cakkhuṇdriyaṃ, kinnumāva.

Adhigato kho me-ayaṃ dhammo, putto te- ahaṃ, te-assa pahīnā, pabbate-ahaṃ, ye-assa itīdha:-

Pubbalope sampatte

Yamedantassādeso. 19-17.

Ekārassa padantabhūtassa ṭhāne sare pare kvaci yakārā deso hoti.

Akāre temeyesaddādissevāyaṃ vidhi. Yanti yaṃ rūpaṃ. E eva anto = edanto. Ādesiṭṭhāne ādissatīti = ādeso. Vyañjaneti adhikicca dīghanti dīgho.

Adhigato kho myāyaṃ dhammo, puttotyāhaṃ, tyāssa pahīnā, pabbatāyāhaṃ, yyāssa.

Kvacīti kiṃ? Tenāgataṃ, puttāmatthi.

Antaggahaṇaṃ kiṃ? Dhammacakkaṃ pavattento, damento cittaṃ.

Yāvatako-assa kāyo, tāvatako-assa vyāmo, ko-attho, atha kho-assa, ahaṃ kho-ajja, yo-ayaṃ, so-assa, so eva, yato-adhikaraṇaṃ, anu-addhamāsaṃ, anu-eti, su-āgataṃ, su-ākāro, du-ākāro, cakkhu-āpāthaṃ, bahu-ābādho, pātu-akāsi, na tu-evātīdha:-

Vamodudantānaṃ. 20-18.

Okārukārānamantabhūtānaṃ sare pare kvaci vakāradeso hoti.
Ka kha ya ta saddādi okārassedaṃ gahaṇaṃ.

Yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa vyāmo, kvattho, atha khavassa, ahaṃ khavajja, yavāyaṃ, svassa, sveva, yatvādhikaraṇaṃ, aṇvaddhamāsaṃ, aṇveti, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhavāpāthaṃ, bavhābādho, pātvākāsi, na tveva.

[SL Page 018] [\x 18/]

Kvaciti kiṃ? Ko attho, atha kho aññatarā, yohaṃ, so yaṃ, cattārome, sāgataṃ, sādhāvuso, hotūti.

Antaggahaṇaṃ kiṃ? Savanīyaṃ viravantiṃ.

Paṭisatthāravutti-assa, sabbavitti-anubhūyato, vi-añjanaṃ, vi-ākato itīdha:-

Idha maṇḍūkagatiyā asarūpeti vattate.

Ivaṇṇo yannavā. 21-21.

Ivaṇṇo asarūpe sare pare yakāraṃ pappoti navā. I eva vaṇṇo = ivaṇṇo. Navāsaddo kvacisaddapariyāyo.
Paṭisaṇthāravuttyassa, sabbacittyanubhūyato, vyañjanaṃ, vyākato.

Navāti kiṃ? Pañcahaṅgehi, tāni attani, gacchāmahaṃ, muttacāgī, anuddhato.

Asarūpeti kiṃ? Iti hidaṃ, aggīva, atthīti.

Ati-antaṃ, ati-odāti, pati-ayo, pati-āharati, pati-eti, iti-assa, iti-etaṃ, iti-ādi itīdha:-

Ivaṇṇo yannavāti yakārādese sampatte-

Sabbo canti. 22-19.

Atipatiitīnaṃ tisaddassedaṃ gahaṇaṃ.

Sabbo ti icceso tisaddo sare pare kvaci vakāraṃ pappoti.

Tīti niddesato akatayakārassevāyaṃ vidhi. Itarathā kvaviggahaṇassa ca,atissa cantassā ti suttassa ca nirattha katā siyā. Para dvehāvo ṭhāneti ñcittaṃ.
Accantaṃ, accodātā, paccayo, paccāharati, pacceti, iccassa, iccetaṃ iccādi.

Kvaciti kiṃ? Itissa, iti ākaṅkhamānena.

Te na vā ivaṇṇeti ito na ivaṇṇeti ca vattate.

Atissa cantassa. 23-47.

Ati iccetassa antabhūtassa tisaddassa ivaṇṇe pare sabbo cantīti vuttarūpaṃ na hoti. Atissāti atiupasaggānukaraṇametaṃ. Tenevettha vibhattilopābhāvo.

[SL Page 019] [\x 19/]

Ettha ca antasaddo saddavidhinisedhappakaraṇato atisaddantabhūtaṃ tisaddameva vadati, na ivaṇṇanti daṭṭhabbaṃ. Itarathā idaṃ suttameva niratthakaṃ siyā.

Ivaṇṇo yannavātidha asarūpādhikārato,
Ivaṇṇassa sarūpasmiṃ yādeso ca na sambhave.
Cakāronuttasamuccayattho. Tena itipatīnaṃ tisaddassa ca na hoti.

Ati-isigaṇo atisigaṇo. Evaṃ-atīto, atirītaṃ, itīti, itīdaṃ, patīto.
Abhi-akkhānaṃ, abhi-uggato, abhi-okāso itīdha:-
Yakāre sampatte-
Sareti vattate.

Abbho abhi. 24-44.

Abhi iccetassa sabbassa sare pare abbhādeso hoti.
Abhīti paṭhamantassa vuttiyaṃ chaṭṭhiyojanaṃ,
Ādesāpekkhato vuttaṃ ammoti ādike viya.

Pubbasaralopo.

Abbhakkhānaṃ, abbhuggato, abbhokāso.
Adhi-agamā, adhi-upagato, adhi-ogahetvātīdha:-

Ajjho adhi. 25-45.

Adhi iccetassa sabbassa sare pare ajjhādeso hoti. Ajjhagamā, ajjhupagato, ajjhogahetvā.
Abhi-ijjhitaṃ, adhi-īritaṃ itīdha:-
Abbho abhi-ajjho adhīti ca vattate.

Te na vā ivaṇṇe. 26-46.

Te ca kho abhi adhi iccate upasaggā ivaṇṇe pare abbho ajjho iti vuttarūpā na honti vā. Saralopaparanayanāni. Abhijjhitaṃ, adhīritaṃ,

Vāti kiṃ? Abbhīritaṃ, ajjhiṇamutto, ajjhiṭṭho.
Ekamidha-ahantidha:-

Do dhassa ca. 27-20.

Dha iccetassa sare pare jhaci dakāro hoti. Ekasaddato parassa idhassa dhakārassevāyaṃ. Saralopadīghā.

Ekamidāhaṃ.

[SL Page 020] [\x 20/]

Kvacīti kiṃ? Idheva.
Vasaddena kvaci sādhussa dhassa hakāro yathā:
Sādhu-dassanaṃ, sāhudassanaṃ.
Yathā-eva, tathā-evātīdha:-

Navāti vattate sarambhāti ca.

Evādissari pubbo ca rasso. 28-22.

Yathātathādvayaparassedaṃ gahaṇaṃ. Dīghasaramhā parassa evasaddādibhūtassa ekārassa rikāro hoti, pubbo ca saro rasso hoti navā.

Yathariva, tathariva.
Navāti kiṃ? Yatheva, tatheva.

Ti antaṃ, ti-addhaṃ, aggi-agāre, sattamī-atthe, pañcamī-antaṃ, du-aṅgikaṃ, bhikkhu-āsane, puthu-āsane, sayambhu-āsane itīdha:-

Yavādesesu sampattese-
Saññāti vattate.

Ivaṇṇuvaṇṇājjhalā. 29-58.

Ivaṇṇuvaṇṇā iccete yathākkamaṃ jhalasaññā honti. Vaṇṇaggahaṇaṃ savaṇṇaggahaṇatthaṃ.

Jhalasaññā pasaññā ca liṅgantaṃ na nissitā,
Akhyāte liṅgamajjhe va dviliṅgante ca dassanā.

Jhālānamiyuvā sare vā. 30-70.

Jha la iccetesaṃ iya uva iccete ādesā honti vā sare pare. Saralopo.

Tiyantaṃ, tiyaddhaṃ. Dīgho. Aggiyāgāre, sattamiyatthe. Pañcamiyantanti. Ettha mahāvuttinā yakāragame rassattaṃ.

Duvaṅgikaṃ, bhikkhuvāsane, puthūvāsane, sayambhūvāsane.
Vāti kiṃ? Aggyāgāre, bhikkhū āsane nisīdati.
Go-ajinaṃ, go-eḷakaṃ itīdha:-

Go avo samāseti ca vattate.
[SL Page 021] [\x 21/]

O sare ca. 31-78.

Go iccatassa okārassa sare pare avādeso hoti samāse. Vasaddaggahaṇena uvaṇṇassa uvaavādesā ca.

Yathā-bhūvi, pasavo, gavājīnaṃ, gaveḷakaṃ.
Putha - evātīdha:-

Go sare puthassāgamo kvaci. 32-42.

Putha iccetassa nipātassa ante kvaci gakārāgamo hoti sare pare.

Āgacchatīti = āgamo. Asantuppatti āgamo. Ettha ca sareti nimittāsannavasena puthassanteti labbhati.

Puthageva, puthaeva.
Pā evātīdha:-

Sare go āgamo kvacīti ca vattate.

Pāssa canto rasso. 33-43.

Pā iccetassa ante sare pare kvaci gakārāgamo hoti, pāssa anto ca saro rasso hoti.

Pageva vuttyassa, pāeva

Vā-sareti ca vattate.

Yavamadanataralā cāgamā. 34-35.

Sare pare yakārādayo aṭṭha āgamā honti vā.

Casaddena gakārāgamo ca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo tattha yakārāgamo yathādito ikārevādisu.

Yathā-idaṃ yathayidaṃ.

Vyañjaneti adhikicca rassanti rassattaṃ.

Yathā idaṃ vā, yathā eva, yathāyeva, yatheva, evaṃ māyidaṃ, mā yeva, taṃyidaṃ, taṃyeva, nayidaṃ, nayimassa, nayidha, chayimāni, navayime dhammā, buddhānaṃyeva, saddhiṃyeva, bodhiyāyeva, paṭhavīyeva dhātu, tesuyeva, teyeva, soyeva, pāṭiyekkaṃ.

Tathā sare vipariyādito ca.

[SL Page 022] [\x 22/]

Vi-añjanā, viyañjanā, vyañjanā vā. Evaṃ viyākāsi, vyākāsi, pari antaṃ, pariyantaṃ, evaṃ variyādānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ, pariyesati. Pariyosānamiti niccaṃ.

Ni-ayogo, niyāyogo idha na bhavati parikkhako.

Vakāro tisaddādito avaṇṇukāresu.

Ti-aṅgulaṃ, kivaṅgulaṃ. Evaṃ tivaṅgikaṃ, bhuvādayo, migībhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā.

Makāro lahuppabhūtito sare chaṇdānurakkhaṇādimhi.
Lahu essati, lahumessati evaṃ garumessati, idhamāhu.

Kena te idhamijjhati, bhadro kasāmiva, ākāsemabhipūjayi, ekamekassa, yenamidhekacce, hāyatimeva, hotumeva.

Dakāro uupasaggā sakiṃ kiñci sammā yāva tāva puna yatetattasādīhi. Uupasaggato niccaṃ.

U aggo, udaggo. Evaṃ udayo, udapādi, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti.

Nipātato: sakiṃ-eva sakideva. Evaṃ sakadāgāmi.

Mahāvuttisuttena ikārassa akāro.

Tathā kenacideva, kiñcideva, kismideva, kocideva. Sammā-attho, sammadattho. Rassattaṃ.

Evaṃ sammadakkhāto. Sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva, yāvadatthaṃ, yāvadicchitaṃ, yāvadeva, tāvadeva, punadeva.

Nāmato: yadatthaṃ, yadanantaraṃ, tadanantaraṃ, tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ, sadatthapasuto siyā.

Yatetattasehi samāseyeva. Ādisaddena - aññadatthu, manasādaññā vimuttānaṃ, bahudeva rattiṃ, ahudeva bhayaṃ.

Vāti kiṃ? Kenaci attakāmena, sammā aññāya, yāvāhaṃ, tāvāhaṃ, punāparaṃ, attatthaṃ.

Nakāro āyatādimhi. Ito-āyati, itonāyati, cirannāyati.

Takāro yasmātasmājjādito ihaggādimhi. Yasmā-iha, yasmātiha. Evaṃ tasmātiha, ajjatagge.

[SL Page 023] [\x 23/]
Pakatisaṇdhi
Rakāro ni du pātu puna dhi caturādito.

Ni-antaraṃ, nirantaraṃ. Evaṃ nirālayo, niriṇdhano, nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ, nirupaddavaṃ.

Du-atikkamo, duratikkamo. Durāgataṃ, duruttaṃ, pāturahosi, pāturahesuṃ, punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti, dhiratthu, pātarāso.

Catusaddādito: caturaṅgikaṃ, caturārakkhā, caturiddhipādapaṭilābho, caturoghanittharaṇatthaṃ, bhatturatthe, *vuttiresā, paṭhavīdhāturevesā.

Tathā sarato ivevesu chaṇdānurakkhaṇe

Nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakūṭe, āraggeriva sāsapo, sāsaporiva āragge, usabhoriva, sabbhīreva samāsetha. Vāti kiṃ? Dvādhiṭṭhitaṃ, pātvākāsi, punapi.

Lakāro cha sa saṅkhyāhi. Laḷānamaviseso.

Cha-abhiññā, chaḷabhiññā. Chaḷaṅgaṃ, chaḷāsīti, chaḷaṃsā, saḷāyatanaṃ. Vāti kiṃ? Cha abhiññā.

Iti sarasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha sarānameva saṇdhikāriye sampatte pakatibhāvo vuccate. Sarā pakatīti ca vattate.

Sare kvaci. 35-24.

Sarā kho sabbepi sare pare kvaci chaṇdabhedāsukhuccāraṇaṭṭhāne saṇdhicchārahitaṭṭhāne ca pakatirūpā honti-na lopādesa vikāramāpajjanteti attho.

Tattha pakatiṭṭhānaṃ nāma ālapanantānītismimacchaṇdānurakkhaṇe, asamāse padantadīghā ca, ikārukārā ca nāmapadantātītakirayādimhīti evamādi.
* Kesuci potthakesu- "bhataturatthe" ti na dissati. "Cāturante" ti dissate.

[SL Page 024] [\x 24/]

Ālapanantesu tāva: katamā cānaṇda aniccasaññā, katamācānaṇda ādīnavasaññā, sāriputta idhekacco, ehi sīvakauṭṭhehi, upāsakā idhekacco, bhoti ayye, bhikkhu arogaṃ tacasīlaṃ, siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, bhikkhave evaṃ vadāmi, pañcime gahapatayo ānisaṃsā iccevamādisu pakatibhāvā pubbasaralopayavādesādayo na honti.

Kvaviggahaṇena itismiṃ chaṇdānurakkhaṇe ca saṇdhi hoti. Yathā:sakkā devīti, namo te buddhavīratthu

Sareti kiṃ? Sādhu mahārājāti, evaṃ kira bhikkhūti.

Asamāse padantadīghesu-āyasmā ānaṇdo gāthā abhāsi, devā ābhassarā yathā, tevijjā iddhippattā ca bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā etadavoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, gantvā olokento, bhutavādī atthavādī, yaṃ itthi arahaṃassa, sāmavatī āha, pāpakārī ubhayattha tappati, nadī ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhū ujjhāyiṃsu, bhikkhū evamāhaṃsu, imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike, appamādo amatapadaṃ, saṅgho āgacchati, ko imaṃ paṭhaviṃ vicessati, āloko udapādi, eko ekāya, cattāro oghā.

Nipātesu hi-are ahampi sace imassa kāyassa, no abhikkamo, aho acchariyo, atho antova, atha kho āyasmā, atho oṭṭhavacittakā, tato āmantayī saṇthā.

Kvaviggahaṇena akāraitīvecetthādisu saṇdhīpi.

Yathā:-āgatattha, āgatamha, katamassa cattāro, appassutā yaṃ puriso, itthīti,camarīva, sabbeva tassa, sve va, eseva nayo, parisuddhetthāyasmanto, nettha, taṃ kutettha labbhā, samesa brāhmaṇa, tathūpamaṃ, yathāha.

Asamāsetī kiṃ? - Jivhāyatanaṃ, avijjogho, itthiṇdriyaṃ, abhibhāyatanaṃ, bhayatupaṭṭhānaṃ.

Acchāṇdānurakkhaṇeti kiṃ? Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, somissaro.

Nāmapadantaikārukāresu:- gāthāhi ajjhabhāsi, pupphāni āhariṃsu, satthu adāsi.

[SL Page 025] [\x 25/]
Byañjanasaṇdhi
Kvati kicīṃ? Manasākāsi

Sarā pakati byañjane. 36-23

Sarā kho byañjane pare pakatirūpā hontīti yebhuyyena dīgharassalopehi vikārābhāvo yathā: accayo, paccayo, bhāsati vā, karoti vā, vedanākkhaṇdho, bhāgyavā, bhadrokasāmiva, dīyati, tuṇhībhūto, so dhammaṃ deseti.

Iti pakatisaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ
Atha byañjanasaṇdhi vuccate.
Byañjaneti adhikāro. Sarā kvacīti ca vattate.

Dīghaṃ. 37-25.

Sarā kho byañjane pare kvaci dīghaṃ pappontīti suttasukhuccāraṇachaṇdānurakkhaṇaṭṭhānesu dīgho.

Tyassa pahīnā, tyāssa pahīnā, svassa, svāssa, madhuvamaññati bālo, madhuvā maññati bālo. Tathā-evaṃ gāme municare, khantīparamaṃ tapo titikkhā, na maṅkū bhavissāmi, svākkhāto, yvāyaṃ, svāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca sūjū ca, anupaghāto, dūrakkhaṃ, dūramaṃ, dūbharatā.

Kvacīti kiṃ? Tyajja, svassa, patilīyati.

Yiṭṭhaṃ vā-hutaṃ vā-loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so itīdha:-

Pubbasmiṃyevādhikāro.

Rassaṃ. 38-26.

Sarā kho byañjane pare kvaci rassaṃ pappontīti chaṇdānurakkhaṇe āgame saṃyoge ca rassattaṃ.

Chaṇdānurakkhaṇe tāva yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala dhammadasā te, bhovādi nāma so hoti, yathābhāviguṇena so.

[SL Page 026] [\x 26/]

Āgame-yathayidaṃ, sammadakkhāto.
Saṃyogo-parā kamo, parakkamo, ā sādo, assādo, evaṃ taṇhakkhayo, jhānapaṭilābhimhi, vasimhi, thullaccayo.

Kvacīti kiṃ? Māyidaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ākhyātikaṃ, dīyyati, sūyyati.

Eso-kho byantikāhiti, so-gacchaṃ na nivattati ityatra: tasmiṃyevādhikāro.

Lopañca tatrākāro. 39-27.

Sarā kho byañjane pare kvaci lopaṃ papponti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo ca hoti. Etatasaddantokārassevāyaṃ lopo.

Esa kho byantikāhiti, sa gacchaṃ na nivattatī. Evaṃ esadhammo, esa pattosi, sa muni, sa sīlavā.

Kvacīti kiṃ? Eso dhammo, so muni, so sīlavā.

Casaddena etasaddantassa sare parepi kvaci yathā:- esa attho, esa ābhogo, esa idāni.

Vipariṇāmena saramhā byañjanassāti ca vattamāne-

Para dvehāvo ṭhāne. 40-28

Sarambhā parassa byañjanassa dvebhāvo hoti ṭhāne. Dvinnaṃ bhāvo = dvibhāvo, so eva = dvehāvo. Ettha ca ṭhānaṃ nāma rassākārato paraṃ pa pati paṭi kamu kusa kudha kī gaha juta ñā si su sambha sara sasādīnamādibyañjanaṃ dvibhāvaṃ. Tika taya tiṃsa vatādī namādi ca-vatu vaṭu disādīnamantañca-u du ni upasagga ta catucha santasaddādesasādiparañca - apadantānākāradighato yakārā di ca.

Yavataṃ talanādīnamādeso ca sayādinaṃ,
Saha dhātvantayādeso sīsakāro tapādito.

Chaṇdānurakkhaṇe ca-ghara jhe dhaṃsu bhamādinamādi ca. Rassākārato vaggacatutthadutiyā iccevamādi.

Tattha pa-pati-paṭisu tāva:-

Idha-pamādo, idhappamādo. Evaṃ appamādo, vippayutto, suppasanno. Sammā-padhānaṃ, sammappadhānaṃ, rassattaṃ appativattiyo, adhipatippaccayo, suppatiṭṭhito, appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipatti.

[SL Page 027] [\x 27/]

Kamādidhātusu-pakkamo, paṭikkamo, hetukkamo ā-kamati akkamati.

Evaṃ parakkamati, yathākkamaṃ.

Pakkosati, paṭikkosati, anukkosati. Ā-kosati, akkosati.

Akkuddho, atikkodho.

Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo.

Paggaho, viggaho, anuggaho, chaṇdaggāho, diṭṭhiggāho.
Pajjoto, vijjotati, ujjoto.

Kataññā̆, viññā̆, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ, anuññāsamā ñā, samaññā.

Avassayo, nissayo, samussayo.
Appassuto, vissuto, bahussuto. Ā savā assavā.
Passambhanto, vissambhati.

Aṭṭasaro, vissarati, anussarati, anussati.
Passasanto, vissasanto, muhussasanto. Āsāso assāso.

Avassajento, vissajjento, abhikkantataro, pariccajanto, upaddavo, upakkiliṭṭho, mittadduno, āyabbayo, abyabbahi iccādi.

Sarambhāti kiṃ? Sampayutto, sampatijāto, sampaṭicchanaṃ, saṅkanto, saṅgaho.

Ṭhāneti kiṃ? Mā ca pamādo, patigaṇhāti, vacīpakopaṃ rakkheyya, ye pamattā yathā matā, manopakopaṃ rakkheyya, idha modati pecca modati.

Tikādisu-kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ, vedanattikaṃ.

Lokattayaṃ, bodhittayaṃ, vatthuttayaṃ.
Ekattiṃsa, dvattiṃsa, catuttiṃsa.

Sīlabbataṃ, subbato, sappītiko, samannāgato, punappunaṃ iccādi.

Vatu vaṭu disādīnamatte yathā:-vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.

[SL Page 028] [\x 28/]

U du ni upasaggādiparesu:-u-kaṃso ukkaṃso, u-taṃso uttaṃso.
Du-karaṃ dukkaraṃ.

Ni-kaṃkho nikkaṃkho. Evaṃ uggataṃ, duccaritaṃ, nijjitaṃ, ucchaṅgaṃ, uṇṇamati, duttaro, niddaro, uṇṇato, duppañño, dubbalo, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, dussaho, nissāro.

Tathā-takkaro, tajjo, tanninno, tappabhavo, tammayo.

Catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppādo, catubbidhaṃ, catussālaṃ.
Chakkaṃ, channavuti, chappadiko, chabbassāni.
Sakkāro, sagguṇo, saddiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.

Ṭhāneti kiṃ? Nikāyo, nidānaṃ, nivāso, tato, catuvīsati, chasaṭṭhi.

Yakārādimhi - nīyyati, suyyati. Abhibhuyyati, viceyya, vineyya, ceyyaṃ, neyyaṃ, seyyo, jeyyo, veyyākaraṇo.

Ādisaddena-etto, ettāvatā.
Anākāraggahaṇaṃ kiṃ? Mālāya, dolāya, samādāya.
Ṭhāneti kiṃ upanīyati, sūyati, toyaṃ.
Yavatamādese-

Jāti aṇdho, vi pali-āso, ani-āyo, yadi-evaṃ, api ekacce, api-ekadā ityatra:

Ikārassa ivaṇṇo yannavāti yakāre kate sabbassa so dāmbhi vāti ito maṇḍūkagatiyā vāti vattate.

Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañjakārattaṃ. 41-271.

Yakāravantānaṃ talanadakārānaṃ saṃyogabyañjanāni yathākkamaṃ calañjakārattamāpajjante vā.

Kāraggahaṇaṃ yavataṃ sakāra ka ca ṭa pavaggānaṃ sakāra ka ca ṭa pavaggādesatthaṃ. Yathā yavataṃ tha dha nakārānaṃ cha jha ñakārā desatthañca. Tato yavatamādesassa anena dvibhāvo.

Chaccaṇdho, vipallāso, aññāyo, yajjevaṃ, appekacce, appekadā.

[SL Page 029] [\x 29/]
Vāti kiṃ? Paṭisaṇthāravuttyassa, balyaṃ, ālasyaṃ.
Sarambhāti kiṃ? Ñāyo, ākāsānañcāyatanaṃ.
Tapādito sīmhi - tapassī, yasassī.

Chaṇdānurakkhaṇe:-

Na pajjahe, vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ, ujjugatesu seyyo, gacchanti suggatinti.

Vaggacatutthadutiyesu pana tasmiṃyevādhikāro.

Para dvebhāvo ṭhāneti ca vattate. Vaggacaturtthadutiyānaṃ sadisavasena vibhāve sampatte niyamatthamāha:-

Vagge ghosāghosānaṃ tatiyapaṭhamā. 42-29

Sarambhā parabhūtānaṃ vagge ghosāghosānaṃ byañjanānaṃ yathākkamaṃ vagge tatiyapaṭhamakkharā dvebhāvaṃ gacchanti ṭhāneti ṭhānāsannavasena tabbagge tatiyapaṭhamāva honti.
Ettha ca sampatte niyamattā ghosāghosaggahaṇena catuttha dutiyāva adhippetā. Itarathā aniṭṭhappasaṅgato.

Tena kataññā̆, tannayo, tammayoti ādisu pana vagga pañcamānaṃ satipi ghosatte tatiyappasaṅgo na hoti ṭhānādhikārato vā.

Gharādisu pa u du ni ādi paracatutthesu tāva-pa gharati, paggharati. Evaṃ uggharati, nigghoso, ugghāṭeti, eso vatajjhānaphalo, paṭhamajjhānaṃ, abhijjhāyati, viddhaṃseti, uddhaṃsito, uddhāro, niddhāro, niddhano, niddhuto, vibbhanto, ubbhato, samubbhūto, dubbhikkhaṃ, nibbhayaṃ, tabbhāvo, catuddhā, catubbhi, chaddhā, saddhammo, sabbhūto, mahaddhano, mahabbhayaṃ.

Yavatamādesādisu bojjhaṅgā, sabbhaṃ, bujjhitabbaṃ, bujjhati.

Ṭhāneti kiṃ? Sīlavantassa jhāyino, ye jhānapasutā dhīrā, nidhānaṃ, mahādhanaṃ.

Rassākāraparavaggadutiyesu-pañca khaṇdhā pañcakkhaṇdhā evaṃ rūpakkhaṇdho, akkhamo, abhikkhaṇaṃ, avikkhepo, jātikkhettaṃ, dhātukkhobho, āyukkhayo. Seta chattaṃ, setacchattaṃ evaṃ sabbacchannaṃ, bodhicchāyā, jambucchāyā, samucchedo tatra ṭhito tatraṭhito. Evaṃ thalaṭṭhā, jalaṭṭhaṃ, adhiṭṭhitaṃ, niṭṭhitaṃ, cattāriṭṭhānāni, garuṭṭhāniyo, samuṭṭhito, sabbatthāmena, yasatthero,

[SL Page 030] [\x 30/]

Yattha, tattha, pattharati, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, anutthunaṃ, catuttho, kuttha, papphoṭeti, mahapphalaṃ, nipphalaṃ, nitthāro, nipphāro, paripphuseyya, madhupphāṇitaṃ,

Ākārato = ā khāto akkhāto. Evaṃ taṇhakkhayo, āṇakkhettaṃ, saññākkhaṇdho. Ā chādeti acchādeti.

Evaṃ acchiṇdati, nāvaṭṭhaṃ, attharati, apphoṭeti.

Sarambhāti kiṃ? Saṅkhārā, taṅkhaṇe, sañchannaṃ, taṇṭhānaṃ, sanathuto, tamphalaṃ.

Ṭhāneti kiṃ? Pūvakhajjakaṃ, tassa chaviādīni chiṇditvā, yathāṭhitaṃ, kathaṃ, kammaphalaṃ.

Ni kamati, ni patti, ni cayo, ni carati, ni taraṇaṃ iccatra:-

Do dhassa cāti ettha caggahaṇassa bahulatthattā tena caggahaṇena yathāpayogaṃ bahudhā ādeso siyā.

Yathā:-niupasaggato kamu pada ci cara tarānaṃ paṭhamassa vagga dutiyo. Iminā dvittaṃ.

Nikkhamati, nipphatti, nicchayo, niccharati, nittharaṇaṃ.

Tathā bo vassa kubbādivādivajādīnaṃ dvirūpassāti vakāradvayassa bakāradvayaṃ yathā:-

Kubbato, kubbanto evaṃ kubbāno, kubbanti.

Sadhātthantayādesassa dvitte-

Dibbati, dibbanti. Evaṃ dibbanto, sibbati, sibbanto.

Pavavajati pabbajati. Pabbajanto, niccānaṃ nibbānaṃ, nibbuto, nibbiṇdati, udayabbayaṃ iccādi.

Lo rassa paritaruṇādīnaṃ kvaci.

Paripanno palipanno. Evaṃ palibodho, pallaṅkaṃ. Taruṇo taluṇo. Mahāsālo, māluto, sukhumālo.

Ṭo tassa katādīnaṃ kvaci.

Yathā dukkataṃ dukkaṭaṃ dukkataṃ vā. Evaṃ sukaṭaṃ, pahaṭo, patthaṭo, uddhaṭo, visaṭo iccādi.

Ko tassa niyatādīnaṃ kvaci.

Niyato niyako.

Yo jassa. Nijādissa vā. Nijaṃ puttaṃ niyaṃ puttaṃ.

[SL Page 031] [\x 31/]

Ko gassa kulūpagādīnaṃ-kulūpago kulūpako.

Tathā ṇo nassa pa pari ādito.

Yathā:-panidhānaṃ paṇidhānaṃ. Evaṃ paṇipāto, paṇāmo, paṇītaṃ, pariṇato, pariṇāmo. Ninnayo niṇṇayo. Evaṃ uṇṇato, oṇato iccādi.

Pati-aggi, pati-haññatītīdha:-

Kvaci paṭi patissa. 43-18.

Pati iccetassa upasaggassa sare vā byañjane vā parekvaci paṭi ādeso hoti. Saralopo paṭaggi, paṭihaññati.

Kvacīti kiṃ?-Paccattaṃ, patilīyati.
Putha-jano, putha-bhūtaṃ itīdha-
Antoti vattate.

Puthassu byañjane. 44-49.

Putha iccetassa anto saro ukāro hoti byañjane pare.

Dvittaṃ. Puthujjano, pūthūbhūtaṃ.

Byañjaneti kiṃ? Pūthagayaṃ. Pūthassa a = putha iti samāseneva siddhe puna antaggahaṇādhikārena kvaci aputhantassāpi uttaṃ sare.

Mano aññaṃ manuññaṃ evaṃ imaṃ evumaṃ. Paralopo.
Iti eva ittheva. Ukārassa vakāro.
Ava-kāso, ava-naddhā, ava-vadati, ava-sānamitīdha:-
Kvaci byañjaneti va vattate.

O avassa. 45-59.

Avaiccetassa upasaggassa okāro hoti kvaci byañjane pare.

Okāso, onaddhā, ovadati, osānaṃ.
Kvaciti ki? Avasānaṃ, avasussatu.
Byañjaneti kiṃ? Avayāgamanaṃ, avekkhati.
Ava-gate suriye, ava-gacchati, ava-gahetvā itīdha:-
Avassāti vattate oggahaṇañca.

[SL Page 032] [\x 32/]

Tabbiparītūpapade byañjane ca. 46-79.

Avasaddassa upapade tiṭṭhamānassa ṭhāne tassa okārassa *viparīto ukāro hoti byañjane pare.

Tassa okārassa viparīto = tabbiparīto upoccāritaṃ padaṃ = upapadaṃ.

Okāraviparītoti ukārassetaṃ adhivacanaṃ. Casaddo katthaci nivattanattho dvittaṃ.

Uggate suriye, uggacchati, uggahetvā
Atippa-kho tāva, para-sataṃ, para-sahassaṃ itīdha:-
Āgamoti vattate.

Kvaci o byañjane. 47-36.

Byañjane pare kvaci okārāgamo hotīti
Atippaparasaddehi okārāgamo.

Yavamadaiccādi sutte casaddena atippato gakārāgamo ca.
Atippago kho tāva, parosataṃ, parosahassaṃ.
Ettha sarā sare lopanni pubbasaralopo.
Mana mayaṃ, aya-mayaṃ itīdha:-
Manogaṇādīnanti vattate.

Etesamo lope. 48-183.

Etesaṃ manogaṇādīnamatto ottamāpajjate vibhatti lope kate.

Manomayaṃ, ayomayaṃ, evaṃ manoseṭṭhā, ayopatto, tapodhano, tamonudo, siroruho, saroruho. Tejokasiṇaṃ, rajojallaṃ, ahorattaṃ, rahogato.
Ādisaddena āpodhātu, vāyodhātu.

Sīhagatiyā vādhikārato idha na bhavati. Manamattena, manavacchaṭṭhānaṃ, ayakapallaṃ, tamavinodano, manāyatanaṃ.

Iti byañjanasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
* Tadokārassa-rūpasiddhisanna.

[SL Page 033] [\x 33/]
Niggahītasaṇdhi
Atha niggahītasaṇdhi vuccate.

Taṇhaṃ-karo, raṇaṃ-jaho, saṃ-ṭhito, jutiṃ-dharo, saṃ-mato itīdha:-

Niggahītanti adhikāro. Byañjaneti vattate

Vaggantaṃ vā vagge. 49-31.

Vaggabhūte byañjane pare niggahītaṃ kho vaggantaṃ vā pappotīti nimittānussārānaṃ ṭhānāsannavasena tabbaggapañcamo hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Tena taṇhaṅkaro, raṇañjaho, saṇṭhito, jutiṇdharo. Sammatoti ādisu niccaṃ.

Taṅkaroti taṃ karoti, kaṅkhaṇaṃ taṃ khaṇaṃ, saṅgato saṃgato, taṅghataṃ taṃ ghataṃ, dhammañcare dhammaṃ care, tañjannaṃ taṃ channaṃ, tañjātaṃ taṃ jātaṃ, tañjhānaṃ taṃ jhānaṃ, taññāṇaṃ taṃ ñāṇaṃ, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, taṇḍahati taṃ ḍahati, tantanoti taṃ tanoti, taṇthiraṃ taṃ thiraṃ, taṇdānaṃ taṃ dānaṃ, taṇdhanaṃ taṃ dhanaṃ, tannibbutaṃ taṃ nibbutaṃ, tampatto taṃ patto, tamphalaṃ taṃ phalaṃ, tesambodho tesaṃbodho, sambhūto saṃ bhūto, tammittaṃ taṃ mittaṃ kiṅkato kiṃ kato, dātuṅgato dātuṃ gatoti evamādisu vikappena.

Idha na bhavati: na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, saraṇaṃ gacchāmi.

Sati copari vāggahaṇe vijjhantare vā idha vāggahaṇakaraṇamatthantaraviññāpanatthaṃ tena niggahītassa upasaggapumantassa le lakāro.

Yathā: patisaṃ līno patisallīno. Evaṃ paṭisallāṇo, sallakkhanā, sallekho, sallāpo puṃliṅgaṃ pulliṅgaṃ.

Paccattaṃ-evaṃ, taṃ-eva, taṃ-hi tassa. Evaṃ hi vo itīdha:vāti adhikāro.

Eheññaṃ 50-32.

Ekāre hakāre ca pare niggahītaṃ kho ñākārampappoti vā. Ekāre ñādesassa dvibhāvo.

Paccattaññeva paccattaṃyeva, taññeva taṃyeva, tañhitassa taṃ hi tassa, evañhi vo evaṃ hi vo.

[SL Page 034] [\x 34/]

Vavatthitavibhāsattā vāsaddassa evahinipātato aññattha na hoti. Yathā:- evametaṃ, evaṃ hoti.

Saṃ-yogo, saṃ-yojanaṃ, saṃ-yato, saṃ-yācikāya, yaṃ yadeva, ānantarikaṃ-yamāhu itīdha:-

Ñamiti vattate.

Sa ye ca 51-33

Niggahītaṃ kho yakāre pare saha yakārena ñākāraṃ pappoti vā. Sayādesassa dvittaṃ.

Saññogo saṃyogo, saṃññojanaṃ saṃyojanaṃ, saññato saṃyato, saññācikāya saṃyācikāya, yaññadeva yaṃ yadeva, ānantarikaññamāhu, ānantarikaṃ yamāhu.

Vāsaddassa vavatthitavibhāsattāva sampadantato ca sabbanāmayakāraparato ca niggahītā aññattha na hoti. Yathā:etaṃ yojanaṃ, taṃ yānaṃ, saraṇaṃ yanti.

Ettha ca saha ye cāti vattabbe sa ye cāti cavanato suttantesu* sukhuccāraṇatthamakkharalopopīti daṭṭhabbaṃ. Tena parisaṅkhāya yoniso paṭisaṅkhā yoniso, sayaṃ abhiññāya sacchikatvā sayaṃ abhiññā sacchikatvā, pariyesanāya pariyesanāti ādi sijjhati.

Taṃ-ahaṃ brūmi, yaṃ-āhu, dhanaṃ-eva, kiṃ-etaṃ, niṇdituṃ-arahati, yaṃ-aniccaṃ, taṃ anattā, etaṃ-avoca, etaṃ-eva. Iccatra:-

Madā sare. 52-34.

Niggahītassa kho sare pare makāradakārādesā honti vā.

Ettha ca vāsaddādhikārassa vavatthitavibhāsattā dakāro yateta saddato parasseva.

Tamahaṃ brūmi, yamāhu, dhanameva, kimetaṃ, niṇditumarahati, yadaniccaṃ, tadanattā, etadavoca, etadeva.

Vāti kiṃ? Taṃ ahaṃ, etaṃ eva, akkocchi maṃ avadhi maṃ. Ettha ca madā ti yogavibhāgena byañjanepi vā makāro. Tena buddham saraṇam gacchāmīti ādi sijjhati.

Tāsaṃ-ahaṃ santike, vidūnaṃ-aggaṃ, tassa adāsiṃ-ahaṃ itīdha:-

Sareti vattate.
* Suttasukhuccāraṇa-mudrita rūpasiddhi

[SL Page 035] [\x 35/]

Kvaci lopaṃ. 53-38.

Niggahītaṃ kho sare pare lopaṃ pappoti kvaci chaṇdānurakkhaṇe sukhuccāraṇaṭṭhāne. Pubbasaralopo. Parassāsaṃyogantassa dīgho.

Tāsāhaṃ santike, vidūnaggaṃ, tassa ādāsāhaṃ. Tathā kathāhaṃ, evāyaṃ, kyāhaṃ.

Kvaciti kiṃ? Evamayaṃ, kimahaṃ

Ariyasaccānaṃ-dassanaṃ, etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ, saṃ-ratto, saṃ-rāgo, saṃ-rambho, avisaṃ-hāro, ciraṃ-pavāsiṃ, gantuṃ-kāmo, gantuṃ-mano itīdha:-

Kvaci lopaṃ iti vattate.

Byañjane ca. 54-39.

Niggahītaṃ kho byañjane ca pare lopaṃ pappoti kvaci chaṇdānurakkhaṇādimhi.

Rakārahakāre upasaggantassa dīgho.

Ariyasaccānadassanaṃ, etaṃ buddhānasāsanaṃ, sāratto, sārāgo, sārambho, avisāhāro, cirappavāsiṃ. Dvittaṃ. Gantukāmo, gantumano.

Kvacīti kiṃ? Etammaṅlamuttamaṃ.

Kataṃ-iti, kiṃ-iti, abhinaṇduṃ-iti, uttattaṃ-eva, cakkaṃ-iva, kaliṃ-iva, halaṃ-idāni, kiṃ-idāni, tvaṃ-asi, idaṃ-api, uttariṃ-api, dātuṃ-api, sadasaṃ-eva itīdha:-

Niggahītamhā-lopanti ca vattate.

Paro vā saro. 55-40.

Niggahītamhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Niggahītassa vaggantattaṃ.

Katanti, kinti, abhinaṇdunti, uttattaṃva, cakkaṃva, kaliṃva, halaṇdāni, kiṇdāni, tvaṃsi, idampi, uttarimpi, dātumpi, sadasaṃva.

Vāti kiṃ? Kataṃ iti, kimiti, dātumpi, kaṃ api, sadasaṃ eva.

Ayampi vāsaddassa vavatthitavibhāsattā itīvadānisipādito aññattha na hoti.

[SL Page 036] [\x 36/]

Yathā: ahamettha, etadahosi.

Evaṃ-assa te āsavā, pupphaṃ-assā uppajji itīdha-

Pare sare lutte-vipariṇāmena parasmiṃ sare lutteti ca vattate

Byañjano ca visaññogo. 56-11.

Niggahītamhā parasmiṃ sare lutte byañjano saññogo ve visaññogova hotīti saṃyogekadesassa purimabyañjanassa lopo.

Dvinnaṃ byañjanānamekatraṭṭhiti saññogo idha pana saṃyujjīyatīti = saññogo. Purimo vaṇṇo. Vigato saṃgoyo assāti = visaññogo. Paro.

Evaṃsate āsavā. Pupphaṃsā uppajji.

Lutteti kiṃ? Evamassa.

Casaddena tiṇṇaṃ byañjanānaṃ sarūpasaṃyogopi visaṃyogo hoti yathā:- agyāgāraṃ, vutyassa.

Cakkhu udapādi, ava-siro, yāva-cidha bhikkhave, aṇu-thūlāni, ta-sampayuttā itīdha:-

Sare āgamo kvaci byañjaneti ca vattate.

Niggahītañca. 57-37.

Niggahītañca āgamo hoti sare vā byañjane vā kvaci sukhuccāraṇaṭṭhāne. Niggahītassa rassānugatattā rassato yevāyaṃ.

Cakkhuṃudapādi, avaṃsiro, yāvañcidhabhikkhave, aṇunathūlāni, taṃsampayuttā. Evaṃ taṃkhaṇe, taṃsabhāvo.

Kvacīti kiṃ? Na hi etehi, idha ceva.

Evaṃ-vutte, taṃ-sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva saṇdhamaṃ itīdha:-

Lopādesakāriye sampatte yebhuyyena tadapavādatthamhā:-

[SL Page 037] [\x 37/]

Aṃ byañjane niggahītaṃ. 58-30.

Niggahītaṃ kho byañjane pare aṃ iti hoti.

Akāro uccāraṇattho. Saralopoti ādinā pubbasaralopo vā.

Evaṃ vutte, taṃ sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva saṇdhamaṃ,
Idha avuttavisesānampi vuttanayātidesatthamatidesamāha:-

Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato. 59-51.

Ye idha amhehi visesato na upadiṭṭhā upasagganipātādayo tesaṃ vuttayogato vuttanayena sarasaṇdhādisu vuttanayānusārena rūpasiddhi veditabbā

Tena do dhassa cāti sutte casaddena pariyādīnaṃ rahanādivaṇṇassa vipariyāso yavādīhi yathā: pariyudāhāsi-payirudāhāsi, ariyassa-ayirassa, bahavābādho. Bavhābādho, na abhineyya-anabhineyya.

Taṃ imināpi jānāthāti ettha paro vā saroti sare lutte tatrātāroti yogavibhāgena akāro niggahītassa dakāro. Tadamināpi jānātha* iccādi.

Iti niggahītasaṇdhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Saññāvidhānaṃ sarasaṇdhi saṇdhi-
Nisedhanaṃ byañjanasaṇdhi saṇdhi,
Yo niggahītassa ca saṇdhikappe
Sunicchayo so hi mayettha vutto.

Iti rūpasiddhiyaṃ saṇdhikaṇḍo

Paṭhamo paricchedo.
Atha nāmikavibhattyavatāro vuccate
Atthābhimukhaṃ namanato, attani vatthassa namanato = nāmaṃ. Dabbābhidhānaṃ.

Taṃ duvidhaṃ aṇvattharūḷhivasena. Tividhaṃ, pumitthinapuṃsakaliṅgavasena. Yathā-rukkho, mālā, dhanaṃ.
* Tadamināpi vijānāthātipi pāṭho.

[SL Page 038] [\x 38/]
Catubbidhaṃ sāmaññaguṇakirayāyadicchāvasena.
Tathā:- rakkho, nīlo, pācako, sirivaḍḍhoti ādi

Aṭṭhavidhaṃ avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokāraniggahītantapakatibhedena.

Tattha paṭhamaṃ akārantamhā pulliṅgā jātinimittā, purisaddā syādivibhattiyo parā yojiyante.

Jinavacanayuttaṃ hi. 60-52.

Adhikāroyaṃ.

Tattha pañcamāre jitavāti = jino, buddho. Jinassa vacanaṃ = jinavacanaṃ. Tassa jinavacanassa yuttaṃ tepiṭakassa buddhavacanassa māgadhikāya sabhāvaniruttiyā yuttaṃ anurūpamevāti idaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.

Sā māgadhī mūlabhāsā narā yāyādikappikā,
Brahmāno cassutālāpā sambuddhā cāpi bhāsare.

Adhikāro pana tividho sīhagatika-maṇḍūkagatika-yathānupubbikavasena. Ayampana sīhagatiko pubbāparavilokanato. Yathānupubbikoyeva vā.

Sakkatavisadisaṃ katvā jinavacanānurūpato pakatīṭhapanatthaṃ paribhāsamāha:

Liṅgañca nipaccate. 61-53.

Liṅgaṃ pāṭipadikaṃ yathā yathā jinavacanayuttaṃ hi liṅgaṃ tathā tathā idha liṅgaṃ nipaccate ṭhapīyate. Casaddena dhātavo cāti.

Jinavacanānurūpato purisa iti liṅge ṭhapite - tato tassa dhātuppaccayavibhattivajjitassa atthavato saddassa parasamaññā payogeti paribhāsato liṅgasaññāyaṃ:-

Ito paraṃ vibhattippaccayādividhāne sabbattha liṅgaggahaṇamanuvattate.

Tato ca vibhattiyo. 62-54.

Tato jinavacanayuttehi liṅgehi parā vibhattiyo honti. Casaddaggahaṇena tavetunādippaccayantanipātatopi. Kammādivasena ekattādivasena ca liṅgatthaṃ vibhajantīti = vibhattiyo. Kā va pana tā vibhattiyo?

[SL Page 039] [\x 39/]
Pulliṅganāmikaṃ.
Vibhattiyoti adhikāro

Si yo a yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ su. 63-55.

Syādayo dvisatta vibhattiyo nāma honti.

Tattha si yo iti paṭhamā vibhatti. Aṃ yo iti dutiyā. Nā hi iti tatiyā. Sa naṃ iti catutthi. Smā hi iti pañcamī. Sa naṃ iti chaṭṭhī. Smiṃ su iti sattamī.

Idampana saññādhikāraparibhāsāvidhisuttesu saññāsuttanti daṭṭhabbaṃ. Vuttaṃ hi vuttiyaṃ:"vibhatti iccanena kvattho? Amhassa mamaṃ savibhattissa se" ti. Itarathā purimena ekayogo kattabboti ettha ca paṭhamādivohāro ekavacanādivohāro ca aṇvatvavasena parasamaññāvasena vā siddhoti veditabbo.

Ekassa vacanaṃ = ekavacanaṃ. Bahunnaṃ vacanaṃ = bahuvacanaṃ. Dvinnaṃ pūraṇi = dutiyāti ādi. Itarathā purimasutte casaddena saññākaraṇe appakataniratthakavidhippasaṅgo siyā.

Jinavacanayuttaṃ hi-liṅgañca nipaccateti ca vattate.

Idha padanipphādanampi jinavacanassāvirodhenāti ñāpetuṃ paribhāsantaramābha:-

Tadanūparodhena. 64-56.

Yathā yathā tesaṃ jinavacanānaṃ uparodho na hoti tathā tathā idha liṅgaṃ casaddenākhyātañca nipaccate, nipphādīyatīti attho. Teneva idha ca ākhyāte ca dvivacanāggahaṇaṃ sakkatavisadisato vibhattippaccayādividhānañca katanti daṭṭhabbaṃ.

Tattha avisesena sabbasyādivibhattippasaṅge vatticchānupubbikā saddappavattīti vatticchāvasā-

Liṅgatthe paṭhamā. 65-286.

Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hotīti paṭhamā.

Tatthāpaniyamenekavacanabahuvacanappasaṅge ekamhi vattabbe ekavacananti paribhāsato liṅgatthassekattavacanicchāyaṃ paṭhamekavacanaṃ si.

[SL Page 040] [\x 40/]

Ato nenāti ito atoti vattate liṅgaggahaṇañca

So. 66-104.

Si o iti dvipadamidaṃ.

Liṅgassa akārato parassa sivacanassa okāro hoti.

Suttesu hi paṭhamāniddiṭṭhassa kāriyino chaṭṭhivipariṇāmena vivaraṇaṃ ādesāpekkhanti daṭṭhabbaṃ.

Ettha ca sīti vibhatti gayhate vibhattikāriyavidhippakaraṇato, tato ca vibhattiyoti ito vibhattiggahaṇānuvattanato vā.

Evaṃ sabbattha syādīnaṃ kāriyavidhāne vibhattīnamevāti daṭṭhabbaṃ.

Vā paro asarūpāti paralope sampatte tadapavādena pubbalopamāha:

Saralopomādesappaccayādimhi saralope tu pakati. 67-83.

Pubbasarassa lopo hoti aṃvacane ādesappaccayādibhūte ca sare pare, saralope kate tu parasarassa pakatibhāvo hoti.

Ettha ca saralopeti punaggahaṇaṃ imināva katasaralopanimitteyeva parasaravikāre sampatte pakatibhāvatthaṃ.
Parasarassa pakatibhāvavidhānasāmatthiyato amādesappaccayādibhūte sare paretipi siddhaṃ.

Tyādivibhattiyo cettha paccayattena gayhare,
Ādiggahaṇamākhyātakitakesvāgamatthidaṃ.
Paccayasāhacariyā cādeso pakatīparo,
Padantasaralopo na tenabbhāhādike pare.

Tuggahaṇaṃ bhikkhunī ādisu saralopanivattanatthaṃ.

Naye paraṃ yutteti paraṃ netabbaṃ.

Puriso tiṭṭhati. Puriso ca puriso cāti purisapurisa iti vattabbe:-

Sarūpānamekasesvasakiṃ. 68-390.

Sarūpānaṃ samānarūpānaṃ padabyañjanānaṃ majjhe ekovasissate aññe lopamāpajjante asakinti ekaseso.

[SL Page 041] [\x 41/]

Ettha ca sarūpānanti vuttattāva siddhe asakippayoge punāsakiggahaṇaṃ ekavibhattivisayānamevāsakippayoge evāyanti dassanatthaṃ.

Na ca vīcchāppayogetippasaṅgo, vaggā pañcapañcasomantāti ettha pañcapañcasoti niddeseneva vīcchāppayogasiddhiyā ñāpitattā.

Atha vā sahavacanicchāyamayamekaseso. Yogavibhāgato cettha ekasesvasakiṃ iti virūpekaseso hoti vā pitunnanti ādisu

Tatheva liṅgatthassa bahuttavacanicchāyaṃ bahumhi vattabbe bahuvacananti paṭhamābahuvacanaṃ yo.

Purisa yo itīdha:-

Ato vāti ca vattate.

Sabbayonīnamāe. 69-107.

Akārantato liṅgamhā paresaṃ sabbesaṃ paṭhamāyonīnaṃ dutiyāyonīnañca yathākkamaṃ ākārekārādesā honti vāti ākāro. Sabbaggahaṇaṃ sabbādesatthaṃ. Saralopādi purimasadisameva.

Purisā tiṭṭhanti.

Vā icceva. Rūpā, rūpāni, aggayo, munayo.

Vāsaddoyaṃ vavatthitavibhāsattho tenecettha:-

Niccameva ca pulliṅge aniccañca napuṃsake,
Asantañjhe katatte tu vidhiṃ dīpeti vāssuti.

Tathevālapanavacanicchāyaṃ liṅgatthe paṭhamāti vattate.

Ālapane ca. 70-287.

Abhimukhaṃ katvā lapanaṃ = ālapanaṃ, sambodhanaṃ. Tasmiṃ ālapanatthādhike liṅgatthābhidhānamatte va paṭhamāvibhatti hoti.

Pure viya ekavacanādi.
Purisa si iccatra:-

Ālapane si gasañño. 71-67.

[SL Page 042] [\x 42/]

Ālapanatthe vihito si gasañño hotīti gasaññāyaṃ-
Bho ge tūti ito geti vattate.

Akārapitādyantānamā. 72-246.

Liṅgassa sambaṇdhī akāro ca pitusatthuiccevamādīnamanto ca ākārattamāpajjate ge pare.

Ge rassamīti ca vattate.

Ākāro vā. 73-248.

Liṅgassa sambaṇdhi ākāro rassamāpajjate ge pare vikappena aduraṭṭhassālapanevāyaṃ.

Sesato lopaṃ ga sipi. 74-220.

So siṃ-syā ca-sakhāto gasse vā-ghate cāti evamādīhi niddiṭṭhehi aññe seso nāma. Tato sesato liṅgamhā ga si iccete lopamāpajjante. Apiggahaṇaṃ dutiyatthasampiṇḍanatthaṃ. Ettha ca satipi siggahaṇe ga iti vacanameva ñāpakamaññatthāpi siggahaṇe ālapanāgahaṇassa. Keci ālapanābhivyattiyā bhavantasaddaṃ bhesaddaṃ vā payuñjante. Bho purisa tiṭṭha, he purisā vā.

Bahuvacane na viseso bhavanto purisā tiṭṭhatha. Tatheva kammatthavacanicchāyaṃ:-

Vāti vattate.

Yaṃ karoti taṃ kammaṃ. 75-282.

Yaṃ vā karoti yaṃ vā vikaroti yaṃ vā pāpuṇāti taṃ kārakaṃ kiriyānimittaṃ kammasaññaṃ hoti.

Kammatthe dutiyā. 76-299.

Kammatthe dutiyāvibhatti hoti.

Pure viya dutiyekavacanaṃ a saralopoti ādinā sare lutte dīghanti dīghe sampatte pakatibhāvo ca. Purisaṃ passa.

Bahuvacane - sabbayonīnamāeti yovacanassekāro. Purise passa.

Tatheva kattuvacanicchāyaṃ:-

Yo karoti sa kattā. 77-283.

[SL Page 043] [\x 43/]

Yo attappadhāno kiriyaṃ karoti so kattusañño hoti.

Tatīyāti vattate

Kattari ca. 78-290.

Kattari ca kārake tatiyāvibhatti hoti. Tatiyeka vacanaṃ nā

Ato nena. 79-103.

Enāti avibhattikoyaṃ niddeso. Akārantato liṅgamhāparassa nāvacanassa enādeso hoti. Saralopādi. Purisena kataṃ.

Bahuvacanaṃ hi

Suhisvakāro e. 80-104.

Su hi iccetesu vibhattirūpesu paresu liṅgassa sambaṇdhi akāro ettamāpajjate.

Smāhisminnaṃ mhābhimhī vā. 81-99.

Sabbato liṅgamhā smā hi smiṃ iccetesaṃ yathākkamaṃmhā bhi mhi iccete ādesā honti vā.

Purisehi purisehi kataṃ.

Yena vā kayirate taṃ karaṇa. 82-281.

Yena vā kayirate yena vā passati yena vā suṇāti taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.

Karaṇe tatiyā. 83-288.

Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti.
Sesaṃ kattusmaṃ.

Āviṭṭhena purisena so puññaṃ karoti. Purisebhi, purisehi.

Tatheva sampadānavacanicchāyaṃ:-

Yassa dātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ 84-278.

[SL Page 044] [\x 44/]

Yassa vā dātukāmo yassa vā rocate yassa vā dhārayate taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.

Sampadāne catutthī. 85-295

Sampadānakārake catutthivibhatti hoti. Catutthiyāekavacanaṃsa.

Sāgamo se. 86-61.

Sabbato liṅgamhā sakārāgamo hoti se vibhattīmhi pare. Purisassa dhanaṃ dadāti.
Bahuvacanaṃ naṃ. Dīghanti vattate.

Sunaṃhisu ca. 87-89.

Su naṃ hi iccetese paresu liṅgassa antabhūtā sabbe rassasarā dīghamāpajjante. Caggahaṇamikārukārānaṃ kvaci nivattanatthaṃ. Purisānaṃ.

Tathevāpādānavacanicchāyaṃ:-

Yasmādapeti bhayamādatte vā tadapādānaṃ. 88-273.

Yasmā vā avadhito apeti yasmā vā bhayaṃ yasmā vā ādatte taṃ kārakaṃ apādānasaññā hoti.

Apādāne pañcamī. 89-297.

Apādānakārake pañcamīvibhatti hoti pañcamiyā eka vacanaṃ smā.

Ato sabbesaṃ āeti ca vattate.

Smāsminnaṃ vā. 90-108.

Akārantato liṅgamhā sabbesaṃ smā smiṃ iccetesaṃ yathākkamaṃ ākārekārādesā honti vā. Aññattha mhā deso.

Purisā apehi, purisambhā purisamhā.

Bahuvacane sabbattha tatiyāsamaṃ bhissa bhiādeso. Purisehi purisehi apehi.

Tatheva sāmivacanicchāyaṃ:-

[SL Page 045] [\x 45/]

Yassa vā pariggaho taṃ sāmi. 91-285.

Yassa vā pariggaho taṃ sāmisaññaṃ hoti.

Sāmismiṃ jaṭṭhi. 92-303.

Sāmismiṃ chaṭṭhivibhatti hoti. Ṭhapetvā āyādesaṃ sabbattha catutthichaṭṭhīnaṃ samānaṃ rūpaṃ.

Purisassa etaṃ dhanaṃ, purisānaṃ.
Tatheva okāsavacanicchāyaṃ:-

Yodhāro tamokāsaṃ. 93-280.

Yo kattukammānaṃ kiriyāya ādhāro taṃ okāsasaññaṃ hoti.

Okāse sattamī. 94-304.

Okāsakārake sattamīvibhatti hoti.

Sattamiyā ekavacanaṃ smiṃ. Tassa smāsminnaṃ vāti ekāro. Mhīādeso ca.

Purise patiṭṭhitaṃ, purisamhi, purisasmiṃ.
Bahuvacane-suhisvakāro eti ekāro. Purisesu.

Purise purisā, bho purisa he purisā vā bhavanto purisā, purisaṃ purise, purisena purisehi purisehi, purisassa purisānaṃ, purisā purisamhā purisasmā purisebhi purisehi, purisassa purisānaṃ, purise purisamhi purisasmiṃ purisesu.

Tathā sugato sugatā, bho sugata bho sugatā bhavanto sugatā, sugataṃ sugate, sugatena sugatebhi sugatehi, sugatassa sugatānaṃ, sugatā sugatamhā sugatasmā sugatebhi sugatebhi, sragatassa sugatānaṃ, sugate sugatamhi sugatasmiṃ sugatesu.
Evaṃ surāsuranaroraganāgayakkha-
Gaṇdhabbakinnaramanussapisācapetā,
Mātaṅgajaṅgamaturaṅgavarāhasīha-
Vyagghacchakacchapataracchamigassasoṇā.

Ālokalokanilayānilacāgayoga-
Vāyāmagāmanigamāgamadhammakāmā,
Saṅghoghaghosapaṭighāsavakodhalobha-
Sāramhathamhamadamānapamādamakkhā.

[SL Page 046] [\x 46/]

Punnāgapūgapanasāsanacampakamba-
Bhintālatālavakulajjunakiṃsukā ca,
Maṇdārakuṇdapucimaṇdakarañjarukkhā
Ñeyyā mayūrasakuṇaṇḍajakoñcahaṃsā

Iccādayopi.

Manogaṇādissa tu nāsasmāsmiṃsu viseso. Aññattha purisasamaṃ.

Mano manā, he mana he manā bhavanto manā, manaṃ mane.
Vāti vattate.

Manogaṇādito sminnānamiā. 95-181.

Mano pabhūti gaṇo = manogaṇo. Manogaṇādito smiṃ nā iccetesaṃ yathākkamaṃ ikārakārādesā honti vā.

Ādiggahaṇena bilapadāditopi.

Manogaṇāditoti vattate.

Sa sare vāgamo. 96-184.

Eteheva manogaṇādīhi sare pare sāgamo hoti vā.

Manasā manena.

Vavatthitavihāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena mano manā manaṃ mane manaāyatananti ādisu na hoti. Mānasikaṃ cetasikanti ādisu niccaṃ. Manehi manehi.

Vāti ca vattate.

Sassa co. 97-182.

Manogaṇādito parassa sassa vibhattissa okāro hoti vā. Sāgamo.

Manaso manassa manānaṃ, manā manambhā manasmā manebhi manehi, manaso manassa manānaṃ, manasi mane manambhi manasmiṃ manesu.

Evaṃ vavo vayo tejo tapo ceto tamo yaso,

Ayo payo siro saro uro raho ahopi ca.

Iccādi manogaṇo.

[SL Page 047] [\x 47/]
Guṇavantu si itīdha-
Savibhattissa ntussāti ca adhikāro

Ā simhi. 98-124.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ā hoti simhi vibhattimhi. Guṇavā.

Yomhi paṭhame sīhagatiyā vāti ca vattate.

Ntussa nto. 99-122.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ntoādesohoti vā yomhi paṭhame. Guṇavanto tiṭṭhanti.

Sunaṃhisu attanti ca vattate.

Ntussanto yosu ca. 100-92.

Ntuppaccayassa anto ukāro attamāpajjate su naṃ hi yo iccetesu.

Caggahaṇena aññesu aṃnāsmāsmiṃsu ca. Guṇavantā.

Chaṭṭhiyā siddhepi antādese puna antaggahaṇakaraṇato yonaṃ ikāro ca kvaci. Guṇavanti.

Amiti vattate.

Avaṇṇā ca ge. 101-126.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa aṃ a ā ādesā honti ge pare.

Bho guṇavaṃ bho guṇava bho guṇavā bhavanto guṇavanto guṇavantā guṇavantaṃ guṇavante.

Vāti vattate.

Totitā sasmiṃnāsu. 102-127.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa to ti tā ādesā honti vā sa smiṃ nā iccetesu yathāsaṅkhyaṃ

Guṇavatā guṇavantena guṇavantehi guṇavantehi.

Ntassa se vā. 103-123.

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa ntassa iccaya mādeso hoti vā se vibhattimhi.

Guṇavantassa guṇavato.

[SL Page 048] [\x 48/]

Sabbasseva ntuppaccayassa savibhattissa taṃādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Guṇavataṃ guṇavantānaṃ.

Amhatumhantuiccādinā smāvacanassa nāvyapadeso. Guṇavatā guṇavantamhā guṇavantasmā guṇavantebhi guṇavantehi, guṇavantassa guṇavato guṇavataṃ guṇavantānaṃ, guṇavati guṇavante guṇavantamhi guṇavantasmiṃ guṇavantesu.

Evaṃ gaṇavā kulavā phalavā yasavā dhanavā sutavā bhagavā himavā balavā sīlavā paññavā iccādayo.

Himavantusaddato simhi kate-

Attaṃ ntussantoti ca vattamāne-

Simhi vā. 105-91.

Ntuppaccayassa anto attaṃ hoti vā simhi vibhattimhīti attaṃ.

Himavanto himavaṃ sesaṃ samaṃ.

Puna vāggahaṇakaraṇaṃ himavantusaddato aññatra nisedhanatthaṃ. Tena guṇavantādisu nātippasaṅgo.

Evaṃ satiyā dhitimā gatimā mutimā matimā jutimā sirimā hirimā thutimā ratimā yatimā sucimā kalimā balimā kasimā rucimā buddhimā cakkhumā baṇdhumā hetumā setumā ketumā rāhumā bhānumā khāṇumā vijjumā iccādayo.

Tattha satimantubaṇdhumantusaddānaṃ aṃsesu rūpabhedo.

Attaṃ ntussāti ca vattate.

Sabbassa vā aṃsesu. 106-93.

Sabbasseva ntuppaccayassa attaṃ hoti vā aṃ sa iccetesu idha vāsaddassa vavatthitavibhāsattā nātippasaṅgo. Satimaṃ satimantaṃ, baṇdhumaṃ baṇdhumantaṃ, satimassa satimato satimantassa, baṇdhumassa baṇdhumato baṇdhumantassa. Sesaṃ samaṃ.

[SL Page 049] [\x 49/]

Gacchantasaddassa bhedo.
Gacchanta si.
Vāti vattate.

Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo aṃ. 107-186.

Gacchantaiccevamādīnaṃ antappaccayantānaṃ ntasaddo aṃrūpaṃ āpajjate vā simhi vibhattīmhi.

Saralopasilopā. So gacchaṃ, gacchanto vā gaṇhāti.
Gacchantādīnaṃ ntasaddoti ca vattamāne:-

Sesesu ntuva. 108-187.

Gacchantādīnaṃ ntasaddo ntuppaccayova daṭṭhabbo sesesu vibhattippaccayesu asimhi. Kāriyātidesoyaṃ.

Sesaṃ guṇavantusamaṃ.

Te gacchanto gacchantā, bho gacchaṃ gaccha gacchā bhavanto gacchanto gacchantā, gacchantaṃ gacchante, gacchatā gacchantena gacchantehi gacchintehi, gacchato gacchantassa gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchatā gacchantamhā gacchantasmā gacchantehi gacchantehi, gacchato gacchantassa gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchati gacchante gacchantamhi gacchantasmiṃ gacchantesu

Evaṃ mahā caraṃ tiṭṭhaṃ dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pavaṃ,
Jayaṃ jīraṃ cavaṃ mīyaṃ saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ

Iccādayo

Bhavantasaddassa ga yo nā savacanesu viseso. So bhavaṃ.

Bhavatoti vattate.

Obhāvo kvaci yosu vakārassa. 109-244.

Bhavanta iccetassa vakārassa obhāvo hoti kvaci yo iccetesu.

Te bhonto bhavanto bhavantā.

Bhavatoti ca vattate.

Bho ṅge tu. 110-243.

[SL Page 050] [\x 50/]

Sabbasseva bhavantasaddassa hoti ge pare. Tusaddena bhantebhontādī ca.

Galopo. Bho bhante bhonta bhontā bhonto bhavanto bhavantā, bhavantaṃ bhonte bhavante.

Nāsesu obhāvo kvavīti yogavibhāgena obhāvo. Bhotā bhavatā bhavantena, bhoto bhavato bhavantassa iccādi.

Bhadantassa bhaddantabhante. 111-245.

Sabbasseva bhadantasaddassa bhaddanta bhante iccete ādesā honti kvaci ge pare yosu ca.

Bho bhaddanta bhante bhadanta bhadantā vā iccādi. Purisa saddasamaṃ.

Santasaddassa so he bo ccante. 112-185.

Sabbassa santasaddassa sasaddādeso hoti bhakāre pare ante va bakārāgamo hoti.

Vasaddaggahaṇena abhakārepi samāse kvaci sādeso.

Sabbhī.

Heti kiṃ? Santehi.

Sesaṃ gacchantasaddasamaṃ.

Atthi rājabrahmattasakhasaddādīnaṃ bhedo.

Tatheva syāduppatti. Rāja si iti ṭhite-

Brahmattasakharājāditoti adhikāro.

Syā ca. 113-189.

Brahmattasakharāja iccevamādito sivacanassa ākāro hoti. Ādisaddena ātumādisaddato ca. Saralopādi.

Rājā tiṭṭhati.

Yonamāno. 114-190.

Brahmattasakharājādito yonaṃ ānoādeso hoti.
Rājāno tiṭṭhanti. Bho rāja bho rājā bhavanto rājāno.
[SL Page 051] [\x 51/]

Vāti vattate

Brahmattasakharājādito amānaṃ. 115-188.

Brahmādīhi parassa aṃvacanassa ānaṃ hoti vā.
Rājānaṃ passa, rājaṃ vā, rājāno. Savibhattissa rājassāti ca vattate.

Nāmhi raññā vā. 116-137.

Sabbasseva rājasaddassa saha vibhattiyā raññā ādeso hoti vā nāmhi vibhattimhi.

Raññā kataṃ, rājena vā.

Rājassa rāju sunaṃhisu ca. 117-169.

Sabbassa rājasaddassa rāju ādeso hoti su naṃ hi iccetesu vacanesu.

Casaddo vikappattho sunaṃhisu cāti dīgho.

Rājūbhi rājūhi, rājebhi rājahi vā.

Savibhattatissāti adhikāro.

Rājassa raññorājino se. 118-135.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa rañño rājino iccete ādesā honti se vibhattimhi. Rañño rājino dehi.

Rājassāti vattate.

Raññaṃ namhi vā. 119-136.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññaṃ ādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.

Pañcamiyaṃ:-

Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupitādīhi smā nāva. 120-272.

Amha tumha ntu rāja brahmatta sakha satthu pitu iccevamādīhi ca smāvacanaṃ nā iva daṭṭhabbanti smāvacanassa nāvyapadesāti deso. Atideso pana chabbidho.

[SL Page 052] [\x 52/]

Vuttañca:

"Vyapadeso nimittañca taṃrūpaṃ taṃsabhāvatā,

Suttañceva nathā kāriyamatidesoti chabbidho"ti.

Tatrāyaṃ brahmattasakhādisu pāṭhasāmatthiyato rūpātideso. Sesaṃ tatiyāsamaṃ.

Raññā apehi, rājato vā. Rājūbhi rājūhi rājehi rājehi. Rañño rājino santakaṃ. Raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.

Rājassāti ca vattate.

Smimhi raññorājinī. 121-138.

Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññe rājīni iccete ādesā honti smimhi vibhattimhi.

Raññe rājini patiṭṭhitaṃ, rājusu rājesu.

Brahmasaddassa ganāsasmiṃsu viseso.

Brahmā brahmāno.

Ālapane:-

Eti vattate.

Brahmāto gassa ca. 122-193.

Brahmasaddato gassa ca ekāro hoti.

Caggahaṇaṃ eggahaṇānugaḍḍhanatthaṃ.

Bho brāhme bhavanto brahmāno, brahmānaṃ brahmaṃ brahmāno.

Vipariṇāmena brahmassa antoti ca vattate

Uttaṃ sanāsu. 123-198.

Brahmasaddassa anto uttamāpajjate sa nā iccetese vacanesu.

Uttamiti bhāvaniddeso katthaci abhāvadassanattho

Brahmunā brahmehi brahmehi.

Yasmiṃ utte kate ivaṇṇuvaṇṇājjhālāti lasaññāyaṃ:

Jhalato sassa no vā. 127-114.

Jhalasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi parassa saiccetassa vacanassa no iccādeso hoti vā.

[SL Page 053] [\x 53/]

Brahmuno brahmassa brahmānaṃ brahmunaṃ vā.

Uttamiti yogavibhāgena uttaṃ.

Pañcamiyaṃ:- nābhāvātideso.

Brahmunā brahmebhi brahmehi, brahmuno brahmassa brahmānaṃ brahamunaṃ vā.

Brahmāto tu sminni. 125-197.

Brahmasaddato smiṃvacanassa ni hoti. Tusaddena kammavamma muddhādito ca kvaci.

Brahmani brahmesu

Attasaddassa tatiyādisveva viseso.

Attā attāno, bho atta bho attā bhavanto attāno, attānaṃ attaṃ attāno.

Nāmhi a kammantassa vāti ettha vasaddena attaantassa attaṃ vā.

Attanā attena vā.

Attanto hismimanattaṃ. 126-211.

Attassa anto anattamāpajjate hismiṃ pare.
Attanehi attanehi.
Attato tatoti ca vattate.

Sassa no. 127-213.

Tato attasaddato sassa vibhattissa no hoti.

Attano attānaṃ.

Smā nā. 128-214.

Tato attasaddato smāvacanassa nā hoti.

Attanā apehi.

Nābhāvātideseneva siddhepi uttarasuttena ekayogamakatvā bhinnayogakaraṇaṃ atthantaraviññāpanatthaṃ. Tena attantatakārassa rakāro jakāre kvaci.

Atrajo, attajo vā. Attanehi attanehi. Attano attānaṃ.

[SL Page 054] [\x 54/]

Attatoti vattate.

Tato sminni. 129-212.

Tato attasaddato smiṃvacanassa ni hoti.

Attani attanesu.

Sakhasaddassa bhedo.

Sakhā sabāno.

Yonamiti vattate.

Sakhāto cāyono. 130-191.

Sakhasaddato yonaṃ āyono ādesā ca honti.
Sakhāyo.

Sakhantassi nonānaṃsesu. 131-194.

Sakhantassa ikārādayo hoti no nā naṃ sa iccetesu paresu.

Sakhino tiṭṭhanti.

Ālapane gasaññāyaṃ:-

Sakhāto gasse vā. 132-113.

Sakhāto gassa akāra ākāra īkāra ekārādesā honti. Vāsaddena aññasmāpi kvaci ekāro.

Yathā:- bhadante ise iti.

A ca ā ca i ca ī ca e cāti = e.Pubbasarānaṃ kamena lopo.

Bho sakha bho sakhā bho sakhi bho sakhī bho sakhe bhavanto sakhāno sakhāyo sakhino.

Sakhantassa āroti ca vattate.

Sunamaṃsu vā. 133-196.

Sakhantassa āro hoti vā su naṃ aṃ iccetesu paresu. Sakhāraṃ sakhānaṃ sakhāno sakhāyo sakhino, sakhinā.

Sakhantassāti vattate.

Āro himhi vā. 134-195.

[SL Page 055] [\x 55/]

Sakhantassa āro hoti vā himhi vibhattimhi.

Sakhārehi sakhārehi sakhebhi sakhehi.

Ikārādese jhalato sassa no vāti no.

Sakhino sakhissa sakhārānaṃ sakhīnaṃ.

Smāvacanassa nābhāvo. Sakhinā sakhārehi sakhārehi sakhebhi sakhehi, sakhino sakhissa sakhārānaṃ sakhīnaṃ.

Sakhātoti vattate.

Smime. 135-192.

Sakhāto smiṃvacanassa ekārohoti. Niccatthoyamārambho.

Sakhe sakhāresu sakhesu.

Ātumasaddassa paṭhamādutiyāsu attasaddasseva rūpanayo.

Ātumā ātumāno, bho ātuma bho ātumā bhavanto ātumāno, ātumānaṃ ātumaṃ ātumāno, ātumena iccādi purisasamaṃ.

Pumasaddassa bhedo.

Puma si.

Savibhattissāti adhikāro.

Pumantassā simhi. 136-152.

Pumasaddantassa savibhattissa ākārādeso hoti simhi vibhattimhi.

Antaggahaṇena maghacayuvādīnamantassa ca. Pumā.

Pumantassāti ca adhikāro.

Yosvāno. 137-155.

Pumantassa savibhattissa ānoādeso hoti yosu vibhattisu. Pumāno.

Amālapanekavacane. 138-153.

Pumantassa savibhattissa aṃ hoti ālapanekavacane pare.

He pumaṃ he pumāno, pumaṃ pumāno.

[SL Page 056] [\x 56/]

Ā vāti ca vattate.

U nāmhi ca. 139-159.

Pumantassa ā u ādesā honti vā nāmhi vibhattimhi casaddena puma kamma thāmantassa cukāro vā sasmāsu

Pumānā pumunā pumena vā.

Āneti vattate.

Hivibhattimhi ca. 140-157.

Pumantassa hivibhattimhi ca āneādeso hoti.

Vibhattiggahaṇaṃ savibhattiggahaṇanivattanatthaṃ

Pumānehi pumānehi

Casaddena yuvamaghavādīnamantassa vā ānādeso sabba vibhattisu.

U nāmhi cāti ettha casaddena pumantassukāro vā sasmāsu vibhattisu. Jhalato sassa no vāti no.

Pumuno. Pumassa pumānaṃ

Smā nāti vattate.

Jhalato ca. 141-215.

Jhalaiccetehi ca smāvacanassa nā honi. Caggahaṇaṃ kvaci nivattanatthaṃ.

Pumānā* pumānebhi pumānehi, pumuno pumassa pumānaṃ.

Āne smimhi vā. 142-156.

Pumasaddantassa savibhattissa āneādeso hoti vā smimhi vibhattimhi.

Pumāne pume pumamhi pumasmiṃ.

Susmi mā vā. 143-158.

Pumantassa su iccetasmiṃ pare āādeso hoti vā.

Pumāsu pumesu.

Yuvādisu-yuva si itīdha:-

Pumantassā simhīti ettha antaggahaṇena ākāro, hi vibhattimhi cāti sutte casaddena ānādeso ca.
* "Pumunā" iti kesuci.

[SL Page 057] [\x 57/]

Yuvā yuvāno yuvānā, he yuva he yuvā he yuvāna he yuvānā bhavanto yuvānā, yuvānaṃ yuvaṃ yuvāne yuve.

A kammantassa cāti ettha casaddena yuvamaghavānamantassa ā hoti vā nā su iccetāsūti āttaṃ.

Yuvānā. Yuvena yuvānena vā, yuvānebhi yuvānehi yuvebhi yuvehi, yuvānassa yuvassa yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvānā yuvānamhā yuvānasmā yuvānebhi yuvānehi yuvebhi yuvehi, yuvānassa yuvassa yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvāne yuvānamhi yuvānasmiṃ yuve yuvamhi yuvasmiṃ yuvānesu yuvāsu yuvesu.

Evaṃ maghavā maghavāno maghavānā iccādi yuvasaddasamaṃ

Akārantaṃ.
Ākāranto pulliṅgo sāsaddo.
Sā. Si. Silopo. Sā. Sunakho.
Bahuvacane:

Agho rassa mekavacanayosvapi ca. 144-84.

Ghasaññakaākāravajjito liṅgassanto saro rassa māpajjate ekavacanesu yosu ca paresūti rassattaṃ. Apiggahaṇaṃ simhi nivattanatthaṃ. Sesaṃ neyyaṃ.*

Sā tiṭṭhanti he sa he sā he sā, saṃ se, sena sābhi sāhi, sassa sāya sānaṃ, sā samhā sasmā sābhi sāhi, sassa sānaṃ, se samhi sasmiṃ sāsu.

Evaṃ paccakkhadhammā gaṇḍīvadhatvā pabhutayo.

Akārantaṃ

Ikāranto pulliṅgo aggisaddo. Syāduppatti.

Aggi si.

Anto simhi vāti ca vattate.

Aggissini. 145-95.

Aggissanto ini hoti vā simhi vibhattimhi. Sesato lopaṃ ga sipīti silopo.

Aggani aggi.
* Ñeyyaṃ - sanna.

[SL Page 058] [\x 58/]

Bahuvacane ivaṇṇuvaṇṇājjhalāti jhasaññāyaṃ:-

Jhalato vāti ca vattate.

Ghapato ca yonaṃ lopo. 146-118.

Ghapasaññhaii itthivācakākārivaṇṇuvaṇṇehi jhalasaññehi va paresaṃ yovacanānaṃ lopo hoti vā. Vavatthita vibhāsāyaṃ.

Yosu katanikāralopesu dīghaṃ. 147-88.

Liṅgassantabhūtā sabbe rassasarā yosu katanikāralopesu dīghamāpajjante. Katā nikāralopā yesaṃ te = katanikāralopā. Aggī.

Pañcādīnamattanti ito attamiti vattate.

Yosvakatarasso jho. 148-96.

Yosu paresu akatarasso jho attamāpajjate.

Aggayo.

Jhoti kiṃ? Rattiyo.
Ālapanepevaṃ. He aggi he aggī he aggayo.

Dutiyekavacane-pubbasaralope sampatte:-

Ammo niggahītaṃ jhalapehi. 149-82.

Jhalapa iccetehi parassa aṃvacanassa makārassa ca niggahītaṃ ādeso hoti.

Aggiṃ. Aggī aggayo, agginā aggībhi aggīhi.

Sunaṃhisu cā ti ettha caggahaṇena katthaci dīghābhāvo.

Aggibhi aggihi.

Jhalato sassa no vāti no.

Aggino aggissa aggīnaṃ.

Smā nāti vattamāne jhalato cāti vikappena nā.

Agginā.Aggimbhā aggismā aggībhi aggīhi, aggino aggissa aggīnaṃ, aggimhi aggismiṃ aggisu aggīsu.

Evamaññepi-

Joti pāṇi gaṇḍhi muḍhi-kucchi vatthi sāli vīhi,
Vyādhi odhi bodhi saṇdhi rāsi kesi sāti dīpi.

[SL Page 059] [\x 59/]

Isi muni maṇi dhani giri ravi kavi kapi
Asi masi nidhi vidhi ahi kimi pati hari,
Ari timi kali bali jalanidhi gahapati
Urudhiti varamati nirupadhi adhipati.

Añjali sārathi atithi samādhi udadhippabhūtayo.

Ikārantaṃ.
Īkāranto pulliṅgo daṇḍisaddo

Daṇḍī si itīdha:-

Agho rassamekavacanayosvapi cāti rassatte sampatte:etthevāpiggahaṇena sismiṃ tadabhāve siddhe niyamatthamāha:

Rassanti vattate.

Na sismimanapuṃsakāni. 150-85.

Sismiṃ napuṃsakavajjitāneva liṅgāni na rassamāpajjanteti rassattābhāvo silopo daṇḍi tiṭṭhati.

Anapuṃsakānīti kiṃ? Sukhakāri dānaṃ.

Ettha ca:-

Visadāvisadākāravohārobhayamuttakā,
Pumādijānena hetubhāvato liṅgamīritā.

Yolope-daṇḍi tiṭṭhanti.

Itaratra agho rassamiccādinā rassatte kate:

Jhato katarassāti ca vattate..

Yonanno. 151-225.

Sabbesaṃ yonaṃ sālapanānaṃ jhato katarassā paresaṃ no iccādeso hoti. Daṇḍito tiṭṭhanti.

Katarassāti kiṃ? Aggayo.

Adhikāraṃ vinā yonaṃ noti yogavibhāgato.

Kva ci akatarassāpi no sāramatino yathā.

[SL Page 060] [\x 60/]

Ālapane:-

Geti vattate.

Jhalapā rassaṃ. 152-247.

Jhalapa iccete rassamāpajjante ge pare.

Bho daṇḍi. Agho rassanti ādināva siddhepi rassatte punārambho niyamattho tena bho goti ādisu na bhavati

Daṇḍi daṇḍino dutiyāyaṃ rassatte kate -

Amiti vattate, ghapato smiṃ yaṃ vāti ito maṇḍūkagatiyā vāti ca.

Naṃ jhato katarassā. 153-224.

Jhato katarassā parassa aṃvacanassa na hoti vā

Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ daṇḍī daṇḍino, daṇḍinā daṇḍībhi daṇḍībhi, daṇḍino daṇḍissa daṇḍīnaṃ

Jhalato cāti nā.

Daṇḍinā. Daṇḍimhā daṇḍismā daṇḍībhi daṇḍīhi, daṇḍino daṇḍissa daṇḍīnaṃ.

Jhato katarassāti ca vattate, pure viya vāti ca.

Sminni. 154-226.

Jhato katarassā parassa smiṃvacanassa ni iccādeso hoti vā.

Daṇḍinā. Daṇḍimhi daṇḍismiṃ daṇḍisu.
Evamaññānipi -

Dhammī saṅghī ñāṇī hatthī vakkī pakkhī dāṭhī raṭṭhī
Chattī mālī vammi yogī bhāgī bhogī kāmī sāmī.

Dhaji gaṇi sasī kuṭṭhi jaṭī yānī sukhī sikhī
Dantī mantī karī cāgī kusalī musalī balī,

Pāpakārī sattughāti mālyakārī dīghajīvī
Dhammavādī sīhanadī bhūmisāyī sīghayāyī.

Iccādīni īkārantanāmāni.

Gāmaṇisaddassa tu sattamiyaṃ bhedo. Gāmaṇī gāmaṇī gāmaṇino, bho gāmaṇi gāmaṇī gāmaṇino, gāmaṇīnaṃ gāmaṇiṃ gāmaṇī gāmaṇino.
[SL Page 061] [\x 61/]

Sesaṃ daṇḍīsamaṃ niādesābhāvova viseso.
Evaṃ senānī sudhīppabhūtayo.

Īkārantaṃ.
Ukāranto pulliṅgo bhikkhusaddo.
Tatheva bhikkhusaddato si. Silopo. So bhikkhu.
Bahuvacane - ghapato ca yonaṃ lopoti yolopo.

Yosu kata iccādinā dīgho. Te bhikkhū.

Lopabhāve:-

Vā yonanti ca vattate.

Lato vokāro ca. 155-119.

Lasaññato paresaṃ yovacanānaṃ vokārādeso hoti vā kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti. Casaddaggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ. Atha vā caggahaṇaṃ noggahaṇānuvattanatthaṃ. Tena jantu sabbaññā̆ ādito yonaṃ no ca hoti. Vāsaddo vavatthitavibhāsattho.

Tena:-

Bhikkhuppabhūtito niccaṃ vo yonaṃ hetuādito.
Vibhāsā na ca vo no ca amuppabhutito bhave.

Attaṃ akatarassoti ca vattate.

Vevosu lo ca. 156-97.

Ve vo iccetesu ca paresu akatarasso lo attamāpajjate.

Bhikkhavo bho bhikkhū bhavanto bhikkhū.

Akatarassā lato yvālapanassa vevo. 157-116.

Akatarassā lato parassa ālapane vihitassa yo iccetassa vevo ādesā honti. Attaṃ.

Bhavanto bhikkhave bhikkhavo.

[SL Page 062] [\x 62/]

Ammo niggahītaṃ jhalapehīti niggahītaṃ.

Bhikkhuṃ bhikkhū bhikkhavo, bhikkhunā bhikkhuhi bhikkhūhi bhikkhubhi bhikkhūbhi, bhikkhuno bhikkhussa bhikkhūnaṃ, bhikkhunā bhikkhumhā bhikkhusmā bhikkhubhi bhikkhūbhi bhikkhuhi bhikkhūhi, bhikkhuno bhikkhussa bhikkhūnaṃ, bhikkhūmhi, bhikkhūsmiṃ bhikkhusu bhikkhūsu.
Evaṃ-
Setu ketu rāhu bhānu saṅku ucchu veḷu maccu,
Siṇdhu baṇdhu neru meru sattu kāru hetu jantu,
Ruru paṭu iccādayo.
Hetujantusaddānaṃ paṭhamādutiyāsu viseso.
Hetu hetu hetavo hetuyo, bho hetu hetū heteve hetavo, hetuṃ hetū hetavo hetuyo.

Sesaṃ bhikkhusmaṃ. Jantu jantū jantavo.
Kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti.

Janatuno jantuyo, ho jantu jantū jantave jantavo, jantuṃ jantū jantavo jantuno jantuyo iccādi.

Satthusaddassa bhedo.
Satthu si itīdha:-
Antoti vattate

Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ca. 158-199.

Satthu pitu mātu bhātu dhītu kattu iccavamādīnamanto āttamāpajjate sismiṃ, silopo ca hoti.
Satthā.
Satthupitādīnanti adhikāro.

Aññesvārattaṃ. 159-200.

Satthupitādīnamanto sivacanato aññesu vacanesu ārattamāpajjate.
Ārattamiti bhāvaniddesena katthaci aniyamaṃ dasseti.
Āraggahaṇamanuvattate.

Tato yonamo tu. 160-205.

Tato ārādesato sabbesaṃ yonaṃ okārādeso hoti.
Tuggahaṇena aññehipi catuubhanadīgavādīhi yonamākāro hoti. Saralopādi. Satthāro.

Ālapane akārapitādyantanamāti āttaṃ. Ge rassanti ca adhikicca ākāro vāti vikappena rassattaṃ. Galopo.

[SL Page 063] [\x 63/]

Bho sattha bho satthā bhavanto satthāro, satthāraṃ satthāre satthāro.

Tatoti ca vattate.

Nā ā. 161-207.

Tato ārādesato nāvacanassa ākārādeso hoti.
Satthārā.
Satthunāti ārattamiti bhāvaniddesena siddhaṃ.
Satthārebhi satthārehi.
Vā namhīti ito vāti vattate.

U sasmiṃ salopo ca. 162-293.

Satthū pitu iccevamādīnamantassa uttaṃ hoti vā yasmiṃ, salopo ca hoti. Ārādesāpavādoyaṃ. Satthu.

Aññattha bhāvaniddesenārābhāvo.

Satthuno satthussa.

Ārattanti vattate.

Vā namhi. 163-201.

Satthu pitu ādīnamanto ārattamāpajjate vā namhi vibhattimhi.

Satthārānaṃ.

Ārābhāve:-

Vā namhīti vattate.

Satthunāttañca. 164-202.

Satthusaddantassa pitādīnamantassa ca attaṃ hoti vā namhi vibhattimhi.

Puna satthuggahaṇaṃ satthuno niccavidhānatthaṃ.
Satthānaṃ.

Amhatumhanturājabrahmattasabasatthupitādīhi smā nāvāti smāvacanassa nābhāvo.

Satthārā satthārebhi satthārehi, satthu satthuno satthussa satthārānaṃ satthānaṃ.

[SL Page 064] [\x 64/]

Āratoti vattate.

Tato smimi. 165-206.

Tato ārādesato smiṃvacanassa ikārādeso hoti puna tatoggahaṇena aññasmāpi smiṃvacanassa ikāro.

Yathā-bhuvi divi.

Āro rassamikāre. 166-208.

Ārādeso rassamāpajjate ikāre pare

Satthari. Satthāresu.

Evaṃ kattā kattāro, bho katta bho kattā bhavanto kattāro, kattāraṃ kattāre kattāro, kattārā kattārebhi kattārehi.

U sasmiṃ salopo cāti uttaṃ salopo ca.

Kattu. Kattuno kattussa kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ, kattārā kattārebhi kattārehi kattu kattuno kattussa kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ, kattari kattāresu.

Ārābhāve - kattusu.

Evaṃ bhattu vattu netu sotu ñātu jetu chettu bhettu dātu dhātu nattu boddhu viññāpetuādayopi.

U sasmiṃ salopo cāti vattate.

Sakamaṇdhātādīnañca. 167-204.

Sakamaṇdhātu iccevamādīnamanto ca uttamāpajjate sasmiṃ, salopo ca. Niccaṃ punabbidhānā.

Sakamaṇdhātu viya assa rājino vibhavo sesaṃ samaṃ. Evaṃ mahāmaṇdhātuppabhūtayo.
Pitusaddassa bhedo.

Simhi āttasilopā. Pitā.

Yomhi:-

Āro rassanti va vattate.

Pitādīnamasimhi. 168-209.

Pitādīnamārādeso rassamāpajjate asimhi vibhattimhi. Sismiṃ ārādesābhāvepi asimhīti adhikavacanamatthantaraviññāpanatthaṃ. Tena toādimhi pitādīnamikāro ca. Yathā-pitito mātito bhātito dhītito pitipakkho mātipakkhoti.

[SL Page 065] [\x 65/]

Pitaro yesaṃ kattusamaṃ

Bho pita bho pitā bhavanto pītaro, pitaraṃ pitare, pitarā pitarehi pitarebhi.

Bhāvaniddesena ārādesābhāve-
Pitūhi pitūhi, pitu pituno pitussa pitarānaṃ pitānaṃ pitūnaṃ.
Dīghabhāve-pitunnaṃ vā. Pitarā pitarehi pitarebhi pitūhi. Pitūbhi, pitu pituno pitussa pītarānaṃ pitānaṃ pītūnaṃ pitunnaṃ, pitari pitaresu pitusu.
Evaṃ bhātā bhātaro iccādi.

Ukārantaṃ.
Ūkāranto pulliṅgo abhibhūsaddo
Tatheva syāduppatti silopo so abhibhū
Yolope kate-abhibhū. Agho rassanti ādinā rassattaṃ. Vokāro. Katarassattā attābhāvo.
Abhibhuvo, bho abhibhu bho abhibhū abhibhuvo
Katarassattā voādeso na hoti. Sesaṃ bhikkhusaddasmaṃ. Rassattameva viseso.
Abhibhuṃ abhibhū abhibhuvo, abhibhunā abhibhūhi abhibhuhi, abhibhuno abhibhussa abhibhūnaṃ iccādi
Evaṃ sayambhū vessabhū parābhibhu ādayo. Sahabhusaddassa yonaṃ noādesova viseso.

Sahabhū sahabhūvo sahabhūno iccādi.
Yathā sabbaññā̆saddassa yosveva viseso
So sabbaññā̆ te sabbaññā̆.

Yolopābhāve rassattaṃ. Lato vokāro cāti ettha* kāraggahaṇena yonaṃ noādeso. Vādhikārassa mavatthita vibhāsattā na ca vokāro.

Sabbaññäno. Bho sabbaññā̆ sabbaññā̆ sabbaññäno, sabbaññäṃ sabbaññā̆ sabbaññäno iccādi.
Evaṃ maggaññā̆ dhammaññā̆ atthaññā̆ kālaññā̆ rattaññā̆ mattaññā̆ kataññā̆ tathaññā̆ viññā̆ vidū vedagū pāragū iccādayo.

Ūkārantaṃ.
* "Ettha ca" itipi pāṭho.

[SL Page 066] [\x 66/]

Ekāranto appasiṅo.

Okāranto pulliṅgo gosaddo.

Tato syādūppatti silopo.

Go gacchati.

Gāva setī ito goti adhikāro.

Āva iti ca vattate.

Yosu ca. 169-74.

Goiccetassa okārassa āvādeso hoti yosu paresu casaddena nā smā smiṃ su iccetesu ca. Tato sonamotūti ettha tuggahaṇena yonamokāro. Saralopādi gāvo tiṭṭhanti.

Avamhi ca. 170-75.

Goiccetassa okārassa āva ava ādesā hontī amhi vibhattimhi. Casaddena yo nā sa smā smiṃ su iccetesu ca āvādeso hoti.

Gavo gacchanti. He go he gāvo he gavo.

Dutiyāyaṃ:-

Amhīti ca* vattate.

Āvassu vā. 171-76.

Āvaiccetassa gavādesassa antassa sarassa ukārādeso hoti vā amhi vibhattimhi. Āvassa a = āva. Tassa āvasaddantassa. Ammoti ādinā niggahītaṃ.

Gāvuṃ gāvaṃ gavaṃ gāvo gavo.

Goṇa namhi vāti vattate.

Suhināsu ca. 172-81.

Su hi nā iccetese sabbassa. Gosaddassa goṇādeso hoti vā. Casaddena sesesu ca.

Goṇo goṇā, he goṇa he goṇā, goṇaṃ goṇe, goṇena goṇehi goṇehi. Goṇassa.
* "Amhīti vattate." Pā.

[SL Page 067] [\x 67/]

Goṇa namhi vā. 173-80.

Sabbassa gosaddassa goṇādeso hoti vā namhi vibhattimhi.

Goṇānaṃ. Goṇā goṇamhā goṇasmā goṇehi goṇebhi, goṇassa goṇānaṃ, goṇe goṇamhi goṇasmiṃ goṇesu.

Goṇādesābhāve-

Gāvena gavena gobhi gohi.

Gāva se. 174-73.

Go āva se iti tipadamidaṃ gossa o = go. Gosaddo kārassa āvādeso hoti se vibhattimhī.

Gāvassa gavassa.

Namhi-go āvāti va vattate.

Tato namampatimhālutte ca samāse 175-77.

Tato gosaddato parassa naṃvacanassa aṃādeso hoti gosaddokārassa āvādeso ca patimhi pare alutte samāse. Vasaddena asamāsepiti aṃavādesā.

Gavampatissa therassa. Gavaṃ.

Suhināsu cāti ettha casaddena namhi guādeso ca. No ca dvādito namhīti sutte casaddena nakāragamo.

Gunnaṃ gonaṃ vā. Gāvā gāvamhā gavā gavamhā gavasmā gobhi gohi, gāvassa gavassa gavaṃ gunnaṃ gonaṃ, gāve gāvamhi gāvasmiṃ gave gavamhi gavasmiṃ gāvesu gavesu gosu.

Okārantaṃ.
Puriso guṇavā rājā sāggi daṇḍī ca bhikkhu ca,
Satthābhibhū ca sabbaññā̆ goti pulliṅgasaṅgaho

Pulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

[SL Page 068] [\x 68/]

Atha itthiliṅgāni vuccante.

Akāranto itthiliṅgasaddo appasiddho.
Ākāranto itthiliṅgo kaññāsaddo
Kañña iti ṭṭhite:-

Itthiyamato āppaccayo. 176-237

Itthiyaṃ vattamānā akārantato liṅgambhā paro āppaccayo yoti.

Pakatatthajotakā itthippaccayā syādayo viya,
Ṇādayo paccayatthassa sakatthassāpi vācakā.
Saralopoti ādinā pubbasare lutte paranayane ca kate dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavalliṅganti vuttattā* paccayantassāliṅgattā vibhattuppattīyamasampattāyaṃ- taddhita samāsakitakā nāmaṃ vātavetūnādisu dvāti ettha caggahaṇena itthippaccayantassāpi nāmavyapadeso. Pure viya syāduppatti. Sesato lopaṃ gasipīti silopo. Sā kaññā.

Bahuvacane ālapane si gasaññoti ito sañño, te itthibyā poti ito itthibyāti ca vattate.

Ā gho. 177-60.

Liṅgassanto ākāro yadā itthikhyā tadā ghasañño hotīti ghasaññāyaṃ - ghapato ca yonaṃ lopoti vikappena yolopo. Tā kaññā kaññāyo.

Ālapane:- sakhāto gassevāti ito gassāti vattate.

Ghate ca. 178-114

Ghato parassa gassa ekāro hoti. Saralopādi.
Bhoti kaññe bhotiyo kaññā kaññāyo

Ambhi saralopapakatibhāvā kaññaṃ kaññā kaññāyo. Tatiyādisu-āya catutthekavacanassa tūti ito āyo ekavacanānti ca vattate.
* Vuttattāva-sanna.

[SL Page 069] [\x 69/]

Ghato nādīnaṃ. 179-111.

Ghasaññāto liṅgassākārā paresaṃ nādīnaṃ smiṃpariyantānaṃ ekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ āyādeso hoti.

Saralopaparanayanāni kaññāya kaññābhi kaññāhi, kaññāya kaññānaṃ, kaññāya kaññābhi kaññāhi, kaññāya kaññānaṃ.
Smimbhi:-

Ghapato smiṃ ya vā. 180-216.

Ghapato parassa smiṃ vacanassa yaṃ hoti vā. Aññatthāyā deso.

Kaññāyaṃ kaññāya kaññāsu. Evamaññepi-
Saddhā medhā paññā vijjā cintā mantā taṇhā vīṇā
Icchā mucchā ejā māyā mettā mattā sikkhā bhikkhā

Jaṅghā gīvā jivhā vācā chāyā āsā gaṅgā nāvā
Gāthā senā lekhā sālā mālā velā pūjā khiḍḍā.

Pipāsā vedanā saññā cetanā tasiṇā pajā
Devatā vaṭṭakā godhā balākā parisā sabhā.

Ūkā sephālikā laṅkā salākā vālikā sikhā
Visākhā visikhā sākhā vacā vañjhā jaṭā ghaṭā.

Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca karuṇā vanitā latā
Kathā niddā sudhā rādhā vāsanā siṃsapā papā.

Pabhā sīmā khamā chāyā khattiyā sakkharā surā
Dolā tulā silā līlā lālelā mekhalā kalā.

Vaḷavālambusā mūsā mañjusā sulasā disā
Nāsā juṇhā guhā īhā lasikā vasudhādayo

Ammādīnaṃ ālapaneva rūpabhedo.
Ammā ammā ammāyo

Gassa ghato cāti ekāre sampatte-

Na ammādito. 181-115.

Ammā annā iccevamādito parassa gassa ālapanekavacanassa na ekārattaṃ hoti. Ākāro vāti rassattaṃ. Hoti amma hoti ammā hotiyo ammā ammāyo. Evaṃ annā annā annāyo, bhoti anna bhoti annā

[SL Page 070] [\x 70/]

Hotiyo annā annāyo. Ambā ambā ambāyo, bhoti ambabhoti ambā bhotiyo ambā ambāyo iccādi.

Ākārantaṃ.

Ikāranto itthiliṅgo rattisaddo. Tatheva syāduppatti.
Silopo. Ratti.
Bahuvacane-saññā ivaṇṇuvaṇṇāti ca vattate.

Te itthibyā po. 182-59.

Itthiyā ākyā saññā = itthibyā. Liṅgassantā te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthibyā tadā pasaññā hontīti pasaññāyaṃ-ghapato cāti ādinā yolopo. Yosu kata iccādinā digho.

Rattī rattiyo ratyo cā. He ratti he ratti he rattiyo. Ammoti ādinā niggahītaṃ. Rattiṃ rattī rattiyo.

Tatiyādisu:
Ekavacanānaṃ nādīnanti ca vattate.

Pato yā. 189-68.

Pasaññato ivaṇṇuvaṇṇehi paresaṃ nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ yāādeso hoti.

Rattiyā rattīhi rattībhi, rattiyā rattīnaṃ.

Pañcamiyaṃ:

Amā pato smiṃsmānaṃ vā. 184-68.

Paiccetasmā paresaṃ smiṃ smā iccetesaṃ yathākkamaṃ aṃ ā ādesā honti vā.

Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena uvaṇṇantato na honti, ivaṇṇantatopi yathāpayogaṃ.

Sare yakāroti ca vattate, sīhamaṇḍūkagatīhi yo vacanekavacanaggahaṇañca.

Pasaññassa ca. 185-72.

Pasaññassa ivaṇṇassa yovacanekavacanavibhattīnamādese sare pare yakāro hoti.
[SL Page 071] [\x 71/]

Ettha ca yakārassevādhikārāpasaññaggahaṇena ivaṇṇova gayhati. Caggahaṇaṃ rattoti ādisu nivattanatthaṃ. Ratyā rattiyā rattībhi rattīhi, rattiyā rattīnaṃ.

Smiṃvacane:- amādesayakārādesā. Ratyaṃ.

Ghapato smiṃ yā vāti yaṃādeso. Rattiyaṃ.

Aññattha aṃ smiṃ vāti ca vattate.

Ādito o ca. 186-69.

Ādi iccetasmā smiṃvacanassa aṃ o ādesā honti vā. Casaddena aññasmāpi. Āamotī ā aṃ o ādesā.

Ratyā rattiṃ ratto rattiyā rattisu rattīsu.

Evamaññānipi-

Patti yutti vutti kitti mutti titti khanti kanti
Santi tanti siddhi suddhi iddhi vuddhi buddhi bodhi.

Bhūmi jāti pīti suti naṇdi saṇdi sāṇi koṭi
Diṭṭhi vuṭṭhi tuṭṭhi yaṭṭhi pāḷi āḷi nāḷi keḷi.

Sati mati gati cuti dhiti yuvati vikati rati ruci
Rasmi asani vasani osadhi aṅguli dhūli duṇdubhi
Doṇi aṭavi chavi ādīni ikārantanāmāni.

Ikārantaṃ
Īkāranto itthiliṅgo itthisaddo.
Itthī itīdha:-
Itthiyaṃ paccayoti ca vattate.

Nadādito vā ī. 187-238.

Nadādito vā anadādito vā itthiyaṃ vattamānā liṅgamhā īppaccayo hoti.

Vāggahaṇamanadādisaṅgahaṇatthaṃ. Tena puthūgavādito ca ī.

Saralope-kvacāsavaṇṇaṃ lutte ti asavaṇṇe sampatte pakatibhāvo. Nāmavyapadeso syāduppatti.

Itthi itthī.

[SL Page 072] [\x 72/]

Agho rasassanti ādinā rassattaṃ itthiyo

Sambodhane: jhalapā rassanti rassattaṃ. Bhoti itthi itthī itthiyo.

Dutiyekavacane:-

Ghapato smiṃ yaṃ vāti ito vāti vattate.

Aṃ yamīto pasaññāto. 188-223.

Pasaññāto īkārato parassa aṃvacanassa yaṃ hoti vā.
Itthiyaṃ itthiṃ itthī itthiyo, itthiyā itthībhi itthīhi, itthiyā itthīnaṃ, itthiyā itthībhi itthihi, itthiyā itthīnaṃ, itthiyaṃ itthiyā itthisu.

Evaṃ nadī. Nadī.

Yolopābhāve tato yonamo tūti ettha tusaddena yonamokāro ca pasaññassa cāti īkārassa yakāro yavataṃ talana iccādinā dyassa jakāro dvittaṃ.

Najjo saṇdanti. Nadiyo.

Ettha cevaṃ sijjhantānaṃ najjoti ādīnaṃ vuttiyaṃ ānattaggahaṇādinā nipphādanaṃ atrajasugatādīnaṃ viya nipphādanūpāyantaradassanatthanti daṭṭhabbaṃ.

He nadi he nadī he najjo he nadiyo nadiyaṃ nadiṃ nadī najjo nadiyo.

Amādisutte ā patoti yogavibhāgena kvaci nāsānañcāttaṃ. Tena "na jaccā vasalo hoti, pathavyā ekarajjenā" ti ādi ca sijjhati. Pure viya yakārajakārādesadvittāni.

Najjā kataṃ nadiyā nadībhi nadīhi, najjā nadiyā nadīnaṃ, najjā nadiyā nadībhi nadīhi, najjā nadiyā nadīnaṃ, najjaṃ nadiyaṃ nadiyā nadīsu.

Evamaññepi-
Mahī vetaraṇī vāpī pāṭalī kadalī ghaṭī
Nārī kumārī taruṇī vāruṇī brahmaṇī sakhī.

Gaṇdhabbi kinnarī nāgī devī yakkhī ajī migī
Vānarī sūkarī sīhī haṃsī kākī ca kukkuṭī.

Iccādayo itthisaddasamā.

[SL Page 073] [\x 73/]

Tatheva mātulasaddato īppaccaye kate-

Mātulādīnamānattamīkāre 189-98.

Mātula ayyaka varuṇa iccevamādīnamanto ānattamāpajjate īkāro paccaye pare. Antāpekkhāyaṃ chaddhī. Saralopādi. Mātulānī. Evaṃ ayyakānī varuṇānī sesaṃ itthīsaddasamaṃ.

Anadādisu puthusaddato īppaccayo o sa re cāti ettha ca saddena ukārassa avādeso. Puthavī puthaviyo.

Ya smā smiṃ su-puthavyā puthaviyā, puthavyā puthaviyā, puthavyaṃ puthaviyaṃ puthaviyā iccādi.

Gosaddato nadādito vā īti īppaccayo. Mahāvuttinā vā gāva seti ettha gāva itī yogavibhāgena vā okārassa āvādeso gāvī gāvī gāviyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
Mānava itīdha:-

Itthiyaṃ vā īti ca vattate.

Ṇavaṇikaṇeyyaṇantūhi. 190-239.

Ṇava ṇika ṇeyya ṇa ntuppaccayantehi itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi īppaccayo hoti.
Vādhikāro katthaci nivattanattho. Saralopādi. Mānavī. Evaṃ nāvikī venateyayi gotamī.

Guṇavantu ī itīdha:-

Vāti vattate.

Ntussa tamīkāre. 191-241.

Sabbasseva ntuppaccayassa ta kāro hoti cā īkārappaccaye pare.

Aññattha saralopādi guṇavatī guṇavatī guṇavatiyo. Guṇavanti guṇavantī guṇavantiyo iccādi itthisaddasamaṃ.

Evaṃ kulavatī sīlavatī yasavatī rūpavatī satimatī gomatī.

Mahantasaddato nadādito vā īti īppaccayo. Ntuvyapadese vikappena takārādeso. Mahatī mahantī.
* 'Mānavī' itipi pāṭho.

[SL Page 074] [\x 74/]

Bhavanti ī itīdha:-
Īkāreti ca vattate.

Bhavato bhoto. 192-242.

Sabbasseva bhavantasaddassa bhotādeso hoti īkāro itthikane pare.

Sā bhotī bhotī bhotiyo. Bhe bhoti bhoti bhotiyo iccādi.
Bhikkhu itīdha:-
Itthiyanti vattate vāti ca.

Patibhikkhurājīkārantehi inī. 193-240.

Pati bhikkhu rāja iccetehi īkārantehi ca itthiyā vattamānehi liṅgehi inīppaccayo hoti.

Saralopomādesa iccādi sutte tuggahaṇena kvaci pubbalopassa nisedhanato vā paro asarūpātī paralopo. Bhikkhunī bhikkhuniyo iccādi.
Gahapatisaddato inī.
Attamiti vattate.

Patissinīmhi. 194-91.

Patisaddassa anto attamāpajjate inīppaccaye pare. Tatheva parasare lutte pubbo cāti dīgho. Gahapatānī. Tatheva rājasaddato inī. Saralopapakatibhāvā rājinī.

Īkārantesu - daṇḍisaddato inī. Saralopādi. Daṇḍinī daṇḍinī daṇḍiniyo. Evaṃ hatthinī medhāvinī tapassinī piyabhāṇinī iccādi.

Pokkharinī itīdha tesu vuddhīti ādinā ikāranakārānaṃ akāraṇakārādesā. Pokkharaṇī. Pokkharaṇī. Tato yonamo tūti sutte tuggahaṇena yonamokāro ca. Īkārassa yakāro. Yavatamiccādisutte kāraggahaṇena ṇyassa ñakāro. Dvittaṃ. Pokkharaññā pokkharaṇiyo vā iccādi.

Vādhikāro anuttasamuccayattho. Tena vidūyakkhāditopi inī paracittacidūnī. Paraloparassattāni paracittavīdunī paracittaviduniyo, yakkhinī yakkhiniyo, sīhinī sīhiniyo iccādi.

Īkārantaṃ.

[SL Page 075] [\x 75/]

Ukāranto itthiliṅgo yāgusaddo tassa rattisaddasseva rūpanayo amādesādiabhāvova viseso.

Yāgu yāgū yāguyo, he yāgu he yāgū he yāguyo, yāguṃ yāgū yāguyo, yāguyā yāgūhi, yāguyā yāgūnaṃ, yāguyā yāgūbhi yāgūhi, yāguyā yāgūnaṃ, yāguyaṃ yāguyā yāgusu yāgūsu.

Evaṃ dhātu dhenu kāsu daddu kaṇḍu kacchu rajju kaṇeru piyaṅgu sassuādīni.

Mātusaddassa bhedo. Tassa pitusaddasseva rūpanayo. Ārattamiti bhāvaniddesena ārādesābhāce pato yāti yādesova viseso.

Mātā mātaro, bhoti māta bhoti mātā bhotiyo mātaro, mātaraṃ mātare mātaro, mātarā matyā. Tesu vuddhīti ādinā ukāralopo rassattañca.

Mātarebhi mātarehi mātūbhi mātūhi, mātu mātuyā vā. Mātarānaṃ mātānaṃ mātūnaṃ, mātarā mātarebhi mātarehi mātūbhi mātūhi, mātu mātuyā mātarānaṃ mātānaṃ mākūnaṃ, mātari mātaresu mātusu.

Evaṃ dhītā dhītaro duhitā duhitaro iccādi.

Ukārantaṃ.
Ūkāranto itthiliṅgo jambūsaddo.
Jambū jambū jambuyo, he jambu he jambū jambuyo, jambuṃ jambū jambuyo iccādi. Itthisaddasamaṃ.

Evaṃ vadhū ca sarabhū sarabū sutanū camū,
Cāmūrū nāganāsūrū samāni khalu jambuyā.

Ūkārantaṃ.
Okāranto itthiliṅgo gosaddo

Tassa pulliṅge gosaddasseva rūpanayo.
Kaññā ratti nadī itthī mātulānī ca bhikkhunī,
Daṇḍinī yāgu mātā ca jambū gotitthisaṅgaho.

Itthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.

[SL Page 076] [\x 76/]

Atha napuṃsakaliṅgāni vuccante.

Akāranto napuṃsakaliṅgo cittasaddo

Pure viya syāduppatti.

Citta si itīdha:-

Napuṃsakehi ato niccanti ca vattate.

Siṃ 195-219.

Si aṃ iti dvipadamidaṃ. Akārantehi napuṃsakaliṅgehi parassa sivacanassa aṃ hoti niccaṃ

Saralopapakatibhāvādi cittaṃ.

Bahuvacane:

Yonanti napuṃsakehīti vattate.

Ato niccaṃ. 196-218.

Akārantebhi napuṃsakaliṅgebhi yonaṃ niccaṃ ni hoti. Sabbayonīnamā eti nissa vā ākāro aññattha yosu kata iccādinā dīgho. Cittā cittāni.

Yonannibhāve cā ette siddhepi avisesato,
Ato niccanti ārambhā āettaṃ kvacidevidha

Ālapane galopo he citta he cittā he cittāni. Dutiyāyaṃ nissa vikappenekāro. Cittaṃ citte cittāni. Sesaṃ purisasaddena samaṃ. Evamaññānipi-

Puññapāpaphalarūpasādhanaṃ sotaghāṇasukhadukkhakāraṇaṃ,
Dātasīladhanajhānalocanaṃ mūlakūlabalajālamaṅgalaṃ.

Nalinaliṅgamukhaṅgajalambujaṃ pulinadhaññahiraññapadāmataṃ,
Padumapaṇṇasusānavanāyudhaṃ hadayacīvaravatthakuliṇdriyaṃ.

Nayanavadanayānodānasopānapānaṃ
Bhavanabhuvanalohālātatuṇḍaṇḍapīṭhaṃ,
Karaṇamaraṇañāṇārammaṇāraññatāṇaṃ
Tagaranagaratīracchattachiddokāni

Iccādīnī.

[SL Page 077] [\x 77/]

Kammasaddassa tatiyekavacanādisu rūpabhedo.

Kammaṃ kammā kammāni, he kamma he kammā he kammāni, kammaṃ kamme kammāni.

Susmi mā vā, u nā mahīti ca vattate.

A kammantassa ca. 197-160.

Kammasaddantassa ukāraakārādesā honti vā nāmhi vibhattimhi.

Antaggahaṇena thāmaddhādīnamantassapi uttaṃ. Casaddaggahaṇena yuvamaghavānamantassa ā hoti kvaci nāsuiccetāsu.

Kammunā kammanā kammena vā, kammebhi kammehi sasmāsu: u nāmhi cā ti ettha casaddena pumakammathāmantassa cukāro vā sa smāsu cāti uttaṃ.

Kammuno kammassa kammānaṃ, kammunā kammā kammamhā kammasmā kammebhi kammehi, kammuno kammassa kammānaṃ.

Smiṃvacane: brahmāto tu sminanīti ettha tusaddena kvaci ni hoti kammani. Kamme kammamhi kammasmiṃ kammesu.

Evaṃ thāmunā thāmena thāmasā vā, thāmuno, thāmassa, thāmunā thāmā, addhunā addhuno iccādi pumasamaṃ.*

Guṇavantu si

Savibhattissa ntussa simhīti ca vattate.

Aṃ napuṃsake. 198-125.

Napuṃsake vattamānassa liṅgassa sambaṇdhino ntuppaccayassa savibhattissa aṃ hoti simhi vibhattimhi.

Guṇavaṃ cittaṃ yomhi ntussanto yosu cāti attaṃ ikāro ca. Guṇavanti guṇavantāni. Sesaṃ ñeyyaṃ

Gacchanta si.

Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo amiti aṃ
Gacchaṃ gacchantaṃ gacchantā gacchantāni

Akārantaṃ.

* Purisasamaṃ - mu.

[SL Page 078] [\x 78/]

Ākāranto napuṃsakaliṅgo assaddhāsaddo.
Assaddhā iti ṭhite:-
Samāsassāti adhikicca saro rasso napuṃsaketi samāsantasarassa rassattaṃ. Samāsattā nāmavyapadeso. Syāduppatti. Sesaṃ cittasamaṃ.

Assaddhaṃ kulaṃ. Assaddhā assaddhāni kulāni iccādi.

Tathā mukhanāsikāsaddo. Tassa dvaṇdekattā sabbatthekavacanameva mukhanāsikaṃ, he mukhanāsika, mukhanāsikaṃ, mukhanāsikena iccādi.

Akārantaṃ.
Ikāranto napuṃsakaliṅgo aṭṭhisaddo.
Syāduppatti. Silopo. Aṭṭhi.
Vāti vattate.

Yonanni napuṃsakehi. 199-217.

Napuṃsakaliṅgehi paresaṃ sabbesaṃ yonaṃ ni hoti vā.
Aṭṭhini. Aññattha niccaṃ yolopadīghā ca. Aṭṭhī tathā-he aṭṭhi he aṭṭhi he aṭṭhini, aṭṭhiṃ aṭṭhi aṭṭhini, aṭṭhinā iccādi. Aggi saddasamaṃ.

Evaṃ satthi dadhi vāri akkhi acchi acci iccādīni.

Ikārantaṃ.
Īkāranto napuṃsakaliṅgo sukhakārīsaddo.
Sukhakārī ti itīdha:-
Anapuṃsakattabhāvā sismimpi agho rassamiccādinā rassattaṃ. Silopo.
Sukhakāri dānaṃ, sukhakāri sukhakārīni he sukhakāri he sukhakārī he sukhakārīni, sukhakārīnaṃ sukhakāriṃ sukhakārī sukhakārīni. Yesaṃ daṇḍīsaddasamaṃ evaṃ sīghayāyī ādīni.

Īkārantaṃ.
Ukāranto napuṃsakaliṅgo āyusaddo.
Tassa aṭṭhisaddasseva rūpanayo.
Āyu āyū āyūni, he āyu he āyū he āyūni, āyuṃ āyū āyūni, āyunā. Āyusāti manogaṇādittā siddhaṃ.

[SL Page 079] [\x 79/]

Āyūbhi āyūbhi, āyuno āyūssa āyūnamiccādi

Evaṃ cakkhu vasu dhanu dāru tipu madhu siṅgu hiṅgu vatthu matthu jatu ambu assūādīnī.

Ukārantaṃ.
Ūkāranto napuṃsakaliṅgo gotrabhūsaddo.

Gotrabhū si.

Napuṃsakattā rassattaṃ, silopo. Gotrabhu cittaṃ. Gotrabhū gotrabhūni, he gotrabhu he gotrabhū he gotrabhūni, gotrabhuṃ gotrabhū gotrabhūni, gotrabhranā iccādi pulliṅge abhibhūsaddasamaṃ.

Evaṃ abhibhū sayambhū dhammaññā̆ ādīni.

Ūkārantaṃ.
Okāranto napuṃsakaliṅgo cittagosaddo.

Cittā gāvo assa kulassāti atthe bahubbihisamāse kate:
Saro rasso napuṃsaketi okārassa ṭhānappayatanāsannattā rassattamukāro. Syāduppatti. Silopo.

Cittagu kulaṃ. Cittagū cittagūni iccādi āyusaddasamaṃ.

Okārantaṃ.
Cittaṃ kammañca assaddhamathaṭṭhi sukhakāri ca,
Āyu gotrabhū dhammaññä cittagūti napuṃsake.

Napuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha sabbanāmāni vuccante.
Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama pubba para apara dakkhiṇa uttara adhara ya ta eta ima amu kiṃ eka ubha dvi catu tumha amha iti sattavīsati sabbanāmāni. Tāni sabbanāmattā tiliṅgāni. Tattha sabbasaddo niravasesattho. So yadā pulliṅgavisiṭṭhatthābhidāyī tadā rūpanayo.

[SL Page 080] [\x 80/]

Pure viya syāduppatti. Soti sissa okāro. Saralopaparanayanāni sabbo jano tiṭṭhati.

Bahuvacane-
Sabba yo itīdha:-
Parasamaññā payogeti sabbādīnaṃ sabbanāmasaññā.
Yoti vattate.

Sabbanāmakārate paṭhamo. 200-164.

Sabbesaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ nāmāni = sabbanāmāni. Tesaṃ sabbesaṃ sabbanāmasaññānaṃ liṅgānaṃ akārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate.

Sabbe purīsā.

Akāratoti kiṃ? Sabbā amū.

He sabba he sabbā he sabbe, sabbaṃ sabbe, sabbena sabbebhi sabbehi

Catutthekavacane āyādeso sampatte:
Ato, ā e, smāsminnaṃ, āya catutthekavacanassāti ca vattamāne-

Tayo neva ca sabbanāmehi. 201-110.

Akārantehi sabbanāmehi paresaṃ samāsmiṃiccetesaṃ catutthekavacanassa va ā e āya iccete ādesā neva hontīti āyādesābhāvo caggahaṇaṃ katthaci paṭisedhanīcattanatthaṃ. Tena pubbādīhi smāsminnaṃ ā e va honti.

Sabbassa.

Akāro eti ca vattate.

Sabbanāmānaṃ namhi ca. 202-102.

Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akāro ettamāpajjate namhi vibhattimhi.

Sabbanāmatoti vattate.

Sabbato naṃ saṃsānaṃ. 203-168.

Sabbato sabbanāmato parassa naṃvacanassa sā sānaṃ iccete ādesā honti.
[SL Page 081] [\x 81/]

Sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbamhā sabbasmā sabbebhi sabbehi, sabbassa sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbamhi sabbasmiṃ sabbesu.

Itthiyaṃ-itthiyamato āppaccayoti āppaccayo.
Aññaṃ kaññāsaddasamaṃ aññatra sanaṃsmiṃvacanehi.

Sabbā (pajā) sabbā sabbāyo, he sabbe he sabbā he sabbāyo, sabbaṃ sabbā sbāyo, sabbāya sabbābhi sabbāhi.

Catutthekavacane:-

Sabbanāmato, vā, sabbato koti ito sabbatoti ca vattate.

Ghapato smiṃsānaṃ saṃsā. 204-179.

Sabbato sabbanāmato ghapasaññāto smīṃ sa iccetesaṃ yathākkamaṃ saṃsādesā honti vā.

Saṃsāsvekavacanesu cāti vattate.

Gho rassaṃ. 205-66.

Ghasañño ākāro rassamāpajjate saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesū paresu.

Sāgamoti vattate.

Saṃsāsvekavacanesu ca. 206-62.

Saṃ sā iccetesu ekavacanaṭṭhānasambhūtesu vibhattā desesu paresu liṅgambhā sakārāgamo hoti.

Sabbassā sabbāya sabbāsaṃ sabbāsānaṃ, sabbāya sabbāhi sabbābhi, sabbassā sabbāya sabbāsaṃ sabbāsānaṃ.

Smimhi-sabbanāmato, ghapatoti ca vattate.

Netāhi smimāyayā. 207-186.

Etehi sabbanāmehi ghapasaññehi parassa smīṃvacanassa neva āyayādesā hontīti āyābhāvo. Vādhikārato kvaci hoti. Dakkhiṇāya uttarāyāti ādi. Saṃyamādesā. Sabbāsaṃ sabbāyaṃ sabbāsu.

Napuṃsake-sabbaṃ (cittaṃ) sabbāni, he sabba he sabbāni, sabbaṃ sabbāni.

Sesaṃ pulliṅge viya ñeyyaṃ.

[SL Page 082] [\x 82/]

Evaṃ katarādīnaṃ aññatamasaddapariyantānaṃ tīsupi liṅgesu rūpanayo.
Tattha katarakatamasaddā pucchanatthā.
Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano.
Itarasaddo adhikatāparavacano.
Aññasaddo adhikatāparavacano.
Aññataraaññatamasaddā aniyamatthā.
Yo, sabbanāmakārate paṭhamoti ca vattate.

Dvaṇdaṭṭhā vā. 208-165.

Dvaṇdasamāsaṭṭhā sabbanāmānamakārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate vā.

Kataro ca katamo cāti katarakatame. Katarakatamā cā iccādi. Pubbādayo dighādivavatthānavacanā.

Pubbo (kālo).

Bahuvacane:- dhātuliṅgehi parāppaccayāti ettha parāti niddesato pubbādīhi yovacanassa vikappenekāro.

Pubbe pubbā, he pubba pubbe he pubbā, pubbaṃ pubbe, pubbena pubbebhi pubbehi, pubbassa pubbesaṃ pubbesānaṃ.

Smāsminnaṃ vāti vikappenākārekārā.

Pubbā pubbamhā pubbasmā pubbebhi pubbehi, pubbassa pubbesaṃ pubbesānaṃ, pubbe pubbamhi pubbasmiṃ pubbesu.

Itthiyaṃ:-pubbā(disā) pubbāyo iccādi. Sabbāsaddasamaṃ.

Napuṃsake:- pubbaṃ (ṭhānaṃ) pubbāni, he pubba he pubbāni, pubbaṃ pubbāni.

Sesaṃ pulliṅgasamaṃ

Evaṃ parāparadakkhiṇuttarādharasaddā.

Sabbanāmato dvaṇdaṭṭhāti ca vattate.

Nāññaṃ sabbanāmikaṃ. 209-166.

Dvaṇdaṭṭhā sabbanāmato parassa ṭhapetvā yovacanassa ettaṃ aññaṃ sabbanāmikaṃ kāriyaṃ na hotīti saṃsānamādissābhāvo.

Pubbāparānaṃ pubbuttarānaṃ adharuttarānaṃ.

Nāññaṃ sabbanāmikanti vinādhikārena yogena tatiyāgamāsepi.

[SL Page 083] [\x 83/]

Māsapubbāya māsapubbānaṃ.

Nāññaṃ sabbanāmikanti vattate.

Bahubbīhimhi ca. 210-167.

Bahubbīhimhi ca samāse sabbanāmikavidhānaṃ nāññaṃ hoti.

Piyapubbāya piyapubbānaṃ piyapubbe.

Casaddaggahaṇena disatthasabbanāmānaṃ bahubbīhimhi sabbanāmikavidhānañca hoti.

Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yadantarālanti atthe bahubbīhi.

Dakkhiṇapubbassaṃ dakkhiṇapubbassā. Evaṃ uttarapubbassaṃ uttarapubbassā iccādi.

Yatetasaddādīnamālapane rūpaṃ na sambhavati.

Yasaddo aniyamattho.

Yo (puriso) ye (purisā), yaṃ ye, yā (kaññā) yā yāyo, yaṃ yā yāyo, yaṃ (cittaṃ) yāni, yaṃ yāni.

Sesaṃ sabbattha sabbasaddasamaṃ.

Ta eta ima amu kiṃ iccete parammukhasamīpaaccantasamīpadūrapucchanatthavacanā

Tasaddassa bhedo

Ta si itīdha:-

Anapuṃsakassa simbhi, samiti ca vattate.

Etatesanto. 211-175.

Eta ta iccetesaṃ anapuṃsakānaṃ takāro sakāramāpajjate simhi vibhattimhi so (puriso.)

Sabbanāmaggahaṇañca ito taggahaṇañca vattate.

Tassa vā nattaṃ sabbattha. 212-174.

Ta iccetassa sabbanāmassa takārassa nattaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu

Ne te, na taṃ ne te, nena tena nebhi tebhi nehi tehi.

[SL Page 084] [\x 84/]
Sabbassa, tassa vā sabbatthāti ca vattate.

Sasmāsamiṃsaṃsāsvattaṃ. 213-176.

Ta iccetassa sabbanāmassa sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃ saṃ sā iccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu.

Assa nassa tassa nesaṃ tesaṃ.

Smāhisminnaṃ mhābhīmahī vāti ito smāsminnaṃ mbhāmahīti ca vattate.

Na timehi katākārehi. 214-100.

Ta ima iccetehi katākārehi paresaṃ smāsminnaṃ mbhāmhi iccete ādesā na honti.
Asmā nasmā tasmā namhā tamhā nehi tebhi nehi tehi, assa nassa tassa nesaṃ tesaṃ,asmiṃ nasmiṃ tasmiṃ nambhi tamhi nesu tesu.

Itthiyaṃ:- tā si. Sādesasilopā.

Sā(kaññā).Nattaṃ. Nā tā tāyo, naṃ taṃ nā tā tāyo, nāya tāya nābhi nābhi nāhi tāhi.

Etimāsmiti ito itīmāggahaṇañca tassā vāti ito taggahaṇapañca pañcamiyantavasena vattate vāti ca.

Tato sassa ssāya. 215-65.

Tato tāetāimāto parassa sassa vibhattissa ssāyā deso hoti vā.

Saṃsāsvekavacanesu, iti iti ca vattate.

Tassā vā. 216-64.

Tā iccetassa itthiyaṃ vattamānassa antassa ikāro hoti vā saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu.

Tissāya tassāya assāya nassāya assā nassā tissā tassā nāya tāya nāsaṃ tāsaṃ.

Pañcamīchaṭṭhīsu tatiyācatutthisamaṃ.

Sattamiyaṃ:-assaṃ nassaṃ tissaṃ tassaṃ nāyaṃ tāyaṃ nāsu tāsu.

Napuṃsake: simhi sādesābhāvā nattaṃ.

Naṃ taṃ nāni tāni, naṃ taṃ nāni tāni, nena tena iccādi pulliṅgasamaṃ.

[SL Page 085] [\x 85/]

Eta si. Etatesantoti sakārādeso.

Eso(puriso). Ete, etaṃ ete iccādi sabbasaddasamaṃ.

Itthiyaṃ:- etā sī.

Sādeso. Esā(kaññā). Etā etāyo, etaṃ etā etāyo. Etāya etābhi etāhi.

Sasmiṃsu pana:

Saṃsāsvekavacanesu cāti vattate.

Etimāsami. 217-63.

Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī. Etā imā iccetesamanto saro ikāro hoti saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu. Sādesagatikattā ssāyādesepi casaddādhikārato aññekāsaddādīnamantassa ca.

Etissāya etissā etāya etāsaṃ, etāya etābhi etāhi, etissāya etissā etāya etāsaṃ, etissaṃ etāyaṃ etāya etāsu.

Casaddato aññissā aññāya aññissaṃ aññāyaṃ, ekissā ekāya ekissaṃ ekāyaṃ, itarissā itarāya itarissaṃ itarāyaṃ iccādi.

Napuṃsake: etaṃ etāni, etaṃ etāni. Sesaṃ ñeyyaṃ.

Imasaddassa bhedo.

Ima si.

Sabbassimassāti vattate.

Anapuṃsakassāyaṃ simhi. 218-172.

Imasaddassa sabbasseva anapuṃsakassa ayaṃ ādeso hoti simhi vibhattimhi

Silopo. Ayaṃ(puriso). Ime, imaṃ ime.

Aninamī nāmbhī ca. 219-171.

Imasaddassa sabbasseva ana imi ādesā honti nāmhi vibhattimhi. Anitthiliṅgassevetaṃ gahaṇaṃ.

Anena iminā.

[SL Page 086] [\x 86/]

Sunaṃhisūti vattate.

Sabbassimasse vā. 220-170.

Sabbassa imasaddassa ekāro hoti vā su naṃ hi iccetesu vacanesu.

Āppaccayantāniddesā sabbatthāti avuttato,
Anitthiliṅgassavedaṃ gahaṇaṃ hi imassīti.
Ehi ehi imehi imehi.

Sabbassa vā, sabbattha, sasmāsmiṃsaṃsāsvattanti ca vattate

Imasaddassa ca. 221-177.

Imasaddassa ca sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃ saṃ sā iccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu.

Assa imassa esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ, asmā imambhā imasmā ehi ehi imebhi imehi, assa imassa imassa esaṃ esā naṃ imesaṃ imesānaṃ, asmiṃ imambhi imasmiṃ esu imesu.

Itthiyaṃ:- imā si. Ayamādesasilopā.

Ayaṃ (kaññā). Imā imāyo, imaṃ imā imāyo, imāya imābhi imāhi.

Catutthiyaṃ:- attaṃ ikārassāyādesā ca.

Assāya imissāya assā imissā imāya imāsaṃ imāsānaṃ.

Sattamiyaṃ:- assaṃ imissaṃ imissā vā.

Tesu vuddhilopādinā smiṃvacanassa vā sādeso.

Imāya imāsu.

Sesaṃ ñeyyaṃ

Napuṃsake:- ima si.

Savibhattissa, vāti ca vattate.

Imassidamaṃsisu napuṃsake. 222-129.

Napuṃsake vattamānassa sabbasseva imasaddassa savibhattissa idaṃ hoti vā aṃsisu paresu.

Idaṃ (cittaṃ virocati). Imaṃ imāni, idaṃ(pupphaṃ passasi) imaṃ imāni, anena iminā ehi ehi imebhi imehi iccādi pulliṅge viya ñeyyaṃ.

[SL Page 087] [\x 87/]

Amusaddassa bhedo. Amu si.

Vā, anapuṃsakassa simhīti ca vattate.

Amussa mo saṃ. 223-173.

Anapuṃsakassa amusaddassa makāro sakāramāpajjate vā simhi pare.

Asu (rājā)

Sabbanāmato, vāti ca vattate.

Sabbato ko. 224-178.

Sabbato sabbanāmato paro ka iccayamāgamo hoti vā. Puna sabbatoggahaṇena hīnāditopi ko. Amussa mo santi vinādhikārena yogena kakārepi sādeso.

Asuko asukā, asukaṃ asuke.

Sādesābhāve-amuko amukā amukaṃ iccādi.

Bahuvacane:-lato vokāro cāti suttenuvattamānavāggahaṇena vokāro na hoti. Niccaṃ yolopadīghā.

Amu(purisā), amuṃ amū, amunā amūbhi amūhi, amussa. Amussādunti vinādhikārena yogena aduṃ ādeso. Adussa. Amūsaṃ amūsānaṃ, amumhā amusmā amūbhi amūhi, amussa adussa amūsaṃ amūsānaṃ, amumhi amusmiṃ amūsu.

Itthiyaṃ:- simhi sādesādi

Asu (kaññā) asukā amukā vā.

Amū amuyo, amuṃ amū amūyo, amūyā amūbhi amūhi, amussā amuyā amūsaṃ amūsānaṃ, amūyā amūbhi amūhi, amussā amūyā amūsaṃ amūsānaṃ, amussaṃ amūyaṃ amūsu.

Napuṃsake:- amu si

Savibhattissa imassidamiccādito aṃsisu napuṃsaketi ca vattate.

Amussāduṃ. 225-130.

Napuṃsake vattamānassa sabbasseva amusaddassa savibhattissa aduṃ hoti aṃsisu paresu.

[SL Page 088] [\x 88/]

Aduṃ (pupphaṃ) amū amūni, aduṃ amū amūni, amunā iccādi. Pulliṅgasamaṃ.

Kiṃsaddassa bhedo.

Kiṃ si itīdha:-

Kissa ka ve cāti ito kissa ka iti ca vattane.

Sesesu ca. 226-229.

Kimiccetassa kasaddo ādeso hoti vappaccayato sesesu vibhattibhedesu.

Ettha ca kissa ka ce cāti sutte casaddena vappaccayā vasiṭṭhathamādippaccayānaṃ gahitattā sesaggahaṇena vibhattiyoca gayhante.

Caggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ. Tena kissa kisaminti ādi ca sijjhati. Soti sissa o. Saralopādi.

Ko (eso) ke, kaṃ ke, kena kebhi kehi, kassa kissa. Niggahītalopādi.

Kesaṃ, kamhā kasmā kebhi kehi, kassa kissa kesaṃ, kamhi kimhi kasmiṃ kismiṃ kesu.

Itthiyaṃ:- kiṃ si itīdha:-

Sesesu cāti vibhattiyaṃ parāyaṃ kādese kate itthiyamato āppaccayoti majjhe āppaccayo. Silopo.

Kā (esā kaññā) kā kāyo, kaṃ kā kāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.

Napuṃsake kiṃ si. Lopavidhissa balavatarattā paṭhamaṃ silope kate puna vibhattiparattābhāvā tadanuparodhenāti saribhāsato vā kādesābhāvo.

Kiṃ (etaṃ) kāni.

Dutiyekavacane kvaci lopanti niggahītalope kate- ammo niggahītaṃ jhalapehīti niggahītaṃ.
Kiṃ kāni, kena iccādi pulliṅgasamaṃ.

Ekasaddo saṅkhyātulyāsahāyaññavacano yadā saṅkhyāvacano tadā sabbatthekavacanantova. Aññattha bahuvacanantopi.

[SL Page 089] [\x 89/]

Eko ekā ekaṃ iccādi sabbattha sabbasaddasamaṃ. Saṃsāsveva viseso.

Ubhasaddo dvisaddapariyāyo. Sadā bahuvacanantova.

Ubha yo itīdha:-

Tato yonamo tūti ettha tuggahaṇena kvavi yonamokāro.

Ubho (purisā). Ubhe vā. Ubho (passa) ubhe.

Sahisu-tesu vuddhīti ādinā kvaci ekārassokāro.

Ubhohi ubhohi ubhehi ubhehi.

Ubhādito naminnaṃ. 227-86.

Ubha iccevamādito naṃvacanassa innaṃ hoti.

Ubhinnaṃ. Ubhobhi ubhohi ubhebhi ubhehi, ubhinnaṃ, ubhosu ubhesu.

Dvīādayo saṅkhyāsaṅkheyyavacanā bahuttāvācittā sadā bahu vacanantā ca.

Dvi yo itīdha:-

Savibhattissa itthipumanapuṃsakasaṅkhyanti ca adhikāro.

Yosu dvinnaṃ dve ca. 228-132.

Dvi iccetassa saṅkhyāsaddassa itthipumanapuṃsake vattamānassa savibhattissa dve iccādeso hoti yosu paresu. Casaddena duve ca. Kvaci duvi ca namhi. Bahuvacanuccāraṇaṃ dvisaddato bahuvacanameva hotīti ñāpanatthaṃ.

Dve dhammā, dve itthiyo, dve rūpāni, duve vā. Evaṃ dutiyā yampi. Dvīhi dvīhi.

Namhi dīghe sampatte-

No ca dvādito namhi. 229-67.

Dvi iccevamādito saṅkhyāto nakārāgamo hoti namhi vibhattimhi.

Casaddaggahaṇena itthiyaṃ ticatuto sasañcāgamo namhi vibhattimhi.

Dvinnaṃ duvinnaṃ vā, dvīhi dvīhi, dvinnaṃ duvinnaṃ, dvīsu.

[SL Page 090] [\x 90/]

Tisaddassa bhedo. Ti yo itīdha:-

Yolopo sampatte-

Yosūti vattate.

Ticatunnaṃ tissocatasso tayo cattāro tīṇicattāri. 230-133.

Ticatunnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri iccete ādesā honti yosu paresu.

Tayo purisā. Tayo purise (passa). Tībhi tīhi.

Namiti vattate.

Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhi. 231-87.

Ta iccetasmā saṅkhyāsaddā parassa naṃvacanassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ iccete ādesā honti, saralopādi.

Tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tībhi tīhi, tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīsu.

Itthiyaṃ:- tisso (itthiyo), tisso, tībhi tīhi.

Namhi sasañcāgamo. Tissannaṃ.

Sasaṃvyavadhānato iṇṇābhāvo. Sesaṃ samaṃ.

Napuṃsake:-

Tīṇi, tīṇi sesaṃ pulliṅgasamaṃ

Tathā catusaddassapi yosu nicatunnanti yathāvūttādesā. Tato yonamo tūti ettha tusaddena kvaci okāro ca.

Cattāro caturo vā. Cattāro, catūbhi catūhi catubbhi. Catunnaṃ. Nakārāgamo. Catūbhi catūhi catubbhi, catunnaṃ, catūsu.

Itthiyaṃ:- catasso, catasso. Namhi ssamāgame tesu vuddhī ti ādinā caturukārassa akāro. Catassannaṃ. Sesaṃ samaṃ.

Napuṃsake:-cattāri, cattāri.
Sesaṃ pulliṅgasamaṃ. Tathā-

Nīlādiguṇanāmañca bahubbīhi ca taddhitaṃ,
Sāmaññavuttyatītādi kitantaṃ vāccaliṅgikaṃ.
[SL Page 091] [\x 91/]

Etthedaṃ vuccate:
Eseso etamiti ca pasiddhiatthesu yesu lokassa,
Thipunnapuṃsakānīti vuccante tāni nāmāni.

Tiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
Athāliṅgesu nāmesu

Tumhāmhasaddā vuccante.

Tesampanāliṅgattā tīsupi liṅgesu samānaṃ rūpaṃ.

Tumha amha iti ṭhite - syāduppatti.

Savibhattīnaṃ tumhāmhākanti ca adhikāro.

Tvamahaṃ simhi ca. 232-140.

Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tvaṃ ahaṃ iccete ādesā honti samhi vibhattimhi.

Casaddena tumhassa tuvañca hoti.

Tvaṃ(pumā) tvaṃ(itthi) tvaṃ(napuṃsakaṃ) tuvaṃ(satthā vā.), Ahaṃ(pumā) ahaṃ(itthi) ahaṃ(napuṃsakaṃ).

Bahuvacane:- sabbanāmakārate paṭhamoti ekāro.

Tumhe tiṭṭhatha. Bhiyyo amhe mahemase.

Amhassāti vattate.

Mayaṃ yomhi paṭhame. 233-121.

Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mayā ādeso hoti yomhi paṭhame.

Mayaṃ gacchāma. Ettha ca ekasmimpi gāravabahumānena bahuttasamāropā bahuvacanaṃ hoti.

Amhīti vattate.

Tavaṃmamañca navā. 234-144.

Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavaṃ mamaṃ iccete ādesā honti navā yathākkamaṃ amhi vibhattimhi.

Taṃmamamhi. 235-143.

Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃ iccete ādesā honti yathākkamaṃ amhi vibhattimhi. Taṃ maṃ.

[SL Page 092] [\x 92/]

Tumhassa tuvaṃtvamamhi. 236-146.

Sabbassa tumhasaddassa savibhattissa tuvaṃ tvamiccete ādesā honti amhi vibhattimhi.

Tuvaṃ tvaṃ

Bahuvacane:- tumhāmhehi ākanti ca vattate.

Yā yvappaṭhamo. 237-162.

Tumhāmhehi paro appaṭhamo yo ākaṃ hoti vā

Tumhākaṃ passasi, tumhe passasi, amhākaṃ passasi, amhe passasi.

Nāmhi tayāmayā. 238-145.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayā iccādesā honti yathākkamaṃ nāmhi vibhattimhi.

Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃ vā. 239-210.

Tayā tayi iccetesaṃ takāro tvattamāpajjate vā.

Tvayā tayā mayā tumhebhi amhebhi tumhehi amhehi.

Sasmiṃ-vāti vattate.

Sassaṃ. 240-163.

Tumhāmhehi sassa vibhattissa amādeso hoti vā.

Tumhaṃ amhaṃ dīyati.

Tavamama se. 241-141.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tava mama iccete ādesā honti se vibhattīmhi vikappenāyaṃ vijjhantarassa vijjamānattā.

Seti vattate.

Tuyhaṃmayhañca. 242-142.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tuyhaṃ mayhaṃ iccete ādesā ca honti yathākkakamaṃ se vibhattimhi.

Tava mama tuyhaṃ mayhaṃ vā dīyate.

093

Amhassa mamaṃ savibhattissa se. 243-120.

Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mamaṃ ādeso va hoti se vibhattimhi.

Mamaṃ dīyate.

Sassanti ito sīhagatiyā amiti vattate.

Tumhāmhehi namākaṃ. 244-161.

Tumhāmhehi parassa naṃvacanassa ākaṃ iccādeso hoti aṃ ca.

Tesu vuddhīti ādinā amhassa kvaci asmādeso.
Tumhaṃ tumhākaṃ, amhaṃ amhākaṃ. Asmākaṃ vā.

Pañcamiyaṃ:- amhatumhanturāja iccādinā smāvacanassa nābhāvātideso.

Tayā mayā apehi. Tumhebhi amhebhi tumhehi amhehi. Tumhaṃ amhaṃ, tava mama tuyhaṃ mayhaṃ mamaṃ pariggaho tumhaṃ tumhākaṃ amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ dhammatā.

Smimhiti vattate.

Tumhāmhākaṃ tayimayī. 245-139.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayi ādesā honti yathākkamaṃ smimhi vibhattimhi.

Takārassa tvattaṃ. Tvayi tayi mayi tumhesu amhesu.

Tesaṃyeva tumhāmhasaddānaṃ padato paresaṃ kvaci ādesantaravidhāne rūpabhedo.

Navāti ca adhikāro.

Padato dutiyācatutthīchaṭṭhīsu vono. 246-142.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vono ādesā honti yathākkamaṃ dutiyācatutthichaṭṭhīsu bahuvacanesu navā.

Ettha ca eka vacaneti vakkhamānattā bahuvacanesūti laddhaṃ pahāya vo gamissāmi, mā no ajja vikantiṃsu, dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi, saṃvibhajetha no rajjena, tuṭṭhosmi vo pakatiyā, satthā no bhagavā.

Navāti kiṃ? Bhayaṃ tumhākaṃ no siyā, eso amhākaṃ satthā.

[SL Page 094] [\x 94/]

Padato vatutthichaṭṭhīsūti ca vattate.

Temekavacane. 247-148.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ teme ādesā honti yathākkamaṃ catutthichaṭṭhīsu ekavacanesu navā.

Dadāmi te gāmavarāni pañca, dadāhi me gāmavaraṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, ayaṃ me patto.

Navāti kiṃ?- Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammi, suṇātha vacanaṃ mama.

Navādhikārato cettha vo no te meti ye ime,
Pādādo ca cavevādiyoge ca na ca honti te.

Yathā-na socāmi na rodāmi tava sutvāna māṇava, tuyhañcāpi mahārāja mayhañca raṭṭhavaḍḍhana, evamidaṃ dīghamaddhānaṃ saṇdhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañcāti.

Padatoti kiṃ? - Taca ñāti mama ñāti.

Temeti vattate.

Nāmhi. 248-149.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ teme ādesā na honti amhi vibhattimhi.

Passeyyaṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ, so mamabravīti.
Temekavacaneti vattate.

Vā tatiye ca. 249-150.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ teme ādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyekavacane pare.

Kataṃ te pāpaṃ, kataṃ tayā pāpaṃ, kataṃ me puññaṃ, kataṃ mayā puññaṃ.

Vā tatiyeti ca vattate.

Bahuvacanesu vono. 250-151.

Sabbesaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vono ādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyābahuvacane pare.

Kataṃ vo kammaṃ, kataṃ no kammaṃ.

[SL Page 095] [\x 95/]

Bahuvacananiddesena jhaci yomhi paṭhame ca vono honti. Gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.

Tathā pañcādīnamaṭṭhādasantānaṃ. Katisaddassa cāliṅgattā tiliṅgepi samānaṃ rūpaṃ. Aliṅgattā eva pañcādito itthippaccayābhāvo.

Pañca yo itīdha:-

Yosu dvinnaṃ dve cāti ito yosūti vattate, itthi pumanapuṃsakasaṅkhyanti ca.

Pañcādīnamakāro. 251-134.

Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī. Pañcādīnamaṭṭhādasantānaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānamantassa savibhattissa akāro hoti yosu paresu.

Āeādesāpavādoyaṃ. Pañcakkhaṇdhā. Pañca gatiyo, pañciṇdriyāni.

Evaṃ dutiyāyañca.

Sunaṃhisu cāti vattate.

Pañcādīnamattaṃ. 252-90.

Pañcādīnamaṭṭhādasastānaṃ saṅkhyānamanto saro attamāpajjate su naṃ hi iccetesu paresu.

Ettadīghāpavādoyaṃ.

Pañcabhi pañcahi, pañcannaṃ, pañcabhi pañcahi, pañcannaṃ. Pañcasu.

Evaṃ cha satta aṭṭha nava dasasaddā. Ekañca dasa cāti atthe dvaṇda samāse, ekenādhikā dasāti atthe tappurise vā kate-

Saṅkhyāneti vattate.

Dvekaṭṭhānamākāro cā. 253-385.

Dvi eka aṭṭha iccetesamanto ākāro hoti vā saṅkhyāne uttarapade pare.

Dvādasa, ekādasa, aṭṭhādasa. Vavatthitavibhāsā vāyaṃ.

Saṅkhyāneti kimatthaṃ?-Ekadanto dvidanto aṭṭhatthambho.

[SL Page 096] [\x 96/]

Vāti vattate.

Ekādito dasa ra saṃkhyāne. 254-383.

Ekādito saṅkhyāto parassa dasassa ādissa dakārassa rakāro hoti vā saṅkhyāne. Sesaṃ samaṃ.

Ekārasa ekādasa.

Dve ca dasa ca dvīhi vā adhikā dasāti dvidasa itīdha:-

Vāti vattane.

Vīsatidasesu bā dvissa tu. 255-382.

Vīsati dasa iccetesu paresu dvisaddassa bā hoti vā tusaddena tiṃsāyapi.

Rakāro āttañca. Bārasa dvādasa.

Tayo ca dasa cāti terasa. Ettha tesu vuddhīti ādinā tisaddassa teādeso ānavutiyā.

Cattāro ca dasa cāti catuddasa iccatra:-

Gaṇane dasassāti ca vattate.

Catūpapadassa lopo tuttarapadādicassa cucopi navā. 256-392.

Gaṇane dasassāmhi ṭhitassa catu iccetassa upapadassa tusaddo lopo hoti uttarapadādibhūtassa catūpapadavakārassa cuco ādesā ca honti navā.

Cuddasa, voddasa, catuddasa.

Apiggahaṇena anupapadassāpi gaṇane padādicakārassa lopo cūcopi honti navā.

Yathā-tāḷīsaṃ, cuttāḷīsaṃ, cottāḷīsaṃ. Cattāḷīsaṃ.

Pañca ca dasa cāti pañcadasa. Tesu vuddhīti ādinā pañca saddassa dasavīsatīsu kvaci panna paṇṇu ādesā. Pannarasa.

Cha va dasa cāti chadasa itīdha:-

Chassāti vattate.

Dase so niccañca. 257-378.

Chaiccetassa saṅkhyāsaddassa niccaṃ so iccādeso hoti dase pare.

097

Saṅkhyānaṃ, vāti ca vattate.

La darānaṃ. 258-381.

Saṅkhyānaṃ dakārarakārānaṃ lakārādeso hoti vā

Laḷānamaviseso. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena soḷasa iti niccaṃ, teḷasa terasa cattāḷīsaṃ cattārīsamiti vibhāsā, dasa pannarasādisu na ca hoti.

Satta ca dasa cāti sattarasa sattadasa. Aṭṭha ca dasa cāti aṭṭhadasa itīdha:-

Ātte kate-

Vā, dasa ra saṅkhyāneti ca vattate.

Aṭṭhādito ca. 259-384.
Aṭṭhādito ca dasasaddassa dassa rakāro hoti vā saṅkhyāne.

Aṭṭhārasa aṭṭhādasa.

Aṭṭhāditoti kiṃ? Catuddasa.

Katisaddo bihuvacananto. Kati yo itīdha:-

Niccaṃ yolopādirassattaṃ.

Kati (tiṭṭhanti), kati (passasi), katībhi katīhi, katīnaṃ, katihi katīhi, katīnaṃ, takisu.

Aliṅgasabbanāmaṃ.
Atha vibhattippaccayantā vuccante.

Tesaṃ panāliṅgattā nipātattā ca tiliṅgehi vacanadvaye ca samānaṃ rūpaṃ. Purisasmā purisehi cāti atthe:

Kvaci to pañcamyatthe. 260-250.

Sabbasmā suddhanāmato sabbanāmato ca liṅgamhā kvaci toppaccayo hoti pañcamyatthe.

Tvādayo vibhattisaññāyo. 261-249.

To ādi yesaṃ dānipariyantānaṃ paccayānaṃ te honti paccayā tvādayo te paccayā vibhattisaññā honti.

[SL Page 098] [\x 98/]

Tena tadantānampi vibhattyantattā padattaṃ siddhaṃ hoti.

Purisato. Evaṃ rājato vā corato vā aggito vā gahapatito vā, hatthito hetuto yuttito itthito bhikkhūnito.

Ettha ca kvacādimajjhuttarānaṃ dīgharassāppaccayesu cāti toppaccaye rassattaṃ.

Yāguto jambuto cittato āyuto iccādi.
Sabbanāmato:-sabbasmā sabbehīti vā sabbato.

Evaṃ yato tato katarato katamato itarato aññato ekato ubhayato pubbato parato aparato dakkhiṇato uttarato amuto.

Kissa, ku iti ca vattate.

Tratothesu ca. 262-230.

Kimiccetassa ku hoti tra to tha iccetesu ca paresu.

Kasmā kehīti vā kuto.

Tothesūti vattate.

Sabbassetassakāro vā. 263-231.

Sabbassa etasaddassa ākāro hoti vā to tha iccetesu.

Etasmā etāya vāti ato

Sabbassetassāti ca vattate.

E tothesu vā. 264-233.

Sabbassa etasaddassa ekāro hoti vā to tha iccetesu.
Dvittaṃ etto.

Sabbassāti vattate.

Imassitthaṃdānihatodhesu ca. 265-234.

Imasaddassa sabbasseva ikāro hoti thaṃ dāni ha todha iccetesu ca.

Imasmāti ito.

Kvavi toti yogavibhāgena ādippabhūtīhi to sattamiyatthe, aniccādīhi tatiyatthe ca.

[SL Page 099] [\x 99/]

Yathā:- ādisminti atthe ādito. Evaṃ majjhato ekato purato pacchato passato piṭṭhito pādato sīsato aggato mūlato parato iccādayo.

Tatiyatthe aniccena aniccato sammasati. Evaṃ dukkhato rogato gaṇḍato iccādayo.

Atthe kvavīti ca vattate.

Tratha sattamiyā sabbanāmehi. 266-251.

Sabbanāmehi parā tra tha iccete paccayā honti kvaci sattamyatthe.

Sabbasmiṃ sabbesu vāti sabbatra sabbattha evaṃ yatra yattha tatra tattha itaratra itarattha aññatra aññattha ubhayatra ubhayattha paratra parattha kutra kuttha.

Tratothesu cāti kuttaṃ. Kissa ka ve cāti sutte ca. Saddena kādeso. Kattha amutra amuttha.

Sabbassetassakāroti vattate.

Tre niccaṃ. 267-232.

Sabbassetasaddassa akāro hoti niccaṃ tre pare. Atra.

Sabbassetassakāro vāti attaṃ. E tothesu vāti ekāro. Attha, ettha.

Kvavi atthe, sattamiyāti ca adhikāro.

Sabbasminti atthe-

Sabbato dhi. 268-222

Sabba iccetasmā dhippaccayo hoti kvaci sattamyatthe.

Sabbadhi.

Kismā vo. 269-253.

Kimiccetasmā vappaccayo hoti kvaci sattamyatthe.

Kissa ka ve ca 270-227.

Kimiccetassa kasaddo ādeso hoti vappaccaye pare. Caggahaṇena thahaṃdāthamādiavappaccayepi. Tesu vuddhi ādinā kakāre akārassa lopo vamhi. Kva gatosi tvaṃ.

[SL Page 100] [\x 100/]

Kismāti vattate.

Hiṃhiṃhiñcanaṃ. 271-254.

Kimiccetasmā hiṃ haṃ hiñcanaṃ iccete paccayā honti kvaci sattamyatthe.

Kissāti vattate.

Ku hiṃhaṃsu ca. 272-228.

Kimiccetassa ku hoti hiṃ haṃ iccetesu caggahaṇena hiñcanaṃdācanamiccādisupi.

Kisminti kuhiṃ kuhaṃ kuhiñcanaṃ, kahaṃ. Kādeso.

Hiṃhanti vattate.

Tamhā ca. 273-255.

Ta iccetasmā ca sabbanāmato hiṃhaṃpaccayā honti kvaci sattamyatthe.

Tasminti tahiṃ tahaṃ.

Imasmā hadhā ca. 274-256.

Imasaddato hadhappaccayā honti kvaci sattamyatthe.

Imassitthanti ādinā ikāro. Imasmiṃ = iha idha.

Yato hiṃ. 275-257.

Ya iccetasmā sabbanāmato hiṃpaccayo hoti kvaci sattamyatthe.

Yasmiṃ = yahiṃ.
Kāleti adhikāroyaṃ. Kasmiṃ kāleti attho-

Kiṃsabbaññekayakūhi dā dācanaṃ. 276-259.

Kiṃ sabba añña eka ya iccetehi sabbanāmehi dāppaccayo hoti, ku iccetasmā dācanañca kāle kvaci sattamyatthe.

Kissa ka ve cāti sutte casaddena kādeso. Kadā.

Sabbassa so dāmhi vā. 277-262.

Sabba iccetassa saddassa sasaddādeso hoti vā dāppaccaye pare.

Sabbasmiṃ kāle = sadā sabbadā. Evaṃ aññadā ekadā yadā.
[SL Page 101] [\x 101/]
Kasmiṃ kāleti kudācanaṃ. Ku hiṃhaṃsu cāti sutte ca saddena kuttaṃ. Kuhīti nipātanena vā

Dāti vattate.

Tamhā dāni ca. 278-260.

Ta iccetasmā sabbanāmato dānidāppaccayā honti kāle kvaci sattamyatthe.

Tasmiṃ kāle = tadāni tadā.

Imasmā rahidhunādāni ca. 279-261.

Imasaddato rahidhunādānippaccayā honti kāle kvaci sattamyatthe.

Sabbassa imassāti ca vattate.

Eta rahimhi. 280-236.

Sabbassa imasaddassa etādeso hoti rahimhi paccaye pare.

Imasmiṃ kāle = etarahi.

A dhunāmhi ca. 281-235.

Sabbasseva imassa akāro hoti dhunāppaccaye pare.

Adhunā. Imasaddassa ikāro. Imasmiṃ kāle = idāni.

Vibhattippaccayavidhānaṃ.
Athāliṅgasaṅkhyāvibhattibhedo upasagganipātā vuccante.

Pa parā ni nī u du saṃ vi ava anu pari adhi abhi pati su ā ati api apa upa iti vīsati upasaggā.

Tattha pasaddo pakārādikammapadhānantobhāvaviyogatapparabhusatthasambhavatittianāvipapa- ṇthanādisu.

Paiti ayamupasaggo etesu pakārādisu aṇthesu vattati.

Yathā pakāre - paññā ādikamme - vippakataṃ. Padhāne - paṇītaṃ. Atha vā padhānaṃ padhānattaṃ, issariyaṃ. Tasmiṃ - pabhu ayaṃ desassa. Antobhāve-pakkhittaṃ. Viyoge pavāsī. Tappare - pācariyo. Bhusatthe - pavaddhakāyo*. Sambhave - himavatā gaṅgā pabhavati. Tittiyaṃ - pahūtamantaṃ. Anāvile - pasannamudakaṃ. Patthane - paṇihitaṃ.
* Pavuddhakāyo-ṭīkā.

[SL Page 102] [\x /]

Parā iti parihāniparājayagativikkamāmasanādisu.

Yathā: parihāniyaṃ-parābhavo. Parājaye-parājito. Gatiyaṃ-parāyanaṃ. Vikkame-parakkamati. Āmasane-aṅgassa parāmasanaṃ.

Ni iti nissesaniggatanīharaṇantopavesanābhāvanisedhanikkhantapātubhāvāvadhāra- ṇavibhajana upamūpadhāraṇāvasānachekādisu.

Nissese - nirutti, niravasesaṃ deti. Niggate - nikkileso, niyyāti. Nīharaṇe-niddhāraṇaṃ. Antopavesane-nikhāto. Abhāve-nimmakkhikaṃ. Nisedhe - nivāreti. Nikkhante - nibbano, nibbāṇaṃ. Pātubhāve - nimmitaṃ. Avadhāraṇe - nicchayo. Vibhajane - niddeso. Upamāyaṃ - nidassanaṃ. Upadhāraṇe-nisāmanaṃ. Avasāne-niṭṭhitaṃ. Cheke-nipuṇo

Nī iti nīharaṇādisu.

Nīharaṇe - nīharati. Āvaraṇe - nīvaraṇaṃ.

U iti uggatuddhakammapadhānaviyogasambhavaattalābhasattisa rūpakathanādisu.

Uggate - uggacchati. Uddhakamme - āsanā uṭṭhito, ukkhepo. Padhāne-uttamo, lokuttaro. Viyoge-ubbāsito. Sambhave - ubbhūto. Attalābhe - uppannaṃ ñāṇaṃ. Sattiyaṃ - ussahati gantuṃ. Sarūpakathane - uddīsati suttaṃ.

Du iti asobhanābhāvakucchitāsamiddhikicchavirūpatādisu.

Asobhane - duggaṇdho. Abhāve - dubbhīkkhaṃ. Kucchite - dukkataṃ. Asamiddhiyaṃ - dussassaṃ kicche - dukkaraṃ. Virūpatāyaṃ - dubbaṇṇo, dummukho.

Saṃ iti samodhānasammāsamasamantabhāvasaṅgatasaṅkhepabhusatthasahappatthapabhavābhimukha- bhāvasaṅgahapidhānapuna ppunakaraṇasamiddhādisu.
Samodhāne - saṇdhi. Sammāsamesu - samādhi, sampayutto. Samantabhāve-saṅkiṇṇaṃ. Samullapanā. Saṅgate-saṅgamo. Saṅkhepe-samāso. Bhusatthe-sāratto. Sahatthe-saṃvāso. Appatthe-samaggho. Pabhave-sambhavo. Abhimukhabhāve-sammukhaṃ. Saṅgahe-saṅgaṇhāti. Pidhāne-saṃvutaṃ. Punappunakaraṇe-saṇdhāvati. Samiddhiyaṃ-sampanno.

Vi iti visesavividhaviruddhavigataviyogavirūpatādisu.

Visese-vimutti, vissaṭṭho. Vividhe-vimati, vicitraṃ. Viruddhe-vivādo. Vigate-vimalaṃ. Viyoge-vippayutto virūpatāyaṃ-virūpo.

[SL Page 103] [\x 103/]

Ava iti adhobhāvaviyogaparibhavajānanasuddhinicchayadesatheyyādisu.

Adhobhāve-avakkhittacakkhu viyoge-omukkaupāhano, avakokilaṃ vanaṃ. Paribhave-avajānanaṃ, avamaññati. Jānena-avagacchati suddhiyaṃ - codānaṃ. Nicchaye - avadhāraṇaṃ. Dese - avakāso. Theyya-avahāro.

Anu iti anugatānupacchinnapacchatthabhusatthasādissahīnatatiyatthalakkhaṇitthambhūtakkhānabha- gavīcchādisu.

Anugate - anveti. Anupacchinne - anusayo. Pacchā saddatthe - anurathaṃ. Bhusatthe - anuratto. Sādisse - anurūpaṃ. Hīne. Anusāriputtaṃ paññavanto-tatiyatthe-nadimaṇvavasitā senā. Lakkhaṇe-rukkhamanuvijjotate vijju. Itthambhūtakkhāne-sādhu devadatto mātaraṃ anu. Bhāge-yadettha maṃ anu siyātaṃ dīyatu. Vīcchāyaṃ-rukkhaṃ rukkhaṃ anuvijjotate caṇdo.

Pari iti samantatobhāvaparicchedavajjanāliṅgananivāsanapūjābhojanavajānanado- sakkhānalakkhaṇādisu.
Samantatobhāve - parivuto. Paricchedo-pariññeyyaṃ. Vajjane-pariharati. Āliṅgane-parissajati. Nivāsane-vatthaṃ paridahessati. Pūjāyaṃ-paricariyā. Bhojane-bhikkhuṃ parivisati. Avajānane-paribhavati. Dosakkhāne-bharibhāsati. Lakkhaṇādisu-rukkhaṃ parivijjotate vijju.

Adhi iti adhikissarūparibhāvādhibhavanajjhayanādhiṭṭhānanicchayapāpuṇanādisu.

Adhike-adhisīlaṃ. Issare-adhipati, adhi brahmadatte pañcālā. Uparibhāve-adhirohati, paṭhaviṃ adhisessati-adhibhavena-adhibhavati. Ajjhayane- vyākaraṇamadhīte. Adhiṭṭhāne- bhūmikampādiṃ adhiṭṭhāti. Nicchaye- adhimokkho. Pāpuṇane- bhogakkhaṇdhaṃ adhigacchati.

Abhi iti abhimukhabhāvavisiṭṭhādhikuddhakammakulasoruppavaṇdanalakkhaṇitthambhūtakkhānavi- cchādisu.

Abhimukhabhāve-abhimukho, abhikkamati. Visiṭṭhe-abhidhammo. Adhike-abhivassati. Uddhakammeabhiruhati. Kule- abhijāto. Soruppe- abhirūpo. Vaṇdane- abhivādeti. Lakkhaṇādisu purimasamaṃ.

[SL Page 104] [\x 104/]

Pati iti patigatapaṭilomapatinidhipatidānanisedhanivattatasādissapatikaraṇādānapatibe- dhapaṭiccalakkhaṇitthambhūtakkhāna bhāgavīcchādisu.

Patigate-paccakkhaṃ. Paṭilome-patisotaṃ. Patinidhimhi-ācariyato pati sisso. Patidāne-telatthi ghataṃ pati dadāti. Nisedhepaṭisedhati. Nivattane- paṭikkamati sādissepatirūpakaṃ. Patikaraṇe-patikāro. Ādāne-patigaṇhāti. Patibodhe-paṭivedho. Paṭicce-paccayo. Lakkhaṇādisu purimasamaṃ.

Su iti sobhanasuṭṭhusammāsamiddhisukhatthādisu.

Sobhane-sugaṇdho. Suṭṭhusammādatthesu-suṭṭhu gato sugato, sammā gatotipi sugato. Samiddhiyaṃ-subhikkhaṃ. Sukhatthe-sukaro.

Ā iti abhimukhabhāvuddhakammamariyādābhividhipatticchāparissajanaādikammaggahaṇanivā- sasamīpavhānādisu.

Abhimukhabhāve. Āgacchati- uddhakamme- ārohati. Mariyādāyaṃā pabbatā khettaṃ. Abhicidhimhi- ā kumāraṃ yaso kaccāyanassa. Pattiyaṃ- āpattimāpanno. Icchāyaṃ-ākaṅkhā. Parissajane-āliṅganaṃ. Ādikamme- ārambhā. Gahaṇe- ādiyati, ālambati. Nivāse- āvasatho, āvāso. Samīpe- āsannaṃ. Avhāne- āmanteti.

Ati iti atikkamanātikkantātisayabhusatthādisu.

Atikkamane- atirocati amhe, atīto. Atikkante- accantaṃ. Atisaye- atikusalo. Bhusatthe- atikodho, ativuṭṭhi.

Api iti sambhāvanāpekkhāsamuccayagarahapañhādisu.

Sambhāvanāyaṃ- api dibbesu kāmesu, merumpi vinicijjhitvā gaccheyya. Apekkhāyaṃ-ayampi dhammo aniyato. Samuccaye-itipi arahaṃ, antampi antaguṇampi ādāya. Garahe-api amhākaṃ paṇḍitaka. Pañhe-api bhante bhikkhaṃ labhittha.

Apa iti apagatagarahavajjanapūjāpadussanādisu.

Apagate-apamāno, apeto. Garahe-apagabbho. Vajjane-apa sālāya āyanti vāṇijā. Pūjāyaṃ-vaddhāpavāyī padūssane-aparajjhati.

Upa iti upagamanasamīpupattisādissādhikūparibhāvānasanadosakkhānasaññāpubbakamma- pūjāgayhākārabhusatthādisu.

[SL Page 105] [\x 105/]

Upagamane-nisinnaṃ vā upanisīdeyya. Samīpe-upanagaraṃ. Upapattiyaṃ-saggaṃ lokaṃ upapajjati. Athavā upapatti yutti. Yathā upapattito ikkhatīti = upekkhā. Sādisse-upamānaṃ, upamā. Adhike-upakhāriyaṃ doṇo uparibhāve-upasampanno. Anasaneupavāso. Dosakkhāneparaṃ upavadatī. Saññāyaṃ-upadhā, upasaggo. Pubbakamme- upakkamo, upakāro. Pūjāyaṃbuddhupaṭṭhāko, mātupaṭṭhānaṃ gayhākāresoceyyapaccupaṭṭhānaṃ. Bhusatthe-upādānaṃ, upāyāso, upanissayoti.

Iti anekatthā hi upasaggā.

Vuttañca:

"Upasaggā nipātā ca paccayā ca ime tayo,
Neke nekatthavisayā iti neruttikābravu"nti.

Tattha upasaggānaṃ nāmākhyātavisesakattā liṅgasaññāyaṃ aniyamena syādimhi sampatte tesaṃ saṅkhyākammādibhedābhāvātehi paṭhamekavacanameva bhavati.

Lopanti vattamāne-

Sabbāsamāvūsopasagganipātādīhi ca. 282-221.

Āvuso saddato upasagganipātehi ca parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti, ādīsaddena kvaci suttapadādīhi ca.

Ettha ca āvusotīmassa visuṃgahaṇaṃ sasaṅkhyattadīpanatthanti daṭṭhabbaṃ.

Upeccatthaṃ sajantīti upasaggā hi pādayo,
Cādi padādimajjhante nipātā nipatanti hi.

Paharaṇaṃ pahāro. Evaṃ parābhavo nicāso nihāro uddhāro duhāro sāhāro vihāro avahāro anuhāro parihāro adhihāro abhihāro patihāro suhāro āhāro atihāro apihāro apahāro upahāro. Paharati parābhavati nivasati nīharati uddharati iccādi yojetabbaṃ.

Dhātvatthaṃ bādhate koci koci taṃ anuvattate,
Tamevañño viseseti upasaggagatī tidhā.
Opasaggikapadaṃ.

[SL Page 106] [\x 106/]

Samuccayavikappanapatisedhapūraṇādiatthaṃ asatvavācikaṃ nepātikaṃ.

Tatra ca iti samuccayaṇvāvayetarītarayogasamāhārāvadhāraṇādisu.

Vā iti vikappanūpamānasamuccayavavatthitavibhāsāsu.
Na no mā a alaṃ halaṃ iccete paṭisedhanatthe.

Alaṃ pariyattabhūsanesu ca. Pūraṇatthaṃ duvidhaṃ atthapūraṇaṃ padapūraṇañca.

Tattha atha khalu vata atho assu yagghe hi carahi naṃ taṃ va tu va vo pana bhave kīva ha tato yathā sudaṃ kho ve haṃ enaṃ seyyathidaṃ iccevamādīni padapūraṇāni.

Tattha atha iti pañhānantariyādhikārādisu ca.
Khalu iti paṭisedhāvadhāraṇāpasiddhisu ca.
Vata iti ekaṃsakhedānukampāsaṅkappesu ca.
Atho iti aṇvādese ca.
Hi iti hetuavadhāraṇesu ca.
Tu iti visesahetunivattanādisu ca.
Pana iti visesepi.
Bhave ce iccete ekaṃsatthepi.
Haṃ iti visādasambhamesupi.
Seyyathidanti taṃ katamanatti atthepi.
Atthapūraṇaṃ duvidhaṃ vibhattiyuttaṃ avibhattiyuttañca.
Atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyaṃ.

Āvuso ambho hamho are hare re je iccete āmantaṇe.

Divā bhiyyo namo iccete paṭhamāya dutiyāya ca.

Sayaṃ sāmaṃ samaṃ sammā kinni iccete tatiyatthe. Soto dhāppaccayantā ca yuttaso, padaso, aniccato, dukkhato, ekadhā, dvidhā iccādi.

Tavetuṃpaccayantā catutthiyā. Kātave, dātave, kātuṃ, kāretuṃ, dātuṃ, dāpetumiccādi.

Sotoppaccayantā pañcamiyatthe. Dīghaso, oraso, rājato vā corato vā iccādi.

[SL Page 107] [\x 107/]

To sattamyatthepi trathādipaccayantā ca. Ekato purato pacchato passato piṭṭhito pādato sīsato aggato mūlato yatra yattha yahi tatra tattha tahi tahaṃ iccādi.

Samantā sāmantā parito abhito samantato ekajjhaṃ ekamantaṃ heṭṭhā upari uddhaṃ adho tiriyaṃ sammukhā parammukhā āvi raho tiro uccaṃ nīcaṃ anto antarā antaraṃ ajjhattaṃ bahiddhā bāhirā bāhiraṃ bahi oraṃ pāraṃ ārā ārakā pacchā pure huraṃ pecca iccete sattamiyā.

Sampati āyati ajja aparajju parajju suve sve uttarasuve hiyyo pare sajju sāyaṃ pāto kālaṃ kallaṃ divā nattaṃ* niccaṃ satataṃ abhiṇhaṃ abhikkhaṇaṃ muhuṃ muhuttaṃ bhūtapubbaṃ purā yadā tadā iccādayo kālasattamiyā.

Iti vibhattiyuttāni.

Avibhattiyuttesu appeva appevanāma nu iccete saṃsayatthe.

Addhā aññadatthu taggha jātu kāmaṃ sasakkaṃ iccete ekaṃ satthe.

Eva iti avadhāraṇe.

Kacci nu nanu kathaṃ kiṃsu kiṃ iccete pucchanatthe.

Evaṃ iti itthaṃ iccete nidassane.

Iti iti hetuvākyaparisamattisu ca.

Yāva tāva yāvatā tāvatā kittāvatā ettāvatā kīva iccete paricchedanatthe.

Evaṃ sāhu lahu opāyikaṃ patirūpaṃ āma sādhu iti sampaṭicchanatthe.

Yathā tathā yatheva tatheva evaṃ evameva evamevaṃ evampi yathāpi seyyathāpi seyyathāpināma viya iva yathariva tathariva yathānāma yathāhi yathāva iccete paṭibhāgatthe.

Yathā iti yoggatāvīcchāpadatthānativattīnidassanesu ca.
* "Rattaṃ" itipi pāṭho.

[SL Page 108] [\x 108/]

Evaṃ iti upadesapañhādisu ca.
Kiñcāpi iti anuggahaṇatthe.
Aho iti garahapasaṃsanapatthanesu.
Nāma iti garahapasaṃsanasaññāpañhesu.
Sādhu iti pasaṃsanayācanesu.
Iṅgha haṇda iccete codanatthe.
Sādhu suṭṭhu evametanti anumodane.
Kira iti anussavanaassaddheyyosu.
Nūna iti anumānaparivitakkanesu.
Kasmā iti kāraṇapucchane.
Yasmā tasmā tathāhi tena iccete kāraṇāva
Cchedanatthe.
Saha saddhiṃ amā iti samakirayāyaṃ.
Vinā rite vippayoge.
Nānā puthu bahuppakāre.
Puthuṃ visuṃ asaṅghāte ca.
Duṭṭhu ku kucchāyaṃ.
Puna appaṭhame.
Kathañci kicchatthe.
Dhā kkhattuṃ sakiñca saṅkhāvibhāge.
Īsakaṃ appamaṇdesu.
Saṇikaṃ maṇdatthe.
Khippaṃ araṃ lahu āsu tuṇṇaṃ aciraṃ sīghatthe.
Ciraṃ cirassaṃ dīghakāle.
Ce yadi saṅkāvaṭṭhāne
Dhuvaṃ thirāvadhāraṇesu.
Hā visāde.
Tuṇhi abhāsane.
Sacchi paccakkhe.
Musā micchā alikaṃ asacce.
Suvatthi āsiṭṭhe iccādi.

Tūnatvānatvāppaccayantā ussukkanatthe bhavanti.

Yathā:- passitūna passiya passitvā disvāna disvā dassetvā dātūna datvāna datvā upādāya dāpetvā viññāya viceyya vineyya nihacca samecca upecca ārabbha āgamma iccādi.

[SL Page 109] [\x 109/]
Evaṃ nāmakhyātopasaggavinimmuttaṃ yadavyayalakkhaṇaṃ taṃ sabbaṃ nipātapadanti veditabbaṃ.

Vuttañca:

"Muttaṃ padattayā tasmā nipatatyantarantarā,
Nepātikanti taṃ vuttaṃ yaṃ avyayasalakkhaṇa"nti.

Nepātikapadaṃ.

Pulliṅgaṃ itthiliṅgañca napuṃsakamathāparaṃ
Tiliṅgañca aliṅgañca nāmikaṃ pañcadhā ṭhitaṃ.

Iti rūpasiddhiyaṃ nāmakaṇḍo dutiyo.
Atha vibhattīnamatthabhedā vuccante.

Tattha ekampi atthaṃ kammādivasena ekattādivasena ca vibhajantīti = vibhattiyo, syādayo. Tā pana paṭhamādibhedena sattavidhā.

Tattha kasmiṃ atthe paṭhamā?

Liṅgatthe paṭhamā.

Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti.

Liṅgassa attho = liṅgattho. Ettha ca līnaṃ aṅganti = liṅgaṃ, apākaṭo avayavo. Purisoti ādīnaṃ hi pakatippaccayādivibhāgakappanāya nipphāditānaṃ saddapatirūpakānaṃ nāmikapadānaṃ paṭhamaṃ ṭhapetabbaṃ pakatirūpaṃ apākaṭattā avayavattā ca liṅganti vuccati. Athavā visadāvisadobhayarahitākāravohārasaṅkhātena tividhaliṅgena sahitatthassa tabbinimmattassupasaggādinamatthassa ca līnassa gamanato liṅganato vā liṅganti aṇvatthanāmavasena vā dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavalliṅganti vacanato parasamaññāvasena vā liṅganti idha pāṭipadikāparanāmadheyyaṃsyādivibhatthyantapadapakatirūpameva vuttanti daṭṭhabbaṃ.

Liṅgassattho nāma pabaṇdhavisesākārena pavattamāne rūpādayo upādāya paññāpiyamāno tadaññānaññābhāvena anibbavanīyo samūhasantānādibhedo upādāpaññattisaṅkhāto ghaṭādivohārattho ca paṭhavi phassādīnaṃ sabhāvadhammānaṃ

[SL Page 110] [\x 110/]

Kāladesādibhedabhinnānaṃ vijātīyavinivatto sajātīyasādhāraṇo yathāsaṅketamāropasiddho tajjāpaññattīsaṅkhāto kakkhaḷattādisāmaññākāro ca.

So pana kammādisaṃsaṭṭho suddho cāti duvidho tattha kammādisu dutiyādīnaṃ vidhīyamānattākammādisaṃsaggarahito liṅgasaṅkhyāparimāṇayutto tabbinimmuttupasaggādipadatthabhūto ca suddho saddattho idha liṅgattho nāma.

Yo pana ākhyātakitakataddhitasamāsehi vutto kammādisaṃ saṭṭho attho sopi dutiyādīnaṃ puna attanā cattabbassa atthavisesassābhāvena avisayattā liṅgatthamattassa sabbhāvato1 ca paṭhamāyeva visayo.

Hoti cettha:-
"Paṭhamāvupasaggatthe kesañcatthe nipātasaddānaṃ,
Liṅgādike ca suddhebhihite kammādiatthepi."

Saliṅge tāva-eso puriso ete purisā, esā kaññā etā kaññāyo, etaṃ cittaṃ etāni cittāni.

Sasaṅkhe - eko dve.

Saparimāṇo:- doṇo khāri āḷhakaṃ.

Liṅgādivinimmutte sattāmatte ca vā ha aha atthi sakkā labbhā iccādi.

Liṅgatthe paṭhamāti adhikicca ālapane cāti ālapanatthe ca paṭhamā. Abhimukhaṃ katvā lapanaṃ = ālapanaṃ. Āmantaṇaṃ avhānanti attho.

Ettha ca āmantaṇaṃ nāma pageva laddhasarūpassa saddena abhimukhīkaraṇaṃ. Katābhimukho pana gacchāti ādinā nayena kiriyāya yojīyati. Tasmā āmantaṇasamaye kiriyāyogābhāvato idaṃ kārakavohāraṃ na labhati.

Vuttañca:

"Saddenābhimukhīkāro vijjamānassa vatthuno,
Āmantaṇaṃ vidhātabbe natthi rājā bhaveti ta"nti.

Bho purisa (ehi) bho purisā vā, bhavanto purisā (etha)
1. Liṅgatthassa sambhavato va-sanna.
[SL Page 111] [\x 111/]

Kasmiṃ atthe dutiyā?

Kammatthe dutiyā.
Kammatthe liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.
Anabhihite evāyaṃ. Kammaṇi dutiyāyaṃ ktoti vacanañcettha ñāpakaṃ.
Kiṃ kammaṃ?

Yena vā kayirate taṃ karaṇanti vāti vattate.

Yaṃ karoti taṃ kammaṃ.

Yaṃ vā karoti yaṃ vā vikaroti yaṃ vā pāpuṇāti taṃ kārakaṃ kammasaññaṃ hoti.

Idha liṅgakālavacanamatantaṃ. Karīyatīti = kammaṃ. Tattha kārakaṃ sādhakaṃ kirayānipphattikāraṇamuccate. Taṃ pana kārakaṃ chabbidhaṃ, kammaṃ kattā karaṇaṃ sampadānamapādānamokāso cāti. Tattha sabhāvato parikappato vā kammādimhi satiyeva kirayābhāvato kammādīnaṃ channampi kārakavohāro siddhova hoti.

Tampana kammaṃ tividhaṃ, nibbattanīyaṃ vikaraṇīyaṃ pāpaṇīyañcāti. Yathā:

Mātā puttaṃ vijāyati, āhāro sukhaṃ janayati, kaṭaṃ karoti devadatto, kaṭṭhamaṅgāraṃ karoti, suvaṇṇaṃ keyūraṃ kaṭakaṃ vā karoti, vīhayo lunāti, devadatto nivesanaṃ pavisati, ādiccaṃ passati, dhammaṃ suṇoti, paṇḍite payirupāsati.

Vuttañca:
"Nibbattivikatippattibhedena tividhaṃ mataṃ,
Kattukirayābhigammaṃ taṃ sukhaṅgāranivesana"nti.

Ettha ca icchitānicchitakathitākathitādibhedamanapekkhitvā sabbasaṅgāhakavasena yaṃ karoti taṃ kammantī vuttattā atthantaravikappanavādhikārato va sabbattha imināva kammasaññā hoti.

Tattha anicchitakammaṃ yathā:- kaṇṭakaṃ maddati, visaṃ gilati, gāmaṃ gacchanto rukkhamūlaṃ upagacchati.

Akathitakammaṃ yathā - yaññadattaṃ kambalaṃ yāvate brāhmaṇo. Ettha hi kambalamiti kathitakammaṃdvikammikāya yācanakirayāya vattumicchitarattā. Yaññadattamiti appadhānattā akathitakammaṃ. Tathā-samiddhaṃ dhanaṃ bhikkhate, ajaṃ gāmaṃ nayasi, parābhavantaṃ purisaṃ mayaṃ pucchāma gotamaṃ, bhagavā bhikkhū etadavoca iccādi.

[SL Page 112] [\x 112/]

Abhihitakamme pana na hoti.

Yathā - kaṭo karīyate devadattena, sugatena desino dhammo, yaññadatto kambalaṃ yāvīyate brāhmaṇena iccādi.

Dutiyāti adhikāro.

Gatibuddhibhujapaṭhaharakarasayādīnaṃ kārite vā. 283-302.

Gamu sappagatimhi, budha bodhane, budha avagamane vā, bhujapālanabhyavaharaṇesu, paṭha vyattiyaṃ vācāyaṃ, hara haraṇe, kara karaṇe, si saye iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ payoge kārite satipayojjakattubhūte kammaṇi liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti vā.

Niccaṃ sampatte vikappatthoyaṃ, tena pakkhe tatiyā hoti. Yo koci puriso gāmaṃ gacchati tamañño payojayati puriso purisaṃ gāmaṃ gamayati, purisena vā gāmaṃ gamayati.

Evaṃ sissaṃ dhammaṃ bodheti ācariyo, mātā puttaṃ bhojanaṃ bhojayati, sissaṃ dhammaṃ paṭheti ācariyo, puriso purisaṃ bhāraṃ bhārayati, puriso purisaṃ kammaṃ kārayati, purisena vā kammaṃ kārāpayati, puriso purisaṃ sāyayati.

Evaṃ sabbattha kārite kattukammaṇi dutiyā.
Kāriteti kiṃ? Puriso gāmaṃ gacchati.

Abhihite na bhavati purisena puriso gāmaṃ gamayīyate sisso dhammaṃ bodhiyate iccādi.

Kāladdhānamaccantasaṃyoge. 284-309.

Accantaṃ nirantaraṃ saṃyogo = accantasaṃyogo. Kāladdhānaṃ dabbaguṇakirayāhi accantasaṃyoge tehi kāladdhānavācihi liṅgehi dutiyāvibhatti hoti.

Kāle sattāhaṃ gavapānaṃ, māsaṃ maṃsodanaṃ,1 saradaṃ ramaṇīyā nadī, sabbakālaṃ ramaṇīyaṃ naṇdanaṃ, māsaṃ sajjhāyati, tayo māse abhidhammaṃ desesi.

Addhani-yojanaṃ vanarāji, yojanaṃ dīgho pabbato, kosaṃ sajjhāyati.

Accantasaṃyogeti kiṃ? Māse māse bhuñjati, yojane yojane vihāraṃ patiṭṭhāpesi.
1. Maṃsodano-sanna

[SL Page 113] [\x 113/]

Kammappavacanīyayutte. 285-301.

Kammappavacanīyehi nipātopasaggehi yutte yoge satiliṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.

Kammaṃ pavacanīyaṃ yesaṃ te = kammappavacanīyā parasamaññāvasena vā aṇvādayo kammappavacanīyā tattha anusaddassa lakkhaṇe sahatthe hine ca kammappavacanīyasaññā vuttā. Yathā: pabbajitamanu pabbajiṃsu, nadīmaṇvavasitā bārāṇasī, nadiyā saha avabaddhāti attho. Anusāriputtaṃ paññavā.
Lakkhaṇādisu:- lakkhaṇitthambhutakkhānabhāgavīcchāsu pata pari anavoti patiparianūnaṃ kammappavacanīyasaññā vuttā.

Upalakkhaṇe:- suriyassuggamanaṃ pati dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ. Rukkhampati vijjotate caṇdo, rukkhaṃ pari, rukkhaṃ anu.

Itthambhūtakkhāne:- sādhu devadatto mātarampati, mātarampari, mātaraṃ anu.

Bhāge:- yadettha mampati siyā, mampari, maṃ anu taṃ dīyatu.

Vīcchāyoge:- atthamatthampati saddo nivisati. Rukkhaṃ rukkhampati vijjotate caṇdo, rukkhaṃ rukkhampari, rukkhaṃ rukkhaṃ anu.

Abhirabhāgeti abhissa bhāgavajjitesu lakkhaṇādisra kammappavacanīyasaññā vuttā. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato. Sādhu devadatto mātaraṃ abhi.

Nipāte:- dhi brāhmaṇassa hantāraṃ iccevamādi.

Kvaci dutiyā chaṭṭhinamatthe. 286-308.

Chaṭṭhinamatthe kvaci dutiyāvibhatti hoti. Antarāabhito paritopatipaṭibhādiyogevāyaṃ. Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nālaṇdaṃ addhānamaggapaṭipanno. Rājagahassa ca nālaṇdāyaca vivarabhute majjheti aṇtho. Abhito gāmaṃ vasati, parito gāmaṃ vasati. Nadiṃ nerañjaraṃ pati, nerañjarāya nadiyā samīpeti attho. Paṭibhantu taṃ cuṇda bojjhaṅgā. Upamā maṃ paṭibhāti, upamā mayhaṃ upaṭṭhahatīti attho.

Kvaci dutiyā attheti ca vattate.

Tatiyāsattamīnañca. 287-309.

Tatiyāsattamīnamatthe ca kvaci liṅgamhā dutiyāvibhatti hoti.

[SL Page 114] [\x 114/]

Tatiyatthe:- sace maṃ nālapissati, tvañca maṃ nābhibhāsasi, vinā dhammaṃ kuto sukhaṃ, upāyamantarena na atthasiddhi.

Sattamiyatthe:- kāle upāṇvajjhāvasassa payoge adhisiṭṭhāsānaṃ payoge tappānācāre ca dutiyā.

Kāle tāva:- pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājā.

Upādipubbassa vasadhātussa payoge:- gāmaṃ upavasati, gāmaṃ anuvasati, vihāraṃ adhivasati, gāmaṃ āvasati, agāraṃ ajjhāvasati.

Tathā paṭhaviṃ adhisessati, gāmaṃ adhitiṭṭhati, gāmaṃ ajjhāvasati.

Tappānācāresu:- nadiṃ pibati, gāmaṃ carati iccādi.
Kasmiṃ atthe tatiyā?

Karaṇe tatiyā.

Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti. Kiṃ karaṇaṃ?

Yena vā kayirate taṃ karaṇaṃ

Yena vā kattā upakaraṇabhūtena vatthunā kiriyaṃ avyavadhānena karoti yena vā vikaroti yena vā pāpuṇāti taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.

Karīyate nenāti = karaṇaṃ. Ettha ca satipi sabbakārakānaṃ kiriyāsādhakatte yena vā kayirateti visesetvā vacanaṃ kattupakaraṇabhūtesu sādhanesu sādhakatamasseva gahaṇatthaṃ.

Vuttañca:"yassa sabbavisesena kirayāsaṃsiddhihetutā,
Sambhāvīyati taṃ vuttaṃ karaṇaṃ nāma kāraka"nti.

Taṃ pana duvidhaṃ ajjhattikabāhiravasena.

Yathā:- hatthena kammaṃ karoti, cakkhunā rūpaṃ passati, manasā dhammaṃ viññāya, dāttena vīhayo lunāti, agginā kuṭiṃ jhāpeti.

Tatiyāti adhikāro.

Kattari ca.

Kattari ca kārake liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti. Caggahaṇena itthambhūtalakkhaṇe kiriyāpavagge pubbasadisasamonattha

[SL Page 115] [\x 115/]

Kalahanipuṇamissakasakhilatthādiyoge kāladdhānesu paccattakammatthapañcamiyatthādisu ca tatiyā.

Ko ca kattā?

Yo karoti sa kattā.

Yo kiriyaṃ attappadhāno hutvā karoti so kattusañño hoti. So tivikho suddhakattā hetukattā kammakattāti. Tattha yo sayameva kiriyaṃ karoti so ghuddhakattā.

Yo aññaṃ kātuṃ samatthaṃ akarontaṃ kammaṇi niyojeti so hetukattā. Yathā:-gantuṃ samattho devadatto. Tamañño payojeti gamayati devadattanti.

Yampana tattha tattha gacchati devadatto. Tamañño payojayati gamayati devadattanti hetvatthanidassanaṃ. Tampi sāmatthiyadassanavasena vuttanti gahetabbaṃ. Aññathā yadi sayameva karoti kiṃ tattha payojakavyāpārena akarontaṃ balena kārayati, pāsāṇaṃ vuṭṭhāpayatīti ādikañca na sijjheyya.

Ettha pana:

Kattāti vattate.

Yo kāreti sa hetu. 288-284.

Yo kattāraṃ kāreti so hetusañño hoti kattācāti hetukattusaññā. Yo pana parassa kiriyaṃ paṭicca kammabhūtopi sukarattā sayameva sijjhanto viya hoti so kammakattā nāma.

Yathā:- sayaṃ karīyate kaṭo, sayameva paccate odanoti.

Vuttañca:
"Attappadhāno kiriyaṃ yo nibbatteti kārako,
Appayutto payutto vā sa kattāti pavuccati.
Hetukattāti kathito kattuno yo payojako,
Kammakattāti sukaro kammabhūto kathīyate"ti.

Nanu ca saṃyogo jāyateti ādisu kathaṃ pure asato jananakirayāya kattubhāvo siyāti. Vuccate. Lokasaṅketasiṅohi saddappayogo. Avijjamānampi hi loko saddābhidheyyatāya vijjamānaṃ viya gahetvā voharati. Vikappabumbigahitākāroyevahi saddenābhidhīyate, na tu vatthusabhāvo. Aññathā sutamaya
* Gacchati.

[SL Page 116] [\x 116/]

Ñāṇenapi paccakkhena viya vatthusabhāvasacchikaraṇappasaṅgomusāvādakudiṭṭhivādādīnamabhāvappasaṅge- ca siyā. Tasmā buddhiparikappitapaññattivasena saddappavatti hotīti asato saṃyogādissapi hoteva jananakirayāya kattukārakatāti.

Yathāha:-
"Vohāravisayo saddo nekantaparamatthiko,
Buddhisaṅkappito attho tassatthoti pavuccati.
Buddhiyā gahitattā hi saṃyogo jāyate iti,
Saṃyogo vijjamānova kattā bhavati jātiyā"ti.

Tatra tatiyā. Jinena desito dhammo, buddhena jito māro, ahinā daṭṭho naro, buddhena bodhito loko, saṅehi kāritā vihārā.

Abhihite na bhavati. Kaṭaṃ karoti devadatto kārayati vā.

Itthambhūtassa lakkhaṇe:- sā bhinnena sisena paggharantena lohitena paṭivissakānaṃ ujjhāpesi, ūnapañcabaṇdhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, tidaṇḍena paribbājakamaddakkhi.

Apavagge: ekāheneva bārāṇasiṃ pāyāsi, navahi māsehi vihāraṃ niṭṭhāpesi. Kiriyāpavaggo kiriyāya āsu pariniṭṭhāpanaṃ.

Pubbādiyoge:- māsena pubbo, pitarā sadiso, mātarāsamo, kahāpaṇena ūno, dhanena vikalo, asinā kalaho, ācārena nipuṇo, vācāya nipuṇo, guḷena missakaṃ, tilena missakaṃ, vācāya sakhilo, maṇinā attho, dhanena attho, pitarā tulyo.

Kāladdhānesu:- māsena bhuñjati, yojanena gacchati.
Paccatte:- attanāva attānaṃ sammannati.
Kammatthe:- tilehi khette vapati.
Pañcamiyatthe:- sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena.

Sahādiyoge ca. 289-289.

Saha saddhiṃ samaṃ nānā vinā alaṃ kimiccevamādīhi yoge liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti. Casaddena sahatthepi.

Tattha sahasaddena yogo kiriyāguṇadabbasamavāye sambhavati.

[SL Page 117] [\x 117/]
Yathā:- vitakkena saha vattati, puttena saha thūlo, antevāsikasaddhivihārikehi saha ācariyujjhāyānaṃ lābho, nisīdi bhagavā saddhiṃ bhikkhusaṅghena, sahassena samaṃ mitā, sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, saṅgho vināpi gaggena uposathaṃ kareyya, alante idha vāsena, kimme ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā, kinte chaṭāhi dummedha, kinte ajinasāṭiyā.

Sahatthe: devadatto rājagahaṃ pāvisi kokālikena pacchāsamaṇena, dukkho bālehi saṃvāso.

Hetvatthe ca. 290-291.

Yogaggahaṇamidhānuvattate. Hetvatthe hetvatthappayoge ca liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti.

Kismi ca phale diṭṭhasāmatthiyaṃ kāraṇaṃ hetu. Soyeva attho. Tasmiṃ - hevatthe. Annena vasati, dhammena vasati, vijjāya vasati.

Na jaccā vasalo hoti na jaccā hoti brāhmaṇo,
Kammanā vasalo hoti kammanā hoti brāhmaṇo.

Dānena bhogavā, ācārena kulī.

Kena pāṇi kāmadado kena pāṇi madhussavo,
Kena te brahmacariyena puññaṃ pāṇimhi ijjhati.

Hetvatthappasoge:- kena nimittena, kena payojanena, kenatthena, kena hetunā vasati.

Sattamyatthe ca. 291-292.

Sattamyatthe ca liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti.

Kāladdhānadisādesādisu cāyaṃ. Tena samayena, tena kālena, kālena dhammasavaṇaṃ, so vo mamaccayena satthā, māsena bhuñjati, yojanena dhāvati, puratthimena dhataraṭṭho. Dakkhiṇena virūḷhako, pacchimena virūpakkho, uttarena kapivanto janoghamaparena ca, yena bhagavā tenupasaṅkami iccādi.

Yenaṅgavikāro. 292-293.

Yena vyādhimatā aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate tattha tatiyāvibhatti hoti. Ettha ca aṅgamassa atthīti = aṅgaṃ, sarīraṃ. Akkhinā kāṇo, hatthena kuṇi, pādena bañjo, piṭṭhiyā khujjo.

[SL Page 118] [\x 118/]

Visesane ca. 293-293.

Visesīyati visesitabbamanenāti = visesanaṃ, gottādi. Tasmiṃ gottanāmajātisippavayoguṇasaṅkhāte visesanatthe tatiyāvibhatti hoti. Casaddena pakatiādīhi ca.

Gottena gotamo nātho, sāriputtoti nāmena vissuto paññavā ca so, jātiyā khattiyo buddho loke appaṭipuggalo, tadahu pabbajito santo jātiyā sattavassiko.

Sippena naḷakāro so, ekūnatiṃso vayasā, vijjāya sādhū, paññāya sādhu, tapasā uttamo, vaṇṇena abhirūpo.

Pakatiādisu:- pakatiyā abhirūpo, yebhuyyena mattikā, samena dhāvati, visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ vikkiṇāti, sahassena assake vikkiṇāti iccādi.

Kasmiṃ atthe catutthi?

Sampadāne catutthi.

Sampadānakārake liṅgamhā catutthivibhatti hoti.

Kiñca sampadānaṃ?

Yassa dātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ.

Yassa vā yaṃ dātukāmo yassa vā rocate yassa vā dhārayate taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti. Sammā padiyate assāti = sampadānaṃ, paṭiggāhako.

Tampana tividhaṃ dīyamānassānivāraṇajjhesanānumativasena.

Yathā-buddhassa pupphaṃ yajati, bodhīrukkhassa jalaṃ dadāti.

Ajjhesane:- yācakānaṃ dhanaṃ dadāti.

Anumatiyaṃ:- bhikkhūnaṃ dānaṃ deti.

Yathāha:
"Anirākaraṇārādhanabbhanuññavasena bhi,
Sampadānaṃ tidhā vuttaṃ rukkhayācakabhikkhavo"ti.

Dātukāmoti kiṃ? Rañño daṇḍaṃ dadāti.

[SL Page 119] [\x 119/]

Rocanādisu pana-samaṇassa rocate saccaṃ, mā āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, yassāyasmato khamati, devadattassa suvaṇṇacchattaṃ dhārayato yaññadatto.

Sampadānanti vāti ca vattate.

Silāghahanuṭhāsapadhārapihakudhaduhissosūya
Rādhikkhapaccāsuṇaanupatigiṇapubbakattā
Rocanatthatadatthatumatthālamatthamaññanā
Darappāṇini gatyatthakammaṇi saṃsaṭṭha
Sammutibhiyyasattamyatthesu ca. 294-279.

Catuppadamidaṃ. Silāgha katthane, hanu apanayane, ṭhā gati nivuttimhi, sapa akkose, dhara dhāraṇe, piha icchāyaṃ iccetesaṃ dhātūnaṃ payoge - kudha kope, duha jigiṃsāyaṃ, issa issāyaṃ, usūya dosāvikaraṇe iccetesaṃ tadatthavācīnañca cātūnaṃ payoge ca-rādha hiṃsāsaṃrādhesu, ikkha dassanaṅkesūti imesaṃ payoge ca-pati āpubbassa su savaṇetimassa ca, anu patipubbassa ṅgī saddetīmassa ca pubbakattā ca-ārocanattha yoge tadatthe tumatthe alamatthappayoge ca-maññatippayoge anādare appāṇini ca-gatyatthānaṃ kammaṇi ca-āsiṃ sanatthappayoge ca- sammuti bhiyyappayogesu ca-sattamyatthe cāti taṃ kammādikārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.

Casaddaggahaṇena pahiṇāti kappati pahoti upamañjalikaraṇaphāsuatthaseyyappabhutiyoge ca pure viya catutthi.

Silāghādiyoge tāva-buddhassa silāghate, upajjhāyassa silāghate. Thometīti attho.

Hanute mayhameva, hanute tuyhameva, apalapatiti attho. Upatiṭṭheyya satyaputtānaṃ vaḍḍhakī. Ettha ca upaṭṭhānaṃ nāma upagamanaṃ. Bhikkhussa bhuñjamānassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya. Mayhaṃ sapate, tuyhaṃ sapate. Ettha ca sapanaṃ nāma saccakaraṇaṃ.

Dhārayatippayoge-dhanikoyeva sampadānaṃ. Suvaṇṇaṃ te dhārayate, idha dhārayatīti attho. Tassa rañño mayaṃ nāgaṃ dhārayāma. Pihappayoge icchitoyeva. Devāpi tassa pihayanti tādino, devāpi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ patthentīti attho.

[SL Page 120] [\x 120/]

Kodhādiatthānaṃ payoge yampati kopo*. Tassa kujjha mahāvīra, yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, duhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūbhati, titthiyā issayanti samaṇānaṃ, dujjanā guṇavantānaṃ usūyanti, kā usūyā vijānataṃ.

Rādhikkhappayoge yassa vipucchanaṃ kammavikkhāpanatthaṃ. Vādhikārato dutiyā ca. Ārādho me rañño. Rañño ārajjhati, rājānaṃ vā ārajjhati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kyāhaṃ ayye aparajjhāmi vā. Āyasmato upālittherassa upasampadāpekho upatisso, āyasmantaṃ vā.

Paccāsuṇaanupatigiṇānaṃ pubbakattā suṇotissa dhātussa paccāyoge giṇassa ca anupatiyoge pubbassa kammuno yo kattā so sampadānasañño hoti.

Yathā: bhagavā bhikkhū etadavoca ettha bhikkhūti akathinakammaṃ. Etanti kathitakammaṃ. Pubbassa vacanakammassa kattā bhagavā, bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Āsuṇanti buddhassa bhikkhū. Tathā-bhikkhū janaṃ dhammaṃ sāveti, tassa bhikkhuno jano anugiṇāti, tassa bhikkhuno patigiṇāti. Sādhukāradanādinā taṃ ussāhayatīti attho.

Yo vadeti sa kattāti vuttaṃ kammanti vuccati,
Yo paṭiggāhako tassa sampadānaṃ vijāniyāti.

Ārocanatthappayoge yassa āroceti taṃ sampadānaṃ.

Ārocayāmi vo bhikkhave, pativedayāmi vo bhikkhave. Āmantayāmi te mahārāja. Āmanta kho taṃ gacchāmāti vā.

Ettha ca ārocanasaddassa kathanappakāratthattā desanatthādiyogepi catutthi. Dhammaṃ te desessāmi, desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhūnaṃ, yathā no bhagavā vyākareyya, niruttaṃ te pavakkhāmi iccādi.

Tadatthe:- sampadānasaññā catutthi ca.

Ato vāti ca vattate.

Āya catutthekavacanassa tu. 295-109

Akārantato liṅgamhā parassa catutthekavacanassa āyādeso hoti vā. Paralopādi.
* 'Sampati kopo' iccapi porāṇako pāṭho.
[SL Page 121] [\x 121/]

Buddhassatthāya dhammassatthāya saṅghassatthāya jīvitaṃ pariccajāmi, piṇḍapātaṃ paṭisevāmi neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, ūnassa pāripūriyā, atthāya hitāya sukhāya saṃvattati.

Tumettha-lokānukampāya, lokamanukampitunti attho. Tathā-phāsuvihārāya.

Alaṃsaddassa atthā arahapaṭikkhepā. Arahatthe-alaṃ me rajjaṃ, alaṃ bhikkhu pattassa, akkhadhutto purisapuggalo nālaṃdārabharaṇāya. Alaṃ mallo mallassa, arahati mallo mallassa.

Paṭikkhepe-alante idha vāsena, alamme hirañña suvaṇṇena, kimme ekena tiṇṇena, kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ tassa tuṭṭhassa.

Maññatippayoge anādare appāṇini kammaṇiyeva*-kaṭṭhassa tuvaṃ mañño, kaliṅgarassa tuvaṃ maññe, jīvitaṃ tiṇāyapi na maññamāno.

Anādareti kiṃ? Suvaṇṇaṃ taṃ maññe.

Appāṇinīti kiṃ? Gadrabhaṃ tvaṃ maññe.

Gatyatthakammaṇi vādhikārato dutiyā ca. Appo saggāya gacchati, appo saggaṃ gacchati. Nibbāṇāya vajantiyā, mūlāya paṭikasseyya mūlaṃ paṭikassesya.

Āsiṃsaṇthe āyubhaddakusalādiyogeyeva. Āyasmato dīghāyu hotu. Totitā sasminnāsūti ntussa savibhattissa no ādeso.

Bhaddaṃ bhavato hotu, kusalaṃ bhavato hotu, anāmayaṃ bhavato hotu, sukhaṃ bhavato hotu, atthaṃ bhavato hotu, hitaṃ bhavato hotu, svāgataṃ bhavato hotu, suvatthi hotu sabbasattānaṃ.

Sammutippayoge sādhu sammuti me tassa bhagavato dassa nāya.

Bhiyyappayoge-bhiyyo so mattāya.

Sattamiyatthe- āvikaraṇapātubhavanādiyoge. Tuyhañcassa āvikaromi, tassa me sakko pāturahosi. Caggahaṇena pahiṇādikirayāyoge phāsuādināmappayoge ca. Tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo,ekassa dinnaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ pahoti, upamante karissāmi, añjaliṃ
* "Appāṇikammaṇiyeva" iccapi pāṭho.

[SL Page 122] [\x 122/]

Te paggaṇhāmi, tathā tassa phāsu, iti lokassattho, maṇinā me attho, seyyo me attho iccādi.
Catutthiti vattate.

Namoyogādisvavi ca. 296-296.

Namasā yoge sotthisvāgatādīhipi ca yoge liṅgamhā catutthivibhatti hoti.

Namo te buddhavīratthu, namo karohi nāgassa, namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, sotthi pajānaṃ, svāgatante mahārāja atho te adurāgataṃ
Kāle bhavissatīti ca vattane.

Bhāvāvācimhi catutthi. 297-655.

Bhāvāvācimhi catutthivibhatti hoti bhavissati kāle.

Bhavanaṃ = bhāvo. Pacissate pavanaṃ = pāko, pākāya vajati, pacituṃ gacchatīti attho. Evaṃ bhogāya vajati iccādi.

Kasmiṃ atthe pañcamī? Apādāne pañcamī.
Kimapādānaṃ?

Yasmādapetī bhayamādatte vā tadapādānaṃ.

Yasmā vā avadhito apeti yasmā vā bhayahetuto bhayaṃ bhavati yasmā vā akkhātārā vijjaṃ ādadāti taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ bhavati.

Apanetvā ito ādadātīti = apādānaṃ. Tampana tividhaṃ visayabhedena, niddiṭṭhavisayaṃ upāttavisayaṃ anumeyyavisayañcāti.

Apādanasaññāvisayassa kirayāvisesassa niddiṭṭhattā niddiṭṭhavisayaṃ. Yathā:- gāmā apenti munayo, nagarā niggato rājā. Ettha ca pāpā cittaṃ nivāraye, pāpā nivārentīti ādisu yadipi kāyasaṃyogapubbakamapagamanaṃ natthi tathāpi cittasaṃyogapubbakassa apagamanassa sambhavato imināva apādānasaññā.

Yattha apagamanakirayaṃ upāttaṃ ajjhāhaṭaṃ visayaṃ katvā pavattati, taṃ upāttavisayaṃ. Yathā:valāhakā vijjotate vijju, kusūlato pavatīti. Ettha ca valāhakā nikkhamma kusūlato apanetvāti ca pubbakiriyā ajjhāharīyati.

Anumeyyavisayaṃ yathā:- madhurā pāṭaliputtakehi abhirūpā ettha hi kenaci guṇena ukkaṃsīyantīti anumeyyova kiriyā viseso. Idha pana durantikādisutte vibhattiggahaṇena apādānasaññā.

[SL Page 123] [\x 123/]

Vuttañca:-
"Niddiṭṭhavisayaṃ kiñci upāttavisayaṃ tathā,
Anumeyyavisayañcāti apādānaṃ tidhā mata"nti.
Catema calācalavasena duvidhampi hotī.
Calaṃ yathā:-dhāvatā hatthimhā patito aṅkusadhārī.
Acalaṃ yathā:-pabbatā otaranti vanacarā.

Bhayahetumhi-corā bhayaṃ jāyati, taṇhāya jāyati bhayaṃ, pāpato uttasati, natthi soko kuto bhayaṃ.

Akkhātari-upajjhāyamhā sikkhaṃ gaṇhāti, ācariyamhā adhīte, ācariyato suṇāti.
Apādānanti adhikāro.

Dhātunāmānamupasaggayogādisvapi ca. 298-274.

Dhātavo ca nāmāni = dhātunāmāni. Tesaṃ anabhihitalakkhaṇānaṃ* dhātunāmānaṃ payoge upasaggayoge ca ādisaddena nipātayoge ca taṃ yuttaṃ kārakamapādānasaññaṃ hoti.

Dhātuppayoge tāva:- parijiyoge yo asayho, pabhuyoge pabhavo, janiyoge jāyamānassa pakati ca.

Yathā:-buddhasmā parājenti aññatitthiyā, himavatā pabhavanti pañca mahānadiyo, anavatattamhā mahāsarā pabhavanti, aciravatiyā pabhavanti kunnadiyo, kāmato jāyati soko, yasmā so jāyate gini, urasmā jāto putto, kammato jātaṃ iṇdriyaṃ.

Nāmappayoge:- aññatthetarādīhi yutte. Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhati, tato aññena kammena, tato itaraṃ, ubhato sujāto putto iccādi.

Upasaggayuttesu apaparīhi vajjanatthehi yoge, mariyādābhividhiatthaāyoge, patinā patinidhipatidānatthena yoge ca.

Yathā:- apa sālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho. Tathā-pari pabbatā devo vassati. Pabbataṃ vajjetvāti attho. Mariyādāyaṃ-ā pabbatā khettaṃ. Abhividhimhi-ā brahmalokā saddo abbhuggacchati, brahmalokamabhivyāpetvāti attho.

Patinidhimhi-buddhasmā pati sāriputto dhammadesanāya ālapati temāsaṃ.

Patidāne-ghatamassa telasmā pati dadāti, kanakamassa hiraññasmā pati dadāti.
* Avihitalakkhaṇānaṃ iti katthaci.

[SL Page 124] [\x 124/]

Nipātayuttesu- ritenānāvinādīhi yoge-rite saddhammākuto sukhaṃ, te bhikkhū nānā kulā, visā saddhammā natthañño koci nātho, ariyehi puthagevāyaṃ jano, yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Apiggahaṇena kammāpādānakārakamajjhepi pañcamī. Kāladdhānehi-pakkhasmā vijjhati migaṃ luddako, ito pakkhasmā migaṃ vijjhatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ māsasmā bhuñjati bhojanaṃ, kosā vijjhati kuñjaraṃ.

Vasaddaggahaṇena pabhutyādiatthe tadatthappayoge ca:

Yatohamhagini ariyāya jātiyā jāto, yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññätaṃ, yatvādhikaraṇamenaṃ, yato pabhūti, yato paṭṭhāya, tato paṭṭhāya iccādi.

Rakkhaṇatthānamicchitaṃ. 299-275.

Rakkhaṇatthānaṃ dhātūnaṃ payoge yaṃ icchitaṃ taṃ kārakamapādānasaññaṃ hoti.

Vakārādhikārato anicchitañca. Rakkhaṇañcettha nivāraṇaṃ tāyanañca. Kāke rakkhanti taṇḍulā, yavā paṭisedhenti gāvo.
Anicchitaṃ yathā:- pāpā cittaṃ nivāraye, pāpā nivārenti, rājato vā corato vā aggito vā udakato vā nānābhayato vā nānārogato vā nānāupaddavato vā ārakkhaṃ gaṇhantu.

Icchitamiti vattate.

Yena vādassanaṃ. 300-276.

Yena adassanamicchitaṃ antaradhāyantena taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti vā.

Antaradhānevāyaṃ. Upajjhāyā antaradhāyati sisso, nilīyatīti attho. Mātāpitūhi antarahito.

Vāti kiṃ? Jetavane antarahito.

Yenāti kiṃ? Yakkho tatthevantaradhāyatha.

Dūrantikaddha kālanimmāṇatvālopadisāyoga vibhattārappayogasuddhappamocanahetu
Vivittappamāṇapubbayogabaṇdhanaguṇavacana pañhakathanathokākattusu ca. 301-277.

[SL Page 125] [\x 125/]

Dūratthe antikatthe addhanimmāṇe kālanimmāṇe tvā lope disāyoge vibhatte āratippayoge suddhappayoge pamocanatthappayoge hetvatthe vivittatthappayoge pamāṇatthe pubbayoge baṇdhanatthayoge guṇavacane pañhe kathane thokatthe akattari ca yadavadhibhūtaṃ hetukammādibhūtañca taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.

Casaddena yathāyogaṃ dutiyā tatiyā chaṭṭhī ca.

Ettha dūrantikañca dūrantikatthañcāti dūrantikanti sarūpekasesaṃ katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tena dūrantikatthappayoge tadatthe ca apādānasaññā hoti.

Dūratthappayoge tāva-kīva dūro ito naḷakāragāmo, tato bhave dūrataraṃ vadanti, gāmato nātidūre, ārakā te moghapurisā imasmā dhammavinayā, ārakā tehi bhagavā.

Dūratthe-dūratova namassanti, addasa dūratova āgacchantaṃ.

Antikaṇthappayoge-antikaṃ gāmā, āsannaṃ gāmā, samīpaṃ gāmā, gāmassa samīpanti attho.

Dutiyā tatiyā ca. Dūraṃ gāmaṃ āgato, dūrena gāmena āgato, dūrato gāmā āgatoti attho. Dūraṃ gāmena vā. Antikaṃ gāmaṃ āgato, antikaṃ gāmena vā. Āsannaṃ gāmaṃ, āsannaṃ gāmena vā iccādi.

Addhakālānaṃ nimmāṇaṃ nāma parimāṇaṃ. Tasmiṃ gamyamāne-ito madhurāya catusu yojanesu saṅkassaṃ, rājagahato pañcacattāḷīsayojanamatthake sāvatthi.

Kālanimmāṇe-ito ekanavutikappamatthake vipassī bhagavā loke udapādi, ito vassasahassassa accayena buddho loke uppajjissati.

Tvāppaccayantassa lopo nāma tadatthasambhavepi avijjamānatā. Tasmiṃ tvālope kammādhikaraṇesu-pāsādā saṅkameyyapāsādamabhirūhitvā saṅkameyyāti attho. Tathā-hatthikkhaṇdhā saṅkameyyā, abhidhammā pucchanti abhidhammaṃ sutvā vā. Abhidhammā kathayanti, abhidhammaṃ paṭhitvā vā. Āsanā vuṭṭhaheyya āsane nisīditvā vā.

Disatthavācīhi yoge disatthe va -ito sā purimā disā, ito sā dakkhiṇā disā, ito sā pacchāmā disā, ito sā uttarā disā, avīcito upari bhavaggaṃ, uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā iccādi.

[SL Page 126] [\x 126/]

Disatthe puratthimato dakkhiṇatoti ādi ettha pana sattamiyatthe toppaccayopi bhavissati.

Vibhattaṃ nāma sayaṃ vibhattasseva tadaññato guṇena vibhajanaṃ. Tasmiṃ vibhatte-yato paṇītataro vā visiṭṭhataro vā natthi, attadanto tato varaṃ, kiñcāpi dānato sīlameva varaṃ, tato mayā asukena vā bahutaraṃ sutaṃ, sīlameva sutā seyyo.

Chaṭṭhi ca. Channavutīnaṃ pāsaṇḍadhammānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayo.

Āratippayogo nāma viramaṇatthasaddappayogo. Tattha-ārati virati pāpā. Pāṇātīpātā veramaṇī, adinnādānato paṭivirato, appaṭiviratā musāvādā.

Suddhappayoge-lobhanīyehi dhammehi suddho asaṃsaṭṭho, mātito ca pitito ca suddho anupakkuṭṭho agarahito.

Pamocanatthappayoge-parimutto dukkhasmāti vadāmi. Mutto mārabaṇdhanā, na te muccanti maccunā, muttohaṃ sabbapāsehi.

Hetvatthe sarūpekasesassa gahitattā hetvatthappayoge ca sabbanāmato-kasmā nu tumhe daharā na mīyatha, kasmā idheva maraṇaṃ bhavissati, kasmā hetunā, yasmā ca kammāni karonti, yasmātiha bhikkhave, tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ, tasmā buddhosmi brāhmaṇa, yasmā kāraṇā, tasmā kāraṇā, kiṃkāraṇā.

Dutiyā chaṭṭhi ca. Kiṃ kāraṇaṃ, taṃ kissa hetu, kissa tumhe kilamatha, kena hetunā, yena kāraṇena yenamidhekacce sattā, tena nimittena tena vuttamiccādisu hetvatthe cāti tatiyā.

Vivittaṃ nāma vivecanaṃ-tadatthayoge. Vicito pāpakā dhammā, vivicceva kāmebhi, vivicca
Pamāṇatthe tatiyā ca. Āyāmato ca vitthārato ca yojanaṃ, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ, caṇdabhāgāya parimāṇaṃ, parikkhepato navayojanasataparimāṇo majjhimadeso, dīghasonava vidatthiyo sugatavidatthiyā pamāṇikā kāretabbā.
Ratabbā.
Ettha ca smāsminnaṃ iccādito smā ca, so vāti ca vittate.

Dīghorehi. 302-106.

Dīgha ora iccetehi smāvacanassa so ādeso hoti vāci so ādeso, dīghaso, dīghato vā.

[SL Page 127] [\x 127/]

Tatiyā ca. Yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena sāsaparāsi.

Paṭhamatthavācakena pubbasaddena yogo pubbayogo. Ettha ca pubbaggahaṇaṃ adisatthavuttino pubbādigahaṇassupalakkhaṇanti daṭṭhabbaṃ. Tena parādiyogepi.

Yathā-pubbeva me bhikkhave sambodhā, ito pubbe nāhosi, tato paraṃ paccantimā janapadā, dhātuliṅgehi parāppaccayā, tato aparena samayena, tato uttarimpi iccādi.

Baṇdhanatthayoge baṇdhanahetumhi iṇe tatiyā ca. Satasmābaddho naro raññā. Satena vā baddho naro.

Phalasādhanahetubhūtassa guṇassa vacanaṃ guṇavacanaṃ, tasmiṃ guṇavacane. Tatiyā ca. Issariyā janaṃ rakkhati rājā, issariyena cā. Sīlato naṃ pasaṃsanti, sīlena vā. Paññāya vimuttamano iccādi.

Pañhakathanesu-kuto sitvaṃ, kuto bhavaṃ, pāṭaliputtato. Ettha ca kathanaṃ nāma visajjanaṃ.

Thokatthe-asatta*vacane karaṇe. Tatiyā ca. Thokā muccati, thokena vā muccati. Appamattakā muccati, appamattakena vā. Kicchā muccati, kicchena vā.

Akattari akārake ñāpakahetumhi - kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā uppannaṃ hoti cakkhuviññāṇaṃ na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetukaṃ. Sabbattha sabbadā sabbesañca ekasadisabhāvāpattito

Hutvā abhāvato niccā udayavyayapīḷanā.
Dukkhā avasavattittā anattāti tilakkhaṇaṃ.
Pañcamīti vattate.

Kāraṇatthe ca. 303-298.

Karoti attano phalanti kāraṇaṃ, kārakahetu tasmiṃ kāraṇatthe ca pañcamīvibhatti hoti. Vikappenāyaṃ, hetvatthe tatiyāya ca vihitattā.

Ananubodhā appaṭivedhā catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ saṇdhāvitaṃ saṃsaritaṃ, avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho iccādi.
Asatva.

[SL Page 128] [\x 128/]

Kasmiṃ atthe chaṭṭhi?

Sāmismiṃ chaṭṭhī.

Ko ca sāmi.

Yassa vā pariggaho taṃ sāmi.

Pari gayhatīti = pariggaho. Yo yassa pariggaho āyatto sambaṇdhī tampati so attho sāmisañño hoti.

Vāggahaṇena sāmitabbarujādiyogepi. Ettha ca kirayābhi sambaṇdhābhāvā na kārakatā sambhavati. Sāmibhāvo hi kirayākārakabhāvassa phalabhāvena gahito. Tathā hi: rañño purisoti vutte yasmā rājā dadāti puriso ca patigaṇhāti tasmā rājapurisoti viññāyati. Evaṃ so yassa āyatto sevakādibhāvena vā bhaṇḍabhāvena vā samīpasamūhāvayavavikārakāriyaavatthājātiguṇakirayādivasena vā tassa sabbassapi so sambaṇdhadhārabhūto visesanaṭṭhāniāgamivasena tividhopi attho sāmi nāmāti gahetabbo.

Vuttañca:
"Kirayākārakasañjāto assedambhāvahetuko,
Sambaṇdho nāma so attho tattha chaṭṭhī vidhīyate.
Pāratantyaṃ hi sambaṇdho tattha chaṭṭhī bhave tito.
Upādhiṭṭhānāgamito na visessādito tito"ti.

Visesanato tāva: rañño puriso. Ettha ca rājā purisaṃ aññasāmito viseseti nivattetīti visesanaṃ. Puriso tena visesīyatīti visesitabbo. Evaṃ sabbattha visesitabbayoge visesanatova chaṭṭhī.

Bhaṇḍena sambaṇdhe-pahūtaṃ me dhanaṃ sakka, ekassa paṭiviṃso, bhikkhussa pattacīvaraṃ.

Samīpasambaṇdhe-ambavanassa avadūre, nibbāṇasseva santike.

Samūhasambaṇdhe-suvaṇṇassa rāsi, bhikkhūnaṃ samūho.

Avayavasambaṇdhe-manussasseva te sīsaṃ, rukkhassa sākhā.

Vikārasambaṇdhe-suvaṇṇassa vikati, bhaṭṭhadhaññānaṃ sattu.

Kāriyasambaṇdhe-yavassa aṅkuro, meghassa saddo, puttāpi tassa bahavo, kammānaṃ phalaṃ vipāko.

Avatthāsambaṇdhe-khaṇdhānaṃ pātubhāvo, khaṇdhānaṃ jarā, khaṇdhā naṃ bhedo.

[SL Page 129] [\x 129/]

Jātisambaṇdhe-manussassa bhāvo, manussānaṃ jāti.

Guṇasambaṇdhe-suvaṇṇassa vaṇṇo, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassa. Buddhassa guṇaghoso, pupphānaṃ gaṇdho, phalānaṃ raso, cittassa phusanā, sippikānaṃ sataṃ natthi, tilānaṃ muṭṭhi, tesaṃ samāyogo, saṇdhino vimokkho, tathāgatassa paññā pāramiṃ ārabbha pubbacariyaṃ vā, sukhaṃ te, dukkhaṃ te, cetaso parivitakko udapādi, paññāya paṭubhāvo, rūpassa lahutā, rūpassa mudutā, rūpassa upacayo.

Kirayāsambaṇdhe-pādassa ukkhepanaṃ, pādassa avakkhepanaṃ vā. Hatthassa sammiñjanaṃ, pādānaṃ pasāraṇaṃ, dhātūnaṃ gamanaṃ, dhātūnaṃ yeva ṭhānaṃ nisajjā sayanaṃ vā, tathāgatassa nāmagottādi, tassa kāraṇaṃ, tassa mātāpitaro, tassa purato pāturahosi, tassa pacchato pacchato, nagarassa dakkhiṇato, vassānaṃ tatiye māse, na tassa upamā, kuverassa bali iccādi.

Ṭhānito yamedantassādeso. O avassa

Āgamito puthassāgamo iccādi.

Sāmiyoge sakko devānamiṇdo, migānaṃ rājā.

Tabbarujādiyoge-mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ vikkaṇditabbaṃ viracitabbaṃ, devadattassa rujati, tassa rogo uppajji, rajakassa vatthaṃ dadāti, musāvādassa ottappaṃ iccādi.

Kvaci, tatiyāsattamīnanti ca vattate.

Chaṭṭhī ca. 304-310.

Tatiyāsattamīnamatthe kvaci chaṭṭhivibhatti hoti.

Yajassa karaṇe-pupphassa buddhaṃ yajati, pupphena vā ghatassa aggiṃ juhoti.

Suhitatthayoge- pattaṃ odanassa pūretvā, odanenāti attho. Imameva kāyaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa, pūrati bālo pāpassa.

Tulyatthakimalamādiyoge-pitussa tulyo, pitarā vā tulyo. Mātu sadiso, mātarā sadiso vā. Kiṃ tassa tuṭṭhassa, kiṃ tena tuṭṭhenāti attho. Alaṃ tassa tuṭṭhassa.

Kattari katappaccayoge-sobhanā kaccāyanassa kati, kaccāyanena vā. Rañño sammato, raññā vā. Evaṃ rañño

[SL Page 130] [\x 130/]

Pūjito, rañño sakkato, rañño apacito, rañño mānito, amataṃ tesaṃ bhikkhave aparibhuttaṃ yesaṃ kāyagatāsati aparibhuttā iccādi.

Sattamiyatthe kusalādiyoge-kusalā naccagītassa sikkhitā caturitthiyo, kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ, kusalo maggassa, kusalo amaggassa, santi hi bhante uḷārā yakkhā bhagavato pasannā. Divasassa tikkhattu divase tikkhattuṃ vā. Māsassa dvikkhattuṃ iccādi.

Kvaci, chaṭṭhīti ca vattate.

Dutiyāpañcamīnañca. 305-311.

Dutiyāpañcamīnamatthe ca kvaci chaṭṭhīvibhatti hoti.

Dutiyatthe kammaṇi kitakayoge-tassa bhavanti cattāro, sahasā kammassa kattāro, amatassa dātā, bhinnānaṃ saṇdhātā sahitānaṃ anuppadātā, bodhetā pajāya, kammassa kārako natthi vipākassa ca vedako, avisaṃvādako lokassa, pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo, acchariyo arajakena vatthānaṃ rāgo, acchariyo agopālakena gāvīnaṃ doho.

Tathā saricchādīnaṃ kammaṇi-mātu sarati, mātaraṃ sarati. Na tesaṃ koci sarati sattānaṃ kammapaccayā, puttassa icchati, puttamicchati.

Karotissa patiyatane ca- patiyatanaṃ = abhisaṅkhāro. Udakassa patikurute. Udakaṃ patikurute. Kaṇḍassa patikurute, kaṇḍaṃ patikurute.

Pañcamiyatthe-parihānibhayatthayoge-assavaṇatā dhammassa parihāyanti, kinnukho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno, bhīto catunnaṃ āsivisānaṃ iccādi.

Kvavīti kiṃ? Gambhīrañca kathaṃ kattā, kālena dhammiṃ kathaṃ bhāsitā hoti, paresaṃ puññāni anumoditā, bujjhitā saccāni, kaṭaṃ kārako, pasavo ghātuko.

Tathā na niṭṭhādisu ca-sukhakāmī vihāraṃ gato, rathaṃ katavanto, rathaṃ katāvī, kaṭaṃ katvā, kaṭaṃ karonto, kaṭaṃ karāno, kaṭaṃ kurumāno iccādi.

[SL Page 131] [\x 131/]

Kasmiṃ atthe sattamī?

Okāse sattamī.

Ko ca okāso?

Yodhāro tamokāsaṃ.

Ādhārīyati asminti = ādhāro, adhikaraṇaṃ. Kattukammasamavetānaṃ nisajjapacanādikirayānaṃ patiṭṭhānaṭṭhena yo ādhāro taṃ kārakaṃ okāsasaññaṃ hoti.

Kaṭe nisīdati devadatto. Thāliyaṃ odanaṃ pacati. Ettha hi devadattataṇḍulānaṃ kattukammānaṃ dhāraṇato taṃ samavetaṃ āsanapacanasaṅkhātaṃ kiriyaṃ dhārenti nāma.

So panāyamokāso catubbidho vyāpiko opasilesiko sāmīpiko vesayikoti.

Tattha vyāpiko nāma yattha sakalopi ādhārabhūto attho ādheyyena patthaṭo hoti, yasmiñca ādheyyabhūtaṃ kiñci vyāpitvā tiṭṭhati.

Taṃ yathā:

Tilesu telaṃ atthi, khīresu jalaṃ, dadhimhi sappīti.

Opasilesiko nāma paccekasiddhānaṃ bhāvānaṃ yattha upasilesena upagamo hoti, yasmiñca ādheyyo upasilissati alalīyitvā tiṭṭhati.

Taṃ yathā:

Āsane nisinno saṅgho, thāliyaṃ odanaṃ pacati, ghaṭesu udakamatthi, dūre ṭhito, samīpe ṭhitoti.

Sāmīpiko nāma yattha samīpe samīpivohāraṃ katvā tadāyattavuttitādīpanatthaṃ ādhārabhāvo vikappīyati.

Yathā:- gaṅgāyaṃ ghoso vasati, gaṅgāya samīpe vajo vasatīti attho. Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane, sāvatthiyā samīpeti attho.

Vesayiko nāma yattha aññatthābhāvavasena desantarāvacchedavasena vā ādhāraparikappo.

Taṃ yathā:

Ākāse sakuṇā caranti, bhūmisu manussā, jalesu macchā, pādesu patito, pāpasmiṃ ramatī mano, pasanno buddhasāsane, paññāya sādhu, vinaye nipuṇo, mātari sādhu, pitari nipuṇo iccādi.

[SL Page 132] [\x 132/]

Sabbopi vāyamādhāro padhānavasena parikappitavasena vā kirayāya patiṭṭhā bhavatīti okāsotveva vuttoti veditabbo.

Vuttampi cetaṃ:

"Kiriyā kattukammānaṃ yattha hoti patiṭṭhitā,
Okāsoti pavutto so catuddhā vyāpikādito.
Vyāpiko tilakhīrādi kaṭo opasilesiko,
Sāmīpikoti gaṅgādi ākāso visayo mato"ti.

Chaṭṭhi, sattamīti ca adhikāro.

Sāmissarādhipatidāyādasakkhipatibhūpasuta kusalehi ca. 306-305.

Sāmi issara adhipati dāyāda sakkhi patibhū pasuta kusala iccetehi yoge chaṭṭhīvibhatti hoti sattamī ca.

Ubhayatthaṃ vacanaṃ. Gavaṃ sāmī, gosu sāmī. Gavaṃ issaro, gosu issaro. Gavaṃ adhipati, gosu adhipati. Gavaṃ dāyādo, gosu dāyādo. Gavaṃ sakkhi, gosu sakkhi. Gavaṃ patibhū, gosu patibhū. Gavaṃ pasuto, gosu pasuto. Gavaṃ kusalo, gosu kusalo.

Niddhāraṇe ca. 307-306.

Nīharitvā dhāraṇaṃ = niddhāraṇaṃ, jātiguṇakirayānāmehi samudāyato ekadesassa puthakkaraṇaṃ. Tasmiṃ niddhāraṇatthe gamyamāne tato samudāyavāciliṅgamhā chaṭṭhīvibhatti hoti sattamī ca.

Manussānaṃ khattiyo sūratamo, manussesu khattiyo sūratamo. Kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu sampannakhīratamā. Addhikānaṃ dhāvanto sīghatamo, addhikesu dhāvanto sīghatamo. Āyasmā ānaṇdo arahataṃ aññataro ahosi, arahantesu vā iccādi.

Anādare ca. 308-207.

Anādare ca gamyamāne bhāvavatā liṅgamhā chaṭṭhivibhatti hoti sattamī ca.

Akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ rudantānaṃ pabbaji, mātāpitusu rudantesu pabbaji.

Ākoṭayanto so neti sivirājassa pekkhato,

Maccu gacchati ādāya pekkhamāne mahājane.
* Sāmipiko tu-ekaccesu.

[SL Page 133] [\x 133/]

Kammakaraṇanimittatthesu sattamī. 309-312.

Kamma karaṇa nimitta iccetesvatthesu liṅgambhā sattamī vibhatti hoti.

Kammatthe-bhikkhūsu abhivādenti muddhani cumbitvā, purisassa bāhāsu gahetvā.

Karaṇatthe-naggā hatthesu piṇḍāya caranti, samaṇā pattesu piṇḍāya caranti, pathesu gacchanti, sopi maṃ anusāseyya sampaṭicchāmi matthake.

Nimittatthe-dīpi cammesu haññate, kuñjaro dantesu haññate, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, sampajānamusāvāde pācittiyaṃ. Musāvādanimittaṃ musāvādappaccayāti attho.

Sattamīti adhikāro.

Sampadāne ca. 310-313.

Sampadānatthe ca liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.

Saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ saṅghe gotami dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi.

Yā palālamayaṃ mālaṃ nārī datvāna cetiye,

Alattha kañcanamayaṃ mālaṃ bojjhaṅgikañca sā.

Pañcamyatthe ca. 311-314.

Pañcamyatthe liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.

Kadalīsu gaje rakkhanti.

Kālabhāvesu ca. 312-315.

Kālo nāma nimesa khaṇa lava muhutta pubbaṇhādiko. Bhāvo nāma kiriyā sā cettha kiriyantarūpalakkhaṇāva adhippetaṃ. Tasmiṃ kālatthe ca bhāvalakkhaṇe bhāvatthe ca liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.

Kāle-pubbaṇhasamaye gato, sāyaṇhasamaye āgato, akāle vassati tassa kāle tassa na vassati, phussamāsamhā tīsu māsesu vesākhamāso, ito satasahassamhi kappe uppajji cakkhumā.

Bhāvena bhāvalakkhaṇe- bhikkhusaṅghesu bhojiyamānesu gato, bhuttesu āgato, gosu duyhamānāsu gato, duddhāsu

[SL Page 134] [\x 134/]

Āgato, jāyamāno kho sāriputta bodhisatte ayaṃ dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi.

Pāsāṇā sakkharā ceva kaṭhalā khāṇukaṇṭakā,

Sabbe maggā vivajjenti gacchante lokanāyake. Imasmiṃ sati idaṃ hoti iccādi.

Upādhyadhikissaravacane. 313-316.

Dvipadamidaṃ. Adhikatthe issaratthe ca vattamānehi upa adhi iccetehi yoge adhikissaravacane gamyamāne liṅgamhā sattamīvibhatti hoti.

Adhikavacane-upa khāriyaṃ doṇo, khāriyā doṇo adhikoti attho. Tathā upa nikkhe kahāpaṇaṃ, adhi devesu buddho, sammutiupapattivisuddhidevasaṅkhātehi tividhehipi devehi sabbaññā̆ buddhova adhikoti attho.

Issaravacane - adhi brahmadatte pañcālā, brahmadattissarā pañcālāti attho.

Maṇḍitussukkesu tatiyā ca. 314-316

Maṇḍita ussukka iccetesvatthesu gamyamānesu liṅgamhā tatiyāvibhatti hoti sattamī ca.

Maṇḍitasaddo panettha pasannatthavācako, ussukkasaddo saīhattho.

Ñāṇena pasanno, ñāṇasmiṃ pasanno. Ñāṇena ussukko, ñāṇasmiṃ ussukko sappuriso.

Kārakaṃ chabbidhaṃ saññāvasā chabbīsatīvidhaṃ,
Pabhedā sattadhā kammaṃ kattā pañcavidho bhave.

Karaṇaṃ duvidhaṃ hoti sampadānaṃ tidhā mataṃ,
Apādānaṃ pañcavidhaṃ ādhāro tu catubbidho.

Vibhattiyo pana paccattavacanādivasena aṭṭhavidhā bhavanti

Yathāha:
"Paccattamupayogañca karaṇaṃ sampadāniyaṃ,
Nissakkasāmivacanaṃ bhummamālapanaṭṭhama"nti.

Iti rūpasiṭṭhiyaṃ
Kārakakaṇḍo tatiyo.

[SL Page 135] [\x 135/]

Atha nāmānamevaññamaññasambaṇdhīnaṃ samāsoti nāmanissitattā sayañca nāmikattā nāmānantaraṃ samāso vuccate.

So ca saññāvasena chabbidho. Abyayībhāvo, kammadhārayo, digu, tappuriso, bahubbīhi,dvaṇdo cāti.

Tatra paṭhamaṃ abyayībhāvasamāso vuccate.
So ca niccasamāsoti assapadaviggaho.

Upanagaraṃ itīdha:-upasaddato paṭhamekavacanaṃ si. Tassa upasaggaparattā sabbāsamāvusopasagganipātādīhi cāti lopo. Nagarasaddato chaṭṭhekavacanaṃ nagarassa samīpanti aññapadena viggahe-

Nāmānaṃ samāso yuttatthoti samāsavidhāne sabbattha vattate.

Upasagganipātapubbako abyayībhāvo. 315-321.

Upasaggapubbako nipātapubbako ca nāmiko yuttatthe teheva attapubbagehi upasagganipātehi saha niccaṃ samāsīyate so samāso abyayībhāvasañño ca hoti.

Idha abyayībhāvādisaññāvidhāyakasuttāneva vā saññāvidhānamukhena samāsavidhāyakānīti daṭṭhabbā.
Tattha abyayamiti upasagganipātānaṃ saññā liṅgavacanabhedepi vyayarahitattā. Abyāyānaṃ atthaṃ vibhāvayatīti = abyayībhāvo. Abyayatthapubbaṅgamattā. Anabyayaṃ abyayaṃ bhavatīti vā = abyayībhāvo. Pubbapadatthappadhāno hi abyayībhāvo. Ettha ca upasagganipātapubbakoti vuttattā upasagganipātānameva pubba nipāto.

Nāmānaṃ samāso yuttattho. 316-318.

Tesaṃ nāmānaṃ payujjamānapadatthānaṃ yo yuttattho so samāsasañño hoti. Tadaññaṃ vākyamiti rūḷhaṃ. Nāmāni syādivibhattyantāni samassateti = samāso, saṅkhipīyatīti attho.

Vuttaṃ hi:-

"Samāso padasaṅkhepo padappaccayasaṃhitaṃ,

Taddhitaṃ nāma hotevaṃ viññeyyaṃ tesamantara"nti.

[SL Page 136] [\x 136/]

Duvidhañcassa samasanaṃ saddasamasanamatthasamasanañca. Tadubhayampi luttasamāse paripuṇṇameva labbhati. Aluttasamāse pana attha samasanameva vibhattilopābhāvato tatthāpi vā ekakapadattupagamanato duvidhampi labbhateva. Dve hi samāsassa payojanāni ekapadattamekavibhattittañca. Dve hi samāsassa payojanāni ekapadattamekavibhattittañca. Yutto saṅgato sambaṇdho vā attho yassa soyaṃ yuttattho. Etena saṅgatatthena yuttattha vacanena bhinnatthānaṃ ekatthabhāvo samāsassa lakkhaṇanti vuttaṃ hoti.

Ettha ca nāmānanti vacanena devadatto pavatīti ādisu ākhyātena samāso na hotīti dasseti. Sambaṇdhatthena yuttatthaggahaṇena pana bhaṭo rañño putto devadattassāti ādisu aññamaññānapekkhesu devadattassa taṇhā dantāti ādisu ca aññamaññasāpekkhesu ayuttatthatāya samāso na hotīti dīpeti.

Atthavasā vibhattivipariṇāmoti vipariṇāmena yuttatthānanti vattate.

Tesaṃ vibhattiyo lopā ca. 317-319.

Idha padantarena vā taddhitappaccayehi vā āyādippaccayehi vā ekatthibhūtā yuttatthā nāma. Tena tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ taddhitāyādippaccayānañca vibhattiyo lopanīyā hontīti attho. Samāsaggahaṇādhikāre pana sati tesaṃ gahaṇena vā taddhitāyādippaccayantavibhattilopo.

Caggahaṇaṃ pabhaṅkarādisu lopanivattanatthaṃ. Vipariṇāmena luttāsu vibhattīsūti vattate, yuttatthaggahaṇañca.

Pakati cassa sarantassa. 318-230.

Luttāsu vibhattīsu sarantassa assa yuttatthabhūtassa tividhassapi liṅgassa pakatibhāvo hoti.

Casaddena kiṃ samudaya idappaccayatādisu niggahītantassāpi. Nimittābhāve nemittikābhāvassa idha anicchitattā ayamati deso.

Sakatthavirahenidha samāsassa liṅgasabhāvābhāvā vibhattuppattiyamasampattāyaṃ nāmavyapadesātidesamāha:

Taddhitasamāsakitakā nāmaṃvā tavetūnādisu ca. 319-603.

Taddhitantā kitakantā samāsā ca nāmamiva daṭṭhabbā tavetūnatvānatvādippaccayante vajjetvā.

[SL Page 137] [\x 137/]

Caggahaṇaṃ kiccappaccayaitthippaccayantādissapi nāmavyapadesatthaṃ. Idha samāsaggahaṇaṃ atthavataṃ samudāyānaṃ nāmavyapadeso samāsassevāti niyamatthanti apare.

Abyayībhāvoti vattate.

So napuṃsakaliṅgo. 320-322.

So abyayībhāvasamāso napuṃsakaliṅgova daṭṭhabboti napuṃsakaliṅgattaṃ.

Ettha hi satipi liṅgassātidese adhipaññanti ādisu adhiñāṇanti ādirūpappasaṅgo na hoti saddantarattā. Tipaññanti ādisu viya daṭṭhabbaṃ. Na cāyaṃ atideso. Sutte atidesa liṅgassa ivasaddassādassanato. Pure viya syāduppatti.

Kvavīti vattate.

Aṃ vibhattīnamakārantabyayībhāvā. 321-343.

Tasmā akārantā abyayībhāvā parāsaṃ vibhattīnaṃ kvacī aṃ hoti.

Sesaṃ ñeyyaṃ.

Taṃ upanagaraṃ, nagarassa samīpaṃ tiṭṭhatītyattho. Tāni upanagaraṃ. Ālapanepevaṃ. Taṃ upanagaraṃ passa. Tāni upanagaraṃ.

Na pañcamyāyamambhāvo kvacīti adhikārato,
Tatiyāsattamīchaṭṭhīnantu hoti vikappato.

Upanagaraṃ kataṃ upanagarena vā, tebhi upanagaraṃ, upanagaraṃ debhi, tesaṃ upanagaraṃ, upanagarā ānaya upanagaramhā upanagarasmā, upanagarehi, upanagaraṃ santakaṃ upanagarassa vā, tesaṃ upanagaraṃ, upanagaraṃ nidhehi upanagare upanagaramhi upanagarasmiṃ, upanagaraṃ, upanagaresu vā. Evaṃ-upakumbhaṃ.

Abhāve:-darathānaṃ abhāvo = niddarathaṃ, nimmasakaṃ.
Pacchāatthe:-rathassa pacchā = anurathaṃ, anuvātaṃ.
Yoggatāyaṃ-yathāssarūpaṃ = anurūpaṃ, rūpayogganti attho.
Vīcchāyaṃ:-attānamattānaṃ pati paccattaṃ, addhamāsaṃ addhamāsaṃ anu = aṇvaddhamāsaṃ.

Ānupubbiyaṃ:-jeṭṭhānaṃ anupubbo = anujeṭṭhaṃ.
[SL Page 138] [\x 138/]

Paṭilome:- sotassa paṭilomaṃ = paṭisotaṃ, paṭipathaṃ, paṭivātaṃ, attānaṃ adhikicca pavattaṃ = ajjhattaṃ.

Mariyādābhividhisu:-ā pāṇakoṭiyā = āpāṇakoṭikaṃ.

Kvaci samāsantagatānamakārantoti kappaccayo. Ā kumārehi yaso = ākumāraṃ yaso, kaccāyanassa.

Samiddhiyaṃ-bhikkhāya samiddhīti atthe samāse napuṃsakaliṅgatte va kate:

Samāsassa antoti ca vattamāne-

Saro rasso napuṃsake. 232-234.

Napuṃsake vattamānassa samāsassa anto saro rasso hoti. Ettha ca abyayībhāvaggahaṇaṃ nānuvattetabbaṃ, tena dvigudvaṇdabahubbīhīsupi napuṃsake vattamānasamāsantasarassa rassantaṃ siddhaṃ hoti.
Aṃvibhattīnamiccādinā amādeso subhikkhaṃ.

Gaṅgāya samīpe vattatīti = upagaṅgaṃ, maṇikāya samīpaṃ = upamaṇikaṃ itthīsu adhikiccāti atthe samāsanapuṃsakattarassattādisu katesu:

Abyayībhāvā vibhattīnanti ca vattate.

Aññasmā lopo ca. 323-345.

Akārantato aññasmā abyayībhāvasamāsā parāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti.

Adhitthi. Itthīsu adhikicca kathā pavattatīti attho. Adhitthiyassa, adhitthi kataṃ iccādi. Evaṃ-adhikumāri. Vadhuyā samīpaṃ-upavadhu. Gunnaṃ samīpaṃ = upagu okārassa rassattamukāro. Evaṃ upasagga pubbako.

Nipātapubbako yathā:-buḍḍhānaṃ paṭipāṭi ye buḍḍhāti vā yathābuḍḍhaṃ.

Padatthānatikkame:- yathākkamaṃ, yathāsatti. Yathābalaṃ karoti, balamanatikkamitvā karotīti attho. Jīvassa yattako paricchedo = yāvajīvaṃ. Yāvatāyukaṃ kappaccayo. Yattakena attho-yāvadatthaṃ. Pabbatassa parabhāgo = tiropabbataṃ. Tiropākāraṃ, tirokuḍḍaṃ. Pāsādassa anto = anto

[SL Page 139] [\x 139/]

Pāsādaṃ. Antonagaraṃ, antovassaṃ nagarato bahi = bahinagaraṃ. Pāsādassa upari = uparipāsādaṃ. Uparimañcaṃ. Mañcassa heṭṭhā = heṭṭhāmañcaṃ. Heṭṭhāpāsādaṃ. Bhattassa pure = purebhattaṃ evaṃ pacchābhattaṃ.

Sākallatthe:- saha makkhikāya samakkhikaṃ bhuñjati. Na kiñci parivajjetīti attho. Tesu vuddhiti ādinā sahasaddassa so.

Gaṅgāya oraṃ-oragaṅgamiccādi.

Abyayībhāvasamāso niṭṭhito.

Atha kammadhārayasamāso vuccate.

So ca navavidho. Visesanapubbapado, visesanuttarapado, visesanobhayapado, upamānuttarapado, sambhāvanāpubbapado, avadhāraṇapubbapado, nanipātapubbapado, kupubbapado, pādipubbapado cāti.

Tattha visesanapubbapado tāva.

Mahanta purisa itīdha:-

Ubhayattha paṭhamekavacanaṃ si. Tulyādhikaraṇabhāvappasiddhatthaṃ casaddatasaddappayogo. Mahanto ca so puriso cāti viggahe:

Ito paraṃ vibhāsā rukkhatiṇa iccādito vibhāsāti samāsavidhāne sabbattha vattate.

Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo. 324-326.

Dve padāni nāmikāni tulyādhikaraṇāni aññamaññena saha vibhāsā samasyante tasmiṃ dvipade tulyādhikaraṇe sati so samāso kammadhārayasañño ca hoti.

Dve padāni = dvipadaṃ. Tulyaṃ samānaṃ adhikaraṇaṃ attho yassa padadvayassa taṃ = tulyādhikaraṇaṃ tasmiṃ dvipade tulyādhikaraṇe bhinnappavattinimittānaṃ dvinnaṃ padānaṃ visesanavisesitabbabhāvena ekasmiṃ atthe pavatti tulyādhikaraṇatā. Kammamiva dvayaṃ dhārayatīti = kammadhārayo. Yathā kammaṃ kiriyaṃ payojanañca dvayaṃ dhārayati kamme sati kiriyāya payojanassa ca sambhavato, tathā ayaṃ samāso ekassa atthassa dve nāmāni dhārayati asmiṃ samāse sati ekatthajotakassa nāmadvayassa sambhavato. Pure viya samāsaññā vibhattilopapakatibhāvā. Samāseneva tulyādhikaraṇabhāvassa vuttattā vuttaṭṭhānamappayogoti casaddatasaddānamappayogo.

[SL Page 140] [\x 140/]

Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade. 325-332.

Mahantasaddassa mahā hoti tulyādhikaraṇe uttarapade pare. Mahatanti bahuvacanaggahaṇena kvaci mahaādeso ca. Ettha ca visesanassa pubbanipāto visesanabhūtassa pubbapadassa mahādesavidhānatova viññāyati.

Kammadhārayo digūti ca vattate.

Ubhe tappurisā. 326-328.

Ubhe kammadhārayadigusamāsā tappurisasaññā honti.

Tassa puriso = tappuriso. Tappurisasadisattā ayaṃ samāsopi aṇvatthasaññāya tappurisoti vutto. Yathā hi tappurisasaddo guṇamativatto tathā ayaṃ samāsopi.

Uttarapadatthappadhāno hi tappuriso. Tato nāmavyapadese syāduppatti ayaṃ pana tappuriso abhidheyyavacano paraliṅgo ca.

Mahāpuriso mahāpurisā iccādi. Purisasaddasamaṃ.

Evaṃ mahāvīro, mahāmuni. Mahantañca taṃ balañcāti = mahābalaṃ. Mahabbhayaṃ, maha ādeso.

Santo ca so puriso cāti = sappuriso, santasaddassa so bhe bo canteti ettha casaddena santasaddassa samāse abhakārepi sādeso. Tathā-pubbapuriso, aparapuriso, paṭhamapuriso, majjhimapuriso, uttamapuriso, dantapuriso, paramapuriso, vīrapuriso, setahatthi, kaṇhasappo, nīluppalaṃ, rattuppalaṃ, lohitacaṇdanaṃ.

Kvaci vihāsādhikārato na bhavati. Yathā: puṇṇo mantāṇi putto, citto gahapati, sakko devarājāti.

Pumā ca so kokilo cāti atthe samāse kate:

Lopanti vattate.

Pumassa liṅgādisu samāsesu. 327-222.

Puma iccetassa anto akāro lopamāpajjate liṅgādisu parapadesu samāsesu.

[SL Page 141] [\x 141/]

Ammo niggahītaṃ jhalapehīti makārassa niggahītaṃ. Puṃkokilo. Evaṃ punnāgo. Khattiyā ca sā kaññā cāti viggayha samāse kate:

Tulyādhikaraṇe pade itthiyambhāsitapumitthi pumāva ceti ca vattate.

Kammadhārayasaññe ca. 328-334.

Kammadhārayasaññe ca samāse itthiyaṃ vattamāne tulyādhikaraṇe uttarapade pare pubbabhūto itthivācako saddo pubbeva bhāsitapumā ce so pumā iva daṭṭhabboti pubbapade itthippaccayassa nivutti hoti.

Khattiyakaññā khattiyakaññāyo iccādi.

Evaṃ-rattalatā, dutiyabhikkhā. Brāhmaṇī ca sā dārikā cāti = brāhmaṇadārikā. Nāgamāṇavikā. Pubbapadassevāyaṃ pumhāvāti deso. Tena khattiyakumārī, kumārasamaṇī, taruṇabrāhmaṇīti ādisu uttarapade itthippaccayassa na nivutti hoti.

Itthiyamicceva kiṃ? Kumārīratanaṃ, samaṇīpadumaṃ.

Bhāsitapumāti kiṃ? Gaṅgānadi, taṇhānadi, paṭhavīdhātu, naṇdāpokkharaṇī, naṇdādevīti ādisu pana saññāsaddattā na hoti.

Tathā puratthimo ca so kāyo cāti = puratthimakāyo. Ettha ca kāyekadese kāyasaddo. Evaṃ-pacchimakāyo, uparimakāyo, heṭṭhimakāyo, sabbakāyo, purāṇavihāro, navāvāso, kataranikāyo, katamanikāyo, hetuppaccayo.

Abahulaṃ bahulaṃ katatti = bahulīkataṃ, jīvitappadhānaṃ navakaṃ = jīvitanavakamiccādi.

Visesanuttarapade jinavacanānuparodhato therācariya-paṇḍitādivisesanaṃ parañca bhavati. Yathā:

Sāriputto ca so thero cāti = sāriputtatthero. Evaṃ-mahāmoggallānatthero, mahākassapattherā, buddhghosācaiariyo, dhammapālācariyo, ācariyaguttiloti vā mahosadho ca so paṇḍito cāti = mahosadhapaṇḍito. Evaṃ-vidhura paṇḍito, vatthuviseso.

Visesanobhayapado yathā:-sītañca taṃ uṇhañcāti = sītuṇhaṃ. Siniddho ca so uṇho cāti = siniddhuṇho, māso.

[SL Page 142] [\x 142/]

Khañjo ca so khujjo cāti khañjakhujjo. Evaṃ aṇdhabadhiro. Katākataṃ, chiddāvajiddaṃ, uccāvacaṃ, chinnabhinnaṃ, sittasammaṭṭhaṃ, gatapaccāgataṃ.
Upamānuttarapade abhidhānānuparodhato upamānabhūtaṃ visesanaṃ parambhavati. Yathā:sīho viya = sīho, muni ca so sīho cāti = munisīho. Evaṃ-munivasabho, munipuṅgavo, buddhanāgo, buddhādicco. Raṃsi viya = raṃsi, saṅammo ca so raṃsi cāti = saṅammaraṃsi. Evaṃ vinayasāgaro. Puṇḍarīkamiva = puṇḍarīko, samaṇo ca so puṇḍarīkocāti = samaṇapuṇḍarīko. Samaṇapadumo. Caṇdo viya = caṇdo, mukhañca taṃ caṇdo cāti = mukhacaṇdo. Evaṃ mukhapadumaṃ iccādi.

Sambhāvanāpubbapade yathā: dhammoti buddhi = dhammabuddhi. Evaṃ dhammasaññā. Dhammasaṅkhāto, dhammasammato, pāṇasaññitā, asubhasaññā, aniccasaññā, anattasaññā, dhātusaññā, dhītusaññā, attasaññā, attadiṭṭhi iccādi.

Avadhāraṇapubbapado yathā:- guṇo eva dhanaṃ = guṇadhanaṃ. Evaṃ saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, paññāratanaṃ. Cakkhu eva iṇdriyaṃ = cakkhuṇdriyaṃ. Evaṃ-cakkhāyatanaṃ, cakkhudhātu, cakkhudvāraṃ, rūpārammaṇamiccādi.

Nanipātapubbapado yathā:-na brāhmaṇoti atthe kammadhārayamāse vibhattilopādimhi ca kate-

Ubhe tappurisāti tappurisasaññā.

Attannassa tappurise. 329-335.

Nassa nipātapadassa tappurise uttarapade sabbasseva attaṃ hoti.

Tappurisekadesattā tappuriso. Abrāhmaṇo.

Na nisedho sato yutto desādiniyamaṃ vinā,
Asato cāphalo tasmā kathamabrāhmaṇoti ce.

Nisedhatthānuvādena paṭisedhavidhi kvaci,
Parassa micchāñāṇattakhyāpanāyopapajjate.

Duvidho cassattho pasajjapaṭisedhapariyudāsavasena.

Tattha yo asuriyaṃpassā rājadārāti ādisu viya uttarapadatthassa sabbathā abhāvaṃ dīpeti so pasajjappaṭisedhavācī nāma.

[SL Page 143] [\x 143/]

Yo pana abrāhmaṇamānayāti ādisu viya uttarapadatthaṃ pariyudāsitvā taṃsadise vatthumhi kāriyaṃ paṭipādayati so pariyudāsavācī nāma.

Vuttañca:

"Pasajjappaṭisedhassa lakkhaṇaṃ vatthunatthitā,
Vatthutoññatra yā vutti pariyudāsassa lakkhaṇa"nti.

Natvevaṃ santepi abrāhmaṇoti ādisu kathamuttarapadatthappadhānatā siyāti ce? Vuccate.

Brāhmaṇādisaddānaṃ brāhmaṇādiatthasseva taṃsadisādiatthassāpi vācakattā. Brāhmaṇādisaddā hi kevalā brāhmaṇādiatthasseva pākaṭā. Bhusaddo viya sattāyaṃ. Yadā te panaññena sadisādivācakena na iti nipātena yujjanti tadā taṃsadisatadaññatabbiruddhatadabhāvesupi vattanti. Bhusaddo viya aṇvabhiyādiyoge anubhavanābhibhavanādisu. Tasmā uttarapadattha jotakoyevettha na iti nipātoti na doso. Tena abrāhmaṇoti brāhmaṇasadisoti vuttaṃ hoti. Evaṃ amanusso, assamaṇo.

Aññatthe:- na vyākatā = avyākatā, sammā, asaṅkiliṭṭhā, apariyāpannā.

Viruddhatthe:- na kusalā = akusalā, kusalapaṭipakkhāti attho evaṃ alobho, amitto.

Pasajjappaṭisedhe:- na katvā = akatvā, akātūna puññaṃ, akaronto.

Nassa tappuriseti ca vattate.

Sare an. 330-336.

Na iccetassa padassa tappurise uttarapade an hoti sare pare.

Na asso = anasso, anassavā. Na ariyo = anariyo.

Evaṃ-anissaro, aniṭṭho, anāsavo. Na ādāya = anādāya, anoloketvā iccādi.
Kupubbapado yathā:- kucchitamannanti niccasamāsattā assapadena viggahe kammadhārayasamāse kate:

[SL Page 144] [\x 144/]

Tappurise sareti ca vattate.

Kadaṃ kussa. 331-337.

Ku iccetassa nipātassa tappurise uttarapade kadaṃ hoti sare pare.

Saralope, kadannaṃ. Evaṃ-kadasanaṃ.

Sareti kiṃ? - Kudārā, kuputtā, kudāsā, kudiṭṭhi.

Kussāti vattate.

Kāppatthesu ca. 332-338.

Ku iccetassa appatthe vattamānassa kā hoti tappurise uttarapade pare.

Bahuvacanuccāraṇato kucchitatthe ca kvaci purise.

Appakaṃ lavaṇaṃ = kālavaṇaṃ. Evaṃ-kāpupphaṃ. Kucchito puriso = kāpuriso, kupuriso vā.

Pādipubbapado ca niccasamāsova padhānaṃ vacanaṃ = pāvacanaṃ. Bhusaṃ vaddhaṃ = pavaddhaṃ, sarīraṃ. Samaṃ sammā vā ādhānaṃ = samādhānaṃ. Vividhā mati = vimati. Vividho kappo = vikappo. Visiṭṭho vā kappo = vikappo. Adhiko devo atidevo. Evaṃ-adhidevo, adhisīlaṃ suṇdaro gaṇdho = sugaṇdho. Kucchito gaṇdho = duggaṇdho. Sobhanaṃ kataṃ = sukataṃ. Asobhanaṃ kataṃ = dukkataṃ iccādi.

Ye idha avihitalakkhaṇā nāmanipātopasaggā tesaṃ nāmānaṃ samāsoti yogavibhāgena samāso daṭṭhabbo. Yathā apunageyyā gāthā, acaṇdamullokakāni mukhāni, assaddhabhojī, alavaṇabhojiti ādisu ayuttatthattā nāññena samāso.

Tathā: diṭṭho pubbanti = diṭṭhapubbo, tathāgataṃ. Evaṃ-sutapubbo dhammaṃ. Gatapubbo saggaṃ.

Kammaṇi:

Diṭṭhā pubbanti = diṭṭhapubbā devā. Tena evaṃ-sutapubbā. Gatapubbā, disā. Pahāro, parābhavo, vihāro, āhāro, upahāro iccādi.

Kammadhārayasamāso.

[SL Page 145] [\x 145/]

Atha digusamāso vuccate.

Tayo lokā samāhaṭā cittena sampiṇḍitā, tiṇṇaṃ lokānaṃ samāhāroti vā atthe:

Nāmānaṃ samāso yuttatthoti vattamāne - dvipadeti ādinā kammadhārayasamāso. Tato samāsasaññāyaṃ vibhatti lope pakatibhāve ca kate:

Kammadhārayoti vattate.

Saṅkhyāpubbo digu. 333-327.

Saṅkhyāpubbo kammadhārayo samāso digusañño hoti.

Dve gāvo = digu, digusadisattā ayaṃ samāso digūti vutto. Athavā saṅkhyāpubbattanapuṃsakekattasaṅkhātehi dvīhi lakkhaṇehi gato avagatoti = digūti vuccati. Dvīhi vā lakkhaṇehi gacchati pavattatītipi = digu.

Ettha ca saṅkhyāpubboti vuttattā saṅkhyāsaddasseva pubbanipāto. Ubhe tappurisāti tappurisasaññā.

Napuṃsakaliṅgoti vattate.

Digussekattaṃ. 334-323.

Digussa samāsassa ekattaṃ hoti napuṃsakaliṅgattañca.

Samāhāradigussevedaṃ gahaṇaṃ. Tattha sabbatthekavacanameva hoti aññatra pana bahuvacanampi. Nāmavyapadesasyāduppattiamādesādi

Tilokaṃ, he tiloka, tilokaṃ, tilokena, tilokassa tilokāya vā, tilokā tilokamhā tilokasmā, tilokassa, tiloke tilokamhi tilokasmiṃ.

Evaṃ-tayo daṇḍā = tidaṇḍaṃ, tīṇi malāni samāhaṭāni tiṇṇaṃ malānaṃ samāhāroti vā timalaṃ, tilakkhaṇaṃ, catusaccaṃ, catasso disā = catuddisaṃ. Saro rasso napuṃsaketi rassattaṃ.

Pañcasikkhāpadaṃ, chaḷāyatanaṃ, sattāhaṃ, aṭṭhasīlaṃ, navalokuttaraṃ, dasasīlaṃ, satayojanaṃ.
Tathā-dve rattiyo = dvirattaṃ, tisso rattiyo = tirattaṃ, dve aṅguliyo = dvaṅgulaṃ tivaṅgulaṃ. Satta godācariyo. Tāsaṃ samāhāro vā = sattagodācaraṃ. Ettha ca rattiaṅguligodācarīnamantassa-

[SL Page 146] [\x 146/]

Kvaci samāsantagatānamakāranto. 335-339.

Rājādigaṇassedaṃ gahaṇaṃ. Tena samāsantagatānaṃ rājādīnaṃ nāmānaṃ anto kvaci akāro hotīti attaṃ.

Kāraggahaṇena bahubbīhādimhi samāsanto kvaci kappaccayo ca. Surabhisudupūtīhi gaṇdhantassikāro ca.

Athavā-a ca ko ca-akā. Rakāro padasaṇdhikaro. Tena kvaci samāsantagatānaṃ anto hutvā a ka iccete paccayā hontīti attho. Tena pañca gāvo samāhaṭāti atthe samāsādiṃ katvā samāsante appaccaye, o sare cāti avādese ca kate pañcagavanti ādi ca sijjhati. Dvirattanti ādisu pana appaccaye kate pubbasarassa saralopoti ādinā lopo.

Asamāhāradigu yathā:

Eko va so puggalo cāti = ekapuggalo. Evaṃ-ekadhammo, ekaputto. Tayo bhavā = tibhavā, catasso disā = catuddisā, dasasahassacakkavāḷāni iccādi.

Digusamāso.

Atha tappurisasamāso vuccate.

So pana dutiyādisu chasu vibhattisu bhavato chabbidho. Tattha dutiyātappuriso gatasitātītātikkantappattāpannādīhi bhavati. Saraṇaṃ gatoti viggahe-

Tappurisoti vattate.

Amādayo parapadehi. 336-329.

Amādivibhattyantāni yuttatthāni pubbapadāni nāmebhi parapadehi saha vibhāsā samasyante, so samāso tappurisasañño ca hoti.

Ayañca tappuriso abhidheyyavacanaliṅgo.

Gatādisaddā kitantattā tiliṅgā. Vibhattilopādi sabbaṃ pubbasamaṃ. So saraṇagato, te saraṇagatā. Sā saraṇagatā, tā saraṇagatāyo. Taṃ kulaṃ saraṇagataṃ, tāni kulāni saraṇagatāni iccādi.

Evaṃ-araññagato, bhūmigato. Dhammaṃ nissito = dhammanissito. Atthanissito. Bhavaṃ atīto = bhavātīto. Kālātīto. Pamāṇaṃ atikkantaṃ = pamāṇātikkantaṃ. Lokātikkantaṃ.

[SL Page 147] [\x 147/]

Sukhaṃ patto = sukhappatto. Dukkhappatto. Sotaṃ āpanno = sotāpanno. Nirodhasamāpanno, maggapaṭipanno. Rathaṃ āruḷho = rathāruḷho, sabbarattiṃ sobhano = sabbaratti-sobhano, muhuttasukhaṃ. Upapadasamāse pana vuttiyeva tassa niccattā yathā:- kammaṃ karotīti = kammakāro kumbhakāro. Atthaṃ kāmetīti = atthakāmo. Dhammakāmo. Dhammaṃ dhāretīti = dhammadharo. Vinayadharo. Saccaṃ vadituṃ sīlamassāti = saccavādī iccādi.

Tavantumānantādikitantehi vākyameva vavatthitavibhāsādhikārato yathā:-odanaṃ bhuttavā, dhammaṃ suṇamāno, dhammaṃ suṇanto, kaṭaṃ karāno anabhidhānato vā abhidhānalakkhaṇāhi taddhitasamāsakitakāti.

Dutiyātappuriso.
Tatiyā kitakapubbasadisasamonatthakalahanipuṇamissakasakhilādīhi.

Buddhena bhāsito = buddhabhāsito, dhammo. Evaṃ jinadesito. Satthārā vaṇṇito = satthuvaṇṇito, viññā̆hi garahito = viññägarahito. Viññäppasattho, issarakataṃ, sayaṃkataṃ. Sukehi āhaṭaṃ = sukāhaṭaṃ. Raññā hato = rājahato. Rogapīḷito, aggidaḍḍho, sappadaṭṭho. Sallena viddho = sallaviddho. Iccāya apakato = icchāpakato. Sīlena sampanno = sīlasampanno. Evaṃ sukhasahagataṃ, ñāṇasampayuttaṃ, mittasaṃsaggo, piyavippayogo, jātitthaddho, guṇahīno, guṇavuddho, catuvaggakaraṇīyaṃ, catuvaggādi kattabbaṃ. Kākehi peyyā = kākapeyyā, nadī.

Kvaci vuttiyeva. Urena gacchatīti = urago, pādena pibatīti = pādapo.

Kvaci vākyameva. Pharasunā chinnavā, kākehi pātabbā, dassanena pahātabbā.

Pubbādiyoge:- māsena pubbo = māsapubbo. Evaṃ-mātusadiso, pitusamo, ekūnavīsati, sīlavikalo, asikalaho, vācāni puṇo, yāvakālikasammissaṃ, vācāsakhilo. Satthārā sadiso = satthu sadiso. Satthukappo. Puññena atthiko = puññatthiko. Guṇādhiko guḷena saṃsaṭṭho odano = guḷodano. Khīrodano. Assena yutto ratho = assaratho. Maggacittaṃ. Jambuyā paññāto lakkhito dīpo = jambudīpo. Ekena adhikā dasa = ekādasa, jātiyā aṇdho = jaccaṇdho, pakatiyā medhāvī = pakatimedhāvī iccādi.
Tatiyātappuriso.

[SL Page 148] [\x 148/]

Catutthi tadatthaatthahitadeyyādīhi.

Tadatthe-kaṭhinassa dussaṃ = kaṭhinadussaṃ kaṭhinacīvaratthāyāti attho evaṃ-cīvaradussaṃ, cīvaramūlyaṃ. Yāguyā atthāya taṇḍulā = yāgutaṇḍulā. Bhattataṇḍulā. Saṅghassatthāya bhattaṃ = saṅghabhattaṃ, āgantukānamatthāya bhattaṃ = āgantukabhattaṃ. Evaṃ gamikabhattaṃ. Pāsādāya dabbaṃ = pāsādadabbaṃ.

Atthena niccasamāso sabbaliṅgatā ca. Bhikkhusaṅghassa atthāya vihāro = bhikkhusaṅghattho vihāro, bhikkhusaṅghatthāya yāgu = bhikkhusaṅghatthā yāgu, bhikkhusaṅghatthāya cīvaraṃ bhikkhusaṅghatthaṃ cīvaraṃ. Yassatthāya = yadattho yadatthā yadatthaṃ. Evaṃ tadattho tadatthā tadatthaṃ etadattho vāyāmo, etadatthā kathā, etadatthaṃ sotāvadhānaṃ. Kimatthaṃ, attatthaṃ, paratthaṃ, vinayo saṃvaratthāya, sukhaṃ samādhatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya. Tathā-lokassa hito = lokahito. Buddhassa deyyaṃ = buddhadeyyaṃ, pupphaṃ. Saṅghadeyyaṃ, cīvaraṃ idha na bhavati. Saṅghassa dātabbamiccādi

Catutthitappuriso.

Pañcamī apagamanabhayaviratimocanatthādīhi.

Methunasmā apeto = methunāpeto. Evaṃ palāpāpagato, nagaraniggato, piṇḍapātapaṭikkanto. Kāmato nikkhantaṃ = kāmanikkhantaṃ, rukkhaggā patito = rukkhaggapatito. Sāsanaccuto, āpattivuṭṭhānaṃ, dharaṇitaluggato sabbabhavehi nissaṭo = sabbabhavanissaṭo.

Bhayatthādiyoge:-rājato bhayaṃ = rājabhayaṃ, corehi bhayaṃ = corabhayaṃ. Amanussabhayaṃ. Aggito bhayaṃ = aggibhayaṃ. Pāpabhīto, pāpabhīruko. Akattabbato virati = akattabbavirati. Evaṃ kāyaduccaritavirati, vacīduccaritavirati. Baṇdhanā mutto = baṇdhamutto. Vanamutto, baṇdhanamokkho. Kammato samuṭṭhitaṃ = kammasamuṭṭhitaṃ. Ukkaṭṭhukkaṭṭhaṃ, omakomakaṃ.

Kvaci vuttiyeva. Kammato jātaṃ = kammajaṃ. Evaṃ-cittajaṃ, utujaṃ, āhārajaṃ. Idha na bhavati: pāsādā patito.

Pañcamītappuriso.

[SL Page 149] [\x 149/]

Chaṭṭhī. Rañño putto = rājaputto. Evaṃ-rājapuriso, ācariyapūjako, buddhasāvako buddharūpaṃ, jinavacanaṃ, samuddaghoso dhaññānaṃ rāsi = dhaññarāsi. Pupphagaṇdho, phalaraso. Kāyassa lahutā = kāyalahuto. Maraṇasati. Rukkhamūlaṃ. Ayassa patto = ayopatto. Evaṃ - suvaṇṇakaṭāhaṃ, pānīyathālakaṃ, sappikumho.

Devānaṃ rājāti atthe samāsādimhi kate-kvaci samāsantagatānamakārantoti akāro. Tato syā ceti āttaṃ na bhavati. Devarājo devarājā, devarājaṃ devarāje iccādi purisasaddasamaṃ.

Attabhāve = devarājā, te devarājāno iccādi rājasaddasamaṃ.

Tathā devānaṃ sakhā devasakho devasakhā, te devasakhā te devasakhāno iccādi.

Pumassa liṅgaṃ = pulliṅgaṃ evaṃ pumbhāvo. Pumantalopādi.

Hatthipadaṃ, itthirūpaṃ, bhikkhunisaṅgho, jambusākhā. Ettha ca kvacādimajjhuttarānanti ādinā majjhe īkārūkārānaṃ rassattaṃ.
Vihāsādhikārato kvaci vākyameva. Sahasā kammassa kattāro bhinnānaṃ saṇdhātā kappassa tatiyo bhāgo, yāva pakkhassa aṭṭhamī. Manussānaṃ khattiyo sūrataro.

Yuttattho icceva bhaṭo raññā puriso devaidattassāti ettha bhaṭasambaṇdhe chaṭṭhīti aññamaññānapekkhatāya ayuttatthabhāvato samāso na bhavati. Kosalassa rañño puttoti ādisu pana sāpekkhatāya asamatthattā na bhavati.

Sambaṇdhisaddānampana niccasāpekkhattepi gamakattā samāso. Yathā devadattassa gurukulaṃ, bhagavato sāvakasaṅghoti ādi

Chaṭhitappuriso.
Sattamī rūpe saññā = rūpasaññā. Evaṃ-rūpasañcetanā, saṃsāradukkhaṃ. Cakkhumhi sannissitaṃ viññāṇaṃ = cakkhuviññāṇaṃ dhamme rato = dhammarato dhammābhirati, dhammaruci, dhammagāravo dhammesu nirutti = dhammanirutti. Dānādhimutti, bhavantarakataṃ.

[SL Page 150] [\x 150/]
Dassane assādo = dassanassādo, araññe vāso = araññavāso, vikāle bhojanaṃ = vikālabhojanaṃ, kāle vassaṃ-kālavassaṃ, vane pupphaṃ = vanapupphaṃ. Evaṃ vanamahiso, gāmasūkaro, samuddamacchā, āvāṭakacchapo, āvāṭamaṇḍuko, kūpamaṇḍūko, titthanāvā itthisu dhutto = itthidhutto, akkhadhutto. Chāyāya sukkho = chāyāsukkho. Aṅgārapakkaṃ, cārakabaddho.

Idha vuttiyeva. Yathā: vane caratīti = vanacarokucchimhi sayatīti = kucchisayo, thale tiṭṭhatīti = thalaṭṭho. Jalaṭṭho, pabbataṭṭho, maggaṭṭho. Paṅge jātaṃ = paṅkajaṃ, saroruhamiccādi.

Idha na bhavati bhojane mattaññätā, iṇdriyesu guttadvāratā, āsane nisinno, āsane nisīditabbaṃ.

Sattamītappuriso.

Tadanuparodhenāti vuttattā yathābhidhānaṃ tappurise kvaci accantādisu amādivibhattyantaṃ pubbapadaṃ paraṃ bhavati.

Yathā-antaṃ atikkantaṃ accantaṃ, accantāni. Velaṃ atikkanto = ativelo. Rassattaṃ.

Evaṃ-mālaṃ atīto = atimālo. Pattajīviko, āpannajīviko. Akkhaṃ patigataṃ nissitanti = paccakkhaṃ, dassanaṃ. Paccakkho attabhāvo, paccakkhā buddhi. Atthaṃ anugataṃ = aṇvatthaṃ. Kokilāya avakuṭṭhaṃ vanaṃ = avakokilaṃ vanaṃ pariccattanti attho.Avamayūraṃ vanaṃ ajjhāyanāya parigilāno = pariyajjhono* kammassa alaṃ samatthoti = alaṃkammo, vacanāya alanti = alaṃvacano, vānato nikkhantaṃ = nibbānaṃ, kilesehi nikkhanto = nikkilesā niraṅgaṇo.Kosambiyā nikkhanto = nikkosambī vanato niyyāto nibbano, ācariyato paro = pācariyo. Evaṃ payyako, parahiyyo.

Gaṅgāya upari = uparigaṅgaṃ. Evaṃ-heṭṭhānadī, antosamāpatti. Haṃsānaṃ rājā = rājahaṃso, haṃsarājā vā māsassa addhaṃ = addhamāsaṃ, māsaddhaṃ vā āmalakassa addhaṃ = addhāmalakaṃ, āmalakaddhaṃ vā. Kahāpaṇassa aḍḍhaṃ = aḍḍhakahāpaṇaṃ. Aḍḍhamāsakaṃ rattiyā aḍḍhaṃ = aḍḍharattaṃ, rattiyā pubbaṃ = pubbarattaṃ, rattiyā pacchā = apararattaṃ.
* "Pariyajjhāno" iti bahusu.

[SL Page 151] [\x 151/]

Ettha ca kvaci samāsantagatānamakārantoti rattisaddantassa attaṃ ahassa pubbaṃ = pubbaṇhaṃ. Evaṃ sāyaṇhaṃ. Tesu vuddhilopāti ādinā ahassa aṇhādeso.

Amādiparatappuriso.
Kvaci tappurise pabhaṅkarādisu vibhattilopo na bhavati.

Yathā: pabhaṃ karotīti atthe amādayo parapadehīti samāso. Nāmānaṃ samāso yuttatthoti samāsasaññā. Tato tesaṃ vibhattiyo lopā cāti vibhattilope sampatte tattheva caggahaṇena pubbapade vibhattilopābhāvo. Sesaṃ samaṃ.

Pabhaṅkaro. Amataṃ dadātīti = amataṇdado. Raṇaṃ jahātiti = raṇañjaho. Jutiṃ dharatīti = jutiṇdharo tathā = sahasākataṃ, parassa padaṃ. Attanopadaṃ. Bhayato upaṭṭhānaṃ = bhayatupaṭṭhānaṃ. Parato ghoso gavampatitthero, manasikāro, pubbenivāso, pubbenivāsānussati. Majjhekalyāṇaṃ, antevāsī, antevāsiko, janesuto, urasilomo, kaṇṭhekālo, sarasijamiccādi.

Alopatappuriso.

Tappurisasamāso niṭṭhito.

Atha bahubbihisamāso vuccate.

So ca navavidho. Dvipado, bhinnādhikaraṇo, tipado, na nipātapubbapado, sahapubbapado, upamānapubbapado, saṅkhyobhayapado, disantarālattho,vyātihāralakkhaṇo vāti.
Tattha dvipado tulyādhikaraṇo kammādisu chasu vibhattyatthesu bhavati.

Tattha dutiyatthe tāva: āgatā samaṇā imaṃ saṅghārāmanti viggahe-

Aññapadatthesu bahubbīhi. 337-330.

Samassamānapadato aññesaṃ sappaṭhamānaṃ dutiyādivibhattyantānaṃ padānamatthesu yuttatthāni nāmāni saha vibhāsā samasyante, so samāso bahubbīhisañño ca hoti.

[SL Page 152] [\x 152/]

Bahavo vīhayo yassa so = bahubbīhi. Bahubbīhisadisattā ayaṃ samāsopi aṇvatthasaññāvasena bahubbīhīti vutto.

Aññapadatthappadhāno hi bahubbīhi. Duvidho cāyaṃ bahubbīhi tagguṇasaṃviññāṇātagguṇasaṃviññāṇavasena. Tesu yattha visesanabhūto attho aññapadatthaggahaṇena gayhati so tagguṇasaṃviññāṇo. Yathā: lambakaṇṇamānayāti.

Yattha pana na gayhati so atagguṇasaṃviññāṇo. Yathā: bahudhanamānayāti.

Idha bahubbīhisadde viya visesanassa pubbanipāto. Sesaṃ pubbasamaṃ.

Āgatasamaṇo, saṅghārāmo ettha ca āgatasaddo ca samaṇasaddo ca attano atthe aṭhatvā dutiyāvibhattyatthabhūte saṅghārāmasaṅkhāte aññapadatthe vattanti. Tadatthajotanatthameva tadanantaraṃ saṅghārāmoti padantaraṃ payujjati. Tato samāse neva kammatthassa abhihitattā puna dutiyā na hoti. Idaṃsaddassa ca appayogo. Evaṃ sabbattha.

Bahubbīhi cāyaṃ abhidheyyaliṅgavacano. Tathā āgatasamaṇā = sāvatthi, āgatasamaṇaṃ jetavanaṃ. Paṭipannā addhikā yaṃ pathaṃ so paṭipannaddhiko patho, abhirūḷhā vāṇijā yaṃ nāvaṃ sāyaṃ abhirūḷhavāṇijā nāvā.

Evaṃ kammatthe bahubbīhi.

Tatiyatthe bahubbīhi yathā:

Jitāni iṇdriyāni yena samaṇena soyaṃ jitiṇdriyo, samaṇo evaṃ-diṭṭhadhammo, pattadhammo, katakicco. Vijitā mārā anenāti = vijitamāro, bhagavā. Paṭividdhasabbadhammo.

Catutthiyatthe bahubbīhi yathā:

Dinno suṅko yassa rañño soyaṃ = dinnasuṅko, rājā. Upanītaṃ bhojanaṃ assa samaṇassāti = upanītabhojano, samaṇo. Upahaṭo bali assāti = upahaṭabali, yakkho.

[SL Page 153] [\x 153/]

Pañcamiyatthe bahubbīhi yathā:

Niggatā janā yasmā gāmā soyaṃ = niggatajano, gāmo niggato ayo asmāti = nirayo, niggatā kilesā etasmāti = nikkileso, apetaṃ viññāṇaṃ asmāti = apetaviññāṇo, matakāyo. Apagataṃ bhayabheravaṃ asmāti = apagatabhayabheravo, arahā.

Chaṭṭhiyatthe bahubbīhi yathā:

Chinnā hatthā yassa purisassa soyaṃ = chinnahattho, puriso. Evaṃ paripuṇṇasaṅkappo, khīṇāsavo vīto rāgo assāti = vītarāgo. Dve padāni assāti = dvipado, vihattho, paṭo tevijjo, catuppado, pañca cakkhūni assāti = pañcacakkhu, bhagavā. Chaḷabhiñño rassattaṃ.

Navaṅgaṃ satthusāsanaṃ, dasabalo, anantañāṇo tīṇi dasaparimāṇametesanti = tidasā, devā. Samāsantassa attaṃ.

Idha parimāṇasaddasannidhānato dasasaddo saṅkhyane vattate. Ayaṃ paccayo etesanti = idappaccayā. Ko pabhavo assāti = kimpabhavo, ayaṃ kāyo vigataṃ malamassāti = vimalo, suṇdaro gaṇdho assāti = sugaṇdhaṃ, caṇdanaṃ evaṃ susīlo, sumukho, dummukho kucchito gaṇdho assāti = duggaṇdhaṃ, kuṇapaṃ. Duṭṭhaṃ mano assāti = dummano. Evaṃ-dussīlo. Tapo eva dhanaṃ assāti = tapodhano, khantisaṅkhātaṃ balaṃ assāti = khantibalo, iṇdoti nāmaṃ etassāti = iṇdanāmo.
Chaṇdajātādisu visesanavisesitabbānaṃ yathicchitattā ubhayaṃ pubbaṃ nipatati, yathā: jāto chaṇdo assāti = jātacchaṇdo, chaṇdo jāto assāti = chaṇdajāto.

Evaṃ sañjātapītisomanasso, pītisomanassajāto, māsajāto, jātamāso, chinnahattho, hatthacchinno. Dīghā jaṅghāyassāti viggayha samāsādimhi kate:

Tulyādhikaraṇe padeti ca vattate.

Itthiyaṃ bhāsitapumitthi pumāva ce. 338-333.

Itthiyaṃ vattamāne tulyādhikaraṇe pade pare pubbe bhāsitapumā itthivācako saddo atthi ce so pumā iva daṭṭhabboti pubbapade itthippaccayābhāvo. Bahubbīhivisayoyaṃ upari kammadhārayasaññe cāti cakkhamānattā.

[SL Page 154] [\x 154/]

Kvacādimajjhuttarānaṃ dīgharassā paccayesu ca. 339-405.

Kvaci taddhitasamāsanāmopasaggādisu padesu ādimajjhauttarabhūtānaṃ sarānaṃ jinavacanānurodhena dīgharassā honti paccayesu paresu ca aparabhūtesu ca.

Tattha:dīghattaṃ pākaṭānūpaghātādo madhuvādisu,
Rassattaṃ ajjave itthirūpādo ca katādisūti.
Bahubbīhisamāse ca sati uttarapadantassa sarassa rassattaṃ.

Dīghajaṅgho puriso. Tathā- pahūtā jivhā assāti = pahūtajivho, bhagavā. Mahatī paññā assāti = mahāpañño. Mahatammahātulyādhikaraṇe padeti mahādeso.
Itthiyamiti kiṃ? - Khamādhano.

Bhāsitapumāti kiṃ - saddhādhuro. Saddhāpakatiko, paññāpakatiko. Paññāvisuddhiko. Ettha ca kvacisamāsantagatānamakārantoti kappaccayo.

Tulyādhikaraṇe icceva. Samaṇībhattiko, kumārībhattiko, kumārīgītiko. Pubbapadassevāyaṃ pumhāvātideso tena idha na bhavati. Bahudāsiko, puriso bahukumārikaṃ, kulaṃ.

Gaṇḍīvo dhanu assāti viggayha samāsādimhi kate

Dhanumhā ca. 340-342.

Tipadamidaṃ kvaci samāsantagatā dhanusaddā āppaccayo hoti casaddena dhammādito ca. Vamodudantānanti vakāro. Gaṇḍīvadhanvā. Evaṃ-paccakkhā dhammā assāti-paccakkhadhammā.

Kvacīti kiṃ? Sahassatthāmadhanu, paccakkhadhammo viditadhammo.

Nānādumapatitapupphavāsitasānu iccatra-nānāppakārā dumā = nānādumā, nānādumehi patitāni = nānādumapatitāni, nānādumapatitāni ca tāni pupphāni cāti-nānādumapatitapupphāni, tehi vāsitā = nānādumapatitapupphavāsitā, nānādumapatitapupphavāsitā sānu yassa pabbatassa soyaṃ = nānādumapatitapupphavāsitasānu, pabbato. Ayaṃ kammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.

[SL Page 155] [\x 155/]

Tathā-byalambo ambudharo = byālambambudharo, tassa biṇdūni = byālambambudharabiṇdūni, tehi cumbito = byālambambudharabiṇducumbito, tādiso kūṭo yassa soyaṃ = byālambambudharabiṇducumbita kūṭo iccādi.

Sattamiyatthe bahubbīhi yathā

Sampannāni sassāni yasmiṃ janapade soyaṃ = sampannasasso, janapado. Sulabho piṇḍo imasminti = sulabhapiṇḍo, deso. Ākiṇṇā manussā yassaṃ rājadhāniyaṃ sā ākiṇṇamanussā. Rājadhāni. Bahavo tāpasā etasminti = bahutāpaso, assamo. Upacitaṃ maṃsalohitaṃ asminti-upacitamaṃsalohitaṃ, sarīraṃ. Bahavo sāmino asminti bahusāmikaṃ, nagaraṃ.

Bahū nadiyo asminti atthe samāsādimhi kate-
Samāsantaggahaṇaṃ kappaccayo ca vattate.

Nadimhā ca. 341-340.

Samāsantagatā nadimhā kappaccayo hoti, casaddena tu antā ca. Niccatthaṃ vacanaṃ.

Nadīti cettha itthivācakānaṃ īkārūkārānaṃ parasamaññā. Tato kvacādimajjhuttarānanti ādinā nadīsaññassa kappaccaye rassattaṃ bahunadiko, janapado evaṃ bahujambukaṃ, vanaṃ. Bahunārikoti chaṭṭhībahubbīhinā siddhaṃ bahavo kattāro asmiṃ assāti vā = bahukattuko, deso. Evaṃ bahubhattuko.

Bhinnādhikaraṇo yathā: ekarattiṃ vāso assāti ekaratti, vāso samānena janena saddhiṃ vāso assāti = samānavāso, puriso. Ubhato byañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. Chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi, puriso. Evaṃdaṇḍapāṇi, satthapāṇī, vajirapāṇī, khaggahattho, pattahattho, dāne ajjhāsayo assāti = dānajjhāsayo, dānādhimuttiko, buddhabhattiko, saṅammagāravo iccādi.

Tipado yathā: parakkamenādhigatā sampadā yehi te bhavanti parakkamādhigatasampadā, mahāpurisā evaṃ-dhammādhigatabhogā. Onīto pattato pāṇi yena soyaṃ = onītappapāṇi, sihassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti = sīhapubbaddhakāyo. Mattā bahavo mātaṅgā asmīnti = mattabahumataṅgaṃ, vanaṃ iccādi.

[SL Page 156] [\x 156/]

Nanipātapubbapado yathā: natthi etassa samoti = asamo, bhagavā. Idha attantassa tappuriseti sutte attannassāti yogavibhāgena nassa attaṃ evaṃ-appaṭipuggalo, aputtako, ahetuko. Kvaci samāsanta iccādinā kappaccayo.

Natthi saṃvāso etenāti = asaṃvāso. Na vijjate vuṭṭhi etthāti avuṭṭhiko, janapado. Abhikkhuko, vihāro. Natthi etassa uttaroti = anuttaro. Sare an iti an. Tappurisaggahaṇamupalakkhaṇaṃ. Athavā tesu vuddhīti ādinā nassa an. Evaṃ-natthi anto assāti = anantaṃ. Na vijjanti āsavā etesanti = anāsavā iccādi.

Paṭhamāyatthe sahapubbapado yathā: saha hetunā yo vattate so hoti sahetuko. Sahetu vā. Tesu vuddhīti ādinā sahasaddassa sādeso kvaci samāsanta iccādinā kappaccayo ca. Saha pītiyā ime vattantīti = sappītikā. Evaṃ-saha paccayehi vattantīti = sappaccayā. Sakkileso, saupādāno, saparivāro, saha parivāro vā. Saha mūlena uddhaṭo = samūladdhaṭo, rukkho.

Upamānapubbapado paṭhamāyatthe tāva bhave upamānopameyyabhāvappasiddhatthaṃ ivasaddappayogo. Kāyavyāmānaṃ samappamāṇatāya nigrodho iva parimaṇḍalo yo rājakumāro soyaṃ = nigrodhaparimaṇḍalo, rājakumāro. Vuttaṭṭhānamappayogoti iva saddassa appayogo. Saṅkho viya paṇḍaro ayanti saṅkha paṇḍaro, kāko viya sūro ayanti = kākasūro. Cakkhu ivabhūto ayaṃ paramatthadassanatoti = cakkhubhūto, bhagavā. Evaṃ-atthabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto. Aṇdho iva bhuto ayanti = aṇdhabhūto, bālo muñjababbajamiva bhūtā ayanti = muñjababbajabhūtā,kudiṭṭhi. Tantākulakamiva jātā ayanti = tantākulakajātā.

Chaṭṭhiyatthe-suvaṇṇassa vaṇṇo viya vaṇṇo yassa soyaṃ = suvaṇṇavaṇṇo, bhagavā. Uttarapadalopo. Nāgassa viya assagatīti = nāgagati evaṃ-sīhagati, nāgavikkamo, sīhavikkamo, sīhahasu. Eṇissa viya assa jaṅghāti = eṇijaṅgho, sīhassa pubbaddhaṃ viya assa kāyoti = sīhapubbaṅadhakāyo, brahmuno viya aṭṭhaṅgasamannāgato saro assāti = brahmassaro.

Vāsaddatthe saṅkhyobhayapado yathā: dve vā tayo vā pattā = dvattipattā, dvekaṭṭhānamākāro vāti dvisaddantassa āttaṃ. Rassattaṃ. Dvīhaṃ vā tīhaṃ vā = dvīhatīhaṃ, cha vā pañca vā vācā = chappañca vācā. Evaṃ-sattaṭṭha māsā, ekayojanadviyojanādi.

[SL Page 157] [\x 157/]

Disantarālatthe yathā: pubbassā ca dakkhiṇassā ca disāya yadantarālaṃ sāyaṃ = pubbadakkhiṇā, vidisā. Ettha tulyādhikaraṇapadaparattabhāvā na pumbhāvātideso. Kvacādimajjhuttarānanti ādinā disantarālattho pubbapadassa rassattaṃ. Evaṃ pubbuttarā, aparadakkhiṇā, pacchimuttarā yadā pana dakkhiṇā ca sā pubbā cāti kammadhārayasamāso hoti tadā pumhāvātideso. Uttarapadatthappadhānattā sabbanāmikavidhānampi niccaṃ bhavatiyeva yathā: dakkhiṇapubbassā, dakkhiṇapubbassamiti.

Vyatihāralakkhaṇo yathā: kesesu kesesu gahetvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti = kesākesi daṇḍehi daṇḍehi paharitvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti = daṇḍādaṇḍi kvacādimajjhuttarānantiādinā majjhe dīgho tesu vuddhīti ādinā antassikāro.
Paṭhamāvibhattyatthabahubbīhi.
Bahubbīhisamāso niṭṭhito.

Atha caṇdasamāso vuccate.

So ca vividho itarītarayogasamāhāratthabhedena.

Tattha itarītarayoge tāva:

Sāriputtamoggallānā itīdha:- ubhayatthāpi paṭhamekavacanaṃ samuccayajotanatthaṃ casaddappayogo ca. Sāriputto ca moggallāno cāti viggahe-

Nāmānaṃ samuccayo dvaṇdo. 342-332.

Nānānāmānameva ekavibhattikānaṃ yuttatthānaṃ yo samuccayo so vibhāsā samāso bhavati dvaṇdasañño ca. Ettha ca samuccayo nāma sampiṇḍanaṃ so pana catthavasena kevalasamuccayo aṇvācayo itarītarayogo samāhāro cāti catubbidho tattha kevalasamuccaye aṇvācaye va samāso na bhavati kirayā sāpekkhatāya nāmānamaññamaññaṃ ayuttatthabhāvato.

Yathā: cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ adāsi, dānañca dehi sīlañca rakkhāhi. Itarītarayoge ca samāhāre ca samāso bhavati.

[SL Page 158] [\x 158/]

Tattha nāmānaṃ aññamaññaṃ yuttatthabhāvato dve ca dve cāti = dvaṇdo. Dvaṇdaṭṭho vā = dvaṇdo. Dvaṇdasadisattā ayaṃ samāsopi aṇvatthasaññāya dvaṇdoti vuccati.

Ubhayapadatthappadhāno hi dvaṇdo. Nanu ca ubhayapadatthappadhānatte sati dvaṇde kathamekatthabhāvo siyāti? Vuccate.

Sadisādiatthepi saddappavattisambhavena padānamekakkhaṇe yeva atthadvayadīpakattā na nirodho, tañca dvaṇdavisayameva tesamatthadvayadīpanā.

Yathāhi bhusaddo anubhavāhibhavādike atthe aṇvabhiādi upasaggasahitova dīpeti, na kevalo.
Evaṃ gavāssakanti ādisu gavādīnaṃ assādisaddantarasahitānameva atthadvayadīpanaṃ na kevalānanti dvaṇdavisayameva, na sabbatthāti daṭṭhabbaṃ. Athavā dvinnampi yathāvuttasamuccayadīpakattā atthi dvaṇdepekatthatāti na koci virodho. Tato samāsasaññāvibhattilopādi vuttanayameva samāseneva vatthassa vuttattā vuttaṭṭhānamappayogoti casaddassa appayogo idha caṇdo accitataraṃ pubbaṃ nipatati parasseva liṅgañca itarītarayogassa avayavappadhānattā sabbattha bahuvacanameva.

Sāriputtamoggallānā, sāriputtamoggallāne, sāriputtamoggallānehi iccādi samaṇā ca brāhmaṇā cāti = samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ-brāhmaṇagahapatikā, khattiyabrāhmaṇā, devamanussā, caṇdimasuriyā. Mātā ca pitā ca = mātāpitaro. Tesu vuddhīti ādinā dvaṇdo mātuādipubbapadukārassa ākāro evaṃ pitāputtā.

Jāyā ca pati cāti jāyāpati itīdha:

Kvacīti vattate.

Jāyāya tudaṃjānī patimhi. 343-341.

Jāyāsaddassa tudaṃ jāni iccete ādesā honti patisadde pare kvaci. Tudampati, jānipatī, jayampatikā ettha niggahītā gamo kvacādiccādinā rassattañca. Kvaci appassaraṃ pubbaṃ nipatati. Yathā caṇdo ca suriyo ca = caṇdasuriyā, nigamā ca janapadāca = nigamajanapadā, surā ca asurā ca guruḷā ca manujā ca bhujagā ca gaṇdhabbā ca = surāsuragaruḷamanujabhujagagaṇdhabbā.

[SL Page 159] [\x 159/]

Kvaci. Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ pubbanipāto yathā: aggi ca dhūmo ca = aggidhūmā. Evaṃ gatibuddhibhujapaṭhaharakarasayā. Dhātavo ca liṅgāni ca = dhātuliṅgāni.

Kvaci sarādi akārantaṃ pubbaṃ nipatati. Yathā-attho ca dhammo ca = atthadhammā evaṃ atthasaddā saddatthā vā.

Samāhāre pana: cakkhu ca sotañcāti atthe nāmānaṃ samuccayo dvaṇdoti dvaṇdasamāsaṃ katvā vibhattilopādimhi kate:

Napuṃsakaliṅgaṃ ekattañcāti vattate.

Tathā dvaṇde pāṇituriyayoggasenaṅgakhuddajantukavividhaviruddhavisabhāgatthādīnañca 344-324.

Yathā digusamāse tathā samāhāradvaṇdasamāsepi pāṇituriyayoggasenaṅgatthānaṃ khuddajantukavividhaviruddhavisabhāgattha iccevamādīnañca ekattaṃ hoti napuṃsakaliṅgattañca.

Pāṇino ca turiyāni ca yoggāni ca senā cāti = pāṇituriyayoggasenā, tāsamaṅgāni = pāṇituriyayoggasenaṅgāni. Dvaṇdato parattā aṅgasaddo paccekamahisambajjhate.

Khuddā ca te jantu cāti = khuddajantukā. Vividhenākārena viruddhā = vividhaviruddhā, niccavirodhino samāno bhāgo yesaṃ te = sabhāgā. Tesu vuddhīti ādīnā samānassa sādeso.

Vividhā ca te lakkhaṇato sabhāgā ca kiccatoti visabhāgā. Pāṇituriyayoggasenaṅgāni ca khuddajantukā ca vividhaviruddhā ca visabhāgā cāti dvaṇdo idha bahuttā pubbanipātassa aniyamo. Te atthā yesaṃ te = pāṇituriyayoggasenaṅgakhuddajantukavividhaviruddhavisabhāgatthā, te ādayo yesante = tadādayo.

Ādiggahaṇena aññoññaliṅgavisesitasaṅkhyāparimāṇatthapavanacaṇḍālatthadisatthādīnañca dvaṇde ekattaṃ napuṃsakaliṅgattañca iti pāṇyaṅgatthabhāvato cakkhusotasaddānaṃ iminā ekattaṃ napuṃsakaliṅgattañca katvā samāsattā nāvamyapadesa kate syāduppatti amādesādi.

[SL Page 160] [\x 160/]

Cakkhusotaṃ he cakkhusota cakkhusotaṃ cakkhusotena. Evaṃ sabbatthekavacanameva. Mukhañca nāsikā ca = mukhanāsikaṃ saro rasso napuṃsaketi antassa rassattaṃ. Hanu va gīvā ca = hanugīvaṃ. Evaṃ-kaṇṇanāsaṃ, pāṇipādaṃ, chavimaṃsalohitaṃ, hatthapādamaṃsalohitānīti ādīnaṃ pana itarītarayogena siddhaṃ. Evaṃ pāṇyaṅgatthe.

Turīyaṅgatthe: gītañca vāditañca = gītavāditaṃ. Sammañca tālañca = sammatāḷaṃ. Sammanti kaṃsatāḷaṃ, tāḷanti hatthatāḷaṃ. Saṅkho ca paṇavo ca deṇḍimo ca, saṅkhā ca paṇavā ca deṇḍimā cāti vā = saṅkhapaṇavadeṇḍimaṃ. Paṇavādayo dvepi bherivisesā.

Yoggaṅgatthe: phālo ca pācano ca = phālapācanaṃ, yugañca naṅgalañca = yuganaṅgalaṃ.

Senaṅgatthe:-hatthino ca assā ca = hatthassaṃ, rathā ca pattikā ca = rathapattikaṃ. Asi ca cammañca = asicammaṃ. Cammanti saravāraṇaphalakaṃ. Dhanu ca kalāpo ca = dhanukalāpaṃ. Kalāpo tuṇhīraṃ.

Khuddajantukatthe: ḍaṃsā ca makasā ca = ḍaṃsamakasaṃ. Evaṃ-kuṇthakipillikaṃ, kīṭapaṭaṅgaṃ, kīṭasiriṃsapaṃ. Tattha kuṇthā sukhumakipillikā. Kīṭā kapālapiṭṭhikapāṇā.

Vividhaviruṭṭhatthe:-ahi ca nakulo ca ahī ca nakulā cāti vā = ahinakulaṃ. Evaṃ-biḷāramūsikaṃ. Antassa rassattaṃ. Kākolūkaṃ, sappamaṇḍukaṃ, garuḷasappaṃ.

Visabhāgatthe:-sīlañca paññāṇañca = sīlapaññāṇaṃ samatho ca vipassanā ca = samathavipassanaṃ. Evaṃ nāmarūpaṃ, hirottappaṃ, satisampajaññaṃ, lobhamohaṃ, dosamohaṃ, ahirikānottappaṃ, thīnamiddhaṃ, uddhaccakukkuccamiccādi. Ammo niggahītaṃ jhalapehīti ettha ammoti niddesadassanato katthaci napuṃsakaliṅgattaṃ na hotīti daṭṭhabbaṃ tena-ādhipaccaparivāro, chaṇdapārisuddhi, paṭisaṇdhippavattiyanti ādi sijjdhati.

Aññoññaliṅgavisesitānaṃ dvaṇde: dāsī ca dāso ca = dāsi dāsaṃ. Kvacādīti ādinā majjhe rassattaṃ. Itthī ca pumā ca itthīmumaṃ. Evaṃ-pattacīvaraṃ, sākhāpalāsamiccādi.

Saṅkhyāparimāṇatthānaṃ dvaṇde:ekakañca dukañca = ekakadukaṃ.

Saṅkhyādvaṇde appasaṅkhyā pubbaṃ nipatati.
[SL Page 161] [\x 161/]

Evaṃ dukatikaṃ, tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ, dīgho ca majjhimo ca = dīghamajjhimaṃ.

Pavanacaṇḍālatthānaṃ dvaṇdoorabbhikā ca sūkarikā ca = orabbhika sūkarikaṃ evaṃ sākuṇikamāgavikaṃ. Sapāko ca caṇḍālo ca = sapākacaṇḍālaṃ. Pukkusachavaḍāhakaṃ, veṇarathakāraṃ. Tattha veṇātacchakā, rathakārā cammakārā.

Disatthānaṃ dvaṇde: pubbā ca aparā cāti atthe caṇdasamāsaṃ katvā idhādiggahaṇena ekatte napuṃsakaliṅgatte ca kate-saro rasso napuṃsaketi rassattaṃ. Pubbāparaṃ, pubbāparena, pubbāparassa iccādi. Evaṃ-puratthimapacchimaṃ, dakkhiṇuttaraṃ, adharuttaraṃ.

Napuṃsakaliṅgaṃ ekattaṃ dvaṇdeti ca vattate.

Vibhāsā rukkhatiṇapasudhanadhañña janapadādīnañca. 345-325.

Rukkhatiṇapasudhanadhaññajanapadādīnamekattaṃ napuṃsakaliṅgattañca vibhāsā hoti dvaṇdasamāse.

Ekattābhāve bahuvacanaṃ parasseva liṅgañca

Tattha rukkhānaṃ dvaṇde: assatthā ca kapitthā cāti atthe samāhāre dvaṇdasamāsādimhi kate iminā vikappenekattaṃ napuṃsakaliṅgattatañca assatthakapitthaṃ, assatthakapitthā vā. Evaṃ ambapanasaṃ, ambapanasā. Khadirapalāsaṃ. Khadirapalāsā. Dhavāssakaṇṇakaṃ, dhavāssakaṇṇakā.
Tiṇānaṃ dvaṇde: usīrāni ca bīraṇāni ca = usīrabīraṇaṃ, usīrabīraṇāni vā evaṃ-muñjababbājāni. Kāsakusaṃ, kāsakusā.

Pasūnaṃ dvaṇde: ajā ca eḷakā ca = ajeḷakaṃ, ajeḷakā. Hatthī ca gāvo ca assā ca vaḷavā ca = hatthigavāssavaḷavaṃ, hatthigavāssavaḷavā. Rassattaṃ. O sare cāti avādeso ca. Gomahisaṃ, gomahisā. Phaṇeyyavarāhaṃ, phaṇeyyavarāhā. Sīhavyagghataracchaṃ, sīhavyagghataracchā.

Dhanānaṃ dvaṇde: hiraññca suvaṇṇañca = hiraññasuvaṇṇaṃ. Hiraññasuvaṇṇāni. Evaṃ-jātarūparajataṃ, jātarūparajatāni, maṇimuttasaṅkhaveḷuriyaṃ, maṇimuttasaṅkhaveḷuriyā.

[SL Page 162] [\x 162/]

Dhaññānaṃ dvaṇde: sāli ca yavā ca = sāliyavaṃ, sāliyavā. Evaṃ-tilamuggamāsaṃ, tilamuggamāsā

Janapadānaṃ dvaṇde:kāsī ca kosalā ca = kāsikosalaṃ, kāsikosalā vā. Vajji ca mallā ca = vajjimallaṃ, vajjimallā vā. Aṅgā ca magadhā ca = aṅgamagadhaṃ, aṅgamagadhā ādiggahaṇena aññoñña paṭipakkhānaṃ sakuṇatthānañca dvaṇde: vibhāsā ekattaṃ napuṃsakaliṅgattañca. Kusalañca akusalañca = kusalākusalaṃ, kusalākusalāvā. Evaṃ-sāvajjānavajjaṃ sāvajjānavajjā hīnappaṇītaṃ, hīnappaṇītā. Kaṇhasukkaṃ, kaṇhasukkā. Sukhadukkhaṃ, sukhadukkhāni. Paṭighānunayaṃ, paṭighānunayā chāyātapaṃ, chāyātapā. Ālokaṇdhakāraṃ, ālokaṇdhakārā ratti ca divā ca = rattiṇdivaṃ, rattiṇdivā. Ahañca ratti ca = ahorattaṃ, ahorattā kvaci samāsanta iccādinā ākārikāranamattaṃ.

Sakuṇānaṃ dvaṇde: haṃsā ca bakā ca = haṃsabakaṃ, haṃsabakā vā. Evaṃ kāraṇḍavacakkavākaṃ, kāraṇḍavacakkavākā. Mayūrakoñcaṃ, mayūrakoñcā sukasāḷikaṃ, sukasāḷikā

Samāhāradvaṇde-yebhuyyena vettha:

Accitappassaraṃ pubbaṃ ivaṇṇuvaṇṇantakaṃ kvaci,
Dvaṇde sarādakārantaṃ bahusvaniyamo bhave.

Dvaṇdasamāso niṭṭhito.

Pubbūttarūbhayaññatthappadhānattā catubbidho,
Samāsoyaṃ digukammadhārayehi ca chabbidho.
Duvidho abyayībhāvo navadhā kammadhārayo,
Digu dvidhā tappuriso aṭṭhadhā navadhā bhave,
Bahubbīhi dvidhā dvaṇdo samāso caturaṭṭhadhāti.

Iti rūpasiddhiyaṃ samāsakaṇḍo catuttho.

Atha nāmato eva vibhattyantā apaccādiatthavisese taddhituppattīti nāmato paraṃ taddhitavidhānaṃ padissate.

Tattha tasmā tividhaliṅgato paraṃ hutvā hitā sahitāti = taddhitā. Ṇādippaccayānametamadhivacanaṃ. Tesaṃ vā nāmikānaṃ hitā upakārā = taddhitāti atvatthabhūtaparasamaññāvasenāpi ṇādippaccava taddhitā nāma.

[SL Page 163] [\x 163/]

Vasiṭhassa apaccanti viggahe:

Liṅgañca nipaccateti ito liṅgaggahaṇamanuvattate.

Vā ṇappacce. 346-346.

Chaṭṭhiyantato liṅgamhā ṇappaccayo hoti vikappena tassāpaccamiccetasmiṃ atthe. So ca-

Dhātuliṅgehi parāppaccayā. 347-434.

Dhātūhi ca liṅgehi ca paccayā parāva hontīti paribhāsato apaccasambaṇdhimhā liṅgato chaṭṭhiyantāyeva paro hoti. Paṭicca etasmā attho etīti = paccayo. Vuttaṭṭhānamappayogoti apaccasaddassa appayogo. Tesaṃ vibhattiyo lopā cāti vibhattilopo.

Tesaṃ ṇo lopaṃ. 348-338

Tesaṃ taddhītappaccayānaṃ ṇānubaṇdhānaṃ ṇakāro lopamāpajjate.

Vuddhādisarassa vāsaṃyogantassa saṇe ca. 349-402

Ādisarassa vā ādibyañjanassa vā asaṃyogantassa vuddhi hoti saṇakārappaccaye pare. Saṃyogo anto assāti = saṃyoganto. Tadañño asaṃyoganto. Athavā vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tadā ca pakatibhūte liṅge sarānamādisarassa asaṃyogantassa vuddhi hoti vā saṇakāre taddhitappaccaye pareti attho. Tena-

Vāsiṭṭhādīsu niccāyaṃ aniccoḷumpikādisu,
Na vuddhī nīlapītādo vavatthitavibhāsato.

Casaddaggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Tassā vuddhiyā aniyamappasaṅge niyamatthaṃ paribhāsamāha.

Āyuvaṇṇānañcāyo vuddhi. 350-407.

Tesaṃ akāraivaṇṇuvaṇṇānameva yathākkamaṃ ā e o iccete vuddhiyo honti. Casaddaggahaṇamavuddhisampiṇḍanatthaṃ avadhāraṇatthaṃ vā. I ca u ca = yū. Yū eva vaṇṇā = yuvaṇṇā, a ca

[SL Page 164] [\x 164/]

Yuvaṇṇā ca = ayuvaṇṇā. Ā ca e ca o ca = āyo. Puna vuddhiggahaṇaṃ negamajānapadāti ādisu uttaravuddhibhāvatthaṃ. Ettha ca ayuvaṇṇānanti ṭhānaniyamavacanaṃ āyonaṃ vuddhippasaṅganivattanatthaṃ.

Yathā hi katavuddhīnaṃ puna vuddhi na hoti hi,
Tathā sabhāvavuddhīnaṃ ayonaṃ puna vuddhi na.

Tato akārassa ākāro vuddhi. Saralopomādesappaccayādimhi saralope tu pakatīti saralopapakatibhāvā. Naye paraṃ yutteti paranayanaṃ katvā taddhitattā taddhitasamāsa iccādinā nāmavyapadese kate pure viya syāduppatti. Vāsiṭṭho. Vasiṭṭhassa putto vā vāsiṭṭhā iccādi. Purisasaddasamaṃ. Tassa nattupanattādayopi tadupavārato vāsiṭṭhāyeva evaṃ sabbattha gottataddhite paṭhamappakatitoyeva paccayo hoti.

Itthiyaṃ:-ṇappaccayantato ṇavaṇikaṇeyyaṇantūhīti vāsiṭṭhasaddato īppaccayo. Saralopādiṃ katvā itthippaccayantattā taddhitasamāsa iccādisutte caggahaṇena nāmavyapadese kate syāduppatti vāsiṭṭhi, kaññā vāsiṭṭhi. Vāsiṭhiyo iccādi itthisaddasamaṃ.

Napuṃsakena: vāsiṭṭhaṃ, apaccaṃ vāsiṭṭhāni iccādi cittasaddasamaṃ. Evaṃ uparipi taddhitantassa tiliṅgatā veditabbā. Bhāradvājassa putto = bhāradvājo, vessāmittassa putto = vessāmitto, gotamassa putto = gotamo. Ettha ca ayuvaṇṇattābhāvā ākārādīnaṃ na vuddhi hoti. Vasudevassa apaccaṃ = vāsudevo bāladevo cittakoti ādisu pana saṃyogantattā vuddhī na bhavati.

Vacchassāpaccanti viggahe: ṇamhi sampatte-vā ṇappacceti ito vāti taddhitavidhāne sabbattha vattate. Tena sabbattha vākyavuttiyo bhavanti.

Apacceti yāva saṃsaṭṭhaggahaṇā vattate.

Ṇāyanaṇāna vacchādito. 351-347.

Vaccha kacca iccevamādito chaṭṭhiyantā gottagaṇato ṇāyana ṇāna iccete paccayā honti vā tassāpaccamicce tasmiṃ atthe. Sabbattha ṇakārānubaṇdho vuddhattho. Sesaṃ pubba
* Nattapatattādayopi iti ca pāṭṭho,

[SL Page 165] [\x 165/]

Samaṃ. Saṃyogantattā vuddhiabhāvova viseso. Vacchāyano, vacchāno, vacchassa putto vā. Evaṃ kaccassa putto = kaccāyano, kaccāno. Moggallassa putto = moggallāyano, moggallāno. Evaṃ aggivessāyano. Aggivessāno kaṇhāyano, kaṇhāno. Sākaṭāyano, sākaṭāno muñjāyano, muñjāno. Kuñjāyano, kuñjāno iccādi. Ākati gaṇoyaṃ.

Kattikāya apaccanti viggahe-

Ṇeyyo kattikādīhi. 352-348.
Ādisaddoyaṃ pakāre vattate kattikā vinatā rohiṇī iccevamādīhi itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi ṇeyyappaccayo hoti vā tassa apaccamiccetasmiṃ atthe.

Vibhattilope pakati cassa sarantassāti pakatibhāvo. Kattikeyyo, kattikāya putto vā. Evaṃ-vinatāya apaccaṃ-venateyyo. Ikārassekāro vuddhi. Rohiṇiyā putto = rohiṇeyyo. Gaṅgāya apaccaṃ = gaṅgeyyo. Bhaginiyā putto = bhāgineyyo. Nadiyā putto = nādeyyo. Evaṃ-anteyyo, āheyyo, kāpeyyo. Suciyā apaccaṃ = soceyyo ettha ukārassokāro vuddhi. Bālāya apaccaṃ = bāleyyo iccādi.

Dakkhassāpaccanti viggahe: ṇamhi sampatte-

Ato ṇi vā. 353-349.

Akārantato liṅgamhā ṇippaccayo hoti vā tassāpaccamiccetasmiṃ atthe. Dakkhi dakkhī dakkhayo. Doṇassa apaccaṃ = doṇi. Evaṃ-vāsavi, sakyaputti, nāthaputti, dāsaputti, dāsarathi, vāruṇi, kaṇhi,bāladevi,pāvaki jinadattassa apaccaṃ = jenadatti, suddhodani. Ānuruddhi iccādi.

Puna vāggahaṇena apaccatthe ṇikappaccayo. Aditi ādito ṇyappaccayo ca. Yathā:sakyaputtassa putte-sekyaputtiko. Tesu vuddhi lopāti ādinā kakārassa yakāro. Sakyaputtiyo. Evaṃ-nāthaputtiko, jenadattiko. Vimātuyā putto = vemātiko. Aditiyā puttoti atthe ṇyappaccayo hoti. Vuddhi.

[SL Page 166] [\x 166/]

Avaṇṇo ye lopañca. 354-263.

Avaṇṇo taddhitabhūte yappaccaye pare lopamāpajjate, casaddena ivaṇṇopīti ikāralopo. Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañjakārattanti tayakārasaṃyogassa cakāro. Para dvebhāvo ṭhāneti cittaṃ. Ādicco. Evaṃ-ditiyā putto = decco

Kuṇḍaniyā puttoti atthe ṇyappaccaye kate-

Kvavādimajjhuttaresūti vattamāne-

Tesu vuddhilopāgamavikāraviparītā desā ca . 355-406.

Tesu ādimajjhuttaresu avihitalakkhaṇesu jinavacanānuparodhena kvaci vuddhilopaāgamavikāraviparītaādesā hontīti saṃyogantattepi ādivuddhi. Īkāralope nyassa ñādeso. Koṇḍañño. Kuruno putto = koravyo. Etthāpi teneva ukārassa avādeso bhātuno putto = bhātavyo.

Upaguno appaccanti viggahe-

Ṇavopagvādīhi.* 356-363.

Upagu manu iccevamādīhi ukārantagottagaṇatoṇavappaccayo hoti vā tassāpaccamiccetasmiṃ atthe. Ādisaddassa cettha pakāravācittā ukārantatoyevāyaṃ. Opagavī opagavaṃ. Manuno apaccaṃ = mānavo. Mānusoti ṇappaccaye sāgame ca kate rūpaṃ. Gagguno apaccaṃ = gaggavo. Paṇḍuno apaccaṃ paṇḍavo. Upaviṇdussa apaccaṃ = opaviṇdavo.

Vidhavāya apaccanti atthe-

Ṇera vidhavādito. 357-351.

Vidhavādito ṇerappaccayo hoti vā apaccatthe. Vigatodhavo pati etissāti = vidhavā, vedhavero. Vaṇdhakiyā abhisāriniyāputto = vaṇdhakero. Samaṇassa upajjhāyassa putto = puttaṭṭhānīyattāti sāmaṇero. Nāḷikero iccādi.

Apaccataddhitaṃ

* "Ṇavopakvā dīhi"ti vā pāṭho
"Upaku" iccapi pāṭho.

[SL Page 167] [\x 167/]

Tilena saṃsaṭṭhanni viggahe-

Yena vā saṃsaṭṭhaṃ tarati carati vahati ṇiko. 358-352.

Yena vā saṃsaṭṭhaṃ yena vā tarati yena vā carati yena vā vahati tato tatiyantato liṅgamhā tesu saṃsaṭṭhādisvatthesuṇikappaccayo hoti vā. Telikaṃ bhojanaṃ, tilenābhisaṅkhatanti attho. Telikī yāgu. Guḷena saṃsaṭṭhaṃ = golikaṃ. Evaṃ ghātikaṃ, dādhikaṃ, māricikaṃ, loṇikaṃ.

Nāvāya taratīti = nāviko, uḷumpena taratiti = oḷumpiko. Vuddhiabhāvapakkhe uḷumpiko. Evaṃ = kulliko. Gopucchiko sakaṭena caratīti = sākaṭiko. Evaṃ- pādiko, daṇḍiko.
Dhammena carati pavattatīti = dhammiko. Sīsena vahatiti = sīsiko. Vāggahaṇe idha vuddhi na hoti.

Evaṃ aṃsiko, khaṇdhiko, hatthito, aṅguliko puna vāggahaṇena aññatthesupi ṇikappaccayo. Paradāraṃ gacchatīti = pāradāriko. Pathaṃ gacchatīti = pathiko.

Vinayamadhīte aveccādhiteti vā viggahe-
Ṇikoti vattate.

Tamadhīte tenakatādisannidhānaniyogasippabhaṇḍajīvikatthesu ca. 359-353.

Catuppamidaṃ. Tamadhīteti atthe tenakatādisvatthesu ca tamhi sannidhāno tattha niyutto tamassa sippaṃ tamassa bhaṇḍaṃ tamassa jīvikā iccetesvatthesu ca dutiyādivibhattyantehi liṅgehi ṇikappaccayo hoti vā. Venayiko evaṃ-suttantiko, ābhidhammiko, abhidhammiko vā.

Vyākaraṇamadhīteti atthe ṇikappaccayādimhi kate vuddhādisarassa vā saṃyogantassa saṇe ca iti vattamāne-

Mā yūnamāgamo ṭhāne. 360 = 403.

I u iccetesaṃ ādibhūtānaṃ mā vuddhi hoti tatreva vuddhi āgamo hoti ca ṭhāneti ekāravuddhāgamo.

Ṭhāneti vacanā cettha yūnamādesabhūtato,
Yavehi pubbeva e o vuddhiyo honti āgamā.

[SL Page 168] [\x 168/]
Yakārassa dvibhāvo.

Veyyākaraṇiko. Nyāyamadhīteti = neyyāyiko. Evaṃ-takkiko, nemittiko. Kāyena kato payogo = kāyiko. Kāyena kataṃ kammaṃ = kāyikaṃ. Vacasaṃ kataṃ kammaṃ = vācasikaṃ. Evaṃ mānasikaṃ ettha sa sare vāgamoti sutte anuvattitādi saddena paccayasarepi sāgamo. Therehi katā saṅgīti therikā. Evaṃ pañcasatikā, sattasatikā, ettha ṇavaṇikādisutte anuvattitacāggahaṇena īppaccayo na hoti.

Sannidhānatthe-sarīre sannidhānā vedanā = sārīrikā. Sārīrikaṃ dukkhaṃ. Evaṃ-mānasikaṃ.

Niyuttatthe-dvāre niyutto = dovāriko. Ettha mā yūnamāgamo ṭhāneti vakārato pubbe okāragamo. Evaṃ-bhaṇḍāgāriko, nāgariko, navakammiko, vanakammiko, ādikammiko, odariko, rathiko, pathiko. Upāye niyutto = opāyiko. Cetasi niyuttā = cetasikā.

Sippatthe vīṇāvādanaṃ vīṇā. Vīṇā assa sippanti = veṇiko. Evaṃ-pāṇaviko, modaṅgiko, vaṃsiko.

Bhaṇḍatthe-gaṇdho assa bhaṇḍanti = gaṇdhiko. Evaṃ-teliko, goḷiko, pūviko, paṇṇiko, tambūliko. Loṇiko.

Jīvikatthe-urabbhaṃ hantvā jīvatīti urabbho assa jīvikātivā = orabbhiko. Evaṃ-māgaviko. Ettha vakārāgamo. Sūkariko. Sākuṇiko, macchiko iccādi. Tena katādīti ettha ādiggahaṇena tena hataṃ tena baddhaṃ tena kītaṃ tena dibbati so assa āvudho so assa ābādho tattha pasanno tassa santakaṃ tamassa parimāṇaṃ tassa rāsi taṃ arahati tamassa sīlaṃ tattha āgato tato sambhīto tadassa payojananti evamādiatthe ca ṇikappaccayo hoti.

Yathā:- jālena hato hantīti vā = jāliko. Evaṃ-bāḷisiko, pārappiko. Suttena baddho = suttiko. Varattāya baddho = vārattiko, nāgo.

Vatthena kītaṃ bhaṇḍaṃ = vatthikaṃ. Evaṃ = kumbhikaṃ, phālikaṃ. So vaṇṇikaṃ, sātikaṃ. Akkhena dibbatīti = akkhiko. Evaṃ sālākiko, tiṇdukiko, ambaphaliko. Cāpo assa āvudhoti = vāpiko. Evaṃ-tomariko, muggariko, mosaliko.

[SL Page 169] [\x 169/]

Vāto assa ābādho atthīti vā = vātiko. Evaṃ sembhiko, pittiko. Buddhe pasanno = buddhiko. Evaṃ - dhammiko. Buddhassa santako = buddhiko. Evaṃ - dhammiko. Saṅghiko, vihāro saṅghikā, bhūmi. Saṅghikaṃ, cīvaraṃ. Puggalikaṃ. Kumbho assa parimāṇanti = kumbhikaṃ. Evaṃ - khārikā, doṇikā. Kumbhassa rāsi kumbhaṃ arahatīti = kumbhiko. Evaṃ doṇiko, aḍḍhamāsiko, kahāpaṇiko āsītikā, gāthā. Nāvutikā, sātikaṃ, sāhassikaṃ. Saṇdiṭṭhamarahatīti = saṇdiṭṭhiko, ehi passāti imaṃ vidhiṃ arahatīti = ehipassiko, dhammo.

Sīlatthe:-paṃsukūladhāraṇaṃ = paṃsukūlaṃ,paṃsukūlaṃ sīlamassāti-paṃsukūliko evaṃ tecīvariko. Ekāsane bhojanasīlo-ekāsaniko. Rukkhamūle vasanasīlo = rukkhamūliko. Āraññiko, sosāniko.

Jātatthe: apāye jāto = āpāyiko. Evaṃ-nerayiko. Sāmuddiko, maccho. Vassāsu jāto = vassiko. Vassikā. Vassikaṃ,pupphaṃ. Sāradiko, hemantiko, vassantiko, cātuddīpiko. Rājagahe jāto = rājagahiko. Rājagahe vasatīti vā = rājagahiko,jano. Magadhesu jāto vasatīti vā = māgadhiko māgadhikā, māgadhikaṃ. Sāvatthiyaṃ jāto vasatīti vā = sāvatthiko, kāpilavatthiko, vesāliko. Loke vidito = lokiko. Lokāya saṃvattatītipi = lokiko. Tathā mātito āgataṃ mātikaṃ. Pītito āgataṃ = pettikaṃ, nāmaṃ.

Sambhūtatthe:- mātito sambhūtaṃ = mattikaṃ. Evaṃ = pettikaṃ. Upadhippayojanaṃ opadhikaṃ.

Sakatthepi:-asaṅkhāroyeva = asaṅkhārikaṃ. Evaṃ-sasaṅkhārikaṃ. Nāmameva = nāmikaṃ. Evaṃ-abyātikaṃ, opasaggikaṃ, nepātikaṃ. Catumahārāje bhatti etesanti cātummahārājikā. Evaṃ aññatthepi yojetabbaṃ.

Kasāvena rattanti viggahe-

Ṇa rāgā tena rattaṃ tassedamaññatthesu ca. 361-354.

Rāgatthavācakā liṅgamhā tena rattamiccetasmiṃ atthe tasseti chaṭṭhiyantato idamiccetasmiṃ atthe ca aññatthesu ca ṇappaccayo hoti vā.

[SL Page 170] [\x 170/]

Kāsāvaṃ, vatthaṃ. Evaṃ-kāsāyaṃ. Kusumbhena rattaṃ = kosumbhaṃ, haliddiyā rattaṃ hāliddaṃ. Pattaṅgaṃ, mañjeṭṭhaṃ, kuṅkumaṃ. Nīlena rattaṃ = nīlaṃ evaṃ pītaṃ.

Idamatthe:-mahisassa idaṃ = māhisaṃ, maṃsaṃ, dadhi sappi cammādikaṃ vā. Sūkarassa idaṃ sūkaraṃ. Tathā-kaccāyanassa idaṃ = kaccāyanaṃ, vyākaraṇaṃ. Evaṃ sogataṃ, sāsanaṃ. Sogato, dhammo. Sogato, saṅgho

Isissa idanti atthe ṇappaccayo kate vuddhimhi sampatte-saṇe yūnamāgamo ṭhāneti ca vattate.

Āttañca. 362-404.

Iuiccetesaṃ ādisarānaṃ āttañca hoti saṇakārappaccaye pare, casaddena rikārāgamo ca ṭhāneti ikārassa āttañca.

Ṭhānādhikārato āttaṃ isūsabhaujādinaṃ,
Isissa tu rikārāgamo vāttānantare bhave

Ārissaṃ. Evaṃ-usabhassa idaṃ = āsabhaṃ, ṭhānaṃ. Āsabhī, vācā. Aññatthaggahaṇena pana adūrabhavo, tatra bhavo, tatra jāto, tato āgato so assa nivāso, tassa issaro, kattikādīhi yutto māso, sāssa devatā, tamaveccādīte, tassa visayo deso, tadasmiṃ dese atthi, tena nibbattaṃ, taṃ arahati, tassa vikāro, tamassa parimāṇanti iccaivamādisvatthesu ca ṇappaccayo hoti. Yathā: vidisāya avidūre bhavo = vediso, gāmo udumbarassa avadūre bhavaṃ = odumbaraṃ, vimānaṃ.

Bhavatthe - manasi bhavaṃ = mānasaṃ, sukhaṃ. Sāgamo. Sare bhavo = sāraso,sakuṇo, sārasā,sakuṇī. Sārasaṃ,pupphaṃ. Urasi bhavo = oraso, putto, urasi saṃvaḍḍhitattā, mitte bhavā = mettā, metti vā. Pure bhavā = porī, vācā.

Jātidisu:-pāvuse jāto = pāvuso, megho. Pāvusā, ratti. Pāvusaṃ, abbhaṃ. Sarade jāto = sārado, rogo. Sāradā, ratti. Sāradaṃ, pupphaṃ evaṃ = sisiro, hemanto, vasanto, gimho. Madhurāyaṃ jāto = mādhuro,jano. Mādhurā,gaṇikā mādhuraṃ,vatthaṃ. Madhurāya āgato = mādhuro. Madhurā assa nivāsoti = mādhuro madhurāya issaro = mādhuro, rājā. Sabbato koti ettha puna sabbatoggahaṇena taddhitatopi kvaci sassarakakāragamo. Mādhuro
[SL Page 171] [\x 171/]

Mādhurako rājagahe jāto rājagahā āgato vā rājagaho assa nivāsoti vā rājagahassa issaroti vā = rājagaho, rājagahako vā. Evaṃ-sāgalo, pāṭaliputto. Vesāliyaṃ jātoti ādi atthe vesālo, vesālako. Kosināro, kosinārako sāketo sāketato. Kosambo, kosambako. Iṇdapatto. Iṇdapattako. Kampillo, kampillako. Bhārukaccho, bhārukacchako. Nagare jāto nagarā āgato nagare vasatīti vā = nāgaro, nāgarako. Evaṃ, jānapado. Janapadanāmesu pana sabbattha bahūvacanameva bhavati. Yathā: aṅgesu jāto aṅgehi āgato aṅgāassa nivāso aṅgānaṃ issaro vā = aṅgo, aṅgako evaṃ-māgadho, māgadhako. Kosalo, kosaleko. Vedeho, vedehako. Kambojo, kambojako. Gaṇdhāro, gaṇdhārako. Sovīro, sovīrako. Siṇdhavo, siṇdhavako. Assako, kāliṅgo, pañcālo, sakko. Tathā: suraṭṭhe jāto-pe-suraṭṭhassa issaro vā = soraṭṭho, soraṭṭhako. Evaṃ-mahāraṭṭho. Mahāraṭṭhako iccādi.

Nakkhattayoge:-kattikāya puṇṇacaṇdayuttāya yutto māso = kattiko. Magasirena caṇdayuttena nakkhattena yutto māso = māgasiro. Evaṃ phussena yutto = phusso, maghāhi yutto = māgho, phagguniyā yutto = phagguno, cittāya yutto = citto, visākhāya caṇdayuttāya yutto = vesāko, jeṭṭhāya yutto māso = jeṭṭho, uttarāsāḷhāya yutto māso = āsāḷho, āsāḷhī vā, savaṇena yutto = sāvaṇo, sāvaṇī, poṭṭhapādena yutto = poṭṭhapādo, assuyujena yutto māso = assayujo, buddho assa devatāti = buddho. Evaṃ-sogato, māhiṇdo, yāmo vyākaraṇaṃ aveccādhīteti = veyyākaraṇo evaṃ mohutto, nemitto, aṅgavijjo, vatthuvijjo. Vasātīnaṃ visayo deso = vāsāto. Udumbarā asmiṃ padese santīti = odumbaro, deso. Sahassena nibbattā = sāhassī, parikhā. Payasā nibbattaṃ = pāyāsaṃ. Sahassaṃ arahatīti = sāhassī, gāthā ayaso vikāro = āyaso. Evaṃ sovaṇṇo. Puriso parimāṇamassāti = porisaṃ, udakaṃ. Sugato pasanno = sogato. Caggahaṇena tattha jāto tattha vasati tassa hitaṃ taṃ arahatīti ādisu ṇeyyappaccayo ca. Bārāṇasiyaṃ jāto vasatīti vā = bārāṇaseyyako. Pure viya kakārāgamo. Evaṃ-campeyyako, sāleyyako. Mithileyyako, jano. Gaṅgayyo, maccho. Silāya jātaṃ = seleyyakaṃ. Kule jāto = koleyyako, sunakho. Vane jātaṃ = vāneyyaṃ, pupphaṃ. Evaṃ-pabbateyyo, manusso. Pabbateyyo,

[SL Page 172] [\x 172/]

Nadī. Pabbateyyaṃ, osadhaṃ. Pathassa hitaṃ = pātheyyaṃ. Sapatissa hitaṃ = sāpateyyaṃ, dhanaṃ. Padīpeyyaṃ, telaṃ mātu hitaṃ = matteyyaṃ. Evaṃ-petteyyaṃ. Dakkhiṇaṃ arahatīti = dakkhiṇeyyo iccādi.

Jātādīnamimiyā ca. 363-355.

Jātaiccevamādīnaṃ saddānamatthe ima iya iccete paccayā honti vā.

Pacchā jāto = pacchimo pacchimā, janatā. Pacchimaṃ, cittaṃ. Ante jāto = antimo. Antimā, antimaṃ. Evaṃ-majjhimo. Puriso. Uparimo, heṭhimo, paccantimo. Gopphimo, gaṇthimo.

Tathā iyappaccaye: manussajātiyā jāto = manussajātiyo. Manussajātiyā, manussajātiyaṃ. Evaṃ assajātiyo, hatthijātiyo, bodhisattajātiyo, dabbajātiyo, samānajātiyo, lokiyo iccādi.

Ādiggahaṇena tattha niyutto tadassa atthi tattha bhavoti ādisvapi imaiyappaccayā honti casaddena ikappaccayo ca. Ante niyutto = antimo, antiyo, antiko. Putto assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti puttimo, puttiyo, puttiko. Kappo assa atthīti = kappiyo, jaṭā assa atthīti = jaṭiyo, hānabhāgo assa atthīti = hānabhāgiyo. Evaṃ-ṭhitibhāgiyo. Bodhassa pakkhe bhavā = bodhapakkhiyā. Pañcavagge bhavā = pañcavaggiyā. Evaṃ-chabbaggiyā. Udariyaṃ attano idanti = attaniyaṃ nakārāgamo. Caggahaṇena kiyayaṇyappaccayā ca. Jātiyā niyutto = jātikiyo. Evaṃ-aṇdhakiyo. Jaccaṇdhe niyutto = chaccaṇdhakiyo. Yassa ayanti = sakiyo evaṃ parakiyo. Yappaccayo sādhuhitabhavajātādiatthesu yathā: kammaṇi sādhu = kammaññaṃ. Sabhāyaṃ sādhu = sabbhaṃ. Yavataṃ talanāti ādinā ñakārādi. Evaṃ-medhāya hitaṃ mejjhaṃ, ghataṃ pādānaṃ hitaṃ = pajjaṃ, telaṃ. Rathassa hitā = racchā, gāme bhavo = gammo, gave bhavaṃ-gavyaṃ. Osare cāti sutte casaddena yappaccaye parepi avādeso. Kavimhi bhavaṃ = kavyaṃ. Divi bhavā = dibbā, thanato jātaṃ = thaññaṃ, dhanāya saṃvattanikaṃ = dhaññaṃ. Ṇyo. Parisāya sādhu = pārisajjo. Dakārāgamo. Samaṇānaṃ hitā = sāmaññā, janā. Brāhmaṇānaṃ hitā = brahmaññā, arūpe bhavā = āruppā iccādi.

[SL Page 173] [\x 173/]

Rājaputtānaṃ samūhoti viggahe.

Chaṭṭhiyantato tesaṃ samūhoti atthe kaṇ ṇa iccete paccayo honti.
Rājaputtako, rājaputtakaṃ vā. Rājaputto. Evaṃ-mānussako, manusso. Mādhurako, mādhuro. Porisako, poriso. Vuddhānaṃ samūho vuddhako. Evaṃ-māyūrako, māyūro kāpoto, kokilo, māhisako, māhiso, oṭṭhako, orabbhako. Aṭṭhannaṃ samūho = aṭṭhako, rājūnaṃ samūho = rājako, bhikkhānaṃ samūho = bhikkho, sikkhānaṃ samūho = sikkho, dvinnaṃ samūho = dvayaṃ. Tesu vuddhīti ādinā ikārassa ayādeso. Evaṃ tiṇṇaṃ samūho = tayaṃ iccādi.

Samūhattheti vattate.

Gāmajanabaṇdhusahāyādīhi tā. 365-357.

Gāma jana baṇdhu sahāya iccevamādīhi tāppaccayo hoti samūhatthe.

Gāmānaṃ samūho = gāmatā. Evaṃ-janatā, baṇdhutā, sahāyatā, nāgaratā. Tāti yogavibhāgena sakatthepi. Devoyeva = devatā. Tāppccayantassa niccamitthiliṅgatā.

Tadassaṭṭhānamīyo ca. 366-358

Tadassaṭṭhānamiccetasmiṃ atthe chaṭṭhiyantato īyappaccayo hoti. Madanassa ṭhānaṃ-madanīyo, madanīyā, madanīyaṃ. Baṇdhanassa ṭhānaṃ = baṇdhanīyaṃ. Evaṃ-muccanīyaṃ, rajanīyaṃ, khamanīyaṃ, dussanīyaṃ, upādānīyaṃ, pasādanīyaṃ. Casaddena hitādiatthepi. Upādānānaṃ hitā = upādānīyā iccādi.

Upamatthāyitattaṃ. 367-359.

Upamatthe upamāvāciliṅgato āyitattappaccayo hoti vā.

Dhumo viya dissatīti dhūmāyitattaṃ evaṃ-timirāyitattaṃ

[SL Page 174] [\x 174/]

Tadassaṭṭhānanti vattate.

Tannissitatthe lo. 368-360.

Tannissitanti atthe tadassaṭṭhānanti atthe ca lappaccayo hoti vā. Duṭṭhu nissitaṃ duṭṭhuṭṭhānaṃ vā duṭṭhullaṃ. Duṭṭhullā, vācā. Lassa vibhāvo evaṃ vedallaṃ.

Abhijjhā assa pakati abhijjhā bahuloti vā viggahe-

Ālu tabbahule. 369-361.

Paṭhamāvibhattyantato āluppaccayo hoti tadassa bahulamiccetasmiṃ atthe. Abhijjhālu abhijjhālu abhijjhālavo evaṃ-sītālu, dhajālu, dayālu. Sabbato koti ettha puna sabbatoggahaṇena kakārāgamo. Abhijjhālu eva = abhijjhāluko, abhijjhālukā, abhijjhālukaṃ. Evaṃ-dayāluko, sītāluko. Tathā:hīnova = hinako. Evaṃ-potako, kumārako, māṇavako, muduko, ujuko, appamattakaṃ, oramattakaṃ, sīlamattakaṃ iccādi.
Yadanupapannā nipātanā sijjhantīti iminā paṭibhāgakucchitasaññānukampādiatthesu kappaccayo.
Paṭibhāgatthe:-hatthī iva = hatthiko. Evaṃ-assako.

Kucchitatthe:-kucchito samaṇo = samaṇako. Evaṃ-brāhmaṇako, muṇḍako, paṇḍitako, veyyākaraṇako.

Saññāyaṃ:- katako bhatako.

Anukampāyaṃ: puttako. Tathā: kiṃyatetato parimāṇe ttakavantuppaccayā. Kiṃ parimāṇamassāti = kittakaṃ evaṃ-yattakaṃ, tattakaṃ, ettakaṃ.

Vantumhi āttañca yaṃ parimāṇamassāti = yāvā yāvanto. Guṇavantusamaṃ. Evaṃ-tāvā tāvanto, etāvā etāvanto iccādi.

Suvaṇṇassa vikāro suvaṇṇena pakatanti vā viggahe-

Tappakativacane mayo. 370-374.

Tappakativacanatthe mayappaccayo hoti. Sā pakati assāti = tappakati, vikāro. Tassa vacane. Athavā-pakarīyatīti = pakati, tena pakati pakataṃ = tappakati, tappakatiyā vacanaṃ kathanaṃ = tappakativacanaṃ. Suvaṇṇamayo ratho sovaṇṇamayo vā. Suvaṇṇamayaṃ, bhājanavikati. Suvaṇṇamayaṃ, bhājanaṃ. Evaṃ-rūpiyamayaṃ,

[SL Page 175] [\x 175/]

Rajatamayaṃ, jatumayaṃ, dārumayaṃ, mattikāmayaṃ. Iddhiyā nibbattaṃ = iddhimayaṃ, manato nipphannā = manomayā, ayasā pakataṃ = ayomayaṃ.

Ettha ca manogaṇādīnanti vattamāne-

Etesamo lope.

Etesaṃ manogaṇādīnamanto ottamājjate vibhatti lope kateti okāro.

Gavena pakataṃ karīsaṃ goto nibbattanti vā = gomayaṃ. Mayoti yogavibhāgena sakatthepi. Dānameva-dānamayaṃ. Sīlamayaṃ iccādi.

Saṃsaṭṭhādianekatthataddhitaṃ.

Alasassa bhāvoti viggahe-

Ṇyattatā bhāve tu. 371-362.

Chaṭṭhiyantato ṇya tta tā iccete paccayā honti vā tassa bhāvo iccetasmiṃ atthe tusaddaggahaṇena ttanaṇeyyādippaccayā ca. Bhavanti etasmā buddhisaddā iti = bhāvo. Saddassa pavattinimittaṃ vuccati. Vuttañca: "yassa guṇassa hi bhāvā dabbe saddaniveso tadabhidhāne ṇyattatādayo" ti.

Ṇyattattanantānaṃ niccaṃ napuṃsakattaṃ

Tāppaccayantassa sabhāvato niccamitthiliṅgatā ṇyappaccayoyaṃ guṇavacanabrāhmaṇādīhi. Tattha avaṇṇo ye lopañcāti avaṇṇalopo. Ādivuddhi. Ālasyaṃ. Evaṃ ārogyaṃ, udaggassa bhāvo = odagyaṃ, sakhino bhāvo = sakhyaṃ, anaṇassa bhāvo = ānaṇyaṃ, vidhavāya bhāvo = vedhavyaṃ, dubbalassa bhāvo = dubbalyaṃ, bālassa bhāvo = balyaṃ. Cāpalyaṃ. Tathā: vyattassa bhāvo = veyyattiyaṃ. Maccharassa bhāvo = macchariyaṃ. Evaṃ-issariyaṃ, ālasiyaṃ, muṇḍiyaṃ ettha veyyattiyanti ādisu tesu vuddhīti ādinā yamhi ikārāgamo.

Paṇḍitassa bhāvo paṇḍityanti ādisu yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañjakārattanti tayakārasaṃyogādīnaṃ calañjakārādesā. Dvittaṃ. Paṇḍiccaṃ. Bahussutassa bhāvo = bāhu

[SL Page 176] [\x 176/]

Saccaṃ tesu vuddhīti ādinā ukārassa akāro. Evaṃ perohiccaṃ. Adhipatissa bhāvo ādhipaccaṃ, muṭṭhasatissa bhāvo = muṭṭhasaccaṃ ivaṇṇalopo.

Kusalassa bhāvo = kosallaṃ. Evaṃ-vepullaṃ. Samānānaṃ bhāvo = sāmaññaṃ, gilānassa bhāvo gelaññaṃ. Kvacādimajjhuttarādisuttena saṃyoge pare rassattaṃ.

Suhadassa bhāvo = sohajjaṃ. Evaṃ - vesārajjaṃ. Kusīdassa bhāvo = kosajjaṃ tesu vuṭṭhilopādinā īkārassa akāro. Tathā-purisassa bhāvo = porissanti ādisu yavataṃ talanādi sutte kāraggahaṇena yavataṃ sakārakacaṭapavaggānaṃ sakārakacaṭapavaggādesā. Sumanassa bhāvo somanassaṃ. Evaṃ-domanassaṃ, sovacassaṃ, dovacassaṃ. Ettha sakārāgamo. Tathā nipakassa bhāvo = nepakkaṃ dvittaṃ. Evaṃ-ādhikkaṃ. Dubhagassa bhāvo-dobhaggaṃ, vāṇijassa bhāvo = vāṇijjaṃ.

Kvacādinā rassattaṃ. Rājassa bhāvo = rajjaṃ, sarūpassa bhāvo = sāruppaṃ evaṃ opammaṃ, sokhummaṃ. Tathassa bhāvo tacchaṃ, dummedhassa bhāvo dummejjhaṃ. Samaṇassa bhāvo = sāmaññaṃ, brāhmaṇassa bhāvo = brahmaññaṃ, nipuṇassa bhāvo nepuññaṃ. Tacchanti ādisupi kāraggahaṇeneva yavataṃ thadhanakārānaṃ jajhañakārādesā.

Ttatāppaccayesu-paṃsukūlikassa bhāvo = paṃsukūlikattaṃ, paṃsukūlīkatā. Evaṃ-tecīvarikattaṃ, tecīvarikatā. Odarikattaṃ, odarikatā. Amanussattaṃ, amanussatā. Manussattaṃ, manussatā. Manussajāti. Nilattaṃ, nīlatā guṇo. Yācakattaṃ, yācakatā. Kiriyā. Daṇḍittaṃ daṇḍitā, dabbaṃ. Saccāditā, pāramitā, kataññätā, sabbaññätā kvacādīti ādinā tāppaccaye rassattaṃ. Appicchatā. Asaṃsaggatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, lahutā iccādi.

Ttanappaccaye-puthujjanassa bhāvo = puthujjanattanaṃ. Vedanattanaṃ, jāyattanaṃ.

Ṇeyyo. Sucissa bhāvo = soceyyaṃ. Evaṃ ādhipateyyaṃ. Kapissa bhāvo = kāpeyyaṃ, thenassa bhāvo = theyyaṃ. Mahāvuttinānakāralopo

Ṇyattatāti yogavibhāgena kammaṇi sakatthe ca ṇyādayo. Vīrānaṃ bhāvo kammaṃ vā viriyaṃ paribhaṭassa kammaṃ = pāribhaṭyaṃ, tassa bhāvo = pāribhaṭyatā.

[SL Page 177] [\x 177/]

Evaṃ-sovacassatā bhisajassa kammaṃ = bhesajjaṃ, vyāvatassa kammaṃ = veyyāvaccaṃ, saṭhassa bhāvo kammaṃ vā = sāṭheyyaṃ.

Sakatthe pana-yathābhūtameva = yathābhuccaṃ, karuṇāyeva = kāruññaṃ, pattakālameva = pattakallaṃ, ākāsānantameva = ākāsānañcaṃ, kāyapāguññameva = kāyapāguññatā iccādi.

Visamassa bhāvoti viggahe:-

Tta tā bhāveti ca vattate.

Ṇa visamādīhi. 372-363.

Visama iccevamādīhi chaṭṭhiyantehi ṇappccayo hoti vā ttatā ca tassa bhāvo iccetasmiṃ atthe. Ākatigaṇoyaṃ.

Vesamaṃ, visamattaṃ, visamatā. Sucissa bhāvo = sovaṃ, sucittaṃ, sucitā. Garuno bhāvo gāravo. Ādivuddhi. O sare cāti sutte casaddaggahaṇena ukārassa avādese. Paṭuno bhāvo = pāṭavaṃ paṭuttaṃ paṭutā. Ujuno bhāvo = ajjavaṃ. Muduno bhāvo = maddavaṃ iccatra āttañcāti ṇamhi ikārukārānaṃ āttaṃ. Dvibhāvo. Saṃyoge ādirassattañca. Ujutā, mudutā. Evaṃ-isisasa bhāvo = ārissaṃ. Āsabhaṃ kumārassa bhāvo = komāraṃ. Yuvassa bhāvo = yobbanaṃ. Mahāvuttinā nakāragamo. Paramānaṃ bhāvo kammaṃ vā = pāramī, dānādikirayā. Ṇavaṇikādisuttena īppaccayo. Samaggānaṃ bhāvo = sāmaggi.

Ramaṇīyādito kaṇ. 373-364.

Ramaṇīyaiccevamādito kaṇ paccayo hoti ttatā ca bhāvatthe.

Ramaṇīyassa bhāvo = rāmaṇīyakaṃ ramaṇīyattaṃ ramaṇiyatā. Evaṃ-mānuññakaṃ manuññattaṃ manuññatā. Piyarūpakaṃ piyarūpattaṃ piyarūpatā. Kalyāṇakaṃ kalyāṇattaṃ kalyāṇatā. Corakaṃ corikā vā. Corattaṃ, coratā. Aḍḍhakaṃ, aḍḍhattaṃ, aḍḍhatā iccādi.

Bhāvataddhitaṃ.

[SL Page 178] [\x 178/]

Sabbe ime pāpā, ayamimesaṃ visesena pāpoti viggahe-

Visese taratamissikiyiṭṭhā. 374-365.

Visesatthe tara tama issika iya iṭha iccete paccayā honti vā.

Pāpataro, pāpatarā, pāpataraṃ. Tatopi adhiko pāpatamo, pāpatamā, pāpatamaṃ. Pāpissiko, pāpissikā, pāpissikaṃ. Pāpiyo, pāpiyā, pāpiyaṃ. Pāpiṭṭho. Pāpiṭṭhā. Pāpiṭṭhaṃ. Atisayena pāpiṭṭho = pāpiṭṭhataro. Evaṃ paṭutaro, paṭutamo, paṭissiko, paṭiyo, paṭiṭṭho. Sabbesaṃ atisayena varo = varataro, varatamo, varissiko, cariyo, cariṭṭho. Evaṃ- paṇītataro, paṇītatamo.

Sabbe ime vuddhā, ayamimesaṃ visesena vuddhoti atthe iya iṭṭhappaccayā.

Vuddhassa jo iyiṭṭhesu 375-264.

Sabbasseva vuddhasaddassa jo hoti iya iṭṭha iccetesu paresu.

Jeyyo, jeṭṭho. Ettha ca saralopādisutte tusaddaggahaṇena lopamakatvā sarā sare lopanni pubbasare lutte kvacāsavaṇṇaṃ lutteti ekāro.

Iyiṭṭhesūti adhikāro. Joti ca vattate.

Pasatthassa so ca. 376-265.

Sabbasseva pasatthasaddassa sasaddadeso hoti jo ca iyiṭṭhesu.

Ayañca pasattho ayañca pasattho sabbe ime pasatthā, ayamimesaṃ visesena pasatthoti seyyo, seṭṭho, jeyyo, jeṭṭho.

Antikassa nedo. 377-266.

Sabbasseva antikasaddassa nedādeso hoti iyiṭṭhesu. Visesena antiko = nediyo, nediṭṭho.

Bāḷhassa sādho 378-267.

Sabbassa bāḷhasaddassa sādhādeso hoti iyiṭṭhesu.

Visesena bāḷho = sādhiyo, sādhiṭṭho.

[SL Page 179] [\x 179/]

Appassa kaṇ. 379-268.

Sabbassa appasaddassa kaṇ hoti iyiṭṭhesu.

Visesena appo = kaṇiyo, kaṇiṭṭho.

Visesena yuvāti atthe-

Kaṇ iti vattate.

Yūvānañca. 380-269.

Sabbassa yuvasaddassa kaṇ hoti iyiṭṭhesu.

Tesu vuddhīti ādinā ṇakārassa nakāro. Kaniyo, kaniṭṭho.

Vantumantuvīnañca lopo. 381-270.

Vantu mantu vī iccetesaṃ paccayānaṃ lopo hoti iyiṭṭhesu.

Sabbe ime guṇavantā, ayametesaṃ visesena guṇavāti = guṇiyo, guṇiṭṭho. Visesena satimā = satiyo, satiṭṭho. Visesena medhāvī = medhiyo, medhiṭṭho iccādi.

Medhā assa atthi asmiṃ vijjatīti vā viggahe-

Tadassaṇthiti vī ca. 382-366.

Paṭhamāvibhattyantātadassa atthi asmiṃ vijjatīti vā iccetesvatthesu vīppaccayo hoti. Medhāmāyāsaddehi vāyaṃ. Medhāvī, medhāvino.

Itthiyaṃ:- īkārantattā patibhikkhūrājīkārantehi inīti inī. Medhāvinī, medhāviniyo.
Napuṃsake:- medhāvi, kulaṃ. Evaṃ-māyāvī, māyāvinī. Māyāvi, dvittaṃ. Casaddaggahaṇena so ila va ālādippaccayā ca. Yathā: sumedhā assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti = sumedhaso. Rassattaṃ. Evaṃ-lomaso. Picchaṃ assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti picchilo. Evaṃ-theṇilo, tuṇḍilo, jaṭilo. Kesā assa santīti = kesavo vācālo iccādi.

Tapo assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti viggahe-

Tadassatthīti adhikāro.

Tapādito sī. 383-367.

Tapa iccevamādito sīppaccayo hoti vā tadassa atthi iccetasmiṃ atthe.

[SL Page 180] [\x 180/]

Yassa dvibhāvo. Tapassī, tapassino, tapassinī, tapassī, evaṃ-tejassī, yasassī, manassī, payassī.

Daṇḍo assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti viggahe:

Daṇḍādito ikaī. 384-368.

Ādisaddoyaṃ pakāre.

Daṇḍa iccevamādito avaṇṇantā ika ī iccete paccayā honti tadassa atthīti atthe.

Daṇḍiko, daṇḍī, daṇḍino, daṇḍinī. Evaṃ māliko, mālī, mālinī. Chattiko, chattī. Rūpiko, rupī. Sisīko, sisī. Kesī, saṅghī, ñāṇī, hatthī iccādi.

Madhvādito ro. 385-369.

Madhu ādito rappaccayo hoti vā tassa atthīti atthe.

Madhu assa atthi asmiṃ vā vijjatīti = madhūro, guḷo, madhurā, sakkharā, madhuraṃ, khīraṃ. Kuñjā hanū etassa santīti = kuñjaro. Sabbasmiṃ vattabbe mukhamassa atthīti = mukharo. Susi assa atthīti = susiro. Evaṃ-ruciyo, nagaro.*

Guṇo assa atthi tasmiṃ vā vijjatīti viggahe-

Guṇādito vantu. 386-370.

Guṇa iccevamādito vantuppaccayo hoti vā tadassa atthīti atthe.

Vibhattilope nāmavyapadese ca kate syuppatti. Guṇavantu si.

Savibhattissa ntussāti ca adhikicca ā simhiti āttaṃ.
Guṇavā, puriso. Sesaṃ ñeyyaṃ. Evaṃ = gaṇavā, kulavā iccādayo.
* Pāliyaṃ pana nagaraṃ nagarīti ca napuṃsakatā ceva itthiliṅgatā ca dissati.
[SL Page 181] [\x 181/]

Itthiyaṃ-ṇavaṇikaṇeyyaṇantūhīti īppaccayo.

Vāti vattamāne - ntussa tamīkāroti takāro. Guṇavatī, guṇavantī iccādi.

Napuṃsake-aṃ napuṃsaketi savibhattissa ntussa amādeso. Guṇavaṃ, cittamiccādi.

Sati assa atthi tasmiṃ vā vijjateti viggahe-

Sadassatthiti vattate.

Satyādīhi mantu. 387-371.

Sati iccevamādīhi avaṇṇantarahitehi paṭhamāvibhattyantehi liṅgehi mantuppaccayo hoti vā tadassatthīti atthe. Sesaṃ guṇavantusamaṃ. Satimā, satimatī satimantī, satimā iccādi. Evaṃ-dhitimā gatimā iccādayo.

Tathā: āyu assa atthīti āyumantu iccatra-

Āyussukārasmantumhi. 388-373.

Āyussa ukāro as hoti mantumhīti asādeso.

Āyasmā sesaṃ samaṃ gāvo assa santīti = gomā gomanto, gomatī gomantī. Gomaṃ kulaṃ iccādi.

Saddhā assa atthiti viggahe-

Saddhidito ṇa. 389-372.

Saddhā paññā iccevamādito ṇappaccayo vā hoti tadassa tthīti etasmiṃ atthe.

Saddho: puriso saddhā, kaññā. Saddhaṃ, kulaṃ. Evaṃ-pañño, amaccharo. Tathā buddhaṃ buddhi assa atthīti = buddho iccādi.

Atthyatthataddhitaṃ.

[SL Page 182] [\x 182/]

Pañcannaṃ pūraṇoti viggahe-

Saṅkhyāpūraṇe mo. 390-375.

Pūrīyati saṅkhyā anenāti = pūraṇo, saṅkhyāya pūraṇo = saṅkhyāpūraṇo. Tasmiṃ saṅkhyāpūraṇatthe chaṭṭhiyantato mappaccayo hoti vā.

Pañcamo, vaggo pañcannaṃ pūraṇī = pañcamī. Nadādito vā īti īppaccayo itthiyamato āppaccayoti āppaccayo. Pañcamā, viriyapāramī. Pañcamaṃ, jhānaṃ. Evaṃ sattamo, sattamī sattamā, sattamaṃ. Aṭṭhamo, aṭṭhamī aṭhamā, aṭṭhamaṃ. Navamo, navamī navamā, navamaṃ dasamo, dasamī dasamā, dasamaṃ iccādi.

Saṅkhyāpūraṇeti adhikāro.

Catucchehi thaṭhā. 391-386.

Catu cha iccetehi tha ṭha iccete paccayā honti vā saṅkhyāpūraṇatthe. Catunnaṃ pūraṇo = catuttho. Dvittaṃ. Catutthi catutthā, catutthaṃ. Channaṃ pūraṇo = chaṭṭho, chaṭṭhī chaṭṭhā, chaṭṭhaṃ. Chaṭṭho eva = chaṭṭhamo.

Chāhaṃ chaḷāyatanaṃ iccatra =

Sa chassa vā. 392-376.

Chassa sakāradeso hoti vā saṅkhyāne. Chāhamassa jīvitaṃ. Sāhaṃ, chāhaṃ vā. Saḷāyatanaṃ.

Dvinnaṃ pūraṇoti viggahe-

Dvitīhi tiyo. 393-387.

Dvi ti iccetehi tiyappaccayo hoti vā saṅkhyāpūraṇatthe.
Vipariṇāmena dvitiṇṇanti vattamāne-

Tiye dutāpi ca. 394-381.

Dvī ti iccetesaṃ du ta iccādesā honti tiyappaccaye pare.

Dutiyo, puriso. Dutiyā, vibhatti. Dutiyaṃ. Evaṃ-tiṇṇaṃ pūraṇo = tatiyo. Tatiyā, tatiyaṃ. Apiggahaṇena aññatthāpi dvisaddassa duādeso. Casaddena di ca. Dve rattiyo = durattaṃ. Duvidhaṃ, duvaṅgaṃ, dirattaṃ. Diguṇaṃ, digu.

[SL Page 183] [\x 183/]

Tesamaḍḍhuppadenaḍḍhuḍḍhadivaḍḍha-diyaḍḍhāḍḍhatiyā. 395-389

Tesaṃ catutthadutiyatatiyānaṃ aḍḍhūpapadānaṃ aḍḍhūpapadena saha aḍḍhuḍḍha divaḍḍha diyaḍḍha aḍḍhatiyādesā honti. Ettha ca-

Aḍḍhupapadupādānasāmatthā aḍḍhapubbakā,
Tesaṃsaddena gayhante catutthadutiyādayo.

Aḍḍhena catuttho aḍḍhuḍḍho aḍḍhena dutiyo = divaḍḍhe, diyaḍḍho. Aḍḍhena tatiyo = aḍḍhatiyo.

Ekañca dasa cāti atthe dvaṇdasamāse, ekenādhikā dasāti atthe tappurisasamāse vā kate-

Saṅkhyāneti vattamāne dvekaṭṭhānamākāro vāti āttaṃ vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena cettha-

Dvekaṭṭhānaṃ dase niccaṃ dvissānavutiyā navā,
Itaresamasantañca āttaṃ dīpeti vāssuti.

Ekādito dasa ra saṅkhyāneti rattaṃ.

Rādeso vaṇṇamattattā vaṇṇamattappasaṅgipi,
Siyā dasassa dasseva nimittāsannabhāvato.

Tato bahuvacanaṃ yo. Pañcādīnamakāroti savibhattissa antassa attaṃ. Ekārasa, ekādasa. Liṅgattayepi samānaṃ.

Vāti vattate.

Ekādito dasassī. 396-377.

Ekādito parassa dasassa ante īppaccayo hoti vā pūraṇatthe.

Dasassa paccayogāgā laddhamanteti atthato,
Tadantassa sabhāvena itthiyaṃyeva sambhavo.

Ekādasannaṃ pūraṇī = ekādasī, itthī. Aññattha ekādasamo, ekādasamaṃ. Dve ca dasa ca, dvīhi vā adhikā dasāti = dvi dasa iccatra-

Vāti vattate.

Vīsatidasesu bā dvassa tūti bādese dassa rakāro. Bārasa. Aññatra āttaṃ. Dvādasa. Dvādasannaṃ pūraṇo bārasamo. Dvā dasamo, dvādasī. Tayo ca dasa cāti = terasa. Tesu vuddhilopā

[SL Page 184] [\x 184/]

Dinā tissa dasādisu teādeso ā navutiyā. Retasamo, terasī,

Cattāro ca dasa ca, catūhi adhikā dasāti vā = catuddasa iccatra-

Gaṇane dasassāti ca vattamāne catūpapadassa lopotuttarapadādivassa cuvopi navāti tulopo cuvo ca. Cuddasa, coddasa, catuddasa, cuddasamo, catuddasamo, catuddasī, cātuddasī vā.

Pañca ca dasa ca, pañcahi adhikā dasāti vā = pañcadasa. Tesu vuddhi lopādinā pañcasaddassa dasavīsesu panna pannu ādesāpi. Aṭṭhādito cāti rattaṃ. Pannarasa, pañcadasa, pannarasamo, pañcadasamo, pannarasī, pañcadasī.

Cha ca dasa cāti samāse kate chassāti vattamāne-dase so niccañcāti sosaddādeso. Saṅkhāyānaṃ cāti ca vattate. Ladarānanti lattaṃ. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Ḷo niccaṃ soḷase vāssa cattārīse ca terase,
Aññattha na ca hotāyaṃ vavatthitavibhāsato.

Laḷānamaviseso kvaci. Soḷasa, teḷasa, cattālīsaṃ, cattārīsaṃ, soḷasamo, soḷasī. Vā dasa ra saṅkhyāneti adhikicca aṭṭhādito cāti rattaṃ. Aṭṭhārasa, aṭṭhādasa. Āttaṃ. Aṭṭhārasannaṃ pūraṇo = aṭṭhārasamo, aṭṭhādasamo. Evaṃ-sattarasa, sattadasa, sattarasamo, sattadasamo.

Aṭṭhāditoti kimatthaṃ? Catuddasa.

Ekena ūnā vīsatīti tappuriso. Ekūnavīsati ekūnavīsatādayo ā navutiyā ekavacanantā itthiliṅgā ca daṭṭhabbā. Te ca saṅkhyāne saṅkheyye ca vattante. Yadā saṅkhyāne vattante tadā bhikkhūnamekūnavīsati tiṭṭhati, bhoti bhikkhūnamekūnavīsati tiṭṭha, bhikkhūnamekūnavīsatiṃ passa, bhikkhūnamekūnavīsatiyā kataṃ iccādi.

Saṅkheyyo pana ekūnavīsati bhikkhavo tiṭṭhanti, bhonto ekūnavīsati bhikkhavo, tiṭṭhatha, ekūnavīsatiṃ bhikkhū passa, ekūnavīsatiyā bhikkhūhi kataṃ iccādi. Evaṃ-vīsatādisupi yojetabbaṃ.

Ekūnavīsatiyā pūraṇo = ekūnavīsatimo. Dasa ca dasa cāti atthe dvaṇdasamāsaṃ katvā dasadasāti vattabbe-sarūpānamekasesvasakinti ekasese kate dasasaddato paṭhamābahuvacanaṃ yo.

Dasa yotīdha:

[SL Page 185] [\x 185/]

Gaṇane dasassa dviticatupañcachasattaṭṭhanavakānaṃ viticattārapaññāchasattāsanavā yosu yonañcīsamāsaṃṭhiritītuti. 397-391.

Gaṇane dasassa sambaṇdhīnaṃ dvika tika catukka pañcaka chakka sattaka aṭṭhaka navakānaṃ katekasesānaṃ yathākkamaṃ vī ti cattāra paññā cha satta asa nava iccādesā honti yosu paresu, yonañca īsaṃ āsaṃ ṭhi ri ti īti uti iccete ādesā hontīti dvidasatthavācakassa dasassa dviādeso, yovacanassa īsañca. Saralopādi.

Saṅkhyānaṃ vā anteti ca vattate.

Ti ca. 398-380.

Taṃsaṃ saṅkhyānamante tikārāgamo hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena-

Vibhāsā vīsatiṃsānamante hoti tiāgamo,
Aññattha na ca hoteva vavatthitavibhāsato

Byañjane vāti niggahītalopo. Puna taddhitattā nāma vyapadese syāduppatti bhikkhūnaṃ vīsati vīsaṃ vā. Vīsati bhikkhū vīsaṃ vā iccādi. Vīsatimo. Tathā-ekavīsati kusalacittāni ekavīsaṃ vā ekavīsatimo, bāvīsati, bāvīsaṃ, bāvīsatimo, ātte dvāvīsati, dvāvīsaṃ, dvāvīsatimo. Tevīsati, tevīsaṃ, tevīsatimo, catuvīsati, catuvīsaṃ, catuvīsatimo, paṇṇuvīsati, paṇṇuvīsaṃ, paṇṇuvīsatimo, pañcavīsati, pañcavīsaṃ, pañcavīsatimo, chabbīsati, chabbīsaṃ, chabbīsatimo, sattavīsati, sattavīsaṃ, sattavīsatimo, aṭṭhavīsati, aṭṭhavīsaṃ, aṭṭhavīsatimo, ekūnatiṃsati, ekūnatiṃsaṃ, ekūnatiṃsatimo.

Dasa ca dasa ca dasa cāti dasadasadasāti vattabbe ekasesekate gaṇane dasassāti ādinā tiīsamādesā. Kvacādinā rassattaṃ. Ante niggahītañcāti saṅkhyāṭhāne sambhūtassa tisaddassa ante niggahītāgamo ca. Sesaṃ vīsatisamaṃ. Tiṃsati, tiṃsaṃ, tiṃsa vassāni. Niggahītalopo. Tiṃsaṃ, tiṃsāya iccādi. Ekatiṃsaṃ, ekattiṃsaṃvaṃ. Battiṃsaṃ, dvattiṃsa. Tettiṃsa iccādi.

Catudasatthāvācakassa katekasesassa dasassa cattāra, yovacanassa ca īsaṃ, cattālīsaṃ. La darānanti rassa lattaṃ. Tālīsaṃ vā. Cattālīsatimo, ekacattālīsaṃ, dvācattālīsaṃ. Dvicattālīsaṃ, tevattālīsaṃ, tivattālīsaṃ iccādi.

[SL Page 186] [\x 186/]

Pañcadasatthavācakassa dasassa paññā, yovacanassa āsañca. Paññāsaṃ. Tesu vuddhilopādinā paṇṇādeso. Paṇṇāsaṃ vā. Dvepaṇṇāsaṃ, dvipaṇṇāsaṃ.

Chadasatthavācakassa dasassa cha, yovacanassa ṭhiādeso. Sa chassa vāti sakarādeso. Saṭṭhi, dvāsaṭṭhi, dvesaṭṭhi, dvisaṭṭhi, tesaṭṭhi, tisaṭṭhi.

Sattadasatthavācakassa dasassa satta, yovacanassa ri ti ca. Sattari, sattati, dvisattati, dvisattari, tesattati, tisattati iccādi.

Aṭṭhadasatthavācakassa dasassa asa, yovacanassa īti ādeso ca. Asīti, ekāsīti, dveasīti, teasīti, caturāsīti kvacādinā dīgho.

Navadasatthavācakassa dasassa nava, yovacanassa uti ca. Navuti, dvānavuti, dvenavuti, dvinavuti, tenavuti, tinavuti, catunavuti, channavutiyā, channavutīnaṃ vā pāsaṇḍānaṃ.

Gaṇane dasassāti ca vattate.

Dasadasakaṃ sataṃ dasakānaṃ sataṃ sahassañca yomhi. 399-395.

Gaṇane pariyāpannassa dasadasakatthavācakassa dasasaddassa sataṃ hoti, satadasakatthavācakassa dasassa sahassaṃ hoti yomhi.

Iminā nipātanena yolopo. Taddhitattā puna nāmavyapadese syāduppatti. Niggahītassa lopo. Sinti amādesādi. Yojanānaṃ sataṃ. Sataṃ napuṃsakamekavacananti ca. Tathā: sahassaṃ. Vaggabhede sabbattha bahuvacanampi bhavati. Dve vīsatiyo. Evaṃ tiṃsādisupi. Dve satāni, bahūni satāni, dve sahassāni, bahūni sahassāni.

Satassa dvikanti atthe chaṭṭhitappurisaṃ katvā satadvikanti vattabbe-dvikādīnaṃ taduttarapadānañca nipaccanteti vutti vacanato imināva nipātanena uttarapadassa pubbanipāto kakāralopo ca hoti dvisataṃ. Evaṃ-satassa tikaṃ = tisataṃ. Tathā: catusataṃ, pañcasataṃ, chasataṃ, sattasataṃ, aṭṭhasataṃ, navasataṃ, dasasataṃ, sahassaṃ hoti. Atha vā dve satāni = dvisatanti digusamāso. Evaṃ tisataṃ catusatamiccādi.

[SL Page 187] [\x 187/]

Yāva taduttariṃ dasaguṇitañca. 400-396.

Yāvatā saṅkhyānamuttariṃ tāva dasaguṇitañca kātabbaṃ. Ettha dakāro saṇdhijo.

Tathā dasassa gaṇassa dasaguṇitaṃ sataṃ hoti, satassa dasaguṇitaṃ sahassaṃ hoti. Sahassassa dasaguṇitaṃ dasasahassaṃ. Idaṃ navutantipi vuccati dasasahasasassa dasaguṇitaṃ satasahassaṃ. Taṃ lakkhantipi vuccati, satasahassassa dasaguṇitaṃ dasasatasahassaṃ.

Yadanupapannā nipātanā sijjhantīti vattate.

Sakanāmehi. 401-397.

Yāsaṃ pana saṅkhyānamaniddiṭṭhanāmadheyyānaṃ yāni rūpāti tāni sakehi sakehi nāmehi nipaccante.

Satasahassānaṃ sataṃ koṭi. Itthiliṅgā ekavacanantā ca. Vaggabhede bahuvacanañca bhavatī. Koṭisatasahassānaṃ sataṃ pakoṭi. Pakoṭisatasahassānaṃ sataṃ koṭippakoṭi. Evaṃ-nahutaṃ, ninnahutaṃ, akkhohiṇī, biṇdu, abbudaṃ, nirabbudaṃ, ahahaṃ, ababaṃ, aṭaṭaṃ, sogaṇdhikaṃ, uppalaṃ, kumudaṃ, puṇḍarīkaṃ, padumaṃ, kathānaṃ, mahākathānaṃ, asaṅkheyyanti.

Iccevaṃ ṭhānato ṭhānaṃ satalakkhaguṇaṃ mataṃ,
Koṭippabhūtinaṃ visasaṅkhyānañca yathākkamaṃ.

Dve parimāṇāni etassāti viggahe-

Dvādito konekatthe ca. 402-224.

Dvi iccevamādito gaṇanāto kappaccayo hoti anekatthe.

Dviko, rāsi. Dvikaṃ. Evaṃ-tikaṃ, catukkaṃ, pañcakaṃ, chakkaṃ, sattakaṃ, aṭṭhakaṃ, navakaṃ dasakaṃ, paṇṇāsakaṃ, satakaṃ, sahassakaṃ iccādi.

Saṅkhyātaddhitaṃ.

[SL Page 188] [\x 188/]
Ekasmiṃ vāre bhuñjati dve vāre bhuñjatīti ca viggahe-

Ekādito sakissa kkhattuṃ. 403-648.

Eka dvi ti iccevamādito gaṇanāto sakissaṭṭhāne vāratthe kkhattuṃ paccayo hoti.

Ekakkhattuṃ, dvikkhattuṃ bhuñjati. Sabbāsamāvusoti ādinā silopo. Evaṃ-tikkhattuṃ, catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, dasakkhattuṃ, satakkhattuṃ, sahassakkhattuṃ, bahukkhattuṃ, katikkhattuṃ.
Ekena vibhāgenāti viggahe-

Maṇḍūkagatiyā saṅkhyāggahaṇamanuvattate.

Vibhāge dhā ca. 404-399.

Vibhāgatthe ekādisaṅkhyāto dhāppaccayo hoti. Casaddena ekadvito jjhañca, suttādito so ca. Ekadhā. Dvīhi vibhāgehi = dvidhā, dudhā vā. Tīhi vibhigehi = tidhā. Tedhā vā. Tesu vuddhīti ādinā ikārassekāro. Evaṃ - catuṭṭhā, pañcadhā, chadhā, dasadhā, satadhā, sahassadhā, katidhā, bahudhā.

Jjhappaccaye-ekadhā karotīti ekajjhaṃ. Evaṃ vejjhaṃ.

Soppaccaye suttena vibhāgena suttaso. Evaṃ-vyañjanaso, padaso, atthaso, bahuso. Sabbākārena sabbaso. Upāyaso, hetuso, ṭhānaso, yoniso.

Sabbanāmehi pakāravacane tu thā. 405-400.

Sabbanāmehi pakāravacanatthe thāppaccayo hoti, tusaddena thattāppaccayo ca.

Sāmaññassa bhedako viseso pakāro tassābhidhāneti attho. So pakāro = tathā, taṃ pakāraṃ = tathā, tena pakārena = tathā, yena pakārena = yathā. Evaṃ-sabbathā, aññathā, itarathā, ubhayathā.

Thattāppaccaye tena pakārena = tathattā evaṃ yathattā, aññathattā.

Ko pakāroti atthe

Kimimehi thaṃ. 406-401.

Kiṃ ima iccetehi taṃpaccayo hoti pakāravacanatthe.

[SL Page 189] [\x 189/]
Kissa ka ve vāti ettha casaddena kissa kādeso. Kathaṃ. Kaṃ pakāraṃ = kathaṃ, kena pakārena = kathaṃ, ayaṃ pakāroti = itthaṃ, imaṃ pakāranti = itthaṃ. Anena pakārenāti = itthaṃ. Imassitthaṃ dānihatodhesu cāti imasaddassa ikāro. Dvittaṃ. Ettha hi kkhattumādithaṃpariyosānappaccayantānaṃ avyayataddhitattā nāma vyapadesaṃ katvā vibhattimhi kate sabbāsamāvusoti ādinā vibhattilopo. Kvavi toppañcamyattheti ādinā
Vuttatoādippaccayantā ca idheva avyayataddhite saṅgayhanti.

Yadanupapannā nipātanā nijjhanti. 407-393.

Ye saddā lakkhaṇena anupapannā aniddiṭṭhalajjhaṇā akkharādito nāmopasagganipātato vā samāsataddhitato vā te nipātanā sijjhanti.

Taddhitato tāva:-

Imasmā jja siyā kāle samānā parato jju ca,
Imasaddassakāro ca samānassa ca so siyā.

Imasmiṃ kāle asmiṃ divaseti vā = ajja. Samāne kāle = sajju. Aparasmiṃ divase = aparajju.

Nipātehi-bhavatthe tanappaccayo ca. Ajja bhavaṃ = ajjatanaṃ, ajjatanī. Suve bhavaṃ = svātanaṃ. Evaṃ-purātanaṃ. Hīyo bhavaṃ = hīyattanaṃ hiyattanī iccādi.

Avyayatambitaṃ.

Sāmaññavuttibhāvatthāvyayato taddhitaṃ tidhā,
Tatrādi catudhāpaccānekatthatthyatthasaṅkhato.

Iti rūpasiddhiyaṃ taddhitakaṇḍo pañcamo.

Atha akhyātavibhattiyo kirayāvācīhi dhātūhi parā vuccante

Tattha kirayaṃ ācikkhatīti = ākhyātaṃ, kirayāpadaṃ. Vuttaṃ hi:-

"Kālakārakapurisaparidīpakaṃ kirayālakkhaṇamākhyātika"nti. Tattha kāloti atītādayo kārakamiti kammakattubhāvā. Purisāti paṭhamamajjhimuttamā. Kirayāti gamanapacanādiko dhātvattho kirayālakkhaṇaṃ saññāṇaṃ etassāti = kirayālakkhaṇaṃ. Aliṅgañca.

[SL Page 190] [\x 190/]

Vuttampi cetaṃ:-

"Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ kirayāvāci tikārakaṃ,
Attiliṅgaṃ dvivacanaṃ tadākhyātantī vuccati"

Kālādivasena dhātvatthaṃ vibhajantīti = vibhattiyo, tyādayo. Tā pana vattamānā pañcamī sattamī parokkhā hīyattanī ajjatanī bhavissanti kālātippatti vāti aṭṭhavidhā bhavanti.

Kirayaṃ dhārentiti = dhātavo, bhuvādayo. Khādidhātuppaccayantā ca. Te pana atthavasā dvidhā bhavanti sakammakā akammakā cāti. Tatra sakammakā ye dhātavo kammāpekkhaṃ kirayaṃ vadanti. Yathā: kaṃ karoti, gāmaṃ gacchati, odanaṃ pacatīti ādayo. Akammakā ye kammanirapekkhaṃ kirayaṃ vadanti. Yathā: acchati, seti, tiṭṭhatīti ādayo.

Te puna sattavidhā bhavanti vikaraṇappaccayabhedena kathaṃ? Avikaraṇā bhuvādayo, niggahītapuppakaavikaraṇā rudhādayo, yavikaraṇā divādayo, ṇuṇāuṇāvikaraṇā svādayo, nāppaṇhā vikaraṇā kirayādayo, ovikaraṇā tanādayo, sakatthe ṇeṇayantā curādayoti.
Tattha paṭhamaṃ avikaraṇesu bhuvādisu dhātusu paṭhamabhūtā akammakā bhū iccetasmā dhātuto tyādayo parā yojiyante.

Bhū sattāyaṃ-bhuiccayaṃ dhātu sattāyamatthe vattate. Kirayā sāmaññabhute bhavane vattatīti attho.

Bhū iti ṭhite-

Bhuvādayo dhātavo. 408-159.

Bhu iccevamādayo ye kirayāvācino saddagaṇā te dhātusaññā honti.

Bhū ādi yesaṃ te = bhuvādayo. Athavā bhuvā ādī pakārā yesaṃ te = bhuvādayo.

Bhuvādisu vakāroyaṃ ñeyyo āgamasaṇdhijo,
Bhuvāppakārā vā dhātu sakammākammakatthato.

Kvavi dhātūti ādito kvavīti vattate.

Dhātussanto loponekasarassa. 409-523.

Anekasarassa dhātussa anto kvaci lopo hoti.
[SL Page 191] [\x 191/]

Kvaciggahaṇaṃ mahīyati samathoti ādisu nivattanatthaṃ. Iti anekasarattābhāvā idha dhātvantalopo na hoti. Tato dhātvadhikāravihitānekappaccayappasaṅge vatticchānupubbikā saddappavattīti katvā vattamānavacanicchāyaṃ:-

Vattamānā ti anti si tha mī ma te ante se vhe e mhe. 410-425.

Tyādayo dvādasa vattamānāsaññā hontīti tyādīnaṃ vattamānatthavisayattā vattamānāsaññā.

Kāle. 411-415.

Kāleti ayamadhikāro ito paraṃ tyādivibhattividhāne sabbattha vattate.

Vattamānā paccuppanne. 412-416.

Paccuppanne kāle gamyamāne vattamānāvibhatti hoti. Kāloti cettha kiriyā. Karaṇaṃ = kāro, rakārassa lakāro. Kālo. Tasmā-

Kirayāyaṃ gamyamānāyaṃ vibhattīnaṃ vidhānato,
Dhātūheva bhavantīti siddhaṃ tyādivibhattiyo.

Idha pana kālassa atītānāgatapaccuppannāṇattiparikappakālātipattivasena chadhā bhinnattā paccuppanneti viseseti. Taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca uppanno = paccuppanno. Paṭiladdhasabhāvo na tāva atītoti attho.

Paccuppannasamīpepi tabbohārūpavārato,
Vattamānā atītepi taṃ kālavacanicchayaṃ.

Tasmiṃ paccuppanne vattamānāvibhattiṃ katvā tassa ṭhānāniyame dhātuliṅgehi parāppaccayāti paribhāsato dhātuto paraṃ vattamānāppaccaye katvā tesamaniyamappasaṅge sati vattīcchānupubbikā saddappavattīti parassapadavacanicchāyaṃ-

Atha pubbāni vibhattīnaṃ cha parassa padāni. 413-418.

Atha taddhitānantaraṃ vuccamānānaṃ sabbāsaṃ vattamānādīnaṃ aṭṭhavidhānaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni pubbakāni cha padāni tāni tāni

[SL Page 192] [\x 192/]

Atthato aṭṭhacattālīsamattāni parassapadasaññāni hontīti ādimhi channaṃ parassapadasaññā parassatthāni padāni = parassapadāni. Tabbāhullato tabbohāro.

Dhātūhi ṇeṇaya iccādito dhātūhīti vattamāne-

Kattari parassapadaṃ. 414-438.

Kattari kārake abhidheyye sabbadhātūhi parassapadaṃ hotīti parassapadaṃ katvā tassāpaniyamappasaṅge vatticchāvasaṃ vipariṇāmena parassapadānamattanopadānanti vattate.

Dve dve paṭhamamajjhimuttamapurisā. 415-410.

Tāsaṃ vibhattīnaṃ parassapadānamattanopadānañca dve dve vacanānī yathākkamaṃ paṭhamamajjhimuttamapurisasaññāti honti.

Taṃ yathā:-ti anti iti paṭhamapurisā. Si tha iti majjhimapurisā. Mi ma iti uttamapurisā. Attanopadesupi te ante iti paṭhamapurisā. Se vhe iti majjhimapurisā. E mhe iti uttamapurisā. Evaṃ sesāsu sattasu vibhattisupi yojetabbanti evaṃ aṭṭhavibhattivasena channavutividhe akhyātapade dvattiṃsa dvattiṃsa paṭhamamajjhimuttamapurisā hontīti vattamānā parassapadādimhi dvinnaṃ paṭhamapurisasaññā.

Nāmamhi payujjamānepi tulyādhikaraṇe paṭhamo. 416-112.

Tumhāmhasaddavajjite tulyādhikaraṇabhūte sādhakavācake nāmamhi payujjamānepi appayujjamānepi dhātūhi paṭhamapuriso hotīti paṭhamapurisaṃ katvā tassāpaniyamappasaṅge kiriyādhakassa katturekatte cattumicchite-ekamhi vattabbe ekavacananti vattamānāparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ti.

Paro paccayoti ca adhikāro. Yathā kattarī cāti ito kattarīti vikaraṇappaccayavidhāne sabbattha vattate.

Bhuvādito a. 417-447.

Bhu iccevamādito dhātugaṇato paro appaccayo hoti kattari vihiteyu vibhattippaccayesu paresu.

[SL Page 193] [\x 193/]

Sabbadhātukamhiyevāyamissate asaṃyogantassa vuddhiti ca vattate.

Aññesu ca. 418-487.

Kāritato aññesu paccayesu ca asaṃyogantānaṃ dhātūnaṃ vuddhi hoti. Caggahaṇena ṇuppaccayassāpi vuddhi hoti.

Ettha ca ghaṭādīnaṃ vāti ito vāsaddo anuvattetabbo. So ca vavatthitavibhāsattho.

Tena

Ivaṇṇuvaṇṇantānañca lahūpantānadhātūnaṃ,
Ivaṇṇuvaṇṇānameva vuddhi hoti parassa na.
Yuvaṇṇānampi yaṇuṇānāniṭṭhādisu vuddhi na,
Tudādissāvikaraṇena chetvādisu vā siyā.

Tassāpaniyamappasaṅge-ayuvaṇṇānañcāyo vuddhīti paribhāsato ūkārassokāro vuddhi.

Vipariṇāmena dhātūnanti vattamāne-

O ava sare. 419-515.

Okārassa dhātvantassa sare pare avādeso hoti. Saralopamādesa iccādinā saralopādimhi kate naye paraṃ yutteti paranayanaṃ kātabbaṃ.

So puriso sādhu bhavati, sā kaññā sādhu bhavati, taṃ cittaṃ sādhu bhavati. Ettha hi-

Kattunobhihitattāva ākhyātena na kattari, tatiyā paṭhamā hoti liṅgatthampana pekkhiya.

Satipi kiriyāyekatte kattūnaṃ bahuttā bahumhi vattabbe bahuvacananti vattamānāparassapadapaṭhamapurisabahuvacanā anti pure viya appaccayavuddhiavādesā. Saralopādi. Te purisā bhavanti. Appayujjamānepi bhavati, bhavanti.

Payujjamānepi tulyādhikaraṇeti ca vattateta.

Tumhe majjhimo. 420-413.

Tulyādhikaraṇabhūte tumhasadde payujjamānepi appayujjamānepi dhātuhi majjhimapuriso hotīti vattamānāparassapada majjhimapurisekavacanaṃ si. Sesaṃ purimasamaṃ.

[SL Page 194] [\x 194/]

Tvaṃ bhavasi, tumhe bhavatha. Appayujjamānepi-bhavasi, bhavatha.
Tulyādhikaraṇeti kimatthaṃ? Tayā paccate odano.

Tasmiṃ yevādhikāre-

Amhe uttamo. 421-414

Tulyādhikaraṇabhūte amhasadde payujjamānepi appayujjamānepi dhātūhi uttamapuriso hotīti vattamānāparassapaduttamapurisekavacanaṃ mi.

Appaccayavuddhiavādesā.

Akāro dīghaṃ himimesu. 422-480.

Akāro dīghamāpajjate hi mi ma iccetāsu vibhattisū. Ahaṃ bhavāmi, mayaṃ bhavāma. Bhavāmi, bhavāma.

Vibhattīnaṃ chāti ca vattate.

Parānyattanopadāni. 423-409.

Sabbāsaṃ vattamānādīnaṃ aṭṭhavidhānaṃ vibhattīnaṃ yāni yāni parāni cha padāni tāni tāni attanopadāni hontīti teādīnaṃ atatanopadasaññā.

Dhātūhi attanopadānīti ca vattate.

Kattari ca. 424-456.

Kattari ca kārake abhidheyye dhātūhi attanopadāni honti caggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ. Sesaṃ parassapade vuttanayena veditabbaṃ.

Bhavate, bhavante, bhavase, bhavavhe, bhave, bhavāmhe.

Paca pāke.

Dhātusaññāyaṃ dhātvantalopo. Vuttanayena tyāduppatti. Ivaṇṇuvaṇṇānamabhāvā vuddhiabhāvovettha viseso.

So devadatto odanaṃ pacati. Pacanti, pacasi, pavatha, pacāmi, pacāma.

[SL Page 195] [\x 195/]

So odanaṃ pacate, te pacante, tvaṃ pacase,tumhe pacavhe, ahaṃ pace,mayaṃ pacāmhe. Paṭhamapurisādīnamekajjhappavattippasaṅge paribhāsamāha:

Sabbesamekābhidhāne paro puriso. 425-411.

Sabbesaṃ paṭhamamajjhimānaṃ paṭhamuttamānaṃ majjhimuttamānaṃ tiṇṇaṃ vā purisānaṃ ekatobhidhāne kattabbe paro puriso yojetabbo. Ekakālānamevābhidhāne cāyaṃ.

So ca pacati, tvañca pacasīti pariyāyappasaṅge tumhe pacathāti bhavati. Evaṃ so ca pacati ahañca pacāmīti mayaṃ pacāma. Tathā: kvañca pacasi ahañca pacāmi mayaṃ pacāma. So ca pacati tvañca pacasi ahañca pacāmi mayaṃ pacāma evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.

Ekābhidhāneti kimatthaṃ? So pacati tvaṃ pacissasi ahaṃ paciṃ. Ettha bhinnakālattā mayaṃ pacimhāti na bhavati.

Gamusappa gatimhi.

Pure viya dhātusaññāyaṃ dhātvantalopo kattari tyāduppatti ca.

Gamissanto ccho vā sabbāsu. 426-478.

Gamu iccetassa dhātussa anto makāro ccho hoti vā sabbāsu vibhattisu. Sabbaggahaṇena mānantakāritappaccayesu ca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tenāyaṃ-

Vidhiṃ niccañca vāsaddo mānantesu hi kattari,
Dīpetaniccamaññattha parokkhāyamasantakaṃ.

Appaccayaparanayanāni.

So puriso gāmaṃ gacchati, te gacchanti. Kvaci dhātūti ādinā garupubbarassato parassa paṭhamapurisabahuvacanassa re vā hoti.

Gacchare, tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha, ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma.

Cchādesābhāve: lopañcettamakāroti appaccayassa ekāro. Gameti, gamenti. Saralopo. Gamesi, gametha, gamemi, gamema.

[SL Page 196] [\x 196/]

Attanopadepi:

So gāmaṃ gacchate, te gacchante-gacchare, gacchase, gacchavhe, gacche, gacchāmbhe. "Kuto nu tvaṃ āgacchasi, rājagahago āgacchāmī"ti ādisu pana paccuppannasamīpe vattamānāvacanaṃ.

Vāti vattate.

Gamissa ghammaṃ, 427-503.

Imu iccetassa dhātussa sabbassa ghammādeso hoti vā ghammati, ghammanti iccādi.

Bhāvakammesu pana:-

Attanopadāni bhāve ca kammaṇi. 428-455.

Bhāve ca kammaṇi ca kārake abhidheyye attanopadāni honti. Casaddena kammakattaripi.

Bhavanaṃ = bhāvo, so ca kārakattarena asaṃsaṭṭho kevalo bhavanalavanādiko dhātvattho. Karīyatiti = kammaṃ. Akammakāpi dhātavo sopasaggā sakammakāpi bhavanti. Tasmā kammaṇi anupubbā bhūdhātuto vattamānattanopadapaṭhamapurisekavacanaṃ te.

Dhātūhi ṇeṇaya iccādito dhātūhiti vattamāne-

Bhāvakammesu yo. 429-442.

Sabbadhātūhi paro bhāvakammavisayesu yappaccayo hoti. Attanopadavisayevāyamissate. Aññesu cāti sutte anuvattitavāggahaṇena yappaccaye vuddhi na bhavati.

Anubhūyate sukhaṃ devadattena.

Ākhyātena avuttattā tatiyā hoti kattari,
Kammassābhihitattā na dutiyā paṭhamāvidha.

Anubhūyante sampattiyo tayā, anubhūyase tvaṃ devadattena, anubhuyavhe tumhe, ahaṃ anubhūye tayā, mayaṃ anubhūyāmhe.

[SL Page 197] [\x 197/]
Kvaci dhātu iccādito kvacīti vattamāne-

Attanopadāni parassapadattaṃ. 430-520.

Attanopadāni kvacī parassapadattamāpajjante. Akattariyevedaṃ. Yakārassa cittaṃ. Anubhuyyate mayā sukhaṃ, anubhuyyati vā. Anubhuyyanta, anubhuyyasi, anubhuyyatha, anubhuyyāmi, anubhuyyāma. Dvittābhāve-anubhūyati, anubhūyanti.

Kvavīti kiṃ? Anubhūyate.

Bhāve-addabbavuttino bhāvassekattā ekavacanameva. Tañca paṭhamapurisasseva. Bhūyate devadattena, devadattena sampati bhavananti attho.

Pavadhātuto kammaṇi attanopade yappaccaye ca kate vipariṇāmena yassāti vattamāne-

Tassa cavaggayakāravakārattaṃ sadhātvantassa 431-443.

Tassa bhāvakammavisayassa yappaccayassa cavaggayakāravakārattaṃ hoti dhātvantena saha yathāsambhavaṃ.

Ettha ca ivaṇṇāgamo vāti ito sīhagatiyā vāsaddo nuvattetabbo so ca vavatthitavibhāsattho. Tena-

Cavaggo catavaggānaṃ dhātvantānaṃ yavattanaṃ,
Ravānañca sayappaccayānaṃ hoti yathākkamanti.

Dhātvantassa cavaggādittā cakāre kate-pare dvebhāvo ṭhāneti cakārassa dvittaṃ.

Paccate odano devadattena. Kvaci dhātūti ādinā garu pubbarassato parassa paṭhamapurisabahuvacanassa kvaci re hoti.

Paccare, paccante, paccase, paccavhe, pacce, paccāmhe.

Parassapadādese-paccati, paccanti, paccasi, paccatha, paccāmi, paccāma.

Tathā kammakattari. Paccate odano sayameva. Paccante, paccati paccanti vā iccādi.

[SL Page 198] [\x 198/]

Gamito kammaṇi attanopade yappaccaye ca kate-
Dhātūhi tamhi yeti ca vattate.

Ivaṇṇāgamo vā. 432-444.

Sabbehi dhātūhi tasmiṃ bhāvakammavisaye yappaccaye pare ivaṇṇāgamo hoti vāti īkārāgamo. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Cchādeso. Gacchiyate gāmo devadattena. Gacchiyante, gacchīyase, gacchiyavhe, gacchiye, gacchīyāmhe.

Cchādesābhāve-
Dhātūhi yo vāti ca vattate.

Pubbarūpañca. 433-445.

Heṭṭhā anuttehi parassevedaṃ. Tena kavaṭapavaggayakāralasanteheva dhātūhi paro yo yappaccayo pubbarūpamāpajjate vāti makārā parassa makāro.

Gammate-gamīyate, gammante-gamīyante, gammase-gamīyase, gammavhe gamīyavhe, gamme-gamīye, gammāmhe-gamīyāmhe.

Parassapadatte-gacchiyyati, gacchiyyanti, gacchīyati, gacchīyanti vā. Gammati, gammanti, gamīyati, gamīyanti.

Īkārāgame-gamīyati gamīyanti. Tathā: ghammīyati ghammīyanti iccādi.

Vattamānāvibhatti.

Pañcamī tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ ssu vho e āmase. 434-426.

Tvādayo dvādasa pañcamīsaññā honti.

Āṇattyāsiṭṭhenuttakāle pañcamī. 435-417.

Āṇattyatthe ca āsiṭṭhatthe ca anuttakāle pañcamī vibhatti hoti. Satipi kālādhikāre puna kālaggahaṇena vidhinimantaṇajjhesanānumatipatthanapattakālādisu ca pañcamī. Āṇāpanamāṇatti, āsiṃsanamāsiṭṭho. So ca iṭṭhassa asampattassa atthassa

[SL Page 199] [\x 199/]

Patthanamāsiṭṭho, tasmiṃ āsiṭṭhe. Anu samīpe uttakālo = anuttakālo, paccuppannakāloti attho. Na uttakāloti vā = anuttakālo. Tasmiṃ anuttakāle. Kālamanāmasitvāpi hotīti attho. Tattha āsiṃsanatthe bhūdhātuto pañcamīpaṭhamapurisekavacanaṃ tu.
Appaccayavuddhiavādesā
So sukhī bhavatu, te sukhitā bhavantu.
Vipariṇāmena akāratoti vattate.

Hi lopaṃ vā. 436-481.

Akārato paro hivibhatti lopamāpajjate vā

Tvaṃ sukhī bhava, bhavāhi vā himhi dīgho. Tumhe sukhitā bhavatha. Ahaṃ sukhito bhavāmi, mayaṃ sukhitā bhavāma.

Attanopade-so sukhī bhavataṃ, te sukhitā bhavantaṃ, tvaṃ sukhī bhavassu, tumhe sukhitā bhavavho, ahaṃ sukhī bhave, mayaṃ sukhitā bhavāmase.

Kammaṇi-anubhūyataṃ tayā, anubhūyantaṃ, anubhūyassu, anubhūyavhe, anubhūye, anubhūyāmase.

Parassapadatte-anubhuyyatu, anubhuyyantu, anubhuyatu, anubhuyantu vā. Anubhuyyāhi iccādi. Bhāve bhuyataṃ.

Āṇattiyaṃ kattari-devadattodāni odanaṃ pacatu. Pacantu, paca pacāhi, pacatha, pacāmi, pacāma. Pacataṃ, pacantaṃ, pacassu, pacavho, pace, pacāmase.

Kammaṇi yappaccayacavaggādi. Paccataṃ odano devadattena. Paccantaṃ, paccassu, paccavho, pacce, paccāmase.

Parassapadatte-paccatu, paccantu, pacca paccāhi, paccatha, paccāmi, paccāma. Tathā: so gāmaṃ gacchatu. Gacchantu, gaccha gacchāhi, gacchatha, gacchāmi, gacchāma gametu, gamentu, gama gamāhi, gametha, gamemi, gamema. Gacchataṃ, gacchantaṃ, gacchassu, gacchavho, gacche, gacchāmase.

Ghammādese-ghammatu ghammantu iccādi.

Kammaṇi-gacchiyataṃ. Gacchiyatu, gamīyataṃ, gamīyatu, gammataṃ, gammatu iccādi.

Vidhimhi-idha pabbato hotu, ayaṃ pāsādo suvaṇṇamayo hotūti ādi.

[SL Page 200] [\x 200/]

Nimantaṇe adhivāsetu me bhante bhagavā bhojanaṃ, idha nisīdatu bhavaṃ.

Ajjhesane desetu bhante bhagavā dhammaṃ.

Anumatiyaṃ = puccha vāsava maṃ pañhaṃ, pavisatu bhavaṃ, evaṃ nisīdatu.

Patthanā-yācanā. Dadāhi me gāmavarāni pañca, ekaṃ me nayanaṃ dehi.

Pattakāle sampatto te kālo kaṭakaraṇe kaṭaṃ karotu bhavaṃ iccādi.

Pañcamīvibhatti.

Sattamī eyya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyavho eyyaṃ eyyāmhe. 437-427.

Eyyādayo dvādasa sattamīsaññā honti.
Anuttakāleti vattate.

Anumatiparikappatthesu* sattamī. 438-418.

Anumatyatthe ca parikappatthe ca anuttakāle sattamīvibhatti hoti.

Atthaggahaṇena vidhinimantaṇādisu ca sattamī. Kattumicchato parassa anujānanaṃ anumati. Parikappanaṃ parikappo. Yadi nāma bhaveyyāti sallakkhanaṃ nirūpanaṃ. Hetukiriyāya sambhave phalakiriyāya sambhavaparikappo ca. Tattha parikappe sattamīparassa pada-paṭhamapurisekavacanaṃ eyya. Appaccayavuddhādi purimasamaṃ.

Kvaci dhātu vibhattīti ādinā eyya eyyāsi eyyāmicce tesaṃ vikappena ekārādeso. Sodāni kinnukho bhave, ya di so paṭhamavaye pabbajeyya arahā bhaveyya, sace saṅkhārā niccā bhaveyyuṃ na nirujjheyyuṃ yadi tvaṃ bhaveyyāsi. Tumhe bhaveyyātha, kathamahaṃ devo bhaveyyāmi, kinnukho mayaṃ bhaveyyāma. Tathā: bhavetha, bhaveraṃ, bhavetho, bhaveyyavho.

Patthane tu-ahaṃ sukhī bhave, buddho bhaveyyaṃ, bhaveyyāmho.

Kammaṇi-sukhaṃ tayaṃ anubhūyetha, anubhūyeraṃ, anubhūyetho, anubhūyeyyavho, anubhūye anubhūyeyyaṃ, anubhūyeyyāmhe.
* "Anumatiparikappatthe" itipi pāṭṭho.
[SL Page 201] [\x 201/]

Parassapadatte-anubhūyeyya, anubhūyeyyuṃ, anubhūyeyyāsi iccādi. Bhāve bhūyetha.

Vidhimhi-so odanaṃ pace paceyya, paceyyuṃ, tvaṃ pace paceyyāsi, tumhe paceyyātha, ahaṃ paceyyāmi, mayaṃ paceyyāma. Pacetha, paceraṃ, pacetho, paceyyavho, pace paceyyaṃ, paceyyāmhe.

Kammaṇi-paccetha, pacceraṃ, paccetho, pacceyyavho, pacce pacceyyaṃ, pacceyyāmhe.

Parassapadatte-pacce pacceyya, pacceyyuṃ, pacceyyāsi iccādi.

Anumatiyaṃ-so gāmaṃ gacche gaccheyya. Kvaci dhātūti ādinā eyyussa uñca. Gacchuṃ gaccheyyuṃ, tvaṃ gacche gaccheyyāsi, gaccheyyātha, gaccheyyāmi, gaccheyyāma. Game gameyya, gamuṃ gameyyuṃ, game gameyyāsi, gameyyātha, gameyyāmi, gameyyāma. Gacchetha, gaccheraṃ, gacchetho, gaccheyyavho, gacche gaccheyyaṃ. Gaccheyyāmhe. Gametha, gameraṃ iccādi.

Kammaṇi gacchīyetha gamīyetha, gacchīyeraṃ gamīyeraṃ iccādi.

Parassapadatte-gacchīyeyya gamīyeyya gammeyya iccādi. Tathā ghamme ghammeyya, gammeyyuṃ iccādi.

Sattamīvibhatti.

Saccuppannāṇantiparikappakālikavibhattinayo.

Hīyattanī ā ū o ttha a mhā ttha tthuṃ se vhaṃ iṃ mhase. 439-429.

Āādayo dvādasa hīyattanīsaññā honti.

Apaccakkhe atīteti ca vattate.

Hīyoppabhuti paccakkhe hīyattanī. 440-420.

Hīyoppabhūti atīte kāle paccakkhe vā apaccakkhe vā hiyattanīvibhatti hotīti hīyattanīparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ā.

[SL Page 202] [\x 202/]

Kvaci dhātu iccādito kvaci dhātūnanti ca vattate.

Akārāgamo hīyattanajjatanīkālāti pattisu. 441-521.

Kvaci dhātūnamādimhi akārāgamo hoti hīyattani ajjatanī kālātipatti iccetāsu tīsu vibhattīsu.

Kathamayamakārāgamo dhātvādimhīti ce?

Satissarepi dhātvante punākārāgamassidha,
Niratthattā payogānurodhā dhātvādito ayaṃ.

Appaccayavuddhiavādesasaralopādi vuttanayameva.

Abhavā, abhavū, abhavo, abhavattha kvaci dhātūti ādinā akārassa amādeso vā abhavaṃ abhava, abhavamhā, abhavattha, abhavatthuṃ, abhavase, abhavavhaṃ, abhaviṃ, abhavāmhase.

Kammaṇi yappccayo. Tayā sukhamaṇvabhūyattha. Akārāgamābhāve. Anubhūyattha. Kvaci dhātūti ādinā tthassa thādeso. Anubhūyatha. Aṇvabhūyatthuṃ anubhūyatthuṃ, aṇvabhūyase, anubhūyase, aṇvabhuyavhaṃ anubhuyavhaṃ, aṇvabhūyiṃ anubhūyiṃ, aṇvabhūyamhase anubhūyamhase.

Parassapadatte-aṇvabhuyā anubhuyā iccādi.

Bhāve anubhūyattha. Tathā: so odanaṃ apacā, apacū, apaco, apacattha, apacaṃ apaca, apacamhā apacattha, apacatthuṃ, apacase, apacavhaṃ, apaciṃ, apacamhase.
Kammaṇi-apaccattha apaccatha, apaccatthuṃ, apaccase, apaccavhaṃ, apacciṃ, apaccamhase, apaccā apaccu iccādi. Tathā: agacchā, agacchuṃ, agaccho, agacchattha, agacchaṃ agaccha, agacchamhā. Agacchattha, agacchatthuṃ, agacchase, agacchavhaṃ, agacchiṃ, agacchamhase agamā, agamū, agamo, agamattha, agamaṃ agama, agamamhā, agamattha, agamatthuṃ, agamase, agamavhaṃ, agamiṃ, agamamhase.

Kammaṇi-agacchīyattha gacchiyattha agamīyattha gamīyattha agammattha gammattha, agacchīyatthuṃ gacchīyatthuṃ iccādi. Tathā: aghammā, aghammū iccādi.

Hīyattanīvibhatti.

[SL Page 203] [\x 203/]
Hīyattanīsattamīpañcamīvattamānā sabbadhātukaṃ. 442-433.

Hīyattanādayo catasso vibhattiyo sabbadhātukasaññā hontīti hīyattanādīnaṃ sabbadhātukasaññattā ikārāgamo asabbadhātukamhīti vutto ikārāgamo na bhavati.

Sabbadhātukaṃ.

Parokkho a u e ttha a mha ttha re ttho vho i mhe. 443-428.

A ādayo dvādasa parokkhāsaññā honti. Akkhānaṃ iṇdriyānaṃ paraṃ = parokkhaṃ. Taddīpakattā ayaṃ vibhatti parokkhāti vuccati.

Appaccakkhe parokkhātīte. 444-419.

Apaccakkhe vattuno iṇdriyāvisayabhūte atīte kāle parokkhāvibhatti hoti. Atikkamma itoti = atīto, hutvā atikkantoti attho. Heṭṭhā vuttanayena parokkhāparassapada paṭhamapurisekavacanaṃ a.

Bhū a itīdha:-
Vipariṇāmena dhātūnanti vattate.

Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvo. 445-460.

Dhātūnamādibhūtānaṃ vaṇṇānamekassarānaṃ kvaci dvebhāvo hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ kvacisaddo. Tena-

Khachasesu parokkhāyaṃ dvebhāvo sabbadhātunaṃ,

Appaccaye juhotyādissapi kiccādike kvaci.

Bhū bhū a itīdha:-

Pubbobbhāso. 446-461.

Dvebhūtassa dhātussa yo pubbo avayavo so abbhāsasañño hotīti abbhāsasaññā.

[SL Page 204] [\x 204/]

Abbhāsaggahaṇamanuvattate.

Antassivaṇṇākāro vā. 447-467.

Abbhāsassa antassa ivaṇṇo hoti akāro ca vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Tena-

Khachasesu avaṇṇassa ikāro sagupussa ī,
Vāssa gussa parokkhāyaṃ akāro nāparassimeti.

Ūkārassa akāro.

Dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā. 448-463.

Abbhāsagatānaṃ dutiyacatutthānaṃ vaggabyañjanānaṃ yathākkamaṃ paṭhamatatiyā hontīti bhakārassa bakāro.

Brūbhūnamāhabhūvā parokkhāyaṃ. 449-477.

Brū bhū iccetesaṃ dhātūnaṃ āha bhūva iccete ādesā honti parokkhāvibhattiyanti bhūsaddassa bhūvādeso.

Saralopomādesappaccayādimhīti ādinā saralopādi so kira rājā babhūva, te kira babhūvu tvaṃ kira babhūve.

Dhātūhīti vattate, sīhagatiyā kvaciggahaṇañca.

Ikārāgamo asabbadhātukamhi. 450-518.

Sabbasmiṃ asabbadhātukamhi pare kvaci dhātūhi paro ikārāgamo hoti.

Asabbadhātuke byañjanādimhevāyamāgamo,
Kvacādhikārato byañjanādopi kvaci no siyā.

Ettha ca na sabbadhātukaṃ = asabbadhātukamiti katvā hīyattanīsattamīpañcamīvattamānā sabbadhātukanti hīyattanīādīnaṃ sabbadhātukasaññāya vuttattā tadaññā catasso vibhattiyo asabbadhātukanti vuccati.

Tumhe kira babhūvittha, ahaṃ kira babhūva, mayaṃ kira babhūvimha. Attanopade-so babhūvittha, babhūvire, babhūvittho, vibhūvivho, babhūvi, babhūvimhe.

Kammaṇi attanopade īkārāgamayappaccayikārāgamā anubabhūvīyittha. Yappaccayassa asabbadhātukamhi kvaci dhātūti ādinā lope kate ivaṇṇāgamo na bhavati.

[SL Page 205] [\x 205/]

Tayā kira anubabhūvittha, anubabhūvīre iccādi.

Bhāve-babhūvīyittha, babhūvittha vā.

Tathā-papaca, papacu, papace, papacittha, papaca, papacimha, papacittha, papacire, papacittho, papacivho, papaci, papacimhe.

Kammaṇi-papaccittha, papaccire, papacca, papaccu vā iccādi.

Gamimhi kvacādivaṇṇānanti ādinā dvebhāvo. Pubbobbhāsoti abbhāsasaññā.

Abbhāseti vattate.

Kavaggassa cavaggo. 451-464.

Abbhāse vattamānassa kavaggassa cavaggo hotīti gakārassa jakāro. Kvavi dhātūti ādinā anabbhāsassa paṭhamapurisekavacanamhi dīgho. So gāmaṃ jagāma kira, jagama vā. Jagamu, jagame, jagamittha, jagama, jagamimha, jagamittha, jagamire, jagamittho, jagamivho, jagami, jagamimhe.

Kammaṇi-jagamīyittha, jagamittha iccādi.

Parokkhāvibhatti.

Ajjatanī ī uṃ o ttha iṃ mhā ā ū se vhaṃ a mhe. 452-430.

Ī ādayo dvādasa ajjatanīsaññā honti. Ajja bhavo = ajjatano. Taddīpakattā ayaṃ vibhatti ajjatanīti vuccati.

Atīte apaccakkheti ca vattate.

Samīpejjatanī. 453-421.

Samīpe samīpato paṭṭhāya ajjappabhuti atīte kāle paccakkhe ca apaccakkhe ca ajjatanīvibhatti hotīti ajjatanīparassa padapaṭhamapurisekavacanaṃ ī.

Pure viya akārāgamo, vuddhādi ca. Kvaci dhātuvibhattīti ādinā īmhādivibhattīnaṃ kvaci rassattaṃ. O ā a vacanānaṃ ittha amādesā ca. Saralopādi. So abhavi, abhavī vā. Akārāgamābhāve-bhavi.

[SL Page 206] [\x 206/]

Maṇḍūkagatiyā vāti vattate.

Sabbato uṃ iṃsu. 454-506.

Sabbehi dhātūhi uṃvibhattissa iṃsvādeso hoti vā.

Te abhaviṃsu bhaviṃsu abhavuṃ bhavuṃ vā. Tvaṃ abhavi bhavi abhavo bhavo. Tumhe abhavittha bhavittha. Ikārāgamo. Ahaṃ abhaviṃ bhaviṃ. Mayaṃ abhavimha bhavimha abhavimhā bhavimhā vā. So abhavittha bhavittha, abhavā bhavā abhavu, abhavise abhavivhaṃ, abhavaṃ abhava abhavimhe.

Kammaṇi-yappaccayalope vuddhiavādesādi. Sukhaṃ tayaṃ anubhavittha aṇvabhūyittha vā iccādi.

Parassapadatte-tayā aṇvabhūyi, anubhūyī, aṇvabhūyiṃsu anubhūyiṃsu aṇvabhūyuṃ anubhūyuṃ. Tvaṃ aṇvabhūyi anubhūyi, tumhe aṇvabhūyittha anubhūyittha. Ahaṃ aṇvabhūyiṃ anubhūyiṃ, mayaṃ aṇvabhūyimha anubhūyimha.

Bhāve-abhavittha abhūyittha tayā. So apaci paci apacī pacī, te apaciṃsu paciṃsu apacuṃ pacuṃ. Tvaṃ apaci paci apaco paco vā. Tumhe apacittha pacittha, ahaṃ apaciṃ paciṃ mayaṃ apacimha pacimha apacimhā pacimhā. So apacittha pacittha apacā pacā vā. Apacū, apacise, apacivhaṃ, apacaṃ apaca apacimhe.

Kammaṇi-apaccittha paccittha iccādi.

Parassapadatte-apacci pacci apacciṃsu pacciṃsu apaccuṃ paccuṃ, apacci pacci apacco pacco apaccittha paccittha, apacciṃ pacciṃ apaccimhā paccimhā. So gāmaṃ agacchi gacchi agacchi gacchi, te agacchiṃsu gacchiṃsu agacchuṃ gacchuṃ. Tvaṃ agacchi gacchi agaccho gaccho, tumhe agacchittha gacchittha. Ahaṃ agacchiṃ gacchiṃ, mayaṃ agacchimha gacchimha agacchimhā gacchimhā. Kvaci dhātūti ādinā ajjatanimhi gamito cchassa kvaci ñchādeso. So agañchī gañchī agañchī gañchī, te agañchiṃsu gañchiṃsu agañjuṃ gañchuṃ. Tvaṃ agañchi gañchi agañcho gañcho, tumhe agañchittha gañchittha. Ahaṃ agañchiṃ gañchiṃ, mayaṃ agañchimha gañchimha agañchimhā gañchimhā. Chādesābhāve-so agami gami agamī gamī. Karassa kāsattamajjatanimhīti ettha bhāvaniddesena sattamajjatanimhīti yogavibhāgena vā sāgame kvaci dhātūti ādinā byañjanato akārāgamo. Agamāsi. Uṃvacanassa kvaci aṃsvādeso. *

[SL Page 207] [\x 207/]

U cāgamo tvamhesu kvaci. Agamiṃsu gamiṃsu agamaṃsu gamaṃsu agamuṃ gamuṃ, tvaṃ agami gami agamo gamo, agamittha gamittha agamuttha gamuttha, ahaṃ agamiṃ gamiṃ, agamimha gamimha agamumha gamumha agamimhā gamimhā. Kvaci dhātūti ādinā gamissa ajjatanimhi gāādeso ca. So ajjhagā. Paralopo. Te ajjhaguṃ, tvaṃ ajjhagā, tumhe ajjhaguttha, ahaṃ ajjhagaṃ, mayaṃ ajjhagumha.

Attanopade-so agacchittha gacchittha agañchittha gañchittha iccādi.

Cchādesābhāve-so agamittha gamittha agamā gamā, te agamū gamū, ajjhagū agū. Tvaṃ agamise agamivhaṃ. Ahaṃ agamaṃ gamaṃ ajjhagā agamimhe.

Kamme-gāmo agacchiṅittha tena, gacchīyittha agañchīyittha gañchīyittha agamīyittha gamīyittha agamittha gamittha iccādi.

Parassapadatte-agacchīyi gacchīyi agamīyi gamīyi, agacchīyuṃ gacchīyuṃ agamīyuṃ. Gamīyuṃ. Tathā: aghammi, aghammiṃsu iccādi.

Hīyattanī ajjatanīti ca vattate.

Māyoge sabbakāle ca. 455-422.

Yadā māyogo tadā hīyattanajjatanīvibhattiyo sabbakālepi honti. Casaddena pañcamī ca.

Mā bhavati mā bhavā mā bhavissatīti vā atthe hīyattanajjatanī pañcamīvibhattiyo yesaṃ neyyaṃ. So mā bhavā, mā bhavī,mā te bhavatu antarāyo. Mā pacī, mā pacatu, mā gacchā, mā gacchī, mā gacchatu, mā kañci pāpamāgamā, mā agamī mā agamā, mā gamī, mā gametu. Tvaṃ mā gaccho, mā gacchi, mā gacchāhi iccādi.

Atītakālikavibhatti.

Bhavissanti ssati ssanti ssasi ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe. 456-431

Ssatyādīnaṃ dvādasannaṃ vacanānaṃ bhavissantisaññā hoti. Bhavissakāladīpakattā ayaṃ vibhatti bhavissantīti vuccati.

[SL Page 208] [\x 208/]

Anāgate bhavissanti. 457-423.

Anāgate kāle bhavissanti vibhatti hoti.

Atītepi bhavissanti taṅkālavacanicchayaṃ,
Anekajātisaṃsāraṃ saṇdhāvissanti ādisu.

Na āgato = anāgato. Paccayāsāmaggiyaṃ sati āyati uppajjanārahoti attho. Ikārāgamo. Vuddhiavādesā. Saralopā di ca bhavissati bhavissanti, bhavissasi bhavissatha, bhavissāmi bhavissāma, bhavissate bhavissante, bhavissase bhavissavhe, bhavissaṃ bhavissāmhe.

Kamme yappaccayalopo. Sukhaṃ tayā anubhavissate anubhavissante, anubhavissase anubhavissavhe, anubhavissaṃ anubhavissāmhe.

Parassapadatte-anubhavissati devadattena, anubhavissanti iccādi.

Bhāve-bhavissate tena. Yappaccayalopābhāve-anubhūyissate, anubhūyissante iccādi. Bhāve-bhūyissate. Tathā pacissati pacissanti, pacissasi pacissatha, pacissāmi pacissāma, pacissate pacissante, pacissase pacissavhe, pacissaṃ pacissāmhe.

Kamme-paccissate odano devadattena. Paccissante, paccissase, paccissavho vā iccādi.

Parassapadatte-paccissati paccissanti, paccissasi paccissatha, paccissāmi paccissāma. Gacchissati gacchissanti, gacchissasi gacchissatha, gacchissāmi gacchissāma, gacchissate gacchissante, gacchissase gacchissavhe, gacchissaṃ gacchissāmhe. So saggaṃ gamissati gamissanti, gamissasi gamissatha, gamissāmi gamissāma iccādi.
Kamme-gacchiyissate, gacchiyissante, gacchīyissati, gacchiyissanti vā. Gamīyissate gamīyissante, gamīyissati gamīyissantī iccādi.

[SL Page 209] [\x 209/]

Yappaccayalope: gamissate, gamissante, gamissati, gamissanti vā. Tathā: ghammissanti iccādi.

Bhavissantivibhatti.

Kālātipatti ssā ssaṃsu sse ssatha ssaṃ ssamhā ssatha ssiṃsu ssase ssavhe ssaṃ ssāmhase. 458-432.

Ssādīnaṃ dvādasannaṃ kālātipattisaññā hoti. Kālassa atipatanaṃ = kālātipatti. Sā pana viruddhappaccayupanipātanākāraṇavekallato vā kirayāya anabhinibbatti. Taddipakattā ayaṃ vibhatti kālātipattīti vuccati.

Kirayātipannetīte kālātipatti. 459-432.

Kirayātipannamatte atīte kāle kālātipattivibhatti hoti. Kirayāya atipatanaṃ = kirayātipannaṃ. Tampana sādhakasattivirahena kiriyāya accantānuppatti. Ettha ca kiñcāpi na kiriyā atītasaddena voharitabbā. Tathāpi takkiriyuppattippanibaṇdhakarakiriyāya kālabhedena atītavohāro labbhatevāti daṭṭhabbaṃ.

Kālātipattiparassapadapaṭhamapurisekavacanaṃ ssā. Akārikārāgamā vuddhiavādesā ca. Kvavi dhātūti ādinā ssā ssamhā vibhattīnaṃ kvaci rassattaṃ. Ssevacanassa ca attaṃ.

Sace se paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissa arahā abhavissa bhavissa abhavissā bhavissā vā. Te ce taṃ alabhissaṃsu arahanto abhavissaṃsu bhavissaṃsu. Evaṃ-tvaṃ abhavissa abhavisse vā. Tumhe abhavissatha, ahaṃ abhavissaṃ, mayaṃ abhavissamha abhavissamhā bhavissamhā vā. So abhavissatha, abhavissiṃsu, abhavissase, abhavissavhe, abhavissaṃ, abhavissāmhase. Kamme-aṇvabhavissatha aṇvabhavissiṃsu, aṇvabhūyissatha vā iccādi.

Parassapadatte-aṇvabhavissa, aṇvabhavissaṃsu, aṇvabhūyissa vā iccādi.

[SL Page 210] [\x 210/]

Bhāve-abhavissatha devadattena abhūyissatha. Tathā: so ce taṃ sādhanaṃ alabhissa odanaṃ apacissa pacissa apacissā pacissā vā, apacissaṃsu. Pacissaṃsu. Apacissa pacissa apacisse pacisse, apacissatha pacissatha, apacissaṃ pacissaṃ, apacissamha pacissamha apacissamhā pacissamhā. Apacissatha, apacissiṃsu, apavissase, apacissavhe, apacissaṃ, apacissāmhase. Kamme-apacissatha odano devadattena apacissiṃsu. Yappaccayalopābhāve-apaccissatha paccissatha iccādi.

Parassapadatte-apaccissa tena pacissa vā, apaccissaṃsu paccissaṃsu iccādi. So agacchissa gacchissa agacchissā gacchissā agacchissaṃsu gacchissaṃsu, tvaṃ agacchissa gacchissa agacchisse gacchisse, agacchissatha gacchissatha, agacchissaṃ gacchissaṃ, agacchissamhā gacchissamhā. Agamissa gamissa, agamissaṃsu, gamissaṃsu, agamissa gamissa agamisse, agamissatha, agamissaṃ, agamissamhā, agacchissatha agamissatha iccādi.

Kamme-agacchīyissatha agamīyissatha agacchīyīssa agamīyissa iccādi. Tathā:aghammissa, aghammissaṃsu iccādi.

Kālātipattivibhatti.

Pañcamī sattamī vattamānā sampatināgate,
Bhavissanti parokkhādī catassotītakālikā.

Chakālikavibhattividhānaṃ

Isu icchākantisu-pure viya dhātvantalopo tyāduppatti appaccayo ca.

Dhātūnanti vattamāne-

Isuyamānamanto ccho vā. 460-524.

Isu yama iccetesaṃ dhātūnaṃ anto ccho hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Antoccho vāti yogavibhāgena āsassapi. So saggagatiṃ icchati. Icchanti, icchasi, icchatha, icchāmi, icchāma. Cchādesābhāve asaṃyogantattā aññesu cāti vuddhi. Esati esanti iccādi.
[SL Page 211] [\x 211/]

Kamme-attanopadassa yebhuyyena parassapadattameva payojīyati. Tena attanopade rūpāni saṅkhipissāma. So icchīyati esīyati, issati issate. Yakārassa pubbarūpattaṃ. Tathā: icchatu esatu, iccheyya eseyya. Parokkhāhīyattanīsu pana rūpāni sabbattha payogamanugamma payojetabbāni. Icchi. Esi, icchissati esissati, icchissa isissa iccādi.

Yama uparame-nipubbo, cchādeso ca. Niyacchati niyacchanti, niyamati niyamanti saṃ pubbo - saye cāti ñattaṃ dvittañca. Saññamati, saññamanti. Kamme-niyacchīyati niyamīyati niyammati saññamīyati vā. Tathā:niyacchati, saññamatu, niyaccheyya saññameyya, niyacchi, saññamī, niyacchissati, saññamissati, niyacchissā, saññamissā iccādi.

Āsa upavesane-yogavibhāgena cchādeso. Rassattaṃ. Acchati, acchanti, acchasi, acchatha, acchāmi, acchāma. Aññatra upapubbe - upāsati upāsanti, acchīyati upāsīyati, acchatu upāsatu, accheyya upāseyya, acchi upāsī, acchissati upāsissati, acchissa upāsissa iccādi.

Labha lābhe-labhati, labhanti, labhasi, labhatha, labhāmi, labhāma. Labhate, labhante, labhase, labhavhe, labhe, labhāmhe. Kamme yakārassa pubbarūpatte kate kvaci dhātūti ādinā purimabhakārassa bakāro. Labbhate, labbhante, labbhati, labbhanti, labbhataṃ, labbhatu, labbhe labbhetha, labbheyya.

Ajjatanimhi vā antalopoti ca vattamāne:-

Labhasmā īinnaṃ tthaṃtthaṃ. 461-499.

Labha iccetasmā dhātuto paresaṃ īinnaṃ vibhattīnaṃ tthatthaṃ iccete ādesā honti vā, dhātvantassa lopo ca. Alattha alabhi labhi, alabhiṃsu labhiṃsu, alabhittha labhittha, alatthaṃ alabhiṃ labhiṃ, alabhimha labhimha iccādi.

Bhavissantimhi-karassa sappaccayassa kāhoti ettha sappaccayaggaṇena vacamucabhujādito ssassa khādeso vasacchidalabhādito chādeso ca vā hotīti ssassa chādeso. Byañjanantassa co chappaccayesu cāti dhātvantassa cakāro. Lacchati,

[SL Page 212] [\x 212/]
Lacchanti, lacchasi, lacchatha, lacchāmi, lacchāma. Chādesābhāve-labhissati, labhissanti, labhissasi, labhissatha, labhissāmi, labhissāma iccādi. Alabhissa, alabhissaṃsu iccādi.

Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ-vacati, vacanti, vacasi, vacatha, vacāmi, vacāma. Kamme attanopade yappaccaye ca kate:-

Vacavasavahādīnamukāro vassa ye. 462-489.

Vaca vasa vaha iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ vakārassa ukāro hoti yappaccaye pare. Ādisaddena vaḍḍhassa ca. Vassa a = va iti samāsena dutiyañcettha caggahaṇaṃ icchitabbaṃ. Tena akārassapi ukāro hoti purimapakkhe paralopo. Tassa cavagga iccādinā sadhātvantassa yakārassa cakāro. Dvittaṃ.

Uccate, uccante, vuccate, vuccante, vuccati, vuccanti vā iccādi tathā: vacatu, vuccatu, vaceyya, vucceyya, avacā avaca, avacū avacu, avaca avaco, avacuttha, avaca avacaṃ, avacamhā, avacuttha.

Vacassajjatanimhimakāro o. 461-479.

Vaca iccetassa dhātussa akāro ottamāpajjate ajjatanimhi vibhattimhi.

Avoci, avocuṃ, avoco, avocuttha, avociṃ, avocumhā. Uttaṃ. Avoca. Rassattaṃ. Avocu iccādi. Avacittha.

Bhavissantimhi sappaccayaggahaṇena ssassa khādeso. Byañjanantassāti vattamāne ko khe cāti dhātvantassa kādeso. Vakkhati, vakkhanti, vakkhasi, vakkhatha, vakkhāmi, vakkhāma iccādi.

Vasa nivāse-vasati, vasanti. Kamme uttaṃ pubbarūpattañca. Vussati, vussanti iccādi. Vasatu, vaseyya, avasi vasi.

Bhavissantiyaṃ ssassa chādeso dhātvantassa cakāro ca. Vacchati, vacchanti, vacchasi, vacchatha, vacchāmi, vacchāma. Vasissati, vasissanti vā. Avasissa avasissā, avasissaṃsu.

Tathā: rudi assuvimocane-rodati, rucchati rodissati iccādi.

[SL Page 213] [\x 213/]

Kusa akkose-ā pubbo. Dvittarassattāni appaccayavuddhiyo ca. Akkosati, akkosatu, akkoseyya.

Antalopoti vattate, maṇḍūkagatiyā vāti ca.

Kusasmādīcchi. 464-500.

Kusa iccetasmā dhātuto īvibhattissa cchiādeso hoti dhātvantassa lopo ca.

Akkocchi maṃ, akkosi vā. Akkosissati, akkosissa iccādi.

Vaha pāpane-vahati, vahanti. Kamme attanopade yappaccaye kate:-

Yeti vattate.

Havipariyayo lo vā. 465-490.

Hakārassa vipariyayo hoti yappaccaye pare yappaccayassa ca lakāro hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena gayhatīti ādisu lattaṃ na hoti. Nimittabhūtayakārassevetaṃ lattaṃ. Vacavasa iccādinā uttaṃ. Vuḷhati vuyhati, vuyhanti, vahatu vuyhatu, vaheyya vuyheyya, avahi vuyhittha, avahittha, vahissati vuyhissati, avahissa avuyhissa iccādi.
Jara vayohānimhi-

Jaramarānaṃ jīrajiyyamiyyā vā. 466-507.

Jara mara iccatesaṃ dhātūnaṃ jīrajiyyamiyyādesā honti vā. Saralopādi.

Jīrati, jīranti, jiyyati, jiyyanti. Kvacādisuttena ekayakārassa kvaci lopo. Jīyati jīyanti. Kamme-jīrīyati, jīrīyanti, jiyyati, jīratu, jiyyatu, jīreyya jīyeyya, ajīri jīri, jiyya, jīyissati jīrīyissati, ajīrissa jīyissa.

Mara pāṇacāge-miyyādeso. Miyyati, miyyanti, mīyati, mīyanti vā. Marati, maranti iccādi.

[SL Page 214] [\x 214/]

Disa pekkhane-

Disassa passadissadakkhā vā. 467-473.

Disa iccetassa dhātussa passa dissa dakkha iccete ādesā honti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena dissādeso kammaṇi sabbadhātuke eva.

Passati passanti dakkhati dakkhanti.

Kammaṇi-yakāralopo. Dissate dissante, dissati dissanti, vipassīyati, dakkhīyati, passatu, dakkhatu, dissatu, passeyya, dakkheyya, disseyya hīyattaniyaṃ kvaci dhātūti ādinā dhātu ikārassa attaṃ addasā adissā. Tathā: apassi passi, apassiṃsu passiṃsu, apassi passi, apassittha, apassiṃ passiṃ, apassimha passimha, addasāsi, addasaṃsu addasuṃ, addasaṃ vā. Apassittha passittha. Addakkhi, addakkhiṃsu, passissati passissanti.

Bhavissantimhi ssassa cāti yogavibhāgena ssassa lopo ikārāgamo ca. Dakkhiti dakkhinti. Lopābhāve dakkhissati dakkhissanti, apassissa adakkhissa iccādi.

Sada visaraṇagatyavasādanesu-

Sabbatthāti vattate, maṇḍūkagatiyā kvacīti ca.

Sadassa sīdattaṃ. 468-611.

Sada iccetassa dhātussa sīdādeso hoti sabbattha vibhattippaccayesu kvaci sesaṃ neyyaṃ.

Nisīdati, nisīdanti bhāve nisajjate. Idha kvacādhikārena sidādeso na bhavati. Nisīdatu, nisīde, nisīdi, nisīdissati, nisīdissa iccādi.

Yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadānesu-yajati, yajanti.

Kamme-yamhīti vattate.

Yajassādissi. 469-505.

Yaja iccetassa dhātussa ādissa yakārassa ikārādeso hoti yappaccaye pare. Saralopo. Ijjate mayā buddho. Tathā: yajatu, ijjatu, ijjataṃ, yaje, ijjetha, yajī, ijjittha, yajissati, ijjissati, yajissa, ijjissa iccādi.

[SL Page 215] [\x 215/]

Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ-tyāduppatti appaccayo ca.

Vāti vattate.

Vadassa vajjaṃ. 470-502.

Vada iccetassa dhātussa sabbassa vajjādeso hoti vā sabbāsu vibhattisu. Vibhattyadhikārattā vettha sabbāsūti atthato siddhaṃ.

Vāti vattate.

Lopañcettamakāro. 471-512.

Bhūvādito paro appaccayo ettamāpajjate lopañca vā. Vikaraṇakāriyavidhippakaraṇato cettha akāroti appaccayoti gayhati.

Hūvādito juhotyādito ca appaccayo paro,

Lopamāpajjate nāñño vavatthitavibhāsatoti.

Appaccayassa ekāro. Saralopādi. Vajjati vadeti vadati.
Antimhi:-

Kvaci dhātuvibhattippaccayānaṃ dīgha viparītādesalopāgamā ca. 472-519.

Idha dhātvadhikāre ākhyāte kitake ca avihitalakkhaṇesu payogesu kvaci dhātūnaṃ tyādivibhattīnaṃ dhātuvihitappaccayānañca dīghatabbiparītaādesalopāgama iccetāni kāriyāni jinavacanānurūpato bhavanti.

Tattha:-

Nāmhi rasso kiyādīnaṃ saṃyoge caññadhātūnaṃ,
Āyūnaṃ vā vibhattīnaṃ mhāssāntassa ca rassatā.

Gamito cchassa ñcho vāssa gamissajjatanimhi gā,
Uāgamo vā tthamhesu dhātūnaṃ yamhi dīghatā.

Eyyeyyāseyyāmettañca vā ssessattañca pāpuṇe,
Okāro attamittañca ātthā papponti vā tthathe,
Tathā brūto tiantīnaṃ au vāha ca dhātuyā.

Saṃyoganto akārettha vibhattippaccayādi tu,
Lopamāpajjate niccamekārokārato paroti.

[SL Page 216] [\x 216/]

Ekārato parassa antiakārassa lopo. Vajjenti vadenti vadanti, vajjesi vadesi vadasi, vajjetha vadetha vadatha, vajjemi vajjāmi vademi vadāmi, vajjema vajjāma vadema vadāma.

Kammaṇī-vajjīyati, vajjīyanti, vajjati, vajjanti, vadīyati vā. Vajjetu vadetu vadatu, vajje vajjeyya vade vadeyya, vajjeyyuṃ vadeyyuṃ, vajjeyyāsi vajjesi vadeyyāsi. Avadi vadi, vadiṃsu, vadissati, vadissanti, avadissa iccādi.

Kamu padavikkhepe-appaccaye kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvehāvoti dvittaṃ. Kavaggassa cavaggo.

Abbhāsaggahaṇamantaggahaṇaṃ vāggahaṇañca vattate.

Niggahītañca. 473-468.

Abbhāsante niggahītañcāgamo hoti vā.

Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena kamādīnamevetaṃ. Vaṅkamati, vaṅkamanti, kamati, kamanti iccādi.

Cala kampane-cañcalati, calati.

Dala dalane-daddallati.

Jhe cintāyaṃ-appaccaye o sare eti ca adhikicca te āvāyāti yogavibhāgena akāritepi ekārassa āyādeso.

Jhāyati, jhāyanti, iccādi. Visesavidhānaṃ.

Savuddhikabhuvādinayo.

Tuda vyathane-tyāduppatti appaccayo. Aññesu cāti etthānuvattitacāggahaṇena tudādīnaṃ vuddhiabhāvoca viseso.

Tudati, tudanti, tudasi, tudatha, tudāmi, tudāma.

Kamme-tassa cavagga iccādinā sadakārassa yappaccayassa jakāro. Dvittaṃ.

Tujjate, tujjante, tujjati, tujjanti tujjare vā. Tathā: tudatu, tudantu, tude, tudeyya, tudeyyuṃ, atudi, atudiṃsu, atudi, atudittha, atudiṃ, atudimha, atujjittha, atujji, tudissati, atudissa iccādi.

[SL Page 217] [\x 217/]

Visappavesane-papubbo. So gāmaṃ pavisati, pavisanti, pavisasi, pavisatha, pavisāmi, pavisāma.
Kamme-pavisiyate, pavisīyante, pavisīyati, pavisīyanti, pavissate vā. Tathā: pavisatu, pavisantu, pavise, paviseyya, pāvisi pavisi, pāvekkhi paṭhaviṃ. Kvaci dhātūti ādinā ajjatanimhi visassa vekkhādeso ca. Pāvisiṃsu pavisiṃsu.

Kamme-pavisīyittha pāvisīyittha, pāvisīyi, pavisissati, pavisissanti, pavisīyissate pavisissate, pāvisissa pavisissa, pāvisīyissa iccādi.

Nudakkhepe-nudati, nudanti.

Disa atisajjane-uddisati, uddisanti.

Likha lekhane-likhati, likhanti.

Phusa samphasso = phusati, phusanti iccādi.

Tudādayo.

Hū bhū sattāyaṃ-tyāduppatti. Bhūvādito a iti appaccayo. Vāti adhikicca lopañcettamakāroti hūvādito parassa appaccayassa lopo. Aññesu cāti vuddhi.

So hoti, te honti kvaci dhātūti, ādinā parasarassa lopo. Hosi, hotha, homi, homa.

Bhāve-hūyate. Tathā: hotu, hontu, hohi. Anakāraparattā gilopo na bhavati. Hotha, homi, homa. Bhāve-hūyataṃ.

Sattamiyaṃ saralopādi. Heyya,heyyuṃ,heyyāsi, heyyātha, heyyāmi heyyāma. Heyyaṃ vā. Bhāve-hūyetha.

Hīyattaniyaṃ appaccayalopo. Kvaci dhātūti ādinā hūdhātu ūkārassa uvādeso. Ahuvā ahuvu ahuvū, ahuvo, ahuvattha, ahuvaṃ, ahuvamha, ahuvattha, ahuvatthuṃ, ahuvase, ahuvavhaṃ, ahuviṃ, ahuvamhase. Bhāve-ahūyattha.

[SL Page 218] [\x 218/]

Ajjatanimhi kvaci dhātūti ādinā hūto īvibhattissa lopo. So ahū. Lopābhāve karassa kāsattamajjatanimhīti ettha sattamajjatanimhīti yogavibhāgena sāgamo. Vuddhi. Ahosi, ahesuṃ. Kvacī dhātūti ādinā okārassekāro.

Ahavu vā. Ahosi, ahosittha, ahosiṃ, ahuṃ. Parasaralopo rassattañca. Ahosimha. Rassattaṃ.

Bhāve-abhavittha.

Hi lopaṃ vāti ito lopo vāti ca vattate.

Hotissare hohe bhavissantimhi ssassa ca. 474-482.

Hotissaro hūiccetassa dhātussa saro eha oha ettamāpajjate bhavissantimhi vibhattimhi, ssassa ca lopo hoti vā.

Ikārāgamo saralopādi hehitī, hehinti, hehisi, hehitha, hehāmi, hehāma. Lopābhāve-hehissati, hehissanti, hehissasi, hehissatha hehissāmi, hehissāma. Ohādese-hohiti, hohinti, hohisi, hohitha, hohāmi, hohāma. Tathā: hohissati, hohissanti, hohissasi, hohissatha, hohissāmi, hohissāma ekārādese-heti, henti, hesi, hetha, hemi, hema hessati, hessanti, hessasi, hessatha, hessāmi, hessāma. Bhāve-hūyissate.

Kālātipattiyaṃ-abhavissa, abhavissaṃsu, ahūyissatha iccādi.

Hū bhū sattāyaṃ-bhū itīdha: anupubbo. Tyāduppatti. Appaccayalopavuddhiyo. Anubhoti, anubhonti, anubhosi, anubhotha, anubhomi, anubhoma.

Kamme-anubhūyati, anubhūyanti tathā: anubhotu, anubhontu, anubhohi, anubhotha, anubhomi, anubhoma.

Anubhūyatu, anubhūyantu, anubhave anubhaveyya, anubhūyeyya, anubhosi anubhavi, anubhossati, anubhossanti, anubhossasi, anubhossatha, anubhossāmi, anubhossāma, anubhavissati vā. Anubhossa anubhavissa vā iccādi.

Sī saye-appaccayalopo vuddhi ca. Seti, senti, sesi, setha, semi, sema, sete, sente iccādi.

[SL Page 219] [\x 219/]

Appaccayalopābhāve-
Sareti vattate dhātuggahaṇañca.

E aya. 475-516.

Ekārassa dhātvantassa sare pare ayādeso hoti. Saralopādi.

Sayati, sayanti, sayasi sayatha, sayāmi, sayāma.

Kamme-atipubbo. Kvaci dhātvādinā yamhi rassassa dhātvantassa dīgho. Atisīyate, atisīyante, atisīyati, atisīyanti. Bhāve sīyate.

Tathā: setu, sentu, sehi, setha, semi, sema, sayatu, sayantu, saya sayāhi, sayatha, sayāmi, sayāma, sayataṃ, sayantaṃ, sayassu, sayavho, saye sayāmase, atisīyataṃ, atisīyantaṃ, atisīyatu, atisīyantu, bhāve-sīyataṃ. Saye sayeyya, sayeyyuṃ, atisīyetha, atisīyeyya. Bhāve-sīyetha, asayi sayi, asayiṃsu sayiṃsu asayuṃ. Sāgamo: atisesi, atisesuṃ.

Kamme-accasīyittha, accasīyi, atisīyi. Bhāve-sīyittha, sayissati sayissanti, ikārāgamābhāve-sessati, sessanti.

Kamme-atisessate, atīsīyissate, atisīyissati. Bhave-sīyissate, asayīssa asayissaṃsu. Kamme-accasayīssatha iccādi.

Ni pāpuṇane-dvikammakoyaṃ. Ajaṃ gāmaṃ neti, nenti, nesi, netha, nemi, nema. Lopābhāve: nayati, nayanti iccādi.

Kamme nīyate gāmamajā devadattena, kīyante, nīyati, nīyanti tathā: netu nayatu, nīyataṃ, nīyatu, naye nayeyya, nīyetha, nīyeyya, anayi nayi, anayiṃsu, nayiṃsu, vinesi, vinesuṃ, anayittha anīyittha, nayissati, nessati, nayissate niyissate, nīyissati, anayissa, anīyissa iccādi.

Ṭhā gatinivuttimhi-

Vāti vattate.

Ṭhā tiṭṭho. 476-470.

Ṭhā iccetassa dhātussa tiṭṭhādeso hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Appaccayalopo.

[SL Page 220] [\x 220/]

Tiṭṭhati, tiṭṭhanti, ṭhāti, ṭhanti. Lopābhāve kvaci dhātūti ādinā ṭhāto hakārāgamo ca. Rassattaṃ. Saṃpubbo.

Saṇṭhahati, saṇṭhahanti. Ette-adhiṭṭheti, adhiṭṭhenti.

Kamme:-

Yamhi dādhāmāṭhāhāpāmahamathādīnamī. 477-504.

Bhāvakammavisaye yamhi paccaye pare dā dhā mā ṭhā hā pā. Maha matha iccevamādīnaṃ dhātūnaṃ anto īkāramāpajjate. Niccatthoyamārambho.

Upaṭṭhiyati upaṭṭhīyanti. Hakārāgame rassattaṃ īkārāgamo ca. Patiṭṭhahīyati, patiṭṭhahīyanti. Bhāve-ṭhīyate.

Tathā:- tiṭṭhatu, tiṭṭhantu, ṭhātu, ṭhantu, saṇṭhahatu, saṇṭhahantu, tiṭṭhe tiṭṭheyya, saṇṭhe saṇṭheyya, saṇṭheyyuṃ. Saṇṭhahe, saṇṭhaheyya, aṭṭhāsi, aṭṭhaṃsu, saṇṭhahi, saṇṭhahiṃsu, patiṭṭhissati, patiṭṭhissanti, ṭhassati, ṭhassanti, patiṭṭhahissati, patiṭṭhahissanti, patiṭṭhissa, patiṭṭhissaṃsu, patiṭṭhahissa, patiṭṭhahissaṃsu iccādi.

Pā pane-

Vāti vattate.

Pā pibo. 478-471.

Pā iccetassa dhātussa pibādeso hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Pibati, pibatu, pibeyya.

Kvaci dhātvādinā bakārassa cakāro. Pivati pavanti, pāti, panti vā. Pīyate pīyante, pīyati, pīyanti, pivatu, piveyya, apāyi pivi, pivissati, apivissa iccādi.

Asa bhūvi-vibhattuppatti appaccayalopo. Asatīdha:-

Ayasmā antalopoti ca vattate.

Tissa tthittaṃ. 479-496.

Asa iccetasmā dhātumhā parassa tissa vibhattissa tthittaṃ hoti dhātvantassa lopo ca. Atthi.
[SL Page 221] [\x 221/]

Vāti vattate.

Sabbatthāsassādilopo ca. 480-508

Sabbattha vibhattippaccayesu ca asa iccetāya dhātuyā ādissa lopo hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Santi.

Asasmā antalopoti ca adhikāro.

Simhi ca. 481-498.

Asassa dhātussa antalopo hoti sivibhattimhi ca. Tvaṃ asi.

Thassa tthattaṃ. 482-495.

Asa iccetāya dhātuyā parassa thassa vibhattissa tthattaṃ hoti dhātvantassa lopo ca. Tumhe attha.

Vāti vattate.

Asasmā mimānaṃ mahimhāntalopo ca. 483-494.

Asa iccetāya dhātuyā parāsaṃ mi ma iccetāsaṃ vibhattīnaṃ mhi mha iccādesā honti dhātvantassa lopo ca.

Amhi, amha, asmi, asma.

Tussa tthuttaṃ. 484-497.

Asa iccetāya dhātuyā parassa tussa vibhattissa tthuttaṃ hoti dhātvantassa lopo ca. Atthu.

Asassādilopo ca.

Santu. Āhi, attha, asmi, asma.

Sattamiyaṃ-asassādilopo. Kvaci dhātūti ādinā asatoḷuyyaeyūṃvibhattīnaṃ iyā yuñca honti, siyā siyuṃ lopā bhāve kvaci dhātvādinā asato eyyādīnaṃ sadhātvantānaṃ ssa ssu ssa ssatha ssaṃ ssāma ādesā honti.

Evamassa vacanīyo. Assu assa, assatha, assaṃ, assāma.

[SL Page 222] [\x 222/]

Ajjataniyaṃ-akārāgamo dīgho ca. Āsi, āsiṃsu āsuṃ āsi, āsittha, āsiṃ, āsimha.

Vā asassāti ca vattate.

Asabbadhātuke bhū. 485-509.

Asasseva dhātussa bhuvādeso hoti vā asabbadhātuke

Bhavissati, bhavissanti, abhavissa, abhavissaṃsu.

Vāti kimatthaṃ? Āsuṃ.

Brū viyattiyaṃ vācāyaṃ-

Tyāduppatti appaccayalopo ca.

Kvavīti vattate.

Brūto ī timhi. 486-522.

Brū iccetāya dhātuyā paro īkārāgamo hoti timhi vibhattimhi kvaci. Vuddhiavādesā saralopādi.

Bravīti, brūti. Aññesu cāti suttānuvattitavāggahaṇena brūdhātussa byañjane vuddhi na hoti. Bahuvacane jhalānamiyuvā sare vāci ūkārassa sare uvādeso. Brūvanti.

Kvavi dhātvādinā brūto ti antīnaṃ vā a u ādesā brūssa āhādeso ca āha, āhu, brūsi, brūtha, brūmi, brūma, brūte, bruvante, brūse, bruvavhe, bruve, brūmhe, brūtu, bravantu, brūhi, brūtha, brūmi, bruma, brutaṃ, bruvantaṃ, bruve, braveyya, bruveyyuṃ, braveyyāsi, bruveyyātha, bruveyyāmi, bruveyyāma, bruvetha, abruvā, abruvū.

Parokkhāyaṃ-brūbhūnamāhabhuvā parokkhāyanti brūdhatussa āhaādeso. Saralopādi. Supine kira āha, tenāhu porāṇā, āhaṃsu vā iccādi.

Ajjataniyaṃ-abruvi abravī, abravuṃ, bruvissati, abruvissa iccādi.

Hana hiṃsāgatisu = timhi kvaci appaccayalopo. Hanti hanati, hananti, hanasi, hanatha, hanāmi, hanāma. Kamme-tassa cavagga yakāra iccādinā ñattaṃ dvittañca. Haññate, haññante haññare, haññati, haññanti, hantu, haneyya.

[SL Page 223] [\x 223/]
Hanassāti vattate.

Vadho vā sabbattha. 487-594.

Hana iccetassa dhātussa vadhādeso hoti vā sabbattha vibhattippaccayesu. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Vadheti, vadhīyati, vadhetu, vadhīyatu, vadheyya, avadhi, avadhiṃsu, ahani, ahaniṃsu, vadhissati, hanissati.

Khādese = paṭihaṅkhāmi paṭihaṅkhāmi paṭihanissāmi, avadhissa, ahanissa iccādi.

Hūvādayo.

Hu dānādānahavyapadānesu - tyāduppatti appaccayo ca. Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvoti dvittaṃ. Pubbobbhāso ti abbhāsasaññā.

Abbhāseti vattate.

Hassa jo. 488-466.

Hakārassa abbhāse vattamānassa jo hoti. Lopañcettamakāroti appaccayalopo. Vuddhi. Juhoti.

Lopābhāve-

Jhalānaṃ sareti ca vattamāne-

Yavakārā ca. 489-71.

Jhalasaññānaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārādesā honti sare pareti apadantassa ukārassa vakāro.

Juhvati juhoti, juhvanti, juhonti, juhosi juhvasi, juhotha juhvatha, juhvāmi, juhoma juhvāma.

Kamme = kvaci dhātūti ādinā dīgho. Hūyate, hūyante, hūyati, hūyanti. Tathā:ju hotu, juhontu juhvantu vā. Juhe juheyya, juheyyuṃ, ajuhavī ajuhavuṃ, ajuhosi ajuhosuṃ, ahūyittha, aggiṃ juhissati, juhissanti, juhossati, juhossanti vā, ajūhissa ajuhissaṃsu iccādi.

[SL Page 224] [\x 224/]

Hā cāge-pure viya dvebhāvajādesā, appaccayalopo.

Abbhāseti vattate.

Rasso. 490-462.

Abbhāse vattamānassa sarassa rasso hoti.

Jahāti, jahanti, jahāsi, jahātha, jahāmi, jahāma.

Kamme-yamhi dādhāmāṭhāhāpāmahamathādīnamiti dhātvantassa īkāro. Hīyate, hīyare hīyante, hīyati hīyanti. Tathā:jahātu, jahantu, jahe jaheyya, jaheyyuṃ, hīyetha, hīyeyya, ajahāsi, ajahiṃsu, ajahāsuṃ, pajahi, pajahiṃsu, pajahuṃ. Kamme pahīyittha, pahīyi, jahissati, jahissanti, hīyissate, hīyissanti, pajahissa, pajahissaṃsu iccādi.

Dā dāne-tyāduppatti. Dvebhāvarassattāni. Appaccalopo. Dadāti, dadanti, dadāsi, dadātha, dadāmi, dadāma.

Dvittābhave:-

Dādhātussa dajjaṃ. 491-501.

Dā iccetassa dhātussa sabbassa dajjādeso hoti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Appaccayalopo.

Dajjati, dajjanti, dajjasi, dajjatha, dajjāmi, dajjāma.

Dajjādesābhāve - lopañcettamakāroti appaccayassa ekāro.

Dānaṃ deti, denti, desi, detha.

Vāti vattate.

Dāntassaṃ mimesu. 492-484.

Dā iccetassa dhātussa antassa aṃ hoti vā mi ma iccetesu paresu. Niggahītassa vaggantattaṃ.

Dammi, damma, demi, dema.

Kamme-yamhi dādhā iccādinā īkāro. Dīyato, dīyante, dīyati, dīyanti, diyyati diyyanti vā iccādi.

Dadātu dadantu, dadāhi, dadātha, dadāmi, dadāma, dadantaṃ, dadassu, dadavho, dade, dadāmase, dajjatu, dajjantu iccādi.

[SL Page 225] [\x 225/]

Detu, dentu, dehi, detha, demi, dema. Kamme-dīyataṃ, dīyantaṃ, dīyatu, dīyantu.

Sattamiyaṃ: dade dadeyya, dadeyyuṃ, dadeyyāsi, dadeyyātha, dade dadeyyāmi, dadeyyaṃ, dadeyyāmhe. Dajje dajjeyya. Kvaci dhātūti ādinā eyyassāttañca. Dajjā dajjuṃ dajjeyyuṃ, dajjeyyāsi, dajjeyyātha, dajjaṃ. Eyyāmissa amādeso ca. Dajjeyyāmi, dajjeyyāma. Dvittābhāve deyya, deyyuṃ, deyyāsi, dīyetha, dīyeyya.

Hīyattaniyaṃ: adadā, adadū, adado, adadattha, adada, adadamhā. Adadattha, adadamhase. Kamme adīyittha.

Ajjatanimhiva: adadi, adadiṃsu adaduṃ, adajji, adajjiṃsu, adāsi, adaṃsu, adāsi, ado, adittha, adāsiṃ, adāsimha adumha, adā dānaṃ. Kamme-adīyittha, adīyi. Bhavissantiyaṃ ikārāgame saralopādi. Dadissati, dadissanti, dajjissati, dajjīssanti. Rassattaṃ. Dassati, dassanti, dassasi, dassatha, dassāmi, dassāma, dassate, dīyissate, dīyissati.

Tālātipattiyaṃ: adadissa, adajjissa, adassa, adassā, adassaṃsu, adīyissatha, adīyissa iccādi.

Dhā dhāraṇe - pure viya vibhattuppattidvittarassattāni appaccayalopo ca. Dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyāti dhakārassa dakāro. Dadhāti, dadhanti.

Api pubbo. Tassa tesu vuddhīti ādinā akāralopo. Kvaci dhātūti ādinā upasaggaparassa dadhātissa dhakārassa hakāro rassattañca dvāraṃ pidahati, pidahanti. Dvebhāvābhāve-nidhiṃ nidheti, nidhenti. Kamme-dhīyate, dhīyati, pidhīyati, pidhīyanti. Tathā: dadhātu, pidahatu, nidhetu, nidhentu, dadhe dadheyya, pidahe pidaheyya, nidhe nidheyya, adhāsi, pidahi, dhassati, pidahissati, paridahessati, adhassa, pidahissa iccādi.

Juhotyādayo.
Avuṅikā tudādī ca bhūvādī ca tathā paro, juhotyādi catuddhevaṃ ñeyyā bhūvādayo idha.
Bhūvādinayo samatto.

[SL Page 226] [\x 226/]

Rudhi āvaraṇe-pure viya dhātusaññādimhi kate vibhattuppatti.

A iti vattate.

Rudhādito niggahīta pubbañca 493-448.

Catuppadamīdaṃ rudhi iccevamādito dhātugaṇato appaccayo hoti kattari vibhattippaccayesu, niggahītañca tato pubbaṃ hutvā āgamo hoti.

Tañca niggahītaṃ pakatiyā sarānugatattā dhātussarato paraṃ hoti. Casaddena iīeoppaccayāca. Niggahītassa caggantattaṃ. Idha saṃyogantattā na vuddhi hoti. Tadāgamassa taggahaṇena gahaṇato. So maggaṃ ruṇdhati. Ruṇdhanti, ruṇdhasi, ruṇdhatha, ruṇdhāmi, ruṇdhāma, ruṇdhate ruṇdhante iccādi.

Ikārādippaccayesu pana-ruṇdhiti, ruṇdhīti, ruṇdheti. Ruṇdho tītipi hoti.

Kamme-nipubbo yappaccayassa tassa cavagga iccādinā sadhātvantassa jhakāre kate vagge ghosāghosāti ādinā dvittaṃ. Maggo nirujjhate tena nirujjhante.

Parassapadatte: nirujjhati, nirujjhanti, nirujjhasi, nirujjhatha, nirujjhāmi, nirujjhāma. Ruṇdhatu, ruṇdhantu, ruṇdha ruṇdhāhi, ruṇdhatha, ruṇdhāmi, ruṇdhāma, ruṇdhataṃ, ruṇdhantaṃ, ruṇdhassu, ruṇdhavho, ruṇdhe, ruṇdhāmase, nirujjhataṃ, nirujjhatu, nirujjhantu, ruṇdhe ruṇdheyya, ruṇdheyyuṃ, ruṇdhetha, ruṇdheraṃ, nirujjhetha, nirujjheyya iccādi ruṇdhi, ruṇdhiṃsu, aruṇdhittha, nirujjhittha, nirujjhi, nirujjhiṃsu ruṇdhissati, ruṇdhissanti, ruṇdhissate, nirujjhissate, nirujjhissati, nirujjhissanti, aruṇdhissa, aruṇdhissaṃsu, nirujjhissatha, nirujjhissa iccādi.

Chidi dvedhākaraṇe-chiṇdati, chiṇdanti. Kamme-chijjate, chijjante, chijjati, chijjanti, tathā: chiṇdatu, chiṇdantu, chijjatu, chiṇde chiṇdeyya, chijjeyya, acchiṇdi, chiṇdi, chiṇdiṃsu, achijjittha, chijji, chiṇdissati, chiṇdissanti, ssassa chādese-checchati, checchanti, checchiti vā. Kamme-chijjissate, chijjissante, jijjissati, chijjissanti, achiṇdissa, achijjissa iccādi.

Bhida vidāraṇe-bhiṇdati, bhiṇdanti iccādi.

[SL Page 227] [\x 227/]

Yuja yoge-yuñjati, yuñjanti, yujjate, yujjante, yujjati, yujjanti. Yuñjatu, yuñjataṃ, yuñje, yuñjetha, ayuñji, ayuñjiṃsu, ayuñjittha, ayujjittha, ayujji, yuñjissati, yuñjissate, yujjissati, ayuñjissa, ayuñjissatha, ayujjissa iccādi.

Bhuja pālanabhyavaharaṇesu. Bhuñjati, bhuñjanti iccādi.

Bhavissantiyaṃva-karassa sappaccayassa kāhoti sutte sappaccayaggahaṇena bhujato ssassa khādeso. Ko khe cāti dhātvantassa kakāro. Vuddhī. Bhokkhati, bhokkhanti, bhokkhasi, bhokkhatha, bhokkhāmi, bhokkhāma. Khādesābhāve-bhuñjissati, bhuñjissanti iccādi.

Muca mocane. Muñcati, muñcanti, muccati, muccanti, muñcatu, muñcataṃ, muñce, muñcetha, amuñcittha, amuccittha, amucci, mucciṃsu, mokkhati, mokkhanti, muñcissati, muñcissate, muccissate, muccissati, amuñcissa amuccissa iccādi.

Rudhādinayo.

Divu kīḷāvijigiṃsāvyavahārajjutithutigatisu-pure viya dhātvantalopavibhattuppattiyo.

Divādito yo. 494-449.

Divādito dhātugaṇato yappaccayo hoti kattari dvīhi tesu vibhattippaccayesu.

Yaggahaṇaṃ cavaggayakāravakārattaṃ sadhātvantassa pubbarūpanti ca vattate.

Yathā kattari ca. 495-446.

Yathā bhāvakammesu yappaccayassādeso hoti tathā kattaripiyappaccayassa sadhātvantassa cavaggayakāravakārādesa pebbarūpañca kātabbāni. Dhātvantassa vakārattā saha tena yakārassa vakāre kate dvibhāvo. Do dhassa cāti ettha caggahaṇena bovasasāti vuttattā vakāradvayassa bakāradvayaṃ. Dibbati, dibbanti, dibbasi, dibbatha, dibbāmi. Dibbāma kamme: dibbate, dibbante, dibbati, dibbanti, dibbatu, dibbataṃ, dibbe, dibbetha, adibbi, adibbittha, dibbissati, dibbissate, dibbissanti, adibbissa iccādi.

[SL Page 228] [\x 228/]

Sivu tantusantāne-sibbati, sibbanti. Kvaci dhātvādinā yakārākārassa ettañca. Sibbeti, sibbenti, sibbatu, sibbetu, sibbeyya, asibbi, sibbi, sibbesi, asibbittha, sibbittha, sibbissati, asibbissa iccādi.

Pada gatimhi-upubbo. Dvittaṃ. Yathā kattari cāti sadhātvantassa yakārassa jakāro. Dvittañca. Uppajjati, uppajjanti, uppajjate, uppajjante uppajjare. Kamme: paṭipajjate paṭipajjante, paṭipajjati paṭipajjanti. Bhāve: uppajjate tayā. Tathā: uppajjatu, uppajjeyya. Udapajjā, udapajjatha, udapādi, uppajji, uppajjittha, uppajjissati, udapajjissa uppajjissa iccādi.

Budha avagamane-yappaccayaparattā na vuddhi. Jhakārādesova viseso. Dhammaṃ bujjhati, bujjhanti, bujjhate, bujjhante bujjhare vā. Kamme: bujjhate mayā dhammo. Bujjhante, bujjhati, bujjhanti, bujjhatu, bujjheyya, abujjhī, abujjhittha, abujjhissati, abujjhissa.

Yudha sampahāre-yujjhati, yujjhanti.
Kudha kope-kujjhati, kujjhanti.
Vidha tāḷane-vijjhati, vijjhanti iccādi.

Naha baṇdhane-bhavipariyayoti yogavibhāgena vipariyayo. Sannayhati, sannayhanti iccādi.

Mana ñāṇe-ñādesova viseso. Maññati, maññanti iccādi.

Da dāne-samāpubbo. Kvaci dhātūti ādinā yamhi dhātvantassa ikāro. Sīlaṃ samādiyati, samādiyanti iccādi.

Tusa pītimhi-yappaccayassa pubbarūpattaṃ. Tussati, tussanti iccādi.

Tathā: sama upasame-sammati, sammanti.
Kupa kope-kuppati, kuppanti.

Jana janane-janādīnamā timhi cāti ettha janādīnamāti yogavibhāgena yamhi ca dhātvantassākāro. Jāyati, jāyanti, jāyate, jāyante. Kamme:janīyati, janīyanti, jāyatu, jāyeyya, jāyi ajani, jāyissati janissati, ajāyissa ajanissa iccādi.

Divādinayo.

[SL Page 229] [\x 229/]

Su savaṇe-pure viya vibhattuppatti.

Svādito ṇuṇāuṇā ca. 496-450.

Su iccevamādito dhātugaṇato ṇu ṇā uṇā iccete paccayā honti kattari vihitesu vibhattippaccayesu. Aññsu vāaiti ettha caggahaṇena ṇuppaccayassa vuddhi. Tatthevānuvattitavāggahaṇena svādīnaṃ ṇuṇādisu na vuddhi.

Dhammaṃ suṇoti. Saralopādi. Suṇanti. Suṇosi, suṇotha, suṇonami, suṇoma. Ṇappaccayo: suṇāti, suṇanti, suṇāsi. Kvaci dhātūti ādinā rassattaṃ. Suṇasi, suṇatha, suṇāmi, suṇāma. Kamme: yappaccaye kvaci dhātūti ādinā dīgho. Sūyate, sūyante, sūyati, sūyanti.

Dvitte rassattaṃ suyyati, suyyanti. Sūyyati, sūyyanti vā. Suṇoti, suṇantu, suṇohi, suṇotha, suṇomi, suṇoma. Suṇātu, suṇantu, suṇa suṇāhi, suṇātha, suṇāmi, suṇāma. Suṇataṃ, suṇantaṃ, suṇassū. Suṇavhe, suṇe, suṇāmase. Kamme: sūyataṃ, sūyantaṃ, sūyatu, sūyantu. Suṇe suṇeyya, suṇeyyuṃ, suṇeyyāsi, suṇeyyātha, suṇeyyāmi, suṇeyyāma. Suṇetha, suṇeraṃ, suṇetho, suṇeyyavho, suṇeyyaṃ, suṇeyyāmhe. Sūyetha, sūyeyya, asuṇi suṇi, asuṇiṃsu suṇiṃsu, asuṇiṃ suṇiṃ, asuṇimha suṇimha, asuṇittha suṇittha.

Ṇāppaccayalope: vuddhi. Sassa vibhāvo. Sāgamo. Assosi, assosiṃsu, paccassosuṃ. Assosi, assosittha, assosiṃ, assosimha, assumha vā. Assosittha, asūyittha, asūyi.

Saralopādi. Suṇissati, suṇissanti, suṇissasi, suṇissatha, suṇissāmi, suṇissāma, suṇissate, suṇissante, suṇissase, suṇissavhe, suṇissaṃ, suṇissāmhe.

Ṇāppaccayalope: vuddhi. Sossati, sossanti, sossasi, sossatha, sossāmi, sossāma, sossate, sūyissate, sūyissati, asuṇissa, asūyissa iccādi.

Hi gatimhi-papubbo. Ṇāppaccayo. Pahiṇāti, pahiṇati vā. Pahiṇanti. Pahiṇātu, pahiṇeyya, pahiṇi, dūtaṃ pāhesi, pahiṇissati, pahiṇissa iccādi.

Vu saṃvaraṇe-āvuṇāti, āvuṇanti iccādi.

[SL Page 230] [\x 230/]

Mi pekkhane-kvaci dhātūti ādinā ṇassa nattaṃ. Minoti, minanni iccādi.

Apa pāpuṇane-papubbo. Saralope dīghanti dīgho. Uṇāppaccayo. Sampattiṃ pāpuṇāti, pāpuṇanti, pāpuṇāsi, pāpuṇātha, pāpuṇāmi, pāpuṇāma. Kamme: pāpīyati, pāpīyanti. Tathā: pāpuṇātu, pāpīyatu, pāpuṇe pāpuṇeyya, pāpīyeyya, pāpuṇi, pāpuṇiṃsu, pāpuṇittha, pāpīyittha, pāpīyi, pāpuṇissati pāpīyissati, pāpuṇissa pāpīyissa iccādi.
Saka sattimhi-dvibhāve. Sakkuṇāti, sakkuṇanti. Bhāve: pubbarūpañcāti pubbarūpattaṃ. Sakkate tayā, sakkati vā. Sakkuṇātu, sakkuṇeyya. Kvaci dhātūti ādinā sakantassa khādeso ajjatanādimhi. Asakkhi sakkhi, sakkhiṃsu, sakkhissati, sakkhissanti, asakkhissa, asakkhissaṃ, sakkhissaṃsu iccādi.

Svādinayo

Kī dabbavinimaye-vipubbo. Dvittaṃ pure viya vibhattuppatti.

Kiyādito nā 497-451

Kī iccevamādito dhātugaṇato nāppaccayo hoti kattari nāparattā na vuddhi. Kvaci dhātūti ādinā kīyādīnaṃ nāmhi rassattaṃ. Kīto nāppaccayanakārassa ṇattañca. Bhaṇḍaṃ vikkiṇāti, vikkīṇanti, vikkīyati, vikkīyanti vā. Vikkiṇātu, vikkiṇantu, vikkīyatu, vikkīyantu, vikkīṇe vikkīṇeyya, vikkīyeyya, vikkiyeyyuṃ, avikkīṇi vikkīṇi, vikkīyittha, vikkīyi, vikkiṇissati, vikkessati, vikkīyissati vikkīyissanti, avikkīṇissa vikkīṇissa iccādi.

Ji jaye-kilesa jināti, jinanti, jīyati, jīyanti, jinātu, jineyya, ajini jini, ajiniṃsu jiniṃsu, ajesi, ajesuṃ, ajinittha, ajiyittha ajiyi, jinissati, jinissanti, vijessati, vijessanti, jīyissati, jīyissanti, ajinissa, ajīyissa iccādi.

Tathā: ci caye-cināti, cinanti iccādi.
[SL Page 231] [\x 231/]

Ñā avabodhane-nāppaccayo.
Vāti vattate.

Ñāssa jājannā. 498-472.

Ñā iccetassa dhātussa jā jaṃ nā iccete ādesā honti vā.

Jādeso nāmahhi jaññāmhi nābhāvo timhi evidha,
Vavatthitavibhāsatthavāsaddassānuvattanā.
Dhammaṃ vijānāti, vināyati, vijānanti kamme,viññāyati, viññāyanti. Ivaṇṇāgame pubbalopo, kvaci dhātūti ādinā ekāro. Dvittaṃ. Ñeyyati, ñeyyanti, vijānātu, vijānantu, rassattaṃ. Vijāna vijānāhi, vijānātha, vijānāmi, vijānāma. Vijānataṃ, vijānantaṃ, vijānassu, viññāyatu, viññāyantu.

Eyyassa ñāto iyāñā vā. 499-510.

Eyyassa vibhattissa ñā iccetāya dhātuyā parassa iyā ñā iccete ādesā honti vā. Saralopādi vijāniyā. Ñādeseñāssa jaṃ ādeso.

Ñāto vāti ca vattate.

Nāssa lopo yakārattaṃ. 500-511.

Ñā iccetāya dhātuyā parassa nāppaccayassa lopo hoti vā yakārattañca. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.

Tena-

Ñāmhi nīccañca nālopo vibhāsajjatanādisu,
Aññattha na ca hotāyaṃ nāto timhi yakāratā.
Niggahītassa vaggantattaṃ.

Vijaññā, vijāneyya, vijāneyyuṃ, vijāneyyāsi, vijāneyyātha, vijāneyyāmi, vijāneyyāma, vijānemu vā. Vijānetha, viññāyeyya, viññāyeyyuṃ, samajānī, sañjāni, sañjāniṃsu.

Nālope-aññāsi, aññāsu, vijānittha, viññāyittha, paññāyi, paññāyiṃsu, vijānissati, vijānissanti, ñassati, ñassanti, viññāyissate, viññāyissati, viññāyissanti.

Kvaci dhātūti ādinā ssassa hi ca. Paññāyihiti, paññāyihinti, ajānissa, ajānissatha, aññāyissatha, aññāyissa iccādi

Mā māne-kvaci dhātūti ādinā māntassa ikāro mināti, minanti, mīyati, mīyanti iccādi.

[SL Page 232] [\x 232/]

Lū chedane-nāmhi rassattaṃ. Lunāti, lunanti, lūyati, lūyanti iccādi.

Dhū kampane-dhunāti, dhūnanti, dhūyati, dhūyanti iccādi.
Gaha upādāne-nāmhi sampatte:

Gahādito pappaṇhā. 501-452.

Gaha iccevamādito dhātuto papa ṇhā iccete paccayā honti kattari. Ādisaddoyaṃ pakāre.

Gahassāti vattate.

Halopo ṇhāmhi. 502-492.

Gaha iccetassa dhātussa hakārassa lopo hoti ṇhāmhi paccaye pare. Sīlaṃ gaṇhāti. Rassatte gaṇhati vā gaṇhanti, gaṇhāsi, gaṇhātha, gaṇhāmi, gaṇhāma.

Kamme:yeti vattamāne havipariyayo lo vāti hakārassa yakārena vipariyayo hoti. Gayhati, gayhanti, gaṇhātu, gaṇhantu, gaṇha gaṇhāhi, gaṇhātha, gaṇhāmi, gaṇhāma, gaṇhataṃ, gaṇhantaṃ, gaṇhassu, gayhataṃ, gayhatu, gayhantu, gaṇhe gaṇheyya, gayheyya, gayheyyuṃ, agaṇhi gaṇhi, agaṇhiṃsu. Gaṇhiṃsu.

Yadā tvaci dhātūti ādinā asabbadhātuke vikaraṇappaccayassa lopo teneva ikārāgamassa ekāro ca tadā sāgamo ca.

Aggahesi, aggahesuṃ, aggahi, aggahiṃsu, aggahuṃ, aggayahittha, gaṇhissati, gaṇhissanti, gahessati, gahessanti, gahīyissate, gayhissati, gayhissanti, agaṇhissa, aggahissa, agaṇhissatha iccādi.

Ppappaccaye:-

Gahassa ghe ppe. 503-491.

Gaha iccetassa dhātussa sabbassa ghe ādaso hoti ppappaccaye pare. Gheppati, gheppanti iccādi.

Kiyādinayo.

[SL Page 233] [\x 233/]

Nanu vitthāre-pure viya dhātvantalopavibhattuppattiyo.

Tatādito oyirā. 504-452.

Tanu iccevamādito dhātugaṇato oyira iccete paccayā honti kattari. Karatovāyaṃ yirappaccayo.

Dhammaṃ tanoti, tanonti, tanosi, tanotha, tanomi, tanoma.

Vāti vattate.

Uttamokāro. 505-513.

Tanādito okārappaccayo uttamāpajjate vā. Vavatthita vibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Ettha ca vikaraṇakāriyavidhippakaraṇato okāroti ovikaraṇaṃ gayhati. Tanute.

Bahuvacane:

Yavakārā cāti vattaṃ. Taṇvante. Tanuse, tanuvhe, taṇve, tanumhe.

Kamme: kvaci dhātūti ādinā tanudhātvantassa yamhi ākāro. Patāyate, patāyante, patāyati, patāyanti.

Ākārābhāve-pataññati, pataññanti, tanotu, tanontu, tane, taneyyuṃ, atani, ataniṃsu, atāyittha, patāyittha, tanissati, tanissanti, patāyissati, patāyissanti, atanissa, patāyissa iccādi.

Kara karaṇe-puññaṃ karoti.

Bahuvacane cāti vattamāne uttamokāroti utte kate-

Vā uttanti vā vattate.

Karassakāro ca. 506-514.

Kara iccetassa dhātussa akāro ca uttamāpajjate vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Yavakārā cāti apadantassa para ukārassa vakāro. Kvaci dhātūti ādinā dhāturakārassa vakārasmiṃ lopo. Vakārassa dvitte tassa bo vassāti bakāradvayaṃ. Kubbanti karonti, karosi, karotha, karomi, karoma. Tathā: kurute, kubbante, kuruse, kuruvhe, kubbe, kurumhe. Yirappaccaye rakāralopo. Kayirati, kayiranti iccādi.

[SL Page 234] [\x 234/]

Kamme yappaccayo. Ivaṇṇāgamo vāti īkārāgamo yakārassa dvittaṃ. Kariyyate kaṭo tena. Kariyyati, kariyyanti karīyati, karīyanti vā. Īkārābhāve tassa cavagga iccādinā sadhātvantassa yakārattaṃ dvittañca. Kayyati, kayyanti.

Ikārāgamo. Kvaci dhātu iccādisutte caggahaṇena rayakārānaṃ vipariyayo. Kayirati kaṭo tena. Kayiranti iccādi. Tathā: kusalaṃ karotu, kurutu vā. Kubbantu karontu, karohi, karotha, karomi, karoma. Kurutaṃ, kubbantaṃ, kurussu. Karassu vā. Kuruvho, kubbe, kubbāmase. Kamme: karīyatu, karīyantu, kayyataṃ, kayirataṃ, kayiratu.

Sattamiyaṃ-kare kareyya, kareyyuṃ, kareyyāsi, kareyyātha, kareyyāmi, kareyyāma.

Utte-kubbe, kubbeyya.

Yirappaccaye-

Yirato āttameyyassa cethādisseyyumādisu,
Eyyasaddassa lopo ca kvaci dhātūti ādinā.

Saralopādi. Kayirā, kayiruṃ, kayirāsi, kayirātha, kayirāmi, kayirāma.

Attanopade-kayirātha dhīro. Kubbetha, krabbetha vā. Kvaci dhātūti ādinā kussa kra ca. Kubberaṃ, kubbetho, kubbeyyavho, kubbe kare, kareyyuṃ, kubbeyyāmhe kareyyāmhe. Kamme-karīyeyya, karīyeyyuṃ.

Hīyattaniyaṃ-karassa kāti yogavibhāgena kā hoti. Saralopādi. Akā akarā, akarū, akaro, akattha akarottha, akaṃ akaraṃ, akamha akaramhā, akarattha, akariṃ, akaramhase.
Cāti vattate.

Karassa kāsattamajjatanmhi. 507-493.

Kara iccetassa dhātussa sabbasseva kāsattaṃ hoti ajjatanimhi vibhattimhi pare vā. Kāsattamiti bhāvaniddesena aññasmāpi dhātuto sāgamo. Athavā yadā karassa kā hoti sattañcāgamo ajjatanimhi vāti attho, tadā sattamajjatanimhīti yogavibhāgena aññasmāpi dhātuto sāgamo sijjhati yogavibhāgato

[SL Page 235] [\x 235/]

Iṭṭhappasiddhīti yebhuyyena dīghatova hoti. Karassa kāti yogavibhāgena kābhāvo ca hīyattaniyaṃ siddho hoti.

Akāsi. Akāsuṃ, akāsi, akāsittha, akāsiṃ, akāsimha, akāsittha.

Kāsattābhāve, akari kari, akariṃsu kariṃsu akaṃsu akaruṃ, akari, akarittha, akariṃ kariṃ, akarimha karimha, akarittha akarīyittha akarīyi.

Vā lopo bhavissantimhi ssassa cāti ca vattate.

Karassa sappaccayassa kāho. 508-483.

Kara iccetassa dhātussa sappaccayassa kāhādeso hoti vā bhavissantimhi, ssassa ca lopo hoti. Adhikabhūtasappaccayaggahaṇena ca vacamuvabhujādito ssassa khādeso vasacchidalabhādito chādeso ca hoti.

Kāhati, kāhanti, kāhasi, kāhatha, kāhāmi, kāhāma, ikārāgame-kāhiti, kāhinti iccādi.

Kāhābhāve: karissati, karissanti, karissasi, karissatha, karissāmi, karissāma, karissate, karissante, karissase, karissavhe, karissaṃ, karissāmhe, karīyissati, karīyissanti, karīyissate, akarissa akarīyissa iccādi.

Yadā saṃpubbo tadā purasamupaparīhi karotissa khakharā vāti yogavibhāgena tyādivibhattisupi saṃpubbakarotissa kharādeso.

Abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti, abhisaṅkharīyati, abhisaṅkharīyanti, abhisaṅkharotu, abhisaṅkhareyya. Khādese abhisaṅkhāsi vā. Abhisaṅkhari, abhisaṅkharissati, abhisaṅkharissa iccādi.

Saka sattimhi-oppaccayo. Sakkoti, sakkonti, sakkosi, sakkotha, sakkomi, sakkoma iccādi.

Apa pāpuṇane-papubbo. Pappoti, papponti, papposi, pappotha, pappomi, pappoma, pappotu, pappontu iccādi.

Tanādinayo.

[SL Page 236] [\x 236/]

Cura theyye-pure viya dhātvantalopavibhattuppattiyo.

Yathā kattari cāti ito kattarīti ca sīhāvalokanena bhāvakammaggahaṇāni ca vattante, maṇḍūkagatiyā kāritaggahaṇañca.

Curādito ṇeṇayā. 509-454.

Cura iccevamādito dhātugaṇato ṇe ṇaya iccete paccayo honti kattari bhāve ca kammaṇi vibhattippaccayesu. Kāritaṃ viya ṇānubaṇdhoti ṇeṇayānaṃ kāritavyapadeso.

Kāritānaṃ ṇo lopaṃ. 510-525.

Kāritappaccayānaṃ ṇakāro lopamāpajjate.

Asaṃyogantassa vuddhi kārite. 511-485.

Asaṃyogantassa dhātussa kārite pare vuddhi hotīti ukārassokāro. Vuddhi. Dhanaṃ coreti, corenti, coresi, coretha, coremi, corema.

Ṇayappaccaye-corayati, corayanti, corayasi, corayatha, corayāmi, corayāma, corayate, corayante, corayase, corayavhe, coraye, corayāmhe.

Kamme: yappaccaye īkārāgamo saralopādi ca. Corīyate devadattena corīyati, corīyanti iccādi.

Coretu, corentu, corehi, corayatu, corayantu, coraya corayāhi, coreyya, coreyyuṃ, coraye corayeyya, corayeyyuṃ, acoresi coresi, acoresuṃ coresuṃ, acorayi corayi, acorayiṃsu corayiṃsu acorayuṃ corayuṃ, acoresi, acorayittha. Tvaṃ acorayi, acorayittha, acoresiṃ, acoresimha, acorayiṃ, acorayimha, acorayittha, acorīyittha, acorīyi, coressati corayissati, corayissate, corayissante, corīyissati, coriyissanti, acorissa, acorayissa acorīyissa iccādi.

Tathā: cinta cintāyaṃ-saṃyogantattā vuddhiabhāvova visoso. Cinteti, cintenti, cintayati, cintayanti, cintīyati, cintīyanti, cintetu cintayatu, cinteyya cintayeyya, acintesi cintesi acintayi cintayi, cintessati cintayissati, acintissa acintayissa iccādi.

[SL Page 237] [\x 237/]

Manta guttabhāsane-manteti mantayati iccādi. Purimasamaṃ.

Pāla rakkhaṇe-dhammaṃ pāleti pālayati, pālīyati, pālīyanti, pāletu pālayatu iccādi.

Ghaṭa ghaṭṭane-ghāṭeti ghāṭayati ghaṭeti ghaṭayati. Ghaṭādittā vikappena vuddhi.

Vida ñāṇe-vedeti vedayati.

Gaṇa saṅkhāne-ghaṭādīnaṃ vāti na vuddhi. Gaṇeti gaṇayati iccādi sabbattha subodhaṃ.

Curādinayo.
Bhuvādī ca rudhādī ca divādisvādayo gaṇā,
Kiyādi ca tanādī ca curādi vidha sattadhā.

Vikaraṇavidhānaṃ samattaṃ.

Atha dhātuppaccayantā vuccante.

Tattha dhātvatthe niddiṭṭhā khādikāritantā paccayā dhātuppaccayā nāma.

Nija nisāmanabaṇdhanakhamanesu-dhātusaññādi.

Dhātuliṅgehi parāppaccayāti ito dhātuggahaṇamanuvattate. Parāppaccayāti ca adhikāro.

Tijagupakitamānehi khachasā vā. 512-435.

Tija gupa kita māna iccetehi dhātūhi kha cha sa iccete paccayā parā honti vā.

Tijato khantiyaṃ khova niṇdāyaṃ gupato tu cho,
Kitā cho sova mānamhā vavatthitavibhāsato.

Kvacādivaṇṇānamekassarānaṃ dvebhāvoti dhātvādissa dvibhāvo.

Byañjanantassāti vattate.

Ko khe ca. 513-475.

Dhātvantassa byañjanassa kakārādeso hoti khappaccaye pare.

[SL Page 238] [\x 238/]

Titikkha iti ṭhite:-
Dhātuvihitānaṃ tyādivibhattīnaṃ adhātuto appattiyamāha:

Dhātuppaccayehi vibhattiyo. 514-457.

Dhātvatthe niddiṭṭhehi khādikāritantehi paccayehi tyādayo vibhattiyo hontīti pure viya vattamānādayo yojetabbā.

Ativākyaṃ titikkhati, titikkhanti. Kamme-titikkhīyati. Tathā titikkhatu, titikkhantu, titikkhe, titikkhetha, atitikkhi, atitikkhittha, titikkhissati, atitikkhissa iccādi.

Khappaccayābhāve appaccayassa ekāro. Tejeti tejati vā. Tejanti iccādi.

Gupa gopane-chappaccayo. Dvibhāvo. Pubbobbhāsoti abbhāsasaññā. Abbhāsassāti vattamāne antassivaṇṇākāro vātī abbhāsantassikāro. Kavaggassa cavaggoti abbhāsagakārassa jakāro ca.

Byañjanantassa co chappaccayesu ca. 515-474.

Dhātvantassa byañjanassa vakārādeso hoti chappaccayesu paresu. Tato vibhattiyo.

Kāyaṃ jigucchati, jigucchanti. Sesaṃ purimasamaṃ. Chābhāve: gopeti, gopenti iccādi.

Kīta rogāpanayane-chappaccaye dvittañca.

Abbhāsaggahaṇamanuvattate.

Mānakitānaṃ vatattaṃ vā. 516-465.

Abbhāsagatānaṃ mānakitānaṃ iccetesaṃ dhātūnaṃ vakāratakārattaṃ hoti vā yathākkamanti takāro.

Dhātvantassa cakāro sesaṃ samaṃ rogaṃ tikicchati, tikicchanti iccādi.

Takārābhāve kavaggassa cavaggoti vakāro. Vicikicchati vicikicchanti iccādi.

Māna vīmaṃsapūjāsu-sappaccaye dvibhāvaṃ. Īkāravakārā.

Tato pāmānānaṃ* vāmaṃ sesu. 517-469.

Tato abbhāsato parānaṃ pāmānānaṃ dhātūnaṃ vā maṃ iccete ādesā honti yathākkamaṃ seppaccaye pare. Sesūti bahuvacananiddeso payogepi vacanavipallāsañāpanatthaṃ. Atthaṃ vīmaṃsati, vīmaṃsanti iccādi.
* "Pāmānaṃ" iti potthakesu.

[SL Page 239] [\x 239/]

Aññattha lopañcettamakāroti appaccayassekāro. Māneti, mānenti.

Bhuja pālanabhyavaharaṇesu-bhottumicchatīti atthe:-

Khachasā vāti vattatte.

Bhujaghasaharasupādīhi tumicchatthesu ca. 518-436.

Bhuja ghasa hara su pā iccevamādīhi dhātūhi tumicchatthesu ca kha cha sa iccete paccayā hontivā.

Tuṃyuttaicchānaṃ tumantayuttaicchāya vā atthā = tumicchatthā, tena tumantarahitesu bhojanamicchatīti ādisu na honti. Vuttaṭṭhānamappayogoti vākyassa appayogo. Dhātvādissa dvibhāve kate dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyāti abbhāsabhakārassa bakāro. Dhātvantassa ko khe cāti kakāro. Bubhukkhati, bubhukkhanti iccādi.

Vāti kimatthaṃ? Bhottumicchati.

Icchatthesūti kimatthaṃ?-Bhottuṃ gacchati.

Ghasa adane - ghasitumicchatīti atthe chappaccaye dvittaṃ. Tatiyacavaggaikāracakārādesā. Jighacchati, jighacchanti.

Hara haraṇe-haritumicchatīti atthe sappaccayo.

Harassa giṃ se. 519-476.

Hara iccatassa dhātussa sabbassa giṃ hoti seppaccaye pare. Giṃ seti yogavibhāgena jissapi.

Ṭhānopacārenādesassāpi dhātuvohārattā dvittaṃ. Bhikkhaṃ jigiṃsati, jigiṃsanti.

Su savaṇe - sotumicchati = sussūsati, sussūsanti, kvaci dhātūti ādinā dīgho.

Pā pāne-pātumicchatīti atthe sappaccaye dvittarassatta ikārādesā. Tato pāmānānaṃ vāmaṃ sesūti vādeso. Pivāsati, pivāsanti iccādi.

Ji jaye-vijetumicchati = vijigiṃsati iccādi.

[SL Page 240] [\x 240/]

Saṅgho pabbatamiva attānamācarati pabbato iva āvaratīti vā atthe:-

Āya nāmato kattūpamānādācāre. 520-437

Ācaraṇakirayāya kattuno upamānabhūtamhā nāmato āyappaccayo hoti ācāratthe. Upamīyati etenāti = upamānaṃ, tato upamānā. Vuttaṭṭhānamappayogoti ivasadsanivutti. Āyappaccayantattā tesaṃ vibhattiyo lopā cāti sutte tesaṃgahaṇena vibhattilopo, pakati cassa sarantassāti pakatibhāvo. Saralopādi. Dhātuppaccayehi vibhattiyoti vibhattuppatti. Pabbatāyati, saṅgho. Evaṃ-samuddamiva attānamācarati = samuddāyati. Cicciṭamiva attānamācarati = cicciṭāyati, saddo. Evaṃ-dhūmāyati.

Nāmato ācāreti ca vattate.

Īyūpamānā ca. 521-438.

Upamānabhūtā nāmato īyappaccayo hoti ācāratthe.

Puna upamānaggahaṇaṃ kattuggahaṇanivattanatthaṃ. Tena kammatoti sijjhati. Sesaṃ samaṃ achattaṃ chattamivācarati = chattīyati. Aputtaṃ puttamivācarati = puttīyati sissamācariyo.

Upamānāti kiṃ? Dhammamācarati.

Ācāreti kiṃ? Achattaṃ chattaṃva dakkhati.

Īyoti vattate.

Nāmamhātticchatthe. 522-439.

Nāmamhā attano icchatthe īyappaccayo hoti. Attano pattamicchati = pattīyati, evaṃ-vatthīyati, parikkhārīyati, cīvarīyati, paṭīyati, dhanīyati, puttīyati ca.

Atticchattheti kimatthaṃ? Aññassa pattamicchati.

Daḷahaṃ karoti vinayanti atthe kāritaggahaṇamanuvattate.

Dhāturūpe nāmasmā ṇayo ca. 523-141.

Dhātuyā rūpe nipphādetabbe taṃ karoti tena atikkamati iccādike nāmayogini dhātuppayoge sati tato nāmasmāṇayappaccayo hoti, kāritasaññā ca. Casaddena ṇe ca.
[SL Page 241] [\x 241/]
Ṇalopavibhattilopasaralopādisu katesu vibhattuppatti. Daḷhayati vinayaṃ. Evaṃ pamāṇayati, amissayati