Sīhaḷavatthūpakaraṇaṃ
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

(1. Tissatunnavāyassa vatthu)

Evamanusuyyate. Sīhaḷadīpe kira 2 anurādhapure tisso nāma tunnavāyo sibbanakammena jīvati, tisaraṇagato pañcasikkhāpadiko, saddho pasanno buddhasāsane attano sarīraṃ kāḷasuttakena phāletvā 3 sibbanakammaṃ karoti, aḍḍhasarīraṃ me mātāpitunaṃ hotu. Aḍḍhaṃ mayhaṃti. 4 So suriye uṭṭhite 5 yāva majjhantikasamayā kammaṃ karonto yaṃ yaṃ labhati, taṃ taṃ bhikkhusaṃghassa datvā majjhantikato yāva suriyatthaṃgamā yaṃ yaṃ labhati tena tena mātāpitaro poseti. So divase divase dānaṃ dento kadāci dasantaṃ, vīsāya, tiṃsāya, cattālīsāya. Paññāsāya, satānaṃ bhikkhūnaṃ kadāci bahukānaṃ pi bhattaṃ deti, cīvarādikaṃ ca deti. Evaṃ jīvamānaṃ naṃ mātāpitaro evaṃ yācanti:
1. "Karoma te gharāvāsaṃ, narānaṃ 6 esā dhammatā:
Sarīraṃ jagganatthāya, yā sā tuyhaṃ bhavissati."
Tisso bhaṇati:
2 "Antarāyakarā esā dhammājīvassa 7 jantuno;
Dānasīlarataṃ cittaṃ; gharāvāsena natthiko. 3. Sallaṃ saṃgo ca paṃko ca gaṇḍo rogo bhayaṃ iti parivajjeti taṃ sādhu kusalo antarāyikaṃ.

[SL Page 002] [\x 2/]

4. Andhakaraṇaṃti taṃ vuttaṃ acakkhukaraṇaṃti ca
Aññāṇakaraṇaṃ idaṃ, paññā tattha nirujjhati.
5. Sutampi nassati ettha, sīlaṃpi paridhaṃsati,
Hirottappaṃ vināseti, mittadhammona tiṭṭhati 6. Ākāsagamane siddhā pañcābhiññā mahiddhikā
Jhānalābhī mahesakkhā appesakkhā tahiṃ ahuṃ.
7. Te vā tatopi 2 aññepi kāmesu dosadassino
Parivajjiṃsu te kāme visaṃca jīvitatthikā
8. Acchādanaṃ ābharaṇaṃ annaṃ pānaṃ vilepanaṃ
Sadā naṃ paribhuñjanti; itthinaṃ natthi tittatā 9. Yadi me bhariyā hoti esā puttānamāgamo.
Puttadārapamattassa kusalattaṃ na tiṭṭhati.
10. Chaḍḍetvā kusalaṃ kammaṃ. 9 Kāmesu ce pamajjati
Viddhaṃsetvāna saddhammaṃ pacchā tappati dummati
11. Iti dose samekkhitvā gharāvāsena'natthiko;
Mamantaraṃ ca tumhākaṃ mātugāmo navijjati."
12. Evaṃ vākyaṃ nisāmetvā tissassa pitumātaro
Anattikoti ñatvāna tuṇhībhūtā tadā ahuṃ.
13. So gharāvāsa'nicchanto brahmacāraṃ samācari.
Tassa sampannasīlassa kittisaddo abbhuggato:
14. "Anurādhapure tisso seṭṭho ca sīlavā"ti ca,
Sasarīraṃ vibhajitvā ahū so gurupūjakoti.

Tadā khīṇāsavā bhikkhū tusitapuraṃ gantvā dve vimānāni samūkhāni disvā deve pucchanti, devā bhaṇanti:
15. "Rañño ca saddhātissassa, tissassa tunnavāyassa 10
Ete ṭhitā dūve vyamhā sajālā sampaṭimukhā"ti.
(Taṃ) sutvā te bhikkhu anurādhapuraṃ ganatvā manussānaṃ arocesuṃ manussā saddhātissarañño nivedesuṃ. Rājā tunnavāyaṃ pakkosāpetvā paṭipucchi: evaṃ cevaṃ ca karosīti? "Evaṃ devā"ti. "Mayhaṃ bhāgaṃ dehī" ti?

[SL Page 003] [\x 3/]

"Demi 11 deva, tuyhaṃ bhāgaṃ sabbasattānaṃ cāti. Rājā attano makuṭaṃ tassa adāsi. Attano pāsādassa purato pāsādavaramekaṃ suvaṇṇarajatādiupakaraṇasampannaṃ adāsi, samākulaṃ catupaṇṇāsavatthasahassāni sahassuṭṭhānakaṃ janapadamekaṃ ca adāsi.Tunnavāyo mahādānapati ahosi. Tato paṭṭhāya bhikkhusaṃghassa cīvarādīni na dullabhāni honti. Tassa maraṇakāle "dhammaṃ asuṇitvā vippalapatī"ti āhaṃsu. Guṇakittite:

16. "Rāja, nāhaṃ vilapāmi; devatā turitayanti maṃ
Tāsāhaṃ lapayi. 12 Bhante, āgamethāti abraviṃ.
17. Yāvatā tambapaṇṇiyaṃ vasanti jinasāvakā,
Ticivarāni sabbesaṃ nikkhattuṃ ca adāsa'haṃ
18. Sahassakkhattuṃ dīpānaṃ sahassaṃ jālitāni 13 me;
Akāladhammasavaṇaṃ sahassaṃ ca pavattitaṃ.
19. Madhuṃ ghataṃ ca telaṃ ca phāṇitaṃ osadhāni ca
Bahūni bahuso dinnā; dāni kiṃ vilapāmahaṃ?
20. Pariyante kataṃ kāraṃ toseti dadato 14 manaṃ;
Buddhe dhamme ca saṃghe ca tīsu vatthusu nissitaṃ
21. Bahuṃ hi kusalaṃ katvā sakyasīhassa sāsane pītisomanassaṃ āsi; tāso mayhaṃ na vijjati.

22. Rathaparivāritaturitā mamekaṃ
Chapi ca devagaṇā samāgatā,
(1) Paṭhaviyaṃ gati? Bhaddakaṃ pasatthaṃ (2) bhagavati pāraṃgato brūhetha me (?)
(Aññattha evaṃ dissati:)
(1) (Kimica hi tahiṃ bhaddakaṃ pasatthaṃ (2) bhagavati hirigatā brahmeva me)

[SL Page 004] [\x 4/]

23. Jinavaraṃgadaha - pamādahīnaṃ
Bahusaddhammakathaṃ tahiṃ pavattaṃ
Tusitapuravaraṃ gatasugataṃ
Sugatamado muni aṃkuro bhāsoti.
(Aññavatthusmiṃ evaṃ dissati:)
23. Pavararathagaṇā samāgatā te
Mama puratova surālayā idāni;
Kimivahi tahiṃ bhaddakaṃ pasatthaṃ (?)
Bhagavati hirigatā brahmeva me (?)
24. Purīva arahānaṃ pamādavajje (?)
Bahulaṃ dhammakathā sadā pavattā
Tusitavare deve subhaddakamhī ajitavaro muniaṃkuro ca tattha.
25. Iti bahu kusalāni sañcayitvā
Jinavarasāsanaṃ pavaraṃ labhitvā
Tusitapurarathavaramāruhitvā
Pavanapathena 15 payāti tunnavāyo. 26. Yaṃ kiṃci kusalaṃ kammaṃ suddhacittassa jantuno
Abhiṇhaṃ sevamānassa uttamatthaṃ ca pūrati.
27. Tunnavāyaṃ ca disvāna ye puññaṃ nappamajjare
Te pasādaṃ janessanti dhammapītissa bhikkhuno.
28. Akusalamevaṃ vajjayitvā
Kusalapathaṃ yadi sevatī sadā
Amitasukhasampadaṃ ca bhutvā
Ariyasukhaṃ labhate yathāsukhenāti.

Tu nna vā ya va tthu pa ṭha maṃ

1. [A.K.] Sīhaḷadīpato. 2. [A.] Sarīraṃguṭṭhaṃ suttakaṃ.
3. [A.] Pāpetvā. 4. [K] mayhaṃ hotu. 5. [K.] Uṭṭhite sūriye
6. [K. 6. K.] Tanūnaṃ 7. Dhammajīvissa
8. [A.] Devādayopi 9. . Dhammaṃ 10. [A.H.]Tissatunnavāyassaca 11. [A.H.] Potthakesu natthi 12. [K.H.] Ṭhapasiṃ. 13. [A.K.]Jalayisu
14. [K.] Dāyako 15. [K.A.]Gaganapathena
(2. Haritālatissavatthu)

[SL Page 005] [\x 5/]
Evamanusuyyate sīhaḷadīpe anurādhapurassa paccimadisāyaṃ pañcayojanamatte samuddappadese bhumaṃgaṇo nāma gāmo atthi. Tasmiṃ gāme vāhasahassabhatikulaṃ 1 atthi. Tasmiṃ kule gharaṇiyā satta puttā arogā balavanto; tesu jeṭṭhakā cha janā kammaṃ karonti tesaṃ kaṇiṭṭho tisso nāma dārako kiñci na karoti. Te chajanā mātuyā khiyyanti: "amma, tisso kiṃci na karotī" ti. Mātā bhaṇati: "hotu tāva, idāni tisso taruṇo kīḷāpasuto: pacchā cattānaṃ jānitvā kammaṃ karissatī" ti. So kamena vaḍḍhitvā soḷasavassuddesiko jāto tassa mātāpitaro attano samānakulassa vāhasahassabhati kulassa sumanaṃ nāma dārikaṃ ānetvā tissadārakena saddhiṃ vivāhaṃ akaṃsu tadā kirassa mātā suṇhāya pañca dhanāni adāsi: nāḷitaṇḍulaṃ, mūsalaṃ. Udukkhalaṃ, pidhānena saha ghaṭaṃ, bhuñjanakabhājanaṃti. Datvā attanā visuṃ vasāpesi. Dārikā tāni disvā ekamante nisīditvā rodati. Tisso āgantvā bhariyaṃ rodantiṃ disvā "bhadde, kasmā roda sīti?" Sā sabbaṃ tassa ācikkhi. So bhaṇati: "bhadde,

1. Mādisaṃ purisaṃ laddhā sumane kissa rodasi?
Karitvā purisakāraṃ te pūrayissāmi mānasaṃ.
2. Mā ca tvaṃ sumane soci, mā bhāyi ca bhaddake;
Mamatthi porisaṃ puññaṃ nāma dhavānurūpato.
So evaṃ vatvā puna āha: "tena hi sumane suve nāḷitaṇaḍulaṃ dvebhāgaṃ katvā ekaṃ saṃghassa salākabhattaṃ pavāhi; ekaṃ amhe dve janā bhuñjissāmā"ti vihāraṃ ganatvāsvātanāya saṃghato (ekaṃ bhikkhuṃ?) Bhattaggaṃ nimantesi. Taṃ bhattaggaṃ saṃgho daharasāmaṇeraṃ pāpesi. Dārako taṃ labhitvā haṭṭhatuṭṭho suve vāhasahassabhatikulaputtassa tissassa paṭhamasalākabhattaṃ paṇītaṃ labhissāmīti
[SL Page 006] [\x 6/]

Kālasseva'ssa gharaṃ gato. Sumanāpi loṇakapaṇṇena 2 saha bhattaṃ tassa adāsi. Sāmaṇero taṃ gahetvā dummano āsanasālāyaṃ gato sabbe sāmaṇerā saṃgamma passiṃsu; passitvā sabbe hasitvā tissaṃ "ḍākaloṇa tisso" ti 3 nāmaṃ akaṃsu. Sāmaṇeropi taṃ bhattaṃ sumanāya purato yeva āsanasālāya dāruvatiyantarena chaḍḍesi. Sumanā gharaṃ gantvā rodi. Tisso āgantvā "bhadde kasmā rodasī" ti pucchi. "Sāmi, tumhaṃ bhattaṃ mayhaṃ purato yeva so sāmaṇero āsanasālāya dāruvatiyantare chaḍḍesi sabbe sāmaṇerā hasitvā tuyhaṃ nāmaṃ ḍākaloṇakatisso'ti akaṃsū"ti. Tisso "aho sundaraṃ ācariyānaṃ kataṃ nāmaṃ, matthakena sampaṭicchāmi. Mayhaṃ nāmaṃ sakalatambapaṇṇidīpe pākaṭaṃ bhavissati. Mā ukkaṇṭhī"ti vatvā pātova lāyaṃ gahetvā khettaṃ gantvā bhatiyā dhaññaṃ lāyi. So balavā sīghaṃ lāyi bahuṃ lāyitvā manussānaṃ cittaṃ ārādhesi. Te tuṭṭhā majjhantike yeva ammaṇadhaññaṃ adaṃsu. So taṃgahetvā gharaṃ netvābhariyāya adāsi: "bhadde iminā kiṇitvā maccha - maṃsa - dadhi -sappisampayuttaṃ paṇītaṃ bhattaṃ katvā dehī"ti vatvā puna khettaṃ gato lāyituṃ ārahi. Yāva sāyaṇhaṃ lāyitvā ammaṇadhaññaṃ labhitvā agamāsi. Evaṃ so kammaṃ katvā bahuṃ dhaññaṃ labhitvā dānaṃ pavattesi tassa bhattikā bhikkhū vaḍḍhanti, kadāci dasa, vīsaṃ, tiṃsaṃ. Cattāḷīsaṃ, paññāsaṃ. Sataṃ, atirekasataṃti. So dvisū tīsu saṃvaccha resu atikkantesu bhikkhusahassampi dātuṃ samattho, loṇatisso mahādānapatīti sīhaḷadīpe pākaṭo jāto.

So bahunnaṃ dātukāmo bhikkhū alabhanto bhikkhū pucchi: 5ahambhante bahunnaṃ dātukāmo, na ca bhikkhū

[SL Page 007] [\x 7/]

Labhāmi, kuhiṃ bhikkhū labhissāmī" ti? Bhikkhū bhaṇanti: "upāsaka, nāgadīpaṃ bahū bhikkhū gacchanti,bhagavato paribhogasāṭakactiyeṃ vandanatthāya; yadi tvaṃ tahiṃ gaccheyyāsi, bahū bhikkhū labheyyāsīti "sādhu, bhante, tahiṃ gacchāmī"ti, so nāgadīpaṃ gantvā haritālagāme bāhubalena 4 kammaṃkatvā danaṃ labhitvā saddho puññatthiko hutvā paribhogactiyeṃ vandanatthāya āgatāgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ deti, dasannampi vīsatiyāpi yāva sahassānaṃ bhikkhūnaṃ dānaṃ deti. Tena'ssa haritālagāme vasatīti "haritālagāmakatisso"ti nāmaṃ labhi. Tattha ekasmiṃ divase navasatā bhikkhū navakkhattuṃ āganatvā tassa piṇḍapātaṃ gaṇhanti. Tesaṃ antare tassā yeva rattiyā dve arahantā sahāyakā piyaṃgudīpe nisinnāsamūllāpaṃ karonti: ime hi āvuso dīpā bhikkhūnaṃ lābhagocarā, ayaṃ jambudīpo ca tambapaṇṇidīpo ca
3. Dvinnaṃ imesaṃ dīpānaṃ katame dīpavāsikā
Manussā saddhā pasannā? Bhikkhaṃ ca sulabhaṃ kuhiṃ?

Tattha eko arahā jambudīpaṃ pasaṃsati; eko pana arahā tambapaṇṇiṃ pasaṃsati.
4. Evaṃ te mantayitvāna svātanāya duve vasī
Abbhuggantvāna vehāsaṃ otaruṃ dvepi dīpake.
5. Ṭhite majajhantike kāle bhikkhū bhutvāna niggatā,
Sumanā dvāraṃ nissāya bhikkhuṃ passati sā'paraṃ 5.
6. Pekkhantī laddhā taṃ 6 bhikkhuṃ carantaṃ 7 tattha tattha ca hatthe pattaṃ gahetvāna pāvisī sā sakaṃ gharaṃ.
7. Taṇḍulampi gahetvāna sappiṃ phāṇiṃ madhuṃ dadhiṃ
Āharitvāna sā khippaṃ pavitvā guḷasaṃyutaṃ 8
8. Madhuraṃ paṇītaṃ bhattaṃ paripūresi bhājanaṃ.
Pattaṃ ādhārakaṃ katvā gharadvāraṃ pavattitaṃ.

[SL Page 008] [\x 8/]

9. Thero pattamagahetvā9 thero sumanambravi:
"Pattaṃ10 muñca sumane naṃ, gacchissaṃ yena patthitaṃ".
10. "Nāhaṃ deva pamuñcāmi, natthi me tādisaṃ balaṃ;
Tumhe pattaṃ gahetvāna gacchatha yena patthitaṃ.
11. Pattaṃ gahetvā so thero gaccanto ambare tadā
Pekkhantiyā'va sumanāya so vasī gaganaṃ gato.
12. Ṭhitā dvāre ca sumanā haṭṭhatuṭṭhā katañjalī vasī so pekkhamānāya yāva dīpaṃ pavissati.11
13. Āgantvā bhikkhusaṃghassa paripūri yadicchakaṃ;
Pūrayampi sahassānaṃ pariyantaṃ na dissati.
14. Bhuñjitvā pariyosāne sabbesu pattadhovite
Jambudīpaṃ samāgantvā pacchā so āgato vasī

Tadā ca haritālatissassa vaṇṇaṃ vaṇṇayantā sabbe bhikkhū nisīdanti. Cattāro ca lokapālā loke anu vicarantā pekkhanti. Te sabbaṃ dīṭṭhaṃ suvaṇṇapaṭṭelikhitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāya sabhāya vācenti.

41. Tassa gāmassa nāmena tisso so haritālako
Guṇehi pākaṭo eso sakalāya tambapaṇṇiyaṃ.
42. Ediso sīlasampanno saddhodānapatī ca so
Na cireneva kālena devakāyaṃ gamissatīti.

Taṃ sutvā sakko devānamindo vimbhito vīmaṃsāya cittaṃ uppadesi; tisso ce saddho hoti, udāhu assaddho yadi saddho hoti, bhikkhūnaṃ santike pasādaṃ karissati; yadi saddho na hoti, appasādaṃ karissatīti bhikkhuvesaṃ gahetvā haritālatissassa gharaṃ agamāsi. Tasmiṃ khaṇe subyañjanaṃ bhojanaṃ tassa purato ṭhapetvā pānīyathālakaṃ gahetvā ṭhitāya sumanāya sakko tassa santikaṃ gantvā āha:

43. "Upāsaka mahātissa, maṃ uttārehi sāgarā;
Anurādhapuraṃ gantvā namassāmi ca cetiyaṃ."

[SL Page 009] [\x 9/]
44. Sādhu bhante" ti so tuṭṭho uṭṭhahitvāna āsanā
Abhuñjitvāna bhojanaṃ taṃ bhikkhuṃ anubandhayi.
45. Titthaṃ patvāna so bhikkhu tissassa idamabravi:
"Ghare te me mahātissa, pamuṭṭhaṃ dakasāṭakaṃ,"
46. Tattheva te nivattitvā gharaṃ gantvā ubho janā
Dakasāṭakamādāya puna titthaṃ upāgatā
47. Upagantvāna taṃ titthaṃ puna tissaṃ idabravi: ghare te me mahātissa, pamuṭṭhaṃ daṇḍakaṃ mayā.
48. Tattheva so nivattitvā gharaṃ gantvā ubho janā
Tattha daṇḍakamādāya puna titthaṃ upāgatā.
49. Upagantvā nadītitthaṃ13 puna tissaṃ idabravi:
Ghare te me mahātissa, pamuṭṭhā telanāḷikā.
50. Tatheva te nivattitvā gharaṃ gantvā ubho janā
Telanāḷikamādāya puna titthaṃ upāgatā
51. Upagantvā nadī titthaṃ12 puna tissaṃ idabravi:
Ghare te me mahātissa, pamuṭṭhaṃ kāyabandhanaṃ.
52. Tattheva te nivattitvā gharaṃ gatā13 ubho janā.
Sasarīraṃ hi dassetvā tissaṃ so idamabravi 53. "Sudukkaraṃ kataṃ tissa, hiṇḍanto sabbarattiyaṃ;
Saddho ca dāyako cā'si; vīmaṃsatthāyi' dhāgato"ti.
Tisso āha:
54. Na mayhaṃ dukkaraṃ etaṃ purisassa arogino
Aññampi tādisaṃ kammaṃ purisānaṃ sukhāvahaṃ.14
55. Mayhaṃ upaṭṭhitā esā sumanā dukkaraṃ kari,
Dakathālaṃ gahetvāna aṭṭhāsi sabbarattiyaṃ. Sakko āha:
56. Tuyhaṃ bhariyā yoggā15 yassā tvaṃ tissa sāmiko,
Sameti tuyhaṃ saṃvāso devo viya ca nandane.
57. Āpucchāmi mahātissa, gacchissaṃ nandanaṃ vanaṃ
Vīmaṃsanatthaṃ āgacchiṃ, saddho vā so asaddhako

[SL Page 010] [\x 10/]
58. Haritālassa gāmassa samuddassa ca antare
Yojanaṃ parihāpetvā devarājā divaṃ gatoti.
Vatthu vitthāretabbaṃ.
59. Iti bahukusalāni saṃvayitvā
Jinavarasāsanasampadaṃ labhitvā
Tusitapurarathaṃ16 samāruhitvā
Gaganapathena payāti tissanāmoti.

Haritālatissavatthu dutiyaṃ

1. [H.] Vāsaha - [A.] Vāhasabhatikulaṃ [K.] Potthake natthi.
2. Rasavāhiniyaṃ "udakaloṇamattenā" ti vuttaṃ. Idha loṇapaṇṇenā"ti vuttantā tattha "udakaloṇapattenā"ti bhavitabbaṃti maññāma sīhaḷabhāsāya "luṇavilakoḷa" (?) 3. [A.B.] Loṇatissoti
4. [K.] Bāhubalena 5. [K.] Sādaraṃ 6. [K.H.] Pekkhate
7. [B.H.] Te bhikkhu varanti. 8. [K.] Guḷamuttamaṃ.
9. [K.] Pattaṃ gahetvāna. 10. [K.] Bhattaṃ ca
11. [K.H.] Bhavissati. 12. [B.H.K -] ntvāna taṃ titthaṃ
13. [B.K.] Gantvā 14. [B.A.] Subhāvanaṃ
15. [H.K.] Payogā. 16. [B.B.K.] Tusitavararataṃ
(Metteyya vatthu)

Eva manusuyyate: tambapaṇṇidīpe rohaṇajanapade kambojagāme1 māleyyattheropaṭivasati. Thero pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kambojagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Athaññataro puriso aṭṭha uppalahatthake gahetvā gāmaṃpavisanto theraṃ disvā tāni pupphāni adāsi. Thero tāni gahetvā cintesi: kuhiṃ āro pessāmi, mahācetiye udāhu cetiyagiripabbate. Udāhu mahābodimhīti? Puta'ssa etadahosi: yaṃ nūnā'haṃ bhagavato dakkhiṇadāṭhaṃ ca cūḷāmaṇicetiyaṃ ca tāvatiṃsa bhavane pūjessāmīti, cintetvā taṃ khaṇaññeca vehāsaṃ abbhuggantvā accharāsaṃghātamattena vejayanta pāsādassa pamukhe aṭṭhāsi nīluppalakalāpe gahetvā sakko devānamindo bhagavato dakkiṇadāṭhaṃ ca kesadhātu yo ca cūlāmaṇissa abbhantare pakkhipitvā vejayanta pāsādassa purato tiyojanaparimaṇḍalaṃ cetiyaṃ patiṭṭhā pesi. Thero taṃ cetiyaṃ upasaṃkamitvā aṭṭhasu ṭhānesu abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Sakko theraṃ disvā saparivāro āgantvā abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Thero sakkaṃ pucchi: sakka devānaminda,

[SL Page 011] [\x 11/]

Metteyyo bodhisatto idhāgamissatīti? "Āma bhante, ajjaṭṭhamī āgamissati. So hi pakkhassa pañcamiyaṃ aṭṭhamiyaṃ cātuddasiyaṃ paṇṇarasiyaṃ ca vandanatthāya āgacchatevā" ti. Evaṃ tesaṃ kathentānaṃ yeva pācīnapasse mahatā parivārena eko devaputto dissati.2 Taṃ disvā thero. Devarājaṃ pucchi: eso metteyyo bodhisattoti? Sakko: ne'so bodhisatto: so aññataro deva puttoti āha. Thero: katamo esoti? Sakko āha:

1. Anurādhapure pubbe sūcikammena jīvati
Bahupuññakaro eso tunnavāyoti vissuto.
So devaputto āgantvā dakkhiṇadisāyaṃ aṭṭhāsi, upasobhayamāno. Puna eko devaputto tatheva mahatā parivārena āgacchi. Thero devarājaṃ pucchi sakko ne'so bodhisatto, aññataro devaputtoti. Katamo esoti? Sakko āha:

2. Haritālamahāgāme mahādānapatī ahu.
Haritālakatissoti, sopi āgacchate idhāti.
So devaputto āgantvā pacchimāya disāya upasobhaya māno aṭṭhāsi. Puna eko devaputto tatheva mahatā parivārena āgacchati. Taṃ disvā thero devarājānaṃ pucchi.Sakko: ne'so bodhisatto, aññataro devaputtoti. Katamo esoti? Sakko āha:
3. Dūṭṭhagāmaṇīabhayassa kaṇiṭṭho so mahāyaso
Saddhātissoti nāmena, so pi āgacchate idha so devaputto āgantvā uttaradisāya upasobhaya māno aṭṭhāsi puna eko devaputto tassa pacchato tatheva mahatā parivārena āgacchati taṃ disvā devarājānaṃ pucchi. Sakko neso bodhisatto aññataro deva puttoti. Thero katamo esoti? Sakko āha:

[SL Page 012] [\x 12/]

4. Tathāgatassa yo thūpaṃ kārayī dīpapajjare (?) Duṭṭhagāmiṇī abhayo sopi āgacchate idhāti.

So devaputto āgantvā pūrimāya disāya upasobhayamāno aṭṭhāsi. Tesaṃ pacchato metteyyo bodhisatto āgacchati. Tassa catusu passesu catasso devakaññāyā saparivārāyo alaṃkatāyo āgacchanti paramattakāyā1 jalitaggisannibhā. Tā devakaññāyo disvā thero devarājānaṃ pucchi: etā catasso vanitā manussaloke kiṃ puññaṃ akaṃsūti? Tāsu ekā vicitra vaṇṇā vicitraraṃsā, vicitrālaṃkārā, vicitravatthā, ekā rattaraṃsā rattālaṃkārā, rattavatthā; ekā tambapīta vaṇṇā, tambapītaraṃsā, tambapītālaṃkārā, tambapītavatthā; ekā pītavaṇṇā, pītaraṃsā, pītālaṃkārā, pītavatthāti? Devarājā bhaṇati:
5. Raṭṭhassuṭṭhānakālamihī kumbhakārassa gāmake
Citrapupphehi pūjetvā sā devi dakkhṇe ṭhitā.
6. Nāgadīpamhi sā therī yācitvā uppalaṃ sayaṃ
Cetiyaṃ abhipūjesi; vāmapasse ca sā ṭhitā.
7. Laṃkāya janapadamhi kaṇṇikārakagāmake
Pūjetvā kaṇikārehi pacchā sā dakkhiṇe ṭhitā.
8. Tamhā passena yo pubbe āsi tammaṇagāmake2
Pūjaṃ lohaketuṃ3 katvā pacchā vāmena sā ṭhitā.
9. Anekadevaputtā pi devakaññāpi yā piyā
Tā metteyyaṃ parivāretvā gacchanti tāva ambare.
10. Puṇṇamāyaṃ yathā cando saradakāleva bhānumā
Vaṇṇarūpena tejena devamajjhe virocati.
11. Migamajjhe yathā sīho, gavamajjhe yathūsabho,
Nagamajejha yathā meru, devamajjhe virocati. 12. Pakkhimajjheva garuḷo, nadīmajjheva sāgaro tarumajjhe pāriccatto, devamajjhe virocati.

[SL Page 013] [\x 13/]

13. Pupphamajjhe kokanado, maṇimajjhe veḷuriyo,
Naramajjhe cakkavattī, devamajjhe virocati.
14. Pabbatagge yathā aggi, suvaṇṇakaṇṇikā yathā
Sabbe deve atikkamma vaṇṇatejena dippati
15. Evaṃ anomavaṇṇo so metteyyo jinapuṃgavo.
Sabbadevagaṇamajjhe pajjalantova āgato

Tā vatasso devakaññāyo yāvajīvaṃ manussaloke mālādihi pūjaṃ katvā tato cutā tusitabhavane nibbattā anekasataparivārā bodhisattaṃ parivāretvā āgantvā tiyojanaparimaṇḍalaṃ cūlamaṇicetiyaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā yena māleyyatthero tena gantvā māleyyattheraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Metteyyo bodhisatto māleyyattheraṃ pucchi: "kuto bhante āgacchathā" ti? "Jambudīpā mahārājā"ti. "Kiṃ bhante jambudīpakānaṃ manussānaṃ sambhāraṃ"nti? "Atthi sambhāraṃ mahārājā"ti. Kiṃ bhante sambhāranti?

16. Yaṃ kiñci kusalaṃ katvā tuyhaṃ patthenti bodhiyā
Metteyyasammāsambuddhassa dassanaṃ bhavatu no sadā ti.
Bodhisatto āha:
17. Yaṃ kiñci kusalaṃ katvā mamaṃ patthentī mānusā
Saṃsārabhayabhītānaṃ bhavāmi bhavamocako.
18. Avijjābhavanaṃ ghoraṃ taṇhājālasamākulaṃ
Vuyhantaṃ vaturoghehi lokaṃ santārayissahaṃ
19. Kilesāvaṭṭapakkhante, taṇhātakkarasevite
Saṃsāranadīsamūḷhe sumaggaṃ dassayissa'haṃ.
20. Saṃjīve kālasutte ca tāpane mahā tāpane
Avīciniraye satte4 sabbe5 nibbāpayissa'ha.
21. Aññāṇabandhanā baddhe taṇhājālavasaṃ6 gate
Chetvāna bandhanaṃ sabbe sampāpessāmi nibbutiṃ.
22. (Micchādiṭṭhikavāṭe hi dvāsaṭṭhidiṭṭhiaggale
Maggaṃgamaggatāḷehi) vivarissāmi pāṇinaṃ.

[SL Page 014] [\x 14/]

23. Rāgadosatamandhānaṃ7 hatanettānajantunaṃ
Paññāsalākaṃ datvāna nayanaṃ sodhayissa'haṃ
24. Sokāturaṃ dukkhitaṃ ca (jarāmaraṇapīḷitaṃ
Ñāṇosadhavaraṃ datvā tikicchissāmi) pāṇinaṃ
25. Mohandhakārasammuḷhe cāresu caramānuse8
Ñāṇālokaṃ karitvāna vivarissāmi taṃ gharaṃ.9
26. (Apāye parivattantaṃ atāṇamaparāyanaṃ
Upāyā uddharitvāna dassayissaṃ10) parāyananti.
27. (Bhikkhunīdūsakā bhikkhū, santi saṃghassa bhedakā,
Pañcānantariyaṃ kammaṃ thūpabodhīna bhedakaṃ
28. Bodhisattassa māraṇaṃ maccherā ca musāvādā
Na honti mama santike, manussalokaṃ gantvāna
Mayā kathita me ve taṃ vadeyyāthāti pāṇinaṃ ti

Idaṃ vatvā metteyyo bodhisattā theraṃ vanditvā tusitabhavanaṃ paccāgato) theropinivattitvā tambapaṇṇidīpaṃ sampāpuṇi. Thero kambojagāmaṃ piṇḍāya pāvisi (tato paṭṭhāya ñātakānaṃ ārocesi. Ñātakāpi therassa ovādaṃ sutvā sabbāni tāni kusalakammāni kariṃsu. Te manussā āyupariyosāne manussalokato cavitvā devalokaṃ sampāpuṇiṃsūti.)

29. Asaṃkheyyāni dveaṭṭha saṃvayitvā kusalaṃ bahuṃ
Gantvā ñāṇaparipākaṃ sambodhiṃ pāpuṇissati.
30. Pāpuṇitvāna sambodhiṃ anukampāya pāṇinaṃ dhammanāvamadhiṭṭhāya tāressati11 sadevakaṃ.
31. Taṃ dhammanāvamāruyha dhammapītissa bhikkhuno
Saṃsārasmā'bhinikkhamma hoti nibbāṇapatti sā
32. Viseso tu mahāsatto bhavissati anāgate
Metteyyasammāsambuddho saraṇo sabbapāṇinaṃti.
Metteyyavatthu tatiyaṃ

----------------------------------------------- ------------------1. [H.] Kammojagāme 2. [K.] Āgacchati
1. [B] parapattakāyā 2. [K.] Kasikammakagāmake
3. [K.] Lokaketuṃ [B] dhaṃlodake.
4. [B.] Tatte. 5. [B.] Satte
6. [H.] Taṇhāvālavasaṃ. 7. [H.] Rāgadosamohandhānaṃ.
8. [K] sadevake marumānuse 9. [K.] Vihanissāmi taṃ tamaṃ.
10.[K.] Dhārayissaṃ - imesaṃlakkhaṇānaṃ. Abbhantare pāṭhā. [K.] Potthake yeva
Dissanti.
11.[H.] Tāressanti.

[SL Page 015] [\x 15/]

(Mahādatta vatthu)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe rohaṇajanapade aññataro sākaṭiko. So guḷabharītaṃ1 sakaṭaṃ ādāya gambhīrakaddamaṃ patto. Sakaṭo kaddamamajjhe laggo. Tasese'ko mahādatto nāma balivaddo kaḍḍhituṃ na sakkoti. Sākaṭiko evamāha.

1. "Gambhīre kaddame ajja uddhareyya tuvaṃ yadi:
Yuge puna na yojessaṃ; evaṃ jānāhi dattaka."
Taṃ sutvā mahādatto ussāhaṃ parivattamāno2 daḷhaṃ parakkamaṃ katvā uddharituṃ ussāhamakāsi sākaṭiko balivaddaṃ parāmasitvā pājesi. Balivaddopi sabbathāmena sakaṭaṃ dhāresi; evaṃ chavāre alikaṃ bhaṇantopi uttarāpesi.3 Puna sattamavāre sampatte balivaddo sūṭṭhu parakkamaṃ karontāpi na sakkoti, jiṇṇadubbalabhāvena puna vegena kaḍḍhantassa uraṃ bhijji, so lohitaṃ vamitvā tatthe va pati. So taṃ chaḍḍetvā aññaṃ yojetvā pakkāmi. Aññataro kumbhakāro āgantvā tassa jīvantasseva cammaṃ uppāṭetvā mattikāmaddanatthāya gato. Aññataro gandhabbo āgantvā nahārūni phāletvā gahetvā gato, vīṇātantikaraṇatthāya. Puna eko luddako sunakhehi saha āgantvā maṃsaṃ chinditvā sunakhānaṃ adāsi. Sunakhāpi maṃsāni mukhena luñcitvā khāditvā pakkamanti. Jīvantasseva kāyaṃ kaṇhakipillikā4 khādanti, so mahādukkhappatto nipajji.

Tadā cūlapiṇḍapātikatissatthero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ tena maggena gacchanto taṃ balivaddaṃ disvā kāruññaṃ uppādetvā pattena udakaṃ āharāpetvā pāyesi. Goṇopi yāvadatthaṃ pivitvā assāsaṃ labhi thero tassa purato nisīditvā mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ bhāsitvā

[SL Page 016] [\x 16/]
Saraṇe adāsi. Silāni therassa diyyamānassa goṇo kālaṃkaronto dhamme nimittaṃ gahetvā tāvatiṃsabhavane tiṃsayojanike kanakavimāne uppanno accharāsahassa parivuto. Pubbajātiṃ passitvā therassa kaññutaṃ dassetuṃ aḍḍharattasamaye accharāsahassaparivuto saha vimānena āgantvā therassa pādamūle nipatitvāekamantaṃ aṭṭhāsi. Thero ajānanto viya pucchati:

2. Abhirūpo dassanīyo vaṇṇenobhāsayaṃ disā
Accharāgaṇasaṃkiṇṇokonu tvamasi mārisa?
Devaputto āha:
3. Balivaddo pure āsiṃ apāyapaṭisandhiko
Kusalaṃ nābhijānāmi (mohayonigato ahaṃ.
4. Gambhīre kaddama) majjhe sakaṭe yojayanti maṃ.
Sakaṭaṃ uddharantassa hadayaṃ me viphālayi.
5. Uttiṇṇamatte sakaṭe tattheva patito ahaṃ.
Patitaṃ dubbalaṃ disvā (chaḍḍetvā sāmiko gato.
6. Jīvantameva maṃ keci cammaṃ,) maṃsaṃ nahāru ca
Uppāṭetvāna gacchanti niddayā'karuṇā janā.
7. Evaṃ vyasanamāpannaṃ disvā bhavaṃ mahāmuni
Satipaṭṭhānasuttantaṃ abhāsi anukampako. 8. Suttantapariyosāne (saraṇāni adāsi me;
Silāni) diyyamānassa maraṇaṃ me upaṭṭhitaṃ.
9. Tattha kālaṃkaritvāna tāvatiṃsūpago3 ahaṃ.
Yadi sīlāni dajjeyya yāmaloke bhaveyya'haṃ.
10. Devalokagatassāpi pubbanāmaṃ na nassati;
"Mahādatto" ti jānanti sabbe devā saindakā.
11. Balivaddo ahaṃ santo dukkhappatto sudāruṇaṃ;
Vatvā subhāsitaṃ suttaṃ saraṇaṃ ca adāsi me. 12. Sotadvāraṃ paviṭṭhassa phalaṃ passāmi īdisaṃ.
Mameva parivārentā sahassā accharā imā.
Taṃ hi suttaṃ nisāmetvā pattomhi īdisaṃ siriṃ.
[SL Page 017] [\x 17/]

14. Ye janā itthiyo4 kāle sāsanaṃ payirupāsare,
Tesaṃ vattabbakaṃ natthi pattānaṃ sukhamuttamaṃ.
14. Datvā saraṇasīlānī taṃ suttaṃ yeva bhāsatha; taṃ dhammanāvamāruyha tārehi maṃ bhavaṇṇavā.
15. Tassa suttassa tejena sīlena saraṇena ca
Apāyadehaṃ chetvāna devadehaṃ labhiṃ ahaṃ..
16. Evaṃ so yācī taṃ5 theraṃ satipaṭṭhānadesanaṃ
Devaputto mahādatto viratto bhavasandhiyā.
17. Saraṇāni ca sīlāni datvā thero mahavasī
Taṃ yeva suttaṃ desetvā vineti paṭhame phale.
18. So dhammacakkhuṃ laddhāna buddhaputtassa santike
Sirasā onamitvāna pādosu paṇamaṃ kari.
19. Sahassaaccharā saddhiṃ sotāpattiphale ṭhito
Gagane haṃsarājāva pakkamī so surālayaṃ.
20. Tasmā sujanasaṃsaggaṃ pasaṃsanti tathāgatā,
Taṃ sutvā dhammapītiṃ ca bhiyyo bhiyyo paṃsaṃsati.
21. Bahuguṇajananaṃ ti hi ñatvā dhīro
Sujanānaṃ yo samāgame pasaṃseyya (?)
Asuramiva bahuṃ ca tādisaṃ labhitvā (?)
Tathāvidhaṃ (?) Sappurisaṃ seveyyāti.

Mahādattavatthu chaṭṭhaṃ. (?)

----------------------------------------------- ------------------1. [H] sotullabharitaṃ 2. [H.] Ussāha parigattamano
3. [H.] Uddharāpesi. 4. Kutthakipillikā.
3. Tāvatiṃsagato. 4. [K.] Vitthiyo (= vā itthiyo.)
5. Yācati.
(5. Manorammaṃsavatthu.)

Evamanusuyyate: anurādhapure aññataro daharasāmaṇero upajjhāyassa piṇḍapātaṃ bhuñjantassa kusuma paṇṇāni1 datvā paṇidhānaṃ kari:

1. "Iminā puññena me bhante cetanā-paṇidhīhi ca yattha yatthupapajjāmi, mayūramaṃsaṃ samijjhatu"tī.

[SL Page 018] [\x 18/]

So kālaṃkatvā tasmiṃ yeva nagare aññatarasmiṃ kule uppanno. Tassa jātadivasato paṭṭhāya tasmiṃ ghare sadāva mayūramaṃsaṃ uppajjati2 tena'ssa "manoramamayūramaṃso" ti nāmaṃ kataṃ. So kamena vaḍhḍhitvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Tassāpi mayūramaṃsaṃ yeva upaṭṭhāsi. Ekadivasaṃ aññataro amaccomayūramaṃsaṃ labhitvā manoramaṃ3 theraṃ nimantetvā gharaṃ netvā4 āsane nisīdāpetvā bhojanaṃ dāpesi bhariyā pana'ssa maṃsalobhena thokaṃ dātukāmā hoti. Thokaṃ gaṇhantiyā sabbaṃ upaṭṭhahi. Sā viyojetuṃ asakkontī sabbaṃ therassa chupi (?) Taṃ disvā manoramamayūramaṃsatthero sitaṃ pātukaroti. Amacco therassa sitakāraṇaṃ pucchanto:

2. Sīlavanto pabbajitā chaḷindriyesu saṃvutā
Passitvā kāraṇaṃ kiñci sitaṃ pātukaronti te.5
3. Manoramaṃ maṃsaṃ disvā sitaṃ pātukataṃ tayā;
Tamahaṃ sotumicchāmi, brūhi me sitakāraṇaṃ?
Thero āha:

4. (Mama puññaṃ) ajānantī thokaṃ sā dātumicchati,
Taṃ sabbaṃ patitaṃ disvā sitaṃ pātukataṃ mayā.
5. Anavasesaṃ na te denti ye janā maccharī idha;
Puññavantaṃ naraṃ disvā maccharantena tibbarā (?)
6. (Yādisaṃ me kataṃ puññaṃ dakkhiṇeyyesu tādisu)
Taṃ puññaṃ ajja paccakkhaṃ6; antaraṃ sā gavesati.
7. Maccheranāriṃ disvāna sitaṃ pātukataṃ mayā.
Taṃ kāraṇaṃ vijānāhi; aññaṃ mā tvaṃ vikappayi.

Amacco therassa puññaṃ passissāmīti punadivase nimantetvā kaṇājakaṃ bilaṃgadutiyaṃ bhariyaṃ āṇāpetvā bahi gato. Nagarapāladevatā manussavesena madhuraṃ mayūramaṃsaṃ sālitaṇḍūlaṃ dadhighaṭaṃ ca tassa (bhariyāya datvā idamabravi:)

[SL Page 019] [\x 19/]

8. Idaṃ mayūramaṃsaṃ ca taṇḍulaṃ ca dadhīghaṭaṃ
Amacco pesayī ayye, pacitvā dehi bhikkhunoti
Amaccabhariyā taṃ sabbaṃ disvā cintesi:

9. Amacco maṃ nivāretvā bahi so niggato tadā;
Puna (tādisāni disvā) pasanno me matipuṇṇeti7 (?)
10. Sādhukaṃ sampaṭicchitvā mayūramaṃsaṃ dadhīghaṭaṃ
Odanaṃ supacitvāna therassa paṭipādayi.
11. Āgantvāna tato thero nisīditvāva āsane
Taṃ bhattaṃ paribhuñjitvā pakkamī yena patthitaṃ.
12. So amacco gharaṃ gantvā bhariyaṃ paṭipucchati:
"Yaṃ āṇattaṃ mayā sabbaṃ kataṃ te taṃ kaṇājakaṃ?"
13. Sā tassa vacanaṃ sutvā amaccaṃ idamabravi:
Pubbe aññaṃ bhaṇitvāna pacchā aññaṃ pavattitaṃ.
Amacco āha "kiṃ mayā punavuttaṃ" ti? Sā āha:
14. "Yaṃ tayā pesitaṃ sabbaṃ sāliṃ maṃsaṃ dadhiṃ ghataṃ
Pacitvā sukataṃ bhattaṃ taṃ pā'daṃ garusāmikaṃ".
15. Idaṃ sutvā amacco so vimbhito ca tadā ahu.
Pasādaṃ vipulaṃ katvā vacībheda mudīrayī:
16. "Aho sudesito dhammo buddhenādiccabandhunā
Upakārāni puññāni agāriyanagārinaṃ."
17. Kusalaṃ tena kattabbaṃ kusaleneva jantunā:
Mayuramaṃsaṃ disvāna paccakkhaṃ phalamīdisaṃ.
18. Kaṇājakaṃ bilaṃgena āṇāpetvā gato ahaṃ
Sāliṃ mayūramaṃsaṃ ca devatā gharamānayi.
19. Tadā amacco mudito mahādānapatī ahū.
Dhammapītissa dhammante8 katabbaṃ kusalaṃ bahūṃ.
20. Iti naranarāsahassa tissarañño
Tusitapuramhī gatassa amaccaseṭṭho
Idha bahu kusalāni saṃcayitvā
Tusitapuravarameva gato cavitvā.
Manoramamaṃsavatthu sattamaṃ.

----------------------------------------------- ------------------1. Mayūramaṃsaṃ. (?) 2. [H] upaṭṭhāti.
3. [H.K.] Manorama mayūramaṃsaṃ. 4. [B.H.] Natthi.
5. [H.] Pātukarosi tvaṃ 6. [B.K.H.] Paccattaṃ.
7. [H.] Therameva - tipuṇṇeti. 8. [H.] Dhammavante,

[SL Page 020] [\x 20/]

(6. Phussadevattheravatthu)

Evamanusuyyate: ariyavaradīpavaṭaṃsake sīhaḷadīpe kālakandaravihāro nāma padhānikavihāro atthi. Tasmiṃ vihāre yuttayohī mettā vihārī vattasampanno sāsaneṭhitako phussadevo nāma mahāthero pañcannaṃ bhikkhu satānaṃ ovadanto viharati.So manussānaṃ piyo manāpo atīva dassanīyo ahosi. Yasmiṃ samaye thero piṇḍāya gacchati, tattha khettesu kasikammaṃ karontā manussā theraṃ disvā balivadde muñcitvā theraṃ vanditukāmā āgacchanti. Etthantare balivaddā sadāyeva therassa āgamanaṃ pekkantā somanassacittā jātā, tena cittappasādena tāvatiṃsabhavane nibbattīṃsu. Atha balivadda pubbā pañcasatadevaputtā sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ sannipatitā devarājassa purato pasaṃsantī:

1. Sīlavā guṇasampanno phussadevoti vissuto
Kāḷakandaraḷeṇamhi vasatī ca visārado
2. Appiccho dhūtavādī ca, 1 sabbasattānukampako2.
Pavivekarato jhāyī sampajañño samāhito.
3. Hitaṃ icchati sattānaṃ mettacittena so vasī
Pharanto sabbasattesu vasatī kāḷakandare.
4. Manussānaṃ piyo thero amanussānameva ca
(Pihayanti migapakkhī ca, so niccaṃ vanavāsiko.)
5. Evaṃ anantavaṇṇo so phussadevo jitindriyo.
Therassa ānubhāvena labhāmi tidivaṃ gatiṃ.
6. Balivaddāva hutvāpi sabbe pañcasatā mayaṃ
There (pasādaṃ laddhāna devalokaṃ idhāgatā
7. Anekā) migapakkhīpi; kimaṃga mānusā pana
There cittāni tosetvā saggamaggaṃ visodhayuṃ.
8. Evaṃ bahunnaṃ sukhado sīlavanto susaṃvuto
Devatānaṃ manussānaṃ (pasūnaṃ migapakkhinaṃti.

[SL Page 021] [\x 21/]

Evaṃ kāḷakandaravihāravāsissa phussadevassa) vaṇṇaṃ sutvā devā tāvatiṃsā therassa dassanakāmā devarājaṃ eva māhaṃsu; "icchāma mayaṃ mārisa phussadevattheraṃ daṭṭhuṃ" ti. Sakko sādhūti sampaṭicchitvā (seyyathā pi balavā) puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, eva meva devesu tāvatiṃsesu antarahito kāḷakandara vihāre phussadevattherassa sammūkhā pāturahosi. Sakko theraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito yācati:

9. Devā bhante tāvatiṃsā icchanti tava dassanaṃ;
Gacchāma devalokamhi; pītiṃ paṭilabhanti te.
Thero bhaṇati:
10. Puthujjano'haṃ devinda, iddhi me natthi tādisā,
Samaṃgī iddhiyā yena gaccheyya tidasālayaṃ.
Sakko bhaṇati:
11. Puthujjanoti jānāmi. Natthi sā iddhiyā tava:
Tamahaṃ uggahessāmi, adhivāsehi cakkhumāti.

Adhivāsesi thero tuṇhībhāvena, sakko therassa adhivāsanaṃ viditvā nisīdanasilāya saha theraṃ uddhari uddharitamatto thero akkhīni nimīlesi. Devarājā theraṃ haritvā nisīdanasilāya saha tāvatiṃsabhavane sudhammāya sabhāyaṃ nikkhipi. Theraṃ sabbe devā vanditvā samantā parivāretvā nisinnā. Thero devatānaṃ majjhe saṃyuttanikāye mahāvaggaṃ uccāretuṃ3 samattho ahosi. Vaggapariyosāne thero devarājaṃ bhaṇati: "nehi maṃ devarāja manussaloke piṇḍapātakālo bhavissatī"ti. "Sādhu bhante" ti theraṃ silāsanena saha ānetvā kālakandaravihāre yathāṭhāne ṭhapesi. Pakatiyāva therassa mahāvaggaṃ parivattentassa tīsu yāmesū niṭṭhānaṃ gacchati, tena sañjānāti vaggassa pariyosāne manussaloke pātarāsa

[SL Page 022] [\x 22/]

Kāloti, ñatvā tattha gamanaṃ patthesi. Sakko pana chakkhattuṃ theraṃ nimantetvā devalokaṃ nesi dhammasavaṇatthāya.

Thero ekadivasaṃ bodhiyaṅganaṃ susammaṭṭhaṃ sammajjitvā buddhaguṇaṃ anussaranto añjaliṃ paggahetvā bodhiṃ olokento aṭṭhāsi. Atha māro passitvā vicakkhu karaṇāya mahāvātaṃ nimmiṇitvā bodhiyaṃgaṇe kacavaraṃ chaḍḍetvā gato. Puna thero sammajjitvā aṭṭhāsi buddhaguṇaṃ anussaranto. Puna māro makkaṭo hutvā taṃ taṃ sākhaṃ gahetvā kacavaraṃ akāsi. Puna thero sammajjitvā aṭṭhāsi buddhaguṇaṃ anussaranto. Puna māro jiṇṇabalivaddo hutvā bodhiyaṃgaṇaṃ caṃkamitvā maddati. Tadā thero vijānitvā etadavoca:

12. Bodhiyaṃgaṇaṃ susammaṭṭhaṃ disvā cittaṃ pasādayiṃ;
Pāpima, kissa mayhaṃ tvaṃ antarāyaṃ karissasi?

Māro therena ñāto ahaṃti ñatvā attānaṃ dassesi.

13. Paccakkhaṃ pāpimaṃ disvā thero sa purato ṭhitaṃ
Māraṃ passantamattānaṃ phussadevo idabravi;
14. "Samattho buddharūpaṃ tvaṃ nimmiṇitvā vidaṃsituṃ;
Taṃ rūpaṃ daṭṭhumicchāmi, taṃ taṃ yācāmi pāpima."
15. Sādhūti sampaṭichchitvā mahāmuni sudassito
Buddhaṭṭhānena aṭṭhāsi battiṃsavaralakkhaṇo.

Tato thero buddharūpaṃ disvā añjaliṃ paggahetvā udhaggalomo assunetto buddhapasādabahulo yāvadīpaṃkarasammāsambuddhaṃ upādāya tato bodhisattacariyaṃ manasikaritvā buddhaguṇaṃ anussaranto āha:

16. Anekakappe kusalaṃ sañcitaṃ te mahāmuni
Mama ekassa atthāya (kāruññahatacetasā4)

[SL Page 023] [\x 23/]
17. Dānaṃ dinnaṃ sadehampi5 sīlaṃ rakkhati nāyako,
Nekakhammaṃ nikkhamitvāna paññā ca paripūritā.
18. Viriyaṃ paggahetvāna khantī tuṭṭhikatā tayā.
Sacce patiṭṭhito (vīra, adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhitaṃ 19. Mettacitto tuvaṃ nātha) sukhadukkhe na iñjati.
Mokkhamaggaṃ visodhento bahudukkhāni pāpuṇi.
20. Evaṃ hi dīghamaddhānaṃ saṃsāre saṃsarī tuvaṃ
Lokatthaṃ paṭipajjanto tāsu (tāsu pi jātisu.
21. Idaṃ te puññanibbattaṃ) buddharūpaṃ manoramaṃ
Devāsuramanussānaṃ nayanābhirataṃ varaṃ.
22. Cakkalakkhaṇapādā te upari uggatā uho
Ussadā āyatapaṇhī enijaṃgho, subhā ūrū,
23. (Dakkhiṇāvattanāhīca vatthaguyhaṃ gajodaraṃ,
Uraṃ ca dīghabāhū ca vaṭṭagīvaṃ anūnakaṃ.
24. Dīghaṃgulī. Tabbanakho, tuṃganāso, subbhamuko6
Sīhapubbaddhakāyo ca, tathā sīhahanū pi ca
25. Atisamā setadantā cattāḷīsa anūnakā,
Pahūtajivho, rattoṭṭho, usabhānayanāni te,
26. Bhamukā indadhanūva, uṇṇā gokhīrapheṇiva7
Kesā añjanavaṇṇābhā, kuṇḍalāvattadakkhiṇā.
27. (Uddhaggalomo) uṇhīso sirasmiṃ upasobhati;
Suvaṇṇavaṇṇakāyosi, nigrodhaparimaṇḍalo,
28. Īdiso sammāsambuddho sabbasattuttamo jino
Aniccatābhibhuto so khayaṃ gantvā na dissati.
29. Kuṇḍalāvattanīlābhā kesā te raṃsisobhitā8
Sauṇhīsassa buddhassa khayaṃ gantvā na dissare.
30. Puṇṇacandappabhāvaṇṇā uṇṇā gokhīrapheṇiva9
Sahassiṃ pharitvā ajja khayaṃ gantvā na dissati.
31. Āyatāni visālāni nīlāni vimalāni ca
Sappabhāsāni nettāni khayaṃ gantvā na dissare.

[SL Page 024] [\x 24/]

32. Pahūtajivhā rattoṭṭhā tassa sīhahanū subhā
Mukhaṃ ca sobhanā nāsā khayaṃ gantvā na dissare.
33. Puṇṇahīvo dīghabhujo dīghaṅgulinakho muni,
Sīhapubbaddhakāyo so khayaṃ gantvā na dissati.
34. Nābhī ca dakkhināvattā vatthaguyhaṃ, gajodaraṃ,
Sujātā eṇijaṃghāssa khayaṃ gantvāna dissare.
35. Ussaṃkhā āyatā paṇhī cakkalakkhaṇabhūsitā
Heṭṭhāpādatalā tassa khayaṃ gantvāna dissare.
36. Sattussadova sambuddho atulo' ppaṭimo'samo.
Lakkhaṇā pi ca sobhāsā (?) Khayaṃ gantvā na dissare.
37. Mārena nimmitaṃ rūpaṃ evaṃ thero vipassati,
Vipassanaṃ vaḍḍhetvāna arahattaṃ apāpuṇi.
38. Phalādhigamanaṃ ñatvā māro "therena vañcito
Ahaṃ"ti dummano dukkhī tattheva'ntaradhāyi so.
Thero arahattappattoti jānitvā sakko devānamindo āgantvā yāci: "gacchāma bhante devalokaṃ"ti. Thero "gacchāma devānamindā"ti vatvā ekato gantvā sudhammāyaṃ sahāyaṃ devānaṃ tāvatiṃsānaṃ dhammaṃ desetvā iddhiyā devalokā āgantvā kālakandaravihāre aṭṭhāsi. Tato aññataro nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā therassa santikaṃ gantvā teraṃ nimanteti pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ. Thero adhivāsesi tuṇhībhāvena. Taṃ yeva divasaṃ tambāyasumanatthero10 therassa vandanatthāya āgato pañcahi bikkhusatehi saddhiṃ. So phussadevattheraṃ vanditvā āha: "gacchāma bhante piṇḍapātassa kālo"ti. "Mā gacchatha, therehi ajja ekato piṇḍapātaṃ gaṇhissāmī"ti. Adhivāsesi thero tuṇhībhāvena tato nāgarājā gantvā kālaṃ ārocesi: kālo bhanate piṇḍapātassa gamanāyāti nāgarājassa vacanaṃ sutvā phussadevatthera pamūkhā bhikkhusahassā (nāgarājassa) bhavanappadese nadītīre yathāvuddhaṃ ṭhitā. Nāgarājā sapariso āgantvā therassa

[SL Page 025] [\x 25/]

Pattaṃ gahetvā dibbabhojanena pūretvā therassa adāsi; dibbasāṭakayugaṃca (pādesu nikkhipi, thero taṃ piṇḍapātaṃ) sāṭakayugaṃ ca dutiyassa bhikkhuno adāsi. Nāgarājā puna aññaṃ adāsi. Thero tatiyassa bhikkhuno adāsi evaṃ (kamena sabbesaṃ sahassamattānaṃ) bhikkhūnaṃ dentassa dve bhikkhū tambāya āgatassa sumanattherassa sissā na gaṇhanti; attano purato dinnameva gaṇhanti. Taṃ disvā nāgarājā āgantvā te pucchi "kissa bhante na gaṇhathā"ti? "Amhe mahārāja, vattabhedaṃ na karomā"ti. Kiṃ (bhante vatta) bhedaṃti? "Sakalābhe santoso mahā rājā"ti. Sādhu bhanteti vatvā dve sāṭakayugalāni dvinnaṃ bhikkhūnaṃ pādesu nikkhipi. Tena nikkhittamatte tāni yugalāni cattāri yugalāni jātāni. Taṃ disvā sabbe bhikkhū vimbhitā. Nāgarājā pana anattamano te bhikkhū saṃvejetu kāmo phussadevattherassa guṇaṃ vaṇṇayanto āha:

39. Kāḷakandaravihāramhi phussadevo mahāvasī;
Bhattena taṃ nimantemi. Tassa bhattaṃ dadāma'haṃ.
40. Thero paṭiggahetvāna yadi tumhaṃ na dassati,
Evaṃ thero na tumhākaṃ sukhatthi tu bhavissati.
41. Tassa therassa puññena demi bhattaṃ yugāni ca.
Thero paṭiggahetvāna sahassānaṃ dadāti hi.
42. Īdisaṃ sukataṃ puññaṃ pubbe aññāsu jātisu,
Taṃ puññaṃ natthi tumhākaṃ, paṭigaṇhātha paṇḍitā.
43. Mettāvihārī so bhikkhū arahā ca anāsavo;
Ete guṇā na tumhākaṃ paṭigaṇhātha paṇḍitā.
44. Imasmiṃ vanasaṇḍamhi santi pāṇā sudāruṇā
Niccalohitamaṃsādā aññamaññavihesakā.
45. Tepi tāva11 sukhaṃ laddhā theramettānukampato
Hiṃsācittaṃ vivajjetvā aññamaññamaheṭhakā.
46. Īdiso guṇasampanno phussadevo mahāvasī;
Te guṇā natthi tumhākaṃ, paṭiggaṇhātha paṇḍitā.

[SL Page 026] [\x 26/]

47. Yakkhā nāgā ca bhūtā ca devā ca tidasālaye
Taduttarimpi ye devā phussadevaṃ pihenti9 te.
48. Evaṃ pihenti12 te sabbe devā nāgā aññepi ca;
Tumhaṃ pihentako13 natthi , paṭiggaṇhātha paṇḍitā.
49. Evaṃ ovadiyamānā te nāgarājena sambukhā
Paṭiggaṇhiṃsu te bhikkhū taṃ bhattaṃ cīvarāni ca.
50. Nāgānaṃ yakkhabhūtānaṃ devānaṃ mānusāna pi
Phussadevo piyo evaṃ aññepi mettajhāyino.
51. Iti subahuguṇavarāti ñatvā
Sugatavarena pasaṃsitā ca mettā-
Vihārino bhikkhūpi honti tassa
Idha varamettapiyassa bhikkhuno.

Yatheva nāgabhūtayakkhamanussānaṃ piyo kāḷakandaravāsī phussadevatthero tatheva aññe mettāvihārinopi bhikkhū piyā bhavanti sattānaṃti.

Phussadevattheravatthu chaṭṭhaṃ
1. [H.K.] Dhūtadhārī. 2. Ī. Na.Ca. Attānukampako.
3. [K.] Ussāretuṃ. 4. [K.] Sātacetasā.
5. [K.] Pūreyyaṃpi [A.] Sudeyyaṃpi. 6. [A.K.] Subhātano 7. [A.B.] Gokkhīdapeṇiva. 8.[K.]Sirasobhitā 9. [A.B.] Gokkhidapheṇiva 10. Tathā sabbesu
11.[A.] Kopināca. 12. [A.K.B.] Piyanti.
13.[A.K.] Tumahe piyantako
(7. Sālikumāravatthū)

Eva manusuyyate: ariyavaradīpe anurādhapure aññataro kammārakamme cheko kammante visārado jāto. Añññataro kasikammakārako kasiparikkhārāni kāretukāmo sālitaṇḍulaṃ sūkaramaṃsaṃ vettaggaṃ ca gahetvā tassa kammārassa paṇṇākāratthaṃ ānayi. So gahetvā cintesi:

1. Sālisūkaramaṃsaṃ me paṇṇākāratthamābhataṃ;
Paṇṇākārasahassānaṃ hetubhutaṃ karissa'haṃ.
2. Etthantare ca cattāro bhikkhū piṇḍāya āgatā
Anurādhapuraṃ, te va piyaṃgudīpavāsikā.
3. Evaṃ so cintayitvāna dakkhiṇeyye gavesati,
Gavesamāno kammāro addakkhi jinasāvake.
4. Tattheva te nimantetvā gharaṃ nesi vicakkhaṇo;
Āsane ca supaññatte nisīdāpesi bhikkhavo,
5. Sakkaccaṃ ca sahatthena pasanno tuṭṭhamānaso
Sālimaṃsodanaṃ datvā paṇidhiṃ nikkhipī tadā;
6. "Yaṃ yaṃ hi upapajjāmi dibbaṃ vā yadi mānusaṃ
(Paṇṇākārasahassāni upatiṭṭhantu) maṃ sadā"
7. So taṃ dānaṃ varaṃ datvā arahantesu tādisu
Teneva somanassena tahiṃ kālakato ahu.
8. Tattha kālakato santo sampatto (devikucchiyaṃ
Duṭṭhagāmiṇirājassa puttattaṃ) so upāgato.
9. Gabbhe patiṭṭhamattena paṇṇākārā upaṭṭhitā;
Paṇṇākārasahassāni sā devī sampaṭicchati.
10. Gabbhā nikkhantamattassa kumārasseva denti te.
Paṇṇākārasahassāni anto tassūpapajjare.

Evaṃ paṇṇākārasahassāni paccupaṭṭhitāni dvādasavassāni honti. Kumārassa jātiyā pabhuti sālisañcayo loke jāto hoti. Tena sālikumāroti'ssa nāma kataṃ. Kālantare sālikumārassa bhariyā āsākamālinī nāma uttamarūpadharā caṇḍāladārikā hoti tassā ayaṃuppatti:

Atīte kāle kassapasammāsambuddhe parinibbute bārāṇasiyaṃ aññatarā duggatā mahallikā itthi saṃghassa ca dvinnaṃ bhikkhūnaṃ ca bhattāni deti. Ekasmiṃ divase dve bhikkhū pageva tassā gharaṃ āgatā. Upāsikā te disvā āha: na tāva bhante bhattakālo, yāva bhattaṃ samijjhati. Tāva idha sālāyaṃ nisīdathāti. Sādhūti te bhikkhū āsana sālaṃ gantvā dhammakathaṃ kathentā nisīdiṃsu. Therikāpi khippameva bhattaṃ pacitvā dhītaramekaṃ pesesi: "gaccha puttike, te bhikkhū ānehi; ciraṃ te ṭhitā"ti. "Sādhu ammā"ti gantvā dhammakathaṃ katentānaṃ bhikkhūnaṃ pariyosānaṃ āgamayamānā dhammaṃ suṇantī aṭṭhāsi. Sā gāthāpariyosānaṃ

[SL Page 028] [\x 28/]

Viditvā sādhūti tikkhattuṃ vācaṃ nicchāretvā bhikkhū etadavoca: "kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhattaṃ"ti vatvā bhikkhū gahetvā gharaṃ paviṭṭhā, mātā "dubbinīte, kattha cirāyitvā1 idāni ussūre jāte bhikkhū ānesī"ti dhītaraṃ akkosi. Dārikā mātaraṃ pharusavacanaṃ pāpesi:

11. Kissa rosasi caṇḍālī, dhammo me suṇito tahiṃ;
Dhammaṃ suṇantiyā mayhaṃ caṇḍālī russate mamaṃ2.
12. Dosābhibhutā sā santā mātaraṃ saṃ atikkami,
Mātu vācāpadosena pāpaṃ laddhaṃ anappakaṃ.

Tā ubhopi kālaṃkatvā devesu uppannā. Tāsu dhītā pana sagge ciraṃ ṭhatvā tato vacitvā manussaloke caṇḍālakule uppajji, abhirūpā dassanīyā pāsādikā, aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā. Tassā mukhato raṃsiyo niccharanti, dhamme sādukāranissandena. Evaṃ paramparāya gantvā anurādhapure aññatarasmiṃ gāme caṇḍālayoniyaṃ nibbattā. Tadāpi abhirūpā dassanīyā pāsādikā devakaññā sadisā, suvaṇṇavaṇṇā, mukhato cassā asokakiñjakkhasadisā raṃsiyo niccharanti. Tena'ssā "asokamālinī" ti nāmaṃ kataṃ. Sā dvādasavassuddesikā hutvā pātoca kenacideva karaṇiyena anurādhapuraṃ pāvisi. Sālikumāropi rathaṃ abhiruyhitvā saparivāro nagarato gacchamāno nagaradvāraṃ sampatto. Asokamālinī pi nagaradvārantare rājakumāraṃ disvā bhītā maggato osakkantī pākārabhittiṃallīnā kumāro cittakammarūpaṃti maññamāno manusse pucchanto gāthamāha:
13. Likhitaṃ itthiyā rūpaṃ bhittiyā atisobhati;
Adiṭṭhapubbaṃ ambhehi; kenetaṃ likhitaṃ idha?
14. Na etaṃ likhitaṃ rūpaṃ; ayaṃ caṇḍāladārikā
"Daṭṭhuṃ na demi maṃ dāni" bhittiṃ nissāya sā ṭhitā.

[SL Page 029] [\x 29/]

13. Dārikāti vaco sutvā rattacitto idambravi:
"Antepuraṃ pavesetha; bhariyā me bhavissati."

14 missing

15. Dārikāti vaco sutvā rattacitto idambravi:
"Antepuraṃ pavesetha; bhariyā me bhavissati."
16. Kumārassa vaco sutvā (vegena dārikaṃ gatā
Purisā tattha) laggaṃ taṃ kuḍḍamhā4 apanāmayuṃ.
17. Alaṃkārehi maṇḍetvā pārupetvāna sāṭakaṃ
Sunahāta - suvilittaṃgaṃ katvā upanayiṃsu te.
18. So gahetvāna taṃ dhītaṃ atinetvā (sakaṃ gharaṃ
Mahesiṃ taṃ karitvāna) sakkāraṃ vipulaṃ kari.

Taṃ pavattiṃ sutvā duṭṭhagāmiṇī abhayamahārājā kuddho paramakupito hutvā caṇḍāliṃ bhariyaṃ katvā antepuraṃ pavesessatīti kujjhitvā sālikumāraṃ (nagarato nikkaṅṭhi) ssāmīti kodhābhibhuto āgacchi. (Kumāro pāsādā otaritvā pitu pāde vandi. Tato rājā puttassa bhavanaṃ āruhi.) 5 Asokamālinī pi rājānaṃ disvā suvaṇṇakaṃsenapānīyaṃ gahetvā rañño pāde dovissāmīti rājānaṃ upasaṃkami. Rājā tassā rūpasampattiṃ disvā dosaṃ pamūssitvā6 rāgena kampamāno viya aṭṭhāsi. Sālikumāropi āgatvā rañño añjaliṃ katvā aṭṭhāsi. Tato rājā kumāraṃ disvā bhaṇati:

19. "Yadi te bhariyā nāssa, bhariyaṃ etaṃ kareyya'haṃ;
Na dissati kulaṃ gottaṃ rattacittassa jantuno"ti.

Vatvā rājā pakkāmi. Asokamālinīpi devī sālikumārassa bhariyā jātā. Sālikumāropi paṇṇākārasahassehi upaṭṭhito vaḍḍati.

20. Evaṃ saṃvaḍḍhamāno so vīmaṃsimānaso ahū:
Kassidaṃ puññavipākaṃ? Mama puññassa vā idaṃ?
21. Nivāsetvāna kāsāve nagarā bahi niggato
Vīmaṃsissāmaraññepi eko adutiyo ahaṃ.
22. Evaṃ so cintayitvāna niggato pacchimaṃ disaṃ
Gumbantaraṃ pavisitvā ekakova nisīdati.

[SL Page 030] [\x 30/]

23. Suvaṇṇarajatamayāni7 lohatambamayāni ca
Bhājanāni āharitvā sakaṭasatehi pañcahi
24. Kumārasseva atthāya ānayiṃsū jānapadā;
Kumāro yattha nisinno tatthe va sakaṭā ṭhitā.

Mamaṃ yeva uddissa ānītānīti ñatvā taṃ paṇṇākāraṃ sampaṭicchitvā gharaṃ āgato. Punadivase uttaradvārato nikkamitvā tatheva nilīyi.

25. Rattānaṃ8 gandhasālīnaṃ sakaṭā pañca te satā
Ānītā paripūretvā kumārasseva kāraṇā.

Tepi sakaṭā tatheva kumārassa santike ṭhitā sopi maṃ yeva uddissa ānītāti te sampaṭicchitvā gharaṃ āgato.Punadivase pācīnadvārā nikkhamitvā tatheva nilīyitvā nivatto.

26. Ghataṃ sugandhaṃ surabhi sakaṭasatehi pañcahi
Ānenti paripūretvā kumārasseva kāraṇā.

Tepi sākaṭikā tatheva kumārasantike ṭhitā. Sopi uddissa ānītāti sampaṭicchitvā gharaṃ gato puna divase dakkhiṇadvārā nikkhamitvā tatheva nilīyitvā nivuttho.

27. Guḷamadhūphāṇitādi sakaṭasatehi pañcahi
Ānītāni jānapadā kumārasseva kāraṇā.
Tepi sākaṭikā tatheva kumārasantike ṭhitā. Sopi maṃ uddissa ānītānīti ñatvā sampaṭicchi. Gharaṃ gantvā cintesi: "nagarassa sāmantā yeva mama puññaṃ vipaccati, udāhu sakaladīpeti yaṃnūnāhaṃ vīmaṃseyyaṃ"ti.Asoka māliniṃ rathaṃ āropetvā cetiyagiriṃ gato10 cetiyagirissa ca gāmassa11 ca antaraṃ patvā rathā oruyha kumāro bhumiyaṃ nisīditvā asokamāliniṃ evamāha:

[SL Page 031] [\x 31/]

28. "Chātosmi bhojanaṃ dehi, bhuñjissāmi idheva'haṃ.
Idha vanasmiṃ maggitvā khippaṃ ānaya sobhane."
Devī bhaṇati:
29. "Nimmanusse araññamhi āhāro natthi sāmika,
Hatthesu natthi amhākaṃ; dento, keci na vijjati."
30. Bhariyāya vacanaṃ sutvā adāsi kīḷadaṇḍakaṃ (?)
Etaṃ rukkhaṃ paharitvā "dehi me bhojanaṃ" bhaṇāti.

Sā sādhu sāmīti tiṭṭhadaṇḍakaṃ13 gahetvā taṃ rukkhaṃ pahari "bhojanaṃ dehī"ti daṇḍaṃ rukkhadevatāya kāyasmiṃ pati. Taṃ disvā bhītā devatā evamāha: "sāminī, kasmā maṃ pahari" paṭhamameva mayā devatānaṃ tiyojanaṃ kataṃ bhattaṃ (sajjetha tumhe kumāro āgatoti) vatvā cattāro bhattakāje yakkhe harāpetvā pesesi. Kumāro tāni disvā te yeva gāhāpetvā cetiyagiriṃ āharitvā bhikkhusaṃghassa (parivisitvā pacchā sayaṃ saha bhariyāya bhuñji). Etena kamena satta divasaṃ cetiyagirimhi yeva nivuttho devatānaṃ upaṭṭhānena dānaṃ datvā anurādhapuraṃ paccāgato. Rājā kumāraṃ disvā āha:

31. Tvaṃ me janapadaṃ gantvā pīḷetvāna mahājanaṃ
Dhanadhaññaṃ vilumpetvā sabbaṃ raṭṭhaṃ vināsayi.15
Kumāro bhaṇati:
32. Nāhaṃ deva vilumpāmi, devatā maṃ upaṭṭhitā;
Cetiyagirimhe' vāhaṃ vuttho'mhi satta rattiyo
33. Iti suci kusalo rājaputto
Upacitapuññabalo balī bhavitvā
Parijanapadajanappiyo16 manāpo
Visayasukhāni sadāva alattha.
34. Dasavidhakusalesu appamatto
Bahuvidhadānapathe samaṃgibhuto
Sugatigatipathaṃ visodhayitvā
Sakabhavanaṃ viya yāti devalokaṃ.

[SL Page 032] [\x 32/]

35. Catusampattipade katādhikāraṃ
Idha ca parattha ca taṃ yathā kumāraṃ
Amaragaṇā sadā piyā honti
Kusalakarampi tathāvidhaṃ aññaṃti.

Sālikumārassa vatthu sattamaṃ. ----------------------------------------------- ------------------1. [H.K.] Ciraṃ karitvā 2. [H.K.] Dussate.
4. [K.] Kuṇḍalā. 5. Potthake katthi.
6. [K.H.] Pamuccitvā. 7. [H.K.] Suvaṇṇarūpakaṃsāni.
8. [H.K.] Suddhānaṃ. 9. [K.] Janakāyā.
10. [A.B.] Potthakesu natthi. 11. [A.B.] Gāmagirissa.
12. [A.B.] Tiṭṭhadaṇḍaka. 13. [K.] Devi daṇḍakaṃ
14. Nippīletvā (lokappa) 15. [K.] Vinassati. 16. [K.] Parajanapada

( 8. Saddhātissarañño vatthū.)

Evamanusuyyate: sundaravaradīpe bahusādhujananilaye paramasubhikkhavati sīhaḷadīpe saddhātisso nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa rañño rahogatassa paṭisallīnassa vigatanīvaraṇa - cittassa sīhasayanagatassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi : vuttaṃ hetaṃ bhagavatā saṃyuttanikāye devatāpañhe parisuddhadānaṃ vaṇṇentena:

1. Dadanti eke visame niviṭṭhā
Chetvā vadhitvā atha socayitvā,
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā
Samena dinnassa na agghametīti.

Yannūnāhaṃ aparampi paramaṃ visuddhaṃ dānaṃ mahānisaṃsaṃ dadeyyaṃ; buddhappasatthaṃ kāyaparissamaṃ katvāti cintetvā deviyā nivedesi:

2. Sassakālo ayaṃ devī, sassāni phalitāni ca,
Saṃbhatikammaṃ karontā saddhā bhavanti1 dāyakā.2
3. Nivāsetvāna kāsāve gahetvā dhaññalāyakaṃ3
Sālikkhettāni gantvāna amma lāyāmi sālikaṃ.
4. Tāni sālīni ānetvā bhattaṃ katvā sabyañjanaṃ
Saṃghato uddisitvāna ekaṃ bhikkhuṃ dadeyya'haṃ.
5. Yadi saṃghe dade dānaṃ, taṃ dānaṃ buddhavaṇṇitaṃ;
Dassāmi devi taṃ dānaṃ; bhatikammaṃ karoma'haṃ.
6. Tamatthaṃ deviyā vatvā kālasseva bahī gato
Mahāpathe ṭhito gantvā pucchanto āgate jane.4
7. Mahāpathe ṭhitaṃ disvā añño gahapatī naro
Pucchati purato gantvā haṭṭhatuṭṭhena cetasā:
8. Sukhumālā karā pādā, sarīraṃ sukhavaḍḍhitaṃ,
Eko adutiyo samma, kissa tvaṃ idha tiṭṭhasi?

Rājā bhaṇati:

9. Kammakāro ahaṃ samma, karomi divasaṃ bhatiṃ.
Kammaṃ karitvā divasaṃ yaṃ labhāmi harāmi taṃ.

Gahapati bhaṇati:

10. Adiṭṭhapubbo ambhehi īdiso bhatiko naro;
Rājayoggo ayaṃ kāyo, bhatiyoggo na hota'yaṃ

Yo vā so vā hotu, khettaṃ lāyituṃ samatthosīti? Rājā bhaṇati: āma samatthoti.Tena hi gacchāmāti taṃ ānīya khettaṃ dassesi: idaṃ me khettaṃ lunāhiti sādhū ti sampaṭicchitvā thāmavā rājā saddho ca sakaladivasaṃ kammamakāsi. Tuṭṭho gahapati bhaṇati: "samma, yattakaṃ sakkosi gaṇhituṃ; tattakaṃ dhaññaṃ hara saha palālehī"ti. Rājā sādhū ti vatvā mahantaṃ dhaññakalāpaṃ banditvā nikkhipitvā rattiyaṃ rājakulaṃ netvā antepure ṭhapesi. Devī taṃ uṇhodakaṃ katvā sambāhetvā nahāpesi. Tato dvepi janā dhaññaṃ madditvā (pālālaṃ uddharitvā dhaññaṃ aggahesuṃ) rājā deviṃ bhaṇati:

11. Devī imehi dhaññehi yaṃ kātabbaṃ karohi me;
Idha rājakulassanto mā yo koci pavīsatu.
12. Sādhūti sā paṭissutvā rājassa vacanaṃ kari
Thusādiṃ kuṇḍakaṃ cāpi yathāmūlena vikkiṇi (?)
13. Guḷaṃ pūvaṃ ghataṃ sā ca sālikuṇḍaṃ manoramaṃ,
Tatheva sā samānesi; dānakiccaṃ kataṃ mayā.

[SL Page 034] [\x 34/]

14. Ekabhikkhussa sā bhikkhā (paṭiyattā tadā ahū;)
Samānetvāna taṃ sabbaṃ rājā dāsiṃ idabravi:
15. Gaccha tvaṃ je ito khippaṃ bhikkhusaṃghassa santike
Saṃghato uddisāpetvā 5 ekaṃ bhikkhuṃ samānaya.
16. Tassa vākyaṃ nisāmesi tissatthero mahavasī
Piyaṃgudīpavāsī so dibbāya sotadhātuyā.

Sutvā thero aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: "eso āvuso tumhākaṃ upaṭṭhāko saddhātisso bhatikammaṃ katvā ekassa bhikkhussa atthāya piṇḍapātaṃ paṭiyādeti.So ca taṃ saṃghassa (dātumicchanto) idāni dāsiṃ āṇāpeti "bhikkhuṃ nimantetvā ānehī" ti. Dukkaraṃ āvuso raññā kataṃ taṃ piṇḍapātaṃ sampādentena. Taṃ puthujjano mā paribhuñji. Gacchāvuso tambapaṇṇidīpaṃ, tattha gantvā āsanasālaṃ pavisitvā yathāvuḍḍhaṃ tiṭṭha: tuyhaṃ pāpuṇissatī"ti. Sādu bhanteti so bhikkhu vehāsaṃ abbhuggantvā tambapaṇṇidīpe otiṇṇo. Otaritvā pattacīvaramādāya āsanasālaṃ pavisitvā yathāvuḍḍhaṃ aṭṭhāsi. Rañño dāsī ārāmaṃ gantvā saṃghuddesakaṃ bhikkhuṃ pucchitvā taṃ bhikkhuṃ ṭhitikaṃ pāpuṇantaṃ nimantetvā ānesi. Rājā ca devī ca paccuggantvā abhivādesuṃ. Pattaṃ gahetvā rājā sajjita piṇḍapātena pūretvā sāṭakacumbaṭake pattaṃ ṭhapetvā paramanipaccākāraṃ katvā tassa bhikkhuno adāsi so bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā evamāha:

17. Paripuṇṇamidaṃ dānaṃ; ñatvā natthīti āsanaṃ
Āsanaṃ alabhanto'haṃ yena gacchāmi patthitaṃ.
18. Atippasādaṃ mākāsi, majjhatto hohi patthiva,
Atipītigataṃ cittaṃ sandhāretuṃ sudukkaraṃ.
19. Idaṃ vatvāna so bhikkhū pakkhirājāva ambare
Khippaṃ gantvāna saṃghassa parivisī yathicchakaṃ.
20. Terasānaṃ6 sahassānaṃ saṃpuṇṇaṃ āsi bhojanaṃ.
Dinnāvasesaṃ yaṃ atthi, attanā paribhuñji so.

[SL Page 035] [\x 35/]

21. Dakkhiṇeyyaguṇaṃ disvā paccakkhaṃ paṭhavissaro
Pasādaṃ vipulaṃ katvā pāpuṇi mānasaṃ7. Sukhaṃ.
Tato tassa rañño maraṇakāle upaṭṭhite dhammakathikā bhaṇanti: "appamādaṃ karohi mahārāja, satiṃ paṭipajja, attano kusalaṃ anussarāhī"ti. Rājā bhaṇati:

22. Suvaṇṇarūpā maṇimuttachāditā
Dussāvikammaṃ mama kāritaṃ pure,
Dhamme ca saṃghe ca katādhikāro
Bahuppakāro vipulo ahosi me.
23. Cātuddase paṇṇarase, yā ca pakkhassa aṭṭhamī,
Sīlāni guttāni surakkhitāni me
Etāni sabbāni vihajja dissati
Yamekabhikkhussa adāsi bhojanaṃ.
24. Iti narausabho narissaro so
Naragaṇadevasamucchitārisaṃghe8
Ariyapurisapuggalassa datvā
Tusitapurabhavanagatosi rājā. 25. Aparimitamanantamappameyyaṃ
Paramasukhaṃ sukhadāyako alattha,
Ajarāmaramakkhayaṃ visokaṃ
Labhatu no pa'yaṃ dhammikova rājā.

Viceyyadānavatthu9aṭṭhamaṃ.
Iti kaṇṭakasolapaṭṭanavatthabbena paṭṭakoṭṭi vihāravāsikena10 ācariyadhammanandittherena kataṃ sīhaḷa vatthudasakaṃ tiṭṭhitaṃ.
[SL Page 036] [\x 36/]

(9. Mahādevaupāsakassa vatthu)

1. Dānānisaṃsavattāraṃ dānavatthujinaṃ budhā
Dānā sambodhisampattaṃ dānavattānamuttamaṃ1

Ettha dānassa phalānisaṃso vatthunā saha saṃvavaṇṇito2 kathetabbo. Evamanusūyate: tambapaṇṇidīpe nissadanajanapade (?) Vattagāmo3 nāma ahosi.Tasmiṃ gāme mahādevo nāma upāsako paṭivasati (saddhopasanto dhammajīvī. So sassapāka)kāle sampatte araññe khettassa sāmante tinakuṭikaṃ katvā rakkhituṃ nipanno. Tato aḍḍharattasamaye aññataro peto annapānāni yācanto rodanto vilapanto mahāpathena gacchati. Tassa saddaṃ sutvā mahādevo upāsako uṭṭhahitvā dūrato va paṭipucchi.

2. Ko nu rodati dukkhitaṃ4 rattiṃ nimmānuse vane?
Annapānāni5 yācanto vilapantova gacchasi?
Peto bhaṇati.
3. Ahaṃ hi samma peto'smi, maccheravasamāgato,
Pāpakammaṃ karitvāna petalokamupāgato
4. Abandhuko6 anātho'haṃ natti me koci dāyako;
Ete sanāthā gacchanti bhutvā pītvā yathāsukhaṃ.
5. Hatthiassarāthādīhi yāyanti ca disodisaṃ7
Alaṃkārehi maṇḍetvā sanāthā6 kāmakāmino.
6. Taṃ sutvāna mahādevo taṃ petaṃ etada bravi:9
Kuhiṃ alatthuṃ10 ete hi? Kissa tvaṃ te nalabbhasi?
Peto bhaṇati:

[SL Page 037] [\x 37/]

7. Dīpe rohaṇapassampi bodhipiṭṭhijanapade11
Annapānāni datvāna ñātipetāna muddisuṃ.
8. Te ñātipetā gantvāna anumoditvāna ekato
Petabhāvaṃ jahitvāna dibbavaṇṇaṃ labhiṃsu te.
9. Te disvā paridevāmi rodāmi vilapāmi ca;
Piṭṭhito piṭṭhito yāmi yācamāno punappunaṃ.
Upāsako bhaṇati:
10. Vijahitvā manussattaṃ paralokaṃ gatā ca ye
Tesaṃ uddissa dentī te12 ñātakāpi añātakā.
Peto bhaṇati:
11. Aññātakā ñātakā vā uddisitvāna13 denti ye
Yadi petā'numodanti, taṃ tesaṃ upakappati.
Upāsako bhaṇati:
12. Sādhu tvaṃ anumodāhi suve dānaṃ 14 dadāmahaṃ
Sīlavante gharaṃ netvā annapānaṃ samuddisaṃ.
13. Anumodami taṃ samma, dehi me anukampaka,
Uddharehi apāyā maṃ (khuppīpāsāsamappitaṃ)

Tato mahādevo upāsako tassā rattiyā accayena vihāraṃ15 gantvā adṭha bhikkhu nimantetvā purato gharaṃ gantvā sabbabhojanavikatikaṃ sajjetvā puna te bhikkhū ānetvā āsanesu nisīdāpetvā pāniyaṃ adāsi "iminā vipākena petassa udakaṃ nibbattatū"ti uddisi. Yāguṃ datvā kādanīyaṃ datvā bhojanīyaṃ datvā mālāpūjaṃ katvā "iminā vipākena petassa (yāguādīnī)16 nibbattantū"ti uddisi. Peto pi tattha anumoditvā dibbattabhāvaṃ paṭilabhi, bhikkhūpi bhuñjitvā anumoditvā pakkamiṃsu. Upāsako

[SL Page 038] [\x 38/]

Punadivase khettaṃ gantvā nipajji. Aḍḍharattasamaye so peto āgantvā pivitvā bhuṃjitvā maṇḍitvā dibbena rūpena upāsakassa avidūre ṭhito āha:
14. Uṭṭhehi samma, kiṃ sesi? Passa sandiṭṭhikaṃ phalaṃ;
Sumittaṃ purisaṃ laddhā pattosmi paramaṃ sukhaṃ
Upāsako tiṇakuṭiyā nikkhamitvā ṭhito taṃ petaṃ avoca:
15. Atidūre ṭhito samma, āgaccha mama santike,
Alaṃkataṃ taṃ passāmi, kissa lajjasi maṃ tuvaṃ.
Peto bhaṇati:
16. Lajjāmi samma, naggosmi, sāṭakaṃ natthi me pana:
Sabbāni paripuṇṇāni, ekaṃ me natthi sāṭakaṃ.
Upāsako bhaṇati;
17. Ekaṃ me sāṭakaṃ atthi, gaṇhāhi tvaṃ, dadāma'haṃ
Taṃ sāṭakaṃ nivāsetvā āgaccha mama santikaṃ.
Peto bhaṇati:
18. Evaṃ dinnaṃ na me hoti sāṭakānaṃ satānipi;
Sīlavantesu yaṃ dinnaṃ taṃ petā paribhuñjareti.

So tassā rattiyā accayena puna bhikkhū nimantetvā bhojetvā ekekassa bhikkhussa sāṭakayugaṃ datvā "iminā vipākena petassa sāṭakāni nibbattantu"ti uddisi bhikkhū paribhuñjitvā gatā. Puna upāsako khettakuṭikāya nipanno. Peto devaputtarūpena aḍḍharattasamaye disā17 obhāsetvā sabbālaṃkārabhusito dusse nivāsetvā āgantvā purato ṭhito āha:

19. Sammukhe purato ṭhatvā devaputto mahiddhiko
Mahādevaṃ gahetvāna idaṃ vacanamabravi:
20. Mātāpitukataṃ netaṃ, ñātisālohitehi vā, yaṃ tumhehi kataṃ mayhaṃ tassa patikaromahaṃ.

[SL Page 039] [\x 39/]

So mahādevaṃ bāhāya gahetvā aññatarassa vaṭarukkhassa mūle netvā tisso nidhikumbhiyo dassesi, ekā suvaṇṇabharitā, ekā rajatabharitā, ekā kahāpaṇa bharitā."Imaṃ nidhiṃ gahetvā paribhuñjāhi ca parivārehi ca puññaṃ ca karohi; mayhaṃ ca pattiṃ dehī" ti vatvā sabba dhanaṃ tassa gharaṃ āharitvā ajeyyaṃ ca parehi katvā antaradhāyi.1 Puna āha:

21. Sammā sabbaṃ vissajjetvā dātabbaṃ dānamuttamaṃ,
Pubbapete ca ārabbha atha vā mittadevatā.
22. Edisaṃ yo dade dānaṃ paccakkhaṃ labhate sukhaṃ;
Pecca sugatimaggena gacchate, neva te'taraṃ.2
23. Tasmā ye (vuddhimicchinti attano) kāmakāmino
Sumettā sīlasampannā atthakāmā hitesino
Macecharaṃ pajahitvāna dāne abhiramantu te
24. Mahādevo viya tepi bhavantu bahukā janā,3
Sandiṭṭhikaphalaṃ bhutvā bhuñjante sugatiṃ puna.
25. Etādisāni sutvāna ñātipetāna muddisaṃ
Dhammena dānaṃ dātabbaṃ dhammakāmena dhammikaṃ.
Mahādevatthu ekādasamaṃ

(10. Pāsāṇapetavatthu.)

Eva manusuyyate: sīhaḷadīpe rohaṇajanapade saṭṭhimattā bhikkhū bodhiṃ vandanatthāya uttarāpathaṃ agamaṃsū. Te anupubbena anurādhapuraṃ pavisitvā mahākoṇḍāya4 (-mahātitthe?) Nāvaṃ abhiruhitvā kāveripaṭṭane5 uttiṇṇā. Tato kamena gacchantā mahāaṭaviṃ paviṭṭhā'tattha maggavimūḷhā jātā tattha bahunnaṃ hatthinaṃ gatamaggaṃ disvā maggoti maññamānā taṃ paṭipannā tīṇi divasāni

--------------------------------
1. [H.B] dānavitthāramantakaṃ 2. [H.B.] Vattitāni.
3. Vatthugāmo (lokappa) 4. Ko.Nu.Kho āsi tvaṃ. Samma
(Lokappa) 5. Pānaṃ hi (lokappa) 6. Aññātako (lokappa)
7. [A.B.K.] Rathāyuttā sivikā sandamānikā. 8. [K.] Kīḷantā
9. [A.B.K.] Paribhāsati. 10. [K.] Alattha (lokappa) labhiṃsu.
11. [K.] Bodhipiṭṭhijanā bahū. 12. Kārenti (tīsūpi)
13. (Lokappa) uddissa 14. [A.B.K.] Svātanāya
15. [A.B.] Gharaṃ 16. [K.] Alaṃkārādini.
17. Potthakesu natthi.

[SL Page 040] [\x 40/]
Gantvā aññataraṃ mahantaṃ pāsāṇasadisaṃ ekakoppamāṇaṃ petaṃ disvā pāsāṇoti maññamānā āruhitvā nipannā. Mahāthero pana uṭṭhahitvā bahi caṃkamanto hatthapāda sīsasaṇṭhānāni disvā "peto ayaṃ, nāyaṃ pāsāṇo"ti ñatvā te bhikkhū pakkosi: "ethāvuso, oruhatha; peto ayaṃ na pāsāṇo"ti. Te sabbe orūḷhā. Peto sīsaṃ ukkhipi, taṃ disvā thero pucchi:

1. Ekakosappamāṇo te kāyo pāsāṇasannibho,
Ṭhānacaṃkamanaṃ natthi, kiṃ kammaṃ pakataṃ tayā?
Peto bhaṇati
2. Peto'hamasmiṃ bhaddante, manusso'haṃ pure ahuṃ
Kassapasammāsambuddhe saṃghadabbavināsako 1
3. Ārāmakhettavatthūni dhanadhaññāni sabbaso
Yaṃ kiñci saṃghikaṃ dabbaṃ taṃ vināsemi dummati.
4. Evarūpāni dukkhāni tibbāni kaṭukāni ca
Petaloke anubhutvā2 pacchā'viciṃ gamissa'haṃ

Mahāthero bhaṇati: kathaṃ tvaṃ samma saṃghikaṃ vināsesī ti? Peto bhaṇati:

5. Parinibbute bhagavati kassape lokanāyake
Saṃghassa khettato dhaññaṃ bhuttaṃ me saha ñātihi.
6. Puttadārā ca ñātī ca dāsakammakarā ca ye
(Sabbe samaggā bhuñjiṃsu; dukkhaṃ bhuñjāmi) ekako,
7. Uḷāraṃ me kataṃ kammaṃ uḷāraṃ yeva dayhati.
Pipāsāpīḷito, mayhaṃ mukhe siñcatha pāniyaṃti.

Saṭṭhimattā te bhikkhū nadiṃ otaritvā patthi (pānīyaṃ āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Paṭhamayāmato) paṭṭhāya yāva aruṇuggamanā ākirantānaṃ petassa jivhāpi na temeti. Thero taṃ bhaṇati: "bho kiñci assādaṃ laddhoti"? Peto bhaṇati:
[SL Page 041] [\x 41/]

8. (Yadi bhikkhusahassampi sattarattimpi me chupe)
Aggajivhā na temeyya, kuto kaṇṭhaṃ atikkame?
9. Edisaṃ kaṭukaṃ kammaṃ saṃghadabbavināsane;
Sukhaṃ idaṃti taṃ mantvā kataṃ me dukkhahetukaṃ.
10. Mayhameva (kataṃ kammaṃ mayhameva) vipaccati;
Vipaccamānaṃ taṃ kammaṃ, parittāṇaṃ na vijjati.

Bhaddantānaṃ sabbesaṃ siñcitaṃ udakaṃ yadi me galakaṃ atikkameyya imāya me gatiyā amutto bhaveyyaṃti sapathaṃ katvā bhikkhū pucchi ke pana tumihe āyasmanto kassa sāvakāti? Mahāthero bhaṇati:

11. Sakyarājakule jāno jino gottena gotamo
So'mhākaṃ bhagavā satthā, tassa sissagaṇā mayaṃ
Peto bhaṇati:

12. Gotamo yadi sambuddho uppanto lokanāyako
Sattāhāke atikkante avīcigatiko ahaṃ.
13. Kassapassa ca buddhassa gotamassa ca satthuno etthantare'yaṃ vasudhā vaḍḍhitā sattagāvutaṃ.
14. Vassānaṃ gaṇanā'saṃkhyā atikkantā bahū pana
Petaloke bahuṃ mayhaṃ bhuñjamānassa taṃ phalaṃ
15. Idāna'vīciṃ gantvāna bhuttabbaṃ tassa sesakaṃ.
Pamādalobhajaṃ kammaṃ evaṃ taṃ vipulaṃ gataṃ.
16. Evaṃ dosāvahaṃ hoti saṃghasantakanāsanaṃ,
Guṇāvahampi vā tesaṃ ye taṃ rakkhanti sabbadā.
17. Tumihe tu gacchathe'dāni jālā jālenti me tanuṃ.
Maṃ disvā appamādena yuñjatha buddhasāsane.
18. Khaṇaṃ varaṃ labhitvāna lokasmiṃ yaṃ1 sudullabhaṃ taṃ khaṇaṃ mā virādhetha; yuñjatha buddhasāsane.
19. Paṭigacceva yuñjitvā dukkhassantaṃ karissatha;
Apāyaṃ duggatiṃ gantvā mā socittha yathā ahaṃ.

[SL Page 042] [\x 42/]

20. Disvāna hi ime dose saṃghadabbavināsane
Dhammapītissa bhikkhussa saṃvego vipulo ahu.
Iti tesu bhikkhusu osakkitesu petassa sarīre mahā aggikkhandho uṭṭhahi. Tenevobhāsena1 te pana tassā rattiyā diyaḍḍhagāvutaṃ gatā; gacchamānā petassa vacanaṃ anussaritvā saṃviggahadayā visesūpagā jātā.
Pāsāṇapetavatthu dvādasamaṃ.
----------------------------------------------- ------------------1. [H.] Antaradhāyitvā 2. [H.K.] Neva hetunā
3. [K.H.A.] Mahādevo viya dissanti bahukārino aññepi.
4. [A.B.] Maketuddhāya 5. Paripaviṭane.
1. Kassapabuddhakālamhi saṅghasantakanāsako. (Loka)
2. [K.] Anugantvā
1. [H.] Yaṃ tasmiṃ. ( 13. Thamibhapeta vatthu.)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe sambahulā bhikkhū bodhivandanatthāya niggatā mahākoṇḍāya2 nāvaṃ abhiruhitvā kāveripaṭṭane uttiṇṇā. Te anupubbena gāmanigama rājadhāniyo atikkamitvā mahāaṭaviṃ sampattā. Te sattadivasaṃ maggavimuḷhā paribbhamantā hatthiyūthagataṃ maggaṃ disvā taṃ paṭipannā. Te tena gantvā aññataraṃ silāya nikhātaṃ addhasarīraṃ disvā manussoti maññamānā yena so peto tena gacchiṃsu. Saṃghatthero maggaṃ pucchanto taṃ āha:

1. Sattarantindivaṃ sabbe maggamūḷhā bhavāmase;
Silāmajjhe ṭhitakova maggaṃ desehi bhikkhunaṃ.
Peto bhaṇati:
2. "Sattarattindivaṃ sabbe maggamūḷhā" gamittha3 vo;
Tiṇi buddhantare sabbaṃ maggamūḷho bhavāma'haṃ.
Thero bhaṇati:
3. Evaṃ sudīghamaddhānaṃ kissa tvaṃ maggamohito;
Ko vā pantthe samma tvaṃ? Kiṃ vā kammaṃ kataṃ pure?
Peto bhaṇati
----------------------------------------------- ------------------
1. [A.B.] Tenevattabhāvena. 2. Mahāteṇḍāya. (Aññasmiṃ catthusmiṃ.)
3. [K.] Bhavantu te.

[SL Page 043] [\x 43/]

4. Kakusandhabuddhakāle manusso'haṃ tadā ahuṃ,
Pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ idhāgato.
5. Catuyojanaāyāme selapabbatamuddhani1
Kammena so nimujjitvā bhumiyopari saṇṭhito.
6. Evaṃ saṃvaḍḍhitā2 bhumi catubuddhantare gatā
Kammakkhayaṃ na me diṭṭhaṃ sadānavanāñcanā3 ahaṃ
Theri bhaṇati:
7. Uppādakālaṃ buddhānaṃ (yaṃ kālaṃ parinibbutā.
Tava ko taṃ nivedeti?) Kathametaṃ vijānasi?
Peto bhaṇati:
8. Okkamante ca jāyante bujjhante cakkavattane āyumhi parinibbāṇe bahukā honti vimbhayā.
Thero āha: (kathame te) vimhayāti?
9. Ākāse selasikhare silāya dharaṇītale
Jaleva padumā honti; disvā jānāmahaṃ tadā.
10. Yaṃ kālaṃ tāni padumāni (ātappantā milāyare
Tāni disvā) pajānāmi nibbuto bhagavā iti.
Thero bhaṇati:
11. Evaṃ accantakaṭukaṃ dukkhaṃ vedaniyaṃ bhusaṃ
Bahuvassānī anuhosi, kissa kammassidaṃ phalaṃ?
Peto bhaṇati:
12. Atīte buddhakālamhi kakusandhassa tādino
Saṃghassa khettapassamhi mama khettaṃ kasāma'haṃ
13. Khettadvayassa mariyāde ṭhapitaṃ selathambhakaṃ.
Uddharitvāna taṃ thambhaṃ atīte (?) Nikhaṇiṃ tadā.
14. Saghassa khettato bhūmiṃ aparaddhaṃ kataṃ mayā;
Etaṃ kammaṃ vipaccantaṃ tathā eva vipaccati.
----------------------------------------------- -------------------
1. [H.K.] Jātohaṃ selamuddhani. 2. [B.A.] Sabbatthikā.
3. [K.] Sadānamuñcanāmahaṃ.
[SL Page 044] [\x 44/]

15. Tattha kālaṃkaritvāna jāto'haṃ selamuddhani
Jātaṭṭhānā na iñjāmi, passa kammassidaṃ phalaṃ.
Iti vatvā peto bhikkū pucchi: ke tumhe āyasmanto.
Kassa sāvakāti? Mahāthero bhaṇati:
16. Dasapāramī pūretvā patto sambodhimuttamaṃ
Gottena gotamo buddho, tassa sissagaṇā mayaṃ.
Peto bhaṇati:
17. Yadi gotamasambuddho uppanno lokanāyako
Sattāhake atikkante avīcigatiko ahaṃ.
18. Jinassa kakusandhassa gotamassa ca satthuno
Enthantare'yaṃ vasudhā vaḍḍhitā catuyojanaṃ.
19. Vassānaṃ gaṇanā'saṃkhyā atikkantā bahū gatā;
Petaloke bahuṃ mayhaṃ bhuñjamānassa taṃ phalaṃ.
20. Idāna'vīciṃ gantvāna hottabbaṃ tassa sesakaṃ.
Pamādalobhajaṃ kammaṃ evaṃ taṃ vipulaṃ gataṃ.
21. Tasmā pamādaṃ lobhaṃ ca parivajjenti paṇḍitā.
Appamittā aluddhā ca tena sukhaṃ labhanti te.
22. Evaṃ dosāvahaṃ hoti saṃghasantakanāsanaṃ;
Guṇāvahampi taṃ tesaṃ ye taṃ rakkhanti sabbadā.
23. Evamādīni dukkhāni jāyanti kammapaccayā.
Dhammapītissa bhikkhussa jātihetu vinassati1.
Thambhapetavatthu terasamaṃ.

(14. Kasipetavatthu)

Eva manusuyyate: tambapaṇṇidīpe bahū bhikkhū bodhi vandanatthāya niggatā mahātoṇḍāya2 nāvaṃ abhirūhitvā kāveripaṭṭane otiṇṇā. Tato anupubbena gāmanigamarājadhāniyo atikkamitvā mahāaṭaviṃ sampattā. Te
----------------------------------------------- ------------------
1. [A.B.] Bhavissati. 2. [K.] Mahākoṇḍāya.

[SL Page 045] [\x 45/]

Sattadivasaṃ maggavimūḷhā parabbhamantā hatthiyūthagataṃ maggaṃ disvā taṃ paṭipannā, te tena gantvā aññataraṃ petaṃ mahantena naṅgalena balivadde yojetvā kasantaṃ disvā manussoti maññamānā yena so tena gatā.
Mahā thero avidure ṭhito maggaṃ paṭipucchi:
1. Sattarantindivaṃ sabbe maggamūḷhā bhavāmase;
Maggaṃ desehi bhikkhūnaṃ yadī jānāsi kassaka. Peto bhaṇati:
2. Sattarattindivaṃ sabbe maggamūḷhā bhavantu te,
Ahaṃ anekavassāni maggamūḷehā bhavāmiti.
Thero bhaṇati.
3. Evaṃ sudīghamaddhānaṃ kena tvaṃ maggamohito?
Ko vā panettha samma tvaṃ? Kiṃ vā kammaṃ kataṃ pure?
Peto bhaṇati:
4. Kāle kassapabuddhassa manussohaṃ tadā ahuṃ,
Mukhena pāpakaṃ katvā kasipetattimāgato.
5. Na pivāmi na bhuñjāmi, āsanaṃ sayanaṃ kuto?
Niccaṃ rattinditvā so'haṃ1 kasanto ye va sañcariṃ.
6. Evaṃ mayhaṃ kasantassa kāyo jalati rattiyaṃ,
Yuganaṃgalagoṇā ca jalanti phālapājanaṃ.
7. Ḍayhamānassa kāyassa yamalokagatassa me
Etthantare'yaṃ vasudhā vaḍḍhitā sattagāvutaṃ.
8. Evaṃ bahūni vassāni dukkhaṃ kāyikamānasaṃ
Anubhonto ca ḍayhāmi; passa kammassa daḷhataṃ.
Thero bhaṇati:
9. Kīdisaṃ kaṭukaṃ kammaṃ kiṃ mukhena kataṃ tayā?
Tamahaṃ sotumicchāmi, saṃvegajananaṃ mama.
Peto bhaṇati:
----------------------------------------------- -------------------
1. [H.K.] Mayhaṃ. 2. [K.H.] Gacchati.
[SL Page 046] [\x 46/]

10. (Sādhu sabbe samāgantvā suṇātha mama bhāsato)
Taṃ kammaṃ vyakarissāmi, yaṃ kammaṃ dukkataṃ mayā.
11. Addhānamhi atītamhi nagare kāsināmake
Tattha rājā kikī nāma rajjaṃ kāresi pāṇinaṃ.
12. Tassa rañño adhiṭṭhānaṃ puraṃ bārāṇasī ahu.
Taṃ puraṃ upanissāya kassapo vasate jino
13. Vassaṃ vasitvā bhagavā caramāno ca cārikaṃ
Anukampamupādāya mama gāmaṃ upāgami.
14. Tasmiṃ gāme janā sabba saṃkaḍḍhitvāna1 bhojanaṃ
Kassapaṃ sugataṃ buddhaṃ nimantesuṃ sasāvakaṃ.
15. Ahaṃ ca tasmiṃ samaye pasu-naṃgala-phālakaṃ
Khandhe katvāna gacchāmi kasikammassa kāraṇā
16. Maṃ disvā ñātako tatta atthakāmo hitesiko
Mameva anukampāya idaṃ vacanamabravi:
17. Ayaṃ ca kassapo buddho āgato lokanāyako
Taṃ yathāsattiṃ pūjenti; kiṃ tvaṃ sammaṃ na pūjasi?
18. Sutvāna tassa vacanaṃ āghātetvāna mānasaṃ
Abhāsitabbaṃ bhāsimhi aññāṇapakato ahaṃ.
19. Yadi ajja hi so buddho, mayhaṃ khettaṃ kasissati.
Evaṃ ahampi pūjeyyaṃ, kasi me nappavattati (?)
20. Etaṃ vākyaṃ udīretvā tattha kālakato ahaṃ
Petalokaṃ idhāgantvā vedemi dukkhavedanaṃ.
21. Pattosmi īdisaṃ dukkhaṃ kaṭukaṃ ca mahattaraṃ
Asidhārā mukhe yeva te dukkhā vipulā ahū.
22. Aguttavācaṃ2 maṃ disvā saṃviggā hotha paṇḍitā
Saṃviggamānasā hutvā muñcatha bhavadukkhato.

Iti vatvā bhikkhu pucchi: tumhe āyasmanto kassa sāvakāti? Thero bhaṇati:
23. Yo so dasabalopeto vesārajjavisārado
Gottena gotamo nātho tassa sissagaṇā ime.
Peto bhaṇati:
----------------------------------------------- ------------------
Ra1. [K.] Saṃghavetvāna. 2. [K.] Asuddhavācaṃ.

[SL Page 047] [\x 47/]

24. Yadi gotamasambuddho uppanno lokanāyako
Sattāhake atikkante avīcigatiko ahaṃ.
25. Kassapassa ca buddhassa gotamassa ca satthuno
Etthantare'yaṃ vasudhā vaḍḍhitā sattagāvutaṃ.
26. Vassānaṃ gaṇanā'saṃkhyā atikkantā bahūgatā
Pattassa petalokaṃ me bhuñjamānassidaṃ phalaṃ.
27. Avīciṃ hi ito gantvā bhottabbaṃ tassa sesakaṃ
Pamādalobhajaṃ kammaṃ evaṃ taṃ vipulaṃ bhavi.
28. Evaṃ dosāvahaṃ hoti aparaddhaṃ guṇādhike;
Guṇāvahaṃ hi taṃ tesaṃ yesaṃ cittaṃ pasīdati.
29. Ekavācāpadosena patto dukkhaṃ sudāruṇaṃ;
Sabbadukkhakkhayo hoti dhammapītissa bhikkhuno:
Kasipetavatthu cuddasamaṃ.

(15. Taṇḍulapetavatthu)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe cetiyagirimhi aññataro bhikkhu vasati sambahulehi saddhiṃ tassa bhikkhussa pitā cetiyagiriṃ āgato. So bhikkhu pitu bhattakāraṇā taṇḍulaṃ alabhanto ārāmikānaṃ hatthato saṃghasantakaṃ aḍḍhanāḷimattaṃ taṇḍulaṃ aggahesi "sve dassāmī" ti.So tassā yeva rattiyā kālakato cetiyagirissa antare peto jāto. Eko piṇḍacāriko bhikkhu taṃ maggaṃ aḍḍharattisamaye paṭipajjanto taṃ petaṃ jalamānaṃ ṭhitaṃ disvā paṭipucchi:

1. Sudīghakāyo duggandho aggikkhandhova dippasi,
Aṭṭhicammāvanaddhova, ko nu tvaṃ idha tiṭṭhasi?
2. Petohamasmi bhaddante dukkhito yamalokiko pāpakammaṃ karitvāna petalokaṃ idhāgato
Thero bhaṇati:
[SL Page 048] [\x 48/]

3. Kiṃ nu kāyena vācāya manā dukkataṃ kataṃ,
Kissa kammavipākena petalokaṃ idhāgato?
Peto bhaṇati:
4. Bhikkhu ahaṃ pure hutvā vasiṃ cetiyapabbate,
Pitussa me bhojanattaṃ taṇḍulaṃ pariyesayaṃ
4. Na laddhaṃ pariyesitvā, (tato'rāmikahatthato1
Saṃghassa taṇḍulaṃ suddhaṃ) gahitaṃ aḍḍhanāḷikaṃ
5. Sve nāḷiṃ paripūretvā dassāmīti manaṃ kataṃ
Etissā rattiyā yeva kālaṃkatvā idhāgamiṃ.
Thero bhaṇati:
7. Etaṃ bhikkhuṃ pajānāmi, sīlavā so bahussuto;
Īdiso sīlasampannoso na gaccheyya duggatiṃ.
Peto bhaṇati:
8. Evaṃ so sīlasampanno sutavantopi sāsane;
Saṃghasantakaharaṇaṃ2 accāsanne3 vipaccati.
9. Yaṃ kiñci saṃghikaṃ bhaṇḍaṃ appaṃ vā nātimaññatha;
Vipākakāle taṃ kammaṃ vipulena vipaccati.
Thero bhaṇati:
10. Kittakaṃ kusalaṃ tuyhaṃ petalokā vimuttiyā
Buddhe dhamme ca saṃghe ca tīsu pūjaṃ karomahaṃ.
Peto bhaṇati:
11. Girito yāva gāmaṃ hi gāvutattayaantare
Sakaṭe sampayojetvā asaṃkiṇṇaṃ4 nirantaraṃ
12. Taṇḍulaṃ paripūretvā yadi saṃghassa dassatha,
Evāhaṃ parimuccāmi imāya petayoniyā.
13. Evaṃ vipulataṃ pattaṃ aḍḍhanāḷikataṇḍulaṃ.
Yadidaṃ na labhāpetha, mama muttī sudullabhā.
----------------------------------------------- -------------------
1. [H.K.] Saṃghārāmika. 2. Saṃghassa sattakaṃ tassa (sabbesu)
3. [K.] Ajjhāpanne. 4. [K.] Abhinna ca.

[SL Page 049] [\x 49/]

Tato thero pabhātāya rattiyā anurādhapuraṃ pavisitvā saddhātissarājassa purato aṭṭhāsi. Rājā tassa pattaṃ gahetvā āgatapubbaṃ taṃ theraṃ pucchi: kiṃ bhante āgatatthāti?" Thero taṃ pavattiṃ ācikkhitvā payojanaṃ ācikkhanto "taṇḍulatthāya mahārājā"ti āha. Rājā kittakāti pucchi. Thero yathāvuttameva ācikkhi. Tato rājātīsu gāvutesu1 sakaṭe ṭhapāpetvā taṇḍulehi pūrāpetvā bhikkhusaṃghassa adāsi. Datvā petassa nibbattatūti uddisi. Dinnamatte yeva so peto petattabhāvaṃ vijahitvā dibbarūpadhārī ahosi. Puna rattiṃ thero taṃ maggaṃ paṭipanno. Devaputto therassa vandanaṃ katvā purato añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. Thero taṃ disvā pucchi.

14. Varamakuṭadharo varaaggavattho
Vararucirābharaṇehi bhūsitaṃgo
Varasurabhisugandhalimpitaṅgo
Varadhanado tidasissaro nu kho tvaṃ?
Devo bhaṇati:
15. Saraṇamasaraṇe3 gato bhadante
Ahaṃ vivaso, mamupāgato pure3
Maṃ amitadukkhasāgare4 nimuggaṃ
Atikaruṇāya yuto tvamuddharesi.
16. Parahitakarā bhavanti ye te
Jinaparisā jinena vinītā bhavetha(:)
Satataṃ ....... Samappavattacittā.
Bhavatu ca sabbavimutti bhikkhunoti.
Taṇḍulapetavatthu paṇṇarasamaṃ

----------------------------------------------- -------------------
1. Gāvutantaresu 2. [K.] Matissaraṇe
3. [K.] Ahamidha peta mūpāgato pure maṃ 4. [K.] Asitaṃ asitasāgare nimuggaṃ.

[SL Page 050] [\x 50/]

(16. Bhattantarāyakara petavatthu)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe rohaṇajanapade pabbato nāma vihāre atthi. Tatra mahābhikkhusaṃgho paṭivasati. Tena kālena jānapadā manussā sahatthā dānāni dātukāmā vihāraṃ gantvā sabbaṃ bhikkhusaṃghaṃ timantenti. Saṃghatthero "sabbe bhikkhū nimantitā, vihāre bhattaṃ mā pacathā"ti ārāmike vāresi, taṃ ca vihāraṃ bhatta velāya sadā yeva piyaṃgudīpavāsī dve bhikkhū āgacchanti. Te taṃ divasaṃ chinnabhattā jātā. Saṃghatthero tattha kālaṃkatvā petaloke nibbatto. Aññataro piṇḍapātacāriko bhikkhū bodhipiṭṭhijanapade araññe viharati mettāvihārī. So peto khuppipāsāparipīḷito aḍḍharattasamaye taṃ theraṃ upasaṃkamitvā vanditvā (avidūre) aṭṭhāsi.

Taṃ disvā thero pucchi:
1. Amanusso virūposi tava kāyo bhayānako
Duggandho aṭṭhisaṃghāṭo. Ko nu tvaṃ idha tiṭṭhasi?
Peto bhaṇati: 2. Āsi thero vihāresu (saṃghatthero vināyako)
Tumihe jānātha taṃ theraṃ, cavitvā so idhāgato.
Thero bhaṇati:
3. Etaṃ theraṃ pajānāmi, sīlavā so bahussuto;
Etādisānaṃ sādhūnaṃ duggati nūpapajjati.1
Peto bhaṇati:
4. Evampi sīlasampanno sutaṃ atthi pi sāsane
Ekavācāpadosena petalokaṃ gatova so.
Thero bhaṇati:
----------------------------------------------- ------------------
1. Uppajjati (sababesu)

[SL Page 051] [\x 51/]

5. Vācādosuggirantassa yaṃ taṃ so tvaṃ2 abhāsi me
Taṃ vācādosaṃ akkhāhi sotumicchāmi taṃ tava.
6. Bodhipiṭṭhijanapade sabbe jānapadā janā
Dānāni dātukāmā te sabbe bhikkhū nimantayuṃ
7. Etaṃ disvāna so thero idaṃ ārāmike bravi:
Yadatthi (?) Sabbabhikkhūnaṃ vihāre mā pacittha vo.
8. Ārāmikāpi taṃ sutvā na paviṃsu tadā tahiṃ;
Bhikkhū ca gocaragāmaṃ niggatā tena te pana.
9. Etaṃ vihāraṃ dve bhikkhū āgacchanti sadāva te
Bhattaṃ bhutvāna gacchanti piyaṃgudīpavāsikā.
10. Acintetvāna so thero taṃ bhattaṃ paṭivārayi
Āgantvā pana te bhikkhū chinnabhattā tadā ahuṃ.
11. Bhattantarāyaṃ katvāna bhikkhūnaṃ bhattakāminaṃ
Khuppipāsāya ḍayhanto bhamāmi sabbato disā.
12. Yaṃ kiṃci saṃghikaṃ lābhaṃ appaṃ vā yadi vā bahuṃ
Antarāyo na kātabbo; ananto saṃghamāgato.4
13. Ahaṃ apaccavekkhitvā abhāsiṃ antarāyikaṃ ekavācāpadosena dukkhaṃ pattosmi edisaṃ.
14. Mamaṃ disvā tuvaṃ bhante saṃvejetumarahasi;
Na vāreyya sutaṃ sīlaṃ taṃ kammaṃ mā vipaccatu.5
Thero bhaṇati:
15. Kinnu tuyhaṃ karissāmi, muñcemi kena hetunā,
Buddhe dhamme ca saṃghe ca tīsu pūjaṃ karoma'haṃ.
Peto bhaṇati:
16. Yadā'yaṃ paṭhavī sabbā rohatī girisamantato
Sakaṭānaṃ patho hoti, tadā mutto bhavissahaṃ.
17. Dukkhappattaṃ mamaṃ disvā gantvā desehi bhikkhunaṃ
"Carantu appamādena, bhāyantu saṃghasantakā."
18. Tassa petassa sutvāna taṃ hi so piṇḍapātiko
Mahāvihāraṃ gantvāna vattamānaṃ adesayi.

----------------------------------------------- ------------------1. Uppajjati (sabbesu) 2. [A.B.] Yaṃ tisaso
3. [K.] Parakāmitaṃ 4. [H.] Saṃghadāmato
5. [H.] Pāpapaccati.
[SL Page 052] [\x 52/]

19. Tato sutvāna te bhikkhū bhītā saṃviggamānasā caranti appamādena saṃghalābhantarāyikā

20. Īdisaṃ vyasanaṃ patto thero rohaṇapabbate taṃ sutvā dhammapītissa bhayaṃ jātaṃ anappakaṃ saṃghabhattantarāyakārakapetavatthu soḷasamaṃ
(17. Patākapetavatthu.)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe rohaṇajanapade dīghāvumahāthūpo ahosi. Tassa patākā vātena ukkhittā kuṭumbiyassa sassagāmakkhette patitā. Khettasāmiko khettapariyante āhiṇḍamāno taṃ passitvā gahetvā akkharāni disvāpi na chaḍḍesi. Lobhacittena taṃ pārūpitvā pakkanto. So kālantarena kālaṃkatvā sahassaguṇaayopaṭṭāvaguṇṭhito peto hutvā nibbatto jalamānena kāyenāhiṇḍamāno bodhipiṭṭhijanapadaṃ gantvā aḍḍharatta samaye aññatarassa piṇḍapātikassa (samīpaṃ gantvā vatditvā) añjaliṃ katvā dūre aṭṭhāsi. Taṃ disvā thero pucchi:

1. Sabbo kāyo paṭicchanno lohapaṭṭehi guṇṭhito
Aggivaṇṇena sampanno ko nu tvaṃ idha tiṭṭhasi?
Peto bhaṇati:
2. Peto'hamasmi bhaddante ayopaṭṭehi guṇṭhito;
Satānaṃ dasapaṭṭāni ḍayhanto pārupiṃ sadā.
Thero bhaṇati:
3. Kiṃnu kāyena vācāya manasā dukkataṃ kataṃ
Kissa kammavipākena ayopaṭṭena ḍayhasi?
Peto bhaṇati:

----------------------------------------------- -------------------
1. Idāni dipavāpithūpoti voharīyati. Pubabe pana dighāvu kumārassa kāmaṃ gahetvā dīghāvuthūpoti voharitaṃti maññāmi.
[SL Page 053] [\x 53/]

4. (Ahaṃ manusso hutvāna) bahudhano kuṭumbiko
Aneke katvā khettāni pekkhanto vicarāmahaṃ.
5. Dīghāvumahāthūpamhā patākā pavānāhaṭā
Vātena gāvutaṃ gantvā (mama khette patiṭṭhitā.
6. Tattha patiṭṭhitaṃ disvā hatthena taṃ parāmasiṃ;
Pariyesanto passāmi akkharaṃ likhitaṃ tahiṃ.
7. Akkharānipi disvāna lobhacittena'haṃ tadā
Gahetvā pārupiṃ tattha buddhathūpassa taṃ dhajaṃ.
8. Tato kālaṃ karitvāna petalokaṃ gato ahaṃ1
Ayopaṭṭāni vatthāni laddhā dasasatāni me. 9. Tāni paṭṭāni me kāyaṃ ḍahanti ayamaṇḍitaṃ2
Assādaṃ natthi me kiñci (bhusaṃ dukkhappavattiyā
10. Āsanaṃ sayanaṃ) natthi annapānaṃ kuto mama?
Accantadukkhappattomhi, maraṇaṃ me na vijjati.
Thero bhaṇati.
11. Kiṃ kammaṃ3 te karissāmi, mocemi kena hetunā?
Buddhe dhamme ca saṃghe ca dhajaṃ dassāmahaṃ tava.
12. Yadi vatthasahassānaṃ paṭākā āhaṭā idha
(Dīghāvuthūpe pūjeyya, evaṃ mutti bhavissati.
13. Iti vatvāna so peto tatthevantaradhāyatha.
Tato thero pabhātāya rattiyā sīghaso pana
14. Paṭākā pariyesitvā laddhā paṇṇāsamattakā
Dīghāvuthūpe pūjetvā4 thero petassa uddisi5.)

Tassa nibbattatuti pattiṃ adāsi. Tato puna rattiṃ āgantvā theraṃ evamāha: aṭṭhaṅgulamattaṃ me bhante matthakaṃ vivaṭaṃ, taṃ passāhiti. Punadivase therena maggitvā paṇṇāsamattā labhitvā tatheva āropetvā pattiṃ adāsi tassa puna aṭṭhaṅgulappamāṇaṃ vivaṭaṃ. Etena
----------------------------------------------- ------------------1. [H.K.] Taṃ dhajaṃ pārupitvāna tattha kālakato ahaṃ.
2. Santhatāni dahanti ca, (lokappa.)
3. [K.] Kimatthaṃ.
4. [K.] Dīghāvuthūpaṃ āropetvā.
5. Ayaṃ pādo [K.] Potthake natthi.

[SL Page 054] [\x 54/]

Kamena sahasse paripuṇṇe sabbo kāyo suvaṇṇavaṇṇo jāto. So punadivase sabbālaṃkārabhusito aḍḍharattasamaye āgantvā therassa pāde vanditvātikkhattuṃ padakkhiṇaṃkatvā añjaliṃ paggaṇhitvā avidūre aṭṭhāsi. Taṃ disvā thero pucchi:

15. Vaṇṇavā abhirūposi bhusanehi vibhūsito
Suddhavattho sugandhosi, konu tvaṃ dhanado viya.
Devaputto bhaṇati:
16. Bhiṃsarūpo pure āsiṃ tattapaṭṭehi chādito
Evaṃ kilantaṃ duggandhaṃ uddharesi tuvaṃ mamaṃ,
Petabhāvā. Mahāvīra hohi aggasukhe ṭhito.1
17. Pamādapaṃke nimuggo patto petagatiṃ ahaṃ;
Thūpadhajaṃ gahetvāna tattapaṭṭadharo ahaṃ.
18. Evaṃ buddhe ca dhamme ca saṃghe cāpi gaṇuttame
Appakaṃ vippakārampi accantakaṭukapphalaṃ.
19. Tatheva adhikārampi appampi vipulapphalaṃ,
Dibbaṃ mānusakaṃ ceva sampattiṃ adhigacchati.
20. Aparādho na kātabbo tasmā tīsupi vatthusu;
Adhikārova kātabbo samiddhiphalakāminā.
21. Tattha kāraṃ karitvāna aneke devamānusā
Devamanussasampattiṃ laddhā nibbāṇamāgatā.

Idaṃ vatvā so devaputto therassa pāde vanditvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Patākapetavatthu sattarasamaṃ.
----------------------------------------------- ------------------1. [K.] Akarī dukkaraṃ sukhaṃ.

[SL Page 055] [\x 55/]

(18. Balivaddapetavatthu.)

Evamanusuyyate: tambapaṇṇidīpe ramanīye janapade vā