[CPD Classification 2.8.1]
[SL Vol Vism- ] [\z Vism /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
[PTS Vol Vism1] [\z Vism /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
Visuddhimaggo.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
Nidānādikathā.
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭanti"[a]
Itihidaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ vuttaṃti1 bhagavantaṃ kira sāvatthiyaṃ viharantaṃ rattibhāge aññataro devaputto upasaṅkamitvā attano saṃsaya samugghatatthaṃ
"Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā
Taṃ taṃ gotama pucchāmi ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti[b]
Imaṃ pañhaṃ pucchi. Kassāyaṃ saṅkhepattho: - jaṭāti taṇhāya jāli niyā etaṃ adhivacanaṃ, sāhi rūpādisu ārammaṇesu heṭṭhūpapariya vasena punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhena veṅgumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā. Sā panesā sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāvaparaattabhāvesu ajhattikāyatanabāhirāyakanesu ca uppajjanato anto jaṭā bahi jaṭāti vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya jaṭāya jaṭitā pajā: yathānāma veḷujaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattakāyasaṅkhātā2 pajā jaṭitā vinaddhā saṃsibbitāti attho. [PTS Page 002] [\q 2/] yasmā ca evaṃ jaṭitā-taṃ taṃ gotama pucchāmīti3 tasmā taṃ pucchāmi gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃti, imaṃ evaṃ tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya vijaṭetuṃ ko samatthoti pacchati4 evaṃ puṭeṭhā panassa sabbadhammesu appaṭihatañāṇacāro devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ ati brahmā catuvesārajjavisārado dasabaladharo anāvaraṇañāṇo samantacakkhu bhagavā tamatthaṃ vissajjento: -
1. Sī. [II.] Vuttaṃ.
2. Sī. [I, II.] Sattasaṅkhātā-ma.
3. Sī. [II.] Pucchāmi.
4. Ma. [II.] Pucchīti.
[A, b.] Saṃyuttanikāya devatā saṃ.
[SL Page 002] [\x 2/]
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ pañññca bhāvayaṃ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.
Imaṃ gāthamāha.
Imissādāni gāthāya kathitāya mahesinā
Vaṇṇayanto yathābhūtaṃ attaṃ sīlādi bhedanaṃ.
Sudullabhaṃ labhitvāna pabbajjaṃ jaṃnasāsane,
Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.
Yathābhūtaṃ ajānantā suddhikāmāpi ye idha,
Visuddhiṃ nādhigacchanti vāyamantāpi yogino.
Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ,
Mahāvihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ
Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ taṃ ve sakkacca bhāsato,
Visuddhikāmā sabbepi nisāmayatha sādhavoti.
Tattha visuddhīti sabbamalavirahitaṃ accantaparisuddhaṃ nibbāṇaṃ veditabbaṃ. Tassā visuddhiyā maggoti visuddhimaggo. Maggoti adhigamūpāyo vuccati. Taṃ visuddhimaggaṃ bhāsissāmīti attho.
So panāyaṃ visuddhimaggo katthaci vipassanāmattavaseseva desito. Yathāha: -
"Sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati,
Atha nibbindatī dukkhe esa maggo visuddhiyā"ti. [A]
[PTS Page 003] [\q 3/]
Katthaci jhānapaññāvasena. Yathāha: -
"Yamhi jhānañca paññāca save nibbāṇasantike"ti. [B]
Katthaci kammādivasena. Yathāha: -
"Kammaṃ vijjā ca dhammo ca sīlaṃ jīvitamuttamaṃ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā"ti. [C]
Katthaci sīlādivasena. Yathāha: -
"Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,
Āraddhaviriyo pahitatto oghaṃ tarati duttaraṃ"ti. [D]
Katthaci satipaṭṭhānavasena. Yathāha: -
[A.] Saṃyutta ni. De. Saṃ. Dhammapada. Haggavagga.
[B.] Dhammapada. Bhikkhuvagga.
[C.] Majjhima ni. Anāthapiṇḍikovāda. Su. Saṃ. Ni. De. Saṃ.
[D.] Saṃyutta ni. De. Saṃ.
[SL Page 003] [\x 3/]
"Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā -penibbāṇassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā"ti. [A]
Sammappadhānādisupi eseva nayo. Imasmiṃ pana pañhavyākaraṇe sīlādivasena desito.
Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā: - sīle patiṭṭhāyāti sīle ṭhatvā. Sīlaṃ paripūrayamāno yeva cettha sīle patiṭṭitoti1 vuccati, tasmā sīlaparipūraṇena sīle patiṭṭhahitvāti ayamettha attho. Naroti satto. Sapaññoti kammajāya tihetukapaṭisandhi paññāya2 paññavā. Cittaṃ paññca bhāvayaṃti samādhidveva vipassanañca bhāvayamāno. Cittasīsenahettha samādhi niddiṭṭho, paññānāmena ca vipassanāti, ātāpīti viriyavā. Viriyaṃhi kile sānaṃ ātāpana paritāpanaṭṭhena3 ātāpoti vuccati, tadassa atthīti ātāpī, nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannā gatoti attho. Iminā pana padena pārihāriyapaññaṃ dasseti. Imasmiñhi pañhabyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā parihāriyā paññā, saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃti so imināca sīlena imināca cittasīsena niddiṭṭha samādhinā imāya ca tividhāya paññāya imāni ca ātāpenāti chahi dhammehi samannāgato bhikkhu -[PTS Page 004] [\q 4/] seyyathāpi nāma puriso paṭhaviyā patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evameva sīle patiṭṭhāya samādhisilāya sunisitaṃ vipassanā paññāsatthaṃ viriyabalapaggahitena pārihāeyapaññāhatthena ukkhipitvā sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭayayya sañchindeyya sampadāḷeyya, aggakkhaṇe panesa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma. Phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadevakanna lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti. Tenāha bhagavā: -
"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.
Tatrāyaṃ yāya paññāya samaññoti vutto, tatrassa karaṇīyaṃ natthi. Purimakammānubhāveneva hi ssa sā siddhā. Ātāpī nipakoti ettha vuttaviriyavasena panatena sātaccakārinā paññā vasena ca sampajākārinā hutvā sīle patiṭṭhāya cittapaññāvasena vuttā samathavipassanā bhāvetabbāti. Imamatra bhagavā sīlasamādhīpaññāmukhena visuddhimagga dasseti. Ettāvatā hi tisso
[A.] Dīgha. Ni. Satipaṭṭhāna. Su.
1. Sī. [II,] ma. [II.] Ṭhitoti.
2. Sī. [II,] ma. [II.] Kammajatihetukapaṭisandhipaññāya.
3. Sī. [II.] Ātāpanaṭṭhena.
[SL Page 004] [\x 4/]
Sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipatti sevanāni, apāyādisamatikkamanūpāyo, tīhākāehi kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavasodhanaṃ, sotāpannādi bhāvassa ca kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti. Kathaṃ? Etthahi sīlena adhisīlasinṇā pakāsitā hoti, samādhinā adhicittasikkhā, paññāya adhipaññāsikkhā. Sīlena ca sāsanassa ādikalyāṇatā pakāsitā hoti-ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ silañca suvisuddhanti[a] hi vacanato, sabbapāpassa akaraṇanti[b] ādivacanato ca sīlaṃ sāsanassa ādi. Tañca kalyāṇaṃ-avippaṭisārādiguṇāvahattā, samādhinā majjhe kalyāṇatā pakāsitā hoti - [PTS Page 005] [\q 5/] kusalassa upasampadāti[c] ādivacanatohi samādhi sāsanassa majjho. So ca kalyāṇo-iddhividhādi guṇāvahattā, paññāya pariyosānakalyāṇatā pakāsitā hoti - sacittapariyodapana eta buddhānasāsanaṃti[d] hi vacanato, paññuttarato ca paññāsāsanassa pariyosānaṃ. Sāca kalyāṇā-iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāva hanato.
"Selo yathā ekaghano vātena na samīrati,
Evaṃ nindā passāsu na samiñjanti paṇḍitā"ti[e-]hi vuttaṃ
Tathā sīlena tevijjatāya upanissayo pakāsito hoti-sīlasampattiṃ hi nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, na tatopara, samādhinā chaḷabhiññatāya upanissayo pakāsito hoti-samādhisampadaṃ hi nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, na tatoparaṃ, paññāya paṭisambhidā pabhedassa upanissayo pakāsito hoti-paññāsampattiṃ hi nissāya catasso paṭisambhidāpāpuṇāti, na aññena kāraṇena, sīlenaca kāmasukhānuyogasaṅkhātassa1 antassa vajjanaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā attakilamathānuyogasaṅkhātassa, paññāya majjhimāya paṭipattiyā sevanaṃ pakāsitaṃ hoti, tathā sīlena apāyasamatikkamanupāyo pakāsito hoti, samādhinā kāmadhātusamatikkamanupāyo, paññāya sabbabhavasamatikkamanupāyo, sīlena ca tadaṅgappahāṇavasena kilenappahāṇaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā vikkhambhanappahāṇavasena, paññāya samucchedappahāṇavasena, tatā sīlena kilesānaṃ vītakkamapaṭipakkho pakāsito hoti, samādhinā paeyuṭṭhānapaṭipakkho, paññāya anusayapaṭipekkho, [PTS Page 006] [\q 6/] sīlenaca duccaritasaṅkilenavisodhana pakāsitaṃ hoti, samādhinā taṇhāsaṅkilesavisodhanaṃ, paññāya
[A.] Saṃyutta. Ni. Mahāvagga.
[B. C. D.] Dīgha. Ni-mahāpadānasutta. Dhammapada. Buddhavagga.
[E.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga. Dhammapada. Paṇḍitavagga.
[I.] Ma. Kāmasukhallikānuyogasaṅkhātassa.
[SL Page 005] [\x 5/]
Diṭṭhisaṅkilesavisodhanaṃ, tathā sīlena sotāpanna sakadāgāmibhāvassa kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā anāgāmibhāvassa, paññāya arahattassa-sotāpanno hi sīlesu paripūrakārīti vutto, tathā sakadāgāmī, anāgāmī pana samādhismija paripūrakārīti, aehā pana paññāya paripūrakārīti. Evaṃ ettāvatā tisso sikkhā, tividha kalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo, tīhākāehi kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavisodhanaṃ, sotāpannādibhāvassa ca kāraṇanti ime nava, aññe ca evarūpā guṇattikā pakāsitā hontī"ti.
Iti nidānādikathā.
Atha sīlaniddeso.
Evaṃ aneka guṇa saṅhakena sīlasamādhipaññāmukhena desitopi panesa visuddhimaggo atisaṅkhepadesito yeva hoti. Tasmā nālaṃ sabbesaṃ upakārāyāti vitthāramassa dassetuṃ sīlaṃ tāva ārabbha idaṃ pañhakammaṃ hoti.
Kiṃ sīlaṃ? Kenaṭṭhena sīlaṃ? Kānassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni? Kimānisaṃsaṃ sīlaja? Katividhañcetaṃ sīlaṃ? Ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānanti? Tatiradaṃ vissajjanaṃ: -
Kiṃ sīlanti: pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā. Vuttaṃ heta paṭisambhidāyaṃ. "Kiṃ sīlanti: cetanāsīlaṃ cetasikaṃ sīlaṃ saṃvaro [PTS Page 007] [\q 7/] sīlaṃ avītikkamo1 sīla"nti. [A] tatra cetanā sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīhi viramantassa virati: - apica cetanā sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīni pajahantassa sattakammapathacetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma "abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī"ti[b] ādinā nayena vuttā anabhijjhā avyāpāda sammā diṭṭhidhammā. Aṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo. Pātimokkhasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro
1. Ma. [II.] Ānatikkamo.
[A.] Paṭisambhidāmagga. Ñāṇakathā.
[B.] Dīgha. Ni. Sāmaññaphala. Su.
[SL Page 006] [\x 6/]
Viriyasaṃvaroti, tattha "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto"ti[a] ayaṃ pātimokkhasaṃvaro, "rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[b] ayaṃ satisaṃvaro,
"Yānisotāni lokasmi (ajitātibhagavā) satitesaṃnivāraṇaṃ, sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pathīyare"ti. [C]
Ayaṃ ñāṇasaṃvaro-paccayapaṭisevanampi ettheva samodhānaṃ gacchati, yo panāyaṃ "khamo hoti sītassa uṇhassā"ti[d] ādinā nayena āgato ayaṃ khanti saṃvaro nāma, yo cāyaṃ "uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"ti[e] ādinā nayena āgato ayaṃ viriya saṃvaro nāma- ājīvapārisuddhipi ettheva samodhānaṃ gacchati. Iti ayaṃ pañcavidhopi saṃvaro, yā ca pāpabhīrukānaṃ kulaputtānaṃ sampattavatthuto virati, sabbampetaṃ saṃvarasīlanti veditabbaṃ. Avītikkamosīlanti samādinnasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Idaṃ tiva kiṃ sīlanti pañhassa vissajjanaṃ.
[PTS Page 008] [\q 8/]
Avasesesu kenaṭṭhena sīlanti-sīlanaṭṭhena sīlaṃ. Kimidaṃ sīlanaṃ naṃma? Samādhānaṃ vā kāyakammādīnaṃ-susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Upadhāraṇaṃ vā kusalānaṃ dhammānaṃ-patiṭṭhāvasena ādhārabhāvoti attho. Etadevahi ettha atthadvayaṃ saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana sirattho sītalatethāti evamādi nāpi nayenevettha atthaṃ vaṇṇayanti.
Idāni-"kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānī"ti ettha
Sīlanaṃ lakkhaṇaṃ tassa bhinnassāpi anekadhā,
Sanidassanattaṃ rūpassa yathā bhinnassa nekadhā.
Yathāhi nīlapītidibhedena anekadhā bhinnassāpi rūpāyatanassa sanidassanattaṃ lakkhaṇaṃ-nīlādibhedena bhinnassāpi sanidassana bhāvānatikkamanato, tathā sīlassa cetakādibhedena anekadhā bhinnassāpi. Yadetaṃ kāya kammādīnaṃ samādhānavasena kusalānañcha dhammānaṃ patiṭṭhānavasena vuttaṃ sīlanaṃ tadeva lakkhaṇaṃ-cetanādi bhedena bhinnassāpi samādhānapatiṭṭhāna bhāvānatikkamanato. Evaṃ lakkhaṇassa panassa
Dussīlya viddhaṃsanatā anavajjaguṇo tathā,
Kiccasampatti atthena raso nāma vapuccati.
Tasmā idaṃ sīlaṃ nāma kiccatethana rasena dussīlyaviddhaṃsanarasaṃ, sampattiatthena rasena anavajjarasanti veditabbaṃ. Lakkhaṇādisu hi kiccameva sampatti vā rasoti vuccati.
[A.] Abhidhamma. Jhānavibhaṅga.
[B.] Dīgha ni. Sāmaññaphala. Majjhima ni. Sabbāsava. Su.
[C.] Suttanipāta.
[D. E.] Majjhima ni. Sabbāsava. Su.
[SL Page 007] [\x 7/]
Soceyya paccupaṭṭhānaṃ tayidaṃ tassa viññuhi,
Ottappañca hiriñceva padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ.
[PTS Page 009] [\q 9/]
Taṃ hidaṃ sīlaṃ "kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ"ti[a] evaṃ vuttasoceyyapaccupaṭṭhānaṃ-sucibhāvenahi paccupaṭṭhāti gahanabhāvaṃ gacchatīti. Hirottappañca pana tassa viññūhi padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ. Āsannakāraṇaniti attho-hirottappe hi sati sīlaṃ uppajjati ceva tiṭṭhati ca, asati neva uppajjati na ca tiṭṭhatīti. Evaṃ sīlassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni veditabbāni.
Kimānisaṃsaṃ sīlanti-avippaṭisārādi anekaguṇapaṭilābhānisaṃsaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: avipṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsānī"ti. [B]
Aparampi vuttaṃ: -
"Pañcime gahapatayo anānasaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha gahapatayo sīlavā sīlasampanno appamādādhakiraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punaca paraṃ gahapatayo sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaso sīlavatosīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃlokaṃ uppajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāyā"ti. [C]
Aparepi
"Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo garu bhāvanīyocāti sīlesvevassa paripūrakārī"ti. [D]
Ādinā nayena piyamanāpatādayo āsavakkhayapariyosānā ānaka sīlānisaṃsā vuttā. Evaṃ avippaṭisārādi anekaguṇānisaṃsaṃ sīlaṃ. [PTS Page 010] [\q 10/] apica: -
1. Sī. [II,] ma. [II.] Soceyyabhāvena.
[A.] Aṅguttara ni. Tika. Ni.
[B.] Saṃ. Ni. Mahāvagga.
[C.] Dīgha ni. Mahāparinibbāna su. Aṃ. Ni. Pañcaka.
[D.] Majjhima ni. Ākaṅkheyya su.
Sāsane kulaputtānaṃ patiṭṭhāpi natthi yaṃ vinā
Ānisaṃsaparicchedaṃ tassa sīlassa ko vade.
Na gaṅgā yamunā vāpi sarabhū vā sarassatī,
Ninnagā vā ciravatī mahī vāpi mahānadī.
Sakkuṇanti visodhetuṃ taṃ malaṃ idha pāṇinaṃ,
Visodhayati sattānaṃ yaṃ ve sīlajalaṃ malaṃ.
Na taṃ sajaladā vātā na cāpi haricandanaṃ,
Neva hārā na maṇayo na candakiraṇaṅkurā.
Samayantīdha sattānaṃ pariḷāhaṃ surakkhitaṃ,
Yaṃ sameti idaṃ ariyaṃ sīlaṃ accantasītalaṃ.
Sīlagandhasamo gandho kuto nāma bhavissati,
Yo samaṃ anuvāte ca paṭivāte ca vāyati,
Saggārohaṇasopānaṃ aññaṃ sīlasamaṃ kuto,
Dvāraṃ vā pana nibbāṇa nagarassa pavesane.
Sobhantevaṃ na rājāno muttāmaṇi vibhūsitā,
Yathā sobhanti yatino sīlabhūsana bhūsitā.
Attānuvādā dībhayaṃ viddhaṃsayati sabbaso,
Janeti kittiṃ bhasañca sīlaṃ sīlavataṃ sadā.
Guṇānaṃ mūlabhūtassa dosānaṃ balaghātino,
Iti sīlassa viññeyyaṃ ānisaṃsakathāmukhaṃ"ti.
Idāni yaṃ vuttaṃ katividhañcetaṃ sīlanti. Tatiradaṃ vissajja naṃ:-sabbameva tāva idaṃ sīlaṃ attano sīlanalakkhaṇena ekavidhaṃ. Cāritta vāritta vasena duvidhaṃ, tathā ābhisamācārika ādibrahmacariyakavasena, virati avirati vasena, nissitā 'nissitavasena, kālapariyanta āpāṇakoṭikavasena, sapariyantā'pariyantavasena, lokiya lokuttara vasenaca. [PTS Page 011] [\q 11/] tividhaṃ hīna majjhima paṇītavasena, tathā attādhipateyya lokādhipateyya dhammādhipateyyavasena, parāmaṭṭhā'parāmaṭṭha paṭippassaddhivasena, visuddhā'visuddhavematikavasena, sekhā'sekha nevasekhanāsekha vasenaca. Catubbidhaṃ hānabhāgiya ṭhitibhāgiya visesabhāgiya nibbedhabhāgiya vasena, tathā bhikkhu bhikkhunī anupasampanna gahaṭṭhasīla vasena, pakati ācāra dhammatā pubbahetukasīla vasena, pātimokkhasaṃvara indriyasaṃvara ājīva pārisuṭṭhi paccayasannissitasīla vasenaca. Pañcavidhaṃ pariyantapārisuddhisīlādi vasena-vuttampicetaṃ parisambhidāyaṃ. "Pañca sīlāni: pariyantapārisuṅsīlaṃ, apariyantapārisuddhisilaṃ, paripuṇṇāpārisuddhisīlaṃ, aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ, paṭippassaṭṭhipārisuddhisīlaṃ"ti;[a] tathā pahāṇaveramaṇī cetanā saṃvarā'vītikkama vasena.
----------------------------
[A.] Paṭisambhidā. Ñāṇakathā.
[SL Page: 009] [\x 9/]
Tattha ekavidhakoṭṭhāse attho vuttanayeneva veditabbo. Duvidhakoṭṭhāse:yaṃ bhagavatā "idaṃ kattabbaṃ"ti paññatta sikkhāpadapūraṇaṃ taṃ cārittaṃ, yaṃ "idaṃ na kattabbaṃ"ti paṭikkhittassa akaraṇaṃ taṃ vārittaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:-caranti tasmiṃ sīle paripūrakāritāya1 pavattantīti cārittaṃ, vāritaṃ tāyanti rakkhanti tenāti vārittaṃ, tattha saddhā viriyasādhanaṃ cārittaṃ, saddhā sādhanaṃ vārittaṃ. Evaṃ cārittavārittavasena duvidhaṃ. Dutiyaduke-abhisamācāroti uttamasamācāro. Abhisamācārova ābhisamācārikaṃ, abhisamācāraṃ vā ārabbha paññattaṃ ābhisamācārikaṃ. Ājīvaṭṭhamakato avasesasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Maggabrahmacariyassa ādivyabhūtanti ādibrahmacariyakaṃ, ājīvaṭṭhamakasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ hi maggassa ādibhāvabhūtaṃ pubbabhāge yeca parisodhetabbato. Tenāha:- "pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisraddho hotī"ti[a.] Yāni vā sikkhāpadāni khuddānukhuddakānīti vuttāni [PTS Page 012] [\q 12/] idaṃ ābhisamācārikaṃ sīlaṃ, sesaṃ ādibrahmacariyakaṃ, ubhato vibhaṅgapariyāpannaṃ vā ādibrahmacariyakaṃ, khandhakavatta pariyāpannaṃ vā ābhisamācārikaṃ. Tassa sampattiyā ādibrahmacariyakaṃ sampajjati. Tenevāha:"sovata bhikkhave bhikkhu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā ādibrahmacariyakaṃ dhammaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti[b.] Evaṃ ābhisamācārika ādibrahmacariyaka vasena duvidhaṃ. Tatiyaduke-pāṇātipātādīhi veramaṇī mattaṃ viratisīlaṃ, sesacetanādi aviratisīlanti, evaṃ viratiavirativasena duvidhaṃ. Catutthaduke-nissayoti dve nissayaṃ taṇhā nissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yaṃ "imināhaṃ silena devo vā bhavissāmi devaññatarovā"ti[c] evaṃ bhavasampattiṃ ākaṅkhamānena pavattitaṃ idaṃ taṇhānissitaṃ, yaṃ sīlena suddhīti evaṃ suddhīdiṭṭhiyā pavattitaṃ idaṃ diṭṭhinissitaṃ, yaṃ pana lokuttaraṃ lokiyadva tasseva sambhārabhūtaṃ idaṃ anissitanti evaṃ nissitā nissitavasena duvidhaṃ. Padvamaduke-kālaparicchedaṃ katvā samādinna sīlaṃ kālapariyantaṃ, yāvajīvaṃ samādiyitvā tatheva pavattitaṃ āpāṇakoṭikanti evaṃ kālapariyantaāpāṇakoṭikavasena duvidhaṃ. Chaṭṭhaduke-lābha yasa ñāti aṅga jīvitavasena diṭṭhapariyantaṃ sapariyantaṃ nāma, viparītaṃ apariyantaṃ. Vuttampicetaṃ paṭisambhidāyaṃ "katamantaṃ sīlaṃ sapariyantaṃ? Atthi sīlaṃ lābhapariyantaṃ, atthi sīlaṃ yasapariyantaṃ, atthi sīlaṃ ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ aṅgapariyantaṃ, atthi silaṃ jīvitapariyantaṃ. Katamaṃ taṃ sīlaṃ lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnaṃ sikkhā ------------------------------
1. Ma. [II] caranti tasmiṃ taṃsamaṅgino sīlesu paripūrakāritāya.
[A b.] Aṅguttara ni. Pañcaka ni.
[C.] Aṅguttara ni.-Sattaka ni.-(Aññatthāpibahusu)
[SL Page: 010] [\x 10/]
Padaṃ vītikkamati, idaṃ [PTS Page 013] [\q 13/] taṃ sīlaṃ lābhapariyantaṃ"ti[a] eteneva upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Apariyantavissajjanepivuttaṃ:- "katamattaṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnasikkhāpadavītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati, idaṃ taṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ"ti[b] eteneva upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Evaṃ pariyantāpariyantavasena duvidhaṃ. Sattamaduke-sabbampi sāsavaṃ sīlaṃ lokiyaṃ, anāsavaṃ lokuttaraṃ. Tattha lokiyaṃ bhavavisesāvahaṃ hoti bhavanissaraṇassa ca sambhāro. Yathāha:-vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādā parinibbāṇatthāya. Etadatthā kathā etadatthāmantā etadatthā upanisā etadatthaṃ sotāvadhānaṃ, yadidaṃ anupādācittassa vimokkho"ti[c.] Lokuttaraṃ bhavanissaraṇāvahaṃ hoti paccavekkhaṇa ñāṇassa ca bhūmiti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena duvidhaṃ.
Tikesu:- paṭhamattike-hīnena chandena cittena viriyena vīmaṃsāya vā pavattitaṃ hīnaṃ, majjhimehi chandādīhi pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītehi paṇītaṃ. Yasakāmatāya vā samādinnaṃ hīnaṃ, puññaphalakāmatāya majjhimaṃ, kattabbamevidanti ariyabhāvaṃ nissāya samādinnaṃ paṇītaṃ. Ahamasmi sīlasampanno ime panaññe bhikkhu dussīlā pāpadhammāti evaṃ attukkaṃsanaparavambhanādīhi1 upakkiliṭṭhaṃ vā hīnaṃ, anuppakkiliṭṭhaṃ lokiyaṃ sīlaṃ majjhimaṃ, lokuttaraṃ paṇītaṃ. Taṇhāvasena vā bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ, attano vimokkhatthāya pavattitaṃ majjhimaṃ, sabbasattavimokkhatthāya pavattitaṃ pāramitāsīlaṃ paṇītanti, evaṃ hīnamajjhima paṇīta vasena tividhaṃ. Dutiyattike-attano ananurūpaṃ pajahitukāmena attagarunā attani [PTS Page 014] [\q 14/] gāravena pavattitaṃ attādhipateyyaṃ, lokāpavādaṃ pariharitukāmena lokagarunā loke gāravena pavattitaṃ lokādhipateyyaṃ dhammamahattaṃ pūjetukāmena dhammagarunā dhamme gāravena pavattitaṃ dhammādhipateyyanti, evaṃ attādhipateyyādivasena tividhaṃ. Tatiyattikeyaṃ dukesu nissitanti vuttaṃ taṃ taṇhādiṭṭhīhi parāmaṭṭhattā parā
-------------------
[A.B.] Paṭisambhidā-ñāṇakathā.
[C.] Vinayaparivāra-cūḷasaṅgāma.
[I.] Sī. [II.] Paravambhanāhi.
[SL Page: 011] [\x 11/]
Maṭṭhaṃ, puthujjanakalyāṇakassa maggasambhārabhūtaṃ sekhānañca maggasampayuttaṃ aparāmaṭṭhaṃ-sekhāsekhānaṃ phalasampayuttaṃ paṭippassaddhanti, evaṃ parāmaṭṭhādiva sana tividhaṃ. Catutthattike-yaṃ āpattiṃ anāpajjantena pūritaṃ āpajjitvā vā pana1 katapaṭikammaṃ taṃ visuṭṭhaṃ, āpattiṃ āpannassa akatapaṭikammaṃ avisuddhaṃ, vatthumhi vā āpattiyā vā ajjhācāre vā vematikassa sīlaṃ vematikasīlaṃ nāmatattha yoginā avisuddhaṃ sīlaṃ visodhetabbaṃ, vematike vatthajjhācāraṃ akatvā vimati paṭivinodetabbā, iccassa phāsu bhavissatīti, evaṃ visuddhādivasena tividhaṃ. Pañcamattike-catūhi ariyamaggehi tīhi ca sāmaññaphalehi sampayuttaṃ sīlaṃ sekhaṃ, arahattaphalasampayuttaṃ asekhaṃ, sesaṃ nevasekhaṃ nāsekhanti, evaṃ sekhādivasena tividhaṃ. Paṭisambhidāyaṃ pana-yasmā loke tesaṃ tesaṃ sattānaṃ pakatipi sīlanti vuccati. Yaṃ sandhāya ayaṃ sukhasīloayaṃ dukkhasīlo ayaṃ kalahasīlo ayaṃ maṇḍanasīloti bhaṇanti, tasmā tena pariyāyena "tīṇi sīlāni, kusala sīlaṃ akusala sīlaṃ abyākatasīla2nti[a] evaṃ kusalādivasenapi tividhanti vuttaṃ. Tattha akusalaṃ imasmiṃ atthe adhippetassa sīlassa lakkhaṇādisu ekenapi na sametīti idha na upanītaṃ. Tasmā vuttanayehevassa tividhatā veditabbā.
Catakkesu:- paṭhamacatukke-
Yodha sevati dussīle sīlavante na sevatī,
Vatthuvītikkame dosaṃ na passati aviddasu.
[PYS Page 015]
Micchāsaṅkappabahulo indriyāni na rakkhati,
Evarūpassa ve sīlaṃ jāyate hānabhāgiyaṃ.
Yo panattamano hoti sīlasampattiyā idha,
Kammaṭṭhānānuyogamhi na uppādeti mānasaṃ.
Tuṭṭhassa sīlamattena aghaṭantassa uttariṃ,
Tassa taṃ ṭhitibhāgīyaṃ sīlaṃ bhavati bhikkhuno.
Sampannasīlo ghaṭati samādhatthāya yo pana,
Visesabhāgiyaṃ sīlaṃ hoti etassa bhikkhuno.
Atuṭṭho sīlamattena nibbidaṃ yo nuyuñjati,
Hoti nibbedhabhāgīyaṃ sīlametassa bhikkhunoti.
Evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidhaṃ. Dutiya catukke-bhikkhū ārabbha paññattasikkhāpadāni, yāni ca nesaṃ bhikkhunīnaṃ paññattito rakkhatabbāni, idaṃ bhikkhūsīlaṃ. Bhikkhuniyo ārabbha
-----------------------
1. Ma. [II.] Puna.
2. Sī.Ma. Kusalaṃ sīlaṃ akusalaṃ sīlaṃ abbhakataṃ sīlaṃ-(sabbattha)
[A.] Paṭisambhidā ñāṇakathā.
[SL Page: 012] [\x 12/]
Paññattasikkhāpadāni, yāni ca tāsaṃ bhikkhūnaṃ paññattito rakkhitabbāni idaṃ bhikkhunīsīlaṃ, sāmaṇerasāmaṇerīnaṃ dasasīlāni idaṃ anupasampannasīlaṃ, upāsakaupāsikānaṃ niccasīlavasena pañcasikkhāpadāni sati vā ussāhe dasa uposathaṅgavasena aṭṭhāti idaṃ gahaṭhasīlanti, evaṃ bhikkhusīlādivasena catubbidhaṃ. Tatiya catukkeuttarakurukānaṃ manussānaṃ avītikkamo pakatisīlaṃ, kuladesapāsaṇḍānaṃ attano attano mariyādābhataṃ cārittaṃ ācārasīlaṃ, "dhammatā esā ānanda yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti na bodhisattamātu purisesu mānasaṃ uppajjati kāmaguṇūpasaṃhitaṃ"ti[a] evaṃ vuttaṃ bodhisattamātu sīlaṃ dhammatā sīlaṃ, mahākassapādīnaṃ pana suddhasattānaṃ bodhisattassa ca tāsu tāsu jātīsu sīlaṃ pubbahetukasīlanti, evaṃ pakatisīlādivasena catubbidhaṃ. Catutthacatukke-yaṃ bhagavatā "idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti[b] evaṃ vuttaṃ sīlamidaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma. Yampana "so cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī [PTS Page 016] [\q 16/] hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā-pe-ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā-jivhāya rasaṃ sāyitvākāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā-manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī-pe-manindriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[c] vuttaṃ, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Yā pana ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamassa, kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāti eva mādīnañca pāpadhammānaṃ vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. "Paṭisaṅkhāyoniso cīvaraṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti[d] ādinā pana nayena vutto paṭisaṅkhānaparisuddho catupaccayaparibhogo paccaya sannissitasīlaṃ nāma.
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya anupubba padavaṇṇanāya saddhiṃ vinicchaya kathā:- idhāti imasmiṃ sāsane; bhikkhuti saṃsāre bhayaṃ ikkhaṇatāya vā bhinnapaṭadharāditāya vā1 evaṃ laddhavohāro tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto saddhā pabbajito kulaputto;pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettha pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ, taṃ hi yo naṃ pāti rakkhati taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehi
-------------------------
[A.] Dīgha.Ni-mahāpadānasutta.
[B c.] Abhi-jhānavi.(Aññattha ca bahusra)
[D.] Ma-ni-sabbāsavasu.(Aññattha ca bahusu.)
[I.] Ma. [II.] Chinnabhinnapaṭadharāditāya.
[SL Page: 013] [\x 13/]
Tasmā pātimokkhanti vuccati. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro-kāyikavācasikassa avītikkamassetaṃ nāmaṃ. Pātimokkhamevasaṃvaro pātimokkhasaṃvaro. Tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto pātimokkhasaṃvarasaṃvuto-upagato samannāgatoti attho; viharatīti irīyati. [PTS Page 017] [\q 17/] ācāra gocarasampannoti ādīnaṃ attho pāliyaṃ āgatanaye neva veditabbo. Vuttaṃ hetaṃ:-"ācāragocarasampanno"ti[a] atthi ācāro atthi anācāro. Tattha katamo anācāro? Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo ayaṃ vuccati anācāro. Sabbampi dussīlyaṃ anācāro. Idhekacco veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā phaladānena vā sinānadānena vā dantakaṭṭhadānena vā1 cāṭukamyatāya vā muggasupyatāya vā pāribhaṭṭatāya vā jaṅghapesanikena vā aññataraññatarena vā buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati anācāro. Tattha katamo ācāro? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo ayaṃ vuccati ācāro. Sabbopi sīlasaṃva ro ācāro. Idhekacco na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na dantakaṭṭhadānena2 na cāṭukamyatāya na muggasupyatāya na pāribhaṭṭatāya na jaṅghapesanikena na aññataraññatarena buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati ācāro.
Gocaroti-atthi gocaro atthi agocaro. Tattha katamo agocaro? Idhekacco vesiyāgocaro vā hoti[b] vidhavāgocaro vā thullakumārigocaro vā paṇḍakagocaro vā bhikkhunīgocaro vā pānāgāragocaro vā3 hoti, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni [PTS Page 018] [\q 18/] kulāni sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati agocaro. Tattha katamo gocaro? Idhekacco na vesiya gocaro vā hoti-pe-na pānāgāragocaro, asaṃsaṭṭho viharati rājūhi-pe-titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni
---------------------
1. Sī. [I. II] saha ma. [II.] Pupphaphalasināna dantakaṭṭhadānena vā.
2. Sī. [I. II] saha ma. [II.]Na patta na puppha na phala na sināna na dattakaṭṭhadānena.
3. Sī. [I. II.]Vidhavā-pe-thullakumārikapaṇḍaka bhikkhunī pānāgāragocaro.
[A.B.] Abhi-jhānavi.
[SL Page: 014] [\x 14/]
Atthakāmāni-pe-yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ-pe- upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati gocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato tena vuccati ācāragocarasampannoti.
Api cettha imināpi nayena ācāragocarā veditabbā:duvidhohi anācāro kāyiko vācasiko ca tattha katamo kāyiko anācāro? Idhekacco saṅghagatopi: acittīkārakato there bhikkhū ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi āsane nisīdati, sasīsampi pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati, therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, there bhikkhū anupakhajjāpi tiṭṭhati, anupakhajjāpi nisīdati, nacepi bhikkhū āsanena paṭibāhati, jantāgharepi: there bhikkhū anāpucchā kaṭṭhaṃ pakkhipati, dvāraṃ pidahati, udakatitthepi: there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nahāyati, puratopi nahāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, antagharaṃ pavisantopi: there bhikkhū ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammaca therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchati, yānipi tāni honti kulānaṃ ovarakāni guḷhānica paṭicchannāni ca yattha kulitthiyo kulakumāriyo nisīdanti tatthapi sahasā pavisati, kumārakassapi siraṃ parāmasati. Ayaṃ vuccati kāsiko anācāro. Tattha katamo vācasiko anācāro? Idhevakacco saṅghagatopi: acittīkārakato there bhikkhū anāpucchā dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ vissajjeti, pātimokkhaṃ uddisati, ṭhitakopi [PTS Page 019] [\q 19/] bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati, antaragharaṃ paviṭṭhopi: itthīṃ vā kumāriṃ vā evamāha itthannāme itthaṅgotte kiṃ atthi? Yāgu atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi, kiṃ pivissāma, kiṃ khādissāma? Kiṃ bhuñjissāma, kiṃ vā medassathāti vippalapati. Ayaṃ vuccati vācasiko anācāro.[A]
Paṭipakkhavasena panassa ācāro veditabbo. Api ca bhikkhu sagāravo sappatisso hirottappasampanno sunivattho supāruto pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno indriyesuguttadvāro bhojanemattaññū jāgariyānuyutto satisampajaññenasamannāgato appiccho santuṭṭho
----------------------
[A.] Mahāni - purābheda - ni.
[SL Page: 015] [\x 15/]
Āraddhaviriyo ābhisamācārikesusakkaccakārī garucittīkāra bahulo viharati, ayaṃ vuccati ācāro. Evaṃ tāva ācāro. Veditabbo.
Gocaro pana tividho:- upanissayagocaro ārakkhagocaro upanibandhagocaroti. Tattha katamo upanissayagocaro? Dasakathā vatthugūṇasamannāgato kalyāṇamitto. Yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti sutaṃ pariyodapeti kaṅkhaṃ vitarati diṭṭhiṃ ujuṃ karoti cittaṃ pasādeti, yassa vā pana anusikkhamāno saddhāya vaḍṭhati sīlena sutena cāgena paññāya vaḍṭhati, ayaṃ upanissaya gocaro. Katamo ārakkhagocaro? Idha bhikkhū antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno okkhitacakkhu yugamattadassāvī saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento na assaṃ na rathaṃ na pattiṃ na itthiṃ na purisaṃ olokento na uddhaṃ olokento na adho olokento na disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, ayaṃ ārakkhagocaro. Katamo upanibandhagocaro? Cattāro satipaṭṭhānā yattha cittaṃ upanibandhati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:- "ko ca bhikkhave bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā"ti[a] ayaṃ vuccati upanibandhagocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto-pe-samannāgato, tena vuccati ācāragocarasampannoti. [PTS Page 020] [\q 20/]
"Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī"ti aṇuppamāṇesu asaṃcicca āpannasekhiyaakusalacittuppādādibhedesu vajjesu bhayadassanasīlo. "Samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti yaṃ kiñci sikkhāpadesu sikkhitabbaṃ taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati. Ettha ca pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettāvatā ca puggalādhiṭṭhānāya desanāya pātimokkhasaṃvaraṃsīlaṃ dassitaṃ, ācāragocarasampannoti ādi pana sabbaṃ yathā paṭipannassa taṃ sīlaṃ sampajjati taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ vuttanti veditabbaṃ.
Itipātimokkhasaṃvarasīlaṃ.
----------------
Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ "so cakakhunā rūpaṃ disvā"ti ādinā nayena dassitaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Tattha soti so pātimokkhasaṃvarasīle ṭhito bhikkhu, cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā; porāṇāpanāhu:- cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā dvārārammaṇasaṅghaṭṭe pana cakkhuppasādavatthukena1 cittena passati-īdisī panesā dhanunā
-----------------------------
[B.] Saṃyuttani-mahāvagga.
1. Sī. [I II] saha ma.[I.] Pasādavatthukena.
[SL Page: 016] [\x 16/]
Vijjhatīti ādisu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññānena rūpaṃ disvā ti aya me cettha atthoti. Na nimittaggāhīti itthi purisa nimittaṃ vā subhanimitta dikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti, diṭṭhamatte yeva saṇṭhāti. Nānubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasita hasita kathitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti, yaṃ tattha bhūtaṃ tadeva gaṇhāti. Cetiyapabbatavāsī mahātissatthero viya: theraṃ kiracetiyapabbatā anurādhapuraṃ piṇḍacāratthāya āgacchantaṃ aññatarā kulasuṇhā sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā sumaṇḍitapasādhitā devakaññā viya kālasseva anurādhapurato nkkhamitvā ñātigharaṃ gacchanti antarāmagge theraṃ disvā vipallatthacittā [PTS Page 021] [\q 21/] mahāhasitaṃ hasi. Thero kimetanti olokento tassā dantaṭṭhike asubhasaññaṃ paṭilabhitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ:-
"Tassā dantaṭṭhikaṃ disvā pubbasaññaṃ anussarī,
Tattheva so ṭhito thero arahattamapāpuṇī"ti.
Sāmikopi kho panassā anumaggaṃ gacchanto theraṃ disvā kacci bhante itthiṃ passathāti pucchi. Taṃ thero āha:-
"Nābhijānāmi itthī vā puriso vā ito gato,
Api ca aṭṭhisaṅghāṭo gacchate sa mahāpathe"ti.
"Yatvādhikaraṇameta"nti ādimhi yaṃ kāraṇā yassa cakkhundriyaṃ saṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundrururiyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati. Evaṃ paṭipajjantā yevai ca rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatītipi vuccati. Tattha kidvāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhuppasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhasaccaṃ vā uppajjati. Avi ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamano viññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetuka manoviññāṇadhātu votthapanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Kadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamayena āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhasaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajati asaṃvaro hoti. Evaṃ
[SL Page: 017] [\x 17/]
Honto pana so cakkhundrururiye asaṃvaroti vuccati. [PTS Page 022] [\q 22/] kasmā? Yasmā tasmiṃ sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthi cittāni. Yathākiṃ? Yathā nagare catusu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti, nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchanti taṃ1 kareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādisu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni tasmiṃ pana sīlādisu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā naragadvāresu susaṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitamevava hoti, nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane silādisu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni, tasmā javanakkhaṇe uppajjamāno cakkhurndraye saṃvaroti vutto. Sotena saddaṃ sutvāti ādisupi eseva nayo. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādisu kilesānubandhanimittādigāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvarasīlanti veditabbaṃ.
Itiindriyasaṃvaraṃsīlaṃ.
------------Idāni indriyasaṃvarasīlānantaraṃ vutte ājīvapārisuddhisīlo:- ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānanti-yāni tāni "ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati āpatti parājikassa. Ājīva hetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati so bhikkhu arahāti' bhaṇati paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano [PTS Page 023] [\q 23/] atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti dukkaṭassā"ti.[A] evaṃ paññattāni cha sikkhāpadāni. Imesaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ.
Kuhanāti ādisu ayaṃ pāḷi:- "tattha katamā kuhanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paccaya paṭi
-----------------------
1. Ma. [II.] Yadicchitaṃ.
[A.] Vinayaparivāra-vipattippaccayavāra.
[SL Page: 018] [\x 18/]
Sedhanasaṅkhātena vā sāmantajappitena vā iriyāpathassa vā āṭhapanā1 ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, ayaṃ vuccati kuhanā. Tattha katamā lapanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasupyatā pāribhaṭṭatā, ayaṃ vuccati lapanā. Tattha katamā nemittikatā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ nimittakammaṃ obhāso obhāsakammaṃ sāmantajappā parikathā, ayaṃ vuccati nemittikatā. Tattha katamā nippesikatā? Lābha sakkārasiloka sannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā vambhaṇā garahaṇā ukkhepanā samukkhepanā khipanā saṅkhipanā pāpanā sampāpanā avaṇṇahāritā paripiṭṭhimaṃsikatā, ayaṃ vuccati nippesikatā. Tattha katamā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā? Lābhasakkārasiloka sannissito pāpiccho icchāpakato ito laddhaṃ āmisaṃ amutra harati, amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idhāharati, yā evarūpā āmisena āmisassa eṭṭhī gaveṭṭhi pariyeṭṭhī esanā gavesanā pariyesanā, ayaṃ vuccati lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā"ti.[A]
Imissā pana pāḷiyā evamattho veditabbo:- kuhananiddesetāva "lābha sakkāra siloka sannissitassā"ti lābhañca sakkārañca kittisaddadva sannissitassa, patthayantassāti attho. [PTS Page 024] [\q 24/] pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho. Itoparaṃ yasmā paccayapaṭisedhana sāmantajappana iriyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampetaṃ dassetuṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimanti tassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 'aho ayyo appiccho na kiñci patigaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakampi kiñci patigaṇheyyāti-nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃ yeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tatoppabhūti api sakaṭabhārehi upanāmana hetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisedhanasaṃṅkhātaṃ kuhana vatthūti veditabbaṃ.
Vuttampi cetaṃ mahāniddese:- "katamaṃ paccayapaṭisedhana saṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍa
----------------------------
1. Aṭṭhapanā-(sabbattha.) 2. Ma. [II.] Paccapaṭisevanasaṅkhātaṃ.
[A.] Mahāni-purābheda-na.
[SL Page: 019] [\x 19/]
Pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, so pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara-pe-parikkhārānaṃ bhiyyo kamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ-pe-senāsanaṃ gilānapaccaya bhesajjaparikkhāra paccakkhāti. So evamāha:kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena, etaṃ sāruppaṃ yā samaṇo susānavā saṅkārakūṭā vā pāpaṇīkā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena, etaṃ sārūppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena, etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa abbhokāsikovā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harīṭakakhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhujati, [PTS Page 025] [\q 25/] lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti:- ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho paṭivitto asaṃsaṭṭho āraddhaviriyo dhutavādoti. Bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara-pe-parikkhārehi. So evamāha:"tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati-saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa-pe-dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako, sacāhaṃ na paṭiggahessāmi evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha, na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ yeva anukampāya patigaṇhāmīti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ patigaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ-pe-bhesajjaparikkhāraṃ patigaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ idaṃ vuccati paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[A]
Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpana vācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃjano sambhāvessatīti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati, yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpaṃ pattaṃ-pe-lohathālakaṃ-pe-dhamakarakaṃ-pe-parissāvanaṃ-pe-kuñci- kaṃ-pe-kāyabandhanaṃ -pe-upāhanaṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yassa evarūpo upajjhāyo-pe-ācariyo-pe-samānupajjhāyakā samānācariyakā mittā sandiṭṭhā sambhattā sahāyā so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo eva
---------------------------
[A.] Mahāni-purābheda-ni.
[SL Page: 020] [\x 20/]
Rūpe vihāre vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpe aḍḍhayoge pāsāde-pe-hammiye-pe-guhāya-pe-leṇe-pe-kuṭiyā-pe-kūṭā- gāre -pe-aṭṭe-pe-māle-pe-uddaṇḍe-pe-upaṭṭhānasālāyaṃ-pe-- [PTS Page 026] [\q 26/] maṇḍape-pe-rukkhamū le vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati; athavā korajika korajiko bhākuṭika bhākuṭiko kuhakuho lapalapo mukhasambhāvito1 ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhīti tādisaṃ2 gambhīraṃ guḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatā paṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[A]
Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃ jano sambhāvessatīti gamanaṃ saṇṭhapeti ṭhānaṃ saṇṭhapeti nisajjaṃ saṇṭhapeti3 sayanaṃ saṇṭhapeti paṇidhāya gacchati paṇidhāya tiṭṭhati paṇidhāya nisīdati paṇidhāya seyyaṃ kappeti samāhito viya gacchati samāhito viya tiṭṭhati samāhito viya nisīdati samāhito viya seyyaṃ kappeti āpāthakajjhāyī ca hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[B]
Tattha paccayapaṭisedhanasaṅkhātenāti: paccayapaṭisedhananti evaṃ saṅkhātena, paccayapaṭisedhanena vā saṅkhātena. Sāmantajappitenāti: samīpabhaṇitena. Iriyāpathassa vāti: catuiriyāpathassa. Āṭṭhapanāti: ādiṭṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti: ṭhapanākāre saṇṭhapanāti: abhisaṅkharaṇaṃ-pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭitāti: padhānaparimathitabhāvadassanena4 bhākuṭikaraṇaṃmukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭīkaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko, bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti: vimhāpanā. Kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.
Lapanā niddese:-ālapanāti: vihāraṃ āgate manusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? [PTS Page 027] [\q 27/] yadi evaṃ gacchatha ahaṃ pacchato gahetvā āgacchāmīti, evaṃ āditova lapanā.
-----------------------------
1. Sī. [II.]Saha ma.[II.] Mukhasambhāviko.
2. Ma. [II.] Etādisaṃ
3. Sī. [I. II.]Saha ma.[II.] Gamanaṃ saṇṭhapeti-sayanaṃ saṇṭhapeti. 4. Sī. [I. II.]Saha ma.[I] padhānapurimaṭhitabhāvadassanena
[A.B.] Mahāni-purā-ni.
[SL Page: 021] [\x 21/]
Athavā attānaṃ upanetvā ahaṃ tisso, mayi rājā pasanto, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasannoti, evaṃ attūpanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti: puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanā. Sallapanāti: gahapatikānaṃ ukkaṇṭhanena bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti: mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatīti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti: sabbato bhāgena uddhaṃ katvā lapanā unnahanāti: 'upāsakā pubbe īdise kāle navadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā'ti evaṃ yāva'dassāma bhante okāsaṃ na labhāmā'ti ādīni vadanti tāva uddhaṃ uddhaṃ nahanāveṭhanāti vuttaṃ hoti. Athavā ucchuhatthaṃ disvā kuto ābhataṃ upāsakāti pucchati. Ucchukhettato bhanteti kiṃ tattha ucchu madhuranti. Khāditvā bhante jānitabbanti. Na upāsaka bhikkhussa ucchuṃ dethāti vattuṃ vaṭṭatīti. Yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakathā sā unnahanā. Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā1 samunnahanā. Ukkācanāti: etaṃ kulaṃ maṃ evaṃ jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati mayhaṃ eva detīti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā-uddīpanāti vuttaṃ hoti. Telakandarika vatthucettha vattabbaṃ. Sabbatobhāgena pana punappunaṃ ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitāti: saccānurūpaṃ dhammānurūpaṃ vā anavaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti: nīca vuttitā, attānaṃ heṭṭhato heṭṭhato ṭhapetvā pavattanaṃ. Muggasupyatāti: muggasūpasadisatā. Yathā hi muggesu paccamānesu kocideva na paccati avasesā paccanti evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti sesaṃ alikaṃ, ayaṃ puggalo muggasuppoti vuccati, tassa bhāvo muggasupyatā. Pāribhaṭṭatāti: [PTS Page 028] [\q 28/] pāribhaṭṭabhāvoyo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā bandhena vā paribhaṭati dhāretīti attho. Tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭṭaṃ, pāribhaṭṭassa bhāvo pāribhaṭṭatāti.
Nemittikatā niddese:- nimittanti: yaṃ kiñci paresaṃ paccayadānasaññājanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti: khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā kiṃ khādanīyaṃ labhitthāti ādinā nayena nimittakaraṇaṃ obhāsoti: paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti: vacchapālake disvā kiṃ ime vacchā khīragovacchā udāhu takkago vacchāti pucchitvā khīragovacchā bhanteti vutte na khīragovacchā yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyunti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitunna nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti: samīpaṃ katvā jappanaṃ kulupagabhikkhu vatthu cettha vattabbaṃ. Kulūpago kira bhikkhu bhuñjitukāmo gehaṃ pavi
-----------------
1. Sī. [I. II. III.] Punappunanahanā
[SL Page: 022] [\x 22/]
Sitvā nisīdi taṃ disvā adātukāmā gharaṇī taṇḍulā natthīti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ bhājane guḷaṃ piṭake loṇamacchaphāle kumbhiyaṃ taṇḍule ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī taṇḍule nālatthanti āgatā. Bhikkhu upāsike ajjabhikkhā na sampajjissatīti paṭigacceva nimittaṃ addasanti āha. Kiṃ bhante?Ti kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ, taṃ paharissāmīti olokento bhājane ṭhapitaguḷa piṇḍake viya pāsāṇaleḍḍuke, pahaṭena sappena kataṃ piṭake nikkhitta loṇamacchaphālasadisaṃ phaṇaṃ, tassa taṃ leḍḍu ḍaṃsitukāmassa1 kumbhiyā taṇḍulasadise dante, athassa kupitassa ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷanti. Sā na sakkā muṇḍakaṃ vañcetunti [PTS Page 029] [\q 29/] ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbā. Parikathāti: yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathananti.
Nippesikatā niddese:- akkosanāti: dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti: paribhavitvā kathanaṃ. Garahaṇāti: assaddho appasannoti ādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti: mā etaṃ ettha kathethāti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbato bhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ aho dānapatīti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. Mahādānapatīti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti: kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojinoti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti: kiṃ imaṃ ādāyakoti bhaṇatha, yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detīti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpatāti: adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanā. Sabbato bhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahāritāti: evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatīti gehato gehaṃ gāmato gāmaṃ janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ parapiṭṭhimaṃsikatāti: purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esāhi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsa khādanamiva hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti. Ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipiṃsitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipiṃsitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti tasmā nippesikatāti vuccatīti.
Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā niddese:- nijigiṃsasatāti: magganā. Ito laddhanti: imasmā gehā laddhaṃ. Amutrāti: amukamhi
--------------------------
1. Ḍasitukāmassa-(bahulaṃ)
[SL Page: 023] [\x 23/]
Gehe. Eṭṭhiti: icchanā. Gaveṭṭhīti: magganā. Pariyeṭṭhīti: punappuna magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khirayāguṃ labhitvā gatabhikkhu vatthucettha kathetabbaṃ. Phasanādīni eṭṭhiādinaṃ vevacanāti. Tasmā eṭṭhiti esanā gaveṭṭhīti gavesanā pariyeṭṭhīti pariyesanā iccevamettha yojanā veditabbā. Ayaṃ kuhanādīnaṃ attho. Idāni evamādīnaṃ ca pāpadhammā nanti: ettha "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, seyyathīdaṃ: aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ dabbihoma"nti.[A] ādinā nayena brahmajāle vuttānaṃ anekesaṃ pāpadhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Iti yvāyaṃ imesaṃ ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamavasena imesañca kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhenalābhaṃnijigiṃsanatāti evamādīnaṃ pāpadhammānaṃ vasena pavatto micchājīvo, tasmā sabbappakārāpi micchājīvā yā virati idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:- etaṃ āgamma jīvantīti ājīvo. Ko so? Paccayapariyesana vāyāmo. Pārisuddhīti parisuddhatā, ājīvassa pārisuddhi ājīvapārisuddhi.
Itiājīvapārisuddhisīlaṃ.
---------------
Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ paccayasannissitasīlaṃ vuttaṃ, tattha paṭisaṅkhāyonisoti: upāyena pathena paṭisaṅkhāya ñatvā-paccavekkhitvāti attho. Ettha ca sītassa paṭighātāyāti ādinā nayena vuttaṃ paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhāyāti veditabbaṃ. Tattha cīvaranti: antaravāsakādisu yaṃ kiñci. Paṭisevatīti: paribhuñjati, nivāseti vā pārupati vā. Yāvadevāti. [PTS Page 031] [\q 31/] payojanā'vadhiparicchedaniyamavacanaṃ. Ettakameva hi yogino cīvarapaṭisevanepayojanaṃ, yadidaṃ sītassa paṭighātāyāti ādi, na ito bhiyyo. Sītassāti: ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhā utupariṇāmavasena vā uppannassa yassa kassaci. Paṭighātāyāti; paṭihananatthaṃ, yathā sarīre ābādhaṃ na uppādeti, evaṃ tassa vinodanatthaṃ. Sītabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto yoniso padahituṃ na sakkoti, tasmā sītassa paṭighātāya cīvaraṃ paṭisevitabbanti bhagavā anuññāsi. Esa nayo sabbattha. Kevalaṃ hettha uṇhassāti: aggisantāpassa. Tassa pana vanadāhādisu sambhavo veditabbo. Ḍaṃsamakasa vātātapa siriṃsapa samphassānanti-ettha pana ḍaṃsāti: ḍaṃsanamakkhikā, andhamakkhikāti pi vuccanti. Makasā makasāyeva. Vātāti;
-------------------------
[A.] Di-ni-brahmajālasu.
[SL Page: 024] [\x 24/]
Sarajaarajādibhedā. Ātapota: suriyātapo. Siriṃsapāti: ye keci sarantā gacchanti dīghajātikā sappādayo. Tesaṃ daṭṭhasamphasso ca phuṭṭhasamphasso cāti duvidho samphasso. So vi cīvaraṃ pārupitvā nisinnaṃ na bādhati. Tasmā tādisesu ṭhānesu tesaṃ paṭighātatthāya paṭisevati. Yāvadevāti: puna etassa vacanaṃ niyata payojanāvadhi paricchedadassanatthaṃ. Hirikopīnapaṭicchādanaṃ hi niyatapayojanaṃ, itarāni kadāci kadāci honti. Tattha hirikopīnanti: taṃ taṃ sambādhaṭṭhānaṃ. Yasmiṃ yasmiṃ hi aṅge vivariyamāne hiri kuppati vinassati taṃ taṃ hirikopanato hirikopīnanti vuccati, tassa hirikopīnassa paṭicchādanatthanti hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Hirikopīnaṃ paṭicchādanatthantipi pāṭho.
Piṇḍapātanti: yaṃ kiñci āhāraṃ-yo hi koci āhāro bhikkhuno piṇḍolyena patte patitattā piṇḍapātoti vuccati. Piṇḍānaṃ vā pāto piṇḍapāto-tattha tattha laddhānāṃ bhikkhānaṃ sannipāto samūhoti vuttaṃ hoti. Neva davāyāti: na gāmadārakādayo viya davatthaṃ-kiḷānimittanti vuttaṃ hoti. Na madāyāti: na muṭṭhikamallādayo viya madatthaṃ-balamadanimittaṃ porisamadanimittaṃ vāti [PTS Page 032] [\q 32/] vuttaṃ hoti. Na maṇḍanāyāti: na antepurikavesiyādayo viya maṇḍanatthaṃ-aṅgapaccaṅgānaṃ pīṇanabhāva nimittanti vuttaṃ hoti. Na vibhūsanāyāti: na naṭanaccakādayo viya vibhūsanatthaṃ-pasannachavivaṇṇatā nimittanti vuttaṃ hoti. Ettha ca neva davāyāti etaṃ mohūpanissayapahāṇatthaṃ vuttaṃ; na madāyāti etaṃ dosūpanissayapahāṇatthaṃ, na maṇḍanāya na vibhūsanāyāti etaṃ rāgūpanissayapahāṇatthaṃ, nevadavāya na madāyāticetaṃ attano saṃyojanupptipaṭisedhanatthaṃ, na maṇḍanāya na vibhusanāyāti etaṃ parassapi saṃyojanuppatti paṭisedhanatthaṃ, catūhipi cetehi ayoniso paṭipattiyā kāmasukhallikānuyogassa ca pahāṇaṃ vuttanti veditabbaṃ. Yāvadevāti: vuttatthameva. Imassa kāyassāti: etassa catumahābhūtikassa rūpakāyassa. Ṭhitiyāti: pabandhaṭṭhitatthaṃ. Yāpanāyāti: pavattiyā avicchedanatthaṃ cirakālaṭhitatthaṃ vā-gharūpatthambhamiva hi jiṇṇagharasāmiko, akkhabbhañjanamiva ca sākaṭiko, kāyassa ṭhitatthaṃ yāpanatthañcesa piṇḍapāta paṭisevati na davamadamaṇḍanavibhusanatthaṃ; api ca ṭhītīti jīvitindriyassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyāti ettāvatā etassa kāyassa jīvitindriyapavattāpanatthantipi vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Vihiṃsūparatiyāti: vihiṃsā nāma jighacchā ābādhanaṭṭhena tassā uparamatthampesa piṇḍapātaṃ paṭisevati vaṇālepanamiva uṇhasītādisu tappatikāraṃ viya ca. Brahmacariyānuggahāyāti: sakala sāsanabrahmacariyassa maggabrahmacariyassa ca anuggahatthaṃayaṃ hi piṇḍapātapaṭisevanappaccayā kāyabalaṃ nissāya sikkhātta
[SL Page: 025] [\x 25/]
Yānuyogavasena bhavakantāra nittharaṇatthaṃ paṭipajjanto brahmacariyānuggahāya paṭisevati, kantāranittharaṇatthikā puttamaṃsaṃ viya nadīnittharaṇatthikā kullaṃ viya, samuddanittharaṇatthikā nāvamivaca. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmīti: evaṃ iminā piṇḍapātapaṭisevanena [PTS Page 033] [\q 33/] purāṇañca jighacchā vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca aparimitabhojanappaccayaṃ āharahatthaka alaṃsāṭaka tatthavaṭṭaka kākamāsaka bhuttavamitaka brāhmaṇānaṃ aññataro viya na uppādessāmītipi paṭisevati, bhesajjamivagilāno. Athavā yā adhunā asappāyāparimitabhojanaṃ nissāya purāṇa kammapaccayavasena uppajjanato purāṇavedanāti vuccati, sappāya parimitabhojanena tassā paccayaṃ vināsento taṃ purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Yācāyaṃ adhunā kataṃ ayuttaparibhoga kammupacayaṃ nissāya āyatiṃ uppajjanato navavedanāti vuccati, yuttaparibhogavasena tassā mūlaṃ anibbattento taṃ navañca vedanaṃ na uppādessāmīti. Evampettha attho daṭṭhabbo. Ettāvatā ca yuttaparibhogasaṅgaho attakilamathānuyogappahāṇaṃ dhammikasukhāpariccāgoca dīpito hotīti veditabbo. Yātrā ca me bhavissatīti: hitaparimitaparibhogena1 jīvitindriyupacchedakassa iriyāpathabhañjakassa vā parissayassa abhāvato cirakālagamana saṅkhātā yātrāca me bhavissati imassa paccayāyattavuttino kāyassāti pi paṭisevati, yāpyarogī viya tappaccayaṃ. Anavajjatāca phāsuvihāro cāti: ayutta pariyesana paṭiggahaṇa paribhoga parivajjanena anavajjatā, parimita paribhogena phāsuvihāro. Asappāyā parimita bhojanappaccayā2 arati tandi vijamhikā viññūgarahādi dosābhāvena vā anavajjatā, sappāyaparimitabhojanappaccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadattha udarāvadehaka bhojana parivajjanena vā seyyasukha phassasukha middhasukhādīnaṃ3 pahāṇato anavajjatā, catu pañcālopamattaūnabhojanena catuiriyāpathayoggabhāvapaṭipādanato phāsuvihāro ca me bhavissatītipi paṭisevati vuttampi hetaṃ:-
Cattāro pañca ālope abhutvā udakaṃ pice,
Alaṃ phāsu vihārāya pahitattassa bhikkhunoti.[A]
[PTS Page 034] [\q 34/]
Ettāvatā ca payojanapariggaho majjhimā ca paṭipadā dīpitā hotīti veditabbā.
-------------------------
1. Sī.[II.] Mitaparibhogena saha sī.[III.] Hitaparimita-pe-na.
2. Sī.[I.II.] Paribhogappaccayā.
3. Sī.[II] saha ma [I.II.] Middhasukhānaṃ.
[A.] Theragāthā-sāriputtatthera.
[SL Page: 026] [\x 26/]
Senāsananti: senañca āsanañca-yattha yattha hi seti vihārevā aḍḍhayogādimhi vā taṃ senaṃ, yattha yattha āsati nisīdati taṃ āsanaṃ, taṃ ekato katvā senāsananti vuccati. Utuparissaya vinodanaṃ paṭisallānārāmatthanti: parisahanaṭṭhena utuyeva utuparissayo, utuparissayavinodanatthañca paṭisallānārāmatthañcayo sarīrābādhacittavikkhepakaro asappāyo utusenāsanapaṭisevanena vinodetabbo hoti, tassa vinodanatthaṃ-ekībhāvasukhatthañcāti vuttaṃ hoti. Kāmañca sītassapaṭighātāyādināva utuparissayavinodanaṃ vuttameva; yathāpana cīvarapaṭisevane hirikopīna paṭicchādanaṃ niyata payojanaṃ itarāni kadāci kadāci hontīti vuttaṃ, evamidhāpi niyataṃ utuparissayavinodanaṃ sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Athavā ayaṃ vuttappakāro utu utuyeva; parissayo pana duvidho pākaṭaparissayoca paṭicchannaparissayoca. Tattha pākaṭaparissayo sīhavyagghādayo, paṭicchannaparissayo rāgadosādayo. Te yattha apariguttiyā ca asappāyarūpadassanādinā ca ābādhaṃ na karonti, taṃ senāsanaṃ evaṃ jānitvā paccavekkhitvā paṭisevanto bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso senāsanaṃ-pe-utuparissaya vinodanatthaṃ paṭisevatīti veditabbo.
Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti: ettha rogassa patiayanaṭṭhena paccayo-paccanikagamanaṭṭhenāti attho, yassa kassaci sappāyassetaṃ adhivacanaṃ. Bhisakkassa kammaṃ tena anuññātattāti bhesajjaṃ, gilānapaccayova bhesajjaṃ gilānapaccaya bhesajjaṃ-yaṃ kiñci gilānassa sappāyaṃ bhisakkakammaṃ telamadhuphāṇitādīnīti vuttaṃ hoti. Parikkhāroti pana "sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhittaṃ hotī"ti[a] ādisu parivāro vuccati. "Ratho sīlaparikkhāro1 jhānakkho cakkavīriyo"ti[b][PTS Page 035] [\q 35/] ādisu alaṅkāro. "Yecime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā"ti[c] ādisu sambhāro. Idha pana sambhāropi parivāropi vaṭṭati. Taṃ hi gilānappaccayabhesajjaṃ jīvitassa parivāropi hoti jīvitanāsakābādhuppattiyā antaraṃ adatvā rakkhaṇato; sambhāropi yathāciraṃ pavattati evamassa kāraṇabhāvato; tasmā parikkhāroti vuccati. Evaṃ gilānappaccayabhesajjañca taṃ parikkhārocāti gilānappaccayabhesajjaparikkhāro. Taṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃgilānassa yaṃ kiñci sappāyaṃ bhisakkānuñññātaṃ telamadhuphāṇitādi jīvitaparikkhāranti vuttaṃ hoti. Uppannānanti: jātānaṃ bhūtānaṃ nibbattānaṃ. Veyyābādhikānanti: ettha vyābādhoti
------------------------------
[A.] Aṃ-ni-sattakani.
[B.] Saṃ-ni-mahāvagga.
[C.] Ma.Ni-vanapatthasu.
1. Sī [I. II. III.] Saha ma. [I. II.] Setaparikkhāro
[SL Page: 027] [\x 27/]
Dhātukkhobho, taṃ samuṭṭhānā ca kuṭṭhagaṇḍapiḷakādayo, vyābādhato uppannattā veyyabādhikā. Vedanānanti: dukkhavedanā akusalavipākavedanā; tāsa veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ. Abyāpajjhaparamatāyāti: nidduṃ sabbaṃpahīṇaṃ hoti tāvāti attho. Evamidaṃ saṅkhepato paṭisaṅkhā yoniso paccayaparibhogalakkhaṇaṃ paccayasannissitasīlaṃ veditabbaṃ. Vacanattho panettha: cīvarādayo hi yasmā te paṭicca nissāya paribhuñjamānā pāṇino ayanti gacchanti pavattanti tasmā paccayāti vuccanti; te paccaye sannissitanti paccayasannissitaṃ.
Iti paccayasannissitasīlaṃ. ---------------
Athapakiṇṇakakathā.
---------
Evametasmiṃ catubbidhe sīle:- saddhāya pātimokkhasaṃvaro sampādetabbo. Saddhā sādhano hi so, sāvakavisayātītattā sikkhāpadapaññattiyā vacanapaṭikkhepo1 cettha nidassanaṃ. Tasmā yathāpaññattaṃ sikkhāpadaṃ anavasesaṃ saddhāya samādiyitvā jīvitepi apekkhaṃ akarontena sādhukaṃ sampādetabbaṃ. Vuttampihetaṃ:[PTS Page 036] [\q 36/]
Kikīca aṇḍaṃ camarīva vāladhiṃ
Piyaṃ ca puttaṃ nayanaṃ ca ekakaṃ
Tatheva sīlaṃ anurakkhamānakā
Supesalaja hotha sadā sagāravāti.[A]
Aparampi vuttaṃ:-"evameva kho mahārāja yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī"[b.] Imasmiñca panatthe aṭaviyaṃ corehi baddhatherānaṃ vatthūni veditabbāni. Mahāvattani aṭaviyaṃ kira theraṃ corā kāḷavallīhi bandhitvā nipajjāpesuṃ, thero yathā nipannova sattadivasāni vipassanaṃ vaḍḍhetvā anagāmiphalaṃ pāpuṇitvā tattheva kālaṃkatvā brahmaloke nibbatti. Aparampi theraṃ tambapaṇṇidīpe pūtilatāya bandhitvā nipajjāpesuṃ; so davaḍāhe2 āgacchante valliṃ acchinditvāva vipassanaṃ paṭṭhapetvā samasīsi hutvā parinibbāyi. Dīghabhāṇaka abhayatthero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto disvā therassa sarīraṃ jhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi. Tasmā aññopi saddho kulaputto:-
----------------------
1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sikkhāpadapaññattiyā vacanaparikkhepo.
2. Ma.[II.]Vanaḍāhe. [A.]Khuddakani-apadāna. [B.]Saṃ-ni-kosalasaṃ.
Pārājikapāḷiyaṃ verajakhaṇḍe sāriputtāyācitapaṭikkhepamapekkhati.
[SL Page: 028] [\x 28/]
Pātimokkhaṃ visodhento appeva jīvitaṃ jahe,
Paññattaṃ lokanāthena na bhinde sīlasaṃvaraṃ.
Yathā ca pātimokkhasaṃvaro saddhāya, evaṃ satiyā indriyasaṃvaro sampādetabbo. Satisādhano hi so, satiyā adhiṭṭhitānaṃ indriyānaṃ abhijjhādīhi ananvāssavanīyato . Tasmā " varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhū tāya cakkhundriyaṃ sampaḷimaṭṭhaṃ, natve va cakkhuviññeyyesu rūpesu anuvyañjanaso nimittaggāho"ti[a] ādinā nayena ādittapariyāyaṃ samanussaritvā rūpādisu visayesu cakkhudvārādipavattassa viññāṇassa ajijjhādīhi anvāssavanīyaṃ nimittādigāhaṃ asammuṭṭhāya [PTS Page 037] [\q 37/] satiyā nisedhentena esa sādhukaṃ sampādetabbo. Evaṃ asampādite hi etasmiṃ pātimokkhasīlampi anaddhaniyaṃ hoti na ciraṭṭhitikaṃ, asaṃvitahitasākhāparivāramiva sassaṃ. Haññate cāyaṃ kilesacorehi vivaṭadvāro viya gāmo parissahārīhi. Cittaṃ cassa rāgosamativijjhati, ducchannamagāraṃ vuṭṭhī viya. Vuttampi hetaṃ:-
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,
Etehi dvārā vivaṭā arakkhitā
Hananti gāmaṃva parassa hārino.[B]
Yathāgāraṃ cucchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati,
Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhatīti.[C]
Sampādite pana etasmiṃ pātimokkhasīlampi addhanīyaṃ hoti ciraṭṭhitikaṃ, susaṃvihita sākhāpārivāra miva sassaṃ; na haññatecāyaṃ kilesacorehi, susaṃvutadvāro viya gāmo parassahārīhi; na cassa cittaṃ rāgo samativijjhati succhannamagāraṃ vuṭṭhīviya. Vuttampi cetaṃ:-
Rūpesu saddesu atho rasesu
Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,
Etehi dvārā pihitā susaṃvutā
Na hanti gāmaṃva parassa hārino.[D]
Yathāgāraṃ succhannaṃ vuṭṭhī na samativijjhati,
Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatīti.[E]
Ayaṃ pana atiukkaṭṭhadesanā1
------------------------
[A.] Ya-ni-saḷāyatanavagga. [D.] Saṃ-ni-saḷāyatanavagga.
[C.] Dhammapada-yamakavagga. [E.] Dhammapada-ya-ca.
1. Sī. [II.] Ukkaṭṭhadesanā.
[SL Page: 029] [\x 29/]
Cittaṃ nāmetaṃ lahuparivattaṃ1 tasmā uppannaṃ rāgaṃ asubhamanasi kārena vinodetvā indriyasaṃvaro sampādetabbo. Adhunā pabbajitena [PTS Page 038] [\q 38/] vaṅgīsattherena viya-therassa kira adhunā pabbajitassa piṇḍāya carato ekaṃ itthiṃ disvā rāgo uppajji, tato ānandateraṃ āha:-
Kāmarāgo ḍayhāmi cittaṃ me pariḍayhati,
Sādhu nibbāpana brūhi anukampāya gotamāti.[A]
Thero āha:-
Saññāya viparīyesā cittaṃ te pariḍayhati,
Nimittaṃ parivajjehi subhaṃ rāgūpa saṃhitaṃ.
Asubhāya cittaṃ bhāvehi ekaggaṃ susamāhitaṃ,
Saṅkhāre parato passa dukkhato no ca attato,
Nibbāpehi mahārāgaṃ mā ḍayhittho punappunanti.
Thero rāgaṃ vinodetvā va piṇḍāya cari api ca indriyasaṃvarapūrakena bhikkhunā kuraṇḍaka mahāleṇavāsinā cittaguttattherena viya, corakamahāvihāravāsinā mahāmittattherena viyaca bhavitabbaṃ. Kuraṇḍakaleṇe kira sattannaṃ buddhānaṃ abhinikkhamaṇa cittakammaṃ manoramaṃ ahosi. Sambahulā bhikkhu senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā cittakammaṃ disvā manoramaṃ bhante cittakammanti āhaṃsu. Thero āha:-atirekasaṭṭhi me āvuso vassāni leṇe vasantassa cittakammaṃ atthi tipi2 najānāmi, ajjadāni cakkhumante nissāya ñātanti. Therena kira ettakaṃ addhānaṃ vasantena cakkhuṃ ummīletvā leṇaṃ na ullokitapubbaṃ. Leṇadvāre cassa mahānāgarukkho ahosi sopi therena uddhaṃ na ullokitapubbo, anusaṃvaccharaṃ bhūmiyaṃ kesarasipātaṃ disvāvassa pupphitabhāvaṃ jānāti. Rājā therassa guṇasampattiṃ sutvā vanditukāmo tikkhattuṃ pesetvā anāgacchante there tasmiṃ gāme taruṇaputtānaṃ itthīnaṃ thane bandhāpetvā lañchāpesi:- tāva dārakā thaññaṃ mālabhiṃsu yāva thero na āgacchatīti. [PTS Page 039] [\q 39/] thero dārakānaṃ anukampāya mahāgāmaṃ agamāsi. Rājā sutvā gacchatha bhaṇe theraṃ pavesetha sīlāni gaṇhissāmīti ante puraṃ abhiharāpetvā3 vanditvā bhojetvā ajja bhante okaso natthi sve sīlāni gaṇhissāmīti therassa pattaṃ gahetvā thokaṃ anugantvā deviyā saddhiṃ vanditvā nivatti. Thero rājā vā vandatu devi vā, sukhī hoti
--------------------------------
1. Sī.[II.] Lahuparivatti-ma-lahuparivattati.
2. Sī.[I.II.] Atthi natthītipi.
3. Sī.[II.] Atiharāpetvā.
[A.] Saṃ-ni-vaṅgīsa-saṃ.
[SL Page: 030] [\x 30/]
Mahārājāti vadati. Evaṃ satta divasā gatā,1 bhikkhū āhaṃsu:-kiṃ bhante tumhe raññepi vandanamāne deviyāpi vandamānāya 'sukhī hotu mahārājā'ti evaṃ vadathāti. Thero nāhaṃ āvuso rājāti vā devīti vā vavatthānaṃ karomīti vatvā sattāhātikkame therassa idha vāso dukkhoti raññā vissajjito kuraṇḍakamahāleṇaṃ gantvā rattibhāge caṅkamaṃ āruhi.2 Nāgarukkhe adhivatthā devatā daṇḍadīpikaṃ gahetvā aṭṭhāsi, athassa kammaṭṭhānaṃ atiparisuddhaṃ pākaṭaṃ ahosi. Thero kiṃnu3 me ajja kammaṭṭhānaṃ ativiya pakāsatīti attamano majjhimayāma samanantaraṃ sakalaṃ pabbataṃ unnādayanto arahattaṃ pāpuṇi. Tasmā aññepi atthakāmo4 kulaputto.
Makkaṭova araññamhi vane bhanta migo viya,
Bālo viya ca utrasto na bhave lolalocano.
Adho khipeyya cakkhūni yugamatta daso siyā,
Vanamakkaṭa lolassa na cittassa vasaṃ vajeti.
Mahāmittattherassāpi mātu visagaṇḍarogo uppajji, dhītā pissā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā taṃ āha:-"gaccha ayye bhātu santikaṃ, gannvā mama aphāsubhāvaṃ ārocetvā bhesajjaṃ āharā"ti. Sā gantvā ārocesi. Thero āha nāhaṃ mūlabhesajjādīni saṃharitvā bhesajjaṃ pacituṃ jānāmi, apica te bhesajjaṃ ācikkhissaṃ, ahaṃ yato pabbajito na mayā lobhasahagatena cittena indriyāni bhinditvā visabhāgarūpaṃ olokitapubbaṃ, imināsaccavacanena [PTS Page 040] [\q 40/] mātuyā me phāsu hotu, gaccha imaṃ vatvā upāsikāya sarīraṃ parimajjāti. Sā gantvā imamatthaṃ ārocetvā kathā akāsi, upāsikāya taṃ khaṇaṃ yeva gaṇḍo pheṇapiṇḍo viya vilīyitvā antaradhāyi. Sā uṭṭhahitvā sace sammāsambuddho dhareyya kasmā mama puttasadisassa bhikkhuno jālavicittena hatthena sīsaṃ na parāmaseyyāti attamanavācaṃ nicchāresi. Tasmā
Kulaputtamānī6 aññepi pabbajitvāna sāsane,
Mittattherova tiṭṭheyya vare indriyasaṃvare.
Yathā pana indriyasaṃvaro satiyā, tathā viriyena ājīvapārisuddhi sampādetabbā. Viriyasādhanā hi sā, sammā āraddhaviriyassa micchā
---------------------------------
1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sattadivasāgataṃ
2. Sī.[II.]Abhirūhi.
3. Sī.[II] saha [I] kinnukho.
4. Sī [I.II] saha [III.]Attatthakāmo.
5. Sī.[II.]Mātuupāsikāya.
6. Sī.[I.III.]Kulaputtodāti.
[SL Page: 031] [\x 31/]
Jīvappahāṇayambhavato. Tasmā anesanaṃ appatirūpaṃ pahāya viriyena piṇḍapātacariyādīhi sammā esanāhi esā sampādetabbā, parisuddhuppādeyeva paccaye paṭisevamānena aparisuddhuppāde āsiviseviya parivajjayatā. Tattha apariggahitadhutaṅgassa saṅghato gaṇato dhammadesanādīhi cassa guṇehi pasannānaṃ gihīnaṃ santikā uppannapaccayā parisuddhuppādā nāma piṇḍapātacariyādīhi pana atiparisuddhuppādāyeva pariggahitadhutaṅgassa piṇḍapātacariyādīhi dhutaṅgaguṇecassa pasannānaṃ santikā dhutaṅganiyamānulomena uppannā parisuddhuppādā nāma ekabyādhivūpasamatthañcassa pūtiharīṭakī catumadhuresi uppannesu catumadhuraṃ aññepi sabrahmacārino paribhuñjissantīti cintetvā hariṭakīkhaṇḍameva paribhuñjamānassa dhutaṅgasamādānaṃ patirūpaṃ hoti. Esahi uttamaariyavaṃsiko bhikkhūti vuccati. Ye panete cīvarādayo paccayā tesu yassa kassaci bhikkhuno ājīvaṃ parisodhentassa cīvarehi piṇḍapāteva nimittobhāsaparikathāviññattiyo na vaṭṭanti. Senāsane pana apariggahita dhutaṅgassa nimittobhāsa parikathā vaṭṭanti. Tattha nimittaṃ [PTS Page 041] [\q 41/] nāma:- senānasatthaṃ bhūmiparikammādīni karontassa kiṃ bhante kayirati1 ko kārāpetīti gihīhi vutte na kocīti paṭivacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ nimittakammaṃ. Obhāso nāma:-upāsakā tumhe kuhiṃ vasathā?Ti pāsāde bhanteti. Bhikkhūnaṃ pana upāsakā pāsāde na vaṭṭatī?Ti vacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ obhāsakammaṃ. Parikathā nāma: bhikkhusaṅghassa senāsanaṃ sambādhanti vacanaṃ, yā vā panaññāpi2 evarūpā pariyāyakathā. Bhesajje sabbampi vaṭṭati. Tathā uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante paribhuñjituṃ vaṭṭati na vaṭṭatī"?Ti3 tattha vinayadharā bhagavatā dvāraṃ dinnaṃ, tasmā vaṭṭatīti vadanti; suttantikā pana kiñcāpi āpatti na hoti ājīvaṃ pana kopeti, tasmā na vaṭṭati cceva vadanti.
Yo pana bhagavatā anuññātāpi nimittobhāsaparikathā viññattiyo akaronto appicchatādiguṇeyeva nissāya jīvitakkhayepi paccupaṭṭhite aññatreva obhāsādīhi uppanne paccaye paṭisevati. Esa paramasallekhavuttīti vuccati. Seyyathāpi thero sāriputto: so kirāyasmā ekasmiṃ samaye pavivekaṃ brūhayamāno mahāmoggallānattherena saddhiṃ aññatarasmiṃ araññe viharati. Athassa ekasmiṃ divase udaravātābādho uppajjitvā atidukkhaṃ janesi. Mahāmoggallānatthero sāyaṇhasamaye tassā yasmato upaṭṭhānaṃ gato theraṃ nipannaṃ disvā taṃ pavattiṃ
-------------------
1. Sī.[II] saha ma.[II.]Karīyati.
2. Sī.[I.II.]Yaṃvāpanaññampi.
3. Sī.[I.II] saha [III] paribhuñjituṃ navaṭṭati.
[SL Page: 032] [\x 32/]
Pucchitvā pubbe te āvuso kena phāsu hotīti pucchi. Thero āha:-gihīkāle me āvuso mātā sappimadhusakkharādīhi yojetvā asambhinnakhīrapāyāsaṃ adāsi, tena phāsukaṃ ahosīti. Sopi āyasmā: hotu āvuso sace mayhaṃ vā tuyhaṃ vā puññaṃ atthi appevanāma sve labhissāmāti āha. Imaṃ pana tesaṃ kathāsallāpaṃ caṅkamanakoṭiyaṃ rukkhe adhivatvā devatā sutvā sve ayyassa pāyāsaṃ uppādessāmīti tāvadeva therassa upaṭṭhākakulaṃ [PTS Page 042] [\q 42/] gantvā jeṭṭhaputtassa sarīraṃ āvisitvā pīḷaṃ janesi. Athassa tikicchā nimittaṃ sannipatite1 ñātake āha:sace sve therassa evarūpaṃ nāma pāyāsaṃ paṭiyādetha taṃ muñcissāmīti. Te tayā avuttepi mayaṃ therānaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ demāti vatvā dutiyadivase tathārūpaṃ pāyāsaṃ paṭiyādayiṃsu. Mahāmoggallānatthero pātova āgantvā āvuso yāvāhaṃ piṇḍāya caritvā āgacchāmi, tāva idheva hohīti vatvā gāmaṃ pāvisi. Te manussā paccuggantvā therassa pattaṃ gahetvā vuttappakārassa pāyāsassa pūretvā adaṃsu. Thero gamanākāraṃ dassesi. Bhuñjatha bhante tumhe, aparampi dassāmāti theraṃ bhojetvā puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero gantvā handāvuso sāriputta paribhuñjathāti upanāmesi theropi taṃ disvā atimanāpo pāyāso kathannukho uppannoti cintento tassa uppatti mūlaṃ disvā āha: harāvuso2 moggallāna aparibhogārahoyaṃ3 piṇḍapātoti. Sopāyasmā mādisena nāma ābhataṃ piṇḍapātaṃ na paribhuñjatīti cittampi anrappādetvā ekavacaneneva pattaṃ mukhavaṭṭiyaṃ gahetvā ekamante nikkujjesi. Pāyāsassa saha bhūmiyaṃ patiṭṭhānā therassa ābādho antaradhāyi. Tato paṭṭhāya cattāḷīsavassāni4 na puna uppajji. Tato mahāmoggallānattheraṃ āha: "āvuso vacīviññattiṃ nissāya uppanno pāyāso antesu nikkhamitvā bhūmiyaṃ carantesupi paribhuñjituṃ ayuttarūpo"ti. Idañca udānaṃ udānesi:-
Vacīviññatti vipphārā uppannaṃ madhu pāyasaṃ,
Sace bhutto bhaveyyāhaṃ sājīvo garahito mama.[A]
Yadi pi me antaguṇaṃ nikkhamitvā bahī care,
Neva bhindeyya mājīvaṃ5 cajamānopi jīvitaṃ.
Ārādhemi sakaṃ cittaṃ vivajjemi anesanaṃ,
Ahaṃ hi buddhapatikuṭṭhaṃ na kāhāmi anesananti
---------------------
1. Ma.[II.]Sandissati-so. 4. Pañcacattāḷīsavassāni(sabbattha)
2. Sī.[I.II.]Āvuso. 5. Sī.[I.]Saha [II.]Ājīvaṃ.
3. Sī.[I] saha [II.]Aparibhogāraho. [A.] Khuddakani-udāna.
[PTS Page 043] [\q 43/]
[SL Page 033] [\x 33/]
Civaragumbavāsitaambakhādaka mahātissattheravatthūpi cettha kathe tabbaṃ. Evaṃ sabbathāpi.
"Anesanāya cittampi ajanetvā vicakkhano,
Ājivaṃ parisodheyya saddhā pabbajito yatī"ti.
Yathāca viriyena ājivapārisuddhi, tathā paccayasannissitasīlaṃ paññāya sampādetabbaṃ paññāsādhanaṃ hi taṃ paññavato paccayesu ādīnavānisaṃsadassanasamatthabhāto. Tasmā pahāya paccaya gedhaṃ dhammena samena uppanne paccaye yathāvuttena vidhinā paññāya paccavekkhitvā paribhuñjantena taṃ sampādetabbaṃ. Tattha duvidhaṃ paccavekkhaṇaṃ; paccayānaṃ paṭilābhakāle paribhogakāleca. Paṭilābhakālepi hi dhātuvasena vā paṭikkūlavasena vā paccavekkhitvā ṭhapitāni cīvarādīni tato uttariṃ paribhuñjantassa anavajjova paribhogotathā paribogakālepi. Tatrāyaṃ sanniṭṭhānakaro vinicchayo: - cattāro hiparibogā; theyyaparibogo iṇaparibogo dāyajjaparibogo sāmiparibhogoti; tatra saṅghamajjhe nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhita paribogo1 iṇaparibogo nāma; tasmā cīvaraṃ pariboge pariboge paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope, tathā asakkontena purebhattapacchābhatta purimayāma majjhimayāma pacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhatova aruṇaṃ uggacchati iṇaparibhogaṭṭhāne yeva tiṭṭhati, senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhi tabbaṃ; bhesajassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatāva vaṭṭati. Evaṃ santepi paṭiggahaṇe satiṃ katvā pariboge akarontassevaāpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvāpi paribhege karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi; desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhiti. [PTS Page 044] [\q 44/] tattha desanāsuddhi nāma: pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi desanāya sujjhanato desanāsuddhitivuccati. Saṃvarasuddhi nāma: indriyasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi na puna evaṃ karissāmīti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva sujjhanato saṃvarasuddhīti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma: ājivapārisuddhisīlaṃ, taṃhi anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā pariyeṭṭhisuddhīti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma: - paccaya sannissitasīlaṃ, 3 taṃhi vuttappakārena paccavekkhaṇena sujjhanato paccavekkhaṇasuddhiti vuccati; tena vuttaṃ "paṭiggahaṇepana satiṃ akatvāpi pariboge karontassa anāpattī"ti. Sattannaṃ
1. Sī1. 11. Apaccavekkhitvā 2. Sī 1. Satipaccayatā. 3. Ma. 11. Paccayaparibhogasannissitasīlaṃ
[SL Page 034] [\x 34/]
Sekhānaṃ paccayaparibogo dāyajjaparibogo nāma. Tehi bhagavato puttā, tasmā putusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te1 bhagavato paccaye paribhuñjanti udāhu gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti2 gihīhi dinnāpi bhagavatāanuññātattā bhagavato santakā honti. Tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti veditabbā. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma. Tehi taṇhāya dāsavyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Imesu paribhogesu sāmiparibhogoca dāyajjaparibhogoca sabbesaṃ vaṭṭati. Iṇaparibhego na vaṭṭati. Theyyaparibhoge kathayeva natthi. Yo panāyaṃ sīlavatopaccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanīkattā ānaṇyaparibogo vā hoti dāyajjapariboge vā2 saṅgahaṃ gacchati. Sīlavā hi imāya sikkhāya samannā gatattā sekhotveva vuccati. Imesu pana paribhogesu yasmā sāmipariboge aggo, tasmā taṃ patthayamānena bhikkhunā vuttappakārāya paccavekkhaṇāya paccavekkhitvā paribhuñjantena paccaya sannissitasīlaṃ sampādetabbaṃ. Evaṃ karonto hikiccakārī hoti. Vuttampi cetaṃ: -
[PTS Page 045] [\q 45/]
Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca
Āpañca saṅghāṭi rajūpavāhanaṃ,
Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ
Saṅkhāya seve varapaññasāvako.
Tasmāhi pinḍe sayanāsane ca
Āpe ca saṅghāmi rajūpavāhane,
Etesu dhammesu anūpalitto
Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.
Kālena laddhā parato anuggahā
Dhajjesu bhojjesu ca sāyanesu,
Mattaṃ sa jaññā satataṃ upaṭṭhito
Vaṇassa ālepana rūhaṇe yathā.
Kantāre puttamaṃsaṃva akkhassabbhañjanaṃ yathā.
Evaṃ āhari āhāraṃ3 yāpanatthāya 'mucchitoti. [A.]
Imassa ca paccayasannissitasīlassa paripūrakārikāya bhāgineyya saṅgharakkhitasāmaṇerassa vatthu kathetabbaṃ, so hi sammā pacca vekkhitvā paribhuñji, yathāha: -
1. Sī 1. 11. Kimpanete 2. Sī1. 11. Dāyajjaparibogeyevavā. 3. Ṭī. Āhāreyyāhāraṃ. [A.] Suttanipate- dhammikasutta.
[SL Page 035] [\x 35/]
"Upajjhāyo maṃ bhuñjamānaṃ sālikuraṃ sunibbutaṃ,
Māheva tvaṃ sāmaṇera jivhā jhāpesi asaññato.
Upajjhāyassa vaco sutvā saṃvegamalabhiṃ tadā,
Ekāsane nisīditvā arahattaṃ apāpuniṃ.
Sohaṃ paripuṇṇasaṅkappo cando paṇṇaraso yathā
Sabbāsavaparikkhīno natthi dāni punabbhavo"ti.
[PTS Page 046] [\q 46/]
Tasmā aññopi dukkhassa patthayanto parikkhayaṃ,
Yoniso paccavekkhitvā paṭisevetha paccayeti. [A]
Evaṃ pātimokkhasaṃvarasīlādivasena catubbidhaṃ.
Iti catupārisuddhisīlapakiṇṇakakathā.
Pañcavidhakoṭṭhāsassa paṭhamapañcake aṭupasampannasīlādi vasena attho veditabbo. Vuttaṃhetaṃ paṭisambhidāyaṃ: - katamaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ? Anupasampannānaṃ pariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ apariyantapārisuddhisīlaṃ? Upa sampannānaṃ apariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ apariyantapārisuddhisīlaṃ katamaṃ paripunṇapārisuddhisīlaṃ? Puthujjanakalyāṇakānaṃ kusala dhamme yuttānaṃ sekkhapariyante paripūrakārīnaṃ kāye ca jiviteca anapekkhānaṃ pariccattajīvitānaṃ. Idaṃ paripuṇṇapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ? Sattannaṃ sekhānaṃ. Idaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ paṭippassaddhipārisuddhisīlaṃ? Tathāgata sāvakānaṃ khīṇāsavānaṃ paccekabuddhānaṃ tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ. Idaṃ paṭippassaddhipārisuddhisīlanti. [B] tattha anupasampannānaṃ sīlaṃ gaṇanavasena sapariyantattā pariyantapārisuddhiti veditabbaṃ; upasampannānaṃ.
Navakoṭisahassāni asītiṃ satakoṭiyo,
Paññāsaṃ satasahassāni chattiṃsāca punāpare.
Ete saṃvaravinayā sambuddhena pakāsitā,
Peyyālamukhena niddiṭṭhā sikkhā vinaya saṃvareti.
Evaṃ gaṇanavasena sapariyantampi anavasesavasena [PTS Page 047] [\q 47/] samādāna bhāvaṃ lābhayasañāti aṅgajīvitavasena adiṭṭhapariyantabhāvañca savdhāya aparayantapārisuddhiti veditabbaṃ, cīvaragumbavāsī ambakhādaka mahā tissattherassa sīlamīva; tathāhi so āyasmā
[A.] Khuddakani - apadāna [b] paṭisambadā -ñāṇa. 1. Ma. 11. Apariyantapārisuddhisīlantivuttaṃ.
[SL Page 036] [\x 36/]
Dhanaṃ caje yo pana aṅgahetu
Aṅgaṃ caje jīvitaṃ rakkhamāno,
Aṅgaṃ dhanaṃ jīvitañvāpi sabbaṃ.
Caje naro dhammamanussarantoti. [A]
Imaṃ sappurisānussatiṃ avijahanto jīvitasaṃsayepi sikkhāpadaṃ avītikkamma tadeva apariyantapārisuddhisīlaṃ nissāya upāsakassa piṭṭhigatova arahattaṃ pāpuṇi. Yathāha: -
"Na pitā napi te mātā na ñātī napi bandhavo,
Karotetādisaṃ kiccaṃ sīlavantassa kāraṇā.
Saṃvegaṃ janayitvāna sammasitvāna yoniso,
Tassa piṭṭhigato santo arahattaṃ apāpuṇī"ti.
Puthujjanakalyāṇakānaṃ sīlaṃ upasampadato paṭṭhāya sudhota jātimaṇi viya suparikammakatasuvaṇṇaṃ viya ca atiparisuddhattā cittuppādamattakenapi malena virahitaṃ arahattasseva padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā paripuṇṇapārisuddhiti vuccati- mahāsaṅgharakkhita bhāgiṇeyyasaṅgharakkhitattherānaṃ viya. Mahāsaṅgharakkhitattheraṃ kira atikkantasaṭṭhivassaṃmaraṇamañce npannaṃ bhikkhusaṅgho lokuttarādigamaṃ pucchi. Thero natthi me lokuttaradhammoti āha. Athassa upaṭṭhāko daharabhikkhu āha: bhante tumhe parinibbutātu samantā dvādasayojanā manussā sannipatitā, tumhākaṃ putujjana kālakiriyāyamahāvippaṭisāro1 bhavissatīti. Āvuso ahaṃ metteyyaṃ bhagavantaṃ passissāmīti vipassanaṃ na paṭṭhapesiṃ, [PTS Page 048] [\q 48/] tena hi maṃ nisīdāpetva okāsaṃ k