[CPD Classification 2.5.8]
[PTS Vol Th 1 ] [\z Th /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Th 1 ] [\z Th /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Theragāthāpāḷi
Nidānagāthā
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Sīhānaṃ'va nadantānaṃ dāṭhīnaṃ girigabbhare
Suṇātha bhāvitattānaṃ gāthā attūpanāyikā
Yathānāmā yathāgottā yathādhammavihārino
Yathādhimuttā sappaññā vihariṃsu atanditā
Tattha tattha vipassitvā phusitvā accutaṃ padaṃ
Katantaṃ paccavekkhantā imamatthamabhāsisuṃ.
Ekakanipāto
1. 1. 1
1. Channā me kuṭikā sukhā nivātā vassa deva yathāsukhaṃ
Cittaṃ me susamāhitaṃ vimuttaṃ ātāpī viharāmi vassa devā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā subhūtitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Subhūtittheragāthā.
1. 1. 2
2. Upasanto uparato mantabhāṇī1 anuddhato
Dhunāti pāpake dhamme dumapattaṃ va māluto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākoṭṭhito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Mahākoṭṭhitattheragāthā.
1 Mattabhāṇī-sīmu 2.
[BJT Page 4] [\x 4/]
1. 1. 3
3. Paññaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] imaṃ passa tathāgatānaṃ
Aggi yathā pajjalito1 nisīthe
Ālokadā cakkhudadā bhavanti
Ye āgatānaṃ vinayanti kaṅkhaṃ'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kaṅkhārevato thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kaṅkhārevatattheragāthā.
1. 1. 4
4. Sabbhireva samāsetha paṇḍitehatthadassibhi2
Atthaṃ mahantaṃ gambhiraṃ duddasaṃ nipuṇaṃ aṇuṃ
Dhīrā samadhigacchanti appamattā vicakkhaṇā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇo mantāṇiputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Puṇṇattheragāthā.
1. 1. 5.
5. Yo duddamiyo3 damena danto dabbo santusito vitiṇṇakaṅkho
Vijitāvī apetabheravo hi dabbo so parinibbuto ṭhitatto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dabbo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Dabbattheragāthā.
1. 1. 6
6. Yo sītavanaṃ upāga4 bhikkhu eko santusito samāhitatto
Vijitāvī apetalomahaṃso rakkhaṃ kāyagatāsatiṃ dhitīmā'ti. 5
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sītavaniyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sītavaniyattheragāthā.
1. 1. 7
7. Yopānudī maccurājassa senaṃ
Naḷasetuṃ va sūdubbalaṃ mahogho
Vijitāvī apetabheravo hi
Danto so parinibbuto ṭhitatto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhalliyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Bhalliyattheragāthā.
1 Pajjālito-[PTS,] sīmu.
2 Hatthadassibhi-sīmu. 1, 2.
3 Duddamayo-[PTS.]
4 Upagā-sīmu. 1, 2. Upāgā-
5 Dhitimāti-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 6] [\x 6/]
1. 1. 8
8. Yo duddamiyo1 damena danto vīro santusito vitiṇṇakaṃkho
Vijitāvī apetalomahaṃso vīro so parinibbuto ṭhitatto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vīro thero gāthaṃ abhāsittha'ti.
Vīrattheragāthā.
1. 1. 9
9. Svāgataṃ na durāgataṃ nayidaṃ dumantitaṃ mama
Saṃvibhattesu dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgaminti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā piḷindavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Piḷindavacchattheragāthā.
1. 1. 10
10. Vihari [PTS Page 003] [\q 3/] apekkhaṃ idha vā huraṃ vā
Yo vedagu samito yatatto
Sabbesu dhammesu anūpalitto
Lokassa dhaññā udayabbayaññā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇamāso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Puṇṇamāsattheragāthā.
Paṭhamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Subhūti koṭṭhito thero kaṅkhārevatasammato2
Mantāṇiputto dabbo ca sītavaniyo ca bhalliyo
Vīro piḷindavaccho ca puṇṇamāso tamonudo'ti.
1 Duddamayo-[PTS.]
2 Subbato-[PTS.]
[BJT Page 8] [\x 8/]
1. 2. 1
11. Pāmojjabahulo1 bhikkhu dhamme buddhappavedite
Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cūḷavaccho2 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Cūḷavacchattheragāthā.
1. 2. 2
12. Paññābalī sīlavatūpapanno
Samāhito jhānarato satīmā
Yadatthiyaṃ bhojanaṃ bhuñjamāno
Kaṅkhetha kālaṃ idha vītarāgo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahāvaccho3 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Mahāvacchattheragāthā.
1. 2. 3
13. Nīlabbhavaṇṇā rucirā sītavārī sucindharā
Indagopakasañchannā te selā ramayanti ma'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vanavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vanavacchattheragāthā.
1. 2. 4
14. Upajjhāyo maṃ avaca4 ito gacchāma5 sīvaka
Gāme me vasati kāyo araññaṃ me gato mano
Semānako pi gacchāmi natthi saṅgo vijānata'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmato vanavacchassa therassa sāmaṇero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vanavacchattherasāmaṇeragāthā.
1. 2. 5
15. Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye
Pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kuṇḍadhāno thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kuṇḍadhānattheragāthā.
1. 2. 6
16. Yathā pi bhaddo ājañño naṅgalāvattanī sikhī
Gacchati appakasirena evaṃ rattindivā mama
Gacchati appakasirena sukhe laddhe nirāmise'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bellaṭṭhisīso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Bellaṭṭhisīsattheragāthā.
1 Pāmujjabahulo-[PTS.]
2 Cuḷagavaccho-sīmu. 1, 2.
3 Mahāgavaccho-sīmu. 1, 2.
4 Avacasi-
5 Gacchāmi-[PTS.]
[BJT Page 10] [\x 10/]
1. 2. 7
17. Middhi [PTS Page 004] [\q 4/] yadā hoti mahagghaso ca
Niddāyitā samparivattasāyī
Mahāvarāho'va nivāpapuṭṭho
Punappunaṃ gabbhamupeti mando'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dāsako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Dāsakattheragāthā.
1. 2. 8
18. Ahu buddhassa dāyādo bhikkhu bhesakalāvane
Kevalaṃ aṭṭhikasaññāya1 apharī paṭhaviṃ imaṃ
Maññe'haṃ kāmarāgaṃ so khippameva pahissatīti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sigālapitā2 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sigālapituttheragāthā.
1. 2. 9
19. Udakaṃ hi nayanti nettikā usukāro namayanti tejanaṃ
Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kuṇḍalo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kuṇḍalattheragāthā.
1. 2. 10
20. Maraṇe me bhayaṃ natthi nikanti natthi jīvite
Sandehaṃ nikkhipissāmi sampajāno patissato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ajito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ajitattheragāthā.
Dutiyo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Cūḷavaccho mahāvaccho vanavaccho ca sīvako
Kuṇḍadhāno ca belaṭṭhi dāsako ca tatopari
Sigālapitiko thero kuṇḍalo ca ajito dasā'ti.
1 Aṭṭhisaññāya-[PTS.]
2 Siṅgālapitā-[PTS.]
[BJT Page 12] [\x 12/]
1. 3. 1
21. Nāhaṃ bhayassa bhāyāmi satthā no amatassa kovido
Yattha bhayaṃ nāvatiṭṭhati tena maggena vajanti bhikkhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nigrodho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Nigrodhattheragāthā.
1. 3. 2
22. Nīlā sugīvā sikhino morā kāraṃciyaṃ abhinadanti.
Te sītavātakadditakalitā1 suttaṃ jhāyaṃ nibodhentī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cittako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Cittakattheragāthā.
1. 3. 3
23. Ahaṃ [PTS Page 005] [\q 5/] kho veegumbasmiṃ bhutvāna madhupāyasaṃ
Padakkhiṇaṃ sammasanto khandhānaṃ udayabbayaṃ
Sānuṃ paṭigamissāmi vivekamanubrūhayanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gosālo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Gosālattheragāthā.
1. 3. 4
24. Anuvassiko pabbajito passa dhammasudhammataṃ
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sugandho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sugandhattheragāthā.
1. 3. 5
25. Obhāsajātaṃ phalagaṃ cittaṃ yassa abhiṇhaso
Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nandiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Nandiyattheragāthā.
1 Sītavātakalitā-[PTS.]
[BJT Page 14] [\x 14/]
1. 3. 6
26. Sutvā subhāsitaṃ vācaṃ buddhassādiccabandhuno
Paccavyadhiṃ hi nipuṇaṃ vālaggaṃ usunā yathā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ubhayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ubhayattheragāthā.
1. 3. 7
27. Dabbaṃ kusaṃ poṭakilaṃ usīraṃ muñjababbajaṃ1
Urasā panudissāmi2 vivekamanubrūhaya'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā lomasakaṅgiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Lomasakaṅgiyattheragāthā.
1. 3. 8
28. Kacci no vatthapasuto kacci no bhūsanārato
Kacci sīlamayaṃ gandhaṃ kiṃ tvaṃ vāyasi3 netarā pajā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jambugāmikaputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Jambugāmikattheragāthā.
1. 3. 9
29. Samunnamayamattānaṃ usukāro'va tejanaṃ
Cittaṃ ujuṃ karitvāna avijjaṃ bhinda4 hāritā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā hārito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Hāritattheragāthā.
1. 3. 10
30. Ābādhe me samuppanne sati me upapajjatha
Ābādho me samuppanno kālo me nappamajjitunti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Uttiyattheragāthā.
Tatiyo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Nigrodho cittako thero gosālathero sugandho
Nandiyo ubhayo thero thero lomasakaṅgiyo
Jambugāmikaputto ca hārito uttiyo isīti.
1 Muñjapabbajaṃ-[PTS.]
2 Panudahissāmi-[PTS.]
3 Vāsi-[PTS.]
4 Chinda-[PTS.]
[BJT Page 16] [\x 16/]
1. 4. 1
31. Phuṭṭho [PTS Page 006] [\q 6/] ḍaṃsehi makasehi araññasmiṃ brahāvane
Nāgo saṅgāmasīseva sato tatrādhivāsaye'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gabbharatīriyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Gabbharatīriyattheragāthā.
1. 4. 2
32. Ajaraṃ jiramānena tappamānena nibbutiṃ
Nimmisaṃ paramaṃ santiṃ yogakkhemaṃ anuttaran'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā suppiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Suppiyattheragāthā.
1. 4. 3
33. Yathāpi ekaputtasmiṃ piyasmiṃ kusalī siyā
Evaṃ sabbesu pānesu sabbattha kusalo siyā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sopāko thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sopākattheragāthā.
1. 4. 4
34. Anāsannavarā etā niccameva vījānatā
Gāmā araññamāgamma tato gehaṃ upāvisiṃ
Tato uṭṭhāya pakkamiṃ anāmantiya1 posiyo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā posiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Posiyattheragāthā.
1. 4. 5
35. Sukhaṃ sukhattho labhate tadācaraṃ
Kittiṃ ca pappoti yasassa vaḍḍhati
Yo ariyamaṭṭhaṅgikamañjasaṃ ujuṃ
Bhāveti maggaṃ amatassa pattiyā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sāmaññakānitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sāmaññakānittheragāthā.
1. 4. 6
36. Sādhu sutaṃ sādhu caritakaṃ
Sādhu sadā aniketavihāro
Atthapucchanaṃ padakkhiṇakammaṃ
Etaṃ sāmaññamakiñcanassā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kumāraputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kumāraputtattheragāthā.
1 Anāmantetvā-[PTS.]
[BJT Page 18] [\x 18/]
1. 4. 7
37. Nānājanapadaṃ yanti vicaranto asaññatā
Samādhiṃ ca virodhenti kiṃsu raṭṭhacariyā karissati
Tasmā vineyya sārambhaṃ jhāyeyya apurakkhato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kumāraputtattherassa sahāyakā thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kumāraputtasahāyakattheragāthā.
1. 4. 8
38. Yo iddhiyā sarabhuṃ1 aṭṭhapesi
So gavampati asito anejo
Taṃ sabbasaṅgātigataṃ mahāmuniṃ
Devā namassanti bhavassa pāragu'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gavampatitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Gavampatittheragāthā.
1. 4. 9
39. Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamāno'va matthake
Kāmarāgappahānāya sato bhikkhu paribbaje'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā tisso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Tissattheragāthā.
1. 4. 10
40. Sattiyā [PTS Page 007] [\q 7/] viya omaṭṭho ḍayhamāno'va matthake
Bhavarāgappahānāya sato bhikkhu paribbaje'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vaḍḍhamāno thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vaḍḍhamānattheragāthā.
Catuttho vaggo.
Tassuddānaṃ:
Gabbharatīriyo suppiyo sopāko ceva posiyo
Sāmaññakāni kumāputto kumāputtasahāyako
Gavampati tissatthero vaḍḍhamāno mahāyaso'ti.
1 Sarabuṃ-sīmu. 1.
[BJT Page 20] [\x 20/]
1. 5. 1
41. Vivaramanupatanti vijjutā vebhārassa ca paṇḍavassa ca
Nagavivaragato ca jhāyati putto appaṭimassa tādino'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sirivaḍḍho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti. Sirivaḍḍhattheragāthā.
1. 5. 2
42. Cāle upacāle sīsūpacāle
Patissatā nu kho viharatha
Āgato vo vālaṃ viya vedhī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khadiravaniyo revato thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Khadiravaniyarevatattheragāthā.
1. 5. 3
43. Sumuttiko sumuttiko sāhu sumuttikomhi tīhi khujjakehi
Asitāsu mayā naṅgalāsu mayā kuddālāsu1 mayā
Yadipi idhameva idhameva athavā pi alameva alameva
Jhāya sumaṅgala jhāya sumaṅgala appamatto vihara sumaṅgalā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sumaṅgalo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sumaṅgalattheragāthā.
1. 5. 4
44. Mataṃ vā amma rodanti yo vā jīvaṃ na dissati
Jīvantaṃ maṃ amma passantī kasmā maṃ amma rodasī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sānutthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sānuttheragāthā.
1. 5. 5
45. Yathāpi bhaddo ājañño khalitvā patitiṭṭhati
Evaṃ dassanasampannaṃ sammāsambuddhasāvakanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ramaṇīyavihāritthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ramaṇīyavihārittheragāthā.
1 Khuddālāsu-sīmu. 1, Kudadālesu-sīmu. 2, Khudadākudadālāsu-[PTS.]
[BJT Page 22] [\x 22/]
1. 5. 6
46. Saddhāyāhaṃ pabbajito agārasmānagāriyaṃ
Sati paññā ca me vuddhā cittaṃ ca susamāhitaṃ
Kāmaṃ karassu rūpāni neva maṃ bādhayissasī'ti. 1
Itthaṃ sudaṃ āyasmā samiddhitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Samiddhittheragāthā.
1. 5. 7
47. Namo [PTS Page 008] [\q 8/] te buddhavīratthu vippamuttosi sabbadhi
Tuyhāpadāne viharaṃ viharāmi anāsavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ujjayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ujjayattheragāthā.
1. 5. 8
48. Yato ahaṃ pabbajito agārasmānagāriyaṃ
Nābhijānāmi saṅkappaṃ anariyaṃ dosasaṃhita'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sañjayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sañjayattheragāthā.
1. 5. 9
49. Vihavihābhinadite sippikābhirutehi ca
Na me taṃ phandati cittaṃ ekattanirataṃ hi me'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā rāmaṇeyyako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Rāmaṇeyyakattheragāthā.
1. 5. 10
50. Dharaṇī ca siñcati1 vāti māluto vijjutā carati nabhe
Upasamanti2 vitakkā cittaṃ susamāhitaṃ mamā'ti.
Itthaṃ sudaṃ vimalo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vimalattheragāthā.
Pañcamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Sirivaḍḍho revato thero sumaṅgalo sānusavhayo
Ramaṇīyavihārī ca samiddhiujjayasañjayā
Rāmaṇeyyo ca so thero vimalo ca raṇañjaho'ti.
1 Byādhayissasīti-[PTS.]
2 Siccati-[PTS.]
3 Upasammanti-[PTS.]
[BJT Page 24] [\x 24/]
1. 6. 1
51. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā
Cittaṃ susamāhitaṃ ca mayhaṃ
Atha ce patthayasi pavassa devā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā godhiko thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Godhikattheragāthā.
1. 6. 2
52. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā
Cittaṃ susamāhitaṃ ca kāye
Atha ce patthayasi pavassa devā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā subāhutthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Subāhuttheragāthā.
1. 6. 3
53. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā
Tassaṃ viharāmi appamatto
Atha ce patthayasi pavassa devā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā valliyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Valliyattheragāthā.
1. 6. 4
54. Vassati [PTS Page 009] [\q 9/] devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā
Tassaṃ viharāmi adutiyo
Atha ce patthayasi pavassa devā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Uttiyattheragāthā.
1. 6. 5
55. Āsandi kuṭikaṃ katvā ogayha añjanaṃ vanaṃ
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ añjanavaniyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Añjanavaniyattheragāthā.
1. 6. 6
56. Ko kuṭikāyaṃ bhikkhu kiṭikāyaṃ
Vītarāgo susamāhita citto
Evaṃ jānāhi āvuso
Amoghā te kuṭikā katā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kuṭivihāritthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kuṭivihārittheragāthā.
[BJT Page 26] [\x 26/]
1. 6. 7
57. Ayamāhu purāṇiyā kuṭi aññaṃ patthayase navaṃ kuṭiṃ
Āsaṃ kuṭiyā virājaya dukkhā bhikkhu puna navā kuṭī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dutiyakuṭivihāritthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Dutiyakuṭivihārittheragāthā.
1. 6. 8
58. Ramaṇīyo me kuṭikā saddhādeyyā manoramā
Na me attho kumārīhi yesaṃ attho tahiṃ gacchatha nāriyo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ramaṇīyakuṭiko thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ramaṇīyakuṭikattheragāthā.
1. 6. 9
59. Saddhāyāhaṃ pabbajito araññe me kuṭikā katā
Appamatto ca ātāpī sampajāno patissato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kosalavihāritthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kosalavihārittheragāthā.
1. 6. 10
60. Te me ijjhaṃsu saṅkappā yadattho pavisiṃ kuṭiṃ
Vijjāvimuttiṃ paccessaṃ mānānusayamujjahi'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sīvalitthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sīvalittheragāthā.
Chaṭṭho vaggo.
Tassuddānaṃ:
Godhiko ca subāhu ca valliyo uttiyo isi
Añjanavaniyo thero duve kuṭivihārino
Ramaṇīyakuṭiko ca kosalavhayasīvalī'ti.
[BJT Page 28] [\x 28/]
1. 7. 1
61. Passati passo passantaṃ apassantaṃ ca passati
Apassanto apassantaṃ passantaṃ ca na passatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vappo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vappattheragāthā.
1. 7. 2
62. Ekakā [PTS Page 010] [\q 10/] mayaṃ araññe viharāma
Apaviddhaṃ va vanasmiṃ dārukaṃ
Tassa me bahukā pihayanti
Terayikā viya saggagāminanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vajjiputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vajjiputtattheragāthā.
1. 7. 3
63. Cutā patanti patitā giddhā ca punarāgatā
Kataṃ kiccaṃ rataṃ rammaṃ sukhenanvāgataṃ sukhanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā pakkho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Pakkhattheragāthā.
1. 7. 4
64. Dumavhayāya uppanno jāto paṇḍaraketunā
Ketuhā ketunāyeva mahāketuṃ padhaṃsayīti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vimalo koṇḍañño thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
1. 7. 5
65. Ukkhepakaṭavacchassa saṅkalitaṃ bahūhiva ssehi
Taṃ bhāsati gahaṭṭhānaṃ sunisinno uḷārapāmojjo'ti. 1
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ukkhepakaṭavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ukkhepakaṭavacchattheragāthā.
1 Uḷārapāmujjo-[T.]
[BJT Page 30] [\x 30/]
1. 7. 6
66. Anusāsi mahāvīro sabbadhammānapāragu
Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna vihāsiṃ santike sato1
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā meghiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Meghiyattheragāthā.
1. 7. 7
67. Kilesā jhāpitā mayhaṃ bhavā sabbe samūhatā
Vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekadhammasavanīyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ekadhammasavanīyattheragāthā.
1. 7. 8
68. Adhicetaso appamajjato munino monapathesu sikkhato
Sokā na bhavanti tādino upasantassa sadā satīmato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ekudāniyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ekudāniyattheragāthā.
1. 5. 9
69. Sutvāna dhammaṃ mahato mahārasaṃ
Sabbaññutaññaṇavarena desitaṃ
Maggaṃ papajjiṃ amatassa pattiyā
So yogakkhemassa pathassa kovido'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā channo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Channattheragāthā.
1. 7. 10
70. Sīlameva [PTS Page 011] [\q 11/] idha aggaṃ paññavā pana uttamo
Manussesu ca deve su sīlapaññāṇato jaya'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Puṇṇattheragāthā.
Sattamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Vappo ca vajjiputto ca pakkho vimalakoṇḍañño
Ukkhepakaṭavaccho ca meghiyo ekadhammiko
Ekudāniyacchannā ca puṇṇatthero mahabbalo'ti.
1 Rato-[PTS.]
[BJT Page 32] [\x 32/]
1. 8. 1
71. Susukhumanipuṇatthadassinā matikusalena nivātavuttinā
Saṃsevita vuddhasīlinā1 nibbānaṃ na hi tena dullabha'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vacchapālo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vacchapālattheragāthā.
1. 8. 2
72. Yathā kaḷīro susu vaḍḍhataggo
Dunnikkhamo hoti pasākhajāto
Evaṃ ahaṃ bhariyāyānītāya
Anumañña maṃ pabbajitomhi dānī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ātumo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ātumattheragāthā.
1. 8. 3
73. Jiṇṇaṃ ca disvā dukhitaṃ ca2 byādhitaṃ
Mataṃ ca disvā gatamāyusaṅkhayaṃ
Tato ahaṃ nikkhamitūna pabbajiṃ
Pahāya kāmāni manoramānī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā māṇavo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Māṇavattheragāthā.
1. 8. 4
74. Kāmacchando ca byāpādo thīnamiddhaṃ ca bhikkhuno
Uddhaccaṃ vicikicchā ca sabbaso'va na vijjatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā suyāmo3 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Suyāmattheragāthā.
1. 8. 5
75. Sādhu suvihitāna dassanaṃ kaṅkhā chijjati buddhi vaḍḍhati
Bālampi karonti paṇaḍitaṃ tasmā sādhu sataṃ samāgamo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā susārado thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Susāradattheragāthā.
1. 8. 6
76. Uppatantesu nipate nipatantesu uppate
Vase avasamānesu ramamānesu ni rame'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā piyañjaho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Piyañjahattheragāthā.
1 Saṃsevitakhuddhasīlinā-[PTS.]
2 Dukkhitañca-[PTS.]
3 Suyāmano-sīmu. 1, 2, [PTS.]
[BJT Page 34] [\x 34/]
1. 8. 7
77. Idaṃ [PTS Page 012] [\q 12/] pure cittamacāri cārikaṃ
Yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukhaṃ
Tadajjahaṃ niggahessāmi1 yoniso
Hatthippabhannaṃ viya aṅkusaggaho'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā hatthārohaputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Hatthārohaputtattheragāthā.
1. 8. 8
78. Anekajatisaṃsāraṃ sanudhāvissaṃ anibbisaṃ
Tassa me dukukhajātassa dukkhakkhandho aparaddho'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā meṇaḍasiro thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Meṇaḍasirattheragāthā.
1. 8. 9
79. Sabbo rāgo pahīno me sabbo doso samūhato
Sabbo me vigato moho sītibhūtosmi nibbuto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā rakkhito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Rakkhitattheragāthā.
1. 8. 10
80. Yaṃ mayā pakataṃ kammaṃ appaṃ vā yadi vā bahuṃ2
Sabbametaṃ parikkhīṇaṃ natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uggo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Uggattheragāthā.
Aṭṭhamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Vacchapālo ca yo thero ātumo māṇavo isi
Suyāmo ca susārado thero yo ca piyañjaho
Ārohaputto meṇḍasiro rakkhito uggasavhayo'ti.
1 Niggahissāmi-[PTS.]
2 Bahu-[PTS.]
[BJT Page 36] [\x 36/]
1. 9. 1
81. Yaṃ mayā pakataṃ pāpaṃ pubbe aññāsu jātisu
Idheva taṃ vedanīyaṃ vatthu aññaṃ na vijjatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā samitigutto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Samitiguttattheragāthā.
1. 9. 2
82. Yena yena subhikkhāni sivāni abhayāni ca
Tena puttaka gacchassu mā sokāpahato bhavā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kassapo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kassapattheragāthā.
1. 9. 3
83. Sīhappamattā vihara rattindivamatandito
Bhāvehi kusalaṃ dhammaṃ jaha sīghaṃ samussayanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sīho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sīhattheragāthā.
1. 9. 4
84. Sabbarattiṃ [PTS Page 013] [\q 13/] supitvāna saṅgaṇike rato,
Kudassu1 nāma dummedho dukkhassantaṃ karissatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nīto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Nītattheragāthā.
1. 9. 5
85. Cittanimittassa kovido pavivekarasaṃ vijāniya,
Jhāyaṃ nipako patissato adhigaccheyya sukhaṃ nirāmisanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sunāgo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sukāgattheragāthā.
1. 9. 6
86. Ito bahiddhā puthu aññavādinaṃ
Maggo na nibbānagamo yathā ayaṃ,
Itissu saṅghaṃ bhagavānusāsati
Satthā sayaṃ pāṇitaleva dassaya'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nāgito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Nāgitattheragāthā.
1 Kudāsasu-nā.
[BJT Page 38] [\x 38/]
1. 9. 7
87. Khandhā diṭṭhā yathābhūtaṃ bhavā sabbe padālitā
Vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā paviṭṭho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Paviṭṭhattheragāthā.
1. 9. 8
88. Asakkhiṃ vata attānaṃ uddhātuṃ udakā jalaṃ
Vuyhamāno mahogheva sacaccāni paṭivijjhaha'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ajjuno thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Ajjunattheragāthā.
1. 9. 9
89. Uttiṇṇā paṅkapalipā pātālā parivajjitā,
Muttā oghā ca ganthā ca sabbe mānā visaṃhatā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā devasabho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Paṭhamadevasabhattheragāthā.
1. 9. 10
90. Pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā,
Vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sāmidatto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Sāmidattattheragāthā.
Navamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Thero samitigutto ca kassapo sīhasavahayo
Nīto sunāgo nāgito paviṭṭho ajjuno isi,
Devasabho ca yo thero sāmidatto mahabbalo'ti.
[BJT Page 40] [\x 40/]
1. 10. 1
91. Na tathā' mataṃ satarasaṃ sudhannaṃ yaṃ mayajja paribhuttaṃ,
Aparimita dassinā gotamena buddhena desito dhammo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā paripuṇṇako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Paripuṇṇakattheragāthā.
1. 10. 2
92. Yassāsavā [PTS Page 014] [\q 14/] parikkhīṇā āhāre ca anissito,
Suññatā animitto ca vimokkho yassa gocaro,
Ākāseva sakuntānaṃ padaṃ tassa durannayanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vijayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vijayattheragāthā.
1. 10. 3
93. Dukkhā kāmā eraka na sukhā kāmā eraka,
Yo kāme kāmayati dukkhaṃ so kāmayati eraka,
Yo kāme na kāmayati eraka dukkhaṃ so na kāmayati erakā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā erako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Erakattheragāthā.
1. 10. 4
94. Name hi tassa bhagavato sakyaputtassa sirīmato,
Tenāyaṃ aggappattena aggo dhammo sudesito'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mettaji thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Mettajittheragāthā.
1. 10. 5
95. Andhohaṃ hatanettosmi kantāraddhānapakkanto, 1
Sayamāno'pi gacchissaṃ na sahāyena pāpenā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cakkhupālo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Cakkhupālattheragāthā.
1. 10. 6
96. Ekapupphaṃ cajitvāna asītiṃ vassa koṭiyo,
Saggesu paracāretvā sesakenamhi nibbuto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khaṇḍasumano thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Khaṇḍasumaṇattheragāthā.
1 Pakkhando-machasaṃ. Pakkhanno-sīmu. 1, 2, [PTS.]
[BJT Page 42] [\x 42/]
1. 10. 7
97. Hitvā sataphalaṃ kaṃsaṃ sovaṇṇaṃ satarājikaṃ,
Aggahiṃ mattikāpattaṃ idaṃ dutiyābhasevana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā tisso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Tissattheragāthā.
1. 10. 8
98. Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ manasikaroto,
Sārattacitto vedeti taṃ ca ajjhosa tiṭṭhati,
Tassa vaḍḍhanti āsavā bhavamūlā bhavagāmino'ti. 1
Itthaṃ sudaṃ āyasmā abhayo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Abhayattheragāthā.
1. 10. 9
99. Saddaṃ sutvā sati muṭṭhā piyanimittaṃ manasikaroto,
Sārattacitto vedeti taṃ ca ajjhosa tiṭṭhati,
Tassa vaḍḍhanti āsavā saṃsāramupagāmino'ti. 2
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttiyo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Uttiyattheragāthā.
1. 10. 10
100. Sammappadhānasampanno satipaṭṭhānagocaro,
Vimuttikusumasañchanno parinibbissatyanāsavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā devasabho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Devasabhattheragāthā.
Dasamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Paripuṇṇako [PTS Page 015] [\q 15/] ca vijayo erako mettajī muni,
Cakkhupālo khaṇḍasumano tisso ca abhayo3 tathā,
Uttiyo ca mahāpañño thero devasabho pi cā'ti.
1 Bhavamūlepagāmino-sīmu. 1, 2.
2 Saṃsāraṃ upagāmino-sīmu. 1, 2.
3 Tisso abhayo va-[PTS.]
[BJT Page 44] [\x 44/]
1. 11. 1
101. Hatvā gihittaṃ anavositatto
Mukhanaṅgalī odariko kusīto,
Mahāvarāho'va nivāpapuṭṭho
Punappunaṃ gabbhamupeti mando.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā belaṭṭhāniko thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Belaṭṭhānikattheragāthā.
1. 11. 2
102. Mānena vañcitāse saṅkhāresu saṅkilissamānāse, 1
Lābhālābhena mathitā samādhiṃ nādhigacchantī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā setuccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Setucchattheragāthā.
1. 11. 3
103. Nāhaṃ etena atthiko sukhito dhammarasena tappito,
Pītvāna2 rasaggamuttamaṃ na ca kāhāmi visena santhava'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bandhuro3 thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Bandhurattheragāthā.
1. 11. 4
104. Lahuko vata me kāyo phuṭṭho ca pītisukhena vipulena
Tūlamiva eritaṃ mālutena pilavatīva me kāyo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khitako thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Khitakattheragāthā.
1. 11. 5
105. Ukkaṇaṭhitopi na vase ramamānopi pakkame,
Natvevānatthasaṃmitaṃ vase vāsaṃ vicakkhaṇo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā malitavambho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Malitavambhattheragāthā.
1. 11. 6
106. Sataliṅgassa atthassa satalakkhaṇadhārino,
Ekaṅgadassī dummedho satadassī ca paṇḍito'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā suhemanto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Suhemantattheragāthā.
1 Saṅkilissamānase-machasaṃ.
2 Pītvā-katthaci,
3 Bandhano-machasaṃ.
[BJT Page 46] [\x 46/]
1. 11. 7
107. Pabbajiṃ tulayatvāna agārasmānagāriyaṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhammasavo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Dhammasavattheragāthā.
1. 11. 8
108. Sa vīsaṃvassasatiko1 pabbajiṃ anagāriyaṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhammasavapitutthero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Dhammasava pituttheragāthā.
1. 11. 9
109. Na [PTS Page 016] [\q 16/] nūnāyaṃ paramahitānukampino
Rahogato anuvigaṇeti sāsanaṃ,
Tathāhayaṃ viharati pākatindriyo
Migī yathā taruṇajātikā vane'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā saṅgharakkhito thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Saṅgharakkhitattheragāthā.
1. 11. 10
110. Nagā nagaggesu susaṃvirūḷhā
Udaggameghena navena sittā
Vivekakāmassa araññasaññino
Janeti bhiyyo usabhassa kalyata'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā usabho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Usabhattheragāthā.
Ekādasamo vaggo.
Tassuddānaṃ:
Belaṭṭhānikasetucchā bandhuro khitako isī,
Malitavambho suhemanto dhammasavo dhammasavapitā,
Saṅgharakkhitatthero ca usabho ca mahāmunī'ti.
[BJT Page 48] [\x 48/]
1. 12. 1
111. Duppabbajjaṃ ve duradhivāsā gehā
Dhammo gambhīro duradhigamā bhogā,
Kicchā vutti no itarītareneva
Yuttaṃ cantetuṃ satatamaniccata'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jento thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Jentattheragāthā.
1. 12. 2
112. Tevijjohaṃ mahājhāyī cetosamathakovido
Sadattho me anuppatto kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jento thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Jentattheragāthā.
1. 12. 3.
113. Acchodikā puthusilā gonaṅgulamigāyutā,
Ambusevālasañjannā te selā ramayanti ma'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vanavaccho thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vanavacchattheragāthā.
1. 12. 4
114. Kāyaduṭṭhullagaruno hīyamānamhi1 jīvite,
Sarīrasukhagiddhassa kuto samaṇa sādhutā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā adhimutto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Adhimuttattheragāthā.
1. 12. 5
115. Esāvahiyyase pabbatena bahukuṭajasallakikena, 2
Nesādakena girinā yasassinā paricchadenā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahānāmo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Mahānāmattheragāthā.
1. 12. 6
116. Cha [PTS Page 017] [\q 17/] phassāyatane hitvā guttadvāro susaṃvuto,
Aghamūlaṃ vamitvāna patto me āsavakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā pārāsariyatthero3 gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Parāsariyattheragāthā.
1 Hiyyamānamhi-[PTS.]
2 Sallakiteta-pa.
3 Pārāpariya-machasaṃ, [PTS.]
[BJT Page 50] [\x 50/]
1. 12. 7
117. Suvilitto suvasano sabbābharaṇabhaṇūsito,
Tisso vijjā ajjhagamiṃ kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā yaso thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Yasattheragāthā.
1. 12. 8
118. Abhisatthova nipatati
Vayo rūpaṃ aññamiva tatheva santaṃ,
Tasseva sato avippavasato
Aññasseva sarāmi attāna'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kimbilo thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Kimbilattheragāthā.
1. 12. 9
119. Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya
Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya1
Jhāya gotama mā ca pāmado2
Kiṃ te bilibilikā karissatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vajjiputto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Vajjiputtattheragāthā.
1. 12. 10
120. Pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā,
Dukkhakkhayo anuppatto patto me āsavakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā isidatto thero gāthaṃ abhāsitthā'ti.
Isidattattheragāthā.
Vaggo dvādasamo.
Tassuddānaṃ:
Jento ca vacchagotto ca vaccho ca vanasavhayo, 3
Adhimutto mahānāmo pārāsariyo4 yaso pi ca,
Kimbilo vajjiputto ca isidatto mahāyaso'ti.
Tatruraddānaṃ:
Vīsuttarasataṃ therā katakiccā anāsavā,
Ekakeva nipātamhi susaṅgītā mahesibhī'ti.
Ekakanipāto niṭṭhito.
1 Osiya-[PTS.]
2 Pamādo-bahūsu
3 Vanapavhayo- [PTS.]
4 Pārāpariyo-[PTS.]
[BJT Page 52] [\x 52/]
2. Dutakanipāto
[PTS Page 018 [\q 18/] 2. 1. 1]
121. Natthi koci bhavo nacco saṅkhārā vā pi sassatā,
Uppajjanti ca te khandhā vacanti aparāparaṃ.
122. Etamādīnavaṃ ñatvābhavenamhi anatthi ko,
Nissaṭo sabbakāmehi patto me āsavakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā attaro thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Uttarattheragāthā.
2. 1. 2
123. Nayidaṃ anayena jīvitaṃ nāhāro hadayassa santiko,
Āhāraṭṭhitiko samussayo iti disvāna carāmi esanaṃ.
124. Paṅkoti hi naṃ pavedayuṃ yāyaṃ vandanapūjanā kulesu,
Sukhumaṃ sabbaṃ darullahaṃ sakkāro kāpurisena dujjaho'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā piṇḍolabhāradvājo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Paṇḍolabhādvājattheragāthā.
2. 1. 3
125. Makkaṭo pañcadvārāyaṃ kuṭikāyaṃ pasakkiya,
Dvārena anupariyeti ghaṭṭayento muhuṃ muhuṃ.
126. Tiṭṭha makkaṭa mā dhāvi nahi te taṃ yathā pure,
Niggahītosi paññāya neva1 dūraṃ gamissasī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā valliyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Valliyattheragāthā.
1 Neto-[PTS.]
[BJT Page 54] [\x 54/]
2. 2. 4
127. Tiṇṇaṃ me tālapattānaṃ gaṅgātīre kuṭī katā,
Javasittova me patto paṃsukūlaṃ ca cīvaraṃ.
128. Dvinnaṃ antaravassānaṃ ekā vācā me bhāsitā,
Tatiye antaravassamhi tamokkhandho padālito.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gaṅgātīriyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Gaṅgātīriyattheragāthā.
2. 1. 5
129. Api ce hoti tevijjo maccuhāyī anāsavo,
Appaññātoti naṃ bālā avajānanti ajānatā.
130. Yo [PTS Page 019] [\q 19/] ca kho annapānassa lābhī hotīdha puggalo,
Pāpadhammopi ce hoti so nesaṃ hoti sakkato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā ajino thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Ajinattheragāthā.
2. 1. 6
131. Yadāhaṃ dhammamassosiṃ bhāsamānassa satthuno,
Na kaṅkhamabhijānāmi sabbaññū aparājite.
132. Satthavāhe mahāvīre sārathīnaṃ varuttame,
Magge paṭipadāyaṃ vā kaṅkhā mayhaṃ na vijjatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā melajino thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Melajinattheragāthā.
2. 1. 7
133. Yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati,
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati.
134. Yathaagāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati,
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhati.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā rādho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Rādhattheragāthā.
[BJT Page 56] [\x 56/]
2. 1. 8
135. Khīṇā hi mayhaṃ jāti vusitaṃ jinasāsanaṃ,
Pahīno jālasaṅkhāto bhavanetti samūhatā.
136. Yassatthāya pabbajito agārasmānagāriyaṃ,
So me attho anuppatto sabbasaṃyojanakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā surādho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Surādhattheragāthā.
2. 1. 9
137. Sukhaṃ supanti munayo ye itthīsu na bajjhare,
Sadā ve rakkhitabbāsu yāsu saccaṃ sudullabhaṃ.
138. Vadhaṃ carimha te kāma anaṇā dāni te mayaṃ,
Gacchāma dāni nibbānaṃ yattha gantvā na socatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gotamo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Gotamattheragāthā.
2. 1. 10
139. Pubbe hanti attānaṃ pacchā hanti so pare,
Suhataṃ hanti attānaṃ vītaseneva pakkhimā.
140. Na brāhmaṇo bahivaṇṇo anto vaṇṇo hi brāhmaṇo,
Yasumiṃ pāpani kammāni sa ve kaṇho sujampatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vasabho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vasabhattheragāthā.
Vaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ:
Uttaro ceva piṇḍo lo vallito tīriyo isi,
Ajino ca melajino rādho surādho gotamo,
Vasabhena ime honti dasa therā mahiddhikā'ti.
[BJT Page 58] [\x 58/]
2. 2. 1
141. Sussūsā [PTS Page 020] [\q 20/] sutavaddhanī sutaṃ paññāya vaddhanaṃ,
Paññāya atthaṃ jānāti ñāto attho sukhāvaho.
142. Sevetha pantāni senāsanāni
Careyya saṃyojana vippamokkhaṃ,
Sace ratiṃ nādhigaccheyya tattha
Saṅghe vase rakkhitatto satīmā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahācundo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Mahācundattheragāthā.
2. 2. 2
143. Ye kho te veghamissena1 nānatthena2 ca kammunā
Manusse uparundhanti pharusūpakkamā janā,
Tepi tattheva3 kīranti nahi kammaṃ panassati.
144. Yaṃ karoti naro nammaṃ kalyāṇaṃ yadi pāpakaṃ,
Tassa tassevadāyādo yaṃ yaṃ kammaṃ pakubbatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jotidāso thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Jotidāsattheragāthā.
2. 2. 3
145. Accayanti ahorattā jīvitaṃ uparujjhati,
Ayu khīyati maccānaṃ kunnadīnaṃ va odakaṃ.
146. Atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati,
Pacchāssa kaṭukaṃ hoti vipāko hissa pāpako'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā heraññakānitthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Heraññakānittheragāthā.
2. 2. 4
147. Parittaṃ dārumāruyha yathā sīde mahaṇṇave,
Evaṃ kusītamāgamma sādhujīvī pi sīdati, 4
Tasmā taṃ parivajjeyya nusītaṃ hīnavīriyaṃ.
148. Pavivittehi ariyehi pahitattehi jhāyihi,
Niccaṃ araddhaviriyehi paṇḍitehi sahāvase'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā somacitto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Somacittattheragāthā.
1 Vesamissena-pa. Veṭhamissena-pū.
2 Nānattena-sīmu1, 2. [PTS.]
3 Tatheva-pu.
4 Sādhujīvīvisīdati-pu.
[BJT Page 60] [\x 60/]
2. 2. 5
149. Jano janamhi sambuddho janamevassito jano,
Jano janena heṭhīyati heṭheti ca jano janaṃ.
150. Kohi [PTS Page 021] [\q 21/] tassa janenattho janena janitena vā,
Janaṃ ohāya gacchaṃ taṃ heṭhayitvā bahuṃ jananti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sabbamitto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sabbamittattheragāthā.
2. 2. 6
151. Kāḷi itthī brahatī dhaṅkarūpā
Satthiṃ ca bhetvā aparaṃ ca satthiṃ,
Bāhaṃ1 ca bhetvā aparaṃ ca bāhuṃ
Sīsaṃ ca bhetvā dadhithālakaṃ' va
Esā nisinnā abhisaddahitvā.
152. Yo ve avidvā upadhiṃ karoti
Punappunaṃ dukkhamupeti mando,
Tasmā pajānaṃ2 upadhiṃ na kayirā
Māhuṃ puna bhinnasiro sayissanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahākāḷo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Mahākāḷattheragāthā.
2. 2. 7
153. Bahū sapatte labhati muṇaḍo saṅghāṭipāruto,
Lābhī annassa pānassa vatthassa sayanassa ca.
154. Etamādīnavaṃ ñatvā sakkāresu mahabbhayaṃ,
Appalābho 'navassuto sato bhikkhu paribbaje'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā tisso thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Tissattheragāthā.
2. 2. 8
155. Pācīnavaṃsadāyamhi sakyaputtā sahāyakā,
Pahāyānappake bhoge uñchāpattāgate ratā.
156. Āraddhaviriyā pahitattā niccaṃ daḷahaparakkamā,
Ramanti dhammaratiyā hitvāna lokiyaṃ ratinti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kimbilo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kimbilattheragāthā.
1 Bāhuñca-sīmu, 1, 2.
2 Pajā- sīmu, 1, 2.
[BJT Page 62] [\x 62/]
2. 2. 9
157. Ayeniso manasikārā maṇḍanaṃ anuyuñjisaṃ,
Uddhato capalo cāsiṃ kāmarāgena aṭṭito.
158. Upāyakusalenāhaṃ buddhenādiccabandhunā,
Yoniso paṭipajjitvā bhave cittaṃ udabbahinti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nando thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nandattheragāthā.
2. 2. 10
159. Pare ca naṃ pasaṃsanti attā ce asamāhito,
Moghaṃ pare pasaṃsanti attā hi asamāhito.
160. Pare ca naṃ garahanti attā ce susamāhi,
Moghaṃ pare garahanti attā hi susamāhito'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sirimā thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sirimāttheragāthā.
Vaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ:
Cundo [PTS Page 022] [\q 22/] ca jotidāso ca thero heraññakāni ca,
Somamitto sabbamitto kālo tisso ca kimbilo
Nando ca sirimā ceva dasa therā mahiddhikā'ti.
[BJT Page 64] [\x 64/]
2. 3. 1
161. Khandhā mayā pariññātā taṇhā me susamūhatā,
Bhāvitā mama bojjhaṅgā patto me āsavakkhayo.
162. Sohaṃ khandhe pariññāya abbūhitvāna1 jāliniṃ,
Bhāvayitvāna bojjhaṅge nibbāyissaṃ anāsavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttaro thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Uttarattheragāthā.
2. 3. 2
163. Panādo nāma so rājā yassa yūpo suvaṇṇayo,
Tiriyaṃ soḷasapabbedho2 uddhamāhu3 sahassadhā.
164. Sahassakaṇḍo4 satabheṇḍu5 dhajālū haritāmayo,
Anaccuṃ tattha gandhabbā chasahassāni sattadhā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhaddaji thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Bhaddajittheragāthā.
2. 3. 3
165. Satimā paññavā bhikkhu āraddhabalavīriyo,
Pañcakappasatānāhaṃ ekarattiṃ anussariṃ.
166. Cattāro satipaṭṭhāne sattaaṭṭha ca bhāvayaṃ,
Pañcakappasatānāhaṃ ekarattiṃ anussarinti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sobhito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sobhitattheragāthā.
2. 3. 4
167. Yaṃ kiccaṃ saḷhaviriyo yaṃ kaccaṃ boddhumicchatā,
Karissaṃ nāvarujjhassaṃ passa viriyaṃ parakkamaṃ. 6
168. Tvaṃ ca me maggamakkhāhi añjasaṃ amatogadhaṃ,
Ahaṃ monena monissaṃ gaṅgāsoto'va sāgaranti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā valliyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Valliyattheragāthā.
1 Abbahitvāna-sīmu. 1, 2 Abbuhitvāna-machasaṃ.
2 Soḷasubbedho-sīmu. 1, 2,
3 Ubbhamāhu-machasaṃ. , [PTS.]
4 Sahassataṇhā-machasaṃ, sahassakaṇaḍu-[PTS.]
5 Sataheṇḍu-sīmu.
6 Viriyaparakkamaṃ-[PTS.]
[BJT Page 66] [\x 66/]
2. 3. 5
169. Kese me salikhissa'nti kappako upasaṅkami,
Tato adāsamādāya sarīraṃ paccavekkhisaṃ.
170. Tuccho [PTS Page 023] [\q 23/] kāyo adissittha andhakāro1 tamo vyagā,
Sabbecāḷā smaiucchinnā natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vītasoko thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vītasokattheragāthā.
2. 3. 6
171. Pañcanīvarāṇa hitvā yogakkhemassa pattiyayā,
Dhammādāsaṃ gahetvāna ñāṇadassanamattano.
172. Paccavekakhiṃ imaṃ kāyaṃ sabbaṃ santarabāhiraṃ,
Ajjhattañca bahiddhā ca tuccho kāyo adissathā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā puṇṇamāso thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Paṇṇamāsattheragāthā.
2. 3. 7
173. Yathāpi bhaddo ājañño khalitvā patitiṭṭhati,
Bhiyyo laddhāna saṃvegaṃ adīno vahate dhuraṃ.
174. Evaṃ dassanasampannaṃ sammāsambuddhasāvakaṃ,
Ājānīyaṃ2 maṃ dhāretha puttaṃ buddhassa orasanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nandako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nandakattheragāthā.
2. 3. 8
175. Ehi nandaka gaccāma upajjhāyassa santikaṃ,
Sīhanādaṃ nadissāma buddhaseṭṭhassa sammukhā.
176. Yāya no anukampāya amhe pabbājayī muni,
So no attho anuppatto sabbasaṃyojanakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bharato thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Bharatattheragāthā.
1 Andhakāre-[PTS.]
2 Ajāniyaṃ-[PTS.]
[BJT Page 68] [\x 68/]
2. 3. 9
177. Nadanti evaṃ sappaññā sīhāva girigabbhare,
Vīrā vijitasaṅgāmā chetvā māraṃ savāhiniṃ1,
178. Satthā ca pariciṇṇo me dhammo saṅgho ca pūjito,
Ahaṃ ca vitto sumano puttaṃ disvā anāsavanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhāradvājo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Bhāradvājattheragāthā.
2. 3. 10
179. Upāsitā sappurisā sutā dhammā abhiṇhaso,
Suttāna paṭipajjissaṃ añjasaṃ amatogadhaṃ.
180. Bhavarāgahatassa me sato bhavarāgo puna me na vijjati,
Na cāhu na ca me3 bhavissati na ca me etarahipi2 vijjatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kaṇhadinno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kaṇhadinnattheragāthā.
Vaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ:
Uttaro bhaddajitthero sobhito valliyo isi,
Vīsoko ca yo thero puṇṇamāso ca nandako,
Bharato bhāradvājo ca kaṇhadinno mahāmunī'ti.
1 Savāhanaṃ-sīmu. 1, 2.
2 Name-sīmu. 1, 2.
3 Etarahi-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 70] [\x 70/]
2. 4. 1
181. Yato [PTS Page 024] [\q 24/] ahaṃ pabbajito sammāsambuddhasāsane,
Vimuccamāno uggacchiṃ kāmadhātuṃ upaccagaṃ.
182. Brahmuno pekkhamānassa tato cittaṃ vimucci me,
Akuppā me vimuttīti sabbasaṃyojanakkhayā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā migasiro thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Migasirattheragāthā.
2. 4. 2
183. Aniccāni gahakāni tattha punappunaṃ,
Gahakāraṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ.
184. Gahakāraka diṭṭhosi puna gehaṃ na kāhasi,
Sabbā te phāsukā bhaggā thūṇikā1 ca vidāḷitā, 2
Vimariyādīkataṃ3 cittaṃ idheva vidhamissatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sīvako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sīvakattheragāthā.
2. 4. 3
185. Arahaṃ sugato loke vātehābādhito muni,
Sace uṇhādakaṃ atthi munino dehi brāhmaṇa.
186. Pūjito pūjanīyānaṃ4 sakkareyyāna sakkato,
Apacitopacanīyānaṃ5 tassa icchāmi hātave'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā upavāno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Upavānattheragāthā.
2. 4. 4
187. Diṭṭhā mayā dhammadharā upāsakā
Kāmā aniccā iti bhāsamānā,
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu
Puttesu dāresu ca te apekkhā.
188. Addhā na jānanti yathāva6 dhammaṃ
Kāmā aniccā iti cāpi āhu, 7
Rāgaṃ ca tesaṃ na balatthi chettuṃ
Tasmā sitā puttadāraṃ dhanañcā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā isidinno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Isidinnattheragāthā.
1 Thūṇīrā-[PTS.]
2 Padāḷitā-sīmu. 1, 2.
3 Vipariyādikataṃ-sīmu. 1, 2, [PTS.]
4 Pūjaneyyānaṃ-machasaṃ, [PTS.]
5 Apacitopaceyyānaṃ-machasaṃ, apacito apacineyyānaṃ-[PTS.]
6 Yathodha-simu. 1, 2.
7 Ahu-pa.
[BJT Page 72] [\x 72/]
2. 4. 5
189. Devo ca vassati devo ca gaḷagaḷāyati
Ekako cāhaṃ bherave bile viharāmi,
Tassa mayhaṃ ekakassa bherave bile viharato
Natthi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā.
190. Dhammatā mama sā yassa me
Ekakassa bherave bile
Viharato natthi bhayaṃ vā
Chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sambulakaccāno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sambulakaccānattheragāthā.
2. 4. 6
191. Kassa [PTS Page 025] [\q 25/] selūpamaṃ cittaṃ ṭhitaṃ nānūpakampati,
Virattaṃ rajanīyesu kuppanīye na kuppati,
Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto taṃ dukkhamessati.
192. Mama selūpamaṃ cittaṃ ṭhitaṃ nānūpakampati,
Virattaṃ rajanīyesu kuppanīye na kuppati,
Mamevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto maṃ dukkhamessatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khitako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Khitakattheragāthā.
2. 4. 7
193. Na tāva supituṃ hoti ratti nakkhattamālinī,
Paṭijaggitumevesā ratti hoti vijānatā.
194. Hatthikkhandhāvapatitaṃ kuñjaro ce anukkame,
Saṅgāme me mataṃ seyyo yaṃ ce jīve parājito'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā soṇo selissariya1puttatthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Selissariyattheragāthā.
2. 4. 8
195. Pañcakāmaguṇe hitvā piyarūpe manorame,
Saddhāya abhinikkhamma dukkhassantakaro2 bhave.
196. Nābhinandāmi maraṇaṃ nābhanandāmi jīvitaṃ,
Kālaṃ ca paṭikaṅkhāmi sampajāno patissato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nisabho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nisabhattheragāthā.
1 Soṇo poṭirisaputto-syā, [PTS.]
2 Dukkhassanta karo-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 74] [\x 74/]
2. 4. 9
197. Ambapallava saṅkāsaṃ aṃse katvāna cīvaraṃ,
Nisinno hatthi gīvāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ.
198. Hatthikkhandhato oruyha saṃvegaṃ alabhiṃ tadā,
Sohaṃ ditto tadā santo patto me āsavakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā usabho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Usabhattheragāthā.
2. 4. 10
199. Ayamiti kappaṭo kappaṭakuro acchāya atibharitāya1
Amataghaṭikāyaṃ dhammakatamatto katapadaṃ jhānāni ocetuṃ.
200. Mā [PTS Page 026] [\q 26/] kho tvaṃ kappaṭa pacālesi
Mā taṃ upakaṇṇakamhi2 tāḷessaṃ,
Naha3 tvaṃ kappaṭa mattamaññāsi
Saṅghamajjhamhi pacalāyamāno'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kappaṭakuro thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vaggo catuttho.
Kappaṭakurattheragāthā.
Tassuddānaṃ:
Migasiro sīvako ca upavano ca paṇḍito
Isidanno ca kaccāno khitano ca mahāvasi
Selissariyo nisabho ca usabho kappaṭakuro'ti.
1 Atibhariyāya-sīmu. 1, 2.
2 Upakaṇṇamgi-sīmu. 1, 2.
3 Nahi-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 76] [\x 76/]
2. 5. 1
201. Aho buddhā aho dhammā aho no satthu sampadā,
Yattha etādisaṃ dhammaṃ sāvako sacchikāhisi.
202. Asaṅkheyyemu kappesu sakkāyādhigatā ahū1
Tesamayaṃ pacchiko carimo' yaṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kumārakassapo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kumārakassapattheragāthā.
2. 5. 2
203. Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane,
Jāgaro patisuttesu2 amāghaṃ tassa jīvitaṃ.
204. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ,
Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhāna sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhammapālo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Dhammapālattheragāthā.
2. 5. 3
205. Kassindriyāni samathaṅgatāni
Assā yathā sārathinā sudantā
Pahīnamānassa anāsavassa
Devāpi mayhaṃ pihayanti tādino'ti.
206. Mahindriyāni samathaṅgatāni
Assā yathā sārathinā sudantā
Pahīnamānassa anāsavassa
Devāpi mayhaṃ pihayanti tādino'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā brahamāli thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Brahmālittheragāthā.
1 Ahuṃ-[PTS.]
2 Sa hi suttesu-machasaṃ.
[BJT Page 78] [\x 78/]
2. 5. 4
207. Chavipāpaka [PTS Page 027] [\q 27/] cittabhaddaka
Mogharāja satataṃ samāhito,
Hemantikasītakālarattiyo
Bhikkhu tvaṃsi kathaṃ karissasi.
208. Sampannasassā magadhā kevalā iti me sutaṃ,
Palālacchannako seyyaṃ yathaññe sukhajīvino'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mogharājatthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Mogharājattheragāthā.
2. 5. 5
209. Na ukkhipe no ca parikkhipe pare
Na okkhipe pāragataṃ na eraye,
Na cattavaṇṇaṃ parisāsu byāhare
Anuddhato sammitabhāṇi subbato.
210. Susukhumanipuṇatthadassinā
Matikusalena nivātavuttinā,
Saṃsevitavuddhasīlinā
Nibbānaṃ na hi tena dullabhanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā visākho pañcālaputto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Visākhapañcālaputtattheragāthā.
2. 5. 6
211. Nadanti morā susikhā supekhuṇā
Sunīlagīvā sumukhā sugajjino,
Susaddalā cāpi mahāmahī ayaṃ
Subyāpitambu1 suvalāhakaṃ nabhaṃ.
212. Sukallarūpo sumanassa jhāya taṃ2
Sunikkhamo3 sādhu subuddhasāsane,
Susukkasukkaṃ nipaṇaṃ sududdasaṃ
Phusāmi taṃ uttamamaccutaṃ padanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā cūḷako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Cūḷakattheragāthā.
1 Susuddhatambu-pu, sīmu. 2.
2 Jhāyitaṃ-
3 Sunikkaṭo-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 80] [\x 80/]
2. 5. 7
213. Nandamānāgataṃ cittaṃ sūlamāropamānakaṃ,
Tena teneva vajasi yena sūlaṃ kaliṅgaraṃ.
214. Tāhaṃ cittakaliṃ brūmi taṃ brūmi cittadubbhakaṃ,
Satthā te dullabho laddho mānatthe maṃ niyojayīti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā anupamo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Anupamattheragāthā.
2. 5. 8
215. Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ gatīsu parivattisaṃ,
Apassaṃ ariyasaccāni andhabhūto puthujjano.
216. Tassa [PTS Page 028] [\q 28/] me appamattassa saṃsārā vinalīkatā,
Gati1 sabbā samucchinnā natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vajjito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vajjitattheragāthā.
2. 5. 9
217. Assatthe haritokāse saṃvirūḷhampi pādape,
Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ alabhitthaṃ patissato.
218. Ekatiṃse ito kappe yaṃ saññamalabhiṃ tadā,
Tassā saññāya vāhasā patto me āsavakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sandhito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sandhitattheragāthā.
Vaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ:
Kumārakassapo thero dhammapālo ca brahmāli,
Mogharārā visākho ca cūḷako ca anūpamo,
Vajjito sandhito thero kilesarajavāhano'ti.
Gāthā dukanipātamhi navuti ceva aṭṭha ca
Therā ekūnapaññāsaṃ bhāsitā nayakovidā'ti.
Dukanipāto niṭṭhito.
1 Sabbāgati-sīmu. 1, 2, [PTS.]
[BJT Page 82] [\x 82/]
3. Tikanipāto.
3. 1. 1
219. Ayoni [PTS Page 029] [\q 29/] suddhimanvesaṃ aggiṃ paricariṃ vane,
Suddhimaggaṃ ajānanto akāsiṃ amaraṃ tapaṃ.
220. Taṃ sukhena sukhaṃ laddhaṃ passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
221. Brahumabandhu pure āsiṃ idāni khomhi brāhmaṇo,
Tevijjo nahātako1 camhi setthiyo camhi vedagū'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā aggikabhāradvājo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Aggikabhāradvājattheragāthā.
3. 1. 2
222. Pañcāhāhaṃ pabbajito sekho appattamānaso,
Vihāraṃ me paviṭṭhassa cetaso paṇidhī ahu.
223. Nāsissaṃ2 na pivissāmi vihārato na nikkhame,
Napi passaṃ nipātessaṃ3 taṇhāsalle anūhate.
224. Tassa cevaṃ viharato passa viriyaparakkamaṃ,
Tisso vijjā anupupattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā paccayo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Paccayattheragāthā.
3. 1. 3
225. Yo pubbe karaṇīyāni pacchā so kātumicchati,
Sukhā so dhaṃsate ṭhānā pacchā ca manutappati.
226. Yaṃ hi kayirā taṃ hi vade yaṃ na kayirā na taṃ vade,
Akarontaṃ bhāsamānaṃ4 parijānanti paṇaḍitā.
227. Susukhaṃ vata nibbānaṃ sammāsambuddhadesitaṃ,
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ yattha dukkhaṃ nirujjhatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bakkulo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Bakukulattheragāthā.
1 Nhātako-sīmu. 1, 2, [PTS.]
2 Nā sessaṃ-pa.
3 Na nipātessaṃ-pa.
4 Bhāsamānaṃ taṃ-pa.
[BJT Page 84] [\x 84/]
3. 1. 4
228. Sukhañce [PTS Page 030] [\q 30/] jīvituṃ icche sāmaññasmiṃ apekkhavā,
Saṅghikaṃ nātimaññeyya cīvaraṃ pānabhojanaṃ.
229. Sukhañce jīvituṃ icche sāmaññasmiṃ apekkhavā,
Ahi musikasobbhaṃ va sevetha sayanāsanaṃ.
230. Sukhañce jīvituṃ icche sāmaññasmiṃ apekkhavā,
Itarītarena tusseyya ekadhammañca bhāvayeti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhaniyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Dhaniyattheragāthā.
3. 1. 5
231. Atisītaṃ atiuṇhaṃ atisāyamidaṃ ahu,
Iti vissaṭṭhakammante khaṇā accenti māṇave.
232. Yo ca1 sītañca uṇhañca tiṇā bhiyyo na maññati,
Karaṃ purisakiccāni so sukha na vihāyati.
233. Dabbaṃ kusaṃ poṭakilaṃ usīraṃ muñjababbajaṃ2
Urasā panudissāmi3 vivekamanubrūhayanti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mātaṅgaputto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Mataṅgaputtattheragāthā.
3. 1. 6
234. Ye cittakathī bahussutā
Samaṇā pāṭaliputtavāsino,
Tesaññataroyamāyumā4
Dvāre tiṭṭhati khujjasobhito.
235. Ye cittakathī bahussutā
Samaṇā pāṭaliputtavāsino,
Tesaññataroyamāyuvā
Dvāre tiṭṭhati māluterito.
236. Suyuddhena suyiṭṭhena saṅgāmavijayena ca,
Brahmacariyānucaṇṇena evāyaṃ sukhamedhatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā khujjasobhito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Khujjasobhitattheragāthā.
1 Yo'dha-sīmu. 1, 2, [PTS.]
2 Muñjapabbajaṃ-machasaṃ.
3 Panudahissasāmi-pa, [PTS.]
4 Tesaññataroyamāyuvā-bahūsu.
[BJT Page 86] [\x 86/]
3. 1. 7
237. Yodha koci manussesu parapāṇāni hiṃsati,
Asmā lokā paramhā ca ubhayā dhaṃsate naro.
238. Yo ca mettena cittena sabbapāṇānukampati,
Bahuṃ1 so pasavati puññaṃ tena tādisako2 naro.
239. Subhāsitassa sikkhetha samaṇūpāsanassa ca,
Ekāsanassa raho cittavūpasamassa cāti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vāraṇo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vāraṇattheragāthā.
3. 1. 8
240. Ekopi saddho medhāvī assaddhānīdha ñātinaṃ,
Dhammaṭṭho sīlasampanno hoti atthāya bandhunaṃ,
241. Niggayha anukampāya codito ñātayo mayā,
Ñātibandhavapemena kāraṃ katvāna bhikkhūsu.
242. Te abbhatītā kālaṃkatā pattā te tividhaṃ sukhaṃ,
Bhataro mayuhaṃ mātā ca modanti kāmakimino'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā passiko3 thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Passikattheragāthā.
3. 1. 9
243. Kāḷapabbaṅgasaṅkāso4 kiso dhamanisanthato,
Mattaññū annapānamhi adīnamanaso naro.
244. Phuṭṭho [PTS Page 031] [\q 31/] ḍaṃsehi makasehi araññasmiṃ brahāvane,
Nāgo saṅgāmasīseva sato tatrādhivāsaye.
245. Yathā brahmā tathā eko yathā devo tathā duve,
Yathā gāmo tathā tayo kolāhālaṃ tatuttarinti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā yasojo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Yasojattheragāthā.
1 Bahubhi-[PTS.]
2 Puññaṃtādisako-[PTS.]
3 Vassiko-machasaṃ.
4 Kālapabbaṅgasaṅkāso-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 88] [\x 88/]
3. 1. 10
246. Ahutuyhaṃ pure saddhā sā te ajja na vijjati,
Yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetaṃ natthi duccaritaṃ mama.
247. Aniccā hi calā saddhā evaṃ diṭṭhā hi sā mayā,
Rajjantipi virajjaniti tattha kiṃ jiyyate muni.
248. Paccati munino bhattaṃ theka thokaṃ kule kule,
Piṇḍikāya carissāmi atthi jaṅghābalaṃ mamā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sāṭimattiyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sāṭimattiyattheragāthā.
3. 1. 11
249. Saddhāya abhinikkhamma navapabbajito navo,
Matte bhajeyya kalyāṇe suddhājīve atandite.
250. Saddhāya abhinikkhamma navapabbajito navo,
Saṅghasmiṃ viharaṃ bhikkhu sikkhetha vinayaṃ budho.
251. Saddhāya abhinikkhamma navapabbajito navo,
Kappākappesu kusalo vihareyya1 apurakkhato.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā upālitthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Upālittheragāthā.
3. 1. 12
252. Paṇḍitaṃ vata maṃ santaṃ alamatthavicintakaṃ,
Pañcakāmaguṇā loke sammohā pātayiṃsu maṃ.
253. Pakkhanno2 māravisaye daḷhasallasamappito,
Asakkhiṃ maccurājassa ahaṃ pāsā pamuccituṃ.
254. Sabbe kāmā pahīnā me bhavā sabbe vidāḷitā, 3
Cikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uttarapālatthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Uttarapālattheragāthā.
1 Careyya-sīmu. 1, [PTS.]
2 Pakkhanto-sīmu. 1, 9.
3 Padāḷitā-sīmu. 2, [PTS.]
[BJT Page 90] [\x 90/]
3. 1. 13
255. Suṇātha ñātayo sabbe yāvantettha samāgatā,
Dhammaṃ vo desayissami dukkhā jāti punappunaṃ.
256. Ārabhatha nikkhamatha yuñjatha buddhasāsane,
Dhanātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃ va kuñjaro.
257. Yo imasmiṃ dhammavinaye appamatto vihessati, 1
Pahāya jātisaṃsāraṃ dukkhassantaṃ karissatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā abhibhūto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Abhibhūtattheragāthā.
3. 1. 14
258. Saṃsaraṃ [PTS Page 032] [\q 32/] hi nirayaṃ agacchisaṃ2
Petalokamagamaṃ punappunaṃ,
Dukkhamamhi pi tiracchānayoniyaṃ3
Nekadhā hi vusitaṃ ciraṃ mayā.
259. Mānuso ca bhavobhirādhito
Saggakāyamagamaṃ sakiṃ sakiṃ,
Rūpadhātusu arūpadhātusu
Nevasaññisu asaññīsuṭṭhitaṃ.
260. Sambhavā suviditā asārakā
Saṅkhatā pacalitā saderitā,
Taṃ viditva4 mahamattasambhavaṃ,
Santimeva satimā samajjhaga'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gotamo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Gotamattheragāthā.
3. 1. 15
261. Yo pubbe karaṇīyāni pacchā so kātumicchati,
Sukhā so dhaṃsate ṭhānā pacchā ca manutappati.
262. Yañhi kayirā tañhi vade yaṃ na kayirā na taṃ vade,
Akarontaṃ bhāsamānaṃ5 parijānanti paṇḍitā.
263. Susukhaṃ vata nibbānaṃ sammāmbuddhadesitaṃ,
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ yattha dukkhaṃ nirujjhatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā hārito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Hāritattheragāthā.
1 Vihassati-sīmu. 1, 2, [PTS.]
2 Agacchissaṃ-bahūsu. Agacchīssaṃ-pa.
3 Tiracchānayoniyā-[PTS.]
4 Viditvā-bahūsu
5 Bhāsamānaṃ taṃ-pa.
[BJT Page 92] [\x 92/]
3. 1. 16
264. Pāpamitte vivajjetvā bhajeyyuttamapuggale
Ovāde cassa tiṭṭheyya patthento acalaṃ sukhaṃ.
265. Parittaṃ dārumāruyha yathā sīde mahaṇṇave,
Evaṃ kusītamāgamma sādhujīvīpi sīdati,
266. Pavivittehi ariyehi pahitattehi jhāyihi
Niccaṃ āraddhaviriyehi1 paṇḍitehi sahāvase'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vimalo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vimalattheragāthā.
Tassuddānaṃ:
Aṅgāṇiko bhāradvājo paccayo bakkulo isi
Dhaniyo mātaṅgaputto sobhito vāraṇo isi
Vassiko ca yasojo ca sāṭimattiyupāli 8
Uttarapālo abhibhūto gotamo hārito'pi ca
Thero tikanipātamhi nibbāne vimalo kato
Aṭṭhatālisa gāthāyo therā soḷasa kittitā'ti.
Tikanipāto niṭṭhito.
1 Niccāraddha viriyehi-sīmu. 1, 2, [PTS.]
[BJT Page 94] [\x 94/]
4. Catukkanipāto.
[PTS Page 033 [\q 33/] 4. 1. 1]
267. Alaṅkatā suvasanā mālinī candanussadā,
Majjhe mahapathe nārī turiye naccanti nāṭakī.
268. Piṇḍikāya paviṭṭhohaṃ gacchanto naṃ udikkhisaṃ, 1
Alaṅkataṃ savasanaṃ maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
269. Tato me manasīkāro yoniso udapajjatha,
Ādīnavo pāturahu nibbidā samatiṭṭhatha.
270. Tato cittaṃ vimucci me passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nāgasamālo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nāgasamālattheragāthā.
4. 1. 2
271. Ahaṃ middhena pakato vihārā upanikkhamiṃ,
Caṅkamaṃ abhirūhanto tattheva papatiṃ2 'chamā.
272. Gattāni parimajjitvā punapāruyuha caṅkamaṃ,
Caṅkame caṅkamiṃ sohaṃ ajjhattaṃ susamāhito.
273. Tato me manasīkāro yoniso udapajjatha,
Ādīnavo pāturahu nibbidā samatiṭṭhatha.
274. Tato cittaṃ vimucci me passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā bhaguthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Bhaguttheragāthā.
4. 1. 3
275. Pare ca na vijānanti mayamettha yamāmase,
Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.
276. Yadā ca avijānantā iriyantyamarā3 viya,
Vijānanti ca ye mmaṃ āturesu anāturā.
277. Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṅkiliṭṭhaṃ ca yaṃ vataṃ,
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ na taṃ hoti mahapphalaṃ.
278. Yassa sabrahmacārisu gāravo nūpalabbhati,
Ārakā hoti saddhammā nabhaṃ puthuviyā yathā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sabhiyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sabhiyattheragāthā.
1 Udakkhisaṃ-pa.
2 Papate-machasaṃ.
3 Iriyantamarā-machasaṃ.
[BJT Page 96] [\x 96/]
4. 1. 4
279. Dhiratthu pure duggandhe mārapakkhe avassute,
Navasotāni te kāye yāni sandanti sabbadā.
280. Māpurāṇaṃ [PTS Page 034] [\q 34/] amaññittho māsā desi tathāgate,
Sagge'pi te na rajjanti kimaṅga pana mānuse.
281. Ye ca kho bālā dummedhā dummantī mohapārutā,
Tādisā tattha rajjanti mārakhittamhi bandhate.
282. Yesaṃ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Tādītattha na rajjanti1 chinnasuttā abandhanā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nandako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nandakattheragāthā.
4. 1. 5
283. Pañcapaññāsavassāni rajojallamadhārayiṃ,
Bhuñjanto māsikaṃ bhattaṃ kesamassuṃ alocayiṃ.
284. Ekapādena aṭṭhāsiṃ āsanaṃ parivajjayiṃ,
Sukkhagūthāni ca khādiṃ udādasaṃ ca na sādiyiṃ.
285. Etādisaṃ karitvāna bahuṃ duggatigāminaṃ,
Vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.
286. Saraṇāgamanaṃ passa passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jambuko thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Jambukattheragāthā.
4. 1. 6
287. Svāgataṃ vata me āsi gayāyaṃ gayāphagguyā, 2
Yaṃ addasāsiṃ sambuddhaṃ desentaṃ dhammamuttamaṃ.
288. Mahappabhaṃ gaṇācariyaṃ aggappattaṃ vināyakaṃ,
Sadevakassa lekassa jinaṃ atuladassanaṃ.
289. Mahānāgaṃ mahāvīraṃ mahājutimanasavaṃ,
Sabbāsavaparikkhīṇaṃ satthāramakutobhayaṃ.
290. Cirasaṅkiliṭṭhaṃ vata maṃ diṭṭhisandānasanditaṃ, 3
Vimocayī so bhagavā sabbaganthehi senaka'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā senako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Senakattheragāthā.
1 Tādisā tattha rajjanti-machasaṃ.
2 Gayaphagguyā-machasaṃ.
3 Diṭṭhisandāmasandhitaṃ-sīmu. 2, Daṭaṭhisantānabandhitaṃ-machasaṃ.
[BJT Page 98] [\x /]
4. 1. 7
291. Yo dandhakāle tarati taraṇīye ca dandhaye
Ayoni1 saṃvidhānena bālo dukkhaṃ nigacchati.
292. Tassatthā parihāyanti kāḷapakkheva candimā
Āyasasyañca2 pappoti mittehi ca virujjhati.
293. Yo dandhakāle dandheti taraṇīye ca tāraye
Yoniso saṃvidhānena sukhaṃ pappoti paṇḍito.
294. Tassatthā paripūrenti sukkhapakkheva candimā
Yaso kittiñca pappoti mittehi na virujjhatī'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sambhūto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sambhūtattheragāthā.
4. 1. 8
295. Ubhayeneva [PTS Page 035] [\q 35/] sampanno rāhulabhaddo'ti maṃ vidū
Yañcamhi putto buddhassa yaṃ ca dhammesu cakkhumā.
296. Yaṃ ca āsavā khīṇā yaṃ 8 natthi punabbhavo
Arahā dakkhiṇeyyomhi tevijjo amataddaso.
297. Kāmandhā jālapacchannā3 taṇhāchadanachāditā
Pamattabandhunā baddhā macchāva kumināmukhe.
298. Taṃ kāmaṃ ahamujjhatvā chetvā mārassa bandhanaṃ
Samūlaṃ taṇhamabbuyha sītibhūtosmi nibbuto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā rāhulo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Rāhulattheragāthā.
4. 1. 9
299. Jātarūpena pacchannā4 dāsīgaṇapurakkhatā
Aṅkena puttamādāya bhariyā maṃ upāgami.
300. Taṃ ca disvāna āyantiṃ sakaputtassa mātaraṃ
Alaṅkataṃ suvasanaṃ maccupāsaṃ'va oḍḍitaṃ.
301. Tato me manasīkāro yoniso udapajjatha
Ādīnavo pāturahu nibbidā samatiṭṭhatha. 5
302. Tato cittaṃ vimucci me passa dhammasudhammataṃ
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsananti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā candano thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Candanattheragāthā.
1 Ayāniso-machasaṃ, [PTS.]
2 Āyasakyañca-[PTS.]
3 Jālasañjannā-[PTS.]
4 Sañjannā-machasaṃ.
5 Samyatiṭṭhatha-machasaṃ.
[BJT Page 100] [\x 100/]
4. 1. 10
303. Dhammo have rakikhati dhammacāriṃ
Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe
Na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
304. Na hi dhammo adhammo ca ubho samavipākino,
Adhammo nirayaṃ neti dhammo pāpeti suggatiṃ.
305. Tasmā hi dhammesu kareyya 'ndaṃ
Iti modamāno sugatena tādinā,
Dhamme ṭhitā sugatavarassa sāvakā
Nīyanti dhīrā saraṇavaraggagāmino.
306. Vipphoṭito gaṇḍamūlo1
Taṇhājālo samūhato,
So khīṇasaṃsāro na catthi niñcanaṃ
Cando yathā dosinā puṇṇamāsiyāti. 2
Itthaṃ sudaṃ āyasmā dhammiko thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Dhammikattheragāthā.
4. 1. 11
307. Yadā [PTS Page 036] [\q 36/] balākā sucipaṇḍaracchadā
Kāḷassa meghassa bhayena tajjitā,
Palehiti ālayamālayesinī
Tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
308. Yadā balākā suvisuddhapaṇaḍarā
Kāḷassa meghassa bhayena tajjitā,
Pariyesati leṇamaleṇadassinī
Tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
309. Kaṃ nu tattha na ramenti jambuyo ubhato tahiṃ,
Sobhenti āpagākūlaṃ mama leṇassa pacchato.
310. Tā matamadasaṅghasuppahīnā
Bhekā mandavatī panādayanti,
Nājja girinadīhi vippavāsasamayo
Khemā ajakaraṇī sivā surammā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sappako thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sappakattheragāthā.
1 Gandhamūlo-sīmu. 1, [PTS.]
2 Puṇṇamāsiyanti-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 102] [\x 102/]
4. 1. 12
311. Pabbajiṃ jīvikattho'haṃ laddhāna upasampadaṃ,
Tato saddhaṃ paṭilabhiṃ daḷhaviriyo parakkamiṃ.
312. Kāmaṃ bhijjatu'yaṃ kāyo maṃsapesī visīyaruṃ,
Ubho jaṇṇukasandhīhi jaṅghāyo papatantu me.
313. Nāsissaṃ na pivissāmi vihārā ca na nikkhame,
Na'pi passaṃ nipātessaṃ taṇhasalle anūhate.
314. Tassa mevaṃ viharato passa viriyaparakkamaṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mudito thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Muditattheragāthā.
Tassuddānaṃ:
Nāgasamālo bhagu ca sabhiyo nandako'pi ca
Jambuko senako thero sambhūto rāhulo'pi ca
Bhavati candano thero dasete buddhasāvakā
Dhammiko sappako thero mudito cā'pi te tayo
Gāthāyo dve ca paññāsa therā sabbe'pi terasā'ti.
Catukkanipāto niṭṭhito.
[BJT Page 104] [\x 104/]
5. Pañcakanipāto.
5. 1. 1
315. Bhikkhu [PTS Page 037] [\q 37/] sīvathikaṃ gantvā addasaṃ itthimujjhataṃ,
Apaviddhaṃ susānasmiṃ khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.
316. Yaṃ hi eke jigucchanti mataṃ disvāna pāpakaṃ,
Kāmarāgo pāturahu andho'va vasatī ahuṃ.
317. Oraṃ odanapākamhā tamhā ṭhānā apakkamiṃ,
Satimā sampajānohaṃ ekamantaṃ upāvisiṃ.
318. Tato me vanasikāro yoniso udapajjatha,
Ādīnavo pāturahu nibbidā samatiṭṭhatha.
319. Tato cittaṃ vimucci me passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā rājadatto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Rājadattattheragāthā.
5. 1. 2
320. Ayoge yuñjamattānaṃ puriso kiccamicchato,
Caraṃ ce nādhigaccheyya taṃ me dubbhagalakkhaṇaṃ.
321. Abbūḷhaṃ1 aghagataṃ vijitaṃ
Ekaṃ ce ossajeyya2 kalīva siyā,
Sabbānipi ce ossajeyya andhova siyā
Samavisamassa adassanato.
322. Yaṃ hi kayirā taṃ hi vade yaṃ na kayirā na taṃ vade,
Akarontaṃ bhāsamānaṃ parijānanti paṇḍitā.
323. Yathā'pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ,
Evaṃ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato.
324. Yathā'pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ sagandhakaṃ,
Evaṃ subhāsitā vācā saphalā hoti pakubbato'ti. 3
Itthaṃ sudaṃ āyasmā subhūto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Subhūtattheragāthā.
1 Abbūḷaṃ-sīmu. 1, 2.
2 Ossajjeyya-sīmu. 1, 2.
3 Sukubbato-syā, sakubbato-sīmu. 1.
[BJT Page 106] [\x 106/]
5. 1. 3
325. Vassati [PTS Page 038] [\q 38/] devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā,
Tassaṃ viharāmi vūpasanto
Atha ve patthayasī pavassa deva.
326. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā,
Tassaṃ viharāmi santacitto
Atha ve patthayasī pavassa deva.
327. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā,
Tassaṃ viharāmi vītarāgo
Atha ve patthayasī pavassa deva.
328. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā,
Tassaṃ viharāmi vītadoso
Atha ve patthayasī pavassa deva.
329. Vassati devo yathā sugītaṃ
Channā me kuṭikā sukhā nivātā,
Tassaṃ viharāmi vītamoho
Atha ve patthayasī pavassa deva.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā girimānando thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Girimānandattheragāthā.
5. 1. 4
330. Yaṃ patthayāno dhammesu upajjhāyo anuggahī,
Amataṃ abhikaṅkhantaṃ kataṃ kattabbakaṃ mayā.
331. Anuppatto sacchikato sayaṃ dhammo anītiho,
Visuddhañāṇo nikkaṅkho vyākaromi tavantike.
332. Pubbenivāsaṃ jānāmi dibbacakkhu visodhitaṃ,
Sadattho me anuppatto kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
333. Appamattassa me sikkhā sussutā tava sāsane,
Sabbe me asavā khīṇā natthi dāni punabbhavo.
334. Anusāsi maṃ ariyavatā anukampi anuggahi,
Amogho tuyhamovādo antevāsimhi sikkhito'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sumano thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sumanattheragāthā.
[BJT Page 108] [\x 108/]
5. 1. 5
335. Sādhū hi kira me mātā patodaṃ upadaṃsayi,
Yassāhaṃ vacanaṃ sutvā anusiṭṭho janettiyā,
Āraddhaviriyo pahitatto patto sambodhimuttamaṃ.
336. Arahā dakkhiṇeyyomhi tevijjo amataddaso,
Jetvā1 namucano senaṃ viharāmi anāsavo.
337. Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca ye me vijjiṃsu āsavā,
Sabbe asso ucchinnā na ca uppajjare puna.
338. Visāradā kho bhagini etamatthaṃ abhāsayi,
Apihā nūna mayi'pi vanatho te na vijjati.
339. Pariyantakataṃ dukkhaṃ antimo'taṃ samussayo,
Jātimaraṇasaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vaḍḍho thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vaḍḍhattheragāthā.
5. 1. 6
340. Atthāya vata me buddho nadiṃ nerañjaraṃ agā,
Yassāhaṃ dhammaṃ sutvāna micchādiṭṭhiṃ vivajjayiṃ.
341. Yajiṃ [PTS Page 039] [\q 39/] uccāvace yaññe aggihuttaṃ juhiṃ ahaṃ,
Esā suddhiti maññanto andhabhūto puthujjano.
342. Diṭṭhigahanapakkhanno2 parāmāsena mohito,
Asuddhiṃ maññisaṃ suddhiṃ andhabhūto aviddasu.
343. Micchādiṭṭhi pahīnā me bhavā sabbe vidālitā,
Juhāmi dakkhiṇeyyaggiṃ namassāmi tathāgataṃ.
344. Mohā sabbe pahīnā me bhavataṇhā padālitā,
Vikkhīṇo jātisaṃsāro natthi dāni punabbhavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā nadīkassapo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Nadīkassapattheragāthā.
1 Jitvāna-[PTS.]
2 Diṭṭhigahanapakkhanto-sīmu.
[BJT Page 110] [\x 110/]
5. 1. 7
345. Pāto majjhantikaṃ sāyaṃ tikkhattuṃ divasassahaṃ,
Otariṃ udakaṃ so'haṃ1 gayāya gayaphagguyā.
346. Yaṃ mayā pakataṃ pāpaṃ pubbe aññāsu jātisu,
Taṃ dānīdha pavāhemi2 evaṃdiṭṭhi pure ahuṃ.
347. Sutvā subhāsitaṃ vācaṃ dhammatthasahitaṃ padaṃ,
Tathaṃ yāthāvataṃ3 atthaṃ yoniso paccavekkhisaṃ.
348. Ninhātasabbapāpomhi nimmalo payato suci,
Suddho suddhassa dāyādo putto buddhassa oraso.
349. Ogayhaṭṭhaṅgikaṃ sotaṃ sabbapāpaṃ pavāhayiṃ,
Tisso vijjā ajjhagamiṃ kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā gayākassapo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Gayākassapattheragāthā.
5. 1. 8
350. Vātarogābhinīto tvaṃ viharaṃ kānane vane,
Paviddhagocare4 lūkhe kathaṃ bhikkhu karissasi.
351. Pītisukhena vipulena pharamāno samussayaṃ,
Lūkhampi abhisambhonto viharissāmi kānane.
352. Bhāvento satipaṭṭhāne indriyāni balāni ca,
Bojjhaṅgāni ca bhāvento viharissāmi kānane.
353. Āraddhaviriyo pahitatto niccaṃ daḷhaparakkamo, 5
Samagge sahāte disvā viharissāmi kānane.
354. Anussaranto sambuddhaṃ aggaṃ dantaṃ6 samāhitaṃ,
Atandito rattindivaṃ viharissāmi kānane'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vakkalitthero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vakkalittheragāthā.
1 Sotaṃ-[PTS.]
2 Opavāhemi-pa.
3 Yathāvakaṃ-nā, [PTS.]
4 Paviṭṭhagocare-sīmu. 1, 2, Pa.
5 Āraddhaviriye, pahatatte niccaṃ daḷhaparakkame-[PTS.]
6 Aggadantaṃ-[PTS.]
[BJT Page 112] [\x 112/]
5. 1. 9
355. Olaggessāmi te citta āṇidvāreva hatthinaṃ,
Na taṃ pāpe niyojessaṃ kāmajāla sarīraja.
356. Tvaṃ [PTS Page 040] [\q 40/] olaggo na gacchasi dvāravivaraṃ gajo'va alabhanto,
Na ca cittakali punappunaṃ pasahaṃ pāparato carissasi.
357. Yathā kuñjaraṃ madantaṃ navaggahamaṅkusallaho,
Balavā āvatteti akāmaṃ evaṃ āvattayissaṃ taṃ.
358. Yathā varahayadamakusalo sārathi pavaro dameti ājaññaṃ,
Evaṃ damayissaṃ taṃ patiṭṭhito pañcasu balesu.
359. Satiyā taṃ nabandhissaṃ payatatto vodapessāmi,
Viriyadhuraniggahito na niyato dūraṃ gamissase cittā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā vijitaseno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Vijitasenattheragāthā.
5. 1. 10
360. Upārambhacitto dummedho suṇāti jinasāsanaṃ,
Ārakā hoti saddhammā nabhaso paṭhavī yathā.
361. Upārambhacitto dummedho suṇāti jinasāsanaṃ,
Parihayati saddhammā kāḷapakkheva candimā.
362. Upārambhacitto dummedho suṇāti jinasāsanaṃ,
Parisusti saddhamme macchā appodake yathā.
363. Upārambhacitto dummedho suṇāti jinasāsanaṃ,
Na virūhati saddhamme khette bījaṃva pūtikaṃ.
364. Yo ca tuṭṭhena cittena suṇāti jinasāsanaṃ,
Khepetvā āsave sabbe sacchikatvā akuppataṃ,
Pappuyya paramaṃ santiṃ parinibbāti anāsavo'ti. 1
Itthaṃ sudaṃ āyasmā yasadatto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Yasadattattheragāthā.
1 Parisibbāyissati anāsavo-pa.
[BJT Page 114] [\x 114/]
5. 1. 11
365. Upasampadā ca me laddhā vimutto camhi anāsavo,
So ca me bhagavā diṭṭho vihāre ca sahāvasiṃ.
366. Bahudeva rattiṃ bhagavā abbho kāsetināmayi,
Vihārakusalo satthā vihāraṃ pāvisī tadā.
367. Santharitvāna saṅghāṭiṃ seyyaṃ kappesi gotamo,
Sīho selaguhāyaṃ'va pahīnabhayabheravo.
368. Tato kalyāṇavākkaraṇo sammāsambuddhasāvako,
Soṇo abhāsi saddhammaṃ buddhaseṭṭhassa sammukhā.
369. Pañcakkhandhe pariññāya bhāvayitvāna añjasaṃ,
Pappuyya paramaṃ santiṃ parinibbissatyanāsavo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā soṇo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Soṇakuṭikaṇṇattheragāthā.
5. 1. 12
370. Yo [PTS Page 041] [\q 41/] ve garūnaṃ cenaññu dhīro
Vase ca tamhi janaye ca pemaṃ,
So bhattimā nāma ca hoti paṇḍito
Ñatvā ca dhammesu visesi assa.
371. Yaṃ āpadā uppatitā uḷārā
Nakkhamphayante paṭisaṅkhayantaṃ,
So thāmavā nāma ca hoti paṇḍito
Ñatvā ca dhammesu visesi assa.
372. Yo ve samuddo'va ṭhito anejo
Gambhirapañño nipuṇatthadassī,
Asaṃhāriyo nāma ca hoti paṇḍito
Ñatvā ca dhammesu visesi assa.
[BJT Page 116] [\x 116/]
373. Bahussuto dhammadharo ca hoti
Dhammassa hoti anudhassacārī,
So tādiso nāma ca hoti paṇḍito
Ñatvā ca dhammesu visesi assa.
374. Atthaṃ ca yo jānāti bhāsitassa
Atthaṃ ca ñatvāna tathā karoti
Atthantaro nāma sa hoti paṇḍito
Ñatvā ca dhammesu visesi assā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kosiyo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kosiyattheragāthā.
Tassuddānaṃ:
Rājadatto subhūto ca girimānandasūnunā
Vaḍḍho ca kassapo thero gayākassapavakkalī
Vijito yasadatto ca soṇo kosiyasavhayo
Saṭṭhī ca pañca gāthāyo therā ca ettha dvādasā'ti.
Pañcakanipāto niṭṭhito.
[BJT Page 118] [\x 118/]
6. Chakkanipāto.
[PTS Page 042 [\q 42/] 6. 1. 1]
375. Disvāna pāṭihīrāni gotamassa yasassino,
Na tāvāhaṃ paṇipatiṃ issāmānena vañcito.
376. Mama saṅkappamaññāya codesi narasārathi,
Tato me āsi saṃvego abbhuto lomahaṃsano.
377. Pubbe jaṭilabhūtassa yā me siddhi1 parittikā,
Tāhaṃ tadā niraṃkatvā pabbajiṃ jinasāsane.
378. Pubbe yaññena santuṭṭho kāmadhātupurakkhato,
Pacchā rāgaṃ ca dosaṃ ca mohaṃ cāpi samūhaniṃ.
379. Pubbenivāsaṃ jānāmi dabbacakkhu visodhitaṃ,
Iddhimā paracittaññū dibbasotañca pāpuṇiṃ.
380. Yassa catthāya pabbajito agārasmānagāriyaṃ, 2
So me attho anuppatto sabbasaṃyojanakkhayo'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā uruvelakassapo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Uruvelakassapattheragāthā.
6. 1. 2
381. Atihitā vīhi khalagatā sālī,
Na ca labhe piṇḍaṃ kathamahaṃ kassaṃ.
382. Buddhamappameyyaṃ anussara3 pasanno,
Pītiyā phuṭasarīro hohisi4 satatamudaggo.
383. Dhammamappameyyaṃ anussara3 pasanno,
Pītiyā phuṭasarīro hohisi4 satatamudaggo.
384. Saṅghamappameyyaṃ anussara3 pasanno,
Pītiyā phuṭasarīro hohisi4 satatamudaggo.
385. Abbhokāse viharasi sītā hemantikā imā rattiyo,
Mā sītena pareto vihaññittho pavisa tvaṃ vihāraṃ phusitaggaḷaṃ.
386. Phusissaṃ catasso appamaññāyo
Tāhi ca sukhito viharissaṃ,
Nāhaṃ sītena vihaññissaṃ
Aniñjito viharanto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā tekicchakāni thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Tekicchakānittheragāthā.
1 Iddhi-pa.
2 Agārasmā anagāriyaṃ-[PTS.]
3 Anussaraṃ-sīmu. 1, 2.
4 Hosi-sīmu. 1, 2, [PTS.]
[BJT Page 120] [\x 120/]
6. 1. 3
387. Yassa [PTS Page 043] [\q 43/] sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
Parihāyati saddhammā maccho appodake yathā.
388. Yassa sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
Na virūhati saddhamme khette bījaṃva pūtikaṃ.
389. Yassa sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
Arako hoti nibbānā, dhammarājassa sāsane.
390. Yassa sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
Na vihāyati saddhammā maccho bavhodake yathā.
391. Yassa sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
So virūhati saddhamme khette bījaṃva bhaddakaṃ.
392. Yassa sabrahmacārīsu gāravo nūpalabbhati,
Santike hoti nibbānaṃ dhammarājassa sāsane'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā mahānāgo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Mahānāgattheragāthā.
6. 1. 4
393. Kullo sīvathikaṃ gantvā addasa itthimujjhataṃ,
Apaviddhaṃ susānasmiṃ khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.
394. Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ passa kulla samussayaṃ,
Uggharantaṃ paggharantaṃ bālānaṃ abhinanditaṃ.
395. Dhammādāsaṃ gahetvāna ñāṇadassanapattiyā,
Paccavekkhiṃ imaṃ kāyaṃ tucchaṃ santarabāhiraṃ.
396. Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ,
Yathā adho tathā uddhaṃ yathi uddhaṃ tathā adho.
397. Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,
Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure.
398. Pañcaṅgikena turiyena na ratī hoti tādisī,
Yathā ekaggacittassa sammā dhammaṃ vipassato'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kullo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kullattheragāthā.
[BJT Page 122] [\x 122/]
6. 1. 5
399. Manujassa pamattacārino taṇhā vaḍḍhati māluvā viya,
So palavati hurā huraṃ phalamicchaṃ va vanasmiṃ vānaro.
400. Yaṃ esā sahate1 jammi taṇhā loke visattikā,
Sokā tassa pavaḍḍhati abhivaṭṭhaṃ va bīraṇaṃ.
401. Yo cetaṃ2 sahate jammiṃ taṇhaṃ loke duraccayaṃ,
Sokā tamhā papatanti udabinduva pokkharā.
402. Taṃ [PTS Page 044] [\q 44/] vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvantettha samāgatā,
Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīrattheva bīraṇaṃ,
Mā vo naḷaṃ va soto va māro bhañji punappunaṃ.
403. Karotha buddhavacakaṃ khaṇo vo3 mā upaccagā,
Khaṇatītā hi socanti nirayamhi samappitā.
404. Pamādo rajo sabbadā4 pamādānupatito rajo,
Appamādena vijjāya abbahe sallamattano'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā māluṅkyaputto thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Māluṅkyaputtattheragāthā.
6. 1. 6
405. Paṇṇavīsati vassāni yato pabbajito ahaṃ,
Accharāsaṅghātamattampi cetosantimanajjhagaṃ.
406. Aladdhā cittassekaggaṃ kāmarāgena addito, 5
Bāhā paggayha kandanto vihārā upanikkhamiṃ.
407. Satthaṃ vā āharissāmi ko attho jīvitena me,
Kathaṃ hi sikkhaṃ paccakkhaṃ kālaṃ kubbetha mādiso.
408. Tadāhaṃ khuramādāya mañcakamhi upāvisiṃ,
Parinīto khuro āsi dhamaniṃ chettumattano.
409. Tato me manasikāro yoniso udapajjatha,
Ādīnavo pāturahu nibbidā samatiṭṭhatha.
410. Tato cittaṃ vimucci me passa dhammasudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsana'nti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā sappadāso thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Sappadāsattheragāthā.
1 Sahatī-[PTS.]
2 Yo vetaṃ-pa.
3 Ve-[PTS.]
4 Pamādo rajo-pa, [PTS.]
5 Aṭṭito-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 124] [\x 124/]
6. 1. 7
411. Uṭṭhehi1 nisīdi kātiyāna
Mā niddābahulo ahu jāgarassu,
Mā taṃ alasaṃ pamattabandhu
Kūṭeneva jinātumaccurājā.
412. Sayathāpi2 mahāsamuddavego
Evaṃ jātijarātivattate taṃ,
So karohi sudīpamattanā tvaṃ
Na hi tāṇaṃ tava vijjateva aññaṃ.
413. Satthā hi vijesi maggametaṃ
Saṅgā jātijarābhayā atītaṃ, 3
Pubbāpararattamappamatto
Anuyuñjassu daḷhaṃ karohi yogaṃ.
414. Purimāni pamuñca bandhanāni
Saṅghāṭi khuramuṇḍabhikkhabhojī,
Mā khiḍḍāratiñca niddaṃ4
Anuyuñjittha jhāya kātiyāna. 5
415. Jhāyāhi [PTS Page 045] [\q 45/] jināhi kātiyāna
Yogakkhemapathesu kovidosi,
Pappuyya anuttaraṃ visuddhaṃ
Parinibbāhisi vārināva joti.
416. Pajjotikaro parittaraṃso
Vātena vinamyate latāva,
Evampi tuvaṃ anādiyāno
Māraṃ indasagotta niddhunāhi,
So vedayitāsu vītarāso
Kālaṃ kaṅkha idheva sītibhūto'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā kātiyāno thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Kātiyānattheragāthā.
6. 1. 8
417. Sudesito cakkhumatā buddhenādiccabandhunā,
Sabbasaṃyojanātīto sabbavaṭṭavināsano.
418. Niyyāniko uttaraṇo taṇhāmūlavisosano,
Visamūlaṃ āghātanaṃ chetvā pāpeti nibbutiṃ.
419. Aññaṇamūlabhedāya kammayantavighāṭano,
Viññāṇānaṃ parillahe ñāṇavajīranipātino.
1 Uṭṭhāhi-[PTS.]
2 Seyyathāpi-machasaṃ.
3 Atītā-sīmu. 1, 2.
4 Mā khiṅkhāratiṃ ca mā niddaṃ-machasaṃ, [PTS.]
5 Anuyuñjittha kātiyāna-pa. Anuyuñjittha kkhiyāya kātiyāna-[PTS.]
[BJT Page 126] [\x 126/]
420. Vedanānaṃ viññapano1 upādānappamocano,
Bhavaṃ aṅgārakāsuṃ va ñāṇena anupassako
421. Mahāraso sugambhīro jarāmaccunivāraṇo,
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhūpasamano sivo.
422. Kammaṃ kammanti ñatvāna vipākaṃ ca vipākato,
Paṭiccuppannadhammānaṃ yathā vā lokadassano
Mahākhemaṅgamo santo pariyosānabhaddako'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā migajālo thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Migajālattheragāthā.
6. 1. 9
423. Jātimadena mattohaṃ bhogaissariyena ca,
Saṇaṭhānavaṇṇarūpena madamatto acārihaṃ.
424. Nāttano samakaṃ kañci atirekaṃ ca maññisaṃ,
Atimānahato bālo patthaddho ussitaddhajo.
425. Mātaraṃ pitarañcāpi aññepi garusammate,
Na kañci abhivādesiṃ mānatthaddho anādaro.
426. Disvā vināyakaṃ aggaṃ sārathīnaṃ varuttamaṃ,
Napantamiva ādiccaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.
427. Mānaṃ madaṃ ca chaḍḍetvā vippasannena cetasā,
Siranā abhivādesiṃ sabbasattānamuttamaṃ.
428. Atimāno [PTS Page 046] [\q 46/] ca omāno pahīnā susamūhatā,
Asumimāno samucchinno sabbe mānavidhā hatā'ti.
Itthaṃ sudaṃ āyasmā jento thero gāthāyo abhāsitthā'ti.
Jentattheragāthā.
6. 1. 10
429. Yadā navo pabbajitā jātiyā sattavassiko,
Iddhiyā abhibhotvāna pannagindaṃ mahiddhikaṃ.
430. Upajjhāyassa udakaṃ anotattā mahāsarā,
Āharāmi tato disvā maṃ satthā etadabravī.
431. Sāriputta imaṃ passa āgacchantaṃ kumārakaṃ,
Udakumbhakamādāya ajjhattaṃ susamāhitaṃ.
1 Viññapano-[PTS.]
[BJT Page 128] [\x 128/]
432. Pāsādikena vattena kalyāṇairiyāpatho,
Sāmaṇeronuruddhassa iddhiyā ca visārado.
433. Ājānīyena ājañño sādhunā sādhukārito,
Vinīto anuruddhena katakiccena sikkhito.
434. So patvā paramaṃ santiṃ sacchikatvā a