[CPD Classification 2.8.1]
[SL Vol Vism- ] [\z Vism /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
[PTS Vol Vism1] [\z Vism /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
Visuddhimaggo.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Nidānādikathā.
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭanti"[a]
Itihidaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ vuttaṃti1 bhagavantaṃ kira sāvatthiyaṃ viharantaṃ rattibhāge aññataro devaputto upasaṅkamitvā attano saṃsaya samugghatatthaṃ
"Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā
Taṃ taṃ gotama pucchāmi ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti[b]
Imaṃ pañhaṃ pucchi. Kassāyaṃ saṅkhepattho: - jaṭāti taṇhāya jāli niyā etaṃ adhivacanaṃ, sāhi rūpādisu ārammaṇesu heṭṭhūpapariya vasena punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhena veṅgumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā. Sā panesā sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāvaparaattabhāvesu ajhattikāyatanabāhirāyakanesu ca uppajjanato anto jaṭā bahi jaṭāti vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya jaṭāya jaṭitā pajā: yathānāma veḷujaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattakāyasaṅkhātā2 pajā jaṭitā vinaddhā saṃsibbitāti attho. [PTS Page 002] [\q 2/] yasmā ca evaṃ jaṭitā-taṃ taṃ gotama pucchāmīti3 tasmā taṃ pucchāmi gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃti, imaṃ evaṃ tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya vijaṭetuṃ ko samatthoti pacchati4 evaṃ puṭeṭhā panassa sabbadhammesu appaṭihatañāṇacāro devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ ati brahmā catuvesārajjavisārado dasabaladharo anāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā tamatthaṃ vissajjento: -
1. Sī. [II.] Vuttaṃ.
2. Sī. [I, II.] Sattasaṅkhātā-ma.
3. Sī. [II.] Pucchāmi.
4. Ma. [II.] Pucchīti.
[A, b.] Saṃyuttanikāya devatā saṃ.
[SL Page 002] [\x 2/]
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ pañññca bhāvayaṃ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.
Imaṃ gāthamāha.
Imissādāni gāthāya kathitāya mahesinā
Vaṇṇayanto yathābhūtaṃ attaṃ sīlādi bhedanaṃ.
Sudullabhaṃ labhitvāna pabbajjaṃ jaṃnasāsane,
Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.
Yathābhūtaṃ ajānantā suddhikāmāpi ye idha,
Visuddhiṃ nādhigacchanti vāyamantāpi yogino.
Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ,
Mahāvihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ
Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ taṃ ve sakkacca bhāsato,
Visuddhikāmā sabbepi nisāmayatha sādhavoti.
Tattha visuddhīti sabbamalavirahitaṃ accantaparisuddhaṃ nibbāṇaṃ veditabbaṃ. Tassā visuddhiyā maggoti visuddhimaggo. Maggoti adhigamūpāyo vuccati. Taṃ visuddhimaggaṃ bhāsissāmīti attho.
So panāyaṃ visuddhimaggo katthaci vipassanāmattavaseseva desito. Yathāha: -
"Sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati,
Atha nibbindatī dukkhe esa maggo visuddhiyā"ti. [A]
[PTS Page 003] [\q 3/]
Katthaci jhānapaññāvasena. Yathāha: -
"Yamhi jhānañca paññāca save nibbāṇasantike"ti. [B]
Katthaci kammādivasena. Yathāha: -
"Kammaṃ vijjā ca dhammo ca sīlaṃ jīvitamuttamaṃ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā"ti. [C]
Katthaci sīlādivasena. Yathāha: -
"Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,
Āraddhaviriyo pahitatto oghaṃ tarati duttaraṃ"ti. [D]
Katthaci satipaṭṭhānavasena. Yathāha: -
[A.] Saṃyutta ni. De. Saṃ. Dhammapada. Haggavagga.
[B.] Dhammapada. Bhikkhuvagga.
[C.] Majjhima ni. Anāthapiṇḍikovāda. Su. Saṃ. Ni. De. Saṃ.
[D.] Saṃyutta ni. De. Saṃ.
[SL Page 003] [\x 3/]
"Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā -penibbāṇassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā"ti. [A]
Sammappadhānādisupi eseva nayo. Imasmiṃ pana pañhavyākaraṇe sīlādivasena desito.
Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā: - sīle patiṭṭhāyāti sīle ṭhatvā. Sīlaṃ paripūrayamāno yeva cettha sīle patiṭṭitoti1 vuccati, tasmā sīlaparipūraṇena sīle patiṭṭhahitvāti ayamettha attho. Naroti satto. Sapaññoti kammajāya tihetukapaṭisandhi paññāya2 paññavā. Cittaṃ paññca bhāvayaṃti samādhidveva vipassanañca bhāvayamāno. Cittasīsenahettha samādhi niddiṭṭho, paññānāmena ca vipassanāti, ātāpīti viriyavā. Viriyaṃhi kile sānaṃ ātāpana paritāpanaṭṭhena3 ātāpoti vuccati, tadassa atthīti ātāpī, nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannā gatoti attho. Iminā pana padena pārihāriyapaññaṃ dasseti. Imasmiñhi pañhabyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā parihāriyā paññā, saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃti so imināca sīlena imināca cittasīsena niddiṭṭha samādhinā imāya ca tividhāya paññāya imāni ca ātāpenāti chahi dhammehi samannāgato bhikkhu -[PTS Page 004] [\q 4/] seyyathāpi nāma puriso paṭhaviyā patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evameva sīle patiṭṭhāya samādhisilāya sunisitaṃ vipassanā paññāsatthaṃ viriyabalapaggahitena pārihāeyapaññāhatthena ukkhipitvā sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭayayya sañchindeyya sampadāḷeyya, aggakkhaṇe panesa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma. Phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadevakanna lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti. Tenāha bhagavā: -
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.
Tatrāyaṃ yāya paññāya samaññoti vutto, tatrassa karaṇīyaṃ natthi. Purimakammānubhāveneva hi ssa sā siddhā. Ātāpī nipakoti ettha vuttaviriyavasena panatena sātaccakārinā paññā vasena ca sampajākārinā hutvā sīle patiṭṭhāya cittapaññāvasena vuttā samathavipassanā bhāvetabbāti. Imamatra bhagavā sīlasamādhīpaññāmukhena visuddhimagga dasseti. Ettāvatā hi tisso
[A.] Dīgha. Ni. Satipaṭṭhāna. Su.
1. Sī. [II,] ma. [II.] Ṭhitoti.
2. Sī. [II,] ma. [II.] Kammajatihetukapaṭisandhipaññāya.
3. Sī. [II.] Ātāpanaṭṭhena.
[SL Page 004] [\x 4/]
Sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipatti sevanāni, apāyādisamatikkamanūpāyo, tīhākāehi kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavasodhanaṃ, sotāpannādi bhāvassa ca kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti. Kathaṃ? Etthahi sīlena adhisīlasinṇā pakāsitā hoti, samādhinā adhicittasikkhā, paññāya adhipaññāsikkhā. Sīlena ca sāsanassa ādikalyāṇatā pakāsitā hoti-ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ silañca suvisuddhanti[a] hi vacanato, sabbapāpassa akaraṇanti[b] ādivacanato ca sīlaṃ sāsanassa ādi. Tañca kalyāṇaṃ-avippaṭisārādiguṇāvahattā, samādhinā majjhe kalyāṇatā pakāsitā hoti - [PTS Page 005] [\q 5/] kusalassa upasampadāti[c] ādivacanatohi samādhi sāsanassa majjho. So ca kalyāṇo-iddhividhādi guṇāvahattā, paññāya pariyosānakalyāṇatā pakāsitā hoti - sacittapariyodapana eta buddhānasāsanaṃti[d] hi vacanato, paññuttarato ca paññāsāsanassa pariyosānaṃ. Sāca kalyāṇā-iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāva hanato.
"Selo yathā ekaghano vātena na samīrati,
Evaṃ nindā passāsu na samiñjanti paṇḍitā"ti[e-]hi vuttaṃ
Tathā sīlena tevijjatāya upanissayo pakāsito hoti-sīlasampattiṃ hi nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, na tatopara, samādhinā chaḷabhiññatāya upanissayo pakāsito hoti-samādhisampadaṃ hi nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, na tatoparaṃ, paññāya paṭisambhidā pabhedassa upanissayo pakāsito hoti-paññāsampattiṃ hi nissāya catasso paṭisambhidāpāpuṇāti, na aññena kāraṇena, sīlenaca kāmasukhānuyogasaṅkhātassa1 antassa vajjanaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā attakilamathānuyogasaṅkhātassa, paññāya majjhimāya paṭipattiyā sevanaṃ pakāsitaṃ hoti, tathā sīlena apāyasamatikkamanupāyo pakāsito hoti, samādhinā kāmadhātusamatikkamanupāyo, paññāya sabbabhavasamatikkamanupāyo, sīlena ca tadaṅgappahāṇavasena kilenappahāṇaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā vikkhambhanappahāṇavasena, paññāya samucchedappahāṇavasena, tatā sīlena kilesānaṃ vītakkamapaṭipakkho pakāsito hoti, samādhinā paeyuṭṭhānapaṭipakkho, paññāya anusayapaṭipekkho, [PTS Page 006] [\q 6/] sīlenaca duccaritasaṅkilenavisodhana pakāsitaṃ hoti, samādhinā taṇhāsaṅkilesavisodhanaṃ, paññāya
[A.] Saṃyutta. Ni. Mahāvagga.
[B. C. D.] Dīgha. Ni-mahāpadānasutta. Dhammapada. Buddhavagga.
[E.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga. Dhammapada. Paṇḍitavagga.
[I.] Ma. Kāmasukhallikānuyogasaṅkhātassa.
[SL Page 005] [\x 5/]
Diṭṭhisaṅkilesavisodhanaṃ, tathā sīlena sotāpanna sakadāgāmibhāvassa kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā anāgāmibhāvassa, paññāya arahattassa-sotāpanno hi sīlesu paripūrakārīti vutto, tathā sakadāgāmī, anāgāmī pana samādhismija paripūrakārīti, aehā pana paññāya paripūrakārīti. Evaṃ ettāvatā tisso sikkhā, tividha kalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo, tīhākāehi kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa ca kāraṇanti ime nava, aññe ca evarūpā guṇattikā pakāsitā hontī"ti.
Iti nidānādikathā.
Atha sīlaniddeso.
Evaṃ aneka guṇa saṅhakena sīlasamādhipaññāmukhena desitopi panesa visuddhimaggo atisaṅkhepadesito yeva hoti. Tasmā nālaṃ sabbesaṃ upakārāyāti vitthāramassa dassetuṃ sīlaṃ tāva ārabbha idaṃ pañhakammaṃ hoti.
Kiṃ sīlaṃ? Kenaṭṭhena sīlaṃ? Kānassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni? Kimānisaṃsaṃ sīlaja? Katividhañcetaṃ sīlaṃ? Ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānanti? Tatiradaṃ vissajjanaṃ: -
Kiṃ sīlanti: pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā. Vuttaṃ heta paṭisambhidāyaṃ. "Kiṃ sīlanti: cetanāsīlaṃ cetasikaṃ sīlaṃ saṃvaro [PTS Page 007] [\q 7/] sīlaṃ avītikkamo1 sīla"nti. [A] tatra cetanā sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīhi viramantassa virati: - apica cetanā sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīni pajahantassa sattakammapathacetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma "abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī"ti[b] ādinā nayena vuttā anabhijjhā avyāpāda sammā diṭṭhidhammā. Aṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo. Pātimokkhasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro
1. Ma. [II.] Ānatikkamo.
[A.] Paṭisambhidāmagga. Ñāṇakathā.
[B.] Dīgha. Ni. Sāmaññaphala. Su.
[SL Page 006] [\x 6/]
Viriyasaṃvaroti, tattha "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto"ti[a] ayaṃ pātimokkhasaṃvaro, "rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[b] ayaṃ satisaṃvaro,
"Yānisotāni lokasmi (ajitātibhagavā) satitesaṃnivāraṇaṃ, sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pathīyare"ti. [C]
Ayaṃ ñāṇasaṃvaro-paccayapaṭisevanampi ettheva samodhānaṃ gacchati, yo panāyaṃ "khamo hoti sītassa uṇhassā"ti[d] ādinā nayena āgato ayaṃ khanti saṃvaro nāma, yo cāyaṃ "uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"ti[e] ādinā nayena āgato ayaṃ viriya saṃvaro nāma- ājīvapārisuddhipi ettheva samodhānaṃ gacchati. Iti ayaṃ pañcavidhopi saṃvaro, yā ca pāpabhīrukānaṃ kulaputtānaṃ sampattavatthuto virati, sabbampetaṃ saṃvarasīlanti veditabbaṃ. Avītikkamosīlanti samādinnasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Idaṃ tiva kiṃ sīlanti pañhassa vissajjanaṃ.
[PTS Page 008] [\q 8/]
Avasesesu kenaṭṭhena sīlanti-sīlanaṭṭhena sīlaṃ. Kimidaṃ sīlanaṃ naṃma? Samādhānaṃ vā kāyakammādīnaṃ-susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Upadhāraṇaṃ vā kusalānaṃ dhammānaṃ-patiṭṭhāvasena ādhārabhāvoti attho. Etadevahi ettha atthadvayaṃ saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana sirattho sītalatethāti evamādi nāpi nayenevettha atthaṃ vaṇṇayanti.
Idāni-"kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānī"ti ettha
Sīlanaṃ lakkhaṇaṃ tassa bhinnassāpi anekadhā,
Sanidassanattaṃ rūpassa yathā bhinnassa nekadhā.
Yathāhi nīlapītidibhedena anekadhā bhinnassāpi rūpāyatanassa sanidassanattaṃ lakkhaṇaṃ-nīlādibhedena bhinnassāpi sanidassana bhāvānatikkamanato, tathā sīlassa cetakādibhedena anekadhā bhinnassāpi. Yadetaṃ kāya kammādīnaṃ samādhānavasena kusalānañcha dhammānaṃ patiṭṭhānavasena vuttaṃ sīlanaṃ tadeva lakkhaṇaṃ-cetanādi bhedena bhinnassāpi samādhānapatiṭṭhāna bhāvānatikkamanato. Evaṃ lakkhaṇassa panassa
Dussīlya viddhaṃsanatā anavajjaguṇo tathā,
Kiccasampatti atthena raso nāma vapuccati.
Tasmā idaṃ sīlaṃ nāma kiccatethana rasena dussīlyaviddhaṃsanarasaṃ, sampattiatthena rasena anavajjarasanti veditabbaṃ. Lakkhaṇādisu hi kiccameva sampatti vā rasoti vuccati.
[A.] Abhidhamma. Jhānavibhaṅga.
[B.] Dīgha ni. Sāmaññaphala. Majjhima ni. Sabbāsava. Su.
[C.] Suttanipāta.
[D. E.] Majjhima ni. Sabbāsava. Su.
[SL Page 007] [\x 7/]
Soceyya paccupaṭṭhānaṃ tayidaṃ tassa viññuhi,
Ottappañca hiriñceva padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ.
[PTS Page 009] [\q 9/]
Taṃ hidaṃ sīlaṃ "kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ"ti[a] evaṃ vuttasoceyyapaccupaṭṭhānaṃ-sucibhāvenahi paccupaṭṭhāti gahanabhāvaṃ gacchatīti. Hirottappañca pana tassa viññūhi padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ. Āsannakāraṇaniti attho-hirottappe hi sati sīlaṃ uppajjati ceva tiṭṭhati ca, asati neva uppajjati na ca tiṭṭhatīti. Evaṃ sīlassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni veditabbāni.
Kimānisaṃsaṃ sīlanti-avippaṭisārādi anekaguṇapaṭilābhānisaṃsaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: avipṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsānī"ti. [B]
Aparampi vuttaṃ: -
"Pañcime gahapatayo anānasaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha gahapatayo sīlavā sīlasampanno appamādādhakiraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punaca paraṃ gahapatayo sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaso sīlavatosīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃlokaṃ uppajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāyā"ti. [C]
Aparepi
"Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo garu bhāvanīyocāti sīlesvevassa paripūrakārī"ti. [D]
Ādinā nayena piyamanāpatādayo āsavakkhayapariyosānā ānaka sīlānisaṃsā vuttā. Evaṃ avippaṭisārādi anekaguṇānisaṃsaṃ sīlaṃ. [PTS Page 010] [\q 10/] apica: -
1. Sī. [II,] ma. [II.] Soceyyabhāvena.
[A.] Aṅguttara ni. Tika. Ni.
[B.] Saṃ. Ni. Mahāvagga.
[C.] Dīgha ni. Mahāparinibbāna su. Aṃ. Ni. Pañcaka.
[D.] Majjhima ni. Ākaṅkheyya su.
Sāsane kulaputtānaṃ patiṭṭhāpi natthi yaṃ vinā
Ānisaṃsaparicchedaṃ tassa sīlassa ko vade.
Na gaṅgā yamunā vāpi sarabhū vā sarassatī,
Ninnagā vā ciravatī mahī vāpi mahānadī.
Sakkuṇanti visodhetuṃ taṃ malaṃ idha pāṇinaṃ,
Visodhayati sattānaṃ yaṃ ve sīlajalaṃ malaṃ.
Na taṃ sajaladā vātā na cāpi haricandanaṃ,
Neva hārā na maṇayo na candakiraṇaṅkurā.
Samayantīdha sattānaṃ pariḷāhaṃ surakkhitaṃ,
Yaṃ sameti idaṃ ariyaṃ sīlaṃ accantasītalaṃ.
Sīlagandhasamo gandho kuto nāma bhavissati,
Yo samaṃ anuvāte ca paṭivāte ca vāyati,
Saggārohaṇasopānaṃ aññaṃ sīlasamaṃ kuto,
Dvāraṃ vā pana nibbāṇa nagarassa pavesane.
Sobhantevaṃ na rājāno muttāmaṇi vibhūsitā,
Yathā sobhanti yatino sīlabhūsana bhūsitā.
Attānuvādā dībhayaṃ viddhaṃsayati sabbaso,
Janeti kittiṃ bhasañca sīlaṃ sīlavataṃ sadā.
Guṇānaṃ mūlabhūtassa dosānaṃ balaghātino,
Iti sīlassa viññeyyaṃ ānisaṃsakathāmukhaṃ"ti.
Idāni yaṃ vuttaṃ katividhañcetaṃ sīlanti. Tatiradaṃ vissajja naṃ:-sabbameva tāva idaṃ sīlaṃ attano sīlanalakkhaṇena ekavidhaṃ. Cāritta vāritta vasena duvidhaṃ, tathā ābhisamācārika ādibrahmacariyakavasena, virati avirati vasena, nissitā 'nissitavasena, kālapariyanta āpāṇakoṭikavasena, sapariyantā'pariyantavasena, lokiya lokuttara vasenaca. [PTS Page 011] [\q 11/] tividhaṃ hīna majjhima paṇītavasena, tathā attādhipateyya lokādhipateyya dhammādhipateyyavasena, parāmaṭṭhā'parāmaṭṭha paṭippassaddhivasena, visuddhā'visuddhavematikavasena, sekhā'sekha nevasekhanāsekha vasenaca. Catubbidhaṃ hānabhāgiya ṭhitibhāgiya visesabhāgiya nibbedhabhāgiya vasena, tathā bhikkhu bhikkhunī anupasampanna gahaṭṭhasīla vasena, pakati ācāra dhammatā pubbahetukasīla vasena, pātimokkhasaṃvara indriyasaṃvara ājīva pārisuṭṭhi paccayasannissitasīla vasenaca. Pañcavidhaṃ pariyantapārisuddhisīlādi vasena-vuttampicetaṃ parisambhidāyaṃ. "Pañca sīlāni: pariyantapārisuṅsīlaṃ, apariyantapārisuddhisilaṃ, paripuṇṇāpārisuddhisīlaṃ, aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ, paṭippassaṭṭhipārisuddhisīlaṃ"ti;[a] tathā pahāṇaveramaṇī cetanā saṃvarā'vītikkama vasena.
----------------------------
[A.] Paṭisambhidā. Ñāṇakathā.
[SL Page: 009] [\x 9/]
Tattha ekavidhakoṭṭhāse attho vuttanayeneva veditabbo. Duvidhakoṭṭhāse:yaṃ bhagavatā "idaṃ kattabbaṃ"ti paññatta sikkhāpadapūraṇaṃ taṃ cārittaṃ, yaṃ "idaṃ na kattabbaṃ"ti paṭikkhittassa akaraṇaṃ taṃ vārittaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:-caranti tasmiṃ sīle paripūrakāritāya1 pavattantīti cārittaṃ, vāritaṃ tāyanti rakkhanti tenāti vārittaṃ, tattha saddhā viriyasādhanaṃ cārittaṃ, saddhā sādhanaṃ vārittaṃ. Evaṃ cārittavārittavasena duvidhaṃ. Dutiyaduke-abhisamācāroti uttamasamācāro. Abhisamācārova ābhisamācārikaṃ, abhisamācāraṃ vā ārabbha paññattaṃ ābhisamācārikaṃ. Ājīvaṭṭhamakato avasesasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Maggabrahmacariyassa ādivyabhūtanti ādibrahmacariyakaṃ, ājīvaṭṭhamakasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ hi maggassa ādibhāvabhūtaṃ pubbabhāge yeca parisodhetabbato. Tenāha:- "pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisraddho hotī"ti[a.] Yāni vā sikkhāpadāni khuddānukhuddakānīti vuttāni [PTS Page 012] [\q 12/] idaṃ ābhisamācārikaṃ sīlaṃ, sesaṃ ādibrahmacariyakaṃ, ubhato vibhaṅgapariyāpannaṃ vā ādibrahmacariyakaṃ, khandhakavatta pariyāpannaṃ vā ābhisamācārikaṃ. Tassa sampattiyā ādibrahmacariyakaṃ sampajjati. Tenevāha:"sovata bhikkhave bhikkhu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā ādibrahmacariyakaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti[b.] Evaṃ ābhisamācārika ādibrahmacariyaka vasena duvidhaṃ. Tatiyaduke-pāṇātipātādīhi veramaṇī mattaṃ viratisīlaṃ, sesacetanādi aviratisīlanti, evaṃ viratiavirativasena duvidhaṃ. Catutthaduke-nissayoti dve nissayaṃ taṇhā nissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yaṃ "imināhaṃ silena devo vā bhavissāmi devaññatarovā"ti[c] evaṃ bhavasampattiṃ ākaṅkhamānena pavattitaṃ idaṃ taṇhānissitaṃ, yaṃ sīlena suddhīti evaṃ suddhīdiṭṭhiyā pavattitaṃ idaṃ diṭṭhinissitaṃ, yaṃ pana lokuttaraṃ lokiyadva tasseva sambhārabhūtaṃ idaṃ anissitanti evaṃ nissitā nissitavasena duvidhaṃ. Padvamaduke-kālaparicchedaṃ katvā samādinna sīlaṃ kālapariyantaṃ, yāvajīvaṃ samādiyitvā tatheva pavattitaṃ āpāṇakoṭikanti evaṃ kālapariyantaāpāṇakoṭikavasena duvidhaṃ. Chaṭṭhaduke-lābha yasa ñāti aṅga jīvitavasena diṭṭhapariyantaṃ sapariyantaṃ nāma, viparītaṃ apariyantaṃ. Vuttampicetaṃ paṭisambhidāyaṃ "katamantaṃ sīlaṃ sapariyantaṃ? Atthi sīlaṃ lābhapariyantaṃ, atthi sīlaṃ yasapariyantaṃ, atthi sīlaṃ ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ aṅgapariyantaṃ, atthi silaṃ jīvitapariyantaṃ. Katamaṃ taṃ sīlaṃ lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnaṃ sikkhā ------------------------------
1. Ma. [II] caranti tasmiṃ taṃsamaṅgino sīlesu paripūrakāritāya.
[A b.] Aṅguttara ni. Pañcaka ni.
[C.] Aṅguttara ni. Sattaka ni.-(Aññatthāpibahusu)
[SL Page: 010] [\x 10/]
Padaṃ vītikkamati, idaṃ [PTS Page 013] [\q 13/] taṃ sīlaṃ lābhapariyantaṃ"ti[a] eteneva upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Apariyantavissajjanepivuttaṃ:- "katamattaṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnasikkhāpadavītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati, idaṃ taṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ"ti[b] eteneva upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Evaṃ pariyantāpariyantavasena duvidhaṃ. Sattamaduke-sabbampi sāsavaṃ sīlaṃ lokiyaṃ, anāsavaṃ lokuttaraṃ. Tattha lokiyaṃ bhavavisesāvahaṃ hoti bhavanissaraṇassa ca sambhāro. Yathāha:-vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādā parinibbāṇatthāya. Etadatthā kathā etadatthāmantā etadatthā upanisā etadatthaṃ sotāvadhānaṃ, yadidaṃ anupādācittassa vimokkho"ti[c.] Lokuttaraṃ bhavanissaraṇāvahaṃ hoti paccavekkhaṇa ñāṇassa ca bhūmiti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena duvidhaṃ.
Tikesu:- paṭhamattike-hīnena chandena cittena viriyena vīmaṃsāya vā pavattitaṃ hīnaṃ, majjhimehi chandādīhi pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītehi paṇītaṃ. Yasakāmatāya vā samādinnaṃ hīnaṃ, puññaphalakāmatāya majjhimaṃ, kattabbamevidanti ariyabhāvaṃ nissāya samādinnaṃ paṇītaṃ. Ahamasmi sīlasampanno ime panaññe bhikkhu dussīlā pāpadhammāti evaṃ attukkaṃsanaparavambhanādīhi1 upakkiliṭṭhaṃ vā hīnaṃ, anuppakkiliṭṭhaṃ lokiyaṃ sīlaṃ majjhimaṃ, lokuttaraṃ paṇītaṃ. Taṇhāvasena vā bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ, attano vimokkhatthāya pavattitaṃ majjhimaṃ, sabbasattavimokkhatthāya pavattitaṃ pāramitāsīlaṃ paṇītanti, evaṃ hīnamajjhima paṇīta vasena tividhaṃ. Dutiyattike-attano ananurūpaṃ pajahitukāmena attagarunā attani [PTS Page 014] [\q 14/] gāravena pavattitaṃ attādhipateyyaṃ, lokāpavādaṃ pariharitukāmena lokagarunā loke gāravena pavattitaṃ lokādhipateyyaṃ dhammamahattaṃ pūjetukāmena dhammagarunā dhamme gāravena pavattitaṃ dhammādhipateyyanti, evaṃ attādhipateyyādivasena tividhaṃ. Tatiyattikeyaṃ dukesu nissitanti vuttaṃ taṃ taṇhādiṭṭhīhi parāmaṭṭhattā parā
-------------------
[A.B.] Paṭisambhidā-ñāṇakathā.
[C.] Vinayaparivāra-cūḷasaṅgāma.
[I.] Sī. [II.] Paravambhanāhi.
[SL Page: 011] [\x 11/]
Maṭṭhaṃ, puthujjanakalyāṇakassa maggasambhārabhūtaṃ sekhānañca maggasampayuttaṃ aparāmaṭṭhaṃ-sekhāsekhānaṃ phalasampayuttaṃ paṭippassaddhanti, evaṃ parāmaṭṭhādiva sana tividhaṃ. Catutthattike-yaṃ āpattiṃ anāpajjantena pūritaṃ āpajjitvā vā pana1 katapaṭikammaṃ taṃ visuṭṭhaṃ, āpattiṃ āpannassa akatapaṭikammaṃ avisuddhaṃ, vatthumhi vā āpattiyā vā ajjhācāre vā vematikassa sīlaṃ vematikasīlaṃ nāmatattha yoginā avisuddhaṃ sīlaṃ visodhetabbaṃ, vematike vatthajjhācāraṃ akatvā vimati paṭivinodetabbā, iccassa phāsu bhavissatīti, evaṃ visuddhādivasena tividhaṃ. Pañcamattike-catūhi ariyamaggehi tīhi ca sāmaññaphalehi sampayuttaṃ sīlaṃ sekhaṃ, arahattaphalasampayuttaṃ asekhaṃ, sesaṃ nevasekhaṃ nāsekhanti, evaṃ sekhādivasena tividhaṃ. Paṭisambhidāyaṃ pana-yasmā loke tesaṃ tesaṃ sattānaṃ pakatipi sīlanti vuccati. Yaṃ sandhāya ayaṃ sukhasīloayaṃ dukkhasīlo ayaṃ kalahasīlo ayaṃ maṇḍanasīloti bhaṇanti, tasmā tena pariyāyena "tīṇi sīlāni, kusala sīlaṃ akusala sīlaṃ abyākatasīla2nti[a] evaṃ kusalādivasenapi tividhanti vuttaṃ. Tattha akusalaṃ imasmiṃ atthe adhippetassa sīlassa lakkhaṇādisu ekenapi na sametīti idha na upanītaṃ. Tasmā vuttanayehevassa tividhatā veditabbā.
Catakkesu:- paṭhamacatukke-
Yodha sevati dussīle sīlavante na sevatī,
Vatthuvītikkame dosaṃ na passati aviddasu.
[PYS Page 015]
Micchāsaṅkappabahulo indriyāni na rakkhati,
Evarūpassa ve sīlaṃ jāyate hānabhāgiyaṃ.
Yo panattamano hoti sīlasampattiyā idha,
Kammaṭṭhānānuyogamhi na uppādeti mānasaṃ.
Tuṭṭhassa sīlamattena aghaṭantassa uttariṃ,
Tassa taṃ ṭhitibhāgīyaṃ sīlaṃ bhavati bhikkhuno.
Sampannasīlo ghaṭati samādhatthāya yo pana,
Visesabhāgiyaṃ sīlaṃ hoti etassa bhikkhuno.
Atuṭṭho sīlamattena nibbidaṃ yo nuyuñjati,
Hoti nibbedhabhāgīyaṃ sīlametassa bhikkhunoti.
Evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidhaṃ. Dutiya catukke-bhikkhū ārabbha paññattasikkhāpadāni, yāni ca nesaṃ bhikkhunīnaṃ paññattito rakkhatabbāni, idaṃ bhikkhūsīlaṃ. Bhikkhuniyo ārabbha
-----------------------
1. Ma. [II.] Puna.
2. Sī.Ma. Kusalaṃ sīlaṃ akusalaṃ sīlaṃ abbhakataṃ sīlaṃ-(sabbattha)
[A.] Paṭisambhidā ñāṇakathā.
[SL Page: 012] [\x 12/]
Paññattasikkhāpadāni, yāni ca tāsaṃ bhikkhūnaṃ paññattito rakkhitabbāni idaṃ bhikkhunīsīlaṃ, sāmaṇerasāmaṇerīnaṃ dasasīlāni idaṃ anupasampannasīlaṃ, upāsakaupāsikānaṃ niccasīlavasena pañcasikkhāpadāni sati vā ussāhe dasa uposathaṅgavasena aṭṭhāti idaṃ gahaṭhasīlanti, evaṃ bhikkhusīlādivasena catubbidhaṃ. Tatiya catukkeuttarakurukānaṃ manussānaṃ avītikkamo pakatisīlaṃ, kuladesapāsaṇḍānaṃ attano attano mariyādābhataṃ cārittaṃ ācārasīlaṃ, "dhammatā esā ānanda yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti na bodhisattamātu purisesu mānasaṃ uppajjati kāmaguṇūpasaṃhitaṃ"ti[a] evaṃ vuttaṃ bodhisattamātu sīlaṃ dhammatā sīlaṃ, mahākassapādīnaṃ pana suddhasattānaṃ bodhisattassa ca tāsu tāsu jātīsu sīlaṃ pubbahetukasīlanti, evaṃ pakatisīlādivasena catubbidhaṃ. Catutthacatukke-yaṃ bhagavatā "idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti[b] evaṃ vuttaṃ sīlamidaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma. Yampana "so cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī [PTS Page 016] [\q 16/] hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā-pe-ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā-jivhāya rasaṃ sāyitvākāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā-manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī-pe-manindriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[c] vuttaṃ, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Yā pana ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamassa, kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāti eva mādīnañca pāpadhammānaṃ vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. "Paṭisaṅkhāyoniso cīvaraṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti[d] ādinā pana nayena vutto paṭisaṅkhānaparisuddho catupaccayaparibhogo paccaya sannissitasīlaṃ nāma.
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya anupubba padavaṇṇanāya saddhiṃ vinicchaya kathā:- idhāti imasmiṃ sāsane; bhikkhuti saṃsāre bhayaṃ ikkhaṇatāya vā bhinnapaṭadharāditāya vā1 evaṃ laddhavohāro tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto saddhā pabbajito kulaputto;pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettha pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ, taṃ hi yo naṃ pāti rakkhati taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehi
-------------------------
[A.] Dīgha.Ni-mahāpadānasutta.
[B c.] Abhi-jhānavi.(Aññattha ca bahusra)
[D.] Ma-ni-sabbāsavasu.(Aññattha ca bahusu.)
[I.] Ma. [II.] Chinnabhinnapaṭadharāditāya.
[SL Page: 013] [\x 13/]
Tasmā pātimokkhanti vuccati. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro-kāyikavācasikassa avītikkamassetaṃ nāmaṃ. Pātimokkhamevasaṃvaro pātimokkhasaṃvaro. Tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto pātimokkhasaṃvarasaṃvuto-upagato samannāgatoti attho; viharatīti irīyati. [PTS Page 017] [\q 17/] ācāra gocarasampannoti ādīnaṃ attho pāliyaṃ āgatanaye neva veditabbo. Vuttaṃ hetaṃ:-"ācāragocarasampanno"ti[a] atthi ācāro atthi anācāro. Tattha katamo anācāro? Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo ayaṃ vuccati anācāro. Sabbampi dussīlyaṃ anācāro. Idhekacco veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā phaladānena vā sinānadānena vā dantakaṭṭhadānena vā1 cāṭukamyatāya vā muggasupyatāya vā pāribhaṭṭatāya vā jaṅghapesanikena vā aññataraññatarena vā buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati anācāro. Tattha katamo ācāro? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo ayaṃ vuccati ācāro. Sabbopi sīlasaṃva ro ācāro. Idhekacco na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na dantakaṭṭhadānena2 na cāṭukamyatāya na muggasupyatāya na pāribhaṭṭatāya na jaṅghapesanikena na aññataraññatarena buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati ācāro.
Gocaroti-atthi gocaro atthi agocaro. Tattha katamo agocaro? Idhekacco vesiyāgocaro vā hoti[b] vidhavāgocaro vā thullakumārigocaro vā paṇḍakagocaro vā bhikkhunīgocaro vā pānāgāragocaro vā3 hoti, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni [PTS Page 018] [\q 18/] kulāni sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati agocaro. Tattha katamo gocaro? Idhekacco na vesiya gocaro vā hoti-pe-na pānāgāragocaro, asaṃsaṭṭho viharati rājūhi-pe-titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni
---------------------
1. Sī. [I. II] saha ma. [II.] Pupphaphalasināna dantakaṭṭhadānena vā.
2. Sī. [I. II] saha ma. [II.]Na patta na puppha na phala na sināna na dattakaṭṭhadānena.
3. Sī. [I. II.]Vidhavā-pe-thullakumārikapaṇḍaka bhikkhunī pānāgāragocaro.
[A.B.] Abhi-jhānavi.
[SL Page: 014] [\x 14/]
Atthakāmāni-pe-yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ-pe- upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati gocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato tena vuccati ācāragocarasampannoti.
Api cettha imināpi nayena ācāragocarā veditabbā:duvidhohi anācāro kāyiko vācasiko ca tattha katamo kāyiko anācāro? Idhekacco saṅghagatopi: acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsampi pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati, therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, there bhikkhū anupakhajjāpi tiṭṭhati, anupakhajjāpi nisīdati, nacepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, jantāgharepi: there bhikkhū anāpucchā kaṭṭhaṃ pakkhipati, dvāraṃ pidahati, udakatitthepi: there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nahāyati, puratopi nahāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, antagharaṃ pavisantopi: there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammaca therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchati, yānipi tāni honti kulānaṃ ovarakāni guḷhānica paṭicchannāni ca yattha kulitthiyo kulakumāriyo nisīdanti tatthapi sahasā pavisati, kumārakassapi siraṃ parāmasati. Ayaṃ vuccati kāsiko anācāro. Tattha katamo vācasiko anācāro? Idhevakacco saṅghagatopi: acittīkārakato there bhikkhū anāpucchā dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ vissajjeti, pātimokkhaṃ uddisati, ṭhitakopi [PTS Page 019] [\q 19/] bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati, antaragharaṃ paviṭṭhopi: itthīṃ vā kumāriṃ vā evamāha itthannāme itthaṅgotte kiṃ atthi? Yāgu atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi, kiṃ pivissāma, kiṃ khādissāma? Kiṃ bhuñjissāma, kiṃ vā medassathāti vippalapati. Ayaṃ vuccati vācasiko anācāro.[A]
Paṭipakkhavasena panassa ācāro veditabbo. Api ca bhikkhu sagāravo sappatisso hirottappasampanno sunivattho supāruto pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno indriyesuguttadvāro bhojanemattaññū jāgariyānuyutto satisampajaññenasamannāgato appiccho santuṭṭho
----------------------
[A.] Mahāni - purābheda - ni.
[SL Page: 015] [\x 15/]
Āraddhaviriyo ābhisamācārikesusakkaccakārī garucittīkāra bahulo viharati, ayaṃ vuccati ācāro. Evaṃ tāva ācāro. Veditabbo.
Gocaro pana tividho:- upanissayagocaro ārakkhagocaro upanibandhagocaroti. Tattha katamo upanissayagocaro? Dasakathā vatthugūṇasamannāgato kalyāṇamitto. Yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti sutaṃ pariyodapeti kaṅkhaṃ vitarati diṭṭhiṃ ujuṃ karoti cittaṃ pasādeti, yassa vā pana anusikkhamāno saddhāya vaḍṭhati sīlena sutena cāgena paññāya vaḍṭhati, ayaṃ upanissaya gocaro. Katamo ārakkhagocaro? Idha bhikkhū antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno okkhitacakkhu yugamattadassāvī saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento na assaṃ na rathaṃ na pattiṃ na itthiṃ na purisaṃ olokento na uddhaṃ olokento na adho olokento na disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, ayaṃ ārakkhagocaro. Katamo upanibandhagocaro? Cattāro satipaṭṭhānā yattha cittaṃ upanibandhati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:- "ko ca bhikkhave bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā"ti[a] ayaṃ vuccati upanibandhagocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto-pe-samannāgato, tena vuccati ācāragocarasampannoti. [PTS Page 020] [\q 20/]
"Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī"ti aṇuppamāṇesu asaṃcicca āpannasekhiyaakusalacittuppādādibhedesu vajjesu bhayadassanasīlo. "Samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti yaṃ kiñci sikkhāpadesu sikkhitabbaṃ taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati. Ettha ca pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettāvatā ca puggalādhiṭṭhānāya desanāya pātimokkhasaṃvaraṃsīlaṃ dassitaṃ, ācāragocarasampannoti ādi pana sabbaṃ yathā paṭipannassa taṃ sīlaṃ sampajjati taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ vuttanti veditabbaṃ.
Itipātimokkhasaṃvarasīlaṃ.
----------------
Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ "so cakakhunā rūpaṃ disvā"ti ādinā nayena dassitaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Tattha soti so pātimokkhasaṃvarasīle ṭhito bhikkhu, cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā; porāṇāpanāhu:- cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā dvārārammaṇasaṅghaṭṭe pana cakkhuppasādavatthukena1 cittena passati-īdisī panesā dhanunā
-----------------------------
[B.] Saṃyuttani-mahāvagga.
1. Sī. [I II] saha ma.[I.] Pasādavatthukena.
[SL Page: 016] [\x 16/]
Vijjhatīti ādisu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññānena rūpaṃ disvā ti aya me cettha atthoti. Na nimittaggāhīti itthi purisa nimittaṃ vā subhanimitta dikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti, diṭṭhamatte yeva saṇṭhāti. Nānubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasita hasita kathitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti, yaṃ tattha bhūtaṃ tadeva gaṇhāti. Cetiyapabbatavāsī mahātissatthero viya: theraṃ kiracetiyapabbatā anurādhapuraṃ piṇḍacāratthāya āgacchantaṃ aññatarā kulasuṇhā sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā sumaṇḍitapasādhitā devakaññā viya kālasseva anurādhapurato nkkhamitvā ñātigharaṃ gacchanti antarāmagge theraṃ disvā vipallatthacittā [PTS Page 021] [\q 21/] mahāhasitaṃ hasi. Thero kimetanti olokento tassā dantaṭṭhike asubhasaññaṃ paṭilabhitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ:-
"Tassā dantaṭṭhikaṃ disvā pubbasaññaṃ anussarī,
Tattheva so ṭhito thero arahattamapāpuṇī"ti.
Sāmikopi kho panassā anumaggaṃ gacchanto theraṃ disvā kacci bhante itthiṃ passathāti pucchi. Taṃ thero āha:-
"Nābhijānāmi itthī vā puriso vā ito gato,
Api ca aṭṭhisaṅghāṭo gacchate sa mahāpathe"ti.
"Yatvādhikaraṇameta"nti ādimhi yaṃ kāraṇā yassa cakkhundriyaṃ saṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundrururiyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati. Evaṃ paṭipajjantā yevai ca rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatītipi vuccati. Tattha kidvāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhuppasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhasaccaṃ vā uppajjati. Avi ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamano viññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetuka manoviññāṇadhātu votthapanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Kadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamayena āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhasaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajati asaṃvaro hoti. Evaṃ
[SL Page: 017] [\x 17/]
Honto pana so cakkhundrururiye asaṃvaroti vuccati. [PTS Page 022] [\q 22/] kasmā? Yasmā tasmiṃ sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthi cittāni. Yathākiṃ? Yathā nagare catusu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti, nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchanti taṃ1 kareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādisu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni tasmiṃ pana sīlādisu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā naragadvāresu susaṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitamevava hoti, nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane silādisu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni, tasmā javanakkhaṇe uppajjamāno cakkhurndraye saṃvaroti vutto. Sotena saddaṃ sutvāti ādisupi eseva nayo. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādisu kilesānubandhanimittādigāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvarasīlanti veditabbaṃ.
Itiindriyasaṃvaraṃsīlaṃ.
------------Idāni indriyasaṃvarasīlānantaraṃ vutte ājīvapārisuddhisīlo:- ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānanti-yāni tāni "ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati āpatti parājikassa. Ājīva hetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati so bhikkhu arahāti' bhaṇati paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano [PTS Page 023] [\q 23/] atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti dukkaṭassā"ti.[A] evaṃ paññattāni cha sikkhāpadāni. Imesaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ.
Kuhanāti ādisu ayaṃ pāḷi:- "tattha katamā kuhanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paccaya paṭi
-----------------------
1. Ma. [II.] Yadicchitaṃ.
[A.] Vinayaparivāra-vipattippaccayavāra.
[SL Page: 018] [\x 18/]
Sedhanasaṅkhātena vā sāmantajappitena vā iriyāpathassa vā āṭhapanā1 ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, ayaṃ vuccati kuhanā. Tattha katamā lapanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasupyatā pāribhaṭṭatā, ayaṃ vuccati lapanā. Tattha katamā nemittikatā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ nimittakammaṃ obhāso obhāsakammaṃ sāmantajappā parikathā, ayaṃ vuccati nemittikatā. Tattha katamā nippesikatā? Lābha sakkārasiloka sannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā vambhaṇā garahaṇā ukkhepanā samukkhepanā khipanā saṅkhipanā pāpanā sampāpanā avaṇṇahāritā paripiṭṭhimaṃsikatā, ayaṃ vuccati nippesikatā. Tattha katamā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā? Lābhasakkārasiloka sannissito pāpiccho icchāpakato ito laddhaṃ āmisaṃ amutra harati, amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idhāharati, yā evarūpā āmisena āmisassa eṭṭhī gaveṭṭhi pariyeṭṭhī esanā gavesanā pariyesanā, ayaṃ vuccati lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā"ti.[A]
Imissā pana pāḷiyā evamattho veditabbo:- kuhananiddesetāva "lābha sakkāra siloka sannissitassā"ti lābhañca sakkārañca kittisaddadva sannissitassa, patthayantassāti attho. [PTS Page 024] [\q 24/] pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho. Itoparaṃ yasmā paccayapaṭisedhana sāmantajappana iriyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampetaṃ dassetuṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimanti tassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 'aho ayyo appiccho na kiñci patigaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakampi kiñci patigaṇheyyāti-nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃ yeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tatoppabhūti api sakaṭabhārehi upanāmana hetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisedhanasaṃṅkhātaṃ kuhana vatthūti veditabbaṃ.
Vuttampi cetaṃ mahāniddese:- "katamaṃ paccayapaṭisedhana saṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍa
----------------------------
1. Aṭṭhapanā-(sabbattha.) 2. Ma. [II.] Paccapaṭisevanasaṅkhātaṃ.
[A.] Mahāni-purābheda-na.
[SL Page: 019] [\x 19/]
Pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, so pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara-pe-parikkhārānaṃ bhiyyo kamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ-pe-senāsanaṃ gilānapaccaya bhesajjaparikkhāra paccakkhāti. So evamāha:kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena, etaṃ sāruppaṃ yā samaṇo susānavā saṅkārakūṭā vā pāpaṇīkā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena, etaṃ sārūppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena, etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa abbhokāsikovā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harīṭakakhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhujati, [PTS Page 025] [\q 25/] lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti:- ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho paṭivitto asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādoti. Bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara-pe-parikkhārehi. So evamāha:"tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati-saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa-pe-dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako, sacāhaṃ na paṭiggahessāmi evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha, na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ yeva anukampāya patigaṇhāmīti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ patigaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ-pe-bhesajjaparikkhāraṃ patigaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ idaṃ vuccati paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[A]
Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpana vācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃjano sambhāvessatīti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati, yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpaṃ pattaṃ-pe-lohathālakaṃ-pe-dhamakarakaṃ-pe-parissāvanaṃ-pe-kuñci- kaṃ-pe-kāyabandhanaṃ -pe-upāhanaṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yassa evarūpo upajjhāyo-pe-ācariyo-pe-samānupajjhāyakā samānācariyakā mittā sandiṭṭhā sambhattā sahāyā so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo eva
---------------------------
[A.] Mahāni-purābheda-ni.
[SL Page: 020] [\x 20/]
Rūpe vihāre vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpe aḍḍhayoge pāsāde-pe-hammiye-pe-guhāya-pe-leṇe-pe-kuṭiyā-pe-kūṭā- gāre -pe-aṭṭe-pe-māle-pe-uddaṇḍe-pe-upaṭṭhānasālāyaṃ-pe-- [PTS Page 026] [\q 26/] maṇḍape-pe-rukkhamū le vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati; athavā korajika korajiko bhākuṭika bhākuṭiko kuhakuho lapalapo mukhasambhāvito1 ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhīti tādisaṃ2 gambhīraṃ guḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatā paṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[A]
Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃ jano sambhāvessatīti gamanaṃ saṇṭhapeti ṭhānaṃ saṇṭhapeti nisajjaṃ saṇṭhapeti3 sayanaṃ saṇṭhapeti paṇidhāya gacchati paṇidhāya tiṭṭhati paṇidhāya nisīdati paṇidhāya seyyaṃ kappeti samāhito viya gacchati samāhito viya tiṭṭhati samāhito viya nisīdati samāhito viya seyyaṃ kappeti āpāthakajjhāyī ca hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[B]
Tattha paccayapaṭisedhanasaṅkhātenāti: paccayapaṭisedhananti evaṃ saṅkhātena, paccayapaṭisedhanena vā saṅkhātena. Sāmantajappitenāti: samīpabhaṇitena. Iriyāpathassa vāti: catuiriyāpathassa. Āṭṭhapanāti: ādiṭṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti: ṭhapanākāre saṇṭhapanāti: abhisaṅkharaṇaṃ-pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭitāti: padhānaparimathitabhāvadassanena4 bhākuṭikaraṇaṃmukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭīkaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko, bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti: vimhāpanā. Kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.
Lapanā niddese:-ālapanāti: vihāraṃ āgate manusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? [PTS Page 027] [\q 27/] yadi evaṃ gacchatha ahaṃ pacchato gahetvā āgacchāmīti, evaṃ āditova lapanā.
-----------------------------
1. Sī. [II.]Saha ma.[II.] Mukhasambhāviko.
2. Ma. [II.] Etādisaṃ
3. Sī. [I. II.]Saha ma.[II.] Gamanaṃ saṇṭhapeti-sayanaṃ saṇṭhapeti. 4. Sī. [I. II.]Saha ma.[I] padhānapurimaṭhitabhāvadassanena
[A.B.] Mahāni-purā-ni.
[SL Page: 021] [\x 21/]
Athavā attānaṃ upanetvā ahaṃ tisso, mayi rājā pasanto, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasannoti, evaṃ attūpanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti: puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanā. Sallapanāti: gahapatikānaṃ ukkaṇṭhanena bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti: mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatīti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti: sabbato bhāgena uddhaṃ katvā lapanā unnahanāti: 'upāsakā pubbe īdise kāle navadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā'ti evaṃ yāva'dassāma bhante okāsaṃ na labhāmā'ti ādīni vadanti tāva uddhaṃ uddhaṃ nahanāveṭhanāti vuttaṃ hoti. Athavā ucchuhatthaṃ disvā kuto ābhataṃ upāsakāti pucchati. Ucchukhettato bhanteti kiṃ tattha ucchu madhuranti. Khāditvā bhante jānitabbanti. Na upāsaka bhikkhussa ucchuṃ dethāti vattuṃ vaṭṭatīti. Yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakathā sā unnahanā. Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā1 samunnahanā. Ukkācanāti: etaṃ kulaṃ maṃ evaṃ jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati mayhaṃ eva detīti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā-uddīpanāti vuttaṃ hoti. Telakandarika vatthucettha vattabbaṃ. Sabbatobhāgena pana punappunaṃ ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitāti: saccānurūpaṃ dhammānurūpaṃ vā anavaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti: nīca vuttitā, attānaṃ heṭṭhato heṭṭhato ṭhapetvā pavattanaṃ. Muggasupyatāti: muggasūpasadisatā. Yathā hi muggesu paccamānesu kocideva na paccati avasesā paccanti evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti sesaṃ alikaṃ, ayaṃ puggalo muggasuppoti vuccati, tassa bhāvo muggasupyatā. Pāribhaṭṭatāti: [PTS Page 028] [\q 28/] pāribhaṭṭabhāvoyo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā bandhena vā paribhaṭati dhāretīti attho. Tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭṭaṃ, pāribhaṭṭassa bhāvo pāribhaṭṭatāti.
Nemittikatā niddese:- nimittanti: yaṃ kiñci paresaṃ paccayadānasaññājanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti: khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā kiṃ khādanīyaṃ labhitthāti ādinā nayena nimittakaraṇaṃ obhāsoti: paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti: vacchapālake disvā kiṃ ime vacchā khīragovacchā udāhu takkago vacchāti pucchitvā khīragovacchā bhanteti vutte na khīragovacchā yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyunti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitunna nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti: samīpaṃ katvā jappanaṃ kulupagabhikkhu vatthu cettha vattabbaṃ. Kulūpago kira bhikkhu bhuñjitukāmo gehaṃ pavi
-----------------
1. Sī. [I. II. III.] Punappunanahanā
[SL Page: 022] [\x 22/]
Sitvā nisīdi taṃ disvā adātukāmā gharaṇī taṇḍulā natthīti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ bhājane guḷaṃ piṭake loṇamacchaphāle kumbhiyaṃ taṇḍule ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī taṇḍule nālatthanti āgatā. Bhikkhu upāsike ajjabhikkhā na sampajjissatīti paṭigacceva nimittaṃ addasanti āha. Kiṃ bhante?Ti kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ, taṃ paharissāmīti olokento bhājane ṭhapitaguḷa piṇḍake viya pāsāṇaleḍḍuke, pahaṭena sappena kataṃ piṭake nikkhitta loṇamacchaphālasadisaṃ phaṇaṃ, tassa taṃ leḍḍu ḍaṃsitukāmassa1 kumbhiyā taṇḍulasadise dante, athassa kupitassa ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷanti. Sā na sakkā muṇḍakaṃ vañcetunti [PTS Page 029] [\q 29/] ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbā. Parikathāti: yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathananti.
Nippesikatā niddese:- akkosanāti: dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti: paribhavitvā kathanaṃ. Garahaṇāti: assaddho appasannoti ādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti: mā etaṃ ettha kathethāti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbato bhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ aho dānapatīti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. Mahādānapatīti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti: kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojinoti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti: kiṃ imaṃ ādāyakoti bhaṇatha, yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detīti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpatāti: adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanā. Sabbato bhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahāritāti: evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatīti gehato gehaṃ gāmato gāmaṃ janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ parapiṭṭhimaṃsikatāti: purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esāhi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsa khādanamiva hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti. Ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipiṃsitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipiṃsitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti tasmā nippesikatāti vuccatīti.
Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā niddese:- nijigiṃsasatāti: magganā. Ito laddhanti: imasmā gehā laddhaṃ. Amutrāti: amukamhi
--------------------------
1. Ḍasitukāmassa-(bahulaṃ)
[SL Page: 023] [\x 23/]
Gehe. Eṭṭhiti: icchanā. Gaveṭṭhīti: magganā. Pariyeṭṭhīti: punappuna magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khirayāguṃ labhitvā gatabhikkhu vatthucettha kathetabbaṃ. Phasanādīni eṭṭhiādinaṃ vevacanāti. Tasmā eṭṭhiti esanā gaveṭṭhīti gavesanā pariyeṭṭhīti pariyesanā iccevamettha yojanā veditabbā. Ayaṃ kuhanādīnaṃ attho. Idāni evamādīnaṃ ca pāpadhammā nanti: ettha "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, seyyathīdaṃ: aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ dabbihoma"nti.[A] ādinā nayena brahmajāle vuttānaṃ anekesaṃ pāpadhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Iti yvāyaṃ imesaṃ ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamavasena imesañca kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhenalābhaṃnijigiṃsanatāti evamādīnaṃ pāpadhammānaṃ vasena pavatto micchājīvo, tasmā sabbappakārāpi micchājīvā yā virati idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:- etaṃ āgamma jīvantīti ājīvo. Ko so? Paccayapariyesana vāyāmo. Pārisuddhīti parisuddhatā, ājīvassa pārisuddhi ājīvapārisuddhi.
Itiājīvapārisuddhisīlaṃ.
---------------
Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ paccayasannissitasīlaṃ vuttaṃ, tattha paṭisaṅkhāyonisoti: upāyena pathena paṭisaṅkhāya ñatvā-paccavekkhitvāti attho. Ettha ca sītassa paṭighātāyāti ādinā nayena vuttaṃ paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhāyāti veditabbaṃ. Tattha cīvaranti: antaravāsakādisu yaṃ kiñci. Paṭisevatīti: paribhuñjati, nivāseti vā pārupati vā. Yāvadevāti. [PTS Page 031] [\q 31/] payojanā'vadhiparicchedaniyamavacanaṃ. Ettakameva hi yogino cīvarapaṭisevanepayojanaṃ, yadidaṃ sītassa paṭighātāyāti ādi, na ito bhiyyo. Sītassāti: ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhā utupariṇāmavasena vā uppannassa yassa kassaci. Paṭighātāyāti; paṭihananatthaṃ, yathā sarīre ābādhaṃ na uppādeti, evaṃ tassa vinodanatthaṃ. Sītabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto yoniso padahituṃ na sakkoti, tasmā sītassa paṭighātāya cīvaraṃ paṭisevitabbanti bhagavā anuññāsi. Esa nayo sabbattha. Kevalaṃ hettha uṇhassāti: aggisantāpassa. Tassa pana vanadāhādisu sambhavo veditabbo. Ḍaṃsamakasa vātātapa siriṃsapa samphassānanti-ettha pana ḍaṃsāti: ḍaṃsanamakkhikā, andhamakkhikāti pi vuccanti. Makasā makasāyeva. Vātāti;
-------------------------
[A.] Di-ni-brahmajālasu.
[SL Page: 024] [\x 24/]
Sarajaarajādibhedā. Ātapota: suriyātapo. Siriṃsapāti: ye keci sarantā gacchanti dīghajātikā sappādayo. Tesaṃ daṭṭhasamphasso ca phuṭṭhasamphasso cāti duvidho samphasso. So vi cīvaraṃ pārupitvā nisinnaṃ na bādhati. Tasmā tādisesu ṭhānesu tesaṃ paṭighātatthāya paṭisevati. Yāvadevāti: puna etassa vacanaṃ niyata payojanāvadhi paricchedadassanatthaṃ. Hirikopīnapaṭicchādanaṃ hi niyatapayojanaṃ, itarāni kadāci kadāci honti. Tattha hirikopīnanti: taṃ taṃ sambādhaṭṭhānaṃ. Yasmiṃ yasmiṃ hi aṅge vivariyamāne hiri kuppati vinassati taṃ taṃ hirikopanato hirikopīnanti vuccati, tassa hirikopīnassa paṭicchādanatthanti hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Hirikopīnaṃ paṭicchādanatthantipi pāṭho.
Piṇḍapātanti: yaṃ kiñci āhāraṃ-yo hi koci āhāro bhikkhuno piṇḍolyena patte patitattā piṇḍapātoti vuccati. Piṇḍānaṃ vā pāto piṇḍapāto-tattha tattha laddhānāṃ bhikkhānaṃ sannipāto samūhoti vuttaṃ hoti. Neva davāyāti: na gāmadārakādayo viya davatthaṃ-kiḷānimittanti vuttaṃ hoti. Na madāyāti: na muṭṭhikamallādayo viya madatthaṃ-balamadanimittaṃ porisamadanimittaṃ vāti [PTS Page 032] [\q 32/] vuttaṃ hoti. Na maṇḍanāyāti: na antepurikavesiyādayo viya maṇḍanatthaṃ-aṅgapaccaṅgānaṃ pīṇanabhāva nimittanti vuttaṃ hoti. Na vibhūsanāyāti: na naṭanaccakādayo viya vibhūsanatthaṃ-pasannachavivaṇṇatā nimittanti vuttaṃ hoti. Ettha ca neva davāyāti etaṃ mohūpanissayapahāṇatthaṃ vuttaṃ; na madāyāti etaṃ dosūpanissayapahāṇatthaṃ, na maṇḍanāya na vibhūsanāyāti etaṃ rāgūpanissayapahāṇatthaṃ, nevadavāya na madāyāticetaṃ attano saṃyojanupptipaṭisedhanatthaṃ, na maṇḍanāya na vibhusanāyāti etaṃ parassapi saṃyojanuppatti paṭisedhanatthaṃ, catūhipi cetehi ayoniso paṭipattiyā kāmasukhallikānuyogassa ca pahāṇaṃ vuttanti veditabbaṃ. Yāvadevāti: vuttatthameva. Imassa kāyassāti: etassa catumahābhūtikassa rūpakāyassa. Ṭhitiyāti: pabandhaṭṭhitatthaṃ. Yāpanāyāti: pavattiyā avicchedanatthaṃ cirakālaṭhitatthaṃ vā-gharūpatthambhamiva hi jiṇṇagharasāmiko, akkhabbhañjanamiva ca sākaṭiko, kāyassa ṭhitatthaṃ yāpanatthañcesa piṇḍapāta paṭisevati na davamadamaṇḍanavibhusanatthaṃ; api ca ṭhītīti jīvitindriyassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyāti ettāvatā etassa kāyassa jīvitindriyapavattāpanatthantipi vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Vihiṃsūparatiyāti: vihiṃsā nāma jighacchā ābādhanaṭṭhena tassā uparamatthampesa piṇḍapātaṃ paṭisevati vaṇālepanamiva uṇhasītādisu tappatikāraṃ viya ca. Brahmacariyānuggahāyāti: sakala sāsanabrahmacariyassa maggabrahmacariyassa ca anuggahatthaṃayaṃ hi piṇḍapātapaṭisevanappaccayā kāyabalaṃ nissāya sikkhātta
[SL Page: 025] [\x 25/]
Yānuyogavasena bhavakantāra nittharaṇatthaṃ paṭipajjanto brahmacariyānuggahāya paṭisevati, kantāranittharaṇatthikā puttamaṃsaṃ viya nadīnittharaṇatthikā kullaṃ viya, samuddanittharaṇatthikā nāvamivaca. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmīti: evaṃ iminā piṇḍapātapaṭisevanena [PTS Page 033] [\q 33/] purāṇañca jighacchā vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca aparimitabhojanappaccayaṃ āharahatthaka alaṃsāṭaka tatthavaṭṭaka kākamāsaka bhuttavamitaka brāhmaṇānaṃ aññataro viya na uppādessāmītipi paṭisevati, bhesajjamivagilāno. Athavā yā adhunā asappāyāparimitabhojanaṃ nissāya purāṇa kammapaccayavasena uppajjanato purāṇavedanāti vuccati, sappāya parimitabhojanena tassā paccayaṃ vināsento taṃ purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Yācāyaṃ adhunā kataṃ ayuttaparibhoga kammupacayaṃ nissāya āyatiṃ uppajjanato navavedanāti vuccati, yuttaparibhogavasena tassā mūlaṃ anibbattento taṃ navañca vedanaṃ na uppādessāmīti. Evampettha attho daṭṭhabbo. Ettāvatā ca yuttaparibhogasaṅgaho attakilamathānuyogappahāṇaṃ dhammikasukhāpariccāgoca dīpito hotīti veditabbo. Yātrā ca me bhavissatīti: hitaparimitaparibhogena1 jīvitindriyupacchedakassa iriyāpathabhañjakassa vā parissayassa abhāvato cirakālagamana saṅkhātā yātrāca me bhavissati imassa paccayāyattavuttino kāyassāti pi paṭisevati, yāpyarogī viya tappaccayaṃ. Anavajjatāca phāsuvihāro cāti: ayutta pariyesana paṭiggahaṇa paribhoga parivajjanena anavajjatā, parimita paribhogena phāsuvihāro. Asappāyā parimita bhojanappaccayā2 arati tandi vijamhikā viññūgarahādi dosābhāvena vā anavajjatā, sappāyaparimitabhojanappaccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadattha udarāvadehaka bhojana parivajjanena vā seyyasukha phassasukha middhasukhādīnaṃ3 pahāṇato anavajjatā, catu pañcālopamattaūnabhojanena catuiriyāpathayoggabhāvapaṭipādanato phāsuvihāro ca me bhavissatītipi paṭisevati vuttampi hetaṃ:-
Cattāro pañca ālope abhutvā udakaṃ pice,
Alaṃ phāsu vihārāya pahitattassa bhikkhunoti.[A]
[PTS Page 034] [\q 34/]
Ettāvatā ca payojanapariggaho majjhimā ca paṭipadā dīpitā hotīti veditabbā.
-------------------------
1. Sī.[II.] Mitaparibhogena saha sī.[III.] Hitaparimita-pe-na.
2. Sī.[I.II.] Paribhogappaccayā.
3. Sī.[II] saha ma [I.II.] Middhasukhānaṃ.
[A.] Theragāthā-sāriputtatthera.
[SL Page: 026] [\x 26/]
Senāsananti: senañca āsanañca-yattha yattha hi seti vihārevā aḍḍhayogādimhi vā taṃ senaṃ, yattha yattha āsati nisīdati taṃ āsanaṃ, taṃ ekato katvā senāsananti vuccati. Utuparissaya vinodanaṃ paṭisallānārāmatthanti: parisahanaṭṭhena utuyeva utuparissayo, utuparissayavinodanatthañca paṭisallānārāmatthañcayo sarīrābādhacittavikkhepakaro asappāyo utusenāsanapaṭisevanena vinodetabbo hoti, tassa vinodanatthaṃ-ekībhāvasukhatthañcāti vuttaṃ hoti. Kāmañca sītassapaṭighātāyādināva utuparissayavinodanaṃ vuttameva; yathāpana cīvarapaṭisevane hirikopīna paṭicchādanaṃ niyata payojanaṃ itarāni kadāci kadāci hontīti vuttaṃ, evamidhāpi niyataṃ utuparissayavinodanaṃ sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Athavā ayaṃ vuttappakāro utu utuyeva; parissayo pana duvidho pākaṭaparissayoca paṭicchannaparissayoca. Tattha pākaṭaparissayo sīhavyagghādayo, paṭicchannaparissayo rāgadosādayo. Te yattha apariguttiyā ca asappāyarūpadassanādinā ca ābādhaṃ na karonti, taṃ senāsanaṃ evaṃ jānitvā paccavekkhitvā paṭisevanto bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso senāsanaṃ-pe-utuparissaya vinodanatthaṃ paṭisevatīti veditabbo.
Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti: ettha rogassa patiayanaṭṭhena paccayo-paccanikagamanaṭṭhenāti attho, yassa kassaci sappāyassetaṃ adhivacanaṃ. Bhisakkassa kammaṃ tena anuññātattāti bhesajjaṃ, gilānapaccayova bhesajjaṃ gilānapaccaya bhesajjaṃ-yaṃ kiñci gilānassa sappāyaṃ bhisakkakammaṃ telamadhuphāṇitādīnīti vuttaṃ hoti. Parikkhāroti pana "sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhittaṃ hotī"ti[a] ādisu parivāro vuccati. "Ratho sīlaparikkhāro1 jhānakkho cakkavīriyo"ti[b][PTS Page 035] [\q 35/] ādisu alaṅkāro. "Yecime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā"ti[c] ādisu sambhāro. Idha pana sambhāropi parivāropi vaṭṭati. Taṃ hi gilānappaccayabhesajjaṃ jīvitassa parivāropi hoti jīvitanāsakābādhuppattiyā antaraṃ adatvā rakkhaṇato; sambhāropi yathāciraṃ pavattati evamassa kāraṇabhāvato; tasmā parikkhāroti vuccati. Evaṃ gilānappaccayabhesajjañca taṃ parikkhārocāti gilānappaccayabhesajjaparikkhāro. Taṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃgilānassa yaṃ kiñci sappāyaṃ bhisakkānuñññātaṃ telamadhuphāṇitādi jīvitaparikkhāranti vuttaṃ hoti. Uppannānanti: jātānaṃ bhūtānaṃ nibbattānaṃ. Veyyābādhikānanti: ettha vyābādhoti
------------------------------
[A.] Aṃ-ni-sattakani.
[B.] Saṃ-ni-mahāvagga.
[C.] Ma.Ni-vanapatthasu.
1. Sī [I. II. III.] Saha ma. [I. II.] Setaparikkhāro
[SL Page: 027] [\x 27/]
Dhātukkhobho, taṃ samuṭṭhānā ca kuṭṭhagaṇḍapiḷakādayo, vyābādhato uppannattā veyyabādhikā. Vedanānanti: dukkhavedanā akusalavipākavedanā; tāsa veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ. Abyāpajjhaparamatāyāti: nidduṃ sabbaṃpahīṇaṃ hoti tāvāti attho. Evamidaṃ saṅkhepato paṭisaṅkhā yoniso paccayaparibhogalakkhaṇaṃ paccayasannissitasīlaṃ veditabbaṃ. Vacanattho panettha: cīvarādayo hi yasmā te paṭicca nissāya paribhuñjamānā pāṇino ayanti gacchanti pavattanti tasmā paccayāti vuccanti; te paccaye sannissitanti paccayasannissitaṃ.
Iti paccayasannissitasīlaṃ. ---------------
Athapakiṇṇakakathā.
---------
Evametasmiṃ catubbidhe sīle:- saddhāya pātimokkhasaṃvaro sampādetabbo. Saddhā sādhano hi so, sāvakavisayātītattā sikkhāpadapaññattiyā vacanapaṭikkhepo1 cettha nidassanaṃ. Tasmā yathāpaññattaṃ sikkhāpadaṃ anavasesaṃ saddhāya samādiyitvā jīvitepi apekkhaṃ akarontena sādhukaṃ sampādetabbaṃ. Vuttampihetaṃ:[PTS Page 036] [\q 36/]
Kikīca aṇḍaṃ camarīva vāladhiṃ
Piyaṃ ca puttaṃ nayanaṃ ca ekakaṃ
Tatheva sīlaṃ anurakkhamānakā
Supesalaja hotha sadā sagāravāti.[A]
Aparampi vuttaṃ:-"evameva kho mahārāja yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī"[b.] Imasmiñca panatthe aṭaviyaṃ corehi baddhatherānaṃ vatthūni veditabbāni. Mahāvattani aṭaviyaṃ kira theraṃ corā kāḷavallīhi bandhitvā nipajjāpesuṃ, thero yathā nipannova sattadivasāni vipassanaṃ vaḍḍhetvā anagāmiphalaṃ pāpuṇitvā tattheva kālaṃkatvā brahmaloke nibbatti. Aparampi theraṃ tambapaṇṇidīpe pūtilatāya bandhitvā nipajjāpesuṃ; so davaḍāhe2 āgacchante valliṃ acchinditvāva vipassanaṃ paṭṭhapetvā samasīsi hutvā parinibbāyi. Dīghabhāṇaka abhayatthero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto disvā therassa sarīraṃ jhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi. Tasmā aññopi saddho kulaputto:-
----------------------
1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sikkhāpadapaññattiyā vacanaparikkhepo.
2. Ma.[II.]Vanaḍāhe. [A.]Khuddakani-apadāna. [B.]Saṃ-ni-kosalasaṃ.
Pārājikapāḷiyaṃ verajakhaṇḍe sāriputtāyācitapaṭikkhepamapekkhati.
[SL Page: 028] [\x 28/]
Pātimokkhaṃ visodhento appeva jīvitaṃ jahe,
Paññattaṃ lokanāthena na bhinde sīlasaṃvaraṃ.
Yathā ca pātimokkhasaṃvaro saddhāya, evaṃ satiyā indriyasaṃvaro sampādetabbo. Satisādhano hi so, satiyā adhiṭṭhitānaṃ indriyānaṃ abhijjhādīhi ananvāssavanīyato. Tasmā " varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhū tāya cakkhundriyaṃ sampaḷimaṭṭhaṃ, natve va cakkhuviññeyyesu rūpesu anuvyañjanaso nimittaggāho"ti[a] ādinā nayena ādittapariyāyaṃ samanussaritvā rūpādisu visayesu cakkhudvārādipavattassa viññāṇassa ajijjhādīhi anvāssavanīyaṃ nimittādigāhaṃ asammuṭṭhāya [PTS Page 037] [\q 37/] satiyā nisedhentena esa sādhukaṃ sampādetabbo. Evaṃ asampādite hi etasmiṃ pātimokkhasīlampi anaddhaniyaṃ hoti na ciraṭṭhitikaṃ, asaṃvitahitasākhāparivāramiva sassaṃ. Haññate cāyaṃ kilesacorehi vivaṭadvāro viya gāmo parissahārīhi. Cittaṃ cassa rāgosamativijjhati, ducchannamagāraṃ vuṭṭhī viya. Vuttampi hetaṃ:-
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,
Etehi dvārā vivaṭā arakkhitā
Hananti gāmaṃva parassa hārino.[B]
Yathāgāraṃ cucchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati,
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhatīti.[C]
Sampādite pana etasmiṃ pātimokkhasīlampi addhanīyaṃ hoti ciraṭṭhitikaṃ, susaṃvihita sākhāpārivāra miva sassaṃ; na haññatecāyaṃ kilesacorehi, susaṃvutadvāro viya gāmo parassahārīhi; na cassa cittaṃ rāgo samativijjhati succhannamagāraṃ vuṭṭhīviya. Vuttampi cetaṃ:-
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,
Etehi dvārā pihitā susaṃvutā
Na hanti gāmaṃva parassa hārino.[D]
Yathāgāraṃ succhannaṃ vuṭṭhī na samativijjhati,
Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatīti.[E]
Ayaṃ pana atiukkaṭṭhadesanā1
------------------------
[A.] Ya-ni-saḷāyatanavagga. [D.] Saṃ-ni-saḷāyatanavagga.
[C.] Dhammapada-yamakavagga. [E.] Dhammapada-ya-ca.
1. Sī. [II.] Ukkaṭṭhadesanā.
[SL Page: 029] [\x 29/]
Cittaṃ nāmetaṃ lahuparivattaṃ1 tasmā uppannaṃ rāgaṃ asubhamanasi kārena vinodetvā indriyasaṃvaro sampādetabbo. Adhunā pabbajitena [PTS Page 038] [\q 38/] vaṅgīsattherena viya-therassa kira adhunā pabbajitassa piṇḍāya carato ekaṃ itthiṃ disvā rāgo uppajji, tato ānandateraṃ āha:-
Kāmarāgo ḍayhāmi cittaṃ me pariḍayhati,
Sādhu nibbāpana brūhi anukampāya gotamāti.[A]
Thero āha:-
Saññāya viparīyesā cittaṃ te pariḍayhati,
Nimittaṃ parivajjehi subhaṃ rāgūpa saṃhitaṃ.
Asubhāya cittaṃ bhāvehi ekaggaṃ susamāhitaṃ,
Saṅkhāre parato passa dukkhato no ca attato,
Nibbāpehi mahārāgaṃ mā ḍayhittho punappunanti.
Thero rāgaṃ vinodetvā va piṇḍāya cari api ca indriyasaṃvarapūrakena bhikkhunā kuraṇḍaka mahāleṇavāsinā cittaguttattherena viya, corakamahāvihāravāsinā mahāmittattherena viyaca bhavitabbaṃ. Kuraṇḍakaleṇe kira sattannaṃ buddhānaṃ abhinikkhamaṇa cittakammaṃ manoramaṃ ahosi. Sambahulā bhikkhu senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā cittakammaṃ disvā manoramaṃ bhante cittakammanti āhaṃsu. Thero āha:-atirekasaṭṭhi me āvuso vassāni leṇe vasantassa cittakammaṃ atthi tipi2 najānāmi, ajjadāni cakkhumante nissāya ñātanti. Therena kira ettakaṃ addhānaṃ vasantena cakkhuṃ ummīletvā leṇaṃ na ullokitapubbaṃ. Leṇadvāre cassa mahānāgarukkho ahosi sopi therena uddhaṃ na ullokitapubbo, anusaṃvaccharaṃ bhūmiyaṃ kesarasipātaṃ disvāvassa pupphitabhāvaṃ jānāti. Rājā therassa guṇasampattiṃ sutvā vanditukāmo tikkhattuṃ pesetvā anāgacchante there tasmiṃ gāme taruṇaputtānaṃ itthīnaṃ thane bandhāpetvā lañchāpesi:- tāva dārakā thaññaṃ mālabhiṃsu yāva thero na āgacchatīti. [PTS Page 039] [\q 39/] thero dārakānaṃ anukampāya mahāgāmaṃ agamāsi. Rājā sutvā gacchatha bhaṇe theraṃ pavesetha sīlāni gaṇhissāmīti ante puraṃ abhiharāpetvā3 vanditvā bhojetvā ajja bhante okaso natthi sve sīlāni gaṇhissāmīti therassa pattaṃ gahetvā thokaṃ anugantvā deviyā saddhiṃ vanditvā nivatti. Thero rājā vā vandatu devi vā, sukhī hoti
--------------------------------
1. Sī.[II.] Lahuparivatti-ma-lahuparivattati.
2. Sī.[I.II.] Atthi natthītipi.
3. Sī.[II.] Atiharāpetvā.
[A.] Saṃ-ni-vaṅgīsa-saṃ.
[SL Page: 030] [\x 30/]
Mahārājāti vadati. Evaṃ satta divasā gatā,1 bhikkhū āhaṃsu:-kiṃ bhante tumhe raññepi vandanamāne deviyāpi vandamānāya 'sukhī hotu mahārājā'ti evaṃ vadathāti. Thero nāhaṃ āvuso rājāti vā devīti vā vavatthānaṃ karomīti vatvā sattāhātikkame therassa idha vāso dukkhoti raññā vissajjito kuraṇḍakamahāleṇaṃ gantvā rattibhāge caṅkamaṃ āruhi.2 Nāgarukkhe adhivatthā devatā daṇḍadīpikaṃ gahetvā aṭṭhāsi, athassa kammaṭṭhānaṃ atiparisuddhaṃ pākaṭaṃ ahosi. Thero kiṃnu3 me ajja kammaṭṭhānaṃ ativiya pakāsatīti attamano majjhimayāma samanantaraṃ sakalaṃ pabbataṃ unnādayanto arahattaṃ pāpuṇi. Tasmā aññepi atthakāmo4 kulaputto.
Makkaṭova araññamhi vane bhanta migo viya,
Bālo viya ca utrasto na bhave lolalocano.
Adho khipeyya cakkhūni yugamatta daso siyā,
Vanamakkaṭa lolassa na cittassa vasaṃ vajeti.
Mahāmittattherassāpi mātu visagaṇḍarogo uppajji, dhītā pissā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā taṃ āha:-"gaccha ayye bhātu santikaṃ, gannvā mama aphāsubhāvaṃ ārocetvā bhesajjaṃ āharā"ti. Sā gantvā ārocesi. Thero āha nāhaṃ mūlabhesajjādīni saṃharitvā bhesajjaṃ pacituṃ jānāmi, apica te bhesajjaṃ ācikkhissaṃ, ahaṃ yato pabbajito na mayā lobhasahagatena cittena indriyāni bhinditvā visabhāgarūpaṃ olokitapubbaṃ, imināsaccavacanena [PTS Page 040] [\q 40/] mātuyā me phāsu hotu, gaccha imaṃ vatvā upāsikāya sarīraṃ parimajjāti. Sā gantvā imamatthaṃ ārocetvā kathā akāsi, upāsikāya taṃ khaṇaṃ yeva gaṇḍo pheṇapiṇḍo viya vilīyitvā antaradhāyi. Sā uṭṭhahitvā sace sammāsambuddho dhareyya kasmā mama puttasadisassa bhikkhuno jālavicittena hatthena sīsaṃ na parāmaseyyāti attamanavācaṃ nicchāresi. Tasmā
Kulaputtamānī6 aññepi pabbajitvāna sāsane,
Mittattherova tiṭṭheyya vare indriyasaṃvare.
Yathā pana indriyasaṃvaro satiyā, tathā viriyena ājīvapārisuddhi sampādetabbā. Viriyasādhanā hi sā, sammā āraddhaviriyassa micchā
---------------------------------
1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sattadivasāgataṃ
2. Sī.[II.]Abhirūhi.
3. Sī.[II] saha [I] kinnukho.
4. Sī [I.II] saha [III.]Attatthakāmo.
5. Sī.[II.]Mātuupāsikāya.
6. Sī.[I.III.]Kulaputtodāti.
[SL Page: 031] [\x 31/]
Jīvappahāṇayambhavato. Tasmā anesanaṃ appatirūpaṃ pahāya viriyena piṇḍapātacariyādīhi sammā esanāhi esā sampādetabbā, parisuddhuppādeyeva paccaye paṭisevamānena aparisuddhuppāde āsiviseviya parivajjayatā. Tattha apariggahitadhutaṅgassa saṅghato gaṇato dhammadesanādīhi cassa guṇehi pasannānaṃ gihīnaṃ santikā uppannapaccayā parisuddhuppādā nāma piṇḍapātacariyādīhi pana atiparisuddhuppādāyeva pariggahitadhutaṅgassa piṇḍapātacariyādīhi dhutaṅgaguṇecassa pasannānaṃ santikā dhutaṅganiyamānulomena uppannā parisuddhuppādā nāma ekabyādhivūpasamatthañcassa pūtiharīṭakī catumadhuresi uppannesu catumadhuraṃ aññepi sabrahmacārino paribhuñjissantīti cintetvā hariṭakīkhaṇḍameva paribhuñjamānassa dhutaṅgasamādānaṃ patirūpaṃ hoti. Esahi uttamaariyavaṃsiko bhikkhūti vuccati. Ye panete cīvarādayo paccayā tesu yassa kassaci bhikkhuno ājīvaṃ parisodhentassa cīvarehi piṇḍapāteva nimittobhāsaparikathāviññattiyo na vaṭṭanti. Senāsane pana apariggahita dhutaṅgassa nimittobhāsa parikathā vaṭṭanti. Tattha nimittaṃ [PTS Page 041] [\q 41/] nāma:- senānasatthaṃ bhūmiparikammādīni karontassa kiṃ bhante kayirati1 ko kārāpetīti gihīhi vutte na kocīti paṭivacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ nimittakammaṃ. Obhāso nāma:-upāsakā tumhe kuhiṃ vasathā?Ti pāsāde bhanteti. Bhikkhūnaṃ pana upāsakā pāsāde na vaṭṭatī?Ti vacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ obhāsakammaṃ. Parikathā nāma: bhikkhusaṅghassa senāsanaṃ sambādhanti vacanaṃ, yā vā panaññāpi2 evarūpā pariyāyakathā. Bhesajje sabbampi vaṭṭati. Tathā uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante paribhuñjituṃ vaṭṭati na vaṭṭatī"?Ti3 tattha vinayadharā bhagavatā dvāraṃ dinnaṃ, tasmā vaṭṭatīti vadanti; suttantikā pana kiñcāpi āpatti na hoti ājīvaṃ pana kopeti, tasmā na vaṭṭati cceva vadanti.
Yo pana bhagavatā anuññātāpi nimittobhāsaparikathā viññattiyo akaronto appicchatādiguṇeyeva nissāya jīvitakkhayepi paccupaṭṭhite aññatreva obhāsādīhi uppanne paccaye paṭisevati. Esa paramasallekhavuttīti vuccati. Seyyathāpi thero sāriputto: so kirāyasmā ekasmiṃ samaye pavivekaṃ brūhayamāno mahāmoggallānattherena saddhiṃ aññatarasmiṃ araññe viharati. Athassa ekasmiṃ divase udaravātābādho uppajjitvā atidukkhaṃ janesi. Mahāmoggallānatthero sāyaṇhasamaye tassā yasmato upaṭṭhānaṃ gato theraṃ nipannaṃ disvā taṃ pavattiṃ
-------------------
1. Sī.[II] saha ma.[II.]Karīyati.
2. Sī.[I.II.]Yaṃvāpanaññampi.
3. Sī.[I.II] saha [III] paribhuñjituṃ navaṭṭati.
[SL Page: 032] [\x 32/]
Pucchitvā pubbe te āvuso kena phāsu hotīti pucchi. Thero āha:-gihīkāle me āvuso mātā sappimadhusakkharādīhi yojetvā asambhinnakhīrapāyāsaṃ adāsi, tena phāsukaṃ ahosīti. Sopi āyasmā: hotu āvuso sace mayhaṃ vā tuyhaṃ vā puññaṃ atthi appevanāma sve labhissāmāti āha. Imaṃ pana tesaṃ kathāsallāpaṃ caṅkamanakoṭiyaṃ rukkhe adhivatvā devatā sutvā sve ayyassa pāyāsaṃ uppādessāmīti tāvadeva therassa upaṭṭhākakulaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] gantvā jeṭṭhaputtassa sarīraṃ āvisitvā pīḷaṃ janesi. Athassa tikicchā nimittaṃ sannipatite1 ñātake āha:sace sve therassa evarūpaṃ nāma pāyāsaṃ paṭiyādetha taṃ muñcissāmīti. Te tayā avuttepi mayaṃ therānaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ demāti vatvā dutiyadivase tathārūpaṃ pāyāsaṃ paṭiyādayiṃsu. Mahāmoggallānatthero pātova āgantvā āvuso yāvāhaṃ piṇḍāya caritvā āgacchāmi, tāva idheva hohīti vatvā gāmaṃ pāvisi. Te manussā paccuggantvā therassa pattaṃ gahetvā vuttappakārassa pāyāsassa pūretvā adaṃsu. Thero gamanākāraṃ dassesi. Bhuñjatha bhante tumhe, aparampi dassāmāti theraṃ bhojetvā puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero gantvā handāvuso sāriputta paribhuñjathāti upanāmesi theropi taṃ disvā atimanāpo pāyāso kathannukho uppannoti cintento tassa uppatti mūlaṃ disvā āha: harāvuso2 moggallāna aparibhogārahoyaṃ3 piṇḍapātoti. Sopāyasmā mādisena nāma ābhataṃ piṇḍapātaṃ na paribhuñjatīti cittampi anrappādetvā ekavacaneneva pattaṃ mukhavaṭṭiyaṃ gahetvā ekamante nikkujjesi. Pāyāsassa saha bhūmiyaṃ patiṭṭhānā therassa ābādho antaradhāyi. Tato paṭṭhāya cattāḷīsavassāni4 na puna uppajji. Tato mahāmoggallānattheraṃ āha: "āvuso vacīviññattiṃ nissāya uppanno pāyāso antesu nikkhamitvā bhūmiyaṃ carantesupi paribhuñjituṃ ayuttarūpo"ti. Idañca udānaṃ udānesi:-
Vacīviññatti vipphārā uppannaṃ madhu pāyasaṃ,
Sace bhutto bhaveyyāhaṃ sājīvo garahito mama.[A]
Yadi pi me antaguṇaṃ nikkhamitvā bahī care,
Neva bhindeyya mājīvaṃ5 cajamānopi jīvitaṃ.
Ārādhemi sakaṃ cittaṃ vivajjemi anesanaṃ,
Ahaṃ hi buddhapatikuṭṭhaṃ na kāhāmi anesananti
---------------------
1. Ma.[II.]Sandissati-so. 4. Pañcacattāḷīsavassāni(sabbattha)
2. Sī.[I.II.]Āvuso. 5. Sī.[I.]Saha [II.]Ājīvaṃ.
3. Sī.[I] saha [II.]Aparibhogāraho. [A.] Khuddakani-udāna.
[PTS Page 043] [\q 43/]
[SL Page 033] [\x 33/]
Civaragumbavāsitaambakhādaka mahātissattheravatthūpi cettha kathe tabbaṃ. Evaṃ sabbathāpi.
"Anesanāya cittampi ajanetvā vicakkhano,
Ājivaṃ parisodheyya saddhā pabbajito yatī"ti.
Yathāca viriyena ājivapārisuddhi, tathā paccayasannissitasīlaṃ paññāya sampādetabbaṃ paññāsādhanaṃ hi taṃ paññavato paccayesu ādīnavānisaṃsadassanasamatthabhāto. Tasmā pahāya paccaya gedhaṃ dhammena samena uppanne paccaye yathāvuttena vidhinā paññāya paccavekkhitvā paribhuñjantena taṃ sampādetabbaṃ. Tattha duvidhaṃ paccavekkhaṇaṃ; paccayānaṃ paṭilābhakāle paribhogakāleca. Paṭilābhakālepi hi dhātuvasena vā paṭikkūlavasena vā paccavekkhitvā ṭhapitāni cīvarādīni tato uttariṃ paribhuñjantassa anavajjova paribhogotathā paribogakālepi. Tatrāyaṃ sanniṭṭhānakaro vinicchayo: - cattāro hiparibogā; theyyaparibogo iṇaparibogo dāyajjaparibogo sāmiparibhogoti; tatra saṅghamajjhe nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhita paribogo1 iṇaparibogo nāma; tasmā cīvaraṃ pariboge pariboge paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope, tathā asakkontena purebhattapacchābhatta purimayāma majjhimayāma pacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhatova aruṇaṃ uggacchati iṇaparibhogaṭṭhāne yeva tiṭṭhati, senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhi tabbaṃ; bhesajassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatāva vaṭṭati. Evaṃ santepi paṭiggahaṇe satiṃ katvā pariboge akarontassevaāpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvāpi paribhege karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi; desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhiti. [PTS Page 044] [\q 44/] tattha desanāsuddhi nāma: pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi desanāya sujjhanato desanāsuddhitivuccati. Saṃvarasuddhi nāma: indriyasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi na puna evaṃ karissāmīti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva sujjhanato saṃvarasuddhīti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma: ājivapārisuddhisīlaṃ, taṃhi anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā pariyeṭṭhisuddhīti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma: - paccaya sannissitasīlaṃ, 3 taṃhi vuttappakārena paccavekkhaṇena sujjhanato paccavekkhaṇasuddhiti vuccati; tena vuttaṃ "paṭiggahaṇepana satiṃ akatvāpi pariboge karontassa anāpattī"ti. Sattannaṃ
1. Sī1. 11. Apaccavekkhitvā 2. Sī 1. Satipaccayatā. 3. Ma. 11. Paccayaparibhogasannissitasīlaṃ
[SL Page 034] [\x 34/]
Sekhānaṃ paccayaparibogo dāyajjaparibogo nāma. Tehi bhagavato puttā, tasmā putusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te1 bhagavato paccaye paribhuñjanti udāhu gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti2 gihīhi dinnāpi bhagavatāanuññātattā bhagavato santakā honti. Tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti veditabbā. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma. Tehi taṇhāya dāsavyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Imesu paribhogesu sāmiparibhogoca dāyajjaparibhogoca sabbesaṃ vaṭṭati. Iṇaparibhego na vaṭṭati. Theyyaparibhoge kathayeva natthi. Yo panāyaṃ sīlavatopaccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanīkattā ānaṇyaparibogo vā hoti dāyajjapariboge vā2 saṅgahaṃ gacchati. Sīlavā hi imāya sikkhāya samannā gatattā sekhotveva vuccati. Imesu pana paribhogesu yasmā sāmipariboge aggo, tasmā taṃ patthayamānena bhikkhunā vuttappakārāya paccavekkhaṇāya paccavekkhitvā paribhuñjantena paccaya sannissitasīlaṃ sampādetabbaṃ. Evaṃ karonto hikiccakārī hoti. Vuttampi cetaṃ: -
[PTS Page 045] [\q 45/]
Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca
Āpañca saṅghāṭi rajūpavāhanaṃ,
Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ
Saṅkhāya seve varapaññasāvako.
Tasmāhi pinḍe sayanāsane ca
Āpe ca saṅghāmi rajūpavāhane,
Etesu dhammesu anūpalitto
Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.
Kālena laddhā parato anuggahā
Dhajjesu bhojjesu ca sāyanesu,
Mattaṃ sa jaññā satataṃ upaṭṭhito
Vaṇassa ālepana rūhaṇe yathā.
Kantāre puttamaṃsaṃva akkhassabbhañjanaṃ yathā.
Evaṃ āhari āhāraṃ3 yāpanatthāya 'mucchitoti. [A.]
Imassa ca paccayasannissitasīlassa paripūrakārikāya bhāgineyya saṅgharakkhitasāmaṇerassa vatthu kathetabbaṃ, so hi sammā pacca vekkhitvā paribhuñji, yathāha: -
1. Sī 1. 11. Kimpanete 2. Sī1. 11. Dāyajjaparibogeyevavā. 3. Ṭī. Āhāreyyāhāraṃ. [A.] Suttanipate- dhammikasutta.
[SL Page 035] [\x 35/]
"Upajjhāyo maṃ bhuñjamānaṃ sālikuraṃ sunibbutaṃ,
Māheva tvaṃ sāmaṇera jivhā jhāpesi asaññato.
Upajjhāyassa vaco sutvā saṃvegamalabhiṃ tadā,
Ekāsane nisīditvā arahattaṃ apāpuniṃ.
Sohaṃ paripuṇṇasaṅkappo cando paṇṇaraso yathā
Sabbāsavaparikkhīno natthi dāni punabbhavo"ti.
[PTS Page 046] [\q 46/]
Tasmā aññopi dukkhassa patthayanto parikkhayaṃ,
Yoniso paccavekkhitvā paṭisevetha paccayeti. [A]
Evaṃ pātimokkhasaṃvarasīlādivasena catubbidhaṃ.
Iti catupārisuddhisīlapakiṇṇakakathā.
Pañcavidhakoṭṭhāsassa paṭhamapañcake aṭupasampannasīlādi vasena attho veditabbo. Vuttaṃhetaṃ paṭisambhidāyaṃ: - katamaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ? Anupasampannānaṃ pariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ apariyantapārisuddhisīlaṃ? Upa sampannānaṃ apariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ apariyantapārisuddhisīlaṃ katamaṃ paripunṇapārisuddhisīlaṃ? Puthujjanakalyāṇakānaṃ kusala dhamme yuttānaṃ sekkhapariyante paripūrakārīnaṃ kāye ca jiviteca anapekkhānaṃ pariccattajīvitānaṃ. Idaṃ paripuṇṇapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ? Sattannaṃ sekhānaṃ. Idaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ paṭippassaddhipārisuddhisīlaṃ? Tathāgata sāvakānaṃ khīṇāsavānaṃ paccekabuddhānaṃ tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ. Idaṃ paṭippassaddhipārisuddhisīlanti. [B] tattha anupasampannānaṃ sīlaṃ gaṇanavasena sapariyantattā pariyantapārisuddhiti veditabbaṃ; upasampannānaṃ.
Navakoṭisahassāni asītiṃ satakoṭiyo,
Paññāsaṃ satasahassāni chattiṃsāca punāpare.
Ete saṃvaravinayā sambuddhena pakāsitā,
Peyyālamukhena niddiṭṭhā sikkhā vinaya saṃvareti.
Evaṃ gaṇanavasena sapariyantampi anavasesavasena [PTS Page 047] [\q 47/] samādāna bhāvaṃ lābhayasañāti aṅgajīvitavasena adiṭṭhapariyantabhāvañca savdhāya aparayantapārisuddhiti veditabbaṃ, cīvaragumbavāsī ambakhādaka mahā tissattherassa sīlamīva; tathāhi so āyasmā
[A.] Khuddakani - apadāna [b] paṭisambadā -ñāṇa. 1. Ma. 11. Apariyantapārisuddhisīlantivuttaṃ.
[SL Page 036] [\x 36/]
Dhanaṃ caje yo pana aṅgahetu
Aṅgaṃ caje jīvitaṃ rakkhamāno,
Aṅgaṃ dhanaṃ jīvitañvāpi sabbaṃ.
Caje naro dhammamanussarantoti. [A]
Imaṃ sappurisānussatiṃ avijahanto jīvitasaṃsayepi sikkhāpadaṃ avītikkamma tadeva apariyantapārisuddhisīlaṃ nissāya upāsakassa piṭṭhigatova arahattaṃ pāpuṇi. Yathāha: -
"Na pitā napi te mātā na ñātī napi bandhavo,
Karotetādisaṃ kiccaṃ sīlavantassa kāraṇā.
Saṃvegaṃ janayitvāna sammasitvāna yoniso,
Tassa piṭṭhigato santo arahattaṃ apāpuṇī"ti.
Puthujjanakalyāṇakānaṃ sīlaṃ upasampadato paṭṭhāya sudhota jātimaṇi viya suparikammakatasuvaṇṇaṃ viya ca atiparisuddhattā cittuppādamattakenapi malena virahitaṃ arahattasseva padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā paripuṇṇapārisuddhiti vuccati- mahāsaṅgharakkhita bhāgiṇeyyasaṅgharakkhitattherānaṃ viya. Mahāsaṅgharakkhitattheraṃ kira atikkantasaṭṭhivassaṃmaraṇamañce npannaṃ bhikkhusaṅgho lokuttarādigamaṃ pucchi. Thero natthi me lokuttaradhammoti āha. Athassa upaṭṭhāko daharabhikkhu āha: bhante tumhe parinibbutātu samantā dvādasayojanā manussā sannipatitā, tumhākaṃ putujjana kālakiriyāyamahāvippaṭisāro1 bhavissatīti. Āvuso ahaṃ metteyyaṃ bhagavantaṃ passissāmīti vipassanaṃ na paṭṭhapesiṃ, [PTS Page 048] [\q 48/] tena hi maṃ nisīdāpetva okāsaṃ karohīti. So theraṃ nisidā petvā bahī nikkhanto thero tassa saha bahi nikkhamanāva arahattaṃ patvā ackrikāya saññaṃ adāsi. Saṅgho sannipatitvā āha: bhante evarūpe maraṇakāle lokuttaradhammaṃ nibbattetvā dukkaraṃ karitthāti. Nāvuso etaṃ dukkaraṃ, apica ve dukkaraṃ ācikkhissāmi, ahaṃ āvuso pabbajitakālato paṭṭhāya asatiyā aññāṇapakataṃkammaṃ nāma na sarāmīti. Bhāgiṇeyyopissa paññāsavassa kāle evameva arahattaṃ pāpuṇīti.
Appassutopi ce hoti sīlesu asamāhito,
Ubhayena naṃ garahanti sīlatoca sutena ca.
Appassutopi ce hoti sīlesu susamāhito,
Sīlato naṃ pasaṃsanti nāssa sampajjate sutaṃ.
[A.] Aḍhakathāgatā [b.] Aṅguttara -ni-4-ni. 1. Si11. Mahājanassavippaṭisāro.
[SL Page 037] [\x 37/]
Bahussutopi ce hoti sīlesu asamāhito.
Sīlato naṃ garahanti nāssa sampajjate sutaṃ.
Bahussutopi ce hoti sīlesu susamāhito,
Ubhayena naṃ pasaṃsanti sīlato ca sutena ca.
Bahussutaṃ dhammadharaṃ sappaññaṃ buddhasāvakaṃ,
Nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati.
Devāpi naṃ pasaṃsanti brahmunāpi pasaṃsitoti. [A.]
Sekhānaṃ pana sīlaṃ diṭṭhivasena aparāmaṭṭhattā-puthujjanānāṃ vā pana bhavavasena aparāmaṭṭhasīlaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhīti veditabbaṃkuṭumbiyaputtatissattherassa sīlaṃ viya. So hi āyasmā tathārūpaṃ sīlaṃ nissāya arahatte patiṭṭhātukāmo verike āha:
Ubho pādāni bhinditvā saṃyamessāmi1 vo ahaṃ,
Aṭṭiyāmi harāyāmi sarāgamaraṇaṃ ahanti.
[PTS Page 049] [\q 49/]
Evāhaṃ cintayitvāna sammasitvāna yoniso,
Sampatte aruṇuggamhi arahatta mapāpuṇinti.
Aññataropi mahāthero bāḷhagilāno sahatthā āhārampi paribhuñjituṃ asakkonto sake muttakarīse paḷipanno samparivattati. Taṃ disvā aññataro daharo ho dukkā jīvitasaṅkhārāti āha. Tamenaṃ mahāthero āha: āvuso idāni mīyyamāno saggasampattiṃ labhissāmi, natthi me ettha saṃsayo, imaṃ pana sīlaṃ bhinditvā laṅdhasampatti nāma sikkhaṃ paccakkhāya paṭiladdha gihībhāvasadi sīti2 vatvā sileneva saddhiṃ marissāmīti tatheva3 nipanno tameva rogaṃ sammasanto arahattaṃ patvā bhikkhusaṅghassa imāhi gāthāhi vyākāsi: -
Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā
Rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato.
Parisussatī khippamidaṃ kaḷebaraṃ.
Pupphaṃ yatā paṃsuni ātape kataṃ.
Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ asuciṃ suci sammataṃ,
Nānākuṇapaparipūraṃ jaññarūpaṃ apassato.
[A.] Aṅguttara catuni. 1. Sī1. 11. Saññamissāmi - saccāpessāmi. 2. Ma 11. Gihībhāvasadisanti. 3. Ma1. 11. Tattheva.
[SL Page 038] [\x 38/]
Dhīratthu maṃ āturaṃ pūtikāyaṃ.
Duggandhiyaṃ asuciṃ vayādhidhammaṃ,
Yatthappamattā adimucchitā pajā
Hāpenti maggaṃ sugatupapattiyāti.
Ahavantādīnaṃ pana sīlaṃ sabbadarathapaṭippassaddhiyā parisuddhattā paṭippassaddhipārisuddhiti vedatabbaṃ. Evaṃ pariyantapārisuddhiādivasena pañcavidhaṃ.
Dutiyapañcake: - pāṇātipātādīnaṃ pahāṇādivasena attho vedatabbo. Vuttaṃ hetaṃ paṭisambhidāyaṃ: -
"Pañca sīlāni; pāṇāti pātassa pahāniṃ sīlaṃ, veramaṇīsīlaṃ, cetanāsīlaṃ saṃvarosīlaṃ, avītikkamo sīlaṃ, adinnādānassa; kāmesu micchācārassa; musāvādassa; pisuṇāvācāya; pharusāvācāya; samphappalāpassa; [PTS Page 050] [\q 50/] abhijjhāya; vyāpādassa; miccādiṭṭhiyā. Nekkhammena kāmacchandassa; abyāpādena byāpādassa; ālokasaññāyathinamiddhassa; avikkhepena uddhaccassa; dhammavavatthānena vicikicchāya; ñāṇena avijjāya; pāmojjena aratiyā; paṭhamena jhānena nīvaranānaṃ; dutiyena jhānena vitakkavicārānaṃ; tatiyena jhānena pītiyā, catutthena jhānena sukhadukkhānaṃ;ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya, paṭighasaññāya. Nānattasaññāya; viññāṇañcāyatasasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya; ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya; nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatasasaññāya; aniccānupassanāya niccasaññāya; dukkhānupassanāya sukhasaññāyra anattānupassanāya attasaññāyra nibbidānupassanāya nandiyāra virāgānupassanāya rāgassa; nirodhānupassanāya samudayassa; paṭinissaggānupassanāya ādānassa; khayānupassanāya ghanasaññāya; vayānupassanāya āyūhaṇassa; viparināmānupassanāya dhuvasaññāya; animuttānupassanāya nimittassa; appanihitānupassanāya paṇidhiyā; suññatānupassanāya abhinivesassa; adhipaññādhamma vipassanāya sārādānābhini vesassa; yathābhūtañāṇadassaṇena sammohābhinivesassa; ādīnavā nūpassanāya ālayābhinivesassa; paṭisaṅkhānupassanāya1 appaṭi saṅkhāya; vivaṭṭhānupassanāya saṃyogābhinivesassa; sotāpatti maggena diṭṭhekaṭṭhānaṃ kilesānaṃ; sakadāgimimaggena oḷārikānaṃ kilesānaṃ; anāgāmivaggena anusahagatānaṃ kilesānaṃ; arahattamaggena sabbakilesānaṃ; pahānaṃ sīlaṃ, veramaṇi cetanā saṃvaro avītikkamo sīlaṃ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṃvattanti, pāmojjāya saṃvattanti. Pītiyā saṃvattanti.
1. Sī11. Hsaṅkhādhammānupassanāya.
[SL Page 039] [\x 39/]
Passaddhiyā saṃvattanti, somanassāya saṃvattanti, āsevanāya saṃvattanti, bhāvanāya saṃvattanti, pahulīkammāya saṃvattanti alaṅkārāya saṃvattanti, parikkhārāya saṃvattanti, parivārāya saṃvattanti, pāripūriyā saṃvattanti, ekantanibbaṃdāya virāgāya nirodāya upasamāya abhiññāya sambodāya nibbānāya saṃvattantīti. [A]
Ettha ca pahāṇanti koci dhammo nāma natthi aññata; vuttappakārānaṃ pānātipātādīnaṃanuppādamattato. Yasmā pana taṃ taṃ pahānaṃ tassa tassa kusalassa [PTS Page 051] [\q 51/] dhammassa patiṭṭhānaṭṭhena upadhāraṇaṃ hoti, vikampabhāvākaraṇena ca samādānaṃ tasmā pubbevutteneva upadhāraṇasamādhānasaṅkhātena sīlanaṭṭhena sīlanti vuttaṃ. Itare cattāro dhammā tato tato veramaṇivasena tassa tassa saṃvaravasena, tadubhayasampayuttacetanāvasena, taṃ taṃ avītīkkamantassa avītikkamavasena ca, cetaso pavattisabbhāvaṃ sandhāya vuttā. Sīlaṭṭho pana nesaṃ pubbe pakāsitoyevāti. Evaṃ pahāṇasīlādivasena pañca vidhaṃ.
Ettāvatāca kiṃ sīlaṃ, keṭṭhena sīlaṃ, kāna'ssa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni, kimānisaṃsaṃ sīlaṃ, katividhañcetaṃ sīlanti? Vuttānaṃ imesaṃ pañhānaṃ vissajjanaṃ niṭṭhitaṃ.
Yaṃ pana vuttaṃ ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānanti? Tatra vadāma: khaṇḍādibhāvosīlassa saṃkileso, akhaṇḍādibhāvo vedānaṃ. So pana khaṇḍādibhāvolābhayasādihetukena bhedena ca sattavidhamethunasaṃyogena ca saṅgahīto. Tathāhi yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhivā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma hoti. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāmako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyāvā kucchiyāvā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatara sarīravanṇāgāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabindu vicita;gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Evaṃ tāva lābhādihetukena bhedena khaṇḍādibhāvo hoti.
Evaṃ sattavidhamethunasaṃyogavasena. Vuttaṃ hi bhagavatā: - idha brāhmaṇa ekacco samanovā brāhmanovā sammābrahmacārī paṭijāna māno naheva ko mātugāmena [PTS Page 052] [\q 52/] saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, apica kho mātugāmassa acchādanaṃ parimaddanaṃ nahāpanaṃ sambāhanaṃ sādiyati, so tadassādeti, taṃ nikāmeti, tenaca vittiṃ āpaññati. Idampiko brāhmaṇa brahmacariyassa khaṇḍampi
[A.] Paṭisambhidā - ñāṇakathā.
[SL Page 040] [\x 40/]
Chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa aparisuddhaṃ brāhmacariyaṃ caratī, saṃyutto methunena saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena -pe- na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Puna ca paraṃ brāhmaṇa idhekacco samanovā brāhmanovā-pepaṭijānamāno naheva ko mātugāmena saddhiṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaṃ -pesādiyati, apica kho mātugāmena saddhiṃsañjagghati, saṃkīḷati saṅkeḷāyati, so tadassādeti -pedukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samaṇovā brāhmaṇovā -pe- naheva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi mātugāmassa uccādanaṃ -pe-sādiyati, napi mātu gāmena saddhiṃ sañjagghati saṅkīḷati saṅkeḷāyati. Api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati, pekkhati, so tadassādeti -pedukkhasmāti vadimi. Punacaparaṃ brahmaṇa idhekacco samaṇovā brahmanovā -pe- naheva ko mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -penapi mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pepekkhati. Apica ko mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuḍḍā vā tiropākārā vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā, so tadassādeti -pe- dukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samaṇovā brāhmanovā -penaheva kho mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pe- napi mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pe- rodantiyā vā -peapica kho yānissa tāni pubbe mātugāmenasaddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tāni anussarati. So tadassā deti -pedukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samaṇo vā brāhmano vā -penaheva kho mātugāmena -pe-napi mātugāmassa -pe- napi yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati, [PTS Page 053] [\q 53/] apica kho passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgibhūtaṃ parivārayamānaṃ, se tadassādeti -pedukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samano vā brāhmaṇo vā -penaheva kho mātugāmena -pe- napi passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā -peparicārayamānaṃ. Apica kho aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmaciriyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti, so tadassā deti taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi brāhmaṇa brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampīti evaṃ lābhādi hetukena bhedena sattavidhamethunasaṃyogena ca khaṇḍādi bhāvo saṅgahītobati veditabbo.
[A.] Aṅguttarani - sattakani.
[SL Page 041] [\x 41/]
Akhaṇḍādibhāvo pana sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ abhedena, bhinnā nañca sappaṭikammānaṃ paṭikammakaraṇena, sattavidha methunasaṃyogā bhāvane ca, aparāya ca kodho apanābho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādoti ādīnaṃ pāpadhammānaṃ anuppattiyā, appicchatā santuṭṭitāsallekhatādīnañca tuṇānaṃ uppattiyā saṅgahīto. Yānīhi sīlānī lābhādīnampi attāya abhinnāni, pamādadosena vā bhinnānipi paṭikammakatāni, metunasaṃyogena ca kodhūpanāhādīhi vā pāpadhammehi anupahatāni, tāni sabbaso akhaṇḍāni acciddāni asabalāni akammāsānīti vuccanti. Tāni yeva bhujissabhāvakaraṇatova bhujissāni, viññūhi pasatthattā viññūppasatthānira taṇhādiṭṭhihi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni; upacārasamādhiṃ vā appaṇāsamādiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikāni ca honti. Tasmā tesaṃ esa akhaṇḍādibhāvo vodānanti veditabbo. Taṃ panetaṃ vodānaṃ dvīhākārehi sampajjati sīla vipattiyā ca ādīnavadassanena sīlasampattiyāva ānisaṃsadassanena. [PTS Page 054] [\q 54/] tattha "pañcime bhikkhave ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā "ti: [a] evamādi suttanayena sīlavipattiyā ādīnavo daṭṭhabbo: apica dussīlo puggalo dussīlyahetu amanāpo hoti deva manussānaṃ, ananusāsaniyo sabrahmacārīnaṃ, dukkhito dussīlagarahāsu, vippaṭisārī sīlavataṃpasaṃsāsu, tāyaca pana dussīlyatāya sāṇasāmako viya dubbaṇṇo hoti, ye kho panassa diṭṭhānugatiṃ āpaññanti tesaṃ dīgharattaṃ apāyadukkhāvahanato dukkhasamphasso, yesaṃ deyyadhammaṃ patiganhāti tesaṃ na mahapphalakaraṇato appaggho, anekavassagaṇikaguthakūpo viya dubbisodhano, chavā lātamiva ubhato parībāhiro, bhikkhubhāvaṃ paṭijānantopi abhikkhuyeva gogaṇaṃ anubaddhagadrabho viya, satatubbiggo sabbaverika puriso viya, asaṃvāsāraho matakaḷebaraṃ viya, sutādiguṇayuttopi sabrahmacārīnaṃ apūjāraho susānaggi viya brāhmaṇānaṃ, ahabbo visesādigame avdhovarūpadassane, nirāso saddhamme caṇḍāla kumārako viya rajje, sukitosmiti maññamānopi dukkhitova aggikkhandhapariyāye vuttadukkhabhāgitāya, dussīlānaṃ hi pañcakāmaguṇaparibogavandanamānanādisukhassādagathitacittānaṃ tappaccayaṃ anussaraṇamattenāpi bhadayasantāpaṃ janayitvā uṇhalohituggā rappavattanasamatthaṃ atikamukaṃ dukkhaṃ dassentosabbākārena paccakkhakammavipāko bhagavā āha: "passathano tumhe bhikkhave amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtanti. Evaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ
[A] aṃ -ni-pañcakani.
[SL Page 042] [\x 42/]
Amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅtvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti. Etadeva bhante varaṃ yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā [PTS Page 055] [\q 55/] upanipajjeyyavā dukkhaṃ hetaṃ bhante yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅtvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa pāpadhammassa asuci saṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahma cārissa brahmacārīpaṭiññassa antopūtissa avassutassa kasambujā tassa yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅtvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṃ kissa hetu? Tato nidānaṃ hi so bhikkhave maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ, natveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya. Yañca ko so bhikkhave dussīlo-pekasambujāto khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā gitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, 1 tañhi tassa bhikkhave hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā paraṃ maranā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya. [A] evaṃ aggikkhandhupamāya itthipaṭibaddhapadvakāmaguṇa paribhogappaccayaṃ dukkhaṃ dassetvā eteneva upāyena: "taṃkiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā ubojaṅghā veṭhetvā ghaṃseyya sā chaviṃ cindeyya chaviṃ chetvā cammaṃ chivdeyya cammaṃ chetvā maṃsaṃ chandeyya aṭṭhiṃ cetvā aṭṭhi miñjaṃ āhacca tiṭṭheyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahā sāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā abhivādanaṃ sādiseyyāti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṃ pahareyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā añjalikammaṃ sādiyeyyāti ca. Taṃ kiṃvaññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhutena kāyaṃ sampaḷiveṭheyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahā sāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyyā ti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tattena ayo saṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ lohaguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mukhe pakkhi peyya taṃ tassa oṭṭhampi ḍaheyya mukhampi jivhampi kaṇṭhampi adarampi
[A] aṅguttara sattakani. 1. Sī. Ma. 1. 11. Saha 111. Upanipajjati vā. 2. Sī. Ma. 1. 11. Khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsāḷānaṃ.
[SL Page 043] [\x 43/]
Ḍaheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ piṇḍapātaṃ paribuñjeyyāti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā riso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṃ ayomañcaṃ vā ayopīṭhaṃ vā ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjā peyya vā, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ yā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahā sāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃmañcapīṭhaṃ paribuñjeyyāti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso uddhapādaṃ adho siraṃ gahetvā. Tattāya lohakumbhiyā pakkipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha eṇeddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṃ gaccheyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ vihāraṃ paribuñjeyyāti cā ti. [A] imāhi vāḷarajju tinha satti ayopaṭṭa ayoguḷa ayoguḷa ayomañca ayopīṭha ayokumbhi upamāhi abivādana añjalikamma cīvara piṇḍapāta mañcapīṭha vihāra paribhogappaccayaṃ dukkhaṃ dassesī. Tasmā: -
Aggikkhandhāliṅgana dukkhādikadukkhakamukaphalaṃ,
Avijahato kāmasukhaṃ sukaṃ kuto bhinnasīlassa.
Abhivādana sādiyane kiṃ nāma sukhaṃ vipannasīlassa,
Daḷhavāḷarajjughaṃsana dukkhādhika dukkhabhāgissa. [PTS Page 057 [\q 57/] 2]
Saddhānamañjalikamma sādiyane kiṃ sukhaṃ asīlassa,
Sattippahāra dukkhā dhimatta dukkhassa yaṃ hetu.
Cīvara pariboga sukhaṃ kiṃ nāma asaññatassa,
Yena cīraṃ anubhavitabbā niraye jalita ayopaṭṭasamphassā.
Madhuropi pinḍapāto haḷāhaḷavisūpamo asīlassa,
Ādittā giḷitabbā ayoguḷā yena cirarattaṃ.
Sukhasammatopi dukkho asīlino mañcapīṭhaparibogo,
Yaṃ bādissanti cīraja jalita ayomañca pīṭhāni. 3
Dussīlassa vihāre saddhādeyyamhi kā nivāsa rati,
Jalitesu nivasitabbaṃ yena ayokumhi majjhesu.
Saṅkassarasamācāro kasambujāto avassuto pāpo,
Anto pūtīti ca yaṃ nivdanto āha lokagaru.
[A.] Aṅguttara sattakani. 1. Sī 1. 11 Saha 111 dukkhātidukkhaṃmukaṃphalaṃ. 2. Sī. 1. 11 Dukkhātidukkhabhāgiyassa 3. Sī1. 11 Saha 111. Jalitaayomañcadukkhāti.
[SL Page 044] [\x 44/]
Dhijjīvitaṃ adhaññassa tassa samaṇānaṃ vesadhārissa,
Assamaṇassa upahataṃ khatamattānaṃ vahantassa.
Guthaṃ viyaṃ kuṇapaṃ viya maṇḍanakāmā vivajjayantīdha,
Yaṃ nāma sīlavanto santo kiṃ jīvitaṃ tassa.
Sabbahayehi amutto mutto sabbehi adhigamasukhehi,
Supihita saggadvāro apāyamaggaṃ samārūḷho.
Karuṇāya vatthūbhūto kāruṇikajanassa nāma ko añño,
Dussīlasamo dussīlatāya iti pahuvidhāpi dosāti.
Evamādinā paccavekkhaṇena sīlavipattiyaṃ ādīnavadassanaṃ, vuttappakāraviparītato silasmapattiyaṃ ānisaṃsadassanaṃ ca veditabbaṃ. Apica: [PTS Page 058 [\q 58/] -]
Tassa pāsādikaṃ hoti pattacīvaradhāranaṃ,
Pabbajjā saphalā tassa yassa sīlaṃ sunimmalaṃ.
Attānuvādādibhayaṃ suddhasīlassa bhikkhuno,
Andhakāraṃ viya ravi hadayaṃ nāvagāhati.
Sīlasampattiyā bhikkhū sobhamāno tapovano.
Pabhāsampattiyā cando gagane viya sobhati.
Kāyagavdhopi pāmojjaṃ sīlavantassa bhikkuno,
Karoti api devānaṃ sīlagandhe kathāva kā.
Sabbesaṃ gandhajātānaṃ sampattiṃ abibhusyahi,
Avighātī dasadisā sīlagavdho pavāyati.
Appakampi katā kārā sīlavante mahapphalā,
Hontīti silavā hoti pūjā sakkārabhājanaṃ.
Sīlavantaṃ na bādhenti āsavā diṭṭhadhammikā,
Samparāyikadukkhānaṃ mūlaṃ khaṇati sīlavā.
Yā manussesu sampatti yā ca devesu sampadā,
Na sā sampannasīlassa icchato hoti dullabhā.
Accantasantā pana yā ayaṃ nibbāṇasampadā,
Sampanna sīlassa mano tameva anudhāvati.
Sabbasampattimūlamhi sīlamhi iti paṇḍito,
Anekākāravokāraṃ ānisaṃsaṃ vibhāvayeti.
Evaṃ hi vibhāvayato sīlavipattito ubbijjitvā sīlasampatti ninnaṃ mānasaṃ hoti; tasmā yathā vuttaṃ imaṃ sīlipattiyā ādī navaṃ, imañca sīlasampattiyā ānisaṃsaṃ disvā sabbādarena sīlaṃ
[SL Page 045] [\x 45/]
Vodāpetabbanti. Ettāvatā ca "sīle patiṭṭhāya naro sapañño"ti imissā gāthāya sīla samādhi paññāmukhena desite visuddhimagge sīlaṃ tāva paridīpitaṃ hoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimaggena
Sīlanīddeso nāma
Paṭhamo paricchedo. [PTS Page 059] [\q 59/]
2.
Atha dhutaṅganiddeso.
Idāni yehi appicchatā santuṭṭhitādīhi guṇehi vuttappakā rassa sīlassa vodānaṃ hoti te guṇe sampādetuṃ yasmā samādinnasīlena yoginā dhutaṅgasamādānaṃ kātabbaṃ, evaṃ bhissa appicchatā santuṭṭhitā sallekha pavivekāpacaya viriyārambha subhara tādi guṇasalila vikkhālitamalaṃ sīlañceva suparisuddhaṃ bhavissati vatāni ca sampajjissanti. Bati anavajjasīlabbataguṇaparisuddhasamācāro porāṇe ariyavaṃsattaye patiṭṭhāya catutthassa bhāvanārāmatā saṅkhātassa ariyavaṃsassa adhigamāraho bhavissati; tasmā dhutaṅgakathaṃ ārabissāma: - bhagavatā hi pariccattalokāmisānaṃ kāye ca jivite ca anapekkhānaṃ anulomapaṭipadaṃ yeva ārādhetukāmānaṃ kulaputtānaṃ terasa dhutaṅgāni aṭuññātāni seyyathīdaṃ: paṃsukulikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, pinḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, pattapinḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅkaṃ, āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathā santhatikaṅgaṃ, nesajjikaṅganti tattha: -
Atthato lakkhaṇādīhi samādānavidhānato,
Pabhedato bhedato ca tassa tassānisaṃsāto.
Kusalattikato ceva dhutādīnaṃ vibhāgato,
Samāsavyāsatocāpi viññātabbo vinicchāya. [PTS Page 060] [\q 60/]
Tattha atthato tāva: - rathikā susāna saṅkārakūmādīnaṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upari ṭhitattā abbhuggataṭṭhena tesu paṃsusu kūla mivāti paṃsukūlaṃ; athavā paṃsu viya kucchitabhāvaṃ ulatī'tipaṃsukūlaṃkucchitabhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hoti; evaṃ laddhanibbacanassa paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ; paṃsukūlaṃ sīlamassāti paṃsukuliko; paṃsukulikassa aṅgaṃ= paṃsukulikaṅgaṃ, aṅganti kāraṇaṃ vuccati, tasmā yena samādānena so paṃsukuliko hoti, tassetaṃ adhi vacananti veditabbaṃ. Eteneva nayena saṅghāṭi uttarāsaṅga
[SL Page 046] [\x 46/]
Antaravāsaka saṅkhātaṃ ticīvaraṃ sīlamassāti tecīvariko; tecīvarikassa aṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ. Bhikkhāsaṅkhātānaṃ pana āmisapinḍānaṃ pāto piṇḍapāto, parehi dinnānaṃ piṇḍānaṃ patte nipata nanti vuttaṃ hoti; taṃ pinḍapātaṃ uñchati taṃ taṃ kulaṃ upasaṅkamanto gavesatīti piṇḍapātiko. Pinḍāya vā patituṃ vatame tassāti piṇḍapātīpatitunti carituṃ; pinḍapātī eva piṇḍapātiko; piṇḍapātikassa aṅgaṃ pinḍapātikaṅgaṃ. Dānaṃ vuccata avakhaṇḍanaṃ; apetaṃ dānato apadānaṃ- anavakhaṇḍananti attho; saha apadā nena sapadānaṃavakhaṇḍanavirahitaṃ anugharanti vuttaṃ hoti; sapadānaṃ carati idamassa sīlanti sapadānacārī; sapadānacārī eva sapadānacāriko; tassa aṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ. Ekāsane bojanaṃ ekāsaṃ; taṃ sīlamassāti ekāsaniko; tassa aṅgaṃ ekāsani kaṅgaṃ. Dutiyabhājanassa paṭikkhittattā kevalaṃ ekasmiṃ yeva patte piṇḍo pattapiṇḍo; idāni pattapiṇḍagahaṇe pattapiṇḍasaññaṃ katvā- pattapiṇḍo sīlamassāti pattapinḍiko; tassa aṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ. Khalūti paṭisedhanatthe nipāto; pavāritena satā [PTS Page 061] [\q 61/] paccā laddhaṃ bhattaṃ pacchābhattaṃ nāma. Tassa pacchā bhattassa bhojanaṃ pacchābhattabhojanaṃ; tasmiṃ pacchābhattabhojane pacchābhattasaññaṃ katvā- pacchābhattaṃ sīlamassāti pacchābhattiko; na pacchābhattiko khalu pacchābhattiko; samādānavasena paṭikkhittātirittabhojanassetaṃ nāmaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ khalūti eko sakuṇiko, so mukhena phalaṃ gahetvā tasmiṃ patite puna aññaṃ na khādati tādiso ayanti khalupacchābhattiko tassa aṅgaṃ khalupacchābhattikaṅgaṃ. Araññe nivāso sīlamassāti āraññiko tassa aṅgaṃ āraññikaṅgaṃ. Rukkhamūle nivāso rukkhamūlaṃ, taṃ sīlamassāti rukkhamūliko. Rukkhamūlikassa aṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ. Abbhokāsika sosānikaṅgesupi eseva nayo yadeva santhataṃ yathā santhataṃ, idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti evaṃ paṭhamaṃ uddiṭṭhasenāsanassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmiṃ yathāsanthate viharituṃ sīlamassāti yathāsanthatiko, tassa aṅgaṃ yathāsanthatikaṅgaṃ. Sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya virahituṃ sīlamassāti nesajjiko, tassa aṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ. Sabbāneva panetāni tena tena samādānena dhūtakilesattā dhutassa bhikkhuno aṅgānīti kilesa dhananato vā dhutanti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ aṅgaṃ etesanti dhutaṅgāni. Athavā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniddhunanato aṅgāni ca paṭipattiyā tipi dhutaṅgāni, evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.
Lakkhaṇādihīti: - sabbāneva panetāni1 samādānacetanālakkhaṇāni. Vuttampicetaṃ: -2 " yo samādiyati so piggalo, yena
1. Sī1. 11. Sabbānevacetāni. 2. Sī1 saha ma. 11. Vuttampicetaṃ aṭṭhakathāyaṃ
[SL Page 047] [\x 47/]
Samādiyati cittacetasikā ete dhammā, yā samādānacetanā taṃ dhutaṅgaṃ, yaṃ paṭikkhipati taṃ vatthūti. [A"] sabbāneva ca loluppaviddhaṃ sanarasāni, nilloluppabhāvapaccupaṭṭhānāni, appicchatādi ariyadhamama padaṭṭhānāni. [PTS Page 062] [\q 62/] evamettha lankhaṇādihiveditabbo vinicchayo.
Samādānavidhānatoti ādisu pana padvasu: - sabbāneva dhutaṅgāni dharamāne bhagavati bhagavatova santike samādātabbāni; parinibbute mahāsāvakassa santike; tasmiṃ asati khauṇāsavassaanāgamissasakadāgāmissasotāpannassatipiṭakassadvipimakas- saekapimakassa - ekajaṅgītikassa - ekāgamassa - aṭṭhakathācariyassa - tasmiṃ asati dhutaṅgadharassa - tasmimpi asati cetiyaṅganaṃ sammajjitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā sammāsambuddhassa santike vadanena viya samādātabbāni. Apica sayampi samādātuṃ vaṭṭati evaṃ. Ettha ca cetiyapabbate dvebhātika terānaṃ jeṭṭhabhātu dhutaṅgappicchatāya vatthu kathetabbaṃ. Ayaṃ tāva sādāraṇakathā.
Idāni ekekassa samādānavidhānappabhedabhedānisaṃse vaṇṇayissāma: paṃsukulikaṅgaṃ tāva: -" gahapatidānacīvaraṃ paṭikkipāmi, " "paṃsukulikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesu dvīsu vacanesu aññatarena samādinnaṃ hoti. Idaṃ tāvettha samādānaṃ evaṃ samādinnadhutaṅgena pana tena sosānikaṃ pāpaṇikhaṃ rathiyacolaṃ saṅkāra coḷaṃ sottiyaṃ nahānachoḷaṃ titthacoḷaṃ gatapaccāgataṃ aggidaḍḍhaṃ gokhāyitaṃ upacikākhāyitaṃ undūrakhāyitaṃ antacchinnaṃ dasacchinnaṃ dhajāhamaṃ thūpacīvaraṃ samaṇacīvaraṃ ābisekikaṃ iddhimayaṃ panthikaṃ vātāhataṃ devadattiyaṃ sāmuddiyanti etesu aññataraṃ cīvaraṃ gahetvā phāletvā dubbalaṭṭhānaṃ pahāya thiraṭṭhānāni dhovitvā cīvaraṃ katvā porānaṃ gahapaticīvaraṃ apanetvā paribhuñjitabbaṃ. Tattha sosānikanti: susāne patitakaṃ. Pāpaṇikanti: āpaṇadvāre patītakaṃ. Rathiyacoḷanti: puññattikehi vātapānadvārena1 ratikāya chaḍḍītacoḷakaṃ. Saṅkāracoḷanti: [PTS Page 063] [\q 63/] saṅkāraṭṭhāne chaḍḍita coḷakaṃ. Sotthiyanti: gabbhamalaṃ puñchitvā chaḍḍitavatthaṃ. Tissā maccamātā kira sataagghanakena vatthena gabbhamalaṃpuñchāpetvā paṃsukulikā gaṇhissantīti tāḷavelimagge chaḍḍāpesi, bhikkhū jinṇakaṭṭhānatthameva gaṇhanti. Nahānacoḷanti: yaṃ bhūta vejjehi sasīsaṃ nahāpitā kāḷakaṇṇicoḷanti chaḍḍetvā gacchanti. Titthacoḷanti: sinānatitthe chaḍḍita pilotikaṃ. Gata paccāgatanti: yaṃ manussā. Susānaṃ gantvā paccāgatā nahātvā chaḍḍenti. Aggidaḍhenti: agginā daḍḍhapadesaṃ. Taṃ hi manussā chaḍḍenti. Gokhāyitādīni pākaṭāneva. Tādisānipi hi manussā chaḍḍenti. Dhajāhaṭanti: nāvaṃ āruhantā dhajaṃ bandhitvā āruhanti
[A] mahāaṭhakathā. 1. Sī1. 11. Vātapānantarena.
[SL Page 048] [\x 48/]
Taṃ tesaṃ dassanātikkame gahetuṃ vaṭṭati. Yampi yuddhabhamiyaṃ dhajaṃ bandhitvā ṭhapitaṃ taṃ dvinnampi senānaṃ gatakāle gahetuṃ vaṭṭati. Thūpavīcaranati: vammikaṃ parikkhipitvā balikammakataṃ. Samaṇacīvaranti: bhikkhusantakaṃ. Ābhisekikanti: rañño abhisekaṭṭhāne chaḍḍita cīvaraṃ. Iddhimayanti: ehi bhikkhucīvaraṃ. Panathikanti: antarāmagge patitakaṃ yaṃ pana sāmikānaṃ satisammosena patitaṃ taṃ tokaṃ rakkhitvā gahetabbaṃ. Vātāhatanti: vātena haritvā dūre pātitaṃ. Taṃ pana sāmike apassante gahetuṃ vaṭṭati. Devadattiyanti: yaṃ anuruddhattherassa viya devatāhi dinnakaṃ. Sāmuddiyanti: samuddavicīhi thale ussāditaṃ yaṃ pana saṅghassa demāti dinnaṃ coḷaka bikkhāya vā caramānehi laddhaṃna taṃ paṃsukulaṃ, bhikkhudattiyepi yaṃ vassaggena gāhetvā vā dīyyati senāsanacīvaraṃ vā hoti na taṃ paṃsukulaṃ, no gāhāpetvā dinnameva paṃsukuḷaṃ tatrāpi yaṃ dāya kehi bhikkhussa pādamūle nikkhittaṃ tena pana bhikkhunā paṃsukulikassa hattheṭhapetvā dinnaṃ taṃ ekato suddhikaṃ nāma, yaṃ bhikkhuno hatthe ṭhapetvā dinnaṃtena pana pādamūle ṭhapitaṃ tampi ekato suddhikaṃ, yaṃ bhikkhunopi pādamūle ṭhapitaṃtenāpi tatheva dinnaṃ taṃ [PTS Page 064] [\q 64/] ubhatosuddhikaṃ, yaṃ hatthe ṭapetvāva laddhaṃ hattheyeva ṭhapitaṃ taṃ anukkaṭṭhacīvaraṃ nāma. Iti imaṃ paṃsukulabhedaṃ ñatvā paṃsukulikena cīvaraṃ paribhuñjitabbanti idamettha vidhānaṃ. Ayaṃ pana pabhedo: tayo paṃsukulikā, ukkaṭṭho majjhimo mūduti. Tattha sosānikaṃ yeva gaṇhanto ukkaṭṭho hoti, pabbajitā gaṇhissantīti ṭhapitakaṃ gaṇhanto majjhimo, pādamūle ṭhapetvā dinnakaṃ gaṇhanto mudūti. Tesu yassa kassaci attano ruciyā khantiyā gihīhi dinnakaṃ sāditakkhaṇe dutaṅgaṃbhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ pānānisaṃso: "paṃsukulachivaraṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacanato nissayānurūpa paṭipattisabbhāvo, paṭhame ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, ārakkhadukkhābhāvo, aparāyattavuttitā, corabhayena abhayatā, paribhogataṇhāya abhāvo, samaṇasāruppaparikkhāratā. " Appāni ceva sulahāni ca tānica anavajjānī"tī: [b] bhagavatā saṃvaṇṇitappaccayatā, pāsādikatā, appicchatādīnaṃ phalanipphatti, sammāpaṭipattiyā anubrūhaṇa, pacchimāya janatāya diṭṭhānugatiṃ āpādananti.
Mārasenavighatāya paṃsukūla1 dharo yati.
Sannaddha kavaco yuddhe khattiyo viya sobhati.
Pahāya kāsikādīni varavatthāni dhāritaṃ.
Yaṃ lokagarunā ko taṃ paṃsukulaṃ na dhāraye.
[A.] Vinayamahāvagga- pabbajjākhandhaka. [B.] Aṅguttarani - catukkani. 1. Sī1. 11 Saha 111paṃsukulaṃ.
[SL Page 049.] [\x 49/]
Tasmā hi attano bhikhu paṭiññaṃ samanussaraṃ,
Yogācārānukulamhi paṃsukule rato siyāti.
Ayaṃ tāva paṃsukulikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
Tadanantaraṃ pana tecīvarikaṅgaṃ " catutthakacīvaraṃ paṭikkhipāmi, tecīvarikaṅgaṃ samādiyāmi"ti imesaṃ aññataravacanena [PTS Page 065] [\q 65/] samādinnaṃ hoti. Tena pana tecīvarikena cīvaradussaṃ labhitvā yāva aphāsu bhāvena kātuṃ vā na sakkoti vicārakaṃ1 vā na labhatisūciādisu vāssa kiñci2 na sampajjati tāva nikkhipitabbaṃ; nikkittapaccayā doso natthi. Rajitakālato paṭṭhāya pana nikkhipituṃ na vaṭṭati; dhutaṅgacoro nāma hoti. Idamassa vidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha ukkaṭṭhena rajana kāle paṭhamaṃ antaravāsakaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā rajitvā taṃ nivāsetvā itaraja rajitabbaṃ, taṃ pārupitvā saṅghāṭi rajitabbā- saṅghāṭiṃ pana nivāsetuṃ na vaṭṭati. Idamassa gāmantasenāsane vattaṃ. Āraññakena pana dve ekato dhovitvā rajituṃ vaṭṭanti. Yathā pana kadvi disvā sakkoti kāsāvaṃ ākaḍḍhitvā upari kātuṃ evaṃ āsanne ṭhāne nisīditabbaṃ. Majjhimassa pana rajanasālāyaṃ rajanakāsāvaṃ nāma hoti taṃ nivāsetvā vā pārupitvā vā rajanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati; mudukassa sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarāni nivāsetvā vā pārupitvā vā rajana kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tatraṭṭhaka paccattharaṇampi tassa vaṭṭati, pariharituṃ pana na vaṭṭati, sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarampi antarantarā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Dhutaṅga tecīvarikassa pana catutthaṃ vaṭṭamānaṃ aṃsakāsāvameva vaṭṭati, tañca kho vitthārato vidatthi dīghato tihatthameva vaṭṭati. Imesa pana tinṇampi catutthakacīvaraṃ sāditakkhaṇeyeva dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panāni saṃso: tecīvariko bikkhu santuṭṭhohoti kāyaparihārikena cīvarena, tenassa pakkhino viya samādāyeva gamanaṃ, appasamārambhatā, vatthasannidhiparivajjanaṃ, sallahukavuttitā, atireka cīvaraloluppappahāṇaṃ, kappiyepi mattakāritā. Sallekhavuttitā, appicchatādīnaṃ phalanipphattīti evamādayo guṇā sampajjanti. [PTS Page 066] [\q 66/]
Atireka vatthataṇhaṃ pahāya sannidhi vivajjito dhiro,
Santosa sukha rasaññū ticīvaradharo bhavati yegī.
Tasmā sapattacaraṇo pakkhīva sacīvarova yogivaro,
Sukhamanuvicaritukāmo cīvaraniyame ratiṃ kayirāti.
Ayaṃ tecīvarikaṅge
Sāmādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavanṇanā.
1. Sī 1. 11. Vicāraṇakaṃ 2. Sī 1. 11 Saha 111 sūciādīsu vā yaṃ kiñci.
[SL Page 050] [\x 50/]
Piṇḍapātikaṅgampi "atirekalābhaṃ paṭikkhipāmi, piṇḍapāti kaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana piṇḍapātikena saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimattanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānūpaṭṭhākabhattaṃ, vihārabhattaṃ, dhūrabhattaṃ, vārabhattanti etāni cuddasa bhattāni na sāditabbāni, sace pana saṅghabhattaṃ gaṇhathāti ādināvata nayenavā ambhākaṃ gehe saṃgho bikkhaṃ ganhāti tumhepi bhikkhaṃ gaṇhathāti vatvā dinnāni honti tāni sādituṃ vaṭṭanti. Saṅghato nirāmisasalā kāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevāti - idamassa vidhānaṃ. Pahe dato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭho puratopi pacchatopi āhaṭabhikkhaṃ gaṇhāti, padvāre1 ṭhatvā pattaṃ gaṇhantānampi deti, paṭikkamanaṃ āharitvā dinnabikkhampi gaṇhāti, taṃ divasaṃ pana nisīditvā bhikkhaṃ na gaṇhāti; majjhimo taṃ divasaṃ nisīditvāpi gaṇhāti, svātanāya pananādhivāseti; muduko svātanāyapi puna divasāyapi bhikkhaṃ adivāseti. Te ubhopi serivihārasukhaṃ na labhanti, ukkaṭṭho pana labhati. Ekasmiṃ kira gāme ariyavaṃso hoti, ukaṭṭho itare āha. Āyāmāvuso dhammasavaṇāyāti. Tesu eko ekenamhi bhante manussena nisīdāpitoti. Evaṃ te ubhopi parihīṇā, itaro pātova piṇḍāya caritvāgantvā dhammarasaṃ [PTS Page 067] [\q 67/] paṭisaṃvedesi. Imesaṃ pana tinṇampi saṅghabhattādikaṃ atirekalābhaṃ sāditakkhaṇe eva dhutaṅgaṃ bhijjati - ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: " pinḍiyālopa bojanaṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacānato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, dutiye ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, aparāyattavuttitā, "appagghāniceva sulabhāni ca tāni ca anavajjānī" ti[b-] bhagavatā saṃvaṇṇitappaccayatā, kosajjanimmaddanatā2 parisuddhājīvatā, sekhiyapaṭipattipūraṇaṃ, aparapositā, parānuggahakiriyā, mānappahānaṃ, rasataṇhānivāraṇaṃ, gaṇabhojana paramparabhojana cārittasikkhāpadehi anāpattitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitā. Sammāpaṭipattibrūhaṇaṃ, paccimajanatānukampananti.
"Piṇḍiyālopa santuṭṭho aparāyattajiviko,
Pahīṇāhāraloluppo hoti cātuddisoyati.
Vinodayati kosajjaṃ ājīvassa visujjhati,
Tasmā hi nātimaññeyya bhikkhācariyaṃ sumedhaso.
1. Sī1. 11 Saha 111 pattadvāre. 2. Nimmathanatā- katthaci. [A.] Vinayamahāvagga. [B.] Aṅguttarani - catukkani.
[SL Page 051.] [\x 51/]
Evarūpassa hi: -
Pinḍapātikassa bhikkhuno attabharassa anaññaposino,
Devāpihayanti tādino no ce lābhasilokanissitoti.
Ayaṃ pinḍapātikaṅge
Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇṇanā.
Sapadānacārikaṅgampi " leluppacāraṃ paṭikkhipāmi, sapadānacāri kaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana sapadānacārikena gāmadvāre ṭhatvā parissayābhāvo sallakkhetabbo: yassā racchāya cā gāme vā parissayo hoti, taṃ pahāya aññattha carituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ gharadvāre vā racchāya vā gāme vā kiñci na labbhati, agāmasaññaṃ katvā gantabbaṃ. Yattha kiñci labbhati, taṃ pahāya gantuṃ na vaṭṭati. Iminā ca bhikkhunā kālataraṃ pavisitabbaṃ evaṃ hi aphāsukaṭṭhānaṃ pahāya aññattha [PTS Page 068] [\q 68/] gantuṃ sakkhissati. Sace panassa vihāre dānaṃ dentā antarāmagge vā āgacchantā manussā. Pattaṃ gaṇhitvā pinḍapātaṃ denti vaṭṭati, iminā ca maggaṃ gacchantenāpi bhikkhācāravelāyaṃ sampattagāmaṃ anatikkamitvā caritabbameva. Tattha alabhitvā vā thokaṃ labhitvā vā gāmapaṭipāṭiyā caritabbanti. Idamassa vidhānaṃ, pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭho purato āhaṭabhikkhaṃ pacchato āhaṭabhikkhampi paṭikkamanaṃ āharitvā dīyamānampi na ganhāti, pattadvāre pana pattaṃ vassajjeti- imasmiṃ hi dhutaṅge mahākassapattherena sadiso nāma natthi, tassāpi patta vissaṭṭhaṭṭhā nameva paññāyati. Majjhimo purato vā pajchato vā āhaṭmpi paṭikkamanaṃ ābhatampi gaṇhāti, pattadvārepi pattaṃ vissajjeti, na pana bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati; evaṃ so ukkaṭṭhapiṇḍa pātikassa anulometi. Muduko taṃ divasaṃ nisīditvā āgameti. Imesaṃ pana tinṇampi loluppacāre uppannamatte dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo; ayaṃ panānisaṃso: kulesu niccanava katā, candūpamatā, kulamaccherappahāṇaṃ, samānukampitā, kulūpakādi navābhāvo, avhāṇānabhinavdanā, abhihārena anatthikatā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
Candūpamo niccanavo kulesu amaccharī sabbasamānukampo,
Kulūpakādīnavavippamutto hotīdha bhikkhū sapadānacārī.
Loluppacāradva pahāya tasmā okkhittacakkhū yugamattadassī,
Ākaṅkhamāno bhuvi seri cāraṃ careyya dhiro sapadānacāranti.
Ayaṃ sapadānacārikaṅge
Samādāna vidānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 069] [\q 69/]
[SL Page 052] [\x 52/]
Ekāsanikaṅgampi " nināsanabhejanaṃ paṭikkipāmi, ekāsani kaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti tena pana ekāsanikena āsanasālāya nisīdantena therāsane anisīditvā idaṃ mayhaṃ pāpunissatīti patirūpaṃ āsanaṃ sallakkhetvā nisīditabbaṃ. Sacssa vippakate bojane ācariyo vā upajjhāyo vā āgacchati, aṭṭhāya vattaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tipiṭakacūlābhayatthero panāha: - āsaṃ vā rakkheyya bojanaṃ vā, ayañca vippakata bhojano, tasmā vattaṃ karotu, bhojanaṃ pana mā bhuñjatūti. Idamassa vidhānaṃ, pabhedato pana ayampi tivido hoti, tattha ukkaṭṭho appaṃ vā hotu bahuṃ vā, yamhi bhejane hatthaṃ otā heti tato aññaṃ gaṇhituṃ na labhati. Sacepi manussā therena na kiñci bhuttanti sappiādīni āharanti, bhesajjatthameva vaṭṭanti na āhāratthaṃ. Majjhimo yāvapatte bhattaṃ na khīyati tāva aññaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayaṃ hi bhojanapariyantiko nāma hoti. Muduko yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjituṃ labhatisohi udaka pariyantiko vā hoti yāva pattadhovanaṃ na gaṇhātatāva bhuñja nato, āsanapariyantiko vā yāva na uṭṭhāti tāva bhuñjanato. Imesaṃ pana tinṇampi nānāsanabhojanaṃ bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: appābādhatā, appātaṅkatā, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro, anatirittappaccayā anāpatti, rasataṇhāvinodanaṃ, appicchatādīnaṃ anuloma vuttititi.
Ekāsanabhejane rataṃ na yatiṃ bhejanapaccayā rujā,
Visahanti raso alolupo parihāpeti na kammamattano.
Isi phāsuvihāra kāraṇe sucisallekha ratūpasevite.
Janayetha visuddhamānaso ratimekāsanabhojane yatīti. 1
Ayaṃ ekāsanikaṅge
Samādāna vidānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 070] [\q 70/]
Pattapinḍikaṅgampi "dutiyakabhājanaṃ paṭikkhipāmi, patta piṇḍikaṅgaṃ samādiyāmi"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana pattapinḍikena yāgupānakāle bhājane ṭhapetvā vyañjane laddhe vyañjanaṃ vā paṭhamaṃ khāditabbaṃ, yāgu vā pātabbā. Sace pana yāguyaṃ pakkhipati, pūtimacchakādimhi vyañcane pakkhitte yāgu paṭikkūlā hoti appaṭikkūlameva ca katvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Tasmā tathārūpaṃ vyañjanaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ yaṃ pana madhusakkharādikaṃ appaṭikkūlaṃ hoti, taṃ pakkipitabbaṃ gaṇhantena ca pamāṇayuttameva gaṇhitabbaṃ, āmakasākaṃ hatthena gahetvā
1. Sī1. 11 Sadāti.
[SL Page 053.] [\x 53/]
Khādituṃ vaṭṭati. Yathā pana akatvā patteyeva pakkhipitabbaṃ. Dutiyakabhājanassa pana paṭikkhittattā aññaṃ rukkhapaṇṇampi na vaṭṭatītiidamassa vidhānaṃ; pabhedato pana ayampitivido hiti: tettha ukkaṭṭhassa aññata; ucchukhādanakālā kacavarampi chaḍḍetuṃ na vaṭṭati. Odanapiṇḍamacchamaṃsapūvepi bhinditvā khādituṃ na vaṭṭati. Majjhimassa ekena hatthenabhanditvā khādituṃ vaṭṭati, - hatthayogī nāmesa muduko pana pattayogī nāma hoti, tassa yaṃ sakkāhoti patte pakkhipituṃ taṃ sabbaṃ hatthena vā dantehi vā bhinditvā khādituṃ vaṭṭati. Imesaṃ pana tinṇampi dutiyakabhājanaṃ sāditakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bedo, ayaṃ panānisaṃso: nānārasataṇhāvinodanaṃ, artiiricchatāya pahānaṃ, āhāre payojanamattadassitā, thālakādipariharaṇadhedābhāvo, avikkhittabojitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
Nānābhājana vikkhepaṃ hitvā okkhitta locano,
Khaṇanto viya mūlāni rasataṇhāya subbato.
Sarūpaṃ viya santuṭṭhiṃ dhārayanto sumānaso,
Paribhuñjeyya āhāraṃ ko añño pattapinḍikāti.
Ayaṃ pattapinḍikaṅge
Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇnanā. [PTS Page 071] [\q 71/]
Khalupacchābhattikaṅgampi " atirittabhojanaṃ paṭikkipāmi, khalupacchābhattikaṅgaṃ samādiyāmi"ti imosaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana khalupacchābhattikena pavāretvā punabhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na bhuñjitabbaṃ- idamassa vidhānaṃ; pahedato pana ayampitividho hoti: tattha ukkaṭṭho yasmā paṭhama piṇḍe pavāraṇā nāma natthi, tasmiṃ pana ajjhohariyamāne aññaṃ paṭikkipato hoti, tasmā evaṃ pavārito paṭhamapinḍaṃ ajjhoharitvā dutiyapiṇḍaṃ na bhuñjati. Majjhimo yasmiṃ bojane pavārito tadeva bhuñjati. Muduko pana yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjati imesaṃ pana tinṇampi pavāritānaṃ kappiyaṃ kārāpetvā bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha tbhado, ayaṃpanāni saṃso: anatirittabojanāpattiyā dūrībhāvo, odarikattābhāvo, nirāmisasannidhitā, puna pariyesanāya abhāvo, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
Pariyesanāya dhedaṃ na yāti na karoti sannidhiṃ dhiro,
Odarikattaṃ pajahati khalupacchābhattiko yogī.
[SL Page 054] [\x 54/]
Tasmā sugatappasatthaṃ santosa guṇādivundisaṃjananaṃ,
Dose vidhunitukāmo bhajeyya yogī dhutaṅgamidanti.
Ayaṃ khalupacchābhattikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
Āraññikaṅgampi "gāmantasenāsanaṃ paṭikkhipāmi, āraññikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imosaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana āraññikena gāmantasenāsanaṃ pahāya araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Tattha saddhiṃ upacārena gāmoyave gāmanasenāsanaṃ. Gāmo nāma: - yo koci ekakuṭiko vā anekakuṭiko vā parikkitto vā aparikkhitetā vā samanusso vā amanusso vā, antamaso atireka cātumāsaniviṭṭho [PTS Page 072] [\q 72/] yo koci satthopi. Gāmūpacāro nāma: - parikkhittassa gāmassa sace anurādha purasseva dve indakhīlā honti, abbhantarime indakhīle ṭhitassa thāmavajjhimassa purisassa leḍḍupāto. Tassa lakkhaṇaṃ yathā taruṇa manussā attano balaṃ dassentā bāhaṃ pasāretvā leḍḍṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaranti vinayadharā; suttantikā pana kākanivāraṇaniyāmena khittassāti vadanti. Aparikkhittagāme yaṃ sabbapaccantimassa gharassa dvāre ṭhito mātu gamo bhājanena udakaṃ chaḍḍeti, tassa patanaṭṭhānaṃ gharūpacāro. Tato vuttanayena eko leḍḍpāto gāmo, dutiyo gāmūpa cāro, araññaṃ pana vinayapariyāyena tāva "ṭhapetvā gāmaca gāmūpacāraca sabbametaṃ arañña"nti[a] vuttaṃ, abhidhammapariyāyena "nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña"nti[b] vuttaṃ, imasmiṃ pana suttantikapariyāyena "āraññikaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima"nti idaṃ lakkhaṇaṃ ti āropitena ācariyadhanunā1 parikkhittassa gāmassa indakhīlato aparikkhittassa paṭhamaleḍḍu pātato paṭṭhāya yāva vihāraparikkhepā minitvā vacatthapetabbaṃ. Sace pana vihāro aparikkhitto hoti yaṃ sabbapaṭhamaṃ senāsanaṃ vā bhattasālā vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā bodhi vā cetiyaṃ vādurecepi senāsanato hoti, taṃ paricchedaṃ katvā minitabbanti vinayaṭṭhakathāsu vuttaṃ; majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana vihārassāpi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabbanti vuttaṃ idamettha pamāṇaṃ, sacepi āsanne gāmo hoti, vihāre ṭhitehi mānusakānaṃ saddo sūyyati, pabbatanadī ādīhi pana antitattā nasakkā ujuṃ gantuṃ, yo tassa pakatimaggo
1. Aropitena ayadhanunā itica. Āropitajiyadhanunā itica teci vaññanti. [A] vinayapārājikapāḷi. [B.] Abhidhamma- jhānavibhaṅga.
[SL Page 055] [\x 55/]
Hoti sacepi nāvāya sañcaritabbo tena maggena pañcadhanu satikaṃ gahetabbaṃ. Yo pana āsannagāmanna aṅgsampādanattha tato tato maggaṃ pidahati, ayaṃ dhutaṅgacoro hoti. Sace pana āraññikassa bhikkhuno upajjhāyo vā ācariyo vā gilāno hoti, tena araññe sappāyaṃ alabhantena gāmanta [PTS Page 073] [\q 73/] senāsanaṃ netvā upaṭṭhātabbo. Kālasseva pana nikkhavitvā aṅgayutte ṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhāna velāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃ yeva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutaṅgasuddhikena bhavitabbanti - idamassa vidhānaṃ; pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhena sabbakālaṃ araññe arunaṃ uṭṭhāpetabbaṃ; majjhimo cattāro vasasike māse gāmante vasituṃ labhati; muduko hemantikepi. Imesaṃ pana tiṇṇampi yathāparicchinne kāle araññato agāntvā gāmanta senāsane dhammaṃ suṇantānaṃ aruṇe uṭṭhitepi dhutaṅgaṃ na bhijjiti; sutvā gacchantānaṃ antarāmagge uṭṭhitepi na bhijjati; sace pana uṭṭhitepi dhammakathike muhuttaṃ nipajjitvā gamissāmāti niddāyantānaṃ aruṇaṃ uṭṭhahati, attano vā ruciyā gāmanta senāsane aruṇaṃ uṭṭhāpenti, dhutaṅgaṃ bhijjatīti ayamettha bhedo, ayaṃ panānisaṃso: āraññiko bhikkhu araññasaññaṃ manasikaronto bhabbo aladdhaṃ vā samādhiṃ paṭiladdhuṃ, laddhaṃ vā rakkhituṃ, satthāpissa attamano hoti. Yathāha: - "tenāhaṃ nāgi tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārenā "tī[a] panta senāsanavāsinocassa asappāya rūpādayo cittaṃ na vikkhipanti, vigatasantāso hoti jīvitanikantiṃ jahāti, pavivekasukharasaṃ assādeti, paṃsukulikādibhāvopicassa patirūpo hotīti.
Pavicitto asaṃsaṭṭho pantasenāsane rato.
Ārādhayanto nāthassa vanavāsena mānasaṃ.
Eko araññe nivasaṃ yaṃ sukaṃ labhate yati,
Rasaṃ tassa na vindanti api devā sa indakā.
Paṃsukulaṃ ca esova kavacaṃ viya dhārayaṃ,
Araññasaṅgāmagato avasesadhutāyudho.
Samattho na cirasseva jetuṃ māraṃ savāhiṇiṃ,
Tasmā araññavāsamhi ratiṃ kayirātha paṇḍitoti.
Ayaṃ āraññikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 074] [\q 74/]
[A.] Saṃyuttani- sagāthavagga.
[SL Page 056] [\x 56/]
Rukkhamūlikaṅgampi " channaṃ paṭikkhipāmi, rukkhamūlikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana rukkhamūlikena sīmantarikarukkhaṃ cetiyarukkhaṃ nīyyā sarukkhaṃ phalarukkhaṃ vagguli rukkhaṃ susurarukkhaṃ vihāramajjhe ṭhitarukkhanti ime rukkhe vivajjetvā vihārapaccante ṭhitarukkho gahetabboti - idamassavidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha ukkaṭṭho yathārucitaṃ rukkhaṃ gahetvā paṭijaggā petuṃ na labhati, pādenapapaṇṇasamaṃ apanetvā vasitabbaṃ. Majjhimo taṃ ṭhānaṃ sampattehi yeva jaggāpetuṃ labhati. Mudu kena ārāmikasamaṇuddese pakkositvā sodāpetvā samaṃ kārāpetvā vālikaṃ okirāpetvā pākāraparikkhepaṃ kārāpetvā dvāraṃ yojāpetvā vasitabbaṃ. Mahadivase pana rukkhamūlikena tattha anisīditvā aññattha paṭicchanne ṭhāne nisīditabbaṃ, imesaṃ pana tiṇṇampi channe vāsaṃ kappitakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati, jānitvā channe aruṇaṃ uṭṭhāpitamatteti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: "rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacanato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, "appagghāniceva sulabhāni ca tānica anavajjānī"ti[b] bhagavatā saṃvaṇṇi tappaccayatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññā samuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherakammārāmatānaṃ abāvo, devatāhi sahavāsitā, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
Vannito buddhaseṭṭhena nissayoti ca bhāsito.
Nivāso pavicittassa rukkhamūlasamo kuto.
Āvāsa macchera hare devatā paripālite.
Pavivitte vasanto hī rukkhamūlamhi subbato. [PTS Page 075] [\q 75/]
Abhirattāni nīlāni paṇḍūni patitāni ca,
Passanto tarupanṇāni niccasaññaṃ vanūdati.
Tasmā hi buddhadāyajjaṃ bhāvanābhiratālayaṃ, vivittaṃ nātivaññeyya rukkhamūlaṃ vicakkhaṇoti.
Ayaṃ rukkhamūlikaṅge
Samādana vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
Abbhokāsikaṅgampi "channañca rukkhamūlañca paṭikkhipāma, abbhokāsikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tassa pana abbhokāsikassa dhammasavaṇāya vā uposathattāya vā uposathāgāraṃ pavisituṃ vaṭṭati, sace paviṭṭhassa devo.
[A.] Vinayamahāvagga-pa-pa [b.] Aṅguttarani- catukkani.
Vassati, vassamāne anikkhamitvā vassūparame nikkhamitabbaṃ; bhojana sālaṃ vā aggisālaṃvā pavisitvā vattaṃ kātuṃ, bhojanasālāyaṃ there bhikkhū bhattena āpucchituṃ, uddisantena vā uddisā pentena vā knnaṃ pavisituṃ bahi dunnikkhittāni mañcapīdhādini anto pavesetuñca vaṭṭati; sace maggaṃ gacchantena buḍḍhatarānaṃ parikkhāro gahito hoti, deve cassante maggamajjhe ṭhitaṃ sālaṃ pavisituṃ vaṭṭati; sace na kiñci gahitaṃhoti, sālāyaṃ ṭhassāmīti vegena gantuṃ na vaṭṭati. Pakatigatiyā gantvā paviṭṭhena pana yāva vassūparamā ṭhatvā gantabbanti idamassa vidhānaṃ; rukkhamūlikassāpi eseva nayo. Pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhassa rukkhaṃ vā pabbataṃ vā gehaṃvā upanissāya vasituṃ na vaṭṭati, abbhokāseyeva cīvarakuṭiṃ katvā vasitabbaṃ. Majjhimassa rukkhapabbatagehāni upanissāya anto apavisitvā vasituṃ vaṭṭati. Mudukassa acchinnamariyādaṃ pabbhārampi sādhāmaṇḍapopi pīṭhapaṭopi khettarakkhakādīhi chaḍḍitā tatraṭṭhaka kuṭukāpi vaṭṭatīti. Imesaṃ pana tiṇṇampi vāsatthāya channaṃ vā rukkhamūlaṃ vā paviṭṭhakkhaṇe [PTS Page 076] [\q 76/] dhutaṅgaṃ bhijjati. Jānitvā tattha aruṇaṃ uṭṭhāpita matteti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: āvāsapalibedhūpacchedo, thīnamiddhapanūdanaṃ, "magakā viya asaṅgacārino aniketā viharanti bhikkhavo"ti: pasaṃsāya aṭurūpatā, nissaṅgatā, cātuddisatā, appicchatādinaṃ anuloma vuttitāti.
Anagāriyabhāvassa anurūpe adullabhe,
Tārāmaṇivitānamhi candadīpappabhāsite.
Abbhokāso vasaṃ bhikkhū vigabhutena cetasā,
Thīnamiddhaṃ vinodetvā bhāvanārāmataṃ sito.
Pavivekarasassādaṃ na cirasseva vindati,
Yasmā tasmā hi sappañño abbhokāse rato siyāti.
Ayaṃ abbhokāsikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
Sosānikaṅgampi " na susānaṃ paṭikkhipāmi, sosānikaṅgaṃ samādiyāmi"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana sosānikena yaṃ manussā gāmaṃ nivesetvā1 idaṃ susānanti vavatthapenti, na tattha vasitabbaṃ. Na hi matasarīre ajjhāpite taṃ susānaṃ nāma hoti, jhāpitakālato pana paṭṭhāya sacepi dvādasavassāni chaḍḍitaṃ taṃ susānameva, tasmiṃ pana vasantena
1. Ma. 11. Nivesantā.
[SL Page 058] [\x 58/]
Caṅkama maṇḍapādīni kāretvā mañcapīṭhaṃ paññāpetvā pānīyapari bhojanīyaṃ1 upaṭṭhāpetvā dhammaṃ vācentena na vasitabbaṃgarukaṃ hi idaṃ dhutaṅgaṃ tasmā uppannaparissayavighātatthāya saṃghattheraṃ vā rājayuttakaṃ vā jānāpetvā appamattena vasitabbaṃ; caṅkamantena addhakkikena āḷāhanaṃ olokentena [PTS Page 077] [\q 77/] caṅkamitabbaṃ. Susānaṃ gacchantenāpi mahāpathā okkamma uppathamaggena gantabbaṃ; divāyeva ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ; evaṃ hissa taṃ rattiṃ bhayānakaṃ na bhavissati. Amanussā rattiṃ viravitvāviravitvā āhinḍantā pi na kenaci paharitabbā; ekadivasampi susānaṃ agantuṃ na vaṭṭati; majjhimayāmaṃ susāne khepetvā pacchimayāme paṭikkhamituṃ vaṭṭatīti aṅguttarabhāṇakā; amanussānaṃ piyaja tilapiṭṭhamāsabhattamacchamaṃsa khīratelagulādi khajjabhojjaṃ na sevitabbaṃ. Kulagehaṃ na pavisi tabbanti - idamassa vidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhena yattha dhuvaḍāhadhuvakuṇapadhuvarodanāni atthi tattheva vasitabbaṃ, majjhimassa tīsu ekasmimpi sati vaṭṭati; mudukassa vuttanayena susānalakkhaṇaṃ pattamatte vaṭṭati. Imesaṃ pana tiṇṇampi na susānamhi vāsakappanena dhutaṅgaṃ bijjati, susānaṃ agatadiva se"ti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: maraṇasati paṭilābho, appamādavihāritā, asubhanimittādhigamo, kāmarāgavinodanaṃ, abhiṇhaṃ kāyasabhāvadassanaṃ, saṃvegabahulatā ārogyamadādippahāṇaṃ, bhayabheravasahanatā, amanussānaṃ garubhāva nīyatā, appicchatādīnaṃ anuloma vuttitāti.
Sosānikañhi 2 maraṇānusatippabhāvā
Niddāgatampi na phusanti pamādadosā,
Sampassatoba ca kuṇapāni bahūni tassa
Kāmānurāga vasagampi na hoti cittaṃ.
Saṃvegameti vipulaṃ na madaṃ upeti
Sammā ato ghaṭati nibbutimesamāno,
Sosānikaṅgamiti nekaguṇāvahattā
Nibbāṇaninnahadayena nisevitabbanti.
Asaṃ sosānikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 078] [\q 78/]
Yathāsanthatikaṅgampi "senāsana loluppaṃ paṭikkipāmi, yathā santhatikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana yathāsanthatikena yadassa senāsanaṃ idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti gāhitaṃ hoti teneva tuṭṭhabbaṃ, na añño uṭṭhāpe
1. Sī1. 111. Pānīyaṃ. 2. Sī 1. 11 Sosānikaṅgi.
[SL Page 059] [\x 59/]
Tabbo-idamassa vidhānaṃ. Pabhedato na ayampi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho attani pattasenāsanaṃ dūreti vā accā sanneti vā amanussadīghajātikādīhi upaddutanti vā uṇhanti vā sītalanti vā pucchituṃ na labhati; majjhimo pucchituṃ labhatī, gantvā pana oloketuṃ na labhati; muduko gantvā oloketvā sacassa taṃ na ruccati aññaṃ gahetuṃ labhati. Imesaṃ pana tinṇampi senāsanaloluppe uppannāmatte dhutaṅgaṃ bhijjatītiayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: - "yaṃ laṅṃ tena taṭṭhabbaṃ"ti vuttovādakaraṇaṃ, sabrahmacārīnaṃ hitesitā, hīnappaṇītavikappa pariccāgo, anurodhavirodheppahāṇaṃ, atricchatāya dvārapidahanaṃ, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.
Yaṃ laddhaṃ tena santuṭṭho yathāsanthatiko yati,
Nibbikappo sukaṃ seti tiṇasantharakesupi.
Na so rajjati seṭṭhamhi hīnaṃ laddhā na kuppati,
Sabrahmacārī navake hitena anukampati.
Tasmā riyasatāciṇṇaṃ munipuṅgava vaṇṇitaṃ,
Anuyuñje tha medhāvī yathāsanthatarāmatanti.
Ayaṃ yathāsanthatikaṅge
Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.
Nesajjikaṅgampi "seyyaṃ paṭikkhipāmi, nesajjikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana nesajjikena rattiyā tīsu yāmesu ekaṃ yāmaṃ uṭṭhāya caṅkami tabbaṃ. Iriyāpathesuhi nipajjitumeva na vaṭṭati- idamassa vidhānaṃ. [PTS Page 079] [\q 79/] pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha ukkaṭṭhassa neva apassenaṃ, na dussapallatthikā, na āyogapaṭṭo vaṭṭati; majjhamassa imesu tīsu yaṃkiñci vaṭṭati; mudukassa apassenampi dussapallatthi kāpi ābogapaṭṭopi bimbohanampi pañcaṅgopi sattaṅgopi paṭaṃṭati; pañcaṅgo nāma, piṭṭhiapassayena saddhiṃ kato, sattaṅgo nāma piṭṭhiapassayena ca ubato passesu apassayehi ca saddhiṃ kato, taṃ kira mīḷhābhayattherassa1 akaṃsu, thero anāgāmi hutvā parinibbāyi. Imosaṃ pana tinṇampi seyyaṃ kappitamatte dhutaṅgaṃ bhijjati-ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: -"seyyasukhaṃ phassasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharatī"ti[a] vuttassa cetaso vinibandhassa upacchedanaṃ, sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā, pāsādikairiyāpathatā, viriyārambhānukūlatā, sammāpaṭipattiyā anubrūhananti. 2
1. Sī1. 11 Sahama. Pīḷhābhayattherassa. [A.] Majjhimani - cetokhilasutta. 2. Sī1. 11Saha 111. Samupabrūbhaṇāni.
[SL Page 060] [\x 60/]
Ābhujitvāna pallaṅkaṃ paṇidāya ujuṃ tanuṃ,
Nisīdanto vikampeti mārassa hadayaṃ yatī.
Seyyasukhaṃ middhasukhaṃ hitvā āraddhaviriyo,
Nisajjābhirato bhikkhu sobhayanto tapocanaṃ.
Nirāmisaṃ pītisukhaṃ yasmā samadhigacchati,
Tasmā samanuyuññejayya dhiro nesajjikaṃ vatanti.
Ayaṃ nesajjikaṅge
Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇṇanā.
Idāni: -
Kusalattikato ceva dhutādīnaṃ vibhāgato,
Samāsavyāsato cāpi viññātabbo vinicchāyoti.
Imissā gāthāya vasena vaṇṇanā hoti, tattha kusalanti katoti; sabbāneva hi dhutaṅgānisekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ vasena siyā kusalāni, siyā avyākatāni, [PTS Page 080] [\q 80/] natthi dhutaṅgaṃakusalanti. Yo pana vadeyya: "pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti"ti[a] ādīvacanato akusalampi dhutaṅganti, so vattabbo na mayaṃ akusalacittena araññe na vasatīti vadāma; yassahi araññe nivāso so āraññiko; so ca pāpiccho vā bhaveyya appiccho vā, imāni1 pana tena tena samādānena dhutakilesattā dhutassa bhikkhuno aṅgāni kilesadhunanato vā dhutanti laṅvohāraṃ ñāṇaṃ aṅgametesanti dhutaṅgāni; athavā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniṅnanato aṅgāni ca paṭipattiyātipi dutaṅgānītivuttaṃ, na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, yassetāni aṅgāni bhaveyyu, na ca akusalaṃ kiñci dhunāti yesaṃ taṃ aṅganti katvā dhutaṅgānīti vucceyyuṃ, nāpi akusalaṃ cīvaraloluppādīni ceva dunāti paṭipattiyā ca aṅgaṃ hoti, tasmā suvuttamidaṃ natthi akusalaṃ dhutaṅganti. Yesampi kusalattikavinimmuttaṃ dhutaṅgaṃ tesaṃ atthato dhutaṅgameva natthi, asantaṃ kassa dunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati, dhutaguṇe samādāya vattatīti vacanavirodhopica nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabbanti. Ayaṃ tāva kusalatti kato vaṇṇanā.
Dhutādīnaṃ vibhāgatoti: dhuto veditabbo, dhutavādo veditabbo, dhutadhammo veditabbā, dhutaṅgāni veditabbāni, kassa dhutaṅga sevanā sappāyāti veditabbā. Tattha dhatoti: dhutakileso vā puggalo, kilesadhunano vā dhammo. Dhutavādoti ettha pana atthi dhuto na dhutavādo, atthi na dhuto dhutavādo, atthi neva dhuto na
[A.] Aṅguttarani- pañcaka. 1. Sī. 1. Iminā.
[SL Page 061.] [\x 61/]
Dhutavādo, atthi dhuto ceva dutavādo ca, tattha yo dhutaṅgena attano kilose dhuni, paraṃ pana dhutaṅgena na ovadati nānusāsatibakkulatthero viya -ayaṃ dhuto na dhutavādo. Yathāha: "nayidaṃ āyasmā bakkulo dhuto na dhutavādo"ti yo pana [PTS Page 081] [\q 81/] na dhutaṅgena attano kilese dhuni, kevalaṃ aññe dhutaṅgena ovadati anusāsatiupanandatthero viya-ayaṃ na dhuto dhutavādo. Yathāha: "nayidaṃ ayāsmā upanando sakyaputto na dhuto dhutavādo"ti. Yo abhayavipanno-lāludiyī viya-ayaṃ neva dhutona dhutavado. Yathāha: "tayidaṃ āyasmā lāludiyī neva dhuto na dhutavādo"ti. Yo pana ubayasampanno- dhammasenāpati viya- ayaṃ dhutoceva dhutavādoca. Yathāhaṃ: "tayidaṃ āyasmā sāriputto dhutoceva dhutavādocā"ti, dhutadhammā veditabbāti appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā pavivekatā idamaṭṭhitāti ime dhutaṅgaceta nāya parivārakā pañcadhammā appicchaṃ yeva nissāyātiādivacanato dhutadhammā nāmaṃ. Tattha appicchatā ca santuṭhitā ca alobhe anupatanti, sallekhatā ca pavivekatā ca dvīsu dhammesu anupatanti alobhe ca amohe ca, idamaṭṭhitā ñāṇameva. Tattha ca alobhena paṭikkhepavatthusu lobhaṃ, amohena tesveva ādīnava paṭicchādakaṃ mohaṃ dhunāti, alobheneva anuññātānaṃ paṭisevanamukhena pavattaṃ kāmasukhānuyogaṃ, amohena dhutaṅgesu ati sallekhamukhena pavattaṃ attakilamathānuyogaṃ dhunāti; tasmā ime dhammā dhutadhammāti veditabbā. Dhutaṅgāni veditabbātīti: terasa dhutaṅgāni veditabbānipaṃsukulikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, pinḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, pattapinḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅkaṃ, āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathā santhatikaṅgaṃ, nesajjikaṅganti tāni atthato lakkhaṇādahi ca vuttāneva. Kassa dhutaṅgasevanā sappāyāti: rāgacaritassaceva mohacaritassa ca, kasmā?Dhutaṅgaseva nāhi dukkhā paṭipadāveca sallekhavihāro ca dukkhāpaṭipadaṃ ca nissāya rāgo vūpasammatī, sallekhaṃ nisāya appamattassa moho pahīyati. Āraññikaṅgarukkhamūlikaṅgapaṭisevanā vā ettha dosacaritassāpi sappāyā- tattha hissa asaṅghaṭṭiyamānassa viharato dosopi vūpa sammatīti- ayaṃ dhutādīnaṃ vibhāgato vaṇṇanā. [PTS Page 082] [\q 82/]
Samāsavyāsatoti: imāni pana dhutaṅgāni samāsato tīṇi sīsaṅgāni, pañca asambhinnaṅgānīti aṭṭheva honti. Tatthi sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅganti imāni tīṇi sīsaṅgāni. Sapadānacārikaṅgaṃ hi rakkhanto pinḍapātikaṅgampi rakkhissati, ekāsanikaṅgañca rakkhato pattapinḍikaṅga khalupacchā bhattikaṅgānipi surakkhanīyāni bhavissanti; abbhokāsikaṅgaṃ rakkhantassa kiṃ atthi rukkhamūlikaṅga yathāsatthatikaṅgesu rakkitabbaṃ nāma. Iti imāni tīṇi sīsaṅgānīti. Āraññikaṅgaṃ, paṃsukulikaṅgaṃ , tecīvarikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ, sosānikaṅganti imāni pañca asambhinnaṅgānicāti aṭṭheva honti. Puna dve cīvarapaṭisaṃ
[SL Page 062] [\x 62/]
Yuttāni, pañca piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni, pañca senāsanapaṭisaṃ yuttāni, ekaṃ viriyapaṭisaṃyuttanti evaṃ cattāroca honti, tattha nesajjikaṅgaṃ viriyapaṭisaṃyuttaṃ. Itarāni pākaṭāneva. Puna sabbāneva nissayavasena dve honti paccayasannissitāni dvādasa viriyasannissitaṃ ekanti; sevitabbāsevitabbavasenapi dveyeva honti-yassahi dhutaṅgaṃ sevantassa kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati, tena sevitabbāni;yassa sevato hāyati, tenana sevitabbāni;yassa pana sevatopi asevatopi vaḍḍhateva na hāyati, tenāpi pacchimaṃ janataṃ anukampantena sevitabbāni; yassāpi sevatopi aseva topi na vaḍḍhati, tenāpi sevitabbāniyevapaāyatiṃ vāsānatthā yāti. Evaṃ sevitabbāsevitabbavasena duvidhānipi sabbāneva cetanāvasena ekavidhāni honti. Ekamevahi dhutaṅgaṃ samādāna cetanāti. Aṭṭhakathāyampi vuttaṃ "yā cetanā taṃ dhutaṅganti vadantī"ti.
Vyāsato pana bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhūnīnaṃ aṭṭha, sāmaṇerānaṃ dvādasa, sikkhamānā sāmaṇerīnaṃ sattaṃ upāsakaupāsikānaṃ dveti dvecattāḷisa honti. Sace pana 1 abbhokāso āraññikaṅga sampannaṃ susānaṃ hoti, ekopi bhikkhū ekappahārena sabba dhutaṅgāni paribhuñjituṃ sakkoti. Bhikkhunīnaṃ pana āraññikaṅgaṃ khalu pacchābhattikaṅgadva dvepi sikkhāpadeneva paṭikkhittāni; abbho [PTS Page 083] [\q 83/] kāsikaṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ sosānikaṅganti imānitīṇi duppari hārāni; bhikkhuniyāhi dutiyikaṃ vinā vasituṃ na vaṭṭati; evarūpeva ṭhānesamānacchandā dutiyikā dullabhā, 2 sacepi labheyya saṃsaṭṭhaviharato na mucceyya, evaṃ sati yassatthāya dhutaṅgaṃ seveyya svevassā attho na sampajjeyya, evaṃ pariharituṃ3 asakkuṇeyyakāya pañca hāpetvā bhikkhunīnaṃ aṭṭheva hontīti veditabbāni. Yathā vuttesu pana ṭhapetvā tecīvarikaṅgaṃ sesāni dvādasa sāmaṇerānaṃ, satta sikkhamānā sāmaṇerīnaṃ veditabbāni, upāsakaupāsikānaṃ pana ekāsaniṅgaṃ pattapinḍikaṅganti imāni patirūpāni ceva sakkā ca paribhuñjitunti dve dhutaṅgānīti. Evaṃ vyāsato dvecattāḷisa hontīti- ayaṃ samāsavyāsato vaṇṇanā.
Ettāvatā ca "sīle patiṭṭhāya naro sapañño"ti imissā gāthāya sīla samādhi paññāmukhena desite visuddhimagge yehi appicchatā santuṭṭhitādihi guṇehi vuttappakārassa sīlassa vodānaṃ hoti, tesaṃ sampādanatthaṃ samādātabbadhutaṅgakathā kathitā hoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge
Dhutaṅganiddeso nāma
Dutiyo paricchedo. [PTS Page 084] [\q 84/]
1. Si 1. 11. Sacehi 2. Ma1. 11 Dullabhāca. 3. Sī saha ma 1. 11. 111. Paribhuññajituṃ
[SL Page 063] [\x 63/]
3.
Atha kammaṭṭhāna gahaṇa niddeso.
Idāni yasmā evaṃ dhutaṅgapariharaṇasampāditeha appicchatādīhi guṇehi pariyodāte imasmiṃsīle patiṭṭhitena "sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññāñca bhāvayaṃ"ti. Vacanato citta sīsena niddiṭṭho samādhi bhāvetabbe so ca atisaṅkhepadesi tattā viññātumpi tāva na sukaro pageva bhāvetuṃ. Tasmā tassa vitthārañca bhāvanānayañca dassetuṃ idaṃ pañha kammaṃ hoti.
Ko samādhi? Kenaṭṭhena samādhi? Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni? Kativido samādhi? Kocassa saṃkileso? Kiṃ vodānaṃ? Kathaṃ bhāvetabbo? Samādhibhāvanāya ko ānisaṃsoti?
Tatridaṃ vissajjanaṃ: - ko samādhīti? - Samādhi bahuvido nānappakārako, taṃ sabbaṃ vibhāvayituṃ ārabbhamānaṃ vissajjanaṃ adhippe tañceva atthaṃ na sādheyya uttariñca vikhepāya saṃvatteyya, tasmā idhādhippetameva sandhāya vadāma. Kusalacittekaggatā samādhi. Kenaṭṭhena samādhīti?- Samādhānaṭṭhena samādi. Kimidaṃ1 samādhānaṃ nāma? Ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ ṭhapananti vuttaṃ hoti, [PTS Page 085] [\q 85/] tasmā yassa dhammassānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ sammā ca avikkhippamānā avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti idaṃ samādhānanti veditabbaṃ. Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānīti? - Ettha pana avikkhepa lakkhaṇo samādhi, vikkhepaviddhaṃsanaraso, avikampanapaccupaṭṭhāno, "sukino cittaṃ samādhiyatī" ti[a] vacanato pana sukhamassa padaṭṭhānaṃ. Katividho samādhīti? Avikkhepalakkhaṇena tāva ekavidho, upacāra appanāvasena duvidho. Tathā lokiyalokuttaravasena, sappīti kanippītikavasena, sukhasahagata upekkhāsahagatavasena ca. Tividho hīna majkidhima paṇitavasena, tathā savitakkasavicārādivasena, pīti sahagatādivasena, parittamahaggataappamāṇavasena ca. Catubbido dukkhā paṭipadā dandhābhiññādivasena, tathāparittaparittārammaṇādi vasena, catujjhānaṅgavasena, hānabhāgiyādivasena, kāmāvacarādi vasona, adhipativasena ca. Pañcavidho pañcakanaye pañcajhānaṅga casenāti.
Tattha ekavidhakoṭṭhāso uttānattho yeva. Duvidhakoṭṭhāse channaṃ anussatiṭṭhānānaṃmaraṇasatiyā upasamānussatiyā āhāre paṭikkūlasaññāya catudhātuvavatthānassāti- imesaṃ vasena laddha
1. Sī1 kiñcidaṃ. [A.] Dīghani- saṅgīsutta ( aññatthāpibahusu)
[SL Page 064] [\x 64/]
Cittekaggatā, yāca appanāsamādhinaṃ pubbabhāge ekaggatā, ayaṃ upacārasamādhi "paṭhamassajhānassa parikammaṃ paṭhamassa jhānassa anantarapaccayena paccayo"ti[a] ādivacanato pana yā parikammā nantarā ekaggatā, ayaṃ appanāsamādhīti- evaṃ upacārappanāvasena duvidho. Dutiyaduke-tīsu bhūmisu kusalacittekaggatā lokiyo samādhi, ahiyamaggasampayuttā ekaggātā lokuttaro samādhiti- evaṃ lokiyalokuttaravasena duvido. Tatiyaduke- catukkanaye dvisupañcakanaye tīsu jhānesu ekaggatā sappītiko samādhi, avasesesu [PTS Page 086] [\q 86/] dvīsu jhānesu ekaggatā nippītiko samādhi, upacārasamādhi pana siyāsappītiko siyā nippītikoti evaṃ sappītikanippītikavasona duvido. Catutthaduke-catukkaye tīsu pañcakanaye catusu jhānesu ekaggatā sukhasahagato samādhi, avasesasmiṃ upekkhā sahagato, upacārasamādi pana siyā sukhasahagato siyā upekkhāsahagatoti evaṃ sukhasahagata upkhosahagatavasena duvidho.
Tikesu paṭhamattike - paṭiladdhamatto hano, nātisubhāvito majjhimo, subhāvito vasippatto paṇītoti evaṃ hīnamajjhima paṇītavasena tividho. Dutiyattikepaṭhamajjhānasamādhi saddhiṃ upacārasamādhinā savitakkasavicāro, pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto, yo hi vitakkamatte yeva ādīnavaṃ disvā vicāre adisvā kevalaṃ vitakkappahāṇamattaṃ ākaṅkhamāno paṭhamajjhānaṃ atikkamati, so avitakkavicāramattaṃ samādhiṃ paṭilabhati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ- catukkanaye pana dutiyādisu pañcakanaye ca tatiyādisu tīsu jhānesu ekaggatā avitakkā vicāro samādhiti evaṃ savitakkasavicārādivasena tividho. Tatiyattike- catukkanaye ādito dvīsu pañcakanaye ca tīsu jhānesu ekaggatā pīti sahagato samādhi, tesveva tatiye ca catutthe ca jhāneekaggatā sukhasahagato samādhi, avasāne upekkhāsahagato. Upacārasamādhi pana pītisukhasahagatovā hoti upekkhāsahagato vāti- evaṃ pīti sahagatādivasena tividho. Catutthattike- upacārabhumuyaṃ ekaggatā paritto samādhi, rūpāvacarārūpāvacarakusale ekaggatā mahaggato samādhi, ariyamaggasampayuttā ekaggatā appamāno samādhīti- evaṃ parittamahaggatāppamāṇavasena tividho.
Catukkesu-paṭhamacatukke- atthi samādhi dukkhāpaṭipado dandhā bhiñño, atthi samādhi dukkhāpaṭipado khippābhiñño, atthi samādhi sukhā paṭipado dandhābiñño, atthi samādhi sukhāpaṭipado khippābhiññoti, tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati, tāva pavattā samādhibhāvanā paṭipadāti vuccati, upacārato pana paṭṭhāya yāva appanā tāva pavattā paññā abhiññāti
1. Abhi - paṭṭhāna, - paṭisambhidā- pemaka.
[SL Page 065] [\x 65/]
Vuccati. Sā panesā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti, nīvaraṇādi paccanīka dhammasamudācāragahaṇatāya kicchā, asukhāsevanāti [PTS Page 087] [\q 87/] attho, ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abiññāpi ekaccassa dandhā hoti mandā asīghappavattī, ekaccassa khippā amandā sīghappavattī, tattha yāni parato sappāyāsappāyāni ca paḷibodhūpacchedādīni pubba kiccāni ca appanākosallāni ca vaṇṇayissāma. Tesu yo asappāya sevī hoti, tassa dukkhāpaṭipadā dandhā ca abhiññā hoti. Sappāya sevino sukhāpaṭipadā khuppāca abhiññā. Yo pana pubba bhāge asappāyaṃ sevitvā aparabhāge sappāyasevī hoti, pubba bhāgevā sappāyaṃ sevitvā aparabhāge asappāyasevī, tassa vomissatā veditabbā. Tathā paḷibodhupacchedādikaṃ pubbakiccaṃ asampādetvā bhāvanamanuyuttassa dukkhāpaṭipadā hoti. Vipariyāyena sukhā. Appaṇākosallāni pana asampādentassa dandhā bhiññā hoti, sampādentassa khippā, apica taṇhā avijjāvasena samatha mipassanādikāravasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo: - taṇhādhi bhūtassahi dukkhāpaṭipadā hoti, anadhibhūtassa sukhā. Avijjādhi bhūtassaca dandhābiññā hoti, anadibhūtassa khippā. Yo ca samathe akatādhikāro, tassa dukkhāpaṭipadā hotī, katādhikārassa sukhā, yo pana vipassanāya akatādhikāro hoti, tassa dandhābhiññā hoti, katādhikārassa khippā, kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo vaditebbo: tibbakilesassa hi mudindriyassa dukkhāpaṭipadā hotidandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippābhiññā, mandakile sassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippā abhiññāti - iti imāsu paṭipadābhiññāsu yo puggalo dukkhāya paṭipadāya dandhāya ca abhiññāya samādiṃ pāpuṇāti, tassa so samādhi dukkhāpaṭipadā dandhābhiññoti vuccati. Esa nayo sesattayepiti evaṃ dukkhā paṭipadā dandhābhiññādi vasena catubbidho. Dutiya catukke- atthi samādhi paritto parittārammaṇo, atthi samādhi paritto appamāṇārammaṇo, atthi samādhi appamāṇo parittārammaṇo, atthi samādhi appamaṇo appamāṇārammaṇoti, tattha yo samādhi appaguṇo upari jhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, ayaṃ [PTS Page 088] [\q 88/] paritto, yo pana avaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayaṃ parittārammaṇo, yo paguṇo subhāvito uparijhānassa paccayo bhavituṃ sakkoti, ayaṃ appamāno, yo ca vaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayaṃ appamānārammaṇo, vuttalakkhaṇavo missatāya pana vomissakanayo veditabbotievaṃ parittaparittārammaṇādivasena catubbidho. Tatiyacatuke-vikkhambhitanīvaraṇānaṃ vitakkavicārapītisukhasamādhīnaṃ vasena pañcaṅgikaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tato vūpasantavitakkavicāraṃ tivaṅgikaṃ dutiyaṃ, tato virattapītikaṃ duvaṅgikaṃ tatiyaṃ, tato pahīṇa sukha upekkhā vedanā
[SL Page 066] [\x 66/]
Sahitassa samādhino vasena duvaṅgikaṃ catutthaṃ. Iti imesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ aṅgabhūtā cattāro samādhi honti. Evaṃ catujhānaṅgavasena catubbido. Catutthacatukke- atthi samādhi hānabhāgiyo, attha samādhi ṭhitibhāgiyo, atthi samādhi visesabhāgiyo, atthi samādhi nibbedha bhāgiyoti. Tattha paccanīkasamudācāravasena hānabhāgiyatā tadanu dhammātāya1 satiyā saṇṭhānavasena ṭhitibhāgiyatā, uparivisesādhigama vasena visesabhāgiyatā, nibbidāsahagata saññāmanasikāra samūdācāra vasena nibbedhabhāgiyatāca veditabbā yathāha: - "paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatasaññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginipaññā, tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā, avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā, nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgupasaṃhitā nibbedhabhāgini paññāti tāyapana paññāya sampayuttā samādhipi cattāro hontī"tī[a] evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidho. Pañcama catukke- kāmāvacaro samādhi- rūpāvacaro samādhi-arūpāvacarosamādhi- apariyāpanno samādhīti evaṃ cattāro samādhī. Tattha sabbāpi upacārekaggatā kāmāvacaro samādhi, pāvacarādikusalacitte kaggatā itare tayoti- evaṃ kāmāvacarādivasena catubbidho. Chaṭṭhacatukke "chandañce bhikkhū adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, [PTS Page 089] [\q 89/] ayaṃ vuccati chandasamādhi, viriyañce bhikkhuadhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, ayaṃ vuccati viriyañcodhī"ti. Cittañce bhikkhū adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, ayaṃ vuccati cittasamādhi, vīmaṃsañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhi"ti[d] evaṃ adipativasena catubbidho.
Pañcake yaṃ catukkabhede vuttaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, taṃ vitakka mattātikkamena dutiyaṃ. Vitakkavicārātikkamena tatiyanti evaṃ dvidhā bhinditvā pañca jhānāni veditabbāni. Tesaṃ aṅgabhūtā ca pañca samādhīti evaṃ pañcajhānaṅgavasena pañcavidhatā veditabbā.
Kocassa saṃkileso kiṃ vodānanti ettha pana vissajjanaṃ vibhaṅge vuttameva. Vuttaṃ hi tattha: - " saṅkilesanti hānabhāgiyo dhammo, vodānanti visesabhāgiyo dhammo"ti. Tattha paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatasaññāmanasikārā samudācaranti hāna bhāginī paññāti iminā nayena hānabhāgiyo dhammo veditabbo. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññāti iminānayena visesabhāgiyo dhammo veditabbo.
Kathaṃ bhāvetabboti- ettha pana yo tāva ayaṃ lokiya lokuttaravasena duvidhoti ādisu ariyamaggasampayutto samādhi vutto, tassa bhāvanānayo paññābhāvanānayenevasaṅgahīto.
1. Sī1. 11. Tadanudhammāya. [A]paṭisambhidā-pevakopadesa [b.] Abhi-iddhipādavibhaṅga - saṃ - ni - mahāvagga.
[SL Page 067] [\x 67/]
Paññāyahi bhāvitāya so bhāvitova hoti, tasmā taṃ sandhāya evaṃ bhāvatebboti nakiñci visuṃ vadāma. Yo panāyaṃ lokiyo so vuttanayona sīlāni visodhetvā suparisuddhe sile patiṭṭhitena, yvāssa dasasu paḷibodhesu paḷibodho atthi taṃ upacṛnditvā kammaṭṭānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānu kūlaṃ cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu aññātaraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā samādhībhāvanāya ananūrūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre viharantena khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvā sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ apariyāpentena bhāvetabboti. Ayamettha saṅkhepo. Ayaṃ pana vitthāro: - yaṃ tāva vuttaṃ yvāssa dasasu paḷibodhesu paḷibodho atthi taṃ upacchivdhitvāti ettha. [PTS Page 090] [\q 90/]
Āvāso ca kulaṃ lābho gano kammañca pañcamaṃ,
Addhānaṃ ñāti ābādho gantho iddhiti te dasāti.
Ime dasa paḷibodhā nāma.
Tattha āvāsoyeva āvāsapaḷibodho, esa nayo kulādisu, tattha āvāsoti: ekopi ovarako vuccati ekampi pariveṇaṃ sakalopi saṅghārāmo. Svāyaṃ na sabbasesava paḷibodho hoti, yo panettha navakammādisu ussukkaṃ vā āpajjati, bahubhaṇḍasanni cayo vā hoti, yena kenaci vā kāraṇena apekkhāvā paṭibaddha citto, tasseva paḷibodhe hoti na itarassa, tatridaṃ vatthu. Dve kira kulaputtā anurādhapurā nikkhamitvāthūpārāme pabbajiṃsu. Tesu eko dvemātikā paguṇaṃ katvā pañcavassiko hutvā pavāretvā pāvīnakhaṇḍarājiṃ nāma gato. Eko tattheva vasati, pācīna khaṇḍarājiṃ gato tattha ciraṃ vasivo thero hutvā cintesi: paṭisallānasāruppamidaṃṭhānaṃ, handa naṃ sahāyakassāpi ārocemīti. Tato nikkhavitvāanupubbena thūpārāmaṃ pāvisi. Pavisantaṃ yeva ca naṃ disvā samānavassikatthero paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā cattaṃ akāsi. Āgantukatthero senāsanaṃ pavisitvā cintesi: - idāni me sahāyo sappiṃ vā phāṇitaṃ vā pānakaṃ vā pesessati, ayaṃhi imasmiṃ nagare ciranivāsīti. So rattiṃ aladdhā pāto cintesi: - idāni upaṭṭhākehi pahitaṃ yāgukhajjakaṃ pesessasīti. Tampi adisvā pahiṇantā natthi paviṭṭhassa maññe dassantīti pātova tena saddhiṃ gāmaṃ pāvisi. Te dve ekaṃ vīthiṃ caritvā uluṅkamattaṃ yāguṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā piviṃsu. Tato āgantuko cintesi: - nibaddhayāgu vaññe natthi, bhatta kāle dāni manussā paṇitaṃ bhattaṃ dassantīti. Tato bhatta kālepi piṇḍāya caritva laddhameva bhuñjitvā itaro āha: - kiṃ bhante sabbakālaṃ evaṃ yāpethāti. Āmāvusotī, bhante pācīna
[SL Page 068] [\x 68/]
Khaṇḍarāji phāsukā, tattha gacchāmāti, thero nagaro nagarato [PTS Page 091] [\q 91/] dakkhiṇa dvārena nikkhamanto kumbhakāragāmamaggaṃ paṭipajji. Bataro āha: -kiṃ bhante imaṃ maggaṃ paṭipannatthāti. Nanu tvaṃ āvuso pācīnakhaṇḍarājiyā vaṇṇaṃ abhāsīti. Kiṃ pana bhante tumhākaṃ battakaṃ kālaṃ vasitaṭṭhāne na koci atirekaparikkhāro atthiti. Āmāvusomañcapīṭhaṃ saṅghikaṃ, taṃ paṭisāmitameva, aññaṃ kiñci natthīti. Mayhaṃ pana bhante kattaradaṇḍo telanāḷī upāhanattha vikāca tatthevāti tayā āvuso ekadivasaṃ vasitvā ettakaṃ ṭhapitanti, āma bhanteti, so pasannacitto theraṃ vanditvā tumhā disānaṃ bhantesabbattha araññavāsoyeva. Thūpārāmo catunnaṃ buddhānaṃ dhātunidhānaṭṭānaṃ, lohapāsāde sappāyaṃ dhammasavaṇaṃ mahācetiyadassanaṃ theradassanañca labbhati, buddhakālo viya vattati. Idheva tumhe vasathāti dutiyadivase pattacīvaraṃ gahetvā sayameva agamāsīti. Odisassa āvāso na paḷibodho hoti.
Kulanti: ñātikulaṃ vā upaṭṭhākakulaṃ vā, ekaccassa hi upaṭṭhākakulampi sukhite sukhitoti ādinā nayena saṅsaṭṭhassa viharato paḷibodho hoti, so kulamānusakehi vinā dhammasavaṇāya sāmantavihārampi na gacchati. Ekaccassa mātāpitaropi paḷibodhāna honti. Koraṇḍakavihāravāsittherassa bhāgiṇeyya dahara bhikkhuno viya. So kira uddesatthaṃ rohaṇaṃ agamāsi, therabhaginīpi upāsikā sadā theraṃ tassa pavattiṃ pucchati, thero ekadivasaṃ daharaṃ ānessāmīti rohaṇābimuko pāyāsi. Daharopi ciraṃ me idha vutthaṃ, upajjhāyaṃ dāni passitvā upāsikāya ca pavattiṃ ñtvā āgamissāmīti rohaṇato nikkhami. Te ubhopi gaṅgātīre samā gacchiṃsu. So aññatarasmiṃ rukkhamule therassa vattaṃ katvā kuhiṃ yāsīti pucchito tamatthaṃ ārocesi. Thero suṭṭhu te kataṃ, upāsikāpi sadā pucchati, ahampi etadatthameva āgato, gaccha tvaṃ ahaṃ pana idheva imaṃ vassaṃ vasissāmīti taṃ uyyojesi. [PTS Page 092] [\q 92/] so vassu panāyikadivaseyeva taṃ vihāraṃ patto, senāsanampissa pitarā kāritameva pattaṃ, athassa pitā dutiyadivase āgantvā kassa bhante amhākaṃ senāsanaṃ pattanti pucchanto āgantukadaharassāti sutvā. Taṃ upasaṅkamitvā vanditvā āha: - bhante amhākaṃ senāsane vassaṃ upagatassa vattaṃ atthiti. Kiṃ upāsakāti? Temāsaṃ amhākaṃ yeva ghare bhikkhaṃ gahetvā pavāretvā gamanakāle āpucchitabbanti. So tuṇhī bhāvena adhivāsesi, upāsakopi gharaṃ gantvā amhākaṃ āvāse eko āgantako ayyo upa gato, sakkaccaṃ upaṭṭhātabboti āha. Upāsikā sādhuti sampaṭicchitvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādesi. Daharopibhatta kāle ñātigharaṃ agamāsi. Na naṃ koci sañjāni, so temāsampi
[SL Page 069] [\x 69/]
Tattha piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā vutthavasso ahaṃ gacchāmīti āpucchi. Athassa ñātakā svebhante gacchissathāti dutiyadivase ghareyeva bhojetvā telanāḷiṃ pūretvā ekaṃ guḷapiṇḍaṃ navahatthañca sāṭakaṃ datvā gacchatha bhanteti āhaṃsu. So anumodanaṃ katvārohaṇābimukho pāyāsi, upajjhāyo. Pissa pavāretvā paṭipathaṃ āgacchanto pubbe diṭṭhaṭṭhāne yeva taṃ addassa. So añña tarasmiṃ rukkhamūle therassa vattaṃ akāsi. Atha naṃ thero pucchi: - kiṃ bhadumukha diṭṭhā te upāsikāti, so āma bhanteti sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā tena telena therassa pāde makkhetvā guḷena pānakaṃ katvā pāyetvā tampi sāṭakaṃ therasseva datvā theraṃ vanditvā mayhaṃ bhante rohaṇaṃ yeva sappāyanti agamāsi. Theropi vihāraṃ āgantvā dutiyadivase koraṇḍakagāmaṃ pāvisi. Upāsikāpi mayhaṃ bhāti mama puttaṃ gahetvā idāni āgacchati idāni āgacchatīti sadā maggaṃ olokayamānāva tiṭṭhati. Sā taṃ ekaka meva āgacchantaṃdisvā mato me maññe putto yaṃ thero eka kova āgacchatīti, therasasa pādamūle patitvā va paridevamānā parodi. Thero nu daharo appicchatāya attānaṃ. Ajānā petvāva gatoti taṃ samassāsetvā [PTS Page 093] [\q 93/] sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā pattatthavikato taṃ sāṭakaṃ nīharitvā dassesi. Upāsikā pasīditvā puttena gatadisābhimukhā urena nipajjitvā namassamānā āha: - mayhaṃ puttasadisaṃ vata maññe bhikkhuṃ kāyasakkhiṃ katvā bhagavā ratha vinītapaṭipadaṃ nālakapaṭipadaṃ tuvaṭakapaṭipadaṃ catupaccayasantosa bhāvanārāmatādīpakaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadañca desesi, vijāta mātuyā nāma gehe temāsaṃ bhuñjamānopi ahaṃ putto tvaṃ mātāti na cakkhiti, aho acchariyamanussoti. Evarūpassa mātā pitaropi paḷibodhā na honti, pageva aññaṃ upaṭṭhākakulanti. Lābhoti; cattāro paccayā, te kathaṃ paḷibodhā honti? Puñña vantassa hi bhikkhuno gatagataṭṭhāne manussā mahāparivāre paccaye denti. So tesaṃ anumodento dhammaṃ desento samaṇadhammaṃ kātuṃ okāsaṃ na labhati. Arunuggamanato yāva paṭhamayāmo tāva manussasaṃsaggo na upacchijjati. Puna balava paccūse yeva bāhulikapiṇḍapātikā āgantvā bhante asuko upāsako upāsikā amacco amaccadhītā tumhākaṃ dassanakāmāti vadanti. So gaṇhāvuso pattacīvaranti gamanasajjova hoti niccabyāvaṭo, tassevaṃ te jaccayā paḷibodhā honti. Tena gaṇaṃ pahāya yattha naṃ najānanti tattha ekakena caritabbaṃ. Evaṃ so paḷibodho upacchijjatīti. Gaṇoti; suttantikagaṇo vā ābhidhammikagaṇo vā, yo tassa uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dento samaṇadhammassa okāsaṃ na labhati, tasseva gaṇo paḷibodho hoti, tena so evaṃ upacchinditabbo. Sace tesaṃ bhikkhūnaṃ bahūṃ
[SL Page 070] [\x 70/]
Gahitaṃ1 hoti, appaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ niṭṭhapetvā araññaṃ pavisi tabbaṃ. Sace appaṃ gahitaṃ bahuṃ avasiṭṭhaṃ, [PTS Page 094] [\q 94/] yojanato paraṃ agantvā antoyojanaparicchede aññaṃ gaṇavācakaṃ upasaṅkamutvā ime āyasmā uddesādihi saṅgaṇhatuti vattabbaṃ. Evampi alabhamānena mayhaṃ āvuso ekaṃ kiccaṃ atthi, tumhe yathāphāsu kaṭṭhānāni gacchathāti gaṇaṃ pahāya attano kammaṃ kātabbanti. Kammanti; navakammaṃ, taṃ karontena vaḍḍhakī ādīhi laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, katākate ussukkaṃ āpajjitabbanti sabbathāpi2 paḷibodho hoti, sopi evaṃ upacchinditabbo, sace appaṃ avasiṭṭhaṃ hoti niṭṭhāpetabbaṃ sace bahuṃ saṅghikañce navakammaṃ saṅghassa vā saṅghabhārahārakabhikkhūnaṃ vā niyyādetabbaṃ, attano santakaṃ ce attano bhārahārakānaṃ niyyādetabbaṃ, tādisealabhantena saṅghassa pariccajitvā gantabbanti. Addhānanti; maggagamanaṃ, yassa hi katthaci pabbajjāpekkho vā hoti, paccaya jātaṃ vā kiñci laddhabbaṃ hoti, sace taṃ alabhanto na sakkoti adivāsetuṃ, araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontassāpi gamikacittaṃ nāma duppaṭivinodāyaṃ hoti, tasmā gantvā taṃ kiccaṃ tīretvāva samaṇa dhamme ussukkaṃ kātabbanti. Ñātīti; vihāre ācariyupajjhāya saddhivihārika antevāsika samānupajjhāyaka samānācariyakā, ghare mātāpitābhātāti evamādikā, te gilānā imassa paḷibodhā honti, tasmā so paḷibodho upaṭṭhahitvā tesaṃ pākatikakaraṇena upacchinditabbo. Tattha upajjhāyo tāva gilānosace lahuṃ na viṭṭhāti yāvajivampi paṭijaggitabbo, tathā pabbajjācariyo upa sampadācariyo saddhivihāriko upasmapāditabbajjāpita antevāsika samānupajjhāyakā ca, nissayācariya uddesācariya nissayante vāsika uddesantevāsika samānācariyakā pana yāva nissaya uddesā anupacchinnā tāva paṭijggitabbā, pahontena tato uddhampi paṭijaggitabbā eva. Mātāpitusu upajjhāye viya paṭipajjitabbaṃ, sacepihi te rajje ṭhitāhonti puttatoca upaṭṭhānaṃ paccāsiṃ santi, [PTS Page 095] [\q 95/] kātabbameva, atha tesaṃ bhesajjaṃ natthi, attano santakaṃ dātabbaṃ. Asati bhikkhācariyāya pariyesitvāpi dātabbameva. Bhātu bhaginīnaṃ pana tesaṃ santakameva yojetvā dātabbaṃ, sace natthi attano santakaṃ tāvakālikaṃ datvā paccā labhantena gaṇhi tabbaṃ alabhantena na vodetabbā. Aññātakassa bhaginiyā sāmi kassa bhesajjaṃ neva kātuṃ na dātuṃ vaṭṭati tuyhaṃ sāmikassadehīti vatvā pana bhaginiyā dātabbaṃ. Bhātujāyāyapi eseva nayo. Tesaṃ pana puttā imassa ñātakāyevāti tesaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ābādhoti; yo koci rogo, so bādhamāno baḷibodo
1. Sī1. 11. 111 Gataṃ 2. Ma 11 sabbadā.
[SL Page 071] [\x 71/]
Hoti. Tasmā bhesajjakaraṇena upacchinditabbo, sace pana kati pāhaṃ bhesajjaṃ karontassāpi na vūpasammati. Nāhaṃ tuyhaṃ dāso na bhatako taṃ yevamhi posento anamatagge saṃsāravaṭṭe dukkhappattoti attabhāvaṃ garahitvā samaṇadhammo kātabboti. Ganthoti; pariyattipariharaṇaṃ. Taṃ sajjhāyādihi niccavyāvaṭasseva paḷibodho hoti, na itarassa tatrimāni vatthūni. Majjhimabhāṇaka devatthero kira malayavāsīdevatttharassa santikaṃ gantvā kammaṭṭhānaṃ yāci. Thero kīdisosi āvuso majjhimo nāmesa dupparihāro, mūlapaṇṇāsaṃ sajjhāyantassa majjhimapaṇṇāsako āgacchati, taṃ sajjhāyantassa upari paṇṇāsako, kuto tuyhaṃ kammaṭṭhānanti. Bhante tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ labhitvā puna na olokessāmīti kammaṭṭhānaṃ gahetvāekūnavīsativassāni sajjhāyaṃ akatvā vīsatime vasse arahattaṃ patvā sajjhāyatthāya āgatānaṃ bhikkhūnaṃ vīsatiṃ me āvuso vassāni pariyattiṃ [PTS Page 096] [\q 96/] ano lokentassa, api ca kho kataparicayo ahaṃ ettha ārabhathāti vatvā ādito paṭṭhāyayāva pariyosānā ekabyañjanepissa kaṅkhā nāhosi. Kāraliyagirivāsī nāgattheropi aṭṭhārasavassāni pariyattiṃ chaḍḍetvā bikkhūnaṃ dhātūkathaṃ uddisi. Tesaṃ gāmavāsikatthe rehi saddhiṃ saṃsandentānaṃ etapañhopi uppaṭipāṭiyā āgato nāhosi. Mahāvihārepi tipiṭikacūḷābhayatthero nāma aṭṭhakathaṃ anuggahetvāva pañcanikāyamaṇḍale tīṇi piṭakāni parivattessā mīti suvaṇṇaberiṃ pahārāpesi, bhikkhūsaṅgho katamācariyānaṃ uggaho, attano ācariyuggahaṃ yeva vadatu, itarathā vattuṃ na demāti āha. Upajjhāyopi naṃ attano apaṭṭhānaṃ āgataṃ pucchi: tvaṃ āvuso bheriṃ paharāpesīti. Āma bhante, kiṃ kāraṇāti, pariyattiṃ bhante parivattessāmīti. Āvusoabhaya ācariyā imaṃ padaṃ kathaṃ vadantīti? Evaṃ vadanti bhanteti, thero huṃ'ti paṭibāhi. Puna so aññena aññena pariyāyena evaṃ vadanti bhanteti tikkhattuṃ āha. Thero sabbaṃ huṃtiṃ paṭibāhitvā āvuso tayā paṭhamaṃ kathito yeva ācariyamaggo ācariyamukhato pana anuggahitattā evaṃ ācariyā vadantīti saṇdhātuṃ nāsakkhi. Gaccha attano ācariyānaṃ santiko sunihīti. Kuhiṃ bhante gacchāmīti. Gaṅghāyaparato rohaṇajāpade tulādhārapabbata vihāre sabbapariyattiko dhammarakkhitatthero nāma vasati, tassa santikaṃ gacchāti. Sādhu bhanteti theraṃ vanditvā pañcahi bhikkhū satehi saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā nisidi tero kasmā āgatositi pucchi. Dhammaṃ sotuṃ bhanteti. Āvuso abhaya
1. Pī 1. 11 Karuliyagirivāsī.
[SL Page 072] [\x 72/]
Dīghamajjhimesu maṃ kālona kālaṃ pucchanti, avasesaṃ pana me tiṃ samattāni vassāni naolokitapubbaṃ, api ca tvāṃ rattiṃ mama santike parivattehi, ahaṃ te divā kathayissāmīti. So dādhu bhanteti tathā akāsi. Pariveṇadvāre mahāmaṇḍapaṃ kāretvā gāmavāsino divase divase dhammasavaṇāya āgacchanti. Thero rattiṃ parivattitaṃ divā kathayanto [PTS Page 097] [\q 97/] anupubbena desanaṃ niṭṭhapetvā abhayattherassa santike taṭṭikāya nisīditvā āvuso mayhaṃ kammaṭṭhānaṃ kathehīti āha. Bhante kiṃ bhaṇatha, nanu mayā tumhāka meva santike sutaṃ, kimahaṃ tumhehi aññātaṃ kathessāmīti. Tato naṃ thero añño esaāvuso adigatamaggo1 nāmāti āha, abhayatthero kira tadā sotāpanno hoti. Athassa so kammaṭṭhānaṃ datvā āgantvā lohapāsāde dhammaṃ parivattento thero parinibbutoti assosi, sutvā āharathāvuso pattacīvaranti. Cīvaraṃ pārupitvā anucchiviko āvuso amhākaṃ āvariyassa ara hattamaggo, ācariyo no āvuso uju ājānīyyo, so attano dhammantevāsikassa santike tamṭikāya nisīditvā mayhaṃ. Kammaṭṭhānaṃ kathehīti āha, anucchaviko āvuso therassa arahatta maggoti. Evarūpānaṃ gavtho paḷibodho na hotīti. Iddhiti; pothujjanikā iddhi, yā hi uttānaseyyakadārako viya taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti, appamattakeneva bhijjati, sā pana vipassanāya paḷibodho hoti, na samādhissa, samādhiṃpatvā pattabbato. Tasmā vipassanatthikena iddhipaḷibodho upacchindi tabbo, itarena avasesāti. Ayaṃ tāva paḷibodhakathāya vitthāro.
Kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti: ettha pana duvidhaṃ kammaṭṭhānaṃ, sabbatthakakammaṭṭhānaṃ pārihāriyakammaṭṭhānañca tattha sabbatthakakammaṭṭhānaṃ nāma: bhikkhusaṅghādisu mettā maraṇasatica, asubhasaññātipi eke, kammaṭṭhānikena hi bhikkhunā paṭhamaṃtāva paricchinditvā sīmaṭṭhakabhikkhusaṅghe sukhitā hontu abyāpajjhāti mettā bhāvetabbā, tato sīmaṭṭhakadevatāsu, tato gocara gāmamhi issarajane, tato tattha manusse upādāya sabbasattesu, po hi bhikkhūsaṅghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittaṃ2 janeti, athassa te sukhasaṃvāsā honti. Sīmaṭṭhakadevatāsu ttoya mudu katacittāhi devatāhi dhammikāya rakkhāya susaṃvihitārakkho [PTS Page 098] [\q 98/] hoti. Gocaragāmamhi issarajane mettāya mudukatacittasantānehi3 issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhita parikkhāro hoti. Tattha manussesu mettāya pasāditacittehi tehi aparibhuto hutvā vicarati. Sabbasattesu mettāya sabbattha appaṭihatacāro hoti.
1. Sī1. 11 Gatakassa. 2. Si 11 mudukatacittataṃ saha ma 1. Mudukacittataṃ 3. Ma.. Mudukatasantānehi.
[SL Page 073] [\x 73/]
Maraṇasatiyā pana avassaṃ mayā maritabbanti cintento1 anesanaṃ pahāya uparūpari vaḍhemānasaṃvego anolīnavuttiko hoti. Asubhasaññā paricitacittassa panassa dibbānipiārammaṇāni lobha vasena cittaṃ na pariyādiyanti. Evaṃ pahūpakārattā sabbatta atthayitabbaṃ icchitabbanti ca adippetassa yogānuyogakammassa ṭhānañcāti sabbatthaka kammaṭṭhānanti vuccati. Cattāḷīsāya pana kammaṭṭhānesu yaṃ yassa caritānukūlaṃ taṃ tassa niccaṃ parihari tabbattā, uparimassa ca uparimassa ca bhāvanā kammassa padaṭṭhānattā, pārihāriyakammaṭṭhānanti vuccati. Iti emaṃ duvidhampi kammaṭṭhānaṃ yo deti ayaṃ ammaṭṭhānadāyako nāma. Taṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittanti.
Piyo garūbhāvanīyo vattāca vacanakkhamo, gambhīrañca kathaṃ kattā nocaṭṭhāne niyojayeti.
Evamādiguṇasamannāgataṃ ekantahitesiṃ2 vuddhipakkhe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ. "Mamaṃ hi ānanda kalyāṇamittaṃ āgamma jāti dhammā sattā jātiyā parimuccanti"ti[a] ādivacanato pana sammā sambuddhoyeva sabbākārasampanno kalyāṇamitto, tasmā tasmiṃ sati tasseva bhagavato santike gahitaṃ kammaṭṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Parinibbute pana tasmiṃ asītiyā mahāsāvakesu yo dharati, tassa santike gahetuṃ vaṭṭati. Tasmimpi asati yaṃ kammaṭṭhānaṃgahetukāmo hoti, tasseva vasena catukkapañca kajjhānāni nibbattetva jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā āsavakkhayaṃ pattassa khīṇāsavassa santike gahetabaṃ. Kiṃ pana khīṇāsavo ahaṃ khīṇāsavoti attānaṃ pakāsetīti? Kiṃ vattabbaṃ, kārakābhāvaṃ hi jānitvā pakāseti. Nanu assaguttatthero āraddhaṃ imassa bhikkhuno [PTS Page 099] [\q 99/] kammaṭṭhānaṃ kārako3 ayanti jānitvā ākāse cammakhaṇḍaṃ paññāpetvā tattha pallaṅkena nisinno kammaṭṭhānaṃ kathesīti. Tasmā sace khīṇāsavaṃ labhati, iccetaṃ kusaṃla. No ce labhati, anāgāmi sadāgāmi sotāpanna jhāna lābhi puthujjana tipiṭakadhara dvipiṭakadhara ekapimakadharesu purimassa purimassa santike. Ekapiṭakadharepi asati yassa ekasaṅgītipi aṭṭha kathāya saddhiṃ paguṇā, sayañca lajji hoti, tassa santike gahe tabbaṃ. Evarūpo hi tantidharo maṃsānurakkhako paveṇi pālako ācariyo ācariyamatikova hoti, na attanomatiko teneva porāṇakattherā lajji rakkhissati, lajji rakkhissatīti āhaṃsu. 4 Pubbe vuttakhīṇāsavādayo cettha attanā adhigata
1. Ma. Avassaṃcaritabbanti 2. Ma 1 ekantena hitesiṃ 3. Sī1. 11. Āraddha kammaṭhānassa bhikkhuno kammaṭhānakārako. 4. Ma. 11. Nikkhantuṃ āhaṃsu [a.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.
[SL Page 074] [\x 74/]
Maggameva ācikkhanti, bahussuto pana taṃ taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā uggahaparipucchānaṃvisodhitattā ito citoca suttañca kāraṇañca sallakkhetvā sappāyāsappāyaṃ yojtvo gahānaṭṭhāne gacchanto mahāhatthi viya mahāmaggaṃ dassento kammaṭṭhānaṃ kathessati. Tasmā evarūpaṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasgamitvā tassa vattapaṭivattaṃ katvā kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ. Sace pana taṃ ekavihāreyeva labhati. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, yattha so vasati tattha gantabbaṃ. Gacchantena ca na dhotamakkhitehi pādehi upāhanā āruhitvā chattaṃ gahetva telanāḷimadhuphāṇitādīni gāhāpetvā antevāsikaparivutena gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana pūretvā attano pattacīvaraṃ sayameva gahetvā antarāmagge yaṃ yaṃ vihāraṃ pavisati sabbattha vatta paṭivattaṃ kurumānena sallahukaparikkhārena paramasallekhavuttinā hutvā gantabbaṃ, taṃ mihāraṃ pavisantena antarā magge yeva dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ kārāpetvā gahetvā pavisitabbaṃ, na ca muhuttaṃ vissamitvā padādhovanamakkhanādīni katvā ācariyassasantikaṃ gamissāmīti aññaṃ parivenaṃ pavisitabbaṃ, kasmā? Sace hissa tatra ācariyassa visabhāgā bhikkhū bhaveyyuṃ, te āgamanakāraṇaṃ pucchitvā ācariyassa avaṇṇaṃ pakāsetvā naṭṭhosi sace tassa santikaṃ [PTS Page 100] [\q 100/] āgatoti vippaṭisāraṃ uppādeyyuṃ yena tatova ṭinivatteyya, tasmā ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā ujukaṃ tattheva gantabbaṃ. Sace ācariyo daharataro hoti. Pattacīvarapaṭiggahaṇādini na sāditabbāni, sace buḍḍhataro hoti gantvā ācariyaṃ vanditvā ṭhātabbaṃ, nikkhipāvuso pattacīvaranti muttena nikkhipitabbaṃ, pānīyaṃ pivāti vuttena saco icchati pātabbaṃ, pāde dhovātivuttena na tāva dhovitabbā, sacehi ācariye ābhatamudakaṃ bhaveyya na sāruppaṃ siyā. Dhovāvuso na mayā ābhataṃ aññehi ābhatanti vuttena pana yattha ācariyo na passati evarūpe paṭicchanne vā okāse abbhokāsavihārassāpi vā ekamante nisīditvā pādā dhovitabbā. Sace ācariyo tela nāḷiṃ āharati uṭhahitvāubhogi hatthehi sakkaccaṃ gahetabbā, sacehi na gaṇheyya ayaṃ bhikkhu ito eva paṭṭhāya sambhogaṃ kopetīti ācariyassa aññathattaṃ bhaveyya. 1 Gahetvā pana na āditova pādā makkhetabbā, sacehi taṃ ācariyassa gattabbhañjana telaṃ bhaveyya na sāruppaṃ siyā. Tasmā paṭhamaṃ sīsaṃ makkhetvā dhandhādini makkhetabbāni. Sabbapārihāriyatelamidaṃ āvuso pādepi makkhehīti vuttena pana pāde makkhetvā imaṃteḷanāḷiṃ ṭhapemi bhanteti vatvā ācariye gaṇhante dātabbā āgatadiva
1. Sī11. 111. Ācariyassa bhaveyya.
[SL Page 075] [\x 75/]
Sato paṭṭhāya kammaṭṭhānaṃ me bhante katheta iccevaṃ na vattabbaṃ. Dutiyadivasato panapaṭṭhāya sace ācariyassa pakati upaṭṭhāko atthi. Taṃ yācitvā vattaṃ kātabbaṃ. Sace yācitopi na deti, okāse laddheyeva kātabbaṃ, karontena ca khuddhaka majjhimamahantāni tīṇi dantakaṭṭhāni upanāmetabbāni, sītaṃ uṇhanti duvidhaṃ mukhadhovanaudakañca nahānodakañca paṭiyāde tabbaṃ. Tato yaṃ ācariye tīṇi divasāni paribhuñjati, tādisameva niccaṃ upanāmetabbaṃ1, niyamaṃ akatvā yaṃ vā taṃ vā pari bhuñjantassa yathāladdhaṃ upanāmetabbaṃ, kiṃ bahunā vuttena. Yaṃ taṃ bhagavatā. "Antevāsikena bhikkhave ācariyamhi [PTS Page 101] [\q 101/] sammā vattitabbaṃ, tatrāyaṃ sammā vattanākālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ, sace yāgu hoti bhājanaṃ dhodhitvā yāgu upanāmetabbā"ti[a] ādikaṃ khandhake sammā vattaṃ paññattaṃ taṃ sabbampi kātabbaṃ. Evaṃ vattasampattiyā garuṃ ārādhayamānena sāyaṃ vanditvā yāhīti vissajjitena gantabbaṃ, yadā so kissa āgatosīti pucchati, tadā āgamana kāraṇaṃ kathetabbaṃ. Sace so neva pucchati vattaṃ pana sādiyati dasa he vā pakkhe vā vītivatte ekadivasaṃ vissajjitenāpi agantvā okāsaṃ kāretvā āgamanakāraṇaṃ ārocetabbaṃ, akāle vā gantvā kimatthaṃ āgatositi puṭṭhena ārocetabbaṃ. Sace so pātopa āgacchāti vadati, pātova gantabbaṃ. Sace panassa tāyaṃ velāyaṃ pittābādhena vā kucchi pariḍayhati aggi mandatāya vā bhattaṃ na jirati añño vā koci rogo bādhati. Taṃ yathābhūtaṃ āvikatvā attano sappāyavelaṃ ārocetvā tāya valoya upasaṅkamitabbaṃ, asappāyavelāyaṃ hi vuccamānampi kammaṭṭhānaṃ na sakkā hoti manasa kātunti. Ayaṃ "kamhaṭṭhāna dāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā"ti - etthavitthāro.
Idāni attano cariyānukūlanti ettha - cariyāti -cha cariyā, rāgacariyā desacariyā mohacariyā saddhācariyā buddhicariyā vitakka cariyāti, keci pana rāgādīnaṃ saṃsaggasannipātavasena aparāpicatasso, tathā saddhādīnanti imāhi aṭṭhahi saddhiṃ cuddasa icchanti. Evampana bhede vuccamāne rāgādīnaṃ saddhādīhipi saṃsaggaṃ katvā anekacariyāhonti, tasmā saṅghepena chaḷeva cariyā veditabbā cariyā pakati ussannatāti atthato ekaṃ, tāsaṃ vasena chaḷeva [PTS Page 102] [\q 102/] puggalā honti rāgacarito dosacarito mehacarito saddhācarito buddhicarito vitakkacaritoti. Tattha yasmā rāgacaritassa kusalappavattisamaye saddhā balavatī hoti, rāgassa āsannaguṇattā.
1. Sī11. Upaṭṭhapetabbā. [A.] Mahāvagga-pārivāsikabandhaka.
[SL Page 076] [\x 76/]
Yathā hi akusalapakkhe rāgo sinuddho nāti luko, evaṃ kusala pakkhe saddhā. Yatha rāgo vatthukāme pariyesati, evaṃ saddhā sīlādi guṇe, yathā rāgo ahitaṃ na pariccajati evaṃ saddhā hitaṃ na pariccajati, tasmā rāgacaritassa saddhācarito sabhāgo. Yasmā pana dosacaritassa kusalappavattisamaye paññā balavatī hoti, dosassa āsannaguṇatatā. Yathā hi akusalapakkhe doso nussineho na ārammaṇa allīyati, evaṃ kusalapakkhe paññā. Yathā ca doso abhūtampi2 dosameva pariyesati, evaṃ paññā bhūtaṃ dosameva pariyesati. Yathā doso sattaparivajjanākārena pavattati, evaṃpaññā saṅkhāraparivajjanā kārena. Tasmā dosacaritassa buddhi carito sabhāgo. Ymā pana mohacaritassa anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya vāyamamānassa yebhūyyena antarāya karā vitakkā uppajjanti, mohassa āsannalakkhaṇattā. Yathāhi moho parivyākulakāya anavaṭṭhito, evaṃ vitakko nānappakāravitakkanatāya. Yathāca moho apariyogāhanatāya cañcalo, tathā vitakko lahuparikappanatāya. Tasmā mohacaritassa vitakkacarito sabhāgoti. Apare taṇhā māna duṭṭhivasena aparāpi tussocariyā vadanti, tattha taṇhā rāgo yeva mano ca taṃ sampayuttoti tadubhayaṃ rāgacariyaṃ nātivattati. Mohanidānattā ca diṭṭhiyā diṭṭhicariyā mohacariyameva aṭupatati.
Tā panetā cariyā kiṃ nidānā? Kathañca jānitabbaṃ? Ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosādisu aññataracarito kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti? Tatra purimā tāva tisso cariyā pubbā ciṇṇanidānā dhātudosanidānācāti ekacce vadanti, pubbe kira iṭṭhappayogasubhakammabahulo rāgacarito hoti saggā vā cavitvā idhūpapanno, pubbechedana vadhabandhana verakammabahulo dosa carito hoti nirayanāgayonīhi vā cavitvā idhūpapanno, [PTS Page 103] [\q 103/] pubbe majjapānabahulo sutaparipuccā vihīno ca mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti. Evaṃ pubbāviṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito hoti paṭhavīdhātuyā ca āpodhātuyāca, itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā dosacarito, sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti, vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito, vātādhiko vā rāgacaritoti, evaṃ dhātudosa nidānāti vadanti. Tattha yasmā pubbe iṭṭhappayoga subhakammabahulāpi saggā cavitvā idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāyeva honti. Itare vā dosa mohacaritā, evaṃ dhātunañca yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi, dosa
2. Ma. 11. Abhūtaṃ.
[SL Page 077] [\x 77/]
Niyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi ca pubbāparaviruddhaveva saddhācariyādisu ca ekissāpi nidānaṃ na vuttameva, tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacanaṃ. Ayaṃ panettha aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayo: - vuttaṃ hetaṃ ussadakittane-" ime sattā pubbahetuniyāmena lobhussadā dosussadā mohussadā alobhussadā adosussadā amohussadā ca honti. Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti alobho mando, adosāmohā balavanto dosamohā vandā, tassa mando alobo lobhaṃ pariyādutuṃ na sakkoti, adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti. Tasmā so tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti sukhasīlo akkodhano paññavāpa vajirūpamañāṇo. Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti alobhādosā mandā, amoho ca balavā mohomandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca paññavā panahoti rajirūpamañaṇo, dattābhayatthero viya. Yassa kammā yūhanakkhaṇe lobhaadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva dandho ca sīlako pana hoti akkodhano, tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobha dosamohā balavanto honti alobhādayo mandā, so purima nayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho ca, [PTS Page 104] [\q 104/] yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti aduṭṭho sīlakoca, davdho pana hoti. Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohi balavanto honti itare mandā, so purima nayeneva aluddho ceva hoti paññavāca, duṭṭho pana hoti kodhano. Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādayo balavanto honti lobhādayo mandā, so purimanayeneva mahā saṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hotī"ti. Ettha ca yo luddhoti vutto ayaṃ rāgacarito, duṭṭhadandhā dosa mohacaritā, paññavā buddhicarito, aluddhāduṭṭhā pasannapakatitāya saddhācaritā. Yathāvā amohaparivārona kammunā nibbatto buddhi carito, evaṃ balavasdhāparivārena kammunā nibbatto saddhā carito, kāmavitakkādiparivārena kammunā nibbatto vitakkacarito, lobhādinā vomissaparivārena kammunā nibbatto vomissaciritoti. Evaṃ lobhādisu aññataraññataraparivāraṃ paṭisandhijanakaṃ kammaṃ cariyānaṃ nidānanti veditabbaṃ. [SL Page 078] [\x 78/]
Yaṃ pana vuttaṃ kathañca jānitabbaṃ ayaṃ puggalo rācari toti ādi, tatrāyaṃ nayo.
Iriyāpathato kiccā bhojanā dassanādito,
Dhammappavattito ceva cariyāyo vibhāvayeti.
Tattha iriyāpathatoti- rāgacarito hi pakatigamanena gacchanto cāturiyena gacchati, sanikaṃ pādaṃ nikkhipati, samaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, ukkuṭikañcassa padaṃ hoti. Dosacarito padāggehi khaṇanto viya gacchathi, sahasā pādaṃ nikkhipati, sahasā uddharati, anukkaḍḍhitañcassa padaṃ hoti. Mohacarito parivyākulāya gatiyā gacchati, chamhito viya pādaṃ nikkhipati, chamhato viya uddharati, [PTS Page 105] [\q 105/] sahasānupīḷitañcassa daṃ hoti, vuttampi cetaṃ māgandiya suttuppattiyaṃ.
Rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave
Duṭṭhassa hoti anukaḍḍhitaṃ padaṃ,
Mūḷhassa hoti sahasānupīḷitaṃ
Vivattacchaddassi damīdisaṃ padanti. [A]
Ṭhānampi rāgacaritassa pāsādikaṃ hoti madhurākāraṃ, dosacari tassa thaddhākāraṃ, mohacaritassa ākulākāraṃ. Nissajjāyapi esevanayo, rāgacarito ca ataramāno samaṃ seyyaṃ paññā petvā sanikaṃ nipajjitvā aṅgapaccaṅgāni samodhāya pāsādikena ākārena sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca sīghaṃ vuṭṭhāya saṅkito viya sanikaṃ paṭivacanaṃ deti. Dosacarito taramāno yathā tathā vā seyyaṃ paññāpetvā pakkhittakāyo bhākuṭikaṃkatvā sayati, vuṭṭhā piyamāno ca sīghaṃ vuṭṭhāya kupito viya paṭivacanaṃ deti. Moha carito dussaṇṭhānaṃ seyyaṃ paññāpetvā vikkhittakāyo bahulaṃ adhomuko sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca huṃkāraṃ karonto dandhaṃ vuṭṭhāti. Saddhācaritādayo pana yasmā rāgacaritādīnaṃ sabhāgā, tasmā tesampi tādisova iriyāpatho hotīti, evaṃ tāva iriyā pathato cariyāyo vibhāvaye. Kiccāti sammajjanādīsu ca kiccesurāgacarito sādhukaṃ sammajjaniṃ gahetvā ataramāno mālikaṃ avippakiranto sinduvārakusumasavtharamiva santharanto suddhaṃ samaṃ sammajjati. Dosacarito gāḷhaṃ sammajjaniṃ gahetvā taramāna rūpo ubhatovālikaṃ ussādento kharena saddena asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Mocarito sithilaṃ sammajjaniṃ gahetvā sampari vattakaṃ āloḷayamāno asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Yathā sammajjane evaṃ cīvaradhovana rajanādisupi sabbakiccesu. Nipuṇamadhurasama sakkaccakārī rāgacarito, gāḷhatthaddhavisamakāri dosacarito.
[A.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.
[SL Page 079] [\x 79/]
Anipuṇa parivyākulavisamāparicchinnakārī [PTS Page 106] [\q 106/] mohacarito. Cīvara dhāraṇampi ca rāgacaritassa nāti gāḷhaṃ nitisithilaṃ hoti pāsādikaṃ parimaṇḍalaṃ, dosacaritassa atīgāḷhaṃ aparimaṇḍalaṃ, mohacaritassa sithila parivyākulaṃ. Saddhācaritādayo tesaṃ yevānusārena vedi tabbā, taṃ sabhāgattāti. Evaṃ kiccato cariyāyo vibhāvaye. Bojanāti rāgacarito siniddhamadhurabojanappiyo hoti. Bhuñjamāno ca nātimahantaṃ parimaṇḍalaṃ ālopaṃ katvā rasapaṭisaṃvedi1 ataramāno bhuñjati, kiñcidevaca sāduṃ labhitvā somanassaṃ āpajjati, dosacarito lūkhaambilabhojanappiyo hoti. Bhuñjamāno ca mukhapūrakaṃ ālopaṃ katvā arasapaṭisaṃvedi taramāno bhuñjati, kiñcideva ca asāduṃ labhitvā domanassaṃ āpajjati. Mohacarito aniyataruciko hoti. Bhuñjamāno ca aparimaṇḍalaṃ parittamālopaṃ katvā bhājane chaḍḍento mukhaṃ makkhento vikkhittacitto taṃ taṃ vitakkento bhuñjati. Saddhācāritādayopi tesaṃ yevānusārena veditabbā taṃ sabhā gattāti. Evaṃ bhojanato cariyāyo vibhāvaye. Dassanādi totirāgacarito īsakampi manorama rūpaṃ disvā vimhayajāto viya ciraṃ oloketi, parittepi guṇe sajjati, bhūtampi dosaṃ na gaṇhāti, pakkamantopi amuccitukāmova hutvā sāpekkho pakkamati. Dosacarito īsakampi amanoramaṃ disvā kilanta rūpo viya na ciraṃ oloketi, parittepi dose paṭibhaññati, bhūtampi guṇaṃ na gaṇhāti, pakkamantopi muñcitukāmova hutvā anapekkho pakkamati, mohacarito yaṃ kiñci rūpaṃ disvā para paccayiko hoti paraṃ nindantaṃ sutvā nindati pasaṃsantaṃ sutvā pasaṃsati sayaṃ pana aññāṇupekkhāya pekkhakova hoti, esa nayo saddasavaṇādīsupi. Saddhācaritādayo pana tesaṃ yevānu sārena veditabbā taṃ sabhāgattāti. Evaṃ dassanāditopi cariyāyo vibhāvaye. Dhammappavattito chevāti- rāgacaritassa ca māyā sāṭheyyaṃ māno pāpicchatā mahicchatā asantuṭṭhitā siṅgaṃ cāpalyanti evamādayo dhammā bahulaṃ pattanti. [PTS Page 107] [\q 107/] dosacaritassa kodho upanāho makkho palāso issā macchariyanti evaṃ mādayo. Mohacaritassa thinaṃ middhaṃ uddhaccaṃ kukkuccaṃ vicikicchā ādhānagāhitā duppaṭinissaggitāti evādayo. Saddhācaritassa muttacāgatā ariyānaṃ dassanakāmatā sakhammaṃ sotukāmatā pāmojjabahulatā asaṃsaṭṭhatā2 amāyāvitā pasādanīyesu ṭhānesu pasā doti evamādayo. Buddhicaritassa sovacassatā kalyāṇamittatā bhojane matataññutā satisampajaññaṃ jāgariyānuyogo saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvego saṃviggassa ca yoniso padhānanti eva
1. Sī1 saha 11. Nānārasapaṭisaṃvedi. 2. Sī11. Asaṭhatā.
[SL Page 080] [\x 80/]
Mādayo, vitakkacaritassa bhassabahulatā gaṇārāmatā kusalānuyoge arati anavaṭṭhitacittatārattiṃ dūpāyanā divāpajjalanā hurāhuraṃ dhāvanāti evamādayo dhammā bahulaṃ pavattantīti, evaṃ dhammappavattito cariyāyo vibhāvaye. Yasmā pana idaṃ cariyāvibāvanāvidānaṃ sabbākārena neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ, kevalaṃ ācariyamatānusārena vuttaṃ, tasmā na sārato paccetabbaṃ. Rāgacaritassa hi vuttāni iriyāpathādīni dosacaritāda yopi appamādavihārino kātuṃ sakkonti. Saṃsaṭṭhacaritassa ca puggalassa ekasseva bhinnalakkhaṇā iriyāpathādayo na sampajjanti1 yaṃ panetaṃ aṭṭhakathāsu cariyāvibhāvanāvidhānaṃ vuttaṃ, tadeva sārato paccetabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: - cetopariyañāṇassa lābhī ācariyo cariyaṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ kathessati, itarena ante vāsiko pucchitabboti. Tasmā cetopariyañāṇena vā taṃ vā puggalaṃ pucchitvā jānitabbaṃ ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosā dīsu aññataracaritoti.
Kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti- ettha pana senāsanaṃ tāva rāgacaritassa adotavedikaṃ bhummaṭṭhakaṃ akaṭapabbhāratiṇa kuṭipaṇṇasālādīnaṃ aññataraṃ rajokiṇṇaṃ jatukābharitaṃ olugga muluggaṃ atiuccaṃ vā atinīcaṃ vā ujjaṅgalaṃ sāsaṅkaṃ asuvicisama maggaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] yattha vañcapīṭhampi maṅkuṇabharitaṃ2 durūpaṃ dubbaṇṇaṃ yaṃ olo kentasseva jigucchāuppajjati, tādisaṃ sappāyaṃ. Nivāsanā pāpuraṇaṃ antacchinnaṃ olambavilamba suttakākiṇṇaṃ jālapūvasadisaṃ sāṇi viya kharasamphassaṃ kiliṭṭhaṃ bhārikaṃ kicchapariharaṇaṃ sappāyaṃ, pattopi dubbanno mattikāpatto vā āṇigaṇṭhikāhato ayopatto vāgaruko dussanṭhāno sīsakapālamiva jeguccho vaṭṭati. Bhikkhācāramaggopi amanāpo anāsannāgāmo visamo vaṭṭati. Bhikkhācāragāmopi yattha manussā apassantā viya vicaranti, yattha ekakulepi bikkhaṃ alabitvā nikkhamantaṃ ehi bhanteti āsana sālaṃ pavesetvā yāgubhattaṃ datvā gacchantā gāviṃ viya vaje pave setvā anavalokentā3 gacchanti, tādiso vaṭṭati. Parivisana manussāpi dāsā vā kammakarā vā dubbaṇṇā duddasikā kiliṭṭhavasanā duggavdhā jegucchā ye acittikārena yāgubhattaṃ chaḍḍentā viya parivisanti, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajjakampi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ sāmāka kudrūsaka kaṇājakādimayaṃ pūtitakkaṃ bilaṅgaṃ jinṇasāka sūpeyyaṃ yaṃ kiñcideva kevalaṃ udarapūramattaṃ vaṭṭati. Iriyā pathopissa ṭhānaṃ vā caṅkamo vā vaṭṭati, ārammaṇaṃ nīlādīsu vaṇṇa kasiṇesu yaṃ kiñci aparisuddhavaṇṇanti idaṃ rāgacaritassa sappāyaṃ. Dosacaritassa sonāsanaṃ nātiuccaṃ nātinīcaṃ chāyūdaka
1. Ma. 1. Upapajjanti. 2. Ma. 11. Maṅgulābharitaṃ 3. Sī. 11. Anavaloketvā.
[SL Page 081] [\x 81/]
Sampannaṃ suvibhattabhittitthambhasopānaṃ supariniṭṭhitamālākammalatā kammaṃ nānāvidhacittakammasamujjalaṃ samasiniddhamudubhumitalaṃ buhma vimānaviva kusumadāmavicitravanṇavelavitānasamalaṅkataṃ supaññatta sucimanoramattharaṇamañcapīṭhaṃ tattha tattha vāsatthāya nikkhittakusuma vāsagandhasugandhaṃ yaṃ dassanamatteneva pītipāmojjaṃ janayati, evarūpaṃ sappāyaṃ, tassa pana senāsanassa maggo pi sabbaparissaya vimutto suci samatalo alaṅkatapaṭiyattova [PTS Page 109] [\q 109/] vaṭṭati, senāsana parikkhāro pettha kiṭamaṅguṇadīghajātimūsikādīnaṃ nissayaparicchivda natthaṃ nitibahuko, ekaṃ vañcapīṭhamattameva vaṭṭati, nivāsanapāru panampissa1 cīnapaṭṭasomārapaṭṭakoseyya kappāsikasukhuma koma sukhumādīnaṃ yaṃ yaṃ paṇītaṃ, tena tena ekapaṭṭaṃ vā dupaṭṭaṃ vā sallahukaṃ samaṇasāruppena surattaṃ suparisuddhavanṇaṃ vaṭṭati, patto udakabubbulamiva susaṇṭhāno maṇi viya sumaṭṭho nimmalo samaṇasāruppena suparisuddhavaṇṇo ayomayo vaṭṭati, bhikkhācāra maggo parissayavimutto samo manāpo nātidūranāccāsanna gāmo vaṭṭatibikkhācāragāmo pi yattha manussā idāni ayyo āgamissatīti sittasammaṭṭhe padese āsanaṃ paññāpetvā paccuggantvā pattaṃ ādāya gharaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdā petvā sakkaccaṃ sahatthā parivisanti, tādiso vaṭṭati. Parivesakā panassa ye honti abhirūpā pāsādikā sunahātā suvilittā dhūpavāsa kusumagandhasurabhino nānā virāgasucima nuññavatthābharaṇapatimaṇḍitā sakkaccakārino, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajjakampi vaṇṇa gandharasasampannaṃ ojavantaṃ manoramaṃ sabbākārapaṇitaṃ yāvadatthaṃ vaṭṭati, iriyāpathopissa seyyā vā nisajjā vā vaṭṭati, ārammaṇaṃ nīlādisu vanṇakasiṇesu yaṃ kiñci suparisuddhavaṇṇanti, idaṃ dosa caritassa sappāyaṃ. Mohacaritassa senāsanaṃ disāmukhaṃ asambādhaṃ vaṭṭati yattha nisinnassa vivaṭā disā paññāyanti, 2 iriyāpathesu caṅkamo vaṭṭati. Ārammaṇaṃ panassa parittaṃ suppamattaṃsarāva mattaṃ vā khuddakaṃ na vaṭṭati. 3 Sambādhasmiṃ hi okāse cittaṃ bhiyyo sammoha māpajjati, tasmā vipulaṃ mahā kasiṇaṃ vaṭṭati. Sesaṃ dosacaritassa vuttasadisamevāti, idaṃ mohacaritassa sappāyaṃ. Saddhācaritassa sabbampi dosacaritamhi vuttavidhānaṃ sappāyaṃ. Ārammaṇesu cassa anussatiṭṭhānampi vaṭṭati. Buddhicaritassa senāsanādisu idaṃ nāma asappāyanti natthi. Vitakkacaritassa senāsanaṃ vivaṭaṃ disāmukhaṃ. Yattha [PTS Page 110] [\q 110/] nisinnassa ārāmavanapokkharaṇīrāmaṇeyyakāni gāmanigamajanapadapaṭipāṭiyo4nilobhāsā ca pabbatā paññāyanti, taṃ na vaṭṭati. Taṃhi vitakkavidhāvanasseva paccayo hoti. Tasmā
1. Si 1. 11 Nivāsanapāpuraṇampissa 2. Ma11 khāyanti 3. Ma. 11. Sarāvamattaṃ vā na vaṭṭati. 4. Si. 11. Gāmanigamajanapadapaṭipāṭiyā.
[SL Page 082] [\x 82/]
Gambhīre darīmukhe vanapaṭicchanne hatthikucchipabbhāramahindaguhā sadise sonāsano vasitabbaṃ. Ārammaṇaṃ pissa vipulaṃ na vaṭṭati, tādisaṃ hi vitakkavasena savdhāvanāya paccayo hoti. Parittaṃ pana vaṭṭati, sesaṃ rāgacaritassa vuttasadidamevāti idaṃ vitakka caritassa sappāyaṃ. Ayaṃ attano cariyānukūlanti ettha āgatacariyānaṃ pabhedavidhānavibhāvanasappāyaparicchedatevitthāro.
Na ca tāva cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ sabbākārena āvikataṃ, taṃhi anantarassa mātikāpadassa vitthāre sayameva āvibhavissati. Tasmā yaṃ vuttaṃ "cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā"ti ettha saṅkhātaniddesato, upacārappaṇāvahato, jhānappabhedato, samatikkamato, vaḍḍhanāvaḍḍhanato, ārammaṇato, bhumito, gahaṇato, paccayato, cariyānukūlatoti, imehi tāva dasahi ākārehi kammaṭṭhānavinicchayo veditabbo. Tattha saṅkhātaniddesatoti: cattāḷīsāyakammaṭṭhānesū itihi vuttaṃ, tatrimāni cattāḷīsa kammaṭṭhānāni: - dasa kasiṇā dasa asubhā dasa anussatiyo cattāro brahmavihārā cattāro āruppā ekā saññā ekaṃvavatthānanti. Tattha paṭhavikasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃpītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ālokakasiṇaṃ paricchinnākāsakasiṇanti, ime dasakasiṇā. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicciddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikanti, ime dasa asubhā. Buddhānussati dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati1 maraṇasati kāyagatāsati ānāpāna sati upasamānussatīti, imā dasa anussatiyo. [PTS Page 111] [\q 111/] mettā karuṇā muditā upekkhāti ime cattāro āruppā. Āhāre paṭikkūla saññā ekā saññā, catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānanti, evaṃ saṅkhātaniddesato vinicchayo veditabbo. Upacārappaṇāva hatoti: - ṭhapetvā kāyagatāsatiñca ānāpānasatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo, āhāre paṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthānanti, imāneva hettha dasa kammaṭṭhānāni upacārāvahāni; sesāni appaṇāvahesu cettha ānāpānasatiyā saddhiṃ dasa kasiṇā catukkajjhā nikā honti, kāyagatāya satiyā saddhiṃ dasa asubhā paṭhamajjhānikā, purimā tayo brahmavihārā tikajjhānikā, catutthabramhavihāro cattāro ca āruppā catukkajjhānikāti2 evaṃ jhānappabhedato. Samatikkamatoti: - dve samatikkamā, aṅgasamatikkamoca ārammaṇa
1. Sī11. Dhammasaṃghasīlacāga devatānussati. 2. Sī1*11. Catutthajhānikā.
[SL Page 083] [\x 83/]
Samatikkamo ca. Tattha sabbesupi tikacatukkajjhānikesu kammaṭṭhā nesu aṅgasamatikkamo hoti vitakkavicārādīni jhānaṅgāni samatikkamitvā tesvevārammaṇesu dutiyajjhānādīnaṃpattabbato, tathā catutthabrahmavihāre, sopihi mettādīnaṃ yeva ārammaṇe somanassaṃ samatikkamitvā pattabboti. Catusu pana āruppesu ārammaṇasamatikkamo hoti. Purimesu hi navasu kasiṇesu añña taraṃ matīkkamitvā ākāsānañcāyatanaṃ pattabbaṃ, ākāsādīni ca samatikkamitvā viññāṇañcāyatanādīni, sesesu samatikkamo natthīti evaṃ samatikkamato. Vaṅḍhanāvaḍḍhanatoti: - imesu vattāḷīsāya kammaṭṭhānesu dasakasiṇāneva vaḍḍhetabbāni. Yatta kañhi okāsaṃ kasiṇena erati tadabbhantare dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sotuṃ dibbena cakkunā rūpāni passituṃ parasattānañca cetasā cittamaññātuṃ samattho hoti. Kāyagatāsati pana asubhāni ca na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Okāsena paricchinnattā ānisaṃsābhāvā ca. Sā ca nesaṃ okāsena paricchinnatā bhāvanā nayo āvibhavissati. Tesu pana vaḍḍhitesu [PTS Page 112] [\q 112/] kuṇaparāsiyeva vaḍḍhati, na koci ānisaṃso atthi, vuttampicetaṃ sopākapañha vyākaraṇesu: "vibhūtā bhagavā rūpasaññā avibhūtā aṭṭhikasaññā"ti, [a] tatra hi nimittavaḍhenavasena rūpasaññā vibhūtāni vuttā, aṭṭhika saññā avaḍḍhanavasena avibhūtāti, yaṃ panetaṃ kevalaṃ aṭṭhika saññāya aphariṃ paṭhaviṃ imanti vuttaṃ, taṃ lābhissa sato upaṭṭhānā kāravasena vuttaṃ. Yatheva hi dhammāsokakāle karavīkasakuṇo samantā ādāsabhittisu attano chāyaṃ disvā sabbadisāsu karavīka saññi hutvā madhuraṃ giraṃ nicchāresi, evaṃ theropi aṭṭhikasaññāya lābittā sabbadisāsu upaṭṭhitaṃ nimittaṃ passanto kevalāpi paṭhavī aṭṭhikabharitāti cintesīti. Yadi evaṃ yā asubhajjhānānaṃ appamāṇārammaṇatā vuttā, sā virujjhatīti? Sā ca na virujjhati, ekaccohi uddhumātake vā aṭṭhike vā mahante nimittaṃ gaṇhāti, ekacco appako, iminā pariyāyena ekaccassa parittārammaṇaṃ jhānaṃ hoti, ekaccassa appamāṇārammaṇanti. Yo vā etaṃ vaḍḍhane ādīnavaṃ apassanto vaḍheti, taṃ savdhāyaappamāṇā rammaṇanti vuttaṃ. Ānisaṃsābhāvā pana na vaḍḍhetabbānīti. Yathā ca etāni, evaṃ sosanipi na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Tesu hi ānāpānanimitta tāva vaḍḍhayato vātarāsiyeva vaḍḍhati, okāsena ca paricchinnaṃ. Bati sādinavattā okāsena ca paricchinnattā na vaḍḍhetabbaṃ. Brahmavihārā sattārammaṇā, tesaṃ nimittaṃ vaḍḍhayatosattarāsiyeva vaḍḍheyya, na ca tena attho atthi, tasmā tampi na vaḍḍhetabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "mettāsahagatena cetasā
[A.] Saṃ ni mahāvagga.
[SL Page 084] [\x 84/]
Ekaṃ disaṃ paritvā"ti[a] ādi, taṃ paraggahavaseneva vuttaṃ, ekaāvāsa dviāvāsādinā hi anukkamena essā disāya satte pariggahetvā bhāvento ekaṃ disaṃ pharitvāti vutto. Na [PTS Page 113] [\q 113/] nimittaṃ vaḍḍhento. Paṭibhāganimittameva cettha natthi, yadayaṃ vaḍḍheyya. Paritta appamāṇārammaṇatā pettha pariggahavaseneva veditabbā. Āruppārammaṇesupi ākāsaṃ kasiṇugghāṭimattā, 1 taṃ hi kasiṇāpagamavaseneva manasi kātabbaṃ. Tato paraṃ vaḍḍhayatopi2 na kiñci hoti. Viññāṇaṃ sabhāvadhammattā, na hi sakkā sabhāvadhammaṃ vaḍḍhetuṃ. Viññāṇāpagamo viññāṇassa abhāvamattattā, nevasaññā nāsaññāyatanārammaṇaṃ sabhāvadhammattāyeva na vaḍḍhetabbaṃ, sosāni animittattā, paṭibhāganimittaṃ hi vaḍḍhetabbaṃ nāma bhaveyya. Budhānussati ādīnañca neva paṭibhāga nimittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā taṃ na vaḍḍhetabbanti evaṃ vaḍḍhanāvaḍḍhanato. Ārammaṇatoti: - imesu ca cattiḷīsāya kammaṭṭhānesu dasakasiṇā dasaasubhā ānāpānasati kāyagatāsatīti imāni dvāvīsati paṭibhāga nimittārammaṇāni, sesāni na paṭibhāganimittārammaṇāni, tathā dasasu. Anussatīsu ṭhapetvā ānāpāna satiñca kāyagatāsatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo āhāre paṭikkūlasaññā catudhātuva vatthānaṃ viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti imāni dvādasa sabhāvadhammārammaṇāni, dasakasiṇā dasaasubhā ānāpānasati kāyagatāsatīti imāni dvāvīsati nimittārammaṇāni, sesāni cha na vattabbārammaṇāni, tathā vipubbakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ ānāpāna sati āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ yañca āloka kasiṇesu suriyādinaṃ obhāsamaṇḍalārammaṇaṃ imāni aṭṭha calitā rammaṇāni, tāni ca kho pubbabhāge. Paṭibhāgaṃ pana sannisinna meva hoti. Sesāni na calitārammaṇānīti evaṃ ārammaṇato. Bhumitoti: - ettha ca dasa asubhā kāyagatāsati āhāre paṭikkūla saññāti imāni dvādasa devase nappavattanti. Tāni dvādasa ānāpānasaticāti imāni terasa brahmaloke nappavattanti. Arūpa bhave pana ṭhapetvā cattāro ārāppe aññaṃ nappavattati. Manussesu sabbānipi pavattantīti - evaṃ bhūmito. [PTS Page 114] [\q 114/] gahaṇatoti: duṭṭhaphuṭṭhasutaggahaṇatopettha vinicchayo veditabbo, tatra ṭhapetvā vāyokasiṇaṃ sesānavakasiṇā dasaasubhāni imāni ekūna vīsati diṭṭhena gahetabbāni. Pubbabhāge cakkhunā eloketvā3 nimittaṃ nesaṃ gahetabbanti attho. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ diṭṭhena, sesaṃ sutenāti evaṃ tassā ārammaṇaṃ diṭṭhasutena gahetabbaṃ. Ānāpānasati phuṭṭhena, vāyokasiṇaṃ diṭṭhapūṭṭhena, sesāni aṭṭhārasa sutena gahetabbāni, apekkhābrahmavihāro
[A.] Dīghani. Sāmaññaphalasu. 1. Sa11. Kasiṇugghāṭitamattatta 2. Sī1. 11. Vaḍḍhayato. 3. Sī11. Oloketvā oloketvā.
[SL Page 085] [\x 85/]
Cattāro āruppāti imāni cettha na ādikammikena gahetabbāni, sesāni pañcatiṃsa gahetabbānīti evaṃ gahaṇato. Paccayatoti: imesu pana kammaṭṭānesu ṭhapetvā ākāsakasiṇaṃ sesā nava kasiṇā āruppānaṃ paccayā honti, dasapi kasiṇā abhiññānaṃ, tayo brahvavihārā catutthabrahvavihārassa, heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ ārāppaṃ uparimassa uparimassa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodha samāpattiyā, sabbānipi sukhavihārā vipassanābhavasampattīnanti evaṃ paccayato. Cariyānukūlatoti: - cariyānaṃ anukūlatopetthavinicchayo veditabbo. Seyyathīdaṃ? Rāgacaritassa tāva- ettha dasaasubhākāyagatāsatīti ekādasa kammaṭṭhānāni anukūlāni, dosa caritassa cattāro brahmavihārā cattāri vaṇṇakasinānīti aṭṭha, mohacaritassa vitakkaciritassa ca ekaṃ ānāpānasatikammaṭṭhāna meva, saddhācaritassa purimā cha anussatiyo, buddhicaritassa maraṇasati upasamānussati catudhātuvavatthānaṃ āhāre paṭikkūlasaññāti cattāri, sesakasiṇāni cattāro ca āruppā sabbacaritānaṃ anukūlāni, kasiṇesu ca yaṃ kiñci parittaṃ vitakkacaritassa, appamāṇaṃ mohacaritassāti evamettha cariyānukulato vinicchayo vadi tabboti. Sabbañcetaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāya vasena ca vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhamhikā saddhādinaṃ cā anupakārā kusalabhāvanā nāma natthi. Vuttampi cetaṃ meghiyasutte"cattāro dhammā uttarīṃ bhāvetabbā. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahāṇāya, anāpānāsatī bhāvetabbā vitakkupaccedāya, [PTS Page 115] [\q 115/] aniccasaññā bhāvetabbā asamimānasamugghātāyā"ti[a.] Rāhulasuttepi"mettaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehī"tī[b.] Ādīnā nayena ekasseva sattakammaṭṭhānāni vuttāni. Tasmā vacanamatte abhinivesaṃ akatvā sabbattha adhippāyo pariyesitabboti. Ayaṃ kammaṭṭānaṃ gahetvāti ettha kammaṭṭhānakathā vinicchayo.
Gahetvāti: - imassa pana padassa ayaṃ atthaparidīpanā. Tena yoginā kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti ottha vuttanayeneva vuttappakāraṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā sampannajjhāsayena sampannādhimuttinā ca hutvā kammaṭṭhānaṃ yāci tabbaṃ. Tattha"imāhaṃ bhagavā attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī"ti evaṃ buddhassa bhagavato attā nīyyātetabbo, evaṃ hi aniyyā tetvā pantesu senāsanesu viharanto bheravārammaṇe āpātha māgato santhambhituṃ āsakkonto gāmantaṃ osaritvā gihīhi saṃsaṭṭho hutvā anesanaṃ āpajjitvā anayavyasanaṃ pāpuṇeyya,
[A]ma. Ni. Saha saṃ. Ni. Lagāthavagga. [B.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.
[SL Page 086] [\x 86/]
Niyyātitattabhāvassa panassa bheravārammaṇe āpāthamāgatepi bhayaṃ na uppajjati. Nanu tayāpaṇḍita purimadivasameva attā buddhānaṃ niyyātitoti paccavekkhato ca panassa somanassameva uppajjati, yathāhi purisassa uttamaṃ kāsikavatthaṃ bhaveyya, tassa tasmiṃ mūsikāya vā kīṭehi vā khādite uppajjeyya domanassa. Sace pana taṃ acīvarikassa bhikkhuno dadeyya, athassa taṃ tena bhikkhunā khaṇḍākhaṇḍaṃ kayiramānaṃ disvāpi somanassameva appajjeyya, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Ācariyassa niyyā tentenāpi "imāhaṃ bhante attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī"ti vattabbaṃ. Evaṃ aniyyātitattabhāvo hi attajjanīyo vā hoti dubbavo vā anovādakaro yona kāmaṅgamo vā ācariyaṃ anāpucchāva yatticchati. Tattha gantā, tamenaṃ ācariyo āmisena vā dhammena vā na saṃgaṇhāti guḷhaṃ ganthaṃ na sikkhāpoti. So imaṃ duvidhaṃ saṅgahaṃ alabhanto sāsane [PTS Page 116] [\q 116/] patiṭṭhaṃ na labhati na cirasseva dussīlyaṃ vā gihībhāvaṃ vā pāpuṇāti. Niyyātitattabhāvo pana neva atajjanīyo boti na yonakāmaṅgamo suvaco ācariyaṃyattavuttireva hoti. So ācariyato duvidhaṃ saṅgahaṃ labhanto sāsane vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti, cūlapiṇḍapātika. Tissattherassa antevāsikā viya-therassa kira santikaṃ tayo bhikkhū āgamaṃsu. Tesu eko ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte sataporise papāte patituṃ ussaheyyanti āha. Dutiyo ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte imaṃ attabhāvaṃ paṇhito paṭṭhāya pāsāṇapiṭṭhe ghaṃsento niravasesaṃ khepetuṃ ussa heyyanti āha. Tatiyo ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte assāsapassāse uparundhitvā kālakiriyaṃ kātuṃ ussa heyyanti āha. Thero bhabbā vatime bhikkhūti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te tassa ovāde ṭhatvā tayopi arahattaṃ pāpūṇiṃsūti, ayamāni saṃso attanīyyātane, tena vuttaṃ "buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā"ti sampannajjhāsayena sampannādhimuttīnā ca hutvāti: - ettha pana tena yoginā alo bhādīnaṃ vasena chahākārehi sampanna jjhāsayena bhavitabbaṃ, evaṃ sampannajjhāsayo hi tissannaṃ bodhinaṃ aññataraṃ pāpuṇāti. Yathāha: - "cha ajjhāsayā bodhisattānaṃ bodhiparipākāya svattanti. Alobhajjhāsayā ca bodhisatti lobhe dosadassāvino, adho jajjhāsayā ca bodhisattā dose dosadassāvino, amohajjhāsayā ca bodhisattā mohe dosadassāvino, nekkhammajjhāsayā ca bodhisattā gharāvāse dosadassāvino, nissaraṇajjhāsayā ca bodhi sattā sabbabhavagatīsu dosadassāvino"ti. Yehi keci atītā nāgatapaccuppannā sotāpanna sakadāgāmi anāgāmi khīṇāsava
[SL Page 087] [\x 87/]
Paccekabuddha sammāsambuddhā, sabbe te imeheva chahākārehi attanā attanā pattabbaṃ visesaṃ pattā. Tasmā imehi chahi ākārehi sampannajjhāsayena bhavitabbaṃ. Tadadhimuttatāya pana adhimutti sampannena bhavitabbaṃ samādhādhimuttena samādhigarukena samādhi [PTS Page 117] [\q 117/] pabbhārena, nibbānādhimuttena nibbāṇagarukena nibbāṇa pabbhārena ca bhavitabbanti attho. Evaṃ sampannajjhāsayādhi muttino panassa kammaṭṭhānaṃ yācato cetopariyāyañāṇalābhinā ācariyena cittācāraṃ oloketvā cariyā jānitabbā, itarena kiṃ caritosi, ke vā te dhammā bahulaṃ samudācaranti, kiṃ vā te manasikaroto phāsu hoti, katarasmiṃ vā te kammaṭṭhāne cittaṃ namatīti evamādīhi nayehi pucchitvā jānitabbā. Evaṃ ñatvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ. Kathentena ca tividhena kathetabbaṃ. Pakatiyā uggahita kammaṭṭhānassa eka dve nisajjāni sajjhāyaṃ kāretvā dātabbaṃ, santike masantassa āgatā gatakkhaṇe kathetabbaṃ, uggahetvā aññattha gantukāmassa nāti saṅkhittaṃ nātivitvārikaṃ katvā kathetabbaṃ. Tattha paṭhavikasiṇaṃ tāva kathentena1 cattāro kasiṇa dosā kasiṇakaraṇaṃ katassa bhāvanānayo duvidhaṃ nimittaṃ duvidho samādhi sattavidhaṃ sappāyā sappāyaṃ dasavidhaṃ appaṇākosallaṃ viriyasamatā appaṇāvidhānanti ime nava ākārā kathetabbā, sesakammaṭṭhānesupi tassa tassa anurūpaṃ kathetabbaṃ, taṃ sabbaṃ tesaṃ bhāvanāvidhāne āvi bhavissati. Evaṃ kathiyamāne pana kammaṭṭhāne tena yoginā nimittaṃ gahetvā sotabbaṃ. Nimittaṃ gahetvāti- idaṃ heṭṭhima padaṃ, bada uparimapadaṃ, ayamassa atto, ayamadhippāyo, idaṃ opammanti evaṃ taṃ taṃ ākāraṃ upanibandhitvāti attho, evaṃ nimittaṃ gahetvā sakkaccaṃ suṇantenahi kammaṭṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Athassa taṃ nissāya visesādhigamo sampajjati, na ita rassāti, ayaṃ gahetvāti imassapadassa atthaparidīpanā.
Ettāvatā " kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānu kulaṃ cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā"ti imāni padāni sabbākārena vitthāritāni hontīti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge
Samādhibhāvanādikāre kammaṭṭhāna gahaṇa niddeso nāma
Tatiyo paricchedo
[PTS Page 118] [\q 118/]
1. Sī 11. Paṭhavikasiṇaṃ tathentena
[SL Page 088] [\x 88/]
4.
Atha paṭhavikasiṇa niddeso.
Idāni yaṃ vuttaṃ "samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre viharantenā"ti ettha pana yassa tāva ācariyena saddhiṃ ekavihāre vasato phāsu hoti, tena tatattheva kammaṭṭhānaṃ parisodhentena vasitabbaṃ. Sace tattha phāsu na hoti, yo añño gāmute vā aḍḍhayojane vā yojanamatte pi vā sappāyo vihāro hoti, tattha vasitabbaṃ. Evaṃ hi sati kammaṭṭhānassa kismicideva ṭhāne sandehe vā sati satisammose vā jāte kālasseva vihāre vattaṃ katvā antarāmagge piṇḍāya caritvā bhattakicca pariyosāne yeva ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ ganatvā taṃ divasaṃ ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ sodhetvā dutiyadivase ācariyaṃ vanditvā nikkhamitvā antarāmagge piṇḍāya caritvā akilanto yeva attano vasanṭṭhānaṃ āgantuṃ sakkhissati. Yo pana yojanappamāṇepi phāsukaṭṭhānaṃ na labhati, tena kammaṭṭhāne sabbaṃgaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā suvisuddhaṃ āvajjana paṭibaddhaṃ kammaṭṭhānaṃ katvā dūrampi gantvā samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre vihātabbaṃ. Tattha ananurūpo nāma aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgato, tatrime aṭṭhārasa dosā: "mahattaṃ navattaṃ jaṃṇṇattaṃ patthanissitattaṃ soṇḍiṃ paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ patthanīyatā nagarasannissitatā dārusannissitatā khettasannissitatā visabhāgānaṃ puggalānaṃ atthitā paṭṭana sannissitatā paccantannissitatā rajjasīmasannissitatā asappāyatā kalyāṇamittānaṃ ālābho"ti, [PTS Page 119] [\q 119/] imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena dosena samannāgato ananurūpo nāma, na tattha vihātabbaṃ. Kasmā? Mahāvihāre tāva pahū nanācchavdhā sannipatanti te aññamaññaṃ paṭiviruddhatāya vattaṃ na karonti, bodhiaṅgaṇādīni asammaṭṭhāneva honti, anupaṭṭhā pitaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ, tatrāyaṃgocaragāme piṇḍāya carissāmīti pattacīvaramādāya nikkhanto sacepassati vattaṃ vā akataṃ pānīyaghaṭaṃ vā rittaṃ, athānena vattaṃ kātabbaṃ hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Akaronto vattabhede dukkamaṃ āpajjati, karontassa kālo atikkamati, atidivā paṭiṭṭho niṭṭhitāya bhikkhāya kiñci na labhati, paṭisallānagatopi sāmaṇeradaharabhikkhūnaṃ uccāsaddena saṅghakammehi ca vikkhipati, yattha pana sabbaṃ vattaṃ katameva hoti, avasesāpi ca ghaṭṭanā natthi, evarūpe mahāvihārepi vihātabbaṃ; navavihāre bahuṃ navakammaṃ hoti, akarontaṃ ujjhāyanti. Yattha pana bhikkhū
[SL Page 089] [\x 89/]
Evaṃ vadanti: - āyasmā yathāsukhaṃ samaṇadhammaṃ karotu, mayā navakammaṃ karissāmāti. Evarupe vihātabbaṃ. Jiṇṇavihāre pana pahuṃ paṭijaggitabbaṃ hoti, antamaso attanosenāsanamattampi apaṭijaggantaṃ ujjhāyanti, paṭijaggantassa kammaṭṭhānaṃ parihāyatī, panthanissite mahāpathavihāre rattindivaṃ āgantukā sannipatanti. Vikāle āgatānaṃ attano senāsanaṃ datvā rukkhamūle vā pāsāṇapiṭṭhe vā vasitabbaṃ hoti. Punadivase pi evamevāti kammaṭṭhānassa okāso na hoti, yattha pana evarūpoāgantuka sambādho na hoti tattha vihātabbaṃ. Soṇḍināma pāsāṇa pokkharaṇī hoti, tattha pānīyatthaṃ mahājano samosarati. Nagaravāsīnaṃ rājakulupagatherānaṃ antevāsikā rajanakammatthāya āgacchanti, tesaṃ bhājanadārudoṇikādīni pucchantānaṃ asukasmiñca asukasmiñca [PTS Page 120] [\q 120/] ṭhāneti dassetabbāni honti, evaṃ sabbakālampi niccavyāvamo hoti, yattha nānāvidhaṃ sākapaṇṇaṃ hoti. Tatthassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā divāvihāraṃ nisinnassāpi santike sākahārikā gāyamānā paṇṇaṃ uccinantiyo visabhāgasaddasaṅghaṭṭanena kammaṭṭhānantarāyaṃ karonti, yattha pana nānāvidhā mālā gacchā supipphitā honti, tatrāpi tādiso yeva upaddavo, yattha nānāvidhaṃ ambajabbupaṇasādiphalaṃ hoti, tattha phalatthikā āgantvā yācanti, adentassa kujjhanti, balakkārena vā gaṇhanti, sāyaṇhasamaye vihāramajjhe caṅkamantena te disvā kiṃ upāsakā evaṃ karothāti vuttā yathāruci akkosanti, avāsāya pissa parakkamanti patthaniye pana leṇasammate dakkhiṇāgiri hatthi gucchi cetiyagiri cittalapabbata sadise vihāre viharantaṃ ayaṃ ara hāti sambhāvetvā vanditukāmā manussā samantā osaranti, tenassa na phāsu hiti, yassa pana taṃ sappāyaṃ hoti tena divā aññattha gantvā rattiṃ vasitabbaṃ. Nagarasannissite visabhāgārammaṇāni āpāthaṃ āgacchanti, kumbhadāsiyopi ghaṭehi nighaṃsantiyo gacchanti, okkamitvā maggaṃ na denti, issaramanussāpi vihāramajjhe sāṇiṃ parikkhipitvā nisīdanti. Dārusannissaye pana yattha kaṭṭhāni ca dabbūpakaraṇarukkhā ca santi, tattha taṭṭhahārikā pubbe vutta sāka pupphahārikā viya aphāsuṃ karonti. Vihāre rukkhā santi te chinditvā gharāni karissāmāti manussā āganatvā chindanti, sace sāyaṇhasamayaṃ padhānagharā nikkhimitvā vihāramajjhe caṅkamanto te disvā kiṃ upāsakāevaṃ karothāti vadati yathāruci akko santi, avāsāya pissa parakkamanti. Yo pana khettasannissito hoti santā khettehi parivārito, tattha manussā vihāramajjhe yeva khalaṃ katvā dhaññaṃ maddanti pamukhe sosayanti aññampi bahuṃ aphāsu karonti, yatrāpi mahāsaṅghabhogo hoti ārāmikakulānaṃ gāvo rundhanti udakavāraṃ paṭisedhenti, manussā [PTS Page 121] [\q 121/] dvīhi sīsaṃ
[SL Page 090] [\x 90/]
Gahetva passatha tumhākaṃ ārāmikakulānaṃ kammanti saṅghassa dassenti. Tena tena kāraṇena rāja rājamahāmattānaṃ ghavadvāraṃ ganthabbaṃ hoti. Ayampi khettasannissinaiva saṅgahito. Visa bhāgānaṃ puggalānaṃ atthitāti- yatthi aññamaññaṃ visabhāgā cerī bhikkhū viharanti, ye kalahaṃ karontā mā bhante evaṃ karothāti vāriyamānā etassa paṃsukulikassa āgatakālato paṭṭhāya naṭṭhāmhāti cattāro bhavanti; yopi udakapaṭṭanaṃvā thalapaṭṭanaṃ vā nissito hoti, tattha abhiṇhaṃ nāvāhi ca satthehi ca āgatamanussā. Okāsaṃ detha pānīyaṃ detha loṇaṃ dethāti ghaṭṭayantā aphāsuṃ karonti. Paccanta sannissite pana manussā buddhādisu appasannā honti. Rajjasīmasannissite rājabhayaṃ hoti. Taṃ hi padesaṃ eko rājā na mayhaṃ vase vattatīti paharati, itaro pi na mayhaṃ vase vattatīti. Tatrāyaṃ bhikkhū kadāci imassa rañño vijitevicarati, kadāci etassa, atha naṃ carapuriso ayanti maññamānā anayavyasanaṃ pāpenti. Asappāyatātivisabhāgarūpādiārammaṇasamosaraṇena vā amanussapariggahitatāyavā asappāyatā, tatridaṃ vatthu: - eko kira thero araññe vasati. Athassa ekā yakkhinī paṇṇasāladvāre ṭhatvā gāyi so nikkhamitvā dvāre ṭṭhāsi. Sā gantvā caṅkamana sīse gāyi thero caṅkamanasīsaṃ agamāsi, sā sataporise papāte ṭhatvā gāyi. Thero paṭinivatti atha naṃ sā vegenāgantvā gahetvā mayā bhante na eko na dve kumhādisā khāditāti āha. Kalyāṇamittānaṃ alābhoti- yattha na sakkā hoti ācariyaṃ vā ācariyasamaṃ vā upajjhāyaṃ vā upajjhāyasamaṃ vā kalyāṇamittaṃ laddhuṃ, tattha so kalyāṇamittānaṃ alābo mahādoso yevā ti imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgato ananurūpoti veditabbo.
Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsu: -
Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ jarāvāsañca panthaniṃ,
Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca phalaṃ patthitamevaca. [PTS Page 122] [\q 122/]
Nagaraṃ dārunā khettaṃ visabhāgena paṭṭanaṃ,
Paccantasīmāsappāyaṃ yattha mitto na labbhati.
Aṭṭhārasetāni ṭhānāni iti viññāya paṇḍito,
Ārakā parivajjeyya maggaṃ paṭibhayaṃ yathāti.
Yo pana gocaragāmato nātidūranāccāsannatādihi pañchi aṅgehi samannāgato ayamanurūpo nāma. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "kathañca bhikkhave sonāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti? Idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanā
[SL Page 091] [\x 91/]
Gamanasampannaṃ, divā appakinṇaṃ1 rattiṃ appasaddaṃ appa nigghosaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ hoti, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapāta senāsana gilānapaccaya bhesajja parikkhārā, tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṃ bhantekathaṃ imassa ko atthoti, tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttānī karonti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅga samannāgataṃ hotī"ti[a] ayaṃ samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe viharantenāti ettha vitthāro.
Khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvāti - evaṃ patirūpe vihāre viharannena- yepissa te honti khuddakā paḷibodhā tepi upacchivdi tabbā, seyyathīdaṃ? Dīghāni kesanakhalomānichinditabbāni, chiṇṇa cīvaresu daḷhikammaṃ vā tunnakammaṃ vā kātabbaṃ, kiliṭṭhāni vā rajitabbāni, sace patte malaṃ hoti patto pacitabbo, mañca pīṭhādīni sodhetabbānīti. Ayaṃ khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvāti ettha vitthāro.
Idāni- sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpettena bhāve tabbo"tiottha ayaṃ paṭhavikasiṇaṃ ādiṃ katvā sabbakammaṭṭhāna [PTS Page 123] [\q 123/] vasena vitvārakathā hoti. Evaṃ upacchinnakhuddakapaḷibodhenahi bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇapotapaṭikkantena bhattasammadaṃ paṭivinodetvā pavivitte okāse sukhanisinnena katāya vā akatāya vā paṭhaviyā nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ : "paṭhavikasiṇaṃ uggaṇhanto paṭhaviyaṃ nimittaṃ gaṇhāti kate vā akate vā sāntake no anantake, sakoṭiye no akoṭiye, sacaṭume ne avaṭme, sapariyante no apariyante, suppamattevā sarāvamattevā. Sotaṃ nimittaṃ suggahītaṃ karoti sūpadhāritaṃ upadhāreti suvavatthitaṃ vavatthapeti, so taṃ. Nimittaṃ suggahītaṃ katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā ānisaṃsa dassāvī ratanasaññi hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamāno tasmaṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandhati addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā muccissāmīti. Sovivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekaja pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharatī"ti, [d] tattha yena atītabhavepi sāsane vā isi pabbajjāyavā pabbajitvā paṭhavikasiṇe catukkapañcakajjhānāni nibbattitapubbāni, evarūpassapuññavato upanissayasampannassa
1. Sī1. 11. Appokiṇṇaṃ [a.] Saṃ - ni- sagāthavagga. [B.] Paṭisambidā- jhānakathā.
[SL Page 092] [\x 92/]
Akatāya paṭhaviyā kasitaṭṭhāne vā khalamaṇḍale vā nimittaṃ uppajjati, mallakattherassa viya-tassa kirāyasmato kasitaṭṭhānaṃ olokentassa taṇṭhānappamāṇameva nimittaṃ udapādi. So taṃ vaḍḍhetvā pañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Yo pana evaṃ akatādhikāro hoti tena ācariyassa santike1 uggahitaṃ kammaṭṭhāna vidhānaṃ avirādhetvā cattāro kasiṇadose pahiharantena kasiṇaṃ kātabbaṃ. Nīlapītalohitodātasambhedavasena hi cattāro paṭhavikasiṇadosā, tasmā nīlādivaṇṇaṃ mattikaṃ agahetvā gaṅgāvahe mattikāsadisāya aruṇavaṇṇāya mattikāya kasiṇaṃ kātabbaṃ, tañca [PTS Page 124] [\q 124/] kho vihārapaccante pana paṭicchannaṭṭhāne pabbhāre va paṇṇasālāya vā saṃhārimaṃ vā tata;ṭṭhakaṃ vā kātabbaṃ, tatra saṃhārimaṃ catusu daṇḍakesu piḷotikaṃ vā chammaṃ vā kaṭasārakaṃ vā bandhitvā tattha apanītatiṇamūlasakkharavālikāya sumadditāya mattikāya vuttappamāṇaṃ vaṭṭaṃ limpitvā kātabbaṃ, taṃ parikammakālepi bhumiyaṃ attharitvā oloketabbaṃ, tata;ṭṭhakaṃ bhumiyaṃ padumakaṇṇikā kārena khāṇuke ākoṭetvā mallīhi vinandhitvā kātabbaṃ, yadisā mattikā nappahoti adho aññaṃ pakkhipitvā uparibhāge supari sodhitāya aruṇavaṇṇāya mattikāya vidatthicaturaṅgulavitvāraṃ vaṭṭaṃ kātabbaṃ, etadeva hi pamāṇaṃ sandhāya suppamattaṃ vā sarāva mattaṃ vāti vuttaṃ"sāntake no anattake"ti ādi panassa pariccheda dassanatthāya2 vuttaṃ, tasmā evaṃ vuttappamāṇaparicchedaṃ katvā rukkhapāṇikā3 vusabhāgavaṇṇaṃ samuṭṭhāpeti tasmā taṃ aga hetvā pāsāṇapāṇikāya ghaṃsitvā samaṃ bheritalasadisaṃ katvā taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā nahātvā āgantvā kasiṇamaṇḍalato aḍḍhateyya hatthantare padese paññatte vidatthicaturaṅgulapādake suatthate pīṭhe nisiditabbaṃ, 4 tato dūratare nisinnassahi kasiṇaṃ naupaṭṭhāti, āsannatare kasiṇadoso paññāyati, uccatare nisinnenaca gīvaṃ onamitvā oloketabbaṃ hoti, nīcatare jaṇṇukāni rujanti, tasmā vuttanayeneva nisīditvā appassādākāmāti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṃ paccavekkhitvā kāmanissaraṇe sabbadukkhasamatikkamassa upāyabhūte nekkhamme jātābhilā sena buddha dhamma saṅgha guṇānussaraṇena pītipāmojjaṃ janayitvā ayaṃ dāni sā sabbabuddha paccekabuddha ariyasāvakehi paṭipannā nekkhammapaṭipadāti paṭipattiyā sañjātagāravena addhā imāya paṭipattiyā pavivekasukharasassa bhāgī bhavissāmīti ussāhaṃ janayitvā samena ākārena [PTS Page 125] [\q 125/] cakkhūni ummīletvā nimittaṃ gaṇhantena
1. Sī. 11. Ācariyasantike. 2. Sī. 1. Paricchedatthāya. 3. Ma. 11. Rukkhapāṇikāya. 4. Sī 1. 11. Nisīditvā.
[SL Page 093] [\x 93/]
Bhavetabbaṃ. Atiummīlayato hi cakku kilamati maṇḍalañca ati vibhūtaṃ hoti, tenassa nimittaṃ nūppajjati, atimandaṃ ummīlayato maṇḍalaṃ avibhūtaṃ hoti cittañca līnaṃ hoti, evampi nimittaṃ nuppajjati, tasmā ādāsatale mukhanimittadassinā viya samena ākārena cakkhūni ummīletvā nimittaṃ gaṇhantena bhāvetabbaṃ. Na vaṇṇo paccavekkitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, apica maṇṇaṃ amuñcitvā nissaya savaṇṇaṃ katvā ussadavasena paṇṇatti dhamme cittaṃ ṭhapetvā manasi kātabbaṃ, paṭhavi mahī vedinī bhūmi vasudhā vasundharāti ādisu paṭhavi nāmesu yaṃ icchati yadassa saññānu kūlaṃ hoti taṃ vattabbaṃ. Apica paṭhavīti etadeva nāmaṃ pākaṭaṃ, tasmā pākaṭavaseneva paṭhavī paṭhavīti bhāvetabbaṃ, kālena ummī letvā kālena nimmīletvā āvajjitabbaṃ, yāva uggahanimittaṃ nūppajjatitāva kālasatampi kālasahassampi tato bhīyyopi ete neva nayena bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāvayato yadā nimmīletvā āvajjantassa ummīlitakāle viya āpāthaṃ āgacchati, tadā uggaha nimittaṃ jātaṃ nāma hoti, tassa jātakālato paṭṭhāya na tasmiṃ ṭhāne nisīditabbaṃ, attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā tattha nisinnena bhāvetabbaṃ, pādadhovanapapañcaparihāratthaṃ panassa ekapaṭalikupāhanā1 ca kattaradaṇḍo caicchitabbo. Atānena sace taruno samādhi kenaci deva asappāyakāraṇena nassati upāhanā āruyha kattaradaṇḍaṃ gahetvā taṃ ṭhānaṃ gantvā nimuttaṃ ādāya āgantvā sukhanisinnena bhāvetabbaṃ, punappunaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Tassa evaṃ karontassa anukkamena nīvaraṇāni vikkhambhanti, kilesā sannisīdanti upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati, paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatrāyaṃ purimassaca uggahanimittassa imassa ca viseso: uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, paṭibhāganimittaṃ thavikato nīhamādāsamaṇḍalaṃ [PTS Page 126] [\q 126/] viya sudhotasaṅkhathālaṃ viya valāhakantarā nikkhantacandamaṇḍalaṃ viya meghamukhe balākā viya ca uggahanimittaṃ padāḷayitvā nikkhantamiva tato sataguṇaṃ sahassaguṇaṃ suparisuddhaṃ hitvā upaṭṭhāti, tañca kho neva vanṇavantaṃ na saṇṭhānavantaṃ, yadihi taṃ edisaṃ bhaveyya cakkhuviññeyyaṃ siyā oḷārikaṃ sammasanūpagaṃ tilakkhaṇabbhāhataṃ, na panetaṃ tādisaṃ, kevalaṃ hi samādhi lābhino upaṭṭhānākāramattaṃsaññajametanti uppannakālato ca panassa paṭṭhāya nīvaraṇāni vikkhambhitāneva honti, kilesā sannisinnāva u cārasamādhinā cittaṃ samāhitamevāti. Duvidohi samādhi: upacārasamādhi ca appaṇāsamādhica. Dvīhākārehi cittaṃ samādiyati upacārabhumiyaṃ vā paṭilābhabhumiyaṃ vā, tattha upacāra bhūmiyaṃ nīvaraṇappahāṇena cittaṃ samāhitaṃ hoti. Paṭilābha
1. Sī. 11. Ekatalikūpāhanā.
[SL Page 094] [\x 94/]
Bhūmiyaṃ aṅgapātubhāvena, dvinnaṃ pana samādhīnaṃ idaṃ nānā kāraṇaṃ: -1 upacāre aṅgāni na thāmajātāni honti, aṅgānaṃ athāmajātattā yathā nāma daharo kumārako ukkhipitvā ṭhapīyamāno punappunaṃ bhūmiyaṃ patati, evameva upacāre uppanne cittaṃ kālena nimittaṃ ārammaṇaṃ karoti, kālena bhavaṅgaṃ otarati, appanāya pana aṅgāni thāmajātāni honti, tesaṃ thāmajātattā yathā nāma balavā puriso āsanā vuṭṭhāya divasampi tiṭṭheyya evameva appaṇā samādhimhi uppanne cittaṃ sakiṃ bhavaṅgavāraṃ vicchinditvā2 kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ tiṭṭhati, kusalajavanapaṭipāṭivase neva pavattīti. Tata; yadetaṃ upacārasamādhinā saddhiṃ paṭibhāga nimittaṃ uppannaṃ, tassa uppādanaṃ nāma atadukkaraṃ, tasmā sace teneva pallaṅkena taṃ nimittaṃ vaḍḍhetvā appaṇaṃ adhigantuṃ sakkoti sundaraṃ, noce sakkoti, athānena taṃ nimittaṃ appamattena cakkavattigabbho viya rakkhitabbaṃ.
Evaṃ hi.
Nimittaṃ rakkhato laddhaṃ parihāni na vijjati,
Ārakkhamhi asantamhi laddhaṃ laddhaṃ vinassati. [PTS Page 127] [\q 127/]
Tatrāyaṃ rakkhaṇavidhi.
Āvāso gocaro bhassaṃ puggalo bhojanaṃ utu,
Iriyāpathoti sattete asappāye vivajjaye.
Sappāye satta sevetha evaṃ hi paṭipajjato,
Nacireneva kālena hoti kassaci appaṇāti.
Tatrassa yasmiṃ āvāse vasantassa anuppannaṃ vā nimittaṃ nūppajjati, uppannaṃ vā vinassati, anupaṭṭhitāca sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, ayaṃ asappāyo. Yattha nimittaṃ uppajjaticeva thāvarañca hoti sati apaṭṭhāti cittaṃ samādhiyati nāgapabbatavāsī padhāniyatissattherassa viya, ayaṃ sappāyo. Tasmā yasmiṃ vihāre bahū āvāsā honti, tattha ekamekasmiṃ tīṇi tīṇi divasāni vasitvā yatthassa cittaṃ ekaggaṃ hoti, tattha vasitabbaṃ, āvāsasappāyatāya hi tambapaṇṇidīpamhi cūḷanāgaleṇe tattheva kammaṭṭhānaṃ gahetvā pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotā pannādīnaṃ pana aññattha ariyabhūmiṃ patvā tattha arahattaṃ pattā nañca gaṇanā natthi, evaṃ aññesupi cittalapabbatavihārādisu. Gocaragāmo pana yo sonāsanato uttarena vā dakkhiṇena vā nātidūre diyaḍḍhakosabbhantare hoti sulabhasampannabhikkho, so sappāyo viparīto asappāyo. Bhassampi dvattiṃsa tiracchāna kathāpariyāpannaṃ asappāyaṃ. Taṃ hissa nimittantaradhānāya
1. Sī 1. Nānākaraṇaṃ 2. Sī11. Chinditvā
[SL Page 095] [\x 95/]
Saṃvattati, dasakathāvatthu nissitaṃ sappāyaṃ, tampi mattāya bhāsitabbaṃ puggalopi atiracchānakathiko silādiguṇasampanne: yaṃ nissāya asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, evarūpo sappāyo. Kāyadaḍḍhi pahulo pana tiracchāna kathiko asappāyo, sohi taṃ kaddamodakamiva acchaṃ udakaṃ malina meva karoti, tādisañca āgamma komapabbatavāsi daharasseva samāpattipi nassati, pageva nimittaṃ. [PTS Page 128] [\q 128/] bhojanaṃ pana kassaci madhuraṃ kassaci ambilaṃ sappāyaṃ hoti. Utupi kassaci sīto kassaci uṇho sappāyo hoti, tasmā yaṃ bhojanaṃ vā utuṃ vā sevantassaphāsu hoti, asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, taṃ bhojanaṃ so ca utu sappāyo. Itaraṃ bhojanaṃ itaro ca utu asappāyo. Iriyāpathesupi kassaci caṅkamo sappāyo hoti, kassaci sayanaṭṭhānanisajjānaṃ aññataro, tasmā taṃ āvāsaṃ viya tīṇi divasāni upaparikkhitvā yasmaṃ iriyāpathe asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, so sappāyo, bataro asappāyoti veditabbo. Iti imaṃ sattavidhaṃ asappāyaṃ vajjetvā sappāyaṃ sevitabbaṃ, evaṃ paṭipannassahi nimittāsevanabahulassa nacireneva kālena hoti kassaci appaṇā.
Yassa pana evampi paṭipajjato na hoti, tena dasavidhaṃ appaṇākosallaṃ sampādetabbaṃ. Tatrāyaṃ nayo: dasahākārehi appaṇākosallaṃ icchitabbaṃ: vatthuvisadakiriyatoindriyasamatta paṭipādanato - nimittakusalatoyasmiṃ samaye cittaṃ paggahe tabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ paggaṇhāti- yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti - yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti- yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati-asamāhitapuggalaparivajjanatosamāhitapuggalasevanato - tadadhimutta toti. Tattha vatthuvisadakiriyā nāma: ajjhattikabāhirānaṃ vatthunaṃ visadabhāvakaraṇaṃ, yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti sarīraṃ vā sedamalaggahitaṃ, tadā ajjhattikaṃ vatthū avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ, yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti [PTS Page 129] [\q 129/] aparisuddhaṃ, ajjhattike bāhire ca vatthumhi avisade uppannesu cittaceta sikesu ñāṇampi aparisuddhaṃ hoti, aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭi telāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya, aparisuddhena ca ñāṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi avibhūtā honti, kammaṭṭhāna manuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
1. Sī. 11. Nimuttasevanabahulassa.
[SL Page 096] [\x 96/]
Na gacchati, visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti, parisuddhāni dīpakapallaka vaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya, parisuddhenaca ñaṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi vubhūtā honti, kammaṭṭhāna manuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ gacchati. Indriyasamattapaṭipādanaṃ nāma: - saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ, sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti itarāni mandāni, tato viriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathāvā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārenahāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana viriyindriyaṃ balavaṃ hoti atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakicca bhedaṃ, tasmā taṃ passaddhādi bhāvanāya hāpetabbaṃ, tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesu pi ekassa balava bhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā, visesato panettha saddhā paññānaṃ samādhiviriyānañca samataṃ pasaṃ santi, balavasaddhohi mandapañño muddhappasanno hoti avatthusmiṃ pasīdati, balava pañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati bhesajja samuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti, ubhinnaṃ samatāya vatthusmaṃ yeva pasīdati, balavasamādhiṃ pana mandaviriyaṃ samādhissa kosajja pakkhattā kosajjaṃ adibhavati, [PTS Page 130] [\q 130/] balavaviriyaṃ mandasamādhiṃ viriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ adibhavati, samādhi pana viriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, viriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patītuṃ na labhati, tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ, ubhayasamatāya hi appaṇā hoti, apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati, evaṃ saddahanto okappento appaṇaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati, evaṃ hi so appaṇaṃ pāpuṇāti, vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati, evaṃ hi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti, ubhinnaṃ pana samattāpi appaṇā hotiyeva, sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati, sati hi citta uddhaccapakkhikānaṃ saddhāviriyaṃ paññānaṃ vasena uddhaccapātato kosajjapakkhena ca samādhinā kosajja pātato rakkhati, tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbavyāñjanesu, sabbakammikaamacco viyaca sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā, tenāha: - "sati ca pana1 sabbatthikā vuttā bhagavatā, kiṃ kāraṇā? Cittaṃ hi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānācasati, na vināsatiyā cittassa paggahaniggaho hotī"ti[a.] Nimittakosallaṃ
1. Sī1. Satipana. [A] mahāaṭhakathā.
[SL Page 097] [\x 97/]
Nāma: paṭhavikasiṇādikassa cittekaggatā nimittassa akatassa karaṇakosallaṃ, katassa bhāvanākosallaṃ, bhāvanāya laddhassa rakkhaṇakosallañca. Taṃ idha adhippetaṃ kathañca yasmaṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti? Yadāssa atisithilaviriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hotī, tadā passaddhi sambojjhaṅgā dayo tayo abhāvetvā dhammavicaya sambojjhaṅgādayo tayo bhā veti. Vuttaṃ hotaṃ bhagavatā. "Seyathāpi bhikkhave puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāniceva tiṇāni pakkhipeyya allāni ca gomayāni pakkhiyye allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya udakavātañca dadeyya paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so bhikkhave puriso taṃ parittaṃ [PTS Page 131] [\q 131/] aggiṃ ujjāletunti, no hetaṃ bhante, evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samayo passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhi sambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpiyaṃ hoti, yasmiñca ko bhikkhave samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicaya sambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo sambojjhaṅgassabhāvanāya kālo viriya sambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya, taṃ kissa hetu? Līnaṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etahi dhammehi susamuṭṭhā piyaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave puriso parittaṃ aggiṃ ujjā letukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, ga bhabbo nu kho so bhikkhave puriso taṃ parittaṃ aggiṃ ujjāletunti? Evaṃ bhante[a]"ti ettha ca yathāsakaṃ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgā dīnaṃ bhāvanāveditabbā; vuttaṃ hetaṃ. "Atthi bhikkhave kusalā kusalā dhammā sāvajjānavajjādhammā hīnappaṇitā dhammā kaṇhasukka sappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamā hāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī[a]"ti. Tathā "atthi bhikkhave ārambadātu nikkamadhātu parakkamadhātu. Tattha yoniso manasikārabahulī kāro, ayamāhāro anuppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhīyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti. Tathā atthi bhikkhave pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha yoniso manasikārabahulī kāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vāpītisambojjhaṅgassa bhīyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti[a. PTS Page 132] [\q 132/] tattha sabhāvasāmaññalakkhaṇa
[A.] Saṃ -ni- mahāvagga-bo-saṃ.
[SL Page 098] [\x 98/]
Paṭivedhavasena pavattamanasikāro kusalādisu yonisomanasi kāro nāma, ārambhadhātuādīnaṃ uppādanavasena pavattamanasi kāro ārambhadhātuādisra yoniso manasikāro nāma. Tattha ārambhadhātuti- paṭhamaviriyaṃ vuccati, nikkamadhātūtikosajjatonikkhantattā tato balavataraṃ, parakkamadhātūtiparaṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ; pītisambojjhaṅghaṭṭhāniyā dhammāti pana - pītiyā evetaṃ nāmaṃ , tassāpi uppādakamanasikāro yoniso manasikāro nāma. Apica sattadhammā dhammavicaya sambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: paripucchakatā, vatthuvisada kiriyatā, indriyasamattapaṭipadānā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññāvantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhi muttatāti. Ekādasadhammā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: apāyādibhayapaccavekkhaṇatā, viriyāyattalokiya lokuttara visesādhigamānisaṃsa dassitā, buddha paccekabuddha mahāsāvakehi gatamaggo mayā gantabbo sopi na sakkā kusitena gantunti evaṃ gamanavīthi paccavekkhaṇatā, dāyakānaṃ mahapphalakāra karaṇena piṇḍāpacāyanatā, viriyārambhassa vanṇavādi me satthā so ca anatikkamanīyasāsano amhākañca pahūpakāro paṭipattiyā ca pūjiyamānā pūjito hoti na itarathāti evaṃ satthu mahattapaccavekkhaṇatā, saddhammasaṅkhātaṃ me mahādāyajjaṃ gahetabbaṃ tañca na sakkā kusitena gahetunti evaṃ dāyajjamahatta paccavekkhaṇatā, ālokasaññā manasikāra iriyāpathaparivattana abbhokāsasevanādīhi thinamiddha vinodanatā, kusitapuggalaparivajjanatā, āraddhaviriyapuggalasevanatā, sammappadhāna paccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Ekādasadhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: buddhānussati, damma - saṅgha - sīla - cāga - devatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, [PTS Page 133] [\q 133/] siniddhapuggalasevanatā, pāsādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme uppādento dhammavicayasambojjhaṅgā dayo bhāveti nāma, evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃtasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti. Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ niggahe tabbaṃtasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti? Yadāssa accāraddha viriya tādihi uddhataṃ cittaṃ hoti, tadā dhammavicayasambojjhaṅgādayo tayo abhāvetvā passaddhisambejjhaṅgādayo bhāveti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā. "Seyyathāpi bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhapeyya sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nuko so bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti? Nohetaṃ bhante. Evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo viriya
[SL Page 099] [\x 99/]
Sambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hotu? Uddhataṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti. Yasmi ca kho bhikkhave samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo samādhi sambejjhaṅgassa bhāvanāya. Kāloupekkhāsambejkaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave puraso mahantaṃ aggikkhavdhaṃ nibbāpetu kāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya sukkhāni gomayāni pakkhīpeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, paṃsukena ca okiheyya, bhabbo nu kho so bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandha nibbāpetunti? Evaṃ bhante"ti[a] etthāpi yathāsakaṃ āhāravasena passaddhi sambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttaṃ hetaṃbhagavatā: - "atthi bhikkhave kāyapassaddhi, cittapassaddhi, [PTS Page 134] [\q 134/] tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhi savbojjhaṅgassa bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati" tathā "atthi bhikkhave samathanimittaṃ avyagganimittaṃ. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhi sambojjhaṅgassa bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. " Tathā "atthi bhikkhave upekkhā sambojjhaṅgaṭṭhāniyādhammā, tattha yeniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti[a.] Tattha yathāssa passaddhiādayo uppanna pubbā taṃ taṃ ākāraṃ sallakkhetvā tesaṃ uppādanavasena pavattita manasikārova tīsupi padesu yoniso manasikāro nāma. Samatha nimittanti ca samathassevetaṃ adivacānaṃ, avikkhepaṭṭhena ca tasseva avyagganimittanti. Apica: - satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: paṇītabhejanasevanatā, utusukhasevanatā, iriyā pathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhapuggalaparivajnatā, passaddhakāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Ekādasa dhammā
Samādisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: catthuvisadatā, nimittakusalatā, indriyasamattapaṭipādanatā, samaye cittassa niggahaṇatā, 1 samayo cittassa paggahaṇatā, nirassādassa cittassa saddhāsaṃvegavasena sampahaṃsanatā, smā pavattassa ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Pañca dhammā upekkāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: sattamajjhattatā.
[A.] Saṃ - ni- mahāvagga0 bo- sa. 1. Si11. Niggaṇhanatā.
[SL Page 100] [\x 100/]
Saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhāra kelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme uppādento passaddhisambojjhaṅgādayo [PTS Page 135] [\q 135/] bhāvati nāma. Evi yasmiṃ samayo cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ niggaṇhāti. Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsi tabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ sampahaṃseti? Yadāssa paññāpayoga mandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ hoti tadā naṃ aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭhasaṃ vegavatthūnī nāma: jāti jarā vyādhi maraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃpañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Buddhadhammasaṃgha guṇānussaraṇena cassa pasādaṃjaneti. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ saṃpahaṃseti. Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhatī2 yadāssa evaṃ paṭipajjato alīnaṃ anuddhataṃ anirasasādaṃ ārammaṇasamappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti. Tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na vyāpāraṃ āpajjati sārathi viya samappavattesu assesu, evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhapekkhi tabaṃbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati. Asamāhita puggala parivajjanatā nāma: nekkhammapaṭipadaṃ anārūḷhapubbānaṃ nekakicca pasutānaṃ vikkhittahadayānaṃ puggalānaṃ ārakā pariccāgo. Samāhitapuggalasevanatā nāma: nekkhammapaṭipadaṃ paṭipannānaṃ samādhi lābhīnaṃ puggalānaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamanaṃ. Tadadhimuttatā nāma: samādhiadimuttatā samādigaru samādininna samādipoṇa samādhi pabbhāratāti attho, evametaṃ dasavidhaṃ appaṇākosallaṃ sampā detabbaṃ.
"Evaṃ hi sampādayato appaṇākosallaṃ imi,
Paṭiladdhe nimittasmiṃ appaṇā sampavattati.
Evampi paṭipannassa sace sā nappavattati,
Tathāpi na jahe yogaṃ cāyametheva paṇḍito. [PTS Page 136] [\q 136/]
Hitvā hi sammā vāyāmaṃ visesaṃ nāma mānavo,
Adhigacche parittampi ṭhānametaṃ na vijjati.
Cittappavatti ākāraṃ tasmā sallakkhayaṃ budho,
Samataṃ viriyasseva yojayetha punappunaṃ.
Īsakampi layaṃ yantaṃ paggaṇhetheva mānasaṃ,
Accāraddhaṃ nisedhetvā samameva pavattaye.
Reṇumhi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,
Yathā madhukarādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā.
[SL Page 101] [\x 101/]
Līna uddhata hāvahi mocayitvāna sabbaso,
Evaṃ nimittābimukhaṃ mānasaṃ paṭipādaye"ti.
Tatrāyaṃ atthadīpanā yathāhi atigñeko madhukaro asukasmiṃ rukkhe pupphaṃ pupphitanti ñatvā tikkhena vegena pakkhanto taṃ atikkamitvā paṭinivattento khīṇe reṇumhi sampāpuṇāti, aparo acheko mandena javena pakkhanto khīṇe yeva sampā puṇāti, cheko pana samena javena pakkhanto sukhena puppharāsiṃ sampatvā yāvaticchakaṃ reṇuṃ ādāya madhuṃ sampādetvā madhurasaṃ anu bhavati. Yathāca sallakatta antevāsikesu udakathālagate uppala patte satthakammaṃ sikkhantesu eko aticheko vegena satthaṃ pātento uppalapattaṃdvidhā vā chindati udake vā paveseti, aparo acheko chijjana pavesanabhayā satthakena phūsitumpi na visahati, cheko pana samena payogena tattha satthapadaṃ1 dassetvāpariyodāta sippo hutvā tathārūpesu ṭhānesu kammaṃ katvā lābhaṃ labhati. Yathā ca yo catuvyāmappamāṇaṃ makkamasuttaṃ āharati so cattāri sahassāni labhatīti raññā vutte eko aticheko puriso vegena makkamasuttaṃ ākaḍḍhanto tahiṃ tahiṃ chindati yeva, aparo acheko chedanabhayā bhatthena phūsitumpi na visahati, cheko pana koṭito paṭṭhaya samena payogena daṇḍake veṭhetvā āharitvā lābhaṃ labhati. Yathāca aticheko [PTS Page 137] [\q 137/] nīyyāmako balavavāte lakāraṃ pūrento nāvaṃ videsaṃ pakkhandāpeti, aparā aaicheko mandavāte lakāraṃ oropento nāvaṃ tattheva ṭhapeti, cheko pana mandavāte laka raṃ pūretvā balavavāte addhalakāraṃ katvā2 sotthinā icchitaṭṭhānaṃ pāpuṇāti. Yathāca yo telaṃ achaḍḍento nāḷiṃ pūreti so lābhaṃ labhatīti ācariyena antevāsikānaṃ vutte eko aticheko lābhaluddho vegena pūrento telaṃ chaḍḍeti, aparo acheko telachaḍḍanabhayā āsiñcitumpi na visahati, cheko pana samena payogena pūretvā lābhaṃ labhati. Evameva eko bhikkhū3 uppanne nimitte sīghaveva appaṇaṃ pāpuṇissāmīti gāḷhaṃ viriyaṃ karoti, tassa cittaṃ accā raddhaviriyattā uddhacce patati, na sakkoti4 appaṇaṃ pāpuṇituṃ, eko accāraddha viriyatāya dosaṃ disvā kiṃ dāni me appaṇāyāti viriyaṃ hāpeti, tassa cittaṃ atilīnaviriyattā kosajje patati, sopi na sakkoti appaṇaṃ pāpuṇituṃ, yo pana īsakampi līnaṃ līnabhāvatouddhataṃ uddhaccate mocetvā samena payogena nimittābhimukaṃ pavatteti, so appaṇaṃ pāpuṇāti, tādisena bhavitabbaṃ, imamatthaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
1. Ma1. 11. Satthappahāraṃ. 2. Ma. 1. 11. Aṅlaṅkāraṃpūretvā. 3. Sī. 11. Evamevakhobhikkhu. 4. Ma. 11. Sonasakkoti.
[SL Page 102] [\x 102/]
Heṇumhi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,
Yathā madhukarādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā.
Līna uddhata bhāvehi mocayitvāna sabbaso,
Evaṃ nimittābhimukhaṃ mānasaṃ paṭipādayeti.
Iti evaṃ nimuttābimukaṃ mānasaṃ paṭipādayato panassa badāni appaṇā ijjhissatīti bhavaṅgaṃ upacchinditvā paṭhaviti anuyoga vasena upaṭṭhitaṃ tadeva paṭhavikasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārā vaccanaṃ uppajjati, tato tasmiṃ yevārammaṇe cattāri pañca vā javanānijavantī, tesu avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ sesāni kāmāvacarāni pakaticattehi balavataravitakkavicāra pītisukhacittekaggatāni yāni appaṇāya parikammattā1 parikammānītīpi, yathā gāmā dīnaṃ [PTS Page 138] [\q 138/] āsannattā samīpacārittā vā upacārānītipi, bato pubbe parikammānaṃ upari appaṇāya ca anulomanato anulomā nītipi vuccanti, yañcettha sabbantimaṃ taṃ parittagottābhibhava nato mahaggatagottabhāvanato ca gota;bhūtipi vuccati. Agahitaggahaṇenapi panettha paṭhamaṃ parikammaṃ, dutiyaṃ upacāraṃ, tatiyaṃ anulomaṃ, catutthaṃ gota;bhū. Paṭhamaṃ vā upacāraṃ, dutiyaṃ anulemaṃ, tatiyaṃ gota;bhū, catutthaṃ pañcamaṃ vā appaṇācittaṃ catuttha mevahi pañcamaṃ vā appeti. Tadva kho khippābhiñña dandhābiñña vasena, tato paraṃ javanaṃ patati, bhavaṅgassa vāro hoti. Ābhi dhammikagodattattheropana "puramā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃdhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo"ti[a] imaṃ suttaṃ vatvā āsevanapaccayenapaccimo pacchimo dhammo balavā hoti, tasmā chaṭṭhepi sattamepi appaṇā hotīti āha, taṃ aṭṭhakathāsu attano matimattaṃ therassetanti vatvā paṭikkhittaṃ, catutthapañcamesu yeva pana appaṇā hoti, parato javanaṃ patitaṃ nāma hoti, bhavaṅgassa āsannattāti vuttaṃ, taṃ evaṃ vicāretvā vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, yathāhi puriso chinnataṭābhi mukho dhāvanto ṭhātukāmopi pariyante pādaṃkatvā ṭhātuṃ na sakkoti papāte eva patati, evaṃ chaṭṭhe vā satsame vā appetuṃ na sakkoti bavaṅgassa āsannattā, tasmā catutthapañcamesu yeva appaṇā hotīti veditabbā. Sāca pana ekacttakkhaṇikāyeva. Sattasu hi ṭhānesu addhāna paricchedo nāma natthi: paṭhamappaṇāya, lokiyābhiññāsu, catusu maggesu, maggānantaraphale, rupārūpa bhavesu bhavaṅgajjhāne, nirodhassa paccaye nevasaññānāsaññāyatane, nirodhā vuṭṭhahantassa phalasamāpattiyanti; ettha maggānantaraṃ phalaṃ tiṇṇaṃ upari na hoti, [PTS Page 139] [\q 139/] nirodhassa paccayo neva
1. Sī111. Kataparikammattā(katthaci) abhi- paṭṭhānaṃ.
[SL Page 103] [\x 103/]
Saññānāsaññāyatanaṃ dvinnaṃ upari na hoti, rūpārūpabhavesu bhavaṅgassa parimāṇaṃ natthi, sesaṭṭhānesu ekaveva cintanti. Iti ekacittakkhaṇikāyeva appaṇā, tato bhavaṅgapāto, acha bhavaṅgaṃ vicchinditvā jhāna paccavekkhaṇatthāya āvajjanaṃ, tato jhānapacca vekkhaṇāti; ettāvatāca panesa "vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savikattaṃ savitakkaṃ savicāraṃ vivekaja pītisukaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharatī"ti[a] evamanena pañcaṅgavippahīṇaṃ pañcaṅga samannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ paṭhamajjhānaṃ adigataṃ hoti paṭhavikasiṇaṃ.
Tattha vivicceva kāmaihīti- kāmehi vivicchitvā vinā hutvā apakkamitvā, yo panāyamettha eva kāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmāca niyattho tasmā tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamassa jhānassapaṭipakkhabhāvaṃ kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ? Vivicecava kāmehīti evañhi niyame karīyamāne1 idaṃ paññāyati, nūni massa2 jhānassa kāmā paṭipakkhabhūtā, yesu sati idaṃ nappavattati andhakāre sati dīpobhāso viya, tesaṃ pariccāgeneva cassa adhigamo hoti īrimatīrapariccāgena pārimatīrasseva, tasmā niyamaṃkarotīti. Tattha siyā: - kasmā panesa pubbapadeyeva vutto, na uttarapade? Kiṃakusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyāti? Nakho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, taṃ nissaraṇato hi pubbapade esa vutto, kāmadhātusamatikkamanato hā kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ, yathāha: -" kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma?Nti[b] uttara padepi [PTS Page 140] [\q 140/] pana yathā " idheva bhikkhave samaṇo idha dutiyo samaṇo"ti[c] ettha evakāro ānetvā vuccati, evaṃ vattabbo, na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusalehi dhammehi aviviccajhānaṃ upasampajja viharituṃ, tasmā - vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehī"ti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbe, padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo cittavivekādayo3 ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ gacchanti, yathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhamhanavivekoti tayo eva idha daṭṭhabbā. Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese " katame vatthukāmā manāpiyā rūpā?Ti ādinā nayena vatthukāmā vuttā. Yeca tattheva vibhaṅge ca -" chando kāmo - rāgo kāmo - chandarāgo kāmo - saṅkappo kāmo - rāgo kāmo - saṅkapparāgo kāme- ime vuccanti kāmā"ti - evaṃ kilesakāmā vuttā, te sabbepi
1. Si1. 11 Kayiramāne 2. Sī11. Tancimassa 3. Si11 kāyavivekādayo. Tenava, (katthaci) [a] abhi - dhammasaṅganī[b] saṃ - ni - mahāvagga [c] ma 0 ni - sīhanāda.
[SL Page 104] [\x 104/]
Saṅgahītā icceva daṭṭhabbā. Evaṃ hi sati vivicceva kāmehiti vatthu kāmehipi viviccevāti attho yujjati, tena kāyaviveko vutto hoti, vivicca akusalehi dhammehītikilesakāmehi sabbaṃ kusalehi vā viviccāti attho yujjati, tena cittaviveko vutto hoti, purimena cettha vatthikāmehi vivekavacanato eva kāmasukhapariccāgo, dutiyena kilesakāmehi vivekaccanato nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti, evaṃ vatthukāma kilesa kāma vivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṅkilesa vandrippa hāṇaṃ dutiyena saṅkilesappahāṇaṃ, paṭhamena lolabhāvassa hetu pariccāgo, dutiyena bālabhāvassa, paṭhamena ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibāvitaṃ hotīti ñātabbaṃ. Esa tāvanayo kāmehīti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe, kilesakāmapakkhe pana kandoti ca rāgoti ca evamādihi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto, [PTS Page 141] [\q 141/] so ca akusalapariyāpannepi samāno "tattha katamo kāmacchando kāmo"ti ādinā nayena vibhaṅge jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto, kilesakāmattā vā purima pade vutto, akusalapariyāpannattā dutiyapade, anekabhedato cassa kāmatoti avatvā kāmehīti vuttaṃ, aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne "tattha katame akusalā dhammā kāmacchando"ti ādīnā nayena vibhaṅge upari jhānaṅgapaccanīka paṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaranāni hi jhānaṅgapaccanīkāni, tesaṃ jhānaṅgāneva paṭipakkhāni viddhaṃsa kāni vighātakānīti vuttaṃ hoti, tathāhi - 'samādhi kāmacgñandassa paṭipakkho, pīti vyāpādassa, vitakko thīnamiddhassa, sukhaṃ uddhacca kukkuccassa, vicāro vicikicchāyā"ti - peṭake vuttaṃ. Evamettha vivicceva kāmehīti iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti, vivicca akusalehi dhammehīti iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ, agahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa, dutiyena sesanīvaraṇānaṃ, tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañca kāmabhedavisayassa1 lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ, oghādisu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāma yogakāmāsavakāmūpādāna abhijjhākāyaganthakāmarāgasaṃyojanānaṃ, dutiyena avasesaoghayogāsavaupādānaganthasaṃyojanānaṃ, paṭhamena ca taṇhāya taṃ sampayuttakānañca, dutiyena avijjāya taṃ sampayuttakānañca. Apica: - paṭhamena lobhasampayuttānaṃ aṭṭhannaṃ cuttuppādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva vivicceva. Kāmeha vivicca akusalehi dhammehīti ettha atthappa kāsanā.
1. Sī11. Pañcakāmaguṇikavisayassa.
[SL Page 105] [\x 105/]
Ettāvatā paṭhamassa jhānassa pahāṇaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassetuṃ savitakkaṃ savicāranti ādi vuttaṃ [PTS Page 142] [\q 142/] tattha vitakkanaṃ vitakko, ūhananti vuttaṃ hoti, jvāyaṃ ārammaṇe cittasaṃsa abhiniropanalakkhaṇo, āhananapariyahananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno. Vicaraṇaṃ vicāro, anusadvaraṇanti vuttaṃ hoti, svāyaṃ ārammaṇānu maccanalakkhaṇo, tattha sahajātānu yojanaraso, cittassa anuppa bandhanapaccupaṭṭhāno, santepi ca nesaṃ katthaci avippayoge oḷāri kaṭṭhena pubbaṅgamaṭṭhena ca ghaṇṭābhighāto viya abhiniropanaṭṭhenaca cetaso paṭhamābhinipāto vitakko, sukhumaṭṭhena anumajjana sabhāvaṭṭhena ca ghaṇṭānuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko paṭhamuppattikāle paripaphandanabhuto cittassa, ākāse uppattikukāmassa pakkhino pakkhavikkhepo viya padumābhimukhapāto viya ca gandhānubaddhacetaso bhamarassa santa vutti vicāro nātiparipphandanabhāvo cittassa, ākāse uppati tassa pakkhino pakkhappasāraṇaṃ viya, paribbhamaṇaṃ viyaca padumābhi mukhapatitassa
Bhamarassa padumassa uparibhāge, dukanipātaṭṭhakathāyaṃ pana ākāse gacchato mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ gāhāpetvā pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya ārammaṇe cetaso abhiniropanabhāvena pavatto citakko, sohi ekaggo hutvā appeti, vātagahaṇatthaṃ pakkhe phandāpayamānassa gamanaṃ viya anumajjanabhāvena pavatto vicāro, sohi ārammaṇaṃ anumajjatīti vuttaṃ. Taṃ anuppabandhanena pavattiyaṃ yujjati. So pana nesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Apica: - malaggahitaṃ kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena daḷhaṃ gahetvā itarena hatthena cuṇṇatelavāḷaṇḍupakena paramajjantassa daḷhagahaṇahattho viya vitakko, parimajjanahattho viya vicāro, tathā kumbhakārassa daṇḍappahārena cakkaṃ bhamayitvā bhājanaṃ karontassa uppīḷana [PTS Page 143] [\q 143/] hattho viya vitakko, ito cito ca saṃsaraṇahattho viya vicāro, tathā maṇḍalaṃ karontassa majjhe sannirumhitvā ṭhitakaṇṭako viya abhiniropano vitakko, bahiparibbhamaṇa kaṇṭako viya anumajjamāno vicāro, iti iminā ca vitakkona iminā ca vicārena saha vattati rukkho viya pupphena phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti vuccati. Vibhaṅge pana "iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samūpeto"ti ādinā nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā, attho pana tatrāpi evame daṭṭhabbo.
[SL Page 106] [\x 106/]
Vivekajnti ettha- vivitti viveko, nīvaraṇavigamoti attho, vivittoti vā viveko, nīvaraṇavivitto jhānasampayuttadhamma rāsīti attho, tasmā vivekā- tasmiṃ vā viveke jātanti vivekajaṃ. Pītisukhanti-pīṇayatīti pītu sā sampiyāyanalakkhaṇā, kāyacitta pīṇanarasā, pharaṇarasā vā. Odagya paccupaṭṭhānā, sā panesā khuddikā pīti khaṇikā pīti okkantikā pīti ubbegā pīti pharaṇā pītiti pañcavidhā hoti, tattha khuddikā pīti sarīre lomahaṃsamattameva kātuṃ sakkoti, khaṇikā pīti khaṇe khaṇe vippuppātasadisā hoti, okkantikā pīti samuddatīraṃ vīci viya kāyaṃ okkamitvā okkamitvā bhijjati, ubbegā pīti balavatī hoti, kāyaṃ uddhaggaṃ katvā ākāse laṅghāpanappamāṇappattā, tathāhi: puṇṇavallikavāsī mahā tissatthero punṇamadivase sāyaṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā cavdā lokaṃ. Disvā mahācetiyābhimukho hutvā imāya vata velāya catasso parisā mahācetiyaṃ vandantīti pakatiyā diṭṭhārammaṇa vasena buddhārammaṇaṃ ubbega pītiṃ uppādetvā sudhātale pahama citragenḍuko viya ākāso uppatitvā mahācetiyaṅgaṇeyeva patiṭṭhāsi. Tathā girikanḍakamahāvihārassa upanissaye vattakālaka gāme ekā kuladhītāpi balavabuddhārammaṇāya ubbegapītiyā ākāse laṅghesi. Tassā kira mātāpitaro sāyaṃ dhammasavaṇatthāya [PTS Page 144] [\q 144/] vihāraṃ gacchantā amma tvaṃ garuhārā akāle carituṃ na sakkosi, mayaṃ tuyhaṃ pattiṃ katvā dhammaṃ sossāmāti agamaṃsu, sā gantukāmāpi tesaṃ vacanaṃ paṭibāhituṃ asakkontī ghare ohiyitvā gharājire1 ṭhatvā candālokena girikanḍake ākāsacetiyaṅgaṇaṃ olokenti cetīyassa dīpapūjaṃ addasā, catasso ca parisā mālāgandhādihi cetiyapūjaṃ katvā padakkhiṇaṃ karontiya, bhikkhusaṅghassa ca gaṇa sajjhāyasddaṃ assosi, athassā dhaññā vatime ye vihāraṃ gantvā evarūpe cetiyaṅgaṇe anusañcarituṃ evarūpañca madhuraṃ dhammakathaṃ sotuṃ labhantīti muttārāsi sadisacetiyaṃ passantiyā eva ubbegā pīti udapādi, sā ākāse laṅghitvā mātāpitunnaṃ purimataraṃyeva ākāsacetiyaṅgaṇe oruyha cetiyaṃ vavditvā dhammaṃ suṇamānā aṭṭāsi, atha naṃ mātāpitaro āgantvā amma tvaṃ katarena maggena āgatāti pucchiṃsu. Sā ākāsena āgatāmhi na maggenāti vatvā amma ākāsena nāma khīṇāsavā sadvaranti, tvaṃ kathaṃ āgatāti vuttā āha mayhaṃ candālokena cetiyaṃ olokentiyā ṭhitāya buddhā rammaṇā balavatī pīti uppajji, athāhaṃ neva attano ṭhitabhāvaṃ na nisinnabhāvaṃ aññāsiṃ, gahitanimitteneva pana ākāse laṅghitvā cetiyaṅgaṇe patiṭṭhitāmhīti. Evaṃ ubbegā pīti ākāse laṅghāpanappamāṇā hoti. Pharaṇapītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ
1. 6. 11. Gharadvāre.
[SL Page 107] [\x 107/]
Dhamitvā pūritavatthi viya mahatā udakoghena pakkhantapabbatakucchiviya ca anuparipphuṭaṃ hoti. Sā panesā pañcavidhā pīti gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhaṃ passaddhiṃ paripūreti kāyapassaddhiñca citta passaddhiñca, passaddhi gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhampi sukhaṃ paripūreti kāyikaṃ ca cetasikañca, sukhaṃ gabbhaṃ gaṇhantaṃ paripākaṃ gacchantaṃ tividhaṃ samādhiṃ paripūreti khaṇikasamādhiṃ upacārasamādhiṃ appaṇāsumādhinti. Tāsu yā appaṇāsamādissa mūlaṃ hutvā vaḍḍhamānā samādhi sampayegaṃ gatā pharaṇā pīti ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā pītīti. [PTS Page 145] [\q 145/] itaraṃ pana sukhanaṃ sukhaṃ, suṭṭhu vā khādati khaṇti ca kāyacittābādhanti sukhaṃ, taṃ sātalakkhaṇaṃ, sampayuttānaṃ upa brūhaṇarasaṃ, anuggahapaccupaṭṭhānaṃ, satipi ca nesaṃ pītisukhānaṃ katthaci avippayoge iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi piti, paṭiladdharasānu bhavanaṃ sukhaṃ, yattha pīti tattha sukhaṃ, yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti, vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ, kantārakhinnassa vanantodakadassana savaṇesu viya pīti, vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ, tasmiṃ tasmiṃ samaye pakāma bhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ, iti ayañca pīta idañca sukhaṃ assa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthiti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Athavā pītica sukhañca pīti sukhaṃ, dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthiti evampi vivekajaṃ pītusukhaṃ, yathevahi jhānaṃ evaṃ pītusukhampettha vivekaja meva hoti, tañcassa atthi tasmā ekapadeneva vivekaja pītu sukhantipi vattuṃ yujjati, vibhaṅge na " idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagata"nti ādīnā nayena vuttaṃ, attho na tatthāpi evameva daṭṭhabbo. Paṭhamaṃ jhānanti idaṃ pareto āvibhavissati, upasampajjāti upagannvā, pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti, upasampādayitvā vā, nipphādetvāti vuttaṃ hoti, vibhaṅge pana " upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti passanā sacchikiriyā upasampadā"tī vuttaṃ, tassāpi evameva attho daṭṭhabbo. Viharatītitadanurūpena iriyāpathavihārena iti vuttappakārajhāna samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyāpathavihārena iti vuttappakārajhāna samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyāpathavihārena iti vattappakārajhāna samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ pāvanaṃ cāraṃ vihāraṃ abhinipphādeti. Vuttaṃ hetaṃ vibhaṅge: - "viharatīti irīyati [PTS Page 146] [\q 146/] vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena viccati viharati"ti.
Yaṃ pana vuttaṃ - pañcaṅgavippahīṇaṃ pañcaṅgasamannāgatantitattha kāmacchando, vyāpādo, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchāti imesaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahāṇavasena padvaṅgavippahīṇatā veditabbā. Na hi etesu ppahīṇesu jhānaṃ uppajjati, tenassetāni pahāṇaṅgānīti vuccanti. Kiñcāpihi jhānakkhaṇe
[SL Page 108] [\x 108/]
Aññepi akusalā dhammā pahīyanti. Tathāpi etaneva visesena jhānantarāyakarāni. Kāmacchandena hi nānāvisayappalohitaṃ cittaṃ na ekattārammaṇe samādhiyati, kāmacchandābhibhūtaṃ vā taṃ na kāmadhātuppahāṇāya paṭipadaṃ paṭipajjati, vyāpādena cārammaṇe paṭihaññamānaṃ na nirantaraṃ pavattati. Thinamiddhābhibhūtaṃ akammaññaṃ hoti. Uddhaccakukkuccaparetaṃ avupasantameva hutvā paribbhamatī, vicikicchāya upahataṃ jhānādhigamasādikaṃ paṭipadaṃ nārohati, iti visesena jhānantarāyakarattā etāneva pahāṇaṅgānīti vuttānīti. Yasmā pana vitakko ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti, vicāro anubavdhati, tehi avikkhepāya sampādi tappayogassa cetaso payogasampattisambhavā pītipīṇanaṃ sukhañca upabrūhaṇaṃ karoti, atha naṃ sasesasampayuttadhammaṃ etehi abhiniropaṇānuppabndhanapīṇanaupabrūhaṇehi anuggahitā ekaggatā ekattārammaṇe samaṃ sammāādhiyati, tasmā vitakko vicāraro pīti sukhaṃ cittekaggatāti imesaṃ pañcannaṃ uppatti masena pañcaṅgasamannāgatatā veditabbā, uppannesu hi etesu pañcasu jhānaṃ uppannaṃ nāma hoti, tenassa etāni pañca samannāgataṅgānīti vuccanti. Tasmā na etehi samannāgataṃ aññadeva jhānaṃ nāma atthiti gahetabbaṃ. Yathā pana aṅgamatta vaseneva caturaṅginī senā pañcaṅgikaṃ ca turiyaṃ aṭṭhaṅgikoca maggoti vuccati evamidampi aṅgamattavaseneva [PTS Page 147] [\q 147/] pañcaṅgikanti vā pañcaṅgasamannāgatanti vā vuccatīti veditabbaṃ. Etāni ca pañca aṅgāni kiñcāpi upacārakkhaṇepi atthi, athakho upacāre pakati cittato balavatarāni, idha pana upacāratopi balavatarāni rūpā vacaralakkhaṇappattāni, ettha hi vitakko suvisuddhena ākārena ārammaṇe cittaṃ abhiniropayamāno uppajjati. Vicāro ati viya ārammaṇaṃ anumajjamāno, pīti sukhaṃ sabbāvantampi kāyaṃ pharamānaṃ;tenevāha: -" nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃhoti "ti[a] cittekaggatāpi heṭṭhimamhi samugga paṭale uparimaṃ samuggapaṭalaṃ viya ārammaṇesu phassitā hutvā uppajjati ayametesaṃ itarehi viseso. Tattha cittekaggatā kiñcāpi savitakkaṃ savicāranti imasmiṃ pāṭhe na niddiṭṭhā, tathāpi vibhaṅge " jhānanti - vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatā"ti evaṃ vuttattā aṅgameva, yena hi adhippāyena bhagavatā uddeso kato soyeva tena vibhaṅge pakāsito hotīti.
Tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannanti - ettha pana ādimajjha pariyesānavasena tividhakalyāṇatā, tesaṃ yevaca ādimajka pariyosānalakkhaṇavasena dasalakkhaṇasampannatā veditabbā.
[A.] Ma- ni - kāyagatāsatisutta
[SL Page 109] [\x 109/]
Tata;yaṃ pāḷi: - paṭhamassa jhānassa paṭipadā visuddhi ādi, upekkhānu brūhaṇā majjhe, sampahaṃsanā pariyesānaṃ; paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādī, ādissa katilakkhaṇāni? Ādissa tīṇi lakkhaṇāni, yo tassa paripattho tato cittaṃ visujjhati, visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭapajjati, paṭipannattā tattha cittaṃ pakkhandati. Yañca paripatthato cittaṃ vusujjhati, yañca visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipajjati, yañca paṭipannattā tattha cittaṃ pakkhandati, paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa imāni tūṇi lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ ādikalyāṇañceva hitīti lakkhaṇasampannaṃ ca. [PTS Page 148] [\q 148/] paṭhamassa jhānassa upekkhānubrūhaṇā majjhe, majjhassa kati lakkhaṇāni, majjhassa tīṇi lakkhaṇāni visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhatisamathapaṭipannaṃ ajjhu pekkhati ekattupaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati. Yañca vusuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati yañca samathapaṭipannaṃ ajjhupekkhati yadva ekattu paṭṭhānaṃ ajjhupkekhati paṭhamassa jhānassa apekkhānubrūhaṇā majjhe. Majjhassa imāni tīṇi lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ majjhe kalyāṇañceva hoti lakkhaṇasampannañca. Paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ, pariyosānassa kati lakkhaṇāni? Pariyosānassa cattāri lakkhaṇāni, tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena sampahaṃsanā, indu;yānaṃ ekarasaṭṭhena sampahaṃsanā tadupagaviriyavāhaṭṭhenasampahaṃsanā, āsevanaṭṭhena sampahaṃsanā, paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ, pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamajjhānaṃ pariyosānakalyāṇañceva hoti catulakkhaṇa sampannañcāti. Tatra paṭipadāvisuddhi nāma: sasambāriko upacāro, upekkhānubrūhaṇā nāma: - appaṇā, sampahaṃsanā nāma: paccavekkhaṇāti evameke vaṇṇayanti; yasmā pana ekattagataṃ cittaṃ paṭipadāvisuddhi pakkhantañceva hoti upekkhānubrūhitañca, ñāṇena ca sampahaṃsitanti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tasmā nto appaṇāyameva āgamanavasena paṭipadāvisuddha. Tatramajjhattupekkhāya kiccavasena upekkhānubrūhaṇā dhammānaṃ anativattanādibhāvasādhanena pariyo dapakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena sampahaṃsanā ca veditabbā. Kathaṃ yasmiṃ hi vāre appaṇā uppajjati tasmiṃ yo nīvaraṇa saṅkhāto kilesagaṇo tassa jhānassa paripantho tato cittaṃ visujjhati. Vusuddhattā āvaraṇaviharitaṃ hutvā majjhimaṃ samatha nimittaṃ paṭipajjati, majjhimaṃ samathanimittaṃ nāma samappavatto appanāsamādhiye. Tadanantaraṃ pana purimacittaṃ ekasantati pariṇāmanayena [PTS Page 149] [\q 149/] tathattaṃ upagacchamānaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipajjati nāma. Evaṃ paṭipannattā tathattupagamanena tattha pakkhandati nāma, eṃva tāva purimacitte vijjamānākārānipphādikā
[SL Page 110] [\x 110/]
Paṭhamassa jhānassa uppādakkhaṇeyeva āgamanavasena paṭipadāvisuddhi veditabbā. Evaṃ vusuddhassa pana tassa puna visodhetabbābhāvato visodhane vyāpāraṃ akaronto visaddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati nāma. Samathabhāvūpagamanena samathapaṭipannassa puna samādhāne vyāpāraṃ akaronto samathapaṭipannaṃ cittaṃ ajjhupekkhati nāma samathapaṭipannabhāvato evaṃ cassa kilesasaṃsaggaṃ pahāya ekattena upaṭṭhitassa puna ekattupaṭṭhāne vyāpāraṃ akaronto ekattu paṭṭhānaṃ ajjhupekkhati nāma. Evaṃ tatra majjhattupekkhāya kicca vasena upekkhānubrūhaṇā veditabbā. Ye panete evaṃ upekkhānubrūhite tattha jātā samādhipaññā saṅkhātā yuganaddhadhammā aññamaññaṃ anativattamānā hutvā pavattā, yānica saddhādini ivdiyāni nānākilesehi vimuttirasena ekarasāni hutvā pavattāni, yañce sa tadupagaṃ tesaṃ anativattanaekarasa bhāvānaṃ anucchavikaṃ viriyaṃ vāhayati, yā cassa tasmiṃ khaṇe pavattā āsevanā, sabbepi te ākārā yasmā ñāṇena saṅkilesavodā nesuṃ taṃ taṃ ādīnavañca ānisaṃsañca disvā tathā tathā sampahaṃsi tattā visodhitattāpariyodāpitattā nipphannāva, tasmā dhammānaṃ anativattanādibhāvasādhanena pariyodapakassa ñāṇassa kicca nipphattivasena sampahaṃsanā veditabbāti vuttaṃ, tattha yasmā upekkhāvasena ñāṇaṃ pākamaṃ hoti. Yathāha: - tathā paggahitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati upekkhāvasena, paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṃ vimuccati vimokkhavasena, paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti vumuttattā te dhammā ekarasā honti. Eka rasaṭṭhena bhāvanāti. Tasmā ñāṇakiccabhūtā sampahaṃsanā pariyo sānanti vuttā.
Idāni paṭhamajjhānaṃ adigataṃ hoti paṭhavikasiṇanti ottha gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ, paṭhamaṃ uppannantipi [PTS Page 150] [\q 150/] paṭhamaṃ, ārammaṇopa nijjhānato paccanīkajjhāpanato vā jhānaṃ, paṭhavimaṇḍalaṃ pana sakalaṭṭhena paṭhavikasiṇanni vuccati. Taṃ nissāya paṭiladdhanimittampi paṭhavikasiṇaṃ, nimitte paṭiladdhajhānampi. Tatra imasmiṃ atthe jhānaṃ paṭhavikasiṇanti veditabbaṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ paṭhamajjhānaṃ adhigataṃ hoti paṭhavikasiṇanti. Evaṃ adhigate pana etasmiṃ tena yoginā vāḷavedhinā viya. Sūdena viyaca ākārā pariggahe tabbā. Yathāhi sukusalo dhanuggaho vāḷavedhāya kammaṃ kuru māno yasmiṃ vāre vāḷaṃ vijjhati, tasmiṃ vāre akkantapadānañca dhanudaṇḍassa ca jiyāya ca sarassa ca ākāraṃ parigganheyya evaṃ me ṭhitena evaṃ dhanudaṇḍaṃ evaṃ jiyaṃ evaṃ saraṃ gahetvā vāḷo viddhoti. So tato paṭṭhāya tatheva te ākāre sampādento
[SL Page 111] [\x 111/]
Avirādhetvā vāḷaṃ vijjheyya. Evameva yogināpi imaṃ nāma me bhojanaṃ bhuñjitvā evarūpaṃ puggalaṃ sevamānena evarūpe senāsane iminā nāma iriyapathena imasmiṃ kāle idaṃ adhigatanti ete bhojanasappāyādayo ākārā pariggahetabbaṃ. Evaṃ hi so naṭṭhe vā tasmiṃ te ākāre sampādetvā puna uppādetuṃ appa guṇaṃ vā paguṇikaronto punappunaṃ appetuṃ sakkhissati, yathāca kusalo sūdo bhattāraṃ parivisanto yaṃ yaṃ ruciyā bhuñjati taṃ taṃ sallakkhetvā tatā paṭṭhāya tādisaja yeva upanāmento lābhassa bhāgi hoti, evamayampi adhigatakkhaṇe bhojanādayo ākāro gahetvā te sampādento punappunaṃ appaṇāya lābhī hoti. Tasmā nena vāḷavedhinā viya sūdena viya ca ākārā pariggahetabbā. Vuttampi cetaṃ bhagavatā. " Seyyathāpi bhikkhave paṇḍito vuyatto kusalo sūdo rājānaṃ vā rājamahāmattānaṃ vā nānaccayehi nānaggarasehi sūpehi paccupaṭṭhito assa ambilaggehipi tittakaggehipi [PTS Paage 151 [\q 151/] ] kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārike hipi akārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi, sa ko so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti: - idaṃ vā me ajja bhattu sūveyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, ambilaggaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ rāccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṃ bhāsati -pe- aloṇikassa vā vanṇaṃ bhāsatīti. Sa kho so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo sūdo lābhīceva hoti accā danassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṃ, taṃ kissa hetu? Tathāhi so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ uggaṇhāti, evameva kho bhikkhave idhekacco paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī vihirati -pevedanāsu cittedhammesu dhammānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādemanassaṃ, tassa dhammesu dhammānu passino viharato cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti, so taṃ nimittaṃ uggaṇhāti. Sakho so bhikkhavo paṇḍito viyatto kusalo bhikkhū lābhī ceva hoti diṭṭhadhammasukhavihārassa, lābhī sati sampajaññassa. Taṃ kissa hotu? Tathāhi so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī"ti[a] nimittagahaṇena cassa puna te āre sampādayato appaṇā mattameva ijjhati na ciraṭṭhānaṃ, ciraṭṭhānaṃ pana samādiparipaṇthānaṃ dhammānaṃ suvisodhitattā hoti yo hi bhikkhu kāmādinavapacca vekkhaṇādīhi kāmacchandaṃ na suṭṭhu vikkhambhetvā kāyapassaddhivasena
[A.] Saṃ -ni- mahāvagga- sati- saṃ.
[SL Page 112] [\x 112/]
Kāyaduṭṭhullaṃ na suppaṭippassaddhaṃ katvā ārambhadhātumanasikārādiva sena thinamiddhaṃ na suṭṭhu paṭivinodetvā samathanimittamanasikārādiva sena uddhaccakukkuccaṃ [PTS Page 152] [\q 152/] na susamūhataṃ katvā aññepi samādipari patthe dhamme na suṭṭhu visodhetvā tdhānaṃ samāpajjati, so aviso dhitaṃ āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya asuddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭherājā viya ca khippameva nikkhamati yo pana samādiparipanthe dhamme suṭṭhu viso dhetvā jhānaṃ samāpajjati, so suvisodhitaṃ āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya suparisuddhaṃ uyyānaṃ paṭiṭṭharājā viyaca sakalampi divasabhāgaṃ antosamāpattiyaṃ yeva hoti.
Tenāhu porāṇā.
Kāmesu chanda paṭighaṃ vinodaye
Uddhacca viddhaṃ vicikiccha pañcamaṃ,
Viveka pāmojja karena cetasā
Rājāva suddhanta gato tahiṃ rameti.
Tasmā ciraṭṭhitikāmena pāripavthikadhamme visokhetvā jhānaṃ samāpajjitabbaṃ. Cittabhāvanāvepullatthañca yathāladdhaṃ paṭibhāga nimittaṃ vaḍḍhetabbaṃ, tassa dve vaḍḍhanā bhumuyo: - u cāraṃ vā appaṇāvā, upacāraṃ patvāpi hi. Taṃ vaḍḍhetuṃ vaṭṭati, appaṇaṃ patvāpi ekasmiṃ pana ṭhāne avassaja vaḍḍetabbaṃ. Tena vuttaṃ: yathāladdhaṃ paṭibhāganimittaṃ vaḍḍhetabbanti. Tatrāyaṃ vaḍḍhanānayo: tena yoginā taṃ nimittaṃ pattavaḍḍhana pūvavaḍḍhana bhattavaḍḍhana latā vaḍḍhana dussavaḍḍhana yogena avaḍḍhetvā yathanāma kassako kasi tabbaṭṭhānaṃ naṅgalena paricchivditvā paricchedabbhantare kasati, yathā vā pana bhikkhū sīmaṃ bandhantā paṭhamaṃ nimittāti sallakkhetvā pacchā bandhanti, evameva tassa yathāladdhassa nimittassa anukka mena ekaṅgula dvaṅgula tivaṅgula caturaṅgula mattaṃ manasā pariccivditvā pariccinditvā yathā paricchedaṃ vaḍḍhetabbaṃ, apariccinditvā pana na vaḍḍhetabbaṃ. Tato vidatthi ratana pamukhapariveṇavihārasīmānaṃ gāma nigamajanapadarajjasamuddasīmanāñca paricchedavasena vaḍḍhentena [PTS Page 153] [\q 153/] cakkavāḷaparicchedena vā tato vāpi uttaraṃ paricchinditvā vaḍḍhe tabbaṃ. Yathāhi haṃsapotakā pakkhānaṃ uṭṭhitakālato paṭṭhāya parittaṃ parittaṃ padesaṃ uppatannā paricayaṃ katvā anukkamena candimasuriyasantikaṃ gacchanti, evameva bhikkhu vuttanayena nimittaṃ paricchinditvā vaḍḍhento yāva cakkavāḷaparicchedā tato vā uttariṃ vaḍḍheti, athassa taṃ nimittaṃ vaḍḍhitavaḍḍhitaṭṭhānepaṭhaviyā ukkūla vikūla nadīviduggapabbatavisamesu saṅgusatamabbhāhataṃ vasabhavammaṃ viya hoti. Tasmiṃ pana nimatte pattapaṭhamajjhānena ādikamma kena samāpajjanapahulena bhavitabbaṃ, na paccavekkhaṇabahulena, paccavekkhaṇabahulassa hi jhānaṅgāni thūlāni dubbalāni hutvā.
[SL Page 113] [\x 113/]
Upaṭṭhaśanti. Athassa tāni evaṃ upaṭṭhitatta upari ussukkanāya paccayataṃ āpajjanti, soappaguṇe jhāne ussukkamāno paṭhamajjhānā ca parihāyati, na ca sakkoti dutiyaṃ pāpuṇituṃ. Tenāha bhagavā. "Seyyathāpi bhikkhave gāvī pabbateyyā bālā avyattā akhettaññā̆ akusalā visame pabbate carituṃ, tassā evamassa: - yannūnāhaṃ agatapubbañceva disaṃ gaccheyyaṃ, akhādita pubbāni ceva tiṇāni khādeyyaṃ, apitapubbāni ca pānīyāni piveyyanti. Sā purimaṃ pādaṃ na suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhāpetvā pacchimaṃ pādaṃ uddhareyya, sā naceva agatapubbaṃ disaṃ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya, na ca apītapubbāni pānī yāni piveyya, yasmiñcassā padese ṭhitāya evamassa yannūnāhaṃ agatapubbañceva -pe- piveyyanti tañca padesaṃ na sotthinā paccāgaccheyya, taṃ kissa hetu? Tathāhi sā bhikkhave gāvī pabba teyyā bālā avyattā akhettaññā̆ akusalā visame pabbate carituṃ, evameva ko bhikkhave idhekacco bhikkhu bālo avyatto akhettaññā̆ akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusaleha dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaatuṃ, so taṃ nimuttaṃ nāsevati na bhāveni na bahulī karoti na svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti. Tassa evaṃ hoti: - yannūnāhaṃ citakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja vihareyyanti. [PTS Page 154] [\q 154/] so na sakkoti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avacāra samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharituṃ, tassa evaṃ hoti: yannūnāhaṃ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja vihaheyyanti. So na sakkoti vivicceva kāmehi vivicca akusalehaṃ dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharituṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ubhato bhaṭṭho, ubhato parihīno, seyyathāpi bhikkhave sā gā pabbateyyā bālā avyattā akhettaññū akusalā visame pabbate caritra"nti. Tasmānena tasmiṃ yeva tāva paṭhamajjhāne pañcahākārehi ciṇṇavasinā bhavitabbaṃ. Tatrimā pañca vasiyo: āvajjanavasī samāpajjanavasiadhiṭṭhānaṃ vasi vuṭṭhānavasi paccavekkhaṇavasiti. Paṭhamajjhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvadicchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti āvajjanavasi. Paīmajjhānaṃ yatthicchakaṃ -pe- samāpajjati samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti samāpajjanavasi, evaṃ sesāpi vitthāre tabbā. Ayaṃ panettha atthappakāsani: paṭhamajjhānato vuṭṭhāya paṭhamaṃ vitakkaṃ āvajjayato bhavaṅgaṃ upacchinditvā uppannā vajjanānantaraṃ vitakkārammaṇāneva cattāri pañcavā javanāni javanti, tato dve bhavaṅgāni, tato puna vicārārammaṇaṃ āvajjanaṃ vuttanayeneva javanānati. Evaṃ pañcasu jhānaṅgesu yadā nirantaraṃ cittaṃ pesetuṃ sakkoti, athassa āvajjanavasī siddhā hoti. Ayaṃ pana matthakappattā vasī bhakavato yamakapāṭihāriye labbhati, aññesaṃ vā evarūpe kāle, ito paraṃ sīghatarā āvajja
[SL Page 114] [\x 114/]
Navasī nāma natthi, āyasmato pana mahāmoggallānassa nando panandanāgarājadamane viya sīghaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjana vasī nāma, accharāmatta vā dasacchārāmattaṃ vā khaṇaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī nāma, tatthava lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā viṭṭhānavasī nāma. Tadubhayadassanatthaṃ buddharakkhitattherassa vatthuṃ kattuṃ vaṭṭati, [PTS Page 155] [\q 155/] sohāyasmā upasampadāya aṭṭhavassiko hutvā therambatthale mahārohaṇaguttattherassa gilānupaṭṭhānaṃāgatānaṃ tiṃsamattānaṃ iddhimantasahassānaṃ majjhe nisinno therassa yāguṃ paṭiggāhayamānaṃ upaṭṭhakanāgarājānaṃ gahessāmīti ākāsato pakkhavdantaṃ supaṇṇarājānaṃ disvā tāvadeva pabbataṃ nimmiṇitvā nāgarājānaṃ pāhāya gahetvā tattha pāvisi. Supaṇṇarājā pabbate pahāraṃ datvā palāyi. Mahāthero āha: sace āvuso rakkhita nobhavissa sabbeva gārayhā assāmāti. Paccavekkhaṇa vasī pana āvajjanavasiyāyeva vuttā. Paccavekkhaṇajavanāneva hi tattha āvajjanānantarānīti. Imāsu pana pañcasu vasīsu ciṇṇa vasinā paguṇapaṭhamajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannanīva raṇapaccattikā vitakkavicārānaṃ olārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā dutiyajjhānaṃ santato manasi karitvā paṭhamajjhāne nikantiṃ pariyādāya dutiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā paṭhamajjhānā vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vitakkavicarā oḷārikato upaṭṭhahanti, pīti sukhañceva cittekaggatā ca santa to upaṭṭhāti, tadāssa oḷāri kaṅgappahānāya santaṅgapaṭilābhāya ca tave nimittaṃ paṭhavīpaṭhavīti punappunaṃ manasi karoto idāni dutiyajjhānaṃ sampajjissatīti bhavaṅgaṃ upacchivditvā tadeva paṭhavikasinaṃ ārammaṇaṃ katvā mano dvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tasmiṃ yeva ārammaṇe cattāri pañca vā javanāni javanti, yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ dutiyajjhānikaṃ, sesāni vuttappakārāneva kāmāvacarānīti. Ettā vatā cesa "vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharatī"ti evamanena dvaṅgavippahīnaṃ tivaṅga samannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ dutiyajjhānaṃ adhigataṃ hoti paṭhavikasiṇaṃ. [PTS Page 156] [\q 156/]
Tattha vitakkavicārānaṃ vūpasamāti - vitakkassa ca vicārassacāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā samatikkamā, dutiyajjhānakkhaṇe apātu bhāvāti vuttaṃ hoti, tattha kīñcāpi dutiyajjhāne sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi, aññeyeva hi paṭhamajjhāne phassādayo, aññe idha, oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ajjhantanti - idha niyakajjhattaṃ adippetaṃ, vibhaṅge pana ajjhattaṃ paccattanti ettadameva vuttaṃ, yasmā ca niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā attano santāne jātaṃ attano santāne nibbattanti ayamettha attho. Sampasādananti - sampasādanaṃ vuccati saddhā, sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ, nīla vaṇṇayogato nīlaṃ vatthaṃ viya, yasmā vā taṃ jhānaṃ sampasādana samannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ca ceto sampasādayati, tasmāpi sampasādananti vuttaṃ, imasmiñca atthavikappe sampasādanaṃ cetasoti evaṃ padasambavdho veditabbo, purimasmiṃ pana attha vikappe cetasoti etaṃ ekodibhāvena saddhiṃ yoje tabbaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā: - eko udetīti ekodi. Vitakka vicārehi anajjhārūḷhattā aggo, seṭṭho hutvā udetīti attho, seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati. Vitakkavicāravira hito vā eko asahāyo hutvā tīpi vattuṃ vaṭṭati. 1 Athavā: sampayuttadhamme udāyatīti udī, uṭṭapetīti attho, seṭṭhaṭṭhena eko ca so udīcātiekodi, samādhissetaṃ adhivacanaṃ, iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhetīti isaṃ dutiyajjhānaṃ ekodibhāvaṃ, so panāyaṃ ekodi yasmā cetaso na sattassa na jivassa, tasmā etaṃ cetaso ekodibhāvanti vuttaṃ, nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepiatthi, ayañca ekodi nāmako samādhi, atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttanti? Vuccate: - aduṃhi paṭhamajjhānaṃ [PTS Page 157] [\q 157/] vitakkavicārakkhobhena vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ heti. Tasmā satiyāpi saddhāya. Sampasādananti na vuttaṃ, na suppasannattā yeva cettha samādipi na suṭṭhu pākaṭo, tasmā ekodibhāvantipi na vuttaṃ, imasmiṃ pana jhāne vitakka vicārapaḷibodhābhāvena laṅdhokāsā balavatī saddhā balavasaddhā sahāya paṭilābheneva samādhipi pākaṭo, tasmā dameva evaṃ vuttanti veditabbaṃ, vibhaṅge pana " sampasādananti yā saṅ saddahanā okappanā abhippasādo, cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti - pe- sammā samādhi"ti ettakameva vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavanṇāna yathā na virujkti aññadatthu saṃsandati ceva sameti ca evaṃ veditabbā.
Avitakkaṃ avicāranti - bhavanāya pahīṇatti etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ, imināva nayena avicāraṃ, vibhaṅgepi vuttaṃ. "Iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena vuccati: - avitakkaṃ avi
1. Si11. Itipivaṭṭati.
[SL Page 116] [\x 116/]
Cāraṃ"ti etthāha: - nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayamattho siddho, athakasmā pūna vuttaṃ avitakkaṃ avicāranti? Vuccate: - evametaṃ siddhovāyamattho, na panetaṃ tadatthadīpakaṃ, nanu avocumha oḷajarikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samadhigamo hotiti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti, apica: -citakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ sampasādanaṃ na kilesakālussiyassa, vitakkavicārānañca vūpasamā ekodibhāvaṃ, na upacārajjhānamiva nivaraṇappahāṇā, na paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti, evaṃ sampa sādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ, tathā vitakkavicārānaṃ vū samā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ na tatiya catutthajjhānāni viya cakkhuviñgñāṇādīni viyaca abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca, na vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ, vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva [PTS Page 158] [\q 158/] pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ, tasmā purimaṃ vatvāpi puna vattabbamevāti. Samādhijantipaṭhamajjhānasamādhito sampayuttasamādito vā jātanti attho, tattha kiñcāpipaṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ, atha kho aya meva samādhi samādhiti vattabbataṃ aharati, vitakkavicārakkhobha virahena ataviya acalattā suppasannattā ca, tasmā imassa vaṇṇa bhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ. Pītisukhanti idaṃ vutta nayameva.
Dutiyanti- gaṇanānupubbatā dutiyaṃ, dutiyaṃ uppannantipi dutiyaṃti. Idaṃ dutiyaṃ samāpajjatītipi dutiyaṃ, yaṃ pana vuttaṃ "dvaṅgavippahīṇaṅ tivaṅgasamannāgata"nti, tattha vitakkavicārānaṃ pahāṇavasena dvaṅgavippahīṇatā veditabbā. Yathāca paṭhamajjhanassa upacārakkhaṇe nīvaraṇāni pahīyanti, na tathā imassa vitakkavicārā. Appaṇākkhaṇeyeva panetaṃ vinā tehi uppajjati, tenassa te pahāṇaṅganti vuccanti. Pīti sukhaṃ cittekagga tāti imesaṃ pana tiṇṇaṃ uppattiva sana tivaṅgasamannā tatatā veditabbā, tasmā yaṃ hi vibhaṅge: - jhānanti sampasāde pīti sukhaṃ cittassekaggatāti vuttaṃ, taṃ saparikkhāraṃ jhāṃ dassetuṃ pariyāyena vuttaṃ. Ṭhapetvā pana sampasādanaṃ nippariyāyena upanijjhānalakkhaṇappattānaṃaṅgānaṃ casena tivaṅgika vevetaṃ hoti. Yathāha: -" katamaṃ tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti. Yathāha: -" katamaṃ tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pītisukhaṃ cittassekaggatā"ti[a] sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayameva.
Evaṃ adigate pana tasmimpi vuttanayeneva pañcahākārehi ciṇṇavasinā hutvā paguṇadutiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannacitakkavicārapaccatthikā, yadeva tatthapītiti cetaso
[A.] Abhi - dhammasaṅganī.
[SL Page 117] [\x 117/]
Ubbillāvitaṃ, etenetaṃ oḷārikaṃ akkhāyatīti vuttāya pītiyā oḷārikattā aṅgadubbalātiva tattha dosaṃ disvā tatiyajjhānaṃ santato manasi karitvā dutiyajjhānenikantiṃ pariyādāya tatiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā atuyato vuṭṭhāya satassa sampajānassa [PTS Page 159] [\q 159/] jhānaṅgānī paccavekkhato pīti oḷārikato upaṭṭhāti, sukhañceva ekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadāssa oḷārikaṅgappahāṇāya santaṅgapaṭilābhāyaca tadeva nimittaṃ paṭhavi paṭhaviti punappunaṃ manasikaroto idāni tatiyajjhānaṃ uppajjissatīti bhavaṅgaṃ upacchivditvā tadeva paṭhavikasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tasmiññevārammaṇe cattāri pañca vā javanāni javanti, yesaṃ avasāne ekaṃ rūpā vacaraṃ tatiyajjhānikaṃ, sesāni vuttanayeneva kāmāvacarānīti. Ettāvatā va panesa "pītiyā ca virāgā upekhakoca viharati sato ca sampajāno sukhadva kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekhako satimā sukhavihārīti tatiyajjhānaṃ upa sampajja viharatī"ti [a] evamanena ekaṅgavippahīṇaṃ dvaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ tatiyajjhānaṃ adhigataṃ hoti paṭhavikasiṇaṃ.
Tattha - pītiyāca virāgāti- virāgo nāma vuttappakārāya pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo vā, ubhinnaṃ pana antarā casaddo sampiṇḍanattho, so vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti vitakkavicārānaṃ vūpasamaṃ vā, tattha yadā vūpasamameva sampiṭheti, tadā pītiyā virāgā ca kiñca bhiyyo vūpasamācāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāyavirāgo jigucchanattho hoti, tasmā pītiyā jigucchanāva vūpasamācāti1 ayamattho daṭṭhabbo, yadā pana vitakkavicārānaṃ vūpasamavaṃ sampiṇḍeti. Tadā pītiyāca virāgā kiñca bhīyyo vitakka vicārānagñca vūpasamāti evaṃ yojanā veditabbā, imissāca yojanāya virāgo samatikkamanattho hoti, tasmā pītiyāca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti ayamattho daṭṭhabbo. Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā, imassa pana jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārā nañca vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati: - nūna vitakkavicāravūpasamo2 maggo imassa jhānassāti, yathāca tatiye ariyamagge appahīṇānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanā naṃ pahāṇāti evaṃ pahāṇaṃ vuccamānaṃ [PTS Page 160] [\q 160/] vaṇṇabhaṇanaṃ hota tadadhi gamāya ussukkānaṃ ussāhajanakaṃ, evameva idha avūpasantānampi
1. Sī11. Samatikkamācāti. 2. Sī11. 111. Nūnavitakkavicārānaṃ vūpasamo [a.] Abhi-jhānavibhaṅge
[SL Page 118] [\x 118/]
Vitakkavicārānaṃ vūpasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti, tenāyamattho vuttopītiyāca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti.
Upekkhako ca viharatīti - ettha upapattito ikkatīti upekkhā, samaṃ passati apakkhapatītā hutvā passatiti attho, tāya visadāya vipulāya thāmagātāya samannāgatattā tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati, upekkhā pana dasavidhā hoti: - chaḷaṅgu pekkhā prahmavihārupekkhā bojjhaṅgupekkhā viriyupekkhā saṅkhā rupekkhā vedanūpekkhā vipassanupekkhā tata;majjhattupekkhā jhānupekkhā pārisuddhupekkhāti. Tattha yā " idha kīṇāsavo bhikkhū cakkunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano upekkhako ca viharati sato sampajāno" ti[a] evamāgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvā ' vijahanākā rabhūtā upekkhā ayaṃ chaḷaṅgupekkhā nāma. Yā pana "upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī"ti[b]evamāgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā ayaṃ brahmavihārupekkhā nāma. Yā "upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissita"nti[c] evamāgatā sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā ayaṃ bojjhaṅgu pekkhā nāma. Yā pana "kālena kālaṃ upekkhā nimittaṃ manasi karotī"ti[d] evamāgatā anaccāraddha nātisithila viriyasaṅkhātā upekkā, ayaṃ viriyupekkā nāma. Yā "kati saṅkhārupekkhā samādhivasena uppajjanti. Kati saṅkhārāpekkhā vipassanāvasena uppajjanti, aṭṭhasaṅghārupekkhā samādhivasena uppajjanti, dasa saṅkhārupekkhā [PTS Page 161] [\q 161/] nāma. Yā pana "yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagata"nti[f] evamāgatā adukkhamasukhasaññitā upekkhā ayaṃ vedanūpekkhā nāma. Yā "yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahati upekkhaṃ paṭilabhatī"ti[g] evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā ayaṃ vupassanūpekkhā nāma. Yā pana chandādusu yevāpanakesu āgatā sahajātānaṃ samavāhitabhūtā upekkhā, ayaṃ tatramajjhattupekkhā nāma. Yā upekkhakoca viharatīti evamāgatā aggasukhepi tasmiṃ apakkhapātajanana upekkhā, ayaṃ jhānupekkhā nāma. Yā pana upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthajjhānanti evamāgatā sabbapaccanīkaparisuddhā paccanīkavūpa samanepi avyāpārabhūtā apekkhā, ayaṃ pārusuddhupekkhā nāma.
[A] dīghani- saṅgītisutta. [B.] Dighani- sabbāsava. [C.] Ai - ni- ekaka. [D.] Saṃ-nimahāvagga. [C.] Paṭisambhidā [f.] Abhi- dhammasaṅganī. [G.] Saṃ-nimahāvagga 1. Si11. Santiṭṭhanā.
[SL Page 119] [\x 119/]
Tattha chaḷaṅghupekkhā ca brahmavihārupekkhāca bojjhaṅgupekkhāca tata;majjhattupekkhāca jhānupekkhāca pārisuddhupekkhāca atthato ekā ta;majjhattupekkhāva hoti, tena tena avatthābhodena panassā ayaṃ bhedho: - ekassāpi sato sattassa kumārayuvatthera senāpatirājādivasena bhedo viya, tasmā tāsu yattha chaḷaṅgupekkhā, na tattha bojjhaṅgupekkhādayo, yatthavā pana bojjhaṅgupekkā, na tattha chaḷaṅgupekkhādayo hontīti veditabbā; yathācetāsaṃ atthato ekībhāvo, evaṃ skhārupekkhā vipassanupekkhānampi, paññā eva hi sā kiccavesana dvidhā bhinnā, yathāhi parisassa sāyaṃ gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭhake nipannaṃ disvā sappo nu kho noti avalo kentassa sovatthikattayaṃ disvā nibbematikassa sappo na sappoti vicinane [PTS Page 162] [\q 162/] majjhattatā hoti, evamevaṃ yā āraddhavipassa kassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ anicca bhāvādivicinane majjhattatā uppajjati, ayaṃ vipasnupekkhā, yathā pana tassa purisassa ajapadena danḍena gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā kinnāhāṃ imaṃ sappaṃ aviheṭhento attānañca iminā adaṃsā pento muñceyyanti muñcanākārameva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti. Evameva yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā āditte viya tayo bhave passato saṅkhāragahaṇe majjhattatā, ayaṃ saṅkhārupekkhā, iti vipassanupekkhāya siddhāya saṅkārupekkhāpi siddhāva hoti. Iminā panesā vicinanaggahaṇesu majjhattatā saṅkhātena kiccena dvidhā bhinnāti. Viriyupekkā pana vedanu pekkhāca aññamaññca avasesāhi ca atthato bhinnā evāti. Iti imāsu upekkhāsu jhānupekkā idha adhippetā, sā majjhattatā lakkhaṇā, anābhogarasā avyāpārapaccupaṭṭhānā pitivirāgapadaṭṭā nāti. Etthāha: - nanu cāyaṃ atthato tata; majjhattupekkhāva hoti sāva paṭhamadutiyajjhānesupi atthi, tasmā tatrāpi upekkhakoca viharatīti evamayaṃ vattabbāsiyā sā kasmā na vuttāti? Aparivyatta kiccato. Aparivyattaṃ hi tassā tatthakiccaṃ, vitakkādihi abhi bhūtattā, idha panāyaṃ vitakkāvacārapatihi anabhibhūtattā ukkitta sirā viya hutvā parivyattakiccā jātā, tasmā vuttāti. Niṭṭhitā "upekkhako ca viharatī"ta etassa sabbaso atthavaṇṇanā.
Dāni sato ca sampajānoti- ettha saratīti sato, sampajānā tīti sampajāno, puggalena sati ca sampajaññca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati, apammussanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā; asammo halakkhaṇaṃ sampajaññaṃ, tīraṇarasaṃ, pavicayapaccapaṭṭhānaṃ. Tattha kiñcāpi idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi. Muṭṭhassa tissa hi asampajānassaupacāramattampi na sampajjati, pageva
[SL Page 120] [\x 120/]
Appaṇā, oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ bhūmiyaṃ viya purisassa cittassa gati sukhā hoti. Abyatta tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahāṇena [PTS Page 163] [\q 163/] pana sukhumattā imassa jhānassa, purisassa khuradhārāyaṃ viya satisappajañññakiccapariggahitā evaṃ cittassa gati bacaññitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñca bhīyyo? Yathā dhenupako vaccho dhenuto apanītoarakkhiyamāno punadeva dhenuṃ upa gacchati, evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītaṃ taṃ satisampajaññārakkhena arakkhiyamānaṃ puna deva pītiṃ upagaccheyya, pīti sampayuttameva siyā. Sukhe cāpi sattā sārajjanti, idañca ati madhuraṃ sukhaṃ, tatoparaṃ sukhābhāvā, satisampajañññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti no aññathāti. Immpi atthavisesaṃ dassetuṃ idaṃ idheva vuttanti veditabbaṃ.
Idāni "sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī"ti ottha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi, evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ sukhaṃ, yaṃ vā taṃ nāmakāya sampayuttaṃ sukhaṃ, taṃ samuṭṭhānenassa yasmā atipaṇitena rūpena rūpakāyo phuṭṭho. Yassa phuṭṭhattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ paṭisaṃvedeyya, tasmā etamatthaṃ dassento sukhañca kāyena paṭisaṃ vedetīti āha.
Idāni "yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukha vihārī"ti ettha yaṃ jhānahetu yaṃ jhānakāraṇā taṃ tatiyajjhāna samaṅgi puggalaṃ buddhādayo ariyā ācikkhanti desti peññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni karonti pakāsenti pasaṃ santīti adhipapāyo. Kinti? Upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharatīti evamettha yojanā veditabbā. Tasmā pana naṃ te evaṃ pasaṃsantīti? Pasaṃsārabhato. Ayaṃ hi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramuppattepi tatiyajjhāne upekkhako, na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhiyati. Yathāca pīti na uppajjati evaṃ upaṭṭhitasatitāya satimā. Yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitamevaca asaṅkiliṭṭhaṃ sukhaṃ nāmakāyena paṭisaṃvedeti. Tasmā pasaṃsāraho, iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te [PTS Page 164] [\q 164/] evaṃ passāhetubhute guṇe jakāsentā upekkhako satimā sukha vihārīti evaṃ pasaṃsantītiveditabbaṃ. Tatiyantigaṇanānupubbatā tatayaṃ, idaṃ tatiyaṃ samāpajjatītipi tatiyaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "ekaṅgavippahīṇaṃ duvaṅgasamannāgataṃ"ti ettha pītiyā pahāṇa vasenaekaṅgavippahīṇatā veditabbā. Yā panesā dutiyajjhānassa vitakkavicārā viya appaṇākkhaṇeyeva pahīyati, tenassa sā pahāṇaṅganti vuccati. Sukhaṃ cittekaggatāti imesaṃ pana cinnaṃ uppattivasena duvaṅgasamannāgatatā veditabbā. Tasmā yaṃ vibhaṅge "jhānanti upekkhāsatisampajaññaṃ sukhaṃ cittassekaggatā"ti vuttaṃ, taṃ saparikkāraṃ jhānaṃ dassetuṃ pariyāyena vuttaṃ, ṭhapetvā pana upekkhāsatisampajaññāni nippariyāyena upanijjhānalakkhaṇappattānaṃ aṅgānaṃ vasena duvaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha: -" katamaṃtasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti sukhaṃ cittassekaggatā"ti. Sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayameva.
Evaṃ adhigate pana tasmimpi vuttanayeneva pañcahākārehi ciṇṇavasinā hutvā paguṇatatiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannapītipaccatthikā yadeva tattha sukhamiti cetaso ābhogo eteneta oḷārikamakkhāyatīti evaṃ vuttassa sukhassa oḷārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā catutthajjhānaṃ santato manasi karitvā tatiyajjhāne nikantiṃ1 pariyādāya catutthādhigamāya yogo kāyabbo. Athassa yadā tatiyato vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato cetasikasomanassasaṅkhātaṃ sukaṃ oḷārikato u ṭṭhāti, upekkhāvedanā ceva cittekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadāssa oḷārikaṅgappahāṇāya santaaṅgapaṭilābhāyaca tadeva nimittaṃ paṭhavī paṭhavīti punappunaṃ manasikaroto idāni catuttajkādhānaṃ uppajjissatīti bhavaṅgaṃ upacchinditvā tadeva paṭhavikasiṇaṃ ārammaṇi katvāmanodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato tasmiññevārammaṇe cattāri pañca vā javanāni uppajjanti. [PTS Page 165] [\q 165/] yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ, sesāni vuttippakārāneva kāmāvacarāni. Ayaṃ pana viseso: yasmā sukhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya āsevanappavacāyenapaccayo na hoti, catutthajjhāne ca adukkhamasukhāya vedanāya uppajjitabbaṃ. Tasmā tāni upekkhāvedanāsampayuttāni honti. Upekhāsampa yuttattā yeva cettha pīti parihāyatīti. Ettāvatā cesa sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. [A] evamanena ekaṅgavippahīṇaṃ duvaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampaṇṇaṃ catutthajjhānaṃ adigata hoti paṭhavikasiṇaṃ.
Tattha " sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā"ti- kāyika sukhassa ca kāyikadukkhassa ca pahāṇā " pubbevā"ti - tañca ko pubbeva, na catutthajjhānakkhaṇe. "Somanassadomanassānaṃ atṇaṅgamā"ta - cetasikasukhassa cetasikadukkhassa cāti imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā pahāṇā icceva vuttaṃ hoti, kadā pana neṃ pahāṇaṃ hoti? Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassaṃ hi
1. Si11. Niyanti. [A]
Abhi- jhānavibhaṅge.
[SL Page 122] [\x 122/]
Catutthajjhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassa sukāni paṭhamadutiyatatiyajjhānānaṃ upacārakkhaṇesu, evametesaṃ pahāṇakkamena avuttānaṃ induriyavibhaṅge pana indriyānaṃ udde sakkameneva idhāpi vuttānaṃ sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahāṇaṃ veditabbaṃ. Yadi panetāni tassa tassa jhānassaupavārakkhaṇeyeva pahīyanti, atha kasmā " kattha cūppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃnirujjhati? Idha bhikkhave bhikkhū vivicceva kāmehi vivicca adusaleha dhammehi samitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Ettha cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tattha cuppannaṃ domanassinduyaṃ aparisesaṃ nirujjhati, ettha cuppannaṃ sukhindriyaṃ apari sesaṃ nirujjhati, ettha cūppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipāsuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati ettha cuppannaṃ somanassindurirayaṃrisesaṃ [PTS Page 166] [\q 166/] nirujjhatī"ti[a] evaṃ jhānesveva nirodho vuttoti? Atisayanirodhattā. Atisaya nirodho hi nesaṃ paṭhamajjhānādisu, na nirodhoyeva. Nirodho yeva pana upacārakkhaṇe nātisayanirodo, tathāhi nānāvajjane paṭhamajjhānūpacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṅsamakasādi samphassena vā visamāsanūpatāpena vā siyā uppatti, natveva anto appaṇāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ na suṭṭhu niruddhaṃ hoti paṭipakkhena pana avihatattā, anto appanāyaṃpana pīti pharaṇena sabbo kāyo sukokkanto hoti, sukhokkanta kāyassaca yuṭṭhu niruddhaṃ hoti dukkinduyaṃ paṭipakkhena vihatattā, nānāvajjaneyeva ca dutiyajjhānupacāre pahīṇassa domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkāvicārappaccayepi kāyakilamathe cittupaghāte ca sati uppajjati, vitakkavicārābhāve neva uppajjati, yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārābhāve appahīṇā eva ca dutiyajjhānupacāre vitakkavicārāti, tatthassa siyā uppatti natveva dutiyajjhāne pahīṇapaecayattā. Tathā tatiyajjhānupacāre pahīṇassāpi sukhindriyassa pītisamuṭṭhānapaṭhīta rūpaphūmakāyassa siyā uppatti, natveva tatiyajjhāne. Tatayajjhāne hi sukhassa paccaya bhūtā pīti sabbaso nirujjhati. 1Tathā catutthajjhānupacāre pahīṇassāpi somanassinduyassa ānnattā appaṇāppattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca siyā uppatti, natveva catutthajjhāne. Tasmā yeva ca etthuppannaṃ dukkhindurirayaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti etthāhaṃ: - athevaṃ tassa tassa jhānassupacāre pahīṇāpi etā vedanā idha kasmā samāhaṭāti? Sukhaggahaṇatthaṃ. Yā hi ayaṃ "adukkhamasukhaṃ"ti etthaadukkhamasukhā vedanā vuttā sā sukhumā duviññeyyā, na sakkā sukhena gahetuṃ, tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā tathā vā upasaṅka
1. Si1 niruṇḍāti. 2. Abhi - indurirayavibhaṅga
[SL Page 123] [\x 123/]
Mitvā gahetuṃ asakkuneyyassa goṇassa gahaṇattaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo samāharati, [PTS Page 167] [\q 167/] athekekaṃ niharanto paṭi pāṭiyā āgataṃ ayaṃ so gaṇhatha nanti tampi gāhayati, evameva bhagavā sukhagahaṇatthaṃ sabbā etā samāhari. Evaṃ hi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ na somanassaṃ na domanassaṃ, ayaṃ adukkhamasukhā vedanāti sakkā hoti esā gāhayituṃ. Apica: adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā. Sukhadukkhappahāṇādayo hi tassā paccayā, yathāha: - " cattāro kho āvuso paccāya adukkhamasukhāya ceto vimuttiyā samāpattiyā, idha āvuso bhikkhu sukhasasa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetevumuttiyā samāpattiyāti. Yathā vā aññattha pahīṇāpi sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇa natthaṃ tattha pahīṇāti vuttā, evaṃ vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassa tā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha rāgadosānaṃ atidūrabhāvi dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukha somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa, dukkhaṃ domanassassa domanassaṃ dosassa, sukhādighātena ca sappaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti. Adukkhamasukhanti - dukkhā bhāvena adukkhamasukhā, apekhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭha viparītānubhavanalakkhaṇā, majjhattarasā, avibhūtapaccupaṭṭhānā sukha dukkhanirodhapadaṭṭhānāti1 veditabbā. Upekkāsatipārisuddhinti upekkhāya janitasatiyā pārisuddhiṃ, imasmiṃ hi jhāne suparisuddhā sati, yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā na aññena, tasmā etaṃ upekkhāsatipārisuddhinti muccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ: - ayaṃ sati emāya upekkhāya visadā hoti parisuddhi pariyodātā, tena vuccati upekkhāsatipārisundinti. Yāya [PTS Page 168] [\q 168/] ca apekkhāya ettha sati pārisuddhi hoti, sā atthato tatramajjhattatātī veditabbā, na kevalañcettha tāya satiyeva parisuddhā, api ca ko sabbepi sampayuttadhammā satisīsena pana desanā vuttā. Tattha kiñcāpi ayaṃ apekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati, yathā pana divā suriyappa bhābhibhavā sommabāvena ca attano apakārakattena vā sabhāgāya rattiyā alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparasuddhā hoti apariyedātā. Evamayampi tatramajjhattupekkhā candalekhā vitakkādi paccanīkadhammatejābibhavā2 sabhāgāya ca upekkhā vedanā rattiyā
1. Sī11. Sukhanirodhapadaṭṭhānāti. 2. Ma. 11. Vitakkādipaccanikadhammatejābibhavābhāvā [a.] Ma- ni- culavedalla.
[SL Page 124] [\x 124/]
Appaṭilābāvijjamānāpi paṭhamādijhānabhede aparisuddhā hoti. Tassā ca aparisuddhāya divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya jahajātāpi sati ādayo aparisuddhāva honti, tasmā tesu ekampi upekkhā satipārisuddhiti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkatejāhi bhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhā vedanā rattiyā paṭilābhā, ayaṃ tata;majjhattupekkhā candalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāya pabhā viya sahajātāpi sati ādayo parisuddhā honti veditabbaṃ. Catutthanti gaṇanānupubbatā catutthaṃ, idaṃ catutthaṃ samāpajjatītipi catutthaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "ekaṅgavippahīṇaṃ duvaṅgasamannāgataṃ"ti tattha somanassassa pahāṇavasena ekaṅgavippahīṇatā veditabbā. Tañca pana somanassaṃ ekavīthiyaṃ purimajavanesu yeva pahīyati, tenassa taṃ pahāṇaṅganti vuccati. Upekkhā vedanā cittekaggatāti imesaṃ pana dvinnaṃ uppattivasena dvaṅgasamannāgatatā veditabbā. Sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayameva esa tāva catukkajjhāne nayo.
Pañcakajjhānaṃ pana nibbattentena paguṇapaṭamajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannanīvaraṇapaccatthikā vitakkassa oḷārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ [PTS Page 169] [\q 169/] disvā dutiyaṃ jhānaṃ santato manasi karitvā paṭhamajjhāne nikantiṃ pariyādāya dutiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā paṭhamajjhānā vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vitakkamattaṃ oḷārikato upaṭṭhāti, vicārādayo santato, tadāssa. Oḷārikaṅgappa hāṇāya santaṅgapaṭilābhāya ca tadeva nimittaṃ paṭhavī paṭhavīti punappunaṃ manasikarote vuttanayeneva dutiyaṃ jhānaṃ uppajjati. Tassa vitakkamattaveva pahāṇaṅgaṃ. Vicārādini cattāri samannāgataṅgāni. Sesaṃ vuttappakārameva evaṃ adhigate pana tasmimpivuttanayeneva pañcahākārehi cinṇavasinā hutvā paguṇadutiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannavitakka paccatthikā vicārassa oḷārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā tatiyaṃ jhānaṃ santato manasi karitvā dutiyajjhāne nikantiṃ pariyādāyatatiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā dutiyajjhānato vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vicāramattaṃ oḷārikato upaṭṭhāti, pītiādīti santato. Tadāssa oḷārikaṅgappahāṇāya santaaṅgapaṭilābhāya ca tadeva nimuttaṃpaṭhavī paṭhavīti punappuna manasikaroto vuttana yeneva tatiyaṃ jhānaṃ uppajjati. Tassa vicāramattameva pahāṇaṅgaṃ, catukkanayassa dutiyajjhāne viya pīti ādīni tīṇi samannā gataṅgāni. Sesaṃ vuttappakārameva. Iti yaṃ catukkanaye dutiyaṃ
[SL Page] [\x /] taṃ dvidhā bhindutvā pañcakanaye dutiyañceva tatiyañca hoti. Yāni ca tattha tatiyacatutthāni tānidha catutthapañcamāni honti. Paṭhamaṃ paṭhamamevāti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate vusuddhimagge
Samādibāvanādikāre
Paṭhavikasiṇa niddeso nāma
Catuttho paricchedo. [PTS Page 170] [\q 170/]
5.
Sesakasiṇa niddeso.
Idāni paṭhavikasiṇānantare āpokasiṇe vivorakathā hoti: yatheva hi paṭhavikasiṇaṃ, evaṃ āpokasiṇampi bāvetu kāmena sukhanisinnena āpasmiṃ nimittaṃ ganhitabbaṃ, kate vā akate vāti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Yathā ca idha evaṃ sabbattha, ito paraṃ hiettakampiavatvā visesamattameva vakkhāma. Idhāpi pubbekatādikārassa puññavato akate āpasmiṃ pokkharaṇiyā vā taḷāke vā loniyaṃ vā samudde vā nimittaṃ uppajjati, cūḷa sivattherassa viya: - tassa kirāyasmato lābhasakkāraṃ pahāya vivittavāsaṃvasissāmīti mahātitthe nāvaṃ abhiruhitvā jambudīpaṃ gacchato antarā mahāsamuddaṃ olekeyato tappaṭibhāgaṃ kasiṇanimittaṃ udapādi. Akatādikārena cattārokasiṇadose pariharantena nīlapītalohitodātavaṇṇānaṃ aññataravanṇaṃ āpaṃ agahetvā yampana bhūmiṃ asampattameva ākāse suṅvatthena gahitaṃ udakaṃ aññaṃ vā tathārūpaṃ vippasannamanāvilaṃ, tena pattaṃ vā kuṇḍikaṃ vā samatittikā pūretvā vuhārapaccante vuttappakāre paṭicchanne okāse ṭhapetvā sukhanisinnena na vaṇṇo paccavejhitabbo, na lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ. Nissayasavaṇṇameva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā ambu udakaṃ vāri salilanti ādisu āpo nāmesu pākamanāmavasena āpo āpoti bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayeneva nimittadvayaṃ uppajjati. Idha pana uggahanimittaṃ calamānaṃ viya upaṭṭhāti. [PTS Page 171] [\q 171/] sace pheṇabubbulakasammissaṃ udakaṃ hotī, tādisameva upaṭṭhāti. Kasiṇadoso paññāyati, paṭibhāganimittaṃ pana paripphandanaṃ1 ākāse ṭhapitamaṇitālavaṭhmaṃ viya maṇimayādāsa
1. Sī. 11. Nipparipphandaṃ.
[SL Page 126] [\x 126/]
Maṇḍalaṃ viya ca hutvā upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāneneva upacārajjhānaṃ vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpuṇitīti.
Āpokasiṇaṃ.
Tejokasinaṃ bhāvetukāmenāpi tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhi tabbaṃ. Tattha katādikārassa puññvato akate nimittaṃ ganhantassa dīpasikhāya vā uddhano vā pattapacanaṭṭhāne vā dava ḍāhe vā yattha katthaci1 aggijālaṃ olekaintassa nimittaṃ uppajjati cittaguttattherassa viya. Tassahāyasmāto dhammasavaṇaṃ divase uposathāgāraṃ paviṭṭhassadīpasikhaṃ olokentasseva nimittaṃ uppajji. Itarena pana kātabbaṃ, tatridaṃ karaṇavidhānaṃ: siniddhāni sāradārūni phāletvā sukkhāpetvā ghaṭikaṃ ghaṭīkaṃ katvā patirūpaṃ rukkhamūlaṃ vā maṇḍapaṃ vā gantvā pattapacanākārena rāsiṃ katvā ālimpetvā kaṭasārako vā camme vā paṭe vā vidatthi caturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ kātabbaṃ, taṃ purato ṭhapetvā vuttanayeneva nisīditvā heṭṭhā tiṇakaṭṭhaṃ vā upari dhūmasikhaṃ vā amanasi karitvā vemajjhe ghanajālāya nimittaṃ gaṇhitabbaṃ, nīlantivā pitantivāti ādivasena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, uṇhattavasena lakkhaṇaṃ na manasi kātabbaṃ, nissayasavaṇṇameva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā pāvakokaṇhavattani jātavedo hutāsanoti ādisu aggināmesu pākama nāmavaseneva tejo tejoti bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāva yato anukkamena vuttanayameva2 nimittadvayaṃ uppajjati. Tattha uggahanimittaṃ jālaṃ chijjitvā chijjitvā patanasadisaṃ hutvāupaṭṭhāti. [PTS Page 172] [\q 172/] akate gaṇhantassa pana kasiṇadoso paññāyati. Alātakhaṇḍaṃ vā aṅgārapiṇḍo vā chārikā vā dhūmo vā upaṭṭhāti, paṭibhāganimittaṃ nicacalaṃ ākāseṭhapitarattakambalakhaṇḍaṃ viya suvaṇṇatālavaṇṭaṃ viya kañcanatthambho viya ca upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāne neva upacārajjhānaṃ vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpunātīti.
Tejokasiṇaṃ
Vāyokasinaṃ bhāvotukāmenāpi vāyusmiṃ nimittaṃ gahetabbaṃ, tañca ko diṭṭavasena vā phuṭṭhavasena vā, vuttaṃ hetaṃ aṭaṭhakathāsu: vāyokasiṇaṃ uggaṇhanto vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhāti, ucchaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, veḷaggaṃ vā -perukkhaggaṃ vā kesaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti. Kāyasmiṃ vā phuṭṭhaṃ upalakkhetī"ti, [a]
1. Sī11. Yatthakatthacideva. 2. Ma. 1 Puna vuttanayeneva. [A] mahāaṭṭhakathā.
[SL Page 127] [\x 127/]
Tasmā samasīsaṭṭhitaṃ ghanapattaṃ ucchuṃ vā veḷuṃ vā rukkhaṃ vā caturaṅgulappamāṇaghanakesassa purisassa sīsaṃ vā vātena pahariya mānaṃ disvā ayaṃ vātoetasmiṃ ṭhāne paharatīti satiṃ thapetvā yaṃ vā panassa vātapānantarikāya vā bhitticchiddena vā pavisitvā vato kāyappadesaṃ paharati, tattha satiṃ ṭhapetvā vāta māḷuta anilādisu vātanāmesu pākaṭanāmevaseneva vāyo vāyoti bhāvetabbaṃ. Idhauggahanimittaṃ uddhanato otāritamattassa pāyāsassa usumavaṭṭisadisaṃ calaṃ hutvā upaṭṭhāti, paṭibhāganimittaṃ sannisinnaṃ hoti niccalaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
Vāyokasiṇaṃ
Tadanantaraṃ pana "nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"ti vacanato katādhikārassa puññavato tāva tathārūpaṃ mālāvacchaṃ vā pūjaṭṭhānesu pupphasavtharaṃ vā nilavatthamaṇīnaṃ [PTS Page 173] [\q 173/] vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati, itarena nīluppalagirikanṇikādīnā pupphāni gahetvā yathā kesaraṃ vā vaṇṭaṃ vā na paññāyati, evaṃ caṅgoṭakaṃ vā karaṇḍapaṭalaṃ vā pattehi yeva samatittikaṃ pūretvā sattharitabbaṃ, nīlavaṇṇena vā vatthena bhaṇḍikaṃ banditvā pūretabbaṃ, mukhavaṭṭiyaṃ vāssa bheritalamiva bandhatabbaṃ. Kaṃsanīla palāsanīla aññananīlānaṃ vā aññatarena dhātunā paṭhavikasiṇe vuttanayena sajahārimaṃ vā bhattiyaṃ yeva vā kasiṇamaṇḍalaṃkatvā visabhāgavaṇṇena paricchinditabbaṃ, tato paṭhavikasiṇe vutta nayena nīlaṃ nīlanti manasikāro pavattetabeṃbā. Idhāpi uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, kesaravaṇṭaka pattantarikādīni upaṭṭhahanti. Paṭibhāganimittaṃ kasiṇamaṇḍalato muñcitvā ākāse maṇitālavaṇṭasadisaṃ upaṭṭhāti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
Nīlakasiṇaṃ
Pītakasiṇepi eseva nayo. Vuttaṃ hetaṃ: - pītakasiṇaṃ uggaṇhanto pītakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vanṇadhātuyā vā"ti[a.] Tasmā idhāpi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ mālāvacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā pītavatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nittaṃ uppajjati, cittaguttattherassa viya. Tassa kirāyasmako cittalapabbate pattaṅgapupphehi kataṃ āsanapūji passato saha dassaneneva āsanappamāṇaṃ nimittaṃ
[A.] Mahāaṭṭhakathā.
[SL Page 128] [\x 128/]
Udapādi. Itarena kaṇikārapupphādīhi vā pītavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā pītakaṃ pītakanti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti.
Pīta kasiṇaṃ
Lohitakasiṇepi eseva nayo vuttaṃ hetaṃ: -" lohita kasiṇaṃ uggaṇhanto lohitakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ [PTS Page 174] [\q 174/] vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"ti, [a] tasmā idhāpi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ pandhujivakādimālāvacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā lohitakavatthamaṇidhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena jayasumana bandhujivaka rattakaraṇḍakādi pupphehi1 vā rattavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanaye neva kasiṇaṃ katvā lohitakaṃ lohitakanti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti.
Lohita kasiṇaṃ
Odātakasiṇepi "odātakasiṇaṃ uggaṇhanto odātasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmi vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"tī[a] vacanato katādikārassa tāva puññavato tathārūpaṃ mālāvacchaṃ vā vassika sumanādi pupphasantharaṃ vā kumuda padumarusiṃ vā odāta vatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati, tipumaṇḍala rajatamaṇḍala candamaṇḍalesupi uppajjati yeva. Itarena vuttappa kārehi odātapupphehi vā odātavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā odātaṃ odātanti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti.
Odāta kasiṇaṃ.
Ālokakasiṇe pana "ālokakasiṇaṃ uggaṇhanto ālokasmiṃ nimittaṃ gaṇhātī bhitticchidde vā tāḷacchidde vā vāta panāntarikāya vā"ti[a] vacanato katādhikārassa tāva puññavato yaṃ bhitticchiddādīnaṃ aññatarena suriyāloko vā candāloko vāparisitvā bittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā maṇaleṃ samuṭṭhāpeti, ghanapaṇṇarukkhasākhantarena vāghanasādhāmaṇḍapantarena vā nikkhamitvā bhumiyameva maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ disvāva nimittaṃ uppajjati.
1. Ma. 1 Rattakoraṇḍakādipupphehi. [A.] Mahāaṭṭhakathā
[SL Page 129] [\x 129/]
Itarenāpi tadeva vuttappakāraṃ obhāsamaṇḍalaṃ obhāso obhā soti vā āloko ālokota vā bhāvetabbaṃ. Tathā asakkontena ghame dīpaṃ jāletvā ghaṭamukhaṃ dahitvā ghaṭe chiddaṃ katvā bhittimukhaṃ ṭhapetabbaṃ, tena chiddena dīpāloko nikkhamitvā bhittiyaṃ maṇḍalaṃ karoti. Taṃ [PTS Page 175] [\q 175/] āloko ālokoti bhāvetabbaṃ, idaṃ itarehi ciraṭṭhitikaṃ hoti. Idha uggahanimittaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā uṭṭhitamaṇḍalasadisameva hoti. Paṭibhāga nimittaṃ ghanavippasannaālokapuñjasadisaṃ. Sesaṃ tādisa mevāti.
Āloka kasiṇaṃ
Pariccinnākāsakasiṇepi "ākāsakasiṇaṃ uggaṇhanto ākāsasmiṃ nimittaṃ ganhāti bhatticchidde vā tāḷacchidde vā vāta pānantarikāya vā"ti1 vacanato katādhikārassa tāva puññavato bhitticchiddādisu aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena succhannamaṇḍape vā cammakaṭasārakādīni vā aññatarasmiṃ vidatthi caturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ katvā tadeva vā bitticchiddādibhedaṃ chiddaṃ ākāso ākāsoti bāvetabbaṃ. Idha uggahanimittaṃ saddhiṃ bhittipariyantādihi chiddasadisameva hoti, vaḍḍhiyamānampi na vaḍḍhati. Paṭibhāganimittaṃ ākāsamaṇḍalavema hutvā upaṭṭhāti, vaḍḍhiyamānañca vaḍḍhati. Sesaṃ paṭhavikasiṇe vuttanayeneva veditabbanti.
Paricchinnākāsa kasiṇaṃ.
Itikasiṇāni dasabalo dasa yāni avoca sabbadhammadaso,
Rūpāvacaramhi catukka pañcakajjhāna hetūni.
Evaṃ tānica tesañca bhāvanānayamimaṃ viditvāna,
Tesveva ayaṃ bhīyyo pakiṇṇaka kathāpi viññeyyā.
Imesu hi paṭhavikasiṇavasena ekopi hutvā pahudhā hotīti ādībhāvo ākāse vā udake vā paṭhaviṃ nimminitvā padasā gamanaṃ ṭhānanisajjadikappanaṃ vā parittaappamāṇanayena abhibhāyatana paṭilābhoti evamādini ijjhanti. Āpokasiṇavasena paṭhaviyaṃ ummujjanaṃ nimujjanaṃ udakavuṭṭhisamuppādanaṃ nadīsamuddādi nimmānaṃ paṭhavipabbatapāsādādīnaṃ kampananti evamādini ijjhanti. Tejo kasiṇavasena dhūmāyanā pajjalanā aṅgāravuṭṭhisamuppādanaṃ tejasā tejopariyādānaṃ yadeva so icchati [PTS Page 176] [\q 176/] tassa dahanasamatthatā dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya ālokakaraṇaṃ parinibbāṇasamaye tejodhātuyā sarīrajjhāpananti evamādini ijjhanti. Vāyo kasiṇavasena vāyugatigamanaṃ vātavuṭṭhi samuppādananti evamādini
1. Mahāaṭṭhakathā.
[SL Page 130] [\x 130/]
Ijjhanti. Nīlakasiṇavasena nīlarūpanimmānaṃ avdhakārakaraṇaṃ suvaṇṇadubbaṇṇanayena abibhāyatanapaṭilābo subhavimokkhādhi gamoti evamādini ijjhanti. Pītakasaṇavasena pītakarūpanimmānaṃ suvanṇanti adhimuccanā vuttanayeneva abhibhāyatanapaṭilābho subhavimokkhādhigamocāti evamādini ijjhanti. Lohitakasiṇa vasena lohitakarūpanimmānaṃvuttanayeneva abhibhāyatana paṭilābho subhavimokkhādhigamoti evamādini ijjhanti. Odātakasiṇa vasena odātarūpanimmānaṃ thinamiddhassa dūrabhāvakaraṇaṃ avdhakāravidha manaṃ dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya ālokakaraṇanti evamā dini ijjhanti. Ālokakasiṇavasena sappabhārūpanimmānaṃ thīnamuddhassa dūrabhāvakāraṇaṃ andhakāravidhamanaṃ dibbena cakkhunā rūpa dassanatthaṃ ālokakaraṇanti evamādini ijjhanti. Ākāsakasiṇa vasena paṭicchannānaṃ vivaṭakaraṇaṃ anto paṭhavipabbatādisupi ākāsaṃ nimminitvā iriyāpathakappanaṃ tirokuḍḍādisu asajjamāna gamananti evamādini ijjhanti. Sabbāneva uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇanti imaṃ pabhedaṃ labhanti, vuttaṃ hetaṃ: paṭhavikasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇa"nti ādi. [A] tattha uddhanti uparigaganatalābhimukhaṃ, adhoti heṭṭhā bhūmu talābhimukhaṃ, tiriyanti khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditaṃ1 ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti, āloka miva dibbacakkhūnā [PTS Page 177] [\q 177/] rūpadassanakāmo, tena vuttaṃ "uddhaṃ adho tiriyaṃ"ti. Advayanti idaṃ pana ekassa aññabhāvānūpagamanatthaṃ vuttaṃ, yathāhi adakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti na aññaṃ, evameva paṭhavikasiṇaṃ paṭhavikasiṇameva hoti, natthi tassa añño kasiṇasambhedoti. Eseva nayo sabbattha; appamāṇanti idaṃ tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ, taṃhi cetasā pharanto sakalameva pharati na ayamassa ādi idaṃ majjhanti pamāṇaṃ gaṇhātīti. "Ye ca te sattā kammāvaraṇena vā samannāgatā kilesācaraṇena vā samannāgatā vipākāvaraṇena vā samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ"ti[b] vuttā, tesaṃ ekassāpi ekakasiṇepi bhāvanā na ikjhati. Tattha kammāvaraṇena samannāgatātiānantariyakamma samaṅgino, kilovaraṇena samannāgatātiniyatamicchādiṭṭhi kāceva ubhatobyañjanakapaṇḍakāca. Vipākāvaraṇena samannāgatātiahetukadvihetukapaṭisavdikā, assaddhāti- buddhādisu saddhāvirahitā, acchandikātiapaccanīkapaṭipadāyaṃ chandavirahitā, duppaññāti lokiyalokuttarasammādiṭṭhiyā virahitā, abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti - kusalesu dhammesu niyāmi.
1. Si1 paricchinditvā. [A.] Saṃ -ni - [b.] Aṅguttarani-
[SL Page 131] [\x 131/]
Saṅkhātaṃ1 sammattasaṅkhātañca2 ariyamaggaṃ okkamituṃ abhabbāti attho. Na kevalañca kasiṇeyevapaaññesupi kammaṭṭhānesu etesaṃ ekassāpi bāvanā na ijjhati. Tasmā vigatavipākācaraṇe nāpi kulaputtena kammāvaraṇañca kilesācaraṇañca ārakā parivajjetvā saddhammasavaṇasappurisūpanissayādīhi saddhañca chandañca paññca vaḍḍhetvā kammaṭṭhānānuyogeyogo karaṇīyoti.
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visundimagge
Samādibāvanādikāre
Sesa kasiṇa niddeso nāma
Pañcamo paricchedo. [PTS Page 178] [\q 178/]
6.
Asubhakammaṭṭhāna naddeso.
Kasiṇānantaraṃ uddiṭṭhesu pana " uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikaṃ"ti[a] dasasu aviññāṇaka asubhesu bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūna bhāvena uddhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva uddhumātakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ; tathā rūpassa chavasarī rassetaṃ adhivacanaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnavaṇṇaṃ, vinīlameva vinīlakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ; maṃsussa daṭṭānesu rattavaṇṇassa pubbasannivayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānapubbaṃ vipubbaṃ, vipubbameva vipubbakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adivacānaṃ. Vicciddaṃ vuccati dvidhā chindanena apacāritaṃ, vicciddameva vicciddakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vivachiddakaṃ. Vemajjhe chinnassa chavasarirassetaṃ adhivacanaṃ. [PTS Page 179] [\q 179/] itoca ettoca vividā kārena soṇasigālādihi khāyitanti vikkhāyitaṃ, vikkhāyitameva vikkhāyitakaṃ. Paṭikkūlattā vā kuccitaṃ vikkhāyitanti vikkhā yitakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Vividhaṃ khittaṃ vikkhittaṃ, vikkhittameva vikkhittakaṃ. Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vikkhittanti vikkittakaṃ. Aññena tthaṃ aññena pādaṃ
1. Sī11. Niyāmasammataṃ. 2. Sī11. Sammattasammatañca [a.] Abhi -dhammasaṅganī.
[SL Page 132.] [\x 32/]
Aññena sīsanti evaṃ tato tato khittassa chavasarīrassetaṃ adhivacānaṃ. Hatañca taṃ purimanayeneva vikkhittakañcāti hata vikkhittakaṃ, kākapādākārena aṅgapaccaṅgesu satthena nitvā vuttanayena1 vikkhittassa chavasarīrassetaṃ adhivacānaṃ. Lohitaṃ kirati vikkhipati ito citoca paggharatīti lohitakaṃ, paggharita lohitamakkhitassa chavajarīrassetaṃ adivacānaṃ. Puḷavā vuccanti kimayo, pūḷave kiratīti pūḷavakaṃ. Kimiparipuṇṇassa chavasarī rassetaṃ adhivacanaṃ. Aṭṭiyeva aṭṭhikaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhiti aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisaṅghalikāyapi ekaṭṭhikassapi etaṃ adhivacanaṃ. Imāni ca pana uddhumātakādini nissāya uppannanimittānampi namittesu paṭiladdhajhānānampi etaneva nāmāni.
Tattha uddhumātakasarīre uddhumātakanimittaṃ uppādetvā uddhumātakasaṅkhātaṃ jhānaṃ bāvetukāmena yoginā paṭhavikasiṇe vuttanayeneva vuttappakāraṃ ācariyaṃ apasaṅkamitvākammāṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tenassa kammaṭṭhānaṃ kathentena asubha nimittatthāya gamanavidhānaṃ samantā nimittūpalakkhaṇā ekādasa vidhena nimittaggāho gatāgatamaggapaccavekkhaṇanti evaṃ appa ṇāvidhānapariyosānaṃ sabbaṃ katthatabbaṃ, tenāpisabbaṃ sādhukaṃ uggahetvā pubbe vuttappakāraṃ senāsanaṃ upagantvā uddhumātaka nimittaṃ pariyesantena vihātabbaṃ. Evaṃ viharantena ca asu kasmiṃ nāma gāmadvāre vi aṭvimukhe vā patthe vā pabbatapāde vā rukkhamūle [PTS Page 180] [\q 180/] vā susāne vā uddhumātakasarīraṃ nikthittanti kathentānaṃ vacanaṃ sutvāpi na tāvadeva atatthena pakkhandantena viya gantabbaṃ, kasmā? Asubhaṃ hi nāmetaṃ vāḷamigādhiṭṭhikampi amanussādhiṭṭhitampi hota. Tatrassa jīvitantarāyopi siyā. Gamana maggo vā panettha gāmvārena vā nahānatitthenavā kedāra koṭiyā vāhoti. Tattha visabhāga rūpaṃ āpāthaṃ āgacchati, tadeva vā sarīraṃ visabhāgaṃ hoti. Purisassahi itthisarīraṃ itthiyāca purisa sarīraṃ visabhāgaṃ. Tadetaṃ adhunā mataṃ subhato pi upaṭṭhāti, tenassa brahmacariyantarāyopi siyā. Sace pana nayidaṃ mādisassa bhāriyanti attānaṃ takkayati, evaṃ takkayamānena gantabbaṃ. Gacchantena ca saṅghattherassa vā aññassa vā abhiññātassa bhikkhuno kattvo gantabbaṃ. Kasmā? Sace hissa susāne amanussa sīhavyagghādīnaṃ rūpasaddādianiṭṭhārammaṇābibhūtassa aṅga paccaṅgāni vā pavedhenti, bhuttaṃ vā na parisaṇṭhāti, añño vā ābādho hoti, athassa so vihāre pattacīvaraṃ surakkhitaṃ karissati dahare vā sāmaṇere vā pahinitvā taṃ bikkhuṃ paṭijaggissati. Apica susānaṃ nāma nirāsaṅkaṭṭhānanti vaññāmānā katakammāpi
1. Sī11. Suttevuttanayena.
[SL Page 133] [\x 133/]
Akatakammāpi corā samosaranti, te manussehi anubandā bhikkhusasa samīpe bhaṇḍakaṃ chaḍḍetvāpi palāyanti. Manussā sahoḍhaṃ coraṃ addasāmāti bikkhuṃ gahetvā viheṭhenti. Athassa so mā imaṃ viheṭhayittha māmāyaṃ kathetvā iminā nāma kammena gatoti te manusse saññāpetvā sotthibhāvaṃ karissati. Ayamānisaṃso kathetvā gamane, tasmā vuttappakārassa bhikkhuno kathetvā asubha nimittadassane sañjātābilāsenayathā nāma khattiyo abhise kaṭṭhānaṃ yajamāno yaññasālaṃ adhano vā pana nidhiṭṭhānaṃ pīti somanassajāto gacchati evaṃ pītisomanassaṃ uppādetvā aṭṭha kathāsu vuttena vidhinā gantabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: - uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutayo gacchati upaṭṭhitāya satiyā apammuṭṭhāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena gatāgatamaggaṃ paccavekkhamāno. Yasmiṃ padese uddhumātakaṃ [PTS Page 181] [\q 181/] asubhanimittaṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā vammikaṃ vā rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā sanimittaṃ karoti, sārammaṇi karoti, sanamittaṃ katvā sārammaṇaṃ katvā uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ sabhāvabhāvato upalakkheti. Vaṇṇatopi liṅga topi saṇṭhānatopi disatopi okāsatopi paricchedatopi sandhito vicarato ninnato thala santato, so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karoti sūpadhāritaṃ upadhāreti suvavatthitaṃ vavatthapetī, so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suva vatthitaṃ vavatthapetvā eko adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā apammuṭṭāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena gatā gatamaggaṃ paccavekkhamāno. So caṅkamantopi tabbhāgiyaññeva caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, nisīdantopi tabbhāgiyaññeva āsanaṃ paññā peti. Samantā nimittupalakkhaṇā kimatthiyā kimānisaṃsāti? Samantā nimittūpalakkhaṇā asammohatthā asammohānisaṃsā. Ekādasavidhena nimittaggāho nimatthiya kimānisaṃsoti? Ekā dasavidhena nimittaggāho kimatthiyo kimānisaṃsoti? Ekā dasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho upanibandhanāni saṅso, gatāgatamaggapaccavekkhanā kimatthiyā kimānisaṃsāti? Gatāgatamaggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā vīthisampaṭipādanāni saṅsā. So ānisaṃsadassāvī ratanasaññi hutvā cittikāraṃ upaṭṭhāpetvā sampiyāyamāno tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandhati addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmiti. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassādhigataṃ hoti rūpāvacaraṃ paṭhamajjhānaṃ dibbe ca vihāro bhāvanāmayañca puññakiriyavatthū"ti[a.] Tasmā yo cittasaññattatthāya sivathika dasasanaṃ gacchati. So gaṇḍiṃ paharitvā gaṇaṃ sannipātetvāpi gacchatu. Kammaṭṭhānasīsena pana gacchantena ekakena aduti
[A.] Mahāaṭṭhakathā.
[SL Page 134] [\x 134/]
Yena mūlakammaṭṭhānaṃ avissajjetvā taṃ manasikaronteneva susāne soṇādi parissayavinodanatthaṃ kattaradaṇḍakaṃ vā [PTS Page 182] [\q 182/] yaṭṭhiṃ vā gahetvā sūpaṭṭhitabhāvasampādanena apammuṭṭhasatiṃ katvā manacchaṭṭhānañca indurirayānaṃ antogatabhāvasampādanato abahigata manena hutvā gantabbaṃ. Vihārato nikkhamanteneva asuka disāya asukadvārena nikkhantomhīti dvāraṃ sallakkhetabbaṃ. Tato yena maggena gacchati. So maggo vavatthapetabbo: - ayaṃ maggo pācīnadisābhimukho vā gacchati pacchima disābhimukho vā uttara disābhimukho vā dakkhiṇa disābhimuko vā vidisābhimukho vāti. Imasmiṃ pana ṭhānevāmato gacchati, imasmiṃ ṭhāne dakkhiṇato, imasmiñcassa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latāti evaṃ gamanamaggaṃ vavatthapentena nimittaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Noca kho paṭivātaṃ, paṭivātaṃ gacchantassa hi kuṇapagavdho ghāṇaṃ paharitvā matthaluṅgaṃ vā saṅkhobheyya āhāraṃ vā chaḍḍāpeyya vippaṭisāraṃ vā janeyya odisaṃ nāma kuṇapaṭṭhānaṃ āgatomhīti. Tasmā paṭivātaṃ vajjetvā anuvātaṃ gantabbaṃ. Sace anuvātamaggena na sakkā hoti gantuṃ, antarāmagge pabbato vā papāto vā pāsāṇo vā vati vā kaṇṭakādhānaṃ1 vā udakaṃ vā cikkhallaṃ vā hoti, cīvarakaṇṇena nāsaṃ pidahitvā gantabbaṃ. Idamassa gamanavattaṃ. Evaṃ gatena pana na tāva asubhanimittaṃ oloketabbaṃ, disā vavatthapetabbā, ekasmiṃ hi disābhāge ṭhitassa ārammaṇañca na vibhūtaṃ hutvā khāyiti, cittañca na kammaniyaṃhoti, tasmā taṃ vajjetvā yattha ṭhitassa ārammaṇañca vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañca kammaniyaṃ hoti, tattha ṭhātabbaṃ. Paṭivātānuvātañca pahātabbaṃ, paṭivāte ṭhitassa hi kuṇapagandhena ubbāḷhassa cittaṃ vidhāvati. Anuvāte ṭhitassa sace tattha adhivatthā amanussā honti. Te kujjhivo anatthaṃ karonni, tasmā īsakaṃ ukkamma nātianuvāte ṭhātabbaṃ. Evaṃ tiṭṭhamānenāpi nātidūre nāccāsanne nānupādaṃ nānusīsaṃ ṭhātabbaṃ. Atiidūre ṭhitassa hi ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, accāsanne bhayaṃ uppajjati, anupādaṃ vā anusīsaṃ vā ṭhitassa sabbaṃ asubhaṃ samaṃ na paññāyati, tasmā nātidūre nāccā sanne olokentassa phāsukaṭṭhāne sarīravemajjhabhāge ṭhātabbaṃ. [PTS Page 183] [\q 183/] evaṃ ṭhitena "tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā dhammikaṃ vā rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā sanimittaṃ karoti"ti evaṃ vuttāni samannā nimittāni upalakkhe tabbāni. Tatridaṃ upalakkhaṇavidhānaṃ: - sace tassa nimittassa samantā cakkupathe pāsāṇo hoti. So ayaṃ pāsāno ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vāseto vā digho vā parimaṇḍalo vāti vavatthapetabbo. Tato.
1. Ma. 11 Kaṇṭakaṭṭhānaṃ.
[SL Page 135] [\x 135/]
Imasmiṃ nāma okāse ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubha nimittaṃ ayaṃ pāsānoti sallakkhetabbaṃ. Sace vammiko hota. Sopi uccovā nīcovā khuddakovā mahantovā tambovā kāḷo vā seto vā digho vā parimaṇḍalovāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse ayaṃ vammiko idaṃ asubhanimittanti sallakkhetabbaṃ. Sace rukkho hotī, sopi assattho vā nigrodo vā kacchakovā kapitthakovā ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vā seto vāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse yaṃ rukkho idaṃ asubhanimittanti sallakkhetabbaṃ. Sace gaccho hoti sopi sivdi vā karamando vā kaṇavīro vā kuraṇḍako vā ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse ayaṃ gaccho idaṃ asubhanimittanti sallakkhe tabaṃbaṃ. Sace latā hoti, sāpi lākhu vā kumbhaṇḍi vā sāmā vā kālavallī vā pūtilatā vāti vavatthapetabbā. Tato imasmiṃ nāma okāse ayaṃ lataidaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ latāti sallakkhe tabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ sanimittaṃ karoti sārammaṇi karotīti, taṃ idheva antogadhaṃ. Punappunaṃ vavatthapento hi sanimittaṃ karoti nāma. Ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃpāsānoti evaṃ dve dve samāsetvā samāsetvā vavatthapento sārammaṇaṃ karoti nāma. Evaṃ sanimittaṃ sārammaṇañca katvā pana sabhāvabhāvato vavatthapetīti vuttattā yvāssa sabhāvabhāvo anaññasādhāraṇo attaniyo uddhumātakabhāvo, tena manasikā tabbaṃ. Vaṇitaṃ uddhumātakanti evaṃ sabhāvena sarasena vavatthape tabbanti attho. Evaṃ vavatthapevo vaṇṇatopi liṅgatopi saṇṭhānatopi [PTS Page 184] [\q 184/] disatopi okāsatopi paricchedatopīti kbbidhena nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Kena hi yoginā idaṃ sarīraṃ kāḷassa vā odātassa vā maṅguracchavino vāti vaṇṇato vavatthapetabbaṃ. Liṅgato panaitthiliṅgaṃ vā purisaliṅgaṃ vāti avavatthapetvā paṭhama vayo vā makjhimavaye vā pachchimavaye vā ṭhitassāti1 vavatthapetabbaṃ. Saṇṭhānato uddhumātakasaṭhṭhānavaseneva idamassa sīsasaṇṭhānaṃ, idaṃ gīvāsaṇṭhānaṃ, idaṃ hatthasaṇṭhānaṃ, idaṃ udarasaṇṭhānaṃ, idaṃ nābisaṇṭhānaṃ, idaṃ kaṭisaṇṭhānaṃ, idaṃ ūrusaṇṭhānaṃ, idaṃ jaṅghā saṇṭhānaṃ, idaṃ pādasaṇṭhānanti vavatthapetabbaṃ. Disato pana imasmiṃ sarīre dve disā nābhiyā adho heṭṭhimā disā uddhaṃ uparimā disāti vavatthapetabbaṃ, athavā: - ahaṃ imissā disāya ṭhito asubha nimittaṃ imissāti vavatthapetabbaṃ. Okāsato pana imasmiṃ nāma okāse hatthā, imasmiṃ pādā, imasmiṃ sīsaṃ imasmiṃ majjhimo kāyo ṭhitoti vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ahaṃ imasmiṃ okāse ṭito
1. Ma 1. Ṭhitassaidaṃsarīranti.
[SL Page 136] [\x 136/]
Asubhanimittaṃ imasminti vavatthapetabbaṃ. Paricchedato idaṃ sarīraṃ adho pādatalena upari kesamatthakena tiriyaṃ tacena pariccinnaṃ, yathāparicchinne ca ṭhāne dvattiṃsakuṇapa bharitamevāti vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ayamassa hatthaparicchedo, ayaṃ pāda paricchedo, ayaṃ sīsaparicchedo, ayaṃ majjhimakāyaparicchedoti vavatthapetabbaṃ. Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhāti, tattakameva idaṃ īdisaṃ uddhumātakanti paricchinditabbaṃ. Purisassa pana itthi sarīraṃ, itthiyā vā purisasarīraṃ na vaṭṭati. Visabhāge ārammaṇaṃ na upaṭṭhāti, vipphandanasseva paccayo hoti. "Ugghāṇitāpi bhi itthi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī"ti. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā sabhāgasarīreyeva evaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Yo pana purimabuddhānaṃ santike āsevitakammaṭṭhāno paribhaṭa dhutaṅgo parimadditamahābhuto pariggahitasaṅkhāro vavatthāpitanāma rūpe ugghāṭitasattasañño katasamaṇadhammo [PTS Page 185] [\q 185/] vāsitavāsano bhāvitabhāvano sabījo gñāṇuttaroappakileso kulaputto, tassa olokitaolokitaṭṭhāneyeva paṭibhāganimittaṃ upaṭṭhāti. No ce evaṃ upaṭṭhāti, athevaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhato upaṭṭhāti. Yassa pana evampi na upaṭṭhāti, tena sandhito vivarato ninnato thalato samantatoti punapi pañcavidhena nimittaṃ gahetabbaṃ. Tattha sandhitotiasitisatasandhito, uddhu mātake pana kathaṃ asītisatasandhiyo vavatthapessati, tasmānena tayo dakkhiṇahatthasandhi, tayo vāmahatthasandhi, tayo dakkhiṇapāda sandhi, tayo vāmapādasandhi, eko gīvāsavdhi, eko kaṭisanditi evaṃ cuddasa mahāsandhivasena sandhito vavatthapetabbaṃ. Vivaratotivivaraṃ nāma hatthantaraṃ pādantaraṃ udarantaraṃ kaṇṇantaranti evaṃ vivarato vavatthapetabbaṃ, akkhinampi nimmilitabhāvo vā ummi litabhāvo vā mukhassaca pihitabhāvo vā vivaṭabhāvo vā vavatthape tabbo. Ninnatoti - yaṃ sarīre ninnaṭṭhānaṃ akkhikūpo vā antomukhaṃ vā galavāṭako vā, taṃ vavatthapetabbaṃ, athavā: - ahaṃ ninne ṭhito sarīraṃ unnateti vavatthapetabbaṃ. Thalatoti -yaṃ sarīre unnataṭṭhānaṃ jaṇnukaṃ vā uro vā nalāmaṃ vā, taṃ vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ahaṃ thale ṭhito sarīraṃ ninneti vavatthape tabbaṃ. Samantatotisabbaṃ sarīraṃ samantato vavatthapetabbaṃ. Sakalasarīre ñāṇaṃ cāretvā yaṃ ṭhānaṃ vibūtaṃ hutvā upaṭṭhāti, tatattha uddhumātakaṃ uddhumātakanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Sace evampi na upaṭṭhāti, udarapariyosānaṃ atirekauddhumātakaṃ hoti, tattha uddhumātakaṃ uddhumātakanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
Idāni "so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karotī"ti ādisu ayaṃ vinicchayakathā: - tena yoginā tasmiṃ sarīre yathā vuttanimittaggāha vasena suṭṭhunimittaṃ gahetabaṃbaṃ. Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā āvajjitabbaṃ.
[SL Page 137] [\x 137/]
Evaṃ punappunaṃ karontena sādhukaṃ upadhāretabbañceva vavattha petabbañca. Sarīrato nātidūre nāccāsanne padese ṭhitena vā nisinnena vā cakkhuṃ ammīletvā oloketvā nimittaṃ gaṇhā [PTS Page 186] [\q 186/] tabbaṃga uddhumātakapaṭikkūlaṃ uddhumātakapaṭikkūlanti satakkhattuṃ sahassakkhattumpi ummiletvā oloketabbaṃ. Nimmiletvā āvajji tabbaṃ. Evaṃ punappunaṃ karontassa uggahanimittaṃ suggahitaṃ hoti. Kadā suggahitaṃ hoti? Yadā ummīletvā olokentassa nimmīletvā āvajjentassa ca ekasadisaṃ hutvā āpatheṃ āgacchati, tadā suggahitaṃ nāma hoti. So taṃ nimittaṃ evaṃ suggahitaṃ katvā sūpadhārītaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā sace tattheva bhāvanāpariyosānaṃ pattuṃ na sakkoti, athā nena āgamana kāle vuttanayeneva ekakena adutiyena tadeva kammaṭṭhānaṃ manasikarontena sūpaṭṭhitaṃ satiṃ katvā antogatehi indriyehi abahigatena mānasena attano senāsanamevāgantabbaṃ, susānā nikkhamanteneva ca āgamanamaggo vavatthapetabbo: yena maggena nikkhantosmi ayaṃ maggo pācīnadisābhimukho vā gacchati, pacchima - uttara - dakkhiṇadisābhimukho vā gacchati, vidisābhi mukho vā gacchati, imasmiṃ pana ṭhāne vāmato gacchati, imasmiṃ dakkhiṇato, imasmiñcassa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latāti. Evaṃ āgamana maggaṃ vavatthapetvā āgatena caṅkamantenā pi tabbhāgiyova caṅkamo adhiṭṭātabbo, asubhanimitta disābimukhe bhūmuppadese caṅkamitabbanti attho, nisīdantena āsanampi tabbhāgiyameva paññapetabbaṃ. Sace pana tassa disāyaṃ sobbho vā papāto. Vā rukkho vā vatī vā kalalaṃ vā hoti, na sakkā taṃ disābhimukhe bhumippadese caṅkamituṃ, āsanampi anokāsattā na sakkā pañña petuṃ, taṃ disaṃ anavalokentenāpi okāsānurūpe ṭhāne caṅkamitabbañceva nisīditabbañca. Cittaṃ pana taṃ disābhimukhaṃ yeva kātabbaṃ.
Idāni "samantā nimittupalakkhaṇā kimatthiyā"ti ādipañhānaṃ asammohatthāti ādimhi vissajjane ayamadhippāyo: - yassa hi ave lāyaṃ addhumātakanimittaṭṭhānaṃ gantvā samantā nimittūpalakkhaṇaṃ katvā nimittaggahaṇatthaṃ cakkhuṃ ummiletvā olokentasseva taṃ sarīraṃ uṭṭhahitvā [PTS Page 187] [\q 187/] ṭhaataṃ viya ajjhottharamānaṃ viya anubandhamānaṃ viyaca hutvā upaṭṭhāti, so taṃ bībhacchaṃ bhehavārammaṇaṃ disvā vikkhittacitto ummattako viya hoti, bhayaṃ chamhitattaṃ loma haṃsaṃ pāpuṇāti. Pāḷiyaṃ hi vubhattaaṭṭhatiṃsārammaṇesu aññaṃ evarūpaṃ bheravārammaṇaṃ nāma natthi, imasmiṃ hi kammaṭṭhāne jhānavibbhantako nāma hoti kasmā? Atibheravattā kammaṭṭhā
[SL Page 138] [\x 138/]
Nassa, tasmā tena yoginā satthamhitvā satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katva " matasarīraṃ uṭṭhahitvā anubandhanakaṃ nāma natthi, sacehi so etassa samīpe ṭhito pāsāṇo vā latā vā āgaccheyya, sarīrampi āgaccheyya. Yathā pana so pāsāno vā latā vā nāgacchati, evaṃ sarīrampi nāgacchati. Ayaṃ pana tuyhaṃ upaṭṭhānākāro saññājo saññāsambhavo, kammaṭṭhānaṃ te ajjaupaṭṭhitaṃ, mā bhāyi bhikkhū"ti tāsaṃ vinodetvāhāsaṃ uppādetvā tasmiṃ nimitte cittaṃ sañcāretabbaṃ. Evaṃ visesamadhigacchati. Idametaṃ sandhāya vuttaṃ: "samantā nimittūpalakkhaṇā asammohatthā"ti. Ekādasa videṇa pana nimittaggāhaṃ sampādento kammaṭṭhānaṃ upani bandhati, tassa hi cakkūni ummīletvā olokanapaccayā uggaha nimittaṃ uppajjati, tasmiṃ mānasaṃ cārentassa paṭibhāganimittaṃ uppajjati, tattha mānasaṃ cārento appaṇaṃ pāpuṇāti, appaṇāya ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaṃ sacchikaroti. Tena vuttaṃ "ekādasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho"ti. " Gatāgata maggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā"ti ettha pana: - yā gata maggassa ca āgatamaggassa ca paccavekkhaṇā vuttā, sā kammaṭṭhāna vīthiyā sampaṭipādanatthāti attho. Sace hi imaṃ bhikkhuṃ kammaṭṭānaṃ gahetvā āgacchantaṃ antarāmagge deci ajja bhante katamiti divasaṃ vā pucchanti, pañhaṃ vā pucchanti, paṭisanthāraṃ vā karonti, ahaṃ kammaṭṭhānikoti tuṇhībhūtena gantuṃ na vaṭṭati. Divaso kathetabbo, pañho vissajjetabbo. Sace na jānāti na jānāmīti vattabbaṃ. Dhammiko paṭisanthāro kātabbo. [PTS Page 188] [\q 188/] tassevaṃ karontassa uggahitaṃ karuṇanimi