[PTS Vol Vbh -] [\z Vibh /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Vbh 1] [\z Vibh /] [\w I /]
Abhidhammapiṭake
Vibhaṅgappakaraṇaṃ
[PTS Page 001] [\q 1/]
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. Khandhavibhaṅgo
1. Pañcakkhandhā rūpakkhandho vedanākkhandho sañcākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho
2. Tattha katamo rūpakkhandho
Yaṃ kiñci rūpaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā tadekakajjhaṃ abisañgñuhitvā abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho.
3. Tattha katamaṃ rūpaṃ atītaṃ
Yaṃ rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vigataṃ vipariṇataṃ atthaṅgataṃ abbhatthaṃ gataṃ uppajjitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahītaṃ cattāroca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ atītaṃ.
4. Tattha katamaṃ rūpaṃ anāgataṃ:
Yaṃ rūpaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañajataṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ cattāroca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ anāgataṃ.
5. Tttha katamaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppannaṃ paccuppannaṃsena saṅgahitaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ paccuppannaṃ.
6. Tattha katamaṃ rūpaṃ ajjhattaṃ:
Yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ1paṭipuggalikaṃ upādinnaṃ2cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ ajjhattaṃ.
1. Niyataṃ - simu 2. Upādiṇṇaṃ - [PTS]
[BJT Page 4] [\x 4/]
7. Tattha katamaṃ rūpaṃ bahiddhā:
Yaṃ rūpaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ bahiddhā.
8. Tattha katamaṃ oḷārikaṃ:
Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbayatanaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ oḷārikaṃ.
9. Tattha katamaṃ rūpaṃ sukhumaṃ:
Itthindriyaṃ purisindriyaṃ jivindriyaṃ kāyaviññatti vaciññatti ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santani rūpassa jaratā rūpassa aniccatā kabaḷiṅkāro1- āhāro, idaṃ vuccati rūpaṃ sukhumaṃ.
10. Tattha katamaṃ rūpaṃ hīnaṃ: yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ uññātaṃ avaññataṃ hiḷitaṃ paribhūtaṃ avittīkaṃ hīnaṃ hīnamataṃ hīnasammataṃ aniṭṭhaṃ akattaṃ amanāpaṃ rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā idaṃ vuccati rūpaṃ hīnaṃ.
11. Tattha katamaṃ rūpaṃ paṇītaṃ:
Yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ anuññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtā cittīkataṃ paṇītaṃ paṇitamataṃ paṇitasammataṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, idaṃ vuccati rūpaṃ paṇītaṃ, taṃ vā pana rūpaṃ upādāyupādāya rūpaṃ hīnaṃ paṇita daṭṭhabbaṃ.
12. Tattha katamaṃ rūpaṃ dūre:
Itthindriyaṃ - pe - kabaḷiṅkāro1- āhāro yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ anāsanno anupakaṭṭhe dūre asantike, idaṃ vuccati rūpaṃ bahiddhā.
[PTS Page 003] [\q 3/]
13. Tattha katamaṃ rūpaṃ sannike:
Cakkhāyatanaṃ - pe - phoṭṭhabbāyatanaṃ, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ anāsanno upakaṭṭhe avidūre santike, idaṃ vuccati rūpaṃ santike. Taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāyupādāya rūpaṃ santike daṭṭhabbaṃ. .
14. Tattha katamo vedanākkhandho:
Yā kāci vedanā atitānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vāsukhamumā vā hinā vā paṇītā vā yā dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññahitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
1. Kabaḷikāro - machasaṃ
[BJT Page 6] [\x 6/]
15. Tattha katamā vedanā atītā:
Yā vedanā atitā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṃ gatā uppajjitvā vigatā atitā atītaṃsena saṅgahitā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā atitā.
16. Tattha katamā vedanā anāgatā:
Yā vedanā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apābhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṃṅgahitā sukhā vedanā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā anāgatā.
17. Tattha katamā vedanā paccuppannā:
Yā vedanā jātā bhūtā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā paccappannā.
18. Tattha katamā vedanā ajatthattā:
Yā vedanā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā ajjhattā.
19. Tattha katamā vedanā bahiddhā:
Yā vedanā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā bahiddhā.
20. Tattha katamā vedanā oḷārikā sukhumā:
Akusalā vedanā oḷārikā, kusalābyākatā vedanā sukhumā, kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā, [PTS Page 004] [\q 4/] dukkhā vedanā oḷārikā, sukhā ca adukkhamasukhā vā vedanā sukhumā, sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā, asamāpannassa vedanā oḷārikā, samāpannassa vedanā sukhumā, sāsavā vedanā oḷārikā, anāsavā vedanā sukhumā, taṃ taṃ vā pana vedanā upādāyupādānaya vedanā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.
21. Tattha katamā vedanā hīnā paṇītā:
Akusalā vedanā hīnā, kusalābyākatā vedanā paṇītā, kusalākusalā vedanā hīnā, abyākatā vedanā paṇītā, dukkhāvedanā hīnā, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā paṇītā, sukhadukkhā vedanā hinā, adukkhamasukhā vedanā paṇītā, asamāpannassa vedanā hīnā, samāpannassa paṇītā, sāsavā vedanā hīnā, anāsavā vedanā paṇītā, taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya vedanā hīnā paṇītā daṭṭhabbaṃ.
[BJT Page 8] [\x 8/]
22. Tattha katamā vedanā dūre:
Akusalā vedanā kusalābyākanāhi vedanāhi dūre, kusalābyākatā vedanā akusalāya vadanāya dūre, kusalā vedanā akusalābyākatāhi vedanāhi dūre, va akusalābyākatādanā kusalāya vedanāya dūre, abyākatā vedanā kusalākusalāhi vedanāhi dūre, kusalākusalā vedanā abyākatāya vedanāya dūre, dukkhā vedanā sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā dukkhāya vedanā dūre, sukhā vedanā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, dukkhā ca adukkhamasukhā ca vedanā sukhāya vedanāya dūre, adukkhamasukhā vedanāsukhadukkhāhi vedanāhi dūre, sukhadukkhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya dūre, asamāpannassa samāpannassa vedanāya dūre, samāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya dūre, samāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya dūre, sāsavā vedanā anāsavāya vedanāya dūre, anāsavā vedanā sāsavāya vedanāya dūre, ayaṃ vuccati vedanā dūre.
23. Tattha katamā vedanā santike:
Akusalā vedanā akusalāya vedanāya santike, kusalā vedanā kusalāya vedanāya santike, abyākatā vedanā abyākatāya vedanāya santike, dukkhā vedanā dukkhāya vedanāya santike, sukhā vedanā sukhāya vedanāya santike, adukkhamasukhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya [PTS Page 005] [\q 5/] santike, asamāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya santike, samāpannassa vedanāya samāpannassa vedanāya santike, sāsavā vedanā sāsavāya vedanāya santike, anāsavā vedanā anāsavāya vedanāya santike, ayaṃ vuccati vedanā santike. Taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya vedanā dūre santike daṭṭhabbā.
24. Tattha katamo saññakkhandho:
Yā kāci saññā atitānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati saññākkhandho.
25. Tattha katamā saññā vedanā atītā:
Yā sañña atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā cakkhu samaphassajā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā atītā.
26. Tattha katamā saññā anāgatā:
Yā saññā ajātā abhūtā asañajātā anibbattā anabhitibbattā apātubhūtā anuppannā asamppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā cakkhusamphasasjā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāya samphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā anāgatā.
[BJT Page 10] [\x 10/]
27. Tattha katamā saññā paccuppannā:
Yā saññā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātu bhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajā saññā sotapasphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā paccuppannā.
28. Kattha katamā saññā ajjhattā:
Yā saññā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāya samphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā ajjhattā.
29. Kattha katamā saññā bahiddhā:
Yā saññā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ papaccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā saññā sotāsamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā bahiddhā. [PTS Page 006] [\q 6/]
30. Tattha katamā saññā oḷārikā sukhumā:
Paṭighasamphassajā saññā oḷārikā, adhivacanasamphassajā saññā sukhumā, akusalā saññā oḷārikā. Kusalābyākatā saññā sukhumā, kusalākusalā saññā oḷārikā, abyākatā saññā sukhumā, dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhumā, sukhudukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhumā, asamāpannassa saññā oḷārikā, samāpannassa saññā sukhumā, sāsavā saññā oḷārikā. Anāsavā saññā sukhamā, taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbaṃta
31. Tattha katamā saññā hinā paṇītā:
Akusalā saññā hīnā, kusalābyākatā saññā paṇītā, kusalākusalā saññā hīnā, abyākatā saññā paṇītā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā hinā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā paṇītā, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā paṇītā, asamāpannassa saññā hinā, samāpannassa saññā paṇītā, sasavā saññā hinā. Anāsamā saññā paṇītā, taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā hīnā paṇītā daṭṭhabbaṃ.
[BJT Page 12] [\x 12/]
32. Tattha katamā saññā dūre:
Akusalā saññā kusalābyākatāhi saññāhi dūre, kusalābākatā saññā akusalāya saññā akusalāya saññāya dūre, kusalā saññā dūre. Saññāhi dūre, akusalābyākatā saññā kusalāya saññāya dūre. Abyākatā saññā kusalākusalāhi saññāhi dūre, kusalākusalā saññā abyākatāya saññāya dūre, dukkhāya vedanāya smapayuttāhi saññāhi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre, sukhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā sukhāya vedanāya sambayuttāya saññāya dūre, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre, asamāpannassa saññā samāpannassa saññāya dūre, samāpannassa [PTS Page 007] [\q 7/] saññā asamāpannassa saññāya dūre, sāsavā saññā anāsavāya saññāya dūre, anāsavā saññā sāsavāya saññāya dūre. Ayaṃ vuccati saññā dūre.
33. Tattha katamā saññā santike:
Akusalā saññā akusalāya saññāya santike, kusala saññā kusalāya saññāya santike, abyākatā saññā abyākatāya saññāya santike, dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, sukhāya vedanāya sampayuttāya saññā sukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, asamāpannassa saññā asamāpannassa saññāya santike, samāpannassa saññā samāpannassa saññāya santike, sāsavā saññā sāsavāya saññāya santike, anāsavā saññā anāsavāya saññāya santike ayaṃ vuccati saññā santike. Taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā dūre santike daṭṭabbā.
35. Tattha katame saṅkhārā atītā:
Ye saṅkhārā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāyasamphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā atītā.
36. Tattha katame saṃkhārā anāgatā:
Ye saṅkhārā ajātā abhūtā asañajātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā, cakkhusamphassajā cetanā sotāsamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā anāgatā.
[BJT Page 14] [\x 14/]
37. Kattha katame saṅkhārā paccuppannā:
Ye saṅkhārā jātā bhūtā sañajātā1- nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā saccuppannā [PTS Page 008] [\q 8/] paccuppannaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajācetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā paccuppannā.
38. Tattha katame saṅkhārā ajjhattā:
Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ sattātaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā ajjhattā.
39. Tattha katame saṅkhārā bahiddhā:
Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhāttaṃ paccattaṃ niyakāpāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā vhāsampassajā cetanā kāyasamphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā bahiddhā.
40. Tattha katame saṅkhārā oḷārikā sukhumā:
Akusalā saṅkhārā oḷārikā, kusalābyākatā saṅkhārā sukhumā. Kusalākusalā saṅkhārā oḷārikā, abyākatā saṅkhārā sukhumā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā oḷārikā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā sukhumā. Sukha dukkhāhi vedanāhi sampayuttā saṅkārā oḷārikā, adukkhamasukāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhumā. Asamāpannassa saṅkhārā oḷārikā, sampānnassa saṅkhārā sukhumā. Sāsavā saṅkhārā oḷārikā, anāsavā saṅkhārā sukhumā. Te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.
41. Tattha katame saṅkharā hīnā paṇītā:
Akusalā saṅkhārā hīnā, kusalābyākatā saṅkhārā paṇītā. Kusalākusalā saṅkhārā hīnā, abyākatā saṅkhārā paṇītā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā hinā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā paṇītā. Sukhadukkhāhivedanāhi sampayuttā saṅkhārā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā paṇītā. Asamāpannassa saṅkhārā hīnā, samāpannassa saṅkhārā paṇītā. Sāsavā saṅkhārā hīnā, anāsavā saṅkhārā paṇītā. Te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā paṇītā daṭṭhabbā.
1. Saṃkhatā - si. Mu.
[BJT Page 16] [\x 16/]
42. Tattha katame saṅkhārā dūre:
Akusalā saṅkhārā kusalābyākatehi saṅkhārehi dūre, kusalābyākatā saṅkhārā akusalehi saṅkhārehi dūre, kusalā saṅkhārā akusalābyākatehi saṅkhārehi dūre, akusalābyākatā saṅkhārā kusalehi saṅkhārehi dūre, [PTS Page 009] [\q 9/] abyākatā saṅkhārā kusalā kusalehi saṅkhārehi dūre. Kusalākusalā saṅkhārā abyākatehi saṅkhārehi dūre, dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhāya ca adukkhamasukhāya vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā dukkhāyavedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhaya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre. Dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāyahi sampayuttā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, adukkhamasukhāya saṅkhārehi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhisampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, asamāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārehi dūre, samāpannassa saṅkhārā asamāpannassa saṅkhārehi dūre, sāsavā saṅkhārā anāsavehi saṅkhārehi dūre, anāsavā saṅkhārā sāsavehi saṅkhārehi dūre, ime vuccanti saṅkhārā dūre.
43. Kattha katame saṅkhārā santike:
Akusalā saṅkhārā akusalānaṃ saṅkhārānaṃ santake, kusalā saṅkhārā kusalānaṃ saṅkhārānaṃ santake, abyākatā saṅkhārā abyākatānaṃ saṅkhārānaṃ santike. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, sukhāya vedanāya sampayuttatā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, asamāpannassa saṅkhārā asamāpannassasa saṅkhārānaṃ santike samāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārānaṃ santike, sāsavā saṅkhārā sāsavānaṃ saṅkhārānaṃ santike, anāsavā saṃkhārā anāsavānaṃ saṃkhārānaṃ santike, ime vuccanti saṅkhārā santike, te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā dūre santike daṭṭhabbā.
44. Tattha katamo viññāṇakkhandho:
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hinaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati.
45. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ atītaṃ: [PTS Page 010] [\q 10/]
Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhāṃ vigataṃ vipariṇataṃ atthaṅgataṃ abbhatthaṅgataṃ uppajitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ atītaṃ.
[BJT Page 18] [\x 18/]
46. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ anāgataṃ:
Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañjātaṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ anāgataṃ.
47. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ paccuppannaṃ:
Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppanaṃ paccuppannaṃsena saṃgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ paccuppannataṃ.
48. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ ajjhattaṃ:
Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ ajjhattaṃ.
49. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ bahiddhā:
Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ anāgataṃ.
50. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ sukhumaṃ:
Akusalaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ kusalābyākatā viññāṇā sukhumā, kusalākusalā viññāṇā oḷārikā, abyākataṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhumā, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, asamāpannassa viññāṇaṃ oḷārikaṃ, samāpannassa viññāṇaṃ sukhumaṃ, sāsavaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ, anāsavaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, taṃ taṃvā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ oḷārikaṃ sukhumaṃ daṭṭhabbaṃ.
51. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ hinaṃ paṇītaṃ:
Akusalaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, kusalābyākatā viññāṇā [PTS Page 011] [\q 11/] paṇītā, kusalākusalā viññāṇā hīnā, abyākataṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā paṇītā. Sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā hinā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, asamāpannassa viññāṇaṃ hināṃ, samāpannassa viññāṇaṃ paṇītaṃ, sāsavaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, anāsavaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ hīnaṃ paṇītaṃ daṭṭhabbaṃ.
.
[BJT Page 20] [\x 20/]
52. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ dūre:
Akusalaṃ viññāṇaṃ kusalābyākatehi viññāṇehi dūre, kusalā byākatā viññāṇā akusalā viññāṇā dūre, kusalaṃ viññāṇaṃ akusalābyākatehi viññāṇehi dūre. Akusalābyākatā viññāṇā kusalā viññāṇā dūre, abyākataṃ viññāṇaṃ kusalākusalehi viññāṇehi dūre, kusalākusalā viññāṇā abyākatā viññāṇā dūre, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā dukkhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre, sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttāviññāṇā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre, asamāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇā dūre, samāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇā dūre, sāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavā viññāṇā dūre, anāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavā viññāṇā dūre, idaṃ vuccati viññāṇaṃ dūre.
53. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ santike:
Akusalaṃ viññāṇaṃ akusalassa viññāṇassa santike, [PTS Page 012] [\q 12/] kusalaṃ viññāṇaṃ kusalassa viññāṇassa santike, abyākataṃ viññāṇaṃ abyākatassa viññāṇassa santike, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, asamāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇassa santike, samāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇassa santike, sāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavassa viññāṇassa santike, anāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavassa viññāṇassa santike, idaṃ vuccati viññāṇaṃ santike. Taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ dūre santike daṭṭhabbaṃ.
Suttantabhājaniyaṃ.
[BJT Page 22] [\x 22/]
54. Pañcakkhandhā: rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
55. Tattha katamo rūpakkhandho:
Ekavidhena rūpakkhandho; sabbaṃ rūpaṃ na hetuṃ ahetukaṃ, hetuvippayuttaṃ, sappaccayaṃ, saṅkhataṃ, rūpaṃ, lokiyaṃ, sāsavaṃ, saṃyojaniyaṃ, gandhanīyaṃ, yoniyaṃ, nīvaraṇiyaṃ, parāmaṭṭhaṃ, upādāniyaṃ, saṃkilesikaṃ, abyākataṃ, anārammaṇaṃ, acetasikaṃ, cittavippayuttaṃ, nevavipākanavipākadhammadhammaṃ, asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikaṃ, na savitakkasavicāraṃ, na avitakkacivāramattaṃ acitakkaavicāraṃ, na pītisahagataṃ, na sukhasahagataṃ, na upekkhā sahagataṃ, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbaṃ, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukaṃ, nevācayagāmi, nāpacayagāmi, nevasekkhaṃ, nāsekkhaṃ, parittaṃ, kāmāvacaraṃ, na rūpāvacaraṃ na arūpāvacaraṃ, pariyāpannaṃ, no apariyāpannaṃ, aniyataṃ, aniyyānikaṃ uppannaṃ, chahi viññāṇehi viññeyyaṃ, aniccaṃ, jarāhibhūtaṃ evaṃ ekavidhena rūpakkhandho. [PTS Page 013] [\q 13/]
56. Duvidhena rūpakkhandho: atthi rūpaṃ upadāya, atthi rūpaṃ nupādā atthi rūpaṃ upādinnaṃ, atthi rūpaṃ anupādinnaṃ. Atthi rūpaṃ upādinnu pādāniyaṃ, atthi rūpaṃ anupādinnupādānīyaṃ. Atthi rūpaṃ sanidassanaṃ, atthi rūpaṃ anidassanaṃ atthi rūpaṃ sappaṭighaṃ, atthi rūpaṃ appaṭighaṃ. Atthi rūpaṃ indriyaṃ, atthi rūpaṃna indriyaṃ. Atthi rūpaṃ mahābhūtaṃ, atthi rūpaṃ na mahābhūtaṃ. Atthi rūpaṃviññātti, atthi rūpaṃ na viññatti. Atthi rūpaṃ vittasamuṭṭhānaṃ, atthi rūpaṃ na cittasamuṭṭhānaṃ. Atthi cittasahabhu, atthi rūpaṃ na cittasahabhu. Atthi rūpaṃ cittānuparivatti, atthi rūpaṃ na cittānuparivatti. Atthi rūpaṃ ajjhattikaṃ, atthi rūpaṃ bāhiraṃ. Atthi rūpaṃ oḷārikaṃ, atthi rūpaṃ sukhumaṃ. Atthi rūpaṃ dūre, atthi rūpaṃ santike - pe - atthi rūpaṃ kabaḷiṃkāro āhāro, atthi rūpaṃ na kabaḷiṃkāro āhāro evaṃ duvidhena rūpakkhandho (yathā rūpakaṇḍe vibhattaṃ, tathā idha vibhajitabbaṃ. )
57. Tividhena rūpakkhandho: yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādāya, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ atthi upadāya, atthi nupādā. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ upādinnaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinnaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādinniyaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ upādinnupādāniyaṃ, atthi anupādinnupādāniyaṃ - pe - yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ taṃ na kabaḷikāroṃ āhāro, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi kabaḷikāro āhāro atthi na kabaḷiṃkāro āharo. Evaṃ tividhena rūpakkhandho.
[BJT Page 24] [\x 24/]
58. Catubbidhena rūpakkhandho: yaṃ taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinanaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ nupadā, taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinnaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ upadāya, atthi nupādā. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ taṃ atthi upādinnaṃ, atthi upādinnupādāniyaṃ, atthi anupādinnupādāniyaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi [PTS Page 014] [\q 14/] appaṭighaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ. Yaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, yaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] yaṃ taṃ rūpaṃ upādā taṃ atthi oḷārikaṃ atthi atthi sukhumaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ nupādā taṃ atthi oḷārikaṃ atthi sukhumaṃ yaṃ taṃ nupadā taṃ atthi dūre, atthi santike yaṃ taṃ rūpaṃ nupādā taṃ atthi dūre, atthi atthi santike - pe - diṭṭhaṃ, sutaṃ, mutaṃ, viññataṃ rūpaṃ evaṃ catubbidhena rūpakkhandho.
59. Pañca vidhena rūpakkhandho: paṭhavidhātu, apodhātu tejodhātu, vāyodhātu, yañca rūpaṃ upādā evaṃ pañcavidhena rūpakkhandho.
60. Chabbidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ, sota viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññāyyaṃ rūpaṃ jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, manoviññeyyaṃ rūpaṃ. Evaṃ chabbidhena rūpakkhandho.
61. Sattavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ, sota viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññeyyaṃ rūpaṃ, jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ, kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ, manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ evaṃ sattavidhena rupakkhandho.
62. Aṭṭhavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sotaṃ viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññeyyaṃ rūpaṃ, jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ, kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, atthi sukhasamphassaṃ, atthi dukkhasamphassaṃ, manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ evaṃ aṭṭhavidhena rupakkhandho.
63. Navavidhena rūpakkhandho: cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhāndriyaṃ, kāyindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, yañca rūpaṃ na indriyaṃ. Evaṃ navacidhena rūpakkhandho.
64. Dasavidhena rūpakkhandho: cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhāndriyaṃ, kāyindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, na indriyaṃ. Rūpaṃ atthi appaṭighaṃ. Evaṃ dasacidhena rūpakkhandho.
65. Ekādasavidhena rūpakkhandho: cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, yañca rūpaṃ anidassana appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ. Evaṃ ekādasavidhena rūpakkhandho ayaṃ vuccati rūpakkhanadho.
Rūpakkhāndho niṭṭhito
[PTS Page 015] [\q 15/]
[BJT Page 26] [\x 26/]
66. Tattha katamo vedanākkhandho:
Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi abyākato.
Catubbidhena vedanākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno,
Pañcavidhena vedanākkhandho: atthi sukhindriyaṃ, atthi dukkhindriyaṃ, atthi somanassindriyaṃ, atthi domanassindriyaṃ, atthi upekkhindriyaṃ evaṃ pañcavidhena vedanākkhandho.
Chabbadhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosampassajā vedanā. Evaṃ chabbidhena vedanākkhandho.
Sattavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosampassajā vedanā. Manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
Aṭṭhavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, atthi sukhā, atthi dukkhā, manodhātu sampassajā vedanā manoviññāṇadhātusphassajā vedanā. Evaṃ aṭṭhavidhena vedanākkhandho.
Navavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manodhātusampassajā vedanā, mano viññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā.
Evaṃ navavidhena vedanākkhandho.
Dasavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, atthi sukhā, atthi dukkhā, manosampassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho. [PTS Page 016] [\q 16/]
[BJT Page 28] [\x 28/]
67. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi nevavipākanavapākadhammammo
Atthi upādinnupādāniyo atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.
Atthi saṅkiliṭṭhasaṅkilesiko, atthi asaṅkiliṭṭhasaṅkilesiko, atthi asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesiko.
Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro
Atthi dassanena pahātabbā, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbāhetuko, atthi bhāvanāya pahātabbehetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbehetuko.
Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmināpacayagāmi.
Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkhanāsekkho.
Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo. [PTS Page 017] [\q 17/]
Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthiappamāṇārammaṇo.
Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.
Atthi micchattaniyako. Atthi sammattaniyato, atthi aniyato.
Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.
Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi udapādi.
Atthi atīto. Atthi anāgato, atthi paccuppanno.
Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.
Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho.
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
[BJT Page 30] [\x 30/]
68. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayuttā.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.
Atthi na hetu sahetuko, atthi hetu na hetu ahetuko.
Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kenaci viññoyyo, atthi kenaci na viññoyyo. [PTS Page 018] [\q 18/]
Atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto. Atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.
Atthi saṃyojanayo, atthi asaṃyojaniyo.
Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.
Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyo.
Atthi ganthaniyo, atthi aganthaniyo, atthi aganthaniyo.
Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.
Atthi ganthavippayutataganthaniyo, atthi ganthavippayuttaaganthaniyo.
Atthi oghaniyo, atthi anoghaniyo.
Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.
Atthi oghavippayuttaoghaniyo, atthi oghavippayuttaanoghaniyo.
Atthi yoganiyo, atthi ayoganiyo.
Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.
Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayuttaayoganiyo.
Atthi nīvaraṇiyo, atthi anivaraṇiyo.
Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto
Atthi nivaraṇavippayuttanīvaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayutta anīvaraṇiyo.
Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.
Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.
Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.
Atthi upādinno, atthi anupādinno.
Atthi upādāniyo, atthi anupādiniyo.
Atthi udānasampayutto, atthi upādānavippayutto.
Atthi upādānavippayutta upādāniyo, atthi upādānavippayutta anupādāniyo.
Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.
Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.
Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.
Atthi kilesavippayutta saṃkilesiko, atthi kilesavippayutta asaṃkilesiko.
[BJT Page 32] [\x 32/]
Atthi dassanena pahātabbo, atthi na na dassanena pahātabbo.
Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabba hetuko.
Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabbahetuko.
Atthi savitakko, atthi avitakko.
Atthi savicāro, atthi avicāro. [PTS Page 019] [\q 19/]
Atthi sappītiko, atthi appitako.
Atthi pitisahato, atthi na pītisahagato.
Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.
Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.
Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.
Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.
Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko
Atthi niyato, atthi aniyato
Atthi sauttaro, atthi anuttaro.
Atthi saraṇo atthi araṇo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
69. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi neva vipāka vipākadhammadhammo.
Atthi upādinnupādāniyo - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
Dukamulakaṃ.
[PTS Page 020] [\q 20/]
70. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
[BJT Page 34] [\x 34/]
71. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
72. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.
Atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto.
Atthi āsavavippayuttāsāsavo, atthi āsavavippayutta anāsavo - pe -
[PTS Page 021 [\q 21/] PTS Page 021] [\q 21/]
Atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo atthi akusalo, atthi abyākato - pe -evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
73. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi vipākadhammedhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo.
Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.
Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.
Atthi savitakkasavicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.
Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanne pahātabbahetuko, bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanenana bhāvanāya pahātabbahetuko.
Atthi ācayagāmi, atthi apacayagami, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi. Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkho nāsekkho.
[BJT Page 36] [\x 36/]
Atthi paritto atthi mahaggato atthi appamāṇo.
Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo.
Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.
Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.
Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggadhipati.
Atthi uppatto, atthi anuppanno, atthi uppādi.
Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.
Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddhā
Atthi ajjhattorammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
74. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto
Atthi lokiyo, atthi na hetuateko.
Atthi lekiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo
Atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto
Atthi āsavavippayutatasāsavo, atthi āsavacippayutta anāsavo.
Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo - pe - atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
Tikamulakaṃ.
[BJT Page 38] [\x 38/]
75. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tivadhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
76. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetusampayutto, atthi hetuvippayutto. [PTS Page 022] [\q 22/] tivadhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
77. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādinnupā diniyo, anupādinnaanupādāniyo - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
78. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttarearo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
79. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.
Tivadhena vedanākkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthiavitakka vicāramatto, atthi avitakkaavicāro - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
80. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo. [PTS Page 023] [\q 23/]
Tividhena vedanākkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
[BJT Page 40] [\x 40/]
81. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.
Tivadhena vedanākkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
82. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsāvavippayuttaanāsavo. Tividhena vedanākkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevāciyagāmi napacayagāmi - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
83. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhanāsekho - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
84. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto. [PTS Page 024] [\q 24/] tivadhena vedanākkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
85. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo.
Tivadhena vedanākkhandho: atthi parittārammaṇo: atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
86. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi gandhanīyo, atthi aganthanīyo.
Tividhena vedanākkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
[BJT Page 42] [\x 42/]
87. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.
Tividhena vedanākkhandho: atthi micchāttaniyato, atthi sammattaniyato, atthi ayato, atthi pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
88. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi ganthavippayuttaganthaniyo, atthi ganthavippayutta aganthanīyo. [PTS Page 025] [\q 25/]
Tividhena vedanākkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi magga hetuko, atthi maggādhipati - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
89. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghaniyo, atthi anoghanīyo,
Tividhena vedanākkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
90. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghāsampayutto, atthi yutto.
Tivadhena vedanākkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
91. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīye tividhena vedanākkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccupapannārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
92. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi yonīyo, atthi ayoganiyo. [PTS Page 026] [\q 26/]
Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddhā -pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
93. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.
Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.
Ubhato vaḍaḍhakaṃ.
[BJT Page 44] [\x 44/]
94. Sattavidhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
Aparopi sattavidhena vedanākkhandho: atthi vipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.
95. Catuvisatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato sotasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ catuvisatividhena vedanākkhandho.
96. Aparopi catuvisati vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā [PTS Page 027] [\q 27/] vedanākkhandho atthivipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Sotasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho- pe - kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - manosamphassapaccayā vedanākkhandho. Atthi vipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Cakkhusamphassajā vedanā - pe - manosamphassajā vedanā. Evaṃ catuvisatividhena vedanākkhandho.
97. Tiṃsatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā - pe - ghānasamphassapaccayā - pe - jivhāsamphassapaccayā -pe - kāyasamphassapaccayā - pe- manosamphassapaccayā vedanākkhandho, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ tiṃsatividhena vedanakkhanadho.
[BJT Page 46] [\x 46/]
98. Bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, sotāsamphassapaccayā - pe - ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pemanosamphassa paccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpavacaro, atthi aarūpāvacaro, atthi apariyāpanno, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāya samphassajā vedanā manosamphassajā vedanā. Evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.
99. Apareyi bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā vedanākkhandho -peghānasampassapaccayā vedanākkhandho -pejivhāsampassapaccayā vedanākkhandho -pe- kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho -peatthi ajjhattārammaṇo, atthi vedanākkhandho atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, [PTS Page 028] [\q 28/] atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhu samphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasammaphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.
Ayaṃ vuccati vedanākkhaṇdho.
100. Tattha katamo saññākkhandho:
Ekavidhena saññakkhandho: phassasampayutto
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.
Catubbidhena saññākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
Pañcavidhena saññākkhandho, atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriyasampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekkhindriyasampayutto. Evaṃ pañcavidhena saññākkhanedhā.
[BJT Page 48] [\x 48/]
Chabbidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasampassajā saññā, jivhāsampassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā. Evaṃ chabbidhena saññakkhandho.
Sattavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasampassajā saññā, jivhāsampassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā. Manoviññāṇa dhātusamphassajā saññā. Evaṃ sattavidhena saññakkhandho.
Aṭṭhavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, atthi sukhasahagatā, atthi dukakhasahagatā, manodhātu samphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā. Evaṃ aṭṭhavidhena saññakkhandho.
Navavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātu samphassajā saññā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ navavidhena saññakkhandho.
Dasavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, atthi sukhasahagatā, atthi dukakhasahagatā, manodhātu samphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā evaṃ dasavidhena saññakkhandho.
101. Ekavidhena saññākṇandho: [PTS Page 029] [\q 29/]
Phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
102. Ekavidhena saññākṇandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipākadhammdhammo.
Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.
Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.
Atthi savitakkasavicāro, athi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.
Atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato.
[BJT Page 50] [\x 50/]
Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabba hetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.
Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi.
Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhonāsekkho.
Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.
Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.
Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇā rammaṇo.
Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.
Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.
Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.
Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.
Atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno.
Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.
Atthi ajjhatto, atthi bahiddho atthi ajjhattabahiddho.
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
103. Ekavidhena saññākṇandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.
Atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kenaci viññoyyo, atthi kenacina viññeyyo.
Atthi sāsavo, atthi anāsavo
Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto
[PTS Page 030] [\q 30/] atthi āsavavacippayuttasāsavo, atthi āsavacippayuttaanāsavo
Atthi saṃyojaniyo, attha asaṃyojaniyo.
Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojavippayutto.
[BJT Page 52] [\x 52/]
Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo
Atthi ganthanīyo, atthi aganthaniyo.
Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto. Atthi ganthavippayutta ganthaniyo, atthi ganthavippayutta agananthaniyo.
Atthi oghaniyo, athi anoghaniyo
Atthi oghampayutto, atthi oghavippayutto
Atthi oghavippayuttaoghaniyo. Atthi oghavippayuttaanoghaniyo.
Atthi yoganiyo, atthi ayoganīyo.
Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto
Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayutto
Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayutta ayoganiyo.
Atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.
Atthi nivaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto
Atthi nivaraṇavippayuttanivaraṇiyo, atthi nivaraṇavippayutta anīvaraṇiyo.
Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.
Atthi parāmasasampayutto, ati parāmāsavippayutto
Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhoṃ, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.
Atthi upādinno, atthi anupādinno.
Atthi upādāniyo, atthi anupādāniyo.
Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto
Atthi upādānavippayuttaupādāniyo, atthi upādānavippayuttaanupādāniyo.
Atthi saṃkilesako, atthi asaṃkilesiko.
Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.
Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.
Atthi kilesavippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayuttaasaṃkilesiko.
Atthi dassanena pahātabbo, atthi dassanena pahātababbo.
Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabbahetuko.
[BJT Page 54] [\x 54/]
Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabba hetuko.
Atthi savitakko, atthi avikakko.
Atthi savicāro, atthi avicāro.
Atthi sappītiko, atthi appītiko.
Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato
Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.
Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.
Atthi kāmavacaro, atthi na kāmāvacaro.
Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.
Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.
Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno. [PTS Page 031] [\q 31/]
Atthi niyyāniko, athi aniyāyāniko.
Atthi niyato, atthi aniyato.
Atthi sauttaro, atthi anuttaro.
Atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, athi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
104. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -pe-
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho (yathā kusalattike vitthāro evaṃ sabbepi tikā vitthāretabbā).
Dukamulakaṃ.
105. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
[BJT Page 56] [\x 56/]
106. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 032] [\q 32/]
Phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto, -pe- atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
107. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
108. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto. -Pe- atthi saraṇo, atthi araṇo. [PTS Page 033] [\q 33/]
Tividhena saññākkhandho: -pe- atthi ajjhattārammaṇo: atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
Tikamulakaṃ.
109. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko tividhena saññākkhandho: atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
110. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto
Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
111. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
[BJT Page 58] [\x 58/]
112. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 034] [\q 34/]
Phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Tividhena saññākkhandho: atthi upādinnupādiniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
113. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi kenaci viññoyyo, atthi kenaci na viññeyyo.
Tividhena saññākkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
114. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Tividhena saññākkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
115. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.
Tividhena saññākkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagatā, aaitthi upekkhāsagahato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
116. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 035] [\q 35/]
Phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.
Tividhena saññākkhandho: atthi dassanne pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo. -Pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
117. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo
Tividhena saññākkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetako, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
118. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.
Tividhena saññākkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
[BJT Page 60] [\x 60/]
119. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayuttaasaṃyojanayā. [PTS Page 036] [\q 36/]
Tividhena saññākkhandho: atthi asekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkho nāsekkho -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
120. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthaniyo, aganthaniyo.
Tividhena saññākkhandho: atthi paritto atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
121. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi gantha vippayutto.
Tividhena saññākkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
122. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthaniyo tividhena saññākkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
123. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo. [PTS Page 037] [\q 37/]
Tividhena saññākkhandho: atthi micchāttiniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
124. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.
Tividhena saññākkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
125. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayuttaanoghanīyo.
Tividhena saññākkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
[BJT Page 62] [\x 62/]
126. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.
Tividhena saññākkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
127. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto. [PTS Page 038] [\q 38/]
Tividhena saññākkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
128. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo.
Tividhena saññākkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
129. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.
Tividhena saññākkhandho: atthiajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.
Ubhatovaḍḍhakaṃ.
130. Sattavidhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saññākkhandho.
Aparopi sattavidhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe-
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saññākkhandho. [PTS Page 039] [\q 39/]
[BJT Page 64] [\x 64/]
131. Catuvisatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sota samphassapaccayā -peghānasampaphassapaccayā-pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasasamphassajā sañasaññā, jivhāsamphassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā, evaṃ catuvisatividhena saññākkhandho.
Aparopi catuvisatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattarammano, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattā bahiddhā rammaṇo. Sotasamphassa paccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya samphayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, cakkhusamphassajā saññā, -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ catuvisatividhena saññākkhandho.
132. Tiṃsatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpavacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā saññā -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ tiṃsatividhena saññākkhandho.
133. Bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi [PTS Page 040] [\q 40/]
Abyākato, apariyāpanno. Cakkhusamphassajā saññā -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.
134. Aparopi bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattarammano, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahidhārammaṇo. Kāmavacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyapanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassaja saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.
Ayaṃ vuccati saññākkhandho.
[BJT Page 66] [\x 66/]
135. Tattha katamo saṅkhārakkhandho:
Ekavidhena saṅkhārakkhandho cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu,
Tividhena saṃkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.
Catubbidhena saṅkhārakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
Pañcavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriya sampayutto, atthi domanassindriya sampayutto, atthi upekkhindriya sampayutto. Evaṃ pañcavidhena saṅkārakkhandho.
Chabbidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ chabbidhena saṅkhārakkhandho.
Sattavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā [PTS Page 041] [\q 41/] cetanā. Manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā. Evaṃ sattadhena saṅkhārakkhandho.
Aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pekāyasamphassajā cetanā, atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātu samphassajā cetanā. Evaṃ aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho.
Navavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pemanodhātusamphassajā cetanā, manodhātusamphassajā cetanā, atthi kusalā, akusalā, atthi abyākatā evaṃ navavidhena saṅkhārakkhandho.
Dasavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pekāyasamphassajā cetanā, atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā cetanā, atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā, evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
136. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.
[BJT Page 68] [\x 68/] atthi vipāko, atthi vipāka dhamma dhammo, atthi nevacipāka na vipāka dhammadhammo.
Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.
Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.
Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakka avicāro.
Atthi pītisahagato, atthi sukhāsahagato, atthi upekkhāsahagato.
Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.
Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi.
Atthi sekkho, asekkho, atthi nevasasekkho nāsekkho.
Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamaṇo.
Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo atthi appamāṇārammaṇo.
Atthi hīno, majjhimo, atthi paṇīto.
Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.
Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, attha maggādhipati.
Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.
Atthi atīto, atthi anāgato, atthi atthi paccuppanno.
Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.
Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho.
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dassavidhena saṅkhārakkhandho.
137. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko. [PTS Page 042] [\q 42/]
Atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto.
Atthi hetu ceva sahetuko ca, atthi sahetuko ceva na ca hetu.
Atthi hetu ceva hetu sampayutto, ca atthi hetu sampayutto ceva na ca hetu.
[BJT Page 70] [\x 70/]
Atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kena ci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyo.
Atthi āsavo, atthi no āsavo.
Atthi sāsavo, atthi no āsavo.
Athi āsava sampayutto, atthi āsavacippayutto.
Atthi āsavo ceva sāsavo ca, atthi sāsavo ceva no ca āsavo.
Atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca, atthi āsavasampayutto ceva no ca āsavo.
Atthi āsava vippayutta sāsavo, atthi āsava vippayutta anāsavo.
Atthi saṃyojanaṃ, atthi no saṃyojanaṃ.
Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.
Atthi saṃyojanasampayuttā, atthi saṃyojanavippayutto.
Atthi saṃyojanaṃ ceva saṃyojaniyo ca, atthi saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ.
Atthi saṃyojanaṃ ceva saṃyojana sampayutto ca, atthi saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanaṃ.
Atthi saṃyojanavippayutta saṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo.
Atthi gattho, atthi no gantho.
Atthi ganthanīyo, atthi aganthanīyo.
Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.
Attha gantho ceva ganthanīyo ca, atthi ganthanīyo ceva no ca gantho.
Atthi gantho ceva ganthasampayutto ca, atthi sampayutto ceva no ca gantho. [PTS Page 043] [\q 43/]
Atthi gantha vippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayutta aaganthaniyo.
Atthi ogho, atthi no ogho.
Atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo.
Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.
Atthi ogho ceva oghaniyo ca, atthi oghanīyo ceva no ca ogho.
Atthi ogho ceva oghasampayutto ca, atthi oghasampayutto ceva no ca ogho.
Atthi oghavippayutta oghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīyo.
Atthi yogo, atthi no yogo.
[BJT Page 72] [\x 72/]
Atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.
Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.
Atthi yogo ceva yoganīyo ca, atthi yoganīyo ceva no ca yogo.
Atthi yogo ceva yogasampayutto ca, atthi yogasampayutto ceva no ca yogo.
Atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayutta ayoganiyo.
Atthi nīvaraṇaṃ, atthi no nīvaraṇaṃ.
Atthi nivaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.
Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto.
Atthi nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyo ca, atthi nivaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ.
Atthi nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto ca, atthi nīvaraṇa sampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ.
Atthi nīvaraṇavippayuttanivaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyo.
Atthi parāmāso, atthi no parāmāso.
Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.
Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.
Atthi parāmāso ceva parāmaṭṭho ca, atthi parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso. [PTS Page 044] [\q 44/]
Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.
Atthi upādinno, atthi anupādinno.
Atthi upādānaṃ, atthi no upādānaṃ.
Atthi upādānīyo, atthi anupādānīyo.
Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto.
Atthi upādānañceva upādāniyo ca, atthi upādāniyo ceva no ca upādānaṃ.
Atthi upādānañceva upādānasampayutto ca, atthi upādāna sampayutto ceva no ca upādānaṃ.
Atthi upādānavippayutta upādāniyo, atthi upādānavippayutta anupādāniyo.
Atthi kileso, atthi no kileso.
Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.
Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.
Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.
[BJT Page 74] [\x 74/]
Atthi kileso ceva saṃkilesiko ca, atthi saṃkilesiko ceva no ca kileso.
Atthi kileso ceva saṃkiliṭṭho ca, , atthi saṃkiliṭṭho ceva no ca kileso.
Atthi kileso ceva kilesasampayutto ca, atthi kilesa sampayutto ceva no ca kileso.
Atthi kilesa vippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayutta asaṃkilesiko.
Atthi dassanena pahātabbo, atthi na dassanena pahātabbo.
Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabbahetuko.
Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabbahetuko
Atthi savitakko, atthi avitakko.
Atthi savicāro, atthi avicāro.
Atthi sappītiko, atthi appītiko. [PTS Page 045] [\q 45/]
Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato.
Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.
Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.
Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.
Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.
Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.
Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.
Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko.
Atthi niyato, atthi aniyato.
Atthi sauttaro, atthi anuttaro.
Atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
138. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto. -Pe-
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- dasavidhena saṅkhārakkhandho.
Dukkhamalakaṃ.
[BJT Page 76] [\x 76/]
139. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 046] [\q 46/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
140. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
141. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
142. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
Tikamulakaṃ.
143. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 047] [\q 47/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
144. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
[BJT Page 78] [\x 78/]
145. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu sampayutto, atthi hetu vippayutto
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva va vipāka na vipākadhammadhammo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
146. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu ceva sahetuko ca, atthi sahetuko ceva na ca hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi upādinnupādānīyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādānīyo -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
147. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 048] [\q 48/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu ceva hetusampayutto ca, atthi hetusampayutte ceva na ca hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
148. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi savitakkasamicāro, atthi avitakka vicāramatto, atthi avitakka avicāro -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
149. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
150. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
[BJT Page 80] [\x 80/]
151. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo, atthi no āsavo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko. Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
152. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 049] [\q 49/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
153. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsava vippayutto.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkho nāsekkho -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
154. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo ceva sāsavo ca, atthi sāsavo ceva no ca āsavo. Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
155. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca, atthi āsavasampayutto ceva no ca āsavo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
156. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 050] [\q 50/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsacavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo saraṇo,
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
157. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaṃ, atthi no saṃyonaṃ.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi micchāttaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato-pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
[BJT Page 82] [\x 82/]
158. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojaniyo atthi asaṃyojaniyo.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
159. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
160. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 051] [\q 51/]
Cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaceva saṃyojaniyo ca atthi saṃyojanayo ceva no ca saṃyojanaṃ.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
161. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaceva saṃyojanasampayutto, ca atthi saṃyojanasampayutto ce no ca saṃyonaṃ.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannāramamaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
162. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyo
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho-pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
163. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi gantho, atthi no gantho.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
Ubhatovaḍḍhakaṃ. [PTS Page 052] [\q 52/]
[BJT Page 84] [\x 84/]
164. Sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārākkhandho.
165. Aparopi sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -peatthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.
166. Catuvisatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccāyā saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sotasphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pe- kāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākatato. Cakkhusamphassajā cetanā -pemanosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvisatividhena saṅkhārakkhandho.
167. Aparopi catuvisatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassa paccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Sotasasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvisatividhena saṅkhārakkhandho.
168. Tiṃsatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā [PTS Page 053 [\q 53/] -@]pa- jivhāsampassapaccāya -pe-kāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā -pe- manosamphassajā cetanā. Evaṃ tiṃsatividhena saṅkhārakkhandho.
[BJT Page 86] [\x 86/]
169. Bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṃkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho.
170. Aparopi bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṃkhārakkhandho atthi sukhāya vedanaya sampayutto, atthi dukkhāya -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇe atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho.
Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
171. Tattha katamo viññāṇakkhandho:
Ekavidhena viññāṇakkhandho phassa sampayutto. [PTS Page 054] [\q 54/]
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.
Catubbidhena viññāṇakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.
Pañcavidhena viññaṇakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto. Atthi somanassindriya sampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekkhindriyasampayutto. Evaṃ pañcavidhena viññāṇakkhandho.
Chabbidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Evaṃ chabbidhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 88] [\x 88/]
Sattavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu, evaṃ sattavidhena viññāṇakkhandho.
Aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho.
Navavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Evaṃ navavidhena viññāṇakkhandho.
Dasavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ -pe- kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalaṃ, atthi akusalaṃ, atthi abyākataṃ. Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
172. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto. [PTS Page 055] [\q 55/]
Atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo.
Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.
Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.
Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.
Atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato.
Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.
Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.
Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi
Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkhanāsekkho1-
1-Nevasekkhānāsekkho - sirimu.
[BJT Page 90] [\x 90/]
Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.
Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo.
Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.
Atthi macchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.
Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.
Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.
Atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno.
Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.
Atthi ajjhatto, atthi bahiddho atthi ajjhattabahiddho
Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe - evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
173. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassapampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusamphayutto, atthi hetuvippayutto.
Atthi na hetusahetuko, atthi na hetu ahetuko.
Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.
Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.
Atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.
Atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.
Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.
Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.
Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyo.
Atthi ganthaniyo, atthi aganthanīyo.
Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.
Atthi ganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthanīyo.
Atthi oghanīyo atthi anoghanīyo.
Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.
Atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayuttaanoghanīyo.
Atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.
[BJT Page 92] [\x 92/]
Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.
Atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo.
Atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.
Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto.
Atthi nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayutta [PTS Page 056] [\q 56/]
Anīvaraṇiyo.
Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.
Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.
Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭho.
Atthi upādinno, atthi anupādinno.
Atthi upādiniyo, atthi anupādāniyo.
Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto.
Atthi upādānavippayuttaupādāniyo. Atthi upādānavippayutta anupādāniyo.
Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.
Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.
Atthi kilesa sampayutto, atthi kilesa vippayutto,
Atthi kilesavippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayuttaasaṃkilesiko.
Atthi dassanena pahātabbo atthi na dassanena pahātabbo.
Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.
Attha dassanena pahātabba hetuko, atthi na dassanena pahātabba hetuko.
Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabba ahetuko.
Atthi savitakko, atthi avitakko.
Atthi savicāro, atthi avicāro.
Atthi sappītiko, atthi appītiko.
Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato.
Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.
Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.
Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.
Atthi arūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.
[BJT Page 94] [\x 94/]
Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.
Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko.
Atthi niyato, atthi aniyato.
Atthi sauttaro, atthī anuttaro.
Atthi saraṇo, atthi [PTS Page 057] [\q 57/]
Araṇo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho:
174. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.
Atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo. Atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho:
Dukkhamalakaṃ.
175. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
176. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto -peatthi saraṇo, araṇo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
177. Ekavidhena viññāṇakkhandho: [PTS Page 058] [\q 58/]
Phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.
Atthi vipāko -pe- ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 96] [\x 96/]
178. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto -peatthi saraṇo, atthi araṇo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
Tikamulakaṃ.
179. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
180. Ekavidhena viññāṇakkhandho: [PTS Page 059] [\q 59/]
Phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya samyutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
181. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi na haitusahetuko, na hetuahetuko.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo atthi nevavipākana vipākadhammo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
182. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnuanupādāniyo -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
183. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññayyo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko. -Pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 98] [\x 98/]
184. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthi avitakka vicāramatto. Atthi avitakka avicāro -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
185. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto,
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsagato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
186. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
187. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahābbahetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
188. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto. Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ācayagāmī, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
189. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavappayuttaasaṃyojaniyo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhanākkhā -pe- evaiṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
190. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi ganthaniyo, atthi aganthanīyo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 100] [\x 100/]
191. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
192. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthiganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthanīyo
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
193. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo. .
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi micchattaniyato. Atthi sammattaniyato, atthi aniyato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
194. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggadhipati -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
195. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīyo tividhena viññāṇakkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
196. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
197. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 102] [\x 102/]
198. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi gogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
199. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo
Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.
Ubhato vaḍḍhakaṃ. [PTS Page 060] [\q 60/]
200. Sattavidhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārākkhandho.
201. Aparopi sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.
202. Catuvisatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sotasphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pe- kāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākatato. Cakkhuviññaṇaṃ, sotaviññaṇaṃ, ghāṇaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ evaṃ catuvisatividhena viññāṇkhandho.
203. Aparopi catuvisatividhena viññāṇkkhandho: cakkhusamphassa paccayā viññāṇakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Sotasasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānasaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ catuvisatividhena viññāṇakkhandho.
[BJT Page 104] [\x 104/]
204. Tiṃsatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsampassapaccāya -pe-kāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā viññaṇakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ, [PTS Page 061] [\q 61/] sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ tiṃsatividhena viññāṇakkhandho.
Saṅkhārakkhandho.
205. Bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pejivhāsamphassapaccayā-pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ -pemanoviññāṇaṃ. Evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho.
206. Aparopi bahuvidhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññaṇakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho. Ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho.
Abhidhammabhājaniyaṃ.
207. Pañcakkhandho: rūpakkhandho, vedanakkhandho, saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
208. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā, -pe- kati saraṇā, kati araṇā: [PTS Page 062] [\q 62/]
209. Rūpakkhandho avyākato. Cattaro khajhā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
Dve khajhā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi dukkhāya vedanāya sampayuttāpi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Tayo khajhā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.
[BJT Page 106] [\x 106/]
Rūpakkhandho nevavipākanavipākadhammadhammo, cattāro khandhā siyā vipākā, siyā vipākadhammā, nevavipākanavipākadhammadhammā.
Rūpakkhandho siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinanpādāniyā, siyā anupādāniyā.
Rūpakkhandho asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkiliko, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.
Rūpakkhandho avitakkaavicāro, tayo khandhā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakka vicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Saṅkhārakkhandho siyā savitakkasamicāro, siyā avitakkavicāramatto, siyā avitakkaavicāro, siyā navattabbo savitakkasavicārotipi, avitakkavicāramattotipi, avitakkaavicārotipi.
Rūpakkhandho na vattabbo pītisahagatotipi, sukhasahagatotipi, upekkhāsahagatotipi. Vedanākkhandho siyā pītisahagato na sukhasahagato na upekkhāsahagato, siyā na vattabbo pītisahagatoti. Tayo khandhā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatātipi, sukhasahagatātipi, upekkhāsahagatātipi.
Rūpakkhandho nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo. Cattaro khandhā siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Rūpakkhandho neva dassanena na bhāvanāya pahātabbohetuko. Cattaro khandhā siyā dassanena pahātabbāhetukā, siyā bhāvanāya pahātabbāhetukā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā.
Rūpakkhandho nevācayagāmī nāpacayagāmi. Cattāro khandhā siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmi nāpacayagāmino.
Rūpakkhandho neva sekkho1- nāsekkho. Cattāro khandhā, siyā sekkhā, siyā sekkhā nāsekkhā.
Rūpakkhandho paritto, cattāro khandhā siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā.
Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā parittārammaṇā siyā mmaṇo cattāro khandhā siyā parittārammaṇā siyā
Mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā parittārammaṇāti [PTS Page 063] [\q 63/] pi, mahaggatārammaṇāti pi, "appamāṇārammaṇāti"pi.
Rūpakkhandho majjhimo, cattāro khandhā, siyā hīnā, siyā siyā majjhimā, siyā paṇītā.
Rūpakkhandho aniyato. Cattāro khandhā siyā micchāttaniyatā, siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.
1-Sekkhā - sirimu
[BJT Page 108] [\x 108/]
Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā maggārammaṇātipi maggahetukātipi maggādhipatinotipi.
Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino.
Siyā atitā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā atitārammaṇāti"pi anāgatārammaṇāti"pi paccuppannārammaṇāti"pi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇa, siyā na vattabbā ajjhattārammaṇāti"pi bahiddhārammaṇāti"pi ajjhattabahiddhārammaṇāti"pi.
Cattāro khandhā anidassanaappaṭighā. Rūpakkhandho siyā sanidassana sappaṭigho, siyā anidassanasappaṭigho, siyā anidassanaappaṭigho.
210. Cattāro khandhā na hetu. Saṅkhārakkhandho siyā hetu, siyā na hetu.
Rūpakkhandho ahetuko. Cattāro khandhā siyā sahetukā, siyā ahetukā.
Rūpakkhandho hetuvippayutto. Cattāro khandhā siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā.
Rūpakkhandho na cattabbo hetu ce va sahetukotipi sahetuko ce va na ca hetūti"pi. Tayo khandhā na vattabbā hetu ceva sahetukātipi, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā sahetukā ceva na ca hetūti. Saṅkhārakkhandho siyāhetu ceva sahetuko ca siyā sahetuko ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva sahetukotipi sahetuko ceva na ca hetūtipi.
Rūpakkhandho na cattabbo hetu ce va hetusampayuttoti"pi, hetusampayutto ceva na ca hetūti"pi. Tayo khandhā na vattabbā hetu ceva hetusmapayuttāti, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetu ti. Saṅkhārakkhandho siyā hetu ceva hetusampayutto ca, siyā hetusampayutto ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva sahetukotipi hetusampayutto ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva hetusampayutto"pi, hetusampayutto ceva na ca hetūti"pi.
Rūpakkhajho na hetu [PTS Page 64] [\q 64/] ahetuko. Tayo khandhā siyā na hetusahetukā, siyā na hetu ahetukā. Saṅkhārakkhandho siyā na hetu sahetuko, siyā na hetu ahetuko, siyā na vattabbo na hetu sahetukoti"pi na hetu ahetukoti"pi.
[BJT Page 110] [\x 110/]
211. Sappaccayā, saṅkhatā.
Cattāro khandhā anidassanaṃ. Rūpakkhandho siyā sanidassano, siyā anidassano, cattāro khandhā appaṭighā. Rūpakkhandho siyā sappaṭigho, siyā appaṭigho.
Rūpakkhandho rūpaṃ. Cattāro khandhā arūpā.
Rūpakkhandho lokiyo. Cattāro khandhā siyā lokiyā, siyā lokuttarā.
Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
212. Cattāro khandhā no āsavā. Saṅkhārakkhandho siyā āsavo, siyā no āsavo.
Rūpakkhandho sāsavo. Cattāro khandhā siyā āsavā, siyā anāsavā.
Rūpakkhandhe āsavavippayutto. Cattāro khandhā siyā āsavā sampayuttā, siyā āsavavippayuttā.
Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva sāsavo cāti, 1sāsavo ceva no ca āsavo. Tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, 2- siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavāti. Saṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva sāsavo ca, siyā sāsavo ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva sāsavoti"pi sāsavo ceva no ca āsavotipi.
Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva āsavasampayuttotipi, āsavasampayutto ceva no ca āsavoti"pi tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttāti, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā, siyā na vattabābā āsavasampayuttā ceva no ca āsavāti. Aṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva āsavasampayutto ca, siyā āsavasampayutto ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva āsavasampayutto tipi, āsavasampayutto ceva no ca āsavotipi.
Rūpakkhandho āsavavippayuttasāsavo. Cattāro khandhā siyā āsavavippayuttasāsavā, siyā āsavavippayuttaanāsavā siyā na vattabbā āsava vippayutta sāsavā tipi āsava vippayutta anāsavā tipi.
213. Cattāro khandhā no saññojanā saṅkhārakkhandho siyā saññojanaṃ, siyā no saññojanaṃ.
Rūpakkhandho saññojaniyo. Cattāro khandhā siyā saññojaniyā siyā asaññojaniyā.
Rūpakkhandho saññojanavippayutto. Cattāro khandhā siyā saññojanasampayuttā, siyā saññojanavippayuttā.
1. Sāsavoti - simu. 2. Sāsavāti - sirimu.
[BJT Page 112] [\x 112/]
Rūpakkhandho na vattabbo saññojanaṃ ceva saññojaniyoti saññojaniyo cevano ca saññonaṃ. Tayo khandhā na vattabbā saññojanā ceva saññojaniyayāti; siyā saññejaniyā ceva no ca saññojanā, siyā na vattabbā saññojaniyā ceva no ca sañño janā ti. Saṅkhārakkhandho siyā saññojanañceva [PTS Page 065] [\q 65/] saññojaniyā ceva no ca sañño siyā saññojaniyo ceva no ca saññojanañceva saññejanihiyo ca ññojanaṃ. Siyā na vattabbo saññojanañceva saññojaniyotipi. Saññejaniyo ceva no ca saññojananti"pi.
Rūpakkhandho na vattabbo saññojanañce va saññojanasampayutto cā"tipi, saññojanasampayatto ceva no ca saññojannati"pi. Tayo khandhā na vattabbā saññojanā ceva saññojanasampayuttā cāti, siyā saññejanasampayuttā ceva no ca saññojanasampayuttā cāti, saññojanasampayutatā ceva no ca saññojanā, siyā na vattabbā saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanāti. Saṅkhārakkhandho siyā saññojanañceva saññojana sampayutto ca, siyā saññojanasampayutto ceva no
Ca saṃyojanaṃ; siyā na vattabbo saññojanaṃ ceva saññojana sampayuttopi,
Saññojanasampayutto ceva no saññojanannatipi.
Rūpakkhandho saññejanavippayutatasañño yā cattāro khandhā siyā saññojanavippayuttasaññejaniyā, siyā saññoja vippayutta asaññojaniyā, siyā na vattabbā saññojana vippayutta saṃyojaniyā tipi, saññojanavippayuttaasaṃyojaniyātipi.
214. Cattāro khandhā no ganthā. Saṅkhārakkhandho siyā gantho, siyā no gantho.
Rūpakkhandho ganthanīyo. Cattāro khandhā siyā ganthanīyā, siyā aganthaniyā.
Rūpakkhandhe ganthavippayutto. Cattāro khandhā siyā gantha sampayuttā, siyā ganthavippayuttā.
Rūpakkhandho na vattabbo gantho ceva ganthaniyo cāti, 1ganthaniyo ceva no ca gantho. Tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthāniyā cāti, 2- siyā ganthaniyā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthaniyā ceva no ca ganthāti. Saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthaniyo ca, siyā ganthaniyo ceva no ca gantho; siyā na vattabbo gantho ceva gatthaniyo cātipi1- ganthaniyo no ca ganthopi.
Rūpakkhandho na vattabbo gatthā ceva gantha sampayuttotipi, ganthasampayutto ceva no ca ganthātipi tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttāti, cāti, 3siyā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā; siyā na vattabābā ganthasampayuttā ceva no ca ganthāti. Saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthasampayutto ca, siyā ganthasampayutto ceva no ca gantho; siyā na vattabbo gantho ceva ganthesampayutto cāti, ganthasampayutto ceva no ca gaṇthotipi.
1. Gatthaniyoti - sirimu 2. Ganthaniyāti - sirimu 3. Ganthasampayuttāti - sirimu.
[BJT Page 114] [\x 114/]
Rūpakkhandho ganthavippayutta ganthanīyo. Cattāro khandhā siyā ganthavippayuttaganthaniyā; siyā ganthavippayutataaganthanīyaṃ; siyā na vattabbā gantha vippayuttaganthanīyātipi, ganthavippayuttaaganthaniyātipi;
215- 216. Cattāro khandhā no oghā -pe- no [PTS Page 066] [\q 66/]
Yogā -pe-
217. Cattāro khandhā no nīvaraṇā. Saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ.
Rūpakkhandho nīvaraṇavippayutto cattāro khandhā siyā nīvaraṇasampayuttā, siyā nīvaraṇavippayuttā.
Rūpakkhandho na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyo cāti, 1nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ tayo khandhā na vattabbā nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyā cāti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā1-ti. Saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ ceva sāsavo ca, siyā nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ siyā na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyoti"pi nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇantipi.
Rūpakkhandho na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayuttocāti"pi, nivaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇanti"pi tayo khandhā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti, siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabābā nīvaraṇa sampayuttā ceva no ca nīvaraṇāti. Aṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto ca, siyā nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto cāti"pi, nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇanti"pi.
Rūpakkhandho nīvaraṇa vippayutta nīvaranīvarayo. Cattāro khandhā siyā nīvaraṇa vipapayuttanīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayuttaanāvaraṇiyo, siyā na vattabbā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyāti"pi nīvaraṇavippayutta anivaraṇiyāti"pi.
218. Cattāro khandhā no parāmāsā. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāso, siyā no paramāso.
Rūpakkhandho parāmaṭṭho cattāro khandhā siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā.
Rūpakkhandho parāmāsavippayutto. Tayo khandhā siyā parāmāsasampayuttā, siyā parāmāsavippayuttā. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāsasampayutto, siyā parāmāsavippayutto, siyā na vattabbo parāmāsa sampayuttotipi parāmāsavippayutto"pi.
1. Nīvaraṇiyoti - sirimu.
[BJT Page 116] [\x 116/]
Rūpakkhandho na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭhoti, parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso. Tayo khandhā na parāmāsā ceva parāmaṭṭhoti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā, siyā na vattabbā parāmaṭṭha ceva no ca parāmāsāti. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāso ceva parāmaṭṭho ca, siyā parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭhotipi parāmaṭṭhe ceva no ca parāmāsotipi.
Rūpakkhandho parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho. Cattāro khandhā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayutta [PTS Page 067] [\q 67/] aparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhāti"pi, parāmāsavippayutta aparāmaṭṭhāti"pi.
219. Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā sārammaṇā. Viññāṇakkhandho cittaṃ cattāro khandhā no cittā.
Tayo khandhā cetasikā. Dve acetasikā.
Tayo khandhā cittasampayuttaṃ. Rūpakkhandho cittavippayutto. Viññāṇakkhandho navattabbo cittena sampayuttoti"pi cittena vippayutto"pi.
Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭhā. Rūpakkhandho cittavisaṃsaṭṭho viññāṇakkhandho na vattabbo cittena saṃsaṭṭhoti"pi cittena visaṃsaṭṭhoti"pi.
Tayo khandhā cittasamuṭṭhānā. Viññāṇakkhandho no cittasamuṭṭhāno. Rūpakkhandho siyā cittasamuṭṭhāno, siyā no cittasamuṭṭhāno.
Tayo khandhā cittasahabhuno. Viññāṇakkhandho no cittasahabhu. Rūpakkhandho siyā cittasahabhu siyā no cittasahabhu.
Tayo khandhā cittānuparivattino viññāṇakkhandho no cittānuparivatti. Rūpakkhandho siyā cittānuparivatti, siyā no cittānuparivattī.
Tayo khatdhā cittasaṃsaṭṭha samuṭṭhānā. Dve khandhā no citatasaṃsaṭṭha samuṭṭhānā.
Tayo khandha cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Dve khandhā no cittaṃsaṭṭha samuṭṭhānasahabhuno.
Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Dve khandhā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.
Viññāṇakkhandho ajjhattiko. Tayo khandhā bāhirā, rūpakkhandho siyā ajjhattiko, siyā bāhiro.
Cattāro khandhā no upādā rūpakkhandho siyā upādā, siyā no upādā.
Siyā upādinnā, siyā anupādinnā.
[BJT Page 118] [\x 118/]
220. Cattāro khandhā no upādānā. Saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ.
Rūpakkhandho upādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādāniyā, siyā anupādāniyo.
Rūpakkhandho upādānavippayutto. Cattāro khandhā siyā upādāna sampayuttā, siyā upādānavippayutta.
Rūpakkhandho na vattabbo upādānaṃ ceva upādāniyo"ti, upādāniyo ceva no ca upādānaṃ. Tayo khandhā na vattabbā upādānā ceva upādāniyo"ti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādāniyā ceva no ca upādānāti. Saṅkhārakkhandho siyā upādānañceva upādāniyo ca, siyā upādāniyo ca, siyā upādāniyo ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbo upādānaṃ ceva upādāniyoti"pi. Upādāniyo ceva no ca upādānanti"pi.
Rūpakkhandho na vattabbo upādānaṃ ceva upādānaṃ ceva upādānasampayutto [PTS Page 068] [\q 68/] ti"pi, upādānasampayutto ceva no ca upādānanti"ti, siyā upādānasampayuttāceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no ca upādānāti. Saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ ceva upādāna
Sampayutto ca, siyā upādānasampayutto ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbo upādānaṃ ceva upādānasampayuttoti"pi, upādānasampayutto ceva no ca upādānanti"pi.
Rūpakkhandho upādānavippayuttaupādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādānānavippayutta upādāniyā, siyā upādānavippayuttaanupādāniyā, siyā na vattabbā upādānavippayutta upādāniyātipi upādānavippayuttaanupādāniyātipi.
221. Cattāro khandhā no kilosā. Saṅkhārakkhandho siyā kileso, siyā no kileso.
Rūpakkhandho saṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā.
Rūpakkhandho asaṃkiliṭṭho cattāro khandhā siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā.
Rūpakkhandho kilesavippayutto. Cattāro khandhā siyā kilesa sampayuttā, siyā kilesavippayuttā.
Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṃkilesikoti, saṃkilesiko ceva no ca kileso. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva saṃkilesikāti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṃkilesikā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva saṃkilesiko ca, siyā saṃkilesiko tapi saṃkilesiko ceva no ca kilesotipi.
[BJT Page 120] [\x 120/]
Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṃkiliṭṭhātipi, saṃkiliṭṭho ceva no ca kilesotipi. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva saṃkiliṭṭhāti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva no ca saṃkiliṭṭho ca, siyā saṃkiliṭṭho ceva no ca kileso. Siyā na vattabbo kileso ceva saṃkiliṭṭhotipi, saṃkiliṭṭho ceva no ca kilesotipi.
Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva kilesa sampayuttotipi, kilesampayutto ceva no ca kilesotipi. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttāti, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbākilesasampayuttā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva kilesasampayutto ca, siyā kilesasampayutto ceva no ca kileso, siyā na vattabbo kileso ceva kilesasampayuttotipi, kilesasampayutto ceva no ca kilesotipi.
Rūpakkhandho kilesavippayuttasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā kilesavippayuttasaṃ kilesavippayuttasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā kilesavippayutatsaṃkilesikā, [PTS Page 069] [\q 69/] siyā kilesavippayutta asaṃkilesikā, siyā na vattabbā kilesavippayutta saṃkilesikātipi, kilesavippayuttaasaṃkilesikātipi.
222. Rūpakkhandho na dassanena pahātabbo. Cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanena pahātabbā.
Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbo. Cattāro khandhā siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā.
Rūpakkhandho na dassanena pahātabbahetuko. Cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.
Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbahetuko. Cattāro khandhā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā bhāvanāya pahātabbahetukā
Rūpakkhandho avitakko cattāro khandhā siyā savitakkā siyā avitakkā.
Rūpakkhandho avicāro cattāro cattāro khandhā siyā savicārā. Siyā avicārā.
Rūpakkhandho appītiko cattaro khandhā siyā sappītikā, siyā appītikā.
Rūpakkhandho na pītisahagato. Cattāro khandhā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā
Dve khandhā na sukhasahagatā. Tayo khandhā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Dve khandhā na upekkhāsahagatā tayo khandhā siyā upekkhā sahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.
[BJT Page 122] [\x 122/]
Rūpakkhandho kāmavacaro cattāro khandhā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā.
Rūpākkhandho na rūpāvacaro. Cattāro khandhā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā.
Rūpakkhandho na arūpāvacaro cattāro khandhā siyā arūpāvacaro siyā na arūpāvacarā.
Rūpakkhandho pariyāpanno. Cattāro khandhā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.
Rūpakkhandho aniyyāniko. Cattāro khandhā siyā niyyānikā, siya aniyyānikā.
Rūpakkhandho aniyato cattāro khandhā siyā niyatā siyā aniyatā.
Rūpakkhandho sauttaro. Cattāro khandhā siyā sauttarā, siyā anuttarā.
Rūpakkhandho araṇo. Cattaro khandhā siyā saraṇā siyā araṇāti.
Pañhapucchakaṃ.
Khandhavibhaṅgo niṭṭhito. [PTS Page 070] [\q 70/]
[BJT Page 124] [\x 124/]
2. Āyatana vibhaṅgo
223. Dvādasāyatanāni: cakkhāyatanaṃ. Rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.
224. Cakkhuṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ, rūpā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā, sotaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ. Saddā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā, ghānaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ, gandhā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā, jivhā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā, rasā aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ. Kāyo aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā, phoṭṭhabbā aniccaṃ dukkhaṃ anattā vipariṇāmadhammaṃ, mano anicco dukkho anattā vipariṇāmadhammo, dhammā aniccā dukkhā anattā vipariṇāmadhammā,
Suttantabhājaniyaṃ.
225. Dvādasāyatanāni: cakkhāyatanaṃ. Sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ. Saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.
226. Tattha katamaṃ cakkhāyatanaṃ, yaṃ cakkhuṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvapariyāpanno anidassano sappaṭigho, yena [PTS Page 071] [\q 71/] cakkhunā anidassanena sappaṭighena rūpaṃ sanidassanaṃ sappaṭighaṃ passi vā passati vā passissati vā passe vā. Cakkhumepataṃ cakkhāyatanampetaṃ cakkhudhātupesā cakkhundriyampetaṃ lokopeso dvārāpesā samuddopeso paṇḍarampetaṃ khettampetaṃ vatthumpetaṃ nettampetaṃ nayanampetaṃ orimaṃ tirampetaṃ suñño gāmopeso idaṃ vuccati cakkhāyatanaṃ.
227. Tattha katamaṃ sotāyatanaṃ, yaṃ sotaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvapariyāpanno anidassano sappaṭigho, yena sotena anidassanena sappaṭighena saddaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ suṇi vā suṇāti vā suṇissati vā suṇe vā sotampetaṃ sotāyatanamepataṃ sotādhātupesā sotindriyampetaṃ lokopeso dvārāpesā samuddopeso paṇḍarampetaṃ khettampetaṃ vatthumpetaṃ orimaṃ tirampetaṃ suñño gāmo peso idaṃ vuccati sotāyatanaṃ.
[BJT Page 126] [\x 126/]
228. Tattha katamaṃ ghanāyatanaṃ, yaṃ ghānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvapariyāpanno anidassano sappaṭigho, yena ghanena anidassanena sappaṭighena gandhaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ ghāyī vā ghāyati vā ghāyissati vā ghaye vā. Ghānamepataṃ ghānāyatanampetaṃ ghanadhātupesā ghānindriyampetaṃ lokopeso dvārāpesā samuddopeso paṇḍarampetaṃ khettampetaṃ vatthumpetaṃ orimaṃ tirampetaṃ suñño gāmopeso idaṃ vuccati ghanāyatanaṃ.
229. Tattha katamaṃ javihāyatanaṃ, yaṃ jivhā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvapariyāpanno anidassano sappaṭigho, yāya jivhāya anidassanena sappaṭighāya rasaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ sāyī vā sāyati vā sāyissati vā sayo vā. Jivhāpesā javihāyatanampetaṃ jivhādhātu"pesā jivhindriyampetaṃ lokopeso dvārāpesā samuddopeso paṇḍarampetaṃ khettampetaṃ vatthumpetaṃ orimaṃ tirampetaṃ suñño gāmopeso idaṃ vuccati javhāyatanaṃ.
230. Tattha katamaṃ kāyāyatanaṃ, yaṃ jivhā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo attabhāvapariyāpanno anidassano sappaṭigho, yena kāyena anidassanena sappaṭighena pheṭṭhabbaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ phusi vā phusati vā phusissati vā phuse vā, kāyopeso kayāyatanampetaṃ kayādhātupesā kāyindriyampetaṃ lokopeso dvārāpesā samuddopeso paṇḍarampetaṃ khettampetaṃ vatthumpetaṃ orimaṃ tirampetaṃ suñño gāmopeso idaṃ vuccati kāyāyatanaṃ.
231. Tattha katamaṃ manāyatanaṃ: ekavidhena manāyatanaṃ: phassasampayuttaṃ.
Duvidhena manāyatanaṃ: atthi sahetukaṃ, atthi ahetukaṃ.
Tividhena manāyatanaṃ: atthi kusalaṃ atthi akusalaṃ atthi avyākataṃ.
Catubbidhena manātanaṃ: atthi kāmāvacaraṃ atthi arūpāvacaraṃ atthi arūpāvacaraṃ atthi apariyāpannaṃ.
Pañcavidhena manāyatanaṃ: atthi sukhindriya sampayuttaṃ atthi dukkhindriya sampayuttaṃ, atthi somanassindriyasampayuttaṃ, atthi domanassindriya sampayuttaṃ, atthi upekkhindriyasampayuttaṃ
Chabbidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññaṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, evaṃ chabbidhena manāyatanaṃ.
Sattavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghanaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manodhātu manoviññāṇadhātu. Evaṃ sattavidhena manāyatanaṃ.
Aṭṭhavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ -pe- kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhāsahagataṃ manodhātu manoviññāṇadhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena manāyatanaṃ.
[BJT Page 128] [\x 128/]
Navavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ -pe- kāyaviññāṇaṃ, manodhātu manoviññāṇadhātu atthi kusalaṃ atthi akusalaṃ, atthi avyākataṃ. Evaṃ navavidhena manāyatanaṃ.
Dasavidhena manāyatanaṃ: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalaṃ, atthi akusalaṃ, atthi avyākataṃ. Evaṃ dasavidhena manāyatanaṃ.
232. Ekavidhena manāyatanaṃ: phassasampayuttaṃ.
Duvidhena manāyatanaṃ: atthi sahetukaṃ atthi ahetukaṃ.
Tividhena manāyatanaṃ: atthi sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, atthi dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ. Atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttataṃ -pe- evaṃ bahuvidhena manāyatanaṃ. Idaṃ vuccati manāyatanaṃ. [PTS Page 072] [\q 72/]
233. Tattha katamaṃ rūpāyatanaṃ: yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nilaṃ pītakaṃ1lohitakaṃ2odātaṃ kāḷakaṃ mañejavṭhakaṃ hirihirivaṇṇaṃ3ambaṅkuravaṇṇaṃ dīghaṃ rassaṃ aṇuṃ thulaṃ vaṭṭaṃ parimaṇḍalaṃ caturassaṃ chaḷaṃsaṃ aṭṭhaṃsaṃ soḷassaṃ ninnaṃ thalaṃ chāyā ātapo āloko andhakāro abbhā mahikā dhumo rajo candamaṇḍalassa vaṇṇanibhā suriyamaṇḷassa vaṇṇanibhā tāraka rūpānaṃ vaṇṇanibhā ādāsamaṇḍalassa vaṇṇanibhā maṇisaṅkhamuttā4veḷuriyassa vaṇṇanibhā jātarūparajatassa vaṇṇanibhā yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ yaṃ rūpaṃ sanidassana sappaṭighaṃ cakkhunā anidassa nena sappaṭighena passi vā passati vā passissati vā passe vā rūpa mpetaṃ rūpāyatanampetaṃ rūpadhātupe"sā. Idaṃ vuccati rūpāyatanaṃ.
234. Tattha katamaṃ saddāyatanaṃ: yo saddo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, bherisaddo, mutiṅgasaddo, saṅkhasaddo panavasaddo, gītasaddo, vāditasaddo, sammasaddo, pāṇisaddo, sattānaṃ nigghosasaddo, dhātunaṃ santighātasaddo, vātasaddo, udakasaddo, manussasaddo, amanussasaddo, yo vā panaññopi atthi saddo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, yaṃ saddaṃ anidassanaṃ sappaṭighā sotena anidassanena sappaṭighena suṇivā suṇāti vā suṇissati vā suṇe vā saddo peso saddāyatanampetaṃ saddadhātupesā idaṃ vuccati saddāyatanaṃ.
235. Tattha katamaṃ gandhāyatanaṃ: yo gandho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, mulandho, sāragandho, tacagandho pattagandho, pupphagandho phalagandho āmagandho vissagandho sugandho duggandho yo vā panaññopi atthi gandho catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, yaṃ gandhaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ ghānena anidassanena sappaṭighena ghāyi vā ghāyati vā ghāyissati vā ghāye vā gandhopeso gandhāyatanampetaṃ gandhadhātupesā idaṃ vuccati gandhāyatanaṃ.
1. Pītaṃ sirimu. 2. Lohitaṃ - sirimu 3. Harivaṇṇaṃ - si 4. Mutta - simu, machasaṃ.
[BJT Page 130] [\x 130/]
236. Tattha katamaṃ rasāyatanaṃ: yo raso catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, mularaso, khandharaso, tacaraso pattaraso, puppharaso, phalaraso, ampilaṃ madhuraṃ tittakaṃ kaṭukaṃ loṇikaṃ khārikaṃ lapilakaṃ1- kasāvo sādu asādu, yo vā panaññepi atthi raso catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho, yaṃ rasaṃ anidassanaṃ sappaṭighā jivhāya anidassanena sappaṭighaya sāyi vā sāyati vā sāsissati vā sāye vā raso peso rasāyatanampetaṃ rasādhātupesā idaṃ vuccati rasāyatanaṃ.
237. Tattha kataṃma phoṭṭhabbātanaṃ: paṭhavidhātu tejodhātu vāyodhātu kakkhalaṃ mudukaṃ sanhaṃ pharusaṃ sukhasamphassaṃ dukkhasamphassaṃ garukaṃ lahukaṃ yaṃ phoṭṭhabbaṃ anidassanaṃ sappaṭighaṃ kāyena anidassanena sappaṭighena phusī vā phusati vā phusissati vāphusissati vā phuse vā phoṭṭhabbopeso phoṭṭhabbāyatanampetaṃ phoṭṭhabbadhātupesā, idaṃ vuccati phoṭṭhabbāyatanaṃ.
238. Tattha katamaṃ dhammāyatanaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, yaṃ ca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanaparisā pannaṃ asaṅkhā ca dhātu.
Tattha katamo vedanākkhandho: ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena vedanākkhandho atthi sahetuko atthi ahetuko.
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo atthi akusalo atthi avyākato -pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho. Ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
Tattha katamo saññākkhandho: ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.
Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko atthi ahetuko.
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo atthi akusalo atthi avyākato -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena saññākkhandho. Ayaṃ vuccati saññākkhandho.
Tattha katamo saṅkhārakkhandho: ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.
Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu atthi na hetu.
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo atthi akusalo atthi avyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho. Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
1. Lambilaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 132] [\x 132/]
Tattha katamaṃ rūpaṃ anidassana appaṭighaṃ dhammāyatana pariyāpannaṃ: itthindriyaṃ purisindriyaṃ -pe- kabaḷiṃkāro āhāro. Idaṃ vuccati rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ.
Tattha katamā asaṅkhatā dhātu: [PTS Page 073] [\q 73/] rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo ayaṃ vuccati asaṅkhatā dhātu, idaṃ vuccati dhammāyatanaṃ.
Abhidhammabhājaniyaṃ.
239 Dvādasāyatanāni: cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ. Gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.
240. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā -pe- kati saraṇā, kati araṇā.
241. Dasāyatanā avyākatā, dvāyatanā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā avyākatā.
Dasāyatanā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttāni pi, dukkhāya vedanāya sampayuttā"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāti"pi. Manāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ. Siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, dhammāyatanaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāyavedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttanti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttanti"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttanti"pi.
Dasāyatanā nevavipākanavipākadhammadhammā, dvāyatanā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā. Siyā nevavipākanavipākadhammadhammā.
Pañcāyatanā upādinnupādāniyā, saddāyatanaṃ anupādinnupādāniyaṃ cattāro āyatanā siyā anupādinnupādāniyā, dvāyatanā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinna anupādāniyā.
Dasāyatanā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, dvāyatanā siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.
Dasāyatanā avitakkaavicārā, manāyatanaṃ siyā savitakkasavicāraṃ siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Dhammāyatanaṃ siyā savitakkavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ siyā na vattabbaṃ savitakkasavicāranti pi avitakkavicāramattanti"pi. Avitakkaavicāranti"pi.
[BJT Page 134] [\x 134/]
Dasāyatanā na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhasahagatāti"pi upekkhāsahagatāti"pi, dvāyatanā siyā pītisahagatā. [PTS Page 074] [\q 74/] siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhasahagatāti"pi upekkhāsahagatāti"pi.
Dasāyatanā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā, dvāyatanā siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Dasāyatanā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā dvāyatanā siyā dassanena pahātabbāhetukā, siyā bhāvanāya pahātabbāhetukā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā
Dasāyatanā nevācayagāmināpacayagāmino, dvāyatanā siyā ācayagāmino. Siyā apacayagāmino, siyā nevaācayagāmināpacayagāmino.
Dasāyatanā neva sekkhā nāsekkhā, dvāyatanā siyā sekkhā, siyā asekkhā, siyā neva sekkhā nāsekkhā.
Dasāyatanā parittā, dvāyatanā siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā.
Dasāyatanā anārammaṇā, dvāyatanā siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā parittā rammaṇātipi mahaggatārammaṇātipi appamāṇārammaṇātipi.
Dasāyatanā majjhimā dvāyatanā siyā hinā, siyā majjhimā, siyā paṇītā.
Dasāyatanā aniyatā, dvāyatanā siyā micchattiniyatā, siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.
Dasāyatanā anārammaṇā, dvāyatanā siyā maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino. Siyā na vattabbā maggarammaṇāti"pi maggahetukāti"pi maggādhipatinoti"pi.
Pañcāyatanā siyā uppannā, siyā uppādino, na vattabbā anuppannāti, saddāyatanaṃ siyā uppannaṃ, siyā anuppannaṃ, na vattabbaṃ uppāditi, pañcāyatanā siyā uppannā, siyā anuppannaṃ siyā uppādino, dhammāyatanaṃ siyā uppannanaṃ, siyā anuppannaṃ, siyā uppādi, siyā na vattabbaṃ uppannananti"pi anuppannanti"pi uppāditi"pi.
Ekādasāyatanā siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā, siyā na vattabbaṃ atītanti"pi anāgatannati"pi paccuppannanti"pi.
Dasāyatanā anārammaṇā, dvāyatanā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na [PTS Page 075] [\q 75/] vattabbā atītārammaṇāti"pi anāgatārammaṇāti"pi pacacuppannārammaṇāti"pi.
[BJT Page 136] [\x 136/]
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Dasāyatanā anārammaṇā, dvāyatanā siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā, siya na vattabbā ajjhattārammaṇātipibahiddharammaṇātipi ajjhattabahiddhārammaṇātipi
Rūpāyatanaṃ sanidassanasappaṭighaṃ, navāyatanā anidassanasappaṭighā, dvāyatanā anidassanaappaṭighā.
242. Ekādasāyatanā na hetu. Dhammāyatanaṃ siyā hetu, siya na hetu.
Dasāyatanā ahetukā. Dvāyatanā siyā sahetukā, siyā ahetukā.
Dasāyatanā hetuvippayuttā. Dvāyatanā siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā hetu ceva sahetukāti"pi, sahetukā ceva na ca hetūtipi. Manāyatanaṃ na vattabbaṃ hetu ceva sahetukanti, siyā sahetukaṃ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ sahetukañceva na ca hetūti. Dhammāyatanaṃ siyā hetu ceva sahetukañca, siyā sahetukaṃ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetu ceva sahetukanti"pi sahetukañce va na ca hetūti"pi.
Dasāyatanā na vattabbā hetu ceva hetusampayuttāti"pi hetusampayuttā ceva na ca hetūti"pi. Manāyatanaṃ na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttanti, siyā hetusampayuttaṃ ceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetusampayuttaṃ ceva na ca hetūti, dhammāyatanaṃ siyā hetu ceva hetusampayuttaṃ ca. Siyā hetusampayuttaṃ cevana ca hetu. Siyā na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttanti"pi hetusampayuttaṃ ceva na ca hetūti"pi.
Dasāyatanā na hetu ahetukaṃ. Manāyatanaṃ siyā na hetu sahetukaṃ, siyā na hetu ahetukaṃ. Dhammāyatanaṃ siyā na hetu sahetukaṃ, siyā na hetu ahetukaṃ, siyā navattabbaṃ na hetu sahetukanti"pi na hetu ahetukanti"pi.
243. Ekādasāyatanā sappaccayā. Dhammāyatanaṃ siyā sappaccayaṃ siyā appaccayaṃ.
Ekādasāyatanā saṅkhatā. Dhammāyatanaṃ siyā saṅkhataṃ siyā asaṅkhataṃ.
Rūpāyatanā sanidassanaṃ. Ekādasāyatanā anidassanā. [PTS Page 076] [\q 76/]
Dasāyatanā sappaṭighā. Dvāyatanā appaṭighā.
Dasāyatanā rūpā manāyatanaṃ arūpaṃ, dhammāyatanaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ.
Dasāyatanā lokiyā. Dvāyatanā siyā lokiyā. Siyā lokuttarā kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
[BJT Page 138] [\x 138/]
244. Ekādasāyatanā no āsavā, dhammayatanaṃ siyā āsavo siyā no āsavo.
Dasāyanā sāsavā, dvāyatanā siyā sāsavā siyā anāsavā.
Dasāyatanā āsava vippayuttā. Dvāyatanā siyā āsavasampayutatā, siyā āsavavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā āsavā ceva sāsavāti. Sāsavā ceva no ca āsavā: manāyatanaṃ na vattabbaṃ āsavo ceva sāsavanti, siyā sāsavaṃ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ sāsavaṃ ceva no ca āsavoti; dhammāyatanaṃ siyā āsavo ceva sāsavaṃ ca, siyā sāsavaṃ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ asavo ceva sāsavantipi sāsavaṃ ceva no ca āsavoti"pi.
Dasāyatanā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttātipi. Asavā sampayuttā ceva no ca āsavātipi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ asavo ceva āsavasampayuttanti. Siyā āsavasampayuttaṃ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ āsavasampayuttaṃ ceva no ca āsavoti; dhammāyatanaṃ siyā āsavo ceva āsavasampayuttaṃ ca, siyā āsavasampayuttaṃ ceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttantipi, āsavasampayuttaṃ ceva no ca āsavotipi.
Dasāyatanā āsavavipapyutatasāsavā. Dvāyatanā siyā āsavavippayutta sāsavā, siyā āsavavippayutta anāsavā. Siyā na vattabbā āsavavippayuttasāsavātipi āsavavipapyutatanāsavātipi.
245. Ekādasāyatā no saññojanā, dhammāyatanaṃ siyā saññojanaṃ, siyā no saññojanaṃ.
Dasāyatanā saññojaniyā, dvāyatanā siyā saṃyojaniyā siyā asaṃyojaniyaṃ.
Dasāyatanā saññojanavippayuttā, dvāyatanā siyā saññojanasampayuttā, saññojanavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā saññejanā ceva saññojaniyāti, saññejaniyā ceva no ca saññojana; manāyatanaṃ na vattabbaṃ saññojanaṃ ceva saññojaniyanti, siyā saññojaniyaṃ ceva no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saññojaniyaṃ ceva no ca saññojananti. Dhammāyatanaṃ siyā saññojanaṃ ceva saññojaniyaṃva siyā saññojaniyaṃ ceva no ca saññojanaṃ siyā na vattabbaṃ saññojanaṃ ceva saññojaniyantipi, saññojaniyaṃ ceva no ca saññojanantipi.
Dasāyatanā na vattabbā saññojanā ceva saññojanasampayuttātipi, saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanātipi. Manāyatanaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] na vattabbaṃ saññojanaṃ ceva saññojanasampayuttanni, siyā saññojanasampayuttaṃ ceva no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saññojanasampayuttaṃ ceva no ca saññojananti. Dhammāyatanaṃ siyā saññojanañceva saññojanasampayuttaṃ ca, siyā saññojana sampayuttaṃ no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saññojanaṃ ceva saññojanasampayuttantipi, saññojanasampayuttaṃ ceva no ca saññojanantipi.
[BJT Page 140] [\x 140/]
Dasāyatanā saññojanavippayutatsaññojaniyā, dvāyatanā siyā saññojanavippayuttasaññojaniyā. Siyā saññojanavipapyutta asaññojaniyā, siyā na vattabbā saññojanavippayuttasaññejaniyātipi, saññojanavippayutta asaññojaniyātipi.
246. Ekādasāyatanā no ganthā, dhammāyatanaṃ siyā gantho, siyā no gantho.
Dasāyatanā ganthāniyā, dvāyatanā siyā ganthaniyā, siyā aganthaniyā.
Dasāyatanā ganthavippayuttā, dvāyatanā siyā ganthasampayuttā siyā ganthavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā ganthā ceva ganthaniyāti. Ganthaniyā ceva no ca ganthā, manāyatanaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthaniyanti. Siyā ganthaniyaṃ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ ganthaniyaṃ ceva no ca ganthoti; dhammāyatanaṃ siyā gantho ceva ganthaniyañca, siyā ganthaniyaṃ ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthaniyantipi ganthaniyaṃ ceva no ca ganthotipi.
Dasāyatanā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttātipi. Ganthasampayuttā ceva no ca ganthātipi. Manāyatanaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttanti, siyā ganthasampayuttaṃ ceva no ca gantho. Siyā na vattabbaṃ ganthasampayuttaṃ ceva no ca ganthoti. Dhammāyatanaṃ siyā gantho ceva ganthasampayuttaṃ ca, siyā ganthasampayuttaṃ. Ceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttantipi. Ganthasampayuttaṃ ceva no ca ganthotipi, dasāyatanā ganthavippayutta ganthaniyā, dvāyatanā siyā ganthavippayutta ganthaniyā. Siyā ganthavippayutta aganthaniyā, siyā na vattabbā ganthavippayuttaganthaniyātipi ganthavippayutta agatthaniyātipi.
247. Ekādasāyatanā no oghā -pe- no yogā -pe-
249. No nīvaraṇaṃ dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ.
Dasāyatanā nīvaraṇiyaṃ, dvāyatanā [PTS Page 078] [\q 78/] siyā nīvaraṇiyaṃ, siyā anīvaraṇiyā.
Dasāyatanā nīvaraṇavippayuttā; dvāyatanā siyā nīvaraṇasampayuttā, siyā nīvaraṇavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyāti, nivaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā, manāyatanaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyanti; siyā nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇaṃ; siyā na vattabbaṃ nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇanti dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇiyañca, siyā nīvaraṇiyañce no ca nīvaraṇaṃ; siyā na vattabbaṃ nīvaraṇañceva nīvaraṇiyantipi, nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇanti"pi.
[BJT Page 142] [\x 142/]
Dasāyatanā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttāti"pi, nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nivaraṇāti"pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttanti; siyā nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇanti, dhammāyatanaṃ siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañca, siyā nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttantipi, nīvaraṇasampayuttañceva no ca nīvaraṇanti"pi.
Dasāyatanā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā; dvāyatanā siyā nīvaraṇavippayutatnivaraṇiyā, siyānīvaraṇavippayutta anīvaraṇiyā; siyā na vattabbā nīvaraṇavippayuttanīvaraniyāti"pi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyāti"pi.
250. Ekādasāyatanā no parāmāsā; dhammāyatanaṃ siyā parāmāso, siyā no parāmāso.
Dasāyatanā parāmaṭṭhā, dvāyatanā siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭha;
Dasāyatanā parāmāsavippayuttā; manāyatanaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ, siyā parāmāsavippayuttaṃ; dhammāyatanaṃ siyā parāmāsasampayuttaṃ, siyā parāmāsavippayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ parāmāsasampayuttantipi" parāmāsavippayuttantipi.
Dasāyatanā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhāti, paramaṭṭhā ceva no ca parāmāsā; manāyatanaṃ na vattabbaṃ parāmāso ceva parāmaṭṭhanti. Siyā parāmaṭṭhaṃ ceva no ca parāmāso; siyā na vattabbaṃ parāmaṭṭhaṃ ceva no ca parāmāsoti; dhammāyatanaṃ siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhañca, siyā parāmaṭṭhañceva no ca parāmāso, siyā na vattabbaṃ parāmāso ceva parāmaṭṭhantipi. Parāmaṭṭhaṃ ceva no ca parāmāsotipi.
Dasāyatanā parāmāsavippayuttaparamaṭṭhā; dvāyatanā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā; siyā na vattbbā parāmāsavippayutta [PTS Page 079] [\q 79/] parāmaṭṭhāti "pi, parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhātipi.
251. Dasāyatanā anārammaṇā; manāyatanaṃ sārammaṇaṃ, dhammāyatanaṃ siyā sārammaṇā, siyā anārammaṇā.
Manāyatanaṃ cittaṃ, ekādasāyatanā no cittā.
Ekādasāyatanā acetayikā, dhammāyatanaṃ siyā cetasikaṃ, siyā acetasikaṃ.
Dasāyatanā cittavippayuttā; dhammāyatanaṃ siyā cittasampayuttaṃ, siyā cittavippayuttaṃ; manāyatanaṃ na vattabbaṃ cittena sampayuttanantipi cittena vippayuttanti"pi;
Dasāyatanā cittavisaṃsaṭṭhā, dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ, siyā cittavisaṃsaṭṭhaṃ, manāyatanaṃ na vattabbaṃ cittena sasaṭṭhanti"pi cittena visaṃsaṭṭhanti"pi.
[BJT Page 144] [\x 144/]
Chāyatanā no cittasamuṭṭhānā, chāyatanā siyā cittasamuṭṭhāna, siyā no cittasamuṭṭhānā.
Ekādasāyatanā no citatsahabhuto, dhammāyatanaṃ siyā cittasahabhu, siyā no cittasahabhu.
Ekādasāyatanā no cittānuparivattino. Dhammāyatanaṃ siyā cittānuparivatti, siyā no cittānuparivatti.
Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṃṭṭhasamuṭṭhānā, dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ.
Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhāna sahabhuno, dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭānasahabhu, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu.
Ekādasāyatanā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino, dhammāyatanaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭānānuparivatti, siyā no citta saṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti.
Chāyattā ajjhattikā, chāyatanā bāhirā.
Navāyatanā upādā, dvāyatanā no upādā, dhammāyatanaṃ siyā upādā siyā no upādā.
Pañcāyatanā upādinnā, saddāyatanaṃ anupādinnaṃ, chāyatanā siyā upādinnā, siyā anupādinnā.
252. Ekādasāyatanā no upādānā, dhammāyatanaṃ siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ.
Dasāyatanā upādāniyā, dvāyatanā siyā upādāniyā, siyā anupādāniyā.
Dasāyatanā upādānavippayuttā, dvāyatanā siyā upādānasampayuttā, siyā upādānavipapyuttā.
Dasāyatanā na vattabbā upādānāceva upādāniyāti, upādāniyā ceva no ca upādānā, manāyatanaṃ na vattabbaṃ upādānañceva upādāniyanti, siyā upādāniyaṃ ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādāniyañceva no ca upādānanti, dhammāyatanaṃ siyā upādānañceva upādāniyañca, siyā upādāniyañceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādānaṃ [PTS Page 080] [\q 80/] ceva upādāniyanti pi, upādāniyañce vano ca upādānanti"pi.
Dasāyatanā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttāti"pi, upādānasampayuttā ceva no ca upādānāti"pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ upādānañceva upādānasampayuttanti, siyā upādānasampayuttaṃ ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādānasampayutatañceva no ca upādānanti; dhammāyatanaṃ siyā upādānañceva upādāna sampayuttañca, siyā upādāna sampayuttañceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādānañceva upādānasampayuttanti"pi, upādānasampayuttañceva no ca upādānanti"pi.
[BJT Page 146] [\x 146/]
Dasāyatanā upādānavipapyuttaupādāniyā, dvāyatanā siyā upādānavippayuttaupādāniyā, siyā upādānavippayuttaanupādāniyā. Siyā na vattabbā upādānavippayuttaupādāniyāti"pi, upādānavippayuttaanupādāniyāti"pi.
253. Ekādasāyatanā no kilesā, dhammāyatanaṃ siyā kileso, siyā no kileso.
Dasāyatanā saṃkilesikā, dvāyatanā siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā.
Dasāyatanā asaṃkiliṭṭhā, dvāyatanā siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā;
Dasāyatanā kilesavippayuttā, dvāyatanā siyā kilesasampayuttā siyā kilesavippayuttā.
Dasāyatanā na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikā ti, saṃkilesikā ceva no ca kilesā, manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva saṃkilesikanti, siyā saṃkilesikañceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ saṃkilesikañceva no ca kileso ti; dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva saṃkilesikañca, siyā saṃkilesikañceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṃkilesikanti"pi, saṃkilesikañceva no ca kilesoti"pi.
Dasāyatanā na vattabbā kilesā ceva saṃkiliṭṭhātipi, saṃkiliṭṭho ceva no ca kilesāti"pi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva saṃkiliṭṭhanti, siyā saṃkiliṭṭhaṃceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ saṃkiliṭṭhaṃ ceva no ca kilesoti; dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva saṃkiliṭṭhaṃ ca, siyā saṃkiliṭṭhaṃ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṃkiliṭṭhanti"pi, saṃkiliṭṭhaṃ ceva no ca kileso ti"pi.
Dāsayatanā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttāti"pi kilesa sampayuttā ceva no ca kilesātipi; manāyatanaṃ na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttanti; siyā kilesasampayuttaṃ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kilesasampayuttaṃ ceva no ca kileso ti, dhammāyatanaṃ siyā kileso ceva kilesasampayuttaṃ ca, siyā kilesasampayuttaṃ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttanti"pi kilesasampayuttaṃ ceva no ca kilesoti"pi.
Dasāyatanā kilesavippayuttasaṃkilesikā, dvāyatanā siyā kilesavippayuttasaṃkilesikā, siyā [PTS Page 081] [\q 81/] kilesavipapyuttaasaṃkilesikā, siyā na vattabbā kilesavippayutta saṃkilesikāti"pi kilesa vippayutta asaṃkilesikāti"pi.
254. Dasāyatanā na dassanena pahātabbā, dvāyatanā siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanenapahātabbā.
Dasāyatanā na bhāvanāya pahātabbā, dvāyatanaṃ siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā.
[BJT Page 148] [\x 148/]
Dasāyatanā na dassanena pahātabbahetukā, dvāyatanā siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.
Dasāyatanā na bhāvanāya pahātabbahetukā, dvāyatanā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Dasāyatanā avitakkā, dvāyatanā siyā savitakka. Siyā avitakka.
Dasāyatanā avicārā, dvāyatanā siyā savicārā, siyā avicārā;
Dasāyatanā appītikā, svāyatanā siyā sappītikā, siyā appītikā;
Dasāyatanā na pītisahagatā, dvāyatanā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā.
Dasāyatanā na upekkhāsahagatā, dvāyatanā siyā upekkhā sahagatā, siyā na upekkhā sahagatā;
Dasāyatanā kāmāvacarā, dvāyatanā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā.
Sāyatanā rūpāvacarā, dvāyatanā siyā rūpāvacarā, siyā na rūpāvacarā.
Dasāyatanā arūpāvacarā, dvāyatanā siyā arūpāvacarā, siyā na arūpāvacarā.
Dasāyatanā pariyāpannā, dvāyatanā siyā pariyāpannā, siyā na apariyāpannā.
Dasāyatanā aniyyātikā, dvāyatanā siyā niyyānikā, siyā na aniyyānīkā:
Dasāyatanā aniyatā, dvāyatanā siyā niyatā, siyā aniyatā;
Dasāyatanā sauttarā, dvāyatanā siyā sauttarā, siyā anuttarā,
Dasāyatanā araṇā, dvāyatanā siyā saraṇā, siyā araṇā"ti.
Pañhapucchakaṃ.
Āyatanavibhaṅgo niṭṭhito. [PTS Page 082] [\q 82/]
[BJT Page 150] [\x 150/]
3. Dhātuvibhaṅgo
255. Chadhātuyo: paṭhavidhātu, apodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
256. Tattha katamā paṭhavidhātu: paṭhavidhātu dvayaṃ: atthi ajjhattakā, atthi bāhirā,
Tattha katamā ajjhattikā paṭhavīdhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhalaṃ kharigataṃ kakkhalattaṃ kakkhalabhāvo ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimañjā cakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karisaṃ, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattāpaccattaṃ. Kakkhalaṃ kharigataṃ kakkhalattaṃ kakkhalabhāvo ajjhattaṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati ajjhattikā paṭhavidhātu.
Tattha katamā bāhirā paṭhavīdhātu: yaṃ bāhiraṃ kakkhalaṃ kharigataṃ kakkhalattaṃ kakkhalabhāvo bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathīdaṃ: ayo lohaṃ tipu sisaṃ sajjhu1muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavālaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallaṃ tiraṇaṃ kaṭṭhaṃ sakkharaṃ kaṭhalaṃ bhūmi pāsāṇo pabbato yaṃ vā naññampi atthi bāhiraṃ kakkhalaṃ kharigataṃ kakkhalattaṃ kakkhalabhāvo bahiddhā anupādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bāhirā paṭhavidhātu.
Yā ca ajjhattikā paṭhavidhātu yā ca bāhirā paṭhavidhātu tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhabisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati paṭhavidhātu. [PTS Page 083] [\q 83/]
257. Tattha katamā apodhātu: āpodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattakā, atthi bāhirā,
Tattha katamā ajjhattikā āpodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ shenaho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā muttaṃ. Yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattaṃ paccattaṃ apo apogataṃ senaho snehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati ajjhattikā āpodhātu.
Tattha katamā bāhirā āpodhātu: yaṃ bāhiraṃ apo apogataṃ sineho bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathīdaṃ: mularaso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ bhummāni vā udakāni antaḷikkhāni vā, ya vā panaññampi atthi bāhiraṃ apo āpogataṃ sineho sinehagataṃ bandhanattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bāhirā apodhātu.
Yā ca ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhabisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati āpodhātu.
1. Sajjhaṃ - sīmu.
[BJT Page 152] [\x 152/]
258. Tattha katamā tejo dhātu: tejodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattakā, atthi bāhirā,
Tattha katamā ajjhattikā tejodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca santappati yena ca jiriyati, yena ca pariḍhayti, yena ca asitapitakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattā paccattaṃ. Tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ ajjhattaṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati ajjhattikā tejodhātu.
Tattha katamā bāhirā paṭhavīdhātu: yaṃ bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmā usmāgataṃ usumaṃ usumagataṃ bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kaṭṭhaggi sakalikaggi1tiṇaggi gomayaggi thusaggi saṅkāraggi indaggi aggisantāpo suriyasantā keṭṭhasannicayasantāpo tiṇasanticaya santāpo dhaññasannicayasantāpo bhaṇḍasannicayasantāpo, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ tejo tejogataṃ usmā usmāgataṃ usumā usumagataṃ bahiddhā anupādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bāhirā tejodhātu. [PTS Page 084] [\q 84/]
Yāca ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhabisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati tejodhātu.
259. Tattha katamā vāyodhātu: vāyodhātu dvayaṃ: atthi ajjhattakā, atthi bāhirā,
Tattha katamā ajjhattikā vāyodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: uddhaṅgamā vātā, adhogamā, vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā koṭṭhasayā2- vātā aṅgamaṅgānusārino vātā, satthakavātā, khurakavātā uppalakavātā, assāso, passāso, iti vā yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattā paccattaṃ. Vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa ajjhattaṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati ajjhattikā vāyodhātu.
Tattha katamā bāhirā vāyodhātu: yaṃ bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ, seyyathīdaṃ: puratthimā vātā pacchimā vātā, uttarā vātā dakkhiṇā vātā, sarajā vātā, arajā vātā, sitā vātā, uṇhā vātā, parittā vātā, adhimattā vātā, kāḷavātā, verambavātā2- pakkhamātā supaṇṇavātā tālavaṇaṭavātā vidhupanavātā, yaṃ vā panaññampi atthi bāhiraṃ vāyo vāyogataṃ thambhitattaṃ rūpassa bahiddhā anupādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bāhirā vāyodhātu.
260. Tattha katamā akāsadhātu: ākāsadhātu dvayaṃ: atthi ajjhattakā, atthi bāhirā,
1. Palālaggi - machasaṃ 2. Koṭṭhāsayā - sirimu 2. Verambhavātā - sirimu, machasaṃ
[BJT Page 154] [\x 154/]
Tattha katamā ajjhattikā ākāsadhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro vivaragataṃ, asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi ajjhattaṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjheharati yattha ca asitapitakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitu sāyitaṃ adhobhāgaṃ nikkhamati, yaṃ vā panaññampi atthi ajjhattā paccattaṃ. Ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagaṃ vivaro vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ maṃsalehitehi ajjhattaṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati ajjhattikā ākāsadhātu.
Tattha katamā bāhirā ākāsadhātu: yaṃ bāhiraṃ ākāso ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaro [PTS Page 085] [\q 85/] vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehi bahiddhā anupādinnaṃ, ayaṃ vuccati bāhirā ākāsadhātu.
Yāca ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu tadekajjhaṃ abhisaññāhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati bāhirā ākāsadhātu.
261. Tattha katamā viññāṇadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manoviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati viññāṇadhātu.
Imā chadhātuyo.
262. Aparāpi cha dhātuyo: sukhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu.
Kattha katamā sukhadhātu: yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati sukhadhātu.
Tattha katamā dukkhadhātu: yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhakhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā, ayaṃ vuccati dukkhadhātu.
Tattha katamā somanassadhātu: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ ceto samphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ ceto samphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati somanassadhātu
Tattha katamā domanassadhātu: yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ ceto samphassajaṃ asātaṃ dukakhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, ayaṃ vuccati comanassadhātu
Tattha katamā upekkhā dhātu: yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ ceto samphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ ceto samphassajā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati upekkhādhātu
[BJT Page 156] [\x 156/]
Tattha katamā avijjā dhātu: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anahisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjegho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ [PTS Page 086] [\q 86/] avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjādhātu.
Imā cha dhātuyo.
263. Aparāpi chadhātuyo: kāmadhātu, vyāpādadhātu, vihaṃsā dhātu, nekkhammadhātu, avyāpādadhātu, avihaṃsādhātu.
Tattha katamā kāmadhātu: kāmapaṭisaṃyutto takko citakko saṃkappo appanā vyappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṃkappo, ayaṃ vuccati kāmadhātu, heṭṭhato avicinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavatti deve anto karitvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhātuāyatanā rūpā vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ vuccati kāmadhātu.
Tattha katamā vyāpāda dhātu: vyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko -pemicchāsaṃkappo, ayaṃ vuccati vyāpādadhātu. Dasasu vā āghātavatthusu cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadeso cittassa vyāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa ayaṃ vuccati vyāpādadhātu.
Tattha katamā vihiṃsā dhātu: vihiṃsā paṭisaṃyutto takko vitakko -pemicchāsaṃkappo, ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇitā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarona vā satte viheṭheti, yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā virosanā parūpaghato, ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu
Tattha katamā nekkhammadhāku: nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko -pesammāsaṃkappo, ayaṃ vuccati nekkhammadhātu. Sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātu.
Tattha katamā avyāpādadhātu: avyāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko -pesammāsaṃkappo, ayaṃ vuccati avyāpādadhātu. Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettā ceto vimutti, ayaṃ vuccati avyāpādadhātu.
[BJT Page 158] [\x 158/]
Tattha katamā avihiṃsādhātu: avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko saṃkappo appanā [PTS Page 087] [\q 87/] vyāppanā cetaso abhiniropanā sammāsaṃkappo. Ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovivutti, ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Imā cha dhātuyo.
Iti imāni tiṇi chakkāni, tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṃkhipitvā aṭṭhārasa dhātuyo honti.
Suttannabhājaniyaṃ.
264. Aṭṭhārasa dhātuyo: cakkhudhātu, rūpādhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddādhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhādhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.
Tattha katamā cakkhudhātu: yaṃ cakkhuṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pesuñño gāmo peso. Ayaṃ vuccati cakkhudhātu.
Tattha katamā rūpadhātu: yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā -perūpadhātupesā, ayaṃ vuccati rūpadhātu.
Tattha katamā cakkhuviññāṇadhātu: paṭicca rūpe ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā cakkhuviññāṇadhātu. Ayaṃ vuccati cakkhuviññāṇadhātu
Tattha katamā sotadhātu: yaṃ sotaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pesuñño gāmo peso. Ayaṃ vuccati sotadhātu.
Tattha katamā saddadhātu: yo saddo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano sappaṭigho -pe- saddadhātupeso. Ayaṃ vuccati saddadhātu.
Tattha katamā sotaviññāṇadhātu: sotañca paṭicca sadde ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā sotaviññāṇadhātu. Ayaṃ vuccati sotaviññāṇadhātu.
Tattha katamā ghānadhātu: [PTS Page 088] [\q 88/] ghānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pesuñño gāmo peso, ayaṃ vuccati ghānadhātu
Tattha katamā gandhadhātu: yo gandhe catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano-pesappaṭigho -pe- gandhadhātu "pesā. Ayaṃ vuccati gandhadhātu.
Tattha katamā ghānaviññāṇadhātu: ghānañca paṭicca gandho ca uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā ghānaviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati ghānaviññāṇadhātu
[BJT Page 160] [\x 160/]
Tattha katamā jivhādhātu: yā jivhā catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pesuñño gāmo peso. Ayaṃ vuccati jivhādhātu.
Tattha katamā rasadhātu: yo raso catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya anidassano -pesappaṭigho -pe- rasādhātu pesā. Ayaṃ vuccati rasadhātu.
Tattha katamā jivhāviññāṇadhātu: jivhañca paṭicca raso ca uppajjati cittaṃ - manomānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā jivhāviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati jivhāviññāṇadhātu
Tattha katamā kāyadhātu: yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pesuññe gāmo peso. Ayaṃ vuccati kāyadhātu.
Tattha katamā phoṭṭhabbadhātu: paṭhavidhātu -pe- pheṭṭhabbadhātu pesā. Ayaṃ vuccati pheṭṭhabbadhātu.
Tattha katamā kāyaviññāṇadhātu: kāyañca paṭicca pheṭṭhabbe ca uppajjati cittaṃ - mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā kāyaviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati kāyaviññāṇadhātu
Tattha katamā manodhātu: cakkhuviññaṇadhātuyā uppajitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manodhātu, sotaviññāṇadhātuyā -pe- ghānaviññāṇadhātuya -pejivhāviññāṇadhātuyā -pe- kāyaviññāṇadhātuyā uppajitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ manomanāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manodhātu, sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjati cittaṃ māno mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriya viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajja manodhātu, [PTS Page 089] [\q 89/] ayaṃ vuccati manodhātu.
Tattha katamā dhammadhātu: vedanākkhandho, saññākhkhandho, saṅkhārakkhandho, yaṃ ca rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ asaṅkhatā ca dhātu.
Tattha katamo vedanākkhandho: ekavidhena vedanākkhandho, phassasampayutto,
Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko,
Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi avyakato -pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho, ayaṃ vuccati vedanākkhandho.
Tattha katamo saññākkhandho: ekavidhena saññākkhandho, phassasampayutto.
Duvidheṇana saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko,
Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi avyakato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena saññākkhandho, ayaṃ vuccati saññākkhandho.
[BJT Page 162] [\x 162/]
Tattha katamo saṅkhārakkhandho: ekavidhena saṅkhārakkhandho, cittasampayutto.
Duvidheṇana saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu,
Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi avyakato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho -pe- evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho, ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.
Tattha katamaṃ rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ: itthindriyaṃ -pekabaliṃkāro āhāro. Idaṃ vuccati rūpaṃ anidassanaṃ appaṭighaṃ dhammāyatanariyāpannaṃ.
Tattha katamā asaṅkhatā dhātu: rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo ayaṃ vuccati asaṅkhatā dhātu. Ayaṃ vuccati dhammadhātu.
Tattha katamā manoviññāṇadhātu: cakkhuviññaṇadhātuyā uppajitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyā"pi uppajjitvā [PTS Page 090] [\q 90/] niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manodhātu, sotaviññāṇadhātuyā -peghānaviññāṇadhātuya -pejivhāviññāṇadhātuyā -pekāyaviññāṇadhātuyā uppajitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyā"pi uppajjitvā niruddha samanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ -pe - tajjā manoviññāṇadhātu, manañca paṭicca dhamme ca uppajjati cittaṃ māno mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriya viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajja manoviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati manoviññāṇadhātu.
Abhidhammabhājaniyaṃ.
265. Aṭṭhārasa dhātuyo: cakkhudhātu, rūpādhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddādhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhādhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.
266. Aṭṭhārasannaṃ dhātunaṃ kati kusalā kati akusalā kati avyākatā -pe- kati saraṇā taki araṇā:
Soḷasa dhātuyo avyākatā, dve dhātuyo siyā kusalā, siyā akusalā, siyā avyākatā.
[BJT Page 164] [\x 164/]
Dasa dhātuyo na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttāti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttāti"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāti"pi pañcadhātuyo adukkhamasukhāyavedanāya sampayuttā kāyaviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, dhammadhātu siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayutta siyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttāti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttāpi"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāti"pi.
Dasa dhātuyo nevavipākanavipākadhammadhammā, [PTS Page 091] [\q 91/] pañca dhātuyo vipāka, manodhātu siyāvipākā siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipāka siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Dve dhātuyo siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipāka navipākadhammadhammā.
Dasa dhātuyo upādinnupādāniyā, saddādhātu anupādinnupādāniyā, pañca dhātuyosiyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, dve dhatuyo siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā.
Soḷasa dhātuyo asaṅkiliṭṭha saṅkilesikā, dve dhātuyo siyā saṃkiliṭṭha saṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭha asaṃkilesikā.
Paṇṇarasa dhātuyo avitakkaavicārā. Manodhātu savitakkasavicārā. Manoviññāṇadhātu siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakka avicārā. Dhammadhātu siyā savitakkasamicārā, siyā avitakka vicāramattā, siyā avitakkaavicārā, siyā na vattabbā, savitakkasavicārāti"pi avitakkavicāramattāti"pi avitakkaavicārāti"pi.
Dasadhātuyo na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhasahagatāti"pi upekkhā sahagatāti"pi. Pañcadhātuyo upekkhāsahagatā. Kāyaviññāṇadhātu na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, na upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā sukhasahagatā"ti. Dve dhātuyo siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhahagatāti"pi upekkhāsahagatāti"pi.
Soḷasadhātuyo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Soḷasadhātuyo neva dassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā. Dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbāhetukā, siyā bhāvanāya pahātabbāhetukā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā hetukā.
Soḷasadhātuyo neva ācayagāmi nāpacayagāmino. Dve dhātuyo siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā neva ācayagāmi nāpacayagāmino.
Soḷasa dhātuyo neva sekhā nāsekhā. Dve dhātuyo siyā sekhā, siyā asekhā, siyā neva sekhā nāsekhā.
[BJT Page 166] [\x 166/]
Soḷasa dhātuyo parittā. Dve dhātuyo siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā. [PTS Page 092] [\q 92/]
Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo parittārammaṇā. Dve dhātuyo siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā. Siyā appamāṇārammaṇā. Siyā na vattabbā parittārammaṇāti"pi mahaggatārammaṇāti"pi appamāṇārammaṇāti"pi.
Soḷasa dhātuyo majjhimā. Dve dhātuyo siyā hīnā, siyā majjhimā, siyā paṇītā.
Soḷasa dhātuyo aniyatā. Dve dhātuyo siyā micchattiniyatā. Siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.
Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo na vattabbā maggārammaṇāti"pi maggahetukāti"pi maggādhipatinoti"pi. Dve dhātuyo siyā maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino. Siyā na vattabbā maggārammaṇāti"pi maggahetukāti"pi maggādhipatinoti"pi.
Dasa dhātuyo siyā uppannā, siyā uppādino, siyā na vattabbā anuppannāti. Saddadhātu siyā uppannā, siyā anuppannā na vattbabā uppādinīti. Cha dhātuyo siyā uppannā, siyā anuppannā"siyā uppādino. Dhammadhātu siyā uppannā, siyā anuppanannā, siyā uppādinī, siyā na vattabbā uppannāti"pi anuppannāti pi uppādinīti"pi.
Sattarasa dhātuyo siyā atītā, siyā anāgatā siyā paccuppannā. Dhammadhātu siyā atīti, siyā anāgatā. Siyā paccuppannā, siyā na vattabbā atītātipi anāgatātipi paccuppannātipi.
Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo paccuppannārammaṇā. Dve dhātuyo siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā atītārammaṇātipi anāgatārammanātipi, paccuppannārammaṇāti"pi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Dasa dhātuyo anārammaṇā. Cha dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā, siya bahiddhā rammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Dve dhātuyo siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā, siyā na vattabbā ajjhattārammaṇāti"pi bahiddhārammaṇāti"pi ajjhattabahiddhārammaṇāti"pi.
Rūpādhātu sanidassanasappaṭighā. Na ca dhātuyo anīdassana sappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo anidassanaappaṭighā.
267. Sattarasa dhātuyo na hetu. Dhammadhātu siyā hetu, siyā na hetu.
Soḷasa dhātuyo ahetukā. Dve dhātuyo siyā sahetukā, siyā ahetukā.
Soḷasa dhātuyo hetuvippayuttā. [PTS Page 093] [\q 93/] dve dhātuyo siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā.
[BJT Page 168] [\x 168/] soḷasa dhātuyo na vattabbā hetu ceva sahetukātipi, sahetukā ceva na ca hetūtipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā hetu ceva sahetukāti, siyā sahetukā ce va na ca hetu, siyā na vattabbā sahetukā ceva na ta hetūti. Dhammadhātu siyā hetu ceva sahetukā ca, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā hetu ceva sahetukātipi, sahetukā ceva na ca hetūtipi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā hetu ceva hetusampayuttātipi, hetusampayuttā ceva na ca hetūtipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā hetu ceva sampayuttā ti, siyā hetusampayuttā ce va na ca hetu, siyā na vattabbā hetusampayuttā ceva na ta hetūti. Dhammadhātu siyā hetu ceva hetusampayuttā ca, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā hetu ceva hetusampayuttātipi hetu sampuyattā ceva na ca hetūtipi.
Soḷasa dhātuyo na hetu ahetukā. Manoviññāṇadhātu siyā na sahetukā siyā na hetu. Ahetukā. Dhammadhātu siyā na hetu sahetukā, siyā na hetu ahetukā siyā na vattabbā na hetu sahetukātipi na hetu ahetukātipi.
268. Sattarasa dhātuyo sappaccayā. Dhammadhātu siyā sappaccayā, siyā appaccayā.
Sattarasa dhātuyo saṅkhatā. Dhammadhātu siyā saṅkhatā, siyā asaṅkhatā.
Rūpādhātu sanidassanā. Sattarasa dhātuyo anidassanā.
Dasa dhātuyo sappaṭighā. Aṭṭha dhātuyo appaṭighā.
Dasa dhātuyo rūpā. Sattadhātuyo arūpā. Dhammadhātu siyā rūpā siyā arūpā.
Soḷasa dhātuyo lokiyā. Dve dhātuyo siyā lokiyā, siyā lokuttarā.
Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
269. Sattarasa dhātuyo no āsavā. Dhammadhātu siyā āsavā, siyā no āsavā.
Soḷasa dhātuyo sāsavā dve dhātuyo siyā sāsavā. Siyā anāsavā,
Soḷasa dhātuyo āsavavippayuttā. Dve dhātuyo siyā āsava sampayuttā, siyā āsavavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā āsavā ceva sāsavāti, sāsavā [PTS Page 094] [\q 94/] ce va no ca āsavā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā āsavo ceva sāsavāti, siyā sāsavā ce va no ca āvo siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavoti. Dhammadhātu siyā āsavo ceva sāsavo ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā āsavo ceva sāsavā tipi, sāsavā no ca āsavo"tipi.
[BJT Page 170] [\x 170/]
Soḷasa dhātuyo na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttātipi, āsavasampayuttā no ca āsavotipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā āsavo ceva āsavasmpayuttā ti, siyā asavasampayuttā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā āsavasmpayuttā no ca āsāvo ti. Dhammadhātu siyā āsavo ceva āsavasampayuttā ca, siyā āsasampayuttā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā āsavo ceva āsavasampayuttātipi āsavasampuyattā ceva no ca āsavotipi.
Soḷasa dhātuyo āsavavippayuttasāsavā. Dve dhātuyo siyā āsavavippayuttasāsavā, siyā āsavavippayuttaanāsavā. Siyā na vattabbā āsavavippayu ttasāsavātipi āsavavippayuttaanāsavātipi.
170. Sattarasa dhātuyo no saññojanaṃ. Dhammadhātu siyā saññojanaṃ, siyā no saññojanaṃ
Soḷasa dhātuyo saññojaniyā. Dve dhātuyo siyā saññojaniyā, siyā asaññoniyā.
Soḷasa dhātuyo saññojanavippayuttā dve dhātuyo siyā saññojanasampayuttā, siyā saññojanavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā saññojanā ceva saññojaniyā ti, saññojaniyā ceva no ca saññojanā. Manoviññaṇadhātu na vattabbā saññojanaṃ ce va saññojaniyā ti, siyā sasuññājaniyā ce va no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbā, saññojaniyā ce va no ca saññejananti, dhammadhātu siyā saññojanaṃ ce va saññojaniyā ca, siyā saññojaniyā ce va no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbā saññojanaṃ ceva saññojaniyātipi saññoniyā ce va no ca saññojananti.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā saññojanā ceva saññojana sampayuttātipi, saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanātipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā saññojanaṃ ceva saññojanasampayuttāti, siyā saññojana sampayuttā ceva no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbā saññojanasampayuttā ceva no ca saññojananti. Dhammadhātu siyā saññojanaṃ ceva saññojanasampayuttā ca, siyā saññojanaṃ ceva saññojanasampayuttāpi, saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanantipi.
Soḷasa dhātuyo saññojanavippayuttasaññojaniyā. [PTS Page 095] [\q 95/] dve dhātuyo siyā saññojanavippayuttasaññojaniyā siyā saññojanavippayuttaasaññojaniyā. Siyā na vattabbā saññojanavippayuttasaññojaniyā"tipi, saññojanavippayuttaaasaññojaniyā tipi.
271. Sattarasa dhātuyo - no ganthā. Dhammadhātu siyā gantho, siyā no gantho.
Soḷasadhātu ganthanīyā. Dve dhātuyo siyā ganthaniyā, siyā aganthanīyā.
Soḷasa dhātuyo ganthavippayuttā. Dve dhātuyo siyā ganthasampayuttā, siyā ganthavippayuttā.
[BJT Page 172] [\x 172/]
Soḷasa dhātuyo na vattabbā ganthā ceva ganthanīyāti, ganthanīyā ceva no ca ganthā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā na vattabbā gantho ceva ganthaniyāti, siyā ganthanīyā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā ganthaniyā ceva no ca ganthoti. Dhammadhātu siyā gantho ceva ganthanīyā ca, siyā ganthanīyā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā, gantho ceva ganthanīyātipi. Ganthanīyā ceva no ca ganthotipi.
Soḷasa dhātuyo vattabbā ganthā, ceva ganthasampayuttāpi, ganthasampayuttā ceva no ca ganthāti"pi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā gantho ceva ganthasampayuttāti, siyā ganthasampayuttā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā ganthasampayuttā ceva no ca gatthiti. Dhammadhātu siyā gantho ceva ganthasampayuttā ca, siyā ganthasampayuttā ceva no ca gantho, siyā na vattabbā gantho ceva ganthasampayuttāti"pi ganthasampayuttā ceva no ca ganthoti"pi.
Soḷasa dhātuyo ganthavippayuttaganthaniyā. Dve dhātuyo siyā ganthavippayuttaganthanīyā, siyā ganthavippayuttaaganthanīyā, siyā na vattabbā gavthavippayuttaganthaniyātipi, ganthavippayuttaaganthanīyāti"pi.
272 - 274. Sattarasadhātuyo no oghā -pe- no yogā -pe- no nīvaraṇā dhammadhātu siyā nivaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ.
Soḷasadhātuyo nīvaraṇiyā dve dhātuyo siyā nīvaraṇiyā siyā anīvaraṇiyā.
Soḷasa dhatuyo nīvaraṇavippayuttā. Dve dhātuyo siyā nīvaraṇā sampayuttā, siyānīvaraṇavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyāti, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā nīvaraṇañceva nivaraṇiyāti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇanti. Dhammadhātu siyā nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyā ca, siyā nivaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā nīvaraṇañce va nīvaraṇiyātipi, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇantipi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttātipi, nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇātipi. Manoviññāṇadhātu na vattbbā nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttāti, siyā nīvaraṇa sampayuttā ceva no ca nīvaraṇaṃ. Siyā na vattabbā nīvaraṇa sampayuttā ceva no ca nīvaraṇanti. Dhammadhātu siyā nīvaraṇañcava nivaraṇasampayuttā ca, nivaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttātipi, nīvaraṇa sampayuttā ceva no ca nīvaraṇantipi.
Soḷasa dhātuyo nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā. Dve dhātuyo siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā. Siyā nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyā. Siyā na vattabbā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyātipi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyātipi.
[BJT Page 174] [\x 174/]
275. Sattarasa dhātuyo no parāmāsā. Dhammadhātu siyā parāmāsā, siyā noparāmāsā.
Soḷasa dhātuyo parāmaṭṭhā. Dve dhātuyo siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā.
Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttā. Manoviññāṇadhātu siyā parāmāsasampayuttā, siyā parāmāsavippayuttā. Dhammadhātu siyā parāmāsasampayuttā. Siyā parāmāsavippayuttā, siyā na vattabbā parāmāsasampayuttātipi paramāsavippayuttatipi
Soḷasa dhātuyo na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhāti, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā parāmāso ceva parāmaṭṭhāti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsoti. Dhammadhātu siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhā ca, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbā parāmāso ceva parāmaṭṭhātipi parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsotipi.
Soḷasa dhātuyo parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā. Dve dhātuyo siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhātipi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭhātipi.
276. Dasa dhātuyo anārammaṇā. Satta dhātuyo sārammaṇā dhammadhātu siyā sārammaṇā, siyā anārammaṇā.
Satta dhātuyo cittā. Ekādāsa dhātuyo no cittā.
Sattarasa dhātuyo acetasikā dhammadhātu siyā cetasikā, siyā acetasikā.
Dasa dhātuyo cittavippayuttā. Dhammadhātu siyā cittasampayuttā, siyā cittavippayuttā. Satta dhātuyo na vattabbā cittena sampayuttā ti"pi cittena vippayuttāti"pi.
Dasa dhātuyo cittavisaṃsaṭṭhā. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhā siyā cittavisaṃsaṭṭhā. Satta dhātuyo na vattabbā cittena saṃsaṭṭhāti"pi cittena visaṃsaṭṭhātipi.
Dvādasa dhātuyo no cittasamuṭṭhānā. Cha dhātuyo siyā cittasamuṭṭhānā, siyā no cittasamuṭṭhānā. [PTS Page 096] [\q 96/]
Sattarasa dhātuyo no cittasahabhuno dhammadhātu siyā cittasahabhu, siyā no cittasahabhu.
Sattarasa dhātuyo no cittānuparivattino. Dhammadhātu siyā cittānuparivatti, siyāno cittānuparivatti.
Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭānā.
Sattarasa dhātuyo no cittasaṃṭṭhasamuṭṭānasahabhuno. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu.
[BJT Page 176] [\x 176/]
Sattarasa dhātuyo no cittasaṃsaṭṭasamuṭṭhānānuparivattino. Dhammadhātu siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭānānuparivatti, siyā no citta saṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti.
Dvādasa dhātuyo ajjhattakā. Cha dhātuyo bāhirā.
Na va dhātuyo upādā. Aṭṭhadhātuyo no upādā. Dhammadhātu siyā upādā, siyā no upādā.
Dasa dhātuyo upādinnā saddadhātu anupādinnā sattadhātuyo siyā upādinnā.
277. Sattarasa dhātuyo no upādānā. Dhammadhātu siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ.
Soḷasa dhātuyo upādānīyā. Dve dhātuyo siyā upādānīyā, siyā anupādāniyā.
Soḷasa dhātuyo upādānavippayuttā. Dve dhātuyo siyā upādānasampayuttā, siyā upādānavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vatabbā upādāna ceva upādāniyāti, upādāniyā ceva no ca upādānā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā upādānañce upādāniyāti, siyā upādāniyā ceva no upādānaṃ, siyā na vattabbā upādāniyo ceva no upādānanti. Dhammadhātu siyā upādānañce upādāniyā ca, siyā upādāniyā ceva no ca upādāyā ca, siyā upādāniyā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattbbā upādānañceva upādāniyātipi upādāniyā ceva no ca upādānantipi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttāti"pi upādānasampayuttā ceva no ca upādānati"pi manoviññāṇadhātu na vattabbā upādānañce upādānasampayuttāti, siyā upādānapampayuttā ceva no upādānaṃ, siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no upādānanti. Dhammadhātu siyā upādānañce upādānasampayuttā ca, siyā upādānasampayuttā ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattbbā upādānañceva upādānasampayuttāti"pi upādānasampayuttā ceva no ca upādānantipi.
278. Sattarasadhātuyo no kilesā dhammadhātu siyā kilesā siyā no kilesā
Soḷasa dhātuyo saṃkilesikā. Dve dhātuyo siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā
Soḷasa dhātuyo asaṃkiliṭṭhā dve dhātuyo siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā.
[BJT Page 178] [\x 178/]
Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttā. Dve dhātuyo siyā kilesa sampayuttā, siyā kilesavippayuttā.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikāti, saṃkilesikā ceva no ca kilesā. Manoviññāṇadhātu na vattabbā kileso ceva saṃkilesikāti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā saṃkilesikā ceva no ca kilesoti. Dhammadhātu siyā kileso ceva saṃkilesikā ca, siyā saṃkilesikā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā kileso ceva saṃkilesikātipi saṃkilesikā ceva no ca kilesotipi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva saṃkiliṭṭhātipi saṃkiliṭṭhā ceva no cakilesātipi. Manoviññāṇadhātu na vattabbā kileso ceva saṃkiliṭṭhāti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā saṃkiliṭṭā ceva no ca kilesotipi. Dhammadhātu siyā kileso, siyā na vattabbā kileso ceva saṃkiliṭhātipisaṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesotipi.
Soḷasa dhātuyo na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttāpi kilesasampayuttā ceva no ca kilesātipi. Manoviññāṇadhātu [PTS Page 097] [\q 97/] na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttāti kilesasampayuttā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā kilesasampayuttā ceva no ca kilesoti. Dhammadhātu siyā kileso ceva kilesasampayuttā ca siyā kilesasampayuttā ceva no ca kileso, siyā na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttātipi kilesasampayuttā ceva no ca kilesotipi.
Soḷasa dhātuyo kilesavippayuttasaṃkilesikā, dve dhātuyo siyā kilesavippayuttasaṃkilesikā, siyā kilesavippayuttaasaṃkilesikā, siyā na vattabbā kilesavippayuttasaṃkilesikātipi kilesavippayuttaasaṃkilesikātipi.
279. Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbā dve dhātuyo siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanena pahātabbā.
Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā.
Soḷasa dhātuyo na dassanena pahātabbahetukā. Dve dhātuyo piyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.
Soḷasa dhātuyo na bhāvanāya pahātabbahetukā. Dve dhātuyo siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Paṇṇarasa dhātuyo avitakkā. Manodhātu savitakkā. Dve dhātuyo siyā savitakkā siyā avitakkā.
[BJT Page 180] [\x 180/]
Paṇṇarasa dhātuyo avicārā. Manodhātu savicārā. Dve dhātuyo siyā savicārāsiyā avicārā.
Soḷasa dhātuyo appītikā dvedhātuyo siyā sappītikā siyā appītikā.
Soḷasa dhātuyo na pītisahagatā. Dve dhātuyo siyā pītisahagatā siyā na pītisahagatā.
Paṇṇarasa dhātuyo na sukhasahagatā. Tisso dhātuyo siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Ekādasa dhātuyo na upekkhāsahagatā. Pañca dhātuyoupekkhāsahagatā. Dve dhātuyo siyā upekkhāsahagatā, siyā na upkhosahagatā.
Soḷasa dhātuyo kāmāvacarā. Dve dhātuyo siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā.
Soḷasa dhātuyo na rūpavacāro dve dhātuyo siyā rūpāvacaro. Siyā na rūpāvacarā.
Soḷasa dhātuyo na arūpavacāro dve dhātuyo siyā arūpāvacaro. Siyā na arūpāvacarā.
Soḷasa dhātuyo pariyāpannā dve dhātuyo siyā pariyāpannā, siyā na apariyāpannā.
Soḷasa dhātuyo aniyyātikā dve dhātuyo siyā niyyānikā siyā na aniyyānikā.
Soḷasa dhātuyo aniyatā dve dhātuyo siyā niyatā siyā aniyatā.
Soḷasa dhātuyo sauttarā. Dve dhātuyo siyā sauttarā. Siyā anuttarā. [PTS page 097]
Soḷasa dhātuyo araṇā. Dve dhātuyo siyā saraṇā. Siyā araṇāti.
Pañhapucchakaṃ.
Dhātuvibhaṅgo niṭṭhito
[PTS Page 099] [\q 99/]
[BJT Page 182] [\x 182/]
4. Saccavibhaṅgo
280. Cattāri ariyasaccāni: dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ, dukkhanirodho ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāmini paṭipadā ariyasaccaṃ.
281. Tattha katamaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassapupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
Tattha katamā jāti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati jāti.
Tattha katamā jarā: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jiraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati jarā.
Tattha katamā maraṇaṃ: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye cuti vacanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kalebarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo, idaṃ vuccati maraṇaṃ.
Tattha katamo soko: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyāsanena vā phuṭṭhassa silavyāsanena vā [PTS Page 100] [\q 100/] phuṭṭhassa diṭṭhivyāsanena vā phuṭṭhassaaññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ anto soko anto parisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokasallaṃ, ayaṃ vuccati soko.
Tattha katamo paridevo: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyāsanena vā phuṭṭhassa silavyāsanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyāsanena vā phuṭṭhassaaññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa adovā paridevitattaṃ vacā pālāpo vippalāpo lālappo lālappanā lālappitattaṃ, ayaṃ vuccati paridevo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāya samphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
[BJT Page 184] [\x 184/]
Tattha katamaṃ domanassaṃ: yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati domanassaṃ.
Tattha katamo upāyāso: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa bhogavyasanena vā phuṭṭhassa rogavyāsanena vā phuṭṭhassa silavyāsanena vā phuṭṭhassa diṭṭhivyāsanena vā phuṭṭhassa aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyaso upāyāso āyāsitattaṃ, ayaṃ vuccati upāyāso.
Tattha katamo appiyehi sampayogo dukkho: idha yassa te honti aniṭṭhā akantā amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti anatthakāmā abhitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saṅgati samāgamo samodhānaṃ missibhāvo, ayaṃ vuccati appiyehi sampayogo dukkho.
Tattha katamo piyehi vippayogo dukkho: idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, ye vā panassa te honti anatthakāmā abhitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, mātā vā pitā vā bhātā vā bhagini vā bhagini vā mittāmaccā vā ñātisālohitā vā, yā tehi asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ amissibhāvo, ayaṃ vuccati piyehi vippayogo dukkho. [PTS Page 101] [\q 101/]
Tattha katamaṃ yaṃpicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ: jātidhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti, na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ, idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, jarādhammānaṃ sattānaṃ -pevyādhidhammānaṃ sattānaṃ -pemaraṇadhammāṇaṃ sattānaṃ -pesokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammā assāma, na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyunti, na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.
Tattha katame saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Seyyathīdaṃ: rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārūpādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho, ime vuccanti saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
Iduṃ vuccati dukkhaṃ ariyasaccaṃ.
[BJT Page 186] [\x 186/]
282. Tattha katamaṃ dukkhasamudayo ariyasaccaṃ: taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.
Sā kho panesā taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ: cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke -pe- ghānaṃ loke -pejihhā loke -pe- kāyo loke -pe- mano loke -pe- piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpā1- loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddā loke -pe- gandhā loke -perasā loke -pe- phoṭṭhabbā leke -pe- dhammā [PTS Page 102] [\q 102/] loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaviññāṇaṃ loke -pe- ghānaviññāṇaṃ loke -pe- jivhāviññāṇaṃ loke -pe- kāyaviññāṇaṃ loke -pemanoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotasamphasso loke -pe- ghānasamphasse loke -pejivhāsampasso loke -pe- kāyasampasso loke -pemanosampasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Cakkhusamphasso vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotasamphasso vedanā loke -pe- ghānasamphasse vedanā loke -pe- jivhāsampasso vedanā loke -pekāyasampasso vedanā loke -pe- manosampasso vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddasaññā loke -pe- ghandhasaññā loke -perasasaññā loke -pephoṭṭabbasaññā loke -pe- dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpaṃ - kattha ci,
[BJT Page 188] [\x 188/]
Rūpasañcetanaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddasañcetanā loke -pe- gandhasañcetanā loke -pe- rasasañcetanā loke -pe- phoṭṭhabbasañcetanā loke -pedhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddataṇhā loke -pe- gandhataṇhā loke -perasataṇhā loke -pephoṭṭhabbataṇhā loke -pe- dhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthe"sā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddacitakko loke -pe- gandhavitakko loke -pe- rasavitakko loke -pe- phoṭṭhabbavitakko loke -pedhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. [PTS Page 103] [\q 103/]
Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Saddavicāro loke piyarūpaṃ, sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajamāna uppajjati, ettha nivisamānānivisati. Gandhevicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasavicāro loke piyarūpaṃ, sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajamāna uppajjati, ettha nivisamānānivisati. Phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.
Idaṃ vuccati dukkhasamudayo ariyasaccaṃ.
283. Tattha katamaṃ dukkhanirodho ariyasaccaṃ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.
Sā kho panesā taṇhā kattha pahiyamānā pahiyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati, yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahiyamānā pahiyati. Ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ: cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesātaṇhā pahīyamānā pahīyati. Ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaṃ loke -pe- ghānaṃ loke -pe- jivhā loke kāyo loke -pemano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
[BJT Page 190] [\x 190/]
Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Saddaṃ loke -pegandhaṃ loke -pe- rasā loke phoṭṭhabbā loke -pedhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhuviññāṇa loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sā haṇhā pahīyamānā pahīyati. Ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ loke -pejivhāviññāṇaṃ loke kāyaviññāṇaṃ loke -pe- manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotasamphasso loke -pe-ghānasamphasso loke -pejivhāsamphasso loke kāyasampaphasso loke-pemanosamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Cakkhusamphasso vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotasamphasso vedanā loke -peghānasamphasso vedanā loke -pejivhāsamphasso vedanā loke kāyasampaphasso vedanā loke-pe- manosamphasso vedanā [PTS Page 104] [\q 104/] loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpasaññā loke -pe- saddāsaññā loke -pe- gandhasaññā loke -perasa saññā loke -pe- phoṭṭhabbasaññā loke -pe- dhammasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpasaññāñcetanā loke -pe- saddāsaññāññecatanā loke -pegandhasaññāñcetanā loke -pe- rasasañcetanā loke -pephoṭṭhabbasañcetanā loke -pe- dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpataṇhā loke -pe- saddataṇhā loke -pe- gandhataṇhā loke -perasataṇhā loke -pe- phoṭṭhabbataṇhā loke -pedhammataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpavitakko loke -pe- saddavitakko loke -pegandhavitakko loke -pe- rasa vitakko loke -pephoṭṭhabbavitakko loke -pe-dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Rūpavicāroloke -pe- saddavicāro loke -pegandhavicāro loke-perasa vicāro loke -pephoṭṭhabbavicāro loke-pe- dhammavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.
Idaṃ vuccati dukkhānirodho ariyasaccaṃ.
[BJT Page 192] [\x 192/]
284. Tattha katamaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā ariyasaccaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: dammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
Tattha katamā sammādiṭṭhi: dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
Tattha katamo sammāsaṅkappo: nekkhammasaṅkappo avyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṃkappo, ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo. [PTS Page 105] [\q 105/]
Tattha katamā sammāvācā: musāvādā veramaṇī pisunāvācā veramaṇī pharusāvācā veramaṇī samphappalāpā veramaṇī, ayaṃ vuccati sammāvācā.
Tattha katamo sammākammatto: pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī, ayaṃ vuccati sammā kammanto.
Tattha katamo sammā ājivo: idha ariyasāvako micchā ājivaṃ pahāya sammā ājivena jivikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati sammā ājivo.
Tattha katamo sammā vāyāmo: idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti, vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti, vāyamati viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripuriyā chandaṃ janeti, vāyamati, viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti padahati, ayaṃ vuccati sammā vāyāmo.
Tattha katamā sammā sati: idha bhikkhu kāye kāyānupassi viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ, vedanāsu -pe- citte -pedhammesu dhammānupassi viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ, ayaṃ vuccati sammāsati.
Tattha katamo sammāsamādhi: idha bhikkhu vivicce"va kāmehi vicicca akulehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vupasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ sāmādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pitiyā ca vihāragā upekkhako ca viharati sato"ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedati yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako ca satimā sukhavihāriti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe"va somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ayaṃ vuccati sammāsamādhi. [PTS Page 106] [\q 106/]
Idaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
Suttantabhājaniyaṃ.
1. Atthagamā - [PTS]
[BJT Page 194] [\x 194/]
285. Cattāri saccāti: dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
Tattha katamo dukkhasamudayo: taṇhā, ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā ca kamamvipākā, sabbañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi -pesammā samādhi.
Tattha katamā sammā diṭṭhi: yā paññā pajānanā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ. Ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
Tattha katamo sammāsaṅkappo: yo takko vitakko -pesammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammā saṅkappo.
Tattha katamā sammācācā: yā catūhi vaciduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggaṃpariyāpananaṃ, ayaṃ vuccati sammavācā.
Tattha katamo sammākammanto: yā tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velā anatikkamo setughāto [PTS Page 107] [\q 107/] sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati smākammanto.
Tattha katamo sammā ājivo: yā micchāājivā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati smākammanto.
Tattha katamo sammāvāyāmo: yo cetasiko viriyārambho -pe sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
Tattha katamā sammāsati: yā sati anussati -pe- sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammāsati.
Tattha katamo sammāsamādhi: yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti -pesammāsamādhi, samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammāsamādhi, ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipādā, avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
[BJT Page 196] [\x 196/]
286. Tattha katamo dukkhasamudayo: taṇhā ca avasesā ca kilesā ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: avasesā ca akusalā dhammā, tīṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbaṃ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya avasesānañca kilesāṃ pāhānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi -pesammā samādhi, ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā, [PTS Page 108] [\q 108/] avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
287. Tattha katamo dukkhāsamudayo: taṇhā ca, avasesā ca kilesā, avasesā caakusalā dhammā, ayaṃ vuccati dukkha samudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā ne"ca kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya ca, avasesānañca kilesānaṃ, avasesānañcaakusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi -pesammā samādhi, ayaṃ cuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā, avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
288. Tattha katamo dukkhasamudayo: taṇhā ca, avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: avasesā ca sāsavā kusalā dhammā sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā ne"va kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ. [PTS Page 109] [\q 109/]
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya ca, avasesānañca kilesānaṃ, avasesānañca kilesāsanaṃ, avasesānañca akusalānaṃ dhammānaṃ, tiṇṇañca kusalamulānaṃ sāsavānaṃ pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
[BJT Page 198] [\x 198/]
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi -pesammā samādhi, ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā, avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
289. Tattha katamo dukkhāsamudayo: taṇhā ca. Avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā ne"va kusalā nākusalā na kammavipākā, sababañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ, avasesānañca akusalānaṃ dhammānaṃ, tiṇṇañca kusalāmulānaṃ sāsavānaṃ, avasesānañca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi -pesammā samādhi ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā avasesā dhammā dukkanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.[PTS Page 110] [\q 110/]
290. Cattāri saccāni: dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
Tattha katamo dukkhasamudayo: taṇhā, ayaṃ vuccati dukkaṣamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāti, avasesā ca sāsava kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya pahānaṃ ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi sammā saṅkappo, vāyāmo, sammā sati, sammā samādhi
Tattha katamā sammādiṭṭhi: yā paññā pajānanā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭiṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ magga pariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammādiṭṭhi.
[BJT Page 200] [\x 200/]
Tattha katamo sammāsaṅkappo: yo takko -pesammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammāsaṅkappo.
Tattha katamo sammāvāyāmo: yo cetasiko viriyārambho -pe sammāvāyāmo viriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati sammāvāyāmo.
Tattha katamā sammāsati: yā sati anussati anussati -pe- sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ - ayaṃ vuccati sammāsati.
Tattha katamo sammāsamādhi: yā cittassa ṭhiti -pe- smamāsati samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ. Ayaṃ vuccati sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā avasesā dhammā dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā. [PTS Page 111] [\q 111/]
291. Tattha katamo dukkhāsamudayo: taṇhā ca. Avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na kammavipākā, sababañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ, avasesānañca akusalānaṃ dhammānaṃ, tiṇṇañca kusalāmulānaṃ sāsavānaṃ, avasesānañca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye aṭṭhaṅgiko maggo heti: sammādiṭṭhi sammā saṅkappo sammācāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā avasesā dhammā dukkanirodhagāminiyā paṭipadāya sampayuttā.
292. Cattāri saccāni: dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
Tattha katamo dukkhasamudayo: taṇhā, ayaṃ vuccati dukkaṣamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: avasesā ca kilesā, avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāti, avasesā ca sāsava kusalā dhammā, sāsavā ca kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā, sabbañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya pahānaṃ ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti [PTS Page 112] [\q 112/] niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti -peavikkhepo hoti, ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā.
[BJT Page 202] [\x 202/]
293. Tattha katamo dukkhāsamudayo: taṇhā ca. Avasesā ca kilesā avasesā ca akusalā dhammā, tiṇi ca kusalamūlāni sāsavāni, avasesā ca sāsavā kusalā dhammā ayaṃ vuccati dukkhasamudayo.
Tattha katamaṃ dukkhaṃ: sāsavā kusalākusalānaṃ dhammānaṃ vipākā, ye ca dhammā kiriyā ne"va kusalā nākusalā na kammavipākā, sababañca rūpaṃ, idaṃ vuccati dukkhaṃ.
Tattha katamo dukkhanirodho: taṇhāya ca avasesānañca kilesānaṃ, avasesānañca akusalānaṃ dhammānaṃ, tiṇṇañca kusalāmulānaṃ sāsavānaṃ, avasesānañca sāsavānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, ayaṃ vuccati dukkhanirodho.
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā: idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vicicce"va kāmehi -pe paṭhamaṃ jhanaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti -pe- avikkhepo hoti. Ayaṃ vuccati dukkhanirodhagāminī paṭipadā
Abhidhammabhājaniyaṃ.
294. Cattāri ariyasaccāni: dukkhaṃ, ariyasaccaṃ, dukkhasamudayo, ariyasaccaṃ, dukkhanirodho, ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāmini paṭipadā ariyasaccaṃ.
295. Catunnaṃ ariyasaccānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā, -pekati saraṇā, kati araṇā:
Samudayasaccaṃ akusalaṃ. Maggasaccaṃ kusalaṃ. Nirodhasaccaṃ avyākataṃ dukkhasaccaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ.
Dve saccā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya [PTS Page 113] [\q 113/] vedanāya sampayuttā. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttanti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttanti"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttanti"pi dukkhasaccaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttanti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttanti"pi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttanti"pi.
Dve saccā vipākadhmadhammā nirodhasaccaṃ neva vipākanavipākadhammadhammaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā vipākaṃ, siyā vipākadhammadhammaṃ, siyā nevavipākanavipākadhammadhammaṃ.
Samudayasaccaṃ anupādinnupādāniyāṃ. Dve saccā anupādinnaanupādāniyā. Dukkhāsaccaṃ siyā upādinnupādāniyaṃ, anupādinnu pādāniyaṃ.
Samudayasaccaṃ saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā dve saccā asaṃkiliṭṭha asaṃkilesikā. Dukkhasaccaṃ siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikaṃ, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikaṃ.
[BJT Page 204] [\x 204/]
Samuyasaccaṃ savitakkasavicāraṃ. Nirodhasaccaṃ avitakkaavicāraṃ. Maggasacca siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Dukkhasaccaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāraṃ, siyā na vattabbaṃ savitakkasavicāranti"pi avitakkavicāramattanti"pi avitakkaavicāranti"pi.
Dve saccā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhā sahagatā. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ pitasahagatanti"pi, sukhasahagatanti"pi, upekkhāsahagatanti"pi dukkhasaccaṃ siyā pītisahagataṃ siyā sukhasahagataṃ, siyā upekkhāsahagataṃ. Siyā na vattabbaṃ pitisahagatanti"pi sukhasahagatanti"pi upekkhāsahagatanti"pi.
Dve saccā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā. Samudayasaccaṃ siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbaṃ, siyā neva dassena na bhāvanāya pahātabbaṃ.
Dve saccā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā. Samudayasaccaṃ siyā dassanena pahātabbāhetukaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbaṃhetukaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā dassanena pahātabbaṃhetukaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbahetukaṃ, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukaṃ.
Samudayasaccaṃ ācayagāmi. Maggasaccaṃ apacayagāmi. [PTS Page 114] [\q 114/] nirodhasaccaṃ nevācayagāmināpacayagāmi. Dukkhasaccaṃ siyā ācayagāmi, siyā neva ācayagāmi nāpacayagāmi.
Maggasaccaṃ sekkhaṃ. Tiṇi saccāni neva sekkhā nāsekkhā.
Samudaya saccaṃ parittaṃ. Dve saccā appamāṇā, dukkhasaccaṃ siyā parittaṃ, siyā mahaggataṃ.
Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ appamāṇārammaṇaṃ. Samudayasaccaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇaṃ, na appamāṇārammaṇaṃ, siyā na vattabbaṃ parittārammaṇanti"pi mahaggatā rammaṇanti"pi dukkhasaccaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇaṃ, siyā appamāṇārammaṇaṃ, siyā na vattabbaṃ parittārammaṇanti"pi mahaggatārammaṇanti"pi appamāṇārammaṇanti"pi.
Samudayasaccaṃ hīnaṃ dve saccā paṇītā. Dukkhasaccaṃ siyā hīnaṃ, siyā majjhimaṃ.
Nirodhasaccaṃ aniyataṃ maggasaccaṃ sammattaniyataṃ. Dve saccā siyā micchattiniyatā. Siyā aniyatā.
Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ maggārammaṇanti"pi maggahetukanti"pi maggādhipatiti"pi maggasaccaṃ na maggārammaṇaṃ maggahetukaṃ, siyā maggādhipati. Siyā na vattabbaṃ maggādhipatīti. Dukkasaccaṃ siyā maggārammaṇaṃ na maggahetukaṃ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṃ maggārammaṇanti"pi maggādhipatīti"pi.
[BJT Page 206] [\x 206/]
Dve saccā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā uppādinoti. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ uppannanti"pi anuppannanti"pi uppādīti"pi dukkhasaccaṃ siyā uppannaṃ, siyā anuppannaṃ, siyā uppādi.
Tiṇi saccāni siyā anitā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ atītanti"pi anāgatanti"tipi paccuppannanti"pi.
Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ na vattabbaṃ atītārammaṇanti"pi anāgatārammaṇanti"pi paccuppannārammaṇanti"pi dve saccā siyā atitārammaṇā, siyāanāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā atitārammaṇātipi anāgatārammaṇātipi paccuppannārammaṇāti"pi. [PTS Page 115] [\q 115/]
Nirodhasaccaṃ bahiddhā. Tīṇi saccāni siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Maggasaccaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Samudayasaccaṃ siyā ajjhattārammaṇaṃ, siyā bahiddhārammaṇaṃ. Siyā ajjhatta bahiddhārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā ajjhattārammaṇaṃ, siyā bahiddhārammaṇaṃ, siyā ajjhattabahiddhārammaṇaṃ, siyā na vattbbaṃ ajjhattārammaṇānti"pi bahiddhārammaṇanti"pi ajjhattabahiddhārammaṇanti"pi.
Tiṇi saccāni anidassanaappaṭighā. Dukkhasaccaṃ siyā sanidassana sappaṭighaṃ, siyā anidassanasappaṭighaṃ, siyā anidassanaappaṭighaṃ.
296. Samudayasaccaṃ hetu. Nirodhasaccaṃ na hetu. Dve saccā siyā hetu, siyā na hetu.
Dve saccā sahetukā. Nirodhasaccaṃ ahetukaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā sahetukaṃ, siyā ahetukaṃ.
Dve saccā hetusampayuttā. Nirodhasaccaṃ hetuvippayuttaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā hetusampayuttaṃ, siyā hetuvippayuttaṃ.
Samudayasaccaṃ hetu ceva sahetukañca nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ hetu ceva sahetukanti"pi sahetukañce"va na ca hetūti"pi. Maggasaccaṃ siyā hetu ceva sahetukañca. Siyā sahetukañceva na ca hetu. Dukkhasaccaṃ siyā hetuce"va sahetukañca siyā sahetukañceva na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetuce"va sahetukanti"pi sahetukañceva na ca hetūti"pi.
Samudayasaccaṃ hetuce"va hetusampayuttañca nirodhasaccaṃ na vattabbaṃ hetu ceva hetusampayuttanti"pi hetusampayuttañceva na ca hetūti"pi. Maggasaccaṃ siyā hetuce"va hetusampayuttañca. Siyā hetusampayuttañceva na ca hetu. Dukkhasaccaṃ siyā hetuce"va hetusampayuttañca, siyā hetusampayuttañca na ca hetu, siyā na vattabbaṃ hetuce"va hetusampayuttanti"pi hetusampayuttañceva na ca hetūti"pi.
Nirodhasaccaṃ na hetuahetukaṃ. Samudayasaccaṃ na vattabbā na hetu sahetukanti"pi na hetu ahetukanti"pi. Maggasaccaṃ siyā na hetu sahetukaṃ, siyā na vattabbaṃ na hetu sahetukanti"pi na hetu ahetukanti"pi. Dukkhasaccaṃ siyā na hetu sahetukaṃ, siyā na hetu ahetukaṃ. Siyā na vattabbaṃ na hetu sahetukanti"pi na hetu ahetukanti"pi. [PTS Page 116] [\q 116/]
[BJT Page 208] [\x 208/]
297. Tiṇi saccāni sappaccayā. Nirodhasaccaṃ appaccayaṃ.
Tiṇi saccani saṅkhatā. Nirodhasaccaṃ asaṅkhataṃ.
Tiṇi saccāni anidassanā dukkhasaccaṃ siyā sanidassanaṃ, siyā anidassanaṃ.
Tiṇi saccāni appaṭighā. Dukkhasaccaṃ siyā sappaṭighaṃ siyā appaṭighaṃ.
Tiṇi saccani arūpāni dukkhasaccaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ.
Dve saccā lokiyā dve saccā lokuttarā.
Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
298. Samudayasaccaṃ āsavo. Dve saccā no āsavā dukkhasaccaṃ siyā āsavo, siyā no āsavo.
Dve saccā sāsavā. Dve saccā anāsavā.
Samudayasaccaṃ āsavasampayuttaṃ. Dve saccā āsavavippayuttā. Dukkhasaccaṃ siyā āsavasampayuttaṃ, siyā āsava vippayuttaṃ.
Samudayasaccaṃ āsavo ceva sāsavañca. Dve saccā na vattabbā āsavāceva sāsavāti"pi sāsavā ceva no ca āsavāti"pi. Dukkhasaccaṃ siyā āsavo ceva sāsavañca, siyā sāsavañce"va no ca āsavo.
Samudayasaccaṃ āsavo ceva āsavasampayuttañca. Dve saccā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttāti"pi dukkhasaccaṃ siyā āsavo ceva āsavasampayuttañca, siyāāsavasampayuttañceva no ca āsavo, siyā na vattabbaṃ āsāvo ceva āsavasampayuttanti"pi āsavasampayuttañce"va no ca āsavoti"pi.
Dve saccā āsavavippayuttaanāsavā. Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ āsavavippayutta sāsavantipi āsavavippayuttaanāsavantipi. Dukkhasaccaṃ siyā āsavavippayuttasāsavaṃ, siyā na vattabbaṃ āsavavippayuttasāsavanti"pi āsavavippayuttaanāsavantipi.
299. Samudayasaccaṃ saṃyojanaṃ dve saccā no saṃyonā dukkhasaccaṃ siyā saññojanaṃ, siyā no saññojanaṃ.
Dve saccā saññojanasampayuttaṃ. Dve saccā saññojanavippayuttā. Dukkhasaccaṃ siyā saññojanasampayuttaṃ, siyā saññojanavippayuttaṃ.
Samudayasaccaṃ saññojanañceva saññoniyañca. Dve saccā na vattabbā saññojanāceva saññojaniyāti"pi saññojaniyā ceva no ca saññojanāti"pi dukkhasaccaṃ siyā saññojanañceva saññojaniyañca, siyā saññojaniyaṃceva no ca saññojanaṃ.
[BJT Page 210] [\x 210/]
Samudayasaccaṃ saññojanañce"va saññojanasampayutataññca dve [PTS Page 117] [\q 117/] saccā na vattabbā saññojanā ceva saññejanasampayuttā"pi, saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanāti"pi dukkhasaccaṃ siyā saññojanañceva saññojanasampayuttañca, siyā saññojanasampayuttañce"va no ca saññojanaṃ, siyā na vattabbaṃ saññojanañceva saññojanasampayutatnti"pi, saññojanasampayutatañce"va no ca saññojananti"pi.
Dve saccā saññojanavippayutta asaññojaniyā. Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ saññojanavippayuttasaññojaniyanti"pi, saññejanavippayuttaasaññojaniyantipi. Dukkhasacacaṃ siyā saññojanavippayuttasaṃyojaniyaṃ, siyā na vattabbaṃ saññejanavippayuttasaññoniyanti"pi, saññojanavippayutta asaññojaniyanti"pi.
300. Samudayasaccaṃ gantho. Dve saccā no ganthā. Dukkhasaccaṃ siyā gantho, siyā no gantho.
Dve saccā ganthaniyā. Dve saccā aganthaniyā.
Dve saccā ganthavippayuttā. Dve saccā siyā ganthasampayuttā, siyā ganthavippayuttā.
Samudayasaccaṃ gantho ceva ganthaniyañca. Dve saccā na vattabbā ganthā ce"va ganthaniyāti"pi ganthaniyā ce"va no ca ganthāni"pi. Dukkhasaccaṃ siyā gantho ce"va ganthaniyañca, siyā ganthaniyañceva no ca gantho.
Samudayasaccaṃ gantho ceva ganthasampayuttañca, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttantipi, ganthasampayuttañceva no ca ganthotipi. Dve saccā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttāti"pi, ganthasampayuttā ceva no ca ganthātipi. Dukkhasaccaṃ siyā gantho ceva ganthasampayuttañca, siyā ganthasampayuttañceva no ca gantho, siyā na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttantipi, ganthasampayuttañceva no ca ganthotipi.
Dve saccā ganthavippayuttaaganthaniyā. Dve saccā siyā ganthavippayuttaganthaniyā, siyā na vattabbā ganthavippayuttaganthaniyā tipi ganthavippayutataaganthaniyātipi.
301-302-303. Samudayasaccaṃ ogho -pe- yogo -pe nīvaraṇaṃ dve saccā no nīvaraṇā dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ.
Dve saccā nīvaraṇiyā dve saccā anīvaraṇiyā.
Samudayasaccaṃ nīvaraṇasampayuttaṃ. Dve saccā nīvaraṇavippayuttā. Dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇasampayuttaṃ, siyā nīvaraṇavippayuttaṃ.
Samudayasaccaṃ [PTS Page 118] [\q 118/] nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyañca. Dve saccā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyātipi, nīvaraṇiyāceva no ca nīvaraṇātipi. Dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇañceva nīvaraṇiyañca, siyā nīvaraṇiyañceva no ca nīvaraṇaṃ.
[BJT Page 212] [\x 212/]
Samudayasaccaṃ nīvaraṇañce va nīvaraṇasampayuttañca dve saccā na vattabbā nīvaraṇāceva nīvaraṇasampayuttāti"pi, nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇātipi. Dukkhasaccaṃ siyā nivaraṇaṃ ceva nīvaraṇa sampayutta ca, siyā nīvaraṇasampayuttaṃ ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇaṃ ceva nivaraṇasampayuttantipi nīvaraṇasampayuttaṃ ceva no ca nīvaraṇantipi.
Dve saccā nīvaraṇavippayutta anīvaraniyā. Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyantipi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyantipi. Dukkhasaccaṃ siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyaṃ, siyā na vattabbaṃ nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyanti"pi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyantipi.
304. Tiṇi saccāni no parāmāsā. Dukkhasaccaṃ siyā parāmāso, siyā no parāmaso.
Dve saccā parāmaṭṭhā. Dve saccā aparāmaṭṭhā.
Dve saccā parāmāsavippayuttā. Samudayasaccaṃ siyā parāmāsa sampayuttaṃ, siyā parāmāsavippayuttaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā parāmāsa sampayuttaṃ, siyā parāmāsavippayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ parāmāsa sampayuttanti"pi parāmāsavippayuttanti"pi.
Samudayasaccaṃ na vattabbaṃ parāmāso ceva parāmaṭṭhanti parāmaṭṭhaṃce va no ca parāmāso. Dve saccā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhātipi parāmaṭṭhāceva no ca parāmāsāti"pi. Dukkhasaccaṃ siyā parāmāso ceva parāmaṭṭhaṃ ca, siyā parāmaṭṭhaṃ ceva no ca parāmāso.
Dve saccā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā. Dve saccā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā parāmāsavippayutta parāmaṭṭhāti"pi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭhāti"pi.
305. Dve saccā sārammaṇā. Nirodhasaccaṃ anārammaṇaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.
Tiṇi saccāni no cittā. Dukkhasaccaṃ siyā cittaṃ, siyā no cittaṃ.
Dve saccā cetasikā. Nirodhasaccaṃ acetasikaṃ. Dukkakhasaccaṃ siyā cetasikaṃ, siyā acetasikaṃ.
Dve saccā [PTS Page 119] [\q 119/] cittasampayuttā. Nirodhasaccaṃ cittavippayuttaṃ dukkhasaccaṃ siyā cittasampayuttaṃ, siyā cittavippayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ cittena sampayuttanti"pi cittenavippayutatnti"pi.
Dve saccā cittasaṃsaṭṭhā. Nirodhasaccaṃ cittavisaṃsaṭṭhaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ, siyā cittavisaṃsaṭṭhaṃ, siyā na vattabbaṃ cittena saṃsaṭṭhanti"pi, cittena visaṃsaṭṭhanti"pi.
[BJT Page 214] [\x 214/]
Dve saccā cittasamuṭṭhānā. Nirodhasaccaṃ no cittasamuṭṭhānaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā cittasamuṭṭhānaṃ, siyā no cittasamuṭṭhānaṃ.
Dve saccā cittasahabhuno. Nirodhasaccaṃ no cittasahabhu. Dukkhasaccaṃ siyā cittasahabhu, siyā no citatasahabhu.
Dve saccā cittānuparivattino, nirodhasaccaṃ no cittānuparivatti. Dukkhasaccaṃ siyā cittānaparivatti, siyā no cittānaparivanti.
Dve saccā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ. Dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ.
Dve saccā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu. Dukkhasaccaṃ siyā citatasaṃsaṭṭhasamuṭṭhāna sahabhu, siyā nocittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu.
Dve saccā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Nirodhasaccaṃ no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivakti. Dukkhasaccaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparavatti.
Tiṇi saccāni bāhirā. Dukkhasaccaṃ siyā ajjhattikaṃ siyā bāhiraṃ
Tiṇi saccāni no upādā. Dukkhasaccaṃ siyā upadā siyā no upādā.
Tīṇi saccāni anupādinnā dukkhasaccaṃ siyā upādinnaṃ, siyā anupādinnaṃ.
306. Samudayasaccaṃ upādānaṃ. Dve saccā no upādānaṃ dukkha saccaṃ siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ.
Dve saccā upādāniyā. Dve saccā anupādāniyā.
Dve saccā upādānavippayuttā. Dve saccā siyā upādānasampayuttā, siyā upādānavippayuttā.
Samudayasaccaṃ upādānaṃ ceva upādāniyañca. Dve saccā na vattabbā upādānā ceva upādāniyātipi, upādāniyā ceva no ca upādānāti"pi. Dukkhasaccaṃ siyā upādānaṃ ceva upādāniyañca, siyā upādāniyaṃ ceva no ca upādānaṃ.
Samudayasaccaṃ siyā upādānaṃ ceva upādānasampayuttañca, siyā na vattabbaṃ [PTS Page 120] [\q 120/] upādānaṃ ceva upādānasampayuttanti"pi, upādānaspa yuttañceva no ca upādānantipi. Dve saccā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayutatātipi upādānasampayuttā ceva no ca upādānātipi. Dukkhasaccaṃ siyā upādānaṃ ceva upādānasampayuttaṃ ca, siyā upādānasampayuttaṃ ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbaṃ upādānaṃ ceva upādānasampayuttantipi, upānasampayuttaṃ ceva no ca upādānanantipi.
Dve saccā upādānavippayuttaanupādāniyā, dve saccā siyā upādānavippayuttaupādāniyā, siyā na vattabbā upādānavippayuttaupādāniyātipi. Upādānavippayuttaanupādāniyātipi.
[BJT Page 216] [\x 216/]
307. Samudayasaccaṃ kileso. Dve saccā no kilesā. Dukkhasaccaṃ siyā kileso. Siyā no kileso.
Dve saccā saṃkilesikā. Dve saccā asaṃkilesikā.
Samudayasaccaṃ saṃkiliṭṭhaṃ dve saccā asaṃkiliṭṭhā. Dukkhasaccaṃ siyā saṃkiliṭṭhaṃ, siyā asaṃkiliṭṭhaṃta
Samudayasaccaṃ kilesasampayuttaṃ dve saccā kilesavippayuttā. Dukkhasaccaṃ siyā kilesasampayuttaṃ, siyā kilesavippayuttaṃ.
Samudayasaccaṃ kileso ceva saṃkilesikañca. Dve sacca na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikātipi saṃkilesikā ceva no ca kilesātipi. Dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva saṃkilesikañca, siyā saṃkilesikaṃ ceva no ca kileso.
Samudayasaccaṃ kileso ceva saṃkiliṭṭhaṃ ca. Dve saccā na vattabbā kilesā cevasaṃkiliṭṭhātipi saṃkiliṭṭhāce no ca kilesātipi. Dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva saṃkiliṭṭhañca, siyā saṃkiliṭṭhañceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva saṃkiliṭṭhantipi saṃkiliṭṭhaṃ ceva no ca kilesotipi.
Samudayasaccaṃ kileso ceva kilesasampayuttañca. Dve saccā na vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttātipi kilesasampayuttātipi kilesasampayuttā ceva no ca kilesātipi. Dukkhasaccaṃ siyā kileso ceva kilesasampayuttaṃ ca, siyā kilesasampayuttaṃ ceva no ca kileso, siyā na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttantipi kilesasampayuttaṃ ceva no ca kilesoti"pi.
Dve saccā kilesampayuttaasaṃkilesikā. Samudayasacca na vattabbaṃ kilesavippayuttasaṃkilesikanati"pi kilesavippayuttaasaṃkilesikanati"pi. Dukkhasaccaṃ siyā kilesavippayutta saṃkilesikaṃ, siyā na vattabbaṃ kilesavippayuttasaṃkilesikantapi kilesavippayuttaasaṃkilesikantipi. [PTS Page 121] [\q 121/]
308. Dve saccā na dassanena pahātabbā na dve saccā siyā dassanena pahātabbā. Siyā na dassanena pahātabbā.
Dve saccā na bhāvanāya pahātabbā dve saccā siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā.
Dve saccā na dassanena pahātabbahetukā. Dve saccā siyā dassanena pahātabbāhetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.
Dve saccā na bhāvanāya pahātabbahetukā. Dve saccā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Samudayasaccaṃ savitakkaṃ. Nirodhasaccaṃ avitakkaṃ dve saccā siyā savitakkā, siyā avitakkā.
[BJT Page 218] [\x 218/]
Samudaya saccaṃ savicāraṃ. Nirodhasaccaṃ avicāraṃ. Dve saccā siyā savicārā, siyā avicārā.
Nirodhasaccaṃ appītikaṃ tiṇi saccāni siyā sappītikā, siyā appītikā
Nirodhasaccaṃ na pītisahagataṃ. Tiṇi saccāni siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā.
Nirodhasaccaṃ na sukhasahagataṃ tiṇi saccāni siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Nirodhasaccaṃ na upekkhāsahagataṃ tiṇi saccāni siyā upekkhā sahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.
Samudayasaccaṃ kāmāvacaraṃ. Dve saccā na kāmāvacarā. Dukkhasaccaṃ siyā kāmāvacaraṃ, siyā na kāmāvacaraṃ.
Tiṇi saccāni na rūpāvacaraṃ. Dukkhasaccaṃ siyā rūpāvacaraṃ, siyā na rūpāvacaraṃ.
Tiṇi saccāni na arūpāvacaraṃ. Dukkhasaccaṃ siyā arūpāvacaraṃ, siyā na arūpāvacaraṃ
Dve saccā pariyāpannā dve saccā apariyāpannā.
Maggasaccaṃ niyyānikaṃ. Tiṇi saccāni aniyyānikā.
Maggasaccaṃ niyataṃ. Nirodhasaccaṃ aniyataṃ dve saccā siyā niyatā, siyā aniyatā.
Dve saccā sauttarā dve saccā anuttarā.
Samudayasaccaṃ saraṇaṃ dve saccā araṇaṃ dukkhasaccaṃ siyā saraṇaṃ siyā araṇānti.
Pañhapucchakaṃ.
Saccavibhaṅgo niṭṭhito
[PTS Page 122] [\q 122/]
[BJT Page 220] [\x 220/]
5. Indriya vibhaṅgo
309. Bāvisatindriyāni, cakkhundriyaṃ: sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, viriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.
310. Tattha katamaṃ cakkhundriyaṃ: yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pe- suñño gāmopeso. Idaṃ vuccati cakkhundriyaṃ.
311-314. Tattha katamaṃ sotindriyaṃ -pe- ghānindriyaṃ -pejivhindriyaṃ -pekāyindriyaṃ: yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo -pe- suñño gāmo peso. Idaṃ vuccati kāyindriyaṃ.
315. Tattha katamaṃ manindriyaṃ: ekavidhena manindriyaṃ: phassasampayuttaṃ.
Duvidhena manindriyaṃ: atthi sahetukaṃ, atthi ahetukaṃ.
Tividhena manindriyaṃ: atthi kusalaṃ, atthi akusalā, atthi avyākataṃ.
Catubbidhena manindriyaṃ: atthi kāmāvacaraṃ, atthi arūpāvaraṃ, atthi arūpāvacaraṃ, atthi apariyāpannaṃ.
Pañcavidhena manindriyaṃ: atthi sukhindriyasampayuttaṃ atthi dukkhindriyasampayuttaṃ, atthi somanassindriyasampayuttaṃ, atthi domanassindriyasampayuttaṃ, atthi upekkhindriyasampayuttaṃ.
Chabbidhena manindriyaṃ: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāyaviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Evaṃ chabbidhena manindriyaṃ.
Sattavidhena manindriyaṃ: cakkhuviññāṇaṃ, -pe- kāyaviññāṇaṃ, manodhātu manoviññāṇadhātu. Evaṃ sattavidhena manindriyaṃ.
Aṭṭhavidhena manindriyaṃ: cakkhuviññāṇaṃ, -pe- kāyaviññāṇaṃ, atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu manoviññāṇadhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena manindriyaṃ.
Navavidhena manindriyaṃ: cakkhuviññāṇaṃ, -pe- kāyaviññāṇaṃ, manodhātu manoviññāṇadhātu. Atthi kusalā, atthi akusalā, atthi avyākatā. Evaṃ navavidhena manindriyaṃ.
Dasavidhena manindriyaṃ: cakkhuviññāṇaṃ, -pe- kāyaviññāṇaṃ, atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu manoviññāṇadhātu. Atthi akusalā atthi avyākatā evaṃ dasavidhena manindriyaṃ. (Yathā viññāṇakkhandho tathā vitthāro) -pe- evaṃ bahuvidhena manindriyaṃ. Idaṃ vuccati manindriyaṃ.
[BJT Page 222] [\x 222/]
316. Tattha katamaṃ jivindriyaṃ: jivinindriyaṃ duvidhena: atthi rūpajivinindriyaṃ, atthi arūpājivindriyaṃ.
Tattha katamaṃ rūpajīvitindriyaṃ: yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ, idaṃ vuccati rūpajīvitindriyaṃ.
Tattha katamaṃ arūpajīvitindriyaṃ: yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ, idaṃ vuccati arūpajīvitindriyaṃ. Idaṃ vuccati jīvitindriyaṃ.
317. Tattha katamaṃ itthindriyaṃ: yaṃ itthiyā itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo itthattaṃ itthabhāvo, idaṃ vuccati itthindriyaṃ.
318. Tattha katamaṃ purisindriyaṃ: yaṃ purisassa purisaliṅgaṃ purisanimittaṃ purisakuttaṃ [PTS Page 123] [\q 123/] purisākappo purisattaṃ purisabhavo, idaṃ vuccati purisindriyaṃ.
319. Tattha katamaṃ sukhindriyaṃ: yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajā sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā, idaṃ vuccati sukhindriyaṃ.
320. Tattha katamaṃ dukkhindriyaṃ: yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajā asātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati dukkhindriyaṃ
321. Tattha katamaṃ somanassindriyaṃ: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cesikaṃ sukhaṃ cetosamphassajā sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, idaṃ vuccati somanassindriyaṃ.
322. Tattha katamaṃ domanassindriyaṃ: yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetakaṃ dukkhaṃ ceto samphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ ceto samphassajā asātā dukkhaṃ vedayitaṃ, ceto sampassajā asātā dukkhā vedana, idaṃ vuccati domanassindriyaṃ.
323. Tattha katamaṃ upekkhindriyaṃ: yaṃ cetasikaṃ nevasātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, idaṃ vuccati upekkhindriyaṃ.
324. Tattha katamaṃ saddhindriyaṃ: yā saddhā saddahanā okappanā abhippasado saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ, idaṃ vuccati saddhindriyaṃ.
325. Tattha katamaṃ viriyindriyaṃ: yo cetasiko viriyārambho, nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhi thamo ṭhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho [PTS Page 124] [\q 124/] viriyaṃ viriyindriyaṃ viriyabalaṃ, idaṃ vuccati viriyindriyaṃ.
[BJT Page 224] [\x 224/]
326. Tattha katamaṃ satindriyaṃ: yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpannatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati, idaṃ vuccati satindriyaṃ.
327. Tattha katamaṃ samādhindriyaṃ: yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ, sammāsamādhi, idaṃ vuccati samādhindriyaṃ.
328. Tattha katamaṃ paññindriyaṃ: yā paññā pajānanā vicayo pavicayo -pe amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati paññindriyaṃ.
329. Tattha katamaṃ anaññātaññassāminindriyaṃ: yā tesaṃ dhammānaṃ anaññātānaṃ adiṭṭhānaṃ apattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ vuccati anaññātaññassāmītindriyaṃ.
330. Tattha katamaṃ aññindriyaṃ: yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānatā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ vuccati aññindriyaṃ.
331. Tattha katamaṃ aññāvindriyaṃ: yā tesaṃ dhammānaṃ aññātāvīnaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānatā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ vuccati aññātāvindriyaṃ.
Abhidhammabhājaniyaṃ.
332. Bāvisatindriyāni, cakkhundriyaṃ: sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, viriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, [PTS Page 125] [\q 125/] paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, anaññātaññassāmatindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.
333. Bāvisatinaṃ indriyānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati avyākatā, -pekati saraṇā, kati araṇā:
Dasindriyā avyākatā. Domanassindriyaṃ akusalaṃ anaññātaññassamitindriyaṃ kusalaṃ. Cattārindriyā siyā kusalā, siyā avyātakā. Cha indriyā siyā kusalā, akusalā, siyā avyākatā.
[BJT Page 226] [\x 226/]
Dvāyindriyā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi dukkhāya vedanāya sampayuttātipi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Cha indriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Tīṇindriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Jivinindriyaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ sukhāya vedanāya sampayuttanti"pi dukkhāya vedanāya sampayuttanti"pi, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttanti"pi.
Sattindriyā neva vipāka na vipākadhammadhammā, tīṇindriyā vipākā. Dvīndriyā vipākadhammadhammā. Aññindriyaṃ siyā vipākaṃ, siyā vipāka dhammadhammaṃ. Navindriyā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā neva vipāka na vipākadhammadhammā.
Navindriyā upādinnupādāniyā. Domanassindriyaṃ anupādinnupādāniyaṃ, tīṇindriyā anupādinna anupādāniyā. Navindriyā siyā upādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnupādāniyā.
Navindriyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā. Domanassindriyaṃ saṃkiliṭṭhasaṃkilesikaṃ. Tīṇindriyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā, tīṇindriyā siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Cha indriyā siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭha saṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.
Navindriyā avitakkaavicārā. Domanassindriyaṃ savitakkasavicāraṃ. Upekkhindriyaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkaavicāraṃ. Ekādasindriyā siyā savitakkasavicārā. Siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā.
Ekādasindriyā na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhasahagatāti"pi upekkhāsahagatāti"pi. Somanassindriyaṃ siyā pītisahagataṃ, na sukhasahagataṃ, na upekkhāsahagataṃ, [PTS Page 126] [\q 126/] siyā na vattabbaṃ pitisahagatanti. Cha indriyā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Cattārindriyā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatāti"pi sukhasahagatāti"pi upekkhāsahagatāti"pi.
Paṇṇarasindriyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Domansindriyaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ, siyā bhāvanā pahātabbaṃ cha indriyā siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā.
Paṇṇarasindriyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Domanassindriyaṃ siyā dassanena pahātabbahetukaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbahetukaṃ. Cha indriyā siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabba hetukā.
[BJT Page 228] [\x 228/]
Dasandriyā neva ācayagāmi nāpacayagāmino. Domanassindriyaṃ ācayagāmi. Anaññātaññassāmītindriyaṃ apacayagāmi. Aññindriyaṃ siyā apacayagāmi, siyā nevācayagāmi nāpacayagāmi. Navindriyā siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā neva ācayagāmi nāpacayagāmino.
Dasindriyā neva sekkhā nāsekkhā. Dvindriyā sekkhā. Aññātāvindriyaṃ asekkhaṃ navindriyā siyā sekkhā, siyā asekkhā, siyā neva sekkhā nāsekkhā.
Dasindriyā parittā. Tīṇindriyā appamāṇā: navindriyā siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā.
Sattindriya anārammaṇā. Dvindriyā parittārammaṇā. Tīṇindriyā appamāṇārammaṇā. Domanassindriyaṃ siyā parittārammaṇaṃ, siyā mahaggatārammaṇaṃ, na appamāṇārammaṇaṃ. Siyā na vattabbaṃ parittārammaṇanti"pi mahaggatārammaṇanti"pi. Navindriyā siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā parittārammaṇāti"pi mahaggatārammaṇāti"pi appamāṇārammaṇāti"pi.
Navindriyā majjhimā. Domanassindriyaṃ hīnaṃ tiṇindriyaṃ paṇītā tīṇindriyā siyā majjhimā, siyā paṇītā. Cha indriyā siyā hīnā, siyā majjhimā. Siyā paṇītā.
Dasindriyā aniyatā anaññātaññassāmītindriyaṃ sammattiniyataṃ. Cattārindriyā siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. Domanassindriyaṃ siyā micchattaniyataṃ, siyā [PTS Page 127] [\q 127/] aniyataṃ. Cha indriyā siyā micchattiniyatā, siyā sammattiniyatā, siyā aniyatā.
Sattindriyā anārammaṇā. Cattārindriyā na vattabbā maggārammaṇāti"pi maggatekāti"pi maggādhipatinoti"pi anaññātaññassāmītindriyaṃ na maggārammaṇaṃ, siyā maggahetukaṃ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṃ maggahetukanti"pi maggādhipatiti"pi aññindriyaṃ na maggārammaṇaṃ, siyā maggahetukaṃ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṃ maggahetukanti"pi maggādhipatiti"pi navindriyā siyā maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattbabā maggārammaṇāti"pi maggahetukāti"pi
Dāsindriyā siyā uppannā, siyā uppādino, na vattabbā anuppannāti. Dvindriyā siyā uppannā, siyā uppādino, na vattabbā anuppannāti. Dvindriyā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattbabā uppādinoti. Dasindriyā siyā uppannāsiyā anuppannā, siyā uppādino.
Siyā, atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.
Sattindriyā anārammaṇā. Dvindriyā paccuppannārammaṇā. Tīṇindriyā na vattabbā atītārammaṇātipi anāgatārammaṇāti"pi paccuppannārammaṇāti"pi dasindiyāsiyā atītārammaṇā. Siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbāatītārammaṇāti"pi anagatā rammaṇāti"pi paccuppannārammaṇāti"pi.
Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.
[BJT Page 230] [\x 230/]
Sattindriyā anārammaṇā. Tīṇindriyā bahiddhārammaṇā. Cattārindriyā siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Aṭṭhandriyā siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā, siyā na vattabbā ajjhattārammaṇāti"pi bahiddhārammaṇāti"pi ajjhattabahiddhārammaṇāti"pi.
Pañcindriyā anidassanasappaṭighā. Sattarasindriyā anidassana appaṭighā.
334. Cattārindriyā hetu. Aṭṭhārasindriyā na hetu.
Sattindriyā sahetekā. Navindriyā ahetukā. Cha indriyā siyā sahetukā, siyā ahetukā.
Sattindriyā hetusampayuttā. Navindriyā hetuvippayuttā. Cha indriyā siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā.
Cattārindriyā hetu ceva sahetukā ca navindriyā na vattabbā hetu ceva sahetukāti"pi, sahetukā ceva na ca hetūti"pi tīṇindriyā na vattabbā hetu ceva sahetukāti, sahetukā ceva na ca hetu. Cha indriyā na vattabbā hetu ceva sahetukāti, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā sahetukāceva na cahetūti.
Cattārindriyā hetu ceva hetu sampayuttā [PTS Page 128] [\q 128/] ca. Navindriyā na vattabbā hetu ceva hetusampayuttāti"pi hetusampayuttā ceva na ca hetūti"pi tīṇindriyā na vattabbā hetucha indriyā na vattabbā hetu ceva hetu sampayuttāti. Siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu. Siyā na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetūti.
Navindriyā na hetu ahetukā. Tiṇindriyā na hetu sahetukā. Cattārindriyā na na vattabbā na hetu sahetukāti"pi na hetu ahetukati"pi. Cha indriyā siyā na hetu sahetukā, siyā na hetu ahetukā.
335. Sappaccayā, saṅkhatā, anidassanā.
Pañcindriyā sappaṭighā sattarasindriyā appaṭighā.
Sattindriyā rūpā. Cuddasindriyā arūpā. Jīvitindriyaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ.
Dasindriyā lokiyā tīṇindriyā lokuttarā. Navindriyā siyā lokiyā, siyā lokuttarā.
Kenaci viññoyyā kenaci na viññeyyā.
[BJT Page 232] [\x 232/]
336. No āsavā.
Dasindriyā sāsavā. Tīṇindriyā anāsavā navindriyā siyā sāsavā, siyā anāsavā.
Paṇṇarasindriyā āsavavippayuttā. Domanassindriyaṃ āsavasampayuttaṃ. Cha indriyā siyā āsavasampayuttā, siyā āsavavippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavāti, sāsavā ceva no ca āsavāti. Tīṇindriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavāti"pi sāsavā ceva no ca āsavāti"pi. Navinduriyā na vattabbā āsavā ceva sāsavāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā. Siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavāti.
Paṇṇarasindriyā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā"pi, āsavasampayuttā cevano ca āsavāti"pi. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ āsavo ceva āsavasampayuttanti āsavasampayuttaṃ ceva no ca āsavo. Cha indriyā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttāti, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā āsavasampayuttā ceva ne ca āsavāti.
Navindriyā āsavavippayuttasāsavā. Tīṇindriyā asavavippayuttaanāsavā. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ āsavavippayuttasāsavanti"pi āsavavippayuttaanāsavanti"pi. Tīṇindriyā siyā āsavavippayutta sāsavā, siyā āsavavippayutta anāsavā. Cha indriyā siyā āsavavippayuttasāsavā, siyā āsavavippayutta anāsavā, siyā na vattabbā āsavavippayutatsāsavāti"pi āsavavippayuttaanāsavāti"pi.
337. No saññojanā.
Dasindriyā saññojaniyā. Tīṇindriyā asaṃyojaniyā. Navindriyā siyā saṃyojaniyā, siyā asaṃyojaniyā.
Paṇṇarasindriyā saṃyojanavippayuttā. Domanassindriyaṃ saṃyojanasampayuttaṃ. Cha indriyā siyā [PTS Page 129] [\q 129/] saṃyojanasampayuttā, siyāsaṃyojanavippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saṃyojaniyāti, saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā. Tīṇindriyā na vattabbā saññojanāceva saññojaniyātipi saññojaniyā ceva noca saṃyojanātipi. Navindriyā na vattabbā saṃyojanāceva saṃyojaniyāti, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā, siyā na vattabbā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanāti.
Paṇṇarasindriyā na vattabbā saṃyojanāce"va saṃyojanasampayuttā"pi saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanātipi. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ saṃyojanaṃ ceva saṃyojanasampayuttanti, saṃyojanasampayuttaṃ ceva no ca saṃyojanaṃ. Cha indriyā na vattabbā saṃyojanā ceva saññojanasampayuttāti. Siyā saññojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanā, siyā na vattabbā saṃyojanasampayuttā ceva no ca saṃyojanāti.
[BJT Page 234] [\x 234/]
Navindriyā saṃyojavippayuttasaṃyojaniyā, tīṇindriyā saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyā, domanassindriyaṃ na vattabbaṃ saṃyojana vippayuttasaṃyojaniyantipi saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyanti"pi. Tīṇindriyā siyā saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyā, siyā saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyā cha indriyā siyā saṃyojanavippayutta saṃyojaniyā, siyā saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyā. Siyā na vattabbā saṃyojanavippasaṃyojaniyāti"pi saññojanavippayuttaasaṃyojaniyāti"pi.
338. No ganthā.
Dasindriyā ganthānīyā tīṇindriyā aganthanīyā. Navindriyā siyā ganthaniyā, siyā aganthanīyā.
Paṇṇarasindriyā ganthavippayuttā. Domanassindriyaṃ ganthasampayuttaṃ cha indriyā siyā ganthasampayuttā, siyā ganthavippayuttā
Dasindriyā na vattabbā ganthā ce"va ganthaniyāti, ganthaniyā ceva noca ganthā. Tiṇivdriyā na vattabbā ganthā ceva ganthanīyāti"pi ganthanīyā ceva no ca ganthā"pi. Navindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthanīyāti, siyā ganthanīyā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthanīyā ceva no ca ganthāti.
Paṇṇarasindriyā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttā"pi gantha sampaputtā ceva no ca ganthāti"pi. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ gantho ceva ganthasampayuttanti, ganthasampayuttaṃ ceva no ca gantho. Cha indriyā na vattbbā ganthā ceva ganthasampayuttāti, siyā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthasampayuttā ceva no ca ganthāti.
Navindriyā ganthavippayuttaganthanīyā. Tīṇindriyā ganthavippayutta [PTS Page 130] [\q 130/] aganthaniyā. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ gavthavippayuttaganthaniyatti"pi ganthavippayuttaaganthaniyanti"pi tīṇindriyā siyā ganthavippayutataganthanīyā, siyā ganthavippayuttaaganthanīyā, siyā na vattabbā gantavippayutta gantanīyāti"pi ganthavippayuttaaganthaniyāti"pi.
339-341. No oghā -pe- no yogā -pe- no nīvaraṇā
Dasindriyā nīvaraṇiyā, tīṇindriyā anīvaraṇiyā navindriyā siyā nīvaraṇiyā, siyā aṇivaraṇiyā.
Dasindriyā nīvaraṇiyā, tīṇindriyā anīvaraṇiyā navindriyā siyā nīvaraṇiyā, siyā anīvaraṇiyā.
Paṇṇarasindriyā nīvaraṇavippayuttā domanassindriyaṃ nivaraṇa sampayuttaṃ. Cha indriyā siyā nīvaraṇasampayuttā siyā nīvaraṇavippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā nivaraṇā ceva nīvaraṇiyāti, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā. Tīṇindriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaṇiyāti"pi nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇāti"pi navindriyā na vattabbā nivaraṇā ceva nīvaraṇiyāti. Siya nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattbabā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇāti.
[BJT Page 236] [\x 236/]
Paṇṇarasindriyā na vattabbā nivaraṇā ceva nīvaraṇisampayuttāti"pi nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇāti"pi. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayuttanti, nīvaraṇasampayuttaṃ ceva no ca nīvaraṇaṃ. Cha indriyā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttāti. Siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabbā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇāti.
Navindriyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā. Tiṇivdriyā nīvaraṇavippayutta anīvaraṇiyā. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyanti"pi, nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyanti"pi. Tīṇindriyā siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayutta anivaraṇiyā cha indriyā siyā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā. Siyā nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayutatanīvaraṇiyā, siyā na vattabbā, nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyā"pi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyāti"pi.
342. No parāmāsā.
Dasindriyā parāmaṭṭhā. Tīṇindriyā aparāmaṭṭhā navindriyā siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā.
Soḷasindriyā parāmāsavippayuttā. Cha indriyā siyā parāmāsa sampayuttā, siyā parāmāsa vippayuttā.
Dasindriyāna vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhāti, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā. Tīṇindriyā na vattabbā parāmāsā ceva [PTS Page 131] [\q 131/] parāmaṭṭāti"pi, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsāti"pi. Navindriyā na vattabbā parāmāsā ceva parāmaṭṭhāti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā, siyā na vattabbā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsāti.
Dasindriyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā. Tīṇindriyā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā, tīṇindriyā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā siyā parāmāsavippayutta aparāmaṭṭhā cha indriyā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā parāmāsavippayutta parāmaṭṭhāti"pi parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭhāti"pi.
343. Sattindriyā anārammaṇā. Cuddasindriyā sārammaṇā. Jīvitindriyaṃ siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ.
Ekavisatindriyā no cittā. Manindriyaṃ cittaṃ.
Terasindriyā cetasikā aṭṭhindriyā acetasikā. Acetasikā. Jīvitindriyaṃ siyā cetasikaṃ, siyā acetasikaṃ.
Terasindriyā, cittasampayuttā. Sattindriyā cittavippayuttā. Jīvitindriyaṃ siyā cittasampayuttaṃ, siyā cittavippayuttaṃ. Manindriyaṃ na vattabbaṃ cittena sampayuttanti"pi cittena vippayuttanti"pi.
Terasindriyā citatsaṃsaṭṭhā sattindriyā cittavisaṃsaṭṭhā jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhaṃ, siyā cittavissaṃsaṭṭhaṃ manindriyaṃ na vattabbaṃ cittena saṃsaṭṭhanti"pi cittena visaṃsaṭṭhanti"pi.
[BJT Page 238] [\x 238/]
Terasindriyā cittasamuṭṭhānā. Aṭṭhindriyā no cittasamuṭṭhānā. Jīvitivdriyaṃ siyā cittasamuṭṭhānaṃ, siyā no cittasamuṭṭhānaṃ.
Terasindriyā cittasahabhuno. Aṭṭhindriyā no cittasahabhuno. Jīvitindriyaṃ siyā cittasahabhu siyā no cittasahabhu.
Terasindriyā cittānuparivattino aṭṭhindriyā no cittānuparivatatino jīvitindriyaṃ siyā cittānuparivatti, siyā no cittānuparivatti.
Terasindriyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā jīvitindriyaṃ siyā citatsaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānaṃ.
Terasindriyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu, siyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhu,
Terasindriyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino aṭṭhindriyā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Jīvitindriyaṃ siyā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivatti, siyā no citatsaṃsaṭṭha samuṭṭānānuparivatti.
Cha indriyā ajjhattikā. Soḷasitdriyā bāhirā. [PTS Page 132] [\q 132/]
Sattindriyā upādā. Cuddasindriyā no upādā jīvitindriyaṃ siyā upādā, siyā no upadā.
Navindriyā upādinnā cattārindriyā anupādinnā. Navindriyā siyā upādinnā. Siyā anupādinnā.
344. No upādānā.
Dasindriyā upādāniyā tīṇindriyā anupādāniyā navindriyā siyā upādāniyā. Siyā anupādāniyā.
Soḷasindriyā upādānavippayuttā, cha indriyāsiyā upādānasampayuttā siyā upādāna vippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyāti. Upādāniyā ceva no ca upādānā. Tīṇindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyāti"pi, upādāniyā ceva no ca upādānāti"pi. Navindriyā na vattabbā upādānā ceva upādāniyāti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādāniyā ceva no ca upādānāti.
Soḷasindriyā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttāti"pi upādānasampayuttā ceva no ca upādānāti"pi. Cha indriyā na vattabbā upādānā ceva upādānasampayuttāti, siyā upādānasampayuttā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no ca upādānāti.
[BJT Page 240] [\x 240/]
Dasindriyā upādānavippayuttaupādāniyā. Tīṇindriyā upādānavippayutta anupādāniyā. Anupādāniyā. Tīṇindriyā siyā upādānavippayuttaupādāniyā, siyā upādānavippayuttaanupādāniyā. Cha indriyā siyāupādānavippayuttaupādāniyā. Siyā upādānavippayuttaanupādāniyā, siyā na vattabbā upādānavippayutta upādāniyāti"pi upādānavippayuttaanupādāniyāti"pi.
345. No kilesā.
Dasindriyā saṃkilesikā, tīṇindriyā asaṃkilesikā, navindriyā siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā.
Paṇṇarasindriyā asaṃkiliṭṭhā, domanassindriyaṃ saṃkiliṭṭhaṃ, cha indriyāsiyā saṃkiliṭṭhā siyā asaṃkiliṭṭhā.
Paṇṇarasindriyā kilesippayuttā, domanassindriyaṃ kilesampayuttaṃ, cha indriyā siyā kilesasampayuttā, siyā kilesavippayuttā.
Dasindriyā na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikāti, saṃkilesikā ceva no ca kilesā tīṇindriyā na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikāti"pi saṃkilesikā ceva no ca kilesāti"pi. Navindriyā na vattabbā kilesā ceva saṃkilesikāti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṃkilesikā ceva no ca kilesāti. .
Paṇṇarasindriyā na vattabbā kilesā ceva saṃkiliṭṭhāti"pi saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesāti"pi domanassindriyaṃ na vattabbaṃ [PTS Page 133] [\q 133/] kileso ceva saṃkiliṭṭhanti, saṃkiliṭṭhañceva no ca kileso cha indriyā na vattabbā kilesā ceva saṃkiliṭṭhāti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā. Siyā na vattabbā saṃkiliṭṭhā ceva no cakilesāti.
Paṇṇarasindriyāna vattabbā kilesā ceva kilesasampayuttāti"pi kilesasampayuttā ceva no ca kilesāti"pi. Domanassindriyaṃ na vattabbaṃ kileso ceva kilesasampayuttanati, kilesasampayuttaṃ ceva no ca kileso cha indriyā na vattabbākilesā ceva kilesasampayuttāti, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbā kilesasampayuttā ceva no ca kilesāti.
Navindriyā kilesavippayutta saṃkilesikā. Tīṇindriyā kilesavippayuttaasaṃkilesikā. Domanassiindriyaṃ na vattabbaṃ kilesavippayuttasaṃkilesikanti"pi kilesavippayuttaasaṃkilesikanti"pi tīṇindriyā siyā kilesavippayutatsaṅkilesikā, siyā ki lesavippayuttaasaṃkilesikā. Cha indriyā siyālesavippayutkilesavippayuttasaṃkilesikā, siyā kilesavippayuttaasaṃkilesikā, siyā na vattabbā kilesavippayuttasaṅki. Lesikāti"pi kilesavippayutta asaṅkilesikāti"pi.
346. Paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbā. Sattindriyā siyā dassanena pahātabbā siyā na dassanena pahātabbā.
Paṇṇarasindriyā na bhāvanāya pahātabbā sattindriyā siyā bhāvānāya pahātabbā, siyā na bhāvānāya pahātabbā.
[BJT Page 242] [\x 242/]
Paṇṇarasindriyā na dassanena pahātabbahetukā. Sattindriyā siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.
Paṇṇarasindriyā na bhāvanāya na bhāvanāya pahātabbahetukā. Sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā na bhāvanāya pahātabbahetukā.
Navindriyā avitakkā. Domanassindriyaṃ savitakkaṃ dvādasindriyā siyā savitakkā, siyā avitakkā.
Navindriyā avicārā. Domanassindriyaṃ savicāraṃ. Dvādasindriyā siyā savicārā, siyā avicārā.
Ekādasindriyā appītikā ekādasindriyā siyā sappītikā siyā appītikā.
Ekādasindriyā na pītisahagatā ekādasitdriyā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā.
Dvādasindriyā na sukhasahagatā. Dasindriyā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.
Dvāsindriyā na upekkhāsahagatā. Dasindriyā siyā upekkhāsahagatā siyā na upekkhāsahagatā.
Dasindriyā kāmāvacarā. Tīṇindriyā na kamāvacarā navindriyā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā.
Dasindriyā na rūpāvacarā. Navindriyā na rūpāvacarā navindriyā siyā rūpāvacarā, siyā na rūpāvacarā.
Cuddasindriyā arūpāvacarā. Aṭṭhindriyā siyā arūpāvacarā siyā na arūpāvacarā,
Dasindriyā pariyāpannā. Tīṇindriyā apariyapannā navindriyā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā siyā apariyāpannā. [PTS Page 134] [\q 134/]
Ekādasindriyā aniyyānikā anaññātaññassāmītindriyaṃ niyyānikaṃ dasindriyā siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā.
Dasindriyā aniyatā anaññātaññassāmītindriyaṃ niyataṃ ekādasindriyā siyā niyatā. Siyā aniyatā.
Dasindriyā sauttarā tīṇindriyā anuttarā. Navindriyā siyā sauttarā, siyā anuttarā.
Paṇṇarasindriyā araṇā domanassindriyaṃ saraṇaṃ cha indriyā siyā saraṇā, siyā araṇāti.
Pañhapucchakaṃ.
Indriya vibhaṅgo niṭṭhito. [PTS Page 135] [\q 135/]
[BJT Page 244] [\x 244/]
6. Paṭiccasamuppāda vibhaṅgo
347. Avijjā paccayā saṃkhārā, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā, taṇhā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
348. Tattha katamā avijjā: dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudayo aññāṇaṃ, dukkanirodhe aññāṇaṃ, dukkanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katame avijjā paccayā saṅkhārā: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjāśisaṅkhāro kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro.
Tattha katamo puññābhisaṅkhāro: kusalācetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā, ayaṃ vuccati puññābhisaṅkhāro.
Tattha katamo apuññābhisaṅkhāro: akusalā cetanā kāmāvacarā ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro.
Tattha katamo āneñajābhisaṅkhāro: kusalācetanā kāmāvacarā arūpāvacarā ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro.
Tattha katamo kāyasaṅkhāro: kāyasañcetanā kāyasaṅkhāro, vacisañcetanā vacīsaṅkhāro, manosañcetanā cittasaṅkhāro. Ime vuccanti avijjāpaccayā saṅkhārā. [PTS Page 136] [\q 136/]
349. Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
350. Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cattāro ca mahābhūtā catunnaṃ ca mahā bhātānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idaṃ ca nāmaṃ idaṃ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
351. Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ: cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.
[BJT Page 246] [\x 246/]
352. Tattha katamo saḷāyatanapaccayā phasso: cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso, ayaṃ vuccati saḷāyatanapaccayā phasso.
353. Tattha katamā phassapaccayā vedanā: cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasampassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasampassajā vedanā manosamphassajā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
354. Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā: rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā.
355. Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ: kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ silabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ, idaṃ vuccati taṇhā paccayā upādānaṃ.
356. Tattha katamo upādānapaccayā bhavo: [PTS Page 137] [\q 137/] bhavo duvidhena atthi kammabhavo atthiupapatibhavo
Tattha katamo kammabhavo: puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāro, ayaṃ vuccati kammabhavo. Sabbampi bhavagāmikammaṃ kammabhāvo.
Tattha katamo upapattibhavo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo saññābhavo asaññābhavo nevasaññānāsaññā bhavo eka vokakārabhavo catuvokārabhavo pañcavokārabhavo, ayaṃ vuccati uppattibhavo. Ayaṃ vuccati upādānappaccayā bhavo.
257. Tattha katamā bhavapaccayā jāti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tambhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
258. Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ: atthi jarā, atthi maraṇaṃ.
Tattha katamā jarā: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye rajā jiraṇatā khanḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ piripāko. Ayaṃ vuccati jarā.
Tattha katamā maraṇaṃ: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye cuti vacanatā bhedo antaradhānaṃ antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kalebarassa nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayaṃ ca jarā idaṃ ca maraṇaṃ, idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
[BJT Page 248] [\x 248/]
359. Tattha katamo soko: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa, bhogavyasanena vā phuṭṭhassa, rogavyasanena vā phuṭṭassa. Sīlavyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭivyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko anto parisoko cetaso parijjhāyanā domanassaṃ sokapallaṃ, ayaṃ vuccati soko.
360. Tattha katamo paridevo: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa, bhogavyasanena vā phuṭṭhassa, [PTS Page 138] [\q 138/] rogavyasanena vā phuṭṭassa. Sīlavyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭivyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādecitattaṃ paridevitattaṃ vācā palāpo vippalāpo lālappanā lālappitattaṃ, ayaṃ vuccati paridevo.
361. Tattha katamaṃ dukkhaṃ: yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati dukkhāṃ.
362. Tattha katamaṃ domanassaṃ: yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ ceto samphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, ceto samphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati domanassaṃ.
363. Tattha katamo upāyāso: ñātivyasanena vā phuṭṭhassa, bhogavyasanena vā phuṭṭhassa, rogavyasanena vā phuṭṭassa. Sīlavyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭivyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa, aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, ayaṃ vuccati upāyāso
364. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti: evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti. Samāgamo hoti. Samodhānaṃ hoti pātubhāvo hoti, tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Suttantabhājanīyaṃ.
365. Avijjā paccayā saṃkhāro, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ paccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā, taṇhā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
[BJT Page 250] [\x 250/]
Avijjāpaccayā saṃkhāro, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā, taṇhā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, [PTS Page 139] [\q 139/] upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā, taṇhā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭaṭhāyatanapaccayā1phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā, taṇhā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Paccayacatukkaṃ.
366. Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāhetuko, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso, chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā, phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāhetuko, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso, nāmahetuko, phassapaccayā vedanā, vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāhetuko, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ [PTS Page 140] [\q 140/] viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, chaṭṭhāyatanahetuko, phassapaccayā vedanā, vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
1. Saḷāyatanapaccayā - sirimu, syā.
[BJT Page 252] [\x 252/]
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāhetuko, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, 1phassapaccayā vedanā, vedanā phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Hetuvatukkaṃ.
367. Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāsampayutto, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayuttā, vedanāpaccayā, taṇhā vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāsampayutto, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā phasso, nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāsampayutto, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ [PTS Page 141] [\q 141/] viññāṇasampayuttaṃ, nāmaṃ, 2nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, 3- chaṭṭhanayatanapaccayā phassosampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
1. Saḷāyatanahetuko - syā 2. Viññāṇasampayuttaṃ - sirimu 3. Nāmarūpasampayuttaṃ - sirimu, machasaṃ.
[BJT Page 254] [\x 254/]
Avijjāpaccayā saṃkhāro, avijjāsampayutto, saṃkhārapaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ, 1nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ 2- chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāsampayuttā taṇhāpaccayā upadānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Sampayuttacatukkaṃ.
368. Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhāra paccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatana paccayāpi nāmaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā"pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhāra paccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā phasso phassapaccayā"pi nāmaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā"pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [PTS Page 142] [\q 142/]
Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhāra paccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā"pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
1. Viññāṇasampayuttaṃ - sīpävi. 2. Nāmarūpasampayuttaṃ saḷāyatanaṃ - sirimu.
[BJT Page 256] [\x 256/]
Avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññaṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpaccayā"pi viññāṇaṃ nāmarūpapaccā saḷāyatanaṃ saḷāyatana paccayā"pi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanā paccayā taṇhā taṇhāpaccayāpi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃupādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Aññamaññacatukkaṃ.
369. Saṅkhārapaccayā [PTS Page 143] [\q 143/]
Avijjā -pe- viññāṇapaccayā avijjā -pe nāmapaccayā avijjā -pe- chaṭṭhāyatanapaccayā avijjā -pephassapaccayā avijjā -pevedanāpaccayā avijjā -petaṇhā paccayā avijjā -peupādānapaccayā avijjā -peavijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāma paccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Mātikā. [PTS Page 144] [\q 144/]
370. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpāramamṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā. Yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādanapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. Evametassa kevalassa dukkhakhkhandhassa samudayo hoti.
371. Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhaṇā apariyogāhaṇā asamapekkhaṇā apaccavekkhaṇā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā vecatayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
[BJT Page 258] [\x 258/]
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ: vedanākkhandho saññākakhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphasanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā. [PTS Page 145] [\q 145/]
Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā: yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandri nandrirāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā.
Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ: yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisukāyikaṃ diṭṭhivipphandritaṃ diṭṭhisaññojanā gaho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho, idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ.
Tattha katamo upādānapaccayā bhavo: ṭhapetthā upādānaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo.
Tattha katamā bhavapaccayā jāti: yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbanti pāhatubhāvo, ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ: atthi jarā atthi maraṇaṃ.
Tattha katamā jarā: yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jarā jiraṇatā āyuno saṃhāti, ayaṃ vuccati jarā.
Tattha katamaṃ maraṇaṃ: yo tesaṃ tesaṃ dhammanaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ, idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ, idaṃ vuccati jāti paccayā jarāmaraṇaṃ. .
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti, tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotitī.
[BJT Page 260] [\x 260/]
372. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārā paccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhā paccayā [PTS Page 146] [\q 146/] upādānaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
Nāmapaccayā phassoti, tattha katamaṃ nāmaṃ: ṭhapetthā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamo nāmapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso -petena vuccati evametassa kevalasasa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
373. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārā paccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhā paccayā upādānaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā saṃcetanā cetayitatataṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. [PTS Page 147] [\q 147/]
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ: atthināmaṃ, atthirūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo. Sotāyatanassa upacayo, ghānāyatanassa upacayo, jivhāyatanassa upacayo kāyāyatanassa upacayo, yaṃ va panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
[BJT Page 262] [\x 262/]
Nāmarūpaccayā chaṭṭhāyatananti atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso -petena vuccati evametassa kevalasasa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
374. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārā paccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhā paccayā upādānaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. [PTS Page 148] [\q 148/]
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ. Vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.
Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccatināmaṃ.
[BJT Page 264] [\x 264/]
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ: cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivahāyatanaṃ kāyāyatanaṃ mānāyatanaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso -petena vuccati evametassa kevalasasa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Paccayacatukkaṃ.
375. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahatukaṃ, chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetukā phassapaccayā vedanā, phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [PTS Page 149] [\q 149/]
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukā.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukā.
Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko.
Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassahetukā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā phassahetukā.
[BJT Page 266] [\x 266/]
Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā: yo rāgo sārāgo -pe-cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā.
Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ: yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ -pe vipariyesagāho, idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. [PTS Page 150] [\q 150/]
376. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā phasso nāmahetuko, phassapaccayā vedanā phassahetukā vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukā.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukā.
Nāmapaccayā phasso nāmahetukoti tattha katamaṃ nāmaṃ: ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamo nāmapaccayā phasso nāmahetuko: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso nāmahetuko -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
377. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetukā phassapaccayā vedanā, phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādāna paccayā bhavo, [PTS Page 151] [\q 151/] bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
[BJT Page 268] [\x 268/]
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukā.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃidaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ.
Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukanti: atthi nāmaṃ. Atthi rūpaṃ tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho - idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukā.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatana hetuko -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti. [PTS Page 152] [\q 152/]
378. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, khārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, viññāṇahetukaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ, chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetukā phassapaccayā vedanā, phassahetukā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāhetukā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāhetukaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāhetuko.
[BJT Page 270] [\x 270/]
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārahetukaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukā.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ: atthi nāmaṃ. Atthi rūpaṃ katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ itiidañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ.
Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukanti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cattāro ca mahābhūtā, yaṃ ca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vatatti. Idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ, vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ: [PTS Page 153] [\q 153/] cakkhāyatanaṃ -pemanāyatanaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmarūpahetukaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko: yo phasso phusanā phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko.
Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassahetukā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ ceto samphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā phassahetukā.
Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā: yo rāgo sārāgo -pe-cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā vedanāhetukā.
Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ: yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ -petitthāyatanaṃ vipariyesagāho, idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāhetukaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Hetuvatukkaṃ.
[BJT Page 272] [\x 272/]
379. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyayatanasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāsampayutta taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāsmapayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayāsaṅkhāroavijjāsampayutto: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārasampayuttaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttā.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ.
Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ: [PTS Page 154] [\q 154/] yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto.
Tattha katamā phassapaccayā vedanā phassasampayuttā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā phassasampayutto.
Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā: yo rāgo sārāgo -pe- cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā vedanāsampayuttā.
Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhā sampayuttaṃ: yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ -petitthātanaṃ vipariyesagāho, idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ taṇhāsampayuttaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
[BJT Page 274] [\x 274/]
380. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā phasso nāmasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayutto, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto: [PTS Page 155] [\q 155/] yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārasampayuttaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayutataṃ.
Nāmapacacyā phasso nāmasampayuttoti tattha katamaṃ nāmaṃ: ṭhapetvā phassaṃ, vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamo nāmapaccayā nāmasampayutto: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso nāmasampayutto -pe- tena vuccati
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
381. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, viññāṇasampayuttaṃ, nāmaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phassapaccayā vedanā, phassasampayuttā, vedanāpaccayā taṇhā, vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto. [PTS Page 156] [\q 156/]
[BJT Page 276] [\x 276/]
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārasampayutataṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārayuttaṃ.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇahetukaṃ: viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ atthi nāmaṃ atthi rūpaṃ tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo. Yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ.
Nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttanti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ yaṃ rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ. Idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatana paccayā phasso chaṭṭhāyatananasampayutto: yo phasso phusanā samphusanā samaphusitattaṃ ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatana paccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
382. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ, saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, viññāṇasampayuttaṃ, nāmaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāma sampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatapaccayā phasso chaṭṭhāyatana sampayutto, phassapaccayā [PTS Page 157] [\q 157/] vedanā, phassasampayuttā, vedanā paccayā taṇhā, vedanāsampayuttā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, taṇhāsampayuttaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārasampayutataṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ.
[BJT Page 278] [\x 278/]
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ: viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ atthi nāmaṃ atthi rūpaṃ tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo. Yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ nāmaṃ.
Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttanti: chaṭṭhāyatananti: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ.
Tattha katamaṃ rūpaṃ: cattāro ca mahābhūtā, yañca rūpaṃ nissāya manoviññāṇadhātu vattati idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ. Idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ.
Tattha katamaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ chaṭṭhāyatanaṃ: cakkhāyatanaṃ -pe- manāyatanaṃ, idaṃ vuccati nāma rūpapaccayā saḷāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ [PTS Page 158] [\q 158/] chaṭṭhāyatanaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatana paccayā phasso chaṭṭhāyatananasampayutto: yo phasso phusanā samphusanā samaphusitattaṃ ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatana paccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Sampayuttacatukkaṃ.
383. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijajā, saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā"pi vedanā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro avijjāsampayutto: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā "pi avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā"pi avijjā.
[BJT Page 280] [\x 280/]
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṃkhārasampayutataṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ tattha katamo viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro. Yā cetanā sañcetanā cetasitattaṃ, ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ. Tattha katamaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā mano viññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ. [PTS Page 159] [\q 159/]
Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe-tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ. Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā"pi.
Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso tattha katamaṃ phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ-pe-tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ.
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā. Ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā. Tattha katamo vedanāpaccayā"pi phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā"pi phasso.
Tattha katamā vedanāpaccayā taṇhā: yo rāgo sārāgo -pecittassa sārago, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā taṇhā. Tattha katamā taṇhā paccayā"pi vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati taṇhāpaccayā"pi vedanā.
Tattha katamaṃ taṇhāpaccayā upādānaṃ: yā diṭṭhi diṭṭhigataṃ -petitthāyatanaṃ vipariyesagāho, idaṃ vuccati taṇhāpaccayā upādānaṃ. Tattha katamā upādānapaccayā"pi taṇhā, yo rāgo -pe- cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati upādānapaccayā"pi taṇhā.
Tattha katamo upādānapaccayā bhavo: ṭhapetthā upādānaṃ, vedanakkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati upādānapaccayā bhavo.
Tattha katamā bhavapaccayā jāti: yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo, ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
[BJT Page 282] [\x 282/]
Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ: atthi jarā atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā: yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ jarā jiraṇatā āyuno saṃhāni, ayaṃ [PTS Page 160] [\q 160/] vuccati jarā. Tattha katamaṃ maranaṃ: yo tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ khayo vāyo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṃ, idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ, idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evametassa kevalassa dukkhakkandhassa samudayo hotīti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti. Samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti, tena vuccati "evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.
384. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmapaccayā phasso phassapaccayā"pi nāmaṃ, phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā"pi vedanā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhatvā, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjāṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro: tattha katamā saṅkhārapaccayā"pi avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -peavijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā"pi avijjā.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajja mano viññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ tattha katamo viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ. Tattha katamaṃ nāmapaccayā"pi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccatināmapaccayā"pi viññāṇaṃ
[PTS Page 161] [\q 161/]
Nāmapaccayā phassoti: tattha katamaṃ nāmaṃ: ṭhapetvā phassaṃ vedanākkhandho saññākakhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamo nāma paccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ. Ayaṃ vuccati nāmapaccayā phasso tattha katamaṃ phassapaccayā"pi nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, idaṃ vuccati phassapaccayā"pi nāmaṃ -pe- tena vuccati "evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.
[BJT Page 284] [\x 284/]
385. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyayatanapaccayā phasso phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā"pi vedanā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhatvā, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjāṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro: tattha katamā saṅkhārapaccayā"pi avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -peavijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā"pi avijjā.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajja mano viññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ tattha katamo viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ. Cakkhāyatanassa [PTS Page 162] [\q 162/] upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idaṃca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ, tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -petajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ.
Nāmarūpaccayā jaṭṭhāyatananti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ. Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ. Cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idaṃ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ, tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ.
[BJT Page 286] [\x 286/]
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: tattha katamaṃ phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃ vuccati phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti. [PTS Page 163] [\q 163/]
386. Tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro saṅkhārapaccayā"pi avijjā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmarūpaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ, 1phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso, vedanāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā"pi vedanā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ upādānapaccayā"pi taṇhā, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjāṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā saṃcetanā cetayitattaṃ, 2ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro: tattha katamā saṅkhārapaccayā"pi avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -peavijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati saṅkhārapaccayā"pi avijjā.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajja mano viññāṇadhātu, idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ tattha katamo viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro, yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, 2- ayaṃ vuccati viññāṇapaccayā"pi saṅkhāro.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ. Cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idaṃca rūpaṃ, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ, tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: [PTS Page 164] [\q 164/] tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -petajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ.
1. Saḷāyatanaṃ - simu. Syā 2. Sañcetayitattaṃ - syā, machasaṃ.
[BJT Page 288] [\x 288/]
Nāmarūpaccayā saḷāyatananti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ: cattāro ca mahābhūtā. Yañca rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi saḷāyatanaṃ: cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyayatanaṃ manāyatanaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Tattha katamaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā"pi nāmarūpaṃ: atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ. Tatthi katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ. Tattha katamaṃ rūpaṃ. Cakkhāyatanassa upacayo -pe- kāyāyatanassa upacayo yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ cittajaṃ cittahetukaṃ cittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idaṃ ca rūpaṃ, idaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayāpi nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti, atthi nāmaṃ, atthi rūpaṃ, tattha katamaṃ nāmaṃ: vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho, idaṃ vuccati nāmaṃ, tattha katamaṃ rūpaṃ: yaṃ rūpaṃ tissāya manoviññāṇadhātu vattati, idaṃ vuccati rūpaṃ, iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati nāmarūpaṃ: tattha katamaṃ nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati nāmarūpapaccayā"pi viññāṇaṃ.
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: tattha katamaṃ phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe tajjā manoviññāṇadhātu, idaṃvuccati phassapaccayā"pi chaṭṭhāyatanaṃ
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosampassaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ ceto samphassajā sātā sukā vedanā. Ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā -petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.
Aññamaññacatukkaṃ.
387. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena -pe somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ [PTS Page 165 [\q 165/] -@]pa somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā -pe dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā adimokkho, 1adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
388. Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -peavijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā.
Tattha katamo avijjāpaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati avijjāpaccayā saṅkhāro -pe-
[BJT Page 290] [\x 290/]
Tattha katamo taṇhāpaccayā adhimokkho: yo cittassa adhimokkho1- adhimuccanā tadadhimuttatā, ayaṃ vuccati taṇhāpaccayā adhimokkho.
Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo: ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
389. Katame2- dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃvā -pe- dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
390. Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -peavijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā -petattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ ceto smapassajaṃ adukkamasukaṃ vedayitaṃ ceto sampasasjā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
391. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena -pe upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ -pe- upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā -pe dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā adimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
392. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ -pedomanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā -pe- dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā paṭighaṃ, paṭighapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [PTS Page 166] [\q 166/]
1. Adhimokho - sipävi. 2. Tattha katame - sipävi.
[BJT Page 292] [\x 292/]
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā. -Pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: [PTS Page 167] [\q 167/] yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ ceto samphassajā asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
Tattha katamaṃ vedanāpaccayā paṭighaṃ: yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadosocittassa vyāpatti manepadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ virodho paṭivarodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa, idaṃ vuccati vedanāpaccayā paṭighaṃ.
Tattha katamo paṭighapaccayā adhimokkho: yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā, ayaṃ vuccati paṭighapaccayā adhimokkho.
Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo: ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo -petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
393. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā -pe dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā vicikicchā, vikicchāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā. -Pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsataṃ ceto samphassajā adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamadukkhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā. [PTS Page 168] [\q 168/]
Tattha katamaṃ vedanāpaccayā vicikicchā: yā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā vicikicchā.
Tattha katamo vicikicchāpaccayā bhavo: ṭhapetvā vicikichāṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati vicikicchāpaccayā bhavo -petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
[BJT Page 294] [\x 294/]
394. Katame dhammā akusalā: yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā -pe dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye avijjāpaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā uddhaccaṃ, uddhaccapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamā avijjā: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ -pe- avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati avijjā. -Pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ nevasātaṃ nāsataṃ cetosampaphassajaṃ adukkhamasukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
Tattha katamaṃ vedanāpaccayā uddhaccaṃ: yaṃ cittassa uddhaccaṃ avupasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ vittassa, idaṃ vuccati vedanāpaccayā uddhaccaṃ.
Tattha katamo uddhaccapaccayā adhimokkho: [PTS Page 169] [\q 169/] yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā, ayaṃ vuccati uddhaccapaccayā adhimokkho.
Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo: ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo -petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
Akusala niddeso.
395. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā -pe- dhammārammāṃ vā yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pāsādo, pāsādaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
396. Tattha katame kusalamula: alobho adoso amoho
Tattha katamo alobho: aloho alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati alobho.
[BJT Page 296] [\x 296/]
Tattha katamo adoso: yo adoso adussanā adussitattaṃ vyāpādo avyāpajjo adoso kusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati adoso.
Tattha katamo amoho: yā paññā pajānanā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭaṭhi, ayaṃ vuccati amoho, ime vuccanti kusalamulā. [PTS Page 170] [\q 170/]
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ -pe- viññāṇapaccayā nāmaṃ -pe nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ -pe- chaṭṭhāyatanapaccayā phasso -pephassapaccayā vedanā -pe-
Tattha katamo vedanā paccayā pasādo: yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo, ayaṃ vuccati vedanāpaccayā pasādo.
Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho: yo cittassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā, ayaṃ vuccati pasādapaccayā adhimokkho.
Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo: ṭhapetthā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkandho, ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo- petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
397. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ saṅkhārena -pe somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārmaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katame kusalamula: alobho adoso.
Tattha katamo alobho: yo aloho alubbhitattaṃ alubhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati alobho.
Tattha katamo adoso: yo adoso adussanā adussitattaṃ avyāpādo avyāpajjo adoso kusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati adoso ime vuccanti kusalamulā
[BJT Page 298] [\x 298/]
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro -pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā -petena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
398. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ -pe upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārmaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. [PTS Page 171] [\q 171/]
Tattha katame kusalamula: alobho adoso amoho-pe ime vuccanti kusalamulā
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro -pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ nevasātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ, ceto cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
399. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ -pe upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārmaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārambha tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katame kusalamula: alobho adoso -pe- ime vuccanti kusalamulā.
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
[BJT Page 300 [\x 300/] 400.] Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye rūpupapattiyā maggaṃ bhāveti vivicce"va kāmehi -pe- paṭhamaṃ jhānaṃ1upasampajja viharati paṭhavikasiṇaṃ. Tasmiṃsamaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā. [PTS Page 172] [\q 172/] viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho1-, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katame kusalamula: alobho adoso amoho -pe ime vuccati kusalamulā
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti.
401. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye rūpupapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vupasamā -pe- dutiyaṃ jhānaṃ -pe tatiyaṃ jhānaṃ -pe- catutthaṃ jhānaṃ -pe- paṭhamaṃ jhānaṃ -pe- pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati paṭhavikasiṇaṃ. Tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā. Viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, -pe- evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
402-403. Katame dhammā kusalā: yasmiṃ samaye rūpupapattiyā maggaṃ bhāveti lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vivicce"va kāmehi -pe- paṭhamaṃ [PTS Page 173] [\q 173/] jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ. Dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā. Viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katame kusalamula: alobho adoso amoho
Tattha katamo alobho -pe- adoso -pe- tattha katamo amoho: yā paññā pajānatā -pe- amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojajhegā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, ayaṃ vuccati amoho. Ime vuccanti kusalamulā
1. Paṭhamajjhānaṃ - sīmu 2. Adhimokho - sīpävi.
[BJT Page 302] [\x 302/]
Tattha katamo kusalamūlapaccayā saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati kusalamūlapaccayā saṅkhāro -pe-
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
Tattha katamo vedanā paccayā pasādo: yā saddā saddahanā okappanā abhippasādo, ayaṃ vuccati vedanā paccayā pasādo.
Tattha katamo pasādapaccayā adhimokkho: yo citassa adhimokkho adhimuccanā tadadhimuttatā. Ayaṃ vuccati pasādapaccayā adhimokkho.
Tattha katamo adhimokkhapaccayā bhavo: ṭhapetvā adhimokkhaṃ vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati adhimokkhapaccayā bhavo -pe-
Evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hoti"ti: evametesaṃ dhammānaṃ saṅgati hoti, samāgamo hoti, samodhānaṃ hoti, pātubhāvo hoti, tena vuccati evametesaṃ dhammānaṃ samudayo hotī"ti.
Kusala niddeso.
404. Katame dhammā avyākatā: yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇā. Tasmiṃ samaye kusalamūlapaccayā saṅkhāro, saṅkhārapaccayā. Viññāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā pasādo, pasādapaccayā adhimokkho1-, adhimokkhapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Tattha katamo saṅkhāro: yā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ ayaṃ vuccati saṅkhāro.
Tattha katamaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā cakkhuviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.
Tattha katamaṃ viññāṇapaccayā nāmaṃ: [PTS Page 174] [\q 174/] vedanākkhandho saññākkandho saṅkārakkhandho, idaṃ vuccati viññāṇapaccayā nāmaṃ.
Tattha katamaṃ nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ: yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ -pe- tajjā cakkhuviññāṇadhātu, idaṃ vuccati nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ
Tattha katamo chaṭṭhāyatanapaccayā phasso: yo phasso phusanā samphusanā samphusitattaṃ, ayaṃ vuccati chaṭṭhāyatanapaccayā phasso.
[BJT Page 304] [\x 304/]
Tattha katamā phassapaccayā vedanā: yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati phassapaccayā vedanā.
Tattha katamo vedanāpaccayā bhavo: ṭhapetvā vedanaṃ saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho, ayaṃ vuccati vedanā paccayā bhavo.
Tattha katamā bhavapaccayā jāti: yā tesaṃ1- dhammānaṃ jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo, ayaṃ vuccati bhavapaccayā jāti.
Tattha katamaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ: atthi jarā atthi maraṇaṃ. Tattha katamā jarā: tesaṃ dhammānaṃ jarā jiraṇatā āyuno saṃhāni, ayaṃ vuccati jarā. Tattha katamaṃmaraṇaṃ: yo tesaṃ dhammānaṃ khayo vayo bhedo paribhodo aniccatā antaradhānaṃ, idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca idañca maraṇaṃ. Idaṃ vuccati jātipaccayā jarāmaraṇaṃ.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti"ti: evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa saṅgati hoti samāgamo hoti samodhānaṃ hoti pātubhavo hoti. Tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.
405. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārahetukaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇahetukaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmahetukaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanahetuko, phasasapaccayā vedanā phassahetukā. Vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti"ti.
406. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ saṅkhārasampayuttaṃ, viññāṇapaccayā nāmaṃ viññāṇasampayuttaṃ, nāmapaccayā chaṭṭhāyatanaṃ nāmasampayuttaṃ, chaṭṭhāyatanapaccayā phasso chaṭṭhāyatanasampayutto, phasasapaccayā vedanā phassasmapayattā. Vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti"ti.
407. Tasmiṃ samaye saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ viññāṇapaccayā saṅkhāro viññāṇapaccā nāmaṃ nāmapaccayā [PTS Page 175] [\q 175/] viññāṇaṃ, nāmapaccayā, chaṭṭhāyatanaṃ chaṭṭhāyatanapaccayā nāmaṃ chaṭṭhāyatapaccayā phasso phassapaccāyā"pi chaṭṭhāyatanaṃ phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā"pi phasso vedanāpaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ -pe- tena vuccati evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti"ti.
1. Tesă