[PTS Vol S - 4] [\z S /] [\f IV /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol S - 4] [\z S /] [\w IV /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Catutthobhāgo
Saḷāyatanasaṃyuttaṃ
1. Aniccavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. 1. 1
Ajjhattāniccasuttaṃ
1. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthīyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi "bhikkhavo" ti. "Bhadante" ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me'so attā, ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Sotaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Ghānaṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so'hamasmi, na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

[BJT Page 004] [\x 4/]

Jivhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Kāyo anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Mano anicco, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

[PTS Page 002] [\q 2/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmīmpi nibbindati, sotasmīmpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 1. 2
Ajjhattadukkhasuttaṃ 2. Sāvatthiyaṃ
Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Sotaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Ghānaṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā dukkhā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Kāyo dukkho, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Mano dukkho, yaṃ dukkhaṃ, tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

[BJT Page 006] [\x 6/]
1. 1. 3
Ajjhattānattasuttaṃ 3. Sāvatthiyaṃ
Cakakhuṃ bhikkhave anattā, yadanattā taṃ "netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Sotaṃ anattā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Ghānaṃ anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Jivhā anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Kāyo anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Mano anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 1. 4
Bāhirāniccasuttaṃ
4. Sāvatthiyaṃ
Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, [PTS Page 003] [\q 3/] neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Saddā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Gandhā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, ne so' hamasmi, na meso attāti ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Rasā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Poṭṭhabbā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Dhammā aniccā, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama neso'hamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

[BJT Page 008] [\x 8/]
1. 1. 5
Bāhiradukkhasuttaṃ
5. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Saddā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā. Yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Gandhā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi. Na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Rasā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Poṭṭhabbā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Dhammā dukkhā, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso' hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 1. 6
Bāhirānattasuttaṃ
6. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Saddā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Gandhā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Rasā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Poṭṭhabbā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Dhammā bhikkhave anattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā' ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 1. 7
Dutiyaajajhattāniccasuttaṃ
7. [PTS Page 004] [\q 4/] sāvatthiyaṃ cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ-1 cakkhusmiṃ anapekho-2. Hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccappannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
1. Atītasamimpi - sīmu, sī 1. 2. Anapekkho - machasaṃ, syā.

[BJT Page 010] [\x 10/]

Sotaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati paccuppannassa sotassassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Ghānaṃ aniccaṃ atītānāgataṃ, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Jivhā aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Kāyo anicco atītānāgato, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Mano anicco atītānāgato, ko pana vādo paccuppannassa, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.

1. 1. 8
Dutiya ajjhattadukkhasuttaṃ
8. Sāvatthiyaṃ. Cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ cakkhusmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Sotaṃ dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, paccuppannassa sotassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Ghānaṃ bhikkhave dukkhaṃ atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Jivhā dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Kāyo bhikkhave dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Mano dukkho atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
1. 1. 9
Dutiya ajjhattānatta suttaṃ
9. Sāvatthiyaṃ
Cakkhuṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā [PTS Page 005] [\q 5/] ariyasāvako atītasmiṃ cakkhusmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ cakkhuṃ nābhinandati, paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Sotaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ sotasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ sotaṃ nābhinandati, paccuppannassa sotassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Ghānaṃ bhikkhave anattā atītānāgataṃ. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ ghānasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ ghānaṃ nābhinandati, paccuppannassa ghānassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Jivhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannāya. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ jivhāya anapekho hoti, anāgataṃ jivhaṃ nābhinandati, paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Kāyo bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ kāyasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ kāyaṃ nābhinandati, paccuppannassa kāyassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Mano bhikkhave anattā atītānāgato. Ko pana vādo paccuppannassa. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītasmiṃ manasmiṃ anapekho hoti, anāgataṃ manaṃ nābhinandati, paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
[BJT Page 012] [\x 12/]

1. 1. 10
Dutiya bāhirāniccasuttaṃ
10. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saddā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Dhammā bhikkhave aniccā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
1. 1. 11
Dutiya bāhiradukkhasuttaṃ
11. Sāvatthiyaṃ
Rūpā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
[PTS Page 006] [\q 6/]
Saddā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Dhammā bhikkhave dukkhā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.

1. 1. 12
Dutiya bāhirānattasuttaṃ
12. Sāvatthiyaṃ:

Rūpā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekho hoti, anāgate rūpe nābhinandati, paccuppannānaṃ rūpānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Saddā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu saddesu anapekho hoti, anāgate sadde nābhinandati, paccuppannānaṃ saddānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Gandhā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu gandhesu anapekho hoti, anāgate gandhe nābhinandati, paccuppannānaṃ gandhānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Rasā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu rasesu anapekho hoti, anāgate rase nābhinandati, paccuppannānaṃ rasānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.
Phoṭṭhabbā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu phoṭṭhabbesu anapekho hoti, anāgate phoṭṭhabbe nābhinandati, paccuppannānaṃ phoṭṭhabbānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Dhammā bhikkhave anattā atītānāgatā. Ko pana vādo paccuppannānaṃ, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekho hoti, anāgate dhamme nābhinandati, paccuppannānaṃ dhammānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotīti.
Aniccavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca tayo ajjhattabāhirā
Yadaniccena tayo vuttā te te ajjhattabāhirā.

[BJT Page 014] [\x 14/]

2. Yamakavaggo
1. 2. 1
Sambodhasuttaṃ

13. Sāvatthiyaṃ:
Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa [PTS Page 007] [\q 7/] bodhisattasseva sato etadahosi. Ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko sotassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko ghānassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko jivhāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko kāyassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ,
Ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: yaṃ kho cakkhuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ cakkhussa assādo, yaṃ cakkhuṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ cakkhussa ādīnavo, yo cakkhusmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ cakkhussa nissaraṇaṃ,
Yaṃ kho sotaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ sotassa assādo, yaṃ sotaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ sotassa ādīnavo, yo sotasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ sotassa nissaraṇaṃ,
Yaṃ kho ghānaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ ghānassa assādo, yaṃ ghānaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ ghānassa ādīnavo, yo ghānasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ ghānassa nissaraṇaṃ,

Yaṃ kho jivhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ jivhāya assādo, yā jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ jivhāya ādīnavo, yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ jivhāya nissaraṇaṃ,

Yaṃ kho kāyaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ kāyassa assādo, yo kāyo anicco dukkho viparināmadhammo ayaṃ kāyassa ādīnavo, yo kāyasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ kāyassa nissaraṇaṃ,

Yaṃ kho manaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ manassa assādo, yo mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ manassa ādīnavo, yo manasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ manassa nissaraṇaṃ, yaṃ manaṃ paṭicca upapajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ manassa assādo, yo mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo ayaṃ manassa ādīnavo, yo manasmiṃ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ manassa nissaraṇaṃ.

Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti-2 paccaññāsiṃ.

Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. [PTS Page 008] [\q 8/] ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
------------------------
1. Mano - machasaṃ 2. Abhisambuddho - sī. Mu.

[BJT Page 016] [\x 16/]
1. 2. 2
Dutiya sambodhasuttaṃ
14 Sāvatthiyaṃ
Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:

Ko nu kho rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.

Ko nu kho saddānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.

Ko nu kho gandhānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.

Ko nu kho rasānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.

Ko nu kho poṭṭhabbānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ.

Ko nu kho dhammānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇanti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi.
Yaṃ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rūpānaṃ assādo. Ye1 rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rūpānaṃ ādīnavo. Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho sadde paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saddānaṃ assādo. Ye saddā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ saddānaṃ ādīnavo. Yo saddesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ saddānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho gandhe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ gandhānaṃ assādo. Ye gandhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ gandhānaṃ ādīnavo. Yo gandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ gandhānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho rase paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rasānaṃ assādo. Ye rasā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ rasānaṃ ādīnavo. Yo rasesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ rasānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho poṭṭhabbe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ poṭṭhabbānaṃ assādo. Ye poṭṭhabbā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ poṭṭhabbānaṃ ādīnavo. Yo poṭṭhabbesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ.
Yaṃ kho dhamme paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ dhammānaṃ assādo. Ye dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā ayaṃ dhammānaṃ ādīnavo, yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ idaṃ dhammānaṃ nissaraṇaṃ.
Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ.
Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me ceto vimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti. . 1
1. Yaṃ rūpā. - Machasaṃ. Syā.

[BJT Page 018] [\x 18/]
1. 2. 3
Assādapariyesanasuttaṃ.
15. Sāvatthiyaṃ
Cakkhussāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo cakkhussa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa assādo paññāya me so sudiṭṭho, cakkhussāhaṃ [PTS Page 009] [\q 9/] bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo cakkhussa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Cakkhussāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ cakkhussa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā cakkhussa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Sotassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo sotassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, sotassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo sotassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Sotassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ sotassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā sotassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Ghānassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo ghānassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, ghānassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo ghānassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Ghānassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ ghānassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā ghānassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Jivhāyāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo jivhāya assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya assādo paññāya me so sudiṭṭho, jivhāyāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo jivhāya ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Jivhāyāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ jivhāya nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā jivhāya nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Kāyassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo kāyassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, kāyassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo kāyassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Kāyassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ kāyassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā kāyassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Manassāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo manassa assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa assādo paññāya me so sudiṭṭho, manassāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo manassa ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Manassāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ yaṃ manassa nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā manassa nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me ceto vimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.

[BJT Page 020] [\x 20/]

1. 2. 4
Dutiya assādapariyesanasuttaṃ
16. Sāvatthiyaṃ-
Rūpānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṃ bhikkhave [PTS Page 10] [\q 10/] ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo rūpānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rūpānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā rūpānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Saddānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo saddānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Saddānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo saddānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Saddānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ saddānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā saddānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Gandhānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo gandhānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho, gandhānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo gandhānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Gandhānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ gandhānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā gandhānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Rasānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo rasānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Rasānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo rasānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Rasānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ rasānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā rasānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Dhammānāhaṃ bhikkhave assādapariyesanaṃ acariṃ, yo dhammānaṃ assādo tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ assādo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṃ bhikkhave ādīnavapariyesanaṃ acariṃ, yo dhammānaṃ ādīnavo tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ ādīnavo paññāya me so sudiṭṭho. Dhammānāhaṃ bhikkhave nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ, yaṃ dhammānaṃ nissaraṇaṃ tadajjhagamaṃ, yāvatā dhammānaṃ nissaraṇaṃ paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Yato ca kho' haṃ bhikkhave imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ evaṃ assādañca assādato ādinavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.
1. 2. 5
No ve assādasuttaṃ
17. Sāvatthiyaṃ
No cedaṃ bhikkhave cakkhussa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa assādo, tasmā sattā cakkhusmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa ādīnavo. Tasmā sattā cakkhusmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā cakkhusmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi cakkhussa nissaraṇaṃ, tasmā sattā cakkhusmā nissaranti.

[BJT Page 022] [\x 22/]

No cedaṃ bhikkhave sotassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmiṃ sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthī sotassa assādo, tasmā sattā sotasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave sotassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi sotassa ādīnavo. Tasmā sattā sotasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave sotassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā sotasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi sotassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā sotasmā nissaranti.
[PTS Page 011] [\q 11/] no cedaṃ bhikkhave ghānassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi ghānassa assādo, tasmā sattā ghānasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave ghānassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthī ghānassa ādīnavo. Tasmā sattā ghānasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave ghānassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā ghānasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi ghānassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā ghānasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave jivhāya assādo abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya assādo, tasmā sattā jivhāya sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave jivhāya ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya ādīnavo. Tasmā sattā jivhāya nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave jivhāya nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā jivhāya nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi jivhāya nissaraṇaṃ, tasmā sattā jivhāya nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave kāyassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā kāyaṃ sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa assādo, tasmā sattā kāyasmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave kāyassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā kāyasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa ādīnavo. Tasmā sattā kāyasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave kāyassa nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā kāyasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi kāyassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā kāyasmā nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave manassa assādo abhavissa, nayidaṃ sattā manasmiṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa assādo, tasmā sattā cakkhusmiṃ sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave manassa ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā manasmiṃ nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa ādīnavo. Tasmā sattā manasmiṃ nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave cakkhussa nissaraṇaṃ abhavissa nayidaṃ sattā cakkhusmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi manassa nissaraṇaṃ, tasmā sattā manasmā nissaranti.

Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, 1 neva tāva bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena2 cetasā vihariṃsu.
Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ; [PTS Page 012] [\q 12/] atha bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantīti.
1. Nābbhaññaṃsu - machasaṃ 2. Vimariyādikatena - sīmu, [pts.] Vipariyādikatena - syā.

[BJT Page 024] [\x 24/]

1. 2. 6
Dutiya no ce assādasuttaṃ
18. Sāvatthiyaṃ
No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ assādo. Tasmā sattā rūpesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rūpesu nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ ādīnavo, tasmā sattā rūpesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave rūpānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rūpehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rūpānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā rūpehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā saddesu sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ assādo, tasmā sattā saddesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā saddesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā saddesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave saddānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa nayidaṃ sattā saddasmā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi saddānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā saddehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave gandhānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā gandhānaṃ sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi gandhānaṃ assādo, tasmā sattā gandhesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave ghandhānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā gandhesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi gandhānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā gandhesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave gandhānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā gandhehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthī gandhānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā gandhehi nissaranti.
No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā rasesu sārajjeyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ assādo, tasmā sattā rasesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā rasesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā rasesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave rasānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā rasehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi rasānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā rasehi nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu sārajjeyyuṃ,
Yasmā ca kho bhikkhave atthī poṭṭhabbānaṃ assādo tasmā sattā poṭṭhabbesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi poṭṭhabbānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā poṭṭhabbesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā poṭṭhabbehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi poṭṭhabbānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā poṭṭhabbehi nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ assādo abhavissa, nayidaṃ sattā dhammesu sārajjeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ assādo, tasmā sattā dhammesu sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā dhammesu nibbindeyyuṃ, yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ ādīnavo. Tasmā sattā dhammesu nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave dhammānaṃ nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā dhammehi nissareyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave atthi dhammānaṃ nissaraṇaṃ, tasmā sattā dhammehi nissaranti.
Yāvakīvañca bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ, [PTS Page 013] [\q 13/] neva tāva bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā vihariṃsu.
Yato ca kho bhikkhave sattā imesaṃ channaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ, atha bhikkhave sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṃyuttā vippamuttā vimariyādīkatena cetasā viharantīti.

[BJT Page 026] [\x 26/]

1. 2. 7
Abhinandasuttaṃ.
19. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave cakkhuṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ghānaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo jivhaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo manaṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.

Yo ca kho bhikkhave cakkhuṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sotaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo ghānaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo jivhaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo kāyaṃ nābhinandati dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo manaṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati. Parimutto so dukkhasmāti vadāmīti.

1. 2. 8
Dutiya abhinandasuttaṃ

20 Sāvatthiyaṃ yo bhikkhave rūpe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo gandhe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo rase abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo poṭṭhabbe abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo dhamme abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.

[PTS Page 014] [\q 14/] yo ca kho bhikkhave rūpe nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo sadde nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo gandhe nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo rase nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo poṭṭhabbe nābhinandati dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo dhamme nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati. Parimutto so dukkhasmāti vadāmīti.

[BJT Page 028] [\x 28/]

1. 2. 9
Uppādasuttaṃ
21. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave cakkhussa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo sotassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo ghānassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo jivhāya uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo kāyassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo manassa uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.

Yo ca kho bhikkhave cakkhussa nirodho vūpasamo atthagamo-1, dukkhasseso nirodho rogānāṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo -1.
Yo sotassa nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo ghānassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo jivhāya nirodho vūpasamo atthagamo dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo kāyassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1.
Yo manassa nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo-1. Ti.

1. 2. 10
Dutiya uppādasuttaṃ
22. Sāvatthiyaṃ
Yo bhikkhave rūpānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo saddānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo gandhānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo rasānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo phoṭṭhabbānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.
Yo dhammānaṃ uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo rogānaṃ ṭhiti jarāmaraṇassa pātubhāvo.

Yo ca kho bhikkhave rūpānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo saddānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo gandhānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo rasānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
Yo phoṭṭhabbānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamo.
[PTS Page 015] [\q 15/] yo dhammānaṃ nirodho vūpasamo atthagamo, dukkhasseso nirodho rogānaṃ vūpasamo jarāmaraṇassa atthagamoti.

Yamakavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ:
Sambodhena duve vuttā assādena pare dūve
No ce tena duve vuttā abhinandena pare duve
Uppādena duve vuttā vaggo tena pavuccatīti.
1. Atthaṃgamo - machasaṃ, syā.

[BJT Page 030] [\x 30/]

3. Sabbavaggo
1. 3. 1
Sabbasuttaṃ
23. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ vo bhikkhave desissāmi-1 taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave sabbaṃ: cakkhuñceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca idaṃ vuccati bhikkhave sabbaṃ.

Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: ahametaṃ sabbaṃ paccakkhāya aññaṃ sabbaṃ paññāpessāmīti, tassā vācāvatthurevassa-2. Puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṃ āpajjeyya, taṃ kissa hetu yathā taṃ bhikkhave avisayasminti.

1. 3. 2
Pahānasuttaṃ
24. Sāvatthiyaṃ
Sabbappahānāya-3 vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi: taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbappahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave pahātabbaṃ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ pahātabbaṃ, cakkhu samphasso pahātabbo, [PTS Page 016] [\q 16/] yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.

Jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā. Jivhāviññāṇaṃ pahātabbaṃ, jivhā samphasso pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.

Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā. Manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ ayaṃ kho bhikkhave sabbappahānāya dhammoti.
1. Desessāmi - machasaṃ 2. Vācāvatthukamevassa - machasaṃ vācāvatthudevassa. Syā 3. Sabbaṃ pahānāya - syā.

[BJT Page 032] [\x 32/]

1. 3. 3.
Dutiya pahānasuttaṃ
25. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya kho bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha.

Katamo ca bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo: cakkhuṃ bhikkhave abhiññā pariññā pahātabbaṃ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.

Jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.

Mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā [PTS Page 017] [\q 17/] pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammoti.

1. 3. 4
Aparijānasuttaṃ
26. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.

[BJT Page 034] [\x 34/]

Cakkhuṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, rūpe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, cakkhuviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, cakakhusamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Idaṃ kho bhikkhave sabba anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya

Jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, rase anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, jivhāviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, jivhāsamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.

Manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, dhamme anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, manoviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, manosamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. [PTS Page 018] [\q 18/] kiñca bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya:

Cakkhuṃ bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, rūpe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, cakkhuviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, cakkhusamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.

Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.

[BJT Page 036] [\x 36/]

Jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, rase abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, jivhāviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, jivhāsamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.

Manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, dhamme abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, manoviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, manosamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya.

Idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti.
1. 3. 5
Dutiyaaparijānasuttaṃ
27. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya, kiñca bhikkhave, sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya:

Yañca kho bhikkhave cakkhu ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, [PTS Page 019] [\q 19/] yā ca jivhā ye ca rasā yañca jivhāviññāṇaṃ ye ca jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca kāyo ye ca phoṭṭhabbā yañca kāyaviññāṇaṃ ye ca kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca mano ye ca dhammā yañca manoviññāṇaṃ ye ca manoviññāṇa viññātabbā dhammā, idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.

[BJT Page 038] [\x 38/]

Sabbañca kho bhikkhave abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya:
Yañca kho bhikkhave cakkhuṃ-1 ye ca rūpā yañca cakkhuviññāṇaṃ ye ca cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca sotaṃ ye ca saddā yañca sotaviññāṇaṃ ye ca sotaviññāṇa viññātabbā dhammā, yañca ghānaṃ ye ca gandhā yañca ghānaviññāṇaṃ ye ca ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā, yā ca jivhā ye ca rasā yañca jivhāviññāṇaṃ ye ca jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca kāyo ye ca phoṭṭhabbā yañca kāyaviññāṇaṃ ye ca kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā, yo ca mano ye ca dhammā yañca manoviññāṇaṃ ye ca manoviññāṇa viññātabbā dhammā, idaṃ kho bhikkhave sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyāti.

1. 3. 6
Ādittapariyāyasuttaṃ

28. Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.

Sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ, cakkhuṃ bhikkhave ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ. Cakkhusamphasso āditto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittantī vadāmi.

Sotaṃ ādittaṃ, saddā ādittā, sotaviññāṇaṃ ādittaṃ, sotasamphasso āditto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

1. Cakkhu - machasaṃ.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Ghānaṃ ādittaṃ, gandhā ādittā, ghānaviññāṇaṃ ādittaṃ, ghānasamphasso āditto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

Jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ, [PTS Page 020] [\q 20/] jivhāsamphasso āditto, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

Kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ, kāyasamphasso āditto, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

Mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṃ ādittaṃ, manosamphasso āditto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi ādittaṃ, kena ādittaṃ: ādittaṃ rāgagginā dosagginā mohagginā, ādittaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmi.

Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.

Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi. 1Nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.

[BJT Page 042] [\x 42/]

Evampassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manassampi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.

1. 3. 7
Andhabhūtasuttaṃ
29. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.

Sabbaṃ bhikkhave andhabhūtaṃ. [PTS Page 021] [\q 21/] kiñca bhikkhave sabbaṃ andhabhūtaṃ? Cakkhuṃ bhikkhave andhabhūtaṃ, rūpā andhabhūtā, cakkhuviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, cakkhusamphasso andhabhūto. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.

Sotaṃ andhabhūtaṃ, saddā andhabhūtā, sotaviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, sotasamphasso andhabhūto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.

Ghānaṃ andhabhūtaṃ, gandhā andhabhūtā, ghānaviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, ghānasamphasso andhabhūto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.

Jivhā andhabhūtā, rasā andhabhūtā, jivhāviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, jivhāsamphasso andhabhūto, yampidaṃ jivihāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.

Mano andhabhūto, dhammā andhabhūtā, manoviññāṇaṃ andhabhūtaṃ, manosamphasso andhabhūto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi andhabhūtaṃ. Kena andhabhūtaṃ: andhabhūtaṃ jātiyā jarāmaraṇena, sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi andhabhūtanti vadāmi.

[BJT Page 044] [\x 44/]

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbinidati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotamimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbanidati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbandati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbandati.

Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 3. 8.
Sāruppapaṭipadāsuttaṃ
30. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññītasamugghātasāruppaṃ vo bhikkhave [PTS Page 022] [\q 22/] paṭipadaṃ desissāmi. Taṃ suṇātha.

Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadā idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati, cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.

Jivhā na maññati. Jivhāya na maññati, jivhāto na maññati. Jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.

[BJT Page 046] [\x 46/]

Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na [PTS Page 023] [\q 23/] maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.

Sabbaṃ na maññati, sabbasmiṃ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṃ meti na maññati. So evaṃ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasāruppapaṭipadāti.

1. 3. 9
Sappāyapaṭipadāsuttaṃ
31. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññitasamūgghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha.

Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāyapaṭipadā:

[BJT Page 048] [\x 48/]

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuṃ na maññati. Cakkhusmiṃ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṃ meti na maññati, rūpe na maññati. Rūpesu na maññati, rūpato na maññati. Rūpā meti na maññati. Cakkhuviññāṇaṃ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññati. Cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṃ meti na maññati. Cakkhusamphassaṃ na maññati, cakkhusamphassasmiṃ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.

Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.

Jivhaṃ na maññati. Jivhāya na maññati. Jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati, rase na maññati. Rasesu na maññati, rasato na maññati. Rasā meti na maññati. Jivhāviññāṇaṃ na maññati, jivhāviññāṇasmiṃ na maññati. Jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṃ meti na maññati. Jivhāsamphassaṃ na maññati, jivhāsamphassasmiṃ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati [PTS Page 024] [\q 24/] vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati. Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati,

Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.

Manaṃ na maññati. Manasmiṃ na maññati, manato na maññati. Mano meti na maññati, dhamme na maññati. Dhammesu na maññati, dhammato na maññati. Dhammā meti na maññati. Manoviññāṇaṃ na maññati, manoviññāṇasmiṃ na maññati. Manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṃ meti na maññati. Manosamphassaṃ na maññati, manosamphassasmiṃ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati. Tatopi na maññati. Tammeti na maññati.

Yaṃ hi bhikkhave maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yammeti maññati. Tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavameva abhinandati.

[BJT Page 050] [\x 50/]

Yāvatā bhikkhave khandhadhātuāyatanaṃ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, tammeti na maññati, so evaṃ na maññamāno na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāya-1 paṭipadāti.

1. 3. 10
Dutiya sappāyapaṭipadāsuttaṃ
32. Sāvatthiyaṃ
Sabbamaññitasamugghātasappāyaṃ vo bhikkhave paṭipadaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamā ca sā bhikkhave sabbamaññitasamugghātasappāya paṭipadā:

Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? [PTS Page 025] [\q 25/] dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
1. Sappāyā - machasaṃ. Syā.

[BJT Page 052] [\x 52/]

Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmī eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

[BJT Page 054] [\x 54/]

Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

[PTS Page 026] [\q 26/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Ayaṃ kho sā bhikkhave sabbamaññitasamugaghāta sappāyapaṭipadāti.
Sabbavaggo tatiyo
. Tasasuddānaṃ:
Sabbañca dvepi pahānā parijānā apare dūve
Ādittaṃ andhabhūtañca sāruppā dveca sappāyā vaggo tena pavuccatīti.

[BJT Page 056] [\x 56/]

4. Jātidhammavaggo
1. 4. 1
Jātidhammasuttaṃ
33. Sāvatthiyaṃ
33. Sabbaṃ bhikkhave jātidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jātidhammaṃ: [PTS Page 027] [\q 27/] cakkhuṃ bhikkhave jātidhammaṃ, rūpā jātidhammā, cakkhuviññāṇaṃ jātidhammaṃ, cakkhusamphasso jātidhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Sotaṃ jātidhammaṃ, saddā jātidhammā, sotaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, sotasamphasso jātidhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Ghānaṃ jātidhammaṃ, gandhā jātidhammā, ghānaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, ghānasamphasso jātidhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Jivhā jātidhammā, rasā jātidhammā, jivhāviññāṇaṃ jātidhammaṃ, jivhāsamphasso jātidhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Kāyo jātidhammo, phoṭṭhabbā jātidhammā, kāyaviññāṇaṃ jātidhammaṃ, kāyasamphasso jātidhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṃ jātidhammaṃ, manosamphasso jātidhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jātidhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, gānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

[BJT Page 058] [\x 58/]

4. Jātidhammavaggo
1. 4. 2
Jarādhammasuttaṃ
34. Sāvatthiyaṃ
34. Sabbaṃ bhikkhave jarādhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ jarādhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave jarādhammaṃ, rūpā jarādhammā, cakkhuviññāṇaṃ jarādhammaṃ, cakkhusamphasso jarādhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Sotaṃ jarādhammaṃ, saddā jarādhammā, sotaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, sotasamphasso jarādhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Ghānaṃ jarādhammaṃ, gandhā jarādhammā, ghānaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, ghānasamphasso jarādhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Jivhā jarādhammā, rasā jarādhammā, jivhāviññāṇaṃ jarādhammaṃ, jivhāsamphasso jarādhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Kāyo jarādhammo, phoṭṭhabbā jarādhammā, kāyaviññāṇaṃ jarādhammaṃ, kāyasamphasso jarādhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Mano jarādhammaṃ, dhammā jarādhammā, manoviññāṇaṃ jarādhammaṃ, manosamphasso jarādhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi jarādhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 4. 3
Vyādhidhammasuttaṃ
35. Sāvatthiyaṃ
35. Sabbaṃ bhikkhave vyādhidhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vyādhidhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave vyādhidhammaṃ, rūpā vyādhidhammā, cakkhuviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, cakkhusamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Sotaṃ vyādhidhammaṃ, saddā vyādhidhammā, sotaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, sotasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Ghānaṃ vyādhidhammaṃ, gandhā vyādhidhammā, ghānaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, ghānasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Jivhā vyādhidhammā, rasā vyādhidhammā, jivhāviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, jivhāsamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Kāyo vyādhidhammo, phoṭṭhabbā vyādhidhammā, kāyaviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, kāyasamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Mano vyādhidhammo, dhammā vyādhidhammā, manoviññāṇaṃ vyādhidhammaṃ, manosamphasso vyādhidhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vyādhidhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 4. 4
Maraṇadhammasuttaṃ
36. Sāvatthiyaṃ
36. Sabbaṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ maraṇadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave maraṇadhammaṃ, rūpā maraṇadhammā, cakkhuviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, cakkhusamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Sotaṃ maraṇadhammaṃ, saddā maraṇadhammā, sotaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, sotasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Ghānaṃ maraṇadhammaṃ, gandhā maraṇadhammā, ghānaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, ghānasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Jivhā maraṇadhammā, rasā maraṇadhammā, jivhāviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, jivhāsamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Kāyo maraṇadhammo, phoṭṭhabbā maraṇadhammā, kāyaviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, kāyasamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Mano maraṇadhammo, dhammā maraṇadhammā, manoviññāṇaṃ maraṇadhammaṃ, manosamphasso maraṇadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi maraṇadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manoyamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 4. 5
Sokadhammasuttaṃ
37. Sāvatthiyaṃ
37. Sabbaṃ bhikkhave sokadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ sokadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave sokadhammaṃ, rūpā sokadhammā, cakkhuviññāṇaṃ sokadhammaṃ, cakkhusamphasso sokadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Sotaṃ sokadhammaṃ, saddā sokadhammā, sotaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, sotasamphasso sokadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Ghānaṃ sokadhammaṃ, gandhā sokadhammā, sotaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, ghānasamphasso sokadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Jivhā sokadhammā, rasā sokadhammā, jivhāviññāṇaṃ sokadhammaṃ, jivhāsamphasso sokadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Kāyo sokadhammo, phoṭṭhabbā sokadhammā, kāyaviññāṇaṃ sokadhammaṃ, kāyasamphasso sokadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Mano sokadhammo, dhammā sokadhammā, manoviññāṇaṃ sokadhammaṃ, manosamphasso sokadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sokadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 4. 6
Saṃkilesadhammasuttaṃ
38. Sāvatthiyaṃ
38. Sabbaṃ bhikkhave saṃkilesadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ saṃkilesadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave saṃkilesadhammaṃ, rūpā saṃkilesadhammā, cakkhuviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, cakkhusamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Sotaṃ saṃkilesadhammaṃ, saddā saṃkilesadhammā, sotaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, sotasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Ghānaṃ saṃkilesadhammaṃ, gandhā saṃkilesadhammā, ghānaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, ghānasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Jivhā saṃkilesadhammā, rasā saṃkilesadhammā, jivhāviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, jivhāsamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Kāyo saṃkilesadhammo, phoṭṭhabbā saṃkilesadhammā, kāyaviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, kāyasamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Mano saṃkilesadhammo, dhammā saṃkilesadhammā, manoviññāṇaṃ saṃkilesadhammaṃ, manosamphasso saṃkilesadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi saṃkilesadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 4. 7
Khayadhammasuttaṃ
39. Sāvatthiyaṃ
39. [PTS Page 028] [\q 28/] sabbaṃ bhikkhave khayadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ khayadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave khayadhammaṃ, rūpā khayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ khayadhammaṃ, cakkhusamphasso khayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Sotaṃ khayadhammaṃ, saddā khayadhammā, sotaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, sotasamphasso khayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Ghānaṃ khayadhammaṃ, gandhā khayadhammā, ghānaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, ghānasamphasso khayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Jivhā khayadhammā, rasā khayadhammā, jivhāviññāṇaṃ khayadhammaṃ, jivhāsamphasso khayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Kāyo khayadhammo, phoṭṭhabbā khayadhammā, kāyaviññāṇaṃ khayadhammaṃ, kāyasamphasso khayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Mano khayadhammo, dhammā khayadhammā, manoviññāṇaṃ khayadhammaṃ, manosamphasso khayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi khayadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 4. 8
Vayadhammasuttaṃ
40. Sāvatthiyaṃ
40. Sabbaṃ bhikkhave vayadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ vayadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave vayadhammaṃ, rūpā vayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ vayadhammaṃ, cakkhusamphasso vayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Sotaṃ vayadhammaṃ, saddā vayadhammā, sotaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, sotasamphasso vayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Ghānaṃ vayadhammaṃ, gandhā vayadhammā, ghānaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, ghānasamphasso vayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Jivhā vayadhammā, rasā vayadhammā, jivhāviññāṇaṃ vayadhammaṃ, jivhāsamphasso vayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Kāyo vayadhammo, phoṭṭhabbā vayadhammā, kāyaviññāṇaṃ vayadhammaṃ, kāyasamphasso vayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Mano vayadhammo, dhammā vayadhammā, manoviññāṇaṃ vayadhammaṃ, manosamphasso vayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi vayadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbandati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 4. 9
Samudayadhammasuttaṃ
41. Sāvatthiyaṃ
42. Sabbaṃ bhikkhave samudayadhammaṃ, kiñca bhikkhave. Sabbaṃ samudaya dhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave samudayadhammaṃ, rūpā samudayadhammā, cakkhuviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, cakkhusamphasso samudayadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Sotaṃ samudayadhammaṃ, saddā samudayadhammā, sotaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, sotasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Ghānaṃ samudayadhammaṃ, gandhā samudayadhammā, ghānaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, ghānasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Jivhā samudayadhammā, rasā samudayadhammā, jivhāviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, jivhāsamphasso samudayadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Kāyo samudayadhammo, phoṭṭhabbā samudayadhammā, kāyaviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, kāyasamphasso samudayadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Mano samudayadhammo, dhammā samudayadhammā, manoviññāṇaṃ samudayadhammaṃ, manosamphasso samudayadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi samudayadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

[BJT Page 060] [\x 60/]

1. 4. 10
Nirodhadhammasuttaṃ
42. Sāvatthiyaṃ
42. Sabbaṃ bhikkhave nirodhadhammaṃ kiñca bhikkhave. Sabbaṃ nirodhadhammaṃ: cakkhuṃ bhikkhave nirodhadhammaṃ, rūpā nirodhammā, cakkhuviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, cakkhusamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Sotaṃ nirodhadhammaṃ, saddā nirodhadhammā, sotaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, sotasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Ghānaṃ nirodhadhammaṃ, gandhā nirodhadhammā, ghānaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, ghānasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Jivhā nirodhadhammā, rasā nirodhadhammā, jivhāviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, jivhāsamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Kāyo nirodhadhammo, phoṭṭhabbā nirodhadhammā, kāyaviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, kāyasamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Mano nirodhadhammo, dhammā nirodhadhammā, manoviññāṇaṃ nirodhadhammaṃ, manosamphasso nirodhadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi nirodhadhammaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Jātidhammavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ:
Jātijarāvyādhimaraṇaṃ soko ca saṃkileso ca-1
Khayadhammaṃ vayadhammañca samudayadhammaṃ-2 nirodhadhammena te dasāti.

1. Saṃkilesikaṃ - machasaṃ. Saṃkilesā - syā. 2. Khayavayasamudayaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 062. [\x 62/] ]

5. Sabbāniccavaggo
1. 5. 1.
Aniccasuttaṃ.
43. Sāvatthiyaṃ
Sabbaṃ bhikkhave aniccaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ aniccaṃ: cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Sotaṃ aniccaṃ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, sotasamphasso anicco, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Ghānaṃ aniccaṃ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, ghānasamphasso anicco, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, kāyasamphasso anicco, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṃ aniccaṃ, manosamphasso anicco, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 2.
Dukkhasuttaṃ.
44. Sāvatthiyaṃ
44. Sabbaṃ bhikkhave dukkhaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ dukkhaṃ: cakkhuṃ bhikkhave dukkhaṃ, rūpā dukkhā, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, cakkhusamphasso dukkho, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.

Sotaṃ dukkhaṃ, saddā dukkhā, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, sotasamphasso dukkho, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.

Ghānaṃ dukkhaṃ, gandhā dukkhā, ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, ghānasamphasso dukkho, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.

Jivhā dukkhā, rasā dukkhā, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ, jivhāsamphasso dukkho, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.

Kāyo dukkho, phoṭṭhabbā dukkhā, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, kāyasamphasso dukkho, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.

Mano dukkho, dhammā dukkhā, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, manosamphasso dukkho, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 3.
Anattasuttaṃ.
45. Sāvatthiyaṃ
45. Sabbaṃ bhikkhave anattā. Kiñca bhikkhave sabbaṃ anattā: cakkhuṃ bhikkhave anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Sotaṃ anattā, saddā anattā, sotaviññāṇaṃ anattā, sotasamphasso anattā, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Ghānaṃ anattā, gandhā anattā, ghānaviññāṇaṃ anattā, ghānasamphasso anattā, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Jivhā anattā, rasā anattā, jivhāviññāṇaṃ anattā, jivhāsamphasso anattā, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, kāyaviññāṇaṃ anattā kāyasamphasso anattā, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 4
Abhiññeyyasuttaṃ
46. Sāvatthiyaṃ
46. [PTS Page 029] [\q 29/] sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave abhiññeyyaṃ, rūpā abhiññeyyaṃ, cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, cakkhusamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Sotaṃ abhiññeyyaṃ, saddā abhiññeyyaṃ, sotaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, sotasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Ghānaṃ abhiññeyyaṃ, gandhā abhiññeyyaṃ, ghānaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, ghānasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Jivhā abhiññeyyaṃ, rasā abhiññeyyaṃ, jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, jivhāsamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Kāyo abhiññeyyaṃ, phoṭṭhabbā abhiññeyyaṃ, kāyaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, kāyasamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Mano abhiññeyyaṃ, dhammā abhiññeyyaṃ, manoviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, manosamphasso abhiññeyyaṃ, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

[BJT Page 064. [\x 64/] ]

1. 5. 5.
Pariññeyyasuttaṃ.
47. Sāvatthiyaṃ
47. Sabbaṃ bhikkhave pariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pariññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave pariññeyyaṃ, rūpā pariññeyyā, cakkhuviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, cakkhusamphasso pariññeyyo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Sotaṃ pariññeyyaṃ, saddā pariññeyyā, sotaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, sotasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Ghānaṃ pariññeyyaṃ, gandhā pariññeyyā, ghānaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, ghānasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Jivhā pariññeyyā, rasā pariññeyyā, jivhāviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, jivhāsamphasso pariññeyyo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Kāyo pariññeyyo, phoṭṭhabbā pariññeyyā, kāyaviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, kāyasamphasso pariññeyyo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Mano pariññeyyo, dhammā pariññeyyā, manoviññāṇaṃ pariññeyyaṃ, manosamphasso pariññeyyo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pariññeyyaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 6.
Pahātabbasuttaṃ.
48. Sāvatthiyaṃ
48. Sabbaṃ bhikkhave pahātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ pahātabbaṃ: cakkhuṃ bhikkhave pahātabbaṃ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṃ pahātabbaṃ, cakkhusamphasso pahātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Sotaṃ pahātabbaṃ, saddā pahātabbā, sotaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, sotasamphasso pahātabbo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Ghānaṃ pahātabbaṃ, gandhā pahātabbā, ghānaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, ghānasamphasso pahātabbo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Jivhā pahātabbā, rasā pahātābbā, jivhāviññāṇaṃ pahātābbaṃ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Kāyo pahātabbo, phoṭṭhabbā pahātabbā, kāyaviññāṇaṃ pahātabbaṃ, kāyasamphasso pahātabbo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṃ pahātabbaṃ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi pahātabbaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 7.
Sacchikātabbasuttaṃ.
49. Sāvatthiyaṃ
49. Sabbaṃ bhikkhave sacchikātabbaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ sacchikātabbaṃ: cakkhuṃ bhikkhave sacchikātabbaṃ, rūpā sacchikātabbā, cakkhuviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, cakkhusamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Sotaṃ sacchikātabbaṃ, saddā sacchikātabbā, sotaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, sotasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Ghānaṃ sacchikātabbaṃ, gandhā sacchikātabbā, ghānaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, ghānasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Jivhā sacchikātabbā, rasā sacchikātabbā, jivhāviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, jivhāsamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Kāyo sacchikātabbo, phoṭṭhabbā sacchikātabbā, kāyaviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ, kāyasamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Mano sacchikātabbo, dhammā sacchikātabbā, manoviññāṇaṃ sacchikātabbaṃ manosamphasso sacchikātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi sacchikātabbaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 8.
Abhiññeyyapariññeyyasuttaṃ.
50. Sāvatthiyaṃ
50. Sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyapariññeyyaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ: cakkhuṃ bhikkhave abhiññeyyapariññeyyaṃ, rūpā abhiññeyyapariññeyyā, cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, cakkhusamphasso
Abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.

Sotaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, saddā abhiññeyyapariññeyyā, sotaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, sotasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Ghānaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, gandhā abhiññeyyapariññeyyā, ghānaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, ghānasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Jivhā abhiññeyyapariññeyyā, rasā abhiññeyyapariññeyyā, jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, jivhāsamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.

Kāyo abhiññeyyapariññeyyo, phoṭṭhabbā abhiññeyyapariññeyyā, kāyaviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, kāyasamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Mano abhiññeyyapariññeyyo, dhammā abhiññeyyapariññeyyā, manoviññāṇaṃ abhiññeyyapariññeyyaṃ, manosamphasso abhiññeyyapariññeyyo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññeyyapariññeyyaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 9.
Upaddutasuttaṃ.
51. Sāvatthiyaṃ
51. Sabbaṃ bhikkhave upaddutaṃ. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upaddutaṃ: cakkhuṃ bhikkhave upaddutaṃ, rūpā upaddutā, cakkhuviññāṇaṃ upaddutaṃ, cakkhusamphasso upadduto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.

Sotaṃ upaddutaṃ, saddā upaddutā, sotaviññāṇaṃ upaddutaṃ, sotasamphasso upadduto, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.

Ghānaṃ upaddutaṃ, gandhā upaddutā, ghānaviññāṇaṃ upaddutaṃ, ghānasamphasso upadduto, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃvā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.

Jivhā upaddutā, rasā upaddutā, jivhāviññāṇaṃ upaddutaṃ, jivhāsamphasso upadduto, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.

Kāyo upadduto, phoṭṭhabbā upaddutā, kāyaviññāṇaṃ upaddutaṃ, kāyasamphasso upadduto, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.

Mano upadduto, dhammā upaddutā, manoviññāṇaṃ upaddutaṃ, manosamphasso upadduto, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upaddutaṃ.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 5. 10.
Upassaṭṭhasuttaṃ.
52. Sāvatthiyaṃ
52. Sabbaṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ-1. Kiñca bhikkhave sabbaṃ upassaṭṭhaṃ:
Cakkhuṃ bhikkhave upassaṭṭhaṃ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

1. Upasaṭṭhaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 066] [\x 66/]

Sotaṃ upassaṭṭhaṃ, saddā upassaṭṭhā, sotaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, sotasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

Ghānaṃ upassaṭṭhaṃ, gandhā upassaṭṭhā, ghānaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, ghānasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

Jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, jivhāsamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

Kāyo upassaṭṭho, phoṭṭhabbā upassaṭṭhā, kāyaviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, kāyasamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

Mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṃ upassaṭṭhaṃ, manosamphasso upassaṭṭho, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi upassaṭṭhaṃ.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Sabbāniccavaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:

Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ
Pahātabbaṃ sacchikātabbaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ
Upaddūtaṃ upasaṭṭhaṃ vaggo tena pavuccati.

Paṭhamo paṇṇāsako.
Tassa vagguddānaṃ:

Aniccavaggo yamako sabbavaggo jātidhammo
Sabbāniccena paññāso paṭhamo tena pavuccati.

[BJT Page 068] [\x 68/]

6. Avijjāvaggo
1. 6. 1
Avijjāpahānasuttaṃ.
53. Sāvatthiyaṃ
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 031] [\q 31/] ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti?

Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sadde aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandhe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Kāyaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Manaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati.

Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.

[BJT Page 070] [\x 70/]

1. 6. 2
Saññojanapahānasuttaṃ
54. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā pahīyantīti?

Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.

Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, sotasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Gandhe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.
Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Ghāṇasampassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti.

Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, rase aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā
Dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti

Kāyaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññejanā pahīyanti.
Manaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato saññojanā pahīyanti
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā pahīyantīti,

1. 6. 3
Saññojanasamugghātasuttaṃ

55. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato [PTS Page 032] [\q 32/] saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.

Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Sotasamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.

Kāyaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Manaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti. Manosamphassaṃ anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ
Manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato saññojanā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato saññojanā samugghātaṃ gacchantīti.

[BJT Page 072] [\x 72/]

1. 6. 4.
Āsavappahānasuttaṃ
56. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā pahīyantīti.

Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyantīti.

Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.

Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, ghāṇasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti. Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.

Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Rase aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Jivhāsampassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,

Kāyaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,

Manaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato āsavā pahīyanti,
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato āsavā pahīyanti.

Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā pahīyantīti.
1. 6. 5
Āsavasamugghātasuttaṃ

57. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti?

Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Rūpe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.

Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Sotasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti. Ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.

Kāyaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manoviññāṇaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Manosamphassaṃ anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato āsavā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato āsavā samugghātaṃ gacchantīti.
1. 6. 6
Anusayappahānasuttaṃ

58. Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā pahīyantīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, rūpe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyantīti.

Sotaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sadde aniccato jānato passato āsavā pahīyanti, sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, sotasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.

Ghānaṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, gandhe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti, ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.

Jivhā kho bhikkhu aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Rase aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,

Kāyaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.
Manaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Dhamme aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Manosamphassaṃ aniccato jānato passato anusayā pahīyanti,
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato anusayā pahīyanti.

Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā pahīyantīti.

[BJT Page 074] [\x 74/]

1. 6. 7
Anusayasamugghātasuttaṃ
59. Sāvatthiyaṃ
Kathannu kho bhante jānato kathaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti?

Cakkhuṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rūpe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhuviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, cakkhusamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.

Sotaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sadde anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, sotasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Ghānaṃ kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, gandhe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, ghānasampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Jivhā kho bhikkhu anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, rase anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, jivhāsampassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.

Kāyaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Phoṭṭhabbe anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Kāyaviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, kāyasamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Manaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti,
Dhamme anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manoviññāṇaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, manosamphassaṃ anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṃ gacchanti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato anusayā samugghātaṃ gacchantīti.

1. 6. 8
Sabbūpādānapariññāsuttaṃ

60. Sabbūpādānapariññāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariññāya dhammo:

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati-1 cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ [PTS Page 033] [\q 33/] bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā-2. Pariññātaṃ me upādānanti pajānāti.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati. Saddesupi nibbindati, sota viññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna"nti pajānāti.

Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" ntī pajānāti.

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati,

1. Uppajjati - sīmu 2. Vimokho - [PTS.]

[BJT Page 076] [\x 76/]

Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti.

Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati. Dhammesupi nibbindati. Manoviññāṇepi nibbindati. Manosamphassepi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariññātaṃ me upādāna" nti pajānāti. Ayaṃ kho bhikkhave sabbupādānapariññāya dhammoti.

1. 6. 9
Sabbūpādānapariyādānasuttaṃ

61. Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo:

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati. Saddesupi nibbindati, sota viññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna"nti pajānāti.

Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati, ghānaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati, vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" ntī pajānāti.

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhā viññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.

Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyepi nibbindati. Phoṭṭhabbesupi nibbindati kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati vedanāyapi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati. Vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā evaṃ phassaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati. Dhammesupi nibbindati. Manoviññāṇepi [PTS Page 034] [\q 34/] nibbindati. Manosamphassepi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimokkhā "pariyādinnaṃ me upādāna" nti pajānāti. Ayaṃ kho bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammoti.

[BJT Page 078] [\x 78/]

1. 6. 10
Dutiya sabbūpādānapariyādānasuttaṃ
62. Sāvatthiyaṃ
Sabbūpādānapariyādānāya vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammo?

Taṃ kimmaññatha bhikkhave cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmī, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Kāyo nicco vā anicco vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃvā taṃ sukhaṃvāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ; "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā ti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

[PTS Page 035] [\q 35/] evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbanidati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddāsupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako ghānasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, poṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati.
Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Ayaṃ kho bhikkhave sabbūpādānapariyādānāya dhammoti.

Avijjāvaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ:
Avijjā saññojanā dve āsavā apare duve,
Anusayena dve vuttā pariññā dve pariyādinnena tedasāti.

[BJT Page 080] [\x 80/]

7. Mijālavaggo
1. 7. 1
Migajālasuttaṃ
63. Sāvatthiyaṃ
Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṃ etadavoca:

"Ekavihārī ekavihārī" ti bhante vuccati, [PTS Page 036] [\q 36/] kittāvatā nu kho bhante ekavihārī hoti? Kittāvatā ca pana sadutiya-1 vihārī ca hotīti?
Santi kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya-1 vihārītī vuccati.

Santi kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.

Santi kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.

Santi kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.

Santi kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.

Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandiyā sati sārāgo hoti sārāge sati saññogo hoti, nandisaññojana saññutto kho migajāla bhikkhu sadutiya vihārītī vuccati.

Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, atha kho sadutiyavihārīti vuccati. Taṃ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā, tasmā sadutiya vihārīti vuccati.

1. Sadadutiya - sī 1. 2. Sīmu [II]
2. Saṃyutto - sī 1. 2.

[BJT Page 082] [\x 82/]

Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati [PTS Page 037] [\q 37/] saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.

Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visasaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.

Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.

Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.

Santi ca kho migajāla kāyoviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.

Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati. Nandiyā asati sārāgo na hoti. Sārāge asati saññogo na hoti, nandisaññojana visaññutto kho migajāla bhikkhu ekavihārītī vuccati.
Evaṃ vihārī ca migajāla bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhuṇīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, atha so ekavihārīti vuccati taṃ kissa hetu? Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā, tasmā ekavihārīti vuccatīti,

1. 7. 2.
Dutiya migajālasuttaṃ

64. Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante bhagavā, saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

[BJT Page 084] [\x 84/]

Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati [PTS Page 038] [\q 38/] nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmi.

Santi ca kho migajāla manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu na abhinandati na abhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho migajālāti vadāmīti.

Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyātī abbhaññāsi. Aññataro va panāyasmā migajālo arahataṃ ahosīti.

[BJT Page 086] [\x 86/]

1. 7. 3
Samiddhi-mārapañhasuttaṃ

65. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca: māro māroti bhante, vuccati kittāvatā nu kho bhante māro vā assa mārapaññatti vāti?

Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi [PTS Page 039] [\q 39/] cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbo atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha māro vā mārapaññatti vāti.

1. 7. 4.
Samiddhi-sattapañhasuttaṃ

66. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veevane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca: satto sattoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante satto vā assa sattapaññatti vāti?

Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

[BJT Page 088] [\x 88/]

Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha satto vā sattapaññatti vāti.

1. 7. 5.
Samiddhi-dukkhapañhasuttaṃ

67. Dukkhaṃ dukkhanti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante dukkhaṃ vā assa dukkhapaññatti vāti?

Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha dukkhaṃ vā dukkhapaññatti vāti.

1. 7. 6
Samiddhi-lokapañhasuttaṃ

68. Loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante loko vā assa lokapaññatti vāti?

Yattha kho samiddhi atthi cakkhu atthi rūpā atthi cakkhuviññāṇaṃ atthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi sota atthi saddā atthi sotaviññāṇaṃ atthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi ghāna atthi gandhā atthi ghānaviññāṇaṃ atthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi jivhā atthi rasā atthi jivhāviññāṇaṃ atthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha kho samiddhi atthi kāyo atthi phoṭṭhabbā atthi kāyaviññāṇaṃ atthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
Yattha kho samiddhi [PTS Page 040] [\q 40/] atthi mano atthi dhammā atthi manoviññāṇaṃ atthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Atthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

[BJT Page 090] [\x 90/]

Yattha ca kho samiddhi natthi cakkhu natthi rūpā natthi cakkhuviññāṇaṃ natthi cakkhuviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi sota natthi saddā natthi sotaviññāṇaṃ natthi sotaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi ghāna natthi gandhā natthi ghānaviññāṇaṃ natthi ghānaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi jivhā natthi rasā natthi jivhāviññāṇaṃ natthi jivhāviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.

Yattha ca kho samiddhi natthi kāyo natthi phoṭṭhabbā natthi kāyaviññāṇaṃ natthi kāyaviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vā.
Yattha ca kho samiddhi natthi mano natthi dhammā natthi manoviññāṇaṃ natthi manoviññāṇa viññātabbā dhammā. Natthi tattha loko vā lokapaññatti vāti.

1. 7. 7
Upasenasuttaṃ

69. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍika pabbhāre tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsiviso patito hoti.

Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: etha me āvuso, imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha, purāyaṃ kāyo idheva vikirati seyyathāpi bhusamuṭṭhiti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ upasenaṃ etadavoca: na kho pana mayaṃ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmaṃ, atha ca panāyasmā upaseno evamāha: etha me āvuso imaṃ kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīharatha, purāyaṃ kāyo idheva vikirati seyyathāpi bhusamuṭṭhiti.

Yassa nūna āvuso sāriputta evamassa:

Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: [PTS Page 041] [\q 41/] ahaṃ cakkhunti-2 vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa mayhaṃ āvuso sāriputta kiṃ kāyassa vā aññathattaṃ bhavissati indriyānaṃ vā vipariṇāmoti?

1. Tassa āvuso - machasaṃ, syā. 2. Cakkhūti - machasaṃ.

[BJT Page 092] [\x 92/]

Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṃ ahaṃkāramamiṃkāra mānānusayā susamūhatā, -1 tasmāyasmato upasenassa na evaṃ hoti:

Ahaṃ cakkhunti vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vā, tassa nūna āvuso-1 sāriputta siyā kāyassa vā aññathattaṃ indriyānaṃ vā vipariṇāmo. Mayhañca kho āvuso sāriputta na evaṃ hoti: ahaṃ cakkhunti-2. Vā mama cakkhunti vā, ahaṃ sotanti vā mama sotanti vā, ahaṃ ghānanti vā mama ghānanti vā, ahaṃ jivhāti vā mama jivhāti vā, ahaṃ kāyoti vā mama kāyoti vā, ahaṃ manoti vā mama manoti vāti.

Atha kho te bhikkhu āyasmato upasenassa kāyaṃ mañcakaṃ āropetvā bahiddhā nīhariṃsu atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri seyyathāpi bhusamuṭṭhiti.

1. 7. 8
Upavāṇasuttaṃ
70. Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ etadavoca: sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti?

Idhūpavāṇa-2 bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī ca hoti rūparāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī-3 ca hoti, rūparāgapaṭisaṃvedī-4 ca santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti saddarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī ca hoti, saddarāgapaṭisaṃvedī ca santañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

[PTS Page 042] [\q 42/] puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī ca hoti gandharāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī ca hoti, gandharāgapaṭisaṃvedī ca santañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti rasarāgapaṭisaṃvedī. Ca santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī ca hoti, rasarāgapaṭisaṃvedī ca. Santañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

1. Mānānusayo susamūhato - machasaṃ
2. Idha pana upavāṇa - machasaṃ, syā.
3. Rūpappaṭisaṃvedi - machasaṃ
4. Rūparāgappaṭisaṃvedī - machasaṃ.

[BJT Page 094] [\x 94/]

Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī ca hoti, dhammarāgapaṭisaṃvedī ca, santañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

Idhūpavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rūparāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Yantaṃ upavāṇa bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpapaṭisaṃvedī hi khohoti no ca rūparāgapaṭisaṃvedī, -1. Asantañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca saddarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu sotena saddaṃ sutvā saddapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca saddarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ saddesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ saddesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca gandharāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca gandharāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ gandhesu rāgaṃ natthi me ajjhattaṃ gandhesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.
Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rasapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca rasarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti
Akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

Puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca phoṭṭhabbarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ phoṭṭhabbesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ phoṭṭhabbesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca phoṭṭhabbarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ rasesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ rasesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.

[PTS Page 043] [\q 43/] puna ca paraṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca dhammarāgapaṭisaṃvedī, asantañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti, yantaṃ upavāṇa bhikkhu manasā dhammaṃ viññāya dhammapaṭisaṃvedī hi kho hoti no ca dhammarāgapaṭisaṃvedī, asantatañca ajjhattaṃ dhammesu rāgaṃ: natthi me ajjhattaṃ dhammesu rāgoti pajānāti. Evampi kho upavāṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī ti.
1. Paṭisaṃvedī hi - sīmu.

1. 7. 9
Paṭhama chaphassāyatanasuttaṃ

71. Yo hi koci bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañaca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti; avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imamhā dhammavinayāti.

[BJT Page 096] [\x 96/]

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, anassāsiṃ, -1. Ahañhi bhante channaṃ āyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmīti.

Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu cakkhuṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.

Sotaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu sotaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.

Ghānaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu ghānaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.

Jivhaṃ: -2. "Etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu jivhā: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā bhavissati, esevanto dukkhassa.

Kāyaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu kāyaṃ: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.

Manaṃ: "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti samanupassasīti? Nohetaṃ bhante, sādhu bhikkhu ettha ca te bhikkhu mano: "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho-3. Bhavissati, esevanto dukkhassāti.

1. Anassasaṃ - machasaṃ. Anassāsaṃ - syā.
2. Jivhā - sīmu.
3. Sudiṭṭhaṃ - sīmu

1. 7. 10
Dutiya chaphassāyatanasuttaṃ

72. [PTS Page 044] [\q 44/] yo hi koci bhikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakāva so imamhā dhammavinayāti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante anassāsiṃ, ahañhi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappānāmīti.

[BJT Page 098] [\x 98/]

Taṃ kimmaññasi bhikkhu cakkhuṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na me so attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu cakkhuṃ "netaṃ mama neso hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ paṭhamaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ-1 apunabbhavāya.
Sotaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu sotaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ dutiyaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya. Ghānaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu ghānaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ tatiyaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Jivhaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu jivhā "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā bhavissati, evante etaṃ catutthaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Kāyaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu kāyaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, evante etaṃ pañcamaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ apunabbhavāya.
Manaṃ "netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti samanupassasīti? Evaṃ bhante. Sādhu bhikkhu, ettha ca te bhikkhu mano-2. "Netaṃ mama neso'hamasmi na meso attā" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho bhavissati, evante etaṃ chaṭṭhaṃ phassāyatanaṃ pahīnaṃ bhavissati āyatiṃ-1 apunabbhavāyāti.
1. Āyati - sīmu
2. Manaṃ - sīmu
3. Anassasaṃ panassasaṃ - machasaṃ

1. 7. 11
Tatiya chaphassāyatanasuttaṃ

73. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ [PTS Page 045] [\q 45/] samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ ārakāva so imamhā dhammavinayāti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: etthāhaṃ bhante, panassassaṃ, ahañhi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmīti.

[BJT Page 100] [\x 100/]

Taṃ kimmaññasi bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Sotaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Ghānaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Jivhā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Kāyo "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Mano "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati.
Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Migajālavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ:
Migajālena dve vuttā cattāro ca samiddhinā
Upaseno upavāṇo ca chaphassāyatanikā tayo.

[BJT Page 102] [\x 102/]
8. Gilānavaggo
1. 8. 1
Gilānasuttaṃ
74. [PTS Page 046] [\q 46/] sāvatthiyaṃ
Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

Amukasmiṃ-1 bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca-2 appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna mañcena samañcosi.10 Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: alaṃ bhikkhu mā tvaṃ mañcena samañcosi.10 Santimāni āsanāni paññattāni. Tatthāhaṃ nisīdissāmiti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca:

Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?

Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.

[PTS Page 047] [\q 47/] kacci pana tvaṃ bhikkhu attā sīlato na upavadatīti, na kho me bhante attā sīlato upavadatīti.

1. Amokasmiṃ sī. Mu. 2. Gilānavādañca sutvā - sī 2. 10 [BJT] samañcosi [PTS] samañcopi

[BJT Page 104] [\x 104/]
No ce kira tvaṃ bhikkhu attā sīlato upavadati, atha kismiñca te kukkuccaṃ? Ko ca vippaṭisāroti? Na kho ahaṃ bhante, sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desītaṃ ājānāmīti.

No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? Rāgavirāgatthañca khvāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmīti.

Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṃ bhikkhu rāgavirāgatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, rāgavirāgattho hi bhikkhu mayā dhammo desito.

Taṃ kimmaññasi bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Sotaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Ghānaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Jivhā "niccā vā aniccā vā" ti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Kāyo "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Mano "nicco vā anicco vā" ti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati virāgā vimuccati vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhuno virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti.

[BJT Page 106] [\x 106/]
1. 8. 2
Dutiyagilānasuttaṃ

75. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Amukasmiṃ bhante, vihāre aññataro bhikkhu navo appaññāto ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante, bhagavā yena so bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.

Atha kho bhagavā navavādañca sutvā gilānavādañca appaññāto bhikkhūti iti viditvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Addasā kho so bhikkhu bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ, disvāna mañcena samañcosi.10 Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "alaṃ bhikkhu mā tvaṃ mañcena samañcosi.10 Santimāni āsanāni paññattāni. Tatthāhaṃ nisīdissāmiti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca:

Kacci te bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?

Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Kacci te bhikkhu na kiñci kukkuccaṃ, na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.

Kacci pana tvaṃ bhikkhu attā sīlato na upavadatīti, na kho me bhante attā sīlato upavadatīti.

[PTS Page 048] [\q 48/] no ce kira tvaṃ bhikkhu attā sīlato upavadati, atha kismiñca te kukkuccaṃ? Ko ca vippaṭisāroti? Na khohaṃ bhante, sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desītaṃ ājānāmīti.

No ce kira tvaṃ bhikkhu sīlavisuddhatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi. Atha kimatthaṃ carahi tvaṃ bhikkhu mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsīti? Anupādā parinibbānatthaṃ khvāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmīti.

Sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho pana tvaṃ bhikkhu anupādāparinibbānatthāya mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi, anupādā parinibbānattho hi bhikkhu mayā dhammo desito.

Taṃ kimmaññasi tvaṃ bhikkhu, "cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti? No hetaṃ bhante.

Rūpā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Cakkhusamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Saddā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Sotasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Gandhā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Ghāṇaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Ghāṇasamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghāṇasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Jivhā niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Rasā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Kāyo nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Kāyasamphasso "nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
"Mano nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.

Dhammā "niccā vā aniccā vā" ti. Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ "niccaṃ vā aniccaṃ vā" ti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Manosamphasso"nicco vā anicco vā" ti. Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso'hamasmi eso me attā" ti. No hetaṃ bhante.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tassa bhikkhussa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccīti.

1. 8. 3
Aniccasuttaṃ
76. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

Yaṃ kho rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo, kiñca rādha, aniccaṃ?
Cakkhuṃ kho rādha, aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā aniccā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Sotaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā aniccā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Ghānaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā aniccā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā aniccā, tatra te chando pahātabbo. Rasā aniccā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, anicco, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā aniccā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Mano anicco, tatra te chando pahātabbo. Dhammā aniccā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anicco, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo.
[PTS Page 049] [\q 49/] yaṃ kho rādha aniccaṃ, tatra te chando pahātabboti.
1. 8. 4

Dukkhasuttaṃ

77. Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabbo. Kiñca rādha dukkhaṃ:

Cakkhuṃ kho rādha, dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Rūpā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Sotaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Saddā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Ghānaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo. Gandhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā dukkhā, tatra te chando pahātabbo. Rasā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, dukkho, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo;
Mano dukkho, tatra te chando pahātabbo. Dhammā dukkhā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso dukkho, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi dukkhaṃ, tatra te chando pahātabbo.
Yaṃ kho rādha, dukkhaṃ tatra te chando pahātabboti.
[BJT Page 110] [\x 110/]

1. 8. 5
Anattasuttaṃ
78. Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

"Yo kho rādha, anattā tatra te chando pahātabbo. Ko ca rādha, anattā:

Cakkhuṃ kho rādha anattā, tatra te chando pahātabbo. Rūpā anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhuviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; cakkhusamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;

[BJT Page 112. [\x 112/] ]
Sotaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Saddā anattā, tatra te chando pahātabbo; sotaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; sotasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;

Ghānaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo. Gandhā anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; ghānasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Jivhā anattā, tatra te chando pahātabbo. Rasā anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; jivhāsamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Kāyo, anattā, tatra te chando pahātabbo. Phoṭṭhabbā anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyaviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; kāyasamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabbo;
Mano anattā, tatra te chando pahātabbo. Dhammā anattā, tatra te chando pahātabbo; manoviññāṇaṃ anattā, tatra te chando pahātabbo; manosamphasso anattā, tatra te chando pahātabbo; yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anattā, tatra te chando pahātabboti;

Yo kho rādha anattā tatra te chando pahātabboti. 1. 1. 8. 6
Avijjāsuttaṃ

79. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti? [PTS Page 050] [\q 50/] avijjā kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.

Kathampana bhante, jānato kathampassato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti?
Cakkhuṃ kho bhikkhu aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rūpe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhuviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Cakkhusamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Sotaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Saddo aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Sotasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Vijjā uppajjati.
Ghānaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Gandho aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Ghānasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati.
Vijjā uppajjati. Jivhaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Rase aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Jivhāsamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati. Vijjā uppajjati. Kāyaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Phoṭṭhabbe aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyaviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Kāyasamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Dhamme aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manoviññāṇaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Manosamphassaṃ aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccato jānato passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.
Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati, vijjā uppajjatīti.
[BJT Page 114] [\x 114/]

1. 8. 7
Dutiya avijjāsuttaṃ

80. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Atthi kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Katamo pana bhante, eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti. Avijjā kho bhikkhu eko dhammo yassa pahāṇā bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.

Kathampana bhante, jānato kathaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti?
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ-1 abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya, sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṃ aññato passati, rūpe aññato passati, cakkhuviññāṇaṃ aññato passati, cakkhusamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, sotaṃ aññato passati, sadde aññato passati, sotaviññāṇaṃ aññato passati, sotasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, ghānaṃ aññato passati, gandhe aññato passati, ghānaviññāṇaṃ aññato passati, ghānasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, jivhā aññato passati, rase aññato passati, jivhāviññāṇaṃ aññato passati, jivhāsamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, kāyo aññato passati, phoṭṭhabbe aññato passati, kāyaviññāṇaṃ aññato passati, kāyasamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.
Idha bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, evañcetaṃ bhikkhu, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti; so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, mano aññato passati, dhamme aññato passati, manoviññāṇaṃ aññato passati, manosamphassaṃ aññato passati, yampidaṃ mano samphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aññato passati.

Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ passato bhikkhuno avijjā pahīyati vijjā uppajjatīti.
1. Sabbadhammaṃ - sī 2.

1. 8. 8
Sambahulabhikkhusuttaṃ

81. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ [PTS Page 051] [\q 51/] etadavocuṃ. Idha no bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti: kimatthiyaṃ āvuso samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma: dukkhassa kho āvuso pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Kacci mayaṃ bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ vyākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti.

[BJT Page 116] [\x 116/]

Taggha tumhe bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ vyākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo-1 gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati, dukkhassa hi bhikkhave, pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ "katamaṃ pana taṃ āvuso dukkhaṃ yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī"ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave. Tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha:

Cakkhuṃ kho āvuso dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rūpaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhuviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, cakkhusamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Sotaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, saddaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, sotasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Jivhā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, rasaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, jivhāsamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Kāyo dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, phoṭṭhabbā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyaviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, kāyasamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
Mano dukkho tasasa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, dhammā dukkhā tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manoviññāṇaṃ dukkhaṃ tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, manosamphasso dukkho tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampidukkhaṃ, tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati.
[PTS Page 052] [\q 52/] evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthāti.

Vādānupatho - sī 2.

1. 8. 9
Lokasuttaṃ

82. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca, loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, lokoti vuccatīti.

[BJT Page 118. [\x 118/] ]

Lujjatīti kho bhikkhu tasmā lokoti vuccati. Kiñca lujjati? Cakkhuṃ kho bhikkhu lujjati, rūpā lujjanti, cakkhuviññāṇaṃ lujjati, cakkhusamphasso lujjati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.

Sotaṃ kho bhikkhu lujjati, saddā lujjanti, sotaviññāṇaṃ lujjati, sotasamphasso lujjati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Ghānaṃ kho bhikkhu lujjati, gandhā lujjanti, ghānaviññāṇaṃ lujjati, ghānasamphasso lujjati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.

Jivhā kho bhikkhu lujjati, rasā lujjanti, jivhāviññāṇaṃ lujjati, jivhāsamphasso lujjati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Kāyaṃ kho bhikkhu lujjati, phoṭṭhabbā lujjanti, kāyaviññāṇaṃ lujjati, kāyasamphasso lujjati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjati.
Mano kho bhikkhu lujjati, dhammā lujjanti, manoviññāṇaṃ lujjati, manokhusamphasso lujjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi lujjatīti
Kho bhikkhu tasmā lokoti vuccatīti.

1. 8. 10
Phaggunasuttaṃ
83. Atha kho āyasmā phagguno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisanno kho āyasmā phagguno bhagavantaṃ etadavoca.

Atthi nu kho bhante, taṃ cakkhu-1 yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho taṃ bhante, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho taṃ bhante, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho sā bhante, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho so bhante, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Atthi nu kho so bhante, mano yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyyāti.

Natthi kho taṃ phagguna, cakkhu yena cakkhunā atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkha vītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho taṃ phagguna, sota yena sotena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho taṃ phagguna, ghāna yena ghānena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho sā phagguna, jivhā yāya jivhāya atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
Natthi kho so phagguna, kāyo yena kāyena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyya.
[PTS Page 053] [\q 53/] natthi kho so phagguna, mano yena manena atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte paññāpayamāno paññāpeyyāti.

Gilānavaggo aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ:
Gilānena dve vuttā rādhena apare tayo
Avijjāya ca dve vuttā bhikkhu loko ca phagguno.

1. Taṃ bhante cakkhu - sīmu
Bhante taṃ cakkhu - machasaṃ.

[BJT Page 120] [\x 120/]
9. Channavaggo
1. 9. 1
Palokadhammasuttaṃ
84. Sāvatthiyaṃ
[PTS Page 054] [\q 54/] atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: loko lokoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante lokoti vuccatīti.

Yaṃ kho ānanda palokadhammaṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kiñca ānanda palokadhammaṃ?

Cakkhuṃ kho ānanda palokadhammaṃ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṃ palokadhammaṃ, cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Sotaṃ palokadhammaṃ, saddā palokadhammā, sotaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, sotasamphasso palokadhammo, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Ghānaṃ palokadhammaṃ, gandhā palokadhammā, ghānaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, ghānasamphasso palokadhammo, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṃ palokadhammaṃ, jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Kāyo palokadhammo, phoṭṭhabbā palokadhammā, kāyaviññāṇaṃ palokadhammaṃ, kāyasamphasso palokadhammo, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
Mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṃ palokadhammaṃ, manosamphasso palokadhammo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.

Yaṃ kho ānanda, palokadhammāṃ ayaṃ vuccati ariyassa vinaye lokoti.
1. 9. 2
Suññalokasuttaṃ

85. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: suñño loko suñño lokoti bhante vuccati, kittāvatā nukho bhante suñño lokoti vuccatīti? Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccati.

[BJT Page 122] [\x 122/]

Kiñca ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā:

Cakkhuṃ kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, rūpā suññā attena vā attaniyena vā, cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Sotaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, saddā suññā attena vā attaniyena vā, sotaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, sotasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Ghānaṃ suññaṃ attenavā attaniyena vā, gandhā suññā attena vā attaniyena vā, ghānaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, ghānasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Jivhā suññā attena vā attaniyena vā, rasā suññā attena vā attaniyena vā, jivhāviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, jivhāsamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Kāyo suñño attena vā attaniyena vā, phoṭṭhabbā suññā attena vā attaniyena vā, kāyaviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, kāyasamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.
Mano suñño attena vā attaniyena vā, dhammā suññā attena vā attaniyena vā, manoviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā, manosamphasso suñño attena vā attaniyena vā yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena va attaniyena vā.

Yasmā ca kho ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatīti.

1. 9. 3
Saṅkhittadhammasuttaṃ
86. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca, sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti

Taṃ kimmaññasi ānanda, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ [PTS Page 055] [\q 55/] sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ ānanda, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. 9. 4
Channasuttaṃ

87. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe, tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti, tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā [PTS Page 056] [\q 56/] vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahācundaṃ etadavoca: "āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā" ti. Evamāvusoti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu. Nisajja kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ channaṃ etadavoca:

[BJT Page 126] [\x 126/]

"Kacci te āvuso khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti.

Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ-2 abhimantheyya-3 evameva kho āvuso adhimattā vātā muddhānaṃ-2 upahananti.

Na me āvuso sāriputta khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena-5 sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya, evameva kho āvuso adhimattā me sīse vedanā. -6.

Na me āvuso khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanenteyya, evameva kho āvuso adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti.

Na me āvuso khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 seyyathāpi āvuso dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, [PTS Page 057] [\q 57/] samparitāpeyyuṃ, evameva kho āvuso adhimanto kāyasmiṃ ḍāho.

Na me āvuso khamanīyaṃ. Na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā. Abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo-1 satthaṃ āvuso sāriputta āharissāmi nāvakaṅkhāmi jīvitanti.

Mā āyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāma, sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi, sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi, sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṃ āyasmantaṃ channaṃ upaṭṭhahissāmi, māyasmā-7 channo satthaṃ āharesi, yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāmāti.

1. Paṭikkamoti - syā, sīmu. 2. Muddhani - machasaṃ syā,
3. Abhimattheyya - machasaṃ 4. Ūhantī - machasaṃ,
5. Bandhena - syā. 6. Adhimattavātā sīse sīsavedanā - syā
7. Māca āyasmā - syā adhimatatā sīse sīsavedanā - machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

Na me āvuso sāriputta natthi sappāyāni bhojanāni, atthi me sappāyāni bhojanāni, napi me natthi sappāyāni bhesajjāni, atthi me sappāyāni bhesajjāni, napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā, atthi me patirūpā upaṭṭhākā. Api ca me āvuso satthā pariciṇṇo dīgharattaṃ manāpeneva no amanāpena, etaṃ hi āvuso sāvakassa patirūpaṃ yaṃ satthāraṃ paricareyya manāpeneva no amanāpena, taṃ anupavajjaṃ channo bhikkhu satthaṃ āharissatīti, evametaṃ āvuso sāriputta dhārehīti.

Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcī1deva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti.

[PTS Page 058] [\q 58/] pucchāvuso sāriputta sutvā vedissāmāti.

Cakkhuṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Sotaṃ āvuso channa, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Ghānaṃ āvuso channa, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Jivhaṃ āvuso channa, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Kāyaṃ āvuso channa, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā'ti samanupassasi.
Manaṃ āvuso channa, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me attā"ti samanupassasīti.

Cakkhuṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Sotaṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme:"netaṃ mama, neso'hamasmi, na meso attā"ti samanupassāmi.
Ghānaṃ āvuso sāriputta, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Jivhaṃ āvuso sāriputta, jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Kāyaṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmi.
Manaṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme: "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā"ti samanupassāmīti.

1. Kiñci - syā. [PTS]

[BJT Page 130] [\x 130/]

Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Ghānasmiṃ āvuso channa, ghānaviññāṇe, ghānaviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya ghānaṃ ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Jivhāya āvuso channa, jivhaviññāṇe, jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Manasmiṃ āvuso channa, manoviññāṇe, manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?
Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe, cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassasi?

Cakkhusmiṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.

Sotasmiṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya sotaṃ sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.

Jivhāya āvuso sāriputta, jivhaviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe [PTS Page 059] [\q 59/] dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.

Kāyasmiṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya kāyaṃ kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmi.

Manasmiṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme "netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā" ti samanupassāmīti.

Evaṃ vutte āyasmā mahācundo āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: "tasmātiha āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṃ niccakappaṃ sādhukaṃ manasikātabbaṃ: "nissitassa calitaṃ,anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi hoti, passaddhiyā sati nati-1 na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutupapāto na hoti, cutupapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassāti.

1. Nandi - syā.

[BJT Page 132] [\x 132/]
[BJT Page 132] [\x 132/]

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā channo acirapakkantesu tesu āyasmantesu satthaṃ āharesi.

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca "āyasmatā bhante, channena satthaṃ āharitaṃ, tassa kā gati ko abhisamparāyoti? Nanu te sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā khyākatāti.

Atthi bhante, pubbacīraṃ-1 nāma vajjigāmo, tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānīti.

Honti hete sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni, na kho panāhaṃ sāriputta, [PTS Page 060] [\q 60/] ettāvatā saupavajjoti-2 vadāmi, yo kho sāriputta imañca kāyaṃ nikkhipati, aññañca kāyaṃ upādiyati, tamahaṃ saupavajjoti vadāmi, taṃ channassa bhikkhuno natthi, anupavajjaṃ channena bhikkhunā satthaṃ āharitanti evametaṃ sāriputta, dhārehīti.

1. 9. 5
Puṇṇasuttaṃ

88. Atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca "sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

Santi kho puṇṇa cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.

1. Pubbavijajanaṃ - machasaṃ, syā. Pubbavijajhanaṃ - [PTS.] Pubbaciviraṃ - sī 2
2. Sā upavajjāti - sīmu.
3. Katañca - machasaṃ.

[BJT Page 134] [\x 134/]

Santi kho puṇṇa sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.
Santi kho puṇṇa manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandisamudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.

Santi ca kho puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce [PTS Page 061] [\q 61/] bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.
Santi ca kho puṇṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Santi ca kho puṇṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Santi ca kho puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Santi ca kho puṇṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Santi ca kho puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Iminā tvaṃ puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katamasmiṃ janapade viharissasīti? Atthi bhante, sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṃ viharissāmīti.

Caṇḍā kho puṇṇa, sunāparantakā manussā, pharusā kho puṇṇa sunāparantakā manussā, sace kho tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tatra te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace maṃ bhante, sunāparantakā manussā akkosissanti, paribhāsissanti, tatra me evaṃ bhavissati, bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā; yaṃ me nayime pāṇinā pahāraṃ dentīti, evamettha bhagavā bhavissati evamettha sugata bhavissatīti.

Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti tatra me evaṃ bhavissati:

[BJT Page 136] [\x 136/]

"Bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā yaṃ me nayime leḍḍunā pahāraṃ dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.

Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti, tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ me nayime daṇḍena pahāraṃ [PTS Page 062] [\q 62/] dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.

Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti, -1 tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti, tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ me nayime satthena pahāraṃ dentī" ti evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.

Sace pana te puṇṇa sunāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti, tatra pana te puṇṇa, kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti tatra me evaṃ bhavissati: "bhaddakā vatime sunāparantakā manussā, subhaddakā vatime sunāparantakā manussā, yaṃ maṃ nayime tiṇhena satthena jīvitā voropantīti. Evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.
1. Dassenti - sīmu.

[BJT Page 138] [\x 138/]

Sace pana tvaṃ puṇṇa sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra pana te puṇṇa kinti bhavissatīti? Sace me bhante, sunāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti, tatra me evaṃ bhavissati: "santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti, tamme idaṃ aparayiṭṭhameva-3 satthahārakaṃ laddhanti", evamettha bhagavā bhavissati, evamettha sugata bhavissatīti.

Sādhu sādhu puṇṇa sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa iminā upasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapade vatthuṃ, yassadāni tvaṃ puṇṇa kālaṃ maññasīti.

Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṃ-4 abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā [PTS Page 063] [\q 63/] padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena sunāparanto janapado tena cārikaṃ pakkami. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sunāparanto janapado tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā puṇṇo sunāparantasmiṃ janapade viharati.

Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena paññamattāni upāsakasatāni paṭivedesi, "teneva antaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi-5 tenevantaravassena tisso vijjā sacchākāsi, tenevantaravassena parinibbāyi.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ "yo so bhante puṇṇo nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito so kālakato tassa kā gati? Ko abhisamparāyoti? Paṇḍito bhikkhave, puṇṇo, kulaputto ahosi paccapādī-6 dhammassānu dhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi-7 parinibbuto bhikkhave puṇṇo kulaputtoti.

1. Te - syā, machasaṃ
2. Me - syā, machasaṃ
3. Apariyiṭṭhaññeva - machasaṃ pariyiṭṭhaññeva - syā
4. Vacataṃ - machasaṃ
5. Paṭipādesi - sī 1, 2, paṭidesesi - syā
6. Saccavādi - syā, kulaputto paccapāda - machasaṃ
7. Viheṭhesi - machasaṃ.

1. 9. 6
Bāhiyasuttaṃ

89. Atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca, sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

[BJT Page 140] [\x 140/]

Taṃ kimmaññasi bāhiya, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rūpā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? [PTS Page 064] [\q 64/] nohetaṃ bhante.
Cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Saddā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Sotasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Gandhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Ghānasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Rasā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Jivhāsamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyo nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Kāyasamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Mano nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Dhammā niccā vā aniccā vāti? Aniccā bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Manosamphasso nicco vā anicco vāti? Anicco bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: "etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā" ti? Nohetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ bāhiya, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako sotasmimpi nibbindati, saddesupi nibbindati, sotaviññāṇepi nibbindati, sotasamphassepi nibbindati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako ghāṇasmimpi nibbindati, gandhesupi nibbindati, ghānaviññāṇepi nibbindati, ghānasamphassepi nibbindati, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako jivhāsmimpi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako kāyasmimpi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, kāyaviññāṇepi nibbindati, kāyasamphassepi nibbindati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Evaṃ passaṃ bhikkhu sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkami. Atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti tadanuttaraṃ brahmavacariya pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattā yāti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti.

1. Viharati - syā.

[BJT Page 142] [\x 142/]

[BJT Page 142] [\x 142/]
1. 9. 7
Ejāsuttaṃ

90. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati vītasallo. [PTS Page 065] [\q 65/] tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya anejo vihareyyaṃ vītasalloti:

Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya, rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya.

[BJT Page 144] [\x 144/]

So evaṃ na maññamāno na ca kiñci-1 loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva [PTS Page 066] [\q 66/] parinibbāyati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

1. 9. 8
Dutiyaejāsuttaṃ

91. Ejā bhikkhave rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, tasmātiha bhikkhave, tathāgato anejo viharati cītasallo, tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya anejo vihareyyaṃ vītasalloti.

Cakkhuṃ na maññeyya, cakkhusmiṃ na maññeyya, cakkhuto na maññeyya, cakkhuṃ meti na maññeyya. Rūpe na maññeyya rūpesu na maññeyya, rūpato na maññeyya, rūpā meti na maññeyya. Cakkhuviññāṇaṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇasmiṃ na maññeyya, cakkhuviññāṇato na maññeyya, cakkhuviññāṇa meti na maññeyya. Cakkhusamphassaṃ na maññeyya, cakkhusamphassasmiṃ na maññeyya, cakkhusamphassato na maññeyya cakkhusamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati, yasmiṃ maññati, yato maññati, yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Sotaṃ na maññeyya, sotasmiṃ na maññeyya, sotato na maññeyya, sotaṃ meti na maññeyya. Sadde na maññeyya saddesu na maññeyya, saddato na maññeyya, saddā meti na maññeyya. Sotaviññāṇaṃ na maññeyya, sotaviññāṇasmiṃ na maññeyya, sotaviññāṇato na maññeyya, sotaviññāṇa meti na maññeyya. Sotasamphassaṃ na maññeyya, sotasamphassasmiṃ na maññeyya, sotasamphassato na maññeyya sotasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave-2 maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Ghānaṃ na maññeyya, ghānasmiṃ na maññeyya, ghānato na maññeyya, ghānaṃ meti na maññeyya. Gandhe na maññeyya gandhesu na maññeyya, gandhato na maññeyya, gandhā meti na maññeyya. Ghānaviññāṇaṃ na maññeyya, ghānaviññāṇasmiṃ na maññeyya, ghānaviññāṇato na maññeyya, ghānaviññāṇa meti na maññeyya. Ghānasamphassaṃ na maññeyya, ghānasamphassasmiṃ na maññeyya, ghānasamphassato na maññeyya ghānasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2. Bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Jivhaṃ na maññeyya, jivhāya na maññeyya, jivhāto na maññeyya, jivhā meti na maññeyya. Rase na maññeyya rasesu na maññeyya, rasato na maññeyya, rasā meti na maññeyya. Jivhāviññāṇaṃ na maññeyya, jivhāviññāṇasmiṃ na maññeyya, jivhāviññāṇato na maññeyya, jivhāviññāṇa meti na maññeyya. Jivhāsamphassaṃ na maññeyya, jivhāsamphassasmiṃ na maññeyya, jivhāsamphassato na maññeyya jivhāsamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi ta maññeyya, tammeti na maññeyya. Yaṃ hi-2 bhikkhave maññati yasmiṃ maññati [PTS Page 067] [\q 67/] yato maññati yaṃ meti maññati, taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Kāyaṃ na maññeyya, kāyasmiṃ na maññeyya, kāyato na maññeyya, kāyaṃ meti na maññeyya. Phoṭṭhabbe na maññeyya kāyesu na maññeyya, phoṭṭhabbato na maññeyya, phoṭṭhabbā meti na maññeyya. Kāyaviññāṇaṃ na maññeyya, kāyaviññāṇasmiṃ na maññeyya, kāyaviññāṇato na maññeyya, kāyaviññāṇa meti na maññeyya. Kāyasamphassaṃ na maññeyya, kāyasamphassasmiṃ na maññeyya, kāyasamphassato na maññeyya kāyasamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi bhikkhave maññati yasmiṃ maññati yato maññati yaṃ meti maññati, tato taṃ hoti aññathā aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

1. Na kiñcipi - machasaṃ
2. Yaṃ bhikkhave - sīmu.

[BJT Page 146] [\x 146/]

Manaṃ na maññeyya, manasmiṃ na maññeyya, manato na maññeyya, mano meti na maññeyya. Dhamme na maññeyya dhammesu na maññeyya, dhammato na maññeyya, dhammā meti na maññeyya. Manoviññāṇaṃ na maññeyya, manoviññāṇasmiṃ na maññeyya, manoviññāṇato na maññeyya, manoviññāṇa meti na maññeyya. Manosamphassaṃ na maññeyya, manosamphassasmiṃ na maññeyya, manosamphassato na maññeyya manosamphasso meti na maññeyya. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi na maññeyya tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. Yaṃ hi-1 bhikkhave, maññati, yasmiṃ maññati yato maññati, yaṃ meti maññati tato taṃ hoti aññathā. Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati.

Yāvatā bhikkhave, khandhadhātuāyatanā tampi na 'maññayye, tasmimpi na maññeyya, tatopi na maññeyya, taṃ meti na maññeyya. So evaṃ amaññamāno na ca kiñci-2 loke upādiyati anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.
1. Yampi - sīmu;
2. Na kiñci - sīmu; machasaṃ.

1. 9. 9
Dvayasuttaṃ

92. Dvayaṃ vo bhikkhave desissāmi, taṃ suṇātha. Kiñca bhikkhave dvayaṃ? Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhāceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca, idaṃ vuccati bhikkhave dvayaṃ.

Yo bhikkhave evaṃ vadeyya: "ahametaṃ dvayaṃ paccakkhāya aññaṃ dvayaṃ paññāpessāmī" ti. Tassa vācāvatthurevassa, puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṃ āpajjeyya, taṃ kissa hetu? Yathā taṃ bhikkhave avisayasminti.

[BJT Page 148] [\x 148/]

1. 9. 10
Dutiyadvayasuttaṃ

93. Dvayaṃ bhikkhave, paṭicca viññāṇaṃ sambhoti. Kathañca bhikkhave, dvayaṃ paṭicca viññāṇaṃ sambhoti?
Cakkhuñca paṭicca rūpe uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, cakkhuṃ-1 aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. [PTS Page 068] [\q 68/] rūpā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca-2 aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Cakkhuviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo cakkhuviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ cakkhuviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.

Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave cakkhusamphasso. Cakkhusamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo cakkhusamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno cakkhusamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Sotañca paṭicca sadde uppajjati sotaviññāṇaṃ, sotaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Saddā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Sotaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo sotaviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ sotaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo, ayaṃ vuccati bhikkhave sotasamphasso sotasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo sotasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno sotasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Ghānañca paṭicca gandhe uppajjati ghānaviññāṇaṃ, ghānaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Gandhā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca-2 aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Ghānaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi, yopi hetu yopi paccayo ghānaviññāṇassa aññathābhāvi uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvi. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ ghānaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.

1. Cakkhu - sīmu. Machasaṃ
2. Khyathañca - machasaṃ
3. Ayaṃ vuccati cakkhusamphasso - machasaṃ, sī2
4. Vipariṇāminī?
5. Aññathābhāvinī?

Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave ghānasamphasso ghānasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo ghānasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, [PTS Page 069] [\q 69/] aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno ghānasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Jivhañca paṭicca rase uppajjati jivhāviññāṇaṃ, jivhā aniccā vipariṇāmī-4 aññathābhāvi-5 rasā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvi. Jivhāviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ jivhāviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
[BJT Page 150] [\x 150/]

Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave jivhāsamphasso jivhāsamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo jivhāsamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno jivhāsamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Kāyakhuñca paṭicca phoṭṭhabbe uppajjati kāyaviññāṇaṃ, kāyaṃ aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Phoṭṭhabbā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī. Kāyaviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo kāyaviññāṇassa aññathābhāvī uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ kāyaviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.

Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave kāyasamphasso kāyasamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo kāyasamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno kāyasamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā calā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino.

Manañca paṭicca dhamme uppajjati manoviññāṇaṃ, mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Dhammā aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino, itthetaṃ dvayaṃ calañceva vyayañca aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī. Manoviññāṇaṃ aniccaṃ vipariṇāmī aññathābhāvī, yopi hetu yopi paccayo manoviññāṇassa aññathābhāvī uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī. Aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca samuppannaṃ manoviññāṇaṃ kuto niccaṃ bhavissati.
Yā kho bhikkhave, imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ saṅgati sannipāto samavāyo ayaṃ vuccati bhikkhave manosamphasso manosamphassopi anicco vipariṇāmī aññathābhāvī,

Yopi hetu yopi paccayo manosamphassassa uppādāya, sopi hetu sopi paccayo anicco vipariṇāmī aññathābhāvī, aniccaṃ kho pana bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppanno manosamphasso kuto nicco bhavissati. Phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho ceteti, itthetepi dhammā valā ceva vyayā ca aniccā vipariṇāmino aññathābhāvino. Evaṃ kho bhikkhave dvayaṃ paṭicca viññāṇaṃ sambhotīti.
Channavaggo navamo
Tatruddānaṃ:
Paloka suññā saṅkhittaṃ-1 channo puṇṇo ca bāhiyo
Ejena ca duve vuttā - dvayehi apare duveti.

1. Palokasuñño saṅkhitto - sīmu.

[BJT Page 152] [\x 152/]

10. Chalavaggo
1. 10. 1
Chaphassāyatanasuttaṃ

94. [PTS Page 070] [\q 70/] chayime-1 bhikkhave phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṃvutā dukkhādhivāhā honti. Katame cha?

Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ dukkhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā adantā aguttā arakkhitā asaṃvutā dukkhādhivāhā honti.

Chayime bhikkhave phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā honti. Katame cha?

Cakkhuṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Sotaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ghānaṃ bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Jivhā bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Kāyo bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Mano bhikkhave phassāyatanaṃ sudantaṃ suguttaṃ surakkhitaṃ susaṃvutaṃ sukhādhivāhaṃ hoti. Ime kho bhikkhave cha phassāyatanā sudantā suguttā surakkhitā susaṃvutā sukhādhivāhā hontīti.

Idamoca bhagavā: idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

1. Cha ime - sīmu.

[BJT Page 154] [\x 154/]

Chaḷeva phassāyatanāni bhikkhavo
Asaṃvuto yattha dukkhaṃ nigacchati,
Tesañca ye saṃvaraṇaṃ avedisuṃ
Saddhādutiyā viharantānavassutā.

Disvāna rūpāni manoramāni
Athopi disvā amanoramāni
Manorame rāgapathaṃ vinodaye
Na cappiyaṃ-1 meti manaṃ padosaye

Saddañca sutavā dubhayaṃ piyāppiyaṃ
Piyampi sadde na samucchito siyā
Athoppiye-2 dosagataṃ vinodaye
Na cappiyaṃ meti manaṃ padosaye

Gandhañca ghātvā surabhiṃ manoramaṃ
Athopi ghātvā asuciṃ akantiyaṃ
Akantiyasmiṃ paṭighaṃ vinodaye
Chandānunīto naca kantiye-3 siyā

Rasañca bhotvā sāditañca sāduṃ-4
Athopi bhotvāna asādumekadā
Sāduṃ rasaṃ nājjhosāya bhuñje
Virodhamāsādusu nopadaṃsaye

Phassena phuṭṭho na sukhena majje-5
Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe
Phassadvayaṃ sukhadukkhe-6 upekkhe-7
Anānuruddho aviruddhakenaci

Papañcasaññā itarītarā narā
Papañcayantā upayanti saññino
Manomayaṃ gehasitañca sabbaṃ
Panujja nekkhammasitaṃ irīyati

Evaṃ mano chassu yadā subhāvito
Phuṭṭhassa cittaṃ na vikampate kvaci
Te rāgadose-8 abhibhuyya bhikkhavo
Bhavātha-9 jātimaraṇassa pāragāti.

-------------------------
1. Na cāppiyaṃ - syā, machasaṃ
2. Athapapiyaṃ - sī 2.
3. Kanatiyo - sīmu.
4. Paritañca sādu - syā: sāditañcasāduṃ - sī 2. Asāditañcasāduṃ - machasaṃ, sādītañcasāduñca sīmu.
5. Majjhe - syā, sī2.
6. Sukhadukkhaṃ - syā.
7. Upekkho - sīmu.
8. Rāgadosaṃ - sīmu.
9. Bhavattha - machasaṃ.
[BJT Page 156] [\x 156/]

1. 10. 2
Māluṅkyaputtasuttaṃ

95. [PTS Page 072] [\q 72/] atha kho āyasmā māluṅkyaputto-1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

Etthadāni māluṅkyaputta kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma, yatra hi nāma tvaṃ bhikkhu jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṃ yācasīti. Kiñcāpahaṃ bhante jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto, desetu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ, desetu me sugato saṅkhittena dhammaṃ, appevanāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ, appevanāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assanti.

Taṃ kimmaññasi māluṅkyaputta ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti. Passeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.

Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyantī, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.

Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.

1. Mālukkya - machasaṃ, syā.

[BJT Page 158] [\x 158/]

Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.
[PTS Page 073] [\q 73/] ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti. No hetaṃ bhante.

Ettha ca te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Yato kho te māluṅkyaputta diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati. Tato tvaṃ māluṅkyaputta na tena, yato tvaṃ māluṅkaputta na tena, tato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, yato tvaṃ māluṅkyaputta na tattha, tato tvaṃ māluṅakyaputta nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassāti.

Imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena-1 atthaṃ ājānāmi.

Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ-2 manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya-3 tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ-4 vuccati.

Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

[PTS Page 074] [\q 74/] gandhaṃ ghātvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

1. Bhāsitassa vitvārena - machasaṃ. , Syā, sīmu. 2. Piyanimittaṃ - sīmu. Sī 2
3. Ajjhosa - machasaṃ, ajejhasā- syā. 4. Nibbāna - machasaṃ. Syā.

[BJT Page 160] [\x 160/]

Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Phassaṃ-1 phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato-2
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati nopacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa suṇato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

[PTS Page 075] [\q 75/] na so rajjati gandhesu gandhaṃ ghātvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

1. Phoṭṭhabbā - syā
2. Paṭissato- machasaṃ

[BJT Page 162] [\x 162/]

Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

[PTS Page 076] [\q 76/] na so rajjati dhammesu dhammaṃ ñatvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa vijānato-1 dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti.

Imassa kho'haṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. Sādhu sādhu māluṅkyaputta, sādhu kho tvaṃ māluṅkyaputta mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsi.

Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rūpasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Gandhaṃ ghātvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā gandhasambhavā
Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Rasaṃ bhotvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā rasasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Phassaṃ phussa sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhosāya tiṭṭhati
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā saddasambhavā
Abhijjhā ca vihesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Dhammaṃ ñatvā sati muṭṭhā piyaṃ nimittaṃ manasi karoto
Sārattacitto vedeti tañca ajjhesāya tiṭṭhati.
Tassa vaḍḍhanti vedanā anekā dhammasambhavā
Abhijjhā ca vibhesā ca cittamassūpahaññati
Evaṃ ācinato dukkhaṃ ārā nibbāṇaṃ vuccati.

Na so rajjati rūpesu rūpaṃ disvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa passato rūpaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati saddesu saddaṃ sutvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sunato saddaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati gandhesu gandhaṃ ghātvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa ghāyato gandhaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati rasesu rasaṃ bhotvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa sāyato rasaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

Na so rajjati phassesu phassaṃ phussa patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa phusato phassaṃ sevato cāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccati.

[PTS Page 076] [\q 76/] na so rajjati dhammesu dhammaṃ ñatvā patissato
Virattacitto vedeti tañca nājjhosāya tiṭṭhati
Yathāssa vijānato dhammaṃ sevatocāpi vedanaṃ
Khīyati no pacīyati evaṃ so caratī sato
Evaṃ apacinato dukkhaṃ santike nibbānaṃ vuccatī ti.

Imassa kho māluṅkyaputta mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. Atha kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho āyasmā māluṅkyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva āgārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā māluṅkyaputto arahataṃ ahosīti.

1. Jānato - machasaṃ, syā.

[BJT Page 164] [\x 164/]
1. 10. 3
Parihānadhammasuttaṃ

96. Parihānadhammañca vo bhikkhave, desissāmi aparihāna dhammañca cha ca abhibhāyatanāni. Taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave parihānadhammo hoti. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā-1 saṃyojanīyā tañce-2 bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantī karoti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ sutvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tañce bhikkhū adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti. Evaṃ kho bhikkhave parihāna dhammo hoti.

1. Akusalā dhammā sarasaṅkappā - syā, [PTS]
2. Tañca - syā.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Katamāni ca bhikkhave cha abhibhāyatanāni. Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā nūppajjanti-1 pāpakā akusalā sarasaṅkappā saññojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ-2, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno ghānena gandhaṃ gāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya nūpajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṃyojanīyā. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā abhibhūtametaṃ āyatanaṃ, abhibhāyatanaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Imāni vuccanti bhikkhave cha abhibhāyatanānī ti.

1. 10. 4
Pamādavihārisuttaṃ

97. [PTS Page 078] [\q 78/] pamādavihāriñca vo bhikkhave desissāmi appamādavihāriñca. Taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave pamādavihārī hoti?

Cakkhundriyā saṃvutassa-3 bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati-4 cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Sotindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Ghānindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Jivhindriyā asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Kāyindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati-5, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.
Manindriyā saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ khyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa vyāsittacittassa pāmujjaṃ na hoti, pāmujje asati pīti na hoti, pītiyā asati passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ viharati. Dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhite citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchati.

Evaṃ kho bhikkhave pamādavihārī hoti.

1. Anuppajjanti - sīmu.
2. Āyatanānaṃ - sī2
3. Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa - machasaṃ, syā
4. Vyāsiñcati - machasaṃ, sīmu.
5. Hoti - machasaṃ.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Kathañca bhikkhave appamādavihārī hoti? Cakkhundriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.

Sotindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati sotaviññeyyesu saddesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Ghānīndriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati ghānaviññeyyesu gandhesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte [PTS Page 079] [\q 79/] dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Jivhindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Kāyindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.
Manindriya saṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ na vyāsiccati manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmujjaṃ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte dhammā pātubhavanti, dhammānaṃ pātubhāvā appamādavihāritveva saṅkhaṃ gacchati.

Evaṃ kho bhikkhave appamādavihārī hotī ti.

1. 1[O. 5]
Saṃvarasuttaṃ

98. Saṃvarañca vo bhikkhave desissāmi asaṃvarañca taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmupasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, parihāyāmi kusalehi dhammehi, parihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Evaṃ kho bhikkhave asaṃvaro hoti.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Kathañca bhikkhave saṃvaro hoti? Santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājejhājasāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi [PTS Page 080] [\q 80/] kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.
Santi bhikkhave manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā, na parihāyāmi kusalehi dhammehi, aparihānaṃ hetaṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Evaṃ kho bhikkhave saṃvaro hotī ti.

1. 10. 6
Samādhisuttaṃ

99. Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti?

Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.
Mano anicco yathābhūtaṃ pajānāti, dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānātī ti.Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha,samāhito bhikkhave bhikkhu yathābhutaṃ pajānātī ti.

1. Aniccanti - machasaṃ.

[BJT Page 172] [\x 172/]

1. 10. 7

Paṭisallānasuttaṃ

Cakkhuṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, [PTS Page 081] [\q 81/] rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti.
Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātīti.
Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. Paṭisallānaṃ bhikkhave yogamāpajjatha. Patisallīno bhikkhave bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti.
Jivhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajān