[CPD Classification 4.3.4]
[SL Vol Sās2- ] [\z Sās-vd /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
Sāsanavaṃsadīpo.
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
1
Buddhaṃ visuddha ravivaṃsaja maggadhammaṃ
Natvāna saṅghamapi sāsanavaṃsa dīpaṃ
Ādāya satthu vacanādihi kiñci sāraṃ
Gāthāhi saṅgahanayena vibhāvayissaṃ.
2
Kvāyī ca jhānasukha maggarasaṃ vidanti
Jānanti kinnu sutimattarasaṃ vina ññe
Evaṃ hi ganthakaraṇassa parissama ñca
Jānanti sādhukavayo va kavittanañca.
3
Santehi ve iha bhaveyya abhāvanīyo
Yo so yathāruci hitāya visodhanīyo
Sandhāya taṃ anugiṇāma sadā satā va
Dhīrāpya sabbavidurā iha honti ke vā.
4
Ye sādhavo khalu sakatthaparatthasattā
Issāvidhādirahitā idha te pamāṇā
Ye nāmamatta manuyanti kavīna maññe
Te ne va honti ubhaye kavimānino vā.
5
Dūraṭṭhakā pi ca tathā'yatibhāvino vā
Ye sajjanā tu sadayā api antikaṭṭhā
Etaṃ paṭhanti manasā pya nucintayanti
Te me sade va sahajā viya honti mittaṃ.
6
Pāliñca katthaci tadaṭṭhakathañca yasmā
Sammā nugamma aparaṃ kvaci ganthajātaṃ
Dhīrehi sādhu racitañci purātanehi
So yaṃ vidhīyati tatova suṇattu santo.
---------
[SL Page 002] [\x 2/]
7
Dīpaṅkaro nadhivaro varado tadā si
Lokamhi lokatilako iha rammavatyā,
Jāto yadā maravatīpuṭabhedanasmiṃ
Vippe kule dvijavaro si sumedhanāmo.
8
So brāhmaṇo pavurakoṭidhano sadhañño
Ajjhayako sutidharo dharaṇippatīto
Vedantagu pi vata tena avedajāto
Dukkho ti dehabhiduro ca punabbhavo ca.
9
Cintetva tho janana jīraṇa roga maccu
Dhammo mhi tena ajarā marakhemamokkhaṃ
Ādittasīsapuriso viya sīghasīghaṃ
Kāhāmi esana mito ubhayatthakāmo.
10
Yannūni maṃ kuṇapapuritapūtikāyaṃ
Hitvā careyya manapekkha manatthiko haṃ
Yo hetu hoti bhavato parimuttiyā so
Maggo pana tthi khalu paṇḍitasevanīyo.
11
Dukkhe yathāhi sati ca tthi sukhaṃ tathe va
Evaṃ bhave bhavati so vibhavo pi hoti
Uṇhe tathe va sati sītala mañña matthi
Nibbānamatthi tividhaggipadippitasmiṃ.
12
Cintetva meva maparāni ca kāraṇāti
Aḍḍhesu cā pi kapaṇesu dayāparo so
Datvāna koṭisatasaṅkhadhane ca dhaññe
Hitvā gharañca himavanta mupāgamittha.
13
Tassantikamhi sikharī ahu yo bhirāmo
Tasmintu dhammakasamaññasilucacayasmiṃ
Āṇāya devapatino pana vissakamma
Devatrajena vihite pavara ssa masmiṃ.
[SL Page 003] [\x 3/]
14
Hitvā nivāsavasanaṃ nava dosu petaṃ
Dhāresi bārasa guṇaṃ kharavākacīraṃ
Tañca ṭṭhadosasahitaṃ pana paṇṇasālaṃ
Hitvāna so dasaguṇaṃ gami rukkhamūlaṃ.
15
Bhoji pavattaphala meva tahiṃ vasanto
Niccaṃ ca middhaviraho padahaṃ padhānaṃ
Saṅgañchi sattadivasantara meva dhīro
Bhiññābalaṃ visadakhuddhipavedanīyaṃ.
16
Patvāna bhiñña miti tamhi tahiṃ vasante
Dīpaṅkaraṃ jinavaraṃ hi nimantayitvā
Paccantadesajanatā pana tassa patthaṃ
Sodheti tuṭṭhamanasā sahasā bhilāsā.
17
Gacchaṃ tadā sa nijaassamato sapañño
Nikkhamma devapathato pativedajātaṃ
Disvāna tuṭṭhahadayaṃ janataṃ udagga
Moruyha taṃ gaganato janataṃ apucchi.
18
Sodhīyate ñjasa midaṃ pana kassa bhonto
Puṭṭhā tha tena manujā abhivedajātā
Vyākaṃsu pātubhavi lokahitāya buddho
Dīpaṅkaro ti vidito iti nāmadheyyo.
19
Sodhema tassa munino pana magga metaṃ
Buddho ti nāmasavaṇā sasahi taṅkhaṇaṃ ca
Uppajji pīti mahatī hadayaṃ phuṭatti
Cintesi modahadayo puna somanasso.
20
Ropissa mettha varakhettagatamhi bīje
Mā yaṃ khaṇo vata upaccagamā ti bhonto
Sodhetu mettha mama tena hi pe kadesaṃ
Dethāti yāci atha tepi adaṃsu bhāgaṃ.
[SL Page 004] [\x 4/]
21
Nāmaṃ punappuna maduṃ kathayaṃ jinassa
Sodheti magga masamassa tadā munindo
Bhāge tu tassa isinonapi niṭṭhitasmiṃ
Dīpaṅkaro tadu pagā saha sāvakehi.
22
Saṃvajjayiṃsu turiye muditā pahaṭṭhā
Saṃvattayuṃ suranarā pana sādhukāraṃ
Passiṃsu dibbavisarā manuje pi maccā
Deve pi buddha manugaṃsu bhaye namantā.
23
Mandāravañca padumaṃ atha pārichattaṃ
Devā disāsu kusumañca samokirantā
Sampujayiṃsu manujā api campakādi
Pupphaṃ disāsu vidisāsu samukkhipantā.
24
Muñcitva kuntalakalāpa muḷāravīro
Tasmi ntu kaddamatale jinavākavīraṃ
Sampattharitva avakujja nipajjamāno
Buddho sasissanikaro kalalaṃ pahāya.
25
Piṭṭhiṃ mamaṃ vajatu setu miva kkamitvā
Taṃ me bhavissati hitāya bhavantaresu
Tasse va massa vasudhāya napannakassa
Iccheyya majja pajahāmi kilo jālaṃ.
26
Aññātavesasahiteti dha jivaloke
Kimmeta metarahi sacchikatena dhammaṃ
Sabbaññätaṃ samadhigamma sadevakasmiṃ
Buddho bhavissami ti sabbajanā nukampī.
27
Kārena me naravaramhi katena nena
Patvāna bodhi masamaṃ visamā tidukkhā
Tāressi maṃ iti pajaṃ bhavasāgarasmā
Evaṃ vicintitakhaṇamhi khaṇaññänā tha.
[SL Page 005] [\x 5/]
28
Ussisakamhi bhagavā pana tassā ṭhatvā
Evaṃ bruvittha jaṭilaṃ vara muggatāpaṃ
Tumhepi passatha imaṃ isimesa loke
Buddho bhavissati avassa manāgatasmiṃ.
29
Sampūrayaṃ parahitattha manantakappe
Dhammesa bodhiparipāvanake mahante
Iddhe puramhi kapile ddhani āyatimhi
Suddhodanavhayadisampati maggarājaṃ.
30
Tissāya gabbha mupagamma mahesikāya
Māyāya cārucaritāya guṇākarāya
Tamhā ca māsadasakassa pana ccayena
Nikkhamma soṇṇaguhato viya sīhapoto.
31
Patvāna vuddhi makhilena gharaṃ pahāya
Chabbassa meva padahitva padhānamaggaṃ
Assatthabodhitarumula mupecca māre
Jetvā bhavissati hi gotamanāmabuddho.
32
Hessanti sāvakavarā pana kolito pa
Tissā ti vissutasamaññamahiddhipaññā
Ānandanāmavidito viditā nudhammo
Aggo upaṭṭhitikaro ca bhavissate va.
33
Khemā va khemadhigatā atha uppalā di
Vaṇṇā ca vaṇṇasahitā varasāvikāyo
Evaṃ karālavakanāmayuto ca citto
Hessantu paṭṭhikavarā varagotamassa.
34
Aggā nisidhatasinā panu paṭṭhikāyo hessanti nandajananī va athu ttarā va,
Sutvāni daṃ dasabalassa vaco hi buddha
Bījaṅkuro mara narā muditā ca hesuṃ.
[SL Page 006] [\x 6/]
35
Evaṃ pahaṭṭhamanujāpi casaṅgatā ca
Devā sahassaguṇitā dasavakkavālā
Apphoṭayiṃsu ca hasiṃsu udaggacattā
Ukkuṭṭhisadda makaru ñca namo kariṃsu.
36
Dīpaṅkaro nikhilalokavidu pane vaṃ
Vyākatva so atha vidhāya padakkhiṇaṃ taṃ
Khīṇāsavā va yatayo jinasāvakā te
Katvā padakkhiṇa magaṃsu tathe va nāgā.
37
Devā surā ca manujā atha nekayakkhā
Natvānataṃ naravarena bhipakkamiṃsu
Buddhe sasāvakagaṇe nayanātivatte
Pallaṅka mābhuji tahiṃsa samuṭṭhahitvā.
38
Accherakāni vividhāni tadāna hesuṃ
Lokamhi mamhi dasakamhi sahassiyasmiṃ
Buddhaṅkuro tha dasapāramiyo visesā
Tasse va assama mupāgami sammasitvā.
39
Ṭhānīya massa ahu ramma vatīsamaññaṃ
Dīpaṅkarassa munino jananī sumedhā
Tāto sudevavidito ahukhattiyo ca
Nārī ahosi padumā iti nāma devī.
40
Putto tathā usabhakhandha samaññako si
Aggā bhavuṃ kila sumaṅgala tissa nāmā
Nāgā bhavakkhayakarā pana sāvakā dve
So sobhito bhavi upaṭṭhitikāna maggo.
41
Nandā ca sāvikavarā abhavuṃ sunandā
Buddhassa pipphali pavuccati tassa bodhi
Āsuṃ tapassu puna bhallakanāmayutto
Aggā upaṭṭhitikarā paramatthapattā.
[SL Page 007] [\x 7/]
42
Soṇā sanāma sirimā panu paṭṭhikāyo
Aggā bhavuṃ sa muni hosi asītibhattho
Vassaṃ sahassaguṇitaṃ sata māyu tassa
Dīpaṅkarassa ahu lokapabhaṅkarassa.
43
Itthiṃ sambodhipubbācalasikharagato esadīpaṅkare no
Bodhetvā bodhaneyyambujavisaramaraṃ dhammaraṃsīhi sammā
Katvānā loka mekaṃ nikhilabhuvani maṃ saddharā bho janānaṃ
Lokānaṃ pūjanīyo puna gami parinibbāna mandāraselanti.
Paṭhamabyākaraṇakathādīpo.
44
Dīpaṅkarassa munino aparamhi kāle
Koṇḍañña nāma bhagavā ahu dhammarājā
Buddhaṅkuro pana tadā vijitākhyarājā
Hutvā sarajja manusāsi sasāgarantaṃ.
45
Buddhaṃ sasāvakagaṇaṃ paramannato so
Santappayitva abhipatthayi buddhabodhiṃ
So cāpi lokasaraṇo pana yaṃ narindo
Vyākāsi gotama jino vata hessatī ti.
46
Rajjaṃ tato munivarāya pariccajitvā
Nikkhamma pabbaji tahiṃ jinasāsanasmiṃ
Patvāna bhiñña mapi sāsana māvahanto
Lokesaloka mupago si tato vacitvā.
Dutiyabyākaraṇakathādīpo.
47
Koṇḍaññalokagaruno samaye parasmiṃ
Yo vā si maṅgalamahāmuni devadevo
Tasseva lokanayanassa narāsabhassa
Kāle dvijo suruci nāma hu bodhisatto.
[SL Page 008] [\x 8/]
48
Ajjhāyako paramamantadharo sapañño
Vedaṅgaveda nipuṇo nijadhammacārī
So taṃ tilokamahitaṃ upagamma buddhaṃ
Natvā tilokasaraṇaṃ saraṇaṃ gamattha.
49
Pujetva gandha kusumena muniṃ sasaṅghaṃ
Santappayittha gavapānarasena sammā
So cā pi maṅgalajino vata nāgatasmiṃ
Buddho bhavissatiaya nti viyākarittha.
50
Sutvāna taṃ jinavaco puna vedajāto
Nikkhamma tassa nikaṭamhi sa pabbajitvā
Bhāvetva bhāvana muruṃ paṭiladdhajhāno
Hitvāna deha magamittha vidhātulokaṃ.
Tatiyabyākaraṇakathādīpo.
51
Tasseva maṅgalajinassa athā parena
Kālena vā si sumanavhaya lokanātho
Lokamhi tena samayeni ha bodhisatto
Nāgādhipo si atulo atuliddhimanto.
52
So kho tadā sabhavanā pana nikkhamitvā
Saṅgamma satthu nikaṭaṃ saha ñātakehi
Dibbehi vā pi turiyehi upaṭṭhahitvā
Buddhassa sāvakagaṇassa adāsi dānaṃ.
53
Paccekadussayugalañca pariccajitvā
Nāgo tadā saraṇa majjhagamittha nāgaṃ
So vā pi esa sugato'pari hessatī ti
Byākāsi taṃ sumananāmamahāmunindo.
Catutthabyākaraṇakthādipo.
[SL Page 009] [\x 9/]
54
Buddhassa tassa sumanassa paramhi bhāge
Yo revato munivaro ahu lokanātho
Hutvāna so dvijavaro atidevanāmo
Brahma ntagupati mahāpuriso tadā yaṃ.
55
Taṃ revataṃ naravaraṃ samupāgamitvā
Taṃ vīra meva saraṇaṃ agamittha dhīraṃ
Ñatvāna tho vimalasīlasamādhipaññaṃ
Thomesi tassa puna dāsi samuttarīyaṃ.
56
So vā pi revatajino pana esa vīro
Buddho bhavissati ci to parimeyyakappe
Byākāsi tena bhipasannamano udaggo
Bodhāya citta matha daḷhataraṃ ṭhapesi.
Pañcamabyākaraṇakathādīpo.
57
Buddhassa revatasamaññayutassa tassa
Kāle paramhi ahu sobhitanāmabuddho
Buddhaṅkuro pana tadā tu sujātanāmo
Vippo tivedavidito tivisārado si.
58
Gantvāna tho dasabalaṃ sararaṇaṃ upecca
So sobhitassa munino supasannacitto
Datvāna dāna masamassa sasāvakassa
Sabbaññäbodhipaṇīdhiṃ akarittha santo.
59
So vā pi sobhitajino jitamāravīro
Vyākāsī esa sugato vata hessatī ti
Tene va pītimanasā munisāsanasmiṃ
Cittaṃ sakaṃ parahite nirato ṭhapi.
Cheṭṭhabyākaraṇakathādīpo.
[SL Page 010] [\x 10/]
60
Tassā pi sobhitajinassa parenaloke.
Buddho visuddhavaraṇo si anomadassī
Tasmimpi addhani mahāpuriso tu yakkha
Senādhipo ahu sayaṃ katakammapākā.
61
Yakkhādhipo pana tadā upagamma buddhaṃ
Natvā pasannamanasā saraṇaṃ gamattha
Annādinā puna pi so sugataṃ sasaṅghaṃ
Tappesi bodhimamalaṃ abhipatthayanto.
62
Dhammissaro sa ca tadā pana esa vīro
Addhā bhavissati ito parimeyyakappe
Satthā samantanayano nayano janānaṃ
Gottena gotamajino ti tama bruvittha.
Sattamabyākaraṇakathādīpo.
63
Tassā pi lokaviduno pya paramhi kāle
Buddho bhavittha padumo dipaduttamo yo
Hutvā tadāna pi mahāpuriso vanasmiṃ
Sīho migādhipati kenaci kammunā yaṃ.
64
Tasmiṃ samādhimadhigaṃ padumaṃ munindaṃ
Disvāna vandiya padaṃ ca padakkhiṇaṃ ca
Katvāna sattadivasampi upaṭṭhahittha
Uṭṭhāya tena bhagavā pi samādhinā tha.
65
Ñatvāna tassa hadayaṃ migarājino so
Buddho bhavissati ayanti viyākarittha
Sutvāna tassa munino pi vaco tadā so
Bhīyyo manaṃ paṇidahahī pana pāramīsu.
Aṭṭhamabyākaraṇakathādīpo.
[SL Page 011] [\x 11/]
66
Buddhassa tassa padumassa athā parena
Yo nārado munivaro pi visārado si
Buddhaṅkuro ahu tadā paramuggatāpo
Nāniddhupeta jaṭilo surapatthacārī
67
Taṃ lokanāyakamanūpamabudhalīlaṃ
Disvā sasāvakagaṇaṃ sayamassamasmiṃ
Datvāna tesu madhuraṃ pavurannapānaṃ
Patthesi bodhi masamaṃ munino sakāse.
68
So cā pi dhammapati esa jaṭādharo tu
Buddho bhavissati ito parimeyyakāle
Vyākāsi tāya bhagavā parisāya majjhe
Sutvāna taṃ ahu tadā jaṭilo pasanno
Navamabyākaraṇakathādīpo.
69
Buddhassa nāradajinassa visāradassa
Kāle paramhi padumuttara lokanātho
Lokasmi mettha hu mahāpuriso tadā yaṃ
Raṭṭhissaro bahudhano jaṭilo ti nāmo.
70
So raṭṭhiko hi munino padumuttarassa
Annāni ceva vasanāni sasāvakassa
Datvāna pītihadayo varabuddhabodhiṃ
Patthesi patthaṭaguṇo ubhayatthacārī.
71
Buddho visuddhanayano padumuttarākhyo
Buddho bhavissati pane sa iti bruvī so
Vācaṃ nisamma munino munipuṅgavassa
Daḷhaṃ ṭhapesi hadayaṃ varapāramisu.
Dasamabyākaraṇakathādīpo.
[SL Page 012] [\x 12/]
72
Tassā pi dhammapatino padumuttarassa
Kāletaramhi paramaddhasumedhanāmo
Lokamhi mamhi pana pātubhavittha buddho
Buddhaṅkuro ahu taduttaranāmadheyyo.
73
Datvā sasaṅgamunino pana tassa dānaṃ
So mānavo gami varaṃ saraṇa munindaṃ
Tatthe va pabbaji athu ttara mānavaṃ taṃ
Vyākā jine sa bhagavā vata hessatī ti.
74
So tena modahadayo pana appamatto
Jhānaṃ alattha paramaṃ jinasāsanasmi
Dehaṃ sakaṃ pajahito parihīṇajhāno
Lokaṃ tadā gami varaṃ kamalāsanānaṃ.
Ekādasamabyākaraṇakathādīpo.
75
Kappe tahiṃva aparena sujātanāmo
Lokuttamo nikhilalokavidū ahosi
Buddhassa tassa samaye pi ca bodhisatto
Rājā hu sattaratano vara cakkavattī.
76
So taṃ sujāta jinasantikamāsu gantvā
Natvā sarajja makhilampi pariccajitvā
Tasmiṃ hi sāsanavarasmi mapabbajittha
Suttābhidhammavinayañca samuggahesi.
77
So kho sujāta bhagavā pi viyākarittha
Buddho bhavissati aya mpana gotamābyo
So vā pya bhiñña mabhisañjanayitva khippaṃ
Hitvā sakāya magamī surajeṭṭhalokaṃ.
Dvādasamabyākaraṇakathādīpo.
[SL Page 013] [\x 13/]
78
Pacchā sujātasugatassa piyādidassi
Buddho bhavittha sakalatthavidū vidūnaṃ
Aggo tadā pya hu mahāpuriso guṇaggo
Ajjhāyakā dhipati kassapanāmavippo.
79
So yaṃ tadā nadhivaraṃ samupecca dhammaṃ
Sutvāna gā saraṇamekasukhassa hetuṃ
Koṭīna mekasatamattaparibbayena
Katvā vihāramasamassa adāsi tassa.
80
So vā pi taṃ dasabalo nijasaṅghamajjhe
Vyākāsi esa bhagavo pari hessatī ti
Sutvāna tampi vacanaṃ parituṭṭhacitto
So brāhmaṇo paṇidahittha tahiṃ saceto.
Terasamabyākaraṇakathādīpo.
81
Kappeva tambhya ticirena hu atthadassī
Nāmo visiṭṭhaguṇarāsi samaggadassī
Buddhaṅkuro pi ca tadā si susīmanāmo
Vippo tivedavidito jaṭiluggatāpo.
82
So kho susimajaṭilo pi tadā munindaṃ
Mandāravādikusumaṃ tidasālayamhā
Netvāna pūjiya narāmarapūjanīyaṃ
Patthesi bodhimanaghaṃ jinasantikaṭṭhe.
83
So lokanāyakajino pi ca atthadassi
Byākāsa yaṃ dasabalo khalu hessatī ti
Sutvā giraṃ tadapi pītimano susīmo
Sambodhiyā paṇi dahittha manaṃ sa daḷhaṃ.
Cuddasamabyākaraṇakathādīpo.
[SL Page 014] [\x 14/]
84
Yo vā si lokatilako puna maṇḍakappe
Tatthe va patthaṭaguṇo muni dhammadassī
So yaṃ tadāna pi mahāpuriso tivīro
Sakko ahosi yasavā varadevarājā.
85
Taṃ dhammadassimasamaṃ varadibbagandha
Mālena dibbaturiyena bhipūjayīttha
So cā pi devaparisāya nisajja buddho
Buddho bhavissati sujampati esa voca.
Paṇṇarasamabyākaraṇakathādīpo.
86
Tassāpi lokasaraṇassa parena añño
Siddhatthanāmasugato vaditatthadhammo
Jāto tadā tidhitimā varabodhisatto
Nāmena maṅgalasamavhayatāpaso si.
87
So tassa dhammapatino sugatassa dāsi
Ādāya jambudumato phala magga midhyā
Saṅgayha tampi bhagavā vata nāgatasmiṃ
Buddhe sa hessati itibruvi lokanātho.
Soḷasamabyākaraṇakathādīpo.
88
Siddhatthanāmamunino pya paramhi bhāge
Tisso ti vissutamahāmuti vā si loke
Lokantagu varamahāpuriso sujāta
Nāmo disampati tadā si mahānubhāvo.
89
Hitvā sarajja misivesa mupādiyanto
Patvāna bhiññabala māvasi rājisī so
Sutvāna tassa sugatassa tu pātubhāvaṃ
Dibbaṃ sugandhakusumaṃ nidivā haritvā.
[SL Page 015] [\x 15/]
90
Pūjetva dibbapadumātapavāraṇañca
Dhāresi lokagaruno pihayaṃ subodhiṃ
Ajjhāsayaṃ isivarassa sa cā pi buddho
Ñatvā viyākari bhavissati esa buddho
Sattarasamabyākaraṇakathādīpo.
91
Kappe va tamhi aparena hu phussa nāmo
Satthā tilokasaraṇo paramatthavedī
Buddhaṅkuro pi ca tadā vijitābhidhāno
Rājā si rājaguṇato paripuṇṇaveto.
92
So devarajjasadisampipahāya rajjaṃ
Tasse va sāsanavarasmi mapabbajittha
So cāpi phussasugato vata esa loke
Buddho bhavissati itibruvi dhammarājā.
Aṭṭhārasamabyākaraṇakathādipo.
93
Phussassa lokagaruno parato vipassī
Lokuttamoahu tadā pi ca bodhisatto
Nāni ddhimā tulasamavhayanāgarājā
Hutvāna tassa munano nta mupāgamitvā.
94
Datvā nnapāna masamassa nimantayītvā
Pūjesi pīṭhamapi satthari satthuvaṇṇaṃ
Nāgo bhavissati ayaṃ vata buddhanāgo
So cā pi dhammapati voca vipassināmo.
Ekūnavīsatimabyākaraṇakathādīpo.
95
Buddho tatopya hu parena sikhīsamañño
Buddhaṅkuro pana tadā si arindamā khyo
Rājārimaddanakaro paṭhavissaro so
Tappetva buddhapamukhaṃ gaṇamannapānā.
[SL Page 016] [\x 16/]
96
Datvāna laṅkatagajampi ca nekavatthe
Patthesi bodhimasamaṃ munirājamūle
So kho sikhīpi bhagavā pana esa rājā
Buddho bavissati visākari nāgatasmiṃ.
Vīsatimabyākaraṇakathādīpo.
97
Yo vessabhu muni tahiṃ va hu maṇḍakappai
Buddhaṅkuro pya hu tadāni sudassanākhyo
Raṭṭhādhipo dasahi rājaguṇehu peto
So datva dāna masamassa sasāvakassa.
98
Tasseva dhammapatino varasāsanasmiṃ
Sāmañña magga macarittha pahāya rajjaṃ
So lokanāyayakajino pi ayaṃ hi bhikkhu
Vyākāsi gotamajino khalu hessatī ti.
Ekavīsatimabyākaraṇakathādīpo
99
Yo vessabhussa munino pya paramhi kāle
Buddho ahosi kakusandhasanāmadheyyo
So yaṃ hi tena samayena pi bodhisatto
Rājāsi verivijayo pana khema nāmo.
100
So pattacīvarayutaṃ varamannapānaṃ
Buddhassa saṅghasahitassa tadā adāsi
So cā pi buddhapavaro aya mettha bhadda
Kappe bhavissati jino ti ta mabruvittha.
Dvāvīsasatimabyākaraṇakathādipo.
101
Buddhassa tassa kakusandhasamaññakassa
Kāle parasmi mabhavī iha bhaddakappe
Aṅgīraso hi kanakāgama nāmadheyyo
Yo brahmamānavasurāsurapūjanīyo.
[SL Page 017] [\x 17/]
102
Buddhaṅkuro kira tadā bhava pabbatākhyo
Rājā samattabalavāhana sampayutto
So lokanāyakamuniṃ tamu pecca natvā
Sutvāna dhamma madadittha savatthadānaṃ
103
Satthā pi so ya miha hessati bhaddakappe
Vyākāsi gotamajino ti sabhāya majjhe
Sutvāna taṃ munigiraṃ puna so narindo
Hitvāna rajja mapi pabbaji sāsanasmiṃ.
Tevīsatima byākaraṇa kathā dīpo.
104
Tassaṃ pi buddhapavarassa parena loke
Yo cāsi kassapa samaññajino guṇaggo
Buddhassa tassa samayena va bodhisatto
Brahmā hu vedavidito pana jotipālo.
105
So kumbhakārasuhadena samaṃ tadāni
Gantvāna kassapajinassa sakāsamaggaṃ
Hutvāna dhammamatha pabbaji tattha sammā
Vattesu vattītamano aṇuthulakesu.
106
Sakkhāsu kattha ci pi ne va pahāya kiñci
Pālesi cāru carito nayanaṃ nijaṃ va
Dhammaṃ navaṅgamapi taṃ pariyāpuṇitvā
Sobhesi sāsanavaraṃ varadassa tassa.
107
Disvāna so hi bhagavā cchariyampi tassa
Vyākāsi esa parato pani mamhi kappe
Buddho bhavissati ha gotama nāmadheyyo
Sutvāna tampi vacanaṃ bhavi so udaggeṃ.
Catuvīsatima byākaraṇa kathā dīpo.
[SL Page 018] [\x 18/]
108
Vessantaratta ma pi so varabodhisatto
Patvāna dana matulaṃ vipulaṃ dadanto
Saṅkampayittha dharaṇi mpi ca sattavāraṃ
Khyāto vasantatilakā viya tena loke.
109
Buddhā suṃ catuvisatu ttamatarā dīpaṅkarādi purā
Ye tesaṃ purato va vuttanāyato so no mahāporiso
Laddhabyākaraṇo paratthinirato bhutvāna dukkhaṃ kharaṃ
Uppanno tusite pure cirataraṃ puretva dhamme dasa.
Iti ācariya vimalasārattherapādaciracite
Sāsanavaṃsadipe
Catuvīsatibyākaraṇādikathādīpo nāma
Paṭhamādhikāro.
---------
110
Atha tidivānivāsī devakāyā pahaṭṭhā
Tidasaturiyagānādīhi taṃ mānayiṃsu
Varasuralalanānaṃ kāci gāyiṃsu kāci
Anulaya mabhinaccuṃ mālinī sevitāyo.
111
Punarapi surakantā dvīsu passesu ṭhatvā
Sasiruciramayukhā vijanī saṅgahetvā
Maṇiruci nayanālindīvare pūjayanti
Tusitadivapatiṃ taṃ vijayuṃ tosayanti.
112
Ratanamaya vicitrā vallakī vādayantā
Animisatanaye ke pīṇayuṃ taṃ surindaṃ
Tidivasukha manantaṃ evamādiṃ tahiṃ so
Anubhavi cirakālaṃ kāla mevā gamento.
Tusitapuraviharaṇakathādīpo.
[SL Page 019] [\x 19/]
113
Vara tusitapurasmiṃ dīgha maddhānamasmiṃ
Vasati dasasahassilokadhātumhi devā
Tadabhimukhamupetvā muddhapupphāsanasmiṃ
Sakarapuṭasaroje pūjayantā bhiyācuṃ.
114
Upagatasamayo'yaṃ mātukucchimhi vīra
Upavaja varime te tārayanto sadevaṃ
Parama matapadaṃ sambujjha buddhānuyātaṃ
Iti sura surajeṭṭhādīhi ārādhito'si.
Devatārādhana kathā dīpo.
115
Atha mahapuriso so dassane pañca passaṃ
Tusitatidasalokā gamma tamhā cavitvā
Kapilapuravarasmiṃ sabbalakkhyā karasmiṃ
Vibudhapuranibhasmiṃ sakyarājanvayayasmiṃ.
116
Narapatipatirañño nāma suddhodanassa
Pavarataragharaṇyā cārumāyāya gabbhe
Sugahitapaṭisandhyā sāḷhiyā puṇṇamāya
Mabhavi janahitatthaṃ uttarā sāḷhabhena.
117
Sapadi dasasahassi lokadhātu ppakampī
Nayanasavaṇahārī pāṭiherāni vāsuṃ
Parivutaparivāraṃ rājasimantitīnaṃ
Parihari dasamāsaṃ kucchinā taṃ hi mātā.
Pañca mahā vilokana paṭisandhiggahaṇa kathā dīpo.
118
Atha pana dasamāse tassa puṇṇe mahesi
Sajanasadana māsuṃ gantukāmā sakassa
Piyakara piyabhutaṃ bhupatiṃ pucchitaṃ si
Suradaha nagarā haṃ deva icchāma gantuṃ
[SL Page 020] [\x 20/]
119
Sa narapati vaco taṃ sampaṭicchitva devyā
Varakapilapuramhā yāva maggaṃ samaggaṃ
Kadali kadalisākhī puṇṇakumbhādikehi
Surapaphamiva nāke tāva sajjāpayittha.
120
Kanaka khacitanānāvaṇṇamālākulāya
Vilasitasivikāyaṃ taṃ nisidāpayitvā
Naṭanaturiyahītādi ārādhayitvā
Pahiṇi saparivāraṃ rājamaggena tena.
121
Nidivapathasamānaṃ panthamāruyha yanti
Ubhayapurajanānaṃ bhogiyaṃ nandanābhaṃ
Vikasitadumapāliṃ lumbiniṃ disva taṃ sā
Sapadi abhiramitvā kīḷanatthāya tatra.
122
Varaharisivikāyo ruyha taṃ pāvisitvā
Kusumaphalapalāsaṃ maṅgalaṃ sālasālaṃ
Upagami puna sākhaṃ gaṇhituṃ cā si ceto
Atha mavanatasākhaṃ dakkhiṇena ggahesi.
123
Tahi mabhiṭhitakevaṃ saṃvijāyittha dhaññaṃ
Kanaka racitabimbā kāra maggaṃ kumāraṃ
Sapadi tadupagantvā soṇṇajālena cādiṃ
Paṭigha vihata suddhā vāsadevā ggahesuṃ.
124
Punarapi caturo te devarājā tato pi
Narapatiparivārā mānusā paggahesuṃ
Atha manujakaramhā bhumiyaṃ saṇṭhito so
Dasadisa manulokaṃ sādisaṃ tassa passaṃ.
125
Sapadi samabhi gantvā uttaraṃ sattapādaṃ
Aha miha samaloke jeṭṭhaseṭṭhaggabhuto
Na hi mama punadānu ppattya yaṃ antime ti
Paramatarahiraṃ kho pabruvī tatra ṭhatvā.
[SL Page 021] [\x 21/]
126
Visadahadayasālī brahmakāyā tadāni
Vimaladhavalachatte dhārasuṃ tassa haṭṭhā
Varasurasamudāyā dundubhī vajjayiṃsu
Manujasurabhujaṅgā vādayuṃ naccamānā.
127
Divakusumasugandhaṃ pūjayuṃ devatāyo
Asurapuranivāsī pāṭalīpupphagandhaṃ
Jalajathalajapupphe mānavā mānayiṃsu
Sapadi dasasahassī maṅgalā gārabhūtā.
Kucchinikkhamanādi kathā dīpo.
128
Iti vipula chaṇasmiṃ vattamāne kumāraṃ
Kapilapuravarasmiṃ ussavāvāsabhute
Narapatibhavanantaṃ ānayuṃ tepi devyā
Saha pamuditacittā devatārakkhitaṃ taṃ.
129
Narapatimanusāsi iddhimā tāpase ko
Divasaviharaṇatthaṃ tāvatiṃsaṃ payāto
Kata sukatakumāraṃ jātabhāvaṃ viditvā
Avinipati nivesaṃ tāvatiṃsā gamitvā.
130
Narapatibhavanasmiṃ āsane santisajja
Tava tanayakumāraṃ daṭṭhumicchāmi deva
Iti parami sine vaṃ vuttamatte sa rājā
Nija tanujavaraṃ taṃ bhusayitvā bhinetvā.
131
Samabhihari kumāraṃ tassa vandāpanatthaṃ
Sapadi padasarojā pārivattā va hutvā
Isi sirasi jaṭāyaṃ saṇṭhitā suṃ tadāni
Atha isipavaro so āsanā uṭṭhahitvā.
132
Sayamapi mahasattaṃ añjaliṃ paggahetvā
Vararucirasarīraṃ taṃ kumārassa passaṃ
Ayamavanipatisā kāma meve ttha buddho
Tava tanujakumāro hessate iccabhāsi.
Rājabhavanānayanādi kathādīpo.
[SL Page 022] [\x 22/]
133
Atha jananadinamhā pañcame vāsarasmiṃ
Adhivacanachaṇasmiṃ rājagehā nayitvā
Samadhuraparamannaṃ brāhmaṇe bhojayitvā
Nija tanuja tanusmiṃ lakkhaṇaṃ pucchi rājā.
134
Yadi pana ya magāraṃ āvase sabbabhummo
Dasabalamunirājā hessate pabbajeyya
Avanisuragaṇānaṃ satta vocuṃ pune ko
Avadi sutidharo yaṃ hessate ve ti buddho.
135
Atha pamuditacetā yassa nāmaṃ karontā
Tividhabhuvanavāsi sabbapāṇīna maddhā
Varataravipulatthe sādhanattā visesa
Makarumanugatatthaṃ tassa siddhatthanāmaṃ.
136
Na carimabhāvikānaṃ bodhisattānamañño
Pavisati jananīnaṃ kucchiyo koci tasmā
Ayamapi ca vijātā sattame vāsarasmiṃ
Tusitapuravarasmiṃ jāyi kālaṃ karitvā.
137
Iti suviditanāmo sesadhañño tato so
Sukhapariharitatto vuddhimanvāya sammā
Sirivisaravilāso soḷasuddesako si
Makaradhajasamāno rūpasobhaggapatto.
138
Utusu pana himādi ntisu rammādikesu
Harimaṇirajatāla ṅkārapāsādakesu
Tidasapatisamāno vejayantamhi tasmiṃ
Anubhavi sukhamaggaṃ dibbasampattitulyaṃ.
Nāmakaraṇa maṅgalādi kathā dīpo.
139
Atha narapati passaṃ orasaṃ sorataṃ taṃ
Navakanakavicitraṃ toraṇaṃ cāruvaṇṇaṃ
Iva vijalitarūpaṃ sabbayobbaññäpetaṃ
Pahiṇi sapadi paṇṇe sākiyānaṃ pane vaṃ.
[SL Page 023] [\x 23/]
140
Mama tanujavaro yaṃ vuddhipatto hi tasmā
Varatara midharajjaṃ sampaṭicchāpayāmi
Yadi pana bhavataṃ vo vuddhipattā kumārī
Ghara maha pahiṇannaṃ tā vibhusāpayitvā.
141
Tada bhividita sakyā deva te atrajo tu
Na ca paricitasippo kevalaṃ rūpavanto
Kathamapi nahi sakkā tena no dārikāyo
Pahiṇitu miti vatvā pesayuṃ rājadūte.
142
Ta danu suta narindo gantvā puttassa ñattaṃ
Sakalamapi tadatthaṃ tassa ārocayittha
Atha maha puriso so vimhaye nekasippe
Parama purisathāmaṃ ñāpayaṃ dassasittha.
143
Atha saduhitaro te sākiyālaṅkaritvā
Narapatibhavanaṃ taṃ pesayuṃ tuṭṭhacittā
Pariguṇitasahassā tā va tāḷisamānā
Surayuvatisamānā nāṭakitthi ahesuṃ.
144
Tuhinakiraṇavattā nilajimutakesā
Kuvalayadalanettā vandalekhā lalāṭā
Surapatidhanukantā bhulatā kundadantā
Kanaka racitadolā dvandasotā visālā.
145
Harikhacitamanuññābhaṃ kusottuṅganāsā
Sumanamukula pantyā viddumākārasobhā
Adharayamalalīlā kambugīvā suvattā
Navakanakalatābhā pāṇipādāvabhāsā.
146
Harikalasakumānaṃ dvindabhārena khiṇā
Manasijadhanumuṭhyā kārasoṇi suvaṇṇā
Amarayuvatilakkhiṃ ubbahantī samantā
Vararuciraguṇaggā sādhusīlā suvāṇī.
[SL Page 024] [\x 24/]
147
Suvimalaravivaṃse suppabuddhassa rañño
Piyataravaradhītā nvatthanāmena bimbā
Narapatiramaṇinaṃ aggabhutā hi tāsaṃ
Ahu kapilapurasmiṃ aggarañeññā mahesī.
148
Puna carimavayasmiṃ īdisā vāpi kantā
Vigalita tanuvaṇṇā jiṇṇataṃ pāpuṇitvā
Nidhanamapi vajeyyuṃ tena saṅkhāradhammā
Satanavipariṇāmā nicca dukkhā ca nattā.
149
Ayamapi camahesi bodhisatto va channo
Catumitanidhayo ca ssatthabodhiddumo ca
Punarapi ca turaṅgo kanthako kāludāyī
Sadisasamayajātā honti ce te dase va.
150
Iti kapilapurasmiṃ laddharajjo sa rājā
Abhibhaviya janinde dhammato vā nusāsi
Sapajamiva pajaṃtaṃ pālayaṃ devarājā
Viya tidasupurasmiṃ kārayī rajjamaggaṃ.
Rajjapaṭilābhakathā dīpo.
151
Yuvativisaralīlā lālito tatra rājā
Punaraparadinasmiṃ gantumuyyānakīḷaṃ
Parivutaparivāro devarājā va nāke
Rathavara mahirūhaṃ gacchamāno pathasmiṃ.
152
Sirasi palitakesaṃ khaṇḍadantaṃ vilūnaṃ
Valinamalinadehaṃ vedhamānaṃ sadaṇḍaṃ
Galitanayanagūthaṃ sandamāneḷa binduṃ
Ativiya patikulyaṃ passi jiṇṇaṃ savaṅkaṃ.
153
Vikativikalarūpaṃ devatā nimmitaṃ taṃ
Abhigatamavadisvā jātiyu kkaṇaḍhitatto,
Ahamapi puna hessaṃ evameve ti mantvā
Nijabhavanamagā so rājarājā nivatto.
Jiṇṇarūpāvalokana kathādīpo.
[SL Page 025] [\x 25/]
154
Puna purimanayevaṃ gacchamuyyāna bhumiṃ
Saka tanu malamissaṃ rogī muttānaseyyaṃ
Savasamananugāmiṃ aṅgapaccaṅgasāliṃ
Abhīgamanapathasmiṃ disva tamhā nivatti.
Vyādhirūpāvalokana kathādīpo.
155
Punarapi cavajanto so tahiṃ ekavāraṃ
Parivutajanakāyaṃ pāṇa kā kiṇṇagattaṃ
Pharitaharitavaṇṇaṃ sabbajegucchanīyaṃ
Matakuṇapamavekkhaṃ taṅkhaṇaṃ sannivanti.
Matarūpāvalokanakathādīpo.
156
Punarapi aparasmiṃ vāsare devarājā
Iva sakalapurasmiṃ ussave vattamāne
Dhavala hayapayuttaṃ yānamāruyha rājā
Vajati saparivāro kīḷanatthāya tatra.
157
Atha ca samanupassaṃ nimmitaṃ devatāhi
Avigatayugamattaṃ pekkhamānaṃ sudantaṃ
Acalitasunivatthaṃ cīvarappārutattaṃ
Samaguṇanidhibhūtaṃ cārupabbajjarūpaṃ.
158
Sunisitavarañāṇo sārathiṃ taṃ apucchi
Kimiti iti vadiso devapabbajjaveso
Puna tadabhiguṇaṃ so vaṇṇayī vaṇṇanīyaṃ
Tadabhisutanarindo somanassaṃ payāto.
159
Bhavabhayaharaṇatthaṃ esavesoti ñatvā
Avanipati tadā so no nivatto tato ca
Vikasita tarupāliṃ maṅgaluyayyānabhūmiṃ
Gamaya divasabhāgaṃ kiḷito yāva sāyaṃ.
160
Jalajakusumachannaṃ nīlajālippakiṇṇaṃ
Vimalasalilapuṇṇaṃ maṅgalakkhātamaggaṃ
Sa narapati sinānaṃ ogahetvāna katvā
Puna thalamabhirūhaṃ santisinno silāyaṃ.
[SL Page 026] [\x 26/]
161
Sapadi kiraṇajāla sīghamākocayanto
Dasasatakiraṇo'yaṃ vārijānañca dāye
Aparanaga mage vaṃ tāva sañkhadhābbha joti
Pahaṭadivasakantā muttamuttāvalī va.
162
Nabhasi lasitatārā panti sandassitā si
Atha manujapatindo tāvade attabhāvaṃ
Sukhumatarapaṭālaṅkārabhusāpanattho
Abhavi tadabhiñatvā pesito vāsavena.
163
Narapatimupagantvā vissakammo sukammo
Alamakari muhuttaṃ devaputtaṃ va sammā
Suranarathutigīto yānamāruyha sajju
Sabhavanamanugantuṃ ārahī rājaseṭṭho.
Pabbajitarūpāvalokanādikathādipo.
164
Atha janakajanindo pesayī dutamekaṃ
Sacitukulikabimbā nāma bimbādharāyaṃ
Harimayapaṭibimbā kāradehā bhirāmaṃ
Paramakusalaciṇhaṃ puttamekaṃ vijāyī.
165
Vacanamanusuṇaṃ taṃ rāhulo ccajja jāto
Avaca manujanātho tena so rāhuloti
Adhivacanamidaṃ taṃ lattha rājindaputto
Atha avanipatindo rājagehaṃ paviṭṭho.
166
Nagara manuvisanto so tadā rājarājā
Najakulaja pitucchā dhītuyā nibbuti ti
Padavara mabhisutvā nibbutiṃ esanatthaṃ
Gamana mahanurūpaṃ ajjame ve ti mantvā.
167
Dhavalarucirahāraṃ tāya lakkhagghanīyaṃ
Sapadi pahiṇi rājā veradeyyanti katvā
Atha ca samabhirūhaṃ cāru pāsāda maggaṃ
Sirisayanavarasmiṃ sobhamāno nipajji.
[SL Page 027] [\x 27/]
168
Atha suraramanīnaṃ bhāva mādassayantī
Piyakaravanitāyo naccagītādiyuttā ramayitu mahasattaṃ khyāvaṭā suṃ tadāni
Tadanabhirata citto kiñcikālaṃ sayittha.
169
Sayanamupagataṃ taṃ nāṭikāyo viditvā
Gahitaturiyabhaṇḍe tattha tatthe va khittā
Mayamiha tu kimatthaṃ homa kilāparetā
Supina manugatā tā taṅkhaṇaṃ tattha tattha.
Rāhulakumāru ppatyā dikathādīpo.
170
Atha ca pana pabuddho bodhisatto hi tāsaṃ
Sumati garahaṇiyaṃ passi nānappakāraṃ
Vikatimananurūpaṃ kāci lālākapolā
Ativivaṭamukhāyo khādamānā ca dante.
171
Apagatavasanāyo kāci kākacchamānā
Punarapi rudamānā muttakesāca kāci
Iti vividhavikāre disva kāmesu hīyyo
Anabhiratimagā so sabbathā bodhisatto.
172
Surapati bhavanābhaṃ sobhamānaṃ samantā
Nijabhavana muḷāraṃ tassupaṭṭhā si gāḷhaṃ
Kaṭasi viya tatovā dittagehaṃ vidañca
Tibhavamapi athevā kaṅkhi pabbajjabhāvaṃ.
Saṃvegu ppatti kathā dīpo.
173
Atha sirisayanamhā uṭṭhītodvāramūlaṃ
Sayamaramupagantvā ettha ko vā ti pucchi
Aha midha mahārājā channanāmo amacco
Iti avaca narindo channa haṃ nikkhamāmi.
[SL Page 028] [\x 28/]
174
Paraviditamakatvā sindhavaṃ sīghagāmiṃ
Khaṇamapi hayasālaṃ gantva kappehi channa,
Sa ca sapadi turaṅgaṃ katthakaṃ sajjayittha
Turagapati ca hesaṃ kāsi tuṭṭho va sajju.
175
Atha varamahasatto tāva passāmi putta
Iti manasi karitvā gantva gabbhaṃ sayaṃ va,
Vivari sayana piṭṭhe disva deviṃ nipannaṃ
Tanujaṭhapitahatthaṃ devakaññāva bhāsaṃ.
176
Atha caraṇasarojaṃ dehinīmatthakasmiṃ
Ṭhapiya yadi panāhaṃ deviyā hatthakañjaṃ,
Apaniya mamaputtaṃ paggahessaṃ mahesī
Khaṇamapica pabuddhā hessate antarāyo.
177
Iti varatara bodhiṃ patva etthā gamitvā
Punarapi mama puttaṃ passituṃ jātu sakkā,
Atha mahāpuriso so otaritvāna tamhā
Visadakumudavaṇaṇaṃ kanthakaṃ uttaritvā.
178
Agami sahaja channā vāḷadhiṃ gāhayitvā
Varapurapaṭihāraṃ taṅkhaṇaṃ devakāyo,
Vivari sapadi māro pāpimā gamma tatra
Nabhasi samabhiṭhtvā ittha mārocayittha.
179
Ahani tava ito kho sattame dibbavakka
Ratana matimudāraṃ hessate pātubhāvi,
Varapurisa tato mā gehato nikkhamassu
Varasirimiha rajjaṃ kāhase ho nivatta.
180
Ahamapi itijāne natthi rajjena attho
Mama pana turitaṃ tvaṃ gaccha māre vamādiṃ,
Abhivadiya nisīthā sāḷahiyā puṇṇamāyaṃ
Sirivisaramanantaṃ hitvā so nikkhamittha.
Gharābhīnikkhamanādikathādīpo.
[SL Page 029] [\x 29/]
181
Nikkhente bodhisatte iti maruvisarādhārayuṃ taṃ samantā
Ukkāyo ke ci devā surabhikusumato pūjayuṃ gandhasārā,
Ekacce chattahatthā sitadhajagahitā sakkaruṃ keci dibbā
Evaṃ nānappakāre sugami varamahe vattamāne sa rājā.
Iti āvariya vimalasārattherapādaviracite
Sāsanavaṃsadīpe tusitapuraviharaṇādikathā dīpo nāma.
Dutiyādhikāro.
182
Gantvevaṃ so dhavalapulinaṃ nāmanomāya najjā
Tīraṃ patvā kusumitataruṃ channamaccaṃ apucchi
Kā nāmā yaṃ vimalasalilā deva nomā ti loke
Mandakkantā iva suviditā pheṇamālākulā yaṃ.
183
Pabbajjāyaṃ mamapi kusalā nomabhāvā idhena va
Kattabbā kho sumariya hayaṃ paṇhiyā dāsi saññaṃ
Ullaṅghitvā atha hayavaro tāya aṭṭho sabhāya
Vitthāriṇyā varaparataṭe' ṭṭhāsi mutto parī ca.
Anomānaditirappavesakathādipo.
184
Orohitvā sapadi turagā channamāmantayitvā
Gaccha tvaṃ re mama haya mimaṃ bhusane vā pi gayha
Uyyojetvā tamapi sacivaṃ ettha haṃ pabbajissaṃ
Chetvā moḷiṃ nabhasi khipi so vāsinā attano va.
185
Kesā vāsuṃ bhuvanapatino dvāṅgulā massu cā pi
Devindo taṃ sapadi sirasā vāru vaṅgoṭakena
Paggaṇhanto tidasanagare cetiyaṃ māpayīttha
Taṃ kho cūlāmaṇi iti sutaṃ devatā pūjanīyaṃ.
[SL Page 030] [\x 30/]
186
Sattādhīso sapadi mahitaṃ brahmunā cīvarādiṃ
Ādento so paridahi yathā pubbakhuddhā tathe va
So'yaṃ brahmā purimavasane tassa vā dāya khippaṃ
Brahme loke akari rucira cetiyaṃ dussanāmaṃ.
187
Pabbajjaṃ so iti sugahito channa mātāpitūnaṃ
Ārogyaṃ me mama vacanato tvaṃ vadehicca bhāsi
Evaṃ vutte namiya sacivo dakkhiṇaṃ taṃ karitvā
Pakkāmi so parama purisaṃ hitva sokāhibhūto.
188
Saddhiṃ gacchaṃ sacivapatinā kanthako vājirājā
Lokādhīse nayanapathato tikkame to vacitvā
Uppanno so nijadhivacanaṃ neva hitvā parattha
Devo hutvā amitayasavā tāvatiṃse sukhagge.
Pabbajjāgahaṇādi kathā dīpo
189
Lokindo so atha anupiyaṃ nāma tattheva ambā
Raññaṃ disvā nayanaruciraṃ tattha sattāhavāsaṃ
Kappetvā tho girivajapuraṃ yojanattiṃsamantaṃ
Dūraṃ gantvā acari purimaṃ tattha piṇḍāya khaṇḍaṃ.
190
Disvā rūpaṃ nayanaharaṇaṃ nāgarā tassa neke
Ekībhutā vividha kathanaṃ aññamaññaṃ vidiṃsu
Eso hamho tuhinakiraṇo rāhunā vippamutto
Hito hutvā vicarati sayaṃ tāṇa manavesamāno.
191
Aññā ceko vihaisiya tadā kinnu vando kadāci
Diṭṭhovā bho punarapisuto mediniṃ sañcaranto
Samme so no puravarasiriṃ disva saṃkīḷanāya
Āgantvā smiṃ carati madano kāmadevo virājaṃ.
192
Sutvā añño tadapi vadate kinnu bho tvaṃ vadesi
Kandappo kho sa pasupatinā vedhito nosarena
Devindoyaṃ saka puravaraṃ maññamāno vimatyā
Āgantve vaṃ turita gamanaṃ hitva gacche pathasmiṃ.
[SL Page 031] [\x 31/]
193
Añño tesaṃ punarapi hasaṃ kattha erāvaṇādi
Addhā brahmā dvijasamudayaṃ ñatva vedappamattaṃ
Saṃyojetuṃ idha upagato vedavedaṅgasatthe
Jānāsīṃ mama tu vacanaṃ evamevaṃ vayassa.
194
Añño sabbe abhibhaviya te neva vando na kāmo
Devindo vā napi nalinajo neva lokekanātho
Eso satthā iti bahujane sallapanne athe ko
Gantvā rañeññā turita turito taṃ pavattaṃ kathesi.
195
Sutvā taṃ so savaṇasubhagaṃ bhubhujo bimbisāro
Pāsādasmiṃ uparitale vātapānaṃ khaṇaṃ taṃ
Ugghāṭetvā paramapurisaṃ vīthiyaṃ gacchamānaṃ
Disvā jātopamuditamano evamāṇāpayittha.
196
Tumhe gantvā kimiti pakatiṃ tassa vimaṃsayavho
Bhikkhitvā so bhuvananayano dantasantindriyo ca
Ākaḍḍhanto sujana nayane nikkhamitvā purasmā
Chāyaṃ gantvā uru sikharino paṇḍavassā vidūre.
197
Pācīnaggo satiparimukho nibbikāro nisinno
Missaṃ bhattaṃ anubhavi ca taṃ rājadūtā padisvā
Gantvā vocuṃ narapativaraṃ taṃ samaggaṃ tato so
Sutvā sīghaṃ nijanagarato nikkhamitvā saseno.
198
Yatthacchī so purisapavaro tattha gantvāna yānā
Orohitvā parama caritaṃ disva tasmiṃ nisajja
Pucchitvā taṃ nikhilapabhave tussamānova hiyyo
Rajjasseraṃ suvitari sakaṃ bodhisattassa tassa
199
Kāmena ttho na ca mamadhunā sabbakāme pahāya
Nikkhanto haṃ katha manubhave rajjasampattimeta
Evaṃ sante sakala paṭhamaṃ rājadhāniṃ mametaṃ
Buddho hutvā nikhilaviduro etu mayhaṃ hitāya.
Paṭhamapiṇḍapātacariyādi kathā dīpo.
[SL Page 032] [\x 32/]
200
Tamhā ṭhānā tibhavatilako nikkhamitvā tha eko
Taṃ taṃ ṭhānaṃ samanuvicaraṃ disva āḷārapubbaṃ
Kāḷāmesiṃ api samayikaṃ uddakaṃ rāmaputtaṃ
Saṃsevanto na cirasamayā jhānaḷābhī ahosi.
201
Nāyaṃ maggo iti suvidito bodhiyā tepi gitvā
Sambodhatthaṃ padahitu magā sīgha mevo ruvelaṃ
Gantvā tasmiṃ ativiya subhe bhumibhāge padhānaṃ
Sammodanto padahi dhitimā bodhimākaṅkhamāno.
202
Koṇḍaññādi dvijasutavarā pañca ye pabbajiṃsu
Nissāyetā sunisitamatiṃ tepi taṃ pāpuṇiṃsu
Tasmiṃ ṭhāne atha ca munayo pītiyopaṭṭhabhantā
Chabbassaṃ taṃ ajahitamanā kiñcidūnaṃ vasiṃsu.
203
Ghāsacchedaṃ api viriyavā katvakā dukkarāni
Tena ssā sī vasitapahaṭo sabbakāyo suvaṇṇo
Līnā vāsuṃ amalatanuno lakkhaṇā soḷasannaṃ
Dvandā pīṇā punarapi jahaṃ dukkare bodhisatto.
204
Bhikkhanto kho sanamanubhavi tena te lakkhaṇāni
Khyātī bhutā atha isayo pañca te taṃ pahāya
Tamhā gantvā sirivilasitā yattha bārāṇasī taṃ
Vāsaṃ kāsuṃ vari sipatane dhammacakkappavatte.
Dukkarapadhānādikathādīpo.
205
Lokekeso amitamatimā puṇṇamāyaṃ visākhe
Yaṃ pāyāsaṃ adadi madhuraṃ seṭṭhidhītaṃ sujātā
Taṃ bhuñjitvā taraḷa gatiyā tāya nerañjarāya
Vāhetvā taṃ uparigatikaṃ soṇṇapātiṃ tato so.
206
Najjā tīre vihariya divā sāladāyamhi sāyaṃ
Devādīnaṃ samabhimahito bodhimūlaṃ vajanto,
Paggaṇhanto vitarītatiṇe aṭṭhamuṭṭhippamāṇe
Patvā ssatthaṃ vijayaviṭapiṃ sattharī sotthiyena.
[SL Page 033] [\x 33/]
207
Hatthānaṃ kho catudasamite uggate tehi tasmiṃ
Pallaṅkasmiṃ viriya vajahaṃ pacchimaṃ katva bodhiṃ
Sambodhatthaṃ namucivijayaṃ katva so sannisidi
Tasmiṃ kāle vividhabalavā pāpimā gañchi tattha.
Bodhipallaṅakārohaṇādikathā dīpo.
208
Setacchattaṃ kumudasadisaṃ bodhisattassa tasmiṃ
Kāle brahmā upari siraso dhārayi sesadibbā
Taṃ taṃ pūjaṃ muditahadayā kappamānā ṭhitā suṃ
Sāmaṃ saṅakhaṃ surapati tadā ṭṭhāsi sammā dhamanto.
209
Ruṭṭho māro karadasasataṃ māpayitvā tighoro
Ārohanto paramaruciraṃ attano hatthināgaṃ
Sannayhitvā atha kharataraṃ vāhiṇiṃ satthapāṇiṃ
Himaṃ saddaṃ vividhavikatiṃ cā pi katvā ṭhito'si.
210
Brahmādīnaṃ atibalavataṃ ekadevopi ṭhātuṃ
No sakkonto gami sakasakaṃ ṭhāne mevā nudhāvaṃ
Sakko gantvā sapadi ca ṭhito piṭṭhiyaṃ katva saṅkhaṃ
Passaṃ passaṃ cakitacatito cakkavāḷa ddisīse.
211
Senāmajjhe atha namucino bodhisatto migānaṃ
Majjhe sīho viya va garuḷo vīnamajjhe tathe va
Eko tasmiṃ bhayavirahito vītakampo nisīdi
Buddho hutvā katha mapi bhayā kattha gaccheyya nātho.
212
Vassāpetvā puna navavidhe vātavuṭṭhyādi vasse
No sakkonto bhuvananayanaṃ tāva cāletu mappaṃ
Katvā ghoraṃ vikati maparaṃ pāpimā pakkamittha
Vīṇā kacchā atha vigalitā dhāvato tassa sīghaṃ.
Māravijayādikathā dīpo.
[SL Page 034] [\x 34/]
213
Viddhaṃsetvā bhuvanatilako mārasenaṃ samāraṃ
Ādo yāme matimanusaraṃ tāva pubbe nivāsaṃ
Majjhe yāme cutijananakaṃ ñāṇamogayha pacchā
Paccūsasmiṃ paramavisadaṃ paccayākārañāṇaṃ.
214
Orohitvā tadanugatikaṃ jhāna maggaṃ catutthaṃ
Ānāpānaṃ avagamanato pādakaṃ taṃ va katvā
Bhāvento kho ayanakamato aggamaggā kilese
Saṅkhepetvā adhigami muhuṃ sabbadhammesu pāraṃ.
215
Patvā bodhiṃ sakalaviduro nekajātyādi pītiṃ
Vākyaṃ buddho purimasugatā ciṇṇa metaṃ abhāsi
Bujjhatyevaṃ satasatavidhā lokadhātuppakampi
Accherāsuṃ nayanasavaṇā modanīyā janānaṃ.
Sambodhisamadhigamādikathā dīpo.
216
Sambuddho so atha ca sugato ne va uṭṭhāya tamhā
Pallaṅkasmā gaṇanarahitā yā samāpattiyo tā
Sammā pajjaṃ divasagaṇanā sattakaṃ tattha acchi
Tasmiṃ kāle vimati ca bhavī devatānaṃ kathaṃ sā.
217
Siddhattho yaṃ na jahati imaṃ āsanaṃ kinnū tassa
Aññaṃ kiccaṃ puna rapi dhunā kattu matthi ti taṅkho
Ñatvā buddho sapadi gaganaṃ uggato pāṭiheraṃ
Katvā tāsaṃ vimati makhilaṃ nāsayī devatānaṃ.
218
Tamhā gantvā atha ca bhagavā āsanā uttarāyaṃ
Pubbāyīsaṃ nimisanayano pekkhamāno ca bodhiṃ
Santiṭṭhanto purima miva so sattakaṃ vāsarānaṃ
Khepesa ddhaṃ ida manimisaṃ cetiyaṃ nāma jātaṃ.
219
Sattāhaṃ so puna rapi jino vaṅkame vaṅkamittha
Taṅkho ṭhānaṃ abhavi ratanaṃ vaṅkamaṃ cetiya nti
Aññasmiṃ so ratananilaye devatānimmitasmiṃ
Sattāhaṃ kho samabhivicinī sannisinno bhidhammaṃ.
[SL page 035]
220
Tamhā gantvā punapi bhagavā sojapālābhidhāna
Nigrodhante dinagaṇanato sattakaṃ saṃvihāsi
Aggaṃ dhammaṃ samanuvicinaṃ vedayaṃ muttisātaṃ
Tamhā gantvā atha ca sugato nīpasālassa mūlaṃ.
221
Tasmiṃ ṭhāne'pi tanuvalaye nāgarañño nisinno
Sattahañcā mataphalasukhaṃ vindamāno va hosi
Tamhā ṭhānā puna naravaro khīrikāpādapantaṃ
Heṭṭhā vuttaṃ sukhamanubhavī gantva sattāha mekaṃ.
Sattasattābhavītināmādikathā dīpo.
222
Devindo so atha bhagavato dantapoṇodakāti
Ānetvādā tadapi sugato ādisitvā savattaṃ
Sandhovitvā jahitagatimā sannisinnosi tasmiṃ
Āgantvā dve sapadi sahajā vāṇijā devanītā.
223
Kantaṃ mattha mpi ca madhumayaṃ piṇḍikaṃ dhammarañño
Sammā dāsuṃ atha dasabalo devarājehi dinne
Cattāro kho navupalamaye bhājane ekapattaṃ
Katvā tasmiṃ paṭigahitavā bhuñji taṃ bhojanaṃ so.
224
Buddhaṃ dhammaṃ saraṇa magamuṃ te ubho sutva dhammaṃ
Dve vācī te paṭhama midha kho pāsakā tena jātā
Buddho tesaṃ atha sasirasā kesamuṭṭhiṃ adā te
Gaṇhanto taṃ nijajanapadai cetiyaṃ ṭhāpayiṃsu.
Mukhadhovanādikathādīpo.
225
Tamhā gantvā punapi sugato tattha nigrodhamūlaṃ
Dhamme tasmiṃ sayamadhigate nantagambhīrabhāvaṃ
Sallakkhento vihari atha kho brahmarājā virājaṃ
Āgacchanto namiya sugataṃ yāci taṃ desanatthaṃ.
[SL Page 036] [\x 36/]
226
Gaṇhanto taṃ atha ca vidhino yāvanaṃ dhammarājā
Tasmiṃ vuttho katipaya dinā sāḷhiyā puṇṇamāyaṃ
Bārānasyaṃ tamisipatanaṃ ekako vo pagantvā
Koṇaḍaññākhyappamukhamunayo tāva āmantayitvā.
Brahmārādhanādikathā dipo.
227
Vattetvānuṃ paramanipuṇaṃ dhammacakkaṃ paṇītaṃ
Lokesānaṃ parigaṇanato koṭimaṭṭhārasannaṃ
Koṇḍaññādiṃ sakalapaṭhamaṃ tāva dhammāmatena
Sattappetvā paṭhamakaphale sampatiṭṭhāpayittha.
228
Vutte sutte iti bhagavatā dhammacakke surānaṃ
Bhummādīnaṃ ativipulavā yāvatā brahmalokā
Saddoggañji sapadi bhuvane pātubhuto uḷāro
Āloko kho api ca vividhā pāṭiherāni vāsuṃ.
Dhammacakkappavattanādikathā dīpo.
229
Sesānaṃ kho paṭhamadivasā yāva pakkhe catutthaṃ
Ekekaṃ so dasabalajino vādimaggaṃ kamena
Bodhāpetvā kathiya divase pañcamenattasuttaṃ
Pañcevete paṭhamaphalino bodhayī aggamaggaṃ.
Pañcavaggiyaggamaggāvabodhakathā dīpo.
230
Pabbajetvā sa yasapamukhe pañcapañaññāsamatte
Sosāpetvā nikhiladuritaṃ aggamaggassa dānā uyyojetvā atha ca yatayo saṭṭhimatte rahanto
Tasmiṃ tasmiṃ pana janapade cārikāyaṃ munindo.
231
Vassānante sayamapi tadā kattike puṇṇamāyaṃ
Bārāṇasyāṃ isipatanato ekako vo ruvelaṃ
Saṅgacchanto bahujanahito okkamitvāna maggā
Aññāraññe vikasita dume rukkhamūle nisīdi.
[SL Page 037] [\x 37/]
232
Tasmiṃ kālepi ca upagate tiṃsamatte kumāre
Vatvā dhammaṃ amatarasato pīṇayaṃ taṅkhaṇaṃ te
Sabbājetvā tadavasari so yena vāmoruvelā
Tassaṃ vāsuṃ tividha jaṭilā kassapādi sasissā.
Yasapabbajjādikathā dīpo.
233
Te sabbe kho dasasatamite tāpase kassapādi
Ārādhetvā nijamahimato sandametvā cirena
Pabbājetvā uparimaphale sampatiṭṭhāpayitvā
Buddho gañchi giricajapuraṃ tehi bhikkhuhi saddhiṃ.
234
Gantvā tasmiṃ girivajapure laṭṭhidāye vihāsi
Taṃ kho sutvā narapativaro māgadho bimbisāro
Sīghaṃ gantvā dvijaparivuto sakyasīhaṃ namitvā
Sammodanto api sapariso ekamantaṃ nisīdi.
235
Rājānaṃ taṃ sapadi sugato bhāsi dhammaṃ uḷāraṃ
Sutvā rājā bahujanayuto ajkdhagā maggamādiṃ
Datvā dānaṃ dutiyadivase lokanāthe sasaṃghe
Buddhassādā parama ruciraṃ veḷudāyaṃ ca sāmaṃ.
Sahassajaṭilapabbajjādikathā dīpo.
236
Sambuddhoso visadanayano tattha vāsaṃ karāno
Sārīputto iti suvidito brāhmaṇo vedavedi
Moggallānodvijakuladhajobrāhmaṇo cetime dve
Pabbājetvā upari vinayī āsavānaṃ khayasmiṃ.
237
Dvinnaṃ tesaṃ bhuvanapatino sāsane sāriputto
Aggaṭṭhānaṃ api matimataṃ lattha añño tu dhañño
Moggallāno paṭilabhi tathā iddhimantānamaggaṃ
Dve me therā sakasakaguṇā sāvakāsuṃ tadaggā.
Aggasāvakapabbajjādikathā dīpo.
[SL Page 038] [\x 38/]
238
Evaṃ tasmiṃ bhagavati tadā veḷudāye vasante
Sutvā rājā sugatajanako sakyavaṃsekaketu
Sambuddhoyaṃ vasati iti kho tamhi suddhodanākhyo
Ekāmaccaṃ dasasatajanaṃ pesayaṃ veḷudāyaṃ.
239
Vuddho tātā panahamadhunā jīvatoyeva mayhaṃ
Dassehi tvaṃ mama sutavaraṃ bhāsi sādhuti deva
Vatvā gañjī sa ca sapariso yena buddho tu tena
Gantvā pāde namiya munino ekamantaṃ nisidi.
240
Desetvā taṃ munī saparisaṃ pīṇayayī dhammamaggaṃ
Pīto macco puna sapariso pabbajitvā cirassaṃ
Sacchiṃ katvā uparimapathaṃ taṃ sukhaṃ vindamāno
Tatthevāyaṃ vihari matimā nevakā rājakiccaṃ.
241
Bhupālo so athapi pahiṇī aṭṭha dute tatheva
Gantvā te te purimanayato vītarāgāva hutvā
Tatthevāsuṃ na sumari tadā ekamaccopi rañño
Vācaṃ tasmā narapativaro domanassenu peto.
242
Āmantetvā punapi sacivaṃ kāludāyīsa nāmaṃ
Yācī rājā purimakamato taṃ atho so bruvittha
Yajjāhaṃ kho pana paṭilabhe pabbajatthaṃ hi deva
Okāsaṃ te pavara tanujaṃ dassayissaṃ munindaṃ.
243
Puttaṃ me taṃ nayanapathaṃ pabbajitvāpi tāta
Yaṃ tvaṃ kattuṃ pabhavasi bhave taṃ karohicca voca
Gantvā macco dasasatapumo sopi patto rahattaṃ
Vanditvā tho sugatacaraṇaṃ etavāraṃ sa thero.
244
Asmiṃ kāle kapilanagaraṃ gacchatuṃ vaṭṭatīti
Gāthānaṃ kho sugatagamanaṃ vaṇṇayī saṭṭhiyā ca
Buddho pucchi kimiti atha so esa suddhodanākhyo
Rājindo maṃ pahiṇi bhagavā dassanicchā tumhaṃ.
[SL Page 039] [\x 39/]
245
Kālo bhante sugata bhagavā ñātake saṅgahatthaṃ
Ñātīnaṃ vo kapilanagaraṃ sampayātuṃ idāni
Sambuddho so atha arahataṃ visatiṃ kho sahassaṃ
Kārāpetvā pana parivutaṃ nikkhamī veḷudāyā.
246
Gacchanto kho divasadivase yojanaṃ ekamekaṃ
Hitvā buddho turītagamanaṃ cārikaṃ pakkamittha
Nikkhantevaṃ bhagavati tato kāludāyī samañeññā
Thero gantvā pananudivasaṃ bhuñjate rājagehe.
247
Bhojāpetvā vanipati tadā theramanto gharasmiṃ
Ubbaṭṭetvā pamuditamano gandhacuṇṇena pattaṃ
Sampūretvā madhura sanato therahatthe ṭhapeti
Buddhassetaṃ vitaratu sutā satthuno vo ti vatvā.
248
Netvā thero divasadivase deti taṃ piṇḍapātaṃ
Bhuñjanto kho vajati bhagavā taṃ va rañña sudinnaṃ
Itthaṃ buddho kapilanagaraṃ gacchi māsadvayena
Tasmiṃ tasmiṃ vihariya tadā ekamekaṃ ca rattiṃ.
249
Tasmiṃ kāle kapilanagare sākiyā dhammarañño
Kārāpetvā savitukuliko yosi nigrodhanāmo
Tassārāme nikhilarucire rāmaṇeyya vihāraṃ
Paccuggantvā sajanapavaraṃ ānayuṃ taṃ sasissaṃ.
250
Paññattasmiṃ atha dasabalo āsane sannisidi
Te kho sakyā daharadahare vandanatthāya buddhaṃ
Ādo katvā sayamapi tahiṃ pacchato sannisinnā
Mānatthaddhā sugatavaraṇaṃ vandituṃ nicchamānā.
Kapilavatthu purappavesādi kathā dīpo.
251
Ñatvā buddho sapadi sajanājjhāsayaṃ handadāni
Vandāpeyyaṃ mama tu caraṇaṃ ñātake tāva iddhyā
Abbhuggantvā nabhasi vivarī okirantova pāda
Paṃsuṃ tesaṃ upari yamakaṃ pāṭihīraṃ ca kāsi.
[SL Page 040] [\x 40/]
252
Bhupālo kho sakalapurimaṃ vandi suddhodano so
Pādambhojaṃ sapadi munino sabbasakyā namiṃsu
Orohitvā atha gaganato āsane acchi buddho
Sakyā sabbe api pamuditā sannisidiṃsu tatra.
253
Tasmiṃ kāle vimalasalilaṃ pokkharaṃ nāma vassaṃ
Vassī taṅkho na patati jalaṃ kassa ci bbindumattaṃ
Dehe disvā tadapi sakalā sākiyā vimhitā suṃ
Tasmiṃ buddho purimacaritaṃ bhāsi vessantarākhyaṃ.
254
Sutvā dhammaṃ kapilapuriyā sākiyā uṭṭhahitvā
Vanditvā te sakasakagharaṃ pakkamuṃ tāvadeva
Rājāmacco avanipati vā tesu eko'pi buddhaṃ
Sallakkhetvā napi saparisaṃ svātanāyā bhiyāci.
Ñātivandāpanādikathā dipo.
255
Sambuddho so dutiyadivase bhikkhusaṅghena saddhiṃ
Gacchanto taṃ kapilanagaraṃ piṇḍavārattha middhaṃ
Buddhāciṇṇaṃ cari anugharaṃ tantivāsī janā tha
Pāsādaṭṭhā paramamunino dassane vyāvaṭāsuṃ.
256
Bimbādevī pi ca dasabalaṃ disva piṇḍāya yantaṃ
Cintesevaṃ aya midha pure nekarājānubhāvo
Āhiṇḍitvā kanakasivikādīhi kho dāni muṇḍo
Kāsāvī daṃ vicarati sayaṃ kiṃ kapālaṃ dharanto.
257
Olokenti puna dasabalaṃ vīthiyaṃ ogahetvā
Gacchantaṃ taṃ paramasiriyā jotamānaṃ samantā
Sammoditvā sucaraṇatalā yāva uṇhisato ca
Thometvā sā viracayī muniṃ tāva gāthaṭṭhakañca.
258
Gantvāthoyaṃ avanipatino santikaṃ khippakhippaṃ
Bhikkhāyaṃ vo carati tanujo ittha mārovayittha
Saṃviggo so narapati tadā pāṇinā sāṭakaṃ ca
Saṇṭhāpento turitaturito gantva buddhassa ñattaṃ.
[SL Page 041] [\x 41/]
259
Amhe bhante savitukulike kissa lajjāpayetha
Kasmā tumhe caratha bhagavā piṇḍavārāya evaṃ
Cārittaṃ no narapati idaṃ pabruvī sakyasīho
Rājāpevaṃ avadi nanu no sakyavaṃso munīsa.
260
Tuyhaṃ vaṃso vanipati ayaṃ rājavaṃso va hoti
Vaṃso no kho nikhilaparamo buddhavaṃsova hoti
Sabbe buddhā vimalanayanā piṇḍavārī va honti
Vatvā evaṃ punarapi jino vīthimajkdhe ṭhito ca.
Kapilavatthusmiṃ bhikkhācariyādikathā dīpo.
261
Uttiṭṭhādiṃ paṭhama mavadī gātha mekaṃ tato so
Rājā sutvā adhigami varaṃ ādimaggaṃ phalañca
Aññaṃ gāthampi ca punapi so sutva dhammaṃ carādiṃ
Patto maggaṃ dutiyama malaṃ tapphalaṃ vāpi sammā.
262
Sutvā rājā punarapi tadā jātakaṃ dhammapālaṃ
Sambujjhi so tatiya mayanaṃ kāmarāgaṃ pahāya
Nippanno kho maraṇasamaye setachattassa heṭṭhā
Hitvā vijjaṃ avagami sayaṃ aggamaggaṃ catutthaṃ.
263
Sotāpanno pana hu samaye yamhi tasmiṃ sa kāle
Rājā buddhaṃ parisasahitaṃ rājapāsāda maggaṃ
Āropetvā paramamadhuraṃ bhojanaṃ bhojayittha
Itthāgāraṃ sama mapi tadā gantva buddhaṃ namittha.
Suddhodanamahāraññoariyamaggāvabodhādikathā dīpo.
264
Bimbā devī na gami sugataṃ vandanatthaṃ sa pattaṃ
Gāhāpetvā narapatipatiṃ dvīhi sissehi saddhiṃ
Tassā gabbhṃ vilasita siriṃ gantvā satthā sanasmi
Māsīno sodayagirisire bālabhānuṃ vinindaṃ.
[SL Page 042] [\x 42/]
265
Pātuṃ binduṃ kamalamadhuno rājahaṃsīva bhatti
Āgantvā sā tuvaṭatuvaṭā tāva bimbābya devī
Hatthamhojā sugatavaraṇamhojamādāya haṭṭhā
Saṇṭhāpetvā abhinami tahiṃ sallalāṭaddhavandaṃ.
266
Vaṇṇaṃ tassāvanipati tahiṃ vaṇṇayi vaṇṇanīyaṃ
Sutvā buddho purimacaritaṃ cāpi tassā abhāsi
Tasmiṃ vāre narapati sutaṃ nandanāmaṃ kumāraṃ
Pabbājesī dviradagatimā kāma māvāhasajjaṃ.
Yasodharādevī vandanādikathā dīpo.
267
Bimbādevī sa tanayavaraṃ sattame vāsarasmiṃ
Bhusāpetvā pahiṇi munino santikaṃ gaccha tāta
Dāyajjaṃ te paramapitaraṃ yāva icceva vatvā
Gantvā tho sapitunikaṭaṃ rāhulo puññapuñeññā.
268
Uppādetvā bhagavati bhusaṃ pettikaṃ snehamādiṃ
Chāyā te me ativiya sukhā dassanaṃ vāpi hajjaṃ
Dāyajjaṃ me samaṇa dadataṃ cevamādiṃ vadanto
Accāsanne pavaramunino soṇṇabimbova ṭhāsi.
269
Katvā buddhogami sapariso bhattakiccaṃ vihāraṃ
So vāgañchi munimanupadaṃ dehi dāyajjasāraṃ
Yāvaṃ yāvaṃ atha sa bhagavā sāriputtassa bhāsi
Pabbāja tvaṃ ima manupadaṃ āgataṃ rāhulaṃ kho.
270
Moggallāno pana yativaro chedayitvāna kese.
Kāsāyedā saraṇa madadī sāriputto tu thero
Ovādī kho ahū viriyavā kassapo therasīho
Pabbajjaṃ kho labhi sukatavā rāhulo eva mettha.
271
Salladdho so aparasamaye vo pasampannabhāvaṃ
Sutvā suttaṃ adhivacanato rāhulovāda metaṃ
Cūlādiṃ kho pana suvimalaṃ ajkdhagā aggamaggaṃ
Devā tasmiṃ gaṇanarahitā dhammacakkhuṃ labhiṃsu.
Rāhulakurapabbajjādikathā dīpo.
[SL Page 043] [\x 43/]
272
Itthaṃ buddho bahujanahito tattha tatthā caranto
Bārāṇasyaṃ pana sipatane vassamādiṃ vasittha
Tamhā gantvā girivajapure veḷudāye vihāre
Vassaṃ vuttho dutiyatatiyaṃ yaṃ catutthañca vassaṃ.
273
Vesālyaṃ kho upagami jino pañcamaṃ vassa metaṃ
Chaṭṭhaṃ vassaṃ makulavidite pabbate sattamaṃ tu
Desento kho paramasukhūmaṃ tāvatiṃse bhidhammaṃ
Bhaggesvā yaṃ upagami tathā aṭṭhamaṃ yaṃ ca vassaṃ.
274
Kosambyā so pagami navamaṃ ghositārāmanāme
Vassaṃ buddho punapi dasamaṃ pārileyye vanasmiṃ
Nāḷāgāme vasi vusitavā vassa mekādasaṃ ca
Verañjāyaṃ dvidasama midaṃ yaṃ hi vassaṃ vasittha.
275
Vassaṃ cā tho muni tidasamaṃ cāliye pabbatasmiṃ
Sāvatthyaṃ kho sa catudasamaṃ jetadāye vihāsi
Vassaṃ tasmiṃ kapilanagare pañcakānaṃ tu tiṇṇaṃ
Puṇṇaṃ puṇṇo nikhilaguṇato lokanātho vasittha.
276
Vassānītoppabhuti sugato yāni pañce va tāni
Ālavyā kho girivajapure cāliye pabbatasmiṃ
Tasmiṃ sele girivajapure cceva mādikkamena
Sallokatthaṃ upagami sayaṃ bhikkhusaṅghena saddhiṃ.
277
Pubbārāme'pi ca dasabalo jetadāye vihāre
Sese vasse avasi nikhile antimaṃ hitva vassaṃ,
Tasmiṃ tasmiṃ iti paṭivasaṃ lokavuddhiṃ vidhāya
Vesāliṃ kho gami varapuriṃ nekasampattibhāraṃ.
278
Tassaṃ vassaṃ avasi sugato antimaṃ beluvākhye
Gāme ramme pana sa bhagavā sitivasso tadāsi
Rogo ppajji ativiya kharo tatra vassūpagassa
Saṃvattante maraṇasadisā vedanā cāpi bhāḷhā.
Vassūpagamana kathā dīpo.
[SL Page 044] [\x 44/]
279
Taṃ kho vyādhiṃ asahi dhitiyā sampajāno sato va
So bvā bādho atha bhagavato vūpasanto bhavittha
Gantvā tamhā agati vasituṃ tattha vāpālavetyaṃ
Paññattasmiṃ visadanayano āsane sannisidi.
280
Āyasmantaṃ atha ca bhagavā nandatheraṃ vinītaṃ
Āmantetvā avadi muninānanda me iddhipādā
Cattāro kho pana paricitā bhāvitā nuṭṭhitā ca
Ākaṅkhanto yadi dasabalo āyukappaṃva tiṭṭhe.
281
Iccādiṃ kho sa muni tatiyaṃ yāva vārañca bhāsi
Taṃ so ñatvā sugatabhagavā tiṭṭhataṃ vāyukappaṃ
Nevā yācī atha sa bhagavā nanda gacche ccavova
Gantvā thero nikaṭataruno sannisīdattha mūle.
282
There yāte namuci turitā gamma satthussa ñattaṃ
Kālo bhante tarahi bhagavā tena nibbātu sīghaṃ
Iccādiṃ so avadi puna taṃ lokanātho pyavoca
Appossukko tva miha kalimā hohī jānāmi kālaṃ.
283
Nibbāṇaṃ kho na cirasamayā hessate mārajissa
Nibbāyissaṃ aha muparito jātu māsattayassa
Vatvā tasmiṃ pana dasabalo āyusaṅkhāravegaṃ
Sammo ssaṭṭho ahu kila sato sampajāno aho ! Ho !
Āyusaṅkhārossajanādi kathā dīpo.
284
Itthaṃ lokekanāthe parijahitakhaṇevāyusaṅkhāramesā
Saṅkampī sampakampī paṭibhayakariṇi saddharā medinī ca
Devo gajjittha ghoraṃ nabhasi va parito vijjutā nicchariṃsu
Ko nāmañño bhavantā na jahati taralaṃ cāyusaṅkhāraveganti
Iti ācariya vimalasātthepādaviracite
Sāsanavaṃsadīpe anomānadītīrappavesādi kathā
Dīpo nāma.
Tatiyādhikāro.
[SL Page 39a] [\x 39/]
Tatiyādhikāro.
---------
285
Ñātindavaṃsāna padhānavaṃsino
Nikkhamma tamhā puna beluvājino
Gantvāna sāvatthipuraṃ puruttamaṃ
Rammaṃ varaṃ jetavanaṃ va pāvisi.
286
Evaṃ paviṭṭhassa tu sattame dine
So dhammasenāpati aggasāvako
Ñatvāsayaṃ nibbutimattano tato
Satthāra māpucchi tamāsayaṃ sayaṃ.
287
Sārisuta tvaṃ pariṇibbutiṃ tadā
Pucchi jino kattha karissase iti
Bhante ahaṃkho magadhesu nāḷake
Gāmamhi jāto varakamhi cakkhumā
288
Nibbāṇa metaṃ anupādi sesakaṃ
Khippaṃ karissaṃ iti so abhāstha
Sārīsutā tenahi bhātarāna te
Desehi dhammanti avoca mārajī.
289
Sappāṭihiraṃpana dhammadesanaṃ
Kārāpituṃ maṃ vadaticcayaṃ muni
Mantvāna thero athatāḷamāṇakaṃ
Cehāsa muggamma munindasammukhe
[SL Page 40a] [\x 40/]
290
Oruyha vanditva mahāmuniṃ tato
Abbhuggatokho puna sattatāḷake
Vehāsaye iddhivikubbaṇaṃ ṭhito
Dassetva dhammaṃ pavaraṃ abhāstha
291
Tamhotaritvā munipādapaṅkajaṃ
Natvānidaṃ pacchimadassananti vo
Vatvā tivārañca padakkhiṇaṃ jinaṃ
Katvā agā pañcasatehi bhikkhuhi
292
Tasmiṃ khaṇe bhumi calittha vitthatā
Satthā tadā tattha ṭhite sabhikkhavo
Tumhenuyavho panajeṭṭhabhātikaṃ
Iccabruvī tepi kariṃsu taṃ tathā.
293
Thero sasattāhamanuggahaṃ karaṃ
Sattesvagā mātugharaṃ dinaccaye
Tasmintu jātovarakeva mañcake
Āsittha mātāpi ṭhitā tato bahi.
294
Tasmiṃ khaṇe theravarassa niṭṭhurā
Pakkhandikā jāyi tadāni devatā
Cātummahārājika tāvatiṃsakā
Aññāpi cāgamma namitva uttamaṃ.
295
Gacchantigacchantica sabbapacchato
Brahmā samāgamma namitva gātato
Mātāpi therassa tamabbhutaṃ varaṃ
Disvā pasannā ahu sajju satthari
296
Thero athassā pana dhammadesanaṃ
Ñatvānakā sāpi suṇitva desanaṃ
Bhetvāna diṭṭhiṃ sucirānuvattikaṃ
Tasmiṃ khaṇevādiphale patiṭṭhahi.
297
Theroca kallamhi samattamediniṃ
Unnādayitvā parinibbutiṃ gato
Saṅakgamma devāpi ca tattha māna vā
Kāsuṃ tadāḷāhaṇakicca muttamaṃ.
[SL Page 41a] [\x 41/]
298
Therotha cundopanasārisūnuno
Therassa dhātumpica pattacīvaraṃ
Ādāyagā jetavanaṃ manoramaṃ
Bhikkhūhi saddhiṃ vimalehi mānayaṃ
299
Ānandatherena samaṃ tato sato
Gantvāna solokagarussupantikaṃ
Dassesi dhātuṃ atha gayha cakkhumā
Vaṇṇetva therassa guṇeguṇākaro.
300
Nārāpayitvā pana cetiyaṃ sayaṃ
Rammaṃ agā rājagahaṃ sabhikkhuko
Yāte muninde pana tattha koḷito
Theropi nibbāsi aho mahiddhiko
301
Tassāpi cādāya tatheva dhātuyo
Kāretva satthā pana dhātucetiyaṃ
Nikkhamma tamhāpi sasāvakojino
Pāyāsi vesālipuriṃ anukkamā.
Sāriputtamoggallāṇatthera
Parinibbāṇādi kathā dīpo
302
Vesāliyā so puna nikkhamaṃ varaṃ
Nāgāpalokaṃ apalokayi mamaṃ
Vesāliyā pacchima dassanaṃ idaṃ
303
Vatvāna evaṃhi sasāvako tato
Gantvāna vāsantu karaṃ tahiṃtahiṃ
Patvāna pāvānagaraṃ upāvisi
Cundassa kho ambavanaṃ sacakkhumā
304
Sutvāna cundo munipuṅgavo mamaṃ
Vāsaṃ karotīti ca ambakānane
Gantvābhivanditva tilokanāyakaṃ
Āsittha tasmiṃ sugatassa santike.
Pāvānagarappavesādi kathā dīpo.
[SL Page 42a] [\x 42/]
305
Sakthā nisinnaṃ sakathāya dhammiyā
Sandassayi taṃ hi samādapesi ca
Cundo tadā satthu pasannamānaso
Buddhaṃ nimantetva sasāvakaṃ varaṃ.
306
Ratyāvasāne dutiye dine sake
Gehe paṇītānica khajjabhojjake
Sampādayaṃ sūkara maddavaṃ tathā
Kālaṃ nivedesi tadāmahesino.
307
Aṅgīraso tāva sabhikkhuko tahiṃ
Gantvāna cundassa nivesane sukhaṃ
Āsittha paññattavarāsane tato
Āmantayī taṃ ca nisajja mārajī
308
Yaṃ kho tayā sūkaramaddavaṃ kataṃ
Taṃkho panaññaṃ napibhojayassu maṃ
Bhojehi cundopaki akāsitaṃ tathā
Bhutto jino taṃ puna ālapittha so.
309
Bhuttāvasesantu khaṇāhi kāsuyā
Sabbaṃ hi taṃ sūkaramaddavaṃ tato
Cundo tathā katva namitva mārajiṃ
Kammāraputtotha nisīdi so tahiṃ
Sūkaramaddavānubhutta kathā dīpo.
310
Desetva dhammaṃ muni tassa āsanā
Uṭṭhāya pakkāmi atho mahesino
Cundassa taṃ bhuttavatoca bhojanaṃ
Uppajji rogo pana māraṇantiko
311
Bāḷhāca hutvānahu vedanā kharā
Pakkhandikā lohitakopato tadā
Taṃkho sahī ñāṇagato patissato
Tenāsi buddho avihaññamānako.
312
Gacchaṃ panevaṃ kusināramantarā
Pāvañca buddho pana gāvutattaye
Magge nisinno ahu pañcavīsatī
Ṭhāne aho vyādhibalaṃ vipassatha.
Pakkhandikāroguppatyādi kathā dīpo
[SL Page 43a] [\x 43/]
313
Gantvāna evaṃ kusināramuttamo
Mallānakho sāḷavanopavattate
Sāḷāsamasmiṃ yamakassa antare
Paññāpite uttarasisamacake
314
Tasmiṃ khaṇasmiṃ pana dakkhiṇena hani
Passena kappesi ca sīhasehyakaṃ
Pāde padaṃ thokamatikkamitvā kho
Ādhāya paññaṇgato patissato.
315
Tasmiṃ khaṇe sāḷadūmā supupphitā
Pupphehi satthuttanumokirantite
Ajjhokirante munipūjanāya kho
Bhiyopibhiyopi kiranti pādapā.
316
Dibbāni pupphānica antalikkhato
Pātenti mandāraca pārichattake
Pātentivuṇṇānipi gandhasāraje
Vajjenti deve turiyāni devatā.
317
Vattanti gītāni ca ambare tadā
Āmantayitvā sugato abhāsatha
Ānandatheraṃ idha yohi kocimaṃ
Pūjeyya ānanda yathāmisena hi
318
So maṃ nahotevaca pūjakojano
Yo pūjaye kho paṭipattiyā mamaṃ
So pūjako ce paramāya puggalo
Pūjāya hoteva ahañca pūjito
319
Iccādikaṃka vatva tadāni attano
Ṭhatvā purattha pana vijayittha yo
Theraṃ apehi ccupavā ṇanāmikaṃ
Aṅgīrasovoca samintacakkhuko
320
Ānandathero atha taṃ yunissaraṃ
Pucchittha therassapasādanaṃ tato
Satthāha ānanda marūna sañcayo
Ujjhāyate tena apemimaṃ iti.
[SL Page 44a] [\x 44/]
321
Etā panānanda anekadevatā
Vesaññīkā muñcitakesapāsakā
Kandanti bahāpica paggahantiyo
Chinnappapātā papatanti sokinī.
322
Āvaṭṭamānā ca vivaṭṭamānakā
Buddhotikhippa parinibbutiṃka vaje
Loke tathā cakkhuativasīghato
Nāsaṃ vajeccādivaco vadantiyo.
323
Ye vitarāgā pana saggavāsino
Te sampajānā adhivāsayuṃ satā
Saṅkhāradhammāniyatā aniccakā
Labbhākuto etthahiniccataṃ gataṃ
Parinibbāṇaseyyādi kathā dīpo.
324
Saṃvejanīyāni atho sa cakkhumā
Ṭhānāni cattāri tathevaattano
Dehevarasmiṃ paṭipajjanaṃ tato
Thupārahe cāpi tathā abhāsatha.
325
Ānandatherānugata ca abbhute
Accheradhamme atha rājadhāniyā
Malalānarājūnamanomataṃ tathā
Desesi dhammaṃpica kosinārake.
Dhammadesatā kathā dīpo.
326
Yāme munindo atha majjhimamhi kho
Yo cāsi nāmena subhaddavissuto
Taṃ kho paribbājakamantikāgataṃ
Dhammena sammā paritosayī muhuṃ
327
Tattheva pabbajjamatho pasampadaṃ
Laddhopaneso padahaṃ punappunaṃ
Nissedhamāno namuciṃ savāhiṇiṃ
Pattorahattaṃ paṭisamśidāhi ca.
[SL Page 045] [\x 45/]
328
So kho tadā pacchimasakkhi sāvako
Ādiccabandhussa ahosi sāsane
Desesi dhammaṃ muni pacchi metato
Yāme tahiṃ bhikkhugaṇassa vāsino.
Subhaddavinayana kathā dīpo.
329
Lokekanātho atha sabbapacchimaṃ
Yojesi bhikkhū pana appamādato
Sampādakā hotha itappamādato
Vācā ayaṃ hoti jinassa pacchimā.
Pacchimavācā kathā dīpo.
230
Jhānaṃ samāpajji atho sacādimaṃ
Uṭṭhāya tamhā dutiyaṃ samajjhagā
Evaṃ kamā yāva nirodhamuttamaṃ
Buddho samāpajji visesato sato
231
Uṭṭhāya tamhā paṭilomatotato
Jhānaṃ samāpajji hi yāvatādimaṃ
Tamhāpi jhānā puna uṭṭhahitvaso
Satthāsamāpajji kamā catutthakaṃ.
332
Uṭṭhāya tamhāpi catutthajhānato
Nibbāyi buddho samanantarājino
Itthaṃ munitde pariṇibbute bhavi
Esā mahābhumi mahāpacālinī
333
Gajjiṃsu devāpana sukkhagajjanaṃ
Nicchārisuṃ ceva nabhe sateratā
Evaṃ anekāni ca lomahaṃsakā
Jātā nimittāni aniṭṭhakā tathā.
334
Bhūtā sahassī pana lokadhātuyaṃ
Sāḷā matasseva anekañātino
Konāmadhīro parivaṇṇaye tadā
Kāruññabhāvaṃ pana jātamabbhūtaṃ.
[SL Page 046] [\x 46/]
335
Yaṃtaṃ jātaca bhutaṃ yadipiha bavate saṅkhataṃ hessateyaṃ
Sabbaṃ taṃ lokadhammaṃ khalu nikhilamidaṃ mā puccīti ṭhānaṃ
Natthevetaṃbhavantakhilaguṇanidhayolokanāthāpināsaṃ
Gacchantevaṃtatonosatatakhayacayāpaccupaṭṭhāpitabbāti.
Paritabbāṇadi kathā dī.
---------
336
Brehmāca sakko tu puriṃdado tathā
Paccetagāthaṃ suvadiṃsu te ubho
Theronuruddhopi tatoanantaraṃ
Gāthavayaṃ sādhu taraṃ abhāsatha.
337
Ānandatheropi tato anantaraṃ
Saṅgāyi gāthaṃ atha tattha saṇṭhitā
Novītarāgā pana bhikkhavo samā
Paggayha bāhā parudiṃsu dukkhitā.
338
Chinnappapātā papatiṃsu bhūmiyaṃ
Āvaṭṭitā cāpi vivaṭṭitā vaduṃ
Buddho ayaṃ khippataraṃvanibbuto
Khippaṃvaloke iti cakkhunassitaṃ.
339
Bhikkhū yathāsuṃ ca avītarāgino
Devā tathevāhu mavītarāgino
Ye vītarāgā pana bhikkhavo tathā
Devāpi no sokamakaṃsutetadā.
Kāruññādi kathā dīpo.
340
Rattāvasesamhi tato jinatrajo
Ānandathero pana mallarājunaṃ
Ārocayī gantva jinassa tibbutiṃ
Tevāpi soviṃsu sadārasunavo.
341
Tekhotato mepanakosinārakaṃ
Rājā nurājādi mahājanaṃ tahiṃ
Saṅgamma satthussa sarīra muttamaṃ
Naccehi gītehi ca vāditehi ca.
[SL Page 047] [\x 47/]
342
Gandhehi mālehica pūjamānakā
Saddhāsayā celavitānakārino
Nānāvidhe maṇḍalamāḷakānica
Sambhusayantā chadinanī khepayuṃ.
343
Pāmokkhamallāṭṭhadinethasattame
Sīsaṃ nagātā hatavattha dhāritā
Moḷyādisabbābharaṇehi bhusitā
Sampūjayantāva sadevamānusā.
Jinadehapūjā kathā dīpo.
344
Lokekanāthassa jinassaviggahaṃ
Netvottarenuttarabhāgapattanaṃ
Majjhena majjhaṃ nagarassa pāpitā
Dvārena nikkhamma puratthimenatho
345
Pācīnapasse makuṭādibandhanaṃ
Yaṃ cetiyaṃ ettha sunikkhipiṃsukho
Bhupātha mallā puna sogataṃ tanuṃ
Veṭhetva dussena tu kāsikenimaṃ.
346
Kappāsato poṭhitato taduttariṃ
Veṭhetva evaṃ satapañcavārakaṃ
Katvāyasāyaṃ pana teladoṇiyā
Sampakkhipitvā puna soṇṇadoṇiyā.
347
Sammāvakujjitva karitva laṭṭhakaṃ
Gandhānamekaṃ citakaṃ samussitaṃ
Ādiccabandhussa samantacakkhuno
Āropitāsuṃ pana dehamuttaraṃ.
Citakāropanādi kathā dīpo.
348
Soyaṃ mahākassapatherapuṅgaco
Nikkhamakma pāvāpurato sabhikkhuko
Āgacchamānotha mahīruhassa kho
Mūle nisīdittha pathokkamaṃ tadā.
[SL Page 048] [\x 48/]
349
Ājīvako aññataro tadā tato
Āgañchi mandāravaputtha māharaṃ
Disvāna taṃ pucchi apāvuso tuvaṃ
Jānāsi no satthuvaranti kassapo.
350
Amāvusohaṃ pana taṃhi gotamaṃ
Jāne ayaṃ sattamavāsaro bhave
Satthussa ve kho parinibbutassatu
Mandārapupphaṃ ca idaṃ tatohaṭaṃ
351
Sutvāna taṃ tattha ṭhitāva bhikkavo
Ārodituṃ vārabhitātha tassito
Buḍḍho panekoti subhaddasavhayo
Pāpissiko pabbajito abhāsatha.
352
Mā sovitā mā paridevitatthalaṃ
Amhe sumuttā samaṇenidānikho
Iccādikaṃ sogatasāsanabbudaṃ
Vācaṃ sataṃ sotasaraṃca niṭṭhuraṃ
353
Theropi tesaṃ munināca desitaṃ
Vatvāna dhammaṃ piyavippayogiyaṃ
Sokaṃ vinodetva tatova nikkhami
Uṭṭhāya tamhā parisāya kho samaṃ
354
Aṭṭhaddhamallātha padhāna patthivā
Sīsaṃ nahātāhatadūssadhārino
Ālimpituṃ te citakaṃ samussahuṃ
Sakkhitalimpitukosinārakā.
355
Therānuruddhaṃ atha tepi bhubhujā
Pucchiṃsu nānujjalanassa kāraṇaṃ
Āgamma passitvapi yāva kassapa
Ttherohivande munino padambujaṃ
[SL Page 049] [\x 49/]
356
No tāva devā citakaṃ mahesino
Ālimpituṃ denti iti bruvi tato
Āgañji thero pana kassapavhayo
So tāya saddhiṃ parisāya attano.
357
Āgamma kho pañjaliko padakkhiṇaṃ
Katvā tivāraṃ citakaṃ mahesino
Pādambujāto vivaritva tappade
Vandittha te vāpi namiṃsu bhikkhavo.
Kassapattheravandanādī kathā dīpo.
358
Therena bhikkhūhi ca vandite sayaṃ
Satthussa sokho citakoca pajjali
Evaṃ jalante citake mahesino
Sesā nahesuṃ pana aṭṭhimattakā.
359
Daḍḍhepanevaṃ citakentalikkhato
Pānīyadhārā vibhavatva santhuno
Nibbāpayī taṃ citakaṃ samantato
Abbhunnamitvodakasāḷato tathā.
360
Nīrassa dhārā citakaṃ tu sogataṃ
Nibbāpayī mallamahanībhujā tathā
Gandhodakenava kariṃsu nibbutiṃ
Nibbāpitevaṃ citake mahesino
Citakapajjalatādi kathā dīpo.
361
Te mallabhūpā munirājadhātuyo
Netvā sadoṇeva mahussavena tā
Antopurasmiṃca patiṭṭhatāya kho
Sālāya pallaṅkavare samappayuṃ.
362
Tāsaṃhi setātapavāraṇaṃ varaṃ
Dhāretva katvānatha sattipañjaraṃ
Hatthīhi vassehi rathehi bhubhujā
Pantīhi cāpīhi parikkhipāpayuṃ.
[SL Page 050] [\x 50/]
363
Katvāna rakkhaṃ iti te mahībhujā
Naccehi gītehi ca vāditehica
Mālehi gandhehi ca sakkaruṃ sayaṃ
Sampūjayuṃ sādhu kariṃsu gāravaṃ
Dhātupūjana kathā dīpo.
364
Assosi rājātha ajātasattunaṃ
Satthā tahiṃkho pariṇibbutoiti
Sutvāna dūtaṃ pahiṇittha sajjukaṃ
Mallānamāsanna manantavāhiṇiṃ.
365
Lokissarokho bhagavāpikhattiyo
Bhumissarohampi tatheva khattiyo
Tasmā munindassa sarīrabhāgiyaṃ
Vatvā rahehampi ca evamādikaṃ
366
Vesālikā kāpiḷavattavā tathā
Ye allakappāca tatheva koliyā
Yo vāsi vippo sapi veṭhadīpako
Pāveyyakā mallanarādhipāpi ca.
367
Paccekadutaṃ pahiṇiṃsu kho tathā
Sutvātha mallā pana dūtabhāratī
Satthāhi no saṃvasathamhi nibbuto
Dassāma no satthu sarīrabhāgiyaṃ.
368
Iccādivācaṃ avadiṃsu taṅkhaṇaṃ
Sabbevahesuṃ pana yuddhasajjitā
Doṇo vijothonnataṭhānasaṇṭhito
Te bhubhuje covadi sādhu nekadhā
369
Sutvāna te cācariyānusāsaniṃ
Hutvā samaggā iti bhāsitā tadā
Tvaṅkho bhavaṃ tenahi satthudhātuyo
Katvā samaṃ no vibhajāhi aṭṭhadhā.
370
Doṇo dvijocāpi tatheva aṭṭhadhā
Bhājetvadā tesu munindadhātuyo
Ekekaraññe samato duveduve
Nāḷī cahesuṃ jinadehadhātuyo.
Dhātubhājanādi kathā dīpo
[SL Page 051] [\x 51/]
371
Sabbāva tā pāktikāya nāḷiyā
Sesā havuṃ soḷasanāḷidhātuyo
Mānena vaṇṇenaca sabbabuddikā
Siddhatthabījassumanopamā bhavuṃ.
372
Majjhena saṅkhaṇḍitataṇḍulopamā
Mānena muttābhapabhā mahantiyo
Sovaṇṇavaṇṇātimahantiyo tathā
Bhinnehi muggehi samāca mānato.
373
Dāṭhā catasso atha akkhakā duve
Uṇhīsametā iti sattadhātuyo
Sārīrikā vippakiriṃsu no tato
Sesā samā vippakiriṃsu dhātuyo.
374
Doṇo miṇattopana dhātuyotadā
Disvā pamatte nikhilepi bhubhuje
Dāṭhaṃ gahetvā varadakkhiṇaṃ sake
Veṭhantare nikkhipi pūjanatthiko
Dhātuppamāṇādi kathā dīpo.
375
Devānamindopana tena thenitaṃ
Passitva dhātuṃ sayamāharaṃ tato
Appetva cūḷāmaṇicetiye sake
Pūjesi vatdittha samaṃ marūhi taṃ
376
Dhātu miṇitvānatha doṇabhusuro
Veṭhantare dhātumapassamānako
Taṃ soṇṇakumbhaṃpana dhātusammitaṃ
Yācitva cādāya akāsi cetiyaṃ.
377
Te bhumipālāpi sake sake pure
Netvāna bhāgantu sakaṃsakaṃ tadā
Katvāna thūpe pana sakkaruṃ ciraṃ
Bhatyā bhivandiṃsu mahiṃsu sādarā
378
Sutvāna buddho pariṇibbutoiti
Āgamma bhūpāpi ca moriyā tadā
Aṅgāramādāya tato sake pure
Sampūjayuṃ sādhu karitva cetiyaṃ
[SL Page 052] [\x 52/]
379
Thūpesu evaṃ pariniṭṭhitesu ca
Thero mahākassapanāmavissuto
Dhātvantarāyaṃ anudisva bhupati.
Taṃ jātasattuṃ upagamma tāvade.
380
Ekaṃva dhātuna nidhānamuttamaṃ
Kātuṃ mahārāja idheva yujjate
Iccāha rājāpi kathaṃ hi dhātuyo
Lacchāmi bhante iti so abhāsatha.
381
Therotha dhātuṃ anukaṃ tahiṃtahiṃ
Sammānanatthāya ṭhapetva sesakā
Ādāya so dakkhiṇapubbanissite
Ṭhāne purasseva ṭhapesi dhātuyo.
382
Tatthava rājā paṭhaviṃ asītikaṃ
Hatthaṃ khaṇāpetvapi tambalohato
Kāretva gehaṃ haricandanādike
Aṭṭhaṭṭhathūpe ca karaṇḍake tathā.
383
Pakkhippa vaṅgoṭavaramhi dhātuyo
Thūpe patiṭṭhāpiya taṃ karaṇḍakaṃ
Evaṃ kameneva panaṭṭhasamphuṭe
Thūpesu katvaṭṭhasu tattha nikkhipi.
384
Yā rāmagāmamhi munindadhātuyo
Gaṇhiṃsu nāgā athanāgatedhani
Laṅkāmahācetiyake patiṭṭhitā
Hessanti tātena navāharī tadā
385
Kāle parasmiṃ piyadāsanāmako
Chattaṃ samussāpiya sokabhubhujo
Hutvāna tā sabbavidussa dhātuyo
Vitthārikā kāsi hi jambudīpake
Thupapatiṭṭhāpana kathā dīpo.
386
Buddhānaṃ parinibbutāna matulaṃ dīghāyukānaṃ vapu
Santiṭṭhe varacārukhandhasadisaṃ ekaṃva hutvā ghanaṃ
Amhākaṃ sugatassa dhātuvisarā appayukattāttano
Dhiṭṭhānena misuṃbhavuṃ pana tidhā mānena vaṇṇenaca.
[SL Page 053] [\x 53/]
387
Buddhe vattitabhattiyāva sadisaṃ bhattiṃ samuppādayaṃ
Tāsaṃ sāsapabījamānampi yo dhātuṃ sace mānaye
Dibbaṃ mānusakaṃ sukhañca amataṃ addhā sasaṃlacchate
Kasmādhātuvaraṃsaraṃmunivaraṃ māneyyataṃkovidoti.
Iti ācariyavimalasārattherapādaviracite sāsana
Vaṃsadīpepunajetavanappavesādikathādīponāma
Catutthādhikāro.
---------
388
Nibbāṇato lokahitassasatthu susādhukīḷādivaseva satta
Ākhyātikā dhātumahassa satta dināni khepetvatha theranāgā
389
Buḍḍhoyadā pabbajito subhaddo vadī sumuttā mayamādivākyaṃ
Nissāya taṃ kho vinayadva dhammamidāni saṅgāyitumeva yujje.
390
Sammantayitvā itite abhāsuṃ tamaggatheraṃpana kassapavhaṃ
Theroca bhikkhūpana muccinātu sacāpi tesaṃ vacanaṃnisamma.
391
Ekena ūnāni satāni pañca asekhabhikkhuva samuccinittha
Tyānandatherattha mathobhiyācuṃ athoccinī tampica therasīhaṃ
392
Saṅgītimetaṃhi giribbajasmiṃ vasitva kāhāma mayantu vassaṃ
Mākhopanañño vasitatthavassaṃ karitvatho sammuti kammavācaṃ
393
Lakkhāni satteva tadā yatīnaṃtatotatosannipatiṃsu tasmiṃ
Tesaṃ mahākassapatherapādo padhānasaṅghatthaviro bhavittha.
394
Thero upaḍḍhaṃpana bhikkhusaṅghaṃ gahetvatho rājagahaṃ gamissaṃ
Vatvā mahākassapanāmadheyyo gato yatinaṃpatimagga mekaṃ
395
Theronuruddhopica bhikkhusaṃghaṃ gahetthupaḍḍhaṃ panamagga mekaṃ
Pāyāsi vatvāna giribbajaṃva puraṃ gamissāmiti dibbanetto
396
Ānandatheroka muninānubhutte gahetvā pattampi ca cīvarāni
Pakkāmi sāvatthitu yenatena sabhikkhusaṃgho panacāri kaṃ kho
[SL Page 054] [\x 54/]
397
Ānandaterena gate gatepi ahosi ṭhāne paridevanādi
Bhante kuhiṃ no sugataṃṭhapetvā idhāgatosīti mahā janassa.
398
Evaṃhi sāvatthipuraṃ kamena anuppayāte ahu theranāge
Satthussanibbāṇadine yathāso pariddavo nekavidho mahanto.
399
Thero aniccappaṭibaddhadhammakathāya saññāpiya te janepi
Gacchaṃ sayaṃ jetavanaṃ pavaṭṭho munindakāle viyakāsi vattaṃ.
400
Kattabbamaññampi ca tattha katvā agāpuraṃ rājagahaṃ katheva
Thero mahākassapasavhayoca tathānuruddhoca gamittha thero
401
Tasmintu kālamhi giribbajasmiṃ ahesumaṭṭhārasakho vihārā
Uklāpajātā abhaviṃsu sabbe tadāni bhikkhūnamahāvato te
402
Therātha buddhenaca vaṇṇitattā vivādamokkhāyaca tatthiyānaṃ
Sabbe vihāre paṭisaṅkhariṃsu sumantayitvā paṭhamantu māsaṃ
403
Vebhārapasse atha sattapaṇṇīguhāsamīpe varamaṇḍapaṃka so
Kārāpayitvāna ajātasattu disampatindotīpasannacitto.
404
Paññāpayitvā pana āsanāni nivedayī bhikkhugaṇassa khippaṃ
Sandhāya cānandayatandameke tadānabhāsuṃ iti therāgā.
405
Asmiṃgaṇeko yativissagandhaṃ pavāyamāno vivareyya keci.
Bhāsuṃsuvehessatisantipātotatotuvaṃhohitī appamatto.
Saṅgītārambha kathā dīpo.
406
Sutvāna tesaṃ vacanaṃ yatīnaṃ patiṭṭhito kāyagatāya satyā
Ānandathero bahudeva rattiṃ savītināmetva vinītacitto.
407
Paccūsakālaṃ avaruyha tasmā sato vihāraṃ pavisitva jānaṃ
Thokaṃ nipajjāmiti tāva kāyaṃ nisajja mañce upanāmayittha
408
Pādā duve mediniyā pamuttā siraṃ napattaca panopadhānaṃ
Etthantare kiñcimānādiyitvā vimucci cittaṃ nikhilāsavehi.
[SL Page 055] [\x 55/]
409
Thoro panāyaṃ munisāsanasmimacaṅkamanto anipajja māno
Notiṭṭhamānonanisīdamānoagārahattaṃititena vutto.
Ānandattheraggamaggāvagama kathā dīpo.
410
Terātha bhikkhū dutiye dinasmiṃ katāvinokhoka pana bhatta kiccaṃ
Khīṇāsavā sannipatiṃsu tasmiṃ sumaddhape bhupatikāritasmiṃ.
411
Ānandathero pakana attano khorahattapattiṃ avañā panatthaṃ
Bhikkhūbhi saddhiṃ na gatotha bhikkhū sakesakecchiṃsu sukhāsa nasmiṃ.
412
Ānandatherassa nisīdanāya tahiṃvasiṭṭhaṃ pana āsanantu
Disvāna ekeidhamāsanaṅdho apucchisuṃ kassa siyāti therā.
413
Ānandatherassa idaṃ bhaveyya kuhiṃ gatosotica tamhikāle
Nimmujjamāno mahiyaṃ sathero nijāsanettānamadassayittha.
414
Tasmiṃ nisinne pana kassapena padhānatherena mayaṃ kimettha
Yaṃvāpi dhammaṃ vinayanti vutte karoma saṅgāyanamādimaṃca.
415
Āhaṃsu bhikkhu vinayohi bhante siyāyu yasmā jinasāsanassa
Ādova tasmā vinayaṃ vicittanayaṃva saṅgītimimaṃ karoma.
416
Yaṃkho munindo vinayetadagge ṭhapesi taṃ thera mupāḷi nāmaṃ
Saṅgāyanaṃ tāva karomanomaṃ dhuraṃ karitvāniti mantayitvā
417
Sammanti thero athakassaposo sayaṃva attaṃ vinayaṃ visesaṃ
Taṃpucchituṃ khopanupāḷithero kathetumattānamatho tatheva.
418
Samantanaṃ katvititherapādo upāḷināmo sayamāsanamhā
Uṭṭhāya therebhinamitva bhikkhu savījaniṃ dantamayaṃ gahetvā.
419
Dhammāsanasmiṃ subhage nisīdi tato mahākassapatherasīho.
Therāsanasmiṃva nisajjathera mupāḷināmaṃ vinayaṃ apucchi.
[SL Page 056] [\x 56/]
420
Katthāvuso tena tathāgatena upāḷi pārājikamādimaṃ kho
Paññattametaṃti idaṃhibhante kathesivesālipureti thero.
421
Kaṃ ārabhitvāti sudinnanāmaṃ kaḷandaputtantī kathesikasmiṃ
Vatthumhikho methunadhammakasmi mitibrūvī sopanupāḷithero.
422
Phavaṃhi so kassapanāmathero upāḷitheraṃ paṭhamassa tassa
Pārājikassāpi nidānamādiṃ sapuggalaṃ vatthumapucchi dhīro.
423
Paññattikaṃpucchitathānupubbaṃ tamevapaññattimathosa thero.
Āpatyanāpatti mapucchi taṃ kho upāḷitheropi kathesi sabbaṃ
424
Itthaṃ mahākassapatherapādo apucchi tiṇṇampi va sesa kānaṃ
Pārājikānaṃ tu nidānamādi kathesi te vāpi upāḷithero.
425
Etenupāyena mahāvibhaṅgaṃ vibhaṅgametaṃ pana bhikkhunīnaṃ
Saṅgītimāropiyanukkamena sakhandhakaṃ taṃ parivārapāḷiṃ.
426
Sabbaṃ panetaṃ vinayanti pucchākathāvasānamhi tato ṭhapesuṃ
Sabbeva te pañcasatārahantā tatheva sajjhāyamakaṃsu sabbaṃ
Vinayasaṅgīti kathā dīpo.
427
Therotha khokassapanāmadheyyo sapucchituṃ dhammavaraṃ sayaṃva
Sammanti attānamathokathetuṃ tathevavānandayati sayaṃkho.
428
Sammanti attaṃ athatheranāge namitva cānandayatissaro so
Dhammāsanasmiṃ varavījaniṃ kho nisīdi cādāya virājamāno.
429
Thero mahākassapasavhayotha kuhimpanānanda vināyakena
Brahmādijālaṃpana suttametamapucchi vuttanti munissarena.
430
Ānandatheropana sabbametaṃ kathesi saṅgītikakhandhakasmakiṃ
Duttappakārena punāpi thero apucchi sāmaññaphalassa sabbaṃ.
[SL Page 057] [\x 57/]
431
Dīghādike pañcavidhe nikāye anenupāyena apucchitepi
Ānandatheropiyatissaroso nayenatenevakathasi sabbe.
432
Sabbaṃ panetaṃ vacanaṃ jinassa vasā rasassekavidhaṃca hoti
Dhammassacetaṃ vinayassacāpi vasena sabbaṃ duvidhaṃva hoti.
433
Hotādimassāpica majjhimassa vasenidaṃkho pana pacchimassa
Tedhā samattaṃ piṭakassavāpi vasenametaṃ tividhaṃva hoti.
434
Sabbaṃpunetaṃ muninā pavuttaṃ nikāyato pañcavidhañca henāti
Hoteva buddhassa vacosamaggaṃ vasena aṅgassa navappa kāraṃ.
435
Ūnaṃ sahassāntu soḷasannaṃ yamāhu lakkhāpana tappa māṇaṃ
Hotevidaṃkhopana dhammakhandhavasena sambuddhavaco samattaṃ.
436
Saṅgītiresā vihitā tipañcasatena kho pañcasatāni vuttā
Therehikhoyenakatāpanesā pavuccatetenahitherikāti
437
Etaṃ pabhedaṃ ca vacatthapetvāparañca uddānakasaṅgahādiṃ
Māsānasattannamatikkamena samāpitā theravarehi esā.
Dhammasaṅgītādi kathā dīpo.
438
Itthiṃ saṅgītiyante dasabalamunino sāsanaṃ kho sahassa
Vassaṃ pacannametaṃ carayatipatinā kassapākhyena nena
Addhā dhātuṃ samatthaṃ katamiti vasudhā jātapītippamodā
Dentiyaṃ sādhukāraṃ viya jalapariyantaṃca katvā pavedhīti.
Iti ācariyavimalasārattherapādaviracitesāsa
Navaṃsadīpe paṭhamasaṅgitādīkathādīpo nāma.
Pañcamādhikāro.
---------
439
Saṅgāyanaṃkatva munindadhammaṃ sujotayitvāna ca sabbadhīte
Ṭhatvānakho pañcasatārahanto jinassaputtā kira yāvajīvaṃ.
440
Khīṇāsavā kassapatheramukhyā jutindharā khīṇasinehavantā
Dīpāvai nibbāṇamagaṃsu santo anālayā theravarā sudhīrā.
[SL Page 058] [\x 58/]
441
Buddhassa loke parinibbutassa upaṭṭhitasmiṃ satamamhivasse
Vesālikā vajjisutātha bhikkhu adīpayuṃ kho dasavatthukāni.
442
Siṅgyādikokappatiloṇakappotathevakhodvaṅgulanāma kappo
Gāmantarāvāsaitidduveca tathānupubbo matināmakappo
443
Āciṇṇakappo mathitākhyakappo jalohipātumpica kappatīti
Yañcādasaṃ hoti nisidanaṃ taṃ sajātarūpaṃ rajataṃ tatheva
444
Kāḷādyasokosusunāgaputtoahositesaṃpaṭhavissaroso
Pakkho tadā tena balaṃ labhiṃsu daseva vatthūti pakāsanattha.
445
Kākaṇḍaputtopana theranāgo yasotha vajjīsu samācaranto
Vesālikākho kira vajjiputtā suṇitvadī penti daseti vatthū
446
Yvāhaṃ suṇitvā jinasāsanassa vipattimetaṃhi sacebhaveyyaṃ
Ussukkahīṇo avasīdamāno namepanetaṃ patirūpameva.
447
Handāhametepana niggahetvā adhammavādī munidhammameva
Dīpeyyamicceva vicintayanto yatosi vesāli tamo sarittha.
448
Vesāliyaṃtatra mahāvanasmiṃ vihāsi kākaddhasuto yasoso
Therotha vesālikabhikkhavokho dinamhitasmiṃva uposathasmiṃ
449
Pūretva nīrentu kaṃsapātiṃ ṭhapetva bhikkhūnagaṇassa majjhe
Vesālike tepanupāsakevaṃ vadantitasmiṃtusamāgatekho
450
Dethavusobhikkhugaṇassa tumhe kahāpaṇampyaḍḍhamathopi pādaṃ
Yaṃ māsakaṃ māsakarūpakampaki anena saṃghe karaṇīyamatthī.
451
Vuttepanevaṃhi yasākhyathero upāsake evamavoca tekho
Māvāvusodattha imamhisaṃghe kahāpaṇādiṃ panasabbametaṃ.
[SL Page 059] [\x 59/]
452
Yaṃ jātarūpaṃ rajatava taṃkho nakappate jātu tapodhanānaṃ
Gaṇhantinokhopanasakyaputtānasādiyantesamaṇaññadatthu
453
Therena cevampi pacuccamānā adaṃsu saṃghassa kahāpaṇādiṃ
Vesālikā rattīkhayena tena ṭhapetva therassa yasassa bhāgaṃ.
454
Bhājetvavocuṃ yasa esabhāgo tavetithero mamanathi bhāgo
Nāhaṃ hiraññaṃ panasādiyāmi avoca kākaṇḍasuto yasevaṃ.
455
Vesālikhākho athabhikkhavote ayaṃyasoettha nivāsinotu
Saddhepasannepasupāsakemekaroticākkosatiappasāde.
456
Handassa amhe paṭisāraṇīyaṃ karoma kammanti tatheva kaṃsu
Therotha khote anudūtabhikkhuṃ ayāci sammantiya tepyadaṃsu.
457
Saddhiṃyasotho anudūtakena puriṃhivesālimanuppaviṭṭho
Vesālike theravaropaneva mupāsakevoca sadhammavādi
458
Yohaṃadhammoti adhammametaṃ vadāmi dhammotica dhammametaṃ
Evaṃ vavavavavadehaṃ vinayassa cāpi nayaṃ vimaṃ nekanayassimassa.
459
Saddhe pasanne panupāsakevo karomahākho kapana appa sāde
Akkosanaṃ yaṃ paribhāsanañca karomi taṃ buddhavaconuvādī.
460
Evañca vatvā muninā pavutta mahāsi dhammaṃ vividhaṃ tadā te
Kākaṇḍaputtaṃ yasatherapāda mavovumevaṃ panupāsakāse.
461
Ekovabhantesamaṇoyasākhyoyatissarokhovarasakya putto
Sabbe ime assamaṇāva honti asakyaputtāti adhammavādī.
[SL Page 060] [\x 60/]
462
Vesāliyaṃkho vasatettha bhante mayaṃhiayyassa yasassa niccaṃ
Ussukkamaddhā catupaccayassa karoma kho veti samabrūviṃsu.
463
Therotha vesālinivāsino te karitvasaññāpanamassu tena
Saddhiṃ tato kho anu dūtakena agā vihārampana taṃva nāgo.
464
Vesālikākhopana vajjiputtā apucchisuṃ bhikkhumathonudutaṃ
Kiñcāvusonenayasena tattha khamāpitāhonti upāsakāse.
465
Amhehi khopapikamaññadatthu kataṃkatekosamaṇo yasova
Sabbe mayaṃ assamaṇā asakyasutā katātibruvi sonuduto
466
Vesālikātho panabhikkhavoyaṃ asammato nohīyaso gihīnaṃ
Yasmāpakāsesitatossaamhekaromaukkhepanīyantu kammaṃ.
467
Tetassakammaṃpanakattukāmā tatotatosantipatiṃsu tasmiṃ
Vehāsamuggamma yaso sathero agātha kosambipuraṃ susīghaṃ
468
Therotha kākaṇḍasuto yasassi yaso sikkhunamaraṃ tadatheṃ
Pāveyyakānañca avantikāna mupantikaṃ dūtamapesayittha.
469
Thero vahogaṅgasiluccayaṃkho sayaṃva gantvāpana sā