[PTS Vol V - 4] [\z Vin /] [\f IV /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol V-2-1] [\z Vin /] [\w IIa /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

Vinayapiṭake
Pācittiyapāḷi
Bhikkhuvibhaṅgo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā
Uddesaṃ āgacchanti.

6. 1. 1
Musāvādasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena hatthako sakya putto vādakkhitto hoti. So titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññenaññaṃ paṭicarati. Sampajānamusā bhāsati. Saṃketaṃ katvā visaṃvādeti. Titthiyā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma hatthako sakyaputto amhehi saddhiṃ sallapanno avajānitvā paṭijānissati paṭijānitvā avajānisasti, aññenaññaṃ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissati, saṃketaṃ katvā visaṃvādessatī "ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ titthiyānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentatānaṃ. Atha kho te bhikkhū yena hatthako sakyaputto tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ etadavocuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ āvuso hatthaka, titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi, paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṃ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṃketaṃ katvā visaṃvādesī "ti. Ete kho āvuso titthiyā nāma yena kenaci jetabbā, neva tesaṃ jayo dātabboti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, 1 te ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma hatthako sakyaputto titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajātitvā paṭijānissati, paṭijānitvā [PTS Page 002] [\q 2/] avajānissati, aññenaññaṃ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissati, saṃketaṃ katvā visaṃvādessatī"ti.

-------------------------
1. Santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhā kāmā - machasaṃ natthi

[BJT Page 004] [\x 4/]

3. Atha kho te bhikkhū hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ, santipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. "Saccaṃ kira tvaṃ āvuso hatthaka, titthiyehi saddhiṃ sallapanto avajānitvā paṭijānāsi, paṭijānitvā avajānāsi, aññenaññaṃ paṭicarasi, sampajānamusā bhāsasi, saṃketaṃ katvā visaṃvādesī"ti. Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa titthiyehi saddhiṃ sallapanno avajānitvā paṭijānissasi, paṭijānitvā avajānissasi, aññenaññaṃ paṭicarissasi, sampajānamusā bhāsissasi, saṃketaṃ katvā visaṃvādessasi netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

4. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Sampajāna musāvāde pācittiya"nti.

5. Sampajāna musāvādo nāma: visaṃvādanapurekkhārassa vācā girā vyappatho vacībhedo vācasikā viññanti, aṭṭha anariyavohārā: adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti, asutaṃ sutaṃ meti, amutaṃ mutaṃ meti, aviññātaṃ viññātaṃ meti, diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti, sutaṃ asutaṃ meti, mutaṃ amutaṃ meti, viññātaṃ aviññātaṃ meti.

-----------------------
1. "Hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyayena viharahitvā" iti pāṭho sīhala muddita potthake na dissate.

[BJT Page 006] [\x 6/]

Adiṭṭhaṃ nāma: na cakkhunā diṭṭhaṃ. Asutaṃ nāma: na sotena sutaṃ. Amutaṃ nāma: na ghānena ghāyitaṃ, na jivhāya sāyitaṃ, na kāyena phuṭṭhaṃ. Aviññātaṃ nāma: na manasā viññātaṃ. Diṭṭhaṃ nāma: cakkhunā diṭṭhaṃ. Sutaṃ nāma: sotena sutaṃ. Mutaṃ nāma: ghānena ghāyitaṃ jivhāya sāyitaṃ kāyena phuṭṭhaṃ. Viññātaṃ nāma: manasā viññātaṃ

Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti.

Catuhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ.

Pañcahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

[PTS Page 003] [\q 3/]
Chahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ. Vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.

Sattahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti mayā musā bhaṇitanti.

Catuhākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

Pañcahākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

Chahākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajānamamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti mayā musā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ.

Sattahākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ. Amutaṃ mutaṃ meti sampajānamusā aviññātaṃ viññātaṃ veti sampajānamusi bhaṇattassa āpatti pāvittayassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Sampajāna musā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Vinidhāya diṭṭhiṃ.

[BJT Page 008] [\x 8/]

Catuhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Aviññataṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Pañcahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Aviññataṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Chahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Aviññataṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Sattahākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇamīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti. Aviññataṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Asutaṃ sutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Amutaṃ mutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Aviññātaṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me vitañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi adiṭṭhaṃ diṭṭhañca me sutañca mutañca viññātañcāti sampajāna musābhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi asutaṃ sutañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi asutaṃ sutañca me diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi asutaṃ sutañca me mutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi asutaṃ sutañca me mutañca viññātañca diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi amutaṃ mutañca me viviññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi amutaṃ mutañca me sutañācāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca sutañācāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi amutaṃ mutañca me viññātañca diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me mutañācāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi aviññātaṃ viññātaṃ ca me diṭṭhañcāti sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi aviññātaṃ viññatañca me diṭṭhañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ. Tīhākārehi aviññātaṃ viññātañca me diṭṭhañcāti sutañca muttañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti
Pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

[BJT Page 010] [\x 10/]

Tīhākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, catuhākārehi diṭṭhaṃ, adiṭṭhaṃ meti sampajānassa bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa:
Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, pañcahākārehi diṭṭhaṃ, adiṭṭhaṃ meti sampajānassa bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa:
Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, chahākārehi diṭṭhaṃ, adiṭṭhaṃ meti sampajānassa bhaṇantassa
Āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ adiṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, sattahākārehi diṭṭhaṃ, adiṭṭhaṃ meti sampajānassa bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi asutaṃ sutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti,

Mutaṃ amutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti,

Aviññātaṃ viññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti,

Catuhākārehi meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Pañcahākārehi meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Chahākārehi meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Sattahākārehi sutaṃ asutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Mutaṃ amutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Viññataṃ aviññātaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ sutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ mutaṃ meti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me mutañcāti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me viññātañcāti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi diṭṭhaṃ sutañca me mutañca viññātañcāti sampajāna musā bhaṇantassa āpanti pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi sutaṃ mutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi sutaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi sutaṃ diṭṭhiṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā baṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi sutaṃ mutañca me viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa
Hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi sutaṃ mutañca me diṭṭhāñcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākāreti sutaṃ vutañca me viññātañca diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi mutaṃ viññātaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi mutaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi mutaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi mutaṃ viññātañca me diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi mutaṃ viññātañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
[BJT Page 012] [\x 12/]

Tīhākārehi viññātaṃ diṭṭhaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi viññātaṃ sutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa:
Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi viññātaṃ mutaṃ meti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi viññātaṃ diṭṭhañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi viññātaṃ diṭṭhañca me mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.
Tīhākārehi [PTS Page 004] [\q 4/] viññātaṃ diṭṭhañca me sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Tīhākārehi diṭṭhavematiko diṭṭhaṃ no kappeti diṭṭhaṃ nassarati diṭṭhaṃ pamuṭṭho1 hoti diṭṭhaṃ me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ. Diṭṭhaṃ me sutañca mutañca viññātañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatni pācittiyassa pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ. Sute vematiko sutaṃ no kappeti sutaṃ nassarati sutaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti. Bhaṇattassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.
Mute vematiko mutaṃ no kappeti mutaṃ nassarati mutaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Tihākārehi viññāte vematiko viññātaṃ no kappeti viññātaṃ nassarati viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Viññātaṃ pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti.

Catukāhākārehi pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti. Vinidhāya diṭṭhīṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Pañcakāhākārehi pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti. Vinidhāya diṭṭhīṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Chakāhākārehi pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti. Vinidhāya diṭṭhīṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Sattahākārehi pamuṭṭho hoti viññātañca me diṭṭhañca sutañca mutañcāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pāvittissa. Pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇintassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhanitanti. Vinidhāya diṭṭhīṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ.

Anāpatti: davā bhaṇati, ravā bhaṇati. Davā bhaṇati nāma: sahasā bhaṇati. Ravā bhaṇati nāma: aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, ummatta kassa, ādikammikassāti.

Musāvādasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ

-------------------------
1. Pamamuṭṭho - sīmu.

[BJT Page 014] [\x 14/]

6. 1. 2
Omasavādasikkhāpadaṃ

1. Tena kho samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍentā1- pesale bhikkhū omasanti; jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsenti vambhenti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyanti vipācenti; "kataṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍentā pesale bhikkhū [PTS Page 005] [\q 5/] omasissanti; jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsessanti vambhesantī"ti.

2. Atha kho te bhikkhū chababaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavako etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍentā pesale bhikkhū omasatha: jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsetha vambhethā"ti.

Saccaṃ bhagavāti.

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā pesalehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍentā pesale bhikkhū omasissatha: jātiyāpi nāmenapi gottenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi hīnenapi akkosena khuṃsessatha vambhessatha. Netaṃ moghapurisā appasannāya vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisā, apasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhakkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

3. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, takkasilāyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa nandivisālo nāma balivaddo2- ahosi. Atha kho bhikkhave nandivisālo balivaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: "gaccha tvaṃ brāhmaṇa seṭṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ karohi mayhaṃ balivaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī" ti. Atha kho bhikkhave so brāhmaṇo seṭaṭhinā saddhiṃ sahassena abbhutaṃ akāsi, "mayhaṃ balivaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī'ti. Atha kho bhikkhave so brahmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balivaddaṃ yojetvā etadavoca: "añaja3- kūṭa, vahassu kūṭā "ti. Atha kho bhikkhave nandivisālo balivaddo tattheva aṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave so brāhmaṇo sahassena parājito pajjhāyi.

-------------------------
1. Bhaṇḍantā - machasaṃ
2. Khalivaddo - machasaṃ
3. Gaccha - machasaṃ.

[BJT Page 016] [\x 16/]

4. Athakho bhikkhave nandivisālo balivaddo taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: "kissa tvaṃ brāhmaṇa pajjhāyasī"ti. Tathāhi panāhaṃ bho tayā sahassena parājitoti. Kissa pana maṃ tvaṃ brāhamaṇa akūṭaṃ kūṭavādena pāpesi. Gaccha tvaṃ brāhmaṇa seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ karohi, "mayhaṃ balivaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesassatīti. Mā ca maṃ akūṭaṃ kūṭavādena pāpesī"ti. Atha kho bhikkhave so brāhmaṇo seṭṭhinā saddhiṃ dvīhi sahassehi abbhutaṃ akāsi. "Mayhaṃ balivaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭessatī"ti.

5. Atha kho bhikkhave so brāhmaṇo sakaṭasataṃ atibandhitvā nandivisālaṃ balivaddaṃ yojetvā1- etadavoca: "añja bhadra vahassu bhadrā'tiṃ atha kho bhikkhave nandivisālo balivaddo sakaṭasataṃ atibaddhaṃ pavaṭṭesi.

6. "Manāpameva bhāseyya nāmanāpaṃ kudācanaṃ
Manāpaṃ bhāsamānassa garumbhāraṃ udabbahī,
Dhanañca naṃ alabbhesi tena cattamano ahū"ti

[PTS Page 006] [\q 6/]
Tadāpi me bhikkhave amanāpā khuṃsanā vambhanā, kimaṃga pana etarahi manāpā bhavissati khuṃsanā vambhanā netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vābhiyyobhāvāya. Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvādubharatāya dupposatāya pahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Omasavāde pācittiya"nti

7. Omasavādo nāma: dasahi ākārehi omasati: jātiyāpi nāmenapi gontenapi kammenapi sippenapi ābādhenapi liṅgenapi kilesenapi āpattiyāpi akkosenapi.

Jāti nāma: dve jātiyo, hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti, hīnā nāma jāti: caṇḍālajāti veṇajāti nesādajāti rathakārajāti, pukkusajāti, esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhā nāma jāti: khattiya jāti brāhmaṇajāti, esā ukkaṭṭhā nāma jāti.

Nāmaṃ nāma: dve nāmāni, hīnañca nāmaṃ ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Hīnaṃ nāma nāmaṃ: avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ. Tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittikataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma nāmaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ. Buddhapaṭisaññuttaṃ dhammapaṭisaññuttaṃ saṅghapaṭisaññuttaṃ, tesu tesuvā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷataṃ aparibhūtaṃ cittikataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ.

-------------------------
1. Yuñjitvā - machasaṃ.

[BJT Page 018] [\x 18/]

10. Gottaṃ nāma dve gottāni, hīnañca gottaṃ ukkaṭṭhañca gottaṃ. Hīnaṃ nāma gottaṃ: kosiyagottaṃ bhāradavājagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittikataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma gottaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ: gotama gottaṃ moggallānagottaṃ kaccānagottaṃ vāseṭṭhagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ.

11. Kammaṃ nāma: dve kammāni, hīnañca kammaṃ ukkaṭṭhañca kammaṃ. Hīnaṃ nāma kammaṃ: koṭṭhakakammaṃ pupphachaḍhakakammaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma kammaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ: kasi vaṇijjā gorakkhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ.

12. Sippaṃ nāma: dve sippāni, hīnañca sippaṃ ukkaṭṭhañca [PTS Page 007] [\q 7/] sippaṃ. Hīnaṃ nāma sippaṃ: nāḷakārasippaṃ kumbhakārasippaṃ, pesakārasippaṃ cammakārasippaṃ nahāpitasippaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ etaṃ hīnaṃ nāma sippaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ: muddā gaṇanā lekhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ.

13. Sabbepi ābādhā hīnā, api ca madhumeho abādho ukkaṭṭho.

14. Liṅgaṃ nāma: dve liṅgāni, hinañca liṅgaṃ ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Hīnaṃ nāma liṅgaṃ: atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ, etaṃ hīnaṃ nāma liṅgaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ: nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ.

15. Sabbepi kilesā hīnā.

16. Sabbāpi āpattiyo hīnā. Api ca sotāpattisamāpatti ukkaṭṭhā.

[BJT Page 020] [\x 20/]

17. Akkoso nāma: dve akkoso, hīno ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso: oṭṭhosi meṇeḍāsi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi; natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā, kāṭakoṭavikāya vā, eso hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma akkoso: paṇḍitosi vyattosi medhāvīsi bahussutosi, dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati, sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti, eso ukkaṭṭho nāma akkoso.

18. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

19. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brahmaṇaṃ "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

20. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "khattiyosi brāhmaṇosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

21. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, khattiyaṃ brāhmaṇaṃ [PTS Page 008] [\q 8/] "khattiyosi brāhmaṇosī "ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

22. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ, "avakaṇṇakosi javakaṇṇakosi dhaniṭṭhakosi saviṭṭhakosi kulavaḍḍhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 022] [\x 22/]

23. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ "avakaṇṇakosi javakaṇṇakosi dhaniṭṭhakosi saviṭṭhakosi kulavaḍḍhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

24. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍḍhakaṃ "buddharakkhitosi dhammarakkhitosi saṅgharakkhitosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

25. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti buddharakkhitaṃ dhammarakkhitaṃ saṅgharakkhitaṃ "buddharakkhitosi dhammarakkhitosi saṅgharakkhitosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

26. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti, kosiyaṃ bhāradvājaṃ, "kosiyosi bhāradvājosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

27. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti gotamaṃ moggallānaṃ kaccānaṃ vāseṭṭhaṃ "kosiyosi bhāradvājosī"ti. Bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

28. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti kosiyaṃ bhāradvājaṃ "gotamosi moggallānosi kaccānosi vāseṭṭhosi"ti1 bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

29. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti gotamaṃ moggallānaṃ kaccānaṃ vāseṭṭhaṃ "gotamosi moggallānosi kaccānosi vāseṭṭhosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

------------------------
1. Vāsiṭṭhosīti - machasaṃ

[BJT Page 024] [\x 2/]

30. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti, koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍhakaṃ "koṭṭhakosi pupphachaḍḍhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

31. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti kassakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ "koṭṭhakosi pupphachaḍḍhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

32. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti koṭṭhakaṃ pupphachaḍḍhakaṃ "kāssakosi vāṇijajosi gorakkhosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

33. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti kassakaṃ vāṇijaṃ gorakkhaṃ "kassakosi vāṇijosi gorakkhosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

34. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti naḷakāraṃ kumbhakāraṃ pesakāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ "naḷakārosi kumbhakārosi pesakārosi cammakārosi nahāpitosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

35. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti, muddikaṃ gaṇakaṃ, lekhakaṃ "nāḷakārosi kumbhakārosī pesakārosi cammakārosi nahāpitosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pāciyattiyassa.

36. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti, nāḷakāraṃ kumbhakāraṃ, pesākāraṃ cammakāraṃ nahāpitaṃ "muddikosi gaṇakosi lekhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 026] [\x 26/]

37. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadati: muddikaṃ gaṇakaṃ lekhakaṃ "muddikosi gaṇakosi lekhakosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

38. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti kuṭṭhikaṃ gaṇaḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ "kuṭṭhikosi gaṇaḍikosi kilāsikosi sosikosi apamārikosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

39. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti madhumehikaṃ "kuṭṭhikosi gaṇḍikosi kilāsikosi sosikosi apamārikosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

40. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti, tuṭṭhikaṃ gaṇaḍikaṃ kilāsikaṃ sosikaṃ apamārikaṃ "madhumehikosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

41. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti madhumehikaṃ "madhumehikosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

42. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ "atidīghosi atirassosi atikaṇhosi accodātosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

43. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti nātidīghaṃ nātirassaṃ [PTS Page 009] [\q 9/] nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ "atidīghosī atirassosi atikaṇhosi accodātosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.
[BJT Page 028] [\x 28/]

44. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ "nātidīghosi nātirassosi nātikaṇhosi nāccodātosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

45. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, nātidīghaṃ nātirassaṃ, nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ "nātidīghosi nātirassosi nātikaṇhosi nāccodātosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

46. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ "rāgapariyuṭṭhitosi dosapariyuṭṭhitosi mohapariyuṭṭhitosī"ti. Bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

47. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ "rāgapariyuṭṭhitosi dosapariyuṭṭhitosi mohapariyuṭṭhitosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

48. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ "vītarāgosi vītadososi vītamohosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

49. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ "vītarāgosi vītadososi vītamohosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 030] [\x 30/]

50. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti parājikaṃ ajjhāpannaṃ saṅghādisesaṃ ajjhāpannaṃ thullaccayaṃ ajjhāpannaṃ pācittiyaṃ ajjhāpannaṃ pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannaṃ dukkaṭaṃ ajjhāpannaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ "parājikaṃ ajjhāpannosi saṅghādisesaṃ ajjhāpannosi thullaccayaṃ ajjhāpannosi pācittiyaṃ ajjhāpannosi pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannosi dukkaṭaṃ ajjhāpannosi dubbhāsitaṃ ajjhāpannosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

51. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti sotāpannaṃ "parājikaṃ ajjhāpannosi saṅghādisesaṃ ajjhāpannosi thullaccayaṃ ajjhāpannosi pācittiyaṃ ajjhāpannosi pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannosi dukkaṭaṃ ajjhāpannosi dubbhāsitaṃ ajjhāpannosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

52. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti parājikaṃ ajjhāpannaṃ saṃghādisesaṃ ajjhāpannaṃ thullaccayaṃ ajjhāpannaṃ pācittiyaṃ ajjhāpannaṃ pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannaṃ dukkaṭaṃ ajjhāpannaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannaṃ "sotāpannosī "ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

53. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti sotāpannaṃ "sotāpannosī "ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

54. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ "oṭṭhosi meṇeḍāsi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

55. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ vyattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ "oṭṭhosi meṇḍosi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi, natthi tuyhaṃ sugati duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 032] [\x 32/]

56. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti oṭṭhaṃ meṇḍaṃ goṇaṃ gadrabhaṃ tiracchānagataṃ nerayikaṃ "paṇḍitosi vyattosi vedhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

57. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ vyattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ "paṇḍitosi vyattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi, natthi tuyhaṃ duggati sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

58. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

59. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce khattiyā brāhmaṇā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

60. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo [PTS Page 010] [\q 10/] evaṃ vadeti "santi idhekacce avakaṇṇakā javakaṇṇakā dhaniṭṭhakā saviṭṭhakā kulavaḍḍhakā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce buddharakkhitā dhammarakkhitā saṃgharakkhitā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce koyisā bhāradvājā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce gotamā moggallānā kaccānā vāseṭṭhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce koṭṭhakā pupphachaḍḍhakā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce kassakā vāṇijā gorakkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce kacce naḷakārā kumbhakārā pesakārā cammakārā nahāpitā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce muddikā gaṇakā lekhakā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce kuṭṭhikā gaṇaḍikā tilāsikā sosikā apamārikā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce mudhumehikā "ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

[BJT Page 034] [\x 34/]

Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce atidīghā atirassā atitaṇhā accodā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce nātidīghā nātirassā nātikaṇhā nāccodātā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce parājikaṃ ajjhāpannāti"ti bhaṇati, santi idhekacce dubbhisitaṃ ajjhāpannā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce sotāpantā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce oṭṭhā meṇḍā goṇā gadrabhā tiracchānagatā nenarayikā natthi tesaṃ sugati duggatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

61. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce paṇḍitā vyattā vedhāvino1- bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati, sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

62. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "ye nuna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā 'ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa

63. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "ye nuna paṇḍitā vyattā medhāvino bahussuto dhammakathikā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa

64. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "na mayaṃ paṇḍitā vyattā medhāvino bahussuto dhammakathikā natthamhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṃkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa

65. Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti "na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa -pe-

1. Medhāvi - machasaṃ.

[BJT Page 036] [\x 36/]

66. Upasampanno anusampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anusampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "satti idhekacce paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṃkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa

67. Upasampanno anusampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "ye nuna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anusampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "ye nūna paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā "ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

68. Upasampanno anusampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa. Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti "na mayaṃ paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthamhākaṃ [PTS Page 011] [\q 11/] duggati sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa

69. Upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati, āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

70. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ, "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī "ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

71. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "khattiyosi brāhmaṇosi, "ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

[BJT Page 038] [\x 38/]

72. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ "khattiyosi brāhmaṇosī "ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

73. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ, "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa, upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ buhmaṇaṃ, caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa, upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "khattiyosi brāhmaṇosī" ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa, upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukaṃkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ vyattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ, "paṇḍitosi vyattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati, sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

74. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā puttusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "santi idhekacce paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā, natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

75. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "ye nūna paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

76. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "na mayaṃ paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthamhākaṃ duggati, sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

[BJT Page 040] [\x 40/]

77. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hinena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ, " caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti khattiyaṃ brāhmaṇaṃ, "caṇḍālosi veṇosi nesādosi rathakārosi pukkusosī" ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti caṇḍālaṃ veṇaṃ nesādaṃ rathakāraṃ pukkusaṃ "khattiyosi buhmaṇosī" ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo kavakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti paṇḍitaṃ vyattaṃ medhāviṃ bahussutaṃ dhammakathikaṃ, "paṇḍitosi vyattosi medhāvīsi bahussutosi dhammakathikosa, natthi tuyhaṃ duggati. Sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhā" ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

78. Upasampanno anupasampannaṃ na na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "santi idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "santi idhekacce paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati, sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

79. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti
Bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā "ye nūna paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati, sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

80. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti "na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa. Upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo davakamyatā evaṃ vadeti, "na mayaṃ paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthamhākaṃ duggati, sugatiyeva amhākaṃ pāṭikaṅkhā"ti bhaṇati āpatti vācāya vācāya dubbhāsitassa.

81. Anāpatti: atthapurekkhārassa dhammapurekkhārassa anusāsanīpurekkhārassa ummattakassa khittacittassa vedanaṭṭassa1 ādikammikassāti.

Omasavādasikkhāpadaṃ dutiyaṃ

------------------------
1. Vedanāṭṭassa - machasaṃ

[BJT Page 042] [\x 42/]

6. 1. 3
[PTS Page 012] [\q 12/] pesuññasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharanti. Imassa sutvā amussa akkhāyanti imassa bhedāya. Amussa sutvā imassa akkhāyanti sutvā amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhūnaṃ bhaṇḍana jātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharissanti imassa sutvā amussa akkhāyissānti imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyissanti amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepulalāya saṃvattantīti.

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ, sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharanti. Imassa sutvā amussa akkhāyatha imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyatha amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni hiyyovāya vepullāya saṃvattantīti. Saccaṃ bhagavā, vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharissatha imassa sutvā amussa akkhāyissatha imassa bhedāya, amussa sutvā imassa akkhāyissatha amussa bhedāya. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepulalāya saṃvantantīti. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisā, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Bhikkhu pesuññe pācittiya"nti

3. Pesuññaṃ nāma: dvīhākārehi pesuññaṃ hoti. Piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vāti. Dasahākārehi pesuññaṃ upasaṃharati jātitopi nāmatopi gottatopi kammatopi sippatopi ābādhatopi liṅgatopi kilesatopi āpattitopi akkosatopi.

[BJT Page 044] [\x 44/]

4. Jāti nāma: dve jātiyo, hīnā ca jāti ukkaṭṭhā ca jāti, hīnā nāma jāti: caṇḍālajāti veṇajāti nesādajāti rathakārajāti, pukkusajāti, esā hīnā nāma jāti. Ukkaṭṭhā nāma jāti: khattiyajāti brāhmaṇajāti, esā ukkaṭṭhā nāma jāti.

Nāmaṃ nāma: dve nāmāni, hīnañca nāmaṃ ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Hīnaṃ nāma nāmaṃ: avakaṇṇakaṃ javakaṇṇakaṃ dhaniṭṭhakaṃ saviṭṭhakaṃ kulavaḍaḍhakaṃ. Tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma nāmaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ. Buddhapaṭisaññuttaṃ dhammapaṭisaññuttaṃ saṅghapaṭisaññuttaṃ, tesu tesuvā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma nāmaṃ.

Gottaṃ nāma dve gottāni, hīnañca gotaṃ ukkaṭṭhañca gottaṃ. Hīnaṃ nāma gottaṃ: kosiyagottaṃ bhāradavājagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma gottaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ: gotama gottaṃ moggallānagottaṃ kaccānagottaṃ vāseṭṭhagottaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma gottaṃ.

Kammaṃ nāma: dve kammāni, hīnañca kammaṃ ukkaṭṭhañca kammaṃ. Hīnaṃ nāma kammaṃ: koṭṭhakakammaṃ pupphachaḍḍhakakammaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ, etaṃ hīnaṃ nāma kammaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ: kasi vaṇijjā gorakkhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma kammaṃ.

Sippaṃ nāma: dve sippāni, hīnañca sippaṃ ukkaṭṭhañca sippaṃ. Hīnaṃ nāma sippaṃ: naḷakārasippaṃ kumbhakārasippaṃ, pesakārasippaṃ cammakārasippaṃ nahāpitasippaṃ, tesu tesu vā pana janapadesu oñātaṃ avaññātaṃ hīḷitaṃ paribhūtaṃ acittīkataṃ etaṃ hīnaṃ nāma sippaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ: muddā gaṇanā lekhā, tesu tesu vā pana janapadesu anoñātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtaṃ cittīkataṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ.

Sabbepi ābādhā hīnā, api ca madhumeho abādho ukkaṭṭho.

Liṃgaṃ nāma: dve liṅgāni, hīnañca liṅgaṃ ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Hīnaṃ nāma liṅgaṃ: atidīghaṃ atirassaṃ atikaṇhaṃ accodātaṃ, etaṃ hīnaṃ nāma liṅgaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ: nātidīghaṃ nātirassaṃ nātikaṇhaṃ nāccodātaṃ, etaṃ ukkaṭṭhaṃ nāma liṅgaṃ.

Sabbepi kilesā hīnā.

Sabbāpi āpattiyo hīnā. Api ca sotāpattisamāpatti ukkaṭṭhā.

5. Akkoso nāma: dve akkosā, hino ca akkoso ukkaṭṭho ca akkoso. Hīno nāma akkoso: oṭṭhosi meṇeḍāsi goṇosi gadrabhosi tiracchānagatosi nerayikosi; natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti, yakārena vā bhakārena vā, kāṭakoṭavikāya vā, eso [PTS Page 013] [\q 13/] hīno nāma akkoso. Ukkaṭṭho nāma akkoso: paṇḍitosi vyattosi medhāvīsi bahussutosi, dhammakathikosi natthi tuyhaṃ duggati, sugatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti, eso ukkaṭṭho nāma akkoso.
6. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ caṇḍālo veṇo nesādo rathakāro pukkusoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

7. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ khattiyo brahmaṇoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

8. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ avakaṇṇako javakaṇṇako dhaniṭṭhako saviṭṭhako kulavaḍḍhakoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

9. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ buddharakkhito dhammarakkhito saṃgharakkhito bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

10. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ kosiyo bhāradvājoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

11. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ gotamo moggallāno kaccāno vāseṭṭhoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 046] [\x 46/]

12. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ koṭṭhako pupphachaḍḍhakoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

13. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ kassako vāṇijo gorakkhoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

14. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ nāḷakāro kumbhakāro pesakāro cammakāro nāhapitoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

15. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ muddiko gaṇako lekhakoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

16. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ kuṭṭhiko gaṇḍiko kilāsiko sosiko apamārikoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

17. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ madhumehikoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

18. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ atidīgho atirasso atikaṇho accodātoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

19. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ nātidīgho nātirasso nātikaṇho nāccodātoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

20. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ rāgapariyuṭṭhito dosapariyuṭṭhito mohapariyuṭṭhitoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

[BJT Page 048] [\x 48/]

21. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ vītarāgo vītadoso vītamohoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

22. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ parājikaṃ ajjhāpanno saṃghādisesaṃ ajjhāpanno thullaccayaṃ ajjhāpanno pācittiyaṃ ajjhāpanno pāṭidesaniyaṃ ajjhāpanno dukkaṭaṃ ajjhāpanno dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

23. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ sotāpannoti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

24. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ oṭṭho meṇḍo goṇo gadrabho tiracchānagato nerayiko natthi tassa sugati duggatiyeva tassaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

25. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo taṃ paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto dhammakathiko natthi tassa duggati sugatiyeva tassa pāṭikaṅkhāti bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

26. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo sanni idhekacce caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

27. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo santi idhekacce khattiyā brāhmaṇāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

28. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo sanni idhekacce paṇḍitā vyantā medhāvino bahussuto dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

[BJT Page 050] [\x 50/]

29. Upasampanno upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo ye nūna caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

30. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo sanni idhekacce paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati
"Itthannāmo sanni idhekacce paṇḍitā vyantā medhāvino bahussuto dhammakathikā natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṃkhāti bhaṇati na so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

31. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo na mayaṃ caṇḍālā veṇā nesādā rathakārā pukkusāti bhaṇati so aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

32. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati "itthannāmo na mayaṃ paṇḍitā vyattā medhāvino bahussutā dhammakathikā natthamhākaṃ duggati sugatiyeva amhākaṃ paṭikaṅkhāti bhaṇati na so [PTS Page 014] [\q 14/] aññaṃ bhaṇati taññeva bhaṇatī"ti. Āpatti vācāya vācāya dukkaṭassa.

33. Upasampanno upasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti vācāya vācāya pācittiyassa.

34. Upasampanno upasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa.

35. Upasampanno anupasampannassa sutvā upasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa.

36. Upasampanno anupasampannassa sutvā anupasampannassa pesuññaṃ upasaṃharati āpatti dukkaṭassa.

37. Anāpatti na piyakamyassa na bhedādhippāyassa ummattakassa ādikammikassāti.

Pesuññasikkhāpadaṃ tatiyaṃ

------------------------
1. 'Natthi tesaṃ duggati sugatiyeva tesaṃ pāṭikaṅkhāti' pāṭhoyaṃ na dissate marammachaṭṭhasaṅgīti piṭake.

[BJT Page 052] [\x 52/]

6. 1. 4
Padasodhammasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāsake padasodhammaṃ vācenti. Upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū upāsake padasodhammaṃ vācessanti, upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharassantīti. 1-

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ, sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave upāsake padasodhammaṃ vācetha, upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharantīti. Saccaṃ bhagavā, vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā upāsake padaso dhammaṃ vācessatha, upāsakā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharissanti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisā, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya pācitatiya"nti.

3. Yo panāti: -pe-

[PTS Page 015] [\q 15/]
Padaso nāma: padaṃ anupadaṃ anavakkharaṃ anubyañajanaṃ. Padaṃ nāma: ekato paṭṭhapetvā ekato osāpenti. Anupadaṃ nāma: pāṭekkaṃ paṭṭhapetvā ekato osāpenti. Anavakkharaṃ nāma: rūpaṃ aniccanti vuccamāno ruti2- opāteti. Anubyañajanaṃ nāma: rūpaṃ aniccanti vuccamāno vedanā aniccāti saddaṃ nicchāreti. Yañca padaṃ yañca anupadaṃ yañca anavakkharaṃ yañca anubyañajanaṃ sabbametaṃ padaso3nāma.

Dhammo nāma: buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devabhāsato 4atthūpasaṃhito dhammūpasaṃhito

------------------------
1. Viharantīti - machasaṃ 3. Padaso dhammo - sī 1
2. Rūpanti - sīmu1 rūtti - machasaṃ 4. Devatābhāsito - machasaṃ, syā,

[BJT Page 054] [\x 54/]

Vāceyyāti padena vāceti, pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya cāveti, akkharakkharāya āpatti āpatti pācittiyassa.

Anupasampanne anupasampannasaññī padasodhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa. Anupasampanne vematiko padasodhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa. Anupasampanne upasampannasaññī padasodhammaṃ vāceti āpatti pācittiyassa.

Upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa, upasampanne upasampannasaññī anāpatti.

Anāpatti: ekato uddisāpento, ekato sajjhāyaṃ karonto, yebhuyyena paguṇaṃ ganthaṃ bhaṇantaṃ opāteti, osārentaṃ opāteti, ummattakassa ādikammikassāti.

Padasodhammasikkhāpadaṃ catutthaṃ.

[BJT Page 056] [\x 56/]

6. 1. 5
Sahaseyyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena upāsakā ārāmaṃ āgacchanti dhammasavaṇāya. 1- Dhamme bhāsite therā bhikkhū yathāvihāraṃ gacchanti. Navakā bhikkhū tattheva upaṭṭhānasālāyaṃ upāsakehi saddhiṃ muṭṭhassatī asampajānā naggā vikūjamānā kākacchamānā seyyaṃ kappenti. Upāsakā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhadantā muṭṭhassatī asampajānā naggā vikūjamānā kākacchamānā seyyaṃ kappessantīti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ upāsakānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti [PTS Page 016] [\q 16/] vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū anusampannena sahaseyyaṃ kappessantīti.

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ, sannipātāpetvā te bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anupasampannena sahaseyyaṃ kappentīti. Saccaṃ bhagavā, vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anupasampannena sahaseyyaṃ appessanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu anupasampannena sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. Atha kho bhagavā āḷaviyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena kosambi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati badarikārāme. Bhikkhū āyasmantaṃ rāhulaṃ etadavocuṃ. Bhagavatā āvuso rāhula sikkhāpadaṃ paññattaṃ na anupasampannena sahaseyyā kappetabbāti, seyyaṃ āvuso rāhula jānāhīti. Atha kho bhagavā rattiyā paccusasamayaṃ paccuṭṭhāya yena vaccakuṭi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ukkāsi. Āyasmāpi rāhulo ukkāsi. Ko etthāti. Ahaṃ bhagavā rāhuloti. Kissa tvaṃ rāhula idha nisinnosīti. Atha kho āyasmā rāhulo bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

------------------------
1. Dhammassavanāya - machasaṃ
2. Vaccakuṭiyā - machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 058] [\x 58/]

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave anupasampannena dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappetuṃ" etañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu anupasampannena uttariṃ 1- dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya"nti.

3. Yo panāti: yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Anupasampanno nāma: bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. Uttariṃ dirattatirattanti: atirekadirattatirattaṃ. [PTS Page 017] [\q 17/] sahāti: ekato. Seyyā nāma: sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyenaparicchannā. Seyyaṃ kappeyyāti catutthe divase atthaṅgate suriye anupasampanne nipanne bhikkhu nipajjati āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa.

Anupasampanne anupasampannasaññī uttariṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Anupasampanne vematiko uttariṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Anupasampanne upasampannasaññī uttariṃ dirittatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanena āpatti dukkaṭassa. Upasampanne anupasampannasaññī āpatti dukkaṭassa. Upasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa. Upasampanne upasampannasaññī anāpatti.

Anāpatti: dve tisso rattiyo vasati, ūnakadvetisso rattiyo vasati. Dve rattiyo vasitvā tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasati, sabbaacchanne sabbaaparicchanne2- yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanena anupasampanne nipanne bhikkhu nisīdati, bhikkhu nipanne anupasampanno nisīdati ubho vā nisīdanti.

Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ pañcamaṃ

-------------------------
1. Uttari - machasaṃ,
2. Sabbacchanne sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabba acchanne machasaṃ.

[BJT Page 060] [\x 60/]

6. 1. 6
Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho kosalesu janapadesu1 sāvatthiṃ gacchanto sāyaṃ aññataraṃ gāmaṃ upagañchi. 2- Te kho pana samayena tasmiṃ gāmake3 aññatarissā itthiyā āvasathāgāraṃ paññāttaṃ hoti. Atha kho āyasmā anuruddho yena sā itthi tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca: "sace te bhagini agaru vaseyyāma ekarattaṃ āvasathāgāreti" vaseyyātha bhanteti. Aññopi addhikā yena sā itthi tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavocuṃ: "sace te ayye agaru vaseyyāma ekarattaṃ [PTS Page 018] [\q 18/] āvasathāgāreti" eso kho ayyo samaṇo paṭhamaṃ upagato, sace so anujānāti vaseyyāthāti atha kho te addhikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: "sace te bhante agaru vaseyyāma ekarattaṃ āvasathāgare"ti. Vaseyyātha āvusoti.

2. Atha kho sā itthi āyasmante anuruddhe sahadassanena paṭibaddhacittā ahosi. Atha kho sā itthi yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "ayye bhante imehi manussehi ākiṇṇo na phāsu viharissati. Sādhāhaṃ bhante ayyassa mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpeyyanti.4 Adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena. Atha kho sā itthi āyasmato anuruddhassa mañcakaṃ abbhantaraṃ paññāpetvā5 alaṃkatapaṭiyattā gandhagandhinī yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā, sādhāhaṃ bhante ayyassa pajāpati bhaveyya"nti. Evaṃ vutte āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho sā itthi āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko, ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā, tatiyampi kho sā itthī āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: sādhu bhante ayyo mañceva paṭicchatu, 6sabbañca sāpateyya"nti dutiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho sā itthi āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "ayyo bhante abhirūpo dassanīyo pāsādiko, ahañcamhi abhirūpā dassanīyā pāsādikā, sādhu bhante ayyo mañceva paṭicchatu, sabbañca sāpateyya"nti tatiyampi kho āyasmā anuruddho tuṇhī ahosi.

------------------------
1. Janapade, machasaṃ, 4. Paññapeyyanti, machasaṃ
2. Upagacchi machasaṃ, 5. Paññapetvā, machasaṃ
3. Gāme, machasaṃ, 6. Samapaṭicchatu, syā,

[BJT Page 062] [\x 62/]

Atha kho sā itthi sāṭakaṃ nikkhipitvā āyasmato anuruddhassa purato caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipitvā taṃ itthiṃ neva olokesi napi ālapi. Atha kho sā itthi "acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, bahū me manussā satenapi sahassenapi pahiṇanti. Ayaṃ pana samaṇo mayā sāmaṃ yāciyamāno na icchati mañce va paṭicchituṃ sabbañca sāpateyya"nti, sāṭakaṃ nivāsetvā āyasmato anuruddhassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yāhaṃ evamakāsiṃ, tassā me bhante ayyo accayaṃ accayato patigaṇhātu1- āyatiṃ saṃvarāyā"ti taggha taṃ2- bhagini accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yā tvaṃ evamakāsi, yato ca kho tvaṃ bhagini accayaṃ accayato disvā [PTS Page 019] [\q 19/] yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhi hesā bhagini ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ3- saṃvaraṃ āpajjatīti.

4. Atha kho sā itthi tassā rattiyā accayena āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ itthiṃ āyasmā anuruddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuntejesi sampahaṃsesi. Atha kho sā itthi āyasmatā anuruddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca. Abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyayathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikakkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanno rūpāni dakkhintīti evamevaṃ ayyena anuruddhena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante taṃ bhagavantaṃ4- saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsikaṃ maṃ ayyo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

5. Atha kho āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārācesi. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma āyasmā anuruddho mātugāmena sahaseyyaṃ kappassatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ.

------------------------
1. Paṭiggaṇhātu, - machasaṃ 2. Tvaṃ - machasaṃ, sīmu.
3. Āyatiñca - machasaṃ, sīmu. 4. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ - simu.

[BJT Page 064] [\x 64/]

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ panaraṇe bhikkhusaṅghaṃ, sannipātāpetvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ anuruddha mātugāmena sahaseyyaṃ kappesiti, saccaṃ bhagavā, vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ anuruddha ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ anuruddha mātugāmena sahaseyyaṃ kappessasi. Netaṃ anuruddha appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, athakhvetaṃ anuruddha appasannānañca appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya: evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya pācittiya"nti.

6. Yo panāti: yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Mātugāmo nāma: manussitthi, na yakkhī1na peti, na tiracchānagatā, anatamaso tadahujātāpi dārikā pageva mahantari. Sahāti: ekato, seyyā nāma: sabbacchannā sabbaparicchannā yebhuyyenacchannā yebhuyyena paricchannā.
[PTS Page 020] [\q 20/] seyyaṃ kappeyyāti: atthaṃgate suriye mātugāme nipante bhikkhu nipajjati āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nipanne mātugāmo nipajjati āpatti pācittiyassa. Ubho vā nipajjanti āpatti pācittiyassa. Uṭṭhahitvā punappunaṃ nipajjanti āpatti pācittiyassa.

Mātugāme mātugāmasaññī sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī sahaseyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

Upaḍḍhacanne upaḍḍhaparicchanne āpatti dukkaṭassa. Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatitthiyā vā sahaseyyaṃ kappeti āpatti dukkaṭassa. Amātugāme mātugāmasaññī āpatti dukkaṭassa. Amātugāma vematiko āpatti dukkaṭassa. Amātugāme amātugāmasaññī anāpatti.

Anāpatti: sabbaacchanne sabbaaparicchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne, mātugāme nipanne bhikkhu nisīdati, bhikkhu nipanne mātugāmo nisidati. Ubho vā nisīdanti, ummattakassa ādikammikassāti.

Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ

-------------------------
1. Yakkhini - machasaṃ

[BJT Page 066] [\x 66/]

6. 1. 7
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ virati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulūpago hoti. Bahukāni kulāni upasaṅkamati. Atha kho āyasmā udāyī pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenaññataraṃ kulaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gharaṇī nivesanadvāre nisinnā hoti. Gharasuṇbhā āvasathadvāre nisinnā hoti. Atha kho āyasmā udāyī yena gharaṇī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ deseti. 1- Atha kho gharasuṇāya etadahosi ninnu kho so samaṇo sassuyā jāro udāhu obhāsatiti.

2. Atha kho āyasmā udāyī gharaṇiyā upakaṇṇake dhammaṃ desetvā yena gharasuṇhā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ deseti. Atha kho gharaṇiyā etadahosi. Kinnu kho so samaṇo gharasuṇhāya jāro udāhu [PTS Page 021] [\q 21/] obhāsatīti.
3. Atha kho āyasmā udāyī gharasuṇhāya upakaṇṇake dhammaṃ desetvā pakkāmi. Atha kho gharaṇī gharasuṇhaṃ etadavoca: "he je, kiṃ te so2- samaṇo avocā"ti dhammaṃ me ayyo desesi. Ayyāya pana kiṃ avocāti. Mayhampi dhammaṃ desesīti. Tā ujjhāyanti khīyanti vipācenti; kathaṃ hi nāma ayyo udāyī upakaṇṇake dhammaṃ desessati, nanu nāma vissaṭṭhena vivaṭena3 dhammo desetabboti.

4. Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ itthīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khiyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmassa dhammaṃ desessatīti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ udāyiṃ paṭipucchi: saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmassa dhammaṃ desesīti. Saccaṃ bhagavā.

------------------------
1. Desesi - machasaṃ
2. Eso - machasaṃ
3. Vivaṭena asaṃvutena - sīmu.

[BJT Page 068] [\x 68/]

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmassa dhammaṃ desessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādaya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.
Atha kho bhagavā āyasmaṃ udāyiṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅaghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samaṃparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannā pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu mātugāmassa dhammaṃ deseyya pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena upāsikā bhikkhū passitvā etadavocuṃ: "iṅghayyā1- dhammaṃ desethā"ti. Na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti, iṅghayyā chappañcavācāhi dhammaṃ desetha, sakkā ettakenapi aññātunti. 2- Na bhagini kappati mātugāmassa dhammaṃ desetunti kukkuccāyantā na desesuṃ. Upāsikāyo3ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma ayyā amhehi yāciyamānā dhammaṃ na desessantī "ti. Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ upāsikānaṃ ujjhāyantīnaṃ khiyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave mātugāmassa chappañcavācāhi dhammaṃ desetuṃ". Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ udadiseyyātha:

Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseyya pācittiyanti.

[PTS Page 022] [\q 22/] evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

6. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ mātugāmassa chappañcavācāhi4- dhammaṃ desetunti, te aviññaṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū apapicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti; kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū aviññaṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ desessanatīti.

------------------------
1. Iṅghāyyā - machasaṃ
2. Sakkā ettakenapi dhammo aññātunti - machasaṃ
3. Upāsikā - machasaṃ
4. Mātugāmassa uttariṃ chappañcāvācāhi - sīmu 1 sīmu 11

[BJT Page 070] [\x 70/]

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ desethāti. Saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā aviññuṃ purisaviggahaṃ upanisīdāpetvā mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ desessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa,appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa attavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena pācittiya"nti.

8. Yo panāti: yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Mātugāmo nāma: manussitthi na yakkhī na petī na tiracchānagatā viññū paṭibalā hoti subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ. Uttariṃ chappañcavācāhīti: atirekachappañcavācāhi. Dhammo nāma: buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devabhāsito atthūpasaṃhito dhammūpasaṃhito. Deseyyāti: padena deseti pade pade āpatti pācittiyassa. Akkharāya deseti akkharakkharāya āpatti pācittiyassa. Aññatra viññunā parisaviggahenāti: ṭhapetvā viññuṃ purisaviggahaṃ viññū nāma: purisaviggaho paṭibalo hoti subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhallāduṭṭhallaṃ ājānituṃ.

Mātugāme mātugāmasaññī uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa. Mātugāme vematiko uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññī uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti pācittiyassa.

[BJT Page 072] [\x 72/]

Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakassa vā [PTS Page 023] [\q 23/] tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā uttariṃ chappañcavācāhi dhammaṃ deseti aññatra viññunā purisaviggahena āpatti dukkaṭassa. Amātugame mātugamasaññī āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa, amātugāme amātugāmasaññī anāpatti.

Anāpatti: viññunā purisaviggahena chappañcavācāhi dhammaṃ deseti, ūnakachappañcavācāhi dhammaṃ deseti, uṭṭhahitvā puna nisīditvā deseti, mātugamo uṭṭhahitvā puna nisīdati tasmiṃ deseti, aññassa mātugāmassa deseti. Pañhaṃ pucchati, pañhaṃ puṭṭho katheti, añassatthāya bhaṇantaṃ mātugāmo suṇāti, ummattakassa ādikammikassāti.

Dhammadesanāsikkhāpadaṃ sattamaṃ

[BJT Page 074] [\x 74/]

6. 1. 8
Bhūtārocanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ upagacchiṃsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñjena paggahena yāpetuṃ.

2. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi. "Etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñjena paggahena yāpetuṃ. Kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilameyyāmā"ti.

3. Ekacce evamāhaṃsu. "Handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema. Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā"ti.

4. Ekacce evamāhaṃsu. "Alaṃ āvuso kiṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena, handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ duteyyaṃ harāma. Evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā"ti.

5. Ekacce evamāhaṃsu. "Alaṃ āvuso kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena kiṃ gihīnaṃ duteyyaṃ haṭena, handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissāma. 'Asuko bhikkhu paṭhamassa [PTS Page 024] [\q 24/] jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī

[BJT Page 076] [\x 76/]

Asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño'ti evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti, evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā"ti.

6. Esoyeva kho āvuso seyyo yo amhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsitoti. Atha kho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu: "asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño'ti

7. Atha kho te manussā "lābhā vata no suladdhaṃ vata no yesaṃ no evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā, na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā"ti. Te na tādisāni bhojanāni attanā bhuñjanti. Mātāpitunnaṃ1- denti puttadārassa denti. Dāsakammakaraporisassa denti. Mittāvaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti. Yādisāni bhikkhūnaṃ denti, na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā pivanti. 2Mātāpitunnaṃ denti. Puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti. Mittāmaccānaṃ denti. Ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti.

8. Atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṃ. Pīnindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Ācinnaṃ kho panetaṃ vassaṃ vutthānaṃ3 bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho te bhikkhū vassaṃ vutthā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena vesālī tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kuṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

9. Tena kho pana samayena disāsu vassaṃ vutthā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇuḍuppaṇḍukajānā dhamanisatanthatagattā. Vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīnindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ.

-----------------------
1. Mātāpitunaṃ - machasaṃ.
2. Khādanti sāyanti pivanti (katthavi)
3. Vassaṃ vuṭṭhānaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 078] [\x 78/]

10. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca: [PTS Page 025] [\q 25/] "kacci bhikkhave khamanīyaṃ kacci yāpaniyaṃ kacchi samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā"ti. Khamanīyaṃ bhagavā yāpanīyaṃ bhagavā samaggā ca mayaṃ bhante sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā na ca piṇḍakena kilamimhāti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti. Jānantāpi na pucchanti. Kālaṃ viditvā pucchanti kālaṃ viditvā na pucchanti. Atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ, anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ, dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti. Dhammaṃ vā desissāma sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmā"ti.

11. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca: "yathā kathaṃ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, kacci pana vo bhikkhave bhūtanti. Bhūtaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ bhikkhave, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe bhikkhave udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya bhūtasmiṃ pācittiya"nti.
12. Yo panāti: yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma.

13. Uttarimanussadhammo nāma: jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati. Jhānanti paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ. Vimokkhoti suññato vimokkho animitto vimokkho appaṇihito vimokkho. Samādhīti suññato samādhi animitto samādhi appaṇihito samādhi. Samāpattiti suññatā samāpatti animittā samāpatti appaṇihitā appaṇihitā samāpatti. [PTS Page 026] [\q 26/] ñāṇadassananti.

[BJT Page 080] [\x 80/]

Tisso vijjā. Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro idadhipādā pañcindriyāni pañcabalāni sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Phalasacchikariyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā sakadāgāmiphalassa sacchikariyā anāgāmiphalassa sacchikiriyā arahattassa 1- sacchikiriyā kilesappahānanti rāgassa pahānaṃ dosassa pahānaṃ mohassa pahānaṃ. Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṃ vinīvaraṇatā dosā cittaṃ vinīvaraṇatā mohā cittaṃ vinīvaraṇatā. Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati. Catutthena jhānena suññāgāre abhirati.

14. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamassa jhānassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamassa jhānassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatati pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

15. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyaṃ jhānaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyassa jhānassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyassa jhānassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācitatiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa dutiyaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tatiyaṃ jhānaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tatiyassa jhānassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tatiyassa jhānassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tatiyaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa catutthaṃ jhānaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catutthaṃ jhānaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catutthassa jhānassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catutthassa jhānassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catutthaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

16. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ vimokkhaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ vimokkhaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ vimokkhaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatassa vimokkhassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatassa vimokkhassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññato vimokkho sacchiketā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ vimokkhaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ vimokkhaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ vimokkhaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animitassa vimokkhassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittassa vimokkhassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animitto vimokkho sacchikato mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ vimokkhaṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ vimokkhaṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ vimokkhaṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitassa vimokkhassa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitassa vimokkhassa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihito vimokkho sacchikato mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samādhiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samādhiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ sāmādhiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatassa samādhissa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatassa samādhissa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññato samādhiṃ sacchikato mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ samādhiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ samādhiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ sāmādhiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittassa samādhissa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittassa samādhissa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihito samādhi mayā sacchikato mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ samādhiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ samādhiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ sāmādhiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitassa samādhissa lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitassa samādhissa vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihito samādhi sacchikato mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

------------------------
1. Arahattaphalassa - machasaṃ

[BJT Page 082] [\x 82/]

Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samāpattiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samāpattiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññataṃ samāpattiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatāya samāpattiyā lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatāya samāpattiyā vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa suññatā samāpatti sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ samāpattiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ samāpattiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittaṃ samāpattiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittāya samāpattiyā lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittāya samāpattiyā vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa animittā samāpatti sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitaṃ samāpattiṃ samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitāya samāpattiyi lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyati anupasampannassa appaṇihitāya samāpattiyā vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

18. Āroceyyāti anupasampannassa tisso vijjā samāpajjinti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tisso vijjā samāpajjāmīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tisso vijjā samāpannoti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissannaṃ vijjānaṃ lābhīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissannaṃ vijjānaṃ vasīmhīti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tisso vijjā sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

Āroceyyāti anupasampannassa tissanaṃ vijjānaṃ samāpajjiṃ bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissanaṃ vijjānaṃ samāpajjāmi bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissanaṃ vijjānaṃ samāpanno bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissanaṃ vijjānaṃ lābhīmhiti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa tissanaṃ vijjānaṃ sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.

20. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro [PTS Page 027] [\q 27/] satipaṭṭhāne samāpajjiṃ bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro satipaṭṭhāne samāpajjāmi bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro matipaṭṭhāne samāpanno bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro satipaṭṭhāne ididhipādānaṃ lābhīmhiti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro satipaṭṭhāne sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa cattāro sammapaṭṭhāne samāpajjiṃ bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro sammapaṭṭhāne samāpajjāmi bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro sammapaṭṭhāne samāpanno bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro catunnaṃ ididhipādānaṃ lābhīmhiti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro iddhipādā sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.
Āroceyyāti anupasampannassa cattāro idadhipāde samāpajjiṃ bhaṇantassa
Āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro idadhipāde samāpajjāmi bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa cattāro idadhipāde samāpanno bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti anupasampannassa catuttaṃ ididhipādānaṃ lābhīmhiti bhaṇantassa āpatti pācittiyassa. Āroceyyāti
Anupasampannassa cattāro idadhipādā sacchikatā mayāti bhanantassa āpatti pācittiyassa.
[BJT Page 098] [\x 98/]

6. 1. 9
Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto chabbaggiyehi bhikkhūhi saddhiṃ bhaṇḍanakato hoti. So sañcetanikaṃ sukakvisaṭṭhiṃ āpattiṃ āpajjitvā saṅghaṃ tassā āpattiyā parivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṃ adāsi.

2. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. So parivasanto bhattagge āsanapariyante nisīdi. Chabbaggiyā bhikkhū te upāsake etadavocuṃ: "eso āvuso āyasmā upanando sakyaputto tumhākaṃ sambhāvito kulūpago1- yeneva hatthena saddhādeyyaṃ bhuñjati teneva hatthena upakkamitvā asuciṃ mocesi. So sañcetanikaṃ [PTS Page 031] [\q 31/] sukkavisaṭṭhiṃ āpattiṃ āpajjitvā saṅghaṃ tassā āpattiyā parivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho tassā āpattiyā parivāsaṃ adāsi. So parivasanto āsanapariyante nisinno"ti.

3. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa ārocessantī "ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa arocethāti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa ārācessatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisā, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭaṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā2- pācittiya"nti.

4. Yo panāti: yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu. Tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti. Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa. Duṭṭhullā nāma āpatti cattāri ca pārājikāni terasa ca saṅghādisesā. Anupasampanno nāma bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāma. Āroceyyāti āroceti3 itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā.

-------------------------
1. Kulūpako - machasaṃ 2. Bhikkhusammatiyā - syā 3. Āroceyya - machasaṃ

[BJT Page 100] [\x 100/]

Aññatra bhikkhusamamutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ. Atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā na kulapariyantā, atthi bhikkhusammuti kulapariyantā na āpattipariyantā, atthi bhikkhusammuti āpattipariyantā ca kulapariyantā ca, atti bhikkhu sammuti neva āpattiparipantā na kulapariyanti.

Āpattipariyantānāma āpattiyo pariggahitāyo honti entakāhi āpattihi ārocetabbati. 1- Kulapariyantā nāma kulāni pariggahitāni honti rattakesu kulosu ārocetabbāti. Āpattipariyantā ca kulapariyantā ca nāma āpattiyo ca pariggahitāyo honti kulāni ca pariggahitāni honti ettakāhi āpattihi ettakesu kulesu ārocetabbāti. Neva āpattipariyantā na kulapariyantā nāma āpattiyo ca apariggahitāyo honti kulāni ca apariggahitāni honti ettakāhi āpattihi ettakesu kulesu ārocetabbāti.

Āpattipariyante yā āpattiyo pariggahitāyo honti tā āpattiyo ṭhapetvā aññāhi āpattihi āroceti āpatti pācittiyassa.

Kulapariyante yāni kulāni parillahitāni [PTS Page 032] [\q 32/] honti tāni kulāni ṭhapetvā aññesu kulesu āroceti āpatti pācittiyassa.

Āpattipariyante ca kulapariyante ca yā āpattiyo pariggahitāyo honti tā āpattiyo ṭhapetvā yāni kulāni pariggahitāni honti. Tāni kulāni ṭhapetvā aññahi āpattihi aññesu kulesu āroceti āpatti pācittiyassa.

Neva āpattipariyante na kulapariyante anāpatti.

Duṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññi anupasampannassa āroceti aññatra bhikkhusammutiyā āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā vematiko anupasampannassa āroceti aññatra bhikkhusammutiyā āpatti pācittiyassa. Duṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññi anupasampannassa āroceti aññatra bhikkhusammutiyā āpatti pācittiyassa.

1. Ārocetabboti - machasaṃ

[BJT Page 102] [\x 102/]

Aduṭṭhullaṃ āpattiṃ āroceti āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa duṭṭhullaṃ vā aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ āroceti āpatti dukkaṭassa.

Aduṭṭhullāya āpattiyā duṭṭhullāpattisaññi āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā vematino āpatti dukkaṭassa. Aduṭṭhullāya āpattiyā aduṭṭhullāpattisaññi āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti vatthuṃ āroceti no āpattiṃ, āpattiṃ āroceti no vatthuṃ, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Navamaṃ duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ

6. 1. 10
Paṭhavikhaṇanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye tena kho pana samayena āḷavakā1- bhikkhu navakammaṃ karontā paṭhaviṃ2- kaṇantipi khaṇāpentipi. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputatiyā paṭhaviṃ khaṇissantipi khanāpessanti pi, ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jivaṃ vaheṭhessantī"ti assosuṃ. Tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ
2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āḷavakā bhikkhu paṭhaviṃ khaṇissanti pi khaṇāpessantipiti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhusaṃghaṃ sannipātetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave harite uccārampi passāvampi kheḷampi karonti saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā paṭhaviyaṃ khaṇīssathāpi khaṇāpessathāpi5jivasaññino hi moḷapurisā [PTS Page 033] [\q 33/] manussā paṭhaviyā. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho te bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvābhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu paṭhaviyaṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiya"nti.

1. Āḷavikā - syā, 2. Paṭhaviṃ, - machasaṃ,
3. Viheṭhentīti - machasaṃ 4. Khaṇathapi khaṇāpethapiti - machasaṃ,
5. Khaṇissathapi khaṇāpessathapi - machasaṃ

[BJT Page 104] [\x 104/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Paṭhavi nāma dve paṭhaviyo jātā ca paṭhavi ajātā ca paṭhavi, jātā nāma paṭhavi suddhapaṃsu suddhamattikā appapāsāṇā appasakkharā appakaṭhalā appamarukkhā appavālikā yebhuyyena paṃsu1- yebhuyyena mattikā adaḍḍhāpi vuccati jātā paṭhavi, yopi saṃsupuñejā vā mattikāpuñejā vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho sopi2- vuccati jātā paṭhavī. Ajātā nāma paṭhavī suddhapāsāṇā suddhasasakkharā suddhakaṭhalā suddhamarumbā suddhavālikā appapaṃsu appamattikā yebhuyyena pāsāṇā yebhuyyena sakkharā yebhuyyena kaṭhalā yebhuyyena marumbā yebhuyyena vālikā daḍḍhāpi vuccati ajātā paṭhavī. Yopi saṃsupuñejā vā mattikā puñejā vā omaka cātumāsaṃ ovaṭṭho sopi vuccati ajātā paṭhavī.

Khaṇeyyāti sayaṃ khaṇati āpatti pācittiyassa. Khaṇāpeyyāti aññaṃ āṇāpeti āpatti pācittiyassa. Sakiṃ āṇanto bahukampi khaṇati āpatti pācittiyassa.

Paṭhaviyā paṭhavisaññi khaṇati vā khaṇāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā dahati vā dahāpeti vā āpatti pācittiyassa. Paṭhaviyā vematiko khaṇati vā khaṇāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā dahati vā dahāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Paṭhaviyā apaṭhavisaññi khaṇati vā khaṇāpeti vā bhīndati vā bhedāpeti vā dahati vā dahāpeti vā anāpatti.

Apaṭhaviyā paṭhavisaññi āpatti dukkaṭassa. Apadhaviyā vematiko āpatti dukkaṭassa. Apaṭhaviyā apaṭhavisaññi anāpatti.

Anāpatti: imaṃ jāna, imaṃ dehi, imaṃ āhara, iminā attho, imaṃ kappiyaṃ karohiti bhaṇati, asañavicca asatiyā, ajānantassa ummantakassa ādikammikassāti.

Paṭhavikhaṇanasikkhāpadaṃ

Musāvādavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ
Musā omasa pesuññaṃ padaseyyā ca te duve, 3-
Aññatra viññanā bhūtā duṭṭhullāpatti khaṇenacā'ti4-

1. Yebhuyyena saṃsukā - machasaṃ 2. Ayaṃpi - machasaṃ
3. Padaseyyāya ce duve - machasaṃ 4. Khaṇanācāti - machasaṃ

[BJT Page 106] [\x 106/]

6. 2. 1
[PTS Page 034] [\q 34/] bhūtagāmasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhu navakammaṃ karontā rukkhaṃ chindanānipi chedāpentipi. Aññataropi āḷavako bhikkhu rukkhaṃ chindati. Tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā taṃ bhikkhuṃ etadavoca. 'Mā bhante antano bhavanaṃ katatukāmo mayihaṃ bhavanaṃ jinditi. So bhikkhu anādiyanto chindiyeva tassā ca devatāya dārakassa bāhuṃ ākoṭesi. Atha kho tassa, devatāya etadahosi. 'Yannunāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ idheva jīvitā voropeyya'nti. Atha kho tassā devatāya etadahosi. Na kho metaṃ patirūpaṃ yāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ idheva jīvitā voropeyyaṃ, yannunāhaṃ bhagavato etamatthaṃ āroceyya'nti. Atha kho sā devatā yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

"Sādhu sādhu devate sādhu tvaṃ devate taṃ bhikkhuṃ jivatā na voropesi. Sacajja tvaṃ devate taṃ bhikkhuṃ jīvitā voropeyyāsi bahuñca tvaṃ devate apuññaṃ pasaveyyāsi. Gaccha tvaṃ devate apuññaṃ pasaveyyāsi. Gacca tvaṃ devate amukasmiṃ okāse rukkho vivitto tasmiṃ upagacchāti".

2. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā rukkhaṃ chinidissanti pi chedāpessanti pi ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā jivaṃ viheṭhessantī"ti. 1Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ sanussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āḷavakā bhikkhu rukkhaṃ chindissanti pi chedāpessantipīti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhusaṃghaṃ sannipātetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi. Saccaṃ kira kumhe bhikkhave rukkhaṃ chindathāpi chedāpethāpiti' saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā rukkhaṃ chandissathāpi chedāpessathāpi jivasaññino hi moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya atha kho vataṃ moghapurisa appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho te bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Bhūtagāma pātavyatāya pācittiya"nti.

1. Viheṭhentīti - machasaṃ

[BJT Page 108] [\x 108/]

3. Bhūtagāmo nāma: pañca bījajātāni mulabījaṃ khandhabījaṃ eebījaṃ aggabījaṃ bījabījameva1- pañcamaṃ.

[PTS Page 035] [\q 35/] mulabījaṃ nāma: haliddisaṃgiveraṃ vacaṃ2 vacatthaṃ ativisaṃ3kaṭukarohiṇī usīraṃ bhaddamuttakaṃ yāni vā panaññāni pi atthi khandhe jāyanti khandhe sañajāyanti etaṃ mulabījaṃ nāma.
[BJT Page 108] [\x 108/]

3. Bhūtagāmo nāma: pañca bījajātāni mulabijaṃ khandhabījaṃ eebījaṃ aggabījaṃ bījabījameva1- pañcamaṃ.

Mulabījaṃ nāma: haliddi siṃgiveraṃ vacaṃ2- vacatthaṃ ativisaṃ3 kaṭukarohiṇi usiraṃ bhaddamunnakaṃ yāni vā panaññāni pi atthi mule jāyanti mule sañajāyanti etaṃ mulabījaṃ nāma.

Khandhabījaṃ nāma: assattho nigrodho pilakkho udumbaro kacchako kapitthano, yāni vā panaññāni pi atthi khandhe jāyanti khandhe sañajāyanti etaṃ khandhabījaṃ nāma.

Ephabījaṃ nāma: ucchu vepha vepha naḷo yāni vā panaññānipi atthi pabbe jāyanti pabbe sañajāyanti etaṃ eebījaṃ nāma.

Aggabījaṃ nāma: ajjakaṃ4- phaṇijjakaṃ5- hiriveraṃ yāni vā panaññānipi atthi agge jāyanti agge sañajāyanti etaṃ aggabījaṃ nāma.

Bījabījaṃ nāma: pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ yāni vā panaññānipi atthi bīje jāyanti bīje sañajāyanti etaṃ bījabījaṃ nāma.

Bīje bījasaññi chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā pavati vā pavāpeti vā āpatti pācittiyassa. Bīje vematiko chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā pacati vā pacāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Khije akhijasaññi chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā pacati vā pacāpeti vā anāpatti.

Abīje bījayasaññi āpatti dukkaṭassa. Abīje vematiko āpattidukkaṭassa. Abīje abījasaññi anāpatti.

Anāpatti: imaṃ jāna imaṃ dehi āhāra iminā attho imaṃ kappiyaṃ karohīti bhaṇati, asañcicca asatiyā ajānantassa ummattakassa ādikammikassāti.

Bhūtagāmasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ

1. Khīja khijañceva - katthaci, 2. Vacā - machasaṃ
3. Ativisā machasaṃ 4. Ajjukaṃ - machaṃ,
5. Paṇijjakaṃ - sī1

[BJT Page 110] [\x 110/]

6. 2. 2
Aññavādakasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṃ ācaritvā saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā channo saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paricarissati ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti ujjhāyanti khiyanti vipācenti; "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu harite accārampi passāvampi kheḷampi karonti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhusaṃghaṃ sannipātetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave harite uccārampi passāvampi kheḷampi karonti saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa
Saccaṃ kira tvaṃ channa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarasi, ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarissasi ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Netaṃ [PTS Page 036] [\q 36/] moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave ropetabbaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.

2. Suṇatu me bhante saṃgho ayaṃ channo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyucajiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati yadi saṃghassa pantakallaṃ saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropeyya esā ñatti,

Khandhabījaṃ nāma: assattho nigrodho pilakkho udumbaro kacchako kapitthano, yāni vā panaññāni pi atthi khandhe jāyanti khandhe sañajāyanti khandhabījaṃ nāma.

Eebījaṃ nāma: ucchu vepha nalo yani vā panaññāni pi atthi pabbe jāyanti pabbe sañajāyanti etaṃ eebījaṃ nāma.

Aggabījaṃ nāma: ajjakaṃ4- phaṇijjakaṃ 5- hiriveraṃ yāni vā panaññāni pi atthi agge jāyanti agge sañajāyanti etaṃ aggabījaṃ nāma.

Khījabījaṃ nāma: pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ yani vā panaññāni pi atthi bīje jāyanti bīje sañajāyanti etaṃ bījabījaṃ nāma.

Bīje bījasaññi chindati vā chedāpeti vā hindati vā bhedāpeti vā pacati vā pacāpeti vā āpatti pācittiyassa. Bīje vematiko chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā pacati vā pacāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Bīje abījasaññi chindati vā chedāpeti vā bhindati vā bhedāpeti vā pacati vā pacāpeti vā anāpatti.

Abīje bījemaññi āpatti dukkaṭassa. Abīje vematiko āpattidukkaṭassa. Abīje abijasaññi anāpatti.

Anāpatti: imaṃ jāna imaṃ dehi imaṃ āhara iminā attho imaṃ kappiyaṃ karohīti bhaṇati, asañcicca asatiyā ajānantassa ummattakassa ādikammikassāti.

Bhūtagāmasikkhāpadaṃ paṭhamaṃ

1. Bīja bījañceca - katthavi, 2. Vacā - machasaṃ
3. Ativisā machasaṃ 4. Ajjukaṃ - machasaṃ
5. Paṇijjakaṃ - sī1

[BJT Page 110] [\x 110/]

6. 2. 2
Aññavādakasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṃ ācaritvā saṃghasajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ hi āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā channo saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paricarissati ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti -pe-
Saccaṃ kira tvaṃ channa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarasi, ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarissasi ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave ropetabbaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.

2. Suṇātu me bhante saṃgho ayaṃ channo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropeyya phasā ñatti,

3. Suṇātu me bhante saṃgho ayaṃ channo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropeti, yassāyasmato khamata channassa bhikkhuno aññavādakassa ropanā so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. Ropitaṃ saṃghena channassa bhikkhuno aññavādakaṃ, khamati saṃghassa tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti.

[BJT Page 112] [\x 112/]
4. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ channaṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Aññavādeke pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

5. Tena kho pana samayena āyasmā channo saṃghamajjhe āpattiyi anuyujiyamāno aññenaññaṃ paṭicaranto āpattiṃ āpajjissāmiti tuṇhībhuto saṃghaṃ viheseti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā channo saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno tuṇahī bhuto saṃghaṃ vihesessatīti. - Pe -
Saccaṃ kira tvaṃ channa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno tuṇhībhuto saṃghaṃ vihesesīti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno tuṇbhībhuto saṃghaṃ vihesessasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave ropetabbaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.

6. Suṇātu me bhante saṃgho ayaṃ channo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno tuṇhibhūto saṃghaṃ viheseti, yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropeyya phasā ñatti,

7. Suṇātu me bhante saṃgho ayaṃ channo bhikkhu saṃghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno tuṇhībhuto saṃghaṃ viheseti, saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropeti, yassāyasmato khamata channassa bhikkhuno vihesakassa ropanā so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya. Ropitaṃ saṃghena channassa bhikkhuno vihesakaṃ, khamati saṃghassa tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti.

8. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ channaṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Aññavādeke vihesake pācittiya"nti.

1. Dubbharatāya - machasaṃ

[BJT Page 114] [\x 114/]

[PTS Page 037] [\q 37/] aññavādako nāma: saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathekukāmo taṃ ugghāṭetukāmo1aññenaññaṃ paṭicarati, ko āpanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti, eso aññāvādako nāma.

Vihesako nāma: saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo taṃ ugghāṭetukāmo1tuṇhibhuto saṃghaṃ viheseti eso vihesako nāma.

Āropite aññavādake saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo taṃ ugghāṭetukāmo aññenaññaṃ paṭicarati ko apanno kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti āpatti dukkaṭassa.

Āropite vihesake saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo taṃ ugghāṭetukāmo tuṇhībhuto saṃghaṃ viheseti āpatti dukkaṭassa.
Ropite aññavādake saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo taṃ ugghāṭetukāmo aññenaññaṃ paṭicarati, ko āpatti kiṃ āpanno kismiṃ āpanno kathaṃ āpanno kaṃ bhaṇatha kiṃ bhaṇathāti āpatti pācittiyassa.

Ropite vihesake saṃghamajjhe vatthusmiṃ vā āpattiyā vā anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo taṃ ugghāṭetukāmo tuṇhibhūto saṃghaṃ viheseti āpatti pācittiyassa.
Dhammikamme dhammakammasaññi aññavādake vihesake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko aññavādake vihesake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī aññavādake vihesake āpatti pācittiyassa.

1. Na ugghāṭetukāmo - machasaṃ,

[BJT Page 116] [\x 116/]

Adhammakamme dhammakammasaññi āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti: ajānanto pucchati, gilāno vā na katheti, saṃghassa bhaṇḍanaṃ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā bhavissatīti na katheti, saṃkhabhedo vā saṃgharājī1- vā bhavissatīti na katheti, adhammena vā vaggena vā na kammārabhassa vā kammaṃ karissatīti na katheti, ummattakassa ādikammikassati.

Aññavādakasikkhāpadaṃ dutiyaṃ.

6. 2. 3
Ujjhāpanasikkhāpadaṃ

. 11. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakinivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā dabbo mallaputto saṃghassa senāsanañca paññāpeti2bhattāni ca uddisati. Tena kho pana samayena vettiyabhummajakā3- bhikkhu navakā ceva honti appapuññaca [PTS Page 038] [\q 38/] yāni saṃghassa lāvakāni senāsanāni tesaṃ pāpuṇanti. Lāmakāni ca bhattāni. Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhu ujjhāpenti, chandāya dabbo mallaputto senāsanaṃ paññāpeti chandāya ca bhattāni uddisatīti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhu ayasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhu ujjhāpessantīti -pesaccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhu ujjhāpeti saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhu ujjhāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave ropetabbaṃ byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.
. 1
"Ujjhāpanake pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Saṃgharājivā - machaṃ, 3. Mettiyabhumajakā - machasaṃ,
2. Paññapeti - machasaṃ,

[BJT Page 118] [\x 118/]

Neta kho pana samayena mettiyabhummajakā bhikkhu bhagavatā ujjhāpanakaṃ paṭikkhintanti. Ettāvatā bhikkhu sossantīti bhikkhunaṃ sāmantā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ khīyanti 'chandāya dabbo mallaputto senāsanaṃ paññāpeti, chandāya ca bhattāni uddisatī'ti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhu ayasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ khīyissantīti -pe- saccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ khīyatāti saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ khīyissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Ujjhāpanake khiyanake pācittiya"nti.

3. Ujjhāpanakaṃ nāma: upasampannaṃ saṃghena sammataṃ senāsana paññāpakaṃ vā bhattuddesakaṃ vā yāgubhājakaṃ vā phalabhājakaṃ vā khajjabhājakaṃ vā appamattakavissajjakaṃ vā avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṃkukattukāmo upasampannaṃ ujjhāpeti vā khīyati vā āpatti pācittiyassa.

Dhammakamme dhammakammasaññi ujjhāpanake khīyanake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko ujjhāpanake khīyanake āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī ujjhāpanake khīyanake āpatti pācittiyassa.

Anupasampannaṃ ujjhāpeti vā khīyati vā āpatti vā dukkaṭassa. Upasampannaṃ saṃghena asammataṃ senāpanapaññāpakaṃ vā bhattuddesakaṃ vā yāgubhājakaṃ vā phalabhājakaṃ vā khajjabhājakaṃ. Vā appamattakavissajjakaṃ vā avaṇṇaṃ kattukāmo ayassaṃ kattukāmo maṃkukakattukāmo upasampannaṃ vā anupasampannaṃ vā ujjhāpeti vā [PTS Page 039] [\q 39/] khīyati vā āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Anupasampannaṃ saṃghena sammataṃ vā asammataṃ vā senāsana paññāpakaṃ vā bhattuddesakaṃ vā yāgubhājakaṃ vā phalabhājakaṃ vā khajja bhājakaṃ vā appamattakavissajjakaṃ vā avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṃkukattukāmo upasampannaṃ vā anupasampannaṃ vā ujjhāpeti vā khīyati vā āpatti dukkaṭassa.

Adhammakamme dhammakammasaññi āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkassaṭa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti: pakatiyā chando dosā mohā bhayā karontaṃ ujjhāpeti vā khīyati vā ummattakassa ādikammissātita

Ujjhāpanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ.

. 46. 2. 4
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa. Ārāme tena kho pana samayena bhikkhu hemantike kāle ajjhokāse senāsanaṃ paññāpetvā kāyaṃ otāpentā kāle ārocite taṃ pakkamantā neva uddhariṃsu, na uddharāpesuṃ. Anāpucchā pakkamiṃsu, senāsanaṃ ovaṭṭhaṃ heti. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhu ajjhokāse senāsanaṃ paññāpetvā taṃ pakkamantā neva uddharissanti na uddharāpessinti anāpucchā pakkamissanti senāsanaṃ ovaṭṭhanti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhu ajjhokāse saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ bhikkhu ujjhāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu saṃghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

[BJT Page 122] [\x 122/]

2. Tena kho pana samayena bhikkhu ajjhokāse vasitvā kālasseva senāsanaṃ atiharanti. Addasā kho bhagavā te bhikkhu kālasseva senāsanaṃ atiharante. Dismā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhamāse avassikasaṃghekate [PTS Page 040] [\q 40/] maṇḍape vā rukkhamule vā yattha kākā vā kulalā vā na ūhadanti tattha senāsanaṃ nikkhipitunti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Saṃghikaṃ nāma: saṃghassa dinnaṃ hoti parivacattaṃ.

Mañevā nāma: cattāro mañavā masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādako.

Pīṭhaṃ nāma: cattāri pīṭhāni masārakaṃ khundikābaddhaṃ kuḷirapādakaṃ āhaccapādakaṃ.

Bhisi nāma: pañcahisiyo uṇṇāhisi1- colabhisi vākabhisi tiṇahisi paṇṇahisi.

Kocchaṃ nāma: vākamayaṃ vā usīramayaṃ vā muñajamayaṃ vā babbajamayaṃ2- vā anto saṃveṭhetvā baddhaṃ hoti.

Santharitvāti: sayaṃ santharitvā sanatharāpetvāti: aññaṃ santharāpetvā anupasampannaṃ santharāpeti tassa paḷibodho, upasampannaṃ santharāpeti santhatassa3- paḷibodho.
Taṃ pakkamanto neva uddhareyyāti: na sayaṃ uddhareyya. Na uddharāpeyyāti: na aññaṃ uddharāpeyya. Anāpucchaṃ vā gaccheyyāti: bhikkhunaṃ vā sāmaṇeraṃ vā ārāmikaṃ vā anāpucchā majjhamassa purisassa leḍḍupātaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassa.

Saṃghike saṃghikasaññi ajjhokāse santharitvā vā sattharā petvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchā vā gaccheyya āpatti pācittiyassa. Saṃghike vematiko ajjhokāse santharitvā vā sattharā petvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchā vā gaccheyya āpatti pācittiyassa. Saṃghike puggagikasaññi ajjhokāse santharitvā vā sattharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchā vā gaccheyya āpatti pācittiyassa.
1. Uṇṇahisi - sīmu1, machasaṃ 2. Pabbajamayaṃ - machaṃ 3. Santhārakassa - machasaṃ
[BJT Page 124] [\x 124/]

Vilimikaṃ1- vā attarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ2- vā taṭṭikaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā pādapu ñajaniṃ vā phalakapīṭhaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti dukkaṭassa.

Puggalike saṃghikasaññi āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññi aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti.

Anāpatti: uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpacchitvā3gacchati, otāpento gacchati, kenaci paḷikhuddhaṃ hoti, āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ catutthaṃ.
. 4

6. 2. 5
[PTS Page 041] [\q 41/] dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa. Ārāme tena kho pana samayena sattarasamaggiyā bhikkhu sahāyakā honti. Te vasantāpi ekato vasanti, pakkamantāpi ekato pakkamanti te aññatarasmiṃ saṃghike vihāre seyyaṃ santharitvā taṃ pakkamantā neva uddhariṃsu. Neva uddhariṃsu. Na uddharāpesuṃ. Anāpucchā sakkamiṃsu. Senāsanaṃ upavikāhi khāyitaṃ hoti.

. 02. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma sattarasavaggiyā bhikkhu saṃghike vihāre seyyaṃ santharitvā taṃ pakkamantā neva uddharissanti na uddharāpessanti anāpucchā pakkamissanti senāsanaṃ upacikāhi khāyitanti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira bhikkhave sattarasavaggiyā bhikkhu saṃghike vihāre seyyaṃ mantharigatvā taṃ pakkamantā neva uddhariṃsu, na uddharāpesuṃ, anāpucchā pakkamiṃsu, senāsanaṃ upacikāhi khāyitanti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma te bhikkhu moghapurisā saṃghike vihāre seyyaṃ santharitvā taṃ pakkamantā neva uddharissanti na uddharissanti na addharāpessanti anāpacchā pakkamissanti senāsanaṃ upacikāhi khāyitaṃ. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:
. 0
"Yo pana bhikkhu saṃghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharā petvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya pācittiya"nti.
1. Cimilikaṃ simu 1, machasaṃ
2. Bhūmattharaṇaṃ - machasaṃ.
3. Ā pucchaṃ - machasaṃ, syā.

[BJT Page 126] [\x 126/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Saṃghiko nāma: vihāro saṃghassa dinnaṃ hoti pariccattaṃ.
Seyyaṃ nāma: bhisi cilimikā uttarattharaṇaṃ bhummattharaṇaṃ taṭṭikā cammakhaṇḍo nisidanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasantharo paṇṇasanthāro.

Santharitvāti: sayaṃ santharitvā sanatharāpetvāti: aññaṃ santharāpetvā

Taṃ pakkamanto neva uddhareyyāti: na sayaṃ uddhareyya. Na uddharāpeyyāti: na aññaṃ uddharāpeyya. Anāpucchaṃ vā gaccheyyāti: bhikkhunaṃ vā sāmaṇeraṃ vā
Anāpucchaṃ vā gaccheyyāti: bhikkhuṃ vā samaṇeraṃ vā ārāmikaṃ vā [PTS Page 042] [\q 42/] anāpucchā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassa. Aparikkhittassa ārāmassa upacāraṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassa.

Saṃghike saṃghikasaññi seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti pācittiyassa. Saṃghike vematiko seyyaṃ santhiritvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva addhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti pācittiyassa. Saṃghake puggalikasaññi seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva addhareyya na addharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti pācittiyassa.

Vihārassa upacāre vā upaṭṭhānasālāyaṃ vā maṇḍape vā rukkhamule vā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddarāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti dukkaṭassa. Mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā vihāre vā vihārassa upacāre vā upaṭṭhāna sālāyaṃ vā vaṇḍape vā rukkhamule vā santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamante neva uddhareyya na uddarāpeyya na addharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 128] [\x 128/]

Puggalike saṃghikasaññi āpati dukkaṭassa. Puggalike vematito āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññi aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Antano puggalike anāpatti.

Anāpatti: uddharitvā gacchati, uddharāpetvā gacchati, āpucchitvā gacchati, kenaci paḷikhuddhaṃ hoti. Sāpekkho gantavā tattha ṭhito āpucchati. Kenaci paḷikhuddho heti, āpadāsu ummattakassa

Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.

6. 2. 6
Anupakhajjasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa. Ārāme tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu varaseyyāyo paḷikhuddhanti. 1- Therā2- bhikkhu vuṭṭhapenti. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi, kena nu kho mayaṃ upāyena idheva vaseyyāmāti. 3- Atha kho chabbaggiyā bhikkhu there bhikkhu anupakhajja seyyaṃ kappenti. Yassa sambādho bhavisti so pakkamissatīti.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu there bhikkhu anupakhajja seyyaṃ kappessantī'ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ [PTS page 043] ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira bhikkhave there bhikkhu anupakhajjaṃ seyyaṃ kappethāti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā there bhikkhu anupakhajja seyyaṃ kajjessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:
"Yo pana bhikkhu saṃghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya yassa sambādho bhavissati so pakkamissatīti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ pācittiya"nti.

1. Palibuddhenti - machasaṃ 2. There - (aṭṭhakathatāya) 3. Vassaṃ vaseyyāmāti-machasaṃ
. 0[BJT Page 130] [\x 130/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Saṃghikaṃ nāma: vihāro saṃghassa dinno hoti pariccatto.
. 0
Jānāti nāma: vuddhodi jānāti gilānoti jānāti saṃghena dinnoti jānāti.

Anupakhajjati anupavisitvā. Seyyaṃ kappeyyāti: mañcassa vā pīṭhassa vā pavisantassavā nikkhamantassa vā upacārare seyyaṃ santharati vā santharāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Abhinisidati vā abhinipajjati vā āpatti pācittiyassa.

Etaceva paccayaṃ kiritvā anaññanti: na añño koci paccayo hoti anubakhajja seyyaṃ kappetuṃ.

Saṃghike saṃghikasaññi anupakhajja seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Saṃghike vematiko anupakhajja seyyaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Saṃghīke puggalikasaññi anupakhajja kappeti āpatti pācittiyassa.

Mañcassa vā pīṭhassa vā pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāraṃ ṭhapetvā seyyaṃ santharati vā santharāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Abhinisidati vā abhinipajjati vā āpatti dukkaṭassa. Vihārassa upacāre vā upaṭṭhānasālāyaṃ vā maṇḍape vā rukkhamule vā ajjhonāse vā seyyaṃ santarati vā santharāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Abhinisidati vā abhinipajjati vā āpatti dukkaṭassa.

Puggalike saṃghīkasaññi āpātti dukkaṭassa. Puggalike vematiko āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññi aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti.

Anāpatti: gilāno pavisati sītena vā uṇhona vā pīḷito pavisati āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti'ti.

Anupakhajjasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.

[BJT Page 132] [\x 132/]

6. 2. 1
[PTS Page 044] [\q 44/] nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthīyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhu aññataraṃ paccantimaṃ mahāvihāraṃ paṭisaṃkharonti idha mayaṃ vassaṃ vasissāmāti. Addasaṃsu kho chabbaggiyā bhikkhu sattarasavaggiye bhikkhu vihāraṃ paṭisaṃkharonte, handa ne vuṭṭhāpessāmā"ti. Ekacce evamāhaṃsu: āgamethāvuso yāva paṭisaṃkharonti paṭisaṃkhate vuṭṭhāpessāmāti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu sattarasavaggiye bhikkhu etadavocuṃ: "uṭṭhethāvuso amhākaṃ vihāro pāsuṇātī"ti. Nanu āvuso saṃghiko vihāroti. Āmāvuso saṃghiko vihāroti. Uṭṭhethāvuso amhākaṃ vihāro pāpuṇāti'ti. Mahallako āvuso vihāro. Tumhepi vasatha mahampi vasissāmāti. Uṭṭhethāvuso amhākaṃ vihāro pāpuṇātī'ti kupitā anattamanā gīvāya gahetvā nikkaḍḍhanti. Te nikkaḍḍhayamānā rodanti. Bhikkhu evamāhaṃsu: "kissa tumhe āvuso rodathā"ti. Ime āvuso chabbaggiyā bhikkhu kupitā anattamanā amhe saṃghikā vihārā nikkaḍḍhantīti.
2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu kupitā anattamanā bhikkhu saṃghikā vihāra nikkaḍḍhassantīti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tumhe bhikkhave tupitā anattamanā bhikkhu saṃghikā vihārā nikkaḍḍhathāti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā kupitā anattamanā bhikkhu saṃghikā vihārā nikkaḍḍhassatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu kupito anattamano saṃghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā pāvittiya"nti.

1. Paṭikacceva - machasaṃ

[BJT Page 134] [\x 134/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto [PTS Page 045 [\q 45/] ']bhikkhu'ti.

Saṃghiko nāma: vihāro saṃghassa dinno hoti pariccatto.

Nikkaḍḍheyyāti: gabhe gahetvā pamukhaṃ nikkaḍḍhati āpatti pācittiyassa. Pamukhe gahetvā bahi nikkaḍḍhati āpatti pācittiyassa. Ekena payogena bahukepi dvāre atikkameti āpatti pācittiyassa. Nikkaḍḍhāpeyyāti: aññaṃ āṇāpeti āpatti dukkaṭassa. 1- Sakiṃ āṇanto bahukepi dvāre atikkameti āpati pācittiyassa.

Saṃghike saṃghikasaññi kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā āpatti pācittiyassa. Saṃghike vematiko kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍāpeti vā āpatti pācittiyassa saṃghike puggalikasaññi kupito anattamano nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā āpatti pācittiyassa.

Tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Vihārassa upacārā vā upaṭṭhānasālāya vā vaṇḍapā vā rukkhamulā vā ajjhokāsā vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā āpatti dukkaṭassa.

Anupasampannaṃ vihārā vā vihārassa upacārā vā upaṭṭhānana sālāya vā vaṇḍapā vā rukkhumulā vā ajjhokāsā vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍāpeti vā āpatti dukkaṭassa.
Puggalike saṃghisaññi āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikasaññi aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Antano puggalike anāpatti.

Anāpatti: alajjiṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhāti vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā bhaṇḍanakārakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā antevāsikaṃ vā saddhivihārikaṃ vā na sammāvantannaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa parikkhāraṃ nimmaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Anāpatti: alajjiṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhāti vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā kalahakārakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā antevāsikaṃ vā saddhivihārikaṃ vā na sammāvantannaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa parikkhāraṃ nimmaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Anāpatti: alajjiṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhāti vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā vivādakārakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā antevāsikaṃ vā saddhivihārikaṃ vā na sammāvantannaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa parikkhāraṃ nimmaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Anāpatti: alajjiṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhāti vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā bhassakārakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā antevāsikaṃ vā saddhivihārikaṃ vā na sammāvantannaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa parikkhāraṃ nimmaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Anāpatti: alajjiṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhapeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhāti vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā saṃghe adhikaraṇakaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā, tassa parikkhāraṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā antevāsikaṃ vā saddhivihārikaṃ vā na sammāvantannaṃ nikkaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā tassa parikkhāraṃ nimmaḍḍhati vā nikkaḍḍhāpeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.

1. Pācittiyassa - machasaṃ.

[BJT Page 136] [\x 136/]

6. 2. 8
Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana [PTS Page 046] [\q 46/] samayena dve bhikkhu saṃghike vihāre upari vehāsakuṭiyā eko heṭṭhā viharati, eko upari. Uparimo bhikkhu āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisīdi. Mañcapādo nipatitvā1- heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu vissara makāsi. Bhikkhu upadhāvitvā taṃ bhikkhu etadavocuṃ: "kissa tvaṃ āvuso vissaramakāsī"ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārācesi.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu saṃghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisīdissatīti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu saṃghike vihāre upari vehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisidasiti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa saṃghike vihāre upari vehāsa kuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ sahasā abhinisīdissasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu saṃghike vihāre upari vehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisideyya vā abhinipajjeyya vā pāvittiya"nti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Saṃghiko nāma: vihāro saṃghassa dinno hoti pariccatto.

Vehāsakuṭi nāma: majjhamassa purisassa asīsaghaṭṭā.

Āhaccapādako nāma: mañco aṃge vijjhatvā ṭhito hoti.
Āhaccapādakaṃ nāma: pīṭhaṃ aṃge vijjhatvā ṭhitaṃ hoti.

Abhinisideyyāti: tasmiṃ abhinisīdati āpatti pācittiyassa.
Abhinipajjeyyāti: tasmiṃ abhinisīdati āpatti pācittiyassa.

1. Nippatitvā - machasaṃ, patitvā - syā.

[BJT Page 138] [\x 138/]

Saṃghike saṃghikasaññi upari vehāsa kuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā āpatti pācittiyassa.

Saṃghike vematiko upari vehāsa kuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā āpatti pācittiyassa.

Saṃghike puggalikasaññi upari vehāsa kuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdati vā abhinipajjati vā āpatti pācittiyassa.

Puggalike saṃghikasaññi āpatti dukkaṭassa. Puggalike vematiko āpatti dukkaṭassa. Puggalike puggalikassaññi aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa. Attano puggalike anāpatti.

Anāpatti: vehāsakuṭiyā sīsaghaṭṭāya1- heṭṭhā aparibhogaṃ hoti padarasañcitaṃ hoti paṭāṇi dinnā hoti, tasmiṃ ṭhito gaṇbhāti2 vā laggeti vā ummattakassa ādikammikassāti.

Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.

6. 2. 9
[PTS Page 047] [\q 47/]
Mahallakavihārasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme tena kho pana samayena āyasmato channassa upaṭṭhāko mahāmanto āyasmato channassa vihāraṃ kārāpeti. Atha kho āyasmā channo katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpesi. 3- Punappunaṃ lepāpesi. 4- Atihaṃrito vihāro paripati. Atha kho āyasmā channo tiṇañca kaṭṭhañca saṃkaḍḍhanto aññatarassa brāhmaṇassa yavakhettaṃ dusesi. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khīyati vipāveti: kathaṃ hi nāma bhadantā amhākaṃ yavakhettaṃ dusessantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhu tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa.

1. Sisasaṃghaṭṭāya - machasaṃ, 3. Chādāpeti - machasaṃ,
2. Gaṇhati - machasaṃ 4. Lepāpeti - machasaṃ.

[BJT Page 140] [\x 140/]

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma āyasmā channo katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpessati punappunaṃ lepāssepati atibhārito vihāro paripatīti atha kho bhagavā etasmīṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, santipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. "Saccaṃ kira tvaṃ channa katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpesi punappunaṃ lepāpesi atibhārito vihāro paripatīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa katapariyositaṃ vihāraṃ punappunaṃ chādāpessasi punappunaṃ lepāpessasi atibhārito vihāro paripati. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

"Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggalaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhatena adhiṭṭhātabbaṃ, tato ve uttariṃ appaharite pi ṭhito adhiṭṭhabheyya pācittiya"nti.

3. Mahallako nāma: vihāro sassāmiko vuccati. Vihāro nāma: ulalinto vā hoti avalinto vā ullintāvalitto vā.

Kārayamānenāti: karonto vā kārāpento vā.

Yāvadvārakosāti: piṭṭhasaghāṭassa1- samantā hatthapāsā.

Aggalaṭṭhapanāyāti: dvāraṭṭhapanāya.

Ālokasandhiparikammāyāti: vātapānaparikammāya. Setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ.

[PTS Page 048] [\q 48/] dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbanti: haritaṃ nāma: pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ sace harite ṭhito adhiṭṭhāti āpatti dukkaṭassa. Maggena chādenatassa dve magge adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ magge āṇāpetvā pakkamitbbaṃ. Pariyāyena chādentassa dve pariyāye adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ pariyāyaṃ āṇāpetvā pakkamitabbaṃ.

1. Piṭṭhisaṃghāṭassa - syā,

[BJT Page 142] [\x 142/]

Tato ce uttariṃ appaharitepi ṭhito adhiṭṭhabheyyāti: iṭṭhakāya chādentassa iṭṭhakāyiṭṭhakāya1- āpatti pācittiyassa. Silāya chādentassa silāya silāya āpatti pācittiyassa. Sudhāya chādentassa piṇḍe piṇḍe āpatti pācittiyassa. Tiṇena chādentassa karaḷe karaḷe āpatti pācittiyassa. Paṇṇena chādentassa paṇṇe paṇṇe āpatti pācittiyassa.

Atirekadvattipariyāye atirekasaññi adhiṭṭhāti āpatti pācittiyassa. Atirekadvatti pariyāye vematiko adhiṭṭhāti āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipariyāye ūnakasaññi adhiṭṭhāti āpatti pācittiyassa.

Ūnakadvattipariyāye atirekasaññi āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattipariyāye vematiko āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvatti pariyāye ūnakasaññi anāpatti.

Anāpatti: dvattipariyāye, ūnakadvattipariyāye, 2- leṇe guhāya, tiṇakuṭikāya aññassatthāya, antano dhanena vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummantakassa ādikammikassati.

Mahallakavihārasikkhāpadaṃ navamaṃ.

6. 2. 10
Sappānakasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhu navakammaṃ karontā jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi mantikampi siñcantipi siñcapentipi.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āḷavakā bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi matatikampi siñcissantipi siñcāpessantipī"nti - pe - saccaṃ kira tumhe bhikkhave jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi mattikampi siñcathā'pi siñcāpethāpiti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisa jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇampi mattikampi siñcissāthāpi siñcāpessathāpi. [PTS Page 049] [\q 49/] netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 8
"Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā pācittiya"nti.

1. Iṭṭhatiṭṭhakāya - machasaṃ, 2. Ūnakapariyāye - si 1, sīmu11,

[BJT Page 144] [\x 144/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Janāti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti.

Siñceyyāti: sayaṃ siñcati āpatti pācittiyassa. Siñcāpyoti: aññaṃ āṇāpeti āpatti pācittiyassa. Pācittiyassa. Sakiṃ āṇanto bahukampi siñcati āpatti pācittiyassa.

Sappāṇake sappāṇakasaññi tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñca ti vā siñcāpeti vā āpatti pācittiyassa. Sappāṇake vematiko tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcati vā siñcāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Sappāṇake appāṇakasaññi tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñcati vā siñcāpeti vā anāpatti.

Appāṇake sappāṇakasaññi āpatti dukkaṭassa. Appāṇake vematiko āpatti dukkaṭassa. Appāṇake appāṇakasaññi anāpatti.

Anāpatti: asañcicca asatiyā ajātanantassa. Ummattakassa ādikammikassāti.

Sappāṇakasikkhāpadaṃ dasamaṃ

Bhūtagāmavaggo 2- dutiyo.

Tassuddānaṃ:
Bhūtaṃ aññāya ujjhāyaṃ pakkamantena te duve
Pubbe nikkaḍḍhanā' bhaccadvāraṃ sappāṇakenacā'ti.

1. Jānaṃ nāma - syā,
2. Senāsanavaggo - sīmu11

[BJT Page 146] [\x 146/]

6. 3. 1
Ovādasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, handāvuso mayampi bhikkhuniyo ovadāmāti.

2. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhuniyo upasaṃkamitvā etadavocuṃ: "ambhepi [PTS Page 050] [\q 50/] bhaginiyo upasaṃkamatha mayampi ovadissāmā"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhu tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā chabbaggiye bhikkhu abhivādetvā ekamantaṃ nisidīṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṃ 'gacchatha bhaginiyo'ti.

3. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: tacci bhikkhuniyo ovādo iddho ahosī'ti. Kuto bhante ovādo iddho bhavissati ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesunti.

4. Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

5. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā"ti.

Saccaṃ bhagavā.

[BJT Page 148] [\x 148/]

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujāmi bhikkhave bhikkhunovādakaṃ sammannituṃ evañca pana bhikkhave sammannitabbo paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyantena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo.

6. "Suṇātu me bhante saṃgho yadi saṃghassa pattakallaṃ saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammanneyya esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya dutiyampi etamatthaṃ vadāmi.

"Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya tatiyampi etamatthaṃ vadāmi.

"Suṇātu me bhante saṃgho saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannamāssa bhikkhuno bhikkhunovādakassa sammati1-. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya

Sammato saṃghena itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

7. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhuṃ anekapariyāyena [PTS Page 051] [\q 51/] vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya pacittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Sammuti - sīmu.

[BJT Page 150] [\x 150/]

8. Tena kho pana samayena therā bhikkhu sammatā bhikkhuniyo ovadannā tatheva lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi: etarahi kho āvuso therā bhikkhu sammatā bhikkhuniyo ovadantā tatheva lābhino honti civarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccabhesajjaparikkhāronaṃ. Handāvuso mayampi nissīmaṃ gantvā aññamaññaṃ bhikkhunovādakaṃ sammantitvā bhikkhuniyo ovadāmāti.

9. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu nassīmaṃ gantvā aññamaññaṃ bhikkhunovādakaṃ sammannitvā bhīkakhunoyo upasaṃkamitvā etadavocuṃ: "mayampi bhaginiyo sammatā amhepi upasaṃkamatha mayampi ovadissāmā"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo yena chabbaggiyā bhikkhu tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā chabbaggiye bhikkhu abhivādetvā ekamantaṃ nisisiṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunīnaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesuṃ: 'gacchatha bhaginiyo'ti.

10. Atha kho tā bhikkhuniyo yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: kacci bhikkhuniyo ovādo iddho ahosī'ti. Kuto bhante ovādo iddho bhavissati ayyā chabbaggiyā parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojesunti.

Atha kho bhagavā tā bhikkhuniyo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi
Sampahaṃsesi. Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

11. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojethā"ti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhuniyaṃ parittaññeva dhammiṃ kathaṃ katvā divasaṃ tiracchānakathāya vītināmetvā uyyojessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi.

[BJT Page 152] [\x 152/]

12. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhahaṃgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammantituṃ. Sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañajanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā1- vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattini suvinicchitāni suttaso anubyañajanaso. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo. Yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo. Paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Na kho panetaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṃ ajjhāpannapubbe hoti. Vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā. Anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahaṃgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakaṃ sammantitunti.

13. [PTS Page 052] [\q 52/] yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Asammato nāma: ñatticatutthena kammena asammato.

Bhikkhuniyo nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Ovadeyyāti: aṭṭhahi garudhammehi ovadati āpatti pācittiyassa. Aññena dhammena ovadati āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa.

14. Tena sammatena bhikkhunā pariveṇaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā āsanaṃ paññāpetvā dutiyaṃ gahetvā nisīditabbaṃ. Bhikkhunīhi tattha bantvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīditabbaṃ. Tena bhikkhunā pacchitabbā samaggattha2- bhaginiyoti. Sace samaggambhayyāti. 3- Bhaṇanti. Vattanti bhaginiyo aṭṭhagarudhammāti. Sace vattantayyāti4bhaṇanti eso bhaginiyo ovādoti nīyyādenabbo5- sace na vattantayyāti bhaṇanti osāretabbā.

1. Dhātā - machasaṃ 2. Samaggāttha - machasaṃ
3. Samaggāmhāyyāti - machasaṃ 4. Vattantāyyāti - machasaṃ
5. Niyyātetabbo - katthavi

[BJT Page 154] [\x 154/]

15. Vassasatupasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añajalikammaṃ sāmicikammaṃ kātabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṃghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā uposathapucchakañca ovādupasaṃkamanañca ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṃghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṃkāya vā

Añajalikammaṃ sāmicikammaṃ kātabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Anavaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṃghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā uposathapucchakañca ovādupasaṃkamanañca ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pujetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṃghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṃkāya vā
(()

16. Sace samaggamhayyāti bhaṇantiṃ aññaṃ dhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa. Sace vaggamhayyāti bhaṇantiṃ aṭṭha garudhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa. Ovādaṃ anīyādetvā aññaṃ dhammaṃ bhaṇati āpatti dukkaṭassa.

17. [PTS Page 053] [\q 53/] adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammamasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

18. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.
[BJT Page 156] [\x 156/]

19. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.
20. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme adhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

21. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.
22. Adhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.
23. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammasaññī vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme adhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

24. Dhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

25. Dhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammasaññi vaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme dhammakammakasaññi vaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.
26. Dhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.

27. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati āpatti dukkaṭassa. Dhammakamme vematiko samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati āpatti dukkaṭassa.
28. Dhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ vaggasaññi ovadati ānāpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammasaññi samaggaṃ bhikkhunisaṃghaṃ vematiko ovadati ānāpatti dukkaṭassa. Dhammakamme dhammakammakasaññi samaggaṃ bhikkhunīsaṃghaṃ samaggasaññi ovadati ānāpatti dukkaṭassa.
29. Anāpatti: uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañahaṃ puccati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya1ummattakassa ādikammikassāti.

Ovādasikkhāpadaṃ [PTS Page 054] [\q 54/] paṭhamaṃ.
6. 3. 2
Atthaṃgatasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. Tena kho pana samayena āyasmato cullapanthakassa pariyāyo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "na dāni ajja ovādo iddho bhavissati taññevadāni udānaṃ ayyo cullapanthako punappunaṃ bhaṇissatīti.

2. Atha kho tā bhikkhunāyo yenāyasmā cullapanthako tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ cullapanthakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdisuṃ. Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā cullapanthako etadavoca:

'Samaggattha bhaginiyo'ti.
Samaggambhayyāti.
Vattanni bhaginiyo aṭṭha garudhammāti.
Vattantayyāti.

Eso bhaginiyo ovādoti nīyādetvā imaṃ udānaṃ punappunaṃ abhāsi.

"Adhīcetaso appamajjato munino monapathesu sikkhato sokā na bhavanti tādino upasannassa sadā satīmato"ti.

1. Sāmaṇeriyā - machasaṃ

[BJT Page 160] [\x 160/]

3. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "nanu avocumhā na dāni appa ovāso iddho bhavissati taññevadāni udānaṃ ayye cullapatthako punappunaṃ bhaṇissati"ti. 1- Assosi kho āyasmā cullapatthako tāsaṃ bhikkhunīnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā cullapanthako vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṃgamati' pi tiṭṭhati' pi seyyampi kappeti dhumāyatipi pajjalatipi antaradhāyatipi taññeca2udānaṃ bhaṇati aññaca bahuṃ buddhavacanaṃ.

Bhikkhuniyo evamāhaṃsu "acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho na vata no ito pubbe ovādo evaṃ iddho bhūtapubbo yathā ayyassa cullapanthakassāti.

4. Atha kho āyasmā cullapanthako tā bhikkhuniyo yāva samandhakārā ovaditvā uyyojesi: "gacchatha bhaginiyo"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo nagaradvāre thakite3khahinagare vasitvā kālasseva nagaraṃ pavisanti manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti; "abrahmacāriniyayo imā bhikkhuniyo ārāme bhikkhuhi saddhiṃ vasitvā idāni nagaraṃ pavisantī"ti.

5. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ [PTS Page 055] [\q 55/] vipācentānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā cullapatthako atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadissatīti - pe - saccaṃ kira tvaṃ cullapatthaka atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadasiti.

Saccaṃ bhagavā

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ cullapanthaka atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadissasi, netaṃ cullapanthaka appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
"Sammatopi ce bhikkhu atthaṃgate suriye bhikkhuniyo ovadeyya pācittiya"nti.

6. Sammato nāma; ñatticatutthena kammena sammato.
Atthaṃgate suriyeti: oggate suriye.
Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Ovadeyyāti: aṭṭhahi vā garudhammehi aññena vā dhammena ovadati āpatti pācittiyassa.
1. Bhaṇatīti - sīmu 2. Tañceva - machasaṃ
3. Thakakite - sīmu.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Atthaṃgate atthaṃgatasaññi ovadati āpatti pācittiyassa. Atthaṃgate vematiko ovadati āpatti pācittiyassa. Atthaṃgate anatthaṃgatasaññi ovadati āpatti pācittiyassa.

Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate atthaṃgatasaññi āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate vematiko āpatti dukkaṭassa. Anatthaṃgate anatthaṃgatasaññi anāpatti.

Anāpatti: uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañhaṃ pucchati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Atthaṃgata śikkhāpadaṃ dutiyaṃ

6. 3. 3
Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā chabbaggiyā bhikkhuniyo ovadanti. Bhikkhunayo chabbaggiyā bhikkhuniyo etadavocuṃ: ethayye1ovādaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] gamissāmāti.

Yampi mayaṃ ayye gaccheyyāma ovādassa kāraṇā ayyā chabbaggiyā idheva amhe ovadantīti.

Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kataṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaṃ na gaccissanti"ti. 2-

2. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ: ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissatīti - pe -
Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunupassaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadathāti.

Saccaṃ bhagavā

1. Ethāyye - machasaṃ,
2. "Kathaṃhi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissanti"ti, machasaṃ.

[BJT Page 164] [\x 164/]

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. Tena kho pana samayena mahāpajāpati gotamī gilānā hoti. Therā bhikkhu yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavocuṃ: "kacci te gotamī, 1- khavanīyaṃ kacci yāpanīyanti.

Na me ayyā, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ iṃghayyā, dhammaṃ desethāti.

Na bhagini kappati bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo dhammaṃ desetunti kukkuccāyantā na desesuṃ.

4. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena mahāpajāpati gotamī tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca: "kacci te gotamiṃ khamanīyaṃ kacci yāpanīyanti"?
Pubbe me bhante therā bhikkhu āgantvā dhammaṃ desentī. Tena me phāsu hoti. Idāni pana bhagavatā paṭikkhīttanti kukkuccāyantā na desenti, tena me na phāsu hotīti.

5. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmattosi: anujānāmi bhikkhave bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā gilānaṃ bhikkhuniyaṃ ovadituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

[PTS Page 057] [\q 57/] "yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo"ti.

1. Kacci gotami - machasaṃ

[BJT Page 166] [\x 166/]

6. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhikkhunupassayo nāma: yattha bhikkhuniyo ekarattampi vasanti:

Upasaṃkamitvāti: tattha gantvā

Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Ovadeyyāti: aṭṭhahi garudhaccehi ovadati āpatti pācittiyassa.

Aññatra samayāti: ṭhapetvā samayaṃ.

Gilānā nāma: bhikkhunī na sakkoti ovādāti vā saṃvāsāya vā gantuṃ.

Upasampannāya upasampannasaññi bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā ovadati āpatti pācittiyassa. Upasampannāya vematiko bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā mavadati āpatti pācittiyassa. Upasampannāya anupasampannassaññi bhikkhunupassayaṃ upasaṃkamitvā aññatra samayā ovadati āpatti pācittiyassa.

Aññena dhammena ovadati āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya ovadati āpatti dukkaṭassa.

Anupasampannāya upasampannasaññi āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Anupasampannāya anupasampanna saññi anāpatti.

Anāpatti: samaye uddesaṃ dento paripucchaṃ dento osārehi ayyāti vuccamāno osāreti pañhaṃ pucchati pañahaṃ puṭṭho katheti aññassatthāya bhaṇantaṃ bhikkhuniyo suṇanti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ tatiyaṃ

[BJT Page 165] [\x 165/]

6. 3. 4
Āmisasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantā lābhino honti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccabhesajjaparikkhārānaṃ chabbaggiyā bhikkhu evaṃ vasenti. "Na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti, 1āmisahetu therā bhikkhu [PTS Page 058] [\q 58/] bhikkhuniyo ovadantīti.

. 02. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu evaṃ vakkhanti: na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti, āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadissatīti - pe -
Saccaṃ kira tumhe bhikkhave evaṃ vadetha na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadathāti. Āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantīti.

Saccaṃ bhagavā
. 7
Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā evaṃ vakkhatha: na bahukatā therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadanti āmisahetu therā bhikkhu bhikkhuniyo ovadantīti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 7
"Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya āmisahetu bhikkhu2- bhikkhunīyo ovadantīti pācittiya"nti.
3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Amisahetuti: cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārehetu sakkārahetu garukārahetu manatahetu vandanahetu pujanahetu.

1. Ovadituṃ - machasaṃ 2. Therā bhikkhu - machasaṃ

[BJT Page 170] [\x 170/]

Evaṃ vaseyyāti: upasampannaṃ saṃghena sammataṃ bhikkhunovādakaṃ avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti. Cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhejjasaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadatīti bhaṇati āpatti pācittiyassa.

Dhammakamme dhammakammasaññi evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematiko evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññī evaṃ vadeti āpatti pācittiyassa.

Upasampannaṃ saṃghena asammataṃ bhikkhunovādakaṃ avaṇṇaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo ayasaṃ kattukāmo maṃkukattukāmo evaṃ vadeti cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadatīti bhaṇati āpatti dukkaṭassa.

Adhammakamme dhammakammasaññi āpattidukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. 1-

Anāpatti: pakatiyā cīvarahetu piṇḍapātahetu senāsanahetu gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sakkārahetu garukārahetu mānanahetu vandanahetu pujanahetu ovadannaṃ bhaṇati. Ummattakassa ādikammikassāti.

Āmisasikkhāpadaṃ catutthaṃ.

1. Āpatti - sīmu, 11

[BJT Page 172] [\x 172/]

[PTS Page 059] [\q 59/] cīvaradānasikkhāpadaṃ
6. 3. 5

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ aññatarissā visikhāya piṇḍāya carati aññatarāpi bhikkhunī tassā visikhāya piṇḍāya carati. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ etadavoca: "gaccha bhagini, amukasmiṃ okāse bhikkhā sīyatī"ti. Sāpi kho evamāha: "gacchayya, amukasmiṃ okāse bhikkhā dīyatī"ti. Te abhiṇha dassanena sandiṭṭhā ahesuṃ.

2. Tena kho pana samayena saṃghassa cīvaraṃ bhājiyati. Atha kho sā bhikkhunī ovādaṃ gantvā yena so bhikkhu tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho taṃ bhikkhuniṃ so bhikkhu etadavoca: " ayaṃ me bhagini civara paṭiviṃso1sādiyissasī"ti. Āmayya, 2dubbalacīvarāmhīti. 3- Atha kho so bhikkhu tassā bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi. Sopi kho bhikkhu dubbalacīvaro hoti. Bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: "karohidāni te āvuso cīvara"nti. Atha kho so bhikkhu bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi.

. 93. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu bhikkhuniyaṃ cīvaraṃ dassatīti -pe-

Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsīti.

Saccaṃ bhagavā

Ñātikā te bhikkhu aññātikāti.

Aññātikā bhagavāti.

Aññātiko moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dassasī. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo "pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adeyya pācittiya"nti.
. 9
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Civarapaṭivaso - machasaṃ. 2. Āmāyya - machasaṃ,
3. Dubbagavivarambhiti - simu āmayyā - simu.

[BJT Page 174] [\x 174/]

4. Tena kho pana samayena bhikkhu kukkuccāyannā bhikkhunīnaṃ pārivaṭṭakaṃ1- cīvaraṃ na denti, bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipāventi: "kathaṃ hi nāma ayyā amhākaṃ pārivaṭṭakaṃ [PTS Page 060] [\q 60/] cīvaraṃ na dassantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantinaṃ vipāventinaṃ. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ dātuṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇerāya. Anujānāmi bhikkhave imesaṃ pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ dātuṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha.

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivaṭṭakā pācittiya"nti.

5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ.

Aññatra pārivaṭṭakāti: ṭhapetvā pārivaṭṭakaṃ deti āpatti pācittiyassa.

Aññātikāya aññātikasaññi cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa. Aññātikā vematiko cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññi cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti pācittiyassa.

Ekato upasampannāya cīvaraṃ deti aññatra pārivaṭṭakā āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññi āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññi anāpatti.

Anāpatti: ñātikāya pārivaṭṭakaṃ parittena vā vipulaṃ vipulena vā parittaṃ bhikkhuni vissāsaṃ gaṇhāti tāvakālikaṃ gaṇhāti cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ deti sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Cīvaradānasikkhāpadaṃ pañcamaṃ.

1. Pārivattakaṃ - machasaṃ

[BJT Page 176] [\x 176/]

6. 3. 6
Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyi paṭṭo1- hoti cīvarakammaṃ kātuṃ. [PTS Page 061] [\q 61/] aññatarā bhikkhunī yenāyasmā udāyi tenupasaṃkami upasaṃkamitvā āyasmantaṃ udāyīṃ etadavoca: "sādhu me bhante, ayyo cīvaraṃ sibbatu"ti. Atha kho āyasmā udāyi tassā bhikkhuniya cīvaraṃ sibbitvā surattaṃ suparikammakataṃ katvā majjhe paṭibhānavittaṃ vuṭṭhāpetvā saṃharitvā nikkhipi.

2. Atha kho sā bhikkhuni yenāyasmā udāyi tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "kataṃ taṃ bhante, cīvara"nti. "Handa bhagini, imaṃ cīvaraṃ yathapasaṃhaṭaṃ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunī saṃgho ovādaṃ āgacchati tadā imaṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhunīsaṃghassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchā"ti.

3. Atha kho sā bhikkhunī taṃ cīvaraṃ yathāsaṃhaṭaṃ haritvā nikkhipitvā yadā bhikkhunisaṃgho ovādaṃ āgacchati, tadā taṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhuni saṃghassa piṭṭhato piṭṭhato āgacchati. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāventi "yāva chinnākā imā bhikkhuniyo dhuttikā ahirikāyo yatra hi nāma civare paṭibhānavittaṃ vuṭṭhāpessanti"ti. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "kassidaṃ kamma"nti. Ayyassa udāyissāti, yepi te chintakā dhuttakā2- abhirikā tesampi evarūpaṃ na sobheyya kiṃ pana ayyassa udāyissāti.
4. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhunaṃ eta matthaṃ ārocesuṃ: ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniye cīvaraṃ sibbassati -pe-

"Saccaṃ kira tvaṃ udāyi bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbasī"ti.

Saccaṃ bhagavāti

Ñātikā te udāyi aññātikāti.

Aññātikā bhagavāti.

1. Jaṭṭho - machasaṃ 2. Chintikā dhuttikā - sīmu.

[BJT Page 178] [\x 178/]

Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbassasī. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno vihesakaṃ ropetu. Appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyyā vā sibbāpeyyā vā pācittiya "nti.

5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.
Bhikkhuni nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ.

[PTS Page 062] [\q 62/] sibbeyyāti: sayaṃ sibbati ārapathe ārapathe āpācittayassa.

Sibbāpeyyāti: aññaṃ āṇāpeti. Āpatti pācittiyassa. Sakiṃ āṇanto bahukampi sibbati āpatti pācittiyassa.

Aññātikāya aññātikasaññi cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya vematiko cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa. Aññātikāya ñātikasaññi cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti pācittiyassa.

Ekato upasampannāya cīvaraṃ sibbati vā sibbāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññi āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññi anāpatti.

Anāpatti: ñātikāya cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ sibbati vā sikkhāpeti vā sikkhamānāya sāmaṇerāya ummattakassa ādikammikassāti.

Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ

[BJT Page 180] [\x 180/]

6. 3. 7
Saṃvidhāsikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaghiyā bhikkhu bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvetti: "yatheva mayaṃ sapajāpatikā ābhiṇḍāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunihi saddhiṃ ābhiṇḍantī"ti.
2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissantī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi.

Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjathāti.

Saccaṃ bhagavā

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya anatamaso gāmantarampi pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu ca bhikkhuniyo ca [PTS Page 063] [\q 63/] sāketā sāvatthiyaṃ. 1Addhānamaggaṃ paṭipannā honti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhu etadavocuṃ: mayampi ayyehi saddhiṃ gamissāmā"ti. Na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjituṃ tumhe vā paṭhamaṃ gacchatha mayaṃ vā gamissāmāti. Ayyā bhante aggapurisā ayyāva paṭhamaṃ gacchantuti.

1. Sāvatthiyaṃ - simu.

[BJT Page 182] [\x 182/]

4. Atha kho tāsaṃ bhikkhuniyaṃ pacchā gacchantinaṃ antarāmagge corā acchindiṃsu ceva1- dusesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārācesuṃ. Bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave santhagamaniye magge sāsaṃkasammate sappaṭibhaye bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjituṃ. " Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṃkasammato, sappaṭibhayo ayaṃ tattha samayo"ti.

5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Saddhinti: ekato.

Saṃvidhāyāti: gacchāma bhagini gacchāmayya, gacchāmayya gacchāma bhagini ajja vā bhiyyo vā pare vā gacchāmāti saṃvidahati āpatti dukkaṭassa.

Antamaso gāmantarampīti: kukkuṭasampāte2- gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmeke araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa.
Aññatra samayāti: ṭhapetvā satthagamanīyo nāma: maggo na sakkā hoti vinā satthena gantuṃ.

Sāsaṃkaṃ nāma: tasmiṃ magge corānaṃ niviṭṭhokāso dissati bhuntokāso dissati ṭhitokāso dissati nisinnokāso dissati nipannokāso dissati.

1. Acchindiṃsuva - machasaṃ 2. Kukkuṭasampāde - sīmu.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Sappaṭibhayaṃ nāma: tasmiṃ magge corehi manussā hatā disasāti viluntā dissanti ākoṭitā dissanti [PTS Page 064] [\q 64/] sappaṭibhayaṃ gantvā appaṭibhayaṃ passitvā1- uyyojetabbā gacchatha bhaginiyoti.

Saṃvidahite saṃvidahitasaññi ekaddhānamaggaṃ paṭipajjati antamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite vematiko ekaddhānamaggaṃ paṭipajjati attamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite asaṃvidahitasaññi ekaddhāna maggaṃ paṭipajjati anatamaso gāmantarampi aññatra samayā āpatti pācittiyassa.

Bhikkhu saṃvihadati bhikkhuni na saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite saṃvidahitasaññi āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite vematiko āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite asaṃvidahitasaññi anāpatti.

Anāpatti: samaye asaṃvidahitvā gacchanti2- bhikkhunī saṃvidahati bhikkhu na saṃvidahati visaṃketena gacchanti āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.

Saṃvidhānasikkhāpadaṃ sattamaṃ.

6. 3. 8
Nānāphirūhana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaghiyā bhikkhu bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ3- abhirūhanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvetti: yatheva mayaṃ sapajāpatikā nāvāya4kīḷāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekāya nāvāya kīḷantī ti.

. 12. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūssantī"ti.
. 1
Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi.

1. Dassetvā - machasaṃ, dassitvā 2. Gacchati - machaṃ
3. Ekanāvaṃ - syā 4. Ekanāvāya - sayyā

[BJT Page 186] [\x 186/]

Saccaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunihi saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhathāti.

Saccaṃ bhagavā

Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjissatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūbheyya uddhagāminaṃ vā adhogāminiṃ vā pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. [PTS Page 065] [\q 65/] tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu ca bhikkhuniyo ca sāketā sāvatthiyaṃ. Addhānamaggaṃ paṭipannā honti, annarāmagge nadi taritabbā1- hoti. Atha kho tā bhikkhuniyo te bhikkhu etadavocuṃ: "mayampi ayyehi saddhiṃ uttarissāmā"ti. Na bhagini kappati bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhituṃ tumhe vā paṭhamaṃ uttaratha mayaṃ vā uttarissāmāti. Ayyā bhante aggapurisā ayyāva paṭhamaṃ uttarantuti.

4. Atha kho tāsaṃ bhikkhuniyaṃ pacchā uttarantinaṃ corā acchindiṃsu ceva dusesuñca. Atha kho tā bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārācesuṃ. Bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave tiriyaṃ taraṇāya bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūhituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhīṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhirūheyya uddhagāminiṃ2- vā aññatra tiriṃ taraṇāya pācittiya"nti.

1. Uttaritabbā - syā
2. Udadhaṃgāminiṃ - machasaṃ.

[BJT Page 188] [\x 188/]

5. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Saddhinti: ekato.

Saṃvidhāyāti: abhirūhāma bhagini abhirūhamayya, abhirūhamayya abhirūhāma bhagini ajja vā bhiyyo vā pare vā abhirūhāmāti saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Bhikkhuniya abhirūḷeha bhikkhu abhirūhati āpatti pācittiyassa. Bhikkhu1- abhirūḷeha bhikkhunī abhirūhati āpatti pācittiyassa. Ubho vā abhirūhantī āpatti pācittiyassa.

Uddhagāminati: ujjavanikāya.

Adhogāmininti; ojavanikāya.

Aññatra tiriyaṃ taraṇāyāti: ṭhapetvā tiriyaṃ taraṇaṃ.

Kukkuṭasampāte gāme gāmantare gāmantare āpatti pācittiyassa. Agāmake araññe addhayojane addhayojane āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite saṃvidahitasaññi ekaṃ nāvaṃ abhirūhati uddhagāminaṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite vematiko ekaṃ nāvaṃ abhirūhati addhagāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya āpatti pācittiyassa. Saṃvidahite asaṃvidahitasaññi ekaṃ nāvaṃ abhirūhati uddhāgāmiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya [PTS Page 066] [\q 66/] āpatti pācittiyassa.

Bhikkhu saṃvidahati bhikkhuni na saṃvidahati āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite saṃvidahitasaññi āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite vematiko āpatti dukkaṭassa. Asaṃvidahite asaṃvidahitasaññi anāpatti.

Anāpatti: tiriyaṃ taraṇāya asaṃvidahitvā abhirūhanti bhikkhuni saṃvidahati bhikkhu na saṃvidahati visaṃketena abhirūhanti āpadāsu ummattakassa ādikammikassāti.

Nāvāhirūhanasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.

1. Bhikkhumahi - machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 190] [\x 190/]

6. 3. 9
Paripācitasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena budadho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena thullananandā bhikkhuni aññatarassa kulassa kulupikā hoti niccabhattikā. Tena ca gahapatinā therā bhikkhu nimantitā honti. Atha kho thullanandā bhikkhunī pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ gahapatiṃ etadavoca:

Kimindaṃ gahapati pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattānti.

Therā mayā ayye nimantitāti.

Ke pana te gahapati therāti.

Ayyo sāriputto ayyo mahāmoggallāno ayyo mahākaccāno ayyo mahākoṭṭhito ayyo mahākappino ayyo mahāvundo ayyo anuruddho ayyo revato ayyo upāli ayyo ānando ayyo rāhuloti.

Kiṃ pana tvaṃ gahapati mahānāge tiṭṭhamāne ceṭake nimantesīti"

Ke pana te ayye mahānāgāti?

Ayyo devadatto ayyo kokāliko ayyo kaṭamoraka tissako1- ayyo khaṇḍadeviyā putto ayyo samuddadattoti.

Ayaṃ carahi cullanandāya bhikkhuniyā antarā kathā vippakatā. Atha therā2- bhikkhu pavisiṃsu. Saccaṃ mahānāgā kho tayā gahapati nimatantitāni. Idāneva kho tvaṃ ayye ceṭake akāsi idāni mahānāgeti gharato ca nikkaḍḍha niccabhattañca pacchindi.
2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma dvedatto jānaṃ bhikkhuni paricitaṃ piṇḍapātaṃ paribhujissati 3- atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ devadatta jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñajasīti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appati rūpaṃassāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisā jānaṃ bhikkhunī paripācitaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñajissasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃvā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

[PTS Page 067] [\q 67/] "yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuni paripācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya pācittiya"nti.

1. Karamodakatissako - machasaṃ 2. Atha te therā - machasaṃ
3. Bhuñajissatiti - machasaṃ

[BJT Page 192] [\x 192/]

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rājagahā pabbajito ñātikulaṃ agamāsi. Manussā cirassampi1- bhadanto āgatoti sakkaccaṃ bhantaṃ akaṃsu tassa kulassa kulupikā bhikkhunī te manusse etadavoca, "detha āvuso ayyassa bhikkhu" nti. 2- Atha kho so bhikkhu bhagavatā paṭikkhittaṃ jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñajitunti. Kukkuccāyanto na paṭiggahesi. Nāsakkhi piṇḍāya carituṃ chinnabhatto ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave pubbe gihīsamārambhe jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhunīparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihīsamārambhā pācittiya"nti.

4. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Jānāti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocentī sā vā aroceti.
Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasampannā.

Paripāveti nāma: pubbe adātukāmānaṃ akattukāmānaṃ ayyo bhāṇako ayyo bahussuto ayyo suttantiko ayyo vinayadharo ayyo dhammakathiko detha ayyassa karotha ayyassāti esā paripāveti nāma.

Piṇḍapāto nāma: pañcantaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ.
Aññatra pubbe gihīsamārambhāti ṭhapetvā gihīsamārambhaṃ.

Gihīsamārambho nāma: ñātaka vā honti pavārikā vā pakatipaṭiyattaṃ vā.

1. Cirassāpi - machasaṃ.
2. Dethayyassa āvuso bhattanti - machasaṃ.

[BJT Page 194] [\x 194/]

5. Aññatra pubbe gihīsamārambhā bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

[PTS Page 068] [\q 68/] paripācite paripācitasaññi bhuñjati aññatra pubbe gihisamārambhā āpatti pācittiyassa paripācite vematiko bhuñjati aññatra pubbe gihisamārambhā āpatti dukkaṭassa. Paripācite aparipācitasaññi bhuñjati aññatra pubbe gihīmārambhā anāpatti.

Ekato upasampannāya paripācitaṃ bhuñjati aññatra pubbe gihīmārambhā āpatti dukkaṭassa. Aparipācite paripācitasaññi āpatti dukkaṭassa. Aparipāvite vematiko āpatti dukkaṭassa. Aparipācite aparipācitasaññi anāpatti.

Anāpatti: gahīsamāmbhe1- sikkhamānā paripāceti sāmaṇerā paripāveti pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.

Paripācitasikkhāpadaṃ navamaṃ.

6. 3. 10
Rahonisajja sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena budadho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇadutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā āyasmāto udāyīssa santike abhikkhaṇaṃ āgacchati. Āyasmāpi udāyi tassā bhikkhuniyā santike abhikkhaṇaṃ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyi tassā bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi.

1. Pubbe gihī samārambhe - machasaṃ

[BJT Page 196] [\x 196/]

. 2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma āyasmā udāyi bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessatī"ti atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ udāyi, bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesīti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisā bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessasi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:
. 2
"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya pācittiya"nti.
3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasaṃkampannā.

Saddhinti: ekato.

Eko ekāyāti: bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca.

[PTS Page 069] [\q 69/] raho nāma: cakkhussa raho sotassa rābho. Cakkhussa raho nāma: na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne hamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhiyapiyamāne passītuṃ. Sotassa raho nāma: na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

Nissajjaṃ kappeyyāti: bhikkhuniyā nisinnāya bhikkhu upanasinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinno bhikkhuni upanisinnā vā hoti upanipannā vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa.

Raho rahosaññi eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti picittiyassa. Raho vematiko eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pacittiyassa. Rābho arahosaññi ekako ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

[BJT Page 198] [\x 198/]

Araho rahosaññi āpatti dukkaṭassa. Araho vematiko āpatti dukkaṭassa, araho arahosaññi anāpatti.

Anāpatti: yo koci viññu dutiyo hoti tiṭṭhati na nisidati arahopekkho aññavihito nisīdati ummattakassa ādikammikassāti.

Rahonisajjasikkhāpadaṃ dasamaṃ.

Bhikkhunovāda vaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ;
Asammata'tthaṃgatā upassayaṃ āmisadānena1- sibbati
Addhānaṃ nāvaṃ bhuñjeyya eko ekāya te dasā'ti.

1. Asammata atthaṃgupassayāmisadānena - machasaṃ

[BJT Page 200] [\x 200/]

6. 4. 1
Bhojana vaggo
Āvasathapiṇḍa sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena sāvatthiyā avidure aññatarassa pūgassa āvasathapiṇḍo paññatto hoti. Chabbaggiyā bhikkhu pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya manussā cirassāpi bhadantā āgatāni te1- sakkaccaṃ parivisiṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu dutiyampi divasaṃ pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya atha kho chabbaggiyā bhikkhu tatiyampi divasaṃ pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā āvasathaṃ gantvā bhuñajiṃsu. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi. Kiṃ mayaṃ tarissāma ārāmaṃ gantvā hiyyopi idheva āgantabbaṃ bhavistīti. Tattheva anuvasitvā [PTS Page 070] [\q 70/] anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjanti. Titthiyā apasakkanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti; "kataṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajissanti na imesaññeva āvasathapiṇḍo paññatto sabbesaññeva āvasathapiṇḍo pañña ttoti.

2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajissantī"ti.

"Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya pācittiya"nti.
3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṃghe upasaṃkampannā.

Saddhinti: ekato.

Eko ekāyāti: bhikkhu ceva hoti bhikkhunī ca.

Raho nāma: cakkhussa raho sotassa rābho. Cakkhussa raho nāma: na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne hamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhiyapiyamāne passītuṃ. Sotassa raho nāma: na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

Nissajjaṃ kappeyyāti: bhikkhuniyā nisinnāya bhikkhu upanasinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinno bhikkhuni upanisinnā vā hoti upanipannā vā, āpatti pācittiyassa. Ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā, āpatti pācittiyassa.

Raho rahosaññi eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti picittiyassa. Raho vematiko eko ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pacittiyassa. Rābho arahosaññi ekako ekāya nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

[BJT Page 198] [\x 198/]

Araho rahosaññi āpatti dukkaṭassa. Araho vematiko āpatti dukkaṭassa, araho arahosaññi anāpatti.

Anāpatti: yo koci viññu dutiyo hoti tiṭṭhati na nisidati arahopekkho aññavihito nisīdati ummattakassa ādikammikassāti.

Rahonisajjasikkhāpadaṃ dasamaṃ.

Bhikkhunovāda vaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ;
Asammata'tthaṃgatā upassayaṃ āmisadānena1- sibbati
Addhānaṃ nāvaṃ bhuñjeyya eko ekāya te dasā'ti.

1. Asammata atthaṃgupassayāmisadānena - machasaṃ

[BJT Page 200] [\x 200/]

6. 4. 1
Bhojana vaggo
Āvasathapiṇḍa sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena sāvatthiyā avidure aññatarassa pugassa āvasathapiṇḍo paññatto hoti. Chabbaggiyā bhikkhu pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya manussā cirassāpi bhadantā āgatāni te1- sakkaccaṃ puricisiṃsu. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu dutiyampi divasaṃ pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya atha kho chabbaggiyā bhikkhu tatiyampi divasaṃ pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā āvasathaṃ gantvā bhuñajiṃsu. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi. Kiṃ mayaṃ tarissāma ārāmaṃ gantvā hiyyopi idheva āgantabbaṃ bhavistīti. Tattheva anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjanti. Titthiyā apasakkanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti; "kataṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajissanti na imesaññeva āvasathapiṇḍo paññatto sabbesaññeva āvasathapiṇḍo pañña ttoti.

2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipāventānaṃ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajissantī"ti. - Pe- saccaṃ kira tumhe bhikkhave anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajathāti? Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulo mikaṃappatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajissatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Eko āvasathapiṇḍo bhuñajitabbo tato ce uttariṃ bhuñjeyya picittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Te ti padaṃ nadissate maramma chaṭṭhasaṃgitipiṭake.

[BJT Page 202] [\x 202/]

3. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto kosalesu janapadesu sāvatthiyaṃ gacchanto yena aññataro āvasatho tenupasaṃkami. Manussā cirassāpi thero āgatoti sakkaccaṃ parivisiṃsu. Atha kho āyasmato sāriputtassa bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Nāsakkhi tamhā āvasathā pakkamituṃ. Atha kho te manussā dutiyampi divasaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathaṇḍaṃ bhuñajitunti kukkuccāyanto na paṭiggahesi. Chinnahatto āhosi. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ gantvā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

4. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi "anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñajituṃ, " evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñajitabbo tato ce uttariṃ bhuñjeyya pācittiya"nti.

5. Agilāno nāma: sakkoti tamhā āvasathā pakkamituṃ. Gilāno nāma na sakkoti samhā avasathā pakkamituṃ.

[PTS Page 071] [\q 71/] āvasathapiṇḍo nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ, sālāyaṃ vā maṇḍape vā rukkhamule vā ajjhohāre ajjhākāse vā anodissa yāvadattho paññatto hoti.

Agilānena bhikkhunā sakiṃ bhuñjitabbaṃ1- tato ce uttariṃ bhuñajissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Agilāno agilānasaññi tatuttariṃ āvasathapiṇḍaṃ bhuñjati āpatti pācittiyassa. Agigāno vematiko tatuttariṃ āvasathapiṇḍaṃ bhuñjīti āpatti pācittiyassa. Agilāno gilānasaññi tatuttariṃ āvasathapiṇḍaṃ bhuñjīti āpatti pācittiyassa.

1. Bhuñajitabbo - machasaṃ.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Gilāno agilānasaññi āpatti dukkaṭassa. Gilāno vematiko āpatti dukkaṭassa. Gilāno gilānasaññi anāpatti.

Anāpatti: gilānassa, agilāno sakiṃ bhuñjati, gacchanto vā āgacchanto vā bhuñajanto vā bhuñjīti. Sāmikā nimantetvā bhojenti odissa paññanto hoti, na yāvadatvo paññanto hoti, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.

Āvasathapiṇḍa sikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.

6. 4. 2
Gaṇabhojana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadatto parihīnalāhasakkāro sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjati manussā ujjhāyanti khīyanti vipāventi: "kataṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñajissanti, kassa sampannaṃ na manāpaṃ, kassa sudu na ruccatī"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ, ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti kathaṃ hi nāma dvedatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñajissatī"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā
Etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, sannipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. Saccaṃ kira tvaṃ devadatta, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñajisiti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñajissasi. Vihāre seyyaṃ santharitvā taṃ pakkamantā neva uddharissanti na netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ vigarahitvā dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Tena hi bhikkhave saṃgho channassa bhikkhuno aññavādakaṃ ropetu. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhapadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññantaṃ hoti.

[BJT Page 206] [\x 206/]

3. [PTS Page 072] [\q 72/] tena kho pana samayena manussā gilāne bhikkhu bhantena nimantenti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, " paṭikkhikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojana"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmī bhikkhave, gilānena bhikkhunā gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ. Evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo; gilānasamayo, ayaṃ tattha samayo"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

. 74. Tena kho pana samayena manussā civaradānasamaye sacīvarabhantaṃ paṭiyādetvā bhikkhu nimantenti. Bhikkhu " bhojetvā cīvarena1acchādessāmā"ti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, "paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojana"nti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmī bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ. Evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo; gilānasamayo, ayaṃ tattha samayo"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

5. Tena kho pana samayena manussā civarakāreke bhikkhu bhantena nimantenti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojananti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmī bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatrasamayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo: gilānasamayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.
. 7
1. Cīvarehi - sīmu 11 sī1

[BJT Page 208] [\x 208/]

6. Tena kho pana samayena manussehi saddhiṃ [PTS Page 073] [\q 73/] addhānaṃ gacchanti, atha kho te bhikkhu te manusse etadavocuṃ, mahuttaṃ āvuso āgametha piṇḍāya carissāmā"ti, te evamāhaṃsu idheva bhanne bhuñajathāti. Bhikkhu kukkuccāyantā na patigaṇhāti paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojananti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmī bhikkhave, addhānagamanasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo: gilānasamayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo. Ayaṃ tattha samayo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

7. Tena kho pana samayena bhikkhu manussehi saddhiṃ nāvāya gacchanti, atha kho te bhikkhu te manusse etadavocuṃ, "mahuttaṃ āvuso tiraṃ upanetha piṇḍāya carissāmā"ti. Te evamāhaṃsu idheva bhanne bhuñajathāti. Bhikkhu kukkuccāyantā napatigaṇhāti, paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojananti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmī bhikkhave, addhānagamanasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo: gilānasamayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo. Nāvahirūhanasayo, ayaṃ tattha samayo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

8. Tena kho pana samayena dissu vassaṃ vutthā bhikkhu rājagahaṃ āgacchanti, bhagavantaṃ dassanāya. Manussā nānāverajjake bhikkhu pasasitvā bhantena nimantenti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojananti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmī bhikkhave, addhānagamanasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo: gilānasamayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo. Nāvahirūhanasayo, mahāsamayo ayaṃ tattha samayo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

[BJT Page 210] [\x 210/]

9. [PTS Page 074] [\q 74/] tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ñātisālohito ājivakesu pabbajito hoti. Atha kho so ājivako yena rājā māgadho seniyo bimbisāraṃ etadavoca: "icchāmhaṃ mahārāja sabbapāsaṇḍikabhattaṃ kātunti" sace kho tvaṃ bhante buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṭhamaṃ bhojeyyāsi, evaṃ kareyyāsī'ti. Atha kho so ājivako bhikkhunaṃ santike dutaṃ pāhesi: adhivāsenatu me bhikkhu svātanāya bhattanti. Bhikkhu kukkuccāyanto nādhivāsenti, paṭikkhittaṃ bhagavatā gaṇabhojananti. Atha kho so ājivako yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so ājivako bhagavantaṃ etadavoca; "bhavampi gotamo pabbajito ahampi pabbajito, arahati pabbajato pabbajitassa piṇḍaṃ paṭiggahetuṃ, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhantaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so ājivako bhagavato adhivāsanaṃ viditvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kataṃ katvā bhikkhu āmantesi, "anujānāmi bhikkhave samaṇabhattasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo: gilānasamayo, cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo. Nāvahirūhanasayo, mahāsamayo samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo"ti.

10. Gaṇabhojanaṃ nāma: yattha cattāro bhikkhu pañcattaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimattitā bhuñjanti, etaṃ gaṇabhonaṃ nāma. Aññatrasamayāti: ṭhapetvā samayaṃ.

Gilānasamayo nāma: antamaso pādāpi phālitā1- honti gilānasamayoti bhuñjitabbaṃ. Cīvaradānasamayo nāma: anatthate kaṭhane2- vassānassa pacchimo māso. Atthate kaṭhine pañcamāsā cīvaradānasamayoti bhuñjitabbaṃ. Cīvarakārasamayo nāma: cīvare kayiramāne cīvarakārasamayoti bhuñjitabbaṃ [PTS Page 075] [\q 75/] addhānagamanasamayo nāma addhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabbaṃ, gacchantena bhuñjitabbaṃ, gatena bhuñjitabbaṃ.

1. Phalitā - machasaṃ 2. Kathine - machasaṃ,
[BJT Page 212] [\x 212/]

Nāvāhirūhanasamayo nāma: nāvaṃ abhirūhissāmiti bhuñjitabbaṃ. Ārūḷhena bhuñjitabbaṃ, orūḷhena bhuñjitabbaṃ. Mahāsamayo nāma: yattha ve tayo bhikkhu piṇḍāya caritvā yāpenti, catutthe āgate na yāpenni, mahāsamayeni bhuñjitabbaṃ. Samaṇabhattasamayo nāma- yo koci paribbājakasamāpanno bhantaṃ karoti samaṇabhattasamayoti bhuñjitabbaṃ.

Aññatra samayā bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti picittiyassa. Gaṇabhojane gaṇabhojanasaññi aññatra samayā bhuñjīti āpatti pācittiyassa. Gaṇabhojane vematiko aññatra samayā bhuñjīti āpatti pācittiyassa. Gaṇabhojane na gaṇabhojanasaññi aññatra samayā bhuñjīti āpatti pācittiyassa. Na gaṇabhojane gaṇabhojanasaññi āpatti dukkaṭassa, na gaṇabhojane vematiko āpatti dukkaṭassa. Na gaṇabhojane na gaṇabhojanasaññi anāpatti.

Anāpatti: samaye dve tayo ekato bhuñajinti piṇḍāya caritvā ekato sannipatitvā bhuñajinti niccabhante salākabhante, pakkhike, uposathike, paṭipadike, 1- pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.

Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ

6. 4. 3
Paramparahojana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ paṇitānaṃ bhantānaṃ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā2- hoti. Atha kho aññatarassa daḷīddassa kammakarassa3- etadahosi: " na kho idaṃ orakaṃ bhavissati, yathā ime4- manussā sakkaccaṃ bhattaṃ karonti, yannutāhampi bhattaṃ kareyyanti. " Atha kho so daḷiddo kammakaro yena kirapatiko tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ kirapatikaṃ etadavoca:

1. Niccabhattaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipādikaṃ - machaṃ
2. Adhiṭṭhitā - machasaṃ
3. Kammakārassa - machasaṃ
4. Yathayime - machasaṃ

[BJT Page 214] [\x 214/]

"Icchāmhaṃ ayyaputta, buddha [PTS Page 076] [\q 76/] pamukhassa bhikkhusaṃghassa bhattaṃ kātuṃ, dehi me vetananti". Sopi kho kirapatiko saddho hoti pasanto. Atha kho so kirapatiko tassa daḷiddassa kammakarassa abbhātirekaṃ1- vetanaṃ adāsi. Atha kho so daḷiddo kammakaro yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā, bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so daḷiddo kammakaro bhagavantaṃ etadavoca; "adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhantaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā"ti. Mahā kho avuso bhikkhusaṃgho jānāhīti. Hotu bhante2mahābhikkhusaṃgho, bahu me badarā paṭiyantā badaramissenapayyā3paripurissantīti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho so daḷiddo kammakaro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

2. Assosuṃ kho bhikkhu daḷiddena kira kammakarena svātanāya buddhapamukho bhikkhusaṃgho nimantito, badaramissenapayyā paripurissantīti. Te kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñajiṃsu. Assosuṃ kho manussā daḷiddena kira kammakarena buddhapamukho bhikkhusaṃgho nimantitoti. Te daḷiddassa kammakarassa pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ abhihariṃsu.

3. Atha kho so daḷiddo kammakaro tassā rattiyā accayena panitaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa daḷiddassa kammakarassa nivesanaṃ tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nasīdi. Saddhiṃ bhikkhusaṃghena. Atha kho so diḷiddo kammakaro bhattagge bhikkhu parivisati. Bhikkhu evamāhaṃsu: "thokaṃ āvuso dehi, thokaṃ āvuso dehī"ti. Mā kho tumhe bhante ayaṃ daḷiddo kammakaroti thokathokaṃ4paṭigaṇhittha, pahutaṃ me khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ paṭiggaṇhātha bhante yāvadatthanti. Na kho mayaṃ āvuso etaṃ kāraṇā thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāma api ca mayaṃ kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñajimhā, tena mayaṃ thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāmoti. Atha kho so daḷiddo kammakaro ujjhāyati khīyati vipāceti: "kataṃ hi nāma bhadantā mayā nimantitā aññatra bhuñajissanti, na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātunti. Assosuṃ kho bhikkhu tassa daḷiddassa [PTS Page 077] [\q 77/] kammakarassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa.

1. Atirekaṃ - syā 3. Peyyā - machasaṃ
2. Hotu-me- bhante - machasaṃ 4. Thokaṃ thokaṃ - machasaṃ

[BJT Page 216] [\x 216/]

4. Ye te bhikkhu apapicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu aññatra nimantitā aññatra bhuñajissanti"ti. Atha kho te bhikkhu hatthakaṃ sakyaputtaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavate etamatthaṃ ārovesuṃ, atha kho bhagavā etasmīṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ, santipātāpetvā hatthakaṃ sakyaputtaṃ paṭipucchi. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhu aññatra nimantitā aññatra bhuñajintiti? Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā aññatra nimattitā aññatra bhuñajissanti. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahaya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Paramaparahojane pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

5. Netaṃ kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti aññataro bhikkhu piṇḍapātaṃ ādāya yena so bhikkhu tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā taṃ bhikkhu etacavoca: "bhuñajāhi āvusoti" alaṃ āvuso atthi me bhattapaccāsāti tassa bhikkhuno piṇḍapāto ussure1- āhariyittha. So bhikkhu na cittarūpaṃ bhuñaji bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā paramparahojanaṃ bhuñajituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Paramaparahojane aññatra samayā pācittiyaṃ tatthāyaṃ samayo gilānasamayo ayaṃ tattha samāyo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

6. Tena kho pana samayena manussā civaradānasamaye sacīvarabhantaṃ2paṭiyādetvā3- bhikkhu nimantenti. "Bhojetvā cīvarena acchādessāmā"ti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, "paṭikkhittaṃ bhagavatā paramparahojana"nti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmī bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ. Evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Paramparahojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo; gilānasamayo, cīvaradānasamayo ayaṃ tattha samayo"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Ussurena (katthavi)
2. Cīvarabhattaṃ sīmu 1 sī11
3. Paṭiyādāpetvā - sīmu1 sī11

[BJT Page 218] [\x 218/]

7. Tena kho pana samayena manussā civarakārake bhikkhu bhantena nimantenti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti, "paṭikkhittaṃ bhagavatā paramparahojana"nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmī bhikkhave, cīvaradānasamaye gaṇabhojanaṃ bhuñajituṃ "evañca pana bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Paramparahojane aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo gilānasamayo,
Cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhapadaṃ paññattaṃ hoti.

8. Atha kho bhagavā pubbanahasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya [PTS Page 078] [\q 78/] āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena aññataraṃ kulaṃ tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nasīdi. Atha kho te manussā bhagavato ca āyasmato ca ānandassa bhojanaṃ adaṃsu. Āyasmā ānando kukkuccāyanto na paṭigaṇhāti. Paṭigaṇhāhi1ānandati. Alaṃ bhagavā atthi me bhattapaccacāsāti. Tenahānanda, vikappetvā gaṇhāhīti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave vikappetvā2- paramparahojanaṃ bhuñjituṃ, evañca pana bhikkhave vikappetabbaṃ: mayihaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammiti.

9. Paramparahojanaṃ nāma: pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojānana nimattito taṃ ṭhapetvā aññaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjīti, etaṃ paramparahojanaṃ nāma.

Aññatrasamayāti ṭhapetvā samayaṃ

Gilānasamayo nāma: na sakkoti ekāsane nisinno yāvadatthaṃ bhuñajituṃ gilānasamayoti bhuñjitabbaṃ

Cīvaranasamayo nāma: anatthate kaṭhane vassānassa pacchimo māso, atthate kaṭhine pañcamāsā cīvaradāna samayoti bhuñjitabbaṃ

Cīvarakārasamayo nāma: cīvare kayiramāne cīvarakāra samayoti bhuñjitabbaṃ.

Añcatra samayā bhuñjissāmīti patigaṇhāti, āpatti dukkaṭassa ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

1. Gaṇhāti - machasaṃ
2. Bhatta paccāsaṃ vikappetvā - syā

[BJT Page 220] [\x 220/]

Paramparahojane paramparahojanasaññi aññatra samayā bhuñjati āpatti pācittiyassa. Paramparahojane vematiko aññatrasamayā bhuñjīti āpatti pācittiyassa paramparahojane na paramparahojanasaññi aññatra samayā bhuñjīti āpatti pācittiyassa.

Na paramparahojane paramparahojanasaññi āpatti dukkaṭassa na paramparahojane vematiko āpatti dukkaṭassa na paramparahojane na paramparahojanasaññi anāpatti

Anāpatti: samaye vikappetvā bhuñjīti dve tayo nimantane ekato bhuñjīti, nimantanapaṭipāṭiyā bhuñjati, sakalena gāmela nimantito tasmiṃ gāme yattha katthavi bhuñjīti, sakalena pugena nimattito tasmiṃ puge yattha katthavi bhuñjīti, nimattiyemāno bhikkhaṃ gahessāmiti bhaṇati, niccabhante salākabhante pakkhike uposathike pāṭipadike pañcabhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa ādikammikassāti.

Parampara bhojanasikkhāpadaṃ tatiyaṃ

6. 4. 4
Kāṇamātusikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana [PTS Page 079] [\q 79/] samayena kāṇamātā upāsikā saddhā hoti pasannā. Kāṇā gāmake aññatarassa purisassa dinnā hoti. Atha kho kāṇā mātugharaṃ agamāsi kenacideva karaṇiyena. Atha kho kāṇāya sāmiko kāṇāya santike dutaṃ pāhesi: "āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgata" nti. Atha kho kāṇamātā upāsikā kismiṃ viya rittahatthaṃ gantunti pūvaṃ1- paci. Pakke puve aññataro piṇaḍacāriko bhikku kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pāvisa. Atha kho

1. Pupaṃ (katthavi)

[BJT Page 222] [\x 222/]

Kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Sopi1nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Yathā paṭiyattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Dutiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya sannike dutaṃ pāhesi. "Āgacchatu kāṇā, icchāmi kāṇāya āgata"nti dutiyampi kho kāṇamātā upāsikā kismiṃ viya rittahatthaṃ gantunti pūvaṃ pavi. Pakke puve aññataro piṇaḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pāvisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi, tassapi pūvaṃ dāpesi so pi nikkhamitvā aññassa ghācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Tatiyampi kho kāṇāya sāmiko kāṇāya sannike dutaṃ pāhesi "āgacchatu kāṇā icchāmi kāṇāya āgataṃ sace kāṇā nāgacchissati ahaṃ aññaṃ pajāpatiṃ ānessāmī"ti. Tatiyampi kho kāṇamātā upasikā kismiṃ viya ritta hatthaṃ gantunti pūvaṃ paci. Pakke puve aññataro piṇḍacāriko bhikkhu kāṇamātāya upāsikāya nivesanaṃ pācisi. Atha kho kāṇamātā upāsikā tassa bhikkhuno pūvaṃ dāpesi. So nikkhamitvā aññassa ācikkhi tassapi pūvaṃ dāpesi sopi nikkhamitvā aññassa ācikkhi. Tassapi pūvaṃ dāpesi, yathā paṭiyattaṃ pūvaṃ parikkhayaṃ agamāsi. Atha kho kāṇāya sāmiko aññaṃ pajāpatiṃ ānesi. Assosi kho kāṇā tena kira purisena aññā pajāpati ānitāni, rodanti aṭṭhāsi.

2. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvara mādāya yena kāṇāmātāya upasikāya nivesanaṃ tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho kāṇamātā upāsikā yena bhagavā tenusaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kāṇamātaraṃ upāsikaṃ bhagavā etadavoca: "kissāyaṃ kāṇā rodatī"ti, atha kho kāṇamātā upāsikā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā kānamātaraṃ upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetavā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

1. So - machasaṃ

[BJT Page 224] [\x 224/]

3. Tena kho pana samayena aññataro sattho rājagahā paṭiyālokaṃ gantukāmo hoti. Aññataro piṇḍacāriko bhikkhu taṃ satthaṃ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako tassa bhikkhuno sattuṃ dāpesi. So nikkhamitavā aññassa ācikkhi. Tassasapi tassapi sattuṃ dāpesi. Sopi nikkhamitvā aññassa ācikkhi tassapi sattuṃ dāpesi. Yathāpaṭiyattaṃ pātheyyaṃ parikkhayaṃ [PTS Page 080] [\q 80/] agamāsi. Atha kho so upāsako te manusse etadavoca: "ajjanho1ayyā āgametha yathāpaṭiyattaṃ pātheyyaṃ ayyānaṃ dinnaṃ, pātheyyaṃ paṭiyāssomī"ti nāyya2- sakkā āgametuṃ payāto satthoti agamaṃsu. Atha kho tassa upāsakassa pātheyyaṃ paṭiyādetvā paccha gacchantassa vorā acchindiṃsu. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipacenti: "kathaṃ hi nāma sāmaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā paṭiggahessanti, ayaṃ imesaṃ datvā pacchā gacchanto corehi acchinno"ti.

4. Assesuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentatānaṃ. 9Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasaatthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyo bhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 9
"Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pucehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṃkhamānena bhikkhunā dvattipattapurā paṭiggahetabbā. Tato ce uttariṃ paṭigaṇbheyya pācittiyaṃ, dvattipattapure paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhuhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīcī"ti.

5. Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagatinti kulaṃ nāma: cattāri kulāni: khattiyakulaṃ brāhmaṇakulaṃ vessakulaṃ suddakulaṃ
Upagatanti: tattha upagataṃ
Pūvaṃ nāma: yaṃ kiñci pahenakatthāya paṭiyattaṃ
Manthaṃ nāma: yaṃ kiñci pātheyyatthāya paṭiyattaṃ

1. Ajjaṇho - sīmu 1
2. Nāyyo - machasaṃ

[BJT Page 226] [\x 226/]

Abhihaṭṭhuṃ pāvāreyyāti: yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇbhāhīti.

Ākaṃkhamānenāti: icchamānena.

Dvattipattapurā paṭiggahetabbāti: dve tayo pattapurā paṭiggahetabbā

Tato ve uttariṃ paṭigaṇheyyāti: tatuttariṃ paṭigaṇhāti āpatti pācittiyassa. Cattipattapure paṭiggahetvā tato nikkhamantena bhikkhuṃ pasasitvā ācikkhitabbaṃ amutra1mayā dvattipattapurā paṭiggahitā mā kho tattha paṭigaṇhīti. Sace passitvā na ācikkhati āpatti dukkaṭassa. Sace ācikkhite paṭigaṇhāti āpatti dukkaṭassa.

[PTS Page 081] [\q 81/] tato nīharitvā bhikkhuhi saddhiṃ saṃvibhajitabbanti: paṭikkamanaṃ haritvā2saṃvibhajitabbaṃ
Ayaṃ tattha sāmīcīti: ayaṃ tattha anudhammatā

Atireka dvattipattapure atreka saññi patigaṇhāti āpatti pācittiyassa. Atireka dvattipattapure vematiko patigaṇhāti āpatti pācittiyassa. Atirekadvattipattapure ūnakasaññi patigaṇhāti āpatti pācittiyassa.

Ūnakadvattipattapure atirekasaññi āpatti dukkaṭassa. Ūnakadvattapattapure vematiko āpatti dukkaṭassa. Ūnakasvattipattapure ūnakasaññi anāpatti.

Anāpatti: dvattipattapure patigaṇhāti. Ūnakasvattipattapure patiganhāti na paheṇakattāya na pātheyyatthāya paṭiyattaṃ denti peheṇakatthāya vā pātheyyatthāya vā paṭiyattasesakaṃ denti gamane paṭippassaddhe denti ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti.

Kāṇamātusikkhāpadaṃ catutthaṃ

1. Atra - sīmu 11,
2. Niharitvā - machasaṃ,

[BJT Page 228] [\x 228/]

6. 4. 5
Paṭhamapavāraṇasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhu nimantetvā bhojesi. Bhikkhu bhuttāvi pavāritā ñātikulāni gantvā ekacce bhuñajiṃsu. Ekacce piṇḍapātaṃ ādāya agamaṃsu. Atha kho so brāhmaṇo paṭivissake etadavoca: "bhikkhu mayā ayya santappitā, etha tumhepi santappessāmī"ti. Te evamāhaṃsu: "kiṃ tvaṃ ayyo amhe santappessasi. Yepi tayā nimantitā, tepi amhākaṃ gharāni āgantvā ekacce bhuñajiṃsu. Ekacce piṇaḍapātaṃ adāya agamaṃsu"ti. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khīyanti vipāventi: kathaṃ hi nāma bhadantā amhākaṃ ghare bhuñajitvā aññatra bhuñajissanti, na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātu"nti.

2. Assosuṃ kho bhikkhu tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyantassa vipācentassa ye te bhikkhu apapicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñajissanti"nti. -Pesaccaṃ kira bhikkhave bhūtāvī pavāritā aññatra bhuñajintīti.

Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, anulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā [PTS Page 082] [\q 82/] bhuttāvi pavāritā aññatra bhuñajissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya
Mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiyanti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

[BJT Page 230] [\x 230/]

3. Tena kho pana samayena bhikkhu gilānānaṃ bhikkhunaṃ paṇite piṇḍapāte nīharanti. Gilānā na cittarūpaṃ bhuñjanti tāni bhikkhu chaḍḍanti assosi kho bhagavā uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ kākoravasaddaṃ. Putvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "kinnu kho so ānanda uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo"ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesu: bhuñjeyyuṃ panānanda bhikkhu gilānāti rittanti. Na bhuñjeyyuṃ bhagavāti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: "anujānāmī bhikkhave atirittaṃ kātabbaṃ 'alametaṃ sabba'nti. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyayātha:

Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiyanti.

4. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Bhūttāvi nāma: pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ antamaso kusaggenapi bhuttaṃ hoti.

Pavārito nāma: asanaṃ paññāyati bhojanaṃ paññāyati hatthapāse ṭhato abhiharati paṭikkhepo paññāyati.

Anatirittaṃ nāma: akappiyakataṃ hoti. Apaṭiggahitakataṃ hoti. Anuccaritakataṃ hoti. Ahatthapāse kataṃ hoti. Abhuttavinā kataṃ hoti. Bhuttāvinā1- pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti. Alametaṃ sabbanti avuttaṃ hoti. Na gilānātirittaṃ hoti. Etaṃ anatirittaṃ nāma.

Anatirittaṃ nāma: kappiyakataṃ hoti. Paṭiggahitakataṃ hoti. Uccaritakataṃ hoti. Hatthapāse kataṃ hoti. Bhuttavinā kataṃ hoti. Bhuttāvinā pavāritena
Āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti. Alametaṃ sabbanti vuttaṃ hoti. Gilānātirittaṃ hoti. Etaṃ atirittaṃ nāma.

[PTS Page 083] [\q 83/] khādanīyaṃ nāma: pañca bhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakalikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avassaṃ khādanīyaṃ nāma.

Bhojanīyaṃ nāma: pañca bhojanāni: odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ khāsissāmī bhuñjissāmīti paṭigaṇhāti āpatti dukkaṭassa, ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

1. Bhuttavināva - machasaṃ,

[BJT Page 232] [\x 232/]

Anatiritte anatirittasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā āpatti pācittiyassa. Anatiritte vematiko khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa. Anatiritte atirittasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khadati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa.

Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.

Atiritte anatirittasaññi āpatti dukkaṭassa. Atiritte vematiko āpatti dukkaṭassa. Atiritte atirittasaññi anāpatti.

Anāpatti: atirittaṃ kārāpetvā bhuñjīti atirittaṃ kārāpetvā bhuñjissāmīti paṭigaṇhāti aññassatthāya haranto gacchati gilānassa sesakaṃ bhuñjīti yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ satipaccaye paribhuñjīti ummattakassa ādikammikassāti.

Paṭhamapavāraṇa1- sikkhāpadaṃ pañcamaṃ

6. 4. 6
Dutiyapavāraṇa sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhu kosalesu janapadesu sāvatthiyaṃ addhānamaggapaṭipannā honti. Eko bhikkhu anācāraṃ ācarati. Dutiyo bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "mā āvuso evarūpaṃ akāsi. Netaṃ kappati"ti. So tasmiṃ upanandhi. Atha kho te bhikkhu sāvatthiyaṃ agamaṃsu. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññatarassa pugassa saṃghabhantaṃ hoti. Dutiyo bhikkhu bhuttāvi pavārito hoti. Upanaddho 2bhikkhu ñātikulaṃ gantvā piṇḍapātaṃ ādāya yena so bhikkhu tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā taṃ bhikkhu etadavoca: "bhuñajāti āvuso"ti. Alaṃ āvuso paripuṇṇomahīti. Sundaro āvuso piṇḍapāto bhuñajāti. Atha kho so bhikkhu tena bhikkhunā nippiḷiyamāno taṃ piṇḍapātaṃ bhuñaji. Upanaddho [PTS Page 084] [\q 84/] bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "tvaṃ hi3- nāma āvuso maṃ vattabbaṃ maññasi. Yaṃ tvaṃ bhuttavī pavārito anatirittaṃ bhojanaṃ bhuñajisi"ti. Nanu āvuso ācikkhitabbanti. Nanu āvuso pucchitabbanti.

1. Paṭhama pavāraṇā - machasaṃ, 2. Upanandho - sīmu
3. Tvaṃpi - machasaṃ

[BJT Page 234] [\x 234/]

. 02. Atha kho so bhikkhu bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi: ye te bhikkhu apapicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma bhikkhu bhikkhuṃ bhuttaviṃ pavāritaṃ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṃ pavāressati"ti. - Pe - saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṃ pavāresīti. Saccaṃ bhagavāti. Vigarahi buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṃ pavāressasi. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya
Mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttaviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojaniyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya handa bhikkhu khāda vā bhañaja vā ti jānaṃ āsādanāpekkhā bhuttasmiṃ pācittiyanti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.
. 0
Bhikkhunti: aññaṃ bhikkhuṃ

Bhuttavī nāma: pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ annamaso kusaggepi bhuttaṃ hoti.

Pavārito nāma: asanaṃ paññāyati bhojanaṃ paññāyati hatthapāse ṭhito abhiharati paṭikkhepo paññāyati.

Anatirittaṃ nāma: akappiyakanaṃ hoti apaṭiggahitakataṃ hoti anuccārikatataṃ hoti ahatthapāse kataṃ hoti abhuttāvinā kataṃ hoti bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti alametaṃ sabbanti avuttaṃ hoti gilānātirittaṃ hoti etaṃ anatirittaṃ nāma.

Khādanīyaṃ nāma: pañcabhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.

Bhojanīyaṃ nāma: pañcabhojanāni odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Abhihaṭṭhuṃ pavāreyyāti: yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇbhāhīti.

Jānāti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti so vā āroceti.

Asādanāpekkhoti: iminā imaṃ codessāmi sāressami paṭicodessāmi paṭisāressāmi maṃku1- karissāmiti āharati āpatti dukkaṭassa. Tassa vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa. Bhojanapariyosāne āpatti pācittiyassa.

Pavārite pavāritasaññi anatirittena khādanīyena vā bhojaniyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreti āpatti pācittiyassa. Pavārite vematiko anatirittena khādanīyena vā bhojaniyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreti āpatti dukkaṭassa. Pavārite appavāritasaññi anatirittena khādanīyena vā bhojaniyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreti anāpatti.

Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya abhiharati āpatti dukkaṭassa. Tassa vacanena khādissāmi bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.

Appavārite [PTS Page 085] [\q 85/] pavāritasaññi āpatti dukkaṭassa. Appavārite vematiko āpatti dukkaṭassa. Appavārite appavāritaññi anāpatti.

Anāpatti: atirittaṃ kārāpettavā deti, atirittaṃ kārāpetvā bhuñajihīti deti, aññassathāya haranto gacchāhīti deti, gilānassa ssekaṃ deti, yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ satipaccaye paribhuñajāhīti deti, ummattakassa ādikammikassāti.
Dutiyapavāraṇasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ.

1. Maṃkuṃ - machasaṃ

[BJT Page 238] [\x 238/]

6. 4. 7
Vikālabhojanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Sattarasavaggiyā bhikkhu giraggasamajjaṃ dassanāya agamaṃsu, manussā sattarasavaggiye bhikkhu passitvā nahāpetvā vilimepatvā bhojetvā khādanīyaṃ adaṃsu. Sattarasavaggiyā bhikkhu khadaniyaṃ ādāya ārāmaṃ gantvā chabbaggiye bhikkhu etadavocuṃ; "handāvuso1khādanīyaṃ khādathā"ti. "Kuto tumhehi āvuso khādanīyaṃ laddhanti" sattarasavaggiyā bhikkhu chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Kimpana tumhe āvuso vikāle bhojanaṃ bhuñajathāti. Evamāvusoti. Chabbaggiyā bhikkhu ujjhāyanti khīyanti vipācenti. "Kathaṃ hi nāma sattarasavaggiyā bhikkhu vikāle bhojanaṃ bhuñajissāti"ti.

2. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: " kathaṃ hi nāma sattarasavaggiyā bhikkhu vikāle bhojanaṃ bhuñajissanti. "Ti. - Pe -
Saccaṃ kira tumhe bhikkhave vikāle bhojanaṃ bhuñajathā"ti. Saccaṃ bhagavā viharati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ " kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā vikāle bhojanaṃ bhuñajissatha. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya
Mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiyanti.

3. [PTS Page 086] [\q 86/] yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Vikālo nāma: majjhantike vitivatte yāva aruṇuggamanā.

Khādanīyaṃ nāma: pañcabhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasseṃ khādanīyaṃ nāma

Bhojanīyaṃ nāma: pañca bhojanāni odano kummāso sattu macco maṃsā. Khādissāmi bhuñajissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

1. Gaṇhāthāvuso - machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 240] [\x 240/]

Vikāle vakālasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādanīyaṃ vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa. Vikāle vematiko khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa. Vikāle kālasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa.

Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.

Kāle vikālasaññi āpatti dukkaṭassa. Kāle vematiko āpatti dukkaṭassa. Kale kālasaññi anāpatti.

Anāpatti: yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ satipaccaye paribhuñjati ummattakassa ādikammikassāti.

Vikālabhojanasikkhāpadaṃ sattamaṃ.

. 16. 4. 8
Sannidhikārasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane aṇāthapiṇḍikassa ārāme tenakho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyo āyasmā bellaṭṭhisiso1- araññe viharati. So piṇḍāya caritvā sukkhakuraṃ ārāmaṃ haritvā sukkhāpetvā nikkhipati. Yadā āhārena attho hoti tadā udakena temetvā temetvā paribhujati. 2- Cirena gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Bhikkhu āyamantaṃ bellaṭṭhisīsaṃ etadavoca: kissa tvaṃ āvuso bellaṭṭhisīsa cirena gāmaṃ piṇḍāya pivassīti.

1. Belaṭḍhasiso - machasaṃ belaṭṭhisīso - sīmu
2. Bhuñjati - machasaṃ
3. Kissa tvaṃ āvuso cirena - machasaṃ

[BJT Page 242] [\x 242/]

2. Atha kho āyasmā bellaṭṭhisīso bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Kimpana tvaṃ āvuso sannidhikārakaṃ bhojanaṃ bhuñujasi"ti? Evamāvusoti. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: " kathaṃ hi nāma āyasmā bellaṭṭhisīso santidhikārakaṃ bhojanaṃ bhuñajissati - pe -
Saccaṃ kira tvaṃ bellaṭṭhisīsa, sannidhikārakaṃ bhojanaṃ bhuñajissati? Saccaṃ bhagavā viharati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ " kathaṃ hi nāma tvaṃ bellaṭṭhisīsa, sannidhikārakaṃ bhojanaṃ bhuñajissasi. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: . 1
[PTS Page 087] [\q 87/] yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiya"nti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Sannidhikārakaṃ nāma: ajjapaṭiggahiṃ aparajju. 1-

Khādanīyaṃ nāma: pañca bhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasseṃ khādanīyaṃ nāma

Bhojanīyaṃ nāma: pañca bhojanāni odano kummāso sattu macco maṃsaṃ khādissāmi bhuñjissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Sannidhikāreke sannidhikārakasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādanīyaṃ vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa. Sannidhikārake vematiko khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa. Sannidhikārake asannidhikārakasaññi khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjīti vā āpatti pācittiyassa.

Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.

Asannidhikārake sannidhikārakasaññi āpatti dukkaṭassa. Asannidhikārake vematiko āpatti dukkaṭassa. Asannidhikārake asannidhikārakasaññi anāpatti.

1. Aparajju khādītaṃ hoti - machasaṃ

[BJT Page 244] [\x 244/]

Anāpatti: yāvakālikaṃ yāvakāle nidahitvā bhuñjati yāmakālikaṃ yāme nidahitvā bhuñjīti. Santāhakālikaṃ sattāhaṃ nidahitvā bhuñjati. Yāvajīvikaṃ sati paccaye paribhuñjati ummattakassa ādikammikassāti.

Sannidhikārakasikkhāpadaṃ aṭṭhamaṃ.
6. 4. 9
Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane aṇāthapiṇḍikassa ārāme tenakho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu paṇīta bhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvecanti: kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajissanti, kassa sampannaṃ na manāpaṃ kassa sādu1- na ruccatīti. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu paṇīta bhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajissantīti - pe - [PTS Page 088] [\q 88/] saccaṃ kira tumhe bhikkhave paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajissati saccaṃ bhagavā viharati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā, paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajissasi. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yāni kho tāni paṇītabhojanāni seyyathīdaṃ: sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇītaṃ maccho maṃsaṃ khīraṃ dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇitabhojanāni attato atthāya viññāpetvā bhuñjeyya pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Sāduṃ, machasaṃ

[BJT Page 246] [\x 246/]

2. Tena kho pana samayena bhikkhu gilānā honti gilānapacchakā bhikkhu gilāne bhikkhu etadavocuṃ: kacavi āvuso khavaniyaṃ kacavi yāpanīya"nti. Pubbe mayaṃ āvuso paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajama tena no phāsu hoti idāni pana bhagavatā paṭikkhittanti kukkuccāyantā naviññāpema tena no na phāsu hotīti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yāni kho tāni paṇītabhojanāni seyyathīdaṃ: sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇītaṃ maccho maṃsaṃ khīraṃ dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇitabhojanāni agilāno attato atthāya viññāpetvā bhuñjeyya pācittiya"nti.

3. Yāni kho pana tāni paṇitabhojanānīti: sappi nāma: gosappi vā ajikakāsappi vā māhisaṃ1- vā sappi yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ sappi. Navanītaṃ nāma: tesaññeva nanavanītaṃ. Telaṃ nāma: tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelaṃ. Madhu nāma: makkhitā madhu. Phāṇitaṃ nāma: uvachumhā nibbattaṃ. Maccho nāma: odako2vuccati. Maṃsaṃ nāma: yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ maṃsaṃ. Khīraṃ nāma: gokhīraṃ vā ajikākhīraṃ vā māhisaṃ vā khīraṃ, yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ khīraṃ. Dadhi nāma: tesaññeva dadhi.

[PTS Page 089] [\q 89/] yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte
Yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Evarūpāni paṇitabhojanānīti: tathārūpāni paṇitabhojanāti.

Agilāno nāma: yassa vinā paṇitabhojanā3- phāsu hoti.

Gilāno nāma: yassa vinā paṇītabhojanā na phāsu hoti.

Agilāno attato atthāya viññāpeti payoge4- dukkaṭaṃ. Paṭilābhena bhuñajissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

1. Mahiṃsapapi vā - machasaṃ 3. Paṇīta bhojanāni - machasaṃ
2. Udakavaro - machasaṃ. 4. Payoge payoge - machasaṃ

[BJT Page 248] [\x 248/]

Agilāno agilānasaññi paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa. Agilāno vematiko paṇitabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa. Agilāno gilānasaññi paṇitabhojanāni attato atthāya viññāpetvā bhañajati āpatti pācittiyassa.

Gilāno agilānasaññi āpatti dukkaṭassa. Gilāno vematiko āpatti dukkaṭassa. Gilāno gilānasaññi anāpatti

Anāpatti: gilānassa gilāno hutvā viññāpetvā agilāno bhuñjati, gilānassa sesakaṃ bhuñjati ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanena ummattakassa ādikammikassāti.

Paṇitabhojanasikkhāpadaṃ navamaṃ.

. 06. 4. 10
Dantaponasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sabbapaṃsukuliko susāne viharati so manussehi dīyamānaṃ na icchati paṭiggahetuṃ susānepi rukkhamulepi ummārepi ayyavosāṭikatāni1sāmaṃ gahetvā paribhuñjati manussā ujjhāyanti khīyanti vipāvecanti: kathaṃ hi nāma bhikkhu amhākaṃ ayyavosāṭikatāni sāmaṃ gahetvā paribhuñajissati. Theroyaṃ bhikkhu vaṭharo manussamaṃsaṃ vaññe khādanī"ti assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhu adinnaṃ mukhadvāra āhāraṃ āharasīti. - Pe - saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu adinnaṃ mukhadvāra āhāraṃ āharasīti. Saccaṃ bhagavā viharati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharissasi. Netaṃ moghapurisaṃ appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

[PTS Page 090] [\q 90/] "yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhāreyya pācittiya"nti.
Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Ayyavosāṭitakāni - machasaṃ

[BJT Page 250] [\x 250/]

2. Tena kho pana samayena bhikkhu udakadantapone kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ etadavocuṃ: atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ kathatvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave adinnaṃ udakadantaponaṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñajituṃ" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhāreyya aññatra udakadattaponā pācittiya"nti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Adinnaṃ nāma: apaṭiggahitakaṃ vuccati. Dinnaṃ nāma: kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dente hatthapāye ṭhato kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā patigaṇhāti etaṃ dinnaṃ nāma.

Āhāre nāma: udakadantapotaṃ yapetvā yaṃ kiñci ajjhoharaṇīyaṃ eso āhāro nāma.

Aññatra udakadantaponāti: ṭhapetvā udakadantaponaṃ khādissāmi bhuñajissāmīti patigaṇhāti āpatti dukkaṭassa, ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Apaṭiggahitake apaṭiggahitakasaññi adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharati1- aññatra udakadantaponā āpatti pācittiyassa. Apaṭiggahitake vematiko adinnaṃ mukhasvāraṃ āhāra āharati aññatra udakadantaponā āpatti pācittiyassa. Apaṭiggahitake paṭiggahitakasaññi adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āharati aññatra udakadantaponā āpatti pācittiyassa.

Paṭiggahitake apaṭiggahitakasaññi āpatti dukkaṭassa. Paṭiggahitake vematiko āpatti dukkaṭassa. Paṭiggahitake paṭiggahitakasaññi anāpatti.

Anāpatti: udakadantapone cattāri mahāvikaṭāni2- sati paccaye asati kappiyakāreke sāmaṃ gahetvā paribhuñjati, ummattakassa ādikammikassāti.

Dattaponasikkhāpadaṃ dasamaṃ.

Bhojanavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ:
Piṇḍo gaṇaṃ paraṃ pūvaṃ dve ca vuttā pavāraṇā
Vikāle santidhī khīraṃ dannaponena te dasāti.

1. Āhāreti - machasaṃ 2. Mahāvikatāni - machasaṃ

[BJT Page 252] [\x 252/]

6. 5. 1
[PTS Page 091] [\q 91/] acelakasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ tena kho pana samayena saṃghassa khādanīyaṃ ussannaṃ hoti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ arocesi tenahānanda vighāsādānaṃ pūvaṃ dehīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde paṭipāṭiyā nisīdāpetvā ekekaṃ pūvaṃ dento aññatarissā paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve puve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ. "Jāro te eso samaṇo"ti. Na me so samaṇo jāro ekaṃ maññamāno dve puve adāsīti dutiyampi kho pana samayena saṃghassa khādanīyaṃ ussannaṃ hoti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ arocesi tenahānanda vighāsādānaṃ pūvaṃ dehīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde paṭipāṭiyā nisīdāpetvā ekekaṃ pūvaṃ dento aññatarissā paribbājikāya ekaṃ maññamāno dve puve adāsi. Sāmantā paribbājikāyo taṃ paribbājikaṃ etadavocuṃ. "Jāro te eso samaṇo"ti. Na me so samaṇo jāro ekaṃ maññamāno dve puve adāsīti jāro na jāroti bhaṇḍiṃsu.

2. Aññataropi ājiviko parivesanaṃ agamāsi. Aññataro bhikkhu pahutena sappinā odanaṃ madditvā tassa ājivikassa mahantaṃ piṇḍaṃ adāsi. Atha kho so ājiviko taṃ piṇḍaṃ adāya agamāsi. Aññataro ājiviko taṃ ājivako etadavoca. "Kuto tasā āvuso piṇḍo laddho"ti tassāvuso samaṇassa gotamassa muṇḍagahapatikassa parivesanāya laddhoti. Assosuṃ kho upāsakā tesaṃ ājivikānaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ atha kho te upāsakā yena bhagavā tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ. "Ime bhante titthiyā avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṃghassa, sādhu bhante ayyā titthiyānaṃ sahatthā dadeyyunti. Atha kho bhagavā te upāsake dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

[BJT Page 254] [\x 254/]

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya [PTS Page 092] [\q 92/] saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahattā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya pāvittiya"nti.

4. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti. Avegako nāma: yo kovi paribbājaka samāpanno naggo. Paribbājako nāma: bhikkhuñca sāmaṇerañca ṭhapetvā yā kāvi paribbājikā samāpannā. Khādanīyaṃ nāma: pañcabhojanāni udakadantaponaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma bhojanīyaṃ nāma: pañcabhojanāni odano kummāso sattu maccho saṃsaṃ. Dadeyyāti: kāyena vā kāpapaṭibaddhena vā nissagghīyena vā deti āpatti pācittiyassa.

Titthiye titthiyasaññi sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti āpatti pācittiyassa. Titthiye vematiko sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti āpatti pācittiyassa titthiye atitthisaññi sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā deti āpatti pācittiyassa.
Udakadantaponaṃ deti āpatti dukkaṭassa. Atitthiye titthiyasaññi āpatti dukkaṭassa atitthiye vematiko āpatti dukkaṭassa atitthiye atitthisaññi anāpatti.

Anāpatti: dāpeti na deti upanikkhipitvā deti bāhirālepaṃ deti ummattakassa ādikammikassāti.

Acelaka sikkhāpadaṃ paṭhamaṃ.

[BJT Page 256] [\x 256/]

6. 5. 2
Uyyojanasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena āyasmā upando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "ehāvuso gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmā"ti. Tassa adāpetvā uyyojesi "gacchāvuso na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti. Ekakassa me [PTS Page 093] [\q 93/] kathā vā nisajjā vā phāsu hotī"ti. Atha kho so bhikkhu upakaṭṭhe kāle nāsakkhi piṇḍāya carituṃ paṭikkamanepi bhattavissaggaṃ na sambhāvesi. Chinnabhatto ahosi.

2. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhuṃ ehāvuso gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmāti tassa adāpetvā uyyojessatī"ti. - Pe - saccaṃ kira tvaṃ upananda bhikkhuṃ ehāvuso gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmāti tassa adāpetvā uyyojesīti"ti. Saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhuṃ ehāvuso gāmaṃ piṇḍāya pavisissāmāti tassa adāpetvā uyyojessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāyaya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 0
"Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissamāti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya gacchāvuso na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotīti. Etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ pācittiya"nti.

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti. Bhikkhunti: aññaṃ bhikkhu. Ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vāti: gāmopi nigamopi nagarampi gāmo ceva nigamoca.
. 1

[BJT Page 258] [\x 258/]

Tassa dāpetvāti: yāguṃ vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dāpetvā.
Adāpetvāti: na kiñci dāpetvā.

Uyyojeyyāti: mātugāmena saddhiṃ hasitukāmo kīḷitukāmo raho nisīditukāmo anācāraṃ ācaritukāmo evaṃ vadeti: "gacchāvuso na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti. Ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī"ti, uyyojeti āpatti dukkaṭassa dassanupacāraṃ vā savanupacāraṃ vā vajahantassa āpatti dukkaṭassa. Vijahite āpatti pācittiyassa.

Etadeva paccaṃ karitvā anaññanti: na aññokoci paccayo hoti uyyojetuṃ.
Upasampanne upasampannasaññi uyyojeti āpatti pācittiyassa. Upasampanne vematiko uyyojeti āpatti pācittiyassa. Upasampanne anupasampannasaññi uyyojeti āpatti pācittiyassa.

Kālisāsanaṃ aropeti āpatti dukkaṭassa. Anupasampannaṃ uyyojeti āpatti dukkaṭassa kalisāsanaṃ aropeti āpatti dukkaṭassa.

Anupasampanne [PTS Page 094] [\q 94/] upasampannasaññi āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne anupasampannasaññi apātti dukkaṭassa.

Anāpatti: ubho ekato na yāpessāmāti uyyojeti, mahagghaṃ bhaṇḍaṃ passitvā lobhadhammaṃ uppādessātīti uyyojeti, mātugāmaṃ passitvā anabhiratiṃ uppādessatīti uyyojeti, gilānassa vā ohīyakassa vā vihārapālassa vā yāguṃ vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā nīharāti uyyojeti, na anācāraṃ ācaritukāmo sati karaṇīye uyyojeti ummattakassa ādikammikassāti.

Uyyojanasikkhāpadaṃ dutiyaṃ
. 0[BJT Page 260] [\x 260/]

6. 5. 3
Sabhojana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena āyasmā upando sakyaputto sahāyassa gharaṃ gantvā tassa pajāpatiyā saddhaṃ sayanighare nisajjaṃ kappesi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṃkami upasaṃkamitvā āyasmasantaṃ upannadaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca. "Dehayyassa1- bhikkha"nita. Atha kho sā itthi āyasmato upanandassa sakyaputtassa bhikkhaṃ adāsi atha kho so puriso āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "gacchatha bhante yato ayyassa bhikkhā dinnā"ti. Atha kho sā itthi sallakkhetvā pariyuṭṭhito ayaṃ purisoti āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca. "Nisidatha bhante mā agamitvā"ti dutiyampi kho so puriso āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "gacchatha bhante yato ayyassa bhikkhā dinnā"ti. Dutiyampi kho sā itthi āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "nisīdatha bhante mā agamitthā"ti. Tatiyampi kho so puriso āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "gacchatha bhante yato ayyassa bhikkhā dinnā"ti. Tatiyampi kho sā itthi āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "nisīdatha bhante mā agamitthā"ti.

. 22. Atha kho so puriso nikkhamitvā bhikkhu ujjhāpesi. "Ayaṃ bhante ayyo upananando mayihaṃ pajāpatiyā saddhiṃ sayanighare nisinno so mayā uyyojiyamāno na icchati. Gantuṃ bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā"ti. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto sabhojane kule anupakhajja [PTS Page 095] [\q 95/] nisajjaṃ kappessatī"ti. -Pesaccaṃ kira tvaṃ upananda bhikkhuṃ sahabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappesīti saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 2
Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya pācittiya"nti.

1. Dadehāyyassa - machasaṃ

[BJT Page 262] [\x 262/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
. 0
Sabhojanaṃ nāma kulaṃ; itthi ceva hoti puriso ca itthi ca puriso ca ubho anikkhantā honti ubho acitarāgā,

Anupakhajjāti: anupavisitvā.

Nisajjaṃ kappeyyāti: mahallake ghare piṭṭhasaṃghāṭassa hatthapāsaṃ vijahitvā nisidati āpatti pācittiyassa. Buddake ghare paṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdati āpatti pācittiyassa.

Sayanighare sayanigharasaññi sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Sayanighare vematiko sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa sayanighare na sayanigharasaññi sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa.

Na sayanighare sayanigharasaññi āpatti dukkaṭassa. Na sayanighare vematiko āpatti dukkaṭassa na sayaniyare na sayanigharasaññi anāpatti.

Anāpatti: mahallake ghare piṭṭhasaṃghāṭassa hatthapāsaṃ avijhitvā nisīdati, buddake ghare piṭṭhavaṃsaṃ anatikkamitvā nisīdati, bhikkhu dutiyo hoti ubho nikkhantā honti, ubho vītarāgā na sayanighare, ummattakassa ādikammikassāti

Sabhojana sikkhāpadaṃ tatiyaṃ

. 06. 5. 4
Paṭhamarahonisajja sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena āyasmā upando sakyaputto sahāyassa1- gharaṃ gantvā tassa pajāpatiyā saddhiṃ raho paṭicchanne āsane [PTS Page 096] [\q 96/] nisajjiṃ kappesi2- atha kho so puriso ujjhāyanti khiyanti vipāceti. "Kathaṃ hi nāma ayyo apanando mayihaṃ pajāpatiyā saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappessatī"ti.

1. Sahāyakassa - machasaṃ
2. Kappeti - sī1 sīmu11

[BJT Page 264] [\x 264/]

2. Assosuṃ kho bhikkhu tassa purisassa ujjhāyantassa khiyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappessati"ti. -Pe- saccaṃ kira tvaṃ upananda mātugāmena saddhiṃ raho paṭicacchante āsane nisajjaṃ kappesīti saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugamena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvāduharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya pācittiya.
3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Mātugamo nāma; manussitthi na yakkhi na peti na tiracchānagatā antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattari. Saddhinti: ekato.

Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho. Cakkussaraho nāma; na sakkā hoti. Akkhi vā nikhaniyamāne hamukhaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma: na sakkā hoti pakati kathā sotuṃ.

Paṭicchannaṃ nāma; āsanaṃ kuḍḍena1- vā kavāṭena vā kilañejana vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thamhena vā kotthaliyā2vā yena kenaci paṭicchannaṃ hoti.

Nisajjaṃ kappeyyāti: mātugāme nisanne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinne mātugāme upanisinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā āpatti pācittiyassa.

Mātugame mātugāmasaññi raho paṭicchanne āsane nissajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa mātugāme vematiko raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññi raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeti āpatti. Pācittiyassa.

1. Kuṭṭena vā - machasaṃ
2. Kotthalikāya - machasaṃ

[BJT Page 266] [\x 266/]

Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagata1manussaviggahitthiyā vā saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeti āpatti dukkaṭassa.

Amātugāme mātugāmasaññi [PTS Page 097] [\q 97/] āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa. Amātugame amātugāmasaññi anāpatti.

Anāpatti: yo koci viññapuriso dutiyo hoti tiṭṭhati na nisīditi, arahopekkho aññavihito nisīdati, ummattakassa ādikammikassāti

Paṭhamarahonisajja sikkhāpadaṃ catutthaṃ

6. 5. 5
Dutiya rahonisajja sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tena kho pana samayena āyasmā upando sakyaputto sahāyassa gharaṃ gantvā tassa pajāpatiyā saddhiṃ eko ekāyā raho nisajjiṃ kappesi atha kho so puriso ujjhāyanti khiyanti vipāceti. "Kathaṃ hi nāma ayyo upanando mayihaṃ pajāpatiyā saddhiṃ eko ekāyā raho nisajjaṃ kappessatī"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhu tassa purisassa ujjhāyantassa khiyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto mātugāmena saddhiṃ eko ekāyā raho nisajjaṃ kappessati"ti. -Pe- saccaṃ kira tvaṃ upananda mātugāmena saddhiṃ ekoekāyā raho nisajjaṃ kappesīti saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirū paṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugamena saddhiṃ eko ekāyā raho nisajjaṃ kappessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvāduharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya pācittiyanti.
1. Tiracchānagatāya vā - machasaṃ
2. Rahonisajjisikkhādaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 268] [\x 268/]

3. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Mātugamo nāma; manussitthi na yakkhi na peti na tiracchānagatā viñña paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.

Saddhinti: ekato.

Eko ekāyāti: bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca.

Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho. Cakkussaraho nāma; na sakkā hoti. Akkhiṃ vā nikhaniyamāne hamukhaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassaraho nāma: na sakkā hoti pakati kathā sotuṃ.

Nisajjaṃ kappeyyāti: mātugāme nisanne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa. Bhikkhu nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā āpatti pācittiyassa ubho vā nisinnā honti ubho vā nipannā āpatti pācittiyassa.

Mātugame mātugāmasaññi eko ekāya raho nissajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa mātugāme vematiko eko ekāya raho nisajjaṃ kappeti āpatti pācittiyassa. Mātugāme amātugāmasaññi eko ekāya raho nisajjaṃ kappeti āpatti. Pācittiyassa.
Yakkhiyā vā petiyā vā paṇḍakena vā tiracchānagatamanussaviggahitthiyā vā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeti āpatti dukkaṭassa.

Amātugāme mātugāmasaññi āpatti dukkaṭassa. Amātugāme vematiko āpatti dukkaṭassa. Amātugame amātugāmasaññi anāpatti.

Anāpatti: yo koci viññapuriso dutiyo hoti tiṭṭhati na nisīditi, araho pekkho aññavihito nisīdati, ummattakassa ādikammikassāti

Dutiya rahonisajja sikkhāpadaṃ pañcamaṃ

[BJT Page 270] [\x 270/]

6. 5. 6
[PTS Page 098] [\q 98/] cāritta sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena ayasmato upandassa sakyaputtassa upaṭṭhākkulaṃ āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ bhantena nimantesi. Aññepi bhikkhu bhantena nimantesi, tena kho samayena āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṃ kulāni payirupāsati. Atha kho te bhikkhu te manusse etadavocuṃ; "dethāvuso bhatta"nti. Āgametha bhante yāva ayyo upanannado āgacchatīti, dutiyampi kho te bhikkhu te manusse etadavocuṃ; "dethāvuso bhattaṃ pure kālo atikkamatī"ti. Yampi mayaṃ bhante bhantaṃ karimhā ayyassa upanandassa kāraṇā āgametha bhante yāva ayyo upanannado āgacchatīti, tatiyampi kho te bhikkhu te manusse etadavocuṃ; "dethāvuso bhattaṃ pure kālo atikkamatī"ti. Yampi mayaṃ bhante bhantaṃ karimhā ayyassa upanandassa kāraṇā āgametha bhante yāva ayyo upanannado āgacchatīti,

. 92. Atha kho so āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṃ kulāni payirupāsitvā divā āgañaji1- bhikkhu na cittarūpaṃ bhuñajiṃsu. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto nimantiko sabhatto samāno purebhattaṃ kulesu cirittaṃ apajjissatīti -pe- saccaṃ kira tvaṃ upananda nimantito sahatto samāno purebhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjisīti. Saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa nimantito sahatto samāno purebhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:
. 9
Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjeyya pācittiyanti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

3. Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhānakkulaṃ saṃghassa atthāya khādanīyaṃ pāhesi. "Ayyassa upanandassa dassetvā saṃghassa dātabba"nti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Atha kho te manussā ārāmaṃ gantvā bhikkhu pucchiṃsu: "kahaṃ bhante ayyo upanando"ti. [PTS Page 099] [\q 99/] esāvuso āyasmā upanando sakayaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhoti. Idaṃ bhante khādanīyaṃ ayyassa upanandassa dassetvā saṃghassa dātabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ2tena hi bhikkhave paṭiggahetvā nikkhipatha yāva upanando āgacchatīti.

1. Āgacchati machasaṃ
2. "Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. - Machasaṃ.

[BJT Page 272] [\x 272/]

4. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto bhagavatā paṭikkhittaṃ purebhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitunti. Pacchābhattaṃ kulāni payirupāsitvā divā pakkāmi, khādanīyaṃ ussādiyittha. 1Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjisiti . - Pe - saccaṃ kira tvaṃ upananda pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjisiti. Saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjisassi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃvā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya pācittiyanti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

5. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvaradānasamaye kukkuccāyantā kulāni na payirupāsanti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave cīvaradānasaye kulāni paṭirupāsituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha.

Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā pācittiyanaṃ tatthāyaṃ samayo cīvaradānasamayo ayaṃ tattha samayoti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

. 76. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvarakammaṃ karonti. Attho ca hoti suciyāpi suttenapi satthakenapi. Bhikkhu kukkuccāyantā kulāni payirupāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave cīvaradānasaye kulāni paṭirupāsituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha.
. 7
[PTS Page 100] [\q 100/] yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā pācittiyanaṃ tatthāyaṃ samayo cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo ayaṃ tattha samayoti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

1. Ussāriyittha - machasaṃ.

[BJT Page 274] [\x 274/]

7. Tena kho pana samayena bhikkhu gilānā honti attho ca hoti bhesajjeti. Bhikkhu kukkuccāyantā kulāni payirupāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. Anujānāmi bhikkhave cīvaradānasaye kulāni paṭirupāsituṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha.

Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā pācittiyaṃ, tatthāyaṃ samayo; cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo ayaṃ tattha samayoti.

8. Yo panāti: yo yādiso yātāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotte yathāsīlo yathāvihāri yathāgocaro thero vā tavo vā majjhamo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti bhikkhuko'ti bhikkhu, bhikkhācāriyaṃ ajjhapagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṃghena ñatticatuttena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhu'ti.

Nimantito nāma: pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantito.

Sahatto nāma: yena nimantito tena sahanto

Santaṃ nāma: bhikkhuṃ sakkā hoti āpucchā pavisituṃ. Asantaṃ nāma bhikkhunaṃ na sakkā hoti āpucchā pavisituṃ.

Purebhattaṃ nāma: yena nimantito taṃ abhuttāvī.

Pacchābhattaṃ nāma: yena nimantitoantamaso aruṇuggamanepi1bhuttaṃ hoti.

Kulaṃ nāma: cattāri kulāni khattiyakulaṃ brāhmaṇakulaṃ. Vesassakulaṃ suddakulaṃ.

Kulesu cārikaṃ āpajjeyyāti: aññassa gharūpacāraṃ okka mantassa āpatti dukkaṭassa. Paṭhamaṃ pādaṃ ummāraṃ atikkāmeti āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti āpatti pācittiyassa.

Aññatra samayāti: ṭhapetvā samayaṃ.

Cīvaradānasamayo nāma: anatthate kaṭhine vassānassa pacchimo maso. Atthake kaṭhine pañcamāsā.

Civarakārasamayo nāma: cīvare kayiramāne.

1. Taṃ antamaso kusaggenapi - machasaṃ.

[BJT Page 276] [\x 276/]

Nimantite nimantitesaññi santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā paccābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjati, aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Nimantite vematiko santaṃ bhikkhunaṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjati aññatra samayā āpatti pācittiyassa. Nimantite animantitasaññi santaṃ bhikkhunaṃ anāpucchā purebhattaṃ vā paccābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjati aññatra samayā āpatti pācittiyassa.

Animantite nimantitasaññi āpatti dukkaṭassa. Animantite [PTS Page 101] [\q 101/] vematiko āpatti dukkaṭassa. Animantite animantitasaññi anāpatti.

Anāpatti: samaye santaṃ bhikkhuṃ āpucchā pavisati, asantaṃ bhikkhuṃ anāpucchā pavisati. Aññassa gharena maggo hoti, gharūpacārena maggo hoti, antarārāmaṃ gacchati, bhikkhunupassayaṃ gacchati, titthiyaseyyaṃ gacchati, paṭikkamanaṃ gacchati, bhattiyagharaṃ gacchati, āpadāsu ummatassa ādikammikassāti.

Cārittasikkhāpadaṃ chaṭṭhaṃ

. 86. 5. 7
Mahānāmasikkhāpadaṃ

1. Tena kho samayenā buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena mahānāmassa sakkassa bhesajjaṃ ussannaṃ hoti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṃkhami. Upasaṃkhamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "icchāmahaṃ bhanate saṃghaṃ cātumāsaṃ1- bhesajjena pavāretunti. Sādhu sādhu mahānāma tena hi tvaṃ mahānāma saṃghaṃ cātumāsaṃ bhesajjana pavārehīti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave cātumāsappaccayapavāraṇaṃ1- sādiyitu"nti. 3-

1. Catumāsaṃ - machasaṃ,
2. Catumāsaṃ bhesajjappaccayavāraṇaṃ - machasaṃ,
3. Sāditunti - machasaṃ

[BJT Page 278] [\x 278/]

2. Tena kho pana samayena bhikkhu mahānāmaṃ sakkaṃ parittaṃ bhesajjaṃ viññāpenti. Tatheva mahānāmassa sakkassa bhesajjaṃ ussannaṃ hoti. Dutiyampi kho mahānāmo [PTS Page 102] [\q 102/] sakko yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "icchāmahaṃ bhante saṃghaṃ aparampi cātumāsaṃ bhesajjena pavāretu"nti. Sādhu sādhu mahānāma tena hi tvaṃ mahānāma, saṃghaṃ aparampi cātumāsaṃ bhesajjena pavārehīti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne ekasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave puna pavāraṇampi sādiyitu"nti.

3. Tena kho pana samayena bhikkhu mahānāmaṃ sakkaṃ parittaññeva bhesajjaṃ viññāpenti. Tatheva mahānāmassa sakkassa bhesajjaṃ ussannaṃ hoti. Tatiyampi kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "icchāmahaṃ bhante saṃghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavāretu"nti. Sādhu sādhu mahānāma tena hi tvaṃ mahānāma saṃghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavārehīti. Bhikkhu kukkuccāyantā nādhivāsenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave niccapavāranampi sādiyitu"nti.

4. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu dunnivatthā honti duppārutā anākappasampannā. Mahānāmo sakko vattā hoti. "Kissa tumhe bhante dunnivatthā duppārutā anākappasamāpannā nanu nāma pabbajitena sunivattena bhavitabbaṃ supārutena ākappasampannetā"ti. Chabbaggiyā bhikkhu mahānāme sakke upanandhiṃsu. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi. Kena nukho mayaṃ upāne mahānāmaṃ sakkaṃ maṃkukareyyāmāti. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhunaṃ etadahosi: "mahānāmena kho āvuso sakkena saṃgho bhesajjena pavārito. Handa mayaṃ āvuso mahānāmaṃ sakkaṃ pajjiṃ viññāpemā"ti.

5. Atha kho chabbaggiyā bhikkhu yena mahānāmo sakko tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavocuṃ: "doṇena āvuso sajjinā attho"ti ajjanho bhante āgametha. Manussā vajaṃ gatā sajjiṃ āharituṃ. Kālaṃ1harissathāti. 2-

1. Kāle - saha
2. Āharissathāti - machasaṃ

[BJT Page 280] [\x 280/]

Dutiyampi kho chabbaggiyā bhikkhu mahānāmaṃ sakkaṃ etadavocuṃ: "doṇena āvuso sajjinā attho"ti ajjanho bhante āgametha. Manussā vajaṃ gatā sajjiṃ āharituṃ. Kālaṃ harissathāti. Kiṃ pana tayā āvuso adākāmena pavāritena yaṃ tvaṃ pavāretvā na desī"ti.

Tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhu mahānāmaṃ sakkaṃ etadavocuṃ: "doṇena āvuso sajjinā attho"ti ajjanho bhante āgametha. Manussā vajaṃ gatā sajjiṃ āharituṃ. Kālaṃ harissathāti. Kiṃ pana tayā āvuso adākāmena pavāritena yaṃ tvaṃ pavāretvā na desī"ti.

6. Atha kho mahānāmo sakko ujjhāyanti khiyanti vipāceti: kathaṃ hi nāma bhadanti ajjanho bhante āgamethāti vuccamānā nāgamessantiti. Assosuṃ kho bhikkhu mahānāmassa sakkassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhu appiccho santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamā, te ujjhāyanti. Khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu sahānāmena sakkena ajjanho bhante āgamethāti vuccamānā nāgamessantīti -pesaccaṃ kira tumhe bhikkhave mahānāmena sakkena ajjanho bhante āgamethāti vuccamānā nāgamethāti. Saccaṃ bhagavā vigarati buddho bhagavā ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā mahānāmena sakkena ajjanho bhante āgamethāti muccamānā nāgamessatha. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya athakhvetaṃ moghapurisa, appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho taṃ bhagavā bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā duharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṃgaṇīkāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhatassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi, tena hi bhikkhave bhikkhunaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṃghasuṭṭhutāya saṃghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhunaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasantānaṃ pasādāya pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Agilānena bhikkhunā cātumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā [PTS Page 103] [\q 103/] aññatra puna pavāraṇāya aññatra niccapavāraṇāya tato ce uttariṃ sādiyeyya pācittiyanti.

7. Agilānena bhikkhunā cātugāmāsappaccayapavāraṇā sāditabbāti; gilānapaccayapavāraṇā sāditabbā.

Punapavāraṇāpi sāditabbāti: yadā gilāno bhavissāmi, tadā viññāpessāmīti.

Niccapavāraṇāpi sāditabbāti: yadā gilāno bhavissāmi, tadā viññāpessāmīti.

Tato ce uttariṃ sādiyeyyāti: atthi pavāraṇā bhesajjapariyantā na rattipariyantā, atthi pavāraṇā rattipariyantā na bhesajjapariyantā, atthi pavāraṇā bhesajjapariyantā ca rattipariyantā ca, atthi pavāraṇā neva bhesajjapariyantā na rattipariyantā.

[BJT Page 282] [\x 282/]

Bhesajjapariyantā nāma: bhesajjāni pariggahitāni honti ettakehi bhesajjahi pavāremīti. Rattipariyantā nāma: rattiyo pariggahitāyo honti ettikāsu1- rattisu pavāremīti. Bhesajjapariyantā ca rattipariyantāca nāma: bhesajjāni ca pariggahitāni honti rattiyo ca pariggahitāyo honti. Ettakehi bhesajjehi ettikāsu rattisu pavāremīti. Neva bhesajja pariyantā na rattipariyantā nāma: bhesajjāti ca apariggahitāni honti, rattiyo ca apariggahitāyo honti.

Bhosajjapariyante yehi bhesajjehi pavārito hoti, tāni bhesajjāni ṭhapetvā aññāni bhesajjāni viññāpeti āpatti pācittiyassa. Rattipariyante yāsu rattisu pavārito hoti tā rattiyo ṭhapetvā aññasu rattisu viññāpeti āpatti pācittiyassa. Bhesajjapariyanne ca rattipariyante yehi bhesajjehi pavārito hoti. Tāni bhesajjāni ṭapetvā yāsu rattisu pavārito hoti tā rattiyo ṭhapetvā aññāti bhesajjāni aññāsu rattisu viññāpeti āpatti pācittiyassa. Neva bhesajjapariyante na ratti pariyante anāpatti.

Na bhesajjena karaṇīye2- bhesajjaṃ viññāpeti āpatti pācittiyassa. Aññena bhesajjena karaṇīye aññaṃ bhesajjaṃ viññāpeti āpatti pācittiyassa.

Tatuttariṃ tatuttarisaññi bhesajjaṃ viññāpeti āpatti pācittiyassa. Tatuttariṃ vematiko bhesajjaṃ viññāpeti āpatti pācittiyassa. Tatuttariṃ na tatuttarisaññi bhesajjaṃ viññāpeti āpatti pācittiyassa.

Na tatuttariṃ tatuttarisaññi āpatti dukkaṭassa. Na tatuttariṃ vematiko āpatti dukkaṭassa.

Na tatuttariṃ na tatuttarisaññi anāpatti.

8. Anāpatti: yehi bhesajjehi pavārito hoti tā