[PTS Vol S - 3] [\z S /] [\f III /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol S - 3] [\z S /] [\w III /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Tatiyo bhāgo
Khandhakavaggo
1. Khandhasaṃyuttaṃ
1. Mūlapaṇṇāsako
Nakulapituvaggo
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. 1. 1. 1 Nakulapitu suttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire1 bhesakalāvane migadāye.
Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekaekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca. Ca. "Ahamasmi bhante, jiṇṇo vuddho mahallako
Addhagato vayo anuppatto āturakāyo abhiṇhātaṅko. 2 Aniccadassāvī kho panāhaṃ bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ. Ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.
"Evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, āturo bha'yaṃ3 gahapati, kāyo aṇḍabhūto4 pariyonaddho. Yo hi gahapati. Imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbanti. "
1. Susumāragire - machasaṃ
2. Abhikkhaṇātaṃko - machasaṃ, syā, sī, 1- abhiṇhāyātaṅko - sī, 2-
3. Āturohāyaṃ - machasaṃ, syā, āturo te - sī1, 2, [PTS]
4. Addhabhūto - [PTS.]
[BJT Page 004] [\x 4/]
Atha kho nakulapitā gahapati bhagavato bhāsitaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nakulapitaraṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto etadavoca: "vippasannāni kho te gahapati, indriyāni, parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto, alattha no ajja bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ savaṇāyā"ti. Kiṃ hi1 no siyā bhante, idānāhaṃ bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisittoti. "Yathākathaṃ pana tvaṃ gahapati, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto"ti. ?
"Idhāhaṃ bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinno kho'haṃ bhante, bhagavantaṃ etadavocaṃ: ahamasmi bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhiṇhātaṅko aniccadassāvī kho panāhaṃ bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ. Ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
Evaṃ vutte maṃ bhante bhagavā etadavoca: "evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, āturo ha'yaṃ gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. Yo hi gahapati, imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbā: āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatīti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbanti. Evaṃ khohaṃ bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto"ti.
"Na hi pana taṃ2 gahapati, paṭibhāsi taṃ bhagavantaṃ uttariṃ paṭipucchituṃ: kittāvatā nu kho bhante, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca? Kittāvatā ca pana āturakāyo hi3 kho hoti, no ca āturacittoti?" [PTS Page 003] [\q 3/] dūratopi kho mayaṃ bhante, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ. Sādhu vatāyasmantaṃ yeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa atthoti.
"Tena hi gahapati, suṇāhi sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti" 'evambhanteti' kho nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa paccassosi. Āyasmā sāriputto etadavoca:
Kathañca gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca:
Idha gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati,
1. Kathaṃ hi - machasaṃ
2. Na hi pana tvaṃ - syā.
3. Āturakāyopi - syā.
[BJT Page 006] [\x 6/]
Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. 'Ahaṃ rūpaṃ mama rūpa'nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa 'ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa'nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. 'Ahaṃ vedanā, mama vedanā'ti pariyuṭṭhaṭṭhāyi hoti. Tassa 'ahaṃ vedanā, mama vedanā'ti pariyuṭṭhaṭṭhavipariṇamati vedanā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. 'Ahaṃ saññā, mama saññā'ti pariyuṭṭhaṭṭhāyi hoti. Tassa ahaṃ saññā mama saññā'ti. Pariyuṭṭhaṭṭhāyino.
Sā saññā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa
Saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhamenassupāyāsā.
Saṅkhāre attato attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhāresu vā attānaṃ. 'Ahaṃ saṃkhārā,mama saṅkhārā,ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ahaṃ saṃkhārā, mama saṃkhārā'ti. Pariyuṭṭhaṭṭhāyino te saṃkhārā vipariṇamanti, aññathā honti. Tassa saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā [PTS Page 004] [\q 4/] uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 'Ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa'nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa 'ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa'nti. Pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Evaṃ kho gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca.
Kathañca gahapati, āturakāyo hi1 kho hoti, no ca āturacitto.
Idha gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. 'Ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa'nti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ahaṃsa' ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa'nti apariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
1. Āturakāyo'pi - sīmu.
[BJT Page 008] [\x 8/]
Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. 'Ahaṃ vedanā, mama vedanā'ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa 'ahaṃ vedanā, mama vedanā'ti. Pariyuṭṭhaṭṭhāyino sā vedanā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññāthābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. 'Ahaṃ saññā, mama saññā'ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ahaṃ saññā mama saññā'ti.
Apariyuṭṭhaṭṭhāyino sā saññā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa
Saññāvipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
[PTS Page 005] [\q 5/] na saṅkhāre attato samanupassati na saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṃkhāre, na saṃkhāresu vā attānaṃ. 'Ahaṃ saṃkhārā, mama saṃkhārapariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ahaṃ saṃkhārā, mama saṃkhārā'ti. Apariyuṭṭhaṭṭhāyino te saṃkhārā vipariṇamanti, aññathā honti saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. 'Ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa'nti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa 'ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa'nti. Apariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Evaṃ kho gahapati, āturakāyo hoti, no ca āturacittoti.
Idamavoca āyasmā sāriputto attamano nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandī'ti.
1. 1. 1. 2
Devadaha suttaṃ
2. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu 1 viharati devadahaṃ nāma sakyānaṃ nigamo.
Atha kho sambahulā pacchābhumagamikā2 bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: icchāma mayaṃ bhante, pacchābhumaṃ janapadaṃ gantuṃ. Pacchābhume janapade nivāsaṃ kappetunti.
1. Sakkyesu -syā. 2. Pacchābhummagamikā - aṭṭhakathā.
[BJT Page 010] [\x 10/]
Apalokito pana vo bhikkhave, sāriputtoti? 'Na kho no bhante, apalokito āyasmā sāriputto'ti apaloketha bhikkhave, sāriputtaṃ. Paṇḍito bhikkhū anuggāhako sabrahmacārīnanti. [PTS Page 006] [\q 6/] evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre aññatarasmiṃ eḷagalagumbe* nisinno hoti. Atha kho te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ: "icchāma mayaṃ āvuso sāriputta, pacchābhumaṃ janapadaṃ gantuṃ, pacchābhume janapade nivāsaṃ kappetunti. Apalokito no satthā"ti.
Santi hāvuso, nānāverajjagataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchitāro khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi, gahapatipaṇḍitāpi, samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā: 'kiṃvādī panāyasmantānaṃ 1 satthā kimakkhāyīti? Kacci vo āyasmantānaṃ dhammā sussutā suggahitā sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya,yathā byākaramānāyasmanto vuttavādino ceva bhagavato assatha na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyātha, dhammassa vānudhammaṃ vyākareyyātha. Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo2 gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti?.
"Dūratopi kho mayaṃ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ, sādhu vatāyasmantaṃ ye va sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho"ti.
Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ, sāriputto etadavoca:
[PTS Page 007] [\q 7/]
Santi hāvuso, nānāverajjagataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchitāro khattiyapaṇḍitāpi buhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā: "kiṃvādī panāyasmantānaṃ satthā kimakkhāyī'ti.
Evaṃ puṭṭhā tumbhe āvuso evaṃ byākareyyātha: 'chandarāgavinayakkhāyī kho no āvuso, satthā'ti.
Evaṃ byākatepi kho āvuso, assuyeva3 uttariṃ pañhaṃ pucchitāro khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā: "kismiṃ panāyasmantānaṃ chandarāgavinayakkhāyī satthā"ti.
1. Kiṃvādāyasmantānaṃ - syā.
2. Vādānupāto syā, sī 1, 2.
3. Assuññeva - sīmu, sī1,2.
*Eḷagalāgumbogumbe - bahusu
[BJT Page 012] [\x 12/]
Evaṃ puṭṭhā tumhe āvuso, evaṃ byākareyyātha: "rūpe kho āvuso, chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saññāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saṃkhāresu chandarāgavinayakkhāyī satthā, viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā"ti.
Evaṃ byākatepi kho āvuso, assuyeva1 uttariṃ pañhaṃ pucchitāro khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇaḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā: kiṃ "panāyasmantānaṃ ādīnavaṃ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saññāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saṃkhāresu chandarāgavinayakkhāyī satthā, viññāṇe chandarāga vinayakkhāyī satthāti".
Evaṃ puṭṭhā tumhe āvuso, evaṃ byākareyyātha: "rūpe kho āvuso, avigatarāgassa2 avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, vedanāya kho āvuso, avigatarāgassa2 avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatataṇhassa tassa vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, saññāya kho āvuso, avigatarāgassa2 avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatataṇhassa tassa saññāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, saṃkhāresu avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa
Avigatapariḷāhassa tesaṃ saṃkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṃ kho no āvuso, ādīnavaṃ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā. Vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saññāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saṃkhāresu chandarāgavinayakkhāyī satthā, viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthā"ti.
[PTS Page 008] [\q 8/] evaṃ khyākatepi kho āvuso, assuyeva1 uttariṃ pañhaṃ pucchitāro khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇaḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi. Paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā: kimpanāyasmantānaṃ ānisaṃsaṃ disvā rūpe chandarāvinayakkhāyī satthā, vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saññāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saṃkhāresu chandarāgavinayakkhāyī satthā, viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthāti"'
Evaṃ puṭṭhā tumhe āvuso, evaṃ khyākareyyātha: "rūpe kho āvuso, vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā nūpajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saññāya vigatarāgassa vigatachandassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā saññāya vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saṃkhāresu vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tesaṃ saṃkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Viññāṇe vigatarāgassa vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññāthābhāvā nūppajjanti.
1. Assuññeva - sīmu, sī 1, 2.
2. Avītarāgassa - syā.
[BJT Page 014] [\x 14/]
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Idaṃ kho no āvuso ānisaṃsaṃ disvā rūpe chandarāgavinayakkhāyī satthā vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, vedanāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saññāya chandarāgavinayakkhāyī satthā, saṃkhāresu chandarāgavinayakkhāyī satthā, viññāṇe chandarāgavinayakkhāyī satthāti.
Akusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro abhavissa avighāto anupāyāso apariḷāho kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā, nayidaṃ bhagavā akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇeyya. Yasmā ca kho āvuso. Akusale dhamme upasampajja viharato diṭṭheva dhamme dukkho vihāro savighāto saupāyāso sapariḷāho, kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇeti.
Kusale cāvuso, dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme dukkho vihāro abhavissa savighāto saupayāso [PTS Page 009] [\q 9/] sapariḷāho kāyassa ca bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā, nayidaṃ1 bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇeyya, yasmā ca kho āvuso, kusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetīti.
Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.
1. 1. 1. 3.
Hāliddikāni suttaṃ
3. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare2 papāte3 pabbate. Atha kho hāliddikāni4 gahapati yenāyasmā mahākaccano tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca vuttamidaṃ bhante, bhagavatā aṭṭhakavaggiye5 māgandiya6 pañhe -
'Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni satthavāni,
Kāmehi ritto apurekkharāno7
Kathaṃ na viggayha janena kayirā"ti.
-------------------------
1. Na kho - sīmu.
2. Kulaghare - machasaṃ. 3. Pavatte - sīmu.
4. Haliddikāni - syā.
5. Aṭṭhakavaggike - sī 1, 2. [PTS]
6. Māgajhiya - syā, machasaṃ
7. Apurakkharāno - machasaṃ, syā, [PTS,] sī 1, 2.
[BJT Page 016] [\x 16/]
Imassa nu kho bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti?
Rūpadhātu kho gahapati, viññāṇassa oko. Rūpadhāturāgavinibaddhañca1 pana viññāṇaṃ okasārīti vuccati. Vedanādhātu kho gahapati viññāṇassa oko, vedanādhāturāgavinibaddhañca pana viññāṇaṃ okasārīti vuccati. [PTS Page 010] [\q 10/] saññādhātu kho gahapati, viññāṇassa oko, saññādhāturāgavinibaddhañca pana viññāṇaṃ okasārī'ti vuccati. Saṃkhāradhātu kho gahapati, viññāṇassa oko. Saṃkhāradhāturāgavinibaddhañca pana viññāṇaṃ okasārīti vuccati. Evaṃ kho gahapati, okasārī hoti.
Kathañca gahapati, anokasārī hoti: rūpadhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Vedanādhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tthāgato anokasārīti vuccati. Saññādhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nnadi yā taṇhā ye upāyūpādānā2 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Saṃkhāradhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Viññaṇadhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā talāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā tasmā tathāgato anokasārīti vuccati. Evaṃ kho gahapati, anokasārī hoti.
Kathañca gahapati, niketasārī hoti: rūpanimittaniketavisāravinibandhā4 kho gahapati, niketasārīti vuccati. Saddanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, niketasārīti vuccati. Gandhanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, niketasārīti vuccati. Rasanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, niketasārīti vuccati. Phoṭṭhabbanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, niketasārīti vuccati. Dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, niketasārīti vuccati. Evaṃ kho gahapati, niketasārī hoti.
Kathañca gahapati, aniketasārī hoti: rūpanimittaniketavisāravinibandhā4 kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Saddanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Gandhanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Rasanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Phoṭṭhabbanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Dhammanimittaniketavisāravinibandhā kho gahapati, tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā [PTS Page 011] [\q 11/] āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato aniketasārīti vuccati. Evaṃ kho gahapati, aniketasārī hoti.
1. Vinibandhañci - syā, machasaṃ
2. Upādāyānupādānā - sīmu.
3. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ. Syā [PTS]
. 4. Vinibaddhā katthaci.
[BJT Page 018] [\x 18/]
Kathañca gahapati, gāme santhavajāto hoti: idha gahapati ekacco gihīhi saṃsaṭṭho1 viharati sahanandī sahasokī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ āpajjati. Evaṃ kho gahapati gāme santhavajāto hoti.
Kathañca gahapati, gāme na santhavajāto hoti: idha gahapati ekacco gihīhi asaṃsaṭṭho2 viharati na sahanandī na sahasokī na sukhitesu sukhito na dukkhitesu dukkhito. Uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā voyogaṃ3, āpajjati. Evaṃ kho gahapati gāme na santhavajāto hoti.
Kathañca gahapati, kāmehi aritto hoti: idha gahapati, ekacco kāmesu avigatarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Evaṃ kho gahapati kāmehi aritto hoti.
Kathañca gahapati, kāmehi ritto hoti: idha gahapati ekacco kāmesu vigatarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Evaṃ kho gahapati kāmehi ritto hoti.
Kathañca gahapati, purekkharāno hoti: idha gahapati ekaccassa
Evaṃ hoti: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño4 siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaṅakhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti. Evaṃ kho gahapati, purekkharāno hoti.
Kathañca gahapati, apurekkharāno hoti: idha gahapati ekaccassa evaṃ na hoti evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaññi siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃ saṃkhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃ [PTS Page 012] [\q 12/] viññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃ kho gahapati apurekkharāno hoti.
Kathañca gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti: idha gahapati, ekacco evarūpaṃ kathaṃ kattā hoti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi. Ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi ahamasmi sammāpaṭipanno. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca. Sahitaṃ me asahitaṃ te. Āciṇṇaṃ 5 te viparāvattaṃ. Āropito te vādo. Cara vādappamokkhāya niggahitosi. Nibbeṭhehi6 vā sace pahosī" ti, evaṃ kho gahapati, kathaṃ viggayha janena kattā hoti.
--------------------------
1. Gihisaṃsaṭṭho - machasaṃ
2. Gihiasaṃsaṭṭho - machasaṃ
3. Tesu yogaṃ - machasaṃ. Syā. [PTS. 4.] Evaṃ sasaññī - sī. 5. Adhiciṇṇante - machasaṃ syā. [PTS.] Sī. 1, 2. Sī sīmu.
6. Nibbedhehi syā. Sī. 1, 2.
[BJT Page 020] [\x 20/]
Kathañca gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti: idha gahapati, ekacco na evarūpiṃ kathaṃ kattā hoti: na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi ahamasmi sammā paṭipanno. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca, sahitaṃ me asahitaṃ te, āciṇṇaṃ te viparāvattaṃ āropito te vādo, cara vādappamokkhāya niggahitosi. Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti, evaṃ kho gahapati, kathaṃ na viggayha janena kattā hoti.
Iti gahapati, yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā aṭṭhakavaggiye māgandiyapañhe
"Okaṃ pahāya aniketasārī
Gāme akubbaṃ muni satthavāni
Kāmehi ritto apurekkharāno
Kathaṃ na viggayha janena kayirāti. "
Imassa kho gahapati, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
1. 1. 1. 4.
Dutiya hāliddikāni suttaṃ
4. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuriraghare papāte pabbate. [PTS Page 013] [\q 13/] atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca:
Vuttamidaṃ bhante, bhagavatā sakkapañhe "ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā, te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino
Accantapariyosānā seṭṭhā devamanussāna"nti. Imassa nu kho bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo?Ti.
Rūpadhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati. Vedanādhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati. Saññādhātuyā kho gahagati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati. Saṅkhāradhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati. Viññāṇadhātuyā kho gahapati, yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā ye upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati.
[BJT Page 022] [\x 22/]
Iti kho gahapati, yantaṃ vuttaṃ bhagavatā sakkapañhe: "ye te samaṇabrāhmaṇā taṇhāsaṅkhayavimuttā, te accantaniṭṭhā accantayogakkhemino accantabrahmacārino accantapariyosānā seṭṭhā devamanussāna"nti imassa kho gahapati, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
1. 1. 1. 5.
Samādhi bhāvanā suttaṃ
5. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Samādhiṃ bhikkhave, bhāvetha. Samāhito bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthagamañca, vedanāya samudayañca atthagamañca, [PTS Page 014] [\q 14/] saññāya samudayañca atthagamañca, saṃkhārānaṃ samudayañca atthagamañca, viññāṇassa samudayañca atthagamañca.
Ko ca bhikkhave, rūpassa samudayo, ko vedanāya samudayo, ko saññāya samudayo, ko saṃkhārānaṃ samudayo, ko viññāṇassa samudayo:
Idha bhikkhave, bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Kiñca abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati: rūpaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa rūpaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā rūpe nandi tadupādānaṃ tassūpādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati tassa vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā vedanāya nandi tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Saññaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa saññaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā saññāya nandi tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Saṅkhāre abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati tassa saṃkhāre abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā saṅkhāresu nandi tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
[BJT Page 024] [\x 24/]
Viññāṇaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā viññāṇe nandi tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Ayaṃ bhikkhave, rūpassa samudayo, ayaṃ vedanāya samudayo, ayaṃ saññāya samudayo, ayaṃ saṃkhārānaṃ samudayo. Ayaṃ viññāṇassa samudayo.
Ko ca bhikkhave, atthagamo, ko vedanāya atthagamo, ko saññāya atthagamo, ko saṃkhārānaṃ atthagamo, ko viññāṇassa atthagamo:
Idha bhikkhave, bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Kiñca nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati: rūpaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa rūpaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato
Yā rūpe nandi sā nirujjhati tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati tassa vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya [PTS Page 015] [\q 15/] tiṭṭhato yā vedanāya nandi sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānarodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Saññaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa saññaṃ anabhinandato
Anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saññāya nandi sā nirujjhati.
Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Saṃkhāre nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa saṃkhāre anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saṃkhāresu nandi sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Viññāṇaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati tassa viññāṇaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā viññāṇe nandi sā nirujjhati.
Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānirodhā bhavanirodho bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Ayaṃ bhikkhave, rūpassa atthagamo, ayaṃ vedanāya atthagamo, ayaṃ saññāya atthagamo, ayaṃ saṃkhārānaṃ atthagamo, ayaṃ viññāṇassa atthagamoti.
[BJT Page 026] [\x 26/]
1. 1. 1. 6.
Paṭisallāna suttaṃ
6. Sāvatthiyaṃ:
Paṭisallāne bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīno bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñci yathābhūtaṃ pajānāti: rūpassa samudayañca atthagamañca, vedanāya samudayañca atthagamañca, saññāya samudayañca atthagamañca, saṃkhārānaṃ samudayañca atthagamañca, viññāṇassa samudayañca atthagamañca.
Ko ca bhikkhave, rūpassa samudayo, ko vedanāya samudayo, ko saññāya samudayo, ko saṃkhārānaṃ samudayo, ko viññāṇassa samudayo.
Idha bhikkhave, bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Kiñca abhinandati
Abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, rūpaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa rūpaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā rūpe nandi tadupādānaṃ. Tassupādānappaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa
Dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā vedanāya nandi tadupādānaṃ. Tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassakevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Saññaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa saññaṃ abhinandato
Abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā saññāya nandi tadupādānaṃ, tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Saṃkhāre abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati tassa saṃkhāre abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi. Yā saṃkhāre nandi tadupādānaṃ. Tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā
Jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
Sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Viññāṇaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, yā viññāṇe nandi tadupādānaṃ. Tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Ayaṃ bhikkhave, rūpassa samudayo, ayaṃ vedanāya samudayo, ayaṃ saññāya samudayo, ayaṃ saṃkhārānaṃ samudayo, ayaṃ viññāṇassa samudayo.
Koca bhikkhave, rūpassa atthagamo, ko vedanāya atthagamo, ko saññāya atthagamo, ko saṃkhārānaṃ atthagamo, ko viññāṇassa atthagamo:
Idha bhikkhave, bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Kiñca nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati: rūpaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa rūpaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā rūpe nandi, sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
[BJT Page 028] [\x 28/]
Vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāya nandi sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Saññaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa saññaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saññāya nandi, sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Saṃkhāre nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa saṃkhāre anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saṃkhāresu nandi sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassanirodho hoti.
Viññāṇaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa viññāṇaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā viññāṇe nandi sā nirujjhati.
Tassa nandinirodhā upādānanirodho. Upādānirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Ayaṃ bhikkhave, rūpassa atthagamo, ayaṃ vedanāya atthagamo, ayaṃ saññāya atthagamo, ayaṃ saṃkhārānaṃ atthagamo, ayaṃ viññāṇassa atthagamoti.
1. 1. 1. 7.
Paṭhama upādāparitassanā suttaṃ
7. Sāvatthiyaṃ
Upādā1 paritassanañca vo bhikkhave, desissāmi anupādā2 aparitassanañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. [PTS Page 016] [\q 16/] evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:
Kathañca bhikkhave, upādāparitassanā hoti:
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto. Rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā3 paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca. Upādāya ca paritassati.
Vedanaṃ attato samanupassati. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā hoti, tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca. Upādāya ca paritassati.
1. Upādāna - syā - sī 1, 2.
2. Anupādāna - syā - sī 1, 2.
3. Parivattajā - sīmu. [PTS.]
[BJT Page 030] [\x 30/]
Saññaṃ attato samanupassati. Saññaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ, tassa sā saññāya vipariṇamati, aññathā hoti, tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā saññāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saññāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca. Upādāya ca paritassati.
Saṃkhāre attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṃkharā vipariṇamanti, aññathā honti. Tassa saṃkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā saṃkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa
Saṃkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca. Upādāya ca paritassati.
Viññāṇaṃ attato samanupassati. Viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa [PTS Page 017] [\q 17/] viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa1
Viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti, vighātavā ca, apekkhavā ca. Upādāya ca paritassati.
Evaṃ kho bhikkhave, upādāparitassanā hoti.
Kathañca bhikkhave, anupādā aparitassanā hoti.
Idha bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto. Na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā2 hoti na vighātavā na apekkhavā. Anupādāya ca na paritassati.
Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa vedanā vipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa vedanā vipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti na vighātavā na apekkhavā. Anupādāya ca na paritassati. Cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti. Na vighātavā, na apekkhavā, anupādāya ca na paritasasti.
Na saññaṃ attato samanupassati. Na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. Tassa sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā na saññāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa
Saññāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti na vighātavā na apekkhavā. Anupādāya ca na paritassati.
Cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti na vighātavā, na apekkhavā. Anupādāya ca na paritassati.
Na saṅkhāre attato samanussati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṅkhāre. Na saṅkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṃkhārā vipariṇamanti, aññathā honti.
1. Tasmiṃ - sī. 1, 2.
2. Na cevuttāsavā - sīmu. Na ca uttāsavā - sī. 1, 2.
[BJT Page 032] [\x 32/]
Tassa saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṃkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saṃkhāra vipariṇāmānuparivattijā [PTS Page 018] [\q 18/] paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti na vighātavā na apekkhavā, anupādāya ca na parissati.
Na viññāṇaṃ attato samanupassati. Na viññāṇavattaṃ, vā attanaṃ, na attanti vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti tassa viññāṇa vipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti, tassa viññāṇaviparināmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso apariyādānā na ceva uttāsavā hoti na vighātavā na apekkhavā anupādāya ca na paritassati.
Evaṃ kho bhikkhave, anupādā aparitassanā hotīti.
1. 1. 1. 8.
Dutiya upādāparitassanā suttaṃ
8. Sāvatthiyaṃ -
Upādāparitassanañca vo bhikkhave, desissāmi, anupādā aparitassanañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:
Kathañca bhikkhave, upādāparitassanā hoti:
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā"ti samanupassati. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Vedanaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā"ti samanupassati. Tassa taṃ vedanaṃ vipariṇamati, aññathā hoti, tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Saññaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā"ti. Samanupassati. Tassa taṃ saññaṃ vipariṇamati, aññathā hoti, tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Saṃkhāre "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā"ti samanupassati. Tassa taṃ saṃkhāre vipariṇamati, aññathā hoti, tassa saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā uppajjati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Viññāṇaṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā"ti samanupassati. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti, tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjati sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Evaṃ kho bhikkhave, upadāparitassanā hoti.
Kathañca bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti:
Idha bhikkhave, sutavā āriyasāvako rūpaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti samanupassati. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Vedanaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti samanupassati. Tassa
Taṃ vedanaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
[PTS Page 019] [\q 19/] idha bhikkhave, sutavā āriyasāvako vedanaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti. Samanupassati. Tassa taṃ vedanaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Saññaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti samanupassati. Tassa taṃ saññaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Saṃkhāre "netaṃ mama, neso 'hamasmi na me so attā"ti. Samanupassati, tassa
Saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Viññāṇaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti samanupassati. Tassa
Viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nūppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Evaṃ kho bhikkhave, anupādāaparitassanā hotīti.
[BJT Page 034] [\x 34/]
1. 1. 1. 9
Paṭhama atītānāgata suttaṃ
9. Sāvatthiyaṃ
Rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Vedanā aniccā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ vedanasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati, paccuppannassa vedanassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Saññā aniccā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ
Passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saññasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ saññaṃ nābhinandati, paccuppannassa saññassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saṅkhārā aniccā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saṅkhārasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ saṃkhāraṃ nābhinandati, paccuppannassa saṅkhārassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Viññāṇaṃ saññā aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti. Aaa saññā aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccappannassa viññāṇāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave, saṃkhārā aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ
Passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Saṃkhāra aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ
Passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Viññāṇaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti. Ṃṃṃ
1. 1. 1. 10
Dutiya atītanāgata suttaṃ
10. Sāvatthiniyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, dukkhaṃ atītānāgataṃ, ko pana [PTS Page 020] [\q 20/] vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Vedanā dukkhā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ vedanasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati. Paccuppannassa vedanassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saññā dukkhā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saññasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ saññaṃ nābhinandati, paccuppannassa saññassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saṅkhārā dukkhā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saṅkhārasmiṃ anapekho hoti, nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Viññāṇaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotiti.
1. 1. 1. 11
Tatiya atītanāgata suttaṃ
11. Sāvatthiniyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, anattā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Vedanā anattā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ
Passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ vedanasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati, paccuppannassa vedanassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saññā anattā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saññasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ saññaṃ nābhinandati, paccuppannassa saññassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
[BJT Page 036] [\x 36/]
Saṃkhārā anattā atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ saṅkhārasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ saṅkhāraṃ nābhinandati, paccuppannassa saṅkhārassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Viññāṇaṃ anattaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Nakulapituvaggo paṭhamo
Tassuddānaṃ:
Nakulapitā devadahā dvepi hāliddikāni ca
Samādhi paṭisallānaṃ [PTS Page 021] [\q 21/] upādāparitassanā duve
Atītānāgatā tiṇi vaggo tena pavuccati.
[BJT Page 038] [\x 38/]
2. Aniccavaggo
1. 1. 2. 1.
Anicca suttaṃ
12. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṃkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 2.
Dukkha suttaṃ
13. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ
Karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Aaa rūpaṃ bhikkhave, saññā dukkhā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, saṃkhārā dukkhā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ dukkhā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti. Ṃṃṃ
1. 1. 2. 3.
Anatta suttaṃ
14. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati
Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Aaa rūpaṃ bhikkhave, vedanā attatā, evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, saññā atattā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, saṃkhāra atattā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, viññāṇa atattā evaṃ passaṃ na. Bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti
Pajānātīti. Ṃṃṃ
1. 1. 2. 4.
Yadanicca suttaṃ
15.Sāvatthiyaṃa- [PTS Page 022] [\q 22/] rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
[BJT Page 040] [\x 40/]
Vedanā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Bhikkhave, saññā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Aaa saññā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, dukkhaṃ tacanattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathā bhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Saṃkhārā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Aaa saṃkhārā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, dukkhaṃ tacanattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathā bhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Viññāṇaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 5.
Yaṃdukkha suttaṃ
16. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā dukkhā yaṃ dukkhaṃ, tadattatā yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Saññā dukkhā yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Aaa saññā dukkhā yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathā bhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Saṅkhārā dukkhā yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Aaa saṃkhārā dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathā bhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Ṃṃṃ
Viññāṇaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 6.
Yadanatta suttaṃ
17. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, anantā, yadantatā taṃ "netaṃ [PTS Page 023] [\q 23/] mama neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Vedanā attatā yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathā bhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.Ṃṃṃ saññā anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ṃṃṃ saṃkhārā anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anantā, yadanattā taṃ "netaṃ mama neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ṃṃṃ viññāṇaṃ anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso 'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhutaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati. Saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti vusitaṃ
Brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 7
Paṭhama hetu suttaṃ
18. Sāvatthinidānaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Vedanā aniccā yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ saññā aniccā yopi hetu yopi paccayo saññassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, saññaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ saṃkhārā aniccā yopi hetu yopi paccayo saṃkhārassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, saṅkhāraṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ viññāṇaṃ aniccaṃ yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
[BJT Page 042. [\x 42/] ]
1. 1. 2. 8
Dutiya hetu suttaṃ
19. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, dukkhaṃ yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi dukkho. Dukkhasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ, kuto sukhaṃ bhavissati.
Vedanā dukkhā
Yopi hetu yopi paccayo vedanassa uppādāya, sopi dukkho aniccasambhūtaṃ bhikkhave, vedanā kuto sukhaṃ bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ saññā dukkhā yopi hetu yopi paccayo saññassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, saññaṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ saṃkhārā dukkhā yopi hetu yopi paccayo saṅkhārassa uppādāya, sopi dukkho aniccasambhūtaṃ bhikkhave, saṅkhāraṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati, paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya paṭipanno hotīti.
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ. Yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anicco. Aniccasambhūtaṃ bhikkhave, rūpaṃ kuto niccaṃ bhavissati ṃṃṃ viññāṇaṃ [PTS Page 024] [\q 24/] dukkhaṃ yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi dukkho aniccasambhūtaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ kuto sukhaṃ bhavissati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ buhmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 9
Tatiya hetu suttaṃ
20. Sāvatthiyaṃ-
Rūpaṃ bhikkhave, anattā yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave rūpaṃ, kuto anattā bhavissati.
Vedanā anattā yopi hetu yopi paccayo vedanassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave, vedanaṃ kuto anattā bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyāpi nabbidanti, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttasmiṃ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anattā yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave rūpaṃ, kuto anattā bhavissati ṃṃṃ saññā anattā yopi hetu yopi paccayo saññassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave, saññāṇaṃ kuto anattā bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyāpi nabbidanti, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttasmiṃ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anattā yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave rūpaṃ, kuto anattā bhavissati ṃṃṃ saṃkhārā anattā yopi hetu yopi paccayo saṅkhārassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave, saṅkhāraṃ kuto anattā bhavissati.
Aaa evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyāpi nabbidanti, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttasmiṃ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Rūpaṃ bhikkhave, anattā yopi hetu yopi paccayo rūpassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave rūpaṃ, kuto anattā bhavissati ṃṃṃ viññāṇaṃ anattā yopi hetu yopi paccayo viññāṇassa uppādāya, sopi anattā. Anattasambhūtaṃ bhikkhave, viññāṇaṃ kuto anattā bhavissati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyāpi nibbidanti, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttasmiṃ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 1. 2. 10
Ānanda suttaṃ
21. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:
Nirodho nirodhoti bhante vuccati, katamesānaṃ kho bhante dhammānaṃ nirodhā nirodhoti vuccatīti?
[BJT Page 044] [\x 44/]
Rūpaṃ kho ānanda, aniccaṃ, saṃkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ. Tassa nirodhā nirodhoti vuccati,
Vedanā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā tassā nirodhā nirodhoti vuccati.
Aaa imesaṃ kho ānanda dhammānaṃ nirodhā nirodhoti vuccatīti.
Rūpaṃ kho ānanda, aniccaṃ, saṃkhataṃ paṭiccasamuppantaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha dhammaṃ. Tassa nanirodhā nirodhoti vuccati, ṃṃṃ saññā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā tassā nirodhā nirodhoti vuccati.
Aaa imesaṃ kho ānanda dhammānaṃ nirodhā nirodhoti vuccatīti.
Rūpaṃ kho ānanda, aniccaṃ, saṃkhataṃ paṭiccasamuppantaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha dhammaṃ. Tassa nanirodhā nirodhoti vuccati, ṃṃṃ saṃkhārā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā tesaṃ nirodhā nirodhoti vuccati.
Aaa imesaṃ kho ānanda dhammānaṃ nirodhā nirodhoti vuccatīti.
Rūpaṃ kho ānanda, aniccaṃ, saṃkhataṃ paṭiccasamuppantaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodha dhammaṃ. Tassa nanirodhā nirodhoti vuccati, ṃṃṃ viññāṇaṃ aniccaṃ saṃkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ, tassa nirodhā nirodhoti vuccatīti.
Imesaṃ kho ānanda dhammānaṃ nirodhā nirodhoti vuccatīti.
Aniccavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ:
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā yadaniccāpare tayo
Hetunāpi tayo vuttā ānandena pūrito vaggo.
[BJT Page 046. [\x 46/] ]
3. Bhāravaggo
1. 1. 3. 1
Bhāra suttaṃ
Sāvatthiyaṃ-
Bhārañca bhikkhave desissāmi bhārahārañca, bhārādānañca, bhāranikkhepanañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikaretha bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca:
Katamo ca bhikkhave bhāro: pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāro.
Katamo ca bhikkhave bhārahāro: puggalotissa vacanīyaṃ, yo'yaṃ āyasmā evannāmo evaṃgotto, ayaṃ vuccati bhikkhave, bhārahāro.
[PTS Page 026] [\q 26/] katamañca bhikkhave, bhārādānaṃ: yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Idaṃ vuccati bhikkhave bhārādānaṃ.
Katamañca bhikkhave bhāranikkhepanaṃ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṃ vuccati bhikkhave bhāranikkhepananti.
Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
1. Bhārā bhave pañcakkhandhā bhārahāro ca puggalo,
Bhārādānaṃ dukhaṃ1- loke bhāranikkhepanaṃ sukhaṃ.
2. Nikkhipitvā garuṃ bhāraṃ aññaṃ bhāraṃ anādiya,
Samūlaṃ taṇhaṃ abbuyha nicchāto parinibbuto.
1. 1. 3. 2
Pariññā suttaṃ
23. Sāvatthiyaṃ-
Pariññeyye ca bhikkhave dhamme desissāmi pariññañca, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissamiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca
1. Dukkhaṃ - sīmu. Machasaṃ,
[BJT Page 048] [\x 48/]
Katame ca bhikkhave pariññeyyā dhammā:
Rūpaṃ bhikkhave, pariññeyyo dhammo, vedanā pariññeyyo dhammo, saññā pariññeyyo dhammo, saṃkhārā pariññeyyo dhammo, viññāṇaṃ pariññeyyo dhammo ime vuccanti bhikkhave, pariññeyyā dhammā.
Katamā ca bhikkhave, pariññā:
Yo bhikkhave rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo. Ayaṃ vuccati bhikkhave pariññāti
1. 1. 3. 3
Abhijāna suttaṃ
24. Sāvatthiyaṃ-
[PTS Page 027] [\q 27/] rūpaṃ bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Vedanaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Saññaṃ bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Saṅkhāre bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Viññāṇaṃ bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Rūpañca bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Vedanaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Saññaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Saṃkhāre abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
Viññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.
1. 1. 3. 4
Chandarāga suttaṃ
25. Sāvatthiyaṃ -
Yo bhikkhave, rūpasmiṃ chandarāgo, taṃ pajahatha, evaṃ taṃ rūpaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammaṃ.
Yo vedanāya chandarāgo, taṃ pajābhatha, evaṃ sā vedanā pahīnā bhavissati
Ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.
So saññāya chandarāgo taṃ pajahatha evaṃ taṃ saññāya pahīnā bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saṃkhāresu chandarāgo taṃ pajahatha, evaṃ te saṃkhārā pahīnā bhavissanti ucchinnamūlā tālavatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Yo viññāṇasmiṃ chandarāgo, taṃ pajābhatha, evaṃ sā viññāṇaṃ pahīnaṃ bhavissati ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammanti.
[BJT Page 050] [\x 50/]
1. 1. 3. 5
Paṭhama assāda suttaṃ
26. Sāvatthiyaṃ -
Pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:
Ko nu kho rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ:
Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ:
Ko nu kho saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ:
Ko nu kho saṅkhārānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ:
Ko nu kho viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ:
[PTS Page 028] [\q 28/] tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yaṃ kho rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ rūpassa assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ rūpassa ādinavo, yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rūpasasa nissaraṇaṃ.
Yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vedanassa assādo, yaṃ vedanaṃ aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, ayaṃ vedanassa ādinavo, yo vedanasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanassa nissaraṇaṃ.
Yaṃ saññaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ saññassa assādo, yaṃ saññaṃ aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, ayaṃ saññassa ādinavo, yo
Saññasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ saññassa nissaraṇaṃ.
Yaṃ saṃkhāre paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ saṃkhārānaṃ assādo, ye saṃkhārā aniccā dukkhā viparināmadhammā, ayaṃ saṃkhārānaṃ ādinavo, yo saṃkhāresu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ saṃkhārānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇassa assādo, yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇassa ādinavo, yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ.
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ na abbhaññāsiṃ, nevatāvāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti1 paccaññāsiṃ
Yatoca kho'haṃ bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādinavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti1 paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti natthidāni punabbhavoti.
1. Abhisambuddho - sīmu.
[BJT Page 052] [\x 52/]
1. 1. 3. 6
Dutiya assāda suttaṃ
27. [PTS Page 029] [\q 29/] sāvatthiyaṃ -
Rūpassāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpassāhaṃ bhikkhave, ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho, rūpassāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ rūpassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
Vedanāyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ, yo vedanassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā vedanassa assādo paññāya me so sudiṭṭho. Vedanassāhaṃ bhikkhave, ādinavapariyesanaṃ acariṃ, yo vedanassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā vedanassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho, vedanassāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ vedanassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā vedanassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
Saññāyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ, yo saññassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā saññassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, saññassāhaṃ bhikkhave ādinavapariyesanaṃ acariṃ, yo saññassa ādīnavo tadajjhagamaṃ yāvatā saññassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Saññassāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ saññassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā saññassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
Saṅkhārāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ, yo saṅkhārassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā saṅkhārassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, saṅkhārassāhaṃ bhikkhave ādinavapariyesanaṃ acariṃ, yo saṅkhārassa ādīnavo tadajjhagamaṃ yāvatā saṅkhārassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Saṅkhārassāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ saṅkhārassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā saṅkhārassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
Viññāṇāyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ, yo viññāṇassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā viññāṇassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, viññāṇassāhaṃ bhikkhave ādinavapariyesanaṃ acariṃ, yo viññāṇassa ādīnavo tadajjhagamaṃ yāvatā viññāṇassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Viññāṇassāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā viññāṇassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ. Nevatāvāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ.
Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Athāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahamake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsabodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
1. 1. 3. 7
Tatiya assāda suttaṃ
Sāvatthiyaṃ -
No cedaṃ bhikkhave, rūpassa assādo abhavissa, nayidaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] sattā rūpasmiṃ sārajjeyyuṃ,10 yasmā ca kho bhikkhave, atthi rūpassa assādo, tasmā sattā rūpasmiṃ sārajjanti.
10 [BJT] sārajjeyuṃ [PTS] sārajjeyyum
[BJT Page 054] [\x 54/]
No cedaṃ bhikkhave, rūpassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī rūpassa ādīnavo, tasmā sattā rūpasmiṃ nibbindanti.
No cedaṃ bhikkhave, rūpassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rūpasmā nissareyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī rūpassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā rūpasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave, vedanāya assādo abhavissa, nayidaṃ sattā vedanāya sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthi vedanāya assādo, tasmā sattā
Vedanāya sārajjanti.
No cedaṃ bhikkhave, vedanāya ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā vedanāya nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthi vedanāya ādīnavo, tasmā sattā vedanāya nibbindanti.
No cedaṃ bhikkhave, vedanāya nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā vedanāya nissareyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī vedanāya nissaraṇaṃ, tasmā sattā vedanāya nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave, saññāya assādo abhavissa, nayidaṃ sattā saññāya sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī saññāya assādo, tasmā sattā
Saññāya sārajjanti.
No cedaṃ bhikkhave, saññāya ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā saññāya nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī saññāya ādīnavo, tasmā sattā saññāya nibbindanti.
No cedaṃ bhikkhave, saññāya nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā saññāya nissareyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī saññāya nissaraṇaṃ, tasmā sattā saññāya nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave, saṃkhārassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā saṃkhārasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī saṃkhārassa assādo, tasmā sattā saṃkhārasmiṃ sārajjanti.
No cedaṃ bhikkhave, saṃkhārassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā saṃkhārasmiṃ nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthī saṃkhārassa ādīnavo, tasmā sattā saṃkhārasmiṃ nibbindanti.
No cedaṃ bhikkhave, saṃkhārassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā saṃkhārasmā nissareyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī saṃkhārassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā saṃkhārasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave, viññāṇassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī viññāṇassa assādo, tasmā sattā viññāṇasmiṃ sārajjanti.
No cedaṃ bhikkhave, viññāṇassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthī viññāṇassa ādīnavo, tasmā sattā viññāṇasmiṃ nibbindanti.
No cedaṃ bhikkhave, viññāṇassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā viññāṇasmā nissareyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave, atthī viññāṇassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā viññāṇasmā nissaranti.
Yāvakivañca bhikkhave, sattā imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññaṃsu, neva tāva bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā [PTS Page 031] [\q 31/] sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇi pajā sadevamanussā nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṃsu.
Yato ca kho bhikkhave, sattā imesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ assādañca
Assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññaṃsu, atha kho bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇi pajā sadevamanussā nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantīti.
1. 1. 3. 8
Abhinandanaṃ suttaṃ
20. Sāvatthiyaṃ -
Yo bhikkhave, rūpaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati, yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vedanaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati, yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo bhikkhave, saññaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati, yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo bhikkhave, saṅkhāre abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati, yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo bhikkhave, viññāṇaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati, yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.
[BJT Page 056] [\x 56/]
Yo ca kho bhikkhave, rūpaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati parimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo vedanaṃ nābhinandati dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati parimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo ca kho bhikkhave, saññaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati parimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo ca kho bhikkhave, saṅkhāre nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati parimutto so dukkhasmāti vadāmi.
Yo ca kho bhikkhave, viññāṇaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati parimutto so dukkhasmāti vadāmi.
1. 1. 3. 9
Uppāda suttaṃ
30. Sāvatthiyaṃ -
Yo bhikkhave, rūpassa uppādo ṭhīti abhinibbatti pātubhāvo, [PTS Page 032] [\q 32/] dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhīti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo vedanāya uppādo ṭhīti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhīti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo bhikkhave, saññāya uppādo ṭhīti abhinibbatti pātubhāvo. Dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhīti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo bhikkhave, saṅkhārānaṃ uppādo ṭhīti abhinibbatti pātubhāvo. Dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhīti jarāmaraṇassa pātubhāvo. Pātubhāvo,
Yo bhikkhave, viññāṇassa uppādo ṭhīti abhinibbatti pātubhāvo. Dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhīti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo ca kho bhikkhave, rūpassa nirodho vūpasamo atthaṃgamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vupasamo jarāmaraṇassa atthaṃgamo.
Yo vedanāya nirodho vūpasamo atthaṃgamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṃgamo.
Yo saññāya nirodho vūpasamo atthaṃgamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṃgamo.
Yo saṃkhārānaṃ nirodho vūpasamo atthaṃgamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṃgamo.
Yo viññāṇassa nirodho vūpasamo atthaṃgamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthaṃgamo.
1. 1. 3. 10
Aghamūla suttaṃ
31. Sāvatthiyaṃ-
Aghañca kho bhikkhave, desissāmi, aghamūlañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca.
Katamañca bhikkhave aghaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, aghaṃ, vedanā aghaṃ, saññā aghaṃ, saṃkhārā aghaṃ, viññāṇaṃ aghaṃ. Idaṃ muccati bhikkhave, aghaṃ.
Katamañca bhikkhave, aghamūlaṃ:
Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Idaṃ vuccati bhikkhave, aghamūlanti.
1. Atthagamo - sīmu machasaṃ
[BJT Page 058] [\x 58/]
1. 1. 3. 11
Pabhaṃgu suttaṃ
32. Sāvatthiyaṃ -
Pabhaṃguñca vo kho bhikkhave, desissāmi appabhaṃguñca. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha bhāsissamīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca:
Kiñca bhikkhave, pabhaṃgu, kiṃ appabhaṃgu:
[PTS Page 033] [\q 33/] rūpaṃ bhikkhave, pabhaṃgu yo tassa nirodho vūpasamo atthaṃgamo idaṃ appabhaṃgu. Vedanā pabhaṃgu, yo tassā nirodho vūpasamo atthaṃgamo idaṃ appabhaṃgu. Saññā pabhaṃgu, yo tassā nirodho vūpasamo atthaṃgamo, idaṃ appabhaṃgu, saṃkhārā pabhaṃgu, yo tesaṃ nirodho vūpasamo atthaṃgamo idaṃ appabhaṃgu. Viññāṇaṃ pabhaṃgu, yo tassa nirodho vūpasamo atthaṃgamo idaṃ appabhaṃgūti.
Bhāravaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ:
Bhāraṃ pariññaṃ abhijānaṃ chandarāgena tayo ca assādā
Abhindanā ca uppādo aghamūlaṃ pabhaṃgu cāti.
[BJT Page 060] [\x 60/]
4. Natumhāka vaggo
1. 1. 4. 1
33. Sāvatthiyaṃ -
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti, 'bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.
Yaṃ bhikkhave. Na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Kiñca bhikkhave, na tumhākaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhakaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Saññā na tumhakaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
[PTS Page 034] [\q 34/] saṃkhārā na tumhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Viññāṇaṃ na tumhakaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti.
Seyyathāpi bhikkhave yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa: "amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ vā karoti"ti.
No hetaṃ bhante.
Taṃ kissa hetu?
Na hi no etaṃ bhante, attā vā attaniyaṃ vāti.
Evameva kho bhikkhave, rūpaṃ na tumbhākaṃ, taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Saññā na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Saṃkhārā na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Viññāṇaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti.
1. 1. 4. 2
Dutiya natumhāka suttaṃ
34. Sāvatthiyaṃ-
Yaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
[BJT Page 062] [\x 62/]
Kiñca bhikkhave, na tumhākaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati, vedanā na tumhākaṃ taṃ pajahatha taṃ vo pahītaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Saññā na tumhākaṃ taṃ pajahatha taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Saṃkhārā na tumhākaṃ taṃ pajahatha taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Viññāṇaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Yaṃ bhikkhave, na tumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti.
1. 1. 4. 3
Paṭhama bhikkhu suttaṃ
35. Sāvatthiyaṃ -
[PTS Page 035] [\q 35/] atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
Yaṃ kho bhikkhu, anuseti tena saṅkhaṃ gacchati, yaṃ nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchatīti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatāti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsīti?
Rūpaṃ ce bhante, anuseti tena saṃkhaṃ gacchati, vedanaṃ ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati, saññaṃ ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati saṃkhāre ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati, viññāṇaṃ ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati.
Rūpaṃ ce bhante, nānuseti tena saṅkhaṃ gacchati, vedanaṃ ce nānuseti tena saṅkhaṃ gacchati, saññaṃ ce nānuseti tena saṅkhaṃ gacchati saṃkhāre ce nānuseti tena saṅkhaṃ gacchati, viññāṇaṃ ce nānuseti tena saṅkhaṃ gacchati. Imassa khohaṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitasasa vitthārena atthaṃ ājānāsi, rūpaṃ ce bhikkhu, anuseti tena saṅkhaṃ gacchati, vedanaṃ ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati. Saññaṃ ce anuseti tena saṅkhaṃ gacchati. Saṃkhāre ce anuseti tena saṃkhaṃ gacchati. Viññāṇaṃ ce anuseti tena saṃkhaṃ gacchati.
[BJT Page 064] [\x 64/]
Rūpaṃ ce bhikkhu, nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchati, vedanaṃ ce nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchati. Saññaṃ ce nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchati. Saṃkhāre ce nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchati. Viññāṇaṃ ce nānuseti na tena saṅkhaṃ gacchati. Imassa kho bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā [PTS Page 36] [\q 36/] anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahositi.
1. 1. 4. 4
Dutiya bhikkhu suttaṃ
36. Sāvatthiyaṃ -
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
Yaṃ kho bhikkhu, anuseti taṃ anumīyati. Yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati, yaṃ nānuseti na taṃ anumīyati, yaṃ nānumīyati na tena saṃkhaṃ gacchatīti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatāti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsīti?
Rūpaṃ ce bhante, anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati vedanaṃ ce anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati, saññaṃ ce anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṅkhaṃ gacchati.Saṅkhāre ce anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṅkhaṃ gacchati. Viññāṇaṃ ce anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṅkhaṃ gacchati.
[BJT Page 066] [\x 66/]
Rūpaṃ ce bhante, nānuseti na taṃ anumīyati, yaṃ [PTS Page 037] [\q 37/] nānumīyati na tena saṃkhaṃ gacchati vedanaṃ ce anuseti taṃ anumīyati, yaṃ nānumīyati na tena saṃkhaṃ gacchati. Saññaṃ ce nānuseti na taṃ anumīyati, yaṃ nānumīyati na tena saṅkhaṃ gacchati. Saṅkhāre ce nānuseti na taṃ anumīyati, yaṃ nānumīyati na tena saṅkhaṃ gacchati.Viññāṇaṃ ce nānuseti na taṃ anumīyati, yaṃ nānumīyati na tena saṅkhaṃ gacchati. Imassa kho'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhasitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhū, sādhu kho tvaṃ bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi: rūpañce bhikkhu, anuseti taṃ anumīyati, yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati. Cedanañce bhikkhu anuseti, taṃ anumīyati. Yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati. Saññañce bhikkhu anuseti, taṃ anumīyati. Yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati. Saṃkhāre ce bhikkhu anuseti, taṃ anumīyati. Yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati. Viññāṇañce bhikkhu anuseti, taṃ anumīyati. Yaṃ anumīyati tena saṃkhaṃ gacchati.
Rūpañce bhikkhu, nānuseti, na taṃ anumīyati. Yaṃ nānumīyati. Na tena saṃkhaṃ gacchati, vedanañce nānuseti. Na taṃ anumīyati. Yaṃ nānumīyati. Na tena saṃkhaṃ gacchati. Saññañce nānuseti. Na taṃ anumīyati. Yaṃ nānumīyati. Na tena saṃkhaṃ gacchati. Saṃkhare ce nānuseti. Na taṃ anumīyati. Yaṃ nānumīyati. Na tena saṃkhaṃ gacchati, viññāṇañce nānuseti. Na taṃ anumīyati. Yaṃ nānumīyati. Na tena saṃkhaṃ gacchati, imassa kho bhikkhu, mayā saṃkhitte na bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkami. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 1. 4. 5
Paṭhama ānanda suttaṃ
37. Sāvatthiyaṃ -
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nīsīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:
Sace taṃ ānanda, evaṃ puccheyyuṃ: katamesaṃ āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyati. Vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī ti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ ānanda, kinti khyākareyyāsīti?
[BJT Page 068] [\x 68/]
[PTS Page 038] [\q 38/] sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: katamesaṃ āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyati. Vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī ti .Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpassa kho āvuso, uppādo paññāyati. Vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati, vedanāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati, saññāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati, saṃkhārānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati, imesaṃ kho āvuso. Dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati. Ṭhitassa aññathattaṃ paññātīti, evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ khyākareyyanti.
Sādhu sādhu ānanda, rūpassa kho ānanda, uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Vedanāya uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Saññāya uppādo paññāyati,vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Saṃkhārānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Viññāṇassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imesaṃ kho ānnada, dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ ānanda, evaṃ khyākareyyāsīti.
1. 1. 4. 6
Dutiya ānanda suttaṃ
38 Sāvatthiyaṃ:
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nīsidi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:
Sace taṃ ānanda, evaṃ puccheyyuṃ: "katamesaṃ āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha, katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati. Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati, katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyati. Vayo paññāyati. Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Evaṃ puṭṭho tvaṃ ānanda, kinti khyākareyyāsīti?
Sace maṃ bhantena, evaṃ puccheyyuṃ: katamesaṃ āvuso ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha,katamesaṃ dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññayissati, ṭhitassa [PTS Page 039] [\q 39/] aññathattaṃ paññāyissati, katamesaṃ āvuso ānanda. Dhammānaṃ uppādo paññāyati. Vayo paññāyati. Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti. Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante, evaṃ khyākareyyaṃ: yaṃ kho āvuso, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha, yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyittha, yā saññā atītā niruddhā vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyittha, yā saṃkhārā atītā niruddhā vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyittha, yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññayittha, imesaṃ kho āvuso, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha.
[BJT Page 070] [\x 70/]
Yaṃ kho āvuso, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yā vedanā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññatatthaṃ, paññāyissati. Yā saññā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyissati. Ye saṃkhārā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyissati. Viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Imesaṃ kho āvuso dhammānaṃ uppādo paññāyissati vayo paññāyissati ṭhitānaṃ aññathattaṃ paññāyissati.
Yaṃ kho āvuso, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā [PTS Page 040] [\q 40/] vedanā jātā pātubhūtā tassā uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyati, yā saññā jātā pātubhūtā tassā uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyati. Yā saṃkhārā jātā pātubhūtā tassā uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyati.Yaṃ viññāṇaṃ chātaṃ pātubhūtaṃ, tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ khyākareyyanti.
Sādhu sādhu ānanda, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha. Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitāya aññathattaṃ, paññāyittha. Uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha. Ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā saññā atītaṃ niruddhā vipariṇatā, tassa yā saññā atītā niruddhā, vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Ye saṃkhārā atītā niruddhā, vipariṇatā, tassā uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, tassa uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha. Imesaṃ kho ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyittha, vayo paññāyittha, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyittha.
Yaṃ kho ānanda, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ, tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yā vedanā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yā saññā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Ye saṃkhārā ajātā apātubhūtā tassā uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ tassa uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati. Imesaṃ kho ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyissati, vayo paññāyissati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyissati.
Yaṃ kho ānanda, rūpaṃ jātaṃ pātubhutaṃ, tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā vedanā jātā pātubhutā tassa uppādo paññāyati, vayo paññāti, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yā saññā jātā pātubhutā tassā uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Ye saṃkhārā jātā pātubhutā tassā uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhutaṃ tassa uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyati. Imesaṃ kho ānanda, dhammānaṃ uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ ānanda, evaṃ khyākareyyāsīti.
1. 1. 4. 7
Paṭhama anudhamma suttaṃ
39. Sāvatthiyaṃ:
Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti.
Yaṃ rūpe nibbidābahulo vihareyya, vedanāya nibbidābahulo vihareyya, saññāya nibbidābahulo vihareyya, saṃkhāresu nibbidā bahulo vihareyya, viññāṇe nibbidābahulo vihareyya,
[BJT Page 072] [\x 72/]
So rūpe nibbidābahulo viharanto [PTS Page 041] [\q 41/] vedanāya nibbidā bahulo viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti.Saññaṃ parijānāti,saṅkhāre parijānāti, viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ, parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya,parimuccati saññāya, parimuccati saṃkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmī'ti.
So rūpe nibbidābahulo viharanto saññāya nibbidā bahulo viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti.Saṅkhāre parijānāti,viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṃkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmī'ti.
So rūpe nibbidābahulo viharanto saṃkhāresu nibbidā bahulo viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti, saṅkhāre parijānāti, viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṃkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmī'ti.
So rūpe nibbidābahulo viharanto viññāṇe nibbidā bahulo viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti, saṅkhāre parijānāti, viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṃkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmī'ti.
1. 1. 4. 8
Dutiya anudhamma suttaṃ
40. Sāvatthiyaṃ:
Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti:
Yaṃ rūpe aniccānupassī vihareyya, vedanāya aniccānupassī vihareyya, vihareyya, so rūpe aniccānupassī viharanto vedanāya aniccānupassī viharanto, saññāya aniccānupassī viharanto,saṅkhāresu aniccānupassī viharanto,viññāṇe aniccānupassī viharanto,rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti, saṅkhāre parijānāti, viññaṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṃkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi parimuccati viññāṇamhā,parimuccati,jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati
Dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe aniccānupassī vihareyya, saññāya aniccānupassī vihareyya, vihareyya, so rūpe aniccānupassī viharanto saññāya aniccānupassī viharanto saṅkhāresu aniccānupassī viharanto,viññāṇe aniccānupassī viharanto, rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti. Saṅkhāre parijānāti, viññāṇaṃ parijānāti, so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya parimuccati saṃkhārehi. Parimuccati viññāṇamhā, parimuccati, jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe aniccānupassī vihareyya, saṃkhāresu vihareyya, so rūpe aniccānupassī viharanto vedanāya aniccānupassī viharanto saññāya aniccānupassī viharanto,saṅkhāresu aniccānupassī viharanto, viññāṇe aniccānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti,vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṃkhārehi. Parimuccati viññāṇamhā, parimuccati, jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe aniccānupassī vihareyya, viññāṇe aniccānupassī vihareyya, so rūpe aniccānupassī viharanto vedanāya aniccānupassī viharanto, saññāya aniccānupassī viharanto saṅkhāresu aniccānupassī viharanto, viññaṇe aniccānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti, vedanaṃ parijānāti, saññaṃ parijānāti, saṅkhāre parijānāti, viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā,parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi parimuccati viññāṇamhā,parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
1. 1. 4. 9
Tatiya anudhamma suttaṃ
41. Sāvatthiyaṃ:
Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti:
Yaṃ rūpe dukkhānupassī vihareyya, vedanāya dukkhānupassī vihareyya, so rūpe dukkhānupassī viharanto vedanāya dukkhānupassī viharanto saññāya dukkhānupassī viharanto saṅkhāresu dukkhānupassī viharanto viññāṇe dukkhānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya parimuccati. Viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe dukkhānupassī vihareyya, saññāya dukkhānupassī vihareyya, so rūpe dukkhānupassī viharanto vedanāya dukkhānupassī viharanto saññāya dukkhānupassī viharanto saṅkhāresu dukkhānupassī viharanto viññāṇe dukkhānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya parimuccati saññāya parimuccati saṅkhārehi parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe dukkhānupassī vihareyya, saṃkhāresu dukkhānupassī vihareyya, so rūpe dukkhānupassī viharanto saṃkhāresu dukkhānupassī viharanto viññāṇe dukkhānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti so rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya parimuccati saṃkhāre parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmiti.
Yaṃ rūpe dukkhānupassī vihareyya, viññāṇe dukkhānupassī vihareyya, so rūpe dukkhānupassī viharanto vedanāya dukkhānupassī viharanto saññāya dukkhānupassī viharanetā saṅkhāresu dukkhānupassī viharanto viññāṇe dukkhānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti.
[BJT Page 074] [\x 74/]
1.1.4.10.
Catuttha anudhamma suttaṃ
42. Sāvatthiyaṃ:
Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti:
Yaṃ rūpe anattānupassī vihareyya, vedanāya anattānupassī vihareyya, so rūpe anattānupassī viharanto vedanāya anattānupassī viharanto saññāya anattānupassī viharanto saṅkhāresu anattānupassī viharanto viññāṇe anattānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, vedanāya parimuccati, saññāya parimuccati, saṅkhārehi parimuccati,parimuccati viññāṇamhā.Parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti.
Yaṃ rūpe anattānupassī vihareyya, saññāya anattānupassī vihareyya, so rūpe anattānupassī viharanto vedanāya anattānupassī viharanto saññāya anattānupassī viharanto saṅkhāresu anattānupassī viharanto viññāṇe anattānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, vedanāya parimuccati, saññāya parimuccati, saṅkhārehi parimuccati, parimuccati viññāṇamhā.Parimaccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti.
Yaṃ rūpe anattānupassī vihareyya, saṃkhāresu anattānupassī vihareyya, so rūpe anattānupassī viharanto vedanāya anattānupassī viharanto,saññāya anattānupassī viharanto saṃkhāresu anattānupassī viharanto viññāṇe anattānupassī viharanto, rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṃkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ saṃkhāre parijānaṃ parimuccati rūpamhā vedanāya parimuccati saññāya parimuccati saṅkharehi parimuccati parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti.
Yaṃ rūpe anattānupassī vihareyya, viññāṇe anattānupassī vihareyya, so rūpe anattānupassī viharanto vedanāya anattānupassī viharanto saññāya anattānupassī viharanto saṅkhāresu anattānupassī viharanto viññāṇe anattānupassī viharanto rūpaṃ parijānāti vedanaṃ parijānāti saññaṃ parijānāti saṅkhāre parijānāti viññāṇaṃ parijānāti. So rūpaṃ parijānaṃ vedanaṃ parijānaṃ saññaṃ parijānaṃ saṅkhāre parijānaṃ viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, vedanāya parimuccati,saññāya parimuccati, saṅkhārehi parimuccati,parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti.
Natumhākavaggo catuttho
Tassuddānaṃ:
[PTS Page 042] [\q 42/] na tumhākena dve vuttā bhikkhuhi apare duve
Ānandena duve vuttā anudhammehi dve dukāti.
[BJT Page 076. [\x 76/] ]
5. Attadīpavaggo
1. 1. 5. 1
Attadīpa suttaṃ
43. Sāvatthiyaṃ:
Attadīpā bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā. Dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.
Attadīpānaṃ bhikkhave, viharataṃ attasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ dhammadīpānaṃ dhammasaraṇānaṃ anaññasaraṇānaṃ, yoniyeva upaparikkhitabbā1- "kiñjātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Kiṃpahotikā"ti.
Kiñjātikā ca bhikkhave, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā: kiṃpahotikā:
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ. Attani vā vedanaṃ,vedanāya vā attānaṃ. Tassa sā vedanā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ. Attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Tassa sā saññā vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Saṃkhāre attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ. Attani vā saṃkhāre, saṃkhāresu vā attānaṃ. Tassa te saṃkhārā vipariṇamanti, aññathā honti. Tassa saṃkhāravipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. [PTS Page 043] [\q 43/] tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.
1. Upaparikkhitabbo - sīmu.
[BJT Page 078] [\x 78/]
Rūpassa tveva bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpaṃ etarahi ca sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti, tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati. Sukhaṃ viharaṃ bhikkhu 'tadaṅganibbuto"ti vuccati.
Vedanā tveva bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva vedanā etarahi ca sabbā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti, tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati. Sukhaṃ viharaṃ bhikkhu 'tadaṅganibbuto"ti vuccati.
Saññāya tveva bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva saññāya etarahi ca sabbā saññāya aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti, tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati. Sukhaṃ viharaṃ bhikkhu 'tadaṅganibbuto"ti vuccati.
Saṃkhārānaṃ tveva bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ce saṃkhārā etarahi ca sabbe saṃkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti, tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati, sukhaṃ viharaṃ bhikkhu 'tadaṅganibbuto"ti vuccati.
Viññāṇassa tveva bhikkhave, aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ce viññāṇaṃ etarahi ca sabbaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammanti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato ye sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā te pahīyanti, tesaṃ pahānā na paritassati, aparitassaṃ sukhaṃ viharati. Sukhaṃ viharaṃ bhikkhu 'tadaṅganibbuto"ti vuccati.
1. 1. 5. 2
Paṭipadā suttaṃ
44. Sāvatthiyaṃ:
[PTS Page 044] [\q 44/] sakkāyasamudayagāminiñca vo bhikkhave, paṭipadaṃ desissāmi, sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṃ, taṃ suṇatha sādhukaṃ
Manasikarotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca.
Katamā ca bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā:
Idha bhikkhave. Assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ. Attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ,
[BJT Page 080] [\x 80/]
Saññaṃ attato samanupassati, saññaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññasmiṃ vā attānaṃ, saṅkhāre attato samanupassati,saṅkhāraṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāraṃ saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ, viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave, sakkāyasamudayagāminīpaṭipadāti. Itihidaṃ bhikkhave, vuccati dukkhasamudayagāminī samanupassanāti. Ayamevettha attho.
Katamā ca bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā:
Idha bhikkhave, sutvā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaṃ attato samanupassati,na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ,na vedanaṃ attato samanupassati na vedanāvantaṃ vā attānaṃ na attani vā vedanaṃ, na vedanasmiṃ vā attānaṃ, na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ na attani vā saññaṃ, na saññasmiṃ vā attānaṃ.Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ,na attani vā saṅkhāraṃ, na saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ.Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave,
Sakkāyasamudayagāminīpaṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadāti itihidaṃ bhikkhave, vuccati dukkhasamudayagāminī samanupassanāti. Ayamevettha atthoti.
Idha bhikkhave, sutvā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamma suvinīto, na rūpaṃ attato samanunapassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ, saññā attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave, sakkāyasamudayagāminipaṭipadāti. Sakkāyanirodhagāmini paṭipadāti itihidaṃ bhikkhave, vuccati dukkhasamudayagāmini samanupapassanāti. Ayamevettha attho.
Idha bhikkhave, sutvā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamma suvinīto, na rūpaṃ attato samanunapassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave, sakkāyasamudayagāminipaṭipadāti. Sakkāyanirodhagāmini paṭipadāti itihidaṃ bhikkhave, vuccati dukkhasamudayagāmini samanupapassanāti. Ayamevettha attho.
Idha bhikkhave, sutvā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamma suvinīto, na rūpaṃ attato samanunapassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ, viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ ayaṃ vuccati bhikkhave, sakkāyasamudayagāminipaṭipadāti. Sakkāyanirodhagāmini paṭipadāti itihidaṃ bhikkhave, vuccati dukkhasamudayagāmini samanupapassanāti. Ayamevettha attho.
1. 1. 5. 3
Paṭhama aniccatā suttaṃ
45. Sāvatthiniyaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [PTS Page 045] [\q 45/] yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. Vedanā aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ
Sammappaññāya passato cittaṃ virajjati. Vimuccati anupādāya āsavehi.
Saññā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati. Vimuccati anupādāya āsavehi.
Saṃkhārā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati. Vimuccati anupādāya āsavehi.
Viññāṇaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato cittaṃ virajjati. Vimuccati anupādāya āsavehi.
Rūpadhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno cittaṃ cirattaṃ vimuttaṃ hoti anupādāya āsavehi, vedanādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno cittaṃ caīrattaṃ vimuttaṃ hoti anupādāya āsavehi, saññādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno cittaṃ saṃkhāradhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno viññāṇadhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno cittaṃ cirattaṃ vimuttaṃ hoti anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati, "khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti pajānātīti.
[BJT Page 082] [\x 82/]
1. 1. 5. 4
Dutiya aniccatā suttaṃ
46. Sāvatthiyaṃ
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"taī. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappañañāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti, pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhīnaṃ asati thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. "Khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti pajānātīti. Vedanā aniccā yadaniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Pubbantānudiṭṭhitaṃ asati aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhinaṃ asati. Thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṃkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Pajānātīti.
Vedanā bhikkhave aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti, pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhinaṃ asati. Thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṃkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Pajānātīti.
Saññā bhikkhave aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti, pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhinaṃ asati. Thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṃkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Pajānātīti.
Saṅkhārā bhikkhave aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti, pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati [PTS Page 046] [\q 46/] aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhinaṃ asati. Thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṃkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Pajānātīti.
Viññāṇaṃ bhikkhave aniccaṃ,yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ "netaṃ mama neso 'hamasmi na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti, pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati aparantānudiṭṭhiyo na honti, aparantānudiṭṭhinaṃ asati thāmasā parāmāso na hoti, thāmasā parāmāse asati rūpasmiṃ vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi, vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati,aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati."Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti pajānātīti.
1. 1. 5. 5 Samanupassanā suttaṃ
47. Sāvatthiyaṃ:
Ye hi keci bhikkhave, samaṇāvā brahmaṇā vā anekavihitaṃ attānaṃ samanupassamānā samanupassanti, sabbe te pañcupādānakkhandhe samanupassanti, etesaṃ vā aññataraṃ.
Katame pañca:
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attati vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ,
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto,vedanaṃ attato samanupassati vedanāvantaṃ vā attānaṃ attati vā vedanaṃ,vedanasmiṃ vā attānaṃ,
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, saññaṃ attato samanupassati saññāvantaṃ vā attānaṃ attani vā saññaṃ saññasmiṃ vā attānaṃ.
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, saṅkhāre attato samanupassati saṅkharāvantaṃ vā attānaṃ attati vā saṅkhāraṃ,saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ,
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attati vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
[BJT Page 084] [\x 84/]
Iti ayañceva samanupassanā asmīti cassa avigataṃ hoti. Asmīti kho pana bhikkhave avigate, pañcannaṃ indriyānaṃ avakkanti hoti: cakkhunadriyassa sotindriyassa ghānindriyassa jivhindriyassa kāyindriyassa. Atthi bhikkhave mano atthi dhammā, atthi avijjādhātu avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa asmīti'pissa hoti, ayamahamasmīti'pissa hoti bhavissanti pi'ssa hoti, rūpī bhavissanti'pissa hoti, arūpī bhavissanti'pissa hoti. Saññī bhavissanti'pissa hoti, asañañī bhavissanti'pissa hoti. Nevasaññīnāsañañī bhavissanti'pissa hoti.
[PTS Page 047] [\q 47/] tiṭṭhanti kho pana bhikkhave, tattheva pañcindriyāni, athettha sutavato ariyasāvakassa avijjā pahīyati, vijjā uppajjati, tassa avijjāvirāgā vijjuppādā asmīti'pissa na hoti. Ayamahamasmiti'pissa na hoti, bhavissanti'pissa na hoti, na bhavissanti'pissa na hoti, saññī bhavissanti'pissa na hoti, asaññī bhavissanti'pissa na hoti, nevasaññīnāsaññi bhavissanti' pissa na hotīti.
1. 1. 5. 6
Khandha suttaṃ
48. Sāvatthiyaṃ
Pañca ca bhikkhave, khandhe desissāmi, pañcupādānakkhandhe ca: taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca.
Katame ca bhikkhave, pañcakkhandhā: yaṃ kiñci bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā,oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati vedanakkhandho.
Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati saññākkhandho.
Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā,oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho. Ime vuccanti bhikkhave, pañcakkhandhā.
Katame ca bhikkhave, pañcakkhandhā: yaṃ kiñci bhikkhave, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sāsavaṃ upādānīyaṃ, ayaṃ vuccati rūpūpādānakkhandho.
[BJT Page 086] [\x 86/]
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sāsavaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati vedanūpādānakkhadho.
Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sāsavaṃ upādāniyaṃ ayaṃ vuccati saññūpādānakkhadho.
Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sāsavaṃ upādāniyaṃ ayaṃ vuccati saṅkhārūpādānakkhandho.
[PTS Page 048] [\q 48/] yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā khahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sāsavaṃ upādāniyaṃ ayaṃ vuccati viññāṇūpādānakkhandho.
Ime vuccanti bhikkhave, pañcupādānakkhandhāti.
1. 1. 5. 7
Paṭhamasoṇa suttaṃ
49. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho soṇaṃ gahapatiputtaṃ bhagavā etadavoca:
Ye hi keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyohamasmīti vā samanupassanti, sadisohamasmīti vā samanupassanti, hīnohamasmīti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa adassanā. Aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya seyyohamasmīti vā samanupassanti, sadiso 'hamasmīti vā samanupassanti, hino'hamasmīti vā samanupassanti. Kimaññatra yathābhūtassa adassanā. Aniccāya saññāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya seyyāhamasmīti vā samanupassanti sadiso 'hamasmīti vā samanupassanti, hino' hamasmīti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa adassanā. Aniccehi saṃkhārehi dukkhehi vipariṇāmadhammehi seyyāhamasmīti vā samanupassanti sadiso 'hamasmīti vā samanupassanti, hino' hamasmīti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa adassanā. Aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo'hamasmīti vā samanupassanti sadiso' hamasmīti vā samanupassanti, hīno' hamasmīti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa adassanā.
Ye ca kho kecī soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo' hamasmīti'pi na samanu passanti, sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, [PTS Page 049] [\q 49/] hīno'hamasmīti'pi na samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa dassanā, aniccāya vedanāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya seyyo'hamasmīti'pi na samanupassanti. Sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, seyyo'hamasmīti'pi samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi samanupassanti. Kimaññatra yathābhutassa dassanā.
Ye ca kho kecī soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo' hamasmīti'pi na samanu passanti, sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi na samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa dassanā, aniccāya saññāya dukkhāya vipariṇāmadhammāya seyyo'hamasmīti'pi na samanupassanti. Sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, seyyo'hamasmīti'pi samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi samanupassanti. Kimaññatra yathābhutassa dassanā.
Ye ca kho kecī soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo' hamasmīti'pi na samanu passanti, sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi na samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa dassanā, aniccāya saṃkhārā dukkhāya vipariṇāmadhammāya seyyo'hamasmīti'pi na samanupassanti. Sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, seyyo'hamasmīti'pi samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi samanupassanti. Kimaññatra yathābhutassa dassanā.
Ye ca kho kecī soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo' hamasmīti'pi na samanu passanti, sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi na samanupassanti, kimaññatra yathābhutassa dassanā, aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyo'hamasmīti'pi na samanupassanti. Sadiso'hamasmīti'pi na samanupassanti, seyyo'hamasmīti'pi samanupassanti, hīno'hamasmīti'pi samanupassanti. Kimaññatra yathābhutassa dassanā.
Taṃ kimmaññasi soṇa, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ cāti?
Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?
Dukkhaṃ bhantena,
[BJT Page 088] [\x 88/]
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ
Etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti?
No hetaṃ bhante,
Vedanā niccā vā aniccā vāti?
Aniccā bhante,
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?
Dukkhaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti?
No heṃ bhante.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?
Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti?
No hetaṃ bhante,
Saṃkhārā niccā vā aniccā vāti?
Aniccā bhante,
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?
Dukkhaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti?
No heṃ bhante.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?
Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?
Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti?
No hetaṃ bhante.
Tasmātiha soṇa, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saññaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saṅkhāraṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ [PTS Page 050] [\q 50/] ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi, na me so attā"ti. Eyametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ soṇa, sutavā ariyasāvako rūpasmi'mpi nibbindati, vedanāya'pi nibbindati. Saññāya'pi nibbindati, saṃkhāresu'pi nibbindati viññāṇasmi'mpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, cirāgā vimuccati, vimuttasmīṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. "Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā"ti. Pajānātīti.
[BJT Page 090] [\x 90/]
1. 1. 5. 8
Dutiya soṇa suttaṃ
50.
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho soṇaṃ gahapatiputtaṃ bhagavā etadavoca:
Ye keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā rūpaṃ nappajānanti rūpasamudayaṃ nappajānanti rūpanirodhaṃ nappajānanti rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na me te soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vāsamaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā,na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ nappajānanti vedanāsamudayaṃ nappajānanti vedanānirodhaṃ nappajānanti vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na me te soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā saññaṃ nappajānanti saññāsamudayaṃ nappajānanti saññānirodhaṃ nappajānanti saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na me te soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre nappajānanti saṅkhāra samudayaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na me te soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ nappajānanti, viññāṇasamudayaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, na mete soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brahmaṇā vā rūpaṃ pajānanti rūpasamudayaṃ pajānanti rūpanirodhaṃ pajānanti rūpanirodhāgāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ceva brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañecava brahmaññatthaṃ ca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ pajānanti vedanāsamudayaṃ pajānanti vedanānirodhaṃ pajānanti vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me soṇa,samaṇā vā brāhmaṇa vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ceva brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañceva brahmaññatthaṃ ca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā saññaṃ pajānanti saññāsamudayaṃ pajānanti saññānirodhaṃ pajānanti saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me soṇa, samaṇā vā brāhmaṇa vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ceva brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañceva brahmaññatthaṃ ca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre [PTS Page 051] [\q 51/] pajānanti saṅkhārasamudayaṃ pajānanti saṅkhāranirodhaṃ pajānanti saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ceva brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañceva brahmaññatthaṃ ca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.
Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ pajānanti viññāṇasamudayaṃ pajānanti viññāṇanirodhaṃ pajānanti viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te kho me soṇa,samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ceva brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanetā sāmaññatthañceva brahmaññatthaṃ ca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti.
1. 1. 5. 9
Paṭhama nandikkhaya suttaṃ
51. Sāvatthiyaṃ
Aniccaññeva bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammāpassaṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. Nandirāgakkhayā. Nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati.
Aniccaññeva bhikkhave, bhikkhu vedanaṃ aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati.
Aniccaññeva bhikkhave, bhikkhu saññaṃ aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati.
Aniccaññeva bhikkhave, bhikkhu saṃkhāre aniccāti passati, sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati.
Aniccaññeva bhikkhave, bhikkhu viññāṇaṃ aniccanti passati. Sāssa hoti sammādiṭṭhi, sammā passaṃ nibbindati, nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccatīti.
[BJT Page 092] [\x 92/]
1. 1. 5. 10
Dutiya nandikkhaya suttaṃ
52. Sāvatthitayaṃ
[PTS Page 052] [\q 52/] rūpaṃ bhikkhave. Yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha, rūpaṃ bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto rūpasmiṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ sucimuttanti vuccati.
Vedanaṃ bhikkhave, yoniso manasikarotha, vedanāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. Vedanaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto vedanāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto vedanasmiṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ sucimuttanti vuccati.
Saññaṃ bhikkhave, yoniso manasikarotha, saññāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. Saññaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto saññāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto saññasmiṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ sucimuttanti vuccati.
Saṃkhāre bhikkhave, yoniso manasikarotha, saṅkhāraniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. Saṅkhāraṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto saṅkhāraniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto saṅkhārasmiṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ sucimuttanti vuccati.
Viññāṇaṃ bhikkhave, yoniso manasikarotha, viññāṇāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. Viññāṇaṃ bhikkhave bhikkhu yoniso manasikaronto viññāṇāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto viññāṇasmiṃ nibbindati. Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo, nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ sucimuttanti vuccatīti.
Attadīpavaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:
Attadīpā paṭipadā - dve ca honti aniccatā
Samanupassanā khandhā dve soṇā dve nandikkhayena cāti.
Mulapaṇṇāsakaṃ samattaṃ
Tassa mūlapaṇṇāsakassa vagguddānaṃ:
[PTS Page 053] [\q 53/] nakulapitā anicco ca - bhāro na tumhākena ca attadīpena paññāsaṃ - paṭhamaṃ tena vuccatīti.
[BJT Page 094] [\x 94/]
2. Majjhimapaṇṇāsako
1. Upayavaggo
1. 2. 1. 1
Upaya suttaṃ
53. Sāvatthiyaṃ:
Upayo bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto, rūpūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷahiṃ vepullaṃ āpajjeyya,
Upayo bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto, vedanūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, vedanārammaṇaṃ vedanappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷahiṃ vepullaṃ
Upayo bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto, saññūpayaṃ vā bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saññārammaṇaṃ saññappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷahiṃ vepullaṃ āpajjeyya,
Upayo bhikkhave, avimutto, anupayo vimutto, saṃkhārūpayaṃ vā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya saṃkhārārammaṇaṃ saṃkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷahiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṃkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā uppattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Rūpadhātuyā ce bhikkhave, bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ, patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, vedanādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ, patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, saññādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ, patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, saṃkhāradhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgassa pahino hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Viññāṇadhātuyā ce bhikkhave, bhikkhunā rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ, patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, tadappatiṭṭaṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhi saṅkhacca [PTS Page 054] [\q 54/] vimuttaṃ, vimuttattā ṭhitaṃ ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānātīti.
1. 2. 1. 2
Khīja suttaṃ
52. Sāvatthiyaṃ:
Pañcamāni bhikkhave khījajātāni, katamāni pañca: mūla bījaṃ khandhakhījaṃ eḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījañceva pañcamaṃ. Imāni cassu bhikkhave pañca khīja jātāni akhaṇḍāni apūtikāni avātātapahatāni sārādāyīni sukhasayitāni paṭhavī ca nāssa āpo ca nāssa api nu imāni bhikkhave pañca khījajātāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyanti.
[BJT Page 096] [\x 96/]
No hetaṃ bhante.
Imāni cassu bhikkhave pañca bījajātāni khaṇḍāti pūtikāni vātātapahatāni asārādāyīni na sukhasayitāni paṭhavi ca assa, āpo ca assa, api nu imāni bhikkhave pañca bījajātāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyunti?
No hetaṃ bhante,
Imāni cassu bhikkhave pañca bījajātāni akhaṇḍāni apūtikāni sārādāyīni sukhasayitāni paṭhavi ca assa, āpo ca assa, api nu imāni bhikkhave pañca bijajātāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyunti?
Evaṃ bhante,
Seyyathāpi bhikkhave paṭhavidhātu evaṃ catasso viññāṇaṭṭhitiyo daṭṭhabbā seyyathāpi bhikkhave āpodhātu evaṃ nandirāgo daṭṭhabbo. Seyyathāpi bhikkhave pañca bijajātāni evaṃ viññāṇaṃ sāhāraṃ daṭṭhabbaṃ.
Rūpūpayaṃ bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ [PTS Page 055] [\q 55/] tiṭṭheyya. Rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandupasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya, vedanūpayaṃ vā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya. Vedanārammaṇaṃ vedanappatiṭṭhaṃ nandupasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya ,saññūpayaṃ vā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya. Saññārammaṇaṃ saññappatiṭṭhaṃ nandupasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya, saṅkhārūpayaṃ vā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya. Saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandupasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya,
Yo bhikkhave evaṃ vadeyya ahamaññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṃkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā uppattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Rūpadhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Vedanādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Saññādhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti,rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti.Saṅkhāradhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti,rāgassa pahānā vocchitārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Saṅkhāradhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchitārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Viññāṇadhātuyā ce bhikkhave bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchitārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhisaṅkhacca vimuttaṃ vimuttattā ṭhitaṃ, ṭhitattā santusitaṃ, santusitattā na paritassati, aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
[BJT Page 098] [\x 98/]
1. 2. 1. 3
Udāna suttaṃ
55. Sāvatthiyaṃ:
Tatra kho bhagavā udānaṃ udānesi "no cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissatīti evaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] vimuccamāno bhikkhu jindeyyorambhāgiyāni saṃyojanānī"ti.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: "yathākathaṃ pana bhante, no cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissatīti, evaṃ vimuccamāno bhikkhu jindeyyorambhāgiyāni saṃyojanānī"ti?
Idha bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṃkhāre attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṃkhāresu vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, cīññāṇasmiṃ vā attaṃnaṃ.
So aniccaṃ rūpaṃ 'aniccaṃ rūpa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti aniccaṃ vedanā 'aniccā vedanā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Aniccaṃ saññaṃ'aniccā saññā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anicce saṃkhāre aniccā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Aniccaṃ viññāṇaṃ 'aniccaṃ viññāṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhaṃ vedanaṃ 'dukkhā vedanā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhaṃ saññaṃ 'dukkhā saññā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhe saṃkhāre 'dukkhā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhaṃ viññāṇaṃ 'dukkhaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Anattaṃ rūpaṃ 'anattaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anattaṃ vedanaṃ 'anattā vedanā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anattaṃ saññaṃ 'anattā saññā'ti yathābhūtaṃ na ppajānāti. Anatte saṃkhāre 'anattā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Anattaṃ viññāṇaṃ 'anattaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Saṃkhataṃ rūpaṃ 'saṃkhataṃ rūpa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhataṃ vedanaṃ 'saṃkhatā vedanā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhataṃ saññaṃ 'saṃkhatā saññā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhate saṃkhāre 'saṅkhatā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhataṃ viññāṇaṃ 'saṃkhataṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ nappajānāti.
[BJT Page 100] [\x 100/]
Rūpaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanā vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saññā vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhārā vibhavissantīti yathābhūtaṃ nappajānāti. Viññāṇaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ nappajānāti.
[PTS Page 057] [\q 57/] sutvā ca kho bhikkhu, 1- ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ, saññā attato samanupassati, na saññāvanantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ na saññāya vā attānaṃ, saṃkhāre attato samanupassati, na saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṃkhāre attānaṃ, na saṃkhāresu vā attānaṃ, na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ,
So aniccaṃ rūpaṃ 'aniccaṃ rūpanti' yathābhūtaṃ pajānāti. Aniccaṃ vedanaṃ 'aniccā vedanā'ti yathābhutaṃ pajānāti. Aniccaṃ saññaṃ 'aniccā saññāya'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anicce saṃkhāre 'aniccā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ pajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpa'nti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhaṃ vedanaṃ 'dukkhā vedanā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhaṃ saññaṃ 'dukkhā saññā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhe saṃkhāre 'dukkhā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dukkhaṃ viññāṇaṃ 'dukkhaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Anattaṃ rūpaṃ anattaṃ rūpa'nti yathābhūtaṃ pajānāti. Anattaṃ vedanaṃ 'anattā vedanā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anattaṃ saññaṃ 'anattā saññā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anatte saṃkhāre anatte saṃkhāre'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Anattaṃ viññāṇaṃ 'anattaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Saṃkhataṃ rūpaṃ 'saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhataṃ vedanaṃ saṃkhataṃ vedananti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhataṃ saññaṃ 'saṃkhataṃ saññaṃ'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhate saṃkhāre 'saṃkhatā saṃkhārā'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhataṃ viññāṇaṃ 'saṃkhataṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Rūpaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanā vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti. Saññā vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhārā vibhavissantīti yathābhūtaṃ pajānāti. Viññāṇaṃ vibhavissatīti yathābhūtaṃ pajānāti.
So rūpassa vibhavā, vedanāya vibhavā, saññāya vibhavā, saṃkhārānaṃ vibhavā. Viññāṇassa vibhavā evaṃ kho bhikkhu "no cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, na me bhavissatī"ti, evaṃ vimuccamāno bhikkhu jindeyyorambhāgiyāni saṃyojanānīti?
Evaṃ vimuccamāno bhante, bhikkhu jindeyyorambhāgiyāni saṃyojanānīti.
1. Bhikkhave - sīmu.
[BJT Page 102] [\x 102/]
"Kathaṃ pana bhante, jānato kathaṃ pana passato anantarā āsavānaṃ khayo hotī"ti?
Idha bhikkhu, assutavā puthujjano atasitāye ṭhāne tāsaṃ āpajjati, tāso heso bhikkhu, assutavato puthujjanassa "no cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissatī'ti.
Sutavā ca kho bhikkhu, ariyasāvako atasitāye ṭhāne na tāsaṃ āpajjati. Na heso bhikkhu, tāso sutavato ariyasāvakassa no cassaṃ, no ca me siyā, na bhavissati. Na me bhavissati.
[PTS Page 058] [\q 58/]
Rūpūpayaṃ vā bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ, nandupasecanaṃ, vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
Vedanūpayaṃ vā bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, vedanārammaṇaṃ vedanāppatiṭṭhaṃ, nandupasecanaṃ, vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
Saññupayaṃ vā bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saññārammaṇaṃ saññappatiṭṭhaṃ, nandupasecanaṃ, vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
Saṃkhārūpayaṃ vā bhikkhu, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, saṃkhārārammaṇaṃ saṃkhārappatiṭṭhaṃ nandupasecanaṃ, vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
Yo bhikkhu, 1- evaṃ vadeyya: ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṃkhārehi viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā uppattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Rūpadhātuyā ce bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti, rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, vedanādhātuyā ce bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Saññādhātuyā ce bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Saṃkhārādhātuyā ce bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, viññāṇadhātuyā ce bhikkhu, bhikkhuno rāgo pahīno hoti. Rāgassa pahānā vocchijjatārammaṇaṃ patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ anabhisaṅkhacca vimuttaṃ. Vimuttattā ṭhitaṃ ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyati. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Evaṃ kho bhikkhu, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khāyo hotīti.
1. 2. 1. 4
Upādāna parivatta suttaṃ
56. Sāvatthiyaṃ
Pañcime bhikkhave, upādānakkhandhā, katame pañca: seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho, [PTS Page 059] [\q 59/] vedanūpādākkhandho, saññūpādānakkhandho, saṃkhārūpādānakkhandho, viññāṇūpādānakkhandho, yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivattaṃ 2- yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ
1. So bhikkhu - sīmu
2. Catuparivaṭṭaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 104] [\x 104/]
Sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ, yato ca khohaṃ bhikkhave, ime pañcupādānakkhandhe catuparivattaṃ yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇīyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ.
Kathaṃ catuparivattaṃ 1-:
Rūpaṃ abbhaññāsiṃ, rūpasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, rūpanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ, vedanaṃ abbhaññāsiṃ, vedanāsamudayaṃ abbhaññāsiṃ, vedanānirodhaṃ abbhaññāsiṃ, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Saññaṃ abbhaññāsiṃ,saññāsamudayaṃ abbhaññāsiṃ, saññānirodhaṃ abbhaññāsiṃ, saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Saṃkhāre abbhaññāsiṃ, saṅkhārasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, saṃkhāranirodhaṃ abbhaññāsiṃ, saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Viññāṇaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.
Katamañca bhikkhave, rūpaṃ:
Cattaro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, rūpaṃ. Āhārasamudayā rūpasamudayo, āhāranirodhā rūpanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammā kammanto sammāājivo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya evaṃ rūpaṃ nirodhaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te supaṭipannā2, ye supaṭipannā. Te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya evaṃ rūpaṃ nirodhaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā, ye suvimuttā te kevalino, ye kevalino, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katamā ca bhikkhave, vedanā:
Chayime ca bhikkhave, [PTS Page 060] [\q 60/] vedanākāyā: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā ayaṃ vuccati bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo, phassanirodhā vedanānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāmīni paṭipadā, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammā kammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
1. Catuparivaṭṭaṃ - machasaṃ
2. Suppaṭipannā - sīmu, machasaṃ.
[BJT Page 106] [\x 106/]
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te supaṭipannā. Ye supaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā, ye suvimuttā, te kevalino, ye kevalino, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katamā ca bhikkhave, saññā:
Chayime bhikkhave, saññākāyā: rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā dhammasaññā, ayaṃ vuccati bhikkhave, saññā. Phassasamudayā saññāsamudayo, phassanirodhā saññānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminīpaṭipadā: seyyathidaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājivo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saññaṃ abhiññāya evaṃ saññāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ saññānirodhaṃ abhiññāya evaṃ saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya saññāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā, ye suvimuttā, te kevalino, ye kevalino, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katame ca bhikkhave, saṃkhārā:
Chayime bhikkhave, cetanākāyā: rūpasañcetanā saddasañcetanā gandhasañcetanā rasasañcetanā phoṭṭhabbasañcetanā dhammasañcetanā, ime vuccanti bhikkhave, saṃkhārā. Phassasamudayā saṃkhārasamudayo, phassanirodhā saṃkhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṃkhāranirodhagāminī paṭipadā: seyyathīdaṃ:sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṃkhāre abhiññāya evaṃ saṃkhārāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ saṃkhāranirodhaṃ abhiññāya evaṃ saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya saṃkhārāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā, ye suvimuttā, te kevalino, ye kevalino, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katamā ca bhikkhave, viññāṇaṃ:
Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, viññāṇaṃ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā: seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā [PTS Page 061] [\q 61/] virāgāya nirodhāya paṭipannā, te supaṭipannā, ye supaṭipannā, te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
[BJT Page 108] [\x 108/]
Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā ye suvimuttā te kevalino, ye kevalino, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti.
1. 2. 1. 5
Sattaṭṭhāna suttaṃ
57. Sāvatthiyaṃ:
Sattaṭṭhānakusalo bhikkhave, bhikkhu .Tividhūpaparikkhī imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti.
Kathañca bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti:
[PTS Page 062] [\q 62/] idha bhikkhave, bhikkhu rūpaṃ pajānāti, rūpasamudayaṃ pajānāti, rūpanirodhaṃ pajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, rūpassa assādaṃ pajānāti, rūpassa ādīnavaṃ pajānāti, rūpassa nissaraṇaṃ pajānāti.
Vedanaṃ pajānāti, vedanāsamudayaṃ pajānāti, vedanānirodhaṃ pajānāti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, vedanāya assādaṃ pajānāti, vedanāya ādīnavaṃ pajānāti, vedanāya nissaraṇaṃ pajānāti.
Saññaṃ pajānāti, saññāsamudayaṃ pajānāti, saññānirodhaṃ pajānāti, saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, saññāya assādaṃ pajānāti, saññāya ādīnavaṃ pajānāti, saññāya nissaraṇaṃ pajānāti.
Saṃkhāre pajānāti, saṃkhārasamudayaṃ pajānāti, saṃkhārānirodhaṃ pajānāti, saṃkhārānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, saṃkhārānaṃ assādaṃ pajānāti, saṃkhārānaṃ ādīnavaṃ pajānāti, saṃkhārānaṃ nissaraṇaṃ pajānāti.
Viññāṇaṃ pajānāti, viññaṇasamudayaṃ pajānāti, viññāṇanirodhaṃ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, viññāṇassa assādaṃ pajānāti, viññāṇassa ādīnavaṃ pajānāti, viññāṇassa nissaraṇaṃ pajānāti.
Katamañca bhikkhave, rūpaṃ:
Cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave rūpaṃ. Āhārasamudayā rūpasamudayo, āhāranirodhā rūpanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo rūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājivo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yaṃ rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rūpassa assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ rūpassa nissaraṇaṃ.
[BJT Page 110] [\x 110/]
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te supaṭipannā, ye supaṭipannā te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpaṃ abhiññāya evaṃ rūpasamudayaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhaṃ abhiññāya evaṃ rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa assādaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ rūpassa [PTS Page 063] [\q 63/] nissaraṇaṃ abhiññāya rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā te suvimuttā, ye suvimuttā te kevalino, ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katamā ca bhikkhave, vedanā:
Chayime bhikkhave, vedanākāyā: cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā ayaṃ vuccati bhikkhave, vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo, phassanirodhā vedanānirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammaājivo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vedanāya assādo, yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanāya ādīnavo, yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanāya nissaraṇaṃ.
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya assādaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya nissaraṇaṃ abhiññāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā. Te supaṭipannā, ye supaṭipannā te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanaṃ abhiññāya evaṃ vedanāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhaṃ abhiññāya evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya assādaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ vedanāya nissaraṇaṃ abhiññāya vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
[BJT Page 112] [\x 112/]
Katamā ca bhikkhave saññā:
Chayive bhikkhave saññā: rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā dhammasaññā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, saññā.
Ye ca kho keci bhikkhave,samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saññaṃ abhiññāya evaṃ saññāsamudayaṃ abhiññāya evaṃ saññā nirodhaṃ abhiññāya evaṃ saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ saññāya assādaṃ abhiññāya evaṃ saññāya ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ saññāya nissaraṇaṃ abhiññāya saññāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Te kevalino. Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
Katame ca bhikkhave, saṅkhārā:
Chayime bhikkhave cetanākāyā: rūpasañcetanā saddasañcetanā gandhasañcetanā rasasañcetanā phoṭṭhabbasañcetanā dhammasañcetanā. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhārā.
Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ saṅkhāre abhiññāya evaṃ saṅkhārasamudayaṃ abhiññāya evaṃ saṅkhāra nirodhaṃ abhiññāya evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ saṅkhārassa assādaṃ abhiññāya evaṃ saṅkhāre ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ saṅkhārassa nissaraṇaṃ abhiññāya saṅkhārassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino.Ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.
[Pts is not possible to place as -pe- is not correct yet.]
[PTS Page 064] [\q 64/]
Katamañca bhikkhave, viññāṇaṃ:
Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghāṇaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviñañāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, viññāṇaṃ. Nāmarūpasamudayā viññāṇasamudayo, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāmādhi. Yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇassa assādo, yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇassa ādīnavo. Yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ.
Ye hi keci bhikkhave,samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāyaṃ evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipannā, te supaṭipannā ye supaṭipannā te imasmiṃ dhammavinaye gādhanti.
[PTS Page 065] [\q 65/] ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ viññāṇaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇasamudayaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa assādaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa ādīnavaṃ abhiññāya evaṃ viññāṇassa nissaraṇaṃ abhiññāya viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhāanupādā vimuttā, te suvimuttā. Ye suvimuttā te kevalino, ye kevalino vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hoti.
Kathañca bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti:
Idha bhikkhave, bhikkhu dhātuso upaparikkhati. Āyatanaso upaparikkhati. Paṭiccasamuppādaso upaparikkhati, evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī hoti
Sattaṭṭhānakusalo bhikkhave, bhikkhu tividhūpaparikkhī imasmiṃ dhamma vinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatīti.
[BJT Page 114] [\x 114/]
1. 2. 1. 6
Sambuddha suttaṃ
58. Sāvatthiyaṃ:
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto 'sammāsambuddhā'ti vuccati, bhikkhūpi bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto 'paññāvimutto'ti vuccati.
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto 'sammāsambuddhā'ti vuccati, bhikkhūpi bhikkhave, paññāvimutto vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto 'paññāvimutto'ti vuccati.
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho saññāya nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto 'sammāsambuddhā'ti vuccati, bhikkhūpi bhikkhave, paññāvimutto saññāya nibbidā virāgā [PTS Page 066] [\q 66/] nirodhā anupādā vimutto 'paññāvimutto'ti vuccati.
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho saṃkhārānaṃ nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto 'sammāsambuddhā'ti vuccati, bhikkhūpi bhikkhave, paññāvimutto saṅkhārānaṃ nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto 'paññāvimutto'ti vuccati.
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādāvimutto 'sammāsambuddhā'ti vuccati, bhikkhūpi bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto 'paññāvimutto'ti vuccati.
Tatra bhikkhave, ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti?
Bhagavaṃmūlakā no bhantena, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭi saraṇā, sādhu vata bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.
Tena hi bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:
Tathāgato bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā. Asañjātassa maggassa sañjanetā. Anakkhātassa maggassa akkhātā. Maggaññu maggavidu maggakovido, maggānugā ca bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti, pacchā samannāgatā.
Ayaṃ kho bhikkhave, viseso ayaṃ adhippāyo, idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti.
1. 2. 1. 7
Pañcavaggiya suttaṃ
59. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi, "bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:
[BJT Page 116] [\x 116/]
Rūpaṃ bhikkhave, anattā, rūpañca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati rūpe "evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī"ti.
Vedanā bhikkhave, anattā, vedanañca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa nayidaṃ vedanaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha [PTS Page 06] [\q 6/] ca vedanā "evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, vedanaṃ anattā, tasmā vedanaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati vedanā "evaṃ me vedanaṃ hotu, evaṃ me vedanaṃ mā ahosī"ti.
Saññā bhikkhave, anattā, saññañca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa nayidaṃ saññaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca saññā "evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, saññaṃ anattā, tasmā saññaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati saññe "evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññaṃ mā ahosī"ti.
Saṃkhārā bhikkhave, anattā, saṃkhārañca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa nayidaṃ saṃkhāraṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca saṃkhārā "evaṃ me saṃkhāraṃ hotu, evaṃ me saṃkhāraṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, saṃkhāraṃ anattā, tasmā saṃkhāraṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati saṃkhāre "evaṃ me saṃkhāraṃ hotu, evaṃ me saṃkhāraṃ mā ahosī"ti.
Viññāṇaṃ bhikkhave, anattā, viññāṇañca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca viññāṇe "evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati viññāṇe "evamme viññāṇaṃ hotu, evamme viññāṇaṃ mā ahosī"ti.
Taṃ kimmaññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti? No hetaṃ bhante.
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti? No hetaṃ bhante.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti? No hetaṃ bhante.
Saṅkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama, eso,hamasmi, eso me attā'ti? No hetaṃ bhante.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? [PTS Page 068] [\q 68/]
Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ, 'etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti? No hetaṃ bhante.
Tasmā tiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ, netaṃ mama, nesohamasmi. Na me so attā'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṃkhāraṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
[BJT Page 118] [\x 118/]
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutvā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, saññāya'pi nibbindati, saṃkhāresu'pi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccatī, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: 'khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.
Idamavoca bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.
1. 2. 1. 8
Mahāli suttaṃ
60. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgāra sālāyaṃ, atha kho mahāli licchavi yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā [PTS Page 069] [\q 69/] ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavi bhagavannaṃ etadavoca:
Puraṇo bhante, kassapo evamāha: "natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetu appaccayā sattā saṃkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā ahetu appaccayā sattā visujjhantī"ti. Idha bhagavā kimāhātī.
Atthi mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, sahetu sappaccayā sattā saṃkilissanti, atthi mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā, sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti.
Katamo pana bhante, hetu katamo paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, kathaṃ sahetu sappaccayā sattā saṃkilissantīti?
Rūpañca hidaṃ mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ, anavakkantaṃ sukhena, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena1- tasmā sattā rūpasmiṃ sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, evaṃ sahetu sappaccayā sattā saṃkilissanti.
Vedanā ca hidaṃ mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā, anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā vedanāya sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, vedanā sukhā sukhānupatitā, anavakkantā dukkhena tasmā sattā vedanāya sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, evampi sahetu sappaccayā sattā saṃkilissanti.
1. Avakkantaṃ sukhena - sīmu.
[BJT Page 120] [\x 120/]
Saññā ca hidaṃ mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā, anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā saññasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, saññā sukhā sukhānupatitā, sukhāvakkantā [PTS Page 070] [\q 70/] anavakkantā dukkhena tasmā sattā saññasmiṃ sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, evampi sahetu sappaccayā sattā saṃkilissanti.
Saṃkhārā ca hidaṃ mahāli, ekantadukkhā abhavissaṃsu, dukkhānupatitā dukkhāvakkantā, anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā saṃkhāresu sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, saṃkhārā sukhā sukhānupatitā, sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena tasmā sattā saṃkhāresu sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saññogā saṃkilissanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, evampi kho sahetu sappaccayā sattā saṃkilissanti.
Viññāṇañca hidaṃ mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ, anavakkantaṃ sukhena, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, viññāṇasmiṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ, sukhāvakkantaṃ anavakkantā dukkhena tasmā sattā viññāṇasmiṃ sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saṃyogā saṃkilissanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, evaṃ sahetu sappaccayā sattā saṃkilissantīti.
Katamo pana bhante, hetu katamo paccayo sattānaṃ visuddhiyā, kathaṃ sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti?
Rūpañca hidaṃ mahāli, ekantasukhaṃ abhavissa, sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, rūpaṃ dukkhaṃ. Dukkhānupatitaṃ, dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, tasmā sattā rūpasmiṃ nibbindanti, nibbindaṃ virajjanti, virāgā visujjhanti. Ayampi kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Evampi sahetu sappaccayā sattā visujjhanti.
Vedanā ca hidaṃ mahāli, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā, sukhāvakkantā, anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā vedanasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, vedanā dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā vedanā nibbindanti, nibbindaṃ virajjanti. Virāgā visujjhanti. Ayaṃ kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Evaṃ sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti.
Saññā ca hidaṃ mahāli, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā, sukhāvakkantā, anavakkantā dukkhena,nayidaṃ sattā saññasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca khe mahāli, saññā dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā saññasmiṃ nibbindanti, nibbindaṃ virajjanti. Virāgā visujjhanti. Ayaṃ kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Evaṃ sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti.
Saṃkhārā ca hidaṃ mahāli, ekantasukhā abhavissaṃsu sukhānupatitā, sukhāvakkantā, anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā saṃkhārasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, saṃkhāresu dukkhā dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā saṃkhāresu nibbindanti, nibbindaṃ virajjanti. Virāgā visujjhanti. Ayaṃ kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Evaṃ sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti.
Viññāṇañca hidaṃ mahāli, ekantasukhaṃ abhavissa sukhānupatitaṃ, sukhāvakkantaṃ, anavakkantaṃ dukkhena, nayidaṃ sattā viññāṇasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho mahāli, viññāṇaṃ dukkhaṃ dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, tasmā sattā viññāṇasmiṃ nibbindanti, nibbindaṃ virajjanti. Virāgā visujjhanti. [PTS Page 071] [\q 71/] ayaṃ kho mahāli, hetu ayaṃ paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Evaṃ sahetu sappaccayā sattā visujjhantīti.
1. 2. 1. 9
Āditta suttaṃ
61. Sāvatthiyaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, ādittaṃ. Vedanā ādittaṃ saññā ādittā, saṃkhārā ādittā, viññāṇaṃ ādittaṃ.
[BJT Page 122] [\x 122/]
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyati pajānātī'ti.
1. 2. 1. 10
Niruttipatha suttaṃ
62. Sāvatthiyaṃ:
Tayo me bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā na saṃkīyanti, na saṃkīyissanti appatikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Katame tayo:
Yaṃ bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, 'ahosī'ti tassa saṃkhā, 'ahosī'ti tassa samaññā, 'ahosī'ti tassa paññatti, na tassa saṃkhā 'atathī'ti. Na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā, 'ahosī'ti tassā saṃkhā, 'ahosī'ti tassā samaññā, 'ahosī'ti tassā paññatti, na tassā saṃkhā 'atthī'ti. Na tassā saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yā saññā atītā niruddhā vipariṇatā, 'ahosī'nti tesaṃ saṃkhā, 'ahesu'nti tesaṃ samaññā, ahesu'nti tesaṃ paññatti. Na tesaṃ saṃkhā 'atthī'ti na tesaṃ saṃkhā 'bhavissantī'ti.
[PTS Page 072] [\q 72/] ye saṃkhārā atītā niruddhā vipariṇatā, 'ahosi'nti tesaṃ saṃkhā, 'ahesu'nti tesaṃ samaññā, ahesu'nti tesaṃ paññatti. Na tesaṃ saṃkhā 'atthī'ti na tesaṃ saṃkhā 'bhavissantī'ti.
Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, 'ahosī'ti tassa saṃkhā, 'ahesī'ti tassa samaññā, 'ahesī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'atthī'ti na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yaṃ bhikkhave, rūpaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ 'bhavissatī'ti tassa saṃkhā, 'bhavissatī'ti tassa samaññā, 'bhavissatī'ti tassa paññatti, na tassa saṃkhā 'atathī'ti na tassa saṃkhā 'ahosī'ti.
Yā vedanā ajātā apātubhūtā 'bhavissatī'ti tassa saṃkhā, 'bhavissatī'ti tassa samaññā, 'bhavissatī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'atthī'ti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti.
Yā saññā ajātā apātubhūtā 'bhavissatī'ti tassa saṃkhā, 'bhavissatī'ti tassa samaññā, 'bhavissati'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'atthī'ti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti.
Ye saṃkhārā ajātā apātubhūtā 'bhavissatī'ti tassa saṃkhā, 'bhavissatī'ti tassa samaññā, 'bhavissatī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'atthī'ti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti.
Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ apātubhūtaṃ 'bhavissatī'ti tassa saṃkhā, 'bhavissatī'ti tassa samaññā, 'bhavissatī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'atthi'ti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti.
[BJT Page 124] [\x 124/]
Yaṃ bhikkhave, rūpaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ atthī'ti tassa saṃkhā, 'atthī'ti tassa samaññā, 'atthī'ti tassa paññatti, na tassa saṃkhā 'ahosī'ti. Na tassa saṃkhā'bhavissatī'ti.
Yā vedanā jātā pātubhūtā 'atthī'ti tassa saṃkhā, 'atthī'ti tassa samaññā, 'atthī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti. Na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yā saññā jātā pātubhūtā 'atthī'ti tassa saṃkhā, 'atthī'ti tassa samaññā, 'atthī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti. Na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yā saṃkhārā jātā pātubhūtā 'atthī'ti tassa saṃkhā, 'atthi'ti tassa samaññā, 'atthī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti. Na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ pātubhūtaṃ 'atthī'ti tassa saṃkhā, 'atthi'ti tassa samaññā, 'atthī'ti tassa paññatti. Na tassa saṃkhā 'ahosī'ti. Na tassa saṃkhā 'bhavissatī'ti.
Ime kho bhikkhave, tayo niruttipathā, adhivacanapathā, paññattipathā, asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṃkīyanti, [PTS Page 078] [\q 78/] na saṃkiyissanti appatikuṭṭhā, samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Yepi te bhikkhave, ahesuṃ ukkalā vassabhaññā, ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṃ na paṭikkositabbaṃ maññiṃsu. Taṃ kissa hetu: nindākhyārosaupāramhabhayā'ti.
Upayavaggo paṭhamo
Tassuddānaṃ:
Upayo khījaṃ udānaṃ upādānaparivaṭṭañca sattaṭṭhānaṃ
Buddho pañcavaggi mahāli āditto niruttipathenacāti.
[BJT Page 126] [\x 126/]
2. Arahatta vaggo
1. 2. 2. 1
Upādiya suttaṃ
63. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti,
Upādiyamāno kho bhikkhu, baddho1- mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato'ti.
[PTS Page 074] [\q 74/] aññātaṃ bhagavā aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsīti?
Rūpaṃ kho bhante, upādiyamāno baddho1- mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Saññaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Saṃkhāra upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Saññaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Saṃkhāre upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ upādiyamāno baddho mārassa, anupādiyamāno mutto pāpimato. Imassa kho bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto
1. Khandho - sīmu.
[BJT Page 128] [\x 128/]
Viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 2
Maññamāna suttaṃ
64. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ [PTS Page 075] [\q 75/] etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.
Maññamāno kho bhikkhu, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato'ti
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsīti?
Rūpaṃ kho bhante, maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Saññaṃ baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Saṃkhāre baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Saññaṃ maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Saṃkhāre maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ maññamāno baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. Imassa kho bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahītatto viharanto na virasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vibhāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
[BJT Page 130] [\x 130/]
1. 2. 2. 3
Abhinandana suttaṃ
65. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenunapasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.
Abhinandamāno, kho bhikkhu, baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī'ti. ?
Rūpaṃ kho bhante, abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Saññaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato.Saṅkhāre abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato [PTS Page 076] [\q 76/] imassa khvāhaṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi.
Rūpaṃ kho bhikkhu, abhinandamāno baddho mārassa anabhinandamāno mutto pāpimato. Vedanaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Saññaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Saṅkhāre abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Viññāṇaṃ abhinandamāno baddho mārassa, anabhinandamāno mutto pāpimato. Imassa khvāhaṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na virasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 4
Anicca suttaṃ
66. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyya'nti.
[BJT Page 132] [\x 132/]
Yaṃ kho bhikkhu, aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī'ti. ?
Rūpaṃ kho bhante, aniccaṃ, tatra me chando pahātabbo, vedanā aniccā tatra me chando pahātabbo, saññā aniccā tatra me chando pahātabbo, saṃkhārā aniccā tatra me chando pahātabbo, viññāṇaṃ aniccaṃ tatra me chando pahātabbo, imassa khvā'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Vedanā aniccā tatra te chando pahātabbo. Saññā aniccā tatra te chando pahātabbo saṃkhārā aniccā, tatra te chando pahātabbo viññāṇaṃ aniccaṃ tatra te chando pahātabbo imassa kho bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
[PTS Page 077] [\q 77/]
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na virasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 5
Dukkha suttaṃ
67. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyya'nti.
Yaṃ kho bhikkhu, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī'ti. ?
Rūpaṃ kho bhante, dukkhaṃ, tatra me chando pahātabbo, vedanā dukkhā tatra me chando pahātabbo, saññā dukkhā tatra me chando pahātabbo, saṃkhārā dukkhā tatra me chando pahātabbo, viññāṇaṃ dukkhaṃ tatra me chando pahātabbo, imassa khavā'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī'ti.
[BJT Page 134] [\x 134/]
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhū, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Vedanā dukkhā tatra te chando pahātabbo saññā dukkhā tatra te chando pahātabbo saṃkhārā dukkhā tatra te chando pahātabbo viññāṇaṃ dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo imassa kho bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 6
Anatta suttaṃ
68. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyya'nti.
Yo kho bhikkhu, anattā, tatra te chando pahātabbo'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
[PTS Page 078] [\q 78/] yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu,mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī'ti.?
Rūpaṃ kho bhante, anattā, tatra me chando pahātabbo, vedanā anattā tatra me chando pahātabbo, saññā anattā tatra me chando pahātabbo, saṃkhārā anattā tatra me chando pahātabbo, viññāṇaṃ anattā tatra me chando pahātabbo, imassa kho'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī'ti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, anattā, tatra te chando pahātabbo. Vedanā anattā, tatra te chando pahātabbo saññā anattā, tatra te chando pahātabbo saṃkhārā anattā, tatra te chando pahātabbo viññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo imassa kho bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
[BJT Page 136] [\x 136/]
1. 2. 2. 7
Anattaniya suttaṃ
69. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu,yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyya'nti.
Yaṃ kho bhikkhu, anattaniyaṃ, tatra te chando pahātabbo'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī'ti. ?
Rūpaṃ kho bhante, anattaniyaṃ, tatra me chando pahātabbo, vedanā anattaniyā tatra me chando pahātabbo, saññā anattaniyā tatra me chando pahātabbo, saṃkhārā anattaniyā tatra me chando pahātabbo, viññāṇaṃ anattaniyaṃ tatra me chando pahātabbo, imassa kho'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī'ti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, anattaniyaṃ, tatra te chando pahātabbo. [PTS Page 079] [\q 79/] vedanā anattaniyā tatra te chando pahātabbo saññā anattaniyā tatra te chando pahātabbo, anattaniyā tatra te chando pahātabbo, saṅkhārā anattaniyā, tatra te chando pahātabbo viññāṇaṃ anattaniyaṃ, tatra te chando pahātabbo imassa kho bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahītatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 8
Rajanīya suttaṃ
70. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyya'nti.
Yaṃ kho bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṃ, tatra te chando pahātabbo'ti.
Aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā'ti.
[BJT Page 138] [\x 138/]
Yathākathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī ?
Rūpaṃ kho bhante, rajanīyasaṇṭhitaṃ, tatra me chando pahātabbo, vedanā rajanīyasaṇṭhitā trata me chando pahātabbo, saññā rajanīyasaṇṭhitā tatra me chando pahātabbo, saṃkhārā rajanīyasaṇṭhitā tatra me chando pahātabbo, viññāṇaṃ rajanīyasaṇṭhitaṃ tatra me chando pahātabbo, imassa kho'haṃ bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī'ti.
Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu, mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi. Rūpaṃ kho bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṃ, tatra te chando pahātabbo. Vedanā rajanīyasaṇṭhitā, tatra te chando pahātabbo saññā rajanīyasaṇṭhitā tatra te chando pahātabbo saṃkhārā rajanīyasaṇṭhitā tatra te chando pahātabbo viññāṇaṃ rajanīyasaṇṭhitaṃ, tatra te chando pahātabbo imassa kho bhikkhu mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo'ti.
Atha kho so bhikkhu, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 9
Rādha suttaṃ
71. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. [PTS Page 080] [\q 80/] upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamanataṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca:
"Kathannu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāra mānānusayā na hontī"ti. ?
Yaṃ kiñci rādha, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kañci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ
[BJT Page 140] [\x 140/]
Viññāṇaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho rādha, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṃkāramānānusayā na hontīti. Atha kho so rādho, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so rādho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahītatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so rādho arahataṃ ahosīti.
1. 2. 2. 10
Surādha suttaṃ
72. Sāvatthiyaṃ:
Atha kho āyasmā surādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamanataṃ nisinno kho āyasmā surādho bhagavantaṃ etadavoca:
Kathannu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṃkāra mānāpagataṃ mānasaṃ hoti, vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttanti?
Yaṃ kiñci surādha, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.
Yā kāci vedanā atītatānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbā vedanā "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādo vimutto hoti.
Yā kāci saññā atītatānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbā saññā "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādo vimutto hoti.
Ye keci saṃkhārā atītatānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbā saṃkhārā "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādo vimutto hoti.
[PTS Page 081] [\q 81/] yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītatānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ "netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādo vimutto hoti.
Evaṃ kho surādha, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṅkāramamiṃkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti. Vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttanti.
Atha kho so surādho, bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho so surādho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so surādho arahataṃ ahosīti.
Tassuddānaṃ:
Upādiya maññamāno athopi abhinandanā
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca anattaniyaṃ rajanīyasaṇṭhitaṃ
Rādha surādhena veca dutiyo pūrito vaggo.
[BJT Page 142] [\x 142/]
3.Khajjanīyavaggo
1. 2. 3. 1
Assāda suttaṃ
73. Sāvatthiyaṃ:
Assutavā bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Saññāya assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhutaṃ nappajānāti. Saṃkhārānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti.
Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, [PTS Page 082] [\q 82/] vedanāya assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, saññāya assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, saṃkhārānaṃ assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātīti.
1. 2. 3. 2
Paṭhama samudaya suttaṃ
74. Sāvatthiyaṃ:
Assutavā bhikkhave, puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Saññāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhārānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti.
Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, saññāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, saṃkhāranaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātīti.
Yathābhūtaṃ pajānāti.
1. 2. 3. 3
Dutiya samudaya suttaṃ
75. Sāvatthiyaṃ:
Sutavā bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Saññāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Saṃkhārānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānātīti.
[BJT Page 144] [\x 144/]
1. 2. 3. 4
Paṭhama arahanta suttaṃ
76. Sāvatthiyaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ [PTS Page 083] [\q 83/] mama, neso'hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saññā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saṃkhārā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Viññāṇaṃ aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjatī, virāgā vimuccati. Vimuttaṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Yāvatā bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṃ, ete aggā ete seṭṭhā lokasmiṃ yadidaṃ arahanto'ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
1. Sukhino vata arahanto - taṇhā tesaṃ na vijjati
Asmimāno samucchinno - mohajālaṃ padālitaṃ.
2. Anejaṃ te anuppattā - cittaṃ tesaṃ anāvilaṃ
Loke anupalittā te - brahmabhūtā anāsavā.
3. Pañcakkhandhe pariññāya - sattasaddhammagocarā
Pāsaṃsiyā sappurisā - puttā buddhassa orasā.
4. Sattaratanasampannā - tīsu sikkhāsu sikkhitā
Anuvicaranti mahāvīrā - pahīnabhayabheravā.
5. Dasahaṅgehi sampannā - mahānāgā samāhitā
Ete kho seṭṭhā lokasmiṃ - taṇhā tesaṃ na vijjati.
6. Asekhañāṇaṃ uppannaṃ - antimoyaṃ samussayo
Yo sāro brahmacariyassa - tasmiṃ aparapaccayā.
[PTS Page 084] [\q 84/]
7. Vidhāsu na vikampanti - vippamuttā punabbhavā
Dantabhumiṃ anuppattā - te loke vijitāvino.
8. Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ - nandī tesaṃ na vijjati
Nadanti te sīhanādaṃ - buddhā loke anuttarā'ti.
[BJT Page 146] [\x 146/]
1. 2. 3. 5
Dutiya arahanta suttaṃ
77. Sāvatthiyaṃ:
Rūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, nameso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāva daṭṭhabbaṃ. Vedanā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saññā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Saṃkhārā aniccā yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Viññāṇaṃ aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṃkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjatī, virāgā vimuccati. Vimuttaṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Yāvatā bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṃ, ete aggā ete seṭṭhā lokasmiṃ yadidaṃ arahanto'ti.
1. 2. 3. 6
Sīhopama suttaṃ
78. Sāvatthiyaṃ:
Sīho bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati, tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
[PTS Page 085] [\q 85/] ye keci bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṃ suṇanti, yebhuyyena bhayaṃ santāsaṃ saṃvegaṃ āpajjanti, bilaṃ bilāsayā pavisanti, dakaṃ dakāsayā pavisanti, vanaṃ vanāsayā pavisanti, ākāsaṃ pakkhino bhajanti. Yepi te bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi carattehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāḷetvā bhītā muttakarīsaṃ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaṃ mahiddhiko kho bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ evaṃ mahesakkho evaṃ mahānubhāvo.
Evameva kho bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so dhammaṃ deseti: iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā iti vedanassa samudayo, iti vedanassa atthagamo. Iti saññā, iti saññassa samudayo, iti saññassa atthaṅgamo. Iti saṅkhārā iti saṅkhārassa samudayo, iti saṅkhārassa atthaṅgamo. Iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo.
[BJT Page 148] [\x 148/]
Yepi te bhikkhave, devā dīghayukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ santāsaṃ saṃvegaṃ āpajjanti. Aniccāva kira bho mayaṃ samānā niccamhāti amaññimha, addhuvāva kira bho mayaṃ samānā dhuvambhāti amaññimha, mayaṃ'pi kira bho aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannāti.
Evaṃ mahiddhiko kho bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa evaṃ mahesakkho evaṃ mahānubhāvoti idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
[PTS Page 086] [\q 86/] yadā buddho abhiññāya dhammacakkaṃ pavattayi
Sadevakassa lokassa satthā appaṭipuggalo,
Sakkāyañca nirodhañca sakkāyassa ca sambhavaṃ
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ,
Yepi dīghāyukā devā vaṇṇavanto yasassino
Bhītā santāsamāpāduṃ sīhassevitare migā.
Avītivattā sakkāyaṃ aniccā kira bho mayaṃ
Sutvā arahato vākyaṃ vippamuttassa tādinoti.
1.2.3.7.
Khajjanīya suttaṃ
79.Sāvatthiyaṃ:
Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brahmaṇā vā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaramānā anussaranti, sabbe te pañcupādānakkhandhe anussaranti, etesaṃ vā aññataraṃ.
"Evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti" iti vā hi bhikkhave, anussaramāno rūpaññeva anussarati. "Evaṃvedano ahosīṃ atītamaddhānanti" iti vā bhikkhave, anussaramāno vedanaññe ca anussarati. Evaṃsaññī1- ahosiṃ atītamaddhānanti iti vā bhikkhave anussaramāno saññaṃ yeva anussarati. Evaṃ saṃkhāro ahosiṃ atītamaddhānanti iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno saṃkhāreyeva anussarati. Evaṃ viññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti iti vā hi bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva
Anussarati.
Kiñca bhikkhave, rūpaṃ vadetha: rūppatīti kho bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati. Kena rūppati: sītena'pi ruppati uṇhena'pi ruppati jighacchāya'pi ruppati pipāsāya'pi ruppati ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassena'pi ruppati. Ruppatīti kho bhikkhave, tasmā rūpanti vuccati.
1. Evaṃ sañño - machasaṃ, syā.
[BJT Page 150] [\x 150/]
Kiñca bhikkhave, vedanaṃ vadetha: vediyatīti 1- kho bhikkhave, tasmā vedanāti vuccati kiñca vediyati 1sukhampi vediyati dukkhampi vediyati [PTS Page 087] [\q 87/] adukkhamasukhampi vediyati. Vediyatīti kho bhikkhave, tasmā vedanāti vuccati.
Kiñca bhikkhave, saññaṃ vadetha: sañjānātīti kho bhikkhave, tasmā saññāti vuccati kiñca sañjānāti: nīlampi sañjānāti; pītakampi sañjānāti; lohitakampi sañjānāti. Odātampi sañjānāti; sañjānātīti kho bhikkhave, tasmā saññāti vuccati.
Kiñca bhikkhave, saṃkhāre vadetha: saṃkhataṃ abhisaṃkharontīti bhikkhave, tasmā saṃkhārāti vuccanti. Kiñca saṃkhataṃ abhisaṃkharonti: rūpaṃ rūpattāya 2- saṃkhataṃ abhisaṃkharonti. Vedanaṃ vedanattāya saṃkhataṃ abhisaṃkharonti. Saññaṃ saññattāya saṃkhataṃ abhisaṃkharonti. Saṃkhāre saṃkhārattāya saṃkhataṃ abhisaṃkharonti. Viññāṇaṃ viññāṇattāya saṃkhataṃ abhisaṃkharonti. Saṃkhataṃ abhisaṃkharontīti kho bhikkhave, tasmā saṃkhārāti vuccanti.
Kiñca bhikkhave, viññāṇaṃ vadetha: vijānātīti kho bhikkhave, tasmā viññāṇanti vuccati. Kiñca vijānāti: ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurakampi 3- vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti,loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti. Vijānātīti kho bhikkhave, tasmā viññāṇanti vuccati.
Tatra bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ahaṃ kho etarahi rūpena khajjāmī, atītampahaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi. Ahaṃ ceva kho pana anāgataṃ rūpaṃ abhinandeyyaṃ, anagatampahaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmīti. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekho hoti anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Ahaṃ kho etarahi vedanāya khajjāmi, atītampahaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjiṃ seyyathāpi etarahi [PTS Page 088] [\q 88/] paccuppannāya vedanāya khajjāmi. Ahaṃ ceva kho pana anāgataṃ vedanaṃ abhinandeyyaṃ anāgatampahaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmīti. So iti paṭisaṃkhāya atītāya vedanāya anapekho hoti, anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
1. Vedayatīti - machasaṃ, syā
2. Rūpatthāya - aṭṭhakathā.
3. Madhurampi - machasaṃ, syā
[BJT Page 152] [\x 152/]
Ahaṃ kho etarahi saññāya khajjāmi, atītampahaṃ addhānaṃ evameva saññāya khajjiṃ seyyathāpi etarahi paccuppannāya saññāya khajjāmi. Ahaṃ ceva kho pana anāgataṃ saññaṃ abhinandeyyaṃ anāgatampahaṃ addhānaṃ evameva saññāya khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmīti. So iti paṭisaṅkhāya atītāya saññāya anapekho hoti, anāgataṃ saññaṃ nābhinandati paccuppannāya saññāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Ahaṃ kho etarahi saṃkhārehi khajjāmi, atītampahaṃ addhānaṃ evameva saṃkhārehi khajjiṃ seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṃkhārehi khajjāmi. Ahaṃ ceva kho pana anāgate saṃkhāre abhinandeyyaṃ anāgatampahaṃ addhānaṃ evameva saṃkhārehi khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṃkhārehi khajjāmīti. So iti paṭisaṃkhāya atītesu saṃkhāresu anapekho hoti, anāgate saṃkhāre nābhinandati paccuppannānaṃ saṃkharānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Ahaṃ kho etarahi viññāṇena khajjāmi, atītampahaṃ addhānaṃ evameva viññāṇena khajjiṃ seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi. Ahaṃ ceva kho pana anāgataṃ viññāṇaṃ abhinandeyyaṃ anāgatampahaṃ addhānaṃ evameva viññāṇena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī. So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? " Aniccaṃ bhante" 'yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? "Dukkhaṃ bhante" yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? "No hetaṃ bhante,
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave vedanā niccā vā aniccā vāti? "Aniccā bhante, " yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā vāti? "Dukkhaṃ bhantena', yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante".
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, saññā niccā vā aniccā vāti? " Aniccaṃ bhante" 'yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? "Dukkhaṃ bhante" yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? "No hetaṃ bhante,
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, saṅkhārā niccā vā aniccā vāti? " Aniccaṃ bhante" 'yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? "Dukkhaṃ bhante" yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? "No hetaṃ bhante,
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? " Aniccaṃ bhante" 'yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? "Dukkhaṃ bhante" yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? "No hetaṃ bhante, " [PTS Page 089] [\q 89/]
Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭabbaṃ. Yā kāci saññā atītākāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saññaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saṅkhāraṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti, pajahati, na upādiyati, visineti, no ussineti 1- vidhupeti, na sandhūpeti.
1. Viseneti, no ussenoti. - Sīmu
[BJT Page 154] [\x 154/]
Kiñca apacināti, no ācināti: rūpaṃ apacināti, no ācināti. Vedanaṃ apacināti. No ācināti saññaṃ apacināti, no ācināti. Saṃkhāre apacināti, no ācināti. Viññāṇaṃ apacināti, no ācināti.
Kiñca pajahati. Na upādiyati: rūpaṃ pajahati na upādiyati. Vedanaṃ pajahati na upādiyati. Saññaṃ pajahati na upādiyati. Saṃkhāre pajahati na upādiyati. Viññāṇaṃ pajahati na upādiyati.
Kiñca visineti, ussineti: rūpaṃ visineti na ussineti. Vedanaṃ visineti na ussineti. Saññaṃ visineti na ussineti. Saṃkhāre visineti na ussineti. [PTS Page 090] [\q 90/] viññāṇaṃ visineti na ussineti.
Kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti: rūpaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti. Vedanaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti. Saññaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti. Saṃkhāre vidhūpeti, na sandhūpeti. Viññāṇaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati vedanāya'pi nibbindati, saññāya'pi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti. Apacinitvā ṭhito. Neva pajahati, na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Neva visineti na ussineti. Visinetvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito
Kiñca nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhito; rūpaṃ nevācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito. Vedanaṃ nevācināti, na apacināti, apacinitvā ṭhito. Saññaṃ nevācināti, na apacināti. Apacinitvā ṭhito. Saṃkhare nevācināti, na apacināti. Apacinitvā ṭhito. Viññāṇaṃ nevācināti, na apacināti. Apacinitvā ṭhito.
Kiñca neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito: rūpaṃ neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito. Vedanaṃ neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito. Saññaṃ neva pajahati na upādiyati. Pajahitvā ṭhito. Saṃkhare neva pajahati na upādiyati. Pajahitvā ṭhito. Viññāṇaṃ neva pajahati na upādiyati. Pajahitvā ṭhito.
Kiñca neva visineti, na ussineti, visinetvā ṭhito: rūpaṃ neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito vedanaṃ neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito. Saññaṃ neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito. Saṃkhāre neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito. Viññāṇaṃ neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito.
Kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito: rūpaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. Vedanaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito. Saññaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito. Saṃkhāre neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito. Viññāṇaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito.
Evaṃ vimuttacittaṃ kho bhikkhave, bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
[PTS Page 091] [\q 91/] "namo te purisājañña namo te purisuttama,
Yassa te nābhijānāma yampi nissāya jhāyasīti".
[BJT Page 156] [\x 156/]
1. 2. 3. 8
Piṇḍolya suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho bhagavā kismiñcideva pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ paṇāmetvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ1piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya, mahāvanaṃ ajjhogahetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdi.
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'mayā kho bhikkhusaṃgho pavāḷho. 2Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ mamaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Evamevaṃ santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ tesaṃ mamaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo, seyyathāpi nāma khījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Evametaṃ santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ. Tesaṃ mamaṃ alabhantānaṃ dassanāya siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Yannūnāhaṃ yatheva mayā pubbe bhikkhusaṃgho anuggahito, evamevaṃ etarahi anuggaheyyaṃ bhikkhusaṅghanti.
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evamevaṃ brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi.
[PTS Page 092] [\q 92/] atha kho brahmā samampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: "evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata, bhagavatā bhante, bhikkhusaṅgho pavāḷho. Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi nāma bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo, evameva santettha bhikkhu navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ alabhantānaṃ dassanāya siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo.
Abhinandatu bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ abhivadatu bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Yatheva bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evamevaṃ etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghanti.
1. Kapilavatthusmiṃ - sī. 1, 2, Syā
2. Pabāḷho - syā, machasaṃ.
[BJT Page 158] [\x 158/]
Adhivāsesi bhagavā tuṇahībhāvena. Atha kho brahmā sahampati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi 1yathā te bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yena bhagavā tenupasaṅkameyyuṃ.
"Tepi bhikkhū ekadvihikāya sārajjamānurūpā yena [PTS Page 093] [\q 93/] bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhu bhagavā etadavoca: "antamidaṃ bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ. Abhisāpoyaṃ2 lokasmiṃ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti" taṃ ca kho evaṃ bhikkhave kulaputtā upenti atthavasikā atthavasaṃ paṭicca, neva rājābhinītā na corābhinītā na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na ājivikāpakatā. Api ca kho otiṇṇamhā jātiyā jarāmaraṇena3sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti.
Evaṃ pabbajito cāyaṃ bhikkhave, kulaputto so ca hoti abhijjhālū kāmesu tibbasārāgo vyāpannacitto paduṭṭhamanasaṃkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi bhikkhave, chavālātaṃ ubhato padittaṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati, nāraññe kaṭṭhatthaṃ pharati, tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi gihībhogā ca parihīno sāmaññatthañca na paripūreti.
Tayo me bhikkhave, akusalavitakkā. Kāmavitakko vyāpāda vitakko vihiṃsāvitakko. Ime ca kho bhikkhave, tayo akusala citakkā taṃ kva aparisesā nirujjhanti: catusu vā satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittassa viharato animittaṃ vā samādhiṃ bhāvayato.
Yāvañcidaṃ bhikkhave alameva animitto samādhi bhāvetuṃ animitto bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso.
Dvemā bhikkhave, diṭṭhiyo bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca [PTS Page 094] [\q 94/] tatra bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: "atthi nu kho taṃ kiñci lokasmiṃ yamahaṃ upādiyamāno na vajjavā assa"nti so evaṃ pajānāti: natthi nu kho taṃ kiñci lokasmiṃ yamahaṃ upādiyamāno na vajjavā assaṃ. Ahaṃ ca rūpaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṃ,
1. Abhisaṃkhāresi - syā.
2. Abhisāpeyyaṃ - sī 1, 2.
3. Jarāya maraṇena - machasaṃ, syā, [PTS]
[BJT Page 160] [\x 160/]
Vedanaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṃ, saññaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṃ. Saṃkhāreyeva upādiyamāno upādiyeyyaṃ. Viññāṇaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṃ, tassa me assa upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhaveyyuṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo assa.
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attāti"? No hetaṃ bhante, vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante. Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante. Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante. Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā "ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññā 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṃkhārā 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ 'netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attāti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati vedanāyapi nibbindati saññāyapi nibbindati saṃkhāresupi nibbindati viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇājāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 2. 3. 9
Pārileyyaka suttaṃ
81. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, pattacīvaramādāya kosambiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṃ [PTS Page 095] [\q 95/] senāsaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo cārikaṃ pakkāmi.
[BJT Page 162] [\x 162/]
Atha kho aññataro bhikkhu acirapakkantassa bhagavato yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "ehā'vuso ānanda, bhagavā sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacivaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo cārikaṃ pakkantoti.
Yasmiṃ āvuso samaye bhagavā sāmaṃ senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ eko adutiyo cārikaṃ pakkamati ekova bhagavā tasmiṃ samaye viharitukāmo hoti. Na bhagavā tasmiṃ samaye kenaci anubandhitabbo hotīti.
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena pārileyyakaṃ1tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pārileyyake viharati bhaddasālamūle atha kho sambahulā bhikkhu yena āyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: "cirassutā kho no āvuso ānanda bhagavato sammukhā dhammīkathā icchāma mayaṃ āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ sotunti"
Atha kho āyasmā ānando tehi bhikkhūhi saddhiṃ yena pārileyyakaṃ bhaddasālamūlaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi. Samādapesi samuttejasi. Sampahaṃsesi.
[PTS Page 096] [\q 96/] tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "kathaṃ nu kho jānato kathaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hotī"ti.
Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: "vicayaso desito bhikkhave, mayā dhammo: vicayaso desitā cattāro satipaṭṭhānā. Vicayaso desitā cattāro sammappadhānā. Vicayaso desitā cattāro iddhipādā vicayaso desitāni pañcindriyāni. Vicayaso desitāni pañcabalāni vīcayaso desitā sattabojjhaṅgā. Vicayaso desito ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Evaṃ vicayaso kho desito bhikkhave, mayā dhammo. Evaṃ vicayaso desite kho bhikkhave, mayā dhamme atha ca panidhekaccassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "kathaṃ nu kho jānato kathaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hotī"ti.
1. Pālileyyakaṃ - machasaṃ, syā.
Pārināyyanagaraṃ - aṭṭhakathā.
[BJT Page 164] [\x 164/]
Kathaṃ ca bhikkhave, jānato kathaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti: idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati yā kho pana sā bhikkhave, samanupassanā, saṃkhāro so. So pana saṃkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavoti: avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā tatojo so saṅkhāro.
Iti kho bhikkhave, sopi kho saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā, sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. [PTS Page 097] [\q 97/] evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati api ca kho rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati. Yā kho pana sā bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so, so pana saṅkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo: avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā. Tatojo so saṅkhāro. Iti kho bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā, sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā, so'pi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno, sāpi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati. Api ca kho attani rūpaṃ samanupassati. Yā kho pana sā bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. So pana saṃkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo: avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā tatojo so saṃkhāro.
Iti kho bhikkhave, sopi kho saṃkhāro anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno, sāpi [PTS Page 098] [\q 98/] taṇhā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā, sāpi vedanā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Sopi phasso anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati. Na attani rūpaṃ samanupassati api ca kho rūpasmiṃ attānaṃ samanupassati. Yā kho pana bhikkhave, samanupassanā saṃkhāro so.So pana saṃkhāro kinnidāno
[BJT Page 166 [\x 166/] -]
Kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo: avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā. Tatojo so saṃkhāro. Iti kho bhikkhave, so'pi saṃkhāro anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno. Sā'pi taṇhā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. So'pi phasso anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno. Sā'pi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani rūpaṃ samanupassati na rūpasmiṃ attānaṃ samanupassati. Api ca kho [PTS Page 099] [\q 99/] vedanaṃ attato samanupassati api ca kho vedanāvantaṃ attānaṃ samanupassati api ca kho attani vedanaṃ samanupassati api ca kho vedanāya attānaṃ samanupassati. Api ca kho saññaṃ attato samanupassati api ca kho saññāvantaṃ attānaṃ samanupassati api ca kho attani saññaṃ samanupassati api ca kho saññāya attānaṃ samanupassati. Api ca kho saṃkhāre attato samanupassati api ca saṃkhāravantaṃ attānaṃ samanupassati api ca kho attani saṃkhāre samanupassati na saṃkhāresu attānaṃ samanupassati, api ca kho viññāṇaṃ attato samanupassati api ca kho viññāṇavantaṃ attānaṃ samanupassati api ca kho attani viññāṇaṃ samanupassati.Api ca kho viññāṇasmiṃ attānaṃ samanupassati.
Yā kho pana sā bhikkhave samanupassanā,saṅkhāro so. So pana saṅkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo:avijjāsamphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā. Tatojo so saṅkhāro. Iti kho bhikkhave, so'pi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sā'pi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. So'pi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā.Evampi kho bhikkhave, jānato passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani rūpaṃ samanupassati na rūpasmiṃ attānaṃ samanupassati. Na vedanaṃ attato samanupassati na vedanāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani vedanaṃ samanupassati na vedanāya attānaṃ samanupassati. Na saññaṃ attato samanupassati na saññāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saññaṃ samanupassati na saññāya attānaṃ samanupassa ti.Na saṅkhāre attato samanupassati na saṅkhāravantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saṅkhāre samanupassati na saṅkhāresu attānaṃ samanupassati. Na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani viññāṇaṃ samanupassati na viññāṇasmiṃ attānaṃ samanupassati.
[BJT Page 168] [\x 168/]
Api ca kho evaṃ diṭṭhi hoti: " so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo"ti. Yā kho pana sā bhikkhave, sassatadiṭṭhi saṃkhāro so, so pana saṃkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjatiko kimpabhavo: avijjā samphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā. Tatojo so saṃkhāro. Iti kho bhikkhave, so'pi saṃkhāro anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi taṇhā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Sā'pi vedanā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. So'pi phasso anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani rūpaṃ samanupassati na rūpasmiṃ attānaṃ samanupassati. Na vedanaṃ attato samanupassati na vedanaṃ attato samanupassati vedanāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani vedanaṃ samanupassati na vedanāya attānaṃ samanupassatī. Na saññaṃ attato samanupassati na saññāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saññaṃ samanupassati na saññāya attānaṃ samanupassati. Na saṃkhāre attato samanupassati na saṅkhāravantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saṅkhare samanupassati. Na saṅkhāresu attānaṃ samanupassati. Na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani viññāṇaṃ samanupassati na viññāṇasmiṃ attānaṃ samanupassati. Nā'pi evaṃ diṭṭhi hoti. So attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo'ti, api ca kho evaṃ diṭṭhi hoti. " No cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi' na me bhavissati"ti. Yā kho pana sā bhikkhave, ucchedadiṭṭhi saṃkhāro so. So pana saṃkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo: avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā tatojo so saṃkhāro. Iti kho bhikkhave, so'pi saṃkhāro anicco saṃkhato paṭiccasampanno. Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. Sāpi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evampi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hoti.
Na heva kho rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani rūpaṃ samanupassati na rūpasmiṃ attānaṃ samanupassati. Na vedanaṃ attato samanupassati na vedanāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani vedanaṃ samanupassati na vedanāya attānaṃ samanupassati. Na saññaṃ attato samanupassati na saññāvantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saññaṃ samanupassati. Na saññāya attānaṃ samanupassati. Na saṃkhāre samanupassati na saṃkhāravantaṃ attānaṃ samanupassati na attani saṃkhāre samanupassati na saṃkhāresu attānaṃ samanupassati. Na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ attānaṃ samanupassati na attani viññāṇaṃ samanupassati. Na viññāṇasmiṃ attānaṃ samanupassati.
[BJT Page 170] [\x 170/]
Nā'pi evaṃ diṭṭhi hoti. 'So attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti. Nā'pi evaṃ diṭṭhi hoti: "no cassaṃ no ca me siyā na bhavissāmi1- na me bhavissatī"ti. Api ca kho "kaṅkhī hoti vecikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme" yā kho pana sā bhikkhave, kaṃkhitā vecikicchitā aniṭṭhaṅgatatā saddhamme, saṃkhāro so. So pana saṃkhāro kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo: avijjā samphassajena bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā. Tatojo so saṃkhāro iti kho bhikkhave, so'pi saṃkhāro anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno, sā'pi taṇhā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Sā'pi vedanā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. So'pi phasso anicco saṃkhato paṭiccasamuppanno, sā'pi avijjā aniccā saṃkhatā paṭiccasamuppannā. Evaṃ pi kho bhikkhave, jānato evaṃ passato anantarā āsavānaṃ khayo hotīti.
1. 2. 3. 10
Puṇṇamāsuttaṃ
82. [PTS Page 100] [\q 100/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṃghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti.
Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: "puccheyyāhaṃ bhante. Bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ. Sace me bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti. " "Tena hi tvaṃ bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasīti. "
Evaṃ bhanteni kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā sake āsane nisīditvā bhagavantaṃ etadavoca: "ime nu kho bhante, pañcupādānakkhandhā, seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho. Vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandhoti" "ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandhoti.
Sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi. "Ime kho pana bhante, pañcupādānakkhandhā kimmūlakāti? "Ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamulakā"ti. "Sādhu bhante"ti. Kho so bhikkhu
[BJT Page 172] [\x 172/]
Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "taññeva nu kho bhante, upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcupādānakkhandhehi1 upādānanti?""Na kho bhikkhu, taññeva upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā [PTS Page 101] [\q 101/] na'pi aññatra pañcupādānakkhandhehi1 upādānaṃ, api ca yo tattha chandarāgo taṃ tattha upādānanti. "
Sādhu bhanteti, kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "siyā pana bhante, pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatāti? "Siyā bhikkhūti" bhagavā avoca. "Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ hoti: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃ saṃkhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃ viññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti. Evaṃ kho bhikkhu siyā pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatāti.
"Sādhu bhanteti, " kho2- so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "kittāvatā nu kho bhante, khandhānaṃ khandhādhivacana " nti? Yaṃ kiñci bhikkhu rūpaṃ atīnānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā ayaṃ vuccati rūpakkhandho. Yā kāci vedanā atīnānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā ayaṃ vuccati vedanakkhandho. Yā kāci saññā atīnānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā ayaṃ vuccati saññākkhandho. Yā kāci saṃkhārā atīnānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atīnānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho. Ettāvatā kho bhikkhu, khandhānaṃ khandhādhivacananti"
"Sādhu bhanteti, " kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "ko nu kho bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya? Ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā"ti? Cattāro kho bhikkhu, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya. [PTS Page 102] [\q 102/] phasso hetu phasso paccayo saṃkhārakkhandhassa paññāpanāya. Nāmarūpaṃ hetu nāmarūpaṃ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā"ti.
"Sādhu bhanteti, " kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "kathaṃ nu kho bhante, sakkāyadiṭṭhi hotīti? "Idha bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sasappurisa dhamme avinīto
Rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ.
1. Pañcahi upādānakkhandhehi - machasaṃ, syā, sīmu.
2. Kho iti ūnaṃ - katthavi.
[BJT Page 174] [\x 174/]
Samanupassati attani vā rūpaṃ samanupassati rūpasmiṃ vā attānaṃ samanupassati. Vedanaṃ attato samanupassati vedanāvantaṃ vā attānaṃ samanupassati attani vā vedanaṃ samanupassati vedanāya vā attānaṃ samanupassati. Saññaṃ attato samanupassati saññāvantaṃ vā attānaṃ samanupassati attani vā saññaṃ samanupassati saññāya vā attānaṃ samanupassati. Saṃkhāre attato samanupassati saṃkhārevantaṃ vā attānaṃ samanupassati attani vā saṃkhāra samanupassati saṃkhārāṇasmīṃ vā attānaṃ samanupassati viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ samanupassati attani vā viññāṇaṃ samanupassati viññāsmiṃ vā attānaṃ samanupassati evaṃ kho bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī"ti.
Sādhu bhante"ti, kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi. "Kathaṃ pana bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī"ti? "Idha bhikkhu sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ samanupassati na attani vā rūpaṃ samanupassati na rūpasmīṃ vā attānaṃ samanupassati. Na vedanaṃ attato samanupassati na vedanāvantaṃ vā attānaṃ samanupassati na attani vā vedanaṃ samanupassati na vedanāya vā attānaṃ samanupassati, na saññaṃ attato samanupassati na saññāvantaṃ vā attānaṃ samanupassati na attani vā saññaṃ samanupassati na saññāya vā attānaṃ samanupassati, na saṃkhāre attato samanupassati na saṃkhārāvantaṃ vā attānaṃ samanupassati na attani vā saṃkhāre samanupassati na saṃkhārasmiṃ vā attānaṃ samanupassati, na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ samanupassati na attani vā viññāṇaṃ samanupassati na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ samanupassati, evaṃ kho bhikkhu sakkāyadiṭṭhi na hotīti.
Sādhu bhanteni, kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi. "Ko nu kho bhante, rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ, ko vedanā assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ ko saññāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ ko saṃkhārānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti"?
"Yaṃ kho bhikkhu, rūpaṃ paṭicca upajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ rūpassa assādo. Yaṃ rūpaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ rūpassa ādīnavo. Yo rūpasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ rūpassa nissaraṇaṃ. Yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ vedanāya assādo. Yā vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ vedanāya ādīnavo. Yo vedanāya chandarāga vinayo chandarāgappahānaṃ. Idaṃ vedanāya nissaraṇaṃ, yaṃ [PTS Page 103] [\q 103/] saññaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saññāya assādo. Yaṃ saññaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ saññāya ādīnavo. Yaṃ saññāya chandarāga vinayo chandarāgappahānaṃ. Idaṃ saññāya nissaraṇaṃ, ye saṃkhārā paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saṃkhārānaṃ assādo. Ye saṃkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ saṃkhārānaṃ ādīnavo. Yo saṃkhāresu chandarāga vinayo chandarāgappahānaṃ. Idaṃ saṃkhārānaṃ nissaraṇaṃ, yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ viññāṇassa assādo. Yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ viññāṇassa ādīnavo, yo viññāṇasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ viññāṇassa nissaraṇa"nti.
"Sādhu bhante"ti, kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: "kathaṃ nu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabba nimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā na honti. ? Yaṃ kiñci bhikkhu rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddha vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ
[BJT Page 176] [\x 176/]
"Netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, yā vedanā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, yā kāci saññā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, ye keci saṃkhārā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati, evaṃ kho bhikkhu, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiṃkāramamiṃkāra mānānussā na hontīti.
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Anattakatāni kammāni kathamattānaṃ phusissantīti.
Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhu āmantesi: "ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave,vijjati: yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhigatena1 cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya: "iti kira bho rūpaṃ anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni [PTS Page 104] [\q 104/] kammāni kathamattānaṃ phusissanantī"ti. Paṭipucchāvinitā kho me tumhe bhikkhave, tatra tatra tesu tesu dhammesu. "
"Taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante.
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama eso 'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attāti? No hetaṃ bhante,
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā "ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attāti? No hetaṃ bhante,
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā "ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attātā? No hetaṃ bhante,
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
1. Taṇhādhipateyyena - machasaṃ, [PTS.]
[BJT Page 178] [\x 178/]
Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhārānaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati vedanāyapi nibbindati saññāyapi, nibbindati saṃkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbidaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti' ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Khajjanīya vaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ:
Assādo dve samudayā - arahantehi apare duve
Sīho khajjana piṇḍolyaṃ pārileyyena puṇṇamāti. 1-
1. "Dve khandhā taññeva siyaṃ - adhivacanañca hetunā,
Sattā yena duve vuttā - assāda viññāṇakena ca,
Ete dasavidhā vuttā - hoti bhikkhu pucchāyātī"ti.
Dissateyaṃ gāthā machasaṃ, syā, [PTS.] Potthakesu.
[BJT Page 180] [\x 180/]
4. Theravaggo
1. 2. 4. 1
Ānanda suttaṃ
83. [PTS Page 105] [\q 105/] evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho, āyasmā ānando bhikkhu āmantesi: 'āvuso bhikkhavoti. 'Āvusoti kho te bhikkhu āyasmato ānandassa paccassosuṃ, āyasmā ānando etadavoca: puṇṇo nāma āvuso āyasmā mattāniputto amhākaṃ navakānaṃ sataṃ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati:
Upādāya āvuso ānanda, 'asmi'ti hoti, no anupādāya. Kiñca upādāya'asmi'ti hoti no anupādāya: rūpaṃ upādāya'asmi'ti hoti no anupādāya. Vedanā upādāya 'asmi'ti hoti no anupādāya. Saññaṃ upādāya 'asmi'ti hoti no anupādāya. Saṃkhāre upādāya 'asmi'ti hoti no anupādāya. Viññāṇaṃ upādāya 'asmi'ti hoti no anupādāya. Seyyathāpi āvuso ānanda, itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇaḍanajātiko 1- ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya. Evameva kho āvuso ānanda rūpaṃ upādāya asmīti hoti, no anupādāya, vedanaṃ upādāya asmīti hoti , no anupādāya, saññaṃ upādāya asmīti hoti, no anupādāya, saṅkhāre upādāya asmīti hoti, no anupādāya, viññāṇaṃ upādāya 'asmi'ti hoti, no anupādāya.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso.
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.
1. Maṇaḍanajātiyo - sīmu.
[BJT Page 182] [\x 182/]
Tasmātiha āvuso, ānanda, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammapaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ āvuso, ānanda, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbidanti. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti' ñāṇaṃ hoti. Khiṇā jāti vusitaṃ buhmacariyaṃ kataṃ karaṇiyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. "
Puṇṇo nāma āvuso, āyasmā mantāniputto amhākaṃ [PTS Page 106] [\q 106/] navakānaṃ sataṃ bahūpakāro hoti, so amhe iminā ovādena ovadati. Idañca pana me āyasmato puṇṇassa mantāniputtassa dhammadesanaṃ sutvā dhammo abhisametoti. 1-
1. 2. 4. 2
Tissa suttaṃ
84. Sāvatthiyaṃ:
Tena kho pena samayena āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti: "api me āvuso, madhurakajāto viya kāyo disāpi me na pakkhāyanti. 2- Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti3-. Thinamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti"
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "āyasmā bhante, tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti: 'api me āvuso, madhurakajāto viya kāyo. Disā'pi me na pakkhāyanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti. "
1. Abhisamitoti - machasaṃ, syā
2. Pekkhāyanti - machasaṃ, syā
3. Na paṭibhantī - machasaṃ.
[BJT Page 184] [\x 184/]
Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi. Ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena tissaṃ bhikkhuṃ āmantehi: "satthā taṃ āvuso tissa āmantetī"ti. Evaṃ bhanteti, kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā tisso tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ tissaṃ etadavoca:"satthā taṃ āvuso tissa āmantetī"ti. "Evamāvuso"ti kho āyasmā tisso tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nīsidi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ tissaṃ bhagavā etadavoca:
Saccaṃ kira tvaṃ tissa, sambahulānaṃ [PTS Page 107] [\q 107/] bhikkhūnaṃ evamārocesi: api me āvuso madhurakajāto viya kāyo disāpi me na pakkhāyanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti? Evaṃ bhante,
Taṃ kiṃ maññasi tissa, rūpe avigatarāgassa avihatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evambhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ rūpe avigatarāgassa.
Vedanāya avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassā vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ vedanāya avigatarāgassa.
Saññāya avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassā saññāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saññāya avigatarāgassa.
Saṃkhāresu avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tesaṃ saṃkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saṃkhāresu avigatarāgassa.
Viññāṇe avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ viññāṇe avigatarāgassa.
Taṃ kiṃ maññasi tissa, rūpe vigatarāgassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷahassa vigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? No hetaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ rūpaṃ vigatarāgassa.
[BJT Page 186] [\x 186/]
Vedanāya vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ vedanāya vigatarāgassa.
Saññāya vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā saññāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā tassā saññāya vigatarāgassa.
Saṃkhāresu vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tesaṃ saṅkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saṃkhāresu vigatarāgassa.
Viññāṇe vigatarāgassa, vigatachandassa [PTS Page 108] [\q 108/] vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ viññāṇe vigatarāgassa.
Taṃ kiṃ maññasi tissa rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attati? No hetaṃ bhante,
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panānāccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,
Tasmātiha tissa, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṃkhāraṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ tissa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbandati vedanāyapi nibbandati saññāyapi, nibbindati saṃkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbidaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti' ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. "
Seyyathāpi1- tissa, dve purisā, eko puriso amaggakusalo eko puriso maggakusalo, tamenaṃ so amaggakusalo puriso amuṃ maggakusalaṃ purisaṃ maggaṃ puccheyya, so evaṃ vadeyya: "ambho purisa, 2- ayaṃ maggo. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ.
1. "Seyyathāpassu" - sīmu.
2. Ehi bho purisa - machasaṃ, evaṃ ho purisa - syā.
[BJT Page 188] [\x 188/]
Gantvā dakkhissasi dvidhā pathaṃ. Tattha vāmaṃ muñcitvā dakkhiṇaṃ gaṇhāhi. Tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi tibbaṃ vanasaṇḍaṃ. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ, tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi sobbhaṃ papātaṃ. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi samaṃ bhumibhāgaṃ ramaṇīyaṃ.
Upamā kho myāyaṃ tissa, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃ cettha attho: puriso amaggakusaloti kho tissa, puthujjanassetaṃ adhivacanaṃ. 'Puriso maggakusaloti' kho tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ. Arahato sammāsambuddhassa. 'Dvidhāpathoti 1- kho tissa, vicikicchāyetaṃ adhivacanaṃ. [PTS Page 109 [\q 109/] ']vāmomaggo'ti kho tissa, aṭṭhaṅgikassetaṃ micchāmaggassa adhivacanaṃ seyyathīdaṃ: micchādiṭṭhiyā micchāsaṃkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājivassa vicchāvāyāmassa vicchāsatiyā micchāsamādhissa. Dakkhiṇo maggoti kho tissa, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhiyā sammāsaṃkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājivassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa. 'Tibbo vanasaṇḍoti? Kho tissa, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ. 'Mahantaṃ ninnaṃ pallalanti' kho tissa, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.'Sobebhā papātoti' kho tissa, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ. 'Samo bhumibhāgo ramaṇīyoti' kho tissa, nibbānassetaṃ adhivacanaṃ.
Abhirama tissa, abhirama tissa, ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsanīyāti, idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā tisso bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
1. 2. 4. 3
Yamaka suttaṃ
85. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ, desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā'ti.
Assosuṃ kho sambahulā bhikkhu yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhū kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.
1. Dvedhāpathoti - machasaṃ, syā.
[BJT Page 190] [\x 190/]
Atha kho te bhikkhu yenāyasmā yamako tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodiṃsu sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ yamakaṃ etadavocuṃ: "saccaṃ kira te āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ "tathāhaṃ [PTS Page 110] [\q 110/] bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā, ti.
Evaṃ kho'haṃ1- āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā'ti.
Mā āvuso yamaka evaṃ avaca, bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, 2- na hi bhagavā evaṃ vadeyya: "khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.
Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ pāpakaṃ diṭṭhagataṃ thāmasā parāmassa3abhinivissa voharati "tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇāti. "
Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu. Āyasmantaṃ yamakaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ. Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ: yamakassa nāma āvuso sāriputta, bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: "tathā'haṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā'ti. Sādhāyasmā sāriputto yena yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā"ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā yamako tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ yamakaṃ etadavoca: saccaṃ kira te āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ? Tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā [PTS Page 111] [\q 111/] khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.
Evañca khohaṃ āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: "yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.
1. Evaṃ khvāhaṃ - syā, machasaṃ
2. Abbhāvikkhanaṃ - machasaṃ.
3. Parāmāsā - machasaṃ.
[BJT Page 192] [\x 192/]
"Taṃ kiṃ maññasi? Āvuso, yamaka "rūpa niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti aniccaṃ āvuso.
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ āvuso.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso,
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso.
Tasmātihāvuso yamaka, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃyathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ āvuso, yamaka sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati vedanāyapi nibbindati saññāyapi nibbindati saṃkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti' ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, 'rūpaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Vedanā tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Saññā tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Saṃkhāre tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Viññāṇaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpasmiṃ "tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso
Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī'ti? No hetaṃ āvuso.
Aññatra vedanāya tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Aññatra saññāya tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Aññatra saṃkhāresu tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Aññatra viññāṇasmiṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Aññatra viññāṇā tathāgati'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
[BJT Page 194] [\x 194/]
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṃkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassīti. No hetaṃ āvuso.
[PTS Page 112] [\q 112/] taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ vedanaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ saññaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ saṃkhāre 1tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ viññāṇaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.
Ettha ca te āvuso yamaka diṭṭheva dhamme saccato thetato2 tathāgate anupalabbhiyamāne3- kallaṃ nu te taṃ veyyākaraṇaṃ "tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇāti? Ahu kho me taṃ āvuso sariputta, pubbe aviddasuno pāpakaṃ diṭṭhīgataṃ idañaca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā tañeca ca pāpakaṃ diṭṭhigataṃ pahīnaṃ, dhammo ca me abhisametoti. 4-
Sace taṃ āvuso yamaka, evaṃ puccheyyuṃ- "yo so
Āvuso yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hotiti evaṃ puṭṭho tva ṃ āvuso yamaka, kinti khyākareyyasī"ti?
Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, vedanā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.
Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, saññā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.
Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, saṃkhārā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.
Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, viññāṇaṃ aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho'haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.
Sādhu sādhu āvuso yamaka, tenahāvuso yamaka, upamante karissāmi etasseva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya.
Seyyathāpi āvuso yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, so ca ārakkhasampanno tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo jīvitā voropetukāmo, tassa [PTS Page 113] [\q 113/] evamassa: "ayaṃ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, so ca ārakkhasampanno na vyāsukaro 5pasayiha jīvitā voropetuṃ, yannunāhaṃ anupakhajja jīvitā voropeyya'nti. So taṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṃkamitvā evaṃ vadeyya: "upaṭṭhaheyyaṃ taṃ bhante"ti. Tamenaṃ so gahapati vā gahapati putto vā upaṭṭhāpeyya, so upaṭṭhaheyya, pubbuṭṭhāyi pacchātipāti kiṃkārapaṭissāvi manāpacāri piyavādi. Tassa so gahapati vā
-----------------------
1. Vedanā - syā
2. Tathato - syā.
3. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ, syā
4. Abhisamito - machasaṃ, syā.
5. "Nāyaṃ sukaro - machasaṃ nahāyaṃ sukaro - syā.
[BJT Page 196] [\x 196/]
Gahapatiputto vā mittato'pi naṃ saddaheyya. Suhajjato 'pi naṃ saddaheyya tasmiṃ vissāsaṃ āpajjeyya, yadā kho āvuso tassa purisassa evamassa: "saṃvissaṭṭho kho myāyaṃ gahapati vā gahapatiputto vāti. " Atha naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, yadā'pi so puriso amuṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṃkamitvā evamāha: "upaṭṭhaheyyaṃ taṃ bhante, ti, tadāpi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi. "Vadhako me"ti yadā'pi so upaṭṭhāti pubbuṭṭhāyi pacchānipāti kiṃkārapaṭissāvī manānapacāri piyavādi. Tadā'pi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi. "Vadhako me"ti. Yadā'pi naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitāvoropeti. Tadā'pi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi "vadhako me'ti. Evamāvusoti.
Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ
Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, saññaṃ
Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre
Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ,
Viññāṇaṃ [PTS Page 114] [\q 114/] attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. So aniccaṃ rūpaṃ'aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ vedanaṃ'aniccā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ saññaṃ "aniccā saññāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anicce saṃkhāre 'aniccā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ viññāṇaṃ 'aniccaṃ viññaṇanti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ'dukkhaṃ vedanātti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ saṃññā'dukkhaṃ saññātti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ saṃkhāre'dukkhaṃ saṃkhāretti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ 'dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ viññāṇaṃ'dukkhaṃ viññāṇatti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Anattaṃ rūpaṃ 'anattā1- rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ vedanaṃ anattā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ saññaṃ anattā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Anatte saṃkhāre anattā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ viññāṇaṃ anattaṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ vedanaṃ saṃkhatā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ saññaṃ saṃkhatā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhate saṃkhāre saṃkhatā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ viññāṇaṃ saṃkhataṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.
Vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ vedanaṃ vadhakā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ saññaṃ vadhakā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Vadhake saṃkhāre saṃkhatā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ viññāṇaṃ vadhakaṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.
1. Anattaṃ - sīmu.
[BJT Page 198] [\x 198/]
So rūpaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti 'attā me'ti, vedanaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti 'attāmeti' saññaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti 'attāmeti' saṃkhāre upeti upādiyati adhiṭṭhāti 'attāmeti' viññāṇaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti 'attā me'ti, tassime pañavupādākakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya paṃvattanti.
Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na vedanā attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ.
Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na saññā attato samanupassati, na saññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāsmiṃ vā attānaṃ.
Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na saṃkhare attato samanupassati, na saṃkhārāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṃkhārāṇaṃ, na saṃkhārāṇasmiṃ vā attānaṃ.
Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
[PTS Page 115] [\q 115/] so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ vedanaṃ so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ saṃññā so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ saṃkhāre so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ vedanaṃ so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ saṃññā so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ saṃkhāre so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ viññāṇaṃ dukkhaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Anattaṃ rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattaṃ vedanaṃ so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattā saṃññā so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattaṃ saṃkhāre so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattā viññāṇaṃ anattaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ vedanaṃ so saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ saññā so saṃkhataṃ rūpaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhate saṃkhāre so anattā rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ viññāṇaṃ saṃkhataṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ vedanaṃ so vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ saññā so vadhakaṃ rūpaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhake saṃkhāre so vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ viññāṇaṃ vadhakaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.
So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Vedanaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me'ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.
So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Saññaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me'ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.
So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Saṃkhāre na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me'ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.
So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Viññāṇaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me'ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.
[BJT Page 200] [\x 200/]
Evametaṃ 1- āvuso sāriputta hoti. Yesaṃ āyasmantādisā2sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti.
Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamano āyasmā yamako āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti 3-
1. 2. 4. 4
Anurādha suttaṃ
[PTS Page 116] [\q 116/] evaṃ me sutaṃ 4- ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ, tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ:
Yo so āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā na hoti tathāgato parammaraṇati vā hoti ca na ca hoti tathāgatato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā'ti.
Evaṃ vutte āyasmā anurādho5- te aññatitthiye paribbājake etadavoca: "ye so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatiramehi 6catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā, 'na hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā 'ne'va hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti.
Evaṃ vutte te7- aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ: "so cāyaṃ bhikkhu navo bhavissati. Acirapabbajito, thero vā pana bālo avyatto"ti.
1. Evañhetaṃ - syā.
2. Āyasmantānaṃ tādisā - machasaṃ, syā.
3. Ūnoyaṃ pāṭho -machasaṃ, syā.
4. Ūnoyaṃ pāṭho - machasaṃ, syā
5. Evaṃ vutte anurādho - [PTS]
6. Aññatra imehi - machasaṃ, syā
7. Evaṃ vutte - machasaṃ.
[BJT Page 202] [\x 202/]
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu [PTS Page 117] [\q 117/] atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:
"Sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbajakā uttariṃ pañhaṃ puccheyyuṃ. Kathaṃ khyākaramāno nu kho'haṃ1- tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādi ceva bhagavāto assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ khyākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo2gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā"ti.
Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṃ etadavoca:
"Idāhaṃ bhante. Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharāmi. Atha kho bhante sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṃ tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā mama saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ:
Yo so āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā na hoti tathāgato parammaraṇati vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā'ti.
Evaṃ vuttā'haṃ bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ: "yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatiramehi catuhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā, 'na hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti.
Evaṃ vutte bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ: "so cā'yaṃ bhikkhu navo bhavissati. Acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto"ti.
Atha kho maṃ bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. [PTS Page 118] [\q 118/] tassa mayhaṃ bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:
1. Nakhvāhaṃ - machasaṃ, syā.
2. Vādānupāto - sīmu.
[BJT Page 204] [\x 204/]
"Sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ pañhaṃ puccheyyuṃ. Kathaṃ khyākaramāno nu kho'haṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādi ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ khyākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā"ti.
"Taṃ kiṃ maññasi anurādha, "rūpa niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti aniccaṃ bhante.
"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attāti" ? No hetaṃ bhante.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Tasmātiha anurādha, yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Tasmātiha anurādha, yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Tasmātiha anurādha, ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpasmiṃ tathāgato'ti samanupassasīti no hetaṃ bhante
Vedanaṃ tathāgato'ti samanupassasī'ti? No hetaṃ bhante.
Saññaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.
Saṃkhāre tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.
Viññāṇaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpasmiṃ tathāgatoti samanupassasīti. No hetaṃ bhante.
Aññatra rūpā tathāgato'ti samanupassasīti"ti? No hetaṃ bhante.
[BJT Page 206] [\x 206/]
Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpaṃ tathāgato'ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Vedanā tathāgato'ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Saññā tathāgato'ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Saṃkhārā tathāgato'ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Viññāṇaṃ tathāgato'ti samanupassasīti no hetaṃ bhante.
Taṃ kimmaññasi anurādha, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṃkhāro aviññāṇo tathāgato'ti samanupassasiti? No hetaṃ bhante.
Ettha ca te anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne1 kallannu te taṃ vyākaraṇaṃ "yo so āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṃ tathāgato aññatiramehi [PTS Page 119] [\q 119/] catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeyya2- "hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā'ti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti? No hetaṃ bhante.
Sādhu sādhu anurādha, pubbe cāhaṃ anurādha, etarahi ca dukkhañce va paññāpemi dukkhassa ca nirodhanti.
1. 2. 4. 5
Vakkali suttaṃ
87. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā vakkali kumhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.
Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: etha tumhe āvuso, yena bhagavā tenupasaṃkamatha upasaṃkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha. Vakkali bhante bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatīti evañca vadetha 'sādhu kira bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāya"ti.
Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷha gilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati "sādhu kira bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāyā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
1. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ, syā.
2. Paññāpeti - machasaṃ, syā.
[BJT Page 208] [\x 208/]
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā vakkali tenupasaṃkami. [PTS Page 120] [\q 120/] addasā kho āyasmā vakkali bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ disvāna mañcena samañcosi. 1-
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca: "alaṃ vakkali mā tvaṃ mañcena samañvosi10. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṃ nisīdissāmī, ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca:
Kacci te vakkali, khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti. Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti.
Na me bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.
Kacci te vakkali,na kiñci kukkuccaṃ na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.
Kacci pana taṃ vakkali, attā sīlato na upavadatīti? Na kho maṃ bhante, attā sīlato upavadatīti.
No ce kira vakkali, attā sīlato upavadati, atha kiñca2- te kukkuccaṃ ko ca vippaṭisāroti? Cirapaṭikāhaṃ bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamitukāmo. Natthi ca me kāyasmīṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ 3- bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkameyyanti.
Alaṃ vakkali. Kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali, dhammaṃ passati so maṃ passati, yo maṃ passati so dhammaṃ passati, dhammaṃ hi vakkali, passanto maṃ passati. Maṃ passanto dhammaṃ passati. Taṃ kiṃ maññasi vakkali, "rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? [PTS Page 121] [\q 121/] aniccaṃ bhante,
Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante,
Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama. So'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,
Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante .
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.
Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attāti? No hetaṃ bhante.
1. Mañcake samadhosi - machasaṃ.
2. Kismiñca - sī 2.
3. Yāhaṃ - sīmu. Yāyāhaṃ - [PTS.]
10 [BJT] = samañvosi [PTS] = samadhosi
[BJT Page 210] [\x 210/]
Tasmātiha vakkali, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me'so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. . Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: 'netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena gijjhakuṭo pabbato tena pakkāmi.
Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantassa bhagavato upaṭṭhāke āmantesi: "etha maṃ āvuso mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasīlā tenupasaṃkamatha. Kathaṃ hi nāma mādiso antaraghare kālaṃ kattabbaṃ maññeyyā"ti.
Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkamiṃsu.
Atha kho bhagavā tañca rattiṃ tañca divasāvasesaṃ gijjhakuṭe pabbate vihāsi.
Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī'ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "so hi nūna bhante, 1- suvimutto vimuccissatī'ti, idamavocuṃ. Tā devatāyo idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhu āmantesi: 'etha tumhe bhikkhave, yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatha, upasaṃkamitvā vakkaliṃ bhikkhuṃ evaṃ vadetha: "suṇāvuso2- vakkali, bhagavato vacanaṃ [PTS Page 122] [\q 122/] dvinnañca devatānaṃ, imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakuṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī"ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "so hi nūna bhante2suvimutto vimuccissatī"ti, bhagavā ca taṃ āvuso vakkali, evamāha. "Mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālakiriyā"ti.
Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā vakkali tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavocuṃ: "suṇāvuso vakkali, 3- bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatāna"nti.
1. So bhante - sī, sīmu, syā.
2. So hi nuna so bhante - sīmu, sī, 2, syā.
3. Suṇāvuso tvaṃ - machasaṃ, syā.
[BJT Page 212] [\x 212/]
Atha tho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: "etha maṃ āvuso, mañcakā oropetha, kathaṃ hi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa bhagavato sāsanaṃ sotabbaṃ maññeyyā"ti.
Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakā oropesuṃ.
Imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakuṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhītā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī"ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: 'so hi nūna bhante, suvimutto vimuccissatī"ti. Bhagavā va taṃ āvuso vakkalī, evamāha: "mā bhāsi vakkali, mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā"ti.
Tenahāvuso mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha. "Vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti1- "rūpaṃ aniccaṃ tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi "yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, [PTS Page 123] [\q 123/] vedanā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi.Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, saññā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi.Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ nanthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, saṃkhārā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ nanthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, viññāṇaṃ aniccaṃ tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi, yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me natthi chando vā rāgo vā pemaṃ vā"ti na vicikicchāmī"ti.
Evamāvusoti kho te bhikkhu āyasmato vakkalissa paṭissutvā pakkamiṃsu.
Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhusu satthaṃ aharesi. 2-
Atha kho te bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti: rūpaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Vedanā aniccā, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Saññā aniccā, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Saṃkhārā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Viññāṇaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmī"ti.
1. Vandatīti tvaṃ ca vadetha - machasaṃ.
2. Āhāresi - sīmu.
[BJT Page 214] [\x 214/]
Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Āyāma bhikkhave, yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkamissāma, yattha vakkalinā kula puttena satthaṃ āharitanti. "Evaṃ bhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhuhi saddhiṃ yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkami, addasā kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ duratova mañcake vivattakkhandhaṃ semānaṃ.
[PTS Page 124] [\q 124/] tena kho pana samayena dhumāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati1anudisaṃ.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ2- dhumāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati anudisanti? Evaṃ bhante.
Eso kho bhikkhave, māro pāpimā vakkalissa kulaputtassa vi