Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1. Dhammasoṇḍakavatthu

Tilokanāthaṃ vanditvā dhammañca sukhamākaraṃ
Saṃghaṃ niraṅgaṇañceva sīhaḷācariyepi ca.

Sahassavatthuṃ bhāsissaṃ sīhalaṭṭhakathānayaṃ
Gaṇhitvācariyavādañca taṃ suṇātha samāhito

Buddho ca dullabho loke saddhammasavaṇampi ca
Saṃgho ca dullabho loke,1 sappurisā atidullabhā

Dullabhañca manussattaṃ, buddhuppādo ca dullabho
Dullabhā khaṇa sampattī, saddhammo paramadullabho

Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiriottappiyaṃ dhanaṃ
Sutadhanañca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ

Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammasāvanaṃ
Anuyuñjetha medhāvī, etaṃ buddhāna sāsanaṃ

Tasmā cittaṃ pasādetvā sīlavantesu sakkaccaṃ
Appakampi kataṃ kāraṃ puññaṃ hoti mahapphalaṃti.

Imāni dullabhāni sulabhāni1 hontī ti vijānanatthaṃ imāni vatthūni kathetabbāni. Paṭhamaṃ tāva dhammasoṇḍakavatthumhi atthuppatti evaṃ veditabbā: ------------------------------------------
1. Bī 2 ayaṃ pāṭho natthi.

[SL Page 002] [\x 2/]

Amhākaṃ sammāsambuddho kassapasammāsambuddhassa dhammarājassa sāsanantaradhānato nacireneva kālena bārāṇasīrañño putto dhammasoṇḍakarājakumaro pitu accayena rajje patiṭṭhāya kassapadasabalena desitaṃ dhammaṃ sotukāmo hutvā māsamattaṃ rajjaṃ katvā devanagarasadise bārāṇasīnagare cakkavattirajjasadisaṃ rajjaṃ karonto evaṃ cintesi: "mayhaṃ evarūpaṃ rajjavilāsaṃ rajjānubhāvañca saddhammaviyogena divākaravirahitaṃ ākāsaṃ viya, sasivirahitā ratti viya. Dantavirahito gajarājā2 viya, velantavirahito mahāsamuddo viya, cakkhuvirahitaṃ susajjitavadanaṃ viya, sugandhavirahitaṃ pāricchattakapupphaṃ viya catuakkhara (niya) matta-dhamma-desanāviyogena 3 mayhaṃ imaṃ rajjaṃ na sobhatī ti vatvā suvaṇṇacaṅgoṭakena sahassathavikabhaṇḍikaṃ susajjita-maṅgala hatthikumbhe ṭhapetvā bārāṇasīnagare mahāvīthiyaṃ bheriñcarāpesi: "ekapadikaṃ vā dvipadikaṃ vā tipadikaṃ vā4 dhammapadaṃ jānantassa dammī"ti. Evaṃ bheriñcarāpetvā dhammajananakaṃ alabhitvā punappunaṃ dvisahassaṃ tisahassaṃ yāva satasahassaṃ koṭi-dvikoṭi-sahassakoṭi-satasahassakoṭiṃ gāma-nigama-janapada-senāpatiṭṭhānaṃ uparājaṭṭhānaṃ5, pariyosāne dhammadesanakaṃ alabhitvā attano suvaṇṇapiṇḍika-setacchattaṃ cajitvā pi dhammadesanakaṃ alabhitvā rajjasiriṃ pahāya attānaṃ cajitvā dhammadesakassa dāso hutvā pi dhammaṃ sossāmī ti vatvā evampi dhammadesanaṃ alabhitvā vippaṭisārī hutvā "kimme saddhammaviyogena rajjenā"ti amaccānaṃ rajjaṃ niyyādetvā saddhammagavesako hutvā dhammasoṇḍaka mahārājā mahāvanaṃ pāvisi.
----------------------------------------------- -------
2. Bī 2. Antavirahito 3. Kē. Catuakkharaniyamattha -
4. Pī 2. Tipadikaṃ (ti padaṃ natthi.) 5. Bī 2. Uparajjaṃ.

[SL Page 003] [\x 3/]

Dhammasoṇḍaka-mahārājassa saddhammasavaṇatthāya vanaṃ paviṭṭhakkhaṇe sakkadevarañño vejayanta-pāsāde ratanakaṇṇikāya kampo ahosi, paṇḍukambala- silāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko devarājā kena kāraṇena paṇḍukambala-silāsanaṃ uṇhākāraṃ ahosīti cintetvā attano sahassanettaṃ devamanussesu vitthāretvā olokento dhammagavesako hutvā vanaṃ paviṭṭhaṃ dhammasoṇḍakamahārājānaṃ disvā cintesi: ajja me attānaṃ vijahāya rakkhasavesaṃ māpetvā etaṃ aniccādiparidīpanaṃ jātijarāvyādhimaraṇaṃ sakalasarīradosaṃ6 dassetvā dhammaṃ desetvā etaṃ7 sakarajje yeva patiṭṭhapetabbanti vatvā sakko devarājā rakkhasarūpaṃ māpetvā mahāsattassābhimukho avidūre attānaṃ dassesi. Taṃ disvā dhammasoṇḍaka mahārājā evaṃ cintesi: evarūpā nāma rakkhasā dhammaṃ jānissantī ti vatvā avidūre ṭhatvā pucchāmī ti rakkhasena saddhiṃ sallapanto8 āha "sāmi mahāpuñña devarāja, imasmiṃ pana vanaghaṭe vasanadevarāja, kinnukho dhammaṃ jānāsī"ti? Devatā "mahārāja, dhammaṃ jānāmī"ti āha. "Yadi dhammā jānātha, mayhaṃ dhammakathaṃ kathethā"ti āha. "Mahārāja ahaṃ tuyhaṃ dhammaṃ kathessāmi. Tvaṃ mayhaṃ kīdisaṃ dhamma-kathikassa sakkāraṃ karissasī"ti āha. Evaṃ sante mayhaṃ dhammaṃ kathetvā pacchaṃ mayhaṃ sarīramaṃsaṃ kādissasī ti āha. "Ahaṃ mahārāja chāto hutvā dhammaṃ kathetuṃ na sakko-mī"ti āha. Yadi tumhe paṭhamaṃ maṃsaṃ khādatha, dhammaṃ ko suṇissutī ti? Āha. Puna rakkhaso nāhaṃ dhammaṃ desetuṃ sakkomī ti āha. Puna rājā mayhaṃ dhammapaṭilābhañca tumhākaṃ maṃsapaṭilābhañca tumheva jānitvā mayhaṃ dhammaṃ desethā ti āha. Atha kho10 sakko devarājā "sādhu mahārājā"ti vatvā avidūre ṭhāne ubbedhena tigāvuta-
----------------------------------------------- ------------------6. Bī 2.Kē. Sakalasarīre desaṃ. 7. Bī 2.Rä.Kē.Etassa. 8. Rä.Avidūre ṭhāne.
9. Bī 2.Sallapento. 10. Bī 2. 'Kho'ti navijjati.

[SL Page 004] [\x 4/]

Mattaṃ mahantaṃ añjanapabbataṃ māpetvā evamāha: "sace mahārāja imaṃ pabbatamuddhaniṃ āruyha ākāse uppatitvā tvaṃ mama mukhe patissasi, ahaṃ tava ākāsagatakāle dhammaṃ desissāmī ti. Evaṃ sante tuyhañca dhamma-paṭilābho mayhañca maṃsapaṭilābho11 bhavissatīti āha. Tassa kathaṃ sutvā dhammasoṇḍakamahārājā anamatagge saṃsāre dhammena suñño hutvā adhammasamaṃgī hutvā12 adhammasseva atthāya pāṇātipātikā adinnādāyino13 kāmesu micchācārā sūkarikā orabbhikā māhisakā14 sākuṇikā corā pāradārikāti gahetvā sisacchinnānaṃ lohitaṃ catusu mahāsamuddesu udakato bahutaraṃ. Mātā-pituādīnaṃ piyamanāpaṃ atthāya rodantānaṃ assu catusu mahāsamuddesu udakatopi bahutaraṃ. Imaṃ pana sarīraṃ saddhammassatthāya vikkiṇantaṃ mahapphalañca manāpañcā ti cintetvā "sādhu mārisa, evaṃ karomī"ti pabbataṃ āruyha pabbatagge ṭhito mama rajjena saddhiṃ mayhaṃ sajīvaṃ sarīraṃ saddhammassatthāya dassāmī ti somanasso hutvā dhammaṃ kathethā ti saddhammassatthāya jīvitaṃ pariccajitvā ākāsato uppatitvā "dhammaṃ kathethā"ti āha. Atha sakko devarājā sakabhāvena15 sabbālaṅkārehi patimaṇḍito ativiya somanassappatto taṃ ākāsato patantaṃ dibbaphusena16 parāmasanto urena patigaṇhitvā devalokaṃ netvā paṇḍukambala-sīlāsane nisīdāpetvā mālāgandhādīhi pūjetvā dhammasoṇḍakamahārājassa dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha:

Aniccā vata saṃkhārā, uppāda-vaya-dhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho ti.
----------------------------------------------- ------------------11. Bī 2."Mayhaṃ maṃsapaṭilābho"natthi. 12. Bī 1.Bī 2. Potthakesu natthi.
13. Bī 2. Adinnādānā. 14. Bī 2.Māhiṃsakā. 15. Bī 2.Sakkabhāvena.
16. Bī 2. Potthake natthi. 17. Dibbaphassenā ti bhavitabbaṃ.

[SL Page 005] [\x 5/]

Tattha, aniccā vata saṃkhārā ti mahārāja, saṅkhata-saṅkhārā pi ekantena aniccā ti gaṇhatha. Uppāda-vaya-dhammino ti iminā abhisaṅkhatasaṅkhārā pi aniccā ti gahetabbā. Uppajjitvā nirujjhantī ti iminā anabhisaṅkhatasaṃkhārā pi aniccā ti gahetabbā. Tesaṃ vūpasamo sukho ti, tesaṃ tiṇṇampi saṅkhārānaṃ vūpasamasaṃkhāto nirodho nibbānaṃ sukhoti gahetabbo. Athavā, aniccāvata saṃkhārā ti etena kāyasaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Uppādavayadhamminoti etena vacīsaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Uppajjitvā nirujjhantī ti etena cittasaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Tesaṃ vūpasamo sukho ti etena asaṃkhata-nibbānaṃ pakāsitaṃ hoti. Athavā, aniccā vata saṃkhārā ti etena puññābhisaṃkhārānaṃ aniccatā pakāsitā hoti. Uppāda-vaya-dhammino ti etena apuññābhisaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Uppajjitvā nirujjhantī ti etena āneñjābhisaṃkhārānaṃ aniccatā pakāsitā hoti. (Tesaṃ vūpasamo sukho ti etena tesaṃ18 tividha-saṃkhārānaṃ vūpasamaṅkhāto nirodho nibbānaṃ sukhoti vuccati. Athavā aniccā vata saṃkhārāti etena atītasaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Uppāda-vaya-dhammino ti etena vattamānasaṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Uppajjitvā nirujjhantī ti etena anāgata-saṃkhārānaṃ aniccabhāvo pakāsito hoti. Tesaṃ vūpasamo sukhoti etena kālavimuttaṃ nissaraṇaṃ nibbānaṃ dassitaṃ hoti. Athavā aniccā vata saṃkhārā ti etena sabbesampi saṃkhārānaṃ aniccatā pakāsitā hoti. Kasmā uppāda-vaya-dhammino? Yasmā uppajjitvā nirujjhanti, tasmā uppāda-vaya-dhammino. Tesaṃ uppāda-vayappattānaṃ dhammānaṃ anuppādana-saṃkhāto dhuvo dassito. Athavā aniccā vata saṃkhārā ti
----------------------------------------------- -------------
18. Ayaṃ pāṭho bī 2. Potthake natthi.

[SL Page 006] [\x 6/]

Etena ugghaṭitaññūtaṃ vuttaṃ. Uppāda-vaya-dhammino ti etena vipacitaññūtaṃ vuttaṃ uppajjitvā nirujjhantī ti etena padaparameyyapuggalaṃ vuttanti veditabbaṃ. Evaṃ sakko dhammasoṇḍaka-maharājassa dhammaṃ desetvā devalokasampattiṃ dassetvā devalokato ānetvā sakarajje patiṭṭhāpetvā appamatto19 hohī ti ovaditvā devalokameva agamāsī ti.

Dhammasoṇḍakavatthu paṭhamaṃ
---------------

2. Migapotaka vatthu

Uddaloḷakavihāre dhammasavaṇaghositasaddaṃ sutvā nimittaṃ gaṇhitamigassa vatthumhi1 atthupatti.

Uddaloḷakavihāravane nesādamanusso migānaṃ koṭṭhakaṃ bandhitvā migānaṃ vijjhanatthāya2 aṭṭhāsi. Eko migo gocaraṃ gaṇhitvā pānīyatthāya titthaṃ gacchanto dhammasavaṇaghositasaddaṃ sutvā dhammasavaṇasaddesu nimittaṃ gaṇhitvā ukkhittapādaṃ anikkhipanto aṭṭhāsi. Tasmiṃ kāle nesādamanusso migakoṭṭhake ṭhito taṃ migaṃ vijjhi. So kālakiriyaṃ katvā uddaloḷakavāsīmahābhayatherassa kaṇiṭṭha-bhaginiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. So mātukucchito nikkhamitvā sattavassikakāle mātulatherassa santike pabbajitvā khuragge yeva arahattaṃ pāpuṇitvā mātulatherassa santikaṃ gantvā mātulatheraṃ candaṃ3 hatthena parimajjantaṃ addasa. Thero sāmaṇeraṃ disvā "etaṃ rakkhituṃ vaṭṭati sāmaṇerā"ti āha. Sāmaṇero therena kathitaṃ sutvā candasahassaṃ āharitvā therassa dassetvā "bhante candasahassaṃ āharituṃ samattho kasmā ekaṃ candaṃ4
----------------------------------------------- -----------------
19. (Sabbesu) appamādena. 1. Bī 2 migavatthumhi. 2 Bī 2. Vijjunatthāya. 3. (Sabbesu) mātulattherassa caraṇaṃ. 4. (Sabbesu) caraṇaṃ.

[SL Page 007] [\x 7/]

Āharantassa pākaṭaṃ karissatī"ti āha. Thero puna divase attano bhaginiyā gehaṃ gacchanto tiṃsasahassamattaṃ bhikkhusaṃghaṃ gahetvā agamāsi. Bhaginiyā pi dvinnaṃ mātulabhāgineyyānaṃ atthāya dve āsanāni paññattāni. Dvinnaṃ atthāya yāgubhattañca sampāditaṃ. Tassānubhāvena antarakhajjakañca5 bhattañca āsanañca sabbesaṃ tiṃsasahassānaṃ pahonakaṃ ahosi. Sāmaṇero bhuttānumodanaṃ maṅgalaṃ vaḍḍhento dhammaṃ desesi. Mātāpitunnaṃ ādiṃ katvā pañcakulasatāni sotāpannāni ahesuṃ. Bahūnaṃ dhammadesanā sātthikā ahosī ti.

Migapotakavatthu dutiyaṃ.
-------------

3. Dhammasutaupāsikāya vatthu

Mahāgāme rājavihārasmiṃ dhammasavaṇasutaupāsikāya vatthumhi atthuppatti.

Ekā mahāgāmavāsī upāsikā rājamahāvihāre maṇicetiyagehadvāre dhammaṃ suṇamānā attanā patthetvā laddhaṃ ekaputtakaṃ1 āsivisena ḍasantaṃ disvā dhammasavaṇassa antarāyaṃ mā hotū
Ti vatvā sayañca na2 nivāresi, aññesañca na dassesi. Pacchā dhammasavaṇa-niṭṭhitakāle3 visavegena visaññībhūtassa dārakassa santikaṃ gantvā "yena ākārena dhammasavaṇassa antarāyamakatvā ekapadampi avināsetvā assosiṃ, etena saccena nibbiso jīvatu mama putto"ti saccakiriyaṃ katvā puttassa jīvitaṃ arogaṃ katvā teneva somanassena pacchā cavitvā sagge nibbattā ti vadanti.

Dhammasutaupāsikāya vatthu tatiyaṃ.
----------------------------------------------- ------------------
5. Bī 2. Anantaraṃ- 1 bī 1.Bī 2.Laṅkaputtakaṃ. 2. Kē.Bī 1.Potthakesu nakāro natthi. 3.Kē.Dhammasavaṇaṃ niṭṭhita - 1.Bī.2.- Purakkhitaṃ.

[SL Page 008] [\x 8/]
4. Saddhammasavaṇa-migaluddakassa vatthumhi atthuppatti.

Ito ekatiṃsakappamatthake sikhi nāma sammāsambuddho loke uppajjitvā araññāyatane devatānaṃ catusaccapaṭisaṃyuttaṃ katvā dhammaṃ desesi. Taṃ eko migaluddako āsannaṭṭhāne ṭhatvā dhammaṃ sutvā cittaṃ pasādetvā cavitvā devaloko nibbattitvā ekatiṃsakappe duggatiyaṃ anibbattitvā sugatiyaṃ yeva devamanussa-sampattiṃ anubhavanto imasmiṃ buddhuppade pabbajitvā catusaccapaṭisaṃyuttavacanaṃ sutvā catupaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā udānaṃ udānento imā gāthā abhāsi:

Migaluddako pure āsiṃ araññe vicittāyatane
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ devasaṃghapurakkhataṃ1

Catusaccaṃ pakāsentaṃ2 nibbutaṃ amataṃ padaṃ,
Assosiṃ madhuraṃ dhammaṃ sikhino lokasāmino.3

Ghose cittaṃ pasādesiṃ asamaṃ appaṭipuggalaṃ
Tattha cittaṃ pasādetvā atariṃ duttaraṃ bhavanti.

Migaluddakassa vatthu catutthaṃ.
----------------

5. Bhujagavināsita vatthu

Mahāvāsavihāre ariyavaṃsadhammadesanaṃ savaṇatthāya gatamagge mahātherassa bhujagena daṭṭhavatthumhi atthuppatti.

Mahāvāsavihāre ariyavaṃsa - dhammadesanākathanakāle kaṇḍarajjavāsī1 eko mahāthero dhammaṃ sossāmī ti vatvā gantvā attano nisīdanaokāsaṃ alabhitvā parisapariyante ekasmiṃ tiṇagumbe aṭṭhāsi. Tattha ṭhatvā dhammaṃ
----------------------------------------------- -----------------
1. Bī 2. Purakkhitaṃ 2.Bī. Pakāsantaṃ.3.Bī 2.Bī 1. Lokanāyako.
4. Bī 2. Attani uttaraṃ. 1. Rä.Kaṇḍajje vāsī.

[SL Page 009] [\x 9/]

Suṇamānassa eko bhujago tiṇagumbato nikkhamitvā pādantarenāruyahitvā cattāro dāṭhā pāpetvā nisīdanapasse ḍasi. Thero dhammasavaṇantarāyo mā hotū ti cintetvā hatthaṃ otāretvā bhujagassa sīsaṃ daḷhaṃ gahetvā upāhanathavikāyaṃ pakkhipitvā mukhabandhanaṃ2 bandhitvā ekapasse ṭhapetvā dhammaṃ assosi. Dhammasavaṇānubhāvena daṭṭhaṭṭhānato visaṃ na uggataṃ. Dhammasavaṇante3 aruṇe uggacchante manussānaṃ ca gatakāle "mahābhujago4 mayā gahito"ti bhujagaṃ dassesi. Bhikkhū "kataravelāya ayaṃ bhujago tayā gahito"ti āhaṃsu. Nidānakathanakāle yeva ayaṃ bhujago mayā gahito ti āha. Bhikkhū "acchariyaṃ āvuso evarūpaṃ āsivisaṃ gahetvā dhammadesanāya antarāyassa akaraṇaṃ"ti āhaṃsu. "Sace āvuso na saddahatha, ahaṃ bhujagena daṭṭhakālato paṭṭhāya avikkhittacitto hutvā ekapadampi avināsetvā dhammaṃ assosiṃ. Etena saccena visaṃ vinassatū"ti saccakiriyaṃ akāsi. Taṃ khaṇaññeva visaṃ pathaviṃ pāvisi. Dhammasavaṇaṃ5 evaṃ mahānisaṃsaṃ mahapphalaṃ sabbasattānaṃ visaghātakamahāagadaṃ hotī ti osadhānaṃ samasaṃkhātaṃ visaghātaṃ mahāagadaṃ.

Bhujagavisanāsita vatthu pañcamaṃ.
-------------------

6. Āvāṭato nīhaṭavatthu

Āvāṭe tiṇṇaṃ janānaṃ nipātavatthumhi atthuppatti.

Ekasmiṃ araññāyatane mahānidāghasamaye suriyasantāpena nadī-kandara-nijjhara-soṇḍikādīsu udake parikkhīṇe nidāghavegena gacchatiṇagumbādīsu ativiya miliyantesu sakuṇakesu1 eko suvapotako pānīyapipā-
----------------------------------------------- ------------------
2. Bī 2. Mukha bandhaṃ. 3. Kē dhammasavaṇānantare. 4. Rä.Ayaṃ bhujago.
5. Bī 1. Rä.Kē. Dhammasavaṇe. 1. Bī 1. Rä.Kē. Sakuṇikesu.

[SL Page 010] [\x 10/]

Sito pānīyaṃ gavesanto ekasmiṃ saṭṭhiratana - naraka papāte pānīyagandhaṃ ghāyitvā pānīyaṃ pivituṃ paviṭṭho. So tattha patitvā tato uggantuṃ nāsakkhi. Eko sappopi evameva tasmiṃ patito yeva. Eko manussopi tasmiṃ patito yeva. Ete tayopi tato uggantuṃ asamatthā aññamaññaṃ aviheṭhetvā mettacittā hutvā maraṇabhayena tajjitā tayopi janā ekato hutvā tasmiṃ yeva vasiṃsu. Atha aparo manusso pānīyatthāya taṃ vanaṃ patto te tayo disvā valliṃ āharitvā tattha pasibbakaṃ katvā āvāṭamukhaṃ pappoṭhetvā pasibbakaṃ otāretvā te tayopi tato uddhari. Te tayopi "iminā purisena amhākaṃ jīvitaṃ dinna"ti somanassā hutvā attano attano vasanaṭṭhānāni tassa ācikkhiṃsu. Suvapotako "bārāṇasīnagare dakkhiṇadvāre mahantaṃ nigrodhaṃ atthi, tattha ahaṃ vasāmi, tava kicce uppanne mama santikaṃ āgacchāhī"ti vatvā pakkāmi. Sappo pi "tasseva nigrodhassa avidūre mahantaṃ ekaṃ vammikaṃ atthi, tatthāhaṃ vasāmi. Tava kicce uppanne mama santikaṃ āgantvā dīghāti2 vatvā pakkosāhī"ti vatvā pakkāmi. Manusso pi "bārāṇasīnagare dakkhiṇadvārasamīpe asukavīthiyaṃ nāma asukagehe vasāmi, tava kicce uppanne mama santikaṃ āgacchahī"ti vatvā pakkāmi.3

Atha aparabhāge tesaṃ upakāraka-manusso attano kicce uppanne mama sahāyakānaṃ santikaṃ gacchāmī ti tesaṃ santikaṃ gantvā bārāṇasīnagare dakkhiṇadvāre nigrodhamūle ṭhatvā suvapotakassa saddamakāsi. Suvapotako taṃ saddaṃ sutvā vegena gantvā tena saddhiṃ paṭisammoditvā "kimatthāya āgatosī"ti āha. "Jīvituṃ asakkonto dārake ñātakānaṃ paṭiyādetvā tava santikaṃ
----------------------------------------------- ----------
2. Bī 2 rä.Maṃ dīghāti 3. 'Manusso'ti vacanato yāva 'pakkāmī'ti bī 2. Potthake na vijjanti.

[SL Page 011] [\x 11/]

Āgatomhī" ti āha. Suvapotako tena hi tiṭṭhāhī ti4 vatvā tassa jīvitūpāyaṃ pariyesanto pakkāmi. Tasmiṃ kāle bārāṇasīrājā susajjitauyyāne kīḷitvā majjhantikasamaye padvapadumasaṃchannaṃ madhurodakasampuṇṇaṃ sītaṃ sugandhaṃ manoramaṃ maṅgalapokkharaṇiṃ disvā nahāyitukāmo hutvā sabbābharaṇāni omuñcitvā rājapurise patiṭṭhāpetvā nahāyituṃ paviṭṭho tadā suvapotako taṃ khaṇaṃ uppattitvā sākhantare nilīyitvā rājapurisānaṃ pamādakkhaṇe5 rañño muttāhāraṃ gahetvā ākāsaṃ pakkhanditvā sīghaṃ vegena gantvā muttāhāraṃ tassa purisasassa datvā "appamatto imaṃ valañjāhī"ti āha. So puriso muttāhāraṃ gahetvā antonagare āvāṭato nīhaṭassa attano sahāyakamanussassa santikaṃ gantvā imaṃ muttāhāraṃ6 mama sahāyasuvapotakena dinnaṃ. Imaṃ dhanaṃ sādhukaṃ rakkhāhī"ti vatvā tassa adāsi.

Tasmiṃ kāle rājā sīsaṃ nahāyitvā alaṅkaronto7 muttāhāraṃ adisvā nagare bheriñcarāpesi: "yo muttāhāraṃ passati, tassa rājā mahantaṃ sakkārasammānaṃ karissatī"ti, so mittadūhī8 puriso bheriyā āṇaṃ sutvā imaṃ purisañca muttāhārañca rañño dassetvā sukhena jīvissāmī ti attano katamupakāraṃ asallakkhetvā tassa purisassa muttāhāraṃ attano santikaṃ ṭhapitabhāvaṃ kathesi. Rājapurisā taṃ purisañca muttāhārañca gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā tena gahitabhāvaṃ sutvā imaṃ9 dakkhiṇadvāre jīvasūle uttasethāti10 payojesi. Taṃ gahetvā māretuṃ agamaṃsu. So māretuṃ nīyamāno vammikasantikaṃ gatakāle nāgarājassa saddaṃ akāsi. Taṃ sutvāva nikkhamitvā taṃ pavattiṃ ñatvā etaṃ assāsetvā muhuttaṃ na mārethā ti vatvā sīghaṃ gantvā rañño aggamahesiyā
----------------------------------------------- ------------------4. Bī 2.Tiṭṭhāti. 5.2. Mahādakkhiṇe. 6.Tassa purisassāti ādiṃ katvā yāva muttāhāraṃ bī 2. Potthake na vijjanti. 7.Rä.Bī 2 alaṃkārento. 8.Bī 2 mittadubbhī. 9.Bī.2
Imassa 10.Bī 2. Uttāpethāti..

2
[SL Page 012] [\x 12/]

Ḍasitvā sakalasarīre visavegaṃ uṭṭhāpetvā attānaṃ vijahitvā tassa manussassa sahāyakassa muñcako hutvā rājānaṃ etadavoca "mahārāja, eso māretuṃ payuttaka-puriso11 visavejjaṃ12 jānāti. So taṃ khaṇaññeva imaṃ uṭṭhāpessatī"ti. Rājā taṃ āharāpetvā "etaṃ tikicchāhī"ti āha. Nāgarājā tassa manussassa ākārena jānāpesi. So taṃ jānitvā nāgarājassa guṇaṃ āvajjitvā udakena paharitvā deviyā tikicchaṃ akāsi. Sā sukhitā ārogā vuṭṭhāsi. Taṃ disvā tassa purisassa gāma - nigama - yāna - vāhanādīni datvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ akāsi. So puriso "mama gehaṃ nigrodharukkhassa ca vammikassa ca antare karothā"ti āha. Rāja tattha gehaṃ katvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ katvā tattha vāsesi. Te tayo13 yāvajīvaṃ mettaṃ abhinditvā sukhena vasitvā āyupariyosāne yathākammaṃ gatā. Tiracchānagatā evaṃ kataññū katavedino, bhavanti, manussā ca kho akataññū dubuddhino ti.

Āvāṭato nīhaṭavatthu chaṭṭhaṃ
--------------------

7. Buddheniyā vatthumhi1 atthuppatti

Pāṭalīputtanagare ekā seṭṭhidhītā buddhenināmakā3 dānābhiratā buddhe mamāyikā sīlācāraguṇūpetā dhammacārinī ca hoti. Sā ito ekatiṃsakappamatthake sikhī nāma sammāsambuddhe cittaṃ pasādetvā cavitvā devaloke nibbattitvā ekatiṃsakappe duggatiyaṃ anibbattitvā sugatiyaṃ yeva devamanussasampattiṃ anubhavanti3 imasmiṃ buddhuppāde pāṭalīputtanagare seṭṭhidhītā ahosi. Tassā guṇakathā jambudīpatale patthari. Atha aparabhāge rajā mātāpitūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi.
----------------------------------------------- ----
11. Bī.2. Ayuttaka puriso. 12. Bī 2. Visavijjaṃ. 13. Rä.Bī.1 Tena so. 1. Kē. Buddhe niyyāmaka. 2. Kē. Buddhe niyyāmakā. 3 ē. Kē. Bī. 2 Anubhavanto.

[SL Page 013] [\x 13/]
Sā pana "yadā mamantarāyo uppajjissati, tadā mama saraṇaṃ bhavissatī"ti ekaṃ assasindhavaṃ posesi. Mātā-pitaro punappunaṃ dhītaraṃ yāciṃsu. Sā buddhe niyyāditattā kāmānaṃ ādīnavabhūtattā ca taṃ kiriyaṃ na icchi. Rājā pana etāya ācārasampanne dānasīlabhāvanārambhe mettābalena cintesi : "imāhaṃ nissāya buddhasāsane dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā uposathaṃ upavasitvā devaloke nibbattissāmī"ti. Tato rājā kena nu kho upāyena etaṃ ānemī ti rājapurise payojeti. Rañño payojita-purisā corakammena imaṃ ānessāmāti cintentā pāṭalīputtanagaraṃ āgamiṃsu. Seṭṭhidhītā tasmiṃ kāle dhammarakkhitatheraṃ "kiṃ karomī"ti āha. Rañño payojitapurisā corā nagarāsanne pucimandavane aṭṭhaṃsu. Dhammarakkhitathero imissā mālaṃ pūjetvā gamanakāle "tuyhaṃ gamanamagge mahāpucimandavanaṃ sampattakāle vegena gacchāhī"ti āha. Sā gacchantī pucimandavanaṃ sampattakāle gāmadārikā assassa paṇhisaññaṃ datvā assaṃ ākāsaṃ laṃghāpesi. Corā samantato dhāvitvā vegena anubandhiṃsu. Asso vegaṃ janetvā dhāvati. Corā etaṃ disvā vegena dhāviṃsu. Tato pi laṃghi. Sā assapiṭṭhito patitvā assaṃ evamāha. "Tāta, ettakaṃ kālaṃ posentī evarūpe ṭhāne uppanne bhaye mama paṭisaraṇaṃ bhavissatī ti taṃ posesiṃ, tvaṃ kinnāma putta evaṃ karosī"ti. So taṃ sutvā nivattitvā oloketvā vegena āgantvā piṭṭhiyaṃ nisīdāpetvā ākāsena gantvā sakaṭṭhāne yeva patiṭṭhāpesi. Sā sattāsītikoṭidhanaṃ buddhasāsane dānaṃ datvā cavitvā devaloke nibbattī ti.

Buddheniyyāmaka vatthu sattamaṃ.
-------------------

[SL Page 014] [\x 14/]

8. Āraññika-mahāabhayattherassa vatthumhi atthuppatti.

Mahāvāḷikavihāravāsī āraññika-mahāabhayatthero nāma. So ekassa nagarassa āsannaṭṭhāne vāsaṃ kappeti. Tameko kulaputto theraṃ dvādasavassāni paṭijaggi. So therassa cīvarasāṭakaṃ adāsi. Upāsakassa dinnaṃ dinnaṃ sāṭakaṃ imasseva antarabhittigehe arati1 nāma eko coro dinnaṃ sabbaṃ vatthaṃ rattiyaṃ gantvā āharati. Athekadivasaṃ kulaputto therassa cīvarasāṭakaṃ datvā evaṃ cintesi: "iminā saddhiṃ sattavāre imassa therassa cīvarasāṭakaṃ adāsiṃ, so tena cīvaraṃ katvā na nivāseti, aññassa dānampi na paññāyati imaṃ kāraṇaṃ jānissāmī" ti. Puna therassa cīvarasāṭakaṃ datvā rattābhāge āvudhaṃ gahetvā maggaṃ rakkhanto aṭṭhāsi. Puna coro tassa rakkhanabhāvaṃ ajānitvā gantvā therassa dinnaṃ cīvarasāṭakaṃ gahetvā teneva maggenāgacchati. Upāsako coraṃ disvā vegenāgantvā coraṃ cūḷe gahetvā "ettakaṃ kālaṃ mayā dinnaṃ cīvarasāṭakaṃ gaṇhāsī"ti āha. Evaṃ sāmī, ettakaṃ kālaṃ ahameva sabbaṃ gaṇhāmī" ti āha. Upāsako satta hatthato cīvarasāṭakaṃ gahetvā anekappakārena koṭṭetvā dubbalaṃ katvā āmakasusānaṃ gantvā aññaṃ matakamanussaṃ hatthato hatthaṃ pādato pādaṃ piṭṭhito piṭṭhiṃ āmocanaṃ katvā tassa piṭṭhiyaṃ daḷhaṃ bandhitvā taṃ vissajjetvā purimataraṃ attano gāmaṃ gantvā "bho gāmavāsino tumhe jānātha, ajja rattiṃ eko amanusso āgacchissati, so tumhākaṃ vināsaṃ karissati, tumhe gehadvārāni pidhāya tena saddhiṃ abhaṇitvā dvāraṃ avivaritvā appamattā hothā"ti ugghosesi. Gāmavāsino tathā akaṃsu. So coro mata-
----------------------------------------------- -----------------
1. Rasavā. Harantiko.

[SL Page 015] [\x 15/]

Manussena saddhiṃ ekābaddho hutvā attano gehadvāraṃ gantvā bhariyaṃ āmantetvā anekappakārena yācitvāpi dvāraṃ vivarāpetuṃ asakkonto mātāpitunampi sabbesaṃ ñātakānampi gehadvāraṃ gantvā avicaritvā sahāyassapi gehadvāraṃ gato. Gatagata-geheva yakkho āgato ti saññāya dvāraṃ na vivariṃsu. So sakalagāme āhiṇḍitvā aññattha paṭisaraṇaṃ alabhanto therasseva paṭisaraṇaṃ katvā therassa santikaṃ gantvā "imā dukkhā3 mocetvā maṃ sukhiṃ4 karothā"ti āha. Thero taṃ disvā karuṇāya kampamāno matamanussaṃ mocetvā dūre ṭhapetvā taṃ uṇhodakena nahāpetvā telanāḷikena sakalasarīre telaṃ abbhañjitvā tassa ākoṭitaṭṭhānaṃ sambāhanto nisīdi. So mahāupāsako coro kahaṃ gato ti vicinanto therassa santikaṃ gantvā therena tassa paṭijagganākāraṃ disvā "bhante evarūpassa mittadubbhino kasmā evaṃ karothā"ti āha. Thero mahāupāsaka, imassa mittadubbhino tava cittaṃ mudukaṃ karohī ti vatvā imaṃ gāthamāha:

Udabindunipātena5 udakumbhopi pūrati,
Pūrati bālo pāpassa thoka thokampi ācinaṃti.

Ovaditvā taṃ pesesi. Coro therasseva santike pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti.

Corabhāvaṃ jahitvāna uppannepi ca paccaye
Appicchāguṇa-sampanno sāsane hota, corako ti.

Abhayattherassa vatthu aṭṭhamaṃ.
------------------
------------------------------------------
2. Bī. 2. Amanussena. 3. (Sabbesu) imaṃ dukkhaṃ.
4. Bī 2. Sukhaṃ 5. Bī 2. Udakabindu

[SL Page 016] [\x 16/]

9. Micchādiṭṭhikassa vatthumhi atthuppatti

Kassapasammāsambuddhassa parinibbutakāle dhātuṃ nidhetvā mahantaṃ pūjāsakkāraṃ akaṃsu. Tadā eko ahiguṇṭhiko sappaṃ kīḷāpetvā āhiṇḍamāno ekasmiṃ gāme rattibhāge nivāsaṃ gahetvā khādanīya - bhojaniyādīhi santappito ekasmiṃ ṭhāne nisīdi. Gāmavāsī manussā rattibhāge sayanakāle "namo buddhassa, namo dhammassa, namo saṃghassā"ti vatvā sajjhāyiṃsu. So ahiguṇṭhiko tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ ajānanabhāvena gāmavāsīnaṃ kathaṃ sutvā sayampi namo buddhassāti parihāsakeḷiṃ katvā kathesi. Punadivase attano kīḷāpanasappaṃ olokento ekaṃ nāgarājaṃ kassapabuddhassa thūpe pūjaṃ katvā āgantvā vammikaṃ pavisitvā nipannaṃ ahiguṇṭhiko disvā mantaṃ parivattesi. So nāgarājā mantaṃ sutvā kuddho nikkhamitvā taṃ māretukāmo hutvā anubandhi. So ahiguṇṭhiko maraṇabhayena palāyanto ekasmiṃ pāsāṇe pakkhalitvā1 bhūmiyaṃ patamāno sāyaṇhakāle gāmavāsīhi "namo buddhassā"ti vuttavacanaṃ anussaranto paṭisevanena namo buddhassāti āha. Nāgarājā imassa kathā sutvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ garuṃ katvā taṃ namitvā tiṇaṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ tayo suvaṇṇamālena pūjetuṃ assa adāsi. "Tesu ekaṃ pupphaṃ mayhaṃ puññatthāya pūjehi, ekaṃ tava puññatthāya pūjehi, ekaṃ vikkiṇitvā sukhena jīvāhī"ti āha. So mālā gahetvā cetiyassa santikaṃ gantvā attano ca nāgarājassa ca atthāya thūpe dve pūjesi. Ekaṃ vikkiṇitvā satasahassaṃ labhitvā kapaṇaddhika - vaṇibbakānaṃ dānaṃ dadanto ahiguṇṭhikakammaṃ pahāya kusalakammaṃ pūretvā saggagāmī ahosi.

Tiracchānānaṃ hadayaṃ mudukaṃ ratanattaye,
Guṇampi so vijānāti, manussānaṃ hi kā kathā ti.

Micchādiṭṭhikassa vatthu navamaṃ.
------------------
---------------------------------------
1. Bī 2. Maṅgalitvā.

[SL Page 017] [\x 17/]

10. Saraṇattheravatthumhi atthuppatti

Sāvatthiyā mahānagare sumanaseṭṭhi nāma ahosi. Tassa mātugāmo sujampati nāma ahosi. Tesaṃ eko putto ekā dhītā ca ahesuṃ. Etesaṃ pana mātāpitaro kālaṃkaronto kaṇiṭṭhabhaginiṃ jeṭṭhabhātu hatthe ṭhapetvā kālamakaṃsu tato kālantarena bhātā paṭhamaṃ kaṇiṭṭhikāya āvāhaṃ katvā pacchā sayampi āvāhamakāsi. So kulaputto mātu pilandhanapasādhanaṃ sabbaṃ bhaginiyā va ruciyā bhogaṃ dāsaṃ-dāsiṃ niyyādesi. Sā nacirasseva gabbhinī hutvā attano sāmikaṃ āmantetvā "sāmi, mama bhātikassa santike vasissāmī"ti nānappakārena sāmikaṃ yāci sāmiko nipīḷito nivāretuṃ asakkonto upakaraṇāni sajjetvā yānaṃ sajjetvā mātugāmaṃ yāne nisīdāpetvā bhātikassa gehaṃ gacchanto dvārantare satthāraṃ nagaraṃ pavisantaṃ disvā vandiṃsu. Satthā tesaṃ upanissayaṃ disvā saraṇesu patiṭṭhāpetvā pañcasīlaṃ datvā "tumhākaṃ dukkhassa uppannakāle maṃ anussareyyāthā"ti āha. Sāmiko bhariyaṃ ādāya bhātu santikaṃ gantvā bhātuno paṭiyādetvā "sammā mama bhariyāya jīvitārakkhaṃ karothā"ti vatvā sayaṃ attano gehaṃ agamāsi. So bhaginiyā pādaparicārikaṃ pariyesanto aññaṃ adisvā bhariyaṃ pakkosāpetvā "bhadde amma, bhaginiyā veyyāvaccaṃ karohī"ti vatvā niyyādesi. Etassa pana bhariyā tassa kaṇiṭṭhikāya veyyāvaccaṃ karontī etissā alaṃkārapasādhanaṃ disvā lobhaṃ uppādetvā āhārupacchedaṃ katvā gilānā viya sayi. Tassā sāmiko "kiṃ tuyhaṃ sarīre aphāsukaṃ? Kiṃ kātuṃ yutta"nti? Paṭipucchi. Tava kaṇiṭṭhikāya pilandhane āsaṃ katvā pañcamadhuramaṃsaṃ patthemīti āha. Tassā sāmiko attano kaṇiṭṭhikāya pañcamadhuramaṃsaṃ attano bhariyāya adātukāmo hutvā attano bhariyaṃ āha. "Bhadde, manussamāraṇaṃ nāma bhāriyaṃ" ti vatvā

[SL Page 018] [\x 18/]

Anekapariyāyena taṃ tato nivattetuṃ nāsakkhi.Soattano mātugāmassa antare kāmena bandhitvā attano kaṇiṭṭhikaṃ māretukāmo hutvā"ehi ubhopi mātāpitūnaṃ dinnaṃ iṇaṃ gaṇhāma, tuyhañca mayhañca passitvā iṇāyikā iṇaṃ dassantī"ti taṃ sukhayānake nisīdāpetvā nagarāsanne dūraṃ gantvā yānaṃ maggato okkamāpetvā vanagahaṇaṃ pavisitvā kaṇiṭṭhikaṃ māretukāmo hutvā kaṇiṭṭhikaṃ jīvantameva makule gahetvā sīsaṃ bhinditvā māressāmī ti cintetvā māretukāmo hutvā bhūmiyaṃ pātesi. Tasmiṃ samaye kammajavātā caliṃsu. Sā bhātaraṃ yācantī taṃ apanetuṃ asakkontī bhātaraṃ(muñcissāmi?) Mama puttassa mukhaṃ oloketvā tava bhāgiṇeyyassa sinehena pi maṃ mā mārehī ti yācantiyā pi makule gagetvā ākaḍḍhanto avidūre ṭhāne nigrodhamūle sīsaṃ ṭhapetvā sīsaṃ bhindituṃ ārabhi. Sā cintesi. Sacāhaṃ saddaṃ muñceyyaṃ, attano saddena añño āgantvā mama bhātuno ayaṃ coro ti vatvā (aññaṃ vanaṃ gantvā?) Anayaṃ karissatī ti cintetvā mama jīvitaṃ cajitvā mama bhātuno anayaṃ na karomī ti cintetvā attanā gahita-saraṇaṃ āvajjamānā avissajjetvā nipajji. Tassā evaṃ sayitvā1 bhātuno antare attano mettānubhāvena tasmiṃ nigrodhe adhivatthā devatā "evarūpe mātugāme imasmiṃ rukkhamūle mārite devasamāgamaṃ pavisituṃ na labhissāmī"ti cintetvā etāya sāmiko viya hutvā taṃ tajjetvā palāpetvā taṃ yāne nisīdāpetvā dārakena saddhiṃ taṃ divasameva sāvatthiṃ gantvā antonagare ekissāya sālāya taṃ nipajjāpetvā sayaṃ antaradhāyi. Etissā pana sāmiko nagarato nikkhamanto etaṃ disvā "tvaṃ kena saddhiṃ āgatāsī"ti paṭipucchi. Sā "tvayā saddhiṃ āgatāmhi"ti āha. So tuyhaṃ diṭṭhakālaṃ upādāya ajja cattāro māsā atikkantā, ettakaṃ kālaṃ mayā tvaṃ na diṭṭhapubbā. Tayā saddhiṃ nagarato
----------------------------------------------- ------------
1. Sayitāya iti yuttataraṃ

[SL Page 019] [\x 19/]

Nāgatomhī ti āha. Sā etassa kathaṃ sutvā tena hi imaṃ kāraṇaṃ mātāpitunañca aññesañca mā kathehi, appamatto hotī ti vatvā sabbaṃ attano pavattiṃ sāmikassa ārocesi. Sāmiko taṃ kathaṃ sutvā bhayapatto hutvā taṃ gahetvā attano gehaṃ gantvā punadivase satthāraṃ nimantetvā mahādānaṃ datvā satthu santike gahitasaraṇānubhāvena jīvitassa laddhabhāvaṃ kathetvā dārakassa saraṇo ti nāmaṃ akaṃsu. Satthā tesaṃ ajjhāsayaṃ ñatvā dhammaṃ desesi. Ubhopi sotāpannā ahesuṃ. Putto pi vīsativassakāle buddhasāsane pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patto saraṇatthero nāma ahosī ti.

Saraṇattheravatthu dasamaṃ

Vaggo paṭhamo. ---------

[SL Page 020] [\x 20/]

11. Vessāmittāya1 vatthumhi atthuppatti.

Kosambiyanagare rañño mātugāmo vessāmittā nāma raññā saddhiṃ kosambiyavihāraṃ gantvā dhammaṃ sutvā saraṇesu patiṭṭhāya buddhamāmikā hutvā viharati. So aparabhāge kosambiyarājā saṃgāmatthāya gacchanto attano mātugāmena saddhiṃ gantvā mātugāmaṃ khandhāvāre ṭhapetvā saṅgāmatthāya gacchanto "rattapatākaṃ2 ussāpemi, tena saññānena mamantarāye sati tvaṃ palāyitvā kosambiyaṃ gacchāhī"ti vatvā sayaṃ saṃgāmaṃ pāvisi.3 Tasmiṃ khaṇe patitassa rañño mātugāmo rattadhajaṃ disvā palāyamānā aññassa rañño manussā taṃ addasaṃsu te taṃ disvā attano rañño dassesuṃ. Rājā taṃ disvā "abhisekaṃ karohī"ti āha sā taṃ na icchi. "Kasmā na icchasī"ti? Pucchi. Sā "ekassa rañño abhisekā hutvā tassa viyogadukkhena ativiya dukkhitā, puna aññassa matakāle evaṃ me bhavissatī ti abhisekaṃ na icchāmī"ti āha. Rājā" sace abhisekaṃ na gaṇhāsi, aggimhi taṃ pakkhipāpemī"ti vatvā mahantaṃ dārucitakaṃ kārāpetvā aggiṃ ekapajjotakaṃ hutvā jalite tattha pavisāhī ti āha. Sā aggiṃ na pavisati. Sā rājānaṃ yācati, mā mahārāja maṃ evaṃ karohīti4 taṃ yācamānampi aggimhi pātesi. Sā patite aññaṃ mama saraṇaṃ natthīti tisaraṇameva saraṇaṃ karomī ti cintetvā saraṇattayamanussarantī aggimhi nisīdi. Tassā ratanattayānubhāvena appamattakampi uṇhākāraṃ nāhosi. Padumagabbhaṃ paviṭṭhā viya ahosi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā saṃvegappatto hutvā vegena gantvā urena nipajjitvā "mama accayaṃ khamāhi, ajja paṭṭhāya mama mātuṭṭhāne ṭhatvā
----------------------------------------------- -----------------
1. Rä. Bī 2. Upāsikā - mittāya, kē. Upāsikāvessāmittāya. 2 Bī 1 rattadhajapatāka. 3. Bī 2. Rä. Kē. Pavisitvā. 4. Kē. Rä. Kārehī ti.

3
[SL Page 021] [\x 21/]

Mama atthaṃ karohī"ti vatvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ akāsi. Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā rājā ca bahu manussā ca saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāya dānādīni puññakammāni katvā yathā kammaṃ gatāti.

Vessāmittāya vatthu paṭhamaṃ.
------------------

12. Brāhmaṇaputtassa sirināgassa vatthumhi atthuppattī

Sīhaḷadīpe sirināgo anurādhapure rājā bhavissāmī ti cintetvā dhanaṃ pariyesanto dakkhiṇavihāre cetiye bahudhanaṃ atthī ti sutvā cetiyaṃ bhindathā ti āha. Rājapurisā cetiyasandhiṃ apassitvā na passāmāti āhaṃsu. Imasmiṃ cetiye sandhiṃ ko nāma jānātī ti? Āha. Goḷiyagāme caṇḍālaputto nāma jānātī ti āhaṃsu. Rājā taṃ pakkosāpetvā "imasmiṃ cetiye tvaṃ sandhiṃ jānāsī ti1 vadanti. Sandhiṃ ñatvā2 imaṃ cetiyaṃ bhindā"ti āha. "Ahaṃ mahārāja saraṇagato upāsako, nāhaṃ satthuno cetiyaṃ bhindāmī"ti āha. Rājā tassa kujjhitvā etaṃ jīvasūle uttāsethāti3 āha. Tassa caṇḍālassa satta puttā atthi, tepi pakkosāpetvā "cetiyaṃ bhindathā"ti āha. Tepi satthuno cetiyaṃ na bhindāmāti āhaṃsu. Tepi jīvasūle uttāsethāti3 āha. Imesaṃ saggasampattīnaṃ4 dassanatthaṃ devatā devalokato rathe ānetvā sabbesaṃ passantānaṃyeva sabbe tusitapuraṃ nayiṃsu. Taṃ disvā rājā ca rājapurisā ca acchariyā ahesuṃ: amho cetiyaṃ abhindāpetvā nisinna - jane devalokaṃ nayiṃsū ti. Tato pācīnapassaṃ gantvā gaṅgārājiyaṃ madhupiṭṭhigāmakamhi madhupiṭṭhicetiyaṃ bhindāpetvā dhanaṃ gaṇhāpetvā dhanena
----------------------------------------------- -----------------
1. Bī 1. Rä. Jānātī ti. 2. Bī 2. Ṭhatvā. 3. (Sabbesu) uttāpethāti. 4. Bī 1. Bī 2. Sabbasampattīnaṃ (sabbesu)

[SL Page 022] [\x 22/]

Rajjaṃ gaṇhitvā pacchā dhanaṃ saṅkaḍḍhitvā sayaṃ sakaṭena āharāpetvā tasmiṃ cetiye patiṭṭhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi. Atha so rājā aparabhāge kucchirogena upahato kucchiṃ phāletvā kālakiriyaṃ katvā mahāniraye nibbatti.

Brāhmaṇaputtassa sirināgassa vatthu dutiyaṃ.
---------------------------

13. Saddhātissavatthumhi atthuppatti

Cūlavaḍḍhitissāmacco1 nāma senāgamanaṃ gacchanto anurādhapuraṃ gantvā saddhātissamahārañño upaṭṭhānaṃ katvā attano nivesanagehaṃ gacchanto ekaṃ sālacatukkamhi sudassana-pidhāna-gāmavāsiṃ2 piṇḍapātiyatissattheraṃ disvā therassa hatthato pattaṃ gahetvā attano gehe bhattaṃ alabhitvā attano hatthe aṭṭha kahāpaṇe datvā therassa piṇḍapātaṃ adāsi. Thero arahattaṃ patvā pacchā piṇḍapātaṃ paribhuñji. Raññe chatte adhivattā devatā sādhukāramadāsi. Rājā etaṃ pakkosāpetvā etassa mātāpitūnañca pakkosāpetvā vaḍḍhamāna - nagaraṃ nāma adāsi. Atha aparabhāge piṭṭhivālamhi nāma khandhāvāraṃ bandhanakāle udakaṃ dullabhaṃ ahosi. Tasmiṃ kāle devatā tassa jātassaraṃ dassesuṃ. Tato pānīyaṃ ghaṭena āhaṭakāle kālaṃ ghosāpetvā āgatānaṃ tiṃsasahassabhikkhūnaṃ pānīyaṃ adāsi. Rañño chatte adhivattā devatā puna sādhukāramadāsi. Tadā taṃ pakkosāpetvā rājā atikoṭṭhadvāre3 antaragaṅgaṃ nāma adāsi. Atha antaragaṅgaṃ gacchanto kaṇḍadvāraṃ4 āgatakāle amacco madhuramaṃsaṃ5 khāditukāmo ahosi. Parivāramanussā
----------------------------------------------- -------------
1. Kē. Cūlavaḍḍha. Rasavāhiniyaṃ "cūlarajje saddhātissāmacco"ti dissati. Saṅammālaṃkāre sīhaḷapotthake "sulunnaru nam gama" iti dissati. 2. Rasa. Tālacatukkamhi sudassanapadhānasālāya vasantaṃ. 3. Rasa. Koṭṭhadvāre. 4. Bī 2. Kaṇhādvāraṃ. 5. Rasa. Mayūramaṃsaṃ.

[SL Page 023] [\x 23/]

Madhuramaṃsaṃ5 pucchitvā aññamaññaṃ codetvā madhuramaṃsaṃ5 na labhiṃsu. Tadā devatā devasaṃghena saddhiṃ bahuṃ madhuramaṃsaṃ5 āharitvā tassa adaṃsu. Etampi bhikkhusaṅghassa datvā paribhuñji. Puna chatte adhivatthā devatā sādhukāramadāsi. Athassa aparabhāge rājā cetiyapabbate ambatthale mahāthūpe manosilāvilepanaṃ gaṇhāpetukāmo hutvā tena amaccena saddhiṃ cetiyapabbatavihāraṃ gantvā attano manorathaṃ pūretvā sakalacetiye manosilāvilepanaṃ akāsi. Tadā so amacco dvādasasahassānaṃ bhikkhūnaṃ ticīvaramadāsi. Bhikkhū tena dinnaṃ manosilāvaṇṇaṃ cīvaraṃ pārupitvā dvādasasahassabhikkhū manorathaṃ pūretvā manosilāvilepanena vicittaṃ cetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā otaranti. Tesaṃ otarantānaṃ rājā ca amacco ca disvā sotāpannā ahesuṃ. Te tato paṭṭhāya dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā tidasapuraṃ pūresūnti.

Saddhātissavatthu tatiyaṃ.
--------------

14. Sīvalīttherassa vatthumhi atthuppatti.

Ayampana sīvalītthero atīte satasahassānaṃ kappānaṃ matthake padumuttarabuddhakāle mahallakabrāhmaṇo hutvā attano jagganaṭṭhāne nihitaṃ dhanaṃ disvā taṃ vissajjetvā mahādānaṃ datvā arahattaṃ patthetvā aparabhāge tato cavitvā bārāṇasiyaṃ seṭṭhiputto hutvā paccekabuddhānaṃ catupaccayaṃ datvā yāvajīvaṃ paṭijaggitvā aparabhāge vipassīsammāsambuddhakāle bandhumatī nāma nagare aññatarasmiṃ kulagehe nibbattitvā senagutto nāma parassa kammakaro ahosi. Tadā upāsakagaṇo satthāraṃ nimantetvā mahādānaṃ datvā satthussa mahāpariveṇaṃ kārāpetvā pariveṇe yeva mahādānaṃ dadantā dānagge avijjamānaṃ khajjakaṃ upadhārentā ambiladadhiñca
----------------------------------------------- --
5. Rasa. Mayūramaṃsaṃ.

[SL Page 024] [\x 24/]

Daṇḍenāhatamadhuñca1 adisvā sahassaṃ datvā etaṃ pariyesathāti payojesuṃ. Te sahassaṃ gahetvā dadhiñca madhuñca upadhārentā vicariṃsu. Tadā ayaṃ senagutto attano sāmikassa dadhiñca madhuñca ādāya āgacchanto dvārantare dadhimadhukatthāya ṭhitā manussā taṃ passitvā ekakahāpaṇaṃ ādiṃ katvā yāva sahassenāpi yācantānaṃ "kimatthāya gaṇhathā"ti? Vatvā satthu dānatthāyāti vutte "ahameva dassāmī"ti jīrakamaricādīhi saddhiṃ sakkhara-madhu-phāṇitehi payojetvā satthāraṃ pamukhaṃ katvā aṭṭhasaṭṭhisatasahassabhikkhusaṃghassa (bhattaṃ)2 adāsi. Aparabhāge amhākaṃ satthuno uppannakāle koliyanagare nibbatti. Tassa pitā mahālī licchavī nāma, mātā suppavāsā3 nāma, sayaṃ sīvalī nāma ahosi. So sattasaṃvacchara-sattamāsa-sattadivase mātukucchimhi vasi. Sattadivase mūḷhagabbho ahosi. Evaṃ mahāpuññassa sattassa sattamāsa-sattadivase dukkhānubhavanaṃ kasmā ahosī ti ce? Attano kata-kammānubhāvena, atīte kira ayaṃ rājā hutvā attano sampattarajjena saddhiṃ saṃgāmantānaṃ palāpetvā nagaraṃ parikkhipitvā gaṇhi. Athassa mātā nagaradvāraṃpi parirundhāhī ti āha. So tassā vacanena tathā akāsi. Tena kammena mātāputtānaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ ahosī ti vadanti. Sā mūḷhagabbhā sattadivase mahādukkhaṃ anubhavanti satthāraṃ anussaritvā sukhena bhārā muñcitvā sattadivasaṃ buddhapamukhassa bhikkhusaṃghassa mahādānaṃ adāsi. Putto sattame divase bhikkhusaṃghena saddhiṃ satthāraṃ nimantetvā pabbaji. Kumārassa sāriputtatthero ācariyo ahosi. Mahāmoggallānatthero upajjhāyo ahosi. So tasmiṃ yeva divase vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Pubbe attano kammanissandena puññavā ahosi. Atha satthā aparabhāge revatattheraṃ
----------------------------------------------- ------------------
1. Rasa. "Navadadhiṃ ca paṭalamadhuṃ ca." Saddhammālaṃkāre "alut dī hā käṭīm näti bava däka." 2 "Ta" iti yuttataraṃ. 3. Bī 2 suppavāsī.

[SL Page 025] [\x 25/]
Passītuṃ gacchanto vīsatisahassabhikkhusaṃghaṃ gahetvā tiṃsayojanikena amanussāvāsakantārena gacchanto devatāhi sivalīttherassa māpitavihāre vasanto devatānaṃ sajjitamahādānaṃ paribhuñjanto agamāsī ti.

Sīvalīttherassa vatthu catutthaṃ.
------------------

Samaṇagāmapabbatavatthumhi1 atthuppatti

Cetiyapabbatavāsino dvādasa bhikkhū tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne cetiyaṃ vanditvā anupubbena samaṇagāmapabbataṃ agamaṃsu. Tasmiṃ kāle suriye atthaṅgamite ratti ahosi. Te aññattha gantuṃ asakkontā tasmiṃ pabbatapāde mātularukkhamūle sayiṃsu etesaṃ antare eko bhikkhusatārahagāthaṃ vatvā devatānaṃ pattiṃ adāsi. Tasmiṃ rukkhe adhivatvā devatā dhammaṃ sutvā pasannā punadivase therānaṃ gamanakāle devaputto āgantvā "bhante imasmiṃ pabbatapāde rukkhamūle nisīdatha, ahaṃ vo piṇḍapātaṃ dassāmī"ti āha. Bhikkhū adhivāsesuṃ. Imassa pana devaputtassa aññaṃ kiñci natthi, ekaṃ badālatāpaṇṇameva2 nibbatti. So devaputto therānaṃ dibbojapuṇṇabadālatāpaṇṇameva adāsi. Bhikkhū bhattakiccāni katvā ukkaṇṭhissanti (?) Amhe gacchāmāti devaputtassa āhaṃsu. Devaputto cintesi: ayyā ajja amhākaṃ santike lūkhapaṇṇameva3 paribhuñjittha, sve mama sahāyo devaputto ekadivasantarenāgantvā dibbabhojanaṃ paribhuñjissati, sve etassā'gamanadivasaṃ, ayyā sve bhattakiccaṃ katvā gacchantūti vatvā nimantesi. Punadivase etassa sahāyo devaputto
----------------------------------------------- ---------------
1. Bī 2 samaṇagāmapabbate. 2. Bī 2. Padalatāpaṇṇameva.
3. Bī 1. Bī 2. Sukhapaṇṇameva.

[SL Page 026] [\x 26/]

Etassa santikaṃ āgato, tassa pana yāgubhājanameva tigāvutaṭṭhāne ṭhapīyati4. So devaputto therānaṃ yāguṃ datvā sayampi paribhogamakāsi. Tathā antarakhajjakaṃ gahetvā tigāvutaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Tathā nānāvidhabyañjanasahitaṃ dibbabhojanaṃ gahetvā tigāvutaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Devaputto antarakhajjakaṃ datvā dibbabhojanaṃ adāsi. Mahāthero devaputtassa sampattiṃ oloketvā manussapathe ṭhatvā kiṃ kammaṃ nāma akāsī ti pucchi. Devaputto tassa kathaṃ sutvā ahaṃ bhante atītabhave cetiyapabbate samaṇo hutvā mayhaṃ vassaggena bhattaṃ gaṇhanto uṭṭhitabhattapiṇḍapātato5 upaḍḍhaṃ saṃghassatthāya datvā upaḍḍhaṃ aggahesiṃ. Ahaṃ tena kammena bhummadevaputto hutvā nibbattiṃ. Nibbattakālato paṭṭhāya tigāvutaṭṭhāne dibbannapānabhojanaṃ gahetvā tiṭṭhāmī ti āha. Bhikkhū devaputtassa kathaṃ sutvā attano gatagataṭṭhāne devaputtassa kathitaṃ vatvā bahū manusse dānasīlabhāvanāmayapuññakammesu niyojesunti.

Samaṇagāmavatthu pañcamaṃ
--------------

16. Nandimittassa1 vatthumhi atthuppatti

Nandimitto atītakāle koṇāgamanasatthukāle aññatarasmiṃ kulagehe nibbatti. So buddhasāsane dānaṃ dadantānaṃ disvā mayāpi dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī ti cintetvā ekassa bhikkhuno subhojanaṃ dātukāmo ahosi. So tīṇi kahāpaṇāni vissajjetvā migamaṃsaṃ gahetvā nānaggarasaṃ katvā tivassikagandhasālitataṇḍulena bhattaṃ pacāpetvā nānāggarasena tassa satthussa sāvakassa
----------------------------------------------- ----
4. Bī 1. Bī 2. Ṭhapissati. 5 "Upaṭṭhitabhatta -" iti maññāmi. 1 Kē. Naddhimittassa.

[SL Page 027] [\x 27/]

Virocananāmakhīṇāsavattherassa adāsi. Etassa dānassa nissandena devamanussasampattiṃ anubhavamāno kassapasammāsambuddhakāle vīsati-vassasahassāni saṅghe rasakhīra-salākabhattaṃ datvā devalokesu manussalokesu ca sirisampattiṃ anubhavamāno amhākaṃ satthuno parinibbutakāle sīhaḷadīpe duṭṭhagāmaṇiabhayamahārājassa kāle tasmiṃ mahāgāme vasante kukudhanāmagāme divase divase sahassuppādana-kulagehe nibbatti. Tassa paripākamanvāya janitassa nāmagahaṇadivase mittoti nāmaṃ akaṃsu. Tassa padasā gamanakāle mātāpitaro bahi gacchanto imaṃ santappetvā tosetvā nisīdāpetuṃ asakkonto kaṭimhi cammayottena bandhitvā mahante pāsāṇe bandhiṃsu. Nisadāyapi taṃ bandhanti. So taṃ ākaḍḍhanto tattha tattha parisappitvā yottaṃ chindati. Athassa mātāpitaro mahantaṃ cammanandiṃ2 kaṭimhi bandhitvā mahante pāsāṇe bandhiṃsu. So mātāpitūnaṃ gamanakāle roditvā tehi saddhiṃ gantukāmo ito cito ca parisappento nandiṃ2 chinditvā tesaṃ santikaṃ agamāsi. Nandiṃ2 chinditattā nandimittoti3 nāmaṃ akaṃsu. Tassa mātāpitaro ekasmiṃ divase araññaṃ gacchantā imaṃ nisīdāpetuṃ asakkonto gahetvāva agamaṃsu. Te araññaṃ gantvā ekasmiṃ veḷugumbasamīpe taṃ nisīdāpetvā attano kammaṃ karonti. So roditvā tesaṃ santikaṃ gantvā pādantaraṃ pavisitvā mattahatthī viya ito citoca parisappanto4 tesaṃ kammaṃ kātuṃ okāsaṃ na deti. Te tassa kaṭiyā mahantena nandiyottena bandhitvā mahāveḷugumbe bandhiṃsu. So mātāpitaro gacchante disvā roditvā samūlaṃ veḷugumbaṃ ādāya agamāsi, tassa veḷugumbassa pamāṇaṃ5 saṭṭhisakaṭamattaṃ ahosi. So anupubbena vaḍḍhitvā mahallako
----------------------------------------------- --------

2 Kē. Cammanaddhiṃ (sabbattha) 3 kē naddhimitto (sabbattha)
4 Bī 2. Parisampanno 5. Potthakesu natthi.

[SL Page 028] [\x 28/]

Ahosi, thāmuttamarūpasampanno ahosi. Imassa balasampattiṃ duṭṭhagāmaṇī mahārāja sutvā tassa satasahassa-kahāpaṇaṃ datvā gantvā etaṃ ānethāti rājapurise pesesi. Dūtā gantvā mātāpitūnaṃ satasahassaṃ datvā etaṃ gahetvā rañño kammārasālāya nisīdāpetvā asimajjanakāle āgantvā rañño vanditvā aṭṭhaṃsu. Rājā tassa mātāpitaro sakkaritvā tassa ca mahantaṃ sakkāraṃ katvā asidhāraṃ ṭhapehīti āha. Nandimitto asipattaṃ gahetvā aparāparaṃ pāsāṇe ghaṃsitvā asidhārā ṭhapesi. Taṃ mahantaṃ vajirapabbataṃ vijjhanakhaggena kadali viya chindasamatthaṃ ahosi. Rājā imassa mahāvīthiyā gehaṃ datvā divase divase sahassaṃ paribbayaṃ datvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā mahāgāme vasāpetvā paṭijaggi. Aparabhāge duṭṭhagāmiṇī rājā dvattiṃsa damiḷarāje gahetvā ekarajjaṃ kāretukāmo hutvā tena saddhiṃ tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne saṅgāmaṃ karonto bahusaṅgāmaṃ katvā vajirapuranagaragahaṇadivase6 kaṇḍulahatthinā vahitena ayadvārena apavisitukāmo hutvā vāmabāhunā paharitvā lohadvāraṃ ugghāṭetvā hatthena catuhatthaṃ khaggaratanaṃ7 gahetvā ākāse aṭṭhārasahatthaṃ uggantvā antonagaraṃ pavisitvā damiḷe ghātetvā8 rañño rajjaṃ gahetvā adāsi. Atha aparabhāge rājā anurādhapure chattaṃ ussāpetvā nandimittassa mahantaṃ yasaṃ adāsi. Jajjaranadito paṭṭhāya paratīraṃ bhattagāmabhogaṃ9 katvā adāsi. Nandimitto attano bhogagāmaṃ gacchanto jajjaranadiyā tīre mittavihāraṃ nāma kārāpesi. Raññā saddhiṃ sahāyo hutvā dānādīni puññakammāni karonto āyupariyosāne sagge nibbattīti.

Nandimittassa vatthu chaṭṭhaṃ.
----------------
-----------------------------------------
6. Mahāvaṃsādisu "vijitapura" iti dissati 7. Rasavāhiniyaṃ "mahantaṃ sakaṭapañjaraṃ paggayhā" ti dissati. Mahāvaṃsepi "mitto sakaṭapañjaraṃ"ti dissati. 8. Bī 2. Rä.Kē gahetvā 9. Bī 1 bī 2 rä. Bhuttagāmabhogaṃ.

[SL Page 029] [\x 29/]

17. Mandhātumahārājassa vatthumhi atthuppatti

Ayaṃ pana mandhātumahārājā ito ekanavutikappamatthake vipassīsammāsambuddhakāle tunnavāyakaro hutvā dānakammikassa rattikāle tunnavāyakammaṃ katvā laddhaparibbayena ekassa bhikkhuno dānaṃ dātukāmo hutvā okāsaṃ alabhitvā rājamāse sedetvā1 caṅgoṭakena gahetvā ekassa bhikkhuno samīpe ṭhatvā māse ākāse khipi: taṃ hatthato patantaṃ ekabhikkhussapi patte patissatīti somanassajāto ahosi taṃ pana patamānaṃ parivāradevatānañca dasabalassa ca ānubhāvena satthāraṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ sāvakānaṃ pattesu patiṭṭhāsi. So imaṃ kāraṇaṃ disvā atirekena pasīditvā "iminā kammena mayhaṃ nibbatta-nibbatta-attabhāve ratanavassaṃ vassatū"ti patthesi. Tato paṭṭhāya dīghamaddhāne devamanussesu sampattiṃ anubhavamāno imasmiṃ bhaddakappe navamo rājā hutvā nibbatti. Nāmena mahāmandhātu nāma ahosi.

Attano puññānubhāvena catusu dīpesu issariyaṃ paribhuñjamāno ahosi. So mama puññato varataro añño uttamo rājā natthi maññe ti cintetvā amaccānaṃ santikā puna catumahārājikadevalokañca tāvatiṃsabhavanañca atthīti sutvā sayameva catumahārājikadevaloke ca tāvatiṃsabhavane ca upaḍḍharajjaṃ katvā vasante2 yeva chattiṃsa sakkadevarājāno caviṃsu. Aparāparaṃ sakkasampattiṃ anubhavamāno taṃ sakkaṃ māretvā paripuṇṇaṃ rajjaṃ kāretukāmo hutvā taṇhaṃ uppādesi. Tato akusalacetanāvegena manussaloke attano uyyāne silāpaṭṭe nisīdi. Tassa
----------------------------------------------- -----
1. Bī 1. Potthake natthi. 2. Bī 1 rä vasanto.

[SL Page 030] [\x 30/]

Puññānubhāvena jeṭṭhaputto āgantvā "mahārāja, tava accayena kiṃ karomā"ti āha. Rājā tassa vacanaṃ sutvā "putta, ahaṃ kāmena atitto yeva kālaṃ karomi, taṃ pavattiṃ mahājanassa kathehī"ti vatvā yathākammaṃ agamāsīti.

Mandhātuvatthu sattamaṃ.
-------------

18 Abhayattherassa vatthumhi atthuppatti.

Pacchimapasse pupphavāsavihāre bhikkhācāra-devagāme devo nāma amacco ahosi. So attano veyyāvaccakārakānaṃ "chātomhi bhuñjissāmī"ti āha. Te tassa bhattaṃ vaḍḍesuṃ. Bhattavaḍḍhitakāle chātasunakho kampamāno etassa vaḍḍhitabhattaṃ olokayamāno tassa santikaṃ āgacchati. Amaccassa pana culūpaṭṭhāko sunakhaṃ palāpessāmīti muggaraṃ ādāya upadhāvi. Amacco taṃ nivāretvā sunakhassa kāruññena nānaggarasena bhattapiṇḍaṃ sunakhassa adāsi. Sunakho bhuñjitvā gato. Amacco cittaṃ pasādetvā pacchaṃ kālakiriyaṃ katvā ekasmiṃ gāme mahantakulagehe nibbatti. Anukkamena vaḍḍhitvā mahallakakāle pupphavāsavihāre samaṇo ahosi. Nāmena mahāabhayatthero nāma ahosi. Atha kālantarena brāhmaṇatissa - corabhayaṃ ahosi.

Imasmiṃ vihārāsanne manussā videsaṃ gantvā jīvissāmāti therassa āhaṃsu. Thero "cetiyañca bodhiñca pahāya gantuṃ na sakkomī"ti āha. Thero dve divase chinnāhāro ahosi. Thero tatiyadivase cetiyaṅgaṇañca bodhiyaṅgaṇañca sammajjitvā vattaṃ katvā vitakkamālake aṭṭhāsi. Tasmiṃ karañjarukkhe1 adhivattho devaputto
------------------------------------
1. Kē. Kārarukkhe

4
[SL Page 031] [\x 31/]

Theraṃ oloketvā attano bhariyaṃ āha: "eso thero cetiyañca bodhiñca pahāya na gacchāmīti vatvā evarūpe chātakabhaye katthaci agantvā vattaṃ karoti, chinnabhatto ca ahosi. Thero āhāraṃ na labhi. Ajjato paṭṭhāya tayo divase chinnabhatto ahosi. Tasmā ajja therassa bhikkhāhāraṃ dadāmī"ti. Devadhītā attano sāmikassa evamāha: "raso thero atītesu bhavesu caranto parassa kiñci dānaṃ atthī"ti? Devaputto anantare attabhāve sunakhassa bhattapiṇḍaṃ dinnaṃ addasa. So etaṃ kāraṇaṃ disvā attabhāvaṃ vijahitvā aññataramanussavesenā'gantvā therassa dibbāhāraṃ datvā "evarūpameva bhikkhāhāraṃ yāvajīvaṃ tumhākaṃ dassāmi, tumhe katthaci agantvā appamattā hutvā samaṇadhammaṃ karothā"ti āha. Devaputto evaṃ vatvā attano vimānameva agamāsi. Tato paṭṭhāya satata meva therassa dibbāhāraṃ adaṃsu. Atha aparena samayena taṃ vihāraṃ manussamaṃsakhādakacorā āgantvā theraṃ dibbabhojanena vaḍḍhitasarīraṃ passitvā imaṃ māretvā khādissāmāti cintetvā therassa cetiyaṅgaṇā2 nikkhantakāle corā mahāsaddaṃ katvā samantato parikkhipitvā aṭṭhaṃsu. Therassa purimattabhāve sunakhassa daṇḍena paharite vāritabalena pabbataṃ vivaramadāsi. Thero antopabbataṃ paviṭṭho, corā arahanto samaṇo ayaṃti palāyiṃsu. Thero devatānaṃ dinnabhattaṃ bhuñjanto yeva dvādasa vassāni vītināmetvā pacchā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patto. Devaputto therassa catuvīsati vassāni dibbahāraṃ adāsi. Thero etasmiṃ vihāre yeva parinibbutoti.

Abhayattherassa vatthu aṭṭhamaṃ.
------------------
-----------------------------------------
2. Bī 1. Bī 2. Kē. Cetiyaṅgaṇe.

[SL Page 032] [\x 32/]

19. Nāgāya vatthumhi atthuppatti.

Saṭṭhimattā bhikkhū nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ vanditukāmā hutvā nāgadīpaṃ gantvā rājāyatanacetiyaṃ vanditvā attano bhikkhācārakāle nāgagāmaṃ bhikkhāya pavisitvā sakalagāmamhi bhikkhāya caritvā kiñci alabhitvā yathā dhoteneva pattena nikkhamiṃsu. Tadā nāgagāme kulagehe saṭṭhikahāpaṇena dāsī hutvā vasamānā mātugāmā(?) Nāmena nāgā nāma ahosi. Sā udakaghaṭaṃ gahetvā udakatthāya gacchantī gāmadvāre ete bhikkhū disvā tesaṃ santikaṃ gantvā vanditvā "kiṃ ayyā bhikkhāhāraṃ labhiṃsū"ti? Āha. Upāsike purebhattamevāti āhaṃsu.

Sā pana mātugāmā etesaṃ bhikkhūnaṃ kiñci aladdhabhāvaṃ ñatvā domanassā hutvā "kena nāma upāyena imesaṃ ayyānaṃ āhāraṃ dadeyyāmī"ti cintesi. Puna aññasmiṃ1 saṭṭhikahāpaṇena rattikammakārikā hutvā ayyānaṃ bhikkhaṃ dassāmīti cintetvā attano ghaṭaṃ therānaṃ santike ṭhapetvā "bhante, imaṃ ghaṭaṃ dvephalaṃ vaṭṭatī ti2 vatvā yāva mamāgamanā tāva imaṃ ghaṭaṃ olokeyyāthā"ti vatvā attano vasanaṭṭhāne kulassa santikaṃ gantvā "aññaṃ saṭṭhikahāpaṇaṃ dehi ayyā"ti āha. So tassā kathaṃ sutvā "amma paresaṃ gehadāsī hutvā vasamānā thokena thokena iṇaṃ appakaṃ karonti, tvaṃ pana punappunaṃ vaḍḍhetvā dhanaṃ gaṇhāsī"ti āha. Sā evamāha: tumhe etassatthāya mā cintayittha, rattidāsī hutvā kammakaraṇatthāya rattiiṇāyikā hutvā saṭṭhikahāpaṇaṃ gaṇhāmi ayyāti. So sādhūti vatvā paṇṇe likhitvā saṭṭhikahāpaṇaṃ adāsi. Sā taṃ gahetvā ekekaṃ kahāpaṇaṃ ekekasmiṃ kule datvā ekekassa bhikkhuno ekekakahāpaṇagghikaṃ piṇḍapātaṃ datvā attanā katādhikāraṃ bhikkhunaṃ vatvā ghaṭaṃ gahetvā udakatthāya agamāsi. Bhikkhū tassā kathaṃ sutvā
----------------------------------------------- -------------
1. Aññenāti bhavitabbaṃ. 2. Bī 1. Bī 2. Devabalaṃ vaṭṭatīti.

[SL Page 033] [\x 33/]

Saṃvegappattā hutvā patte gahetvā mahāsare mucalindavanaṃ pavisitvā patte ṭhapetvā "puthujjanena imaṃ bhattaṃ bhuñjituṃ na yuttaṃ"ti vatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sabbe arahattaṃ patvā bhattaṃ bhuñjiṃsu. Atha taṃ kāraṇaṃ disvā rañño chattapiṇḍe adhivatthā devatā sādhukāramadāsi: "sādhu sādhu mātugāme, tayā dinnadānaṃ khettagatanti" rājā taṃ sutvā "devate, amhākaṃ tuṭṭhāsī"ti āha. "Ahaṃ tumhākaṃ sādhukāraṃ na demi, nāgadīpe ekā mātugāmā aññassa gehe saṭṭhikahāpaṇena dāsī hutvā vasamānā saṭṭhimatte ayyo bhikkhāya caritvā kiñci alabhitvā nikkhamante disvā puna saṭṭhikahāpaṇāya rattikammakārī dāsī hutvā kahāpaṇe gahetvā ayyānaṃ bhattamadāsi. Ayyā taṃ bhattaṃ dinnāya adhikāraṃ sutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sabbe arahattaṃ patvā āhāraṃ paribhuñjiṃsu, tassā ahaṃ sādhukāraṃ adāsiṃ"ti āha. Tassā kathaṃ sutvā rājā tussitvā taṃ adāsiṃ katvā yena kahāpaṇaṃ dinnaṃ ahosi, tassa kulassa kahāpaṇe manusse dāpesi. Te taṃ kulañca taṃ ca gahetvā āgacchiṃsu. Rājā taṃ passitvā mahantaṃ sakkāra - sammānaṃ katvā nāgadīpaṃ tassā yeva adāsi. Imassa pana gāmassa nāgānāma mātugāmassa dinnattā nāgagāmaṃ nāma ahosi. Sā tato paṭṭhāya bahuṃ kusalaṃ katvā jīvita pariyosāne sagge nibbattī ti.

Nāgāya vatthu navamaṃ.
--------------

20. Vatthuleyyapabbata vatthumhi atthuppatti.

Brāhmaṇatissanagaravāsino1 hi corabhayehi āvudhabhayehi rogabhayehi chātakabhayehīti imehi catūhi bhayehi laṅkādīpe manussā bhayatajjitā attano attano vasanaṭṭhānato nikkhamitvā taṃ vatthuleyyapabbataṃ paṭi-
----------------------------------------------- -------
1. Bī 1. Nagaravāsiko

[SL Page 034] [\x 34/]

Saraṇaṃ katvā sabbe āgamiṃsu. Tasmiṃ samaye tasmiṃ pabbatasamīpe gāmavāsī manusso attano mātugāmena saddhiṃ pabbataṃ abhiruhitvā etasmiṃ pabbate viharissāmīti cintetvā pabbataṃ abhiruhi. Pabbatamatthake kāragacchaṃ disvā taṃ upanissāya vihāsi. Tasmiṃ pana kārarukkhe tayo sākhā ahesuṃ. So manusso kārarukkhe dvīsu sākhāsu paṇṇaṃ aññesaṃ āgantukānaṃ āgatakāle tesaṃ hotūti cintetvā tato agahetvā ekasākhāyameva paṇṇaṃ pacitvā satataṃ khādiṃsu. Athekadivasaṃ eko samaṇo attano bhikkhācāraṃ gavesanto tesaṃ gehe dhūmaṃ disvā tesaṃ gehadvāraṃ agamāsi. So manusso theraṃ disvā attano paribhuñjanasākhāya paṇṇaṃ pacitvā dassāmīti cintetvā therassa hatthato pattaṃ gahetvā taṃ nisīdāpetvā so upāsako paṇṇaṃ āharissāmīti cintetvā kāragacchassa samīpaṃ agamāsi. Tasmiṃ divase tassā sākhāya paṇṇaṃ ādiṃ katvā makulapallavampi uddharitvā pāṇakā khādiṃsu. So manusso imaṃ oloketvā dukkhī dummano hutvā nivattitvā sakaṃ gharaṃ agamāsi. Āgatassa mātugāmo taṃ kiñci agahetvā āgataṃ2 disvā kiṃ ayyāti paṭipucchi.

Tassā so sabbaṃ kathesi. Sā "idāni kiṃ karoma? Theraṃ dāni nisīdāpetvā appamattakampi dānaṃ amhākaṃ adātuṃ ayutta"nti vatvā sā attano maṃsaṃ dātukāmā hutvā gabbhaṃ pavisitvā attano maṃsaṃ ukkantitukāmā ahosi. Tassā sāmiko gabbhaṃ paviṭṭhaṃ disvā sayampi gantvā kiṃ karosīti pucchi. "Mama sarīramaṃsaṃ pacitvā theraṃ ajānāpetvā ajja therassa dassāmī"ti āha. Tassā sāmiko imissā kathaṃ sutvā mātugāmā nāma appabuddhino bhīrukajātino bhavanti. Ahaṃ attano maṃsaṃ va ajja pacitvā theraṃ ajānāpetvā dassāmīti cintesi. Bhariyā maṃsaṃ dātuṃ icchati, purisopi attano maṃsaṃ dātuṃ icchati.
----------------------------------------------- -------------
2. Rä. Kē. Āgacchantaṃ.

[SL Page 035] [\x 35/]

Tesaṃ aññamaññaṃ dātuṃ cintentānaṃ sakkassa devarañño paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko devarājā tesaṃ dvinnaṃ ajjhāsayaṃ parisuddhaṃ ajjhattikadānaṃ disvā salitaṇḍulañca loṇañca maṃsañca dadhighaṭañca telaghaṭañca gahetvā āgantvā gehadvāre ṭhatvā gehasamantato anuvicaramāno "imasmiṃ gehe manussā kuhiṃ gatā"ti āha. Antogeheti āhaṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā ayyānaṃ dānaṃ kiñci atthīti pucchi. "Kathaṃ labhāma? Sādhu sace kiñci labheyyāma, ayyassa demā"ti vadiṃsu. Tena hi imaṃ taṇḍulañca loṇañca telañca dadhiñca gahetvā bhattaṃ sampādetvā therassa dānaṃ datvā sesaṃ mayhañca bhavissatīti vatvā taṃ akkhayaṃ katvā adhiṭṭhāya "sace ahaṃ nā'gamissāmi, tumhe ca bhuñjatha, yathāruciṃ aññe ca dassathā"ti vatvā devalokameva agamāsi. Te pana bhattaṃ sampādetvā therassa dānaṃ datvā sayañca bhuñjiṃsu. Ukkhaliyaṃ pana ekassa paṭiviṃsaṃ gahitamattaṭṭhānaṃ paññāyati. Te pana manussā imaṃ acchariyaṃ disvā somanassā hutvā tato paṭṭhāya bahubhikkhusaṅghassa ca pabbatāsanne bahumanussehi ca saddhiṃ niccaṃ dibbāhārameva paribhuñjiṃsu, sabbesañca mahādānaṃ adaṃsu. Tato paṭṭhāya dānaṃ dadantā sīlaṃ samādiyantā uposathaṃ upavasantā yāvajīvaṃ ṭhatvā āyupariyosāne devaloke nibbattiṃsūti.

Vatthuleyyapabbatavatthu dasamaṃ.

Vaggo dutiyo.
---------

[SL Page 036] [\x 36/]

21. Dānadinta - duggatassa vatthumhi atthuppatti.

Ekasmiṃ samaye laṃkādīpavāsino saṭṭhimattā bhikkhū mahābodhiṃ vanditukāmā mahātitthena nāvaṃ abhiruyha jambudīpaṃ gantvā pāṭaliputtanagare piṇḍāya cariṃsu. Atha te bhikkhū eko duggatamanusso disvā attano mātugāmassa saddaṃ katvā taṃ pakkosāpetvā "bhadde imseṃ ayyānaṃ dānaṃ dātukāmo, kiñci deyyadhammaṃ atthī"ti? Āha. Sā pana attano sāmikassa vacanaṃ sutvā aññaṃ kiñci dātabbaṃ natthīti ñatvā "sāmi aññaṃ dātabbaṃyuttakaṃ natthi, mama puttaṃ māretvā dānaṃ dātuṃ sakkomī"ti āha. So pana upāsako tassā kathaṃ sutvā "mama puttaṃ māretvā kīdisaṃ nāma dānaṃ dassasī"ti āha. Sā "kiṃ na jānāsi sāmi, mama putte mārite amhākaṃ ñātakā manussā amhākaṃ santikaṃ āgacchantā kiñci paṇṇākāraṃ gahetvā āgacchissanti, tehi ābhatehi dānaṃ dassāmā"ti āha. So upāsako "sādhu bhadde, sīghaṃ naṃ mārehī"ti āha. Sā "ahaṃ mama puttaṃ māretuṃ na sakkomi, tvaṃ mārehi sāmī"ti āha. Upāsako ahampi māretuṃ na sakkomi, tava puttaṃ tvameva mārehīti āha. Te dārakassa māraṇupāyaṃ1 gavesamānā pacchimagehe vammikamhi mahanto sappo atthi. So sappo taṃ ḍasitvā māressatīti mantetvā āhaṃsu. Te ubhopi sādhūti vatvā puttaṃ āliṃgitvā cumbitvā puññaniyameva hatthe ca'ssa bheṇḍukaṃ2 ṭhapetvā 'pacchimagehe vammikamhi kīlāhi puttā"ti vadiṃsu. Tehi pesito dārako gantvā bheṇḍukena kīḷanto vammikamhi bheṇḍukaṃ pātesi. So bheṇḍukaṃ gaṇhissāmīti vammikachiddamhi hatthe pavesayi.3 Sappo kujjhitvā
----------------------------------------------- --------------
1. Bī 2. Maraṇūpāyaṃ. 2. Kē. Geṇḍukaṃ (sabbattha) 3. Kē. Pavesesi.

[SL Page 037] [\x 37/]

Sūsūmāyanto4 uṭṭhāya phaṇaṃ katvā aṭṭhāsi. So dārake ajānitvā gantvā sappassa gīvāya gaṇhi. So tassa gaṇhantasseva mātāpitūnaṃ saddhābalena cintīta-cintita-(mani)dhanāharaṃ (?) Dhanadāyakaṃ anagghaṃ aṭṭhaṃ-samaṇiratanaṃ adāsi. Tassa mātāpitaro gharadvāraṃ nissāya dārakassa kiriyaṃ olokayamānā ghoravisassa sappassa gīvāya gaṇhantaṃ addasaṃsu. Te tassa hatthe obhāsantaṃ maṇiratanaṃ disvā sīghaṃ gantvā dārakaṃ ukkhipitvā gaṇhitvā hatthena maṇiratanaṃ gaṇhitvā gehadvāre mahantaṃ maṇḍapaṃ katvā āsanaṃ paññāpetvā te saṭṭhibhikkhū nisīdāpetvā mahādānaṃ datvā attano katakiriyaṃ nagaravāsīnaṃ kathetvā maṇiratanaṃ dānatthāya patiṭṭhāpesuṃ. Te yāvajīvaṃ bahudānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā āyupariyosāne devaloke nibbattiṃsūti.
Duggatassa vatthu paṭhamaṃ.
--------------

22. Uttaroliyavatthumhi1 atthuppatti.

Eko gopālako gopālagāme yāguṃ pivitvā gorūpe rakkhaṇatthāya gacchati. Gacchantakāle tassa mātuupāsikā2 (tava santikaṃ āgato bhaveyya vā mā vāti vatvā)? Araññe khādeyyāsīti vatvā kandakhaṇḍaṃ3 adāsi. Dārako kandakhaṇḍakaṃ3 gahetvā gacchanto antarāmagge paṃsukūlikattheraṃ disvā cittaṃ pasādetvā kandakhaṇḍakaṃ3 therassa adāsi. Thero taṃ gahetvā etassa dinnāhāraṃ paccavekkhitvā kandakhaṇḍe vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇitvā pacchā paribhogamakāsi. So gāmadārako pacchā kālakiriyaṃ katvā tasmiṃ yeva gāme ekassa mātugāmassa kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi.
----------------------------------------------- ------------------
4. "Sūsūyanto"ti bhavitabbaṃ. 1. Bī 2. Uttaronāliyā
2. Kē mātā upāsikā. 3 Bī 1. Bī 2. Kaṇḍakhaṇḍaṃ

[SL Page 038] [\x 38/]

Tasmiṃ gāme antovāpiyaṃ nidhikumbho sabbesaṃ dissamāno yeva pavaṭṭamāno sañcarati. Ekā pana itthi taṃ disvā vegena gantvā āliṅgitvā aggahesi, tasmiṃ ṭhane pariggahitadevatā tassā hatthagahitaṃ mocesi. Sā punappunaṃ gantvā gaṇhi. Devatā tassa ekaṃ hatthaṃ kumbhiyaṃ alliyāpesi. Sā bhitatasitā hutvā attano pasādhanañca nivatthasāṭakañca ādiṃ katvā ghaṭe pakkhipitvā tato taṃ gaṇhanacitte nivārite tato hatthamuttamatte nidhikumbho paṭhaviṃ pāvisi. Sā mātugāmā4 gehaṃ agamāsi. Nidhikumbhasañcaraṇabhāvo ca5 sakalagāme pākaṭo ahosi. Kandakhaṇḍadinna-dārakassa mātā etassa kucchigate yeva tathārūpena kammena ciraratta6 agamāsi. Tadā nidhikumbho uggantvā paṭhavitale sayameva vaṭṭamāno sañcarati. Tadā gāmadārakassa mātā nidhikumbhaṃ disvā "sace mama puññena uppannosi, mama santikaṃ āgacchāhī"ti āha. So tassā evaṃ vutte nidhikumbho dūraṃ agamāsi. Dārakassa mātā hatthena dārakaṃ dassetvā "sace mama kucchigatassa imassa puññānubhāvena uppannosi, mama santikaṃ āgacchāhi"ti āha. Evaṃ nidhikumbho tassā santikaṃ agamāsi. Evaṃ sante tava ṭhānaṃ tvameva jānāhīti āha. Evaṃ vutte so nidhikumbho sayameva tassā mātugāmassa gehaṃ gantvā sayameva paṭicchannaṭṭhāne aṭṭhāsi. Dārakassa anicchāya aññassa paribhogaṃ nāhosi. Aparabhāge imassa dārakassa mātukucchito nikkhantakāle sikkhāpada-gaṇhanamaṅgale dārakassa mātā nidhicāṭito vatthaṃ gahetvā nivāsesi. Vatthasāmikā mātugāmo sañjānitvā mama vatthanti aggahesi. Imissā kathaṃ sutvā sā vatthasāmikassa dārakassa laddhākāraṃ vitthāretvā kathesi. Taṃ sutvā manussā "imissā itthiyā nidhikumbho atthī"ti rañño kathesuṃ.
----------------------------------------------- ------------------
4. Kē.Bī 2. Mātugāmo. 5. Kē.Bī 2. Potthakesu natthi.
6. Rä.Ciraratthaṃ. Kē. Cirarattaṃ. ('Vicarantā'ti maññāmi.)

[SL Page 039] [\x 39/]

Rājā dhanaṃ gaṇhanatthāya manusse pesesi. Gatamanussā gahetuṃ asakkontā "dhanasāmikassa anicchāya gahetuṃ na sakkomā"ti vatvā rañño sāsanaṃ pesayiṃsu.7 Rājā etesañca gāhāpetvā āgacchantū ti paṭisāsanaṃ pesesi. Nidhikumbhisāmiko "raññe dhanaṃ dehī"ti vatvā udakena siñcitvā dhanaṃ uddharitvā gehaṃ paripūresi. Tato dhanaṃ sakaṭe8 pūretvā rañño pāhesuṃ. Tato paṭṭhāya gāmo uttaroliyagāmo9 nāma ahosi. Rājā tesaṃ tussitvā mahantaṃ yasaṃ datvā tena dhanena dānaṃ datvā tesaṃ tameva janapadaṃ datvā pesesi. Te tato paṭṭhāya dānādīni puññāni katvā puttadārehi saddhiṃ saggamaggaṃ pūrayamānā agamaṃsūti.

Uttaroliyavatthu dutiyaṃ
----------------

23 Mahāsenarañño vatthumhi atthuppatti

Pāṭaliputtanagare mahāsenarājā nāma ekadivase1 dvisahassānaṃ bhikkhūnaṃ niccadānaṃ deti. Athekadivasaṃ rājā evaṃ āṇāya dinnadānato attano sahatthena kammaṃkatvā dinnadānaṃ mahapphalanti cintetvā attano kaṇiṭṭhakaṃ ādāya aññesaṃ ajānāpetvā aññātakavesena nagarā nikkhamitvā uttaramadhuraṃ nāma nagaraṃ agamāsi. Tasmiṃ nagare seṭṭhissa gehe tīṇi vassāni bhatiyā kammaṃ akāsi. Seṭṭhiputto tesaṃ kammaṃ disvā "tumhe dvepi sukhumālarūpā, tumhākaṃ imasmiṃ gehe bhatiyā kammakaraṇaṃ tīṇi vassāni ahosi. Evaṃ bhatiyā kammaṃ karontānaṃ appamattampi anācāraṃ natthi. Amhehipi tumhākaṃ dinnayāgubhattaṃ ṭhapetvā aññaṃ kiñci natthi tumhākaṃ yaṃ atthi, taṃ vadethā"ti
----------------------------------------------- -----------------
7. Bī 1 bī 2. Pesesiṃsu 8. Bī 2 kē. Rä. Sakaṭena.
9. Bī rä. Kē. Uttaronāḷiya gāmo. 1. Bī 2. Ekadivasaṃ.

[SL Page 040] [\x 40/]

Paṭipucchi. Te seṭṭhino kathaṃ sutvā imasmiṃ janapade sāliyo manāpāti vadanti, sāliatthāya āgatambhāti āhaṃsu. Seṭṭhi tesaṃ kathaṃ sutvā tussitvā sakaṭasahassamattaṃ rattasāliṃ adāsi te taṃ sāliṃ labhitvā "amhākaṃ nagaraṃ imaṃ sāliṃ pāpethā"ti āhaṃsu. So sādhūti vatvā bahū sakaṭe sālissa2 pūretvā2 imesaṃ pesesi. Ete3 attano nagaraṃ gantvā sāliṃ rājagehe ṭhapetvā seṭṭhissa nānāvaṇṇadhanena4 sakaṭe pūretvā pesesi. Tato paṭṭhāya te dve bhātu-kaṇiṭṭhakā sayameva koṭṭetvā papphoṭetvā5 taṇḍularāsiṃ katvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nānāggarasena ambilabhattaṃ sampādetvā mahārahaṃ āsanaṃ paññāpetvā rājagahe yeva ṭhapetvā kālaṃ ghosāpesuṃ pañcabhikkhusatāni ākāsenā'gamiṃsu. Piyaṃgudīpavāsī pana8 mahāsīvatthero nāma piyaṅgudīpasaṅghathero tatthāgantvā ambilabhattaṃ gahetvā "ete maṃ passantū"ti adhiṭṭhāya ākāsaṃ laṅghitvā piyaṅgudīpameva agamāsi. Rājā ca kaṇiṭṭhako ca pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ paribhogaṃ karontānaṃ disvā cittaṃ pasādetvā dinnadānaṃ anussarantā ubhopi sotāpannā ahesunti.

Mahāsenarañño vatthu tatiyaṃ
---------------------

24. Tambasumanattherassa vatthumhi atthuppatti.

Saddhātissa - mahārañño kāle eko rājapuriso rājakammena koṭṭhasālagāmaṃ1 agamāsi. Tassa purisassa divābhojanakāle taṃ balibhattaṃ katvā ānesuṃ. Tadā eko samaṇo bhikkhāya caranto taṃ ṭhānaṃ sampāpuṇi.
----------------------------------------------- -----------------
2. Rä.Bī 2.Sālī pūretvā. 3.Rä. Etena. 4.Bī 2. Rä kē. Nānāvaṇṇadhanassa. 5. Rä.Kē. Potthakesu natthi. 6. Rā̆ - dīpavāsīnaṃ. 1.Bī 1. Koṭṭalayālagāmaṃ.
Kē. Koṭṭalasālagāmaṃ

5
[SL Page 041] [\x 41/]

So puriso theraṃ passitvā attano laddhabhattaṃ dānaṃ dāpetvā sarittaghaṭaṃ dāpesi. So puriso attano katakammaṃ niṭṭhāpetvā nagaraṃ gato. So aparabhāge kālakiriyaṃ katvā mālānāmagāme3 uppajji, nāmena sumano nāma ahosi. So sampattiṃ pahāya brāhmaṇārāmavihāre bhikkhū ahosi. So nāmena tambasumanatthero nāma ahosi. So aparena samayena vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tassa pana therassa dvādasavassakāle brāhmaṇatissabhayaṃ uppajji. So thero attanā sahacarake pañcasate bhikkhū āha: "āvuso jambudīpaṃ gacchāmā"ti, tasmiṃ vihāre mahātimbarurukkhe nibbatta - devaputto niccameva therassa upaṭṭhānaṃ karoti. Thero devaputtassa āgatakāle "sīhaḷadīpe mahantaṃ chātakabhayaṃ uppannaṃ, amhākaṃ santike pañcabhikkhusatāni vasanti, te bhikkhāya kilamanti, te bhikkhū ādāya jambudīpaṃ gacchāma devaputtā"ti āha. Devaputto tassa kathaṃ sutvā mayhaṃ ayyassa bhikkhāhārañca ārakkhañca mama bhāroti vatvā "tumhe katthaci agantvā ettheva vasathā"ti āha. Tato paṭṭhāya devaputto therassa dibbabhattañca dibbacīvarañca deti. Therassa uppannabhattaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sabbesaṃ pahonakaṃ ahosi. Dvādasavassāni4 bhaye vūpasanto tato nikkhamitvā pañcasatehi bhikkhūhi saddhiṃ cārikaṃ caramāno anupubbena ekaṃ kaṇḍarājagāmaṃ5 sampāpuṇitvā bhikkhāya caritvā bhattaṃ labhitvā bhuñjanatthāya nisīdiṃsu. Meghapaṭalasañjanne vaddalibhūte6 ākāse suriyo na paññāyati. Bhikkhū kukkuccaṃ katvā abhuñjitvā nisīdiṃsu. Thero ekaṃ pāsāṇakhaṇḍaṃ gahetvā ākāse khipi. Suriyo ca obhāsaṃ muñcanto ākāse aṭṭhāsi.
----------------------------------------------- --------------
2. Rasa. Ghatasahita bhattaṃ. "Parittaghataṃ"ti maññāmi. 3. Bī 2 mālāgāme. Rasa. Vallavahagāme. Saddhammālaṃkāre "valagama" 4. "Vassehī"ti bhavitabbaṃ. 5. Rasa. Kaṇḍarājikaṃ nāma mahāgāmaṃ. Saddhammālaṃkāre "rajaraṭa kaḍaroda nam mahagamaṭa" 6. Bī 1 bī 2. Kē. Vaṭṭalibhūte.

[SL Page 042] [\x 42/]

Tasmiṃ kāle bhikkhū bhuñjiṃsu. Tato paṭṭhāya taṃ ṭhānaṃ "maṇisūriyaṃ" nāma ahosi. Thero tato nikkhamitvā gaṅgāya samīpe cūlakaṃ nāma gāme7 bhikkhāya caritvā bhattaṃ gahetvā gaṅgāya tīre nisīditvā bhuñjati. Bhattassa lūkhattā bhikkhū bhuñjituṃ na sakkonti. Thero bhikkhū oloketvā "bhattaṃ sugandhasappinā bhuñjathā"ti? Āha. Bhikkhū "evaṃ karissāma bhante" ti āhaṃsu thero tasmiṃ kāle attano purimattabhāve ekassa bhikkhuno dinnaparittaghataṃ8 āvajjetvā gaṅgaṃ olokesi mālagāmavihāratitthato paṭṭhāya yāva bhattakatatitthaṃ etthantare dviyojanamattake ṭhāne udakaṃ parivattitvā sugandhaghatameva ahosi. Taṃ pavattiṃ sutvā mahājano kumbhaghaṭabhājanādīhi sakaṭe9 pūretvā attano attano icchitabbapamāṇaṃ gahetvā agamaṃsūti vadanti.

Tambasumanattherassa vatthu catutthaṃ.
--------------------

25. Pūvapabbatavāsī - tissattherassa vatthumhi atthuppatti.

Kassapasatthukāle rakkhāvuṇavāṇijo janapadagāmaṃ gantvā rakkhāvuṇe1 vikkiṇanto gāme vicarati. Ekā yobbanitthi gāmavāsī vāṇijassa hatthato rakkhāvuṇo1 gaṇhantī vāṇijassa "chātomhi ammā"ti vadantassa vacanaṃ sutvā sālitaṇḍulena bhattaṃ pacitvā madhuramaṃsarasena sugandhaghatena saddhiṃ bhattaṃ vaḍḍhesi. Tadā chātakasunakho pavedhamāno vāṇijassa santikaṃ āgato. So vāṇijo etaṃ sunakhaṃ olokento tassa kāruññena telena ca rasena ca missetvā ekaṃ bhattapiṇḍaṃ adāsi. So taṃ
----------------------------------------------- -----------------
7. Rasa. Cullatavāmagāme. Saddhammālaṃkāre. "Mahaväligaṃ samīpayehi suluväsara nam gama" 8. Sarittaghaṭaṃ (sabbesu vinā rasavāhiniṃ.) 9. Bī 1. Bī 2. Ghaṭe. 1. Rasa. Manosilācuṇṇaṃ.

[SL Page 043] [\x 43/]

Kammaṃ katvā jīvitapariyosāne devaloke nibbatti. So dīghamaddhānaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā pacchā cavitvā sīhaḷadīpe gaṅgātīre pūvagālakagāme2 nibbatti so anukkameva mātukucchito nikkhamitvā tisso nāma ahosi pacchā pūvagālakavihāre pabbajitvā nacireneva arahattaṃ pāpuṇi. So thero puññavā ahosi tassa pana therassa pattaṃ aḍḍho vā daliddo vā gaṇhāti, sāli taṇḍulabhattena saddhiṃ ekaṃ madhuramaṃsapiṇḍañca3 sugandhasappināḷiñca aladdhaṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti. Therassa etenupāyena dānaṃ dente yeva saṭṭhisaṃvaccharaṃ atikkami. Athekadivasaṃ eko amacco imassa therassa ye keci bhattaṃ nimantenti, te tassa sālibhattañca madhuramaṃsapiṇḍañca3 sugandhasappināḷiñca dentīti vadanti. Taṃ vīmaṃsissāmīti cintetvā amacco paccūsasamaye attano mātugāmaṃ evamāha. "Pūvagālavihāre tissattheraṃ ajja nimantessāmi, therassa āgatakāle paṭipucchitvā ajja missakataṇḍulena missakapaṇṇaṃ pacitvā yāguṃ datvā divā evarūpena paṇṇasūpena missakabhattameva pacitvā dehī"ti vatvā vihāraṃ gantvā theraṃ nimantetvā sayaṃ aññattha agamāsi. Amaccassa gehe vasanadevatā etassa kathaṃ sutvā "na jānāti maññe imassa therassa bhavantare katakamma"nti cintetvā so devaputto tassa amaccassa gehe mahallakapuriso viya hutvā sālitaṇḍulañca ekaṃ madhuramaṃsapiṇḍañca3 sappighaṭañca gahetvā gehaṃ gantvā amaccassa bhariyāya adāsi. Tāya "idaṃ kuhiṃ ābhata"nti vutte amaccena dinnabhāvaṃ kathesi. "Ajja pūvagālaka - vihāravāsī-tissattherassa bhattaṃ nimantesiṃ, idaṃ sabbaṃ gahetvā therassa bhattaṃ dehī"ti vatvā sayaṃ antaradhāyi. Mātugāmo taṃ sabbaṃ gahetvā therassa bhattaṃ adāsi. Amacco therassa bhattakiccapariniṭṭhitakāle āgantvā kena pakārena bhattaṃ adāsīti mātugāmaṃ paṭipucchi. Tadā ----------------------------------------------- ----------------
2. Rasa. Pūvagallakagāme. 3. Rasa. Mayūramaṃsa -

[SL Page 044] [\x 44/]

Sabbaṃ attanā4 laddhabhāvaṃ kathesi. Amacco "kuto tayā laddha"nti āha. Sā me tumhehi sabbaṃ pesitanti vatvā eko manusso mayhaṃ adāsīti āha. Thero taṃ kāraṇaṃ ñatvā dinnadāne ānisaṃsaṃ jānāpessāmīti vatvā vihāraṃ gantvā bheriṃ paharāpetvā bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā attano parinibbānabhāvaṃ kathesi. Bhikkhusaṃgho "bhante tumhe mahāpuññavanto katarakammassa nissandena ayaṃ lābho bhavatī"ti pucchiṃsu. Tesaṃ kathaṃ sutvā thero kassapabuddhakāle attanā katakammaṃ kathetvā tasseva5 kammanissandena pañcajātisatehi dibbāhāraṃ labhatīti vatvā sayaṃ parinibbāyi. Etesaṃ kathaṃ sutvā mahājano dānādīnī puññāni katvā saggapuraṃ pūretvā agamāsīti.

Pūvagālakatissattherassa vatthu pañcamaṃ.
-------------------------

26. Pānīyadinna - buddhavamma - vāṇijassa1 vatthumhi atthuppatti.

Pāṭaliputtanagare buddhavammo nāma vāṇijo sakaṭasatthavāhe gahetvā vāṇijakammatthāya janapade vicaranto satthari bahubhikkhusaṃghena parivāretvā janapadacārikaṃ carante disvā satthu santikaṃ gantvā satthāraṃ nimantesi. Satthā evarūpaṃ vikālabhojanaṃ na vaṭṭatīti āha. Vāṇijo satthussa kathaṃ sutvā evaṃ sante vikāle kiṃ kappatīti āha. Aṭṭhannaṃ pānānaṃ2 vaṭṭanabhāvaṃ kathesi vāṇijo muddikapānaṃ khaṇḍasakkharaṃ3 madditvā pānakaṃ katvā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa adāsi. Satthā vāṇijassa anupubbikadhammadesanaṃ desetvā janapadacārikaṃ pakkāmi. So pana ----------------------------------------------- ------------
4 Rä. Kē. Attano 5.Bī 1. Bī 2. Tassetaṃ.
1 Bī 2. Rä.Pānadinna - buddhadhamma vāṇijakassa.
2.Bī 2. Pānakānaṃ 3. Rasa. Saha sakkharārasehi muddikapānaṃ katvā.

[SL Page 045] [\x 45/]

Vāṇijo tasmiṃ tasmiṃ janapade vāṇijjāya cārikaṃ caramāno pacchā mahāvaṭṭavanakhaṇḍaṃ4 sampāpuṇi. Etena gahitapānīyaṃ sabbaṃ sakaṭesu parikkhayaṃ agamāsi. Ayañca buddhavammavāṇijo pānīyapipāsena pipāsito ahosi. Sakaṭesu sabbacāṭīsu pānīyaṃ olokento ekasmiṃ cāṭiyaṃ uḷuṃkamattaṃ pānīyaṃ atthīti vadiṃsu. Vāṇijo sīghaṃ āharathāti āha. Vāṇijassa pānīyaṃ pivanakāle muddhikapānarasasadisaṃ ahosi. Vāṇijo somanasso hutvā satthuno dinnapānakanissandena evarūpaṃ pānīyaṃ uppannanti cintetvā sayameva koṭṭhakaṃ gahetvā cāṭissa pidhānaṃ vivari. Sakalacāṭiyo muddikapānena paripuṇṇā addasa. So somanasso hutvā sabbe manusse ca sabbe goṇe ca muddikapānaṃ pāyesi. Anekesaṃ pivantānaṃ gatagataṭṭhāne akkhayaṃ hutvā nibbatti. Vāṇijo attano kattabbakammaṃ niṭṭhāpetvā satthāraṃ passitvā'va gehaṃ gamissāmīti cintetvā sīghaṃ vedvavanavihāraṃ gantvā satthāraṃ addasa. Satthā vāṇijena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā kuhiṃ gantvā āgatosīti āha. "Bhagavā paṭihāriyaṃ disvā tumhākaṃ vanditvā gamissāmīti āgatomhī sabbaññūti āha. Satthā tena hi kathehīti āha. Vāṇijo sabbaṃ vitthāretvā "taṃ pānakaṃ pivitvā aññaāhārena kiccaṃ natthi. Taṃ pānakaṃ evarūpaṃ rasasampannaṃ ahosī"ti kathesi. Satthaṃ taṃ sutvā tassa dhammakathaṃ kathesi. Dhammaṃ sutvā so vāṇijo satthāraṃ nimantetvā punadivase mahā dānaṃ datvā attano gehaṃ gantvā dānādīni puññāni karonto aparabhāge cavitvā, devaloke nibbatti. Aṭṭhapānakaṃ avijahitameva hoti, taṃ pānakaṃ evarūpaṃ rasasampannaṃ ahosīti.

Buddhavammavāṇijakassa vatthu chaṭṭhaṃ.
---------------------
----------------------------------------------- -------------
4. Rasa: mahāvattaniyaṃ nāma kantāraṃ.

[SL Page 046] [\x 46/]

27. Suvaṇṇatilakāya vatthumhi atthuppatti.

Ekā nagaravāsī mātugāmo attano dhītaraṃ gahetvā ārāmaṃ gantvā abhayasundaramahāthūpe1 pupphaṃ pūjetuṃ gantvā attano dhītu hatthe pupphacaṅgoṭakaṃ ṭhapetvā ghaṭaṃ gahetvā pokkharaṇiṃ agamāsi. Sā gāmadārikā mātari udakaṃ gahetvā anāgate yeva adhotāsane satthu guṇaṃ anussaritvā pupphamuṭṭhiṃ pūjesi. Tassā mātā āgantvā "caṇḍālī, kasmā adhotāsane mālaṃ pūjesīti āha. Sā mātaraṃ kujjhitvā "tvaṃ caṇḍālīsī"ti āha. Tassa vacanassa nissandena sakattabhāvā cavitvā uttara-madhuranagare gandhabbabrāhmaṇacaṇḍālassa dhītā ahosi. Sā uttamarūpadharā ahosi. Dvinnaṃ thanānamantare suvaṇṇavaṇṇaṃ tilakaṃ2 ahosi. Tassā pana pabhā ukkāmukhe vijjullatāobhāsanakālo viya ahosi. Samantā catuhatthaṃ andhakāraṃ vidhamati. Mukhato uppalagandho ca kāyato candanagandho ca pacāyati. Ye keci taṃ passanti, te manussā ummattā viya kāmamadena3 visaññībhūtā bhavanti. Imissā manussā caṇḍālassa dhītubhāvena āvāhaṃ karontā natthi, tasmiṃ yeva nagare jeṭṭhabrāhmaṇacaṇḍālassa putto tassā atthāya paṇṇākāraṃ pesesi. Sā pana caṇḍāladhītā samānajātike caṇḍāle4 na rocati. So pana caṇḍālabrāhmaṇaputto rañño kathesi. "Ayya mahārāja, samānajātikānaṃ pesitapaṇṇākāraṃ na gaṇhāti, na rocetī"ti āha. Rājā tassa pitaraṃ pakkosāpetvā tava dhītā samānajātikānaṃ pesitaṃ payutta-paṇṇākāraṃ kasmā na gaṇhātī ti? Āha. So brāhmaṇacaṇḍālo "mahārāja, mama dhītā jātisampanna-issarakulassa puttaṃ
----------------------------------------------- ------------
1. Rasa. "Abhayuttaracetiye. 2 Kē. Suvaṇṇatilakaṃ. 3. Kāmamattena (sabbesu).
4. Samānajātikena caṇḍālena (sabbesu.)

[SL Page 047] [\x 47/]

Kāmetī"ti āha. Evaṃ sante pañcamadhuranagare uddālabrāhmaṇo5 nāma jātisampanno atthi, so pana mātugāmānaṃ jegucchapaṭikkūlanti vatvā mātugāmena saddhiṃ saṃvāsaṃ na karoti. So rājagehato āgacchanto ca rājagehaṃ gacchanto ca seḷasaghaṭakhīrodakena magge siñcāpento gacchati. Sace tava dhītā sakkoti, etena saddhiṃ saṃvāsaṃ karotūti, taṃ tassā kathehīti āha. Tassā pitā gantvā raññā kathitaniyāmeneva sabbaṃ kathesi. Sā evamāha: "ahaṃ pana raññā vuttaṭṭhāne vasissāmīti cintemi6. Evaṃ sante pātova gacchāmi, ahaṃ pana (na) sakkomi ujjālabrāhmaṇena saddhiṃ vasitu"nti āha. So pana dhītu vacanaṃ sutvā sahassagghanikaṃ kambalakañcukaṃ pārupāpetvā sayaṃ attano vīṇādituriyabhaṇḍaṃ ādāya pañcamadhuranagaraṃ gacchanto antarāmagge ekassa rañño gandhabbaṃ karonto dhītaraṃ attano piṭṭhipasse nisīdāpetvā gandhabbaṃ akāsi sā raññā olokente7 attano sarīre kañcukaṃ apanetvā pabhaṃ saññāpesi. Rājā taṃ disvā rūpamatto hutvā visaññī ahosi. Sassāmikassāmikabhāvaṃ paṭipucchante brāhmaṇo caṇḍāladhītubhāvaṃ kathesi. Rājā evarūpaṃ vaṇṇapokkharasampannaitthiyā dassanakālato paṭṭhāya jīvitena kiccaṃ natthīti asiṃ gahetvā attano sīsaṃ chinditvā kālamakāsi. Evameva antarāmagge pañcarājāno kālamakaṃsu. Sā anukkamena pañcamadhuranagaraṃ gantvā attano āgatabhāvaṃ kathāpetvā rājānaṃ addasa. Tadā uddālabrāhmaṇo rañño pana hatthapasse kambalabhaddapīṭhe nisinno ahosi. Suvaṇṇatilakā attano pitu piṭṭhipasse nisinnā "uddālabrāhmaṇo nāma katamo"ti āha. Esa kambalapīṭhe nisinno uddālabrāhmaṇoti āhaṃsu. Sā brāhmaṇassa
----------------------------------------------- -----
5 (Sabbesu, ujjāla - (sabbattha). 6. Cintesi (sabbesu)
7 Rañño olokenti (sabbesu)

[SL Page 048] [\x 48/]

Iṅghanaṃ (?) Olokentassa itthikuttaṃ dassetvā attano kañcukaṃ apanetvā pabhaṃ vissajjāpesi4 brāhmaṇo taṃ oloketvā nisinnāsane yeva ummatto hutvā sarīre taṃ taṃ paharitvā dukkhaṃ uppādesi. So rogappatto viya hutvā attano gehaṃ gantvā tassā santikaṃ attano suhajje sassāmikassāmikabhāvaṃ jānatthāya pesetvā taṃ jānāpetvā attano gehaṃ āharāpesi. Imissā attano gehaṃ āgatakālato paṭṭhāya cattāro māse rañño upaṭṭhānaṃ nāgamāsi. Antevāsikānaṃ pañcasatarājūnaṃ sippañca na kathesi. Tassa antevāsikā ca rājāno ca taṃ kāraṇaṃ ñatvā "etissā jīvamānāya amhākaṃ sajjhāyanaṭṭhānaṃ vā sippuṭṭhānaṃ5 vā kiñci natthi, imaṃ dārikaṃ māremā"ti vatvā hatthiṃ mattaṃ kārāpetvā sabbe rājaṅgaṇe nisīditvā brāhmaṇaṃ pakkosāpetvā "amhākaṃ ācariyabrāhmaṇiṃ passitukāmamhā"ti āhaṃsu. Brāhmaṇo taṃ sutvā āgamanatthāya pesesi. Rājāno ca brāhmaṇiyā āgamanabhāvaṃ ñatvā hatthiṃ vissajjāpesuṃ. Hatthi āgantvā sopi tassā rūpamatto hutvā soṇḍāya taṃ gahetvā attano kumbhe nisīdāpetvā rājūnaṃ santike ṭhapesi. Te rājāno etena nayena māretuṃ asakkonto puna divase aññesaṃ payojetvā mārāpesuṃ. Brāhmaṇo evarūpaṃ mātugāmaṃ aladdhakālato paṭṭhāya jīvitena kiccaṃ natthīti rājaṅgaṇe dārucitakaṃ kārāpetvā aggiṃ pavisitvā matoti vadantī ti.

Suvaṇṇatilakāya vatthu.
--------------
----------------------------------------
4. Kē. Vissajjesi 5. Bī 2. Potthake natthi.

[SL Page 049] [\x 49/]

28. Culūpaṭṭhāka-tissavatthumhi atthuppatti.

Rohaṇajanapade duṭṭhagāmaṇiabhayamahārājakāle kaṇḍulahatthi palāyitvā pācīnapassaṃ gantvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne vicaranto mahānijjharavihāre1 paṃsukūlikabhikkhū disvā te upaṭṭhānaṃ karonto tattheva vibhāsi. Duṭṭhagāmaṇī mahārājā pana hatthiṃ oloketuṃ cattāro amacce catuddisaṃ pesesi. Pācīnapassaṃ culūpaṭṭhākatissaṃ pesesi. So pana amacco anupubbena vicaranto taṃ vihāraṃ agamāsi. Tasmiṃ samaye ca kārapaṇṇaṃ bahukaṃ ahosi. So pana hatthi kārapaṇṇañca kārasākhañca bhinditvā bhikkhūnaṃ deti. Amacco taṃ disvā evarūpā tiracchānagatā pana tesaṃ veyyāvaccaṃ karonti. Ime pana attano samaṇakiccaṃ matthakaṃ pāpetvā vasantīti cintesi. So nivattitvā rañño santikaṃ āgantvā hatthissa diṭṭhabhāvaṃ kathesi. Rājā tvameva gantvā gahetvā āgacchāhīti āha. So amacco bahusakkhare gāhāpetvā nijjharavihāraṃ2 gantvā kārapaṇṇaṃ sakkharena saddhiṃ madditvā pānakaṃ katvā tesaṃ bhikkhūnaṃ datvā hatthiṃ gahetvā agamāsi. Taṃ pānaka dinnanissandena pacchā kālakiriyaṃ katvā uttarapasse ambaratitthanāmagāme3 mahākulassa gehe nibbattitvā vayappatto nāmena tisso nāma ahosi: pañca-chavassikakāle gharāvāse ukkaṇṭhitvā pabbajitvā aparabhāge bodhivandanatthāya nāvaṃ abhiruhitvā4 mahāsamudde gamanakāle ayaṃ tissadaharo pānīyapipāsito ahosi. So pānīyaṃ āharāpento alabhitvā pattaṃ gahetvā samuddodakaṃ pātuṃ aggahesi. Taṃ udakaṃ parivattitvā madhupānīyaṃ ahosi. Sabbanāvāya manussā pānakaṃ piviṃsu
----------------------------------------------- ---------------
1. (Sabbesu) mahānimbaravihāre. 2. (Sabbesu) nimbaravihāraṃ. 3. Rasa. Ambaviṭ&