[PTS Vol V - 1] [\z Vin /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol V-3-1] [\z Vin /] [\w IIIa /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Vinayapiṭake
Mahāvaggapāḷiyā
Paṭhamo bhāgo
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Mahākkhandhakaṃ
1. Tena 1- samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhīsambuddho.
2. Atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisaadhikaraṇasamathāsaṃvidī. 2
3. Atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamaanvaddhamāsaṃlomapaṭilomaṃ manasākāsi:
4. Avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; nāmarūpaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṃ; upādanapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
5. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādananirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho [PTS Page 002] [\q 2/] hotīti.
1. "Tena kho pana samayena"
2. "Vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī" itipi pāṭho
[BJT Page 004] [\x 4/]
6. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
Udānesi: -
"Yadā have pātubhavanti dhammā
Atāpino jhāyato brāhmaṇassa,
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā
Yato pajānti sahetudhamma"nti
7. Atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi: avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; nāmarūpaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṃ; upādanapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavaniti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā
Viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādananirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti.
8. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
Udānesi: -
"Yadā have pātubhavanti dhammā
Atāpino jhāyato brāhmaṇassa,
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā
Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī"ti
9. Atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasākāsi: avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ; nāmarūpaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāyatanapaccayā phasso; phassapaccayā vedanā; vedanāpaccayā taṇhā; taṇhāpaccayā upādānaṃ; upādanapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā
Viññāṇanirodho; viññāṇanirodhā nāmarūnirodho; nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; saḷāyatananirodhā phassanirodho; phassanirodhā vedanānirodho; vedanānirodhā taṇhānirodho; taṇhānirodhā upādānanirodho; upādananirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti.
10. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
Udānesi: -
"Yadā have pātubhavanti dhammā
Atāpino jhāyato brāhmaṇassa,
Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ
Suriyo'va obhāsayamantalikkha"nti
Bodhikathā niṭṭhitā.
[BJT Page 006] [\x 6/]
1. Atha kho bhagavā santāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho, tenupasaṅakami upasaṅkamitvā ajapālanigrodhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī.
2. Atha kho aññataro huhuṅkajātiko1- brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saṅiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ2- vitisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ [PTS Page 003] [\q 3/] etadavoca: "kintāvatā nu kho bho gotama, brāhmaṇo hoti? Katame ca pana brāhmaṇakaraṇā3 dhammā?"Ti.
3. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
Udānesi: -
"Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo
Nihuhuṅkako nikkasāvo yatatto,
Ajapālanigrodho,yo
Dhammena so brahamavādaṃ vadeyya
Yassussadā natthi kuhiñci loke"ti.
Ajapālakathā niṭṭhitā
1. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā ajapālanigrodhamūlā yena mucalindo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mucalindamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī.
2. Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi; sattāhavaddalikā sītavātaduddinī.
3. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi: "mā bhagavantaṃ sitaṃ, mā bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā bhagavantaṃ ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapa4samphasso'ti.
4. Atha kho mucalindo nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhīnimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañajaliko bhagavantaṃ namassamāno.
5. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ
Udānesi: -
1. Huhukkajātiko - no vi; ma. Nu pa; huṃhuṅkajātiko - machasaṃ
2. Sāraṇīyaṃ - machasaṃ; saṃrañjanīyāmi - saṃskṛta
3. Brāhmaṇakārakā - machasaṃ; 4. Sarīsapa - machasaṃ
[BJT Page 008] [\x 8/]
"Sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato,
Abyāpajjaṃ1- sukhaṃ loke pāṇabhutesu saṃyamo.
Sukhā virāgatā loke kāmānaṃ samatikkamo,
Asmimānassa yo vinayo etaṃ ve paramaṃ sukha"nti
Mucalindakathā niṭṭhitā.
1. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā mucalindamūlā yena rājāyatanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājāyatanamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṃvedī.
2. Tena kho [PTS Page 004] [\q 4/] pana samayena napassubhallikā2vāṇijā ukkalā taṃ desaṃ addhānamaggapaṭipannā honti. Atha kho tapassaṃskṛta
Ṇijānaṃ ñātisālohitā devatā tapassubhallike vāṇije etadavoca:
"Ayaṃ mārisā, bhagavā rājāyatanamūle viharati paṭhamābhisambuddho. Gacchatha taṃ bhagavantaṃ manthena ca madhupiṇḍikāya ca patimānetha. Taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.
3. Atha kho tapassubhallikā vāṇijā manthañca madhupiṇḍikañca ādāya yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tapassubhallikā vāṇijā bhagavantaṃ etadavocuṃ: "patigaṇhātu no bhante, bhagavā manthañca madhupiṇḍikañca yaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.
4. Atha kho bhagavato etadahosi: "na kho tathāgatā hatthesu patigaṇhanti. Kimhi nu kho ahaṃ patigaṇheyyaṃ manthañca madhupiṇḍikañcāti. Atha kho cattāro mahārājā bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṃ - "idha bhante, bhagavā patigaṇhātu manthañca madhupiṇḍikañcā"ti. Paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca. Paṭiggahetvā ca3 paribhuñji.
5. Atha kho tapassubhallikā vāṇijā bhagavantaṃ4- etadavocuṃ: "ete mayaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate"ti5- te ca loke paṭhamaṃ upāsakā ahesuṃ dvevācikā.
Rājāyatanakathā niṭṭhatā.
1. "Abyāpajjhānti" sabbattha 2. Tapassubhallaṅkā - ma. Nu. Pa; tapussabhallukā to. Vi tapussabhallikā - machasaṃ 3. Paṭiggahetvā - machasaṃ
4. Onita pantapāṇiṃ viditvā bhagavato pādesu sīrasā nipatitvā bhagavantaṃ - machasaṃ 5. Saraṇagateti - ma. Nu. Pa
[BJT Page 010] [\x 10/]
1. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā yena ajapālanigrodho, tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati.
2. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhiro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panā'yaṃ pajā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratā ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ [PTS Page 005] [\q 5/] ṭhānaṃ - yadidaṃ idappaccayatā paṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ - yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ. Ahañceva1- kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mama'ssa kilamathe; sā mama'ssa vihesā"ti.
3. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭarahogatasssutapubbā.
"Kicchena me adhigataṃ halaṃdāni pakāsituṃ,
Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho.
Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ,
Rāgarattā na dakkhinti2- tamokkhandhena āvaṭāti3-"
4. Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya. Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya etadahosi: "nassati vata bho, loko; vinassati vata bho, loko; yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā"ti.
5. Atha kho brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñajitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñejayya, evameva brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalarāgarattānihantvā yena bhagavā tenañajaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: "desetu bhante, bhagavā dhammaṃ. Desetu sugato dhammaṃ. Santi6- sattā apparajakkhajātikā assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro"ti. Idamavoca brahamā sahampati idaṃ vatvāna7- athathāparaṃ etadavoca:
1. "Ahameva" to, vi;ma, nu, pa 2. "Dakkhanti" machasaṃ
3. "Āvuṭā" machasaṃ 4. "Dakkhiṇapānumaṇḍalaṃ" machasaṃ
5. "Pathaviyaṃ" machasaṃ 6. Santīdha sattā" a, vi, ja, pu
7. "Vatvā" to,pasāreyya, [BJT Page 012] [\x 12/]
"Pāturahosi magadhesu pubbe
Dhammo asuṅo samalehi cintito,
Avāpuretaṃ amatassa dvāraṃ
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
Yathāpi passe janataṃ samantato,
Pāsādamāruyha samantacakkhu,
[PTS Page 006] [\q 6/]
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
Assavaṇatāvijitasaṅgāma satthavāha anaṇa1- vivara loke,
Desassu bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantī"ti2-
6. Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ olokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino3 vihaamatassa. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni u006)
Ggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāti uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāti uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti4 anupalittāni udakena; evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe [PTS Page 007] [\q 7/] tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino5 viharante. Disvāna brāhmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi-
"Apārutā tesaṃ amatassa dvāraṃ
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ,
Vihiṃsasaññi paguṇaṃ na bhāsayiṃ
Dhammaṃ paṇitaṃ manujesu brahme"ti.
Atha kho brahmā sahampati 'katāvakāso kho'mhi bhagavatā dhammadesanāyā'ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Brahmāyācanakathā niṭṭhitā.
1. "Aṇṇa" machasaṃ 2. Machasaṃ potthake brahmāyācanagāthā tikkhantuṃ āgacchanti. 3. "Ṭhitāni" ma. Cha. Saṃ; 4. "Bhayadassāvine" ma, chasaṃ ma. Nu. Pa;to vi
[BJT Page 014] [\x 14/]
1. Atha kho bhagavato etadahosi: "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī? Ti, atha kho bhagavato etadahosi: "ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito vyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; so imaṃ dhammaṃ khīppameva ājānissatī"ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi1"sattāhakālakato2- bhante, āḷāro kālāmo"ti bhagavato'pi kho ñāṇaṃ udapādi: "sattāhakālakato aḷāro kālāmo"ti. Atha kho bhagavato etadahosi: mahājāniyo kho āḷāro kālāmo. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā"ti.
2. Atha kho bhagavato etadahosi: "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī? Ti, atha kho bhagavato etadahosi: "ayaṃ kho uddako3 rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṃ uddakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; so imaṃ dhammaṃ khīppameva ājānissatī"ti. Atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi "abhidosakālakato bhante, uddako rāmaputto"ti bhagavato'pi kho ñāṇaṃ udapādi: "abhidosakālakato uddako rāmaputto"ti. Atha kho bhagavato etadahosi: "mahājāniyo kho uddako rāmaputto. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā"ti.
3. Atha kho bhagavato etadahosi: "kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ [PTS Page 008] [\q 8/] khippameva ājānissatī? Ti, atha kho bhagavato etadahosi: bahukārā4 kho me pañca vaggiyā bhikkhū, ye maṃ padhānapahitattaṃ5upaṭṭhahiṃsu. Yannūnāhaṃ pañca vaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti. Atha kho bhagavato etadahosi: kahannu kho etarahi pañca vaggiyā viharantī?Ti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipane migadāye. Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirattaṃ6 viharitvā yena bārāṇasī, tena cārikaṃ pakkāmi.
1. "Devatā ārocesi" ma. Nu. Pa;to vi; ja pu 2. "Sattāhaṃ kālakato" machasaṃ; 3. "Udako" ma. Cha. Saṃ; 4. "Bahūpakārā" ma. Nu. Pa;to vi; ja. Pu;a. Ma. Vi 5. "Padhānāpahitattaṃ"ma. Nu. Pa;to. Ci;to. Ci;ja. Pu a ma vi
6. "Yathābhirattaṃ"machasaṃ
[BJT Page 016. [\x 16/] ]
4. Addasā kho upako ājīvako1- bhagavantaṃ antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ aṅānamaggapaṭipannaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "vippasannāni kho te āvuso indriyāni. Parisuddho chavivaṇṇo pariyodāno. Kaṃ si tvaṃ āvuso uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī?"Ti. Evaṃ vutte bhagavā upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsi: -
"Sabbābhibhu sabbavidu'hamasmi
Sabbesu dhammesu anūpalitto,
Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto
Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.
Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati,
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo.
Ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro,
Eko'mhi sammāsambuddho sītibhutosmi nibbuto.
Dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ,
Andhabhūtasmiṃ lokasmiṃ āhañchaṃ2- amatadundubhi"nti.
Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi, arahasi anantajinoti.
"Mā disā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ,
Jitā me pāpakā dhammā tasmā'haṃ upakā jino"ti.
5. Evaṃ vutte upako ājīvako "huveyyapāvuso"ti3vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.
6. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo, yena pañcavaggiyā bhikkhū, tenupasaṅkami. Addasaṃsu. Kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ durato'va āgacchantaṃ. Disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ: "ayaṃ āvuso samaṇo gotamo āgacchati bāhuliko [PTS Page 009] [\q 9/] padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo. Na paccuṭhātabbo. Tassa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ, sace ākaṅkhissati, nisīdissatī"ti.
1. "Ājiviko ma. Nu. Pu;a. Ma vi; 2. "Āhañachiṃ āhañachuṃ ityapi
3. "Huveyyāvuso' - katthavi
[BJT Page 018] [\x 18/]
Yathā yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati, tathā tathā te pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ. Asaṇṭhahantā bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi. Eko āsanaṃ paññāpesi. Eko pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā pāde1 pakkhālesi. Apissu bhagavantaṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca: "mā bhikkhave, tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha2. Arahaṃ bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave, sotaṃ amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.
8. Evaṃ vutte pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "tāya'pi kho tvaṃ āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nevajjhagā utatarimanussadhammā3alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanusasadhammā alamariyañāṇadassanavisesa"nti. Evaṃ vutte bhagavā pañca vaggiye bhikkhū etadavoca: "na bhikkhave tathāgato bāhuliko. Na padhānavibbhanto. Na āvatto bāhullāya. Arahaṃ bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave, sotaṃ amatamadhigataṃ ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadve agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Dutiyampi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ. Dutiyampi kho bhagavā pañcavaggiye etadavocuṃ: "tāya'pi kho tvaṃ āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nevajjhagā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanusasadhammā alamariyañāṇadassanavisesa"nti. Evaṃ vutte bhagavā pañca vaggiye bhikkhū etadavoca:
Tatiyampi kho pañavaggiyā bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "tāya'pi [PTS Page 010] [\q 10/] kho tvaṃ
Āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nevajjhagā utatarimanussadhammā3- alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanusasadhammā alamariyañāṇadassanavisesa"nti.
1. "Nisajja pāde" - ma. Nu pa; vi. 2. "Samudācaratha" - ma. Cha. Saṃ
3. "Uttarimanussadhammaṃ" - machasaṃ; no. Vi
[BJT Page 020] [\x 20/]
9. Evaṃ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etadavoca: "abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaṃ bhāsitameta"nti. "Nohetaṃ bhante. "Arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave, sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā, sammadve agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe'va dhamame sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Asakkhī kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Atha kho pañcavaggiyā bhikkhu bhagavantaṃ sussūsiṃsu. Sotaṃ odahiṃsu. Aññāya cittaṃ upaṭṭhāpesuṃ. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi:
10. "Dve'me bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā: yo cā'yaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito; yo vā'yaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. Ete te bhikkhave ubho ante anupagamma majjhamā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇi upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇaya saṃvattati. "
. 11. "Katamā ca sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇi ñāṇakaraṇī upasamāya abhīññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattīti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājivo sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, ayaṃ kho sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abisambuddhā cakkhukaraṇi ñāṇakaraṇī upasamāya abhīññāya sambodhāya nibbaṇāya saṃvattati. "
12. "Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jāti'pi dukkhā. Jarā'pi dukkhā, vyādhi'pi dukkhā. Maraṇampi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho. Piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati, tampi dukkhaṃ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. "
13. "Idaṃ kho pana bhikkhave dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ: yā'yaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhīnandanī, yeyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā"
Sammāsaṅkappo,4. "Idaṃ kho pana bhikkhave dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.
15. "Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammākammanto, sammāājivo sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi,
16. [PTS Page 011] [\q 11/] idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyaccaṃ pariññeyyanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyaccaṃ pariññeyyanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
17. Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyaccaṃ pahātatabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyaccanti pahīṇanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
18. Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyaccaṃ sacchikātabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi, taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyaccaṃ sacchikātabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.
19. Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhagāmini paṭipadā ariyaccaṃ bhāvetabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyaccaṃ bhāvetabbanti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi
.
20 "Yāvakicañca me bhikkhave, imesu catusu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvā'haṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho1- paccaññāsiṃ. "
1. "Abhisambuddhoti" cha ma. Saṃ; a ci
[BJT Page 024. [\x 24/] ]
24. "Yato ca kho me bhikkhave, imesu catusu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi. Athāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabuhmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambudadho paccaññāsiṃ ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: 'akuppā me cetovimutti1- ayamantimā jāti natthidāni punabbhavo'ti"
22. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.
23. Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṃ. "Etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā brahmuṇā vā kenaci vā lokasmi"nti.
24. Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātummahārājikā devasassamaṇabrāhmaṇiyāṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane [PTS Page 012] [\q 12/] migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Catummahārājikā devānaṃ saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Tāvatiṃsā devā saddaṃ sutvā cātummahārājikā dvo saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Yāmā devā saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Tusitā devā saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Nimmānarati devā saddaṃ sutvā cātummahārājikā dvo saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Paranimmitavasavattino dvo saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ:
"Etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
Brahmakāyikā devā saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ: "etaṃ bhagavatā bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi"nti.
25. Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Ayaṃ ca dassahassī lokadhātu saṅkampi. Sampakampi sampavedhi. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho bhagavā udānaṃ2 udānesi: "aññāsi vata bho koṇḍañño aññāsi vata bho koṇḍañño"ti. Iti hi'daṃ āyasmato koṇḍaññassa 'aññākoṇḍañño'3- tve va nāmaṃ ahosi.
1. "Me vimutti" - cha. Ma, saṃ 2. "Imaṃ udānaṃ" ma, cha, saṃ
3. "Aññāsi koṇḍañño" cha, ma, saṃ
[BJT Page 026] [\x 26/]
26. " Atha kho āyasmā aññākoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca: "labheyyā'haṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyaṃ upasampada"nti. "Ehi bhikkhū"ti bhagavā avoca. "Svākkhāto dhammo. Cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sā'va tassa āyasmato upasampadā ahosi.
27. "Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā tathāya ovadi. Anusāsi. Atha kho āyasmato ca vappassa āyasmato ca bhaddiyassa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ. "Labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca. "Svākkhāto dhammo. Caratha [PTS Page 013] [\q 13/] brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sā'va tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
28. Atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto dhammiyā kathāya ovadi. Anusāsi. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti
29. "Atha kho āyasmato ca mahānāmassa āyasmato ca assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca. "Svākkhāto dhammo. Caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sā'va tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
[BJT Page 028] [\x 28/]
30. Atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: "rūpaṃ bhikkhave, anattā. Rūpaṃ vā hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya. Labbhetha ca rūpe 'evaṃ me rūpaṃ hotu. Evaṃ me rūpaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, rūpaṃ anattā, tasmā rūpaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati rūpe 'evaṃ me rūpaṃ hotu. Evaṃ me rūpaṃ mā ahosī"ti.
31. "Vedanā bhikkhave, anattā. 1- Vedanā ca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ vedanā ābādhāya saṃvatteyya. Labbhetha ca vedanāya 'evaṃ me vedanā hotu. Evaṃ me vedanā mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṃvattīti. Na ca labbhati vedanāya 'evaṃ me vedanā hotu. Evaṃ me vedanā mā ahosī'ti
32. "Saññā bhikkhave, anattā. Anattā ca hidaṃ bhikkhave abhavissiṃsu, 2nayime saññā ābādhāya saṃvatteyyuṃ. Labbhetha ca saññā 'evaṃ me saññā hontu. Evaṃ me saññā mā ahesu'nti. Yasmā ca kho bhikkhave, saññā anattā, tasmā saññā ābādhāya saṃvattanti. Na ca labbhati saññāya 'evaṃ me saññā hotu. Evaṃ me saññā mā ahesu'nti.
"Saṅkhārā bhikkhave, anattā. Saṅkhārā ca hidaṃ bhikkhave, attā abhavissiṃsu, nayime saṅkhārā ābādhāya saṃvatteyyuṃ. Labbhetha ca saṅkhāresu 'evaṃ me saṅkhārā hontu. Evaṃ me saṅkhārā mā ahesu'nti. Yasmā ca kho bhikkhave, saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṃvattiti. Na ca labbhati saṅkhāresu 'evaṃ me saṅkhārā hontu. Evaṃ evaṃ saṅkhārā mā ahesu'nti. Me saññā mā ahesu'nti.
33. "Viññāṇaṃ bhikkhave, anattā. Viññāṇañcahidaṃ bhikkhave, attā abhavissa, nayidaṃ viññāṇaṃ ābādhāya saṃvatteyya. [PTS Page 014] [\q 14/] labbhetha ca viññāṇe 'evaṃ me viññāṇaṃ hotu. Evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, viññāṇaṃ anattā, tasmā viññāṇaṃ ābādhāya saṃvattati. Na ca labbhati viññāṇe 'evaṃ me viññāṇaṃ hotu. Evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī'ti.
34. "Taṃ kimmaññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā? Ti. Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso'hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante. Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante.
"Taṃ kimmaññatha bhikkhave, vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā? Ti. Aniccaṃ bhante,
Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso'hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante.
Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante.
"Taṃ kimmaññatha bhikkhave, saṅkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā? Ti. Aniccaṃ bhante,
Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso'hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante. Viññāṇā niccaṃ vā aniccaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante.
"Taṃ kimmaññatha bhikkhave, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā? Ti. Aniccaṃ bhante,
Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso'hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante. Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā?Ti. Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ 'etaṃ mama. Eso hamasmi. Eso me attā?Ti. No hetaṃ bhante.
1. "Vedāna anattā" ma. Ca. Saṃ; to. Ci
2. "Abhavissaṃsu" ma. Ca. Saṃ; ma. Nu. Pa; to. Vi "abhaviṃsu"
[BJT Page 030] [\x 30/]
35. Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vā, yaṃ dure vā santike vā; sabbaṃ taṃ rūpaṃ netaṃ mama. Neso'hamasmi. Na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vā, yaṃ dure vā santike vā; sabbaṃ taṃ vedanaṃ netaṃ mama. Neso'hamasmi. Na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vā, yaṃ dure vā santike vā; sabbaṃ taṃ saññā netaṃ mama. Neso'hamasmi. Na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vā, yaṃ dure vā santike vā; sabbaṃ taṃ saṃkhāraṃ netaṃ mama. Neso'hamasmi. Na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vā, yaṃ dure vā santike vā; sabbaṃ taṃ viññāṇaṃ netaṃ mama. Neso'hamasmi. Na me so attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
36. Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati. Vedānāya'pi nibbindati. Saññāya'pi nibbindati. Saṃkhāresu'pi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti; khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ; kataṃ karaṇiyaṃ; nāparaṃ itthantāya'ti pajānātī"ti.
37. Idamavoca bhagavā. Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinanduṃ imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu.
38. Tena kho pana samayena cha loke arahanto honti.
Paṭhamakabhāṇavāraṃ
1. [PTS Page 015] [\q 15/] tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti. Tassa tayo pāsādā honti. Eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. So vassike pāsāde vassike cattāro māse1 nippurisehi turiyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati.
2. Atha kho yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgibhūtassa paricārayamānassa paṭigacceva2- niddā okkami. Parijanassa'pi niddā okkami. Sabbarattiyo ca telappadīpo jhāyati.
1. Cattāromāse - machasaṃ 2. "Paṭikacceva" - ma. Cha. Saṃ
[BJT Page 032] [\x 32/]
3. Atha kho yaso kulaputto paṭigacceva pabujjhitvā addasa sakaṃ parijanaṃ supantaṃ. Aññissā kacche vīṇaṃ. Aññissā kaṇṭhe mudiṅgaṃ. Aññissā kacche ālambaraṃ. Aññaṃ vikkesikaṃ aññaṃ vikkhelikaṃ. Aññā vippalapantiyo. Hatthappattaṃ susānaṃ maññe. Disvānassa ādīnavo pāturahosi. Nibbidāya cittaṃ saṇṭhāsi.
4. Atha kho yaso kulaputto udānaṃ udānesi: "upaddutaṃ vata bho; upassaṭṭhaṃ vata bho"ti.
5. Atha kho yayo kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu: "mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti.
6. Atha kho yayo kulaputto yena nagaradvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu: "mā yasassa kulaputtassa koci antarāyamakāsi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti.
7. Atha kho yayo kulaputto yena isipatanaṃ migadāyo, tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addāsā kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ durato'va āgacchantaṃ. Disvānaṃ caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho yaso kulaputto bhagavato avidure udānaṃ udānesi: upaddutaṃ vata bho; upassaṭṭhaṃ vata bho"ti
8. Atha kho bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca: "idaṃ kho yasa, anupaddutaṃ idaṃ anupassaṭṭhaṃ ehi yasa, nisida. Dhammaṃ te desissāmī"ti1. Atha kho yaso kulaputto "idaṃ kira anupaddutaṃ idaṃ anupassaṭṭha"nti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho yasassa kulaputtassa bhagavā ānupubbīkathaṃ2- kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā [PTS Page 016] [\q 16/] aññāsi yasaṃ kulaputtaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinivaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā3dhammadesanā taṃ pakāsesi - dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyāthāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakālakaṃ sammadve rajanaṃ patigaṇheyya. Evameva yasassa kulaputtassa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vitamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"niti.
1. "Desessāmi" ma. Nu. Pa;to. Vi; machasaṃ
2. Anupubbikathaṃ"ma. Cha. Sa ānupubbikathaṃ" ma. Nu. Pa 3. "Samukkaṃsikā"ja. Pu
[BJT Page 034] [\x 34/]
9.Atha kho yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṃ āruhitvā yasaṃ kulaputtaṃ apassantī yena seṭṭhi gahapati, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca: "putto te gahapati, yaso na dissatī"ti. Atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadute uyyojetvā sāmaññeva yena isipatanaṃ migadāyo, tenupasaṅkami. Addasā kho seṭṭhi gahapati suṇṇapādukānaṃ nikkhepaṃ disvānaṃ taññeva anugamā1. Addasā kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ durato'va āgacchantaṃ disvāna bhagavato etadahosi: "yannūnāhaṃ tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhareyyaṃ, yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ na passeyyā"ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi. 2-
10. Atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "api bhante, bhagavā yasaṃ kulaputtaṃ passeyyā? Ti. "Tena hi gahapati, nisida appeva nāma idha nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passeyyāsī"ti.
11. Atha kho saṭṭhi gahapati "idheva kirāhaṃ nisinno idha nisinnaṃ yasaṃ kulaputtaṃ passissāmī"ti haṭṭho udaggo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā ānupubbīkathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā tā pasannacittā, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vattaṃ apagata kālakaṃ sammadve rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tāsaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vitamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhamma"ti. Tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante. Seyyatāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchantaṃ vā vivareyya, mulhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhareyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata"nti. So'va loke paṭhamaṃ upāsako ahosi [PTS Page 017] [\q 17/] petigaṇheyya, atha kho yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhumiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Atha kho bhagavato etadahosi: "yasassa kho kulaputtatassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhumiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Abhabbo kho yaso kulaputto hināyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhuto. Yannūnāhaṃ taṃ iddhābhīdakkhintīti.Bhayya"nti.
1. Anugamāsi - machasaṃ 3. "Nikujjitaṃ"bhante, abhisaṅkhāresi - machasaṃ 4. So ca - ma nu. Pa; a. Vi
[BJT Page 036] [\x 36/]
13. Atha kho bhagavā taṃ iddhābhisaṅkhāraṃ paṭippassambhesi. Addasā kho seṭṭhi gahapati yasaṃ kulaputtaṃ nisinnaṃ disvāna yasaṃ kulaputtaṃ etadavoca: "mātā te tāna, yasa, paridevasokasamāpantā. Dehi mātuyā jīvita"nti
14. Atha kho yaso kulaputto bhagavantaṃ ullokesi. Atha kho bhagavā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca: taṃ kimmaññasi gahapati, yasassa1 sekhena ñāṇena sekhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā. Tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhumiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Bhabbo nu kho so gahapati, hināyāvattitvā kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhuto? "Ti. "No hetaṃ bhante" yasassa kho gahapati, kulaputtassa sekhena ñāṇena sekhena dassanena dhammo diṭṭho vidito seyyathāpi tayā. Tassa yathādiṭṭhaṃ yathāviditaṃ bhumiṃ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ abhabbo kho gahapati, yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñajituṃ seyyathāpi pubbe agārikabhuto"ti.
15. "Lābhā bhante, yasassa kulaputtassa suladdhaṃ bhante, yasassa kulaputtassa, yathā yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ. Adhivāsetu me bhante, bhagavā ajjatanāya bhattaṃ yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
16. Atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho yaso kulaputto acirapakkante seṭṭhimhi bhagavantaṃ etadavoca: "labheyyā'haṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampada"nti. "Ehi bhikkhū"ti bhagavā avoca: "svākkhāto dhammo. Cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sā' [PTS Page 018] [\q 18/] tassa āyasmato upasampadā ahosi.
Tena kho pana samayena satta loke arahanto honti.
Yasassa pabbajjā niṭṭhitā.
1. "Yassa" ma. Cha saṃ
[BJT Page 038] [\x 38/]
01. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āyasmatā yasena paccāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṃ, tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tāsaṃ kāmānaṃ ānupubbikathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā tā pasannacittā, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vattaṃ apagatakālakaṃ sammadve rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tāsaṃ tasmiṃyeva āsane virajaṃ vitamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti.
Tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujājayya, paṭicchantaṃ vā vivareyya, mulhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhareyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti' evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata"nti. So'va loke paṭhamaṃ upāsiko ahosi tevāciko.
2. Atha kho āyaspatigaṇheyya, pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañca āyasmantañca yasaṃ paṇitena khādanīyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onitapattapāṇīṃ ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavā āyasmato yasassa mātarañca pitarañca purāṇadutiyikañca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
3. Assosuṃ kho āyasmato yasassa cattāro gihīsahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhinaṃdakkhintīti'lā [PTS Page 019] [\q 19/] subāhu puṇṇaji gavampati "yaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsayāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito"ti. Sutvāna nesaṃ etadahosi: "naha nuna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito"ti. Te yenāyasmā yaso, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasassata cattāro gihīsahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoyasassante cattāro gihisahāyakā bārāṇasiyaṃ seṭṭhānuseṭṭhinaṃ kulānaṃ puttā vimalo subāhu puṇṇaji gavampati. Ime bhagavā ovadatu anusāsatu"ti.
Kesamassuṃ
4. Tesaṃ bhagavā ānupubbikathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinivaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakālakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vitamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kicañci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappantā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyāma upasampada"nti.
"Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca: "svākkhāto dhammo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti
Sā'va tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi. Anusāsi. Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādaya āsavehi cittāni vimucciṃsu.
Tena kho pana samayena ekādasa loke arahanto honti.
Catugihisahāyapabbajjā niṭṭhitā.
1. [PTS Page 020] [\q 20/] assosuṃ kho āyasmato yasassa paññāsamattā gihīsahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṃ kulānaṃ puttā "yaso kira kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito"ti. Sutvāna nesaṃ etadahosi: "na ha nuna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha yaso kulaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito"ti. Te yenāyasmā yaso tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ yasaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā yaso te paññāsamante gihisahāyake ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso bhagavantaṃ etadavoca: "ime me bhante, paññāsamattā gihīsahāyakā jānapadā pubbānupubbakānaṃ kulānaṃ puttā. Ime bhagavā ovadatu anusāsatu"ti.
[BJT Page 042] [\x 42/]
2. Tesaṃ bhagavā ānupubbikathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinivaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakālakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kicañci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappantā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca: "svākkhāto dhammo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sā'va tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi. Atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi. Anusāsi. Tesaṃ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādaya āsavehi cittāni vimucciṃsu.
Tena kho pana samayena ekāsaṭṭhi loke arahanto honti.
3. Atha kho bhagavā bhikkhū1- āmantesi: "mutto'haṃ bhikkhave, sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Tumhe'pi bhikkhave, [PTS Page 021] [\q 21/] muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Caratha bhikkhave, cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañajanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā; assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi bhikkhave, yena uruvelā senāninigamo, tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāya"ti.
4. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi: -
"Baddho'si sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhanabaddho'si na me samaṇa mokkhasī"ti.
1. "Te bhikkhu" - machasaṃ
[BJT Page 044] [\x 44/]
"Mutto'haṃ sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandha namutto'mhi nihato tvamasi antakā"ti.
"Antalikkhacaro pāso yavāyaṃ carati mānaso,
Tena taṃ bādhayissāmi na me samaṇa mokkhasī"ti.
"Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā,
Ettha me vigaparisuddhaṃto tvamasi antakā"ti
Atha kho māro pāpimā "jānāti maṃ bhagavā jānāti maṃ sugato"ti dukkhi dummano tatthevantaradhāyī ti.
Mārakathā ekādasamī niṭṭhitā.
1. Tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekhe upasampadāpekhe1- ānenti: "bhagavā te pabbājessati. Upasampādessatī"ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti pabbajjāpekhā ca upasampadāpekhā ca. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjapekhe upasampadāpekhe ānenti. Bhagavā te pabbājessati, upasampādessatī"ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti, pabbajjapekhā ca upasampadāpekhā ca. Yannūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ: "tumheva'dāni bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā"ti.
2. Atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ santipātāpetvā dhammiṃ kathaṃ katvā [PTS Page 022] [\q 22/] bhikkhū āmantesi: "idha mayhaṃ bhikkhave rahogatassa patisallinassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjapekhe upasampadāpekhe ānenti. Bhagavā te pabbājessati, upasampādessatī"ti. Tattha bhikkhū ceva kilamanti, pabbajjapekhā ca upasampadāpekhā ca. Yannūnāhaṃ bhikkhūnaṃ anujāneyyaṃ: tumheva'dāni bhikkhave, tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā"ti.
1. "Pabbajjāpekkhe ca upasatampadāpekkhe ca" - machasaṃ
[BJT Page 046] [\x 46/]
3. Anujānāmi bhikkhave, tumheva'dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesu pabbājetha upasampādethāti. Evañca pana bhikkhave, pabbājetabbo. Upasampādetabbo. Paṭhamaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā1- ekaṃsaṃ uttarāsaṃgaṃ kārāpetvā bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo:
"Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
Anujānāmi bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampadanti.
Tīhi saraṇagamanehi pabbajjāupasampadākathā dvādasamī niṭṭhitā.
1. Atha kho bhagavā vassaṃ vuttho2 bhikkhū āmantesi: mayhaṃ kho bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā. Anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṃ vimuttiṃ anupāpuṇātha. Anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarothā"ti.
2. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi: -
"Baddho'si mārapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhatabaddho'si na me samaṇa mokkhasi"ti.
"Mutto'haṃ mārapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mārabandhanamutto'mhi nihato tvamasi antakā"ti.
Atha kho māro pāpimā "jānāti maṃ bhagavā jānāti maṃ sugato"ti dukkhi dummano tatthevantaradhāyīti.
1. "Acchāpetvā" machasaṃ 2. "Vuṭṭho" machasaṃ
[BJT Page 048] [\x 48/]
[PTS Page 023] [\q 23/]
3. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā yena uruvelā tena cārikaṃ pakkāmi. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.
4. Tena kho pana samayena bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpanikā tasmiṃ vanasaṇḍe parivārenti. Ekassa pajāpati nāhosi. Tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā vesī tesu pamattesu parivārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha
5. Atha kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā taṃ itthiṃ gavesantā taṃ vanasaṇḍaṃ āhiṇḍantā addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvāna yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ: etadavoca: "api bhante, bhagavā itthiṃ1 passeyyā"ti. "Kimpana vo kumārā, itthiyā! "Ti. Idha mayaṃ bhante, tiṃsamattā bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā imasmiṃ vanasaṇḍe paricārimhā. Ekassa pajāpati nāhosi. Tassa atthāya vesī ānītā ahosi. Atha kho sā bhante, vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṃ ādāya palāyittha. Te mayaṃ bhante, sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṃ karontā taṃ itthiṃ gavesantā imaṃ vanasaṇḍaṃ āhiṇḍāmā"ti.
6. "Taṃ kiṃ maññatha vo kumārā, - katamaṃ nu kho tumhākaṃ varaṃ, yaṃ vā tumhe itthiṃ gaveseyyātha, yaṃ vā attānaṃ gaveseyyāthā?"Ti "etadeva bhante, amhākaṃ varaṃ, - yaṃ mayaṃ attānaṃ gaveseyyāmā"ti. "Tena hi vo kumārā, nisidatha. Dhammaṃ vo desissāmī"ti. "Evaṃ bhante"ti kho te bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
1. "Ekaṃ itthiṃ" - machasaṃ
[BJT Page 050] [\x 50/]
6. Tesaṃ bhagavā ānupubbikathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādinavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinivaraṇacitte udaggacibhaṇḍaṃtte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakālakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva tesaṃ tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma"nti. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā [PTS Page 024] [\q 24/] tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappantā aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca: "svākkhāto dhammo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti sā'va tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
Bhaddavaggiyasahāyakānaṃ vatthu niṭṭhitaṃ
Dutiyakabhāṇavāraṃ.
1. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā tadavasari. Tena kho pana samayena uruvelāyaṃ tayo jaṭilā paṭivasanti: uruvelakassapo nadīkassapo gayākassapoti. Tesu uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho. Nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho. Gayākassapo jaṭilo dvinnaṃ jaṭilasanānaṃ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho.
[BJT Page 052] [\x 52/]
2. Atha kho bhagavā yena uruvelakassapassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca: "sace te kassapa, agaru, vaseyyāma ekarantiṃ1 agyāgāre"ti. "Na kho me mahāsamaṇa, garu. Caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsīviso ghoraviso so taṃ mā viheṭhesī"ti. Dutiyampi kho bhagavā uruvela kassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca: "sace te kassapa, agaru, vaseyyama ekarantiṃ agyāgāre"ti. "Na kho me mahāsamaṇa, garu. Caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsīviso ghoraviso so taṃ mā viheṭhesī"ti. Tatiyampi kho bhagavā uruvela kassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca: "sace te kassapa, agaru, vaseyyāma ekarantiṃ agyāgāre"ti. "Na kho me mahāsamaṇa, garu. Caṇḍettha nāgarājā iddhimā āsīviso ghoraviso so taṃ mā viheṭhesī"ti. "Appeva nāma2- maṃ na viheṭheyya, iṅgha tvaṃ kassapa, anujānāhi agyāgāra"nti. "Vihara mahāsamaṇa, yathāsukha"nti. Atha kho bhagavā agyāgāraṃ pavisitvā tiṇasantharakaṃ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
3. Atha kho so nāgo adasa bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ3. 'Disvāna dummano4- padhūpāyi. Atha kho bhagavato etadahosi: "yannūnāhaṃ imassa nāgassa anupahacca [PTS Page 025] [\q 25/] chaviñca cammañca maṃsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñcañca tejasā tejaṃ pariyādiyeyya"nti. Atha kho bhagavā tathārupaṃ iddhābhīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā padhūpāyi. Atha kho so nāgo dukkhaṃ asahamāno pajjali. Bhagavāpi tejodhātuṃ samāpajjitvā pajjali. Ubhinnaṃ sajotibhūtānaṃ agyāgāraṃ ādittaṃ viya hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ . Atha kho te jaṭilā agyāgāraṃ parivāretvā evamāhaṃsu: "abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyatī"ti. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nāhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñcañca tejasā tejaṃ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā uruvelakassapa jaṭilassa dassesi: "ayaṃ te kassapa, nāgo. Pariyādinno assa tejasā tejo"ti. Atha kho uruvela kassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhīmato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṃ pariyādiyissati. Natveva ca kho arahā yathā aha"nti.
1. "Rattaṃ" machasaṃ; no. Vi;va. Nu; [PTS 2.] "Appeva" machasaṃ [PTS]
3. "Addasā kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ" machasaṃ
"Atha kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ addasa" [PTS]
"Atha kho so nāgo bhagavantaṃ paviṭṭhaṃ dissavāna " va. Nu. Pa;ja. Pu;a. Vi.
4. "Dukkhi dummano" [PTS]
[BJT Page 054] [\x 54/]
4. Nerañjarāyaṃ bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilamevoca,
Sace te kassapa agaru viharemu ajjuṇho aggisaraṇamhiti1-
Na kho me mahāsamaṇa garu phāsukāmova taṃ nivāremi,
Caṇḍettha nāgarājā iddhīmā āsīviso ghoraviso so taṃ mā viheṭhesīti.
Appeva maṃ na viheṭheyya iṅgha tvaṃ kassapa anujānāhi agyāgāranti
Dinnanti naṃ viditvā asamhito pāvisi bhayamatīto
Disvā isiṃ paviṭṭhaṃ ahināgo dummano padhūpāyi,
Sumanamanaso2- adhimano manussanāgopi tattha padhūpāyi
Makkhañca asahamāno ahināgo pāvakova pajjali,
Tejodhātūsu kusalo manusasanāgo'pi tattha pajjali.
Ubhīnnaṃ sajotibhūtānaṃ agyāgāraṃ udiccare jaṭilā3-,
Abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhīyatīti bhaṇanti.
Atha rattiyā4- accayena ahināgassa5- acciyo na honti,
Iddhimano panuṭṭhitā6- anekavaṇṇā acchiyo honti
Nīlakā7- atha lohitikā mañjeṭṭhā pītikā8- eḷikavaṇṇāyo,
Aṅgīrasassa kāye anekavaṇṇā acciyo honti
Pattamhi odahitvā ahināgaṃ brāhmaṇassa dassesi,
Ayaṃ te kassapa nāgo pariyādinno assa tejasā tejoti
5. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṃ etadavoca: "idheva mahāmasaṇa, vihara ahaṃ te dhuvabhattenā"ti
Paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ.
1. "Ajjaṇho aggisālamhī"ti - machasaṃ [PTS 2.] "Sumanaso avimano"
3. "Ubhinnaṃ sajotibhutānaṃ agyāgāraṃ ādittaṃ hoti sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ udiccare jaṭilā"- ma. Cha, saṃ
4. "Atha tassā rattiyā" - machasaṃ "atha kho tassā rattiyā" [PTS]
5. "Yathā nāgassa" machasaṃ 6. "Panaṭhitā" machasaṃ: to. Vi; [PTS]
7. "Nīlā" machasaṃ 8. "Pītakā" - machasaṃ [PTS]
[BJT Page 056] [\x 56/]
[PTS Page 026] [\q 26/] 6. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidure aññatarasmiṃ vanasaṇḍe vihāsi. Atha kho cattāro vahārājā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā.
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Ke nu kho te mahāsamaṇa, abhīkkantāya rattiyā abhikaudiccarelakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkamiṃsu? Upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā?Ti.
"Ete kho kassapa, cattāro mahārājā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu dham[PTS Page 026] [\q 26/] savaṇāruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cattāropi mahārājā upasaṅkamissanti dhammasamaṇāya nattheva ca kho arahā yathā aha"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñajitvā tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
Dutiyaṃ pāṭihāriyaṃ.
97. Atha kho sakko devānamindo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Seyyathāpi mahā aggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇitataro ca.
Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ ke nu kho so mahāsamaṇa, abhīkkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṃnamiṃsu? Upasaṃkamitvā taṃ abhīvādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi maha aggigikkhandhā purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca?
[BJT Page 058] [\x 58/]
"Eso kho kassapa, sakko devānamindo yenāhaṃ tenupasaṅkami dhammasavaṇāyā"ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilassa etadahosi: "mahiddhīko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma [PTS Page 027] [\q 27/] sakkopi devānamindo upasaṅkamissati dhammasavaṇāya. Tattheva ca kho arahā yathā aha"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñajitvā tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
Tatiyaṃ pāṭihāriyaṃ
18. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Seyyathāpi mahā aggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇitataro ca.
9. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ ke nu kho so mahāsamaṇa, abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ vanasaṇḍaṃ obhāsetvā yena tvaṃ tenupasaṅkamiṃsu? Upasaṅkamitvā taṃ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṃsu seyyathāpi maha aggigikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā?"Ti.
"Eso kho kassapa, brahmā savanasaṇḍetenupasaṅkami dhammasavaṇāyā"ti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilassa etadahosi: "mahiddhīko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma brahmāpi sahampi upasaṅkamissati dhammasamaṇāya. Tattheva ca kho arahā yathā aha"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñajitvā tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
Catutthaṃ pāṭihāriyaṃ
10. Tena kho pana samayena uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti. Kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojaniyaṃ ādāya abhikkamitukāmā honti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsāmaṇo mahājanakāye iddhīpāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhassati. Mama lābhasakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā"ti.
[BJT Page 060] [\x 60/]
11. Atha kho bhagavā [PTS Page 028] [\q 28/] uruvelakassapassa cetasā ceto parivitakkamaññāya uttarakuruṃ ganatvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñajitvā tattheva divāvihāraṃ akāsi.
12Vanasaṇḍelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Kinnu kho mahāsamaṇa, bhiyyo nāgamāsi? Api ca mayaṃ taṃ sarāma: kinnu kho mahāsamaṇo nāgacchatī?"Ti. Khādinīyassa ca bhojaniyassa ca te paṭiviṃso1 ṭhapito"ti.
13. "Nanu te kassapa, etadahosi: etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamissanti. Sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṃ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhisti. Mama lābhakkāro parihāyissati. Aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā?"Ti.
14. "So kho ahaṃ kassapa, tava cetasā cetoparivitakkamaññāya uttarakuruṃ gantvā tato piṇḍapātaṃ āharitvā anotattadahe paribhuñjitvā tatthava divāvihāraṃ akāsī"nti.
15. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasā'pi cittaṃ pajānissati. Natveva ca kho arahā yathā aha"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñjitvā2- tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
Pañcamaṃ pāṭihāriyaṃ
1. "Paṭivīso" - machasaṃ [PTS 2.] "Paribhuñji" [PTS]
[BJT Page 062] [\x 62/]
61. Tena kho pana samayena bhagavato paṃsukulaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhagavato etadahosi: "kattha nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ dhoveyya?"Nti. Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya pāṇinā pokkharaṇiṃ khaṇitvā bhagavantaṃ etadavoca: "idha bhante, bhagavā paṃsukulaṃ dhovatu'ti. Atha kho bhagavato etadahosi: "kimhi nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ parimaddeyya?"Nti. Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ sīlaṃ upanikkhīpi: "idha bhante, bhagavā paṃsukulaṃ parimaddatu"ti. Atha kho bhagavato etadahosi: "kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareya?"Nti. Atha kho kakudhe adhīvatthā devatā bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya sākhaṃ oṇāmesi1- "idha bhante, [PTS Page 029] [\q 29/] ālambitvā uttaretu"ti. Atha kho bhagavato etadahosi: "kimhi nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ vissajjeyya?"Nti. Atha kho sakko devānamindo bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhīpi. "Idhaṃ bhante, bhagavā paṃsukulaṃ vissajjetu"nti.
2. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṃ bhattaṃ. Kinnu kho mahāsamaṇa, nāyaṃ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṃ idha pokkharaṇī? Nayimā silā pubbe upanikkhittā kenimā silā upanikkhīttā? Nayimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, ?"Ti.
3. "Idha me kassapa, paṃsukulaṃ uppannaṃ ahosi. Tassa mayhaṃ kassapa, etadahosi: 'kattha nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ dhoveyya?Nti. Atha kho kassapa, sakko devānamindo mama cetaso cetoparivitakka maññāya pāṇīnā pokkharaṇīṃ khaṇitvā maṃ etadavoca: "idha bhante, bhagavā paṃsukulaṃ dhovatu'ti. Sāyaṃ amanussena pāṇinā khatā2- pokkharaṇi. Tassa mayhaṃ kassapa, etadahosi: "kimhi nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ parimaddeyya?"Nti. Atha kho kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ sīlaṃ upanikkhīpi: "idha bhante, bhagavā paṃsukulaṃ parimaddatu"ti. Sāyaṃ amanussena upanikkhittā silā tassa mayhaṃ kassapa, etadahosi: 'kimhi nu kho ahaṃ ālambitvā uttareyya?"Nti. Atha kho kassapa kakudhe adhīvatthā devatā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya sākhaṃ onāmesi: "idha bhante, bhagavā ālambitvā uttaretu"ti. Svāyaṃ āharabhattho kakudho. Tassa mayhaṃ kassapa, etadahosi: "kimhi nu kho ahaṃ paṃsukulaṃ vissajjeyya?"Nti. Atha kho kassapa, sakko devānamindo mama cetasā cetoparivitakkamaññāya mahatiṃ silaṃ upanikkhipi. "Idha bhante bhagavā paṃsukulaṃ vissajjetu"nti. Sāyaṃ amanussena upanikkhittā silā"nti. Atha kho uruvelakassapo jaṭilassa etadahosi: "mahiddhīko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma sakkopi devānamindo veyyāvaccaṃ karissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñajitvā tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
1. "Onamesi" [PTS 2.] "Khaṇītā" machasaṃ; [PTS]
[BJT Page 064] [\x 64/]
4. Atha kho ūruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato [PTS Page 030] [\q 30/] kālaṃ ārocesi: "kālo mahā samaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta"nti. "Gaccha, kassapa, 1- āyāmaha"nti. Uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āganatvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "katamena tvaṃ mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto. So tvaṃ paṭhamataraṃ āganatvā agyāgāre nisinno"ti. "Idhāhaṃ kassapa, taṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āganatvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho kassapa, jambuphalaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampannaṃ rasasampannaṃ. Sace ākaṅkhasi paribhuñajā"ti. "Alaṃ, mahāsamaṇa, tvaṃ yevetaṃ2 āharasi, 3- tvaṃ yevetaṃ paribhuñajā"ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tato phalaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āganatvā agyāgāre nisīdissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṃ bhuñajitvā tasmiṃ yeva vanasaṇḍe vihāsi.
05. Atha kho ūruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi: "kālo mahā samaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta"nti. "Gaccha, kassapa, āyāmaha"nti. Uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tassa avidure ambo tāvatiṃsaṃ gantvā pāripucchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addāsā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "katamena tvaṃ mahāsamaṇa, maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto. So tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno"ti. "Idhāhaṃ kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattaka pupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampana"nti4. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
Atha kho ūruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi: "kālo mahā samaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta"nti. "Gaccha, kassapa, āyāmaha"nti. Uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tassa avidure āmalakī tāvatiṃsaṃ gantvā pāripucchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "kapāricchattakapupphaṃ āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto. So tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno"ti. "Idhāhaṃ kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattaka pupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampana"nti4. [PTS Page 031] [\q 31/] atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
Atha kho ūruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi: "kālo mahā samaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta"nti. "Gaccha, kassapa, āyāmaha"nti. Uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tassa avidure haritakī tāvatiṃsaṃ gantvā pāripucchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addāsā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etapāricchattakapupphaṃṇa, maggena āgato? Ahaṃ tayā paṭhamataraṃ pakkanto. So tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno"ti. "Idhāhaṃ kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattaka pupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho kassapa, pāricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampana"nti4. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
Atha kho ūruvelakassapo jaṭilo tassa rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi: "kālo mahā samaṇa, niṭṭhitaṃ bhatta"nti. "Gaccha, kassapa, āyāmaha"nti. Uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ uyyojetvā yāya jambuyā jambudīpo paññāyati, tassa avidure tāvatiṃsaṃ gantvā pāripucchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ agyāgāre nisinnaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "katamena tvaṃ mahāsamaṇa, magepāricchattakapupphaṃraṃ pakkanto. So tvaṃ paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno"ti. "Idhāhaṃ kassapa, taṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisinno. Idaṃ kho kassapa, paricchattakapupphaṃ vaṇṇasampannaṃ gandhasampana"nti4. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma maṃ paṭhamataraṃ uyyojetvā tāvatiṃsaṃ gantvā pāricchattakapupphaṃ gahetvā paṭhamataraṃ āgantvā agyāgāre nisīdissati. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
1. "Gaccha tvaṃ kassapa. Machasaṃ; [PTS 2.] "Tvaṃyeva taṃ; [PTS]gantvāhasi" machasaṃ 4. "Sace ākaṅkhasi gaṇhāti. Alaṃ mahāsamaṇa, tvaṃ yeva taṃ arahasi tvaṃ yeva taṃ gaṇhāti" ma, cha, saṃ; [PTS]
[BJT Page 066] [\x 66/]
6. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma kaṭṭhāni phāletu"pāricchattakapupphaṃuruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadāvoca: "phālīyantu kassapa, kaṭṭhānī?"Ti. "Paricchattakapupphaṃkideva pañca kaṭṭhasatāni phāliyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhānipi na phālīyissanti. 1- Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
7. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritukāmā na sakkonti aggiṃ jāletuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvoākaṅkhasikkoma aggiṃ jāletu"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadāvoca: "ujjālīyantu kassapa, aggi?"Ti. "Ujjāliyantu mahāsamaṇā"ti. Sakideva pañca aggisatāni ujjāliṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggipi na ujjāliyissanti. 2- Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
8. Tena kho pana samayena te jaṭilā aggiṃ paricaritvā na sakkonti aggiṃ
Vijjhāpetuṃ. Atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṃ na sakkoma aggiṃ vijjhāpetu"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadāvoca: "vijjhayantu kassapa, aggi?"Ti. "Vijjhāyantu mahāsamaṇā"ti. Sakideva pañca aggisatāni vijjhāyiṃsu. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggipi na vijjhāyissanti. 3- Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
9. Tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā nerañjarāya ummujjantipi. Nimmujjantipi ummujja nimmujjampi karonti. Atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhīsatāni abhinimmini yattha te jaṭilā uttaritvā visīvesuṃ. 4- [PTS Page 032] [\q 32/] atha kho tesaṃ jaṭilānaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathāyimā mandāmukhīyo nimmitā"ti. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma tāva bahu mandāmukkhiyo abhinimminissanti. Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
1. "Phāliyissanti" machasaṃ [PTS 2. ']Ujjaliyissanti" ma, cha, saṃ [PTS]
3. "Vijjhāyissanti" machasaṃ [PTS 4. ']Visibbesuṃ "ma, cha, saṃ [PTS]
[BJT Page 068] [\x 68/]
10. Tena kho pana samayena mahā akālamegho pāvassi. 1Mahā udakavāhako sañjāyi. Yasmiṃ padese bhagavā viharati, so padeso udakena otthaṭo hoti. 2Atha kho bhagavato etadahosi: "yannūnāhaṃ samantā udakaṃ ussādetvā 3majjhe reṇugatāya4 bhumiyā caṅkameyya,nti. Atha kho bhagavā samantā udakaṃ ussādetvā majjhe reṇugatāya bhūmiyā caṅkami. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo "māheva kho mahāsamaṇo udakena vūḷho ahosi"ti. Nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhīṃ, yasmiṃ padese bhagavā viharati, taṃ padesaṃ agamāsi. Addasā kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṃ samantā udakaṃ ussādetvā majjhe reṇugatāya bhumiyā caṅkamantaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavoca: "idannu tvaṃ mahāsamaṇā"ti, "ayamahamasmi5kassapā"ti. Bhagavā vehāsaṃ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. Atha kho uruvelakassapassa jaṭilassa etadahosi: "mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo. Yatra hi nāma udakampi nappasahissati. 6- Nattheva ca kho arahā yathā aha"nti.
11. Atha kho bhagavato etadahosi: "cirampi kho imassa moghapurisassa evaṃ bhavissati: 'mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, nattheva ca kho arahā yathā aha'nti yannūnāhaṃ imaṃ jaṭilaṃ saṃvejeyya"nti. Atha kho bhagavā uruvelakassapaṃ jaṭilaṃ etadavoca: "neva kho tvaṃ7- kassapa, arahā. Napi arahattamaggaṃ samāpanno. 8- Sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assasi9- arahattamaggaṃ vā samāpanno"ti.
12. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca: "labheyyāhaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadā"nti. "Tvaṃ kho'si kassapa, pañcannaṃ jaṭilasatānaṃ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho. Tepi tāva apalokehi, yathā te maññissanti, tathā karissantī"ti.
13. Atha kho uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā te jaṭile etadavoca: "icchāmahaṃ [PTS Page 033] [\q 33/] bho mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carituṃ. Yathā bhavanto maññanti, tathā karontu"ti. "Cirapaṭikā mayaṃ bho, mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṃ mahāsamaṇe brahamacariyaṃ carissati, sabbeva mayaṃ mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carissāmā"ti.
1. "Vasasi" [PTS] "anutthaṭo" machasaṃ, [PTS] "patthaṭo" to, vi,
3. "Ussāretvā " machasaṃ, [PTS 4.] "Reṇuhatāya "to, vi, [PTS]
5. "Ahamasmi'ma. Nu. Pa 6. "Na pavāhissati" machasaṃ, [PTS]
7. "Neva ca kho tvaṃ" machasaṃ 8. "Arahamagga samāpanno"to, vi.
"Arahattamagga samāpanno"ti bahusu 9. Assa ma, nu, pa, [PTS]
[BJT Page 070] [\x 70/]
14. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihuttamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti bhagavā avoca "svākkhāto dhammo. Caratha brahmariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
15. Addasā kho nadīkassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihuttamissaṃ udake vuyhamāne disvānassa etadahosi: "mā heva me bhātuno upassaggo1- ahosī"ti. Jaṭile pāhesi "gacchatha me bhātaraṃ jānāthā"ti. Sāmañca tīhi jaṭilasatehi 2- yenāyasmā uruvelakassapo, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca: "idannu kho kassapa, seyya?Nti. "Amāvuso, idaṃ seyya"nti atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihuttamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti. Bhagavā avoca. "Svakkhāto dhammo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
16. Addasā kho gayākassapo jaṭilo kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihuttamissaṃ udake vuyhamāne disvānassa etadahosi: "mā heva me bhātunaṃ upassaggo ahosī"ti. Jaṭile pāhesi "gacchatha me bhātaraṃ jānāthā"ti. Sāmañca dvīhi jaṭilasatehi yenāyasmā uruvelakassapo, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uruvelakassapaṃ etadavoca: "idannu kho kassapa, seyya?Nti. "Amāvuso, idaṃ seyya"nti.
17. Atha kho te jaṭilā kesamissaṃ jaṭāmissaṃ khārikājamissaṃ aggihuttamissaṃ udake pavāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavato [PTS Page 034] [\q 34/] pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: "labheyyāma mayaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyāma upasampada"nti. "Etha bhikkhavo"ti. Bhagavā avoca. "Svākkhāto dhammo caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā"ti. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosi.
Bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phālīyiṃsu,
Phāliyiṃsu aggī na ujjaliṃsu ujjalīṃsu na vijjhāyiṃsu.
Vijjhāyiṃsu pañcamandāmukhīsatāni abhinimmini,
Etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti.
1. "Upasaggo" machasaṃ, [PTS 2.] "Jaṭilasatehi saddhiṃ" machasaṃ [PTS]
[BJT Page 072] [\x 72/]
18. Atha kho bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā yena gayāsīsaṃ tena pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ bhikkhusahassena sabbeheva purāṇajaṭilehi. Tatra sudaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse saddhiṃ bhikkhusahassena. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
"Sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ kiñca bhikkhave, sabbaṃ ādittaṃ? Cakkhuṃ1bhikkhave ādittaṃ. Rūpā ādittā. Cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ. Cakkhusamphasso āditto. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta"nti vadāmi.
"Sotaṃ ādittaṃ. Saddā ādittaṃ. Yampidaṃ sotasamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta"nti vadāmi.
"Ghāṇaṃ ādittaṃ. Ghandhā ādittaṃ. Ghāṇaviññāṇaṃ ādittaṃ. Yampidaṃ ghāṇatasamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ
Sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta"nti vadāmi.
"Jivhā ādittā. Rasā ādittā. Jivhāviññāṇaṃ ādittaṃ. Yampidaṃ rasātasamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ
Sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta"nti vadāmi.
"Kāyo ādittā. Phoṭṭhabbā ādittā. Kāyaviññāṇaṃ ādittaṃ. Yampidaṃ phoṭṭhabbatasamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi āditta"nti vadāmi.
"Mano ādittā. Dhammā ādittā. Manoviññāṇaṃ ādittā. Manosamphassā āditto yampidaṃ manosamphassapaccayā upajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ? Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ. Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi