[CPD Classification 2.9.41]
[SL Vol Upās- ] [\z Upās /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
Upāsakajanālaṅkāro.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Visuddha vaṇṇaṃ sugataṃ namitvā
Suvaṇṇitaṃ dhammacarañca tena,
Tathā vimuttaṃ gaṇamaṅgaṇehi
Upāsakālaṅkaraṇaṃ karissaṃ.
Vatthuttayaṃ ye samupāsamānā
Upāsakattaṃ abhisambhunanti,
Te bhūsayantā saraṇādivaṇṇā
Upasakālaṅkaraṇāti vuttā.
Tesaṃ guṇānaṃ jana bhūsanānaṃ
Sandīpakattā pana esa gantho,
Viññūhi saddatthasusārato vā
Upāsakālaṅkaraṇoti ñeyyo.1
Yato nidānādi kathā viyīnato
Nayākulattā paṭipattisaṅgaho,
Purātano sobhinavāvatārinaṃ
Na kiñci pīṇeti jinānusatthiyaṃ.
Ādāya suttantarato'pi sāra
Manākulaṃdāni kathīyate so,
Maṇīhi nekākarasambhavehi
Chekā hi kubbanti kirīṭaseṭṭhaṃ.
Issārivaggañca nirākaritvā
Sodhetva vikkhepamalañca sammā,
Saddhādhanā sādhujanā sapaññā
Tamme nisāmentu pasassacittā.
Tattha "upāsakālaṅkaraṇaṃ karissa"nti ettha-upāsakā alaṅkaronti attabhāvaṃ etehīti = upāsakālaṅkaraṇāti ye saraṇādayo guṇā vuttā, te ca pana sammā adhisīlādīnaṃ
1 Neyyo
[SL Page 002] [\x 2/]
Vasena sakalabuddhavacanapariyāpannātipi suttābhidhammavinayasaṅkhātesu tīsu piṭakesu bāhullena suttantapiṭakapariyāpannā, tattheva dīghanikāya majjhimanikāya saṃyuttanikāya aṅguttaranikāya khuddakanikāya saṅkhātesu pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannā, tatthapi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ tīhi piṭakehi saṃgaṇhitvā vācanāmaggaṃ āropentahi pubbācariyehi ye iminā maggena devamanussā upāsakabhāvena vā pabbajitabhāvena vā sāsanaṃ otaranti tesaṃ sāsanotārassa maggabhūto yo khuddakapāṭho vutto, visesato tattha pariyāpannā. Tattha ca vuttānaṃ sīlasamādhipaññādīnaṃ guṇānaṃ saraṇattayameva yasmā 1 ādi. Yasmāca- "yato kho mahānāma upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti ettavatā kho mahānāma upāsako hotī"ti ca vuttaṃ. Tasmā sakalabhūtānaṃ dharaṇīriva sabbesampi upāsakaguṇānaṃ ratanattayameva patiṭṭhāti,
Paṭhamaṃ tāvettha- "buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi"ti yadidaṃ saraṇagamana 2 suttaṃ vuccati. Tassa pana attatthaparattha bhedānamatthānaṃ sūcanādito suttabhāvo veditabbo, tathā hesa atthānaṃ sūcanato ganthanato suṭṭhu bhagavatā hitasukhāvahanakārena veneyyajjhāsayānulomena vuttattā, sassamiva phalaṃ atthānaṃ pasavanato, gāvī viya thaññaṃ atthakhīrapaggharāpanato, mahesī viya cakkavattigabbhaṃ suṭṭhu atthe rakkhaṇato, vikirituṃ appadānaṃ pupphadānaṃ viya suttaṃ atthe saṅgahetvā vikirituṃ viddhaṃsituṃ appadānato, athavā-gahetabbāpanetabbassa pamāṇabhūtaṃ vaḍḍakīsuttamiva gahetabbāpanetabbassa atthānatthassa pamāṇabhutattā cāti suttanti vuccati. Vuttañca:-
"Atthānaṃ sūcanato suvuttatotha sūdanato
Suttānaṃ suttasabhāgato ca suttaṃ suttanti vuccatī"ti.
Tampanetaṃ suttaṃ kena bhāsitaṃ? Kattha bhāsitaṃ? Kadā bhāsitaṃ? Kasmā bhāsitaṃti? Vuccate, tena bhagavatā arahatā jānātā passatā sammāsambuddhena bhāsitaṃ. Kattha bhāsitanti, bārānasiyaṃ isipatena migadāye bhāsitaṃ. Kadā bhāsitanti, āyasmante yase saddhiṃ sahāyakehi arahattaṃ patte eka
1 Sammā. 2. Saraṇā gamana.
[SL Page 003] [\x 3/]
Saddhiyā arahantesu bahujanahitāya sukhāya dhammadesanaṃ karontesu bhāsitaṃ. Kasmā bhāsitanti, pabbajjatthañca upasampadatthañca bhāsitaṃ, ettāvatā kena desitanti ādayo pañhāna suṭṭhu pākaṭā honti, apākaṭesu pana tesu abhinavānamupāsakopāsikajanānaṃ ko bhagavā arahā nāma koti ādinā citte saṃsayo uppajjati, sañjātakaṅkhānaṃ panetesampi pāmojjaṃ nasiyā, asati ca pītipāmojje saraṇa gamanavasena sāsanotāro ca na siyāti tesaṃ kaṅkhāvicchedanatthaṃ pasādajananatthañca vitthārato tadevañca veditabbaṃ. Kena desitanti yo ito kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ matthake amara nagare sumedho nāma brāhmaṇakumāro hutvā sabbasippesu nipphattiṃ patvā mātāpitunnamaccayena anekakoṭisaṅkhaṃ dhanaṃ pariccajitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā hivavante vasanto jhānābhiññaṃ nibbattetvā ākāsena gacchanto dipaṅkaradasabalassa sudassanavihārato rammanagarappavesanatthāya maggaṃ sodhiyamānaṃ disvā sayampi ekaṃpadesaṃ gahetvā tasmiṃ asodhiteyeva āgatassa satthuno attānaṃ setuṃ katvā kalele attharitvā satthā sasāvaka saṅgho kalale anakkamitvā maṃ akkamanto gacchatūti nipanno, satthā naṃ disvā "buddhaṃkuro esa anāgate kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkheyyānaṃ pariyosāne gotamo nāma buddho bhavissatī"ti vyākaraṇato tassa satthuno aparabhāge koṇḍañño maṅgalo sumano revato sobhito anomadassī padumo nārado padumuttaro sumedho sujāto piyadassī atthadassī dhammadassī siddhattho tisso phusso vipassī sikhī vessabhū kakusandho konāgamano kassapoti lokaṃ obhāsetvā uppannānaṃ imesampi tevīsatiyā buddhānaṃ santike laddhavyākaraṇo dasapāramiyo dasaupapāramiyo dasaparamattha pāramiyoti samatiṃsa pāramiyo pūretvā vessantarattabhāve ṭhito paṭhaviṃ kampetvā mahādānāni datvā puttadāraṃ pariccajitvā āyupariyosāne tusitapure nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi sannipatitvā:-
"Kāloyaṃ te mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ,
Sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ pada"nti.
Yācito pañcamahāvilokanāni viloketvā tato cuto sakyarājakule paṭisandhiṃ gahetvā tattha mahāsampattiyā
[SL Page 004] [\x 4/]
Pariharīyamāno anukkamena bhadrayobbanaṃ patvā tinnaṃ utūnaṃ anucchavikesu tīsu pāsādesu devalokasiriṃ viya rajjasirimanubhavanto uyyānakīḷāya gamanasamaye anukkamena jinnavyādhimatasaṅkhāte tayo devadūte disvā sañjāta saṃvego nivattitvā catutthavāre pabbajitaṃ disvā sādhu vata pabbajjāti pabbajjāya cittaṃ uppādetvā uyyānaṃ gantvā tattha divasaṃ khepetvā maṅgalapokkharaṇītīre nisinno kappakavesaṃ gahetvā āgatena vissakammena devaputtena alaṅkatapaṭiyatto rāhulakumārassa jātasāsanaṃ sutvā puttasinehassa balavabhāvaṃ ñatvā yāva idaṃ bandhanaṃ na vaḍḍhati tāvadeva naṃ chindissāmīti cintetvā sāyaṃ nagaraṃ pavisanto:-
"Nibbutā nūna sā mātā nibbuto nūna so pitā,
Nibbutā nūna sā nārī yassāyaṃ īdiso patī"ti
Kisāgotamiyā nāma pitucchādhītāya bhāsitaṃ imaṃ gāthaṃ sutvā ahaṃ imāya nibbutapadaṃ sāvitoti satasahassagghanakaṃ muttāhāraṃ omuñcitvā tassā pesetvā attano bhavanaṃ pavisitvā sirisayane nipanno niddūpagatānaṃ nāṭakitthīnaṃ vippakāraṃ disvā nibbinnahadayo channena kanthakaṃ āharāpetvā taṃ āruyha channasahāyo dasasahassacakkavāḷadevatāhi parivuto mahābhinikkhamaṇaṃ nikkhamitvā anomānadītīre pabbajitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavapabbatapabbhāre nisinno magadharaññā rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā ālārañca uddakañca upasaṅkamitvā tesaṃ samayaṃ viloketvā tattha nibbinno chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā visākhapuṇṇamadivase pātova sujātasaddhāya sujātāya dinnapāyāsaṃ nerañjarāya nadiyā tīre paribhuñjitvā nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā nadītīre divāvihāraṃ katvā sāyaṇhasamaye sotthiyeta tiṇahārakena dinnaṃ tiṇaṃ gahetvā kālena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni santharitvā "natāvamaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī"ti paṭiññaṃ katvā puratthābhimukho nisīditvā suriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā paṭhamayāme pubbenivāsañāṇaṃ majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā pacchimayāme paccayākāre sammasanto ānāpāna catuttha
[SL Page 005] [\x 5/]
Jjhānaṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayavyayavasena samapaññāsalakkhaṇāni disvā yāva gotrabhūñāṇā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggena sabbakilese khepetvā aruṇuggamane sabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā pītivegena "anekajātisaṃsāra"nti udānaṃ udānesi, tena bhagavatā arahatā dasabaladhārena catuvesarajja visāradena dhammarājena dhammasāminā tathāgatena sabbadhammesu appaṭihatañāṇāvārena sabbaññunā sammāsambuddhena bhāsitaṃ, na sāvakehi na isīhi na devatāhi, ettavatā kena desitanti ayaṃ pañho vissajjito hoti.
Kattha bhāsitanti? Evaṃ udānaṃ udānetvā nisinnassa pana bhagavato etadahosi. Ahaṃ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni imassa pallaṅkassa kāraṇā sandhāviṃ, ayaṃ me pallaṅko vīrapallaṅko ettha me nisinnassa yāva saṃkappā na paripuṇṇā na tāya ito vuṭṭhahissāmīti anekakoṭisatasahassa saṅkhātā samāpattiyo samāpajjanto sattāhaṃ tattheva nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Athekaccānaṃ devatānaṃ ajjāpi tāvanūna siddhatthassa pana kattabbakiccamatthi, pallaṅkasmiṃ ālayaṃ na vijahatīti parivitakko udapādi. Atha satthā aṭṭhame divase samāpattito uṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā tāsaṃ kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite disābhāge ṭhatvā imasmiṃ tāva me pallaṅke sabbaññutañāṇaṃ paṭividdhanti cattāri asaṅkheyyāni kappasatasahassañca pūritānaṃ pāramīnaṃ phalādhigamanaṭṭhānanti pallaṅkañceva bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ, atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā puratthimapacchimato āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ nāma māpayiṃsu, tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ. Evaṃ bodhi samīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tatrāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhañca paṭisaṃvedento tasmiṃ ajapālanigrodhe sattāhaṃ
[SL Page 006] [\x 6/]
Vītināmesi. Evaṃ aparaṃ sattāhaṃ mucalinde nisīdi, tattha nisinnamattasseva bhagavato sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūretvā mahāakālamegho udapādi, tasmiñca pana uppanne mucalindonāgarājā cintesi. Ayaṃ mahā megho satthari mayhaṃ bhavanaṃ paviṭṭhamatto uppanno, vāsāgāramassa laddhuṃ vaṭṭatīti so sattaratanamayaṃ devavimānasadisaṃ vimānaṃ nimminituṃ samatthopi evaṃ kate na mayhaṃ mahapphalaṃ bhavissati dasabalassa kāyaveyyāvaccaṃ karissāmīti atimahantaṃ attabhāvaṃ katvā satthāraṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari mahantaṃ phaṇaṃkatvā aṭṭhāsi, bhagavā parikkhepassa anto mahante okāse sabbaratanamaye maṇḍape pallaṅke upari ca viniggilanta vividhasurabhikusumadāmavitāne vividhasurabhigandhavāsite gandhakuṭiyaṃ viharantoviya vihāsi. Evaṃ bhagavā sattāhaṃ tattha vītināmetvā aparaṃsattāhaṃ rājāyatena nisīdi, tatthapi vimuttisukha paṭisaṃvediyeva, ettāvatā sattasattāhāni paripuṇṇāni, etthantare bhagavato neva mukhadhovanaṃ na sarīrapaṭijagganaṃ na nahānakiccaṃ ahosi, pītisukheneva vītivattesi, atha'ssa sattasattāhamatthake ekūṇapaññāsatime divase mukhaṃ dhovissāmīti cittaṃ upajji, sakko devānamindo āgadaharīṭakaṃ āharitvā adāsi, atha'ssa sakkoyeva nāgalatā dantakaṭṭhañca mukhadhovanaudakañca adāsi, tato bhagavā dantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattodakena mukhaṃ dhovitvā tattheva rājāyatanamūle nisīdi, tasmiṃ samaye tapassubhallukā 1 nāma dve vāṇijā ñātisā lohitāya devatāya satthu āhāradāne ussāhitā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya patigaṇhātu bhagavā imaṃ āhāraṃ anukampāyāti satthāraṃ upasaṅkamitvā aṭṭhaṃsu, bhagavā pāyāsapaṭiggahaṇadivase devadattiyassa pattassa antarahitattā na kho tathāgatā hatthesu patigaṇhanti kimahannūkho? Imaṃ patigaṇheyyanti cintesi, athassa bhagavato ajjhāsayaṃ viditvā catuhi disāhi cattāro mahārājāno indanīlamaṇimaye cattāro patte upanāmesuṃ, bhagavā te paṭikkhipi, puna muggavaṇṇasilāmaye cattāro upanāmesuṃ, bhagavā tesaṃ catunnampidevaputtānaṃ anukampāya paṭiggahetvā ekabhāvaṃ upanetvā tasmiṃ paccagghe selamaye patte āhāraṃ paṭiggahetvā paribhuñjitvā anumodanamakāsi, te dve bhātaro vāṇijā
1 Tapassubhallikā.
2 Kimhinukho ahaṃ.
[SL Page 007] [\x 7/]
Buddhañca dhammañca saraṇaṃ gantvā dve vācikā upāsakā hutvā bhagavantaṃ āhaṃsu kassadāni bhante amhehi ajjapaṭṭhāya abhivādanaṃ paccupaṭṭhānaṃ kātabbanti? Bhagavā sīsaṃ parāmasī, kesā hatthe alliyiṃsu, taṃ tesaṃ adāsi-ime tumhe pariharathāti, te kesadhātuyo labhitvā amatenevābhisittā haṭṭhatuṭṭhā bhagavantaṃ vanditvā agamaṃsu. Aparabhāge tesu tapasso rājāgahaṃ gantvā satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya upāsakova ahosi, bhalliyo pana pabbajitvā vipassitvā chaḷabhiñño ahosīti veditabbaṃ.
Aṭṭhame pana sattāhe puna paccāgantvā ajapāla nigrodhamūle nisīditvā attanā adhigatassa dhammassa gambhīrabhāvaṃ paccavekkhantassa sabbabuddhānaṃ āciṇṇo "adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santopaṇītoatakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo"ti paresaṃ dhammaṃ adesetukāmatākārappatto vitakko udapādi, atha brahmā sahampati dasabalassa cetasā ceto parivitakkamaññāya "nassati vata bho loko"ti vācaṃ nicchārento dasasahassa cakkavāḷabrahmagaṇaparivuto sakkasayāmanantusitaparanimmitavasavattīhi anugato patiṭṭhānatthāya paṭhaviṃ nimminitvā dakkhiṇajānumanḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā jalajālamakulasadisaṃ dasanakhasamodhānasamujjalamañjaliṃ sirasi katvā "desetubhante bhagavā dhammaṃ desetu sugato dhammaṃ santi sattā apparajakkhajātikā assavaṇataṃ dhammassa parihāyanti bhavissanti dhammassa aññātāro, nanu tumhehi buddho bodheyyaṃ tiṇṇo tāreyyaṃ mutto mevoyyaṃ:
"Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha,
Sabbaññutaṃ pāpunitvā tārayissaṃ sadevake"ti.
Patthanaṃ karitvā pāramiyo pūretvā sabbaññubhāvo pattoti ca, tumhehi dhamme adesiyamāne ko nāma añño dhammaṃ desessati kimañño lokassa saraṇaṃ tāṇaṃ lenaṃ parāyaṇa"nti evamādīhi anekehi nayehi bhagavantaṃ dhammadesanatthaṃ āyāci, evaṃ brahmunā āyācitadhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ oloketvā brahmuno ajjhesanaṃ adhivāsetvā "kassanukho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya"nti olokento ālāruddakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā pañcavaggiyānaṃ
[SL Page 008] [\x 8/]
Bhikkhūnaṃ bahūpakārattaṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā āsāḷhi puṇṇamadivase isipatane migadāye pañcavaggiyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā te ananucchavikena samudācārena samudācarante saññapetvā aññākoṇḍaññapamukhe aṭṭhārasa brahmakoṭiyo amatāpānaṃ pāyento dhammacakkaṃ pavattetvā tadetampi suttaṃ tattheva desesi, evaṃ bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye bhāsitaṃ, ettāvatā kattha bhāsitanti ayampi pañho vissajjito hoti.
Kadā bhāsitanti? Evaṃ pavattavaradhammacakko bhagavā pañcamiyaṃ pakkhassa sabbepi te pañcavaggiye bhikkhu arahatte patiṭṭhapetvā taṃ divasameva yasassa kulaputtassa upanissaya sampattiṃ disvā rattibhāge nibbijjitvā gehaṃ pahāya nikkhantaṃ ehi yasāti pakkositvā tasmiṃyeva rattibhāge sotāpattiphalaṃ punadivase arahattaṃ pāpetvā aparepi tassa sahāyake catupaññāsajane ehibhikkhupabbajjāya pabbājetvā arahattaṃ pāpetvā evaṃ loke ekasaṭṭhiyā arahantesu jātesu vutthavasso pavāretvā te bhikkhū āmantetvā:-
"Paratthaṃ vattano atthaṃ karontā paṭhaviṃ imaṃ,
Vyāharantā manussānaṃ dhammaṃ caratha bhikkhavo.
Viharatha vicittesu pabbatesu vanesuca,
Pakāsayantā saddhammaṃ lokassa satataṃ mama
Karontā dhamma dūteyyaṃ vikhyāpayatha bhikkhavo,
Santi atthāya sattānaṃ subbatā vacanaṃ mama.
Sabbaṃ pidahathadvāraṃ apāyānamanāsavā,
Saggamokkhassa maggassa dvāraṃ vivirathāsamā.
Desanāpattādānāhi karuṇādiguṇālayā,
Vuddhiṃ saddhañca lokassa abhivaḍḍhetha sabbaso.
Gihīnamupakarontānaṃ niccamāmisadānato,
Karotha dhammadānena tesaṃ pacucpakārakaṃ.
Samussayatha saddhammaṃ desayantā isiddhajaṃ
Katakattabbakammantā paratthaṃ paṭipajjathā"ti
Evaṃ ovaditvā disāsu pesesi, evaṃ pesitesu bhikkhūsu bahujanahitāya sukhāya lokassa dhammadesanaṃ karontesu bhāsitaṃ, ettāvatā kadā bhāsitanti ayampi pañho vissajjito hoti.
[SL Page 009] [\x 9/]
Kasmā bhāsitanti? Pabbajjatthañca upasampadatthañca bhāsitaṃ. Ettāvatā kasmā bhāsitanti ayampi pañhovissajjitova hoti.
Evametesaṃ pañhānaṃ vissajjanena vigatakaṅkhattā sāsanāvatāramicchantā yasmā panetassa saraṇāgamanasuttassa:-
Vyañjanatthamajānantā bhāvatthaṃ nāvabujjhare,
Taṃ sammā nāvabujjhantā muyhante paṭipattiyā.
Tasmā buddhañca dhammañca saṃghañca saraṇaṃ iti,
Gacchāmīti panetesamatthamādo pavaṇṇiya.
Kammappayojanaṃ ceva pabhedādiṃ phalaṃ pana,
Pasādajananatthāya sakkaccaṃ kathayāmahe.
Tattha vyañjanato tāva buddhasaddassa bujjhitā saccānīti = buddho, bodhetā pajāyati = buddhoti ādinā niddesanayena attho veditabbo, athavā-budhadhātussa jāgaraṇavikasanatthesupi pavattanato abujjhi savāsana sammohaniddāya accantaṃ vigato buddhiyā vikasito cāti vā buddho bhagavāti vatthusabhāvadassanavibandhikāya avijjāsaṅkhātaniddāya ariyamaggañāṇena sahavāsanāya samucchinnattā tato accantaṃ vigato paramarucirasirisobhaggasamāgamena vikasitamiva ca padumaṃ aparimitaguṇagaṇālaṅkatasabbaññutañāṇasamāgamena vikasito vikāsanamanuppatto, tasmā jāgaraṇavikasanatthavasenapi buddhoti vuccati. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena sahavāsanāya vigataviddhasta 1 niravasesakilesā mahākaruṇāsabbaññutañāṇādi aparimeyyaguṇagaṇādhāro bandhasantāno buddho. Vuttaṃ hetaṃ chattamāṇavakavimāne:-
"Yo vadataṃ pavaro manujesu
Sakyamunī bhagavā katakicco,
Pāragato balaviriyasamaṅgī
Kaṃ sugataṃ saraṇattha mupehī"ti.
Evaṃ buddhasaddassa vyañjanattho bhāvattho va veditabbo. Dhammanti ettha adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca apāyadukkhesu ca apatamāne katvā dhāretīti = dhammo, so pana atthato catunnaṃ ariyamaggānaṃ catunnañca sāmaññaphalānaṃ nibbāṇassaca pariyattidhammassa ca vasena dasavidho taṃ dhammanti attho, vuttaṃhetaṃ tattheva:-
1 Viddhaṃsita.
[SL Page 010] [\x 10/]
"Rāga virāga manejama sokaṃ
Dhammamasaṅkhata mappaṭikūlaṃ,
Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ
Dhammamimaṃ saraṇatthamupehī"ti.
Ettha hi kāmarāgādibhedo sabbopi rāgo, virajjati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito, ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa ca sokassa taduppattiyaṃ sabbaso parikkhiṇattā anejamasokanti phalaṃ kathitaṃ, kenaci paccayena asaṅkhatattā dhammamasaṅkhatanti nibbāṇaṃ vuttaṃ, avirodhadīpanato pana atthavyañjanarasasampannatāya pakaṭṭhaguṇavibhāvanato suṭṭhuvibhajitattā ca appaṭikūlanti ādinā sabbopi pariyattidhammo kathitoti veditabbo, tattha ariyamagga nibbāṇāni nippariyāyeneva apāyādito dhāraṇato dhammā, phalapariyattiyo pana pariyāyena. Tathāhettha dhāraṇaṃ nāma apāyādinibbattakilesaviddhaṃsanaṃ taṃ ariyamaggassa kilesa samucchedanāya nibbāṇassa ca ālambanabhāvena tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhinnampi nippariyāyato labbhati na itaresu, itaresu pana ariyaphalassa maggena samucchinnakilesānaṃ paṭippassaddhikiccatāya maggānuguṇappavattito pariyattidhammassa ca tadadhigamahetutāyāti ubhinnampi pariyāyato labbhatīti sabbesampi tesaṃ dhammasaddavacanīyatā veditabbā, evaṃ dhammasaddassapi saddattho ca bhāvattho ca veditabbo.
Saṃghanti ettha ariyena diṭṭhisīlasāmaññena saṃhato ghaṭitoti = saṃgho, tehi tehi maggaphalehi kilesadarathānaṃ samucchedapaṭippassambhanavasena sammadeva ghātitattā saṃghoti aṭṭhaariyapuggalasamūho vuccati, vuttampicetaṃ tasmiññeva:-
"Yattha ca dinna mahapphalamāhu
Catusu sucisu purisayugesu,
Aṭṭha ca puggala dhammadasā te
Saṃghamimaṃ saraṇatthamupehī"ti.
Pothujjanikasaṃghassāpi pubbabhāgapaṭipadāya ṭhitattā purimacetanā viya dāne ettheva saṅgaho daṭṭhabbo, yo pi hi kiñcāpi ariyena diṭṭhisīla sāmaññena asaṃhato, nīyānikapakkhiyena pana pothujjanikena saṃhatattā dakkhiṇeyyapaṇipātaraho saṃghoyevāti veditabbo, evaṃ saṃghasaddassāpi ubhayattho veditabbo, taṃ saṃghaṃ.
[SL Page 011] [\x 11/]
Saraṇanti ettha hiṃsatīti saraṇaṃ, saraṇagatānaṃ teneva saraṇāgamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatipariklesaṃ hiṃsati vināsetiti attho, visesato pana "sampannasilā bhikkhave viharathā"ti ādinā hite niyojanena, "pāṇātipātassakho pāpako vipāko abhisamparāyo"ti ādinā anatthanivattanena ca buddhopi sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇaṃ, bhavakantārato uttaraṇena, assasadānena ca dhammopi sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇaṃ, dānapūjanavasena upanītasakkarānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇato saṃghopi sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti saraṇanti buddhādikaṃ ratanattayaṃ saraṇanti veditabbaṃ. Keci pana "kammassakā mānava sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā"ti vacanato idha sattassa attanā kataṃ apāyabhaya bhañjakaṃ kusalameva saraṇaṃ, vatthuttayampana saraṇassārammaṇattā upacāreṇa saraṇanti vuccatīti vadanti, evaṃ hi sati sabbesampi kusalakammānaṃ saraṇabhāvappasaṅgato yo koci kusalacittasamaṅgī, so sabbo saraṇagato nāma bhaveyyāti atippasaṅgato titthiyādinampi saraṇagatabhāvo pāpuṇātīti, tadayuttaṃ, athāpi vadeyyuṃ-buddhādivatthugatacittappasādehi eva saraṇāgamana paṭilābho hoti, tathā ca sati verañjabrāhmaṇādayo bhagavato kittisaddaṃ sutvā "sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassana"nti ādinā cittappasādakaraṇakāle eva saraṇagatā bhaveyyunti, tampi na yuttaṃ, te pana bhagavato santike dhammaṃ sutvāva saraṇagatā, tasmā:-
"Tumhehi kiccaṃ ātappaṃ akkhātāro tathāgatā,
Paṭipannā vimuccanti jhāyino mārabandhanā"ti.
Vuttattā-paṭipattisahāyaṃ vatthuttayameva saraṇanti niṭṭhamettha gantabbanti. Evaṃ saraṇasaddassāpi saddattho bhāvattho ca veditabbo.
Gacchāmīti etassa pana bhajāmi sevāmi payirupāsāmīti attho, bhajanasevana payirupāsanānaṃ pana tesaṃ gamanakiriyā paṭibaddhattā, atha vā yesaṃ dhātūnaṃ gati attho buddhīpi tesaṃ atthoti, jānāmi bujjhāmīti vā attho veditabbo. Ettha buddhaṃ saraṇanti dve nāmapadāni, gacchāmīti ekameva ākkhyātapadaṃ ayañca gamisaddo nīsaddādayo viya na dvikammako, kasmā? Ajaṃ gāmaṃ netīti ādisu viya gamanakirayāya kammadvayabhāvato, tasmā buddhanti ādi gantabbaniddeso, saraṇanti gamanakirayāya
[SL Page 012] [\x 12/]
Kāraṇaniddeso, itisaddo luttaniddiṭṭho, so ca hetu atthoti veditabbo. Evañca katvā "buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī"ti vutte buddhaṃ saraṇanti gacchāmīti vuttaṃ hoti, attho pana yato buddho, me saraṇaṃ aghassa ghātā 1 hitassa ca vidhātā tato taṃ attaniyyātanādivasena gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi jānāmi bujjhāmīti cāti evaṃ daṭṭhabbo. Tathā dhammaṃ saraṇanti ādisupi yojetvā attho veditabbo. Yo pana vadeyya buddhādisaddānaṃ saraṇasaddassa ca samānādhikaraṇabhāvato pubbaṃ disaṃ gacchatīti ādisu viya buddhaṃ saraṇaṃ bhūtaṃ gacchāmīti ādinā vināva itisaddakappanaṃ yathāva ṭhitāya pāḷiyā attho veditabboti, tassa paṭihata cittopi buddhādayo upasaṅkamanto tisaraṇagato nāma siyā, yaṃ hi buddhādīhi visesitaṃ saraṇaṃ, tamevesa gatoti, aññe vadanti iha buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmīti dvinnaṃ kammapadānaṃ dissanato gamisaddassa ca dikammakattābhāvato payogāraho saddo payuttoti viññāyati. Tasmā buddhaṃ ārammaṇaṃ katvā saraṇaṃ gacchāmi pasādaṃ gacchāmīti attho daṭṭhabboti. Tesaṃ heṭṭhā vuttanayena attasaṃniyyātanādīnamasambhavā yena kenaci cittappasādamattena saraṇagato nāma siyāti purimako eva attho paṭipajjitabboti, evaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmīti ādikassa saraṇāgamanasuttassa vyañjanattho bhāvattho ca sabbathā veditabbo.
Kammappayojananti ettha bhagavā hi paṭhamameva pabbajitarūpaṃ disvā tattha sañjātapemo abhinikkhamitvā bodhipallaṅkamāruyha samadhigata catusaccadhammo buddhabhāvamanuppattoti vā bhagavato aparabhāgepi buddhadhammasaṃgharatanānaṃ samadhigatassa saṃgharatanādhīnattā vā paṭilomakkamenapi saraṇagamana muñcitaṃ viya dissati, kasmā? Tāvettha buṅova saraṇabhāvena vutto, netareti, kiñcettha-sabbadhammesu appaṭihatañāṇāvāreṇa sabbaññunā sammāsambuddhenava iminānulomakkamena desitanti. Apica- tesu sabbasattānaṃ aggoti katvā sabbapaṭhamaṃ buddho vutto tappabhavattā tadanantaraṃ dhammo, tadādhārakattā ante saṃgho ca vutto. Atha vā sabbasattānaṃ hite viniyojakoti katvā paṭhamaṃ buddho, sabbasattahitattā tadanantaraṃ dhammo, hitādhigamāya paṭipanno adhigatahitoti katvā ante saṃgho saraṇabhāvena vavatthapetvā pakāsito. Tathāhi-lokaseṭṭhattā puṇṇacando viya buddho, canda
1 Aghassatātā. Aghassaghātetā.
[SL Page 013] [\x 13/]
Kiraṇanikaro viya tena desito dhammo, puṇṇacandakiraṇasamuppāditabhilādo loko viya saṃgho. Tathā bālasuriyo viya buddho, tassa raṃsijālamivava vuttappakāro dhammo. Tena tirobhāvitandhakāro loko viya saṃgho. Vanadāhakapuriso viya buddho, vanadahana aggi viya kilesavanadahano dhammo, daḍḍhavanattā khettabhūto 1 viya bhūmibhāgo daḍḍhakilesattā puññakkhettabhūto saṃgho. Mahāmegho viya buṅo, salilavuṭṭhi viya dhammo, vuṭṭhināpātūpasamitareṇu viya janapado upasamita kilesareṇuko 2 saṃgho, susārathi viya buddho, assajānīyavinayanūpāyo viya dhammo, suvinītassājānīyasamūho viya saṃgho. Sabbadiṭṭhisalluddharaṇato sallakattā viya buddho salluddharaṇupāyo viya dhammo, samuddhaṭasallo viya jano samuddhaṭadiṭṭhisallo saṃgho. Mohapaṭalasamuppāṭanato vā salākā viya buddho, paṭalasamuppāṭanūpāyo viya dhammo, samuppāṭitapaṭalo viya vippasannalocano jano samuppāṭitamohapaṭalo vippasannañāṇalocano saṃgho. Sānusayaṃkilesavyādhiharaṇasamatthatāya kusalo vejjo viya buddho, sammāpayuttabhesajjamiva dhammo, bhesajjupabhogena samupasantavyādhi viya janasamudāyo samupasantakilesavyādhānusayo 3 saṃgho. Athavā sudesako 4 viya buddho, sumaggo viya khemantabhūmi viya ca dhammo, taṃ maggaṃ paṭipanno khemamaggabhūmippatto viya ca janasamūho saṅgho. Sunāciko viya buddho, nāvā viya dhammo, tāya pārappatto viya satthikajano saṃgho. Himavā viya buddho, tappabhavosadhamiva dhammo, osadhopabhogena nirāmayo jano viya saṅgho. Dhanado viya buddho, dhanamiva dhammo, yathādhippāyaladdhadhano jano viya sammāladdhaariyadhano saṅgho. Nidhīdassako viya buddho, nidhi viya dhammo nidhippatto viya jano saṅgho. Apica- abhayado viya vīrapuriso 5 buddho, abhayamiva dhammo, sampattābhayo viya jano accantapattābhayo saṅgho. Assāsako viya buddho, assāso viya dhammo, assatthajano viya saṅgho. Sumitto viya buddho, hitupadeso viya dhammo, hitānuyogena pattasadattho viya jano saṅgho. Ratanākaro viya buddho. Ratanasāro viya dhammo, ratanasārūpabhogī viya jano saṅgho. Rājakumāranahāpako viya buddho, nahānasalilaṃ 6 viyadhammo, sunahātarājakumāravaggo viya saddhammasalilasināto saṅgho. Alaṅkāra
1 Khemantabhūto. 2 Kilesareṇu. 3 Vyasanānusayo. 4 Sudesiko.
5 Puriso 6 sinānasalilaṃ.
[SL Page 014] [\x 14/]
Kārako viya buddho, alaṅkāro viya dhammo, alaṅkatarājaputtagaṇo viya dhammālaṅkato saṅgho. Candanarukkho viya buddho, tappabhavacandanamiva dhammo, candanūpabhogena santapariḷāho viya jano saddhammaparibhogena accantasantapariḷāho saṃgho. Dhammadāyajjasampadānato pitā viya buddho, dāyajjaṃ viya dhammo, dāyajjaharo puttavaggo viya saddhammadāyajjaharo saṅgho. Vikasitapadumo viya buddho, tappabhava madhu viya dhammo, tadupabhogī madhukaragaṇo viya saṅghoti. Evaṃ sabbasattānaṃ hitapaṭipattikāraṇattā sabbapaṭhamaṃ buddho, sabbasattahitattā tadanantaraṃ dhammo, hitādhigamāya paṭipannattā tadanantaraṃ saṅgho ca saraṇabhāvena vuttoti. Evaṃ kammappayojanaṃ veditabbaṃ.
Idāni pabhedānanti ettha saṅgahitapabhedasaṃkilebhedesu paṭhamaṃ tāva saraṇaṃ saraṇāgamanaṃ saraṇagatoti ayaṃ pabhedo veditabbo. Tattha saraṇaṃ vuttanayameva. Saraṇāgamanaṃ nāmayena cittuppādena etāni me tīṇi ratanāni saraṇaṃ parāyananti gacchati bhajati sevati payirupāsati so tappasāda taggarukatāhi vigatavidhastakileso tapparāyanatākārappavattacittuppādo. Saraṇagato nāma taṃ samaṃgīpuggaloti veditabbo. Tattha buddhaṃsaraṇanti imehi dvīhi padehi saraṇameva niddiṭṭhaṃ gacchāmīti iminā pana saraṇāgamanasaṅkhāto cittuppādo taṃ samaṅgi puggalo ca niddiṭṭho cittuppādādhīnattā gamanakirayāya cittuppādassa ca puggalādhiṭṭhānattā. Tadetaṃ saraṇāgamanaṃ lokuttaralokiyavasena duvidhaṃ. Tattha lokuttarasaraṇāgamanaṃ diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe kilesasamucchedakattā ālambanavasena nibbāṇārammaṇaṃ hutvā ratanattaye aveccappasādena siddhaṃ hoti. Lokiyasaraṇāgamanaṃ pana puthujjanānaṃ saraṇāgamanopakkilesavikkhambhanena buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā nippajjati. 1 Taṃ atthato ratanattayasaddhāpaṭilābho saddhāmūlika sammādiṭṭhi ca hoti. Tattha saddhāpaṭilābho mātādīhi ussāhitadārakānaṃ viya anavadhāritaguṇānaṃ ñāṇavippayuttacittena pasādakaraṇo daṭṭhabbo. Sammādiṭṭhi pana diṭṭhijjukammameva, vuttañca:-
"Sabbānussati puññca pasaṃsā saraṇattayaṃ
Yanti diṭṭhijjukammasmiṃ saṅgahaṃ natthi saṃsayoti."
[SL Page 015] [\x 15/]
Taṃ panetaṃ lokiyasaraṇāgamanaṃ bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa saṅghassa attānaṃ pariccajāmi pariccatto yeva me attā pariccattaṃ yeva me jīvitaṃ jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi buddho me saraṇaṃ tānaṃ lenaṃ parāyananti evaṃ attasaṃniyyātanenavā-"satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyaṃ sammā sambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyya"nti iminā vacanakammena mahākassapattherādīnaṃ viya sissabhāvūpagamanena vā:-
"So ahaṃ vicarissāmi gāmāgāmaṃ purāpuraṃ
Namassamāno sambuddhaṃ dhammassa ca sudhammata"nti.
Evaṃ ālavakādīnaṃ saraṇāgamanamiva tapparāyana bhāvena vā-"atha kho brahmāyubrahmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati nāmañca sāceti-"brahmāyu ahaṃ bho gotama brāhmaṇo brahmāyu ahaṃ bho gotama brāhmaṇo"ti evaṃ paṇipātavasena vā sijjhati. Tasmā saraṇaṃ gacchantena upāsakena vā upāsikāya vā ajja ādiṃ katvā ahaṃ attānaṃ buddhassa niyyātemi dhammassa saṅghassāti evaṃ buddhādīnaṃ attapariccajanavasena vā, ajja ādiṃ katvā ahaṃ buddhaparāyano dhammaparāyano saṅghaparāyano itimaṃ dhārethāti evaṃ tapparāyana bhāvena vā, ajja ādiṃ katvā ahaṃ buddhassa antevāsiko dhammassa saṃghassa iti maṃ dhārethāti evaṃ sissabhāvūpagamanena vā, ajja ādiṃ katvā ahaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalīkammaṃ sāmīcikammaṃ buddhādīnaṃ yeva tiṇṇaṃ vatthūnaṃ karomi iti maṃ dhārethāti evaṃ buddhādisu paramanipaccākāreṇavā saraṇaṃ gantabbaṃ. Yampana ajjatanā buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmīti ācariyehi vuttavacanamanukaronto sayaṃ vā bodhicetiyapaṭimādīnaṃ aññatarasmiṃ garuṭṭhānīye vā aññasmiṃ vā yattha katthaci saraṇaṃ gacchanti, tepi tesaṃ yeva catunnaṃ ākārānaṃ aññataravasena gacchantīti veditabbā. Keci pana mātuniyuttasaraṇāgamanena saddhiṃ pañcalokiyasaraṇāgamanānīti vadanti, tampana kucchigatadārakassa mātuvacanena saraṇāgamanaṃ "sabbaloko paracitto na acittako"ti vacanavirodhato sīlasamathādisu atippasaṅgato ca ayuttaṃ viya dissati, vicāretvā gahetabbaṃ. Tattha ñātibhayācariyadakkhiṇeyyavasena catubbidhesu paṇipā
[SL Page 016] [\x 16/]
Tesu dakkhiṇeyya paṇipāteneva saraṇāgamanaṃ hoti, na itarehi seṭṭhavaseneva hi saraṇaṃ gayhati, seṭṭhavaseneva bhijjati, tasmā-sākiyo vā koliyo vā buddho amhākaṃ ñātakoti vandati, agahitameva hoti saraṇaṃ, yo vā samaṇo gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandayamāno anatthampi kareyyāti bhayena vandati agahitameva hoti saraṇaṃ, yo hi bodhisattakāle bhagavato santike kiñci uggahitaṃ saramāno buddhakāle ca:-
"Ekena bhoge bhuñjeyya dvīhi kammaṃ payojaye,
Catutthañca nidhāpeyya āpadāsu bhavissatī"ti
Evarūpaṃ 1 anusāsaniṃ uggahetvā ācariyoti vandati, agahitameva hoti saraṇaṃ, yo pana-ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyoti vandati teneva gahitaṃ hoti saraṇanti evaṃ saraṇāgamanappabhedo veditabbo.
Saṅkilesesu pana-lokuttarasaraṇāgamanassa natthi saṅkileso, lokiyasaraṇāgamanassa tu, aññāṇaṃ saṃsayamicchāñāṇādayo saṅkilesā, yena taṃ na mahājutikaṃ hoti, na mahāvipphāraṃ, tattha aññāṇaṃ tīsu vatthusu guṇāvacchādakasammoho, saṃsayo buddho nukho na nukhoti ādinayappavattā vicikicchā, micchāñāṇaṃ tesaṃ yeva guṇānaṃ aguṇabhāvato parikappanena viparītagāho, ādisaddena pana anādaraagāravādayo saṅgahitāti evaṃ saṅkileso veditabbo.
Bhedato pana lokuttarasaraṇāgamanassa natthi bhedo, nahi bhavantare pi ariyasāvako aññaṃ satthāraṃ uddisati, yathāha-"aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyyā"ti lokiyasaraṇāgamanassa pana duvidho pabhedo sāvajjo anavajjoca, tattha sāvajjo aniṭṭhaphalo, aññasatthārādisu attasaṃniyyātanena vā tapparāyanatāya vā sissabhāvūpagamanena vā paṇipātena vā hoti, tattha yadā aññasmiṃ satthari tadupadiṭṭhe dhamme tappaṭipannesu ca sāvakesu satthudhammasaṃghānaṃ guṇavasena okappetvā attasanniyyātanaṃ karoti, tadā attasanniyyātanena saraṇabhedo, yadā pana guṇavasena anokappetvā issarādisu aññesu vā yena kenaci kāraṇena attānaṃ sanniyyāteti natthi tadā saraṇabhedo, tapparāyanatāyapi guṇavasena okappetvā
1 Evarūpiṃ.
[SL Page 017] [\x 17/]
Yadā tapparāyaṇo hoti tadāva saraṇabhedo, sissabhāvūpagamanenapi yadā guṇavasena okappetvā sissabhāvaṃ gacchati tadā saraṇabhedo, yadā pana kammāyatanādīnaṃ uggaṇhitukāmo sissabhāvaṃ upagacchati, natthi tadā saraṇabhedo. Paṇipātepi yadā dakkhiṇeyyavasena paṇipātaṃ karoti tadāca saraṇabhedo, tato aññatitthiyesu pabbajitampi ñātako me ayanti vandato saraṇaṃ na bhijjati, pageva pabbajitaṃ, tathā rājānaṃ bhayavasena vandato, so hi raṭṭhapūjitattā avandiyamāno anatthampi kareyyāti, tathā yaṃkiñci sippaṃ sikkhāpakaṃ titthiyampi ācariyo me ayanti vandato na bhijjati, tathā aññena bāhusaccādinā guṇena sambhāvetvā paṇipātentassāpi nattheva saraṇabhedo, tattha anavajjo avipākattā aphalo, so panesa agahitakālaparicchedassa saraṇāgamanassa jīvitapariyantattā cutikkhandhānaṃ nirodhasamakāloti maraṇena hoti, satipi maraṇato saraṇabhedo uparūparijātiyaṃ sucaritassa kāraṇabhāvato so visesabhāgī eva hoti, tasmā yo koci ito bahiddhā añño buddho dhammo saṅgho vā atthīti pamāṇavasena attaniyyātanādiṃ katvā gaṇhāti, gahitakkhaṇe saraṇaṃ bhijjatīti gahetabbaṃ, ettha yaṃ pana gahitakālaparicchedassa paricchinnakālato uddhaṃ appavattati natthi tattha bhedavohāro, kālapariyantasīlānaṃ paricchinnakālato uddhaṃ appavattiyaṃ viyāti paṭipattisaṅgahe vuttaṃ, saraṇato saraṇabhedassa aṭṭhakathāyameva anavajjabhedoti bhedavohārassa vuttattā sāvajjabhedaṃ sandhāya na vuttanti gahetabbanti, evaṃ saraṇabhedo veditabbo.
Evaṃ abhinnasaraṇassa lokuttaralokiyavasena duvidhaṃ hoti saraṇaphalaṃ, tesu lokuttarasaraṇāgamanaphalaṃ tāva duvidhaṃ hoti vipākaphalānisaṃsaphalavasena, tattha cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalaṃ, vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho ānisaṃsaphalaṃ tattha:-
Lokuttarena muninā lokuttaramitīritaṃ,
Tadetaṃ phalamasmiṃ ko na munī vaṇṇayissati.
Vaṇṇeyya taṃ paṭibalo yadi lokuttaraṃ phalaṃ,
Sakūlāgamato yeva savisesaṃ pakāsaye.
Tatthāpi rasitaṃ vāri nidhino bindumattakaṃ,
Vibhāveti rasaṃ yasmā catusāgarasambhavaṃ.
[SL Page 018] [\x 18/]
Tato viśālagambhīrapiṭakattayadhammato,
Kathāsāraṃ samādāya dīpentonuttaraṃ phalaṃ.
Jambukena ca therena aggidattādikehi ca,
Laddhaṃ phalaṃ pavakkhāmi sanidānaṃ suṇotha naṃ.
So kira jambukatthero purimabuddhesu katādhīkāro tattha tattha bhavesu puññāni upacinanto tissabhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthu sammāsambodhiṃ saddahanto bodhirukkhaṃ vanditvā vijanena pūjesi, so tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññūtaṃ patto sāsane pabbajitvā aññatarena upāsakena kārite ārāme āvāsiko hutvā viharati tena upaṭṭhiyamāno, athekadivasaṃ eko khīṇāsavatthero lūkhacīvaradharo kesa ohāraṇatthaṃ araññato gāmābhimukho āgacchati, taṃ disvā so upāsako iriyāpathe pasīditvā kappakena kesamassūni ohāretvā paṇītabhojanena bhojetvā sundarāni cīvarāni datvā idheva bhante vasathāti vasāpesi, taṃ disvā āvāsiko issāmaccherapakato khīṇāsavattheraṃ āha-"bhikkhu iminā pāpūpāsakena upaṭṭhiyamānena evaṃ idha vasantena aṅgulikehi kese luñcitvā acelena hutvā gūthamuttāhārassa jīvita"nti. Evañca pana vatvā tāvadeva vaccakuṭiṃ pavisitvā pāyāsaṃ vaḍḍhento viya hatthena gūthaṃ vaḍḍhetvā yāvadatthaṃ khādi, muttañca pivi, iminā niyāmena yāvatāyukaṃ ṭhatvā kālaṃ karitvā niraye patitvā puna gūtamuttāhāro vasitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussesu uppannopi pañcajātisatāni nigaṇṭho hutvā gūthabhakkho ahosi, puna imasmiṃ buddhuppāde manussa yoniyaṃ nibbattamānopi ariyūpavādabalena duggatakule nibbattitvā thaññaṃ vā khīraṃ vā sappiṃ vā pāyamāno taṃ chaḍḍhetvā muttameva pivati, odanaṃ bhojiyamāno taṃ chaḍḍhetvā gūthameva khādati, evaṃ gūthamuttaparibhogena vaḍḍhento vayappattopi tadeva paribhuñjati, manussā tato vāretumasakkonto pariccajiṃsu, so ñātakehi pariccajanto naggapabbajjaṃ pabbajitvā na nahāyati, rajo jalladharo kesamassūni luñcitvā aññe iriyāpathe paṭikkhipitvā ekapādena tiṭṭhati nimantaṇaṃ na sādiyati māsopavāsaṃ adhiṭṭhāya puññatthikehi dinnabhojanaṃ māse māse ekavāraṃ kusaggena gahetvā divā jivhaggena lehati rattiyaṃ pana allagūthakaṃ sappāṇakanti akhāditvā
[SL Page 019] [\x 19/]
Sukkhameva khādati, evaṃ karontassa pañcapaññāsavassāni vītivattāni, mahājano mahātapo paramappicchoti maññamāno tanninno tappono ahosi, atha bhagavā tassa hadayabbhantare ghaṭe padīpaṃ viya arahattūpanissayaṃ pajjalantaṃ disvā sayameva gantvā dhammaṃ desetvā sotāpattiphale patiṭṭhapetvā ehibhikkhupasampadāya laddhupasampadaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāpesi, ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana dhammapade- "māse māse kusaggenā"ti gāthāvaṇṇanāya vuttanayena veditabbo arahatte pana patiṭṭhito parinibbāṇakāle ādito micchāpaṭipajjitvā sammā sambuddhaṃ nissāya sāvakena adhigantabbaṃ mayā adhigatanti dassento:-
"Pañcapaññāsavassāni rajojallamadhārayiṃ,
Bhujanto māsikaṃ bhattaṃ kesamassuṃ alocayiṃ.
Ekapādena aṭṭhāsiṃ āsanaṃ parivajjayiṃ,
Sukkhagūthāni ca khādiṃ uddesañca na sādayiṃ.
Etādisaṃ karitvāna bahuṃ duggatigāminaṃ,
Vuyhamāno mahoghena buddhaṃ saraṇamāgamiṃ.
Saraṇāgamanaṃ passa dhammassa ca sudhammataṃ,
Tisso vijjā anuppatto kataṃ buddhassa sāsana"nti
Imā catasso gāthā abhāsi, iti so imāhi gāthāhi pañcādhikāni paññāsavassāni naggapabbajjūpagamanena nahāpanapaṭikkhepato sarīre laggaṃ āgantukareṇusaṅkhātaṃ rajaṃ sariramalasaṅkhātaṃ jallañca kāyena dhāritvā lokavañcanatthaṃ māsopavāsiko hutvā rattiyaṃ gūthaṃ khādanto puññatthikehi dinnabhojanaṃ māse māse ekavāraṃ divā jivhagge ṭhapanavasena bhuñjitvā tādisaṃ chārikāpakkhepena sithilamūlaṃ kesamassuṃ aṃgulīhi luñcāpetvā sabbena sabbaṃ āsanasaṅkhātaṃ nisajjaṃ parivajjetvā ubho hatthe ukkhipitvā ekeneva pādena tiṭṭhanto nimantaṇaṃ uddissakaṭaṃ vā nasādiyaṃ viharanto evarūpaṃ vipākānibbattakaṃ duggatigāminaṃ bahu pāpakammaṃ purimajātisuceva idhe ca uppādetvā kāmoghādinā mahatā oghena visesato diṭṭhoghena apāyasamuddaṃ pati ākaḍḍhiyamāno tādisena puññakammacchiddena kicchena manussattabhāvaṃ labhitvā idāni puññabalena buddhaṃ saraṇanti gantvā sammāsambuddho bhagavāti aveccappasādena satthari pasīdiṃ, āyatanagataṃ mama saraṇāgamanaṃ passa nibbāṇadhammassa ca sudhammataṃ,
[SL Page 020] [\x 20/]
Yadāhaṃ tathā micchāpaṭipannopi ekovādeneva satthārā sabbadukkhakkhayasaṅkhātaṃ nibbāṇaṃ sampāpitoti dasseti:
"Evaṃ anekaguṇaraṃsi samujjalantaṃ
Veneyyajantukumudāni vikāsayantaṃ
Tāpopasantikaraṇaṃ saraṇantimetaṃ
Santatthiko tibhuvane na bhajeyya ko vā"ti.
Aggidattopi nāma sāvatthiyaṃ mahākosalarañño purohito, so raññā pasenadīkosalena pitari kālakate amhākaṃ pitu purohitoti gāvena tasmiññeva ṭhāne ṭhapetvā paccuggamanasamānāsanādīhi sambhāvanaṃ karīyamāno evaṃ cintesi-ayaṃ rājā mayi ativiya gāravaṃ karoti. Na kho pana rājūnaṃ niccakālameva cittaṃ gahetuṃ sakkā samānavassenahi saddhiṃ rajjasukhaṃ nāma sukhaṃ hoti ahañcamhi mahallako pabbajituṃ me yuttanti, so rājānaṃ pabbajjaṃ anujānāpetvā sattāhena sabbaṃ attano dhanaṃ dānamukho vissajjetvā bāhirakapabbajjaṃ pabbaji, taṃ nissāya dasapurisasahassāni anupabbajiṃsu, so tehi saddhiṃ aṅgamagadhānañca kururaṭṭhassa ca antare vāsaṃ kappetvā tesaṃ 1 ovādi deti-tātā yassavo kāmavitakkādayo uppajjanti so nadito 2 ekekaṃ vālukāpuṭaṃ āharitvā imasmiṃ ṭhāne okiratūti, te sādhūti paṭissuṇitvā kāmavitakkādīnaṃ uppannakāle tathākariṃsu, aparena samayena mahāvālukārāsi ahosi, taṃ ahicchatto nāma nāgarājā pariggahesi, aṅgamagadhavāsino ca kururaṭṭhavāsino ca māse māse tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ āharitvā 3 dānaṃ denti, athesaṃ aggidatto imaṃ ovādaṃ adāsi-pabbataṃ saraṇaṃ yāthavanaṃ saraṇaṃ yātha ārāmaṃ saraṇaṃ yātha rukkhaṃ saraṇaṃ yātha evaṃ sabbadukkhato muccissathāti, attano antevāsikepi iminā ovādena ovadati, bodhisattopi katābhinikkhamaṇo sammā sambodhiṃ patvā tasmiṃ samaye sāvatthiṃ nissāya jetavane viharanto paccūsakāle lokaṃ olokento aggidattabrahmaṇaṃ saddhiṃ antevāsikehi attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā sabbepime arahattassa upanissayasampannāni ñatvā sāyaṇhasamaye mahāmoggallānattheraṃ āha-moggallāna kiṃ na passasi aggidattabrāhmaṇaṃ mahājanaṃ atitthe pakkhandāpentaṃ? Gaccha tesaṃ ovādaṃ dehīti, bhante bahu ete ekakassa mayhaṃ avisayhā,sace tumhepi āgamissatha visayhā bhavissantīti
1 Imaṃ, 2 turitena, 3 abhiharitvā,
[SL Page 021] [\x 21/]
Moggallāna amahpi āgamissāmi tvaṃ purato yāhīti, thero gacchantova cintesi-ete balavanto ceva bahuca sace sabbesaṃ samāgamaṭṭhāne kiñci kathessāmi sabbepi vagga vaggena uṭṭhaheyyunti, atha attano ānubhāvena thullaphusitakaṃ devaṃ vuṭṭhāpesi, te phusitesu patantesu uṭṭhāya uṭṭhāya attano attano paṇṇasālaṃ pavisiṃsu, thero aggidattassa paṇṇasāladvāre ṭhatvā agtidattāti āha, so therassasaddaṃ sutvā imasmiṃ loke maṃ nāmena ālapituṃ samattho nāma natthi ko nukho maṃ nāmena ālapatīti mānatthaddhatāya ko esoti? Āha, ahaṃ brāhmaṇāti, kiṃ vadesīti?, Ajja maṃ ekarattiṃ idha vasanaṭṭhānaṃ ācikkhāti, idha vasanaṭṭhānaṃ natthi, ekassa ekāva paṇṇasālāti, aggidatta manussā nāma manussānaṃ gāvogunnaṃ pabbajitā pabbajitānaṃ santikaṃ gacchanti, 1 mā evaṃ kari dehi me vasanaṭṭhānanti, kiṃ pana tvaṃ pabbajitoti? Āma pabbajitomhīti, sacepi pabbajito kahaṃ te khāribhaṇḍaṃ? Ko pabbajitomhīti, sacepi pabbajito kahaṃ ke khāribhaṇḍaṃ? Ko pabbajitaparikkhāroti? Atthi me parikkhāro visuṃ visuṃ pana naṃ gahetvā carituṃ dukkhanti abbhantareneva naṃ gahetvā vicarāmi brāhmaṇāti, so taṃ na gahetvā vicarissatīti therassa kujjhī, athaṃ naṃ so āha-apehi 2 aggidatta mākujjhi vasanaṭṭhānaṃ me ācikkhāti, natthi ettha vasanaṭṭhānanti, etasmiṃ pana vālukārāsimhi ko vasatīti? Eko nāgarājāti, etamme dehīti, nasakkā dātuṃ bhāriyaṃ etassa kammanti, hotu dehi meti, tenahi tvameva jānāhīti, thero vālukārāsi abhimukho pāyāsi, nāgarājā taṃ āgacchantaṃ disvā ayaṃ samaṇo ito āgacchati na jānāti maññe mama atthibhāvaṃ dhūmāyitvā 3 naṃ māressāmiti dhūmāyi, 4 thero-ayaṃ nāgarājā ahameva dhūmaṃyītuṃ sakkomi aññe sa sakkontīti maññe sallakkhetīti sayampi dhūmāyi 4 dvinnampi sarīrato uggata dhūmā yāvabrahmalokā uṭṭhahiṃsu. Ubhopi dhūmā theraṃ abādhetvā nāgarājānameva bādhenti, nāgarājā dhūmavegaṃ sahituṃ asakkonto pajjali, theropi tejodhātuṃ samāpajjitvā tena saddhiṃ yeva pajjali, tāpi aggijālā yāva brahmalokā uṭṭhahiṃsu, ubhopi jālā theraṃ abādhayitvā nāgarājānameva bādhenti, athassa sakala sarīraṃ ukkāhi padīpataṃ viya ahosi, isigaṇo oloketvā cintesi-nāgarājā samaṇaṃ jhāpeti bhaddako vata samaṇo amhākaṃ vacanaṃ asutvā naṭṭhoti, thero nāgarājānaṃ dametvā
1 Āgacchanti. 2 Amhe 3 dhūpāyitvā 4 dhūpāyi
[SL Page 022] [\x 22/]
Nibbisevanaṃ katvā vālukārāsimhi nisīdi, nāgarājā vālukārāsiṃ bhogehi parikkhipitvā kūṭāgāra kucchippamāṇaṃ phaḷaṃ katvā 1 therassa upari dhāresi isigaṇā pātova samaṇassa matabhāvaṃ vā amatabhāvaṃ vā jānissāmāti therassa santikaṃ gantvā taṃ vālukārāsimatthake nisinnaṃ disvā añjaliṃ paggayha abhitthavantā āhaṃsu-samaṇa kaccasi nāgarājena na bādhitoti, ki na passatha etaṃ mama uparaphaṇaṃ dhāretvā ṭhitanti? Te acchariyaṃ vata bho samaṇassa evarūpo nāma nāgarājā damitoti theraṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu, tasmiṃ khaṇe satthā āgato. Thero satthāraṃ disvā uṭṭhāya vandi, atha naṃ isayo āhaṃsu-ayampi tayā mahantataroti, esa bhagavā satthaṃ ahaṃ imassa sāvakoti, satthā vālukārāsamatthake nisīdi, isigaṇo-ayaṃ tāva sāvakassa ānubhāvo imassa pana ānubhāvo kīdiso bhavissatiti añjalimpaggayha satthāraṃ abhitthaci, satthā aggidattaṃ āmantetvā āha-aggidatta tvaṃ tava sāvakānaṃ ca upāsakānaṃ ca ovādi dadamāno kinti vatvā ovadasīti. Ekaṃ pabbataṃ saraṇaṃ gacchatha vanaṃ ārāmaṃ rukkhaṃ saraṇaṃ gacchatha etāni saraṇaṃ gato sabbadukkhā pamuccatīti. Evaṃ tesaṃ ovādaṃ dammīti, tena vutte taṃ sutvā bhagavā aggidatta tattha tattha isigili vepullavebhārādike pabbate ca mahāvana gosiṅgasālavanādīni vanāni ca veḷuvanajīvakambavanādayo ārāmeva udenicetiyagotamacetiyādīni rukkhacetyāni ca tena tena manussā bhayena tajjitā bhayato muñcitukāmā puttalābhādīni ca patthayamānā saraṇaṃ yanti, etaṃ pana sabbampi saraṇaṃ neva khema na uttamaṃ na ca etaṃ paṭicca jātiādisu dhammesu santesu ekopi jātiādito sabbadukkhā pamuccati, yo ca gahaṭṭho vā pabbajito vā "itipiso bhagavā arahaṃ sammāsambuddho"ti ādikaṃ buddhadhammasaṅghānussati kammaṭṭhānaṃ nisyaseṭṭhavasena buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇāgato, tassapi taṃ saraṇāgamanaṃ aaññatitthiya vandanādīhi kuppati calati yo hi catunnaṃ saccānaṃ dassanavasena etāni saraṇagato tassa etaṃ saraṇaṃ khemañca uttamañca so ca puggalo etaṃ saraṇaṃ paṭicca sakalasmāpi vaṭṭadukkhasmā muccissatīti vatvā tassa dhammaṃ desento evamāha:-
"Bahuṃ ce saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca,
Ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā.
1 Māpetvā
[SL Page 023] [\x 23/]
Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ netaṃ saraṇamuttamaṃ,
Netaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.
Yo ca buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇaṃ gato,
Cattāri ariyascāni sammappaññāya passati.
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ,
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ
Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇamuttamaṃ,
Etaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccatī"ti.
Gāthāpariyosāne sabbepi te isayo sahapaṭisambhidāti arahattaṃ pattā,
Evaṃ pabbatamādikañca saraṇaṃ gantvā isīnaṃ gaṇā,
Santiṃ nāvagamuṃ purā napi yato maggañca tā gāminaṃ,
Tasmā dullabha sambhavaṃ varataraṃ laddhāna saddhādhano
Taṃ cintāmaṇisannihaṃ tisaraṇaṃ ko vā budho vissaje.
Lokiyasaraṇāgamanaphalampana bhavasampattiñceva bhogasampattiñca sādheti, tena vuttaṃ:-
"Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse
Na te gamissanti apāyaṃ,
Pahāya mānusaṃ dehaṃ
Devakāyaṃ paripūressanti"ti.
Tathā dhammasaṅgharatanepi yojetvā vattabbaṃ, tatra ca ye saraṇāgamanūpakkilesasamucchedena saraṇagatā te apāyaṃ na gamissanti, itare pana saraṇāgamanena na gamissantīti evaṃ gāthāya bhāvattho veditabbo. Aparampi vuttaṃ-"atha kho sakko devānamindo asītiyā devatā sahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami-pe-ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca-sādhu kho devānaminda buddhaṃsaraṇāgamanaṃ hoti buddhaṃ saraṇāgamana hetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjanti te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti = dibne āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena dibbehi rūpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoṭṭhabbehi-pe-dhammaṃ saraṇaṃ gato hotīti ādi. Apica-sanaṃkumāro nāma mahā brahmā tāvatiṃsadevalokaṃ āgantvā sudhammāya dibbasahāya sakkassa
[SL Page 024] [\x 24/]
Devarañño āsane devaparisāhi parivuto nisīditvā saraṇaphalameva dassetuṃ evamāha-"yekeci bhonto buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṃghaṃ saraṇaṃ gatā sīlesu paripūrakārino te kāyassabhedāparammaraṇā appekacce paranimmitavasavattinaṃ devanaṃ sahavyataṃ uppajjanti, appekacce nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ-pe-tusitānaṃ devānaṃ-pe-yāmānaṃ devānaṃ-pe-tāvatiṃsānaṃ devānaṃ-pe-cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjanti, te gandhabbakāyaṃ paripūrentī"ti. Apica-caturāsītisahassasaṅkhātaṃ karīsassa catutthabhāgappamāṇaṃ suvaṇṇarūpīyakaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṃ sabbalaṅkārapatimaṇḍitānaṃ caturāsītiyā hatthi sahassānaṃ caturāsītiyā assasahassānaṃ caturāsītiyā rathasahassānaṃ caturāsītiyā dhenusahassānaṃ caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni nirantarappavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa tato sammāsambuddhassa, tato buddhapamukhassa saṃghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ tato cātuddisaṃ saṃghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇāgamanaṃ mahapphalataranti, imamatthaṃ pakāsentassa velāmasuttassa aññesampi aggappasādasuttādīnañca vasena lokiya saraṇāgamanassa phalaṃ veditabbaṃ. Kiṃ bahunā, heṭṭhimakoṭiyā saraṇagato upāsako sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hotīti vuttattā saraṇāgamanaṃ yathādhimuttiṃ tividhabodhisu aññataraṃ sādhetīti veditabbaṃ:-
Evaṃ vipāko paraloka sambhavo
Vibhāvito buddhavarena sādhukaṃ,
Idheva sabbādhigatamphalaṃ ahaṃ
Bhaṇāmi taṃ kappinabhūmipādihi.
So kira kappino rājā amhākaṃ bhagavati jetavane viharante sayaṃ paccante kukkuṭavatīnagare mahākappino nāma rājā hutvā rajjaṃ kāreti, tassa rañño pana balo balavāhano 1 puppho pupphavāhano supattoti pañcaassā honti,
1 Vālo vālavāhano.
[SL Page 025] [\x 25/]
Rājā tesu supattaṃ sayaṃ ārohati, itare cattāro assārohanaṃ sāsanaharaṇatthāya adāsi, rājā te pātova bhojetvā gacchatha dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṃghassa vā uppannabhāvaṃ ñatvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ āharathāti peseti, te catuhi dvārehi nikkhamitvā dve tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā sāsanaṃ alabhitvā paccāgacchanti, athekadivasaṃ rājā assaṃ abhiruhitvā 1 amaccasahassaparivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatamatte vāṇijake nagaraṃ pavisante disvā ime addhāna kilantā addhā imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmīti te pakkosāpetvā kuto āgacchathāti pucchi, atthi deva ito vīsaṃyojanasatamatthake sāvatthi nāma nagaraṃ tato āgacchāmāti, atthi pana vodese kiñcisāsanaṃ uppannanti? Deva aññaṃ kiñcinatthi sammāsambuddho pana uppannoti, rājā tāvadeva pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā tātā kiṃ vadethāti pucchi, buddho deva uppannoti, rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthe vāre kiṃ vadetha tātāti pucchitvā buddho deva uppannoti vutte tātā vo satasahassaṃ dadāmīti aparampi kiñci sāsanaṃ atthīti pucchi, atthi deva dhammo uppannoti, tampi sutvā purimanayeneva rājā tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre dhammoti pade vutte idhāpi vo satasahassaṃ dammīti vatvā aparampi sāsanaṃ atthi tātāti pucchi, atthi deva saṅgharatanaṃ uppannanti, rājā tampi sutvā tatheva tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre saṅghoti pade vutte idhāpi vo satasahassaṃ dammīti vatvā amacca sahassaṃ oloketvā tātā kiṃ karissathāti pucchi, deva tumhe kiṃ karissathāti? Ahaṃ tātā buddho uppanno dhammo uppanno saṅgho uppannoti sutvā na puna nivattissāmi satthāraṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmīti, mayampi deva tumhehi saddhiṃ pabbajissāmāti, rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijake āha- anojā nāma devī tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati evaṃ ca naṃ vadeyyātha raññā kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ yathāsukhaṃ sampattiṃ paribhuñjāhīti, sace pana vo rājā kahanti pucchati satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti vatvā gatoti āroceyyāthāti, amaccāpi attano attano
1 Āruyha.
[SL Page 026] [\x 26/]
Bhariyānaṃ tatheva sāsanāni pahiṇiṃsu, rājā vāṇijake uyyojetvā amaccasahassaparivuto taṃ khaṇaṃyeva nikkhami, satthāpi taṃ divasameva paccūsakāle lokaṃ olokento mahākappina rājānaṃ saparivāraṃ disvā ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tinnaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkamissati so saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissati paccuggamanamassa karissāmīti punadivase cakkavatti viya khuddakagāmabhojakaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā vīsaṃyojanasatamaggaṃ paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇarasmiyo 1 vissajjento nisīdi, rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā kā nāmesāti pucchi, aravacchā nāma devāti, kimassā parimāṇanti, gambhīrato gāvutaṃ puthulato dve gāvutā devātā, atthi panettha nāvā vā uḷumpovāti, natthi devāti, nāvādīni olokente amhe jāti jaraṃ upaneti jarā maraṇaṃ, ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto tesaṃ me ānubhāvena imaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā ahosīti tinnaṃ ratanānaṃ guṇaṃ āvajjitvā "itipiso bhagavā arahaṃ sammāsambuddho"ti buddhānussatiṃ anussaranto saparivāro assasahassena ukadapiṭṭhiṃ pakkhandi, sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu, burānaṃ aggaggāneva temiṃsu, so taṃ uttaritvā parato gacchanto aparampi nadiṃ disvā ayaṃ kiṃ nāmāti pucchi, nīlavāhinī nāma devāti, kimassā parimāṇanti gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ devāti, sesaṃ purimasadisameva, taṃ pana nadiṃ disvā "svākkhāto bhagavatā dhammo"ti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi, tampi atikkamitvā gacchanto aparaṃ nadiṃ disvā ayaṃ kiṃ nāmāti pucchi, candabhāgā nāma devāti, kimassā parimāṇanti gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ devāti, sesaṃ purimasadisameva, imaṃ pana nadiṃ disvā "supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho"ti saṅghānussatiṃ anussarantā pakkhandi, tampi nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthusarīrato nikkhante chabbaṇṇarasmiyo addasa, nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni sovaṇṇamayāni viya ahesuṃ, rājā cintesi-ayaṃ obhāso neva candassa na suriyassa na devabrahmanāgasupaṇṇādīnaṃ aññatarassa addhā ahaṃ satthāraṃ 2 uddissa
1 Raṃsiyo 2 attānaṃ
[SL Page 027] [\x 27/]
Āgacchanto gotamabuddhena diṭṭhe bhavissāmīti, so tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmianusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saṅiṃ amaccasahassena, satthā tassa ānupubbikathaṃ kathesi, rājā desanāvasāne saparivāro sotāpattiphale patiṭṭhahi, atha sabbeva uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu, satthā āgamissati nukho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvaranti upadhārento ime kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvaranti upadhārento ime kulaputtā paccekabuddhasahassassa cīvarasahassaṃ 1 adaṃsu, kassapabuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānampi vīsaticīvarasahassāni adaṃsu, anacchariyaṃ 2 imesaṃ iddhimayapattacīvarāgamanti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā etha bhikkhavo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyāti āha, te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasatikattherā 3 viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu, tepi vāṇijakā rājakulaṃ gantvā raññā pahitasāsanaṃ 4 ārocāpetvā deviyā āgacchatūti vutte pavisitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, atha te devī pucchi-tātā kiṃ kāraṇā āgatatthāti? Mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pahiti tīṇi kira no satasahassāni adāni devīti, tātā atibahuṃ bhaṇatha kiṃ tumhehi rañño kataṃ kismici vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpetīti, devi na aññaṃ kiṃci kataṃ rañño pana ekaṃ sāsanaṃ ārocayimhāti, sakkā pana taṃ tātā mayhampi ārocetunti? Sakkā devīti, tenahi tātā vadethāti, devi buddho loke uppannoti, sāpi taṃ sutvā purimanayeneva pītiyā phuṭasarīrā tikkhattuṃ kiṃci asallakkhetvā catutthe vāre buddhoti vacanaṃ sutvā imasmiṃ pade raññā kiṃ dinnanti? Satasahassaṃ deviti, tātā ananucchavikaṃ 5 raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassaṃ dadamānena, ahaṃ hi vo mama duggatapaṇṇākāraṃ tīṇi satasahassāni dammīti, aññaṃ tumhehi rañño kiṃ ārocitanti?, Te idaṃcidaṃcāti itarānipi dve sāsanāni ārocesuṃ: devi purimanayeneva pītiyā phuṭasarīrā tikkhattuṃ kiṃci asallakkhetvā catutthe vāre tatheva sutva tīṇi tīṇi satasahassāni dāpesi, evaṃ te sabbānipi dvādasasatasahassāni labhiṃsu, atha ne devī pucchi-rājā kahaṃ tātāti? Devi satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti gatoti, mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinnanti? Sabbaṃ
1 Ticīvarasahassaṃ. 2 Acchariyaṃ. 3 Vassasaṭṭhikattherā. 4 Raññāpahitabhāvaṃ.
5 Anucchavikaṃ.
[SL Page 028] [\x 28/]
Kira tena tumhākaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, tumhe kira yathāruci sampattiṃ anubhavathāti, amaccā pana kahaṃ tātāti? Tepi raññā saddhiṃyeva pabbajissāmāti gatā devīti, sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā ammā tumhākaṃ sāmikā raññā saddhiṃ pabbajissāmāti gatā,tumhe kiṃ karīssathāti?, Kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ deviti? Tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā tumhe kira taṃ yathāruci paribhuñjathāti, tumhe pana devī kiṃ karissathāti? Ammā so tāva rājā hutvā magge ṭhitakova tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā khelapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya pabbajissāmīti nikkhanto, mayā pana tinnaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tīṇi ratanāni navahi satasahassehi pūjitāni na kho panesā sampatti nāma rañño eva dukkhā mayhampi dukkhā eva, ko rañño chaḍḍitakhelapiṇḍaṃ jannukehi patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati? Na mayhaṃ sampattiyā attho ahampi satthāraṃ uddissa gantvā pabbajissāmīti, devi mayampi tumheheva saddhiṃ gantvā pabbajissāmāti, sace sakkotha sādhu ammāti, sakkoma devīti, sādhu ammā tenahi ethāti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamaṃ nadiṃ disvā yathā raññā puṭṭhaṃ tatheva pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā rañño gatamaggaṃ olokethāti vatvā sindhavānaṃ padavalañjaṃ na passāma devīti vutte rājā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto saccakiriyaṃ katvā gato bhavissatīti ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā tesaṃ me ānubhāvena idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā ahosīti tinnaṃ ratanānaṃ guṇaṃ anussaritvā rathasahassaṃ pesesi, udakaṃ piṭṭhipāsāṇaṃ viya ahosi cakkānaṃ aggaggā nemivaṭṭiyova temiṃsu, eteneva upāyena itarāpi dve nadiyo uttari, atha satthā tassā āgamanaṃ ñatvā yathā attano santike nisinnā bhikkhu na paññāyanti evamakāsi, sāpi gacchantī gacchantī satthu sarīrato nikkhantarasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamante ṭhitā pucchi bhante mahākappino tumhākaṃ uddissa nikkhanto āgatattha maññe kahaṃ so amhākampi naṃ dassethāti, nisidatha tāva idheva pana naṃ passissathāti, tā sabbāpi pahaṭṭhacittā idheva kira nisinnā sāmike passamāti nisīdiṃsu, satthā ānupubbīkathaṃ kathesi, anojā devī desanāvasāne saparivārā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi, mahākappinatthero tāsaṃ vaḍḍhitadhammaṃ suṇanto saparivāro saha
[SL Page 029] [\x 29/]
Paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi, tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū dassesi, tāsaṃ pasa āgatakkhaṇeyeva attanā sāmike kāsāvadhare muṇḍasire disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, tena maggaphalāni pattuṃ na sakkuṇeyyuṃ, tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakāle tāsaṃ te bhikkhu arahattaṃ patte dassesi, tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā bhante tumhākaṃ tāva pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattanti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu, evaṃ vutte pana satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesīti ekacce vadanti, satthā pana tā upāsikāyo āha-sāvatthiṃ gantvā bhikkhuṇī upassaye pabbajathāti, tā anupubbena cārikaṃ caramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsaṃ yojanasatikaṃ maggaṃ gantvā bhikkhuṇīupassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.
Gantvāna saraṇaṃ seṭṭhaṃ mahagghaṃ ratanattayaṃ,
Phalaṃ sandiṭṭhikaṃ evaṃ pāpuṇāti yato tato.
Tathāgataṃ vitaraṇaṃ catumāra raṇañjayaṃ,
Saraṇaṃ ko na gaccheyyaṃ karuṇā bhāvitāsayaṃ
Svākkhātaṃ tena saddhammaṃ saṃsārabhayabhañjakaṃ,
Karuṇāguṇajaṃ tassa saraṇaṃ ko na gacchati.
Paripītāmatarasaṃ saddhammosadhabhājanaṃ,
Saṅghaṃ puññakaraṃ ko hi saraṇaṃ na gamissatiti.
Anacchariyametaṃ pacchimabhavikassa rañño dharamānakaṃ sammāsambuddhaṃ uddissa jīvitaṃ pariccajitvā buddhānussatibalena gacchantassa, parinibbute pana satthari cetiyaṃ uddissa jīvitaṃ pariccajitvā sakalasarīre dīpaṃ jāletvā sabbarattiṃ padakkhiṇaṃ karontassa maṅgalabodhisattassa yaṃ sarīraādāhaṇaṃ tadetā acchariyaṃ so hi kappasatasahassādhikāni soḷasaasaṅkheyyāni pāramiyo pūretvā bhavābhave saṃsaranto ekassa buddhassa cetiyaṃ disvā imassa buddhassa mayā jīvitaṃ pariccajituṃ vaṭṭatīti daṇḍadīpakaveṭhananiyāmena sakalasarīraṃ veṭhāpetvā ratanamattamakulaṃ 1 satasahassagghanakaṃ suvaṇṇapātiṃ sugandhasappissa pūrāpetvā tattha sahassavaṭṭiyo jāletvā taṃ sīsenādāya sakalasarīraṃ jāletvā cetiyaṃ padakkhiṇaṃ karonto sakalarattiṃ vītināmesi, eva yāva aruṇuggamanā vāyamanta
1 Ratanamakulaṃ, ratanarattamakulaṃ.
[SL Page 030] [\x 30/]
Ssapissa 1 lomakūpamattaṃ usumaṃ na gaṇhi padumagabbhaṃ paviṭṭhakālo viya ahosīti. Tiṭṭhatu tāvesa mettacittamattenapi nivāretuṃ samattho bāhiraggi abbhantarikā rāgaggi ādayopi naṃ saraṇagataṃ jhāpetuṃ na sakkonticeva, tena vuttaṃ:-
"Ekādasaggisantāparahitaṃ ratanattayaṃ
Karuṇāguṇayogena anotattātisītalaṃ,
Saraṇanti gataṃ sattaṃ na sakkonti patāpituṃ
Yathā tiṇukkaṃ nimmuggaṃ anotattamahāsare"ti.
Evampi anacchariyaṃ cetiyaṃ disvā sammāsambuddhaṃ uddissa pariccattajīvitassa tassa bodhisattassa, acchariyampana kīḷāvasena buddhānussatiyā kataparicayattā dārusākaṭīkena namo buddhāyāti vatvā taṃ khaṇe laddhaphalameva, so hi rājagahanagarasmiṃ micchādiṭṭhikassa putto, aññe sammādiṭṭhikassa puttopi atthi, te dve dārakā abhiṇhaṃ guḷakīḷaṃ kīḷanti, tesu sammādiṭṭhikassa putto guḷa khīpamāno buddhānussatiṃ āvajjitvā namo buddhassāti vatvā guḷaṃ khipati, itaropi titthiyānaṃ guṇe uddisitvā namo arahantānanti vatvā khipati, tesu sammādiṭṭhikassa putto jināti, itaro parājeti 2 so tassa kiriyaṃ disvā ayaṃ evaṃ anussaritvā evaṃ vatvāva guḷaṃ khipanto maṃ jināti amahpi evarūpaṃ karissāmīti buddhānussatiṃ paricayaṃ akāsi, athekadivasaṃ tassa pitā sakaṭaṃ yojetvā dārūnaṃ atthāya gacchanto tampi dārakaṃ ādāya gantvā aṭaviyaṃ dārūnaṃ sakaṭaṃ pūretvā āgacchanto bahinagare susānasāmante udakaphāsukaṭṭhāne gone mocetvā bhattavissaggamakāsi, athassa te gonā sāyaṇhasamaye nagaraṃ pavisantehi gonehi saddhiṃ nagarameva pavisiṃsu, sākaṭikopi gone anubandhanto nagaraṃ pavisitvā sāyaṇhasamaye gone disvā ādāya nikkhanto dvāraṃ na sampāpuṇi, tasmiṃ hi appatteyeva dvāraṃ pihitaṃ, athassa putto ekakova rattibhāge sakaṭassa heṭṭhā nipajjitvā niddaṃ okkami, rājagahaṃ pana pakatiyāpi amanussabahulaṃ, ayañca susānasantike nipanno, tattha naṃ dve amanussā passiṃsu, eko sāsanassa paṭikaṇṭako micchādiṭṭhiko, eko sammādiṭṭhiko. Tesu micchādiṭṭhiko āha- ayaṃ no bhakkho imaṃ khādāmāti, itaro alaṃ mā te ruccīti taṃ nivāresi, so tena nivāriyamānopi tassa vacanaṃ anādiyitvā dārakaṃ pāde gahetvā
1 Vāyamantassāpissa. 2 Parajjati, parājiyati.
[SL Page 031] [\x 31/]
Ākaḍḍhi, so buddhānussatiyā paricitattā tasmiṃ khaṇe "namo buddhassā"ti āha, amanusso mahābhayabhīto paṭikkamitvā aṭṭhāsi, atha naṃ itaro amhehi akiccaṃ kataṃ daṇḍakammamassa karīssāmīti vatvā tesaṃ sammādiṭṭhiko taṃ pekkhamāno aṭṭhāsi, micchādiṭṭhiko nagaraṃ pavisitvā rañño bhojanapātiṃ pūretvā bhojanaṃ āhari. Atha naṃ ubhopi tassa mātāpitaro viya hutvā uṭṭhāpetvā bhojetvā imāni akkharāni rājāva passatu mā aññoti taṃ pavattiṃ pakāsento yakkhānubhāvena bhojanapātiyaṃ akkharāni chinditvā pātiṃ dārusakaṭe pakkhipitvā sabbarattiṃ ārakkhaṃ katvā pakkamiṃsu, puna divase rājakulato corehi bhojanabhaṇḍaṃ avahaṭanti kolāhalaṃ karontā dvārāni pidahītvā oloketvā tattha apassantā nagarā nikkhamitvā ito cito ca olokentā dārusakaṭe suvaṇṇapātiṃ disvā ayaṃ coroti taṃ dārakaṃ gahetvā rañño dassesuṃ, rājā akkharāni disvā kiṃ etaṃ tātāti pucchitvā nāhaṃ deva jānāmi mātāpitaro me āgantvā rattiṃ bhojetvā rakkhamānā aṭṭhaṃsu ahampi mātāpitaro me rakkhantīti nibbhayo niddaṃ upagato ettakaṃ ahaṃ jānāmīti, athassa mātāpitaro taṃ ṭhānaṃ agamiṃsu, rājā taṃ pavattiṃ ñatvā te tayopi jane ādāya satthusantikaṃ gantvā sabbaṃ ārocetvā kinnukho bhante buddhānussati eva rakkhā hoti udāhu dhammānussati ādayopīti, athassa satthā mahārāja na kevalaṃ buddhānussatiyeva rakkhā yesaṃ pana "svākkhāto bhagavatā dhammo'ti ādippabhede dhammaguṇe ārabbha uppajjamānaṃ dhammānussati taṃ satiṃ gahetvā pabujjhanavasena niccakālaṃ vā ekadivasaṃ vā tīsukālesu dvīsu kālesu ekasmiṃ kāle atthi, yesaṃ "supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho"ti ādippabhede saṅghaguṇe ārabbha uppajjamānā saṃghānussati atthi, yesaṃ vo dvattiṃsākāravasena vā navasīvathikāvasena vā catudhātuvavatthānavasena vā ajjhattaṃ nīlakasiṇādi rūpajjhānavasena vā uppajjamānā kāyagatāsati atthi, yesaṃ hi karuṇābhāvanāya ramantā atthi, tathā yesaṃ mettābhāvanāya niccakālaṃ ramantā atthi, tesaṃ sabbesampi aññena rakkhāvaraṇena vā mantosadhehi vā kiccaṃ natthīti vatvā tāya buddhānussatiyā saddhiṃ dhammānussati ādīnipi dassento evamāha:-
"Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā,
Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddhagatā sati.
[SL Page 032] [\x 32/]
Niccaṃ dhammagatāsati-niccaṃ saṅghagatāsati-niccaṃ kāyagatāsati-ahiṃsāya rato mano-
Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā,
Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāyaratomano"ti.
Dhammaṃ sutvā dārako mātāpitūhi saddhiṃ sotāpattiphalaṃ patvā pacchā pabbajitvā sabbepi arahattaṃ pāpuṇiṃsu, tena vuttaṃ:-
"Na manussā manussehi nāgarogānalehi vā,
Īsakampi bhayaṃ hoti ratanānussatikkhaṇe.
Tasmānussaraṇīyesu buddhādisu sagāravo,
Anussareyya satataṃ saṃsārūpasamatthiko"ti.
Apica- na mahi munimunintaṃ nīlanettambujehi
Na ta savaṇaṃ puṭamhā dhammapānaṃ na pāyi, na bhaji gaṇavaraṃ so titthiye sampasūto
Atitaruṇavayasmiṃ saṇṭhito yaṃ tathāpi
Abhivadanayutaṃ taṃ buddhanāmaṃ vaditvā
Gahitakumatiyakkhā taṃ khaṇasmiṃ pamutto,
Vihitanikhilarakkho bhojitannotha rattiṃ
Sukhamasayi susāne vitasoko tato hi.
Sugatamatulabuddhiṃ lokasannīta buddhiṃ
Suviditavaradhammaṃ orasaṃ taṃ gaṇañca,
Saraṇamīti payātuṃ bhūtale jantuloko
Satatamatimatiṃ taṃ ninnamevā kareyya
Ettāvatā-
Tasmā buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ iti,
Gacchāmīti panetesa matthamādo pavaṇṇiya.
Kammappayojanaṃ ceva pabhodādi phalampana,
Pasādajananatthāya sakkaccaṃ kathayāmaheti.
Yampana vuttaṃ taṃ sabbathā pakāsitaṃ hoti-
Bhavesu evaṃ vividhā bhayā pahaṃ
Niruttaraṃ yaṃ ratanattayaṃ varaṃ,
Dadāti yaṃ buddhanisevitaṃ sivaṃ
Na yāti ko taṃ saraṇaṃ tathāgataṃ.
Ityabhinaca sādhujana pāmojjatthāya kate
Upāsakajanālaṅkāre saraṇaniddeso nāma paṭhamo paricchedo.
[SL Page 033] [\x 33/]
Evaṃ saraṇagatehi pana upāsakopāsikajanehi sīlepatiṭṭhāya patirūpadhutaṅgasamādānena taṃ parisodhetvā pañca vaṇijjā pahāya dhammena samena jīvikaṃ kappentehi upāsakapadumādibhāvaṃ patvā dine dine dasapuññakiriyavatthūni pūrentehi antarāyakaradhamme pahāya lokiya lokuttarasampattiyo sādhetabbāti, ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana evaṃ veditabbo.
Tattha "sīle patiṭṭhāyā"ti ettha sīlanaṭṭhenasīlaṃ samādhānaṭṭhena sīlaṃ upadhāraṇaṭṭhena cāti attho, tattha samādhānaṃ kāyakammādīnaṃ susīlyatāvasenāvippakiṇṇatā, upadhāraṇaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ patiṭṭhāvasena vā dhāraṇabhāvo ayadva attho sīlasaddassa saddalakkhaṇānusārena veditabbo, aññampi panettha sirattho sīlattho sītalattho sālatthoti evamādinā nayena atthaṃ vaṇṇayanti, tampi vaṇṇāgamādi yuttiyā yathāsambhavato veditabbaṃ. Taṃ panetaṃ pañcasīlaṃ uposathasīlaṃ dasasīlanti tividhaṃ hoti, tattha pañcasīlaṃ nāma sāvatthiyaṃ nissāya jetavane viharantena bhagavatā sāmaṇerānaṃ sikkhāpadavacatthāpanatthaṃ pāṇātipātādīnaṃ jātarūpapariyantāni yāni dasasikkhāpadāni vuttāni, tesu:-"pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmi, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmi, tatiyassa idha micchācāravasena vattabbato kāmesu micchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmi, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmi, surāmeraya majjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmī"ti imāni pañcasikkhāpadāni, tāni hi mahāsāvajjattā sukarattā ca niccasīlavasena vuttāti, tena vuttaṃ:- "paṭhamā cettha ekanta akusalacittasamuṭṭhānattā pāṇātipātādīnaṃ pakativajjato veramaṇiyo"ti ca, gihīkammaṃ vicārentassa jātarūparajatapaṭiggahaṇa paṭikkhepaṃhāriyato maññamānassa upāsakassa vasena pañceva sikkhāpadāni vuttāni, tāni hi kenaci rakkhituṃ na sukarānīti, aparampi vuttaṃ:- ādikammikassa upāsakassa vasena pañceva vuttāni, so hi dasasikkhāpadāni akhaṇḍaṃ rakkhitabbānīti khaṇḍane ādīnavaṃ dassetvā vuccamāno samantato veṭhitaṃ viya attānaṃ maññamāno na kiñci rakkhituṃ ussaheyya rakkhito vā sikkhāpadabhedaṃ pāpuṇeyya tasmā tassa otāratthaṃ pañceva vuttānīti.
Tattha pāṇātipātā veramaṇīti ādisu "pāṇo"ti jīvitindriyapaṭibaddhā khandhasantati, taṃ vā upādāya paññatto satto,
[SL Page 034] [\x 34/]
Tassa pāṇassa atipāto = pāṇātipāto pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Atthato pana tasmiṃ pāṇe pāṇasaññino tassa pāṇassa jīvitindriyūpacchedaka upakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhaka cetanā pāṇātipāto, idaṃ vuttaṃ hoti:- yāya cetanāya pavattamānassa jīvindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetūnaṃ mahābhūtappaccayā uppajjanakamahābhūtānuppajjissanti, sā tādisappayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto, laddhupakkamaniṭṭhābhūtāni 1 itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātiyānaṃ kāraṇaṃ na hontīti, tathāhi gahitapaṭisandhikassa sattassa yāvajīvitapariyosānaṃ purimapurimuppannajīvitindriya sahakārinā kammena uttaruttarajīvitindriyamuppādiyati, yadātu khaggapātādivirodhappaccayasannipāto tadā taṃ samāna kālamuppannajīvitindriyaṃ taduttaraṃ mandasāmatthiyaṃ uppādeti, tampi tato mandatarasāmatthiyaṃ, tampi tato mandatarasāmatthiyanti sabbathā asāmatthiye uppādite vijjamānampi kammaṃ sahakāriyappaccayavekallato uttariṃ uppajjanārahampi jīvitindriyaṃ na uppādeti, ettha rūpajīvitindriye vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassatīti ubhinnaṃ yecetthagahaṇaṃ veditabbaṃ, tasmā manodvāre pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāvo natthīti, kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavatto rūpārūpajīvitindriyasaṃkhāto tabbatthusamavāye uppajjitabba dussīlyacetanāvisesaso pāṇātipāto, tato pāṇātipātā. Veramaṇīti ettha verasaddūpapadassa manatino veraṃ manatiti atthe veramaṇīsaddo daṭṭhabbo, veranti dussīlyaṃ manatīti pajahati vinodeti byantīkaroti ana bhāvaṃ gametīti attho, verahetutāya verasaññātapāṇātipātādipādhammaṃ manati mayi idha ṭhitāya kathamāgacchasīti tajjenti viya nīharatīti vuttaṃ hoti, viramati vā etāya kāraṇabhūtāya veramhā puggaloti vikārassa vekāraṃ katvā veramaṇī. Tenevettha 2 "veramaṇī sikkhāpadaṃ viramaṇī sikkhāpada"nti dvidhā sajjhāyaṃ karonti. Sikkhitabbāti = sikkhā, pajjate anenāti = padaṃ, sikkhāpadaṃ = sikkhāya adhigamūpāyoti attho athavā mūlaṃ nissayo patiṭṭhāti vuttaṃ hoti. Veramaṇī eva sikkhāpadaṃ = veramaṇīsikkhāpadaṃ, viramaṇī sikkhāpadaṃ vā dutiyena nayena, sammā ādiyāmi samādiyāmi, avitikkamanādhippāyena acchiddakāritāya asabalakāritāya ca ādiyāmīti vuttaṃ hoti.
1 Laddhūpakkamānihibhūtāni. 2 Tenevacettha.
[SL Page 035] [\x 35/]
Atthato pana veramaṇīti kāmāvacarakusalacittasampayuttā virati, sā pāṇātipātā viramantassa "yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto"ti evamādinā nayena vibhaṅge vuttā, sampayuttā panettha taggahaneneva gahetabbā tappadhānatāya hi vibhaṅge viratiyeva niddiṭṭhāti, kāmañcesā veramaṇī nāma lokuttarāpi atthi, idha pana "samādiyāmī"ti vuttattā samādānavasena pavattirahā 1 na hotīti kāmāvacarakusalacittasampayuttā viratīti vuttā. Sikkhāti tisso sikkhā,-adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti. Imasmiṃ panettha sampatta viratisīlaṃ lokikā vipassanā rūpārūpajjhānāni ariyamaggo ca sikkhāti adhippetā. Etāsaṃ hi samādānaviratisīlaṃ vadanti, yathāha:-"katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ-pe-tasmiṃ samaye phasso hoti-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā-pe-katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi-pe-paṭhamaṃ jhā-pe-pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā-pe-katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye arūpūpattiyā-pe-nevasaññānāsaññāyatanasahagataṃ-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā. Katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti nīyyāṇikaṃ-pe-avikkhepo hoti, ime dhammā sikkhā"ti, etāsu sikkhāsu yāya kāyaci sabbesaṃ vā padaṃ adhigamūpāye athavā nissayo patiṭṭhāti sikkhāpadaṃ, vuttaṃ hetaṃ:- "sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bhāvento bahulīkaronto"ti evamādi ettha vuttanayena sabbasikkhāpadesu sādhāraṇānaṃ padānaṃ attho veditabbo, itoparaṃ visesapadamattameva vaṇṇayissāma.
Adinnādānanti ettha adinnanti parapariggahītaṃ vatthu, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti 2 tathāvidhaṃ hi parena pariggahītaṃ tena kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinnaṃ tassa ādānaṃ adinnādānaṃ, taṃ pana atthato tassa parapariggahite parapariggahītasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvāra
1 Pavattārahasā. Pavattārahasā. 2 Anupavajjhohoti.
[SL Page 036] [\x 36/]
Ppavattā theyyacetanāyeva, tato adinnādānāti paṭhamasikkhāpade vuttanayena yojetabbo, esanayo itaresupi.
Tatiye kāmesu micchācārāti ettha kāmesūti vatthukāmesu, te hi kāmīyantīti kāmāti vuccanti, atthato pana pañcakāmaguṇabhūtā, te rūpasabhāvattā rūpakkhandhapariyāpannāti daṭṭhabbā, teneva surāmerayapānampi ettha saṅgahītanti vadanti, tasmā kammapathadesanāya tassa saṅgaho veditabbo, micchācāroti kilesakāmavasena lāmakācāro, atthato pana kāyadvārappavattā eva māturakkhitādisu agamanīyavatthusu maggena maggapaṭipattisaṅkhātavītikkamacetanā, agamaniyavatthunāma-māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍā dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paṭavāsinī odapattakinī ohatacumbaṭā dāsī ca bhariyā kammakārī ca bhariyā dhajahaṭā muhuttikāvāti vīsatividhaṃ hoti, tattha māturakkhitā nāma-yaṃ mātā rakkhati gopayati issariyaṃ karoti vasaṃ vatteti, esanayo piturakkhitādisupi,yaṃ pana gottaṃ rakkhati sā gottarakkhitā, yañca sahadhammikā rakkhanti sā dhammarakkhitā, sārakkhā nāma-bālakāleyeva mamāyaṃ bhariyā bhavissatīti pariggahitā antamaso mālāguṇaparikkhittāpi, saparidaṇḍā nāma-yo itthaṃ nāmaṃ itthiṃ gacchati tassa ettako daṇḍoti ṭhapitadaṇḍā, dhanakkitā nāma- yā dhanena kītā vasati, chandavāsini nāma- yā attano ruciyā vasati, bhogavāsinī nāma-yā bhogatthaṃ vasati, paṭavāsinī nāma-yā paṭatthaṃ vasati, odapattakinī nāma-yā udapattaṃ āmasitvā ṭhitā, ohatacumbaṭā nāma-cumbaṭaṃ oropetvā vāsitā, dāsi nāma-dāsiceva hoti bhariyāca, kammakārī nāma kammakārī ceva hoti bhariyā ca, dhajāhaṭā nāma-karamarānītā vuccati yā parasenāya jinitvā ānītā, muhuttikā nāma-taṃkhaṇikā, sā yadipi anibaddhā taṃkhaṇe pana agamanīyā evāti. Etāsu māturakkhitādayo dhammarakkhitāvasānā aṭṭha rakkhakānaṃ anuññāya vinā vītikkamesu purisassa micchācāraṃ bhajanti, tāsaṃ pana natthi micchācāro, rakkhakānaṃ anuññāya upagame ubhinnampi natthi micchācāroti, sārakkhādayo pana dvādasabhariyā sāmikassa pariccāgamantarena vītikkame sayampi micchācāraṃ bhajanti, sace hi kāci sāmikena apariccattāva aññadesantaratopi āgantvā attano tathabhāvaṃ ajānāpetvā kenaci saṃvāsaṃ kappeyya so kiñcāpi tassā anavajjasaññāya
[SL Page 037] [\x 37/]
Saṃvāsaṃ kappeti sāmikena apariccattattā abhinnampi kammabandho yevāti vadantīti paṭipattisaṅgahe vuttaṃ,tathā sati paṃsukūlādisaññāya parabhaṇḍaṃ harantassāpi kammabandhappasaṅgato ubhinnampi kammabandhoyevāti vacanamayuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ, sāmikassa pariccāge ubhinnampi natthi micchācāroti.
Musāvādoti ettha musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu, vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ, lakkhaṇato pana atathavatthu tato paraṃ viññāpetukāmassa tathā viññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo, tato musāvādā.
Surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti ettha surāti surena nāma vanacarakena paṭhamaṃ diṭṭhattā ābhatattā cāyaṃ surāti vuccati,taṃ piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasaṃyuttāceti pañcavidhaṃ hoti. Tadanuguṇaṃ merayampi pupphāsavo phalāsavo madhavāsavo guḷāsavo sambhārasaṃyuttoti pañcavidhaṃ, tattha pūve bhājane pakkhipitvā udakaṃ datvā manthitvā katā pūvasurā, evaṃ sesasurāpi, kiṇṇanti pana tassā surāya bījaṃ vuccati, ye surāmodakātipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā, dhātakīsāsapādinānāsambhārehi saṃyojitā sambhārasaṃyuttā madhukatālanālikerādipuppharaso ciraparivāsito pupphāsavo, panasādiphalaraso phalāsavo, muddikāraso madhvāsavo, ucchuraso guḷāsavo, harīṭakāmalakakaṭukabhaṇḍādinānāsambhārānaṃraso viraparivāsito sambhārasaṃyutto, ettha surāmerayassa ca samānepi sambhārasaṃyoge manthitvā katā surā ciraparivāsanamattena puppharasādayo merayanti, evampi surampi merayanteva āpajjeyya? Na tena yuttaṃ, anāpatti amajjañca hoti majjavaṇṇaṃ majjagandhaṃ majjarasaṃ taṃ pivatīti anāpattivāre tadubhayaṃ sandhāya vuttattā, tasmā yassa kassaci pamādaṭṭhānatāya majjakiccaṃ dissati, taṃ sabbaṃ majjameva, vuttaṃhi:- yaṃ vā panaññampi kiñci atthi madanīyaṃ yena pītena matto hoti pamatto idaṃ vuccati majjanti, evañca katvā tālanālikerādīnaṃ puppharasādayo majjakiccayogato majjaṃ ariṭṭhādayo tadabhāvena amajjanti siddhaṃ hoti, keci pana bhaṇanti ariṭṭhādayo majjakiccavaṇṇatāya majjameva tatthāpi gattasamhamādayo madavikārā dissantīti, taṃ aññesupi pugaphalakudrūsabhojanādisu tesaṃ sambhamadassanato na yuttaṃ, nahi te sāsane
[SL Page 038] [\x 38/]
Loke ca majjabhāvena pasiddhāti, tasmā pūvasurādisabbampi madakaraṇavasena majjaṃ pītavantaṃ madayatīti katvā pamādaṭṭhānanti pānacetanā vuccati sā hi pamādakaraṇattā pamādaṭṭhānanti vuccati, tasmā surādi ajjhoharaṇādhippāyato kāyadvārappavattā surāmerayamajjānaṃ ajjhoharaṇacetanā surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti veditabbā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ = surāmerayamajjapamādaṭṭhānā, tato veramaṇīti ādinā pureviya yojetabbaṃ. Evaṃ pāṇitipātādīnaṃ pañcannampi saddattho bhāvattho ca veditabbo.
Kammappayojanesu paṭhamaṃ tāva sīhavyaghghādinekopaddava samākulamagamanīyaṃ maggaṃ pariharitvā aññasmiṃ gamanīyepi magge jīvitopaghātakara voradhanāpahārī kimpakkapādapāvāṭavisakūpādīni vatvā khemamaggaṃ dassento paṇḍitapuriso viya kudiṭṭhimagge pariharitvā lokiyalokuttarasampattidāyakaṃ nibbāṇamaggaṃ dassento bhagavatā sabbasampattisādhakaṃ attabhāvaghātanato pāṇātipātato viratiṃ paṭhamaṃ vatvā tadanu adinnādānāviratiādayo vuttāti evamādinā kammappayojanamicchantehi yathāgamakāraṇaṃ vattabbaṃ, mayampana dasasilapariyante kāraṇabhāvaṃ dassayissāma. Idāni tadetaṃ pañca sīlaṃ samādiyantena upāsakajanena tāva attanā gahitasaraṇāgamanassa bhedā bhedo upaparikkhitabbo, yadi kenaci akalyāṇamittasaṃsaggādinā bhinnasaraṇo hoti saraṇāgamanaṃ tāva visodhetabbaṃ, atha abhinnasaraṇena sīlameva samādātabbaṃ, abhinnasaraṇassapi na puna saraṇāgamanassa anavajjattā sīlasamādānato pubbe paṭipannena saraṇāgamanapuññena vigatapaṭipakkhe cittasantāne samādinnasīlassa vipulaphalapaṭilābhahetuttā ca saraṇāgamanapubbakaṃ sīlasamādānaṃ yujjateva, samādiyantenāpi sīlalakkhaṇaññuno bhikkhussa vā bhikkhuṇiyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā santike sattharigāravaṃ uppādetvā pasādasommahadayanayanena ajjadivasanti vā ajjaādiṃ katvā imasmiṃ pakkhe māse utumhi saṃvacchareti evaṃ kālaparicchedaṃ vā sati vā ussāhe āpāṇakoṭikanti jīvitapariyantaṃ katvā vā sīladāyakena vuttavidhinā vatvā pañcasikkhāpadāni samādiyāmīti ekato samādāya puna paccekaṃ pāṇātipātā veramaṇī sidkhāpadaṃ samādiyāmi-pe-surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ samādiyāmīti yathā pāḷiṃ vā pāḷigatiṃ ajānantena sakasakabhāsāya vā vacībhedaṃ katvā
[SL Page 039] [\x 39/]
Samādātabbaṃ, aññaṃ alabhantena attanāpi yathāvuttavidhinā samādātabbamevāti, ayamettha pañcasīla niddeso.
Uposathasīlaṃ nāma heṭṭhā vuttehi pāṇātipātādīhi saddhiṃ vikālabhojana viratiṃ ceva sāmaṇerānaṃ anuññātesu dasasu sattamaṃ aṭṭhamaṃ ca idha sattamaṃ katvā uccāsayanamahāsayanā veramaṇī aṭṭhamaṃ katvā samādinna sīlaṃ, taṃ hi "aṭṭhaṅgasamannāgato kho visākhe uposatho upavuttho"ti vuttattā uposathasīlanti vuccati, tattha pāṇātipātādisu pañcasu paṭhamadutiyacatutthapañcamāni vuttanayāneva, tatiyaṃ pana abrahmacariyāveramaṇīti pāḷiyaṃ vuttanayeneva vattabbaṃ, tattha abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ dvayaṃ dvaya samāpatti, sā hi "appassādākāmā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyyo"ti ādinā hīlitattā aseṭṭhā appasatthā carayāti vā hīlitatthavuttiyā aseṭṭhānaṃ appasatthānaṃ itthipurisānaṃ cariyāti vā aseṭṭhacariyaṃ aseṭṭhacariyattāva abrahmacariyanti vuccati, atthato pana kāyadvārappavattā asaddhammapatisevanaṭṭhāna vītikkamacetanā abrahmacariyaṃ, tattha asaddhammapatisevanaṭṭhānaṃ nāma itthipurisādīnaṃ tinnaṃ dvinnaṃ maggānaṃ pakativātena asamphuṭṭhokāso, tato abrahmacariyā.
Vikālabhojanāti ettha aruṇuggamanato paṭṭhāya yāvamajjhantikā ayaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanakālo nāma, tadañño vikālo bhuñjitabbaṭṭhena bhojanaṃ yāgubhattādisabbaṃ yāvakālikavatthu, yathā ca rattūparatoti ettha rattibhojanaṃ rattīti uttarapadalopena vuccati, evamettha bhojanajjhoharaṇaṃ bhojananti vuccati, vikālebhojanā = vikālabhojanaṃ, tato vikālabhojanā, vikāle yāvakālikavatthussa ajjhoharaṇāti attho, atthato pana kāyadvārappavattā vikāle yāvakālikajjhoharaṇacetanā vikālabhojananti veditabbā.
Sattamasikkhāpade naccagītavāditañca naccagītavāditavisūkadassanañca = naccagītavāditavisūkadassananti ekasesasarūpekasesavasena duve naccagītavāditasaddā daṭṭhabbā, tattha paṭhamena attanā naccanaccāpanavasena naccā ca gāyanagāyāpanavasena gītā ca vādanavādāpanavasena vāditā ca veramaṇī vuttāti veditabbā, tattha hi attanā payojiyamānaṃ parehi payojāpiyamānañca naccaṃ naccabhāvasāmaññato ekeneva saccasaddena
[SL Page 040] [\x 40/]
Gahitaṃ, tathā gītavāditāni, dutiyena tesaṃ yeva naccagītavāditānaṃ visūkadassanā veramaṇī vuttā, naccādīnaṃ hi dassanaṃ "sabbapāpassa akaraṇa"nti ādinayappavattassa bhagavato sāsanassa sacchandarāgappavattito anulomattā visūkaṃ paṭānibhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ, dassanena cettha savaṇampi saṅgahītaṃ, dvir&